Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.8 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 86 4488609 4135647 2026-07-01T04:34:21Z Pirags 3757 4488609 wikitext text/x-wiki '''Semiotika''' ir zinātne par [[zīme|zīmēm]] un [[zīmju sistēma|zīmju sistēmām]], to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām. Semiotika pēta arī [[nozīme]]s rašanos un [[informācija]]s nodošanu. Viens no nozīmīgākajiem semiotikas pamatjēdzieniem ir zīme; zīme semiotikā tiek definēta kā jebkas, kas kādam kaut kādā mērā aizstāj kaut ko citu. Semiotiķis [[Čārlzs Viljams Moriss]] savā 1938. gada darbā "Zīmju teorijas pamati" (''Foundations of the Theory of Signs'') semiotiku definēja kā [[sintakse]]s, [[semantika]]s un [[pragmātika]]s apvienojumu. Sintakse pētī attiecības starp zīmi un zīmi, semantika — starp zīmi un objektu (pētī nozīmi), pragmātika — starp subjektu un zīmi. == Mūsdienu semiotikas pamattradīciju aizsācēji == === Ferdinands de Sosīrs === [[Ferdinands de Sosīrs|Ferdinandu de Sosīru]] uzskata par modernās lingvistikas tēvu. Viņš ieteica zīmi uztvert kā priekšstata un akustiskā atveida apvienojumu. Saskaņā ar Sosīru zīme ir pilnībā arbitrāra, t.i., starp zīmi un tās nozīmi nav saistības. Šis uzskats iezīmē būtisku atšķirību starp Sosīru un [[Platons|Platonu]] un [[sholastika|sholastiķiem]], kuri uzskatīja, ka starp zīmi un to, ko tā apzīmē, jābūt kādai saistībai. Sosīrs apgalvoja, ka nevienam vārdam nepiemīt nozīme jau automātiski, tātad vārds ir tikai akustiskais atveids, kaut kā reprezentācija, kas prātā jāsaista ar priekšstatu, lai veidotos zīme. Sosīrs uzskatīja, ka zīmju izpēte ir nopietna zinātne, jo, pētot zīmes, iespējams uzzināt, kā cilvēki fiziskos stimulus sintezē vārdos un citos abstraktos konceptos. Sosīra viedoklis, ka zīme ir arbitrāra, būtiski ietekmēja vēlākos filozofus, īpaši tādus postmodernisma teorētiķus kā [[Žaks Deridā|Žaku Deridā]], [[Rolāns Barts|Rolānu Bartu]] un [[Žans Bodrijārs|Žanu Bodrijāru]]. === Čārlzs Pīrss === [[Čārlzs Pīrss]] aizsāka filozofisko doktrīnu, ko pazīst kā [[pragmātisms|pragmātismu]] (pats Pīrss to dēvēja par semeiotiku). Pīrss semiozi definēja kā "darbību vai ietekmi, kas ir vai ir saistīta ar sadarbību starp trim priekšmetiem, kā zīmi, tās objektu un tās [[interpretante|interpetanti]]". Viņš norādīja, ka šī attiecība nav reducējama uz saistību tikai starp diviem priekšmetiem. Pīrss interpretanti uzskatīja par "tīro prātu", kas saista vārdu ar objektu. Pīrss izstrādāja zīmju klasifikācijas sistēmu, sadalot zīmes trijās grupās: * ikoniskās zīmes (zīmes, kas balstās uz fizisku līdzību, piemēram, fotogrāfijas un kartes), * indeksikālās zīmes (zīmes, kas balstās uz asociācijām, piemēram, ceļazīmes vai [[piktogramma]]s), * konvencionālās zīmes (zīmes, kuru pamatā ir konvencionalitāte, savstarpēja vienošanās). == Skatīt arī == * [[Semantika]] * [[Sintakse]] * [[Pragmatika]] * [[Strukturālisms]] * [[Poststrukturālisms]] * [[Biosemiotika]] * [[Loģika]] * [[Zīme]] * [[Nozīme]] * [[Informācijas teorija]] {{Literatūras teorija un kritika XX-XXI}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Semiotika| ]] [[Kategorija:Humanitārās zinātnes]] [[Kategorija:Cilvēka ģeogrāfija]] 73eq6gkxgm1t9htnu3i8hqgywgo0may 4488610 4488609 2026-07-01T04:35:43Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4488610 wikitext text/x-wiki '''Semiotika''' ir zinātne par [[zīme|zīmēm]] un [[zīmju sistēma|zīmju sistēmām]], to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām. Semiotika pēta arī [[nozīme]]s rašanos un [[informācija]]s nodošanu. Viens no nozīmīgākajiem semiotikas pamatjēdzieniem ir zīme; zīme semiotikā tiek definēta kā jebkas, kas kādam kaut kādā mērā aizstāj kaut ko citu. Semiotiķis [[Čārlzs Viljams Moriss]] savā 1938. gada darbā "Zīmju teorijas pamati" (''Foundations of the Theory of Signs'') semiotiku definēja kā [[sintakse]]s, [[semantika]]s un [[pragmātika]]s apvienojumu. Sintakse pētī attiecības starp zīmi un zīmi, semantika — starp zīmi un objektu (pētī nozīmi), pragmātika — starp subjektu un zīmi. == Mūsdienu semiotikas pamattradīciju aizsācēji == === Ferdinands de Sosīrs === [[Ferdinands de Sosīrs|Ferdinandu de Sosīru]] uzskata par modernās lingvistikas tēvu. Viņš ieteica zīmi uztvert kā priekšstata un akustiskā atveida apvienojumu. Saskaņā ar Sosīru zīme ir pilnībā arbitrāra, t.i., starp zīmi un tās nozīmi nav saistības. Šis uzskats iezīmē būtisku atšķirību starp Sosīru un [[Platons|Platonu]] un [[sholastika|sholastiķiem]], kuri uzskatīja, ka starp zīmi un to, ko tā apzīmē, jābūt kādai saistībai. Sosīrs apgalvoja, ka nevienam vārdam nepiemīt nozīme jau automātiski, tātad vārds ir tikai akustiskais atveids, kaut kā reprezentācija, kas prātā jāsaista ar priekšstatu, lai veidotos zīme. Sosīrs uzskatīja, ka zīmju izpēte ir nopietna zinātne, jo, pētot zīmes, iespējams uzzināt, kā cilvēki fiziskos stimulus sintezē vārdos un citos abstraktos konceptos. Sosīra viedoklis, ka zīme ir arbitrāra, būtiski ietekmēja vēlākos filozofus, īpaši tādus postmodernisma teorētiķus kā [[Žaks Deridā|Žaku Deridā]], [[Rolāns Barts|Rolānu Bartu]] un [[Žans Bodrijārs|Žanu Bodrijāru]]. === Čārlzs Pīrss === [[Čārlzs Pīrss]] aizsāka filozofisko doktrīnu, ko pazīst kā [[pragmātisms|pragmātismu]] (pats Pīrss to dēvēja par semeiotiku). Pīrss semiozi definēja kā "darbību vai ietekmi, kas ir vai ir saistīta ar sadarbību starp trim priekšmetiem, kā zīmi, tās objektu un tās [[interpretante|interpetanti]]". Viņš norādīja, ka šī attiecība nav reducējama uz saistību tikai starp diviem priekšmetiem. Pīrss interpretanti uzskatīja par "tīro prātu", kas saista vārdu ar objektu. Pīrss izstrādāja zīmju klasifikācijas sistēmu, sadalot zīmes trijās grupās: * ikoniskās zīmes (zīmes, kas balstās uz fizisku līdzību, piemēram, fotogrāfijas un kartes), * indeksikālās zīmes (zīmes, kas balstās uz asociācijām, piemēram, ceļazīmes vai [[piktogramma]]s), * konvencionālās zīmes (zīmes, kuru pamatā ir konvencionalitāte, savstarpēja vienošanās). == Skatīt arī == * [[Semantika]] * [[Sintakse]] * [[Pragmātika]] * [[Strukturālisms]] * [[Poststrukturālisms]] * [[Biosemiotika]] * [[Loģika]] * [[Zīme]] * [[Nozīme]] * [[Informācijas teorija]] {{Literatūras teorija un kritika XX-XXI}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Semiotika| ]] [[Kategorija:Humanitārās zinātnes]] [[Kategorija:Cilvēka ģeogrāfija]] 53jk7jv1na4hvh9kndvwigycrn94unj 0 1172 4488514 4486336 2026-06-30T15:19:16Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Emilsmikulis|Emilsmikulis]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4308888 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Animalia diversity.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | iedalījums = * {{TaksoSaite|Parazoa|Parazoji}} * {{TaksoSaite|Eumetazoa|Daudzšūnu dzīvnieki}} | kategorijas = nē | binomial =Animalia <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> }} '''Dzīvnieki''' (''Animalia'', ''Metazoa'') ir liela daudzšūnu [[Organisms|organismu]] grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo [[Dabiskā vide|vidi]], barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais [[suga|sugu]] skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās. Dzīvniekus bieži mēdz iedalīt [[Mugurkaulnieki|mugurkaulniekos]] un [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekos]]. Mugurkaulniekiem, kas veido salīdzinoši nelielu sugu grupu, kuru galvenās vienojošās pazīmes ir [[mugurkauls]] un [[galvaskauss]], pieskaita [[zivis]], [[Abinieki|abiniekus]], [[Putni|putnus]], [[Rāpuļi|rāpuļus]] un [[Zīdītāji|zīdītājus]]. Bezmugurkaulniekiem, kas ietver vairāk kā 90% no visām dzīvnieku sugām,<ref>May, Robert M. (16 September 1988). [http://www.ciesin.org/docs/002-253/002-253.html "How Many Species Are There on Earth?"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161115011411/http://www.ciesin.org/docs/002-253/002-253.html |date={{dat|2016|11|15||bez}} }}. ''Science''. '''241''' (4872): 1441–1449. (Skatīts: 2017-02-27).</ref><ref>[http://britannica.com/animal/invertebrate Inverterbrate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170316171602/https://www.britannica.com/animal/invertebrate |date={{dat|2017|03|16||bez}} }}. Encyclopædia Britannica, 2010. (Skatīts: 2017-02-27).</ref> pieskaita [[Kukaiņi|kukaiņus]], [[Gliemji|gliemjus]], [[Vēžveidīgie|vēžveidīgos]], [[Galvkāji|galvkājus]], [[Zirnekļi|zirnekļus]], [[Plakantārpi|plakantārpus]] un citus. [[Bioloģija]]s zinātņu kompleksu, kas pēta dzīvnieku [[Anatomija|anatomiju]], [[Fizioloģija|organismu funkcijas]], [[Etoloģija|uzvedību]], [[Sistemātika|daudzveidību,]] [[Taksonomija (bioloģija)|klasifikāciju]] un citus aspektus sauc par [[Zooloģija|zooloģiju]]. Daudziem dzīvniekiem sugas ietvaros novērojams [[dimorfisms]] vai [[polimorfisms (bioloģija)|polimorfisms]] == Daudzveidība == Visur uz [[Zeme]]s - [[ūdens|ūdenī]], uz [[sauszeme]]s, [[augsne|augsnē]], [[gaiss|gaisā]], pat [[augi|augos]], dzīvniekos un [[cilvēks|cilvēkā]] - dzīvo visdažādākie dzīvnieki. To skaitā ir vairāk nekā 1 miljons [[kukaiņi|kukaiņu]] sugu ([[muša]]s, [[dzēlējodi|odi]], [[tauriņi]], [[spāres]] un [[vaboles]]), apmēram 130 000 [[gliemji|gliemju]] sugu ([[dīķgliemeži|dīķgliemežu]], [[kailgliemeži|kailgliemežu]] un [[pērļgliemenes|pērļgliemeņu]]), liels daudzums [[tārpi|tārpu]], [[zivis|zivju]], [[putni|putnu]] un [[zīdītāji|zīdītāju]]. Mūsdienās zināmi apmēram 2 miljoni recentu (tagad dzīvojošu) dzīvnieku sugu. Mūsu planētas dzīvnieki ir dažādi pēc lieluma un ķermeņa formas. Piemēram, milzīgā [[zilais valis|zilā vaļa]] [[masa]] sasniedz 150 [[tonna]]s, bet daudzos sīkos dzīvnieciņus var ieraudzīt tikai ar mikroskopu. Dzīvnieku ķermeņa forma var būt lietussargveidīga ([[medūza|medūzām]]), zvaigžņveidīga ([[jūras zvaigznes|jūraszvaigznēm]]), slaida un gara (tārpiem, [[čūskas|čūskām]]), garena ar ekstremitātēm (dzīvnieku vairākumam). Uzbūves ziņā ļoti dažādas ir dzīvnieku ķermeņa daļas, ķermeņa segas, ekstremitātes un maņu orgāni. Piemēram, [[slieka]]i [[āda]] ir kaila, bez aizsargveidojumiem, [[maijvabole]]i - cieta, ar īpašu organisku vielu hitīnu piesātināta ķermeņa sega; [[līdaka]]s ādu klāj kaula zvīņas, bet zalkšu - ragvielas zvīņas; putnu ķermeni sedz [[spalva]]s, bet zīdītāju - [[mati]]. Vairākums dzīvnieku pārvietojas ar kājām, spārniem, pleznām vai spurām. Piemēram, [[suņi]], [[ķirzakas]] un [[vardes]] pārvietojas ar diviem kāju pāriem, [[zirnekļi]] - ar četriem, [[upes vēži]] - ar pieciem, bet daudzkājiem kāju skaits sniedzas vairākos desmitos. Daudziem dzīvniekiem pārvietošanās orgānu nav. Daļai no tiem, piemēram, [[koraļļi]]em, ir sēdošs vai mazkustīgs dzīvesveids, citi, piemēram, [[sliekas]], kustas, saraujoties un atslābstot ķermeņa muskulatūrai. Mazkustīgiem dzīvniekiem parasti nav [[galva]]s un attīstītu maņu orgānu. Dzīvnieki atšķiras ne tikai pēc ārējā apveida, bet arī pēc iekšējās uzbūves. Daudzveidīga ir arī to [[uzvedība]]. == Dzīvnieku nozīme == Dzīvniekiem ir liela nozīme [[daba|dabā]] un cilvēka dzīvē. [[Tauriņi]], [[kamenes]] un [[bite]]s apputeksnē augus. Sliekas uzlabo augsnes struktūru. Plēsīgie un kukaiņēdāji [[putni]], [[sikspārņi]] un [[Skudru dzimta|skudras]] iznīcina meža un [[lauksaimniecība]]s augu kaitēkļus. Ar dzīvnieku starpniecību izplatās daudzu sugu augi. Kopš neatminamiem laikiem cilvēki nodarbojas ar zveju, savvaļas zvēru un putnu medībām, dzīvniekus pieradina un audzē nebrīvē. Arī mūsdienās nozīmīgākos pārtikas produktus ([[gaļa|gaļu]], [[medus|medu]], [[piens|pienu]] un [[ola]]s), izejvielas rūpniecībai ([[kažokāda]]s, [[vaski|vasku]], [[vilna|vilnu]], [[zīds|zīdu]] un [[dūnas]]) un medicīnai (čūsku un bišu [[inde|indi]]) cilvēki iegūst no dzīvniekiem. Daudzi dzīvnieki nodara lielus zaudējumus tautsaimniecībai - bojā kultūraugus, iznīcina noliktavās graudus, izraisa cilvēkam un dzīvniekiem nopietnas [[slimība]]s. Daži dzīvnieki [[jūra|jūrās]] samazina tvaikoņu ātrumu. == Dzīvnieku pazīmes, dzīvnieku un augu atšķirības == === Kopīgās pazīmes === Neskatoties uz dzīvnieku lielo daudzveidību, visiem tiem tomēr ir arī kopīgas pazīmes. Daļa no tām (šūnainā uzbūve, spējas baroties, augt, elpot, attīstīties un vairoties) piemīt ne tikai dzīvniekiem, bet arī augiem, [[sēnes|sēnēm]] un [[baktērijas|baktērijām]]. Visi dzīvie organismi barojas, elpo, aug, attīstās, vairojas un sastāv no šūnām. Taču ir arī citas pazīmes, kuru augiem trūkst. Pie tām pieder, piemēram, barošanās ar gatavām organiskām vielām un aktīva pārvietošanās. Gatavo organisko vielu uzņemšana, kas raksturīga visiem dzīvniekiem, novērojama vēl sēnēm, vairākumam baktēriju un parazītaugiem. Aktīva pārvietošanās ir raksturīga pazīme dzīvnieku lielākajai daļai. Taču pārvietoties spēj arī vienšūnas aļģes un baktērijas. Lielākajai daļai dzīvnieku ir [[gremošanas orgānu sistēma|gremošanas]], [[elpošanas orgānu sistēma|elpošanas]], [[nervu sistēma|nervu]] un citu orgānu sistēmas, kuru nav augiem, sēnēm un baktērijām. === Dzīvnieku ķermeņa simetrija === Vairākumam dzīvnieku, piemēram, maijvabolei, [[platspīļu upesvēzis|platspīļu upesvēzim]], [[varde]]i un [[pelēkais vilks|vilkam]], ir pārskaita orgāni, kuru viens komponents atrodas ķermeņa kreisajā, otrs - labajā pusē. Tā maijvabolei ir viens pāris [[acs|acu]] un taustekļu, divi pāri spārnu, trīs pāri [[kāja|kāju]]. Caur šādu dzīvnieku ķermeni var izvilkt tikai vienu simetrijas plakni, kas dzīvnieku sadala divās līdzīgās spoguļattēla pusēs. Dzīvniekus ar simetriski novietotiem pārskaita orgāniem sauc par divpusīgi simetriskiem, bet to ķermeņa simetriju - par divpusīgu jeb bilaterālu. Divpusīgi simetrisks ķermenis ir visiem dzīvniekiem, kuri aktīvi pārvietojas. Dzīvniekiem pārvietojoties taisnvirzienā, šāda simetrija ļauj saglabāt līdzsvaru un ar vienādu vieglumu pagriezties kā pa labi, tā pa kreisi. Divpusīgi simetriskiem dzīvniekiem ķermeņa priekšgalā atrodas [[mute]], [[maņu orgāni]], kā arī aizsardzības un uzbrukuma orgāni. Ķermeņa priekšgals izveidojas tāpēc, ka šī ķermeņa daļa pirmā nonāca kontaktā ar medījumu vai plēsoņu. No paaudzes paaudzē dabā labāk saglabājas tie dzīvnieki, kuriem ķermeņa priekšējā daļa bija jutīgāka un ar labāk attīstītiem aizsardzības vai uzbrukuma orgāniem. Mazkustīgiem dzīvniekiem ir cits ķermeņa simetrijas tips, un ārēji tie ir līdzīgi ziedam, lodei vai lietussargam. Cauri to ķermenim var izvilkt vairākas iedomātas plaknes, no kurām katra sadala dzīvnieku divās spoguļattēlam līdzīgās daļās. Šo plakņu krustošanās līnijas sākas staru krustošanās centrā. Tādu simetriju sauc par staraino simetriju. Ķermeņa starainā simetrija ļauj mazkustīgiem vai pārvietoties nespējīgiem dzīvniekiem jebkurā ķermeņa pusē sajust medījuma vai briesmu tuvošanos. == Dzīvesvides un dzīvesvietas == === Dzīvesvides === Dzīvnieki, tāpat kā [[augi]], [[sēnes]] un [[baktērijas]], uz mūsu planētas ir ieņēmuši dažādas dzīvesvides. Piemēram, ūdenī ir apmetušies [[vēži]], [[zivis]] un [[vaļi]]; uz zemes un gaisā dzīvo [[vaboles]], [[tauriņi]], daudzi [[putni]] un [[zīdītāji]]; zemē ierakušās dzīvo [[sliekas]], [[zemesvēži]] jeb [[racējcirceņi]] un [[kurmji]]. Daudziem dzīvniekiem par dzīvesvidi noder citi dzīvnieki un cilvēks, piemēram, parazītiskajiem [[tārpi]]em un [[ērces|ērcēm]]. Daži dzīvnieki mājvietu atraduši nevis vienā, bet divās dzīvesvidēs. Tā vardes labi jūtas gan ūdenī, gan uz sauszemes, bet lauku [[pele]]s - kā virs, tā arī zem zemes. === Dzīvesvietas === Katrā dzīvesvidē dzīvnieki ieņem sev vispiemērotākās vietas. Piemēram, upes vēži sastopami [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] ar tītu ūdeni, dūņainu gultni un kraujiem, mālainiem krastiem, [[haizivis]] - jūru un okeānu plašumos, plekstes - uz jūras gultnes. Noteiktu dzīvesvides daļu, kuru apdzīvo tie vai citi dzīvnieki, sauc par šo dzīvnieku dzīvesvietu. Likumsakarīgi ir tas, ka lieli dzīvnieki ieņem lielas dzīvesvides platības. Piemēram, vaļu dzīvesvieta ir [[jūra]] un [[okeāns]], aļņu - jaukto koku [[mežs]], saigu - [[stepe]]. Sīko dzīvnieku dzīvesvieta ir tikai trūdošs celms, koka zars vai stumbrs, cilvēka un dzīvnieka organisms. Piemēram, mizgrauži dzīvo zem koku mizas, bet cūku [[cērme]] - [[mājas cūka|cūku]] [[zarnas|zarnās]]. Jebkurā dzīvesvietā ir apmetušies dažādu sugu dzīvnieki. Piemēram, kopīga dzīvesvieta var būt upes vēžiem, [[Asaru dzimta|asariem]], [[rauda|raudām]] un līdakām. Balto zaķu dzīvesvietā sastopam arī [[pelēkais vilks|vilki]], [[lapsa]]s un citi dzīvnieki. Plašajās dzīvesvietās, piemēram, okeānā, jūrā, mežā, vai stepē dzīvo simti un tūkstoši dzīvnieku sugu. === Dzīvnieku pielāgošanās dzīvesvietai === Dzīvniekiem ir attīstījušies dažādi pielāgojumi, kas tiem palīdz saglabāties dabā. Zālē mītošie sienāži ir zaļi. Zaļas ir arī zaļās vardes, kas dzīvo ūdenstilpju krastos. Tāpēc zaļās vardes un zaļos sienāžus uz zāles zaļā fona to ienaidniekiem ir grūti pamanīt. Galējo Ziemeļu iemītnieki - leduslāči, baltās [[Pūču dzimta|pūces]] - ir balti, bet meža dzīvnieki, piemēram, [[brūnais lācis|brūnie lāči]] un [[meža cūka]]s, ieguvuši koku stumbru un zemsegas krāsu. Dzīvnieku piemērošanās dzīvesvietai ir vērojama visā to uzbūvē un dzīvesveidā. Piemēram, vardēm kā visiem labiem peldētājiem ir pludlīnijas ķermeņa forma, peldplēves starp pakaļkāju pirkstiem, acis un nāsis uz galvas izciļņiem, kas tām ļauj elpot atmosfēras gaisu, neizejot no ūdens, kā arī uzglūnēt medījumam un pamanīt briesmas. Līdzīgas uzbūves īpatnības vērojamas arī citiem dzīvniekiem, kuru dzīve saistīta ar ūdeni. Savukārt [[Ērgļi (putni)|ērgļiem]] ir asi kāšveida smailnagi, ar kuriem tie satver barību, un āķveidīgi saliekts knābis, ar kuru tie medījumu saplosa. Dzeņi ar spēcīgo kaltveidīgo knābi iegūst zem koka mizas mītošos kukaiņus, kaļ dobumus. Pateicoties garajam kaklam un kājām, gārņi var bradāt ezeru un citu ūdeņu piekrastes un, nesaslapinot ķermeni, iegūst barību. Dzīvnieku uzbūve bieži ir tik atbilstoša dzīvesvietai un dzīvesveidam, ka jau pēc ārējā izskata vien var noteikt, kur tas dzīvo, kā pārvietojas, ar ko barojas utt. == Dzīvnieku savstarpējās attiecības dabā == === Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības === Jebkuru dzīvesvidi vai atsevišķas tās daļas - dzīvesvietas - apdzīvo dažādu sugu dzīvnieki, kas noteiktā veidā saistīti viens ar otru. Starp dažu sugu dzīvniekiem pastāv attiecības, kuras ir izdevīgas kā vieniem, tā otriem. Piemēram, [[degunradži|degunradžu]] dzīvesvietā dzīvo [[vēršstrazdi]]. Tie ēd sīkos posmkājus, kas apmetušies uz degunradžu ādas un degunradžus nomoka. Tādējādi degunradži nodrošina putnus ar barību, bet putni atbrīvo degunradžus no parazītiem un ar kliedzieniem brīdina par briesmu tuvošanos. Vēršstrazdi degunradzim īpaši palīdz laikā, kad tas guļ. Savstarpēji izdevīgas attiecības pastāv starp dažu sugu [[laputis|laputīm]] un [[Skudru dzimta|skudrām]]. Laputis ir sīki kukaiņi, kas dzīvo uz augu jaunajiem dzinumiem. Skudras barojas ar laputu saldajiem izdalījumiem un vienlaikus aizsargā tās no putniem. Savstarpēji izdevīgas attiecības pastāv arī starp vientuļniekvēžiem un [[aktīnija|aktīnijām]]. [[Vientuļniekvēzis]] uzsēdina aktīniju uz sevis vai uz čaulas, kurā tas dzīvo. Aktīnija pārtiek no vēža maltītes atliekām un ar dzeļkapsulām bagātajiem taustekļiem aizsargā vientuļniekvēzi no tā daudzajiem ienaidniekiem. Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības sauc par simbiozi. === Piedzīvotāja-saimnieka attiecības === Starp dažiem dzīvniekiem pastāv arī tādas attiecības, kuras vienam dzīvniekam ir izdevīgas un otram nekaitīgas. Piemēram, [[pielipējzivs]] ar piesūcekni piesūcas pie [[haizivs]] ķermeņa, pārvietojas kopā ar to un pārtiek no haizivs medījumu atliekām. Daudzas kukaiņu un citu sīku dzīvnieku sugas dzīvo putnu ligzdās un grauzēju alās, izmantojot tās kā dzīvesvietas un tajās atrodot arī barību - pūstošas organiskas [[viela]]s un sīkus dzīvniekus. Šādas attiecības sauc par piedzīvotāja-saimnieka attiecībām. === Plēsoņas-upura attiecības === Dabā eksistē tādas attiecības, kurās stiprākais uzbrūk vājākajam, nogalina to un apēd. Tādas attiecības pastāv starp lielajām ūdensvabolēm un zivju mazuļiem, vilkiem un zaķiem, līdakām un karūsām, mārītēm un laputīm. Dzīvniekus, kas medī citus dzīvniekus un kuriem ir pielāgojumi to iegūšanai, sauc par plēsoņām, bet attiecības starp tiem un to medījumu - par plēsoņas-upura attiecībām. Plēsoņām ir liela nozīme dabā. Tie aizkavē zālēdāju dzīvnieku pārmērīgu savairošanos un vienlaicīgi samazina dažādas starp tiem izplatītas slimības. Par vilku un lapsu upuriem vispirms kļūst slimie un novājinātie zaķi, irbes un citi dzīvnieki. === Parazīta-saimnieka attiecības === Daudzi dzīvnieki dzīvo uz citu dzīvnieku un cilvēka ķermeņa vai to iekšējos orgānos. Šādus dzīvniekus sauc par parazītiem, bet organismus, kurus tie izmanto - par saimniekiem. Pie parazītiem pieder, piemēram, [[dzīvniekutis|utis]], [[blusas]], [[blakšu kārta|blaktis]] un [[cērme]]s. Dzīvnieku savstarpējās attiecības, kurās viens partneris dzīvo uz otra rēķina, sauc par parazīta-saimnieka attiecībām, bet šo pašu parādību - par parazītismu. === Konkurences attiecības === Daudzi vienā un tajā pašā dzīvesvietā dzīvojoši dzīvnieki barojas ar līdzīgu barību un aizņem vienādus iecirkņus, darinot ligzdas vai rokot alas. Attiecības starp dzīvniekiem, kuriem ir līdzīgas vajadzības, bet ierobežotas iespējas to apmierināšanai, sauc par konkurences attiecībām. Dabā konkurē vilki un lapsas, līdakas un asari, dažādi dobumperētāji putni. Konkurējošie dzīvnieki negatīvi ietekmē viens otru: vienas sugas dzīvnieku klātbūtnē pasliktinās otras sugas [[eksistence]]s apstākļi. == Dzīvnieku un augu savstarpējās attiecības, biocenozes == === Augu nozīme dzīvnieku dzīvē === Ikviena dzīvnieka dzīve tieši vai netieši ir saistīta ar augiem. Augi ir skābekļa avots un nepieciešama barība augēdājiem. Piemēram, zaķi un aļņi ēd sulīgu zāli, koku un krūmu mizu un dzinumus, meža strazdi - [[parastais pīlādzis|pīlādžu]] un citu augu [[oga]]s. Daži dzīvnieki barībai izmanto pat koksni. Savukārt augēdāji dzīvnieki ir plēsoņu barība. Ar augiem ir saistīta ne tikai zaķu un aļņu dzīve (barošanās tiešās saites), bet arī vilku dzīve (netiešās saites). Augājā putni un daži zīdītāji vij ligzdas, veido midzeņus un izaudzē pēcnācējus. Augu brikšņos dzīvnieki paslēpjas no ienaidniekiem un karstuma. Augu nozīme dzīvnieku dzīvē ir tik liela, ka bez augiem dzīvnieku eksistence būtu neiespējama. Tāpēc dzīvniekiem ir izveidojušies dažādi pielāgojumi dzīvei uz augiem vai starp tiem. === Dzīvnieku nozīme augu dzīvē === Dzīvnieku nozīme augu dzīvē arī ir liela. Vieni dzīvnieki apputeksnē augus ([[bite]]s, daudzu sugu [[tauriņi]], [[vaboles]] un [[ziedmušas]]), citi - izplata sēklas un sporas (daudzi putni, zīdītāji un kukaiņi). Dzīvnieki elpojot izdala oglekļa dioksīdu, ko zaļie augi izmanto fotosintēzei. Bet ir arī daudzi dzīvnieki, kas negatīvi ietekmē augu valsti. Daži no tiem iznīcina sēklas un tādējādi kavē augāja atjaunošanos. Tā ozolu vairošanos daudzās vietās kavē meža peles un citi zīdītāji, kas apēd zīles. Daudzi dzīvnieki salauž vai sabradā augus. Daži, it īpaši, ja tie savairojušies lielā skaitā, barošanās laikā iznīcina daudz augu. Piemēram, siseņi lielās platībās apēd visus augus. Ir zināmi gadījumi, kad [[kaza]]s, iznīcinādamas augus, plašas teritorijas pārvērtušas par [[tuksnesis|tuksnešiem]]. === Biocenozes === Savstarpēji atkarīgie dzīvnieki un augi veido bioloģiskas sabiedrības - [[biocenoze]]s. Piemēram, kāda dīķa dzīvnieki un citi organismi kopumā sastāda vienu biocenozi, purva dzīvnieki - otru, skujkoku meža dzīvnieki - trešo utt. Galvenais faktors, kas veido saites starp biocenozes locekļiem, ir barošanās. Piemēram, baltais zaķis pārtiek no augiem, bet zaķi savukārt apēd lapsa vai vilks. Barošanās saites, kas izveidojušas biocenozē, sauc arī par barošanās ķēdēm. Shēmās barības ķēdes attēlotas ar bultām (piemēram, augi → [[baltais zaķis]] → [[lapsa]]). Jebkurā biocenozē izšķir trīs grupu organismus : organisko vielu ražotāji (zaļie augi), organisko vielu paturētāji (augēdāji, gaļēdāji un visēdāji) un organisko vielu noārdītāji ([[sliekas]], [[baktērijas]] un [[pelējumsēnes]]). Normālos apstākļos augu un dzīvnieku daudzums biocenozē ir relatīvi pastāvīgs. Ja pastiprināti savairojas augēdāji, tad pieaug arī plēsoņu skaits, jo barības pārpilnībā tiem vieglāk saglabāt pēcnācējus. Gaļēdāju savairošanās rezultātā samazinās augēdāju dzīvnieku daudzums, bet pēc tam, trūkstot barībai, sarūk arī plēsoņu skaits (vieni neiztur konkurenci un nobeidzas aiz bada, citiem nesaglabājas pēcnācēji). Tādējādi biocenozēs notiek dzīvnieku skaita pašregulēšanās. == Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu, dzīvnieku aizsardzība == === Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu === Jau no seniem laikiem cilvēks ir izmantojis dažādus, bet vispirms jau lielos savvaļas dzīvniekus. No tiem ieguva gaļu un ādas. Izdevīgāk bija medīt pulkā. Kamēr medniekiem nebija citu ieroču kā tikai runga un akmens, viņi dzīvnieku skaitu ietekmēja maz. Šī ietekme palielinājās pēc šķēpu un loku izgudrošanas. Pirmatnējo cilvēku apmetņu vietās atrod lielu dzīvnieku, piemēram, [[mamuts|mamutu]] (ziemeļos) un degunradžu (dienvidos) [[kauls|kaulus]]. Pieaugot iedzīvotāju skaitam un pilnveidojoties medību ieročiem, izzuda tādi lieli dzīvnieki kā [[taurs|Eiropas vērsis]] jeb taurs (govslopu priekštecis), [[tarpāns|Eirāzijas zirgs]] jeb tarpāns (viens no domesticēto zirgu priekštečiem), lielā jūru iemītniece - Stellera jūrasgovs un daudzi citi dzīvnieki. Savulaik virknei dzīvnieku sugu draudēja izzušana. Vēl pirms simts gadiem [[Ziemeļamerika]]s stepēs ganījās miljoniem Amerikas bizonu. Bet 20 gadus ilgu nesaudzīgu medību rezultātā (no nošautajiem dzīvniekiem ņēma tikai ādu un mēli) dabā bija palikuši tikai kādi 800 bizoni. Šo dzīvnieku masveidīgu izšaušanu sekmēja dzelzceļa izbūvēšana cauri to dzīvesvietai. Uz izmiršanas robežas bija arī tādi dzīvnieki kā [[Eiropas bizons]] jeb sumbrs, [[Prževaļska zirgs]], [[Āfrikas zilonis]] un daži citi. Tagad tie ierakstīti [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]]. Dzīvnieku skaits dabā ir atkarīgs ne tikai no to izšaušanas. Izrādās, lielu ietekmi uz dzīvniekiem atstāj [[mežu izciršana]], neskarto zemju uzaršana, purvu nosusināšana un upju aizsprostošana. Turklāt daļai sugu indivīdu skaits samazinās, daļai - pieaug. Piemēram, uzceļot HES aizsprostu, zem ūdens nokļūst visa upes augšgala paliene un tai pieguļošās teritorijas. Tā rezultātā daudzi putni, zīdītāji un citi dzīvnieki zaudē savu dzīvesvietu. Daļa no tiem pārceļas uz citu vietu, daļa aiziet bojā. Applūdinātajās vietās palielinās to ūdensputnu un zivju skaits, kas spēj dzīvot stāvošā ūdenī. Dzīvnieku sastāvu ievērojami ietekmē dažādas meža un kultūraugu kaitēkļu apkarošanai lietotās ķimikālijas. Indīgās vielas uzkrājas augu lapās, augēdājos dzīvniekos un plēsoņās, kuri apēd augēdājus. Saindētie dzīvnieki nobeidzas. Īpaši negatīvi uz dzīvniekiem iedarbojas vides piesārņojums ar rūpniecības atkritumiem, kas bez iepriekšējas attīrīšanas tiek ieplūdināti dabiskajās ūdenstilpēs, ievadīti augsnē vai atmosfērā, kā arī jūru un okeānu piesārņojums ar naftu, kas rodas, ja avarē lielie naftas tankkuģi. === Dzīvnieku aizsardzība === Vērtīgo dzīvnieku skaitam samazinoties un dažām sugām no mūsu planētas izzūdot, cilvēks arvien labāk izprot nepieciešamību saprātīgi izmantot dabas bagātības, atjaunot un aizsargāt tās. Dzīvnieku aizsardzība ir valstiski svarīga. Tā risinās atbilstoši likumiem, kas aizliedz nogalināt retos dzīvniekus, nosaka zīdītāju, putnu un zivju ieguves veidus, medību un zvejas vietas un laikus. Ir izveidoti daudzi rezervāti, kuros tiek veikts liels darbs, lai saglabātu retos dzīvniekus un atjaunotu to skaitu. Rezervātu izveidošana palīdzēja saglabāt un palielināt Eiropas bizonu jeb [[sumbrs|sumbru]], [[Prževaļska zirgs|Prževaļska zirgu]], [[Turkmēnijas kulāns|Turkmēnijas kulānu]], [[saiga|Tatārijas saigu]], kā arī [[Eirāzijas bebrs|Eirāzijas bebru]] un [[Sabulis|Sibīrijas sabuļu]] skaitu. Ilgstošais aizliegums medīt aļņus, kotikus, saigas un citus agrāk redzētos dzīvniekus, kā arī īpašais darbs to aizsardzībā sekmēja šo dzīvnieku savairošanos tā, ka kļuva iespējamas šo dzīvnieku medības. Piemēram, Tatārijas saigas pagājušā gadsimta sākumā bija uz izmiršanas robežas, bet tagad ir tā savairojušās, ka to skaits sasniedzis divus miljonus. Speciālas zinātniskas iestādes veic lielu darbu vērtīgo dzīvnieku izplatīšanā, kā arī to sugu sastāva paplašināšanā. Šim nolūkam ieved dzīvniekus no citām zemēm. Daži no tiem ir tā savairojušies, ka kļuvusi iespējama to rūpnieciska izmantošana. Piemēram, Ziemeļamerikas ondatra ir tā piemērojusies Eiropas dabas apstākļiem, ka kļuvusi par samērā nozīmīgu kažokzvēru. Dabas aizsardzības darbs notiek ne tikai tāpēc, lai saglabātu un pavairotu retos zīdītājus un putnus. Aizsargā arī citus dzīvniekus, piemēram, [[Skudru dzimta|skudras]], [[kamenes]] un [[slieka]]s. Dabas aizsardzība mūsu zemē ir katra pilsoņa pienākums. == Dzīvnieku klasifikācija == === Dzīvnieku klasifikācijas nozīme === Pētot dabu, zinātnieki atklāja un aprakstīja agrāk nepazīstamus dzīvniekus un deva tiem nosaukumus. Gadījās, ka vienu un to pašu sugu dažādi zinātnieki nosauca dažādi. Laika gaitā kļuva grūti izmantot uzkrāto zooloģijas materiālu un radās nepieciešamība esošos nosaukumus pārskatīt, sadalīt tos pa grupām. Ar dzīvnieku sistematizēšanu - klasifikāciju - nodarbojušies daudzi zinātnieki. Visveiksmīgāko dzīvnieku klasifikācijas sistēmu izstrādāja pazīstamais zviedru zinātnieks [[Kārlis Linnejs]] (1707-1778). === Dzīvnieku sistemātikas pamatgrupas === Par savas klasifikācijas pamatvienību K. Linnejs izvēlējās sugu. Tolaik par sugu sauca indivīdu grupu (atsevišķus dzīvniekus), kas bija savstarpēji tāpat kā vienu vecāku bērni un spēja savstarpēji vairoties. Piemēram, visus baltos zaķus pieskaitīja pie vienas sugas, bet no tiem atšķirīgos pelēkos zaķus - pie citas. K. Linnejs ieteica līdzīgās dzīvnieku sugas apvienot lielākās grupās - ģintīs, ģintis - kārtās, bet kārtas - klasēs. Katrai dzīvnieku sugai K. Linnejs deva no diviem latīņu valodas vārdiem sastāvošu nosaukumu. Pirmais vārds apzīmēja piederību ģintij, bet otrs - sugai. Dzīvnieka latīņu nosaukumu tulkojot latviešu valodā, vārdu kārtība parasti tiek mainīta un nosaukumā [[Āfrikas zilonis]], [[istabas muša]] ar vārdiem "zilonis" un "muša" apzīmē ģinti. === Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēmas īpatnības === Zooloģijai attīstoties tālāk, izrādījās, ka dzīvnieku klasifikācijai ar esošajām sistemātikas grupām ir par maz, tāpēc zinātnieki ieviesa jaunas grupas - dzimtas, kuras apvienoja ģintis, un tipus, kuras apvienoja klases. Sistēmas galvenās grupas tagad ir [[tips]], [[Klase (bioloģija)|klase]], [[kārta]], [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]], [[Ģints (bioloģija)|ģints]] un [[suga]]. Dzīvnieku valsts pašreizējā sistēmā izšķir 20 tipus un vairākus simtus klašu. Sugas izdala ne tikai pēc ārējām pazīmēm, kā to darīja K. Linnejs, bet arī pēc daudzām citām uzbūves īpatnībām, pēc dzīvesveida, izplatības u.c. Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēma ir izveidota, pamatojoties uz dzīvnieku radniecību, uz to izcelšanos. Tipi tajā izvietoti, sākot ar vienkāršākajiem (zemākajiem) un beidzot ar sarežģītākajiem (augstākajiem), kas atbilst vispārējam dzīvnieku valsts vēsturiskās attīstības virzienam uz Zemes. Taču Zeme joprojām dod zinātniekiem iespēju atklāt jaunas dzīvnieku sugas un pat tādas, ko grūti pieskaitīt kādam no esošie dzīvnieku tipiem. Tā beidzot tika izpētīti vēl 1986. gadā savāktie paraugi no okeāna dzīlēm pie Austrālijas un klasificētas divas pēc izskata sēnēm līdzīgas daudzšūņu sugas ''Dendrogramma enigmatica'' un ''Dendrogramma discoides'', kas pēc vairākām iezīmēm tuvas [[ktenofori|ktenoforu]] (''Ctenophora'') un [[dzēlējzarndobumaiņi|dzēlējzarndobumaiņu]] (''Cnidaria'') tipiem, taču tām trūkst visai būtiskas iezīmes, kas ļautu tās tiem viennozīmīgi pieskaitīt. Zinātnieki uzskata, ka abas sugas pārstāv pirms 600 miljoniem gadu eksistējušu faunu.<ref>[http://www.spiegel.de/wissenschaft/natur/tiefsee-forscher-entdecken-neue-organismen-a-989387.html Rätselwesen aus der Tiefsee] ''www.spiegel.de''</ref> === Sistemātika === '''Valsts''' {{TaksoSaite|Animalia|Dzīvnieki}} * apakšvalsts {{TaksoSaite|Eumetazoa|Daudzšūnu dzīvnieki}} :* nodalījums {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}}<ref>Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.</ref> ::::* tips {{TaksoSaite|Xenacoelomorpha|Ksenacelveidīgie}} ::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Deuterostomia|Otrmutnieki}} ::::* tips {{TaksoSaite|Echinodermata|Adatādaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Chordata|Hordaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Hemichordata|Pushordaiņi}} ::::* tips †{{TaksoSaite|Vetulicolia|Vetulikolijas}} ::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Protostomia|Pirmmutnieki}} :::* virstips {{TaksoSaite|Ecdysozoa|Kutikulārie}} ::::* tips {{TaksoSaite|Tardigrada|Gauskāji}} ::::* tips {{TaksoSaite|Kinorhyncha|Kinorinhi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Loricifera|Loriciferi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Nematoda|Nematodes}} ::::* tips {{TaksoSaite|Nematomorpha|Matoņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Onychophora|Onihofori}} ::::* tips {{TaksoSaite|Arthropoda|Posmkāji}} ::::* tips {{TaksoSaite|Priapula|Priāpuli}} :::* virstips {{TaksoSaite|Platyzoa|Plakantārpveidīgie}} ::::* tips {{TaksoSaite|Cycliophora|Ciklioforas}} ::::* tips {{TaksoSaite|Gnathostomulida|Gnatostomulīdi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Acanthocephala|Kāšgalvjtārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Platyhelminthes|Plakantārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Micrognathozoa|Sīkžokļaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Gastrotricha|Vēderskropstaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Rotifera|Virpotāji}} :::* virstips {{TaksoSaite|Lophotrochozoa|Spirālveidīgie}} ::::* tips {{TaksoSaite|Rhombozoa|Diciemīdas}} ::::* tips {{TaksoSaite|Echiura|Ehiūri}} ::::* tips {{TaksoSaite|Entoprocta|Entoprokti}} ::::* tips {{TaksoSaite|Phoronida|Foronīdi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Mollusca|Gliemji}} ::::* tips †{{TaksoSaite|Hyolitha|Hiolīti}} ::::* tips {{TaksoSaite|Nemertea|Nemertīntārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Orthonectida|Ortonektīdi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Brachiopoda|Pleckāji}} ::::* tips {{TaksoSaite|Annelida|Posmtārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Chaetognatha|Saržokļaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Sipuncula|Sipunkuli}} ::::* tips {{TaksoSaite|Bryozoa|Sūneņi}} :* nodalījums {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Cnidaria|Dzēlējzarndobumaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Ctenophora|Ktenofori}} * apakšvalsts {{TaksoSaite|Parazoa|Parazoji}} ::::* tips {{TaksoSaite|Placozoa|Plakozoji}} ::::* tips †{{TaksoSaite|Archaeocyatha|Arheociāti}} ::::* tips {{TaksoSaite|Porifera|Sūkļi}} <!-- *'''Valsts: Dzīvnieki (''Animalia'')''' **Apakšvalsts: [[Parazoji]] (Parazoa) ***Tips: [[Plakozoji]] (Placozoa) ***Tips: †[[Arheociati]] (Archaeocyatha) ***Tips: [[Sūkļi]] (Porifera) **Apakšvalsts:[[Daudzšūnu dzīvnieki]] (Eumetazoa) ***Nodalījums:[[Staraiņi]] (Radiata) ***Tips:[[Zarndobumaiņi]] (Cnidaria) ****Klase:[[Hidrozoji]] (Hydrozoa) ****Klase:[[Scifozoji]] (Scyphozoa) ****Klase:[[Koraļļi]] (Anthozoa) ***Tips:[[Ktenofori]] (Ctenophora) ****Klase:[[Ktenofori]] (Ctenophora) ***Nodalījums:[[Bilaterāļi]] (Bilateria) ***Tips:[[Plakantārpi]] (Platyhelminthes) ****Klase:[[Skropstiņtārpi]] (Turbellaria) ****Klase:[[Trematodes]] ([[sūcējtārpi]]) (Trematoda) ****Klase:[[Monogeneji]] (Monogenea) ****Klase:[[Lenteņi]] (Cestoda) ***Tips:[[Nemertīntārpi]] (Nemertea) ****Klase:[[Nemertīni]] ***Tips:[[Veltņtārpi]] (Nemathelminthes) ****Klase:[[Vēderskropstaiņi]] (Gastrotricha) ****Klase:[[Nematodes]] (Nematoda) ****Klase:[[Virpotāji]] (Rotifera) ***Tips:[[Kāšgalvjtārpi]] (Acanthocephala) ****Klase:[[Kāšgalvji]] ***Tips:[[Snuķgalvjtārpi]] ****Klase:[[Priāpuli]] (Priapula) ****Klase:[[Matoņi]] (Nematomorpha) ****Klase:[[Kinorinhi]] (Kinorhyncha) ***Tips:[[Gliemji]] (Mollusca) ****Klase:[[Bruņgliemji]] (Polyplacophora) ****Klase:[[Rievvēdergliemji]] (Aplacophora) ****Klase:[[Gliemenes]] (Bivalvia) ****Klase:[[Monoplakofori]] (Monoplacophora) ****Klase:[[Gliemeži]] (Gastropoda) ****Klase:[[Lāpstkājgliemji]] (Scaphopoda) ****Klase:[[Galvkājgliemji]] (Cephalopoda) ***Tips:[[Posmtārpi]] (Annelida) ****Klase:[[Daudzsartārpi]] (Polychaeta) ****Klase:[[Mazsartārpi]] (Oligochaeta) ****Klase:[[Dēles]] (Hirudinoidea) ****Klase:[[Ehiūri]] (Echiura) ****Klase:[[Sipunkuli]] (Sipuncula) ***Tips:[[Onihofori]] ****Klase:[[Pirmtraheāti]] ***Tips:[[Posmkāji]] (Arthropoda) ****Klase:[[Zobenastes]] (Merostomata) ****Klase:[[Zirnekļveidīgie]] (Arachnida) ****Klase:[[Jūraszirnekļi]] (Pycnogonida) ****Klase:[[Vēžveidīgie]] (Crustacea) ****Klase:[[Daudzkāji]] (Myriapoda) ****Klase:[[Kukaiņi]] (Insecta) ****Klase:[[Tārtigrādi]] (Tardigrada) ****Klase:[[Mēleņi]] (Pentastomida) ***Tips:[[Vainagtaustekļaiņi]] (Tentaculata) ****Klase:[[Foronīdi]] (Phoronida) ****Klase:[[Sūneņi]] (Bryozoa) ****Klase:[[Pleckāji]] (Brachiopoda) ***Tips:[[Pogonofori]] (Pogonophora) ****Klase:[[Pogonofori]] (Pogonophora) ***Tips:[[Saržokļaiņi]] (Chaetognatha) ****Klase:[[Saržokļaiņi]] (Chaetognatha) ***Tips:[[Adatādaiņi]] (Echinodermata) ****Klase:[[Jūraslilijas]] (Crinoidea) ****Klase:[[Jūraszvaigznes]] (Asteroidea) ****Klase:[[Ofiūras]] (Ophiuroidea) ****Klase:[[Jūraseži]] (Echinoidea) ****Klase:[[Jūrasgurķi]] (Holothuroidea) ***Tips:[[Pushordaiņi]] (Hemichordata) ****Klase:[[Zarnelpotāji]] ****Klase:[[Spārnžauņi]] ***Tips:[[Hordaiņi]] (Chordata) ****Klase:[[Apendikulārijas]] (Appendiculariae) ****Klase:[[Ascīdijas]] (Ascidiae) ****Klase:[[Salpu klase|Salpas]] (Salpae) ****Klase:[[Lancetnieki]] (Galvhordaiņi) (Cephalochorda) ****Klase:[[Apaļmutnieki]] (Cyclostomata) ****Klase:[[Zivis]] (Pisces) ****Klase:[[Abinieki]] (Amphibia) ****Klase:[[Rāpuļi]] (Reptilia) ****Klase:[[Putni]] (Aves) ****Klase:[[Zīdītāji]] (Mammalia) --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzīvnieki| ]] 7e4tbkuwrjx7ybar9hz9saxtsnp99eb 0 2176 4488701 4483996 2026-07-01T08:39:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488701 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zigfrīds Anna Meierovics | attēls = Zigrids Meierovics.jpg | apraksts = | amats = [[Latvijas Ministru prezidents]] | term_sākums = {{dat|1921|06|19|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1923|01|26|N|bez}} | priekštecis = [[Kārlis Ulmanis]] | pēctecis = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | term_sākums2 = {{dat|1923|06|28|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1924|01|26|N|bez}} | priekštecis2 = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | pēctecis2 = [[Voldemārs Zāmuels]] | amats3 = [[Latvijas ārlietu ministrs]] | term_sākums3 = {{dat|1918|11|19|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|1924|01|26|N|bez}} | premjers3 = [[Kārlis Ulmanis]]<br />Zigfrīds Anna Meierovics<br />[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | pēctecis3 = [[Ludvigs Sēja]] | term_sākums4 = {{dat|1924|12|19|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|1925|08|22|N|bez}} | premjers4 = [[Hugo Celmiņš]] | priekštecis4 = [[Ludvigs Sēja]] | pēctecis4 = [[Hugo Celmiņš]] | dzim_dati = {{dat|1887|2|5}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Grobiņas apriņķis|Durbe|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1925|8|22|1887|2|5}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Sēmes pagasts}} | tautība = | partija = [[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = [[Anna Fīlholde]] <small>(1910—1924)</small><br />[[Kristīne Bakmane]] <small>(1924—1925)</small> | profesija = [[ekonomika|ekonomists]] | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = [[luterisms]]{{sfn|Virza|l=181}} | paraksts = Z. A. Meierovica paraksts.png | piezīmes = }} '''Zigfrīds Anna Meierovics''' ({{dat|1887|02|05|N|bez}} — {{dat|1925|08|22|N|bez}}) bija [[Latvija]]s sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš bija pirmais [[Latvijas Ārlietu ministrs]] un otrais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]. Ārlietu ministra amatu ieņēma no [[Latvijas Pagaidu valdība]]s izveides {{dat|1918|11|19||bez}} līdz savai nāvei {{dat|1925|08|22||bez}}, ar 11 mēnešu pārtraukumu 1924. gadā. Meierovics bija viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem. Kā šīs partijas pārstāvis, ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[1. Saeima|1. Saeimā]]. Būdams ārlietu ministrs, Meierovics nodrošināja Latvijas Republikas starptautisku [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'']] un [[Latvijas valsts atzīšana de iure|''de iure'']] atzīšanu, kā arī uzņemšanu [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. Meierovicam vadot valdību ieviesa [[lats|latu]], panāca vienošanos ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] par pilsonības izvēles kārtību, ieviesa latīņu druku un apstiprināti vairāku valsts iestāžu statūti. Gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]] {{dat|1925|08|22||bez}} [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]], apmeklējot savus bērnus. Apbedīts {{dat||08|27||bez}} [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]], kur viņam uzstādīts piemineklis. == Izcelsme == Meierovica tēvs Haims Meierovics (1855—1913) bija cēlies no reliģiozas [[Kuldīga]]s [[Ebreji|ebreju]] ģimenes.<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Īsais laimes brīdis | first = Maija | last = Krekle | publisher = [[Mājas Viesis]] | date = 2010. gada 21. maijā }}</ref> Mācoties [[Kuldīgas ģimnāzija|Kuldīgas ģimnāzijā]], Haimam izveidojās draudzīgas attiecības ar latviešu filozofu [[Jēkabs Osis|Jēkabu Osi]].{{sfn|Virza|177}} Pēc [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] Medicīnas fakultātes absolvēšanas viņš praktizēja [[Durbe|Durbē]]. Te Haims iepazinās ar [[Kabile]]s skolotāja meitu Annu Fīlholdi (1860—1887), kura bija absolvējusi Kuldīgas augstāko meiteņu skolu un tobrīd strādāja par mājskolotāju pie muižniekiem [[Bordeliusi]]em. 1885. gadā Haims Meierovics kristījās un pieņēma kristīto vārdu Hermanis. Tā paša gada Ziemassvētkos<ref name="la" /> viņš apprecējās ar Annu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=17}} Viņa vecāki nepieņēma dēla izvēli, un attiecības ar viņiem pārtrūka.<ref name="la" /> == Dzīvesgājums == [[Attēls:Durbe muzeum.jpg|thumb|left|Māja Durbē, kurā dzimis Z.A. Meierovics, tagad pilsētas muzejs]] Dzimis {{dat|1887|02|05||bez}} [[Durbe|Durbē]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=17}} Viņa māte nomira {{dat||02|17||bez}} (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||02|4||bez}}) un tika apglabāta Durbes kapos {{dat||02|21||bez}} (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||02|9||bez}}).{{sfn|Virza|177}} Tēvs pie kristīšanas dēlam lūdza dot arī mātes vārdu Anna. Hermani Meierovicu 1891. gadā ievietoja [[Tartu|Tērbatas]] psihiatriskajā slimnīcā, vēlāk viņu pārveda uz [[Ģintermuiža|Tabora slimnīcu]] [[Jelgava|Jelgavā]], kur viņš mira {{dat|1913|03|02||bez}}.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=18}} Zigfrīds uzauga mātes brāļa, latviešu skolotāja Roberta Fīlholda ģimenē. Bērnību viņš pavadīja [[Pūre|Pūrē]] un [[Kabile|Kabilē]], 1900. gadā pabeidza mācības [[Kabiles pamatskola|Kabiles pagastskolā]]. No 1900. līdz 1905. gadam mācījās [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma apriņķa skolā]]. Tukumā dzīvoja skolotāja F. Jansona ģimenes pansijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=19}} Neskatoties uz [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]s politiku, Zigfrīds kopā ar citiem skolēniem darbojās latviešu korī, iestudēja ludziņas, lasīja referātus par skolā neapspriestām tēmām un rokrakstā veidoja skolas žurnālu "Pirmie Stari".{{sfn|Virza|l=181}}{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=20}} No 1905. līdz 1907. gadam Zigfrīds mācījās [[N. Mironova komercskola|N. Mironova komercskolā]] [[Rīga|Rīgā]]. 1906./1907. mācību gadā viņu ievēlēja par skolas Izrīkojumu komisijas priekšsēdētāju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=22}} 1906. gada septembrī pārcēlās uz dzīvokli [[Oskara iela (Rīga)|Oskara ielā]] 1, kur kopā ar skolasbiedru Ādolfu Zandmani un diviem topošajiem Mironova skolas skolēniem īrēja istabu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=23}}{{sfn|Virza|l=207}} Stāvu zem viņa dzīvoja viņa mātes radinieks Fīlholds. Šeit Meierovics iepazinās ar savu vēlāko sievu, Fīlholda vecāko meitu Annu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=23}} No 1907. līdz 1911. gadam Meierovics studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Tirdzniecības nodaļā. Rakstīja diplomdarbu par naudas reformu [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] un [[Austroungārija|Austroungārijā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Studiju laikā iestājās studentu korporācijā "[[Talavija]]". Paralēli studijām no 1909. līdz 1915. gadam strādāja par skolotāju [[Vilis Olavs|Viļa Olava]] vadītajā Rīgas komercskolā<ref name="mfa">{{Tīmekļa atsauce | title = MEIEROVICS Zigfrīds Anna | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2015. gada 19. februārī | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/ieskats-latvijas-arlietu-dienesta-vesture/meierovics-zigfrids-anna }}</ref> un stipri ietekmējās no Olava politiskajiem uzskatiem. Meierovics šeit pasniedza komercģeogrāfiju un tirdzniecības zinības.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=26}} {{dat|1910|09|28||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||09|15||bez}}) Meierovics līgavas vecāku dzīvoklī apprecēja Annu Fīlholdi.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=24}}{{sfn|Treijs|l=143}} Pēc kāzām Meierovici apmetās [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 99 Rīgā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Studiju gados īsu laiku bija ugunsapdrošināšanas biedrības "Jakorj" (''Якорь'' — ‘Enkurs’) inspektors. 1911. gada janvārī sāka strādāt [[Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s savstarpējā kredītbiedrībā par grāmatvedi. Vēlāk kļuva par kredītbiedrības darbvedi, tad — par direktoru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] un [[Latviešu izglītības biedrība|Latviešu izglītības biedrībā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=26}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada vasarā Meierovics devās bēgļu gaitās uz [[Maskava|Maskavu]], kur augustā sāka strādāt Tautas bankā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=27}} Meierovics iesaistījās [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Latviešu bēgļu centrālkomitejas]] darbībā. 1916. gada sākumā Maskavā nodibināja Viskrievijas pilsētu savienības kooperatīvu nodaļu, ar mērķi apgādāt frontes apvidus ar pārtiku. Meierovics darbojās tās valdē.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=30}} [[Rēzekne|Rēzekni]] izvēlēja par savienības pārtikas nodaļas centru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Meierovics darbojās arī [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Krievijā 1917. gadā Meierovics vispirms pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], tad uz [[Rīga|Rīgu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Latviešu bēgļu centrālkomitejas uzdevumā 12. un 13. martā viņš apmeklēja [[Valmiera]]s Latviešu pagastu un organizāciju priekšstāvju kongresu, kas nodibināja [[Vidzemes Zemes padome|Vidzemes Zemes padomi]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=40}} Meierovics kopā ar [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]] panāca [[boļševiki|lielinieciskās]] Vidzemes Bezzemnieku padomes pievienošanos Vidzemes Zemes padomei.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Meierovics un Valters arī sadarbojās, lai [[latgalieši|latgaliešu]] organizācijās Rēzeknē un Pēterburgā veicinātu ideju par [[Latgale]]s piederību Latvijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} 1917. gada aprīlī Meierovics bija viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem.{{sfn|Virza|l=23}} Vasaras beigās, vāciešu uzbrukuma dēļ, atgriezās Pēterpilī.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=38}} == Darbošanās Latviešu pagaidu nacionālajā padomē == [[Attēls:Latviešu delegācija pie Kerenska valdības 1917. gada septembrī.jpg|thumb|Latviešu delegācija pie Kerenska valdības 1917. gada septembrī. No kreisās: Z. A. Meierovics (1), [[Marģers Skujenieks]] (2), [[Mārtiņš Antons]] (3), [[Vladislavs Rubulis]] (5), [[Jānis Zālītis]] (6), [[Juris Pabērzs]] (7).]] {{dat|1917|09|08||bez}} latviešu delegācija devās uz [[Krievijas Republika]]s mazo tautu kongresu [[Kijiva|Kijivā]]. Delegācija, kuras sastāvā ietilpa [[Jānis Goldmanis]], A. Kārkliņš, [[Oto Kārkliņš]], [[Ādolfs Klīve]], Meierovics, [[Jānis Zālītis]] un [[Voldemārs Zāmuēls]], {{dat||09|19||bez}} devās pie [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītāja [[Aleksandrs Kerenskis|Aleksandra Kerenska]] lūgt novērst kara postījumus Vidzemē.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=44}} 1917. gada 1. un 2. oktobrī Petrogradā Meierovics kā Zemnieku savienības pārstāvis piedalījās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas telpās rīkotajā apspriedē, kurā nolēma dibināt [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālo padomi]] (LPNP).{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=45}}{{sfn|Treijs|l=125}} Meierovicu ievēlēja septiņu personu veidotajā Rīcības komitejā, kas veica sagatavošanās darbus Nacionālās padomes izveidei. Latviešu pagaidu nacionālā padome uz savu pirmo sesiju sanāca [[Valka|Valkā]] {{dat|1917|11|29||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||11|16||bez}}). Meierovicu ievēlēja sesijas prezidijā. Kopā ar [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]] un [[Jānis Kreicbergs (jurists)|Jāni Kreicbergu]] viņu ievēlēja delegācijā, kas devās uz ārzemēm, lai panāktu [[Latvijas valsts atzīšana de facto|Latvijas ''de facto'' atzīšanu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=52}} LPNP otro sesiju slepus no boļševikiem sarīkoja Latgaliešu biedrības telpās Petrogradā no 1918. gada 15. līdz 18. janvārim. Meierovicu atkal ievēlēja prezidijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=54}} LPNP pieņēma lēmumu sagatavot protestu pret [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] apspriesto Latvijas teritorijas piešķiršanu Vācijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=55}} 1918. gada pirmo pusi Meierovics pavadīja Petrogradā, gatavojoties doties uz ārzemēm.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=57}} === Brauciens uz Londonu === [[Attēls:Z. A. Meierovica uzaicinājums 1918. gada 18. novembrī.jpg|thumb|Z. A. Meierovica vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar [[Balfūra nota]]s kopiju 1918. gada 18. novembrī.]] 1918. gada jūlija sākumā viņš devās uz [[Stokholma|Stokholmu]], lai pēc tam kā LPNP pārstāvis dotos uz [[Londona|Londonu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=57}} Viņš līdzi paņēma 500 sterliņu mārciņu un LPNP izsniegto pilnvaru:<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/50567 Latvijas valsts un tās vīri Dr.habil.hist., prof. RIHARDS TREIJS]</ref> "Latviešu nacionālā padome, kura pagaidām ir topošās Latvijas augstākā valsts iestāde un apvieno sevī visas latviešu nacionālās partijas un centrālās sabiedriskās iestādes, sūta uz Angliju kā savu pilnvaroto pārstāvi šā raksta uzrādītāju Latviešu nacionālās padomes locekli cand. rer. merc. Zigfrīdu Meierovicu. Meierovica kungam ir tiesības Latviešu nacionālās padomes vārdā stāties sakarā ar Anglijas valdību un valstsvīriem, piedalīties un runāt Latviešu nacionālās padomes vārdā konferencēs un apspriedēs. Pie tam Meierovica kungs strādās tādā garā, ka visur aprādīs suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību ar viņas patstāvības internacionālu garantiju." Neilgi pēc Meierovica aizbraukšanas viņa dzīvoklī veica kratīšanu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=60}} Stokholmā viņš ieradās ap {{dat||07|17|A|bez}} un pavadīja tur vairākas nedēļas, šajā laikā tiekoties ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēstnieku [[Zviedrija|Zviedrijā]] [[Esmē Hauards|Esmē Hauardu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=62}} {{dat||07|31}} laikraksts ''Afton-Tidningen'' ({{val|lv|{{noitalics|«Vakara Laikraksts»}}}}) publicēja interviju ar Meierovicu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=63}} {{dat||08|04||bez}} Stokholmā nodibināja LPNP Informācijas biroju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=63}} Meierovics ieradās Londonā {{dat||08|12||bez}}.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=65}} Tur viņš sadarbojās ar [[Somija]]s pārstāvi [[Rudolfs Holsti|Rudolfu Holsti]] un [[Igaunija]]s pārstāvi [[Antss Pīps|Antsu Pīpu]], kā arī tikās ar [[Polija]]s pārstāvi [[Romans Dmovskis|Romanu Dmovski]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=67}} Lielbritānijas Ārlietu ministrijā Meierovics vairākkārt tikās ar vēlāko [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s Arbitrāžas komisijas vadītāju Džeimsu Simpsonu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=69}} {{dat||10|23||bez}} Meierovics tikās ar Lielbritānijas ārlietu ministru [[Artūrs Balfūrs|Artūru Balfūru]]. 20 minūšu garās tikšanās laikā Balfūrs apliecināja, ka Apvienotā Karaliste līdz miera konferencei provizoriski atzīst Latviešu pagaidu nacionālo padomi par Latvijas valdību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=73}} {{dat||11|11||bez}} Meierovics no Lielbritānijas Ārlietu ministrijas saņēma rakstisku Latvijas ''de facto'' atzīšanu (t. s. [[Balfūra nota|Balfūra notu]]).{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=75}} === Latvijas Republikas dibināšana un Parīzes miera konference === {{dat|1918|11|18||bez}} jaunizveidotā [[Tautas padome]] Rīgā pasludināja [[Latvijas Republika]]s neatkarību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=76}} {{dat||11|19||bez}} Meierovics kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]]. Viņš uzrakstīja aicinājumu Apvienotajā Karalistē dzīvojošiem tautiešiem piedalīties sanāksmē Londonāː<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/04.05.2026-arlietu-ministrija-davinajuma-sanemusi-unikalu-latvijas-pirma-arlietu-ministra-zigfrida-annas-meierovica-dokumentu.a645573/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ārlietu ministrija dāvinājumā saņēmusi unikālu Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dokumentu] lsm.lv 04.05.2026</ref> "Piesūtu jums Britānijas valdības deklarāciju par Latvijas atzīšanu. Būšu ļoti priecīgs, ja jūs atrastu par iespējamu ierasties uz manu ziņojumu par Latvijas nākotnes izredzēm un uzdevumiem. Svētdien, 24. novembrī, pulksten trijos dienā." Sanākšanas laikā Meierovics lūdza tautiešus nosūtīt savus pārstāvjus uz [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferenci]], kur viņi varētu tikties ar Latvijas delegāciju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=76}} 1919. gada janvāra sākumā Meierovics ieradās [[Parīze|Parīzē]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=78}} Miera konferences laikā Meierovics vairākkārt atgriezās Londonā, lai apmeklētu latviešu pārstāvniecību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=81}} {{dat||03|10||bez}} Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvjus uzņēma [[Francija]]s parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs [[Anrī Franklēns-Buijons]]. {{dat||03|16||bez}} Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Gruzijas pārstāvjus uzņēma Francijas premjerministrs [[Žoržs Klemanso]], kas solīja Francijas atbalstu jaunajām valstīm un to, ka tās drīzumā apspriedīs konferencē. {{dat||05|06||bez}} Miera konferencē tika dibināta Baltijas komisija, par tās priekšsēdētāju kļuva Apvienotās Karalistes pārstāvis Esmē Hauards.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=83}} Pēc [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] [[Andrievs Niedra]], veidojot [[Niedras valdība|jauno valdību]], Meierovicam telegrāfiski nosūtīja piedāvājumu kļūt par ārlietu ministru, taču viņš atteicās. Pēc tam, kad Latvijas delegācijas vadītājs [[Jānis Čakste]] {{dat||05|21||bez}} pameta Parīzi, lai atgrieztos Latvijā, Meierovics tika ievēlēts par jauno delegācijas vadītāju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=83}} {{dat||06|10||bez}} Miera konferences Baltijas lietu komisija uzņēma Latvijas delegāciju (Meierovics, [[Oļģerds Grosvalds]] un [[Jānis Seskis]]), kur viņi pieprasīja [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas ''de iure'' atzīšanu]]. Prasība tika atteikta līdz brīdim, kad Krievija atzīs Latvijas neatkarību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=84}} [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā {{dat||07|08||bez}} Pagaidu valdība no Liepājas atgriezās Rīgā. Valdības vadītājs [[Kārlis Ulmanis]] aicināja Meierovicu atgriezties Latvijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=84}} Latvijas delegācijas pienākumus pārņēma Latvijas pagaidu vēstniecība Francijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=85}} === Latvijas ''de iure'' atzīšana === [[Attēls:Meierovica karikatūra pirms de iure.png|thumb|left|Meierovics nespēj izaudzēt ''de iure'' stādu (1920. gada decembra karikatūra, autors [[Rihards Zariņš]])]] [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada rudenī Meierovics kā ārlietu ministrs informēja ārvalstis par notiekošo Latvijā un panāca [[Antante]]s atbalstu Latvijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=88}} {{dat||11|25||bez}} Meierovics nosūtīja [[Vācija]]s ārlietu ministram [[Hermanis Millers|Hermanim Milleram]] notu, saskaņā ar kuru Latvija pieteica karu Vācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica nota Vācijas Ārlietu ministram H.Milleram par kara pieteikumu Vācijai | publisher = Historia | date = 2002. gada 27. maijā | accessdate = 2015. gada 21. aprīlī | url = http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.11.25.htm | archive-date = 2022. gada 9. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20220809044447/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.11.25.htm }}</ref> [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju|Miera līgums]] starp abām valstīm tika noslēgts {{dat|1920|07|15||bez}}. Līgums paredzēja arī Latvijas ''de iure'' atzīšanu, tiklīdz to izdarīs kāda no [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]] parakstījušajām sabiedroto valstīm.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=88}} 1920. gada aprīlī Meierovics no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta tika [[Satversmes sapulces vēlēšanas|ievēlēts]] [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]].<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | first = H. | last = Kārkliņš | pages = 105 | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925 | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:105{{!}}issueType:P | access-date = {{dat|2015|04|17||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:105{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1920|08|11||bez}} tika noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]], tā paverot ceļu Latvijas ''de iure'' atzīšanai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=89}} Augustā tika rīkota [[Bulduru konference]], kurā tika pieņemts lēmums veidot [[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]]. {{dat||11|06||bez}} Meierovics devās uz [[Tautu Savienība]]s mītni [[Ženēva|Ženēvā]], lai noskaidrotu, kādēļ Latvija netiek atzīta ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=90}} Viņš secināja, ka Latvija netiek atzīta, jo neietilpst Tautu Savienībā, un nav Tautu Savienībā, jo netiek atzīta. Meierovics panāca Latvijas iestāšanos organizācijās, kuras bija gatavas to uzņemt: [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskajā Sarkanajā Krustā]], starptautiskās higiēnas organizācijās, pasta un dzelzceļa ūnijā, kā arī vairākās finansiālās organizācijās.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=91}} Latvijas situācija tika apspriesta Tautu Savienības sēdē, kurā 5 dalībvalstis no 41 (tai skaitā [[Itālija]]) atbalstīja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā. Pēc balsojuma Latvijas delegācija ar Meierovicu priekšgalā demonstratīvi pameta zāli.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=92}} [[Attēls:Meierovica karikatūra pēc de iure.png|thumb|Meierovics izaudzējis ''de iure'' stādu (1921. gada februāra karikatūra, autors [[Sergejs Civinskis]])]] No Ženēvas Meierovics devās uz [[Roma|Romu]], kur jau darbojās Latvijas vēstnieks Itālijā [[Miķelis Valters]]. Vizītes laikā Itālijas karalis [[Viktors Emanuels III]], premjerministrs [[Džovanni Džoliti]], ārlietu ministrs [[Karlo Sforca]] un parlamenta priekšsēdētājs [[Enriko de Nikola]] apliecināja Itālijas gatavību atzīt Latviju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=92}} No Romas Meierovics devās uz Parīzi. Viņš tikās ar Francijas premjerministru [[Aleksandrs Millerāns|Aleksandru Millerānu]], kas solīja, ka Francija interesēsies par Latvijas atzīšanu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=93}} {{dat|1920|12|29||bez}} Francija nosūtīja pieprasījumu Apvienotajai Karalistei, Itālijai un [[Japāna]]i atzīt Latviju ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=94}} 1920. gada beigās Meierovics no Parīzes devās uz Londonu, lai panāktu Apvienotās Karalistes atbalstu šai iniciatīvai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=94}} {{dat|1921|01|23||bez}} viņš atgriezās Parīzē, dienu pirms Antantes Augstākās padomes (Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Japāna un [[Beļģija]]) sēdes sākuma. Jautājums tika izskatīts {{dat||01|26||bez}}, padome pieņēma lēmumu atzīt Baltijas valstis ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=97}} {{dat||01|28||bez}} Meierovics saņēma Antantes Augstākās padomes priekšsēdētāja, Francijas premjerministra [[Aristids Briāns|Aristida Briāna]] parakstītu atzīšanas rakstu. {{dat||02|02||bez}} Meierovics devās prom no Parīzes.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=98}} == Ministru prezidenta amatā == === Pirmais un otrais Ministru kabinets (1921—1923) === {{pamatraksts|Meierovica 1. Ministru kabinets|Meierovica 2. Ministru kabinets}} {| class="infobox" style="font-size:90%" |- ! Amats ! class="unsortable" | ! Ministrs |- | [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]<br />[[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]] | ... | Zigfrīds Anna Meierovics |- | [[Latvijas apsardzības ministrs|Apsardzības ministrs]] | ... | [[Gustavs Zemgals]] |- | [[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministra]] biedrs | ... | [[Voldemārs Salnais]] |- | [[Latvijas darba ministrs|Darba ministrs]] | ... | [[Roberts Dukurs]] |- | rowspan="2" | [[Latvijas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]] | ... | [[Ringolds Kalnings]] <small>(1921.06—1922.10)</small> |- | ... | [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] <small>(1922.10—1923.01)</small> |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] | ... | [[Alberts Kviesis]] |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] biedrs | ... | [[Vladislavs Rubulis]] |- | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministrs]] | ... | [[Aleksandrs Dauge]] |- | [[Latvijas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]] | ... | [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] |- | [[Latvijas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]] | ... | [[Vilis Holcmanis]] |- | [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolieris]] | ... | [[Ernests Ozoliņš]] |- | rowspan="2" | [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]] | ... | [[Voldemārs Zāmuēls]] <small>(1921.06—1922.07)</small> |- | ... | [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] <small>(1922.07—1923.01)</small> |} Pēc [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets|Ulmaņa 1. Ministru kabineta]] demisijas valdības demisijas {{dat|1921|06|02||bez}} Satversmes sapulces prezidents [[Jānis Čakste]] izvirzīja Meierovicu [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam. Valdības veidošanas laikā sašķēlās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]]. Vairāki tās labējā spārna deputāti vēlējās piedalīties valdības veidošanā un izveidoja mazākuma frakciju parlamentā (vēlāko [[Mazinieku partija|Mazinieku partiju]]). {{dat||06|15||bez}} Meierovics paziņoja piedāvātās valdības sastāvu. Tā bija pirmā valdība, kurā bija pārstāvēti sociāldemokrāti ([[Roberts Dukurs]], [[Vilis Holcmanis]], [[Ernests Ozoliņš]] un [[Voldemārs Salnais]]), kā arī pirmā, kurā nebija neviena mazākumtautību pārstāvja. {{dat||06|16||bez}} Meierovics nolasīja valdības deklarāciju.{{sfn|Treijs|l=126}} Jauno valdību atbalstīja visi 126 deputāti, kas bija ieradušies uz sēdi.{{sfn|Treijs|l=127}} Meierovica valdības laikā Satversmes sapulce pieņēma lēmumu likvidēt Darba ministriju (tagadējā [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija]]). Pēc Meierovica iejaukšanās lēmumu tomēr atcēla.{{sfn|Virza|l=221}} {{dat|1921|07|22||bez}} Meierovics un Padomju Krievijas vēstnieks Latvijā J. Gaņeckis parakstīja līgumu par pilsonības izvēles kārtību. Līgums ļāva pilngadīgiem Krievijas pilsoņiem, kas paši vai kuru vecāki līdz {{dat|1914|08|01||bez}} bija pierakstīti pie pilsētu vai lauku sabiedrībām tagadējās Latvijas Republikas robežās, atteikties no Krievijas pilsonības un saņemt Latvijas pilsonību. Izmantojot šo iespēju, līdz 1927. gadam Latvijā atgriezās vairāk nekā 220 000 kara bēgļu.{{sfn|Treijs|l=133}} [[Attēls:Meierovica saržs.png|120px|thumb|left|Meierovica šaržs (autors — [[Kārlis Krauze]])]] {{dat|1922|01|03||bez}} valdība pieņēma lēmumu iecerēto nacionālo valūtu saukt par "[[lats|latu]]", bet tā simto daļu par "santīmu".{{sfn|Treijs|l=131}} {{dat||02|15||bez}} pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], kuras izstrādāšanā piedalījās arī Meierovica valdība.{{sfn|Treijs|l=130}} {{dat||04|06||bez}} Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par lauku dzīves atjaunošanu un dibināja Dzīves atjaunošanas padomi [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] paspārnē.{{sfn|Treijs|l=131}} Meierovica valdības laikā turpināja [[Agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], {{dat||05|03||bez}} Satversmes sapulce pieņēma reformas 3. daļu par agrārās iekārtas nostiprināšanu.{{sfn|Treijs|l=130}} {{dat||08|03||bez}} apstiprināja noteikumus par naudu, kuru rezultātā ieviesa latu.{{sfn|Treijs|l=131}} Naudas emisijai {{dat||09|09||bez}} nodibināja [[Latvijas Banka|Latvijas Banku]], kas darbu sāka {{dat||11|01||bez}}.{{sfn|Treijs|l=132}} {{dat||07|18||bez}} Ministru kabinets pieņēma noteikumus par [[latviešu valoda]]s ortogrāfiju, kurā noteica nomainīt [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] ar [[latīņu raksts|latīņu alfabētu]].{{sfn|Treijs|l=133}} {{dat||08|23||bez}} pieņēma [[Latvijas Universitāte]]s, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijas]] un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s statūtus. {{dat||08|31||bez}} akceptēja [[LETA|Latvijas Telegrāfa aģentūras]] statūtus.{{sfn|Treijs|l=132}} No 1922. ɡada 10. aprīļa līdz 19. maijam Z. A. Meierovics piedalījās [[Dženovas konference|Dženovas ekonomikas un finanšu konferencē]], kurā iestājās par ilgstošu mieru, mazo valstu interesēm un finansiālu atbalstu jaunajām valstīm.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/130366-Zigfr%C4%ABds-Anna-Meierovics ] Jānis Taurēns, [[Nacionālā enciklopēdija|Nacionālās enciklopēdijas]] šķirklis</ref> {{dat|1922|05|30||bez}} Meierovics Latvijas vārdā parakstīja [[Konkordāts|konkordātu]] ar [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]], kuru {{dat||07|19||bez}} ratificēja Satversmes sapulcē.{{sfn|Treijs|l=133}} {{dat||11|03||bez}} Romā notika ratifikācijas dokumentu apmaiņa, nodrošinot [[Romas Katoļu baznīca]]i autonomiju Latvijā. Saskaņā ar konkordātu, arhibīskapam un bīskapiem bija jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem.{{sfn|Treijs|l=134}} 1922. gada jūlija sākumā valdība piedzīvoja krīzi, jo Satversmes sapulce noraidīja Zemkopības ministrijas budžetu. Uzskatot to par neuzticības izteikšanu, Meierovics paziņoja par valdības demisiju. {{dat||07|13||bez}} Satversmes sapulces prezidents Čakste vēlreiz aicināja Meierovicu veidot valdību. {{dat||07|19||bez}} izveidoja jaunu valdību, kas no iepriekšējās atšķīrās vienīgi ar to, ka [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] amatā [[Voldemārs Zāmuēls|Voldemāru Zāmuēlu]] nomainīja [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]].{{sfn|Treijs|l=134}} Jauno valdību atbalstīja 66 deputāti, pret to balsoja 29 deputāti un atturējās 23. Pēc [[1. Saeima]]s sanākšanas {{dat||11|07||bez}} beidzās arī pilnvaras valdībai. Meierovica vadībā Ministru kabinets turpināja strādāt līdz {{dat|1923|01|26|D|bez}}.{{sfn|Treijs|l=135}} === 1. Saeimas vēlēšanas === Saskaņā ar [[Alfreds Jēkabs Bērziņš|Alfreda Bērziņa]] rakstīto, Meierovics, būdams Ministru prezidents, apsvēra iespēju nosūtīt [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] par Latvijas vēstnieku uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}} Tas izraisīja konfliktu starp Ulmani un Meierovicu. Kādā no Latviešu zemnieku savienības priekšvēlēšanu sapulcēm Ulmanis sāka kritizēt Latvijas ārpolitiku un vainoja Meierovicu "nemākulībā, kas esot izpaudusies viņa nespējā panākt no Vācijas kara zaudējumu atlīdzību".{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=154}} Meierovics no savas puses aicināja nepakļauties personīgiem konfliktiem.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}} [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanās]] Meierovics kandidēja ar 2. numuru Latviešu zemnieku savienības sarakstā Rīgas, Vidzemes un Latgales vēlēšanu apgabalā.<ref name="1s">{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumi | first = Marģers | last = Skujenieks | pages = 114., 117. un 129. | publisher = Valsts statistiskā pārvalde | year = 1923 | url = http://www.cvk.lv/cvkserv/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf | access-date = {{dat|2015|04|21||bez}} | archive-date = {{dat|2019|05|26||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190526015502/https://www.cvk.lv/uploads/files/Veidlapas/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf }}</ref> Visos trijos apgabalos viņš bija otrais populārākais LZS kandidāts aiz Ulmaņa, tādējādi tiekot ievēlēts [[1. Saeima|1. Saeimā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}}<ref name="1s" /> Meierovics turpināja darboties ārlietu ministra amatā [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jāņa Pauļuka]] valdībā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=105}} === Trešais Ministru kabinets (1923—1924) === {{pamatraksts|Meierovica 3. Ministru kabinets}} {| class="infobox" style="font-size:90%" |- ! Amats ! class="unsortable" | ! Ministrs |- | [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]<br />[[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]] | ... | Zigfrīds Anna Meierovics |- | [[Latvijas apsardzības ministrs|Apsardzības ministrs]] | ... | [[Jānis Ducens]] |- | [[Latvijas darba ministrs|Darba ministrs]] | ... | [[Gustavs Klaustiņš]] |- | [[Latvijas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]] | ... | [[Hermanis Punga]] |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] | ... | [[Alfrēds Birznieks]] |- | [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] biedrs | ... | [[Antons Dzenis]] |- | rowspan="3" | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministrs]] | ... | [[Pauls Gailītis]] <small>(1923.06—1923.07)</small> |- | ... | [[Staņislavs Jaudzems]] <small>(1923.07—1923.10)</small> |- | ... | [[Hugo Celmiņš]] <small>(1923.10—1924.01)</small> |- | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministra]] biedrs | ... | [[Staņislavs Jaudzems]] |- | [[Latvijas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]] | ... | [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] |- | [[Latvijas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]] | ... | [[Vilis Holcmanis]] |- | rowspan="2" | [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]] | ... | [[Ernests Bauers]] |} Pēc [[Pauļuka Ministru kabinets|Pauļuka valdības]] demisijas [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] Jānis Čakste {{dat||06|08||bez}} izvirzīja Meierovicu par Ministru prezidentu. {{dat||06|26||bez}} Meierovics Saeimā nolasīja piedāvātās valdības sastāvu.{{sfn|Treijs|l=135}} Valdība tika apstiprināta ar 51 balsi «par», 37 balsīm «pret» un 3 deputātiem atturoties.{{sfn|Treijs|l=136}} {{dat|1923|08|09||bez}} Meierovics izsludināja rīkojumu par Latvijas nosaukumu svešvalodās: ''Lettonie'' [[franču valoda|franču valodā]], ''Lettonia'' [[itāļu valoda|itāliešu]] un citās [[romāņu valodas|romāņu valodās]], ''Latvia'' [[angļu valoda|angļu valodā]] un ''Lettland'' [[vācu valoda|vācu]] un citās [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodās]].{{sfn|Treijs|l=137}} {{dat||09|25||bez}} izdeva pirmos automobiļu satiksmes noteikumus.{{sfn|Treijs|l=138}} {{dat||10|09||bez}} apstiprināja [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] projekta konkursa noteikumus. {{dat|1924|01|10||bez}} pieņēma noteikumus par kinoteātriem, kas noteica, ka kinoteātra atvēršana ir jāsaskaņo [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]] un ka atļauts izrādīt vienīgi Iekšlietu ministrijas cenzētas filmas.{{sfn|Treijs|l=139}} Kā ārlietu ministrs Meierovics {{dat|1923|11|01||bez}} parakstīja līgumu paketi ar [[Igaunija|Igauniju]]. Šīs vienošanās ietvaros noslēdza [[Līgums par aizsardzības savienību starp Latvijas un Igaunijas Republikām|līgumu par aizsardzības savienību]], pagaidu līgumu par ekonomisko un muitas savienību, papildlīgumu par robežām un nolīgumu par savstarpēju prasību nokārtošanu.{{sfn|Treijs|l=140}} {{dat|1924|01|15||bez}} no amata atkāpās [[Alfrēds Birznieks]], [[Antons Dzenis]] un [[Ernests Bauers]]<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Republikas Saeimas stenogramas IV. sesija | first = H. | last = Kārkliņš | pages = 4 | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925 | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1924n1{{!}}page:41{{!}}issueType:P | access-date = {{dat|2015|04|17||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1924n1{{!}}page:41{{!}}issueType:P }}</ref> un Meierovics iesniedza valdības demisijas rakstu, {{sfn|Treijs|l=141}} bet turpināja strādāt vēl līdz {{dat||01|28|D|bez}}. {{dat||01|22||bez}} Saeima izteica neuzticību kara ministram [[Jānis Ducens|Jānim Ducenam]], uz ko Meierovics {{dat||01|25||bez}} atbildēja, ka nepieņem Ducena atsaukšanu no amata, jo kabinets jau ir demisionējis. Ar 56 balsīm «par», 37 «pret» un 2 deputātiem atturoties, Saeima pieņēma lēmumu, ka šādā veidā Meierovics pārkāpj Satversmes 59. pantu.{{sfn|Virza|l=35}} {{cquote|Kungi, ja Jūs gribiet man uztiept, ka esmu Satversmi pārkāpis un tādēļ nododams tiesai, tad to runāt un darīt varat, un man nav ko attaisnoties. Es zinu, ka ne tikai Jūs vien, bet arī Latvijas tauta pazīst pietiekoši manus darbus šinīs 5 gados, un tā spriedīs par to, vai esmu pārkāpis Satversmi, vai nē.|||Zigfrīds Anna Meierovics|{{dat|1924|01|25||bez}}{{sfn|Virza|l=35}}}} === Pēc valdības krišanas === Pēc tam, kad Meierovics pirmoreiz Latvijas Republikas vēsturē netika iekļauts jaunajā [[Zāmuēla Ministru kabinets|Zāmuēla Ministru kabinetā]], viņš kļuva par akciju sabiedrības «Kr. Bakmans» direktoru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} 1924. gada februārī Meierovics izšķīrās no savas sievas Annas un maijā apprecēja «Kr. Bakmans» īpašnieci [[Kristīne Bakmane|Kristīni Bakmani]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=118}} Pēc Zāmuēla valdības krišanas decembrī Meierovics atgriezās ārlietu ministra amatā jaunajā [[Celmiņa 1. Ministru kabinets|Celmiņa 1. Ministru kabinetā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} == Nāve un bēres == [[Attēls:Meierovica autoavārija 1925.jpg|250px|thumb|Z. A. Meierovica autoavārijas vieta (1925).]] [[Attēls:Meierovica izvadīšana no baznīcas.png|250px|thumb|Z. A. Meierovica izvadīšana no Doma baznīcas.]] [[Attēls:Meierovica bēru gājiens Brīvības ielā 1925.jpg|250px|thumb|Meierovica bēru gājiens pa Brīvības ielu 27. augustā.]] 1925. gada vasaru Meierovics ar sievu Kristīni pavadīja vasarnīcā [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]], bet viņa pirmā sieva Anna un bērni [[Gunārs Meierovics|Gunārs]], Helmuts un Rute vasarā dzīvoja pie Meierovica brālēna Mindera [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] «Druķos», aptuveni 20 kilometru attālumā no [[Tukums|Tukuma]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} {{dat|1925|08|22|L|bez}} neilgi pēc pulksten 10 Meierovics devās ceļā šofera vadītā ''[[Mercedes-Benz]]'' markas auto. Meierovics vēlējās doties ar vilcienu, bet Kristīne ieteica doties ar mašīnu, lai vakarā paspētu noskatīties koncertu [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Ap pulksten 13 viņi bija izbraukuši cauri Tukumam un devās pa Tukuma—Raudas ceļu «Druķu» virzienā. Anna ar bērniem, Mindera dēlu Verneru un suni devās viņiem pretī. Viņi satikās aptuveni 3 kilometrus pirms «Druķiem».{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=120}} «Druķu» iemītnieki sasēdās automašīnā — galvenajā sēdeklī sēdēja Meierovics ar bijušo sievu Annu, viņam klēpī sēdēja jaunākais dēls Gunārs. Viņiem pretī sēdēja Verners un Rute, vecākais dēls Helmuts sēdēja blakus šoferim, mašīnā iesēdināts arī suns. Nelīdzenā ceļa dēļ automašīna pārvietojās ar aptuveni 10—15 kilometru stundā lielu ātrumu. Ap pulksten 14 aptuveni kilometru no satikšanās vietas (netālu no [[Brizules muiža]]s) viņi brauca pa nesen labotu ceļu. Aiz uzbēruma šoferis ieraudzīja bedri, no kuras vēlējās izvairīties, un pagrieza stūri nedaudz pa kreisi. Automašīnai sākot slīdēt uz grāvja pusi, šoferis aicināja pasažierus lēkt ārā no mašīnas. Īsi pēc tam mašīna iekrita 2 metrus dziļā grāvī.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=120}}{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} No mašīnas bija izlēkuši Anna, Gunārs, Rute, Verners un suns. Anna palīdzēja no mašīnas izkļūt šoferim, kas palīdzēja atbrīvot Helmutu. Ar ceļamā bomja palīdzību šoferim izdevās pacelt mašīnu, lai atbrīvotu Meierovicu. Viņš atradās zem automašīnas, ar galvu zem kreisās puses karosērijas polsterējuma un ar sejas kreiso pusi bija piespiests pie zemes. Viņš neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} Mašīnas vienīgie bojājumi bija salauzts [[stūres rats]] un saliekti kreisās puses spārni. Meierovics tika aizvests uz Tukumu, kur apriņķa ārsts konstatēja, ka viņam ir lauzts [[galvaskauss]] un kakla [[skriemeļi]]. Tika secināts, ka nāve iestājusies acumirklī. Tajā pašā vakarā Meierovica mirstīgās atliekas tika nogādātas Rīgā ar to pašu mašīnu, ar kuru viņš devās apciemot ģimeni.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} Mašīnu vadīja tas pats šoferis. Neilgi pirms plkst. 21 automašīna ieradās Sarkanā Krusta slimnīcā pie [[Rīgas Pāvila baznīca|Rīgas Sv. Pāvila baznīcas]]. Meierovica mirstīgās atliekas tika novietotas operāciju telpā, kur ieradās ministri, deputāti un atraitne. Ap pusnakti Meierovica mirstīgās atliekas tika nogādātas morgā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=122}} {{dat||08|23||bez}} plkst. 18 Meierovica pīšļi, klātesot radiniekiem, Valsts prezidentam Jānim Čakstem, Ministru prezidentam Hugo Celmiņam, valdības locekļiem un diplomātiskajam korpusam, tika nogādāti no Sarkanā Krusta kapličas uz Meierovica dzīvokli Ārlietu ministrijas ēkā [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 13.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=125}} «Talavijas» godasardzes pavadībā zārks tika aizvests līdz katafalkam. Sēru procesija devās pa [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]], tad pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]], gar «Talavijas» konventa dzīvokli ielas 28. namā, tad devās uz [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]], no kurienes nogriezās uz K. Valdemāra ielu. Zārks atradās Ārlietu ministrijā līdz {{dat||08|25|G|bez}} vakaram, kad to pārvietoja uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcu]]. [[Attēls:Meierovica bēres.webm|200px|thumb|left|Z. A. Meierovica bēres (video)]] {{dat||08|24|G|bez}} Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izteikt līdzjūtību Meierovica atraitnei Kristīnei, Latviešu zemnieku savienībai un tās Saeimas frakcijai, segt Meierovica bēru izdevumus, aizliegt izklaides pasākumus līdz Meierovica bēru dienai, un bēru dienā ({{dat||08|27||bez}}) plkst. 12 apturēt transporta kustību Rīgas ielās un plkst. 13 slēgt visas valsts iestādes. {{dat||08|27||bez}} plkst. 11 Saeimā tika atklāta sēde Meierovica piemiņai. Plkst. 12 Rīgā atskanēja lielgabala šāviens, lai dotu signālu par transporta kustības pārtraukšanu un 2 minūšu klusuma brīža sākumu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=126}} Sēru dievkalpojums Doma baznīcā sākās līdz ar klusuma brīža beigām.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=127}} Pēc dievkalpojuma bēru procesija devās gar [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Saeimas namu]], tad uz [[Rīgas Meža kapi]]em, kur ieradās ap plkst. 16.30.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=127}} Kapos procesiju sagaidīja Rīgas Ugunsdzēsēju komandas karavīru godasardze, komandas orķestris spēlēja Bēru maršu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Zārku nolaižot kapā, skanēja šauteņu salūts.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Bēru dalībnieki sāka pamest kapsētu ap plkst. 19.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=129}} Uz Meierovica kapa tika novietoti aptuveni 150 vainagi.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Ministru kabinets un Z. A. Meierovica atraitne kopā saņēma aptuveni 1500 līdzjūtības telegrammu un vēstuļu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=129}} Z. A. Meierovica atraitne Kristīne Meierovica izdarīja pašnāvību nošaujoties naktī no 2. uz 3. decembri savā Rīgas dzīvoklī Krišjāņa Valdemāra ielā 33.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=131}}<ref>{{Ziņu atsauce | title = Z.A. Meierovica sirdsdāma - Kristīne Bakmane | publisher = Tvnet | date = 2010. gada 1. oktobrī | accessdate = 2015. gada 21. aprīlī | url = http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/348330-za_meierovica_sirdsdama_kristine_bakmane | archive-date = 2016. gada 6. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160306053158/http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/348330-za_meierovica_sirdsdama_kristine_bakmane }}</ref> Viņa tika apglabāta {{dat||12|07||bez}} līdzās savam vīram Meža kapos.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=132}} == Piemiņa == [[Attēls:Piemineklis Zigfrīdam Annai Meierovicam Meža kapos.jpg|thumb|230px|Piemineklis Zigfrīdam Annai Meierovicam Meža kapos (1929).]] {{Vairāki attēli | align = right | direction = vertical | width = 230 | image1 = Piemiņas vieta Meierovicam.JPG | caption1 = Piemiņas vieta Meierovicam viņa bojāejas vietā | image2 = Meierovica bulvāris - info plāksne.JPG | caption2 = Informācijas plāksne [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Meierovica bulvārī]], Rīgā }} 1926. gadā Meierovica bojāejas vietā uzstādīja piemiņas akmeni, kuram vēlāk piestiprināja tēlnieka A. Dzeņa veidotu bronzas bareljefu ({{dat|1927|08|22||bez}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Piemineklis pirmajam Latvijas ārlietu ministram Z. A. Meierovicam | publisher = Tukuma tūrisma informācijas centrs | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/pieminekli/piemineklis_564 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305093659/http://turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/pieminekli/piemineklis_564 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmā ārlietu ministra Z. A. Meierovica | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1927. gada 21. augustā | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1927n186{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1927n186{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P }}</ref> {{dat|1929|01|26||bez}} viņa kapavietā Meža kapos atklāja tēlnieka Žaņa Smiltnieka veidotu pieminekli.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Z. Meierovica pieminekļa atklāšana | last = R. | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1929. gada 25. janvārī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n21{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n21{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P }}</ref> No 1925. līdz 1940. gadam pastāvēja biedrība «Z. A. Meierovica piemiņas fonds».<ref name="mfa" /> Gončarova ielu Rīgas Jūrmalā pārdēvēja par [[Zigfrīda Meierovica prospekts|Zigfrīda Meierovica prospektu]], jo pie tā atradās vasarnīca, kurā viņš dzīvoja 1925. gada vasarā. 1929. gadā Basteja bulvāri Rīgā pārdēvēja par [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri]]. 1940. gadā to pārdēvēja par Padomju bulvāri. Meierovica bulvāris savu nosaukumu atguva 2008. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = papildināta - Basteja bulvāri pārsauks Meierovica vārdā | first = Matīss | last = Arnicāns | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2008. gada 21. jūlijā | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/papildinata-basteja-bulvari-parsauks-meierovica-varda-616243 }}</ref> Pirms 2008. gadā tika apstiprināta bulvāra pārdēvēšana, tika apspriesta [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas «Rīga»]] nosaukšana Meierovica vārdā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Peters atbalsta lidostas pārsaukšanu Meierovica vārdā; Šlesers kategoriski pret | publisher = Tvnet | date = 2008. gada 17. jūnijā | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/320966-peters_atbalsta_lidostas_parsauksanu_meierovica_varda_slesers_kategoriski_pret }}{{Novecojusi saite}}</ref> Z. A. Meierovica vārdā ir nosaukta [[Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskola|pamatskola Kabilē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Z.A. Meierovica Kabiles pamatskola | publisher = Nacionālā izglītības iespēju datubāze | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.niid.lv/niid_search/provider/Z.A.%20Meierovica%20Kabiles%20pamatskola }}</ref> No 1935. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1944. gadam viņa vārdā bija nosaukta [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Zigfrīda Meierovica komercskola]] Tukumā (tagad — Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zigfrīda Meierovica komercskola {{en ikona}} | publisher = Archives Portal Europe | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = https://www.archivesportaleurope.net/ead-display/-/ead/pl/aicode/LV-VAS/type/fa/id/LV-LNA-VA-F4902 }}</ref> 2004. gadā «[[Latvijas Avīze]]s» un portāla «[[Apollo (portāls)|Apollo]]» veiktā aptaujā Meierovics tika nosaukts par 22. [[Ievērojamākās Latvijas personības|ievērojamāko Latvijas personību]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Noskaidrotas 100 ievērojamākās Latvijas personības | first = Linda | last = Kusiņa | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2004. gada 30. decembrī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaidrotas-100-nbsp-ieverojamakas-latvijas-personibas/297846 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20141204160431/http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaidrotas-100-nbsp-ieverojamakas-latvijas-personibas/297846 | archivedate = {{dat|2014|12|04||bez}} }}</ref> 2010. gada martā tika dibināta «Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām», kas tika nosaukta Z. A. Meierovica vārdā. Tās sākotnējā vadītāja bija [[Sarmīte Ēlerte]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30) | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2010. gada 21. martā | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-nodibinajusi-meierovica-biedribu-par-progresivam-parmainam-papildinata-2030.d?id=30747999 }}</ref> 2013. gadā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]] tika iestudēts mūzikls «Teiksma par Zigfrīdu Annu Meierovicu» [[Gatis Šmits|Gata Šmita]] režijā. Mūzikas autors bija [[Jānis Lūsēns]], libretu sarakstīja [[Māra Zālīte]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Latvijai - 95! Valsts svētku spilgtāko pasākumu programma | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 15. novembrī | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/latvijai-95-valsts-svetku-spilgtako-pasakumu-programma.d?id=43817602&page=9 }}</ref> == Apbalvojumi == * [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķira)<ref name="mfa" /> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (I šķira, 1925) - viens no pirmajiem šķiras saņēmējiem<ref name="mfa" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas/|title=Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības|last=Bormane|first=Anita|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-11-16|date=2014-03-30|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118134520/https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas}}</ref> * Francijas [[Goda Leģiona ordenis]] (komandieris)<ref name="vpr">{{Ziņu atsauce | title = Valsts prezidenta rīkojums | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1925. gada 7. maijā | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n100{{!}}article:DIVL85{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n100{{!}}article:DIVL85{{!}}issueType:P }}</ref> * Francijas Kara krusts<ref name="vpr" /> * [[Igaunijas Brīvības krusts]] (I šķira)<ref name="mfa" /> * Polijas «Polonia Restituta» ordenis (I šķira)<ref name="mfa" />{{sfn|Treijs|143}} * Somijas Baltās Rozes ordenis (ar lenti un zvaigzni, 1923)<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kronika | publisher = Policijas Vēstnesis | date = 1923. gada 17. augustā | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pove1923n31{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pove1923n31{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P }}</ref> * Svētā Krēsla Svētā Silvestra ordenis (I šķira)<ref name="mfa" />{{sfn|Treijs|143}} * Ungārijas Sarkanā Krusta ordenis (II šķira)<ref name="vpr" /> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=25em}} == Literatūra == *{{Grāmatas atsauce | last = Autoru kolektīvs | editor-last = Virza | editor-first = Edvarts | title = Z. A. Meierovics | year = 1935 | publisher = [[Valters un Rapa]] | url = http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307064716{{!}}issueType:B | ref = {{sfnRef|Virza}} | accessdate = {{dat|2015|04|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307064716{{!}}issueType:B | archivedate = {{dat|2019|09|02||bez}} }} *{{Grāmatas atsauce | title = Zigfrīds Meierovics: mūžs, darbs, liktenis | last = [[Līgotņu Jēkabs]] | publisher = [[Valters un Rapa]] | year = 2000 | isbn = 9984-595-53-6 | url = http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0301013332{{!}}issueType:B | ref = {{sfnRef|Līgotņu Jēkabs}} | accessdate = {{dat|2015|04|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0301013332{{!}}issueType:B | archivedate = {{dat|2019|09|02||bez}} }} *{{Grāmatas atsauce | last = Treijs | first = Rihards | title = Latvijas prezidenti 1918—1940 | publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] | year = 2004 | isbn = 9984-731-47-2 | ref = {{sfnRef|Treijs}}}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.historia.lv/personas/meierovics-zigfrids-anna Biogrāfija portālā historia.lv] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Ulmanis]]<br />[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{nobr|{{dat|1921|06|19|N|bez}} — {{dat|1923|01|26|N|bez}}}}<br />{{nobr|{{dat|1923|06|28|N|bez}} — {{dat|1924|01|26|N|bez}}}} | pēc = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]<br />[[Voldemārs Zāmuēls]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{navboxes|title=Latvijas valdība|list= {{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}} {{Meierovica 1. Ministru kabinets}} {{Meierovica 2. Ministru kabinets}} {{Pauļuka Ministru kabinets}} {{Meierovica 3. Ministru kabinets}} {{Celmiņa 1. Ministru kabinets}} }} {{navboxes|title=Latvijas parlaments|list= {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Meierovics, Zigfrīds Anna}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1925. gadā mirušie]] [[Kategorija:Durbē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] ri2n51bg7m074gjg35n5zhwimrxbj0o 0 3724 4488503 4488444 2026-06-30T14:32:24Z Tankists 100139 /* Aktīvās partijas */ 4488503 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politika}} Šis ir saraksts ar [[Latvija|Latvijā]] reģistrētajām [[politiskā partija|politiskām partijām]]. 2022. gada jūlijā Latvijā darbojās 8 politisko partiju apvienības un 53 aktīvas partijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/?filter=pp&search=|title=Politisko partiju un to apvienību saraksts|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2022-07-24|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810073006/https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/?filter=pp&search=}}</ref> 2022. gadā kādā partijā iestājies bija ap 26 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/politisko-partiju-biedru-skaits-sasniedz-gandriz-26-tukstosus.d?id=54565596|title=Politisko partiju biedru skaits sasniedz gandrīz 26 tūkstošus|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-24|language=lv}}</ref> == Aktīvās partijas == === [[14. Saeima|14. Saeimā]] un [[Eiropas Parlaments|EP]] pārstāvētās partijas un apvienības === {| class="wikitable sortable" ! colspan=2 | Partijas nosaukums ! Abr. ! Līderi ! Biedru skaits ! Ideoloģija ! [[Saeima]] ! [[Eiropas Parlaments|EP]] ! Piezīmes |- ! style="background-color:#64C049 | | [[Jaunā Vienotība]] | JV | [[Evika Siliņa]] | 3156 (2025) | [[Liberālais konservatīvisms]]<br>[[Pro-Eiropisms|Proeiropeisms]] | {{Composition bar|25|100|hex=#64C049}} | {{Composition bar|2|9|hex=#64C049}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Vienotība]], [[Kuldīgas novadam]], [[Tukuma pilsētai un novadam]], [[Valmierai un Vidzemei]] un [[Jēkabpils reģionālā partija]].</small> |- ! style="background-color:#258B4C | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | ZZS | [[Armands Krauze]] | 2259 (2025) | [[Agrārisms]]<br>[[Zaļais konservatīvisms]] | {{Composition bar|16|100|hex=#258B4C}} | {{Composition bar|0|9|hex=#258B4C}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Daugavpils novada partija]], [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Latvijas Zemnieku savienība]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]".</small> |- ! style="background-color:#ffa800 | | [[Apvienotais saraksts]] | AS | [[Edgars Tavars]]<br>[[Edvards Smiltēns]] | 2049 (2025) | [[Reģionālisms]]<br>[[Zaļais konservatīvisms]] | {{Composition bar|13|100|hex=#ffa800}} | {{Composition bar|1|9|hex=#ffa800}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]] un [[Liepājas partija]].</small> |- ! style="background-color:#5A0505 | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | NA | [[Ilze Indriksone]] | 1115 (2025) | [[Nacionālisms]]<br>Konservatīvisms | {{Composition bar|12|100|hex=#5A0505}} | {{Composition bar|2|9|hex=#5A0505}} | |- ! style="background-color:#f57d00 | | [[Stabilitātei!]] | ST! | [[Svetlana Čulkova]] | 709 (2025) | [[Centrisms]]<br>[[Populisms]]<br>[[Eiroskepticisms]]<br>[[Latvijas krievi|Latvijas krievu intereses]] | {{Composition bar|4|100|hex=#f57d00}} | {{Composition bar|0|9|hex=#f57d00}} | <small>Kopš 2026. gada februāra nav frakcijas Saeimā.</small> |- ! style="background-color:#E64632 | | [[Progresīvie]] | P vai PRO | [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]] | 897 (2025) | [[Sociāldemokrātija]]<br>[[Zaļā politika]]<br>[[Progresīvisms]] | {{Composition bar|9|100|hex=#E64632}} | {{Composition bar|1|9|hex=#E64632}} | |- ! style="background-color:#9E3039 | | [[Latvija pirmajā vietā]] | LPV | [[Ainārs Šlesers]] | 1754 (2025) | [[Sociālais konservatīvisms]]<br />[[Kristīgā demokrātija]]<br>[[Populisms]] | {{Composition bar|8|100|hex=#9E3039}} | {{Composition bar|1|9|hex=#9E3039}} | |- ! style="background-color:#004898 | | [[Gods kalpot Rīgai!]] | GKR | [[Oļegs Burovs]] | 518 (2025) | [[Reģionālisms]] | {{Composition bar|1|100|hex=#004898}} | {{Composition bar|0|9|hex=#004898}} | <small>Nav frakcijas Saeimā. Pārstāv no [[Latvija pirmajā vietā]] ievēlētais deputāts [[Oļegs Burovs]].</small> |- ! style="background-color:#FF2400 | | [[Saskaņa]] | S vai SDPS | [[Jānis Urbanovičs]] | 973 (2025) | [[Sociāldemokrātija]] | {{Composition bar|0|100|hex=#FF2400}} | {{Composition bar|1|9|hex=#FF2400}} | |- ! style="background-color:#FFEC00 | | [[Latvijas attīstībai]] | LA | [[Juris Pūce]] | 689 (2025) | [[Klasiskais liberālisms]] | {{Composition bar|0|100|hex=#FFEC00}} | {{Composition bar|1|9|hex=#FFEC00}} | |} === Pārējās partijas un apvienības === * [[Apvienība Jaunlatvieši]] * [[Austošā Saule Latvijai]] * [[Brīvam cilvēkam]] (iepriekš Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām") * [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] * [[Jaunā konservatīvā partija]] (iepriekš "Konservatīvie") * [[Kopā Latvijai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-02|language=lv}}</ref> * [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] * [[Kristīgi Progresīvā partija]] (iepriekš "Vienota Rēzekne") * [[Latvijas Atdzimšanas partija]] * [[Latvijas Pirātu Partija]] * [[Latvijas Sociālistiskā partija]] * [[Nacionālā Savienība "Taisnīgums"]] (iepriekš [[Nacionālā Spēka Savienība]]) * [[Centra partija]] * [[Latvijas Krievu savienība]] * [[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]] (iepriekš "Ropažu komanda") * [[Gobzema saraksts]] (iepriekš "Likums un kārtība", "Katram un katrai", "Platforma 21") * [[Mēs mainām noteikumus]] (iepriekš "Republika") * [[Rīcības partija]] (iepriekš "Eiroskeptiķi", "Esi Cilvēks") * [[Suverēnā vara]] (iepriekš "Likums.Atbildība.Kārtība", Savienība "Latgales sirds")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/likums-atbildiba-kartiba/40008087873|title=Suverēnā vara, 40008087873 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-10|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tautas kalpi Latvijai]] (iepriekš Jaunā Saskaņa) * [[Tautas varas spēks]] (iepriekš "Alternative", "Spēks vienotībā")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alternative/40008113748|title=Tautas varas spēks, 40008113748 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-10|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] (iepriekš "Apvienība Latvijai", "Tauta. Zeme. Valsts.") ** [[Tēvzemes mantojums]] (iepriekš "Tēvzemes nacionālo spēku savienība", "Tēvzemes savienība", "Daugava — Latvijai") ** [[Brīvai stiprai Latvijai]] * [[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] === Reģionālās partijas === * [[Daugavpils — mana pils]] * [[Daugavpils novada partija]] (sadarbojas ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]) * [[Jēkabpils reģionālā partija]] * [[Jūrmala — mūsu mājas]] * [[Latgales partija]] * [[Latvijai un Ventspilij]] (sadarbojas ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]) * [[Liepājas partija]] (ietilpst [[Apvienotais saraksts|AS]]) * [[Kuldīgas novadam]] (ietilpst [[Jaunā Vienotība|JV]]) * [[Mēs – Talsiem un novadam]] * [[Mūsu partija]] * [[Saldus novadam]] * [[Sarauj, Latgale!]] * [[Siguldas novada partija]] (iepriekš "Krimuldas novada partija") * [[Talsu novada attīstībai]] * [[Tukuma pilsētai un novadam]] (ietilpst [[Jaunā Vienotība|JV]]) * [[Valmierai un Vidzemei]] * [[Vidzemes partija]] (sadarbojas ar [[Platforma 21|P21]]) == Bijušās partijas == Partijas, kuras nav izpildījušas Politisko partiju likuma prasību pārreģistrēties ik pēc noteikta laika brīža un līdz ar to uzsākts to likvidācijas process, vai arī citādā veidā izbeigušas darbību. === Saeimā pārstāvētās partijas un apvienības === * [[Par Cilvēcīgu Latviju]] (iepriekš KPV LV) * "[[Atmoda Latvijai]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341|title=Atmoda , 50008276341 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-27|date=2020-12-27|language=lv|archive-date=2022-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20220331111221/https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341}}</ref> * [[Brīvā izvēle tautu Eiropā]] (apvienojās, izveidojot partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā") * [[Darba partija]] * [[Demokrāti.lv]] (iepriekš "Jaunie Demokrāti") * [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Latvijas Demokrātiskā partija]] * [[Jaunā partija]] * [[Jaunais centrs]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Latvijas Ceļš]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (apvienojās, izveidojot partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") * [[Latvijas Pirmā partija]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Līdztiesība]] (apvienojās, izveidojot partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā") * [[LPP/LC]] * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] * [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Tautas kustība "Latvijai"]] * [[Tautas partija]] * [[Tautas Saskaņas partija]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] * [[Tēvzemei un Brīvībai]] (apvienojās, izveidojot partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") === Reģionālās partijas === : ''Saraksts var būt nepilnīgs.'' * [[Apvienība Iedzīvotāji]] * [[Bauskas rajona Nacionālā apvienība]] * [[Latgales Gaisma]] * [[Latgales tauta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/latgales-tauta/40008116424|title=Latgales tauta , 40008116424 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * Apvienība "Liepājas attīstībai"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/oficiali-likvideta-apvieniba-liepajas-attistibai/|title=Oficiāli likvidēta apvienība &quot;Liepājas attīstībai&quot;|website=irliepaja.lv|access-date=2021-04-15|date=2014-05-19|language=lv}}</ref> * [[Liepāja kvadrātā]] * [[Mēs savam novadam]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Mēs Olainei]] * [[Ogres Novadam]] (2020. gadā apvienojās, izveidojot partiju "Latvijas Reģionu apvienība")<ref name="LRA">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvijas Reģionu apvienība pārtapusi partijā |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-regionu-apvieniba_-partapusi-partija-14246857 |access-date=2023-10-03 |website=www.diena.lv}}</ref> * [[Reģionu alianse]] (iepriekš "Rīgas apriņķa novadu apvienība"; 2020. gadā apvienojās, izveidojot partiju "Latvijas Reģionu apvienība")<ref name="LRA" /> * [[Rēzeknes Jaunsaimnieks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/rezeknes-jaunsaimnieks/40008092041|title=Rēzeknes Jaunsaimnieks, Politiskā partija, 40008092041 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tev, Jūrmalai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tev-jurmalai/50008136051|title=Tev, Jūrmalai, 50008136051 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2025-12-22|date=2025-12-23|language=lv}}</ref> * [[Vidzemes apvienība]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Zemgales partija]] === Citas partijas un apvienības === : ''Saraksts var būt nepilnīgs.'' * [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] * [[Apvienība SKG|Apvienība "Atmoda"]] (agrāk Apvienība SKG) * [[Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija]] * [[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība — sociāldemokrātisko partiju apvienība]] * Demokrātu partija * [[Dzimtene (partija)|Dzimtene]] * [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]] * Jaunlatvija * "Laiks pārmaiņām" * Latviešu Latvija * [[Latviešu Nacionālisti]] * Latviešu partija * [[Latviešu zemnieku savienība (1993)|Latviešu Zemnieku savienība (1993)]] * Latvijas Apvienotā Republikāņu partija * [[Latvijas Kalve]] * [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija]] * [[Māras zeme (partija)|Māras Zeme]] * [[Mūsu izvēle]] (iepriekš "Latvijas Jaunatnes partija" un "Uz priekšu, Latvija!') * [[Mūsu Zeme]] * [[Nacionālā Spēka Savienība]] * [[Pamats-LV]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008324917|title=PAMATS-LV, 40008324917 - par uzņēmumu|website=ur.gov.lv|language=lv|date=2023-04-28|access-date=2023-05-02|archive-date=2023-05-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230502092504/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008324917}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-zdanokas-un-mitrofanova-vadita-krievu-savieniba-izveido-apvienibu-ar-centra-partiju.a507077/|title=Ždanokas un Mitrofanova vadītā Krievu savienība izveido apvienību ar "Centra partiju"|website=lsm.lv|language=lv|date=2023-05-02|access-date=2023-05-02}}</ref> * [[Pēdējā partija]] * Ražotāja Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/razotaja-latvija/40008157865|title=Ražotāja Latvija , 40008157865 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * Reformu savienība * [[Latvijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] * Republikas Atbalstīšanas Apvienība * "Sadarbība" (darbība izbeigta ar Rīgas rajona tiesas spriedumu)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/sadarbiba/40008205544|title=Sadarbība, 40008205544 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2025-04-01|date=2024-06-21|language=lv}}</ref> * Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija * Sporta un veselības partija * Sporta partija * Suverenitāte (iepriekš Pensionāru un Senioru partija, "Latvijas Atmoda", Rīgas partija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/suverenitate/50008102341|title=SUVERENITĀTE, 50008102341 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-06-20|date=2024-06-20|language=lv}}</ref> * Tautas kontrole (iepriekš "Mūsu Latvijai")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tautas-kontrole/40008087591|title=Tautas kontrole , 40008087591 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tautas kopa "Brīvība"]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180701165040/https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/ LR Uzņēmumu Reģistra Politisko partiju reģistrs] * [https://web.archive.org/web/20180320105515/http://partijas.info/ Informācija par Latvijas politiskajām partijām] {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas|*]] [[Kategorija:Politisko partiju uzskaitījumi]] [[he:פוליטיקה של לטביה#הסאימה]] n285lqa7gf4jb6gfd5kadg5lqed3tn3 0 5981 4488614 4347037 2026-07-01T04:59:32Z ZANDMANIS 91184 4488614 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Džeimsa Norisa balva |Attēls = Hhof norris.jpg |Pasniedz kopš = 1954. gada |Pašreizējais īpašnieks = {{flaga|ASV}} [[Zaks Verenskis]] [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] (1) |Pasniedz = katru gadu tiek piešķirta Nacionālās hokeja līgas aizsargam, kurš sezonas laikā demonstrējis vislabāko sniegumu }} [[Attēls:NicklasLidstrom.jpg|right|thumb|175px|[[Niklass Lidstrems]]]] '''Džeimsa Norisa balva''' (''James Norris Memorial Trophy'') katru gadu tiek piešķirta [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] aizsargam, kurš sezonas laikā demonstrējis vislabāko sniegumu. Balvas ieguvēju ar aptaujas palīdzību nosaka Profesionālā hokeja apskatnieku asociācija (''Professional Hockey Writers' Association''). Šī balva nosaukta par godu [[Džeimss Noriss|Džeimsam Norisam]], kurš bija [[Detroitas "Red Wings"]] komandas īpašnieks no 1932. līdz pat savai nāvei - 1952. gadam. To pirmo reizi piešķīra 1954. gadā. Pirmais Norisa balvas ieguvējs bija [[Reds Kellijs]], kurš pārstāvēja klubu Detroitas Red Wings. Visvairāk reižu šo balvu ieguvuši [[Bobijs Ors]] (Bostona, astoņas reizes laikā no 1968. līdz 1975. gadam), [[Dags Hārvijs]] (7, Monreāla/Ņujorka, 1955-58 un 1960-62), [[Niklass Lidstrems]] (7, Detroita, 2001-03, 2006-08 un 2011) un [[Rejs Burks]] (5, Bostona, 1987-88, 1990-91 un 1994). == Džeimsa Norisa balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" width="50%" class="wikitable sortable" |- ! width="10%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="20%" | Komanda |- | width="10%" | [[2025.—2026. gada NHL sezona|2025—26]] | width="30%" | [[Zaks Verenskis]] | width="20%" | [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- | width="10%" | [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024—25]] | width="30%" | [[Keils Makars]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/news/cale-makar-wins-norris-trophy-for-2024-25-season |title= Makar of Avalanche surprised with Norris Trophy after golf outing|accessdate=2025-06-11 |website=NHL.com |publisher= |date= }}</ref> | width="20%" | [[Kolorādo "Avalanche"]] |- | width="10%" | [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023—24]] | width="30%" | [[Kvinns Hjūzs]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062024-makinons_izpelnas_nhl_sezonas_augstvertig</ref> | width="20%" | [[Vankūveras "Canucks"]] |- | width="10%" | [[2022.—2023. gada NHL sezona|2022—23]] | width="30%" | [[Ēriks Kārlsons]] | width="20%" | [[Sanhosē "Sharks"]] |- | width="10%" | 2021—22 | width="30%" | [[Keils Makars]] | width="20%" | [[Kolorado "Avalanche"]] |- | width="10%" | 2020—21 | width="30%" | [[Ādams Fokss]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 2019—20 | width="30%" | [[Romans Josi]] | width="20%" | [[Našvilas "Predators"]] |- | width="10%" | 2018—19 | width="30%" | [[Marks Džordāno]] | width="20%" | [[Kalgari "Flames"]] |- | width="10%" | 2017—18 | width="30%" | [[Viktors Hedmans]] | width="20%" | [[Tampabejas "Lightning"]] |- | width="10%" | 2016—17 | width="30%" | [[Brents Bērnss]] | width="20%" | [[Sanhosē "Sharks"]] |- | width="10%" | 2015—16 | width="30%" | [[Drū Dautijs]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 2014—15 | width="30%" | [[Ēriks Kārlsons]] | width="20%" | [[Otavas "Senators"]] |- | width="10%" | 2013—14 | width="30%" | [[Dankans Kīts]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 2012—13 | width="30%" | [[Pernels Karls Sabens]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 2011—12 | width="30%" | [[Ēriks Kārlsons]] | width="20%" | [[Otavas "Senators"]] |- | width="10%" | 2010—11 | width="30%" | [[Niklass Lidstrems]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2009—10 | width="30%" | [[Dankans Kīts]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 2008—09 | width="30%" | [[Zdeno Hāra]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2007—08 | width="30%" | [[Niklass Lidstrems]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2006—07 | width="30%" | [[Niklass Lidstrems]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2005—06 | width="30%" | [[Niklass Lidstrems]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2004—05 | colspan="2" | ''Nav uzvarētāja [[2004.—2005. gada NHL lokauts|NHL lokauta]] dēļ'' |- | width="10%" | 2003—04 | width="30%" | [[Skots Nīdermaijers]] | width="20%" | [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | width="10%" | 2002—03 | width="30%" | [[Niklass Lidstrems]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2001—02 | width="30%" | [[Niklass Lidstrems]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2000—01 | width="30%" | [[Niklass Lidstrems]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="15%" | 1999—00 | width="30%" | [[Kriss Prongers]] | width="20%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="10%" | 1998—99 | width="30%" | [[Els Makiniss]] | width="20%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="10%" | 1997—98 | width="30%" | [[Robs Bleiks]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 1996—97 | width="30%" | [[Braiens Līčs]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1995—96 | width="30%" | [[Kriss Čelioss]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 1994—95 | width="30%" | [[Pols Kofijs]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 1993—94 | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1992—93 | width="30%" | [[Kriss Čelioss]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 1991—92 | width="30%" | [[Braiens Līčs]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1990—91 | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1989—90 | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1988—89 | width="30%" | [[Kriss Čelioss]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1987—88 | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1986—87 | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1985—86 | width="30%" | [[Pols Kofijs]] | width="20%" | [[Edmontonas "Oilers"]] |- | width="10%" | 1984—85 | width="30%" | [[Pols Kofijs]] | width="20%" | [[Edmontonas "Oilers"]] |- | width="10%" | 1983—84 | width="30%" | [[Rods Lengvejs]] | width="20%" | [[Vašingtonas "Capitals"]] |- | width="10%" | 1982—83 | width="30%" | [[Rods Lengvejs]] | width="20%" | [[Vašingtonas "Capitals"]] |- | width="10%" | 1981—82 | width="30%" | [[Dags Vilsons]] | width="20%" | [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- | width="10%" | 1980—81 | width="30%" | [[Rendijs Kerlijs]] | width="20%" | [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | width="10%" | 1979—80 | width="30%" | [[Lerijs Robinsons]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1978—79 | width="30%" | [[Deniss Potvins]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 1977—78 | width="30%" | [[Deniss Potvins]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 1976—77 | width="30%" | [[Lerijs Robinsons]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1975—76 | width="30%" | [[Deniss Potvins]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 1974—75 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1973—74 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1972—73 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1971—72 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1970—71 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1969—70 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1968—69 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1967—68 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1966—67 | width="30%" | [[Harijs Hovels]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1965—66 | width="30%" | [[Džekjū Laperjē]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1964—65 | width="30%" | [[Pjērs Pilots]] | width="20%" | [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- | width="10%" | 1963—64 | width="30%" | [[Pjērs Pilots]] | width="20%" | [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- | width="10%" | 1962—63 | width="30%" | [[Pjērs Pilots]] | width="20%" | [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- | width="10%" | 1961—62 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1960—61 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1959—60 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1958—59 | width="30%" | [[Toms Džonsons]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1957—58 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1956—57 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1955—56 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1954—55 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1953—54 | width="30%" | [[Reds Kellijs]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] qqb739kvgxd71rfl88xbynq3vpwxuxo 0 6940 4488708 4362598 2026-07-01T09:06:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488708 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|zirgu dzimtas ģinti|apdzīvotu vietu Rundēnu pagastā|Zirgi (ciems)}} {{BioTakso infokaste | attēls = Przewalski 26-9-2004-2.jpg | att_nosaukums = [[Prževaļska zirgs|Prževaļska zirgi]] (''Equus ferus przewalskii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Perissodactyla | kārta_lv = Nepārnadži | dzimta = Equidae | dzimta_lv = Zirgu dzimta | ģints = Equus | ģints_lv = Zirgi | binomial = Equus <small>([[Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Zirgi''' (''Equus'') ir [[zirgu dzimta]]s (''Equidae'') [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kas apvieno [[zirgs|zirgus]], [[ēzeļi|ēzeļus]] un [[zebra]]s. Tos sauc par [[nepārnadži]]em, tāpēc ka viņu ekstremitātēm ir attīstīts viens pirksts (trešais). Kopā ar tuvākajiem radiniekiem [[degunradzis|degunradžiem]] un [[tapiri]]em zirgus ierindo nepārnadžu (''Perissodactyla'') kārtā. Zirgu dzimtas [[dzīvnieki]] barojas ar [[zālaugi|zāli]] un [[krūmi]]em, dzīvo klajās vietās un ātri skrien, lai varētu aizbēgt no [[plēsēji]]em. Visi zirgu dzimtas pārstāvji ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, dzīvo ģimenēs un apvienojas baros, dienas laikā veic lielus attālumus, meklēdami [[barība|barību]] un [[ūdens|ūdeni]], vai arī lai paglābtos no [[kukaiņi]]em. == Vārda etimoloģija == Visticamāk, ka [[latviešu valoda]]s vārds "zirgs" ir saistīts ar adjektīvu [[žirgts]] ('spirgts, modrs, sprigans') un verbu žirgt ('atspirgt'). Līdzīgs vārds atrodams arī citās [[baltu valodas|baltu valodās]] ({{val-lt|žirgas}}, senprūšu: ''sirgis'', nareviešu: ''zirgo'').<ref>[[Konstantīns Karulis]]. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 2 sēj. Zinātniskais red. N. Andrejevs. Rīga: Avots, 1992.</ref> == Nagi == [[Attēls:Hoof quoted.jpg|left|thumb|200px|Zirga pēda no apakšas: papēža stūris (1), stara pamatne (2), stars (3), stara centrālais padziļinājums (4), stara sānu padziļinājums (5), [[papēdis]] (6), bārs (7), naga kapsula (8), pigmentētā naga siena (9), naga iekšējā siena (10), baltā līnija (11), stara smailais gals (12), zole (13), purngals (14), kā mērīt platumu (15), naga purna daļa (16), kā mērīt garumu (17)]] Katra zirga [[pēda]] noslēdzas ar stipru, cietu raga nagu. Naga apakšpusē atrodas elastīgs spilventiņš, ko sauc par staru. Zirgam skrienot, naga stars mīkstina atsitienu pret [[zeme|zemi]], bet ne tikai. Naga kapsula, kad pēda tiek nolikta uz zemes, uzņemot zirga svaru, izplešas, naga stars atspiežas pret zemi un kļūst par mehānisku [[asinis|asins]] sūkni,<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.barefoothorse.com/barefoot_Horseshoes.html |title=Horseshoes |publisher=Barefoothorse.com |date= |accessdate=2012-04-01}}</ref> tas strādā kā vēl viena [[sirds]].<ref name="autogenerated1">Dr. vet. med. Hiltrud Strasser "A lifetime of soundness"</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.equipodiatry.com/article_palmar_pain.htm |title=Equine Podiatry &#124; Dr. Stephen O'Grady, veterinarians, farriers, books, articles |publisher=Equipodiatry.com |date= |accessdate=2012-04-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111215151535/http://www.equipodiatry.com/article_palmar_pain.htm |archivedate=2011-12-15 }}</ref> Mēdz teikt, ka zirgam ir 5 sirdis. Daba 50 miljonu gadu laikā ir izveidojusi dzīvnieku ar fenomenālām [[spējām]] izturēt milzīgas un ilgstošas slodzes.<ref name="autogenerated1" /> === Pakava negatīvā ietekme uz naga funkciju === Ja uz naga ir metāla pakavs, tad naga funkcijas ir traucētas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.healthyhoof.com/articles/concussion.htm |title=Solutions for Barefoot Performance |publisher=Healthy Hoof |date= |accessdate=2012-04-01 |archive-date=2011-11-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111124125700/http://healthyhoof.com/articles/concussion.htm }}</ref> un tas nepiedalās asins sistēmas uzturēšanā. Mājas zirgs ''Equus caballus'' ir ieguvis dažādas [[nagu slimība]]s,<ref>[http://www.equinextion.com/id34.html Breaking Traditions] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080719050321/http://www.equinextion.com/id34.html |date=19.07.2008 }}</ref><ref>[http://www.ironfreehoof.com/Druid.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080908005304/http://www.ironfreehoof.com/Druid.htm|date=08.09.2008}}</ref> kas saistītas ar nebrīves apstākļiem. Šādu nagu [[slimība|slimību]] nav savvaļas zirgiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hoofrehab.com/jaime.htm |title=Jaime |publisher=Hoofrehab.com |date= |accessdate=2012-04-01}}</ref> un mājas zirgiem, kuri tiek turēti apstākļos, kas tuvināti [[savvaļas zirgs|savvaļas zirgu]] videi<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.right2remainshoeless.com/html/environment.html |title=Environment |publisher=Right2remainshoeless.com |date= |accessdate=2012-04-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120219055729/http://www.right2remainshoeless.com/html/environment.html |archivedate=2012-02-19 }}</ref> — plašos ganību aplokos ar dažādas cietības seguma takām, piemēram, [[grants]], [[šķembas|šķembu]], [[smiltis|smilšu]] u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nakedhorsemanship.com/horseboarding.htm |title=Natural horse lifestyle - Best Seller - The Soul of a Horse |publisher=Nakedhorsemanship.com |date= |accessdate=2012-04-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090221031658/http://www.nakedhorsemanship.com/horseboarding.htm |archivedate=2009-02-21 }}</ref> Zirgam dienas laikā ir jānoiet vairāki [[kilometrs|kilometri]], lai [[nags]] pret dažādiem zemes segumiem varētu nodilt. Par ideālu tiek uzskatīts, ja zirgs varētu atrasties ganībās 24 stundas dienā 7 dienas [[nedēļa|nedēļā]].<ref>[http://www.successful-natural-horsecare.com/paddock-paradise.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081204052812/http://www.successful-natural-horsecare.com/paddock-paradise.html|date=04.12.2008}}</ref> Diemžēl lielākajai daļai mājas zirgu nav šādas iespējas, tādēļ cilvēkam ir jākopj un jāapgriež zirga nagi. Cilvēki ir sākuši intensīvi apkalt zirga nagus kopš [[viduslaiki]]em.<ref name="autogenerated2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.horseshoes.com/advice/invtshoe/winvhrs.htm |title= Who Invented Horseshoeing? |access-date=15.07.2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/19980208011824/http://www.horseshoes.com/advice/invtshoe/winvhrs.htm |archivedate=08.02.1998 }}</ref> Zirgus sāka turēt šauros staļļos un [[amonjaks]] sabojāja zirga nagus.<ref name="autogenerated1" /><ref>[http://www.successful-natural-horsecare.com/barefoot-horse.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081216005259/http://www.successful-natural-horsecare.com/barefoot-horse.html|date=16.12.2008}}</ref> Vājo nagu problēma tika risināta ar metāla pakaviem, lai saskarē ar cietu ceļa segumu tie nediltu. Zirgam par postu [[pakavs]] kļuva par modi un zīmi augstam statusam [[sabiedrība|sabiedrībā]], kā arī viduslaikos nebija zinātnes, kas pētītu pakavu lietošanas ietekmi uz zirga veselību. Tikai pēdējos 20 gados veterinārā [[zinātne]], pētot veselīgos un izturīgos savvaļas zirgu nagus, ir atšķetinājusi mājas zirgu nagu un citu veselības problēmu patiesos cēloņus. == Kauli un zobi == [[Attēls:Crâne cheval.jpg|thumb|right|200px|Zirga galvaskauss]] Zirgu dzimtas dzīvnieku [[skelets]] ir izveidojies tā, lai tas būtu izturīgs un dzīvnieks spētu ātri kustēties. Savvaļas zirgveidīgie klejo pa milzīgām teritorijām un, lai pasargātos no plēsoņām, tie ātri auļo. Lai arī to [[kauli]] ir gari un slaidi, tie nav pārāk viegli, citādi tie skriešanas laikā no pārslodzēm lūztu. Zirga [[galvaskauss]] ir pagarināts, un uz tā novietota [[zobi|zobu]] rinda zāles smalcināšanai. Kad piedzimst kumeļš, tas ir bez zobiem, taču drīz tam izšķiļas pirmie piena zobi. Piena zobi nekalpo ilgi un tos nomaina pastāvīgie zobi. Pieaugušam zirgam ir 36—40 zobi (atkarībā no dzimuma). Katrā žokļa pusē ir 6 [[zobi|dzerokļi]] un 3 griezējzobi. Ērzeļiem ir arī ilkņi, ar kuriem tie cīnās. Diviem ērzeļiem kaujoties, tie ar ilkņiem var nopietni pāršķelt viens otra ādu. Zobi zirgiem aug visu mūžu, tie, ēdot zāli, dilst. Ja mājas zirgs netiek ganīties, lai plūktu zāli, tad zobi izaug gari, sāk dilt nepareizi un ar savām asajām šķautnēm var savainot zirga vaigus no iekšpuses. Tādā gadījumā zirgs sāk slikti un maz ēst, un zobi izaug vēl garāki un nepareizāki. Pie mājas zirga, ja tas pamatā ēd sienu un spēkbarību, divas reizes gadā ir jāaicina veterinārārsts, lai apvīlētu zobus. == Komunikācija == [[Attēls:Zoo UL, Hartmann's mountain zebra.jpg|right|thumb|150px|Atslābusi un snaudoša zebra]] Zirgi savā starpā komunicē trīs veidos — ar [[balss|balsi]], ar ķermeņa valodu, ar iekšējo enerģiju, un visi veidi tiek kombinēti savā starpā. Enerģijas ziņas ir tās, kuras tiek nodotas, koncentrējot uzmanību uz kādu konkrētu mērķi vai uzdevumu.<ref>Gawani Pony Boy "Horse, follow closly. Native American Horsmanship"</ref> Zirgi ir ļoti jutīgi uztvert šādas ziņas. Ja zirgu bars bēg no briesmām, tas, piemēram, pagriežas pa kreisi, visiem zirgiem griežoties vienlaicīgi. Baru parasti vada līderis, kas pieņem lēmumu, kurā virzienā skriet. Pārējie bara locekļi uzticas līderim un tam seko. Komunikācija nenotiek "pa ķēdīti", bars pagriežas vienlaicīgi un uzreiz kopā ar līderi. Galvenā valoda, ko lieto zirgi, ir ķermeņa [[valoda]]. Tā ir viņu ikdienas sazināšanās. Cilvēki vislabāk ir iemācījušies atpazīt [[auss|ausu]] [[zīme]]s. Ja ausis zirgam ir brīvas, nesaspringtas, nolaidušās nedaudz uz sāniem, zirgs ir mierīgs un apmierināts ar dzīvi. Kad zirgi savā starpā spēlējas, ausis ir nedaudz vērstas atpakaļ, tas nozīmē, ka zirgs ir noskaņots rotaļīgi. Ja ausis ir atglaustas, spēcīgi vērstas atpakaļ, piespiestas pie [[kakls|kakla]], zirgs ir dusmīgs, agresīvs. Šādas ausis bieži kombinējas ar zobu atsegšanu un to rādīšanu. Ja ausis ir stāvus saslietas uz priekšu, zirgs ir uzmanīgs un cenšas saprast situāciju. Jo stāvākas ausis, jo spēcīgāk tās saslietas uz priekšu, jo satrauktāks un nervozāks ir zirgs. Bet zirgi runā viens ar otru ne tikai ar ausīm, viņi runā ar visu [[dzīvnieka ķermenis|ķermeni]]. Atbrīvota viena no [[pakaļkāja|pakaļkājām]], kakls un galva uz leju — zirgs ir atslābis un mierīgs. [[Augums]] saspringts, [[svars]] pārnests uz pakaļkājām, galva uzrauta augstu gaisā, acis nemirkšķinās — zirgs ir nobijies un gatavs bēgt vai cīnīties. Zirgi var būt viens pret otru diezgan fiziski rupji, lai ierādītu otram bara loceklim viņa vietu barā un nostiprinātu savas [[tiesības]].<ref name="die"/> Tie savā starpā spārdās, kož un dzenā viens otru. Zirgi izmanto arī balss saziņas līdzekli. Parasti tas tiek darīts, lai brīdinātu par briesmām, lai izaicinātu sāncensi uz kauju, tomēr balss saziņa tiek lietota arī, lai sasveicinātos no liela attāluma, lai ķēve sasauktu kumeļu. == Gulēšanas ieradumi == [[Attēls:Biandintz eta zaldiak - modified2.jpg|left|thumb|200px|Viens no zirgiem vienmēr paliek par sargu, kamēr citi barā guļ]] [[Attēls:Hartmanns Mountain Zebra Resting.jpg|left|thumb|200px|Zebra guļ ciešajā miegā]] Bieži cilvēki domā, ka zirgi guļ stāvus. Zirgi tiešām guļ stāvus, bet to gan drīzāk vajadzētu saukt par snaudu. Snaužot zirgs atbrīvo vienu no pakaļkājām, tādējādi svars tiek balstīts uz trim kājām, bet atbrīvotā kāja tiek atpūtināta. Tā acis ir gandrīz aizvērtas. Snaudas laikā zirgs ar [[dzirde|dzirdi]] labi kontrolē apkārtni, un briesmu gadījumā jau pēc dažām sekundēm var mesties bēgt auļos.<ref name="die">M.Schafer "Die Sprache des Pferdes"</ref> Tomēr zirgi mēdz gulties arī zemē un iemigt ciešākā miegā nekā snauda, to acis miega laikā ir ciet. Uz zemes zirgi mēdz gulēt "vieglajā" miegā un "ciešajā" miegā. Zirgs uz zemes atļausies gulēt, tikai esot barā. Kad bars atpūšas, tad vismaz viens vai daļa zirgu paliek stāvot kājās, uzmanot apkārtni. Sargi mēdz snaust, bet tie negulsies zemē. [[Nakts]] laikā sargi nomainās. Zirgi nebūs atpūtušies, ja tie nebūs pagulējuši kādu brīdi zemē. Guļot zemē vieglajā miegā, zirga priekškājas un viena pakaļkāja ir pavilktas zem sevis, bet otra pakaļkāja atrodas nedaudz uz sāniem, kakls un galva - uz augšu. Šādā stāvoklī zirgs joprojām seko līdzi trokšņiem, bet tā dzirde un uzmanība ir vairāk vērsta uz zirgiem sargiem, nevis uz trokšņiem ārpus bara atpūtas teritorijas. Lai pamostos, tam ir vajadzīgs nedaudz ilgāks laiks, nekā snaužot stāvus, tomēr salocītās kājas zem ķermeņa dod iespēju diezgan veikli uzlekt kājās un bēgt.<ref name="die"/> Guļot ciešajā miegā, zirgs ir atgūlies pilnībā zemē, kakls un [[galva]] ir uz zemes, acis ir cieši ciet, visas četras tā kājas ir izstieptas uz sāniem. Šādā stāvoklī zirgs ir pilnībā atslēdzies, tā miegs ir tikpat dziļš kā cilvēkam, zirgam paiet kāds brīdis, lai pamostos no miega un pieceltos kājās. Tādēļ zirgi nekad neguļ bez sargiem. Pat stallī, kur zirgi nevar redzēt viens otru, nakts laikā vienmēr viens zirgs stāvēs kājās, kamēr pārējie guļ, un sargs nogulsies tikai tad, kad kāds cits piecelsies. Jaunie kumeļi ļoti daudz guļ ciešajā miegā, bet pieaugušie zirgi ciešajā miegā guļ salīdzinoši īsu brīdi. Ja zirgs ilgstoši nevar atļauties aizmigt ciešajā miegā, tad tas nespēj atpūsties un kļūst nervozs.<ref name="die"/> == Pirmie zirgi == [[Attēls:Mesohippus.jpg|thumb|250px|''[[Mesohippus]]'']] Zirgu dzimtas pārstāvji - zirgi, ēzeļi un zebras attīstījās no kopīgiem pirmzirgiem — [[eohips|eohipiem]], kas nozīmē rītausmas zirgi. Tie dzīvoja [[eocēns|eocēnā]], vairāk nekā pirms 54 miljoniem [[gads|gadu]]. Mūsu dienās eohipiem ir dots jauns nosaukums [[hirakotērijs|hirakotēriji]] (''Hyracotherium''). Pirmatnējie zirgi bija ļoti neliela auguma, tikai 35 cm augsti. Šāda dzīvnieka kaulus pirmo reizi [[1841.]] gadā atklāja paleontologs Ričards Ovens. Mazais zirdziņš ar nelielo [[galva|galvu]] un sakumpušo [[skelets|muguru]] dzīvoja [[mežs|mežos]] un pārtika no [[lapas|lapām]] un krūmiem. Šī zirga priekškājām bija četri pirksti, bet pakaļkājām — trīs, un viņa pēdas vairāk līdzinājās [[suņi|suņa]] ķepām nekā mūsdienu zirga pēdām. Tas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s teritorijā. Pagāja vairāki [[miljons|miljoni]] gadu, līdz pirmzirgs attīstījās par zirgu, kura visām kājām bija trīs pirksti (''[[Mesohippus]]''), bet vēlāk tikai viens pirksts. [[miocēns|Miocēna]] beigās pirms 20 miljoniem gadu [[Ziemeļamerika]]s mežu vietā radās [[pļava]]s. Pielāgojoties jaunajiem vides apstākļiem, senajiem zirgiem attīstījās garākas kājas, samazinājās zemi skarošo pirkstu skaits. Tas ļāva zirgiem ātrāk pārvietoties, meklējot ganības un bēgot no [[plēsējs|plēsoņām]]. Pirmais [[zālēdājs]] zirgs bija [[merihips]] (''Merychippus''). Tā vietā nāca [[pliohips]] (''Pliohippus'') — pirmais vienpirksta zirgs. No šī zirga [[pleistocēns|pleistocēnā]] apmēram pirms 2 miljoniem gadu izveidojās ''Equus'' ģints.<ref>Nicola Jane Swinney "Horses Breeds of the world"</ref><ref>Džuljet Kletona-Broka "Zirgi. Enciklopēdija", Apgāds Zvaigzne ABC {{ISBN|9984-17-076-4}}</ref> Pliohipi no Ziemeļamerikas ieceļoja [[Austrumāzija|Austrumāzijā]], tā kā [[kontinents|kontinenti]] bija savienoti ar [[ledus|ledu]]. Tad tie sasniedza [[Eiropa|Eiropu]] un beidzot arī [[Āfrika|Āfriku]]. Tā kā beidzās [[Ledus laikmets]], tad ledus tilts starp Ziemeļameriku un Austrumāziju izkusa, izolējot Ziemeļameriku un tās zirgus. Zinātniekiem nav skaidrojuma, kas notika ar zirgiem [[Amerika]]s kontinentā, kas bija seno zirgu dzimtene, bet ir zināms, ka tie izzuda apmēram pirms 10 000 gadu. Amerikas kontinentā zirgi atgriezās tikai 16. gadsimtā kopā ar [[spāņi|spāņu]] [[konkistadori]]em. == Hibrīdie zirgi == Zirgu dažādās sugas savā starpā var radīt pēcnācējus, bet lielākā daļa no tiem parasti ir neauglīgi. Ir zināmi šādi [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdie]] krustojumi: [[mūlis]], kas ir krustojums starp [[mājas ēzelis|mājas ēzeļa]] tēviņu un [[zirgs|mājas zirga]] [[ķēve|ķēvi]]. Mūļi ir ļoti iecienīti darba dzīvnieki jomās, kur ir nepieciešama izturība, labas darba spējas un drošas gaitas, piemēram, kalnos. Hinniji ir krustojums starp [[mājas ēzelis|ēzeļmāti]] un mājas zirga [[ērzelis|ērzeli]]. Tiek uzskatīts, ka šāds krustojums ir mazāk izturīgs kā mūļi, parasti tie ir mazāki augumā un mazāk pieticīgi. Zedonks ir krustojums starp ēzeli un zebru. Zonijs — zebra ar [[ponijs|poniju]]. Zebrula — zebras tēviņš ar mājas zirga ķēvi. Jebkurus krustojumus ar zebrām sauc par [[zebroīdi]]em. == Sistemātika == * '''Zirgu ģints''' (''Equus'') ** Zirgu apakšģints (''Equus'') *** suga {{TaksoSaite|Equus ferus|Savvaļas zirgs}} **** †{{TaksoSaite|Equus ferus ferus|Tarpāns}} **** {{TaksoSaite|Equus ferus przewalskii|Prževaļska zirgs}} *** suga {{TaksoSaite|Equus caballus|Mājas zirgs}} *** suga †{{TaksoSaite|Equus scotti}} ** apakšģints {{TaksoSaite|Asinus|Ēzeļi}} *** suga {{TaksoSaite|Equus africanus|Āfrikas savvaļas ēzelis}} **** {{TaksoSaite|Equus asinus|Mājas ēzelis}} **** †{{TaksoSaite|Equus africanus africanus|Nūbijas savvaļas ēzelis}} **** {{TaksoSaite|Equus somalicus|Somālijas savvaļas ēzelis}} **** †{{TaksoSaite|Equus atlanticus|Atlasa savvaļas ēzelis}} *** suga †{{TaksoSaite|Equus hydruntinus|Eiropas savvaļas ēzelis}} *** suga {{TaksoSaite|Equus hemionus|Āzijas savvaļas ēzelis}} jeb [[Onagrs]] **** {{TaksoSaite|Equus hemionus hemionus|Mongolijas savvaļas ēzelis}} jeb [[Gobi kulāns]] ''Equus hemionus luteus'' **** †{{TaksoSaite|Equus hemionus hemippus|Sīrijas savvaļas ēzelis}} **** {{TaksoSaite|Equus hemionus kulan|Turkmēnijas kulāns}} **** {{TaksoSaite|Equus hemionus khur|Indijas savvaļas ēzelis}} jeb [[Khurs]] **** {{TaksoSaite|Equus hemionus onager|Persijas onagrs}} *** suga {{TaksoSaite|Equus kiang|Kiangs}} **** {{TaksoSaite|Equus kiang kiang|Rietumu kiangs}} **** {{TaksoSaite|Equus kiang holdereri|Austrumu kiangs}} **** {{TaksoSaite|Equus kiang polyodon|Dienvidu kiangs}} ** apakšģints {{TaksoSaite|Dolichohippus|Tuksneša zebras}} *** suga {{TaksoSaite|Equus grevyi|Tuksneša zebra}} ** apakšģints {{TaksoSaite|Hippotigris|Zebras}} *** suga {{TaksoSaite|Equus quagga|Līdzenumu zebra}} **** †{{TaksoSaite|Equus quagga quagga|Kvaga}} **** †{{TaksoSaite|Equus burchelli|Savannas zebra}} **** {{TaksoSaite|Equus quagga boehmi|Granta zebra}} **** {{TaksoSaite|Equus quagga borensis|Selus zebra}} **** {{TaksoSaite|Equus quagga chapmani|Čapmana zebra}} jeb [[Damaras zebra]] **** {{TaksoSaite|Equus quagga crawshayi|Kravšeja zebra}} *** suga {{TaksoSaite|Equus zebra|Kalnu zebra}} **** {{TaksoSaite|Equus zebra zebra|Kāpas kalnu zebra}} **** {{TaksoSaite|Equus zebra hartmannae|Hartmaņa kalnu zebra}} (†) — izmirusi organismu grupa == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hufklinik.de Strasser Hoofcare] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081209044135/http://www.hufklinik.de/ |date={{dat|2008|12|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20190303093026/http://www.strasserhoofcare.org/ Strasser Hoofcare North America] * [https://web.archive.org/web/20081022032115/http://www.thehorseshoof.com/hoofangles.html Hoof Angles] * [http://www.naturalhoof.co.nz/patrick.html Strasser Case Studies] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zirgi| ]] 1qxsjw1kvsu4911xmum7joskrkkv06c 0 14545 4488538 4480593 2026-06-30T17:19:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488538 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Tēvzemes mantojums | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = [[Attēls:Nss logotips.png|200px]] | colorcode = #680707 | chairperson = [[Arvis Pļavnieks]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | leader6_title = | leader6_name = | leader7_title = | leader7_name = | leader8_title = | leader8_name = | slogan = | founded = [[2000. gads]] | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Salaspils|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 264{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[kreisais nacionālisms]] | position = * [[Kreisa politika|kreisa]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = Daļa no | affiliation1 = "[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]" | colors = {{krāsa|#680707}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#680707}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#680707}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#680707}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#680707}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#680707}} | symbol = | flag = | website = | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Tēvzemes mantojums''' (TM, agrāk '''Tautas mantojums''', '''Tēvzemes savienība''', '''Tēvzemes nacionālo spēku savienība''' un '''Daugava — Latvijai''') ir 2000. gadā dibināta [[Kreisa politika|kreisa]], [[Nacionālisms|nacionālistiska]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Partijas priekšsēdētājs ir [[Arvis Pļavnieks]], priekšsēdētāja vietnieks — Andrejs Krūmiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tevzemesmantojums.mozello.com/par-mums/|title=Tēvzemes Mantojums - Par mums|website=tevzemesmantojums.mozello.com|access-date=2026-06-11}}</ref> == Vēsture == Partiju "Tautas mantojums" ™ dibināja 2000. gada 17. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tevzemes-mantojums/40008058535|title=Tēvzemes mantojums, Partija, 40008058535 - par uzņēmumu|website=Lursoft IT|access-date=2025-12-17|date=2025-12-17|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2001. gadā TM [[2001. gada pašvaldību vēlēšanas|Rīgas Domes vēlēšanās]] ieguva 0,47% balsu vienotā sarakstā ar [[Helsinki-86]], [[Mūsu zeme|"Mūsu zemi"]], Nacionālo savienību "Namejs" un [[Latvijas Vienības partija|Latvijas Vienības partiju]]. 2004. gada 27. februārī partiju pārdēvēja par "Tēvzemes savienība" TS. [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] TS piedalījās [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātu savienības]] sarakstā. [[2005. gada pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Rīgas Domes vēlēšanās]] TS piedalījās partijas [[Latvijas Kalve]]s sarakstā. 2006. gada maijā TS sāka sarunas ar [[Nacionālā Spēka Savienība|Nacionālā Spēka Savienību]] (NSS) par kopēja saraksta veidošanu dalībai [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], aicinot šai koalīcijai pievienoties arī citas nacionāli orientētās partijas, it īpaši [[Pensionāru un senioru partija|Pensionāru un senioru partiju]], taču beigās katra partija vēlēšanās nolēma piedalīties ar atsevišķu sarakstu. TS sarakstā kandidēja arī [[Demokrātu partija]]s līderis [[Marģeris Martinsons]] un viens no bijušiem partijas "[[Mūsu Latvijai]]" līderiem [[Nikolajs Baranovskis]]. Saraksts ar 0,12% balsu ieņēma pēdējo vietu starp vēlēšanu dalībniekiem. 2008. gada 20. jūnijā, apvienojoties ar Nacionālā Spēka Savienību, tika izveidota partija "Tēvzemes nacionālo spēku savienība". 2010. gada 16. jūlijā tā tika pārdēvēta par partiju "Daugava — Latvijai" un ar šādu nosaukumu piedalījās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]], kur ieguva 0,17% vēlētāju atbalstu. Partijas priekšvēlēšanu kampaņa pirms vēlēšanām vismaz sākotnēji tika balstīta uz parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu [[Daugava]]s-[[Dņepra|Dņipro]]-[[Volga]]s ūdens ceļa izveides atbalstam.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daugava-latvijai.1w.lv/187-programma/|title=Programma|website=daugava-latvijai.1w.lv|access-date=2025-12-30}}</ref> 2012. gada 16. janvārī partija tika pārdēvēta par "Tēvzemes mantojumu" ™. Tās pārstāvis [[Imants Burvis]] minēja, ka partija atgriežas pie tās sākotnējo dibinātāju izvēlētās [[Kreisais nacionālisms|nacionāli kreisas]], sociāli atbildīgas platformas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-daugava-latvijai-partop-par-tevzemes-mantojumu.d?id=42062904|title=Partija 'Daugava - Latvijai' pārtop par 'Tēvzemes mantojumu'|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-09-22|date=2012-01-18|language=lv}}</ref> 2018. gada 27. jūlijā kopā ar [[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]] TM izveidoja apvienību "[[Latviešu Nacionālisti]]" startam [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]].<ref name="Lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latviesu-nacionalisti-velas-vairakus-satversmes-grozijumus.a290607/|title=«Latviešu nacionālisti» vēlas vairākus Satversmes grozījumus|publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]|work=Rīta intervija|access-date=2018. gada 30. decembrī|date=2018. gada 31. augusts}}</ref> Partiju apvienība ieguva 0,5% balsu, Saeimā neiekļuva un 2020. gadā paziņoja par likvidēšanos. Pirms [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] TM kopā ar partijām "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" un "[[Brīvai stiprai Latvijai]]" izveidoja partiju apvienību "[[Apvienība Latvijai]]" (2024. gadā pārdēvēta par "Tauta. Zeme. Valstiskums."), kura vēlēšanās ieguva 0,33% balsu. 2025. gada februārī partija ziņoja, ka tās rindās ir 263 biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2006. | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | 0,12 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#680707}} | Sarakstā iekļauta [[Demokrātu partija]]. |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 0,17 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#680707}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 0,5 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#680707}} | Apvienības "[[Latviešu Nacionālisti]]" saraksts |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 0,33 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#680707}} | Apvienības "[[Apvienība Latvijai]]" saraksts |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2004. | [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,34 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#680707}} | [[Sociāldemokrātu Savienība|SDS]] sarakstā. |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#680707}} | [[Tauta. Zeme. Valsts.|Tautas. Zemes. Valsts.]] sarakstā. |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] coq3tap5a7sjiswtv46j8e59lg4wasl 0 14805 4488749 4483945 2026-07-01T10:41:32Z Vylks 50297 4488749 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Anglija | Badge = Arms of The Football Association (include star).svg | Badge_size = 170px | FIFA Trigramme = ENG | Nickname = Trīs lauvas<br /> (''Three Lions'') | Association = [[Anglijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]] | Asst Manager = | Captain = [[Harijs Keins]] | Vice-Captain = | Most caps = [[Pīters Šiltons]] (125) | Top scorer = [[Harijs Keins]] (82) | Home Stadium = [[Vemblija stadions]] ([[Londona]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|4.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2012. gada augusts—septembris, 2021. gada septembris—oktobris, 2023. gada novembris | FIFA min = 27. | FIFA min date = 1996. gada februāris | pattern_la1 = _eng26H | pattern_b1 = _eng26H | pattern_ra1 = _eng26H | pattern_sh1 = _eng26H | pattern_so1 = _eng26Hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _eng26A | pattern_b2 = _eng26A | pattern_ra2 = _eng26A | pattern_sh2 = _eng26A | pattern_so2 = _eng26Al | leftarm2 = fe080a | body2 = fe080a | rightarm2 = fe080a | shorts2 = 000040 | socks2 = fe080a | First game = {{fb|SCO}} 0:0 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Partika]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30||bez}}) | Largest win = {{fb|IRL|patr}} 0:13 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Belfāsta]], [[Īrija]]; {{dat|1882|2|18||bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN|1949}} 7:1 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1954|5|23||bez}}) | World cup apps = 16 | World cup first = 1950 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] | Regional cup best = 2. vieta: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Anglijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Anglija|Angliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Anglijas futbola izlasi pārvalda [[Anglijas Futbola asociācija]]. Anglijas izlase [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966.]] gadā uzvarēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā futbolā]]. Anglijas izlase, kas ir futbola dzimtenes pārstāvji, piedalījās pirmajās oficiālajās [[Futbols|futbola]] valsts sacīkstēs, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Turpmāko 40 gadu laikā Anglijas izlase aizvadīja spēles vienīgi ar citām [[Lielbritānija]]s valstu izlasēm ([[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]). Anglijas izlase nepiedalījās pirmajos trijos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pirmoreiz tajā startējot tikai [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gadā]]. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kas notika tieši [[Anglija|Anglijā]], Anglijas izlase pirmo un vienīgo reizi ieguva [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]]. Kopš tā laika Anglijas izlase allaž ir starp favorītiem visos turnīros, taču lielajos finālturnīros ([[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]) kopš 1966. gada vairs nav uzvarējusi. Lielākais panākums Eiropas čempionātā ir 2. vieta ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā, un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Ceturtdaļfināls * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — '''Čempioni''' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Ceturtdaļfināls * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Pusfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 4. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — Pusfināls * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — Ceturtdaļfināls * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — 2. vieta * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — 2. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop|title=Ojarsavals kļūst par varoni, Spānija - Eiropas čempionāta titulētāko izlasi|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|7|14|N|bez}}|access-date={{dat|2024|7|19||bez}}}}</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles (Vārti) |- |[[Pīters Šiltons]] |1970—1990 |125 (0) |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |120 (53) |- |[[Deivids Bekhems]] |1996—2009 |115 (17) |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015—pašlaik |117 (82) |- |[[Stīvens Džerards]] |2000—2014 |114 (21) |- |[[Bobijs Mūrs]] |1962—1973 |108 (2) |- |[[Ešlijs Kols]] |2001—2014 |107 (0) |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |106 (49) |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |106 (29) |- |[[Billijs Raits]] |1946—1959 |105 (3) |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti (Spēles) |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015—pašlaik |82 (117) |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |53 (120) |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |49 (106) |- |[[Gērijs Linekers]] |1984—1992 |48 (80) |- |[[Džimijs Grīvss]] |1959—1967 |44 (57) |- |[[Maikls Ouens]] |1998—2008 |40 (89) |- |[[Nets Lofthauss]] |1950—1958 |30 (33) |- |[[Alans Šīrers]] |1992—2000 |30 (63) |- |[[Toms Finijs]] |1946—1958 |30 (76) |- |[[Viviens Vudvords]] |1903—1911 |29 (23) |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |29 (106) |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Anglija}} == Skatīt arī == * [[Anglijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1966}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1962}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1970}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Anglijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:#CE1124; | list = {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 763ltf3iml0sanzt2ykhc545a4me2p0 0 14812 4488757 4479396 2026-07-01T10:57:12Z Vylks 50297 4488757 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Austrija | Badge = Austria national football team crest.svg | FIFA Trigramme = AUT | Nickname = ''Das Team''<br /> (Komanda) <br />''Unsere Burschen'' (Mūsu zēni) | Association = [[Austrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flagicon|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] | Captain = [[Dāvids Alaba]] | Most caps = [[Marko Arnautovičs]] (136) | Top scorer = [[Marko Arnautovičs]] (49) | Home Stadium = [[Ernsta Hapela stadions]] | FIFA Rank = {{Nft rank|24.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 10. | FIFA max date = 2016. gada maijs — jūnijs | FIFA min = 105. | FIFA min date = 2008. gada jūlijs | pattern_la1 = _aut26h | pattern_b1 = _aut26h | pattern_ra1 = _aut26h | pattern_sh1 = _aut26h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _aut26a | pattern_b2 = _aut26a | pattern_ra2 = _aut26a | pattern_sh2 = _aut26a | pattern_so2 = _aut26al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 003A41 | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _aut50ypuma_s | pattern_b3 = _aut50ypuma | pattern_ra3 = _aut50ypuma_s | pattern_sh3 = _milan2425h2 | pattern_so3 = _aut50ypumal | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 |First game = {{fb|AUT|empire}} 5:0 {{fb-rt|HUN|1867}} <br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1902|10|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|AUT}} 10:0 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|2025|10|09|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|AUT|empire}} 1:11 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1908|06|08|N|bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1934 | World cup best = Trešā vieta: [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] | Regional cup best = Astotdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Austrijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Austrija|Austriju]] starptautiskās futbola sacensībās. Austrijas futbola izlasi pārvalda [[Austrijas Futbola asociācija]]. Austrija ir piedalījusies 8 [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, pēdējoreiz [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]]. Austrijas izlases lielākais panākums ir 3. vieta [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada Pasaules kausā]]. Izlase [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gadā]], kad finālturnīru rīkoja kopā ar [[Šveice|Šveici]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — 4. vieta * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Kvalificējās, bet [[Anšluss|Anšlusa]] dēļ nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — 3. vieta * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Ceturtdaļfināls * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Ceturtdaļfināls * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija - A grupa|Nekvalificējās]]'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == [[File:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Marko Arnautović 850 1633.jpg|thumb|[[Marko Arnautovičs]] ir Austrijas futbolists, kurš ir visvairāk spēles aizvadījis izlasē]] ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Marko Arnautovičs]]''' |2008—pašlaik |136 |- |'''[[Dāvids Alaba]]''' |2009—pašlaik |116 |- |[[Andreass Hercogs]] |1988—2003 |103 |- |[[Aleksandars Dragovičs]] |2009—2022 |100 |- |'''[[Marsels Zabicers]]''' |2012—pašlaik |101 |- |[[Antons Polsters]] |1982—2000 |95 |- |[[Gerhards Hanapi]] |1948—1964 |93 |- |[[Karls Kollers]] |1952—1965 |86 |- |[[Jūliāns Baumgartlingers]] |2009—2021 |84 |- |[[Frīdrihs Koncilija]] |1970—1985 |84 |- |[[Bruno Pecejs]] |1975—1990 |84 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Marko Arnautovičs]]''' |2008—pašlaik |49 |- |[[Antons Polsters]] |1982—2000 |44 |- |[[Johans Krankls]] |1973—1985 |34 |- |[[Johans Horvats]] |1924—1934 |29 |- |[[Ēriks Hofs]] |1957—1968 |28 |- |[[Marks Janko]] |2006—2019 |28 |- |'''[[Marsels Zabicers]]''' |2012—pašlaik |27 |- |[[Antons Šalls]] |1927—1934 |27 |- |[[Matiass Zindelārs]] |1926—1937 |26 |- |[[Andreass Hercogs]] |1988—2003 |26 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Austrija}} <!--Uz 2023. gada septembra spēlēm — draudzības spēli pret [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] 7. septembrī un [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēli pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] 12. septembrī — tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2023|9|7|G|bez}} spēles pret Moldovu. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Niklass Hedls]]|age={{Birth date and age|2001|3|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|age={{Birth date and age|1996|2|1|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Daniels Bahmanis]]|age={{Birth date and age|1994|7|9|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Maksimiliāns Vēbers (futbolists)|Maksimiliāns Vēbers]]|age={{Birth date and age|1998|2|4|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Menhengladbahas "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|age={{Birth date and age|1998|9|19|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|age={{Birth date and age|1997|5|14|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]||other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|sortname=Alaba, David|age={{Birth date and age|1992|6|24|df=y}}|caps=102|goals=15|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|age={{Birth date and age|1996|7|11|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|age={{Birth date and age|1994|1|29|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Leopolds Kverfelds]]|age={{Birth date and age|2003|12|20|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Dāvids Šnegs]]|age={{Birth date and age|1998|9|29|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Grācas "Sturm"|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|age={{Birth date and age|1997|9|28|df=y}}|caps=36|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|age={{Birth date and age|2001|5|4|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|age={{Birth date and age|1994|3|17|df=y}}|caps=72|goals=14|club=[[Dortmundes "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|age={{Birth date and age|1995|8|7|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Dejans Ļubičičs]]|age={{Birth date and age|1997|10|8|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florians Kaincs]]|age={{Birth date and age|1992|10|24|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|age={{Birth date and age|1999|8|1|df=y}}|caps=30|goals=10|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|age={{Birth date and age|1997|5|27|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|age={{Birth date and age|2001|5|30|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Matiass Zeidls]]|age={{Birth date and age|2001|1|24|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|age={{Birth date and age|1989|4|19|df=y}}|caps=109|goals=34|club=[[Milānas "Internazionale"]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|age={{Birth date and age|1994|4|18|df=y}}|caps=48|goals=11|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Karims Onisivo]]|age={{Birth date and age|1992|3|17|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Muhammeds Hams]]|age={{Birth date and age|2000|9|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Clermont Foot 63|Clermont]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Austrijas futbola izlase| ]] t35v6odtbhpn36qseg31ypppi4jr1ar 4488758 4488757 2026-07-01T10:58:06Z Vylks 50297 4488758 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Austrija | Badge = Austria national football team crest.svg | FIFA Trigramme = AUT | Nickname = ''Das Team''<br /> (Komanda) <br />''Unsere Burschen'' (Mūsu zēni) | Association = [[Austrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flagicon|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] | Captain = [[Dāvids Alaba]] | Most caps = [[Marko Arnautovičs]] (136) | Top scorer = [[Marko Arnautovičs]] (49) | Home Stadium = [[Ernsta Hapela stadions]] | FIFA Rank = {{Nft rank|24.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 10. | FIFA max date = 2016. gada maijs — jūnijs | FIFA min = 105. | FIFA min date = 2008. gada jūlijs | pattern_la1 = _aut26h | pattern_b1 = _aut26h | pattern_ra1 = _aut26h | pattern_sh1 = _aut26h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _aut26a | pattern_b2 = _aut26a | pattern_ra2 = _aut26a | pattern_sh2 = _aut26a | pattern_so2 = _aut26al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 003A41 | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _aut50ypuma_s | pattern_b3 = _aut50ypuma | pattern_ra3 = _aut50ypuma_s | pattern_sh3 = _milan2425h2 | pattern_so3 = _aut50ypumal | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 |First game = {{fb|AUT|empire}} 5:0 {{fb-rt|HUN|1867}} <br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1902|10|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|AUT}} 10:0 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|2025|10|09|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|AUT|empire}} 1:11 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1908|06|08|N|bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1934 | World cup best = Trešā vieta: [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] | Regional cup best = Astotdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Austrijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Austrija|Austriju]] starptautiskās futbola sacensībās. Austrijas futbola izlasi pārvalda [[Austrijas Futbola asociācija]]. Austrija ir piedalījusies 8 [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros. Austrijas izlases lielākais panākums ir 3. vieta [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada Pasaules kausā]]. Izlase [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gadā]], kad finālturnīru rīkoja kopā ar [[Šveice|Šveici]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — 4. vieta * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Kvalificējās, bet [[Anšluss|Anšlusa]] dēļ nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — 3. vieta * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Ceturtdaļfināls * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Ceturtdaļfināls * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija - A grupa|Nekvalificējās]]'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == [[File:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Marko Arnautović 850 1633.jpg|thumb|[[Marko Arnautovičs]] ir Austrijas futbolists, kurš ir visvairāk spēles aizvadījis izlasē]] ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Marko Arnautovičs]]''' |2008—pašlaik |136 |- |'''[[Dāvids Alaba]]''' |2009—pašlaik |116 |- |[[Andreass Hercogs]] |1988—2003 |103 |- |[[Aleksandars Dragovičs]] |2009—2022 |100 |- |'''[[Marsels Zabicers]]''' |2012—pašlaik |101 |- |[[Antons Polsters]] |1982—2000 |95 |- |[[Gerhards Hanapi]] |1948—1964 |93 |- |[[Karls Kollers]] |1952—1965 |86 |- |[[Jūliāns Baumgartlingers]] |2009—2021 |84 |- |[[Frīdrihs Koncilija]] |1970—1985 |84 |- |[[Bruno Pecejs]] |1975—1990 |84 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Marko Arnautovičs]]''' |2008—pašlaik |49 |- |[[Antons Polsters]] |1982—2000 |44 |- |[[Johans Krankls]] |1973—1985 |34 |- |[[Johans Horvats]] |1924—1934 |29 |- |[[Ēriks Hofs]] |1957—1968 |28 |- |[[Marks Janko]] |2006—2019 |28 |- |'''[[Marsels Zabicers]]''' |2012—pašlaik |27 |- |[[Antons Šalls]] |1927—1934 |27 |- |[[Matiass Zindelārs]] |1926—1937 |26 |- |[[Andreass Hercogs]] |1988—2003 |26 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Austrija}} <!--Uz 2023. gada septembra spēlēm — draudzības spēli pret [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] 7. septembrī un [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēli pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] 12. septembrī — tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2023|9|7|G|bez}} spēles pret Moldovu. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Niklass Hedls]]|age={{Birth date and age|2001|3|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|age={{Birth date and age|1996|2|1|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Daniels Bahmanis]]|age={{Birth date and age|1994|7|9|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Maksimiliāns Vēbers (futbolists)|Maksimiliāns Vēbers]]|age={{Birth date and age|1998|2|4|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Menhengladbahas "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|age={{Birth date and age|1998|9|19|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|age={{Birth date and age|1997|5|14|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]||other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|sortname=Alaba, David|age={{Birth date and age|1992|6|24|df=y}}|caps=102|goals=15|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|age={{Birth date and age|1996|7|11|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|age={{Birth date and age|1994|1|29|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Leopolds Kverfelds]]|age={{Birth date and age|2003|12|20|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Dāvids Šnegs]]|age={{Birth date and age|1998|9|29|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Grācas "Sturm"|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|age={{Birth date and age|1997|9|28|df=y}}|caps=36|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|age={{Birth date and age|2001|5|4|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|age={{Birth date and age|1994|3|17|df=y}}|caps=72|goals=14|club=[[Dortmundes "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|age={{Birth date and age|1995|8|7|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Dejans Ļubičičs]]|age={{Birth date and age|1997|10|8|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florians Kaincs]]|age={{Birth date and age|1992|10|24|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|age={{Birth date and age|1999|8|1|df=y}}|caps=30|goals=10|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|age={{Birth date and age|1997|5|27|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|age={{Birth date and age|2001|5|30|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Matiass Zeidls]]|age={{Birth date and age|2001|1|24|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|age={{Birth date and age|1989|4|19|df=y}}|caps=109|goals=34|club=[[Milānas "Internazionale"]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|age={{Birth date and age|1994|4|18|df=y}}|caps=48|goals=11|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Karims Onisivo]]|age={{Birth date and age|1992|3|17|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Muhammeds Hams]]|age={{Birth date and age|2000|9|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Clermont Foot 63|Clermont]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Austrijas futbola izlase| ]] 1zyug6dwml147g4nt7ka8yl80d9kswl 0 14828 4488753 4479394 2026-07-01T10:49:35Z Vylks 50297 4488753 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Beļģija | Badge = Royal Belgian Football Association logo.svg | FIFA Trigramme = BEL | Nickname = ''Rode Duivels'' / ''Diables Rouges'' / ''Rote Teufel''<br />(Sarkanie velni) | Association = [[Beļģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|FRA}} [[Rudi Garsija]] | Asst Manager = | Captain = [[Juri Tīlemanss]] | Most caps = [[Jans Vertongens]] (157) | Top scorer = [[Romelu Lukaku]] (91) | FIFA Rank = {{Nft rank|9.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2025|11|20||bez}}}}</ref> | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2015. gada novembris — 2016. gada marts, 2018. gada septembris — 2022. gada marts | FIFA min = 71. | FIFA min date = 2007. gada jūnijs | Home Stadium = [[Karaļa Boduēna stadions]] | pattern_la1 = _bel24h | pattern_b1 = _bel24h | pattern_ra1 = _bel24h | pattern_sh1 = _bel24h | pattern_so1 = | leftarm1 = 8A0B11 | body1 = 8A0B11 | rightarm1 = 8A0B11 | shorts1 = 000000 | socks1 = 8A0B11 | pattern_la2 = _bel24a | pattern_b2 = _bel24a | pattern_ra2 = _bel24a | pattern_sh2 = _bel24a | pattern_so2 = | leftarm2 = 87CEEB | body2 = 87CEEB | rightarm2 = 87CEEB | shorts2 = AF5733 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|BEL}} 3:3 {{fb-rt|FRA}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|ZAM}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1994|6|4|N|bez}})<br />{{fb|BEL}} 10:1 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|2001|2|28|N|bez}})<br />{{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|GIB}} <br />([[Ljēža]], [[Beļģija]]; {{dat|2017|8|31|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|ENG}} Anglija (amatieri) 11:2 {{fb-rt|BEL}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1909|4|17|N|bez}}) |World cup apps = 15 |World cup first = 1930 |World cup best = 3. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] |Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] |Regional cup apps = 7 |Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] |Regional cup best = 2. vieta: [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] }} '''Beļģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Beļģijas futbola izlasi pārvalda [[Beļģijas Futbola asociācija]]. Lielākais izlases sasniegums ir 3. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izlase guva lielus panākumus arī 1980. gados, kad [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]] ieņēma otro vietu, bet pēc sešiem gadiem [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausa turnīrā]] bija ceturtie. Beļģijas izlase ir viena no 13 izlasēm, kas piedalījās pašā pirmajā Pasaules kausa turnīrā [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Grupu turnīrs * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 4. vieta * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 3. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nekvalificējās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējas'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — 3. vieta * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 2. vieta * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Grupu turnīrs * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Nekvalificējās * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/01072024-francijai_turpina_veikties_vertogens_raid</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Jans Vertongens]] |2007—2024 |157 |- |'''[[Aksels Vitsels]]''' |2008—pašlaik |138 |- |'''[[Romelu Lukaku]]''' |2010—pašlaik |129 |- |[[Tobijs Alderveirelds]] |2009—2022 |127 |- |[[Edens Azārs]] |2008—2022 |126 |- |'''[[Kevins de Breine]]''' |2010—pašlaik |122 |- |[[Drīss Mertenss]] |2011—2022 |109 |- |'''[[Tibo Kurtuā]]''' |2011—pašlaik |112 |- |[[Jans Kēlemanss]] |1977—1991 |96 |- |[[Timijs Simonss]] |2001—2016 |94 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Romelu Lukaku]]''' |2010—pašlaik |91 |- |'''[[Kevins de Breine]]''' |2010—pašlaik |38 |- |[[Edens Azārs]] |2008—2022 |33 |- |[[Bernards Vorhofs]] |1928—1940 |30 |- |[[Pauls van Himsts]] |1960—1974 |30 |- |[[Marks Vilmotss]] |1990—2002 |28 |- |[[Džozefs Mermanss]] |1945—1956 |28 |- |[[Miši Batšuaji]] |2015—2024 |27 |- |[[Rejs Brains]] |1925—1939 |26 |- |[[Roberts De Vēns]] |1906—1913 |26 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Beļģija}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Beļģijas futbola izlase | titlestyle = background:#EF3340; color:#FDDA25; | list = {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Beļģijas futbola izlase| ]] l9534k99zfv2tisqq74tvfcdx9spcnj 0 14832 4488754 4484206 2026-07-01T10:52:29Z Vylks 50297 4488754 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase | Badge = Futbols-BosnijaHercegovina.gif|100px | FIFA Trigramme = BIH | Nickname = ''Zmajevi'' (pūķi)<br /> ''Zlatni Ljiljani'' (zelta lilijas) | Association = [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flaga|BIH}} [[Sergejs Barbarezs]] | Asst Manager = | Most caps = [[Edins Džeko]] (150) | Top scorer = [[Edins Džeko]] (73) | Captain = [[Edins Džeko]] | Home Stadium = ''[[Bilino Polje]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|65.|up|6|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id14079</ref> | 1st ranking date = 1996. gada maijs | FIFA max = 13. | FIFA max date = 2013. gada augusts | FIFA min = 173. | FIFA min date = 1996. gada septembris |pattern_la1 = _bih23h |pattern_b1 = _bih23h |pattern_ra1 = _bih23h |pattern_sh1 = _bih23h |pattern_so1 = |leftarm1 = 003FBF |body1 = 003FBF |rightarm1 = 003FBF |shorts1 = 003FBF |socks1 = 003FBF |pattern_la2 = _bih23a |pattern_b2 = _bih23a |pattern_ra2 = _bih23a |pattern_sh2 = _bih23a |pattern_so2 = |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|ALB}} 2:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|1995|11|30||bez}}) | Largest win = {{fb|BIH}} 7:0 {{fb-rt|EST}} <br />([[Zenica]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2008|9|10||bez}})<br />{{fb|LIE}} 1:8 {{fb-rt|BIH}} <br />([[Vaduca]], [[Lihtenšteina]]; {{dat|2012|9|7||bez}}) | Largest loss = {{fb|GER}} 7:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Freiburga]], [[Vācija]]; {{dat|2024|11|16||bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 2014 | World cup best = Grupu turnīrs ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]) }} '''Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] starptautiskās futbola sacensībās. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi pārvalda [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Bosnijas un Hercegovinas izlase aizvadīja 1995. gada 30. novembrī pret [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlasi]]. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā izlase pirmo reizi piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]], grupu turnīrā izcīnīja vienu uzvaru, bet izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Bosnija un Hercegovina kvalificējās arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausam]] caur kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm, izšķirošajā spēlē pieveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Tā vēl nekad nav kvalificējusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīram. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Kvalificējās == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nepiedalījās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|Nekvalificējās]]'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]'' == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Edins Džeko]]''' |2007—pašlaik |150 |- |[[Miralems Pjaničs]] |2008—2024 |115 |- |[[Emirs Spahičs]] |2003—2018 |94 |- |[[Zvjezdans Misimovičs]] |2004—2018 |84 |- |[[Vedads Ibiševičs]] |2007—2018 |83 |- |'''[[Seads Kolašinacs]]''' |2013—pašlaik |68 |- |[[Asmirs Begovičs]] |2009—2020 |63 |- |[[Hariss Meduņanins]] |2009—2018 |60 |- |[[Senads Luličs]] |2008—2017 |57 |- |[[Ibrahims Šehičs]] |2010—2024 |55 |- |[[Edins Višča]] |2010—2020 |55 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Edins Džeko]]''' |2007—pašlaik |73 |- |[[Vedads Ibiševičs]] |2007—2018 |28 |- |[[Zvjezdans Misimovičs]] |2004—2018 |25 |- |[[Elvirs Boličs]] |1996—2006 |22 |- |[[Miralems Pjaničs]] |2008—2024 |17 |- |[[Sergejs Barbarezs]] |1998—2006 |17 |- |[[Elvirs Baļičs]] |1996—2005 |14 |- |[[Zlatans Muslimovičs]] |2006—2011 |11 |- |[[Edins Višča]] |2010—2020 |10 |- |[[Hariss Meduņanins]] |2009—2018 |9 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Bosnija}} <!--Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] otrās kārtas (izslēgšanas) spēlēm 2026. gada 26. un 31. martā attiecīgi pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za martovske utakmice |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/003_mart/NFSBIH_Spisak_mart_26.pdf |website=nfsbih.ba |access-date={{dat|2026|4|8||bez}}|language=bs |format=PDF}}</ref> Spēļu skaits un gūtie vārti ir pēc 31. marta spēles pret Itāliju. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|12|2|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|3|12|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|15|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|7|17|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|2|28|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|6|20|df=y}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|8|18|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|10|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Stjepans Radeļičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|9|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|3|df=y}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=y}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|30|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ivans Šuņičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|9|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|20|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|8|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dženiss Burničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|5|22|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2007|9|21|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|3|10|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|31|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|3|25|df=y}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17|df=y}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|20|df=y}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|11|28|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] hm3759omzhm98d15gef0jmsgb5ti4sp 0 15033 4488734 4483633 2026-07-01T10:06:23Z Vylks 50297 4488734 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Francija | Badge = France national football team seal.svg | FIFA Trigramme = FRA | Nickname = ''Les Bleus'' (Zilie)<br />''Les Tricolores'' (Trīskrāsainie) | Association = [[Francijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Didjē Dešāns]] | Captain = [[Kilians Mbapē]] | Most caps = [[Igo Loriss]] (145) | Top scorer = [[Kilians Mbapē]] (62) | Home Stadium = ''[[Stade de France]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|1.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}} | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2001. gada maijs — 2002. gada maijs, 2018. gada augusts—septembris | FIFA min = 26. | FIFA min date = 2010. gada septembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _fra24h | pattern_b1 = _fra24h | pattern_ra1 = _fra24h | pattern_sh1 = _fra24h | pattern_so1 = _fra24h | leftarm1 = 0025DD | body1 = 0025DD | rightarm1 = 0025DD | shorts1 = 0025DD | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _fra24a | pattern_b2 = _fra24a | pattern_ra2 = _fra24a | pattern_sh2 = _fra24a | pattern_so2 = _fra24al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0025DD | socks2 = FF0000 | First game = {{fb|Beļģija}} 3:3 {{fb-rt|Francija}}<br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Francija}} 14:0 {{fb-rt|Gibraltārs}}<br />([[Nica]], [[Francija]]; {{dat|2023|11|18|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija }}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}}) | World cup apps = 16 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2001 | Confederations cup best = '''Čempioni''': [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] }} '''Francijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās futbola sacensībās. Francijas futbola izlasi pārvalda [[Francijas Futbola federācija]]. Izlase ir divas reizes uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Pirmoreiz tas izdevās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], kad Pasaules kauss norisinājās tieši [[Francija|Francijā]]. Otro titulu izcīnīja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]] [[Krievija|Krievijā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņā Francijas izlase kļuva par vicečempioniem, finālā piekāpjoties [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]]. Francija spēlēja finālā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]], kur piekāpās [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Francijas izlase ir arī divkārtēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]], uzvarot [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nekvalificējās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — 3. vieta * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 4. vieta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 3. vieta * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — '''Čempioni''' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 2. vieta * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — '''Čempioni''' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 2. vieta {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — 4. vieta * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — '''Čempioni''' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — '''Čempioni''' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — 2. vieta<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/09072024-skolnieks_jamals_raksta_vesturi_spanija_s|title=Skolnieks Jamals raksta vēsturi, Spānija sasniedz "Euro 2024" finālu|date=2024. gada 9. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadītās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Igo Loriss]] |2008—2022 |145 |- |[[Lilians Tirāms]] |1994—2008 |142 |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |137 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |137 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |123 |- |[[Marsels Desajī]] |1993—2004 |116 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |108 |- |[[Patriks Vieira]] |1997—2009 |107 |- |[[Didjē Dešāns]] |1989—2000 |103 |- |'''[[Kilians Mbapē]]''' |2017—pašlaik |102 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Kilians Mbapē]]''' |2017—pašlaik |62 |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |57 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |51 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |44 |- |[[Mišels Platinī]] |1976—1987 |41 |- |[[Karīms Benzemā]] |2007—2022 |37 |- |[[Davids Trezegē]] |1998—2008 |34 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |31 |- |[[Žists Fontēns]] |1953—1960 |30 |- |[[Žans Pjērs Papēns]] |1986—1995 |30 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Francija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (14.11.2020) un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (17.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/equipes-de-france/1/france-a/derniere-selection|title=Dernière Sélection Equipe de France - FFF|website=www.fff.fr|access-date=2020-11-07|language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|12|26}}|goals=0|caps=118|clubnat=ENG|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|3|28}}|caps=33|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Benuā Kostils]]|age={{Birth date and age|df=yes|1987|7|3}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]}}{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Maignans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|other=|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|20}}|caps=33|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|3|28}}|caps=29|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|2|14}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|8|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|6|17}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|10|27}}|caps=5|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Dibuā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|9|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|3|15}}|caps=72|goals=10|clubnat=ENG|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Musa Sisoko]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|8|16}}|caps=63|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|29}}|caps=42|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|8|3}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|15}}|caps=18|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{birth date and age|1995|4|3|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|9|30}}|caps=102|goals=42|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|21}}|caps=83|goals=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|12|20}}|caps=83|goals=16|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|13}}|caps=24|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antonī Marsiāls]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|12|5}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Visams Ben Jeders]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|12}}|caps=10|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MON}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Husems Avārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=0|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}}{{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Francijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1998}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1994}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|2002}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2018}} | pirms = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}}) | pēc = {{fb|ARG}} ({{FutbPK|2022}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Francijas futbola izlase | titlestyle = background:#002395; color:white; | list = {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] d4emzzrylmi6l0r6n8t9hwvpxj28s7x 0 15042 4488760 4479614 2026-07-01T11:04:10Z Vylks 50297 4488760 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Horvātija | Badge = Futbols-Horvatija.png | FIFA Trigramme = CRO | Nickname = ''Vatreni'' | Association = [[Horvātijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Horvātija}} [[Zlatko Daličs]] | Captain = [[Luka Modričs]] | Most caps = [[Luka Modričs]] (201) | Top scorer = [[Davors Šukers]] (45) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|11.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1998 | FIFA min = 125. | FIFA min date = 1994. gada marts <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1=_cro24h | pattern_b1=_cro24h | pattern_ra1=_cro24h | pattern_sh1=_cro24h | pattern_so1= | leftarm1=FFFFFF | body1=FFFFFF | rightarm1=FFFFFF | shorts1=FFFFFF | socks1=FFFFFF | pattern_la2=_cro24a | pattern_b2=_cro24a | pattern_ra2=_cro24a | pattern_sh2=_cro24a | pattern_so2= | leftarm2=000081 | body2=000081 | rightarm2=000081 | shorts2=000081 | socks2=000081 | First game = {{fb|Horvātija}} 4:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|1940|4|2|N|bez}})<br />No 1990. gada:<br />{{fb|Horvātija}} 2:1 {{fb-rt|ASV}}<br />([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|1990|10|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Horvātija}} 10:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Rijeka]], [[Horvātija]]; {{dat|2016|6|4|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Spānija}} 6:0 {{fb-rt|Horvātija}}<br />([[Elče]], [[Spānija]]; {{dat|2018|9|11|N|bez}}) | World cup apps = 6 | World cup first = 1998 | World cup best = 2. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 7 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]; [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] }} '''Horvātijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Horvātija|Horvātiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Horvātijas futbola izlasi pārvalda [[Horvātijas Futbola federācija]]. Pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Horvātijas izlase savu pirmo spēli aizvadīja 1990. gada 17. oktobrī pret [[ASV futbola izlase|ASV]]. Lielākais Horvātijas izlases panākums ir 2. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], kur [[2018. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālā]] tā piekāpās [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules čempionātā]] Horvātija izcīnīja 3. vietu. No visām bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīm vislielākie panākumi ir tieši Horvātijas izlasei. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 3. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 2. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 3. vieta == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Grupu turnīrs * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''Nekvalificējās'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/25062024-ari_daniem_un_serbiem_smagnejs_bezvartu_n|title=Arī dāņiem un serbiem smagnējs bezvārtu neizšķirts, Horvātija dodas mājās|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2024|6|27}}}}</ref> == Spēlētāju rekordi == '' Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Luka Modričs]]''' |2006—pašlaik |201 |- |'''[[Ivans Perišičs]]''' |2011—pašlaik |157 |- |[[Darijo Srna]] |2002—2016 |134 |- |'''[[Andrejs Kramaričs]]''' |2014—pašlaik |118 |- |'''[[Mateo Kovačičs]]''' |2013—pašlaik |116 |- |[[Stipe Pletikosa]] |1999—2014 |114 |- |[[Ivans Rakitičs]] |2007—2019 |106 |- |[[Josips Šimuničs]] |2001—2013 |105 |- |[[Domagojs Vida]] |2010—2024 |105 |- |[[Ivica Oličs]] |2002—2015 |104 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Davors Šukers]] |1991—2002 |45 |- |'''[[Ivans Perišičs]]''' |2011—pašlaik |38 |- |'''[[Andrejs Kramaričs]]''' |2014—pašlaik |36 |- |[[Mario Mandžukičs]] |2007—2018 |33 |- |'''[[Luka Modričs]]''' |2006—pašlaik |29 |- |[[Eduardu da Silva]] |2004—2014 |29 |- |[[Darijo Srna]] |2002—2016 |22 |- |[[Ivica Oličs]] |2002—2015 |20 |- |[[Niko Kraņčars]] |2004—2013 |16 |- |[[Nikola Kaliničs]] |2008—2018 |15 |- |[[Gorans Vlaovičs]] |1992—2002 |15 |- |[[Ivans Rakitičs]] |2007—2019 |15 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Horvātija}} <!--Uz 2023. gada novembra spēlēm [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] (18. novembrī) un [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]] (21. novembrī) tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2023|10|15|G|bez}} spēles pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]]. {{nat fs g start|background=red|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|1|9}}|caps=49|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivica Ivušičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|2|1}}|caps=5|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nediļko Labrovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1999|10|10}}|caps=0|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Domagojs Vida]]|other=|age={{birth date and age|df=y|1989|4|29}}|caps=103|goals=4|club=[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Juranovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|8|16}}|caps=33|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|age={{birth date and age|df=y|2002|1|23}}|caps=25|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Borna Sosa]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|21}}|caps=17|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|age={{birth date and age|df=y|2000|4|2}}|caps=14|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|age={{birth date and age|df=y|2000|2|28}}|caps=11|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|24}}|caps=6|goals=0|club=[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|age={{birth date and age|df=y|1997|9|11}}|caps=5|goals=0|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age|df=y|1985|9|9}}|caps=170|goals=24|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Marcelo Brozovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1992|11|16}}|caps=91|goals=7|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|2|9}}|caps=58|goals=10|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|age={{birth date and age|df=y|1997|10|4}}|caps=53|goals=7|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lovro Majers]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|17}}|caps=25|goals=4|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Ivanušecs]]|age={{birth date and age|df=y|1998|11|26}}|caps=16|goals=2|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|age={{birth date and age|df=y|2002|9|8}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|age={{birth date and age|df=y|1998|3|12}}|caps=1|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|age={{birth date and age|df=y|2003|2|16}}|caps=0|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|age={{birth date and age|df=y|1991|6|19}}|caps=87|goals=26|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pjaca]]|age={{birth date and age|df=y|1995|5|6}}|caps=24|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|age={{birth date and age|df=y|1991|7|22}}|caps=17|goals=1|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|age={{birth date and age|df=y|2000|9|14}}|caps=0|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs end|background=#900020}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Horvātijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:#171796; | list = {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Horvātijas futbola izlase| ]] jkcg1evboe1x1jzm43exh5wlce0eunh 0 15179 4488714 4362974 2026-07-01T09:19:24Z CrznaGora 147471 4488714 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Podgorica | official_name = ''Podgorica'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{vairāki attēli |total_width = 280px |perrow = 1/1/2/2 |border = infobox |caption_align = center |image1 = P064720-800224 - Aerial view of the Capital Plaza's commercial zone.jpg |image2 = |image3 = Novi Grad, Podgorica, Montenegro - panoramio - ines lukic (4).jpg |image4 = Natural History Museum of Montenegro, Sahat Kula, 2019.jpg |image5 = PartisansMonumentPG.jpg |image6 = Podgorica, palazzo petrovic, 01.JPG |image7 = Podgorica (29920828003).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Podgorica, Montenegro.svg | image_shield = Coat of Arms of Podgorica.svg | pushpin_map = Melnkalne | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 42 | latm = 28 | lats = | latNS = N | longd = 19 | longm = 16 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Melnkalne}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | area_total_km2 = 144.1 | elevation_m = 44 | population_total = | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_sq_mi = | population_urban = 156169 | population_metro = 187085 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 81000 | area_code = +382 20 | website = {{URL|http://podgorica.me/}} | footnotes = }} '''Podgorica''' ({{val|sr|Подгорица}}) ir pilsēta [[Melnkalne]]s dienviddaļā Zetas līdzenuma ziemeļu malā Ribnicas un Moračas upes satekvietā. Valsts lielākā pilsēta un tās faktiskā galvaspilsēta. Valsts konstitūcija nosaka, ka Melnkalnes vēsturiskā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]], bet administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, kurā atrodas valsts [[parlaments]] un [[valdība]]. Pilsētas iedzīvotāji pēc tautības — [[melnkalnieši]] — 56,96%, [[serbi]] — 26,27%, [[albāņi]] — 5,50%. == Vēsture == Pirms [[Senā Roma|romiešu]] ienākšanas Podgoricas teritoriju apdzīvoja [[ilīrieši|ilīriešu]] cilts dokleāti (''docleatae'') un šīs cilts galvenā pilsēta bija Dokleja (''Doclea'') trīs kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Podgoricas. No 5. gadsimta, kad apkārtnē ieradās [[slāvi]], tika nodibināta Podgorica, kuru visus viduslaikus dēvēja par Ribnicu, tomēr 1326. gadā pirmoreiz minēts arī Podgoricas nosaukums. Ribnica kļuva par agrīnās slāvu valsts [[Dukļa]]s centru un [[serbi|serbu]] valdnieku [[Nemanjiči|Nemanjiču]] dinastijas rašanās vietu. 1474. gadā pilsētu ieņēma [[Osmaņu impērija|osmaņi]] un līdz 1878. gadam tā atradās [[Osmaņu impērija]]s sastāvā, kad [[Berlīnes kongress]] to iekļāva Melnkalnes sastāvā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Podgorica tika bombardēta vairāk nekā 70 reizes un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. 1946. gadā Podgorica ar nosaukumu '''Titograda''' (nosaukta [[Dienvidslāvija]]s vadītāja [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vārdā) kļuva par Melnkalnes republikas galvaspilsētu, bet kopš 2006. gada 3. jūnija Podgorica ir neatkarīgās Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta. == Ģeogrāfija == Podgorica atrodas [[Melnkalne]] centrālajā daļā, [[Zetas līdzenums|Zetas līdzenumā]], pie [[Morača (upe)|Moračas]] un [[Ribnica (Moračas pieteka)|Ribnicas]] upju satekas. Pilsētas ģeogrāfiskās koordinātas ir aptuveni 42°26′ ziemeļu platuma un 19°16′ austrumu garuma. Podgorica atrodas vidēji 44 metrus virs jūras līmeņa, tomēr pašvaldības teritorijas reljefs ir daudzveidīgs – augstums svārstās no aptuveni 2 metriem virs jūras līmeņa [[Skadaras ezers|Skadaras ezera]] piekrastē līdz vairāk nekā 1600 metriem kalnainajos apgabalos pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Pilsēta izvietojusies plašajā Zetas līdzenumā, kas ir viena no nozīmīgākajām aluviālajām līdzenumu teritorijām Balkānu pussalā. Līdzenumu veidojušas Moračas, Zetas, Cijevna un citu upju sanestās nogulas kvartāra periodā. Šīs ģeoloģiskās struktūras raksturo auglīgas aluviālās augsnes, kas vēsturiski veicinājušas lauksaimniecības attīstību un apdzīvotības koncentrāciju. Podgorica atrodas pārejas zonā starp [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes klimata ietekmi un Balkānu kontinenta iekšējo daļu. Šāds ģeogrāfiskais novietojums nosaka gan klimatiskās, gan hidroloģiskās īpatnības. Pilsētu ieskauj [[Dināru kalni]], kas kalpo kā nozīmīga orogrāfiska barjera gaisa masu kustībai un ietekmē nokrišņu sadalījumu reģionā. Dienvidrietumu virzienā aptuveni 40 kilometru attālumā atrodas Adrijas jūras piekraste, kas nodrošina Vidusjūras klimata elementu izplatību līdz pilsētai. Podgoricas hidrogrāfisko tīklu veido piecas galvenās upes – Morača, Ribnica, Zeta, Cijevna un Sitnica. Morača ir nozīmīgākā upe, kas šķērso pilsētu ziemeļu–dienvidu virzienā un ietek [[Skadaras ezers|Skadaras ezerā]]. Upju ielejas veidojušas izteiktas terases un kanjonveida posmus, īpaši pilsētas ziemeļu daļā. Cijevnas upe ir pazīstama ar dziļo kaļķakmens kanjonu, kas ir viens no ievērojamākajiem ģeomorfoloģiskajiem objektiem Melnkalnē. No ģeoloģiskā viedokļa Podgoricas apkārtne ietilpst [[Dināru Alpi|Dināru Alpu]] karsta reģionā. Pamatiežus galvenokārt veido mezozoja kaļķakmeņi un dolomīti, kuros ilgstošu karsta procesu rezultātā izveidojušās alas, pazemes ūdens plūsmas, kritenes un citi karsta reljefa elementi. Līdzenumu teritorijās šie ieži lielākoties ir pārklāti ar kvartāra nogulumiem. Augsnes segā dominē aluviālās, karbonātiskās un koluviālās augsnes. Auglīgās aluviālās augsnes Zetas līdzenumā tiek plaši izmantotas lauksaimniecībā, īpaši vīnkopībā, augļkopībā un dārzeņkopībā. Apkārtējās kalnainās teritorijas klāj plānākas karbonātiskās augsnes ar izteiktu akmeņainību. Podgoricas dabisko veģetāciju raksturo Vidusjūras un subkontinentālās floras pārejas zona. Zemākajās teritorijās sastopami ozolu, gobu un ošu meži, savukārt sausākās vietās izplatīti mūžzaļie krūmāji (makija). Augstākajās teritorijās dominē dižskābaržu un skujkoku meži. Skadaras ezera apkārtne ir viena no nozīmīgākajām mitrāju ekosistēmām Dienvidaustrumeiropā un ir starptautiski nozīmīga putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Pilsētas teritorija atrodas reģionā ar paaugstinātu seismisko aktivitāti, jo tā ietilpst Adrijas mikroplātnes un Eirāzijas tektonisko struktūru mijiedarbības zonā. Reģionā periodiski tiek reģistrētas zemestrīces, kas ietekmējušas arī pilsētas vēsturisko attīstību un būvniecības standartus. Podgoricas ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski nodrošinājis tās nozīmi kā transporta un ekonomikas mezglam. Pilsēta atrodas galveno autoceļu un dzelzceļa koridoru krustpunktā starp Adrijas jūras piekrasti, Melnkalnes ziemeļu kalnu reģioniem, [[Serbija|Serbiju]], [[Albānija|Albāniju]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]], padarot to par vienu no svarīgākajiem satiksmes centriem valstī. == Cilvēki == Podgoricā dzimuši: * [[Predrags Mijatovičs]] (''Предраг Мијатовић'', 1969-) — futbolists * [[Stefans Nemanja]] (''Стефан Немања'', 1113\1117-1199\1200) — valstsvīrs un svētais * [[Borislavs Pekičs]] (''Борислав Пекић'', 1930-1992) — rakstnieks * [[Dejans Savičevičs]] (''Дејан Савићевић'', 1966-) — futbolists == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]] 77j88du2r5g8w9lerpw2dpg8aejb9cp 4488716 4488714 2026-07-01T09:20:50Z CrznaGora 147471 4488716 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Podgorica | official_name = ''Podgorica'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{vairāki attēli |total_width = 280px |perrow = 1/1/2/2 |border = infobox |caption_align = center |image1 = P064720-800224 - Aerial view of the Capital Plaza's commercial zone.jpg |image2 = |image3 = Novi Grad, Podgorica, Montenegro - panoramio - ines lukic (4).jpg |image4 = Natural History Museum of Montenegro, Sahat Kula, 2019.jpg |image5 = PartisansMonumentPG.jpg |image6 = Podgorica, palazzo petrovic, 01.JPG |image7 = Podgorica (29920828003).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Podgorica, Montenegro.svg | image_shield = Coat of Arms of Podgorica.svg | pushpin_map = Melnkalne | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 42 | latm = 28 | lats = | latNS = N | longd = 19 | longm = 16 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Melnkalne}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | area_total_km2 = 144.1 | elevation_m = 44 | population_total = | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_sq_mi = | population_urban = 156169 | population_metro = 187085 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 81000 | area_code = +382 20 | website = {{URL|http://podgorica.me/}} | footnotes = }} '''Podgorica''' ({{val|sr|Подгорица}}) ir pilsēta [[Melnkalne]]s dienviddaļā Zetas līdzenuma ziemeļu malā Ribnicas un Moračas upes satekvietā. Valsts lielākā pilsēta un tās faktiskā galvaspilsēta. Valsts konstitūcija nosaka, ka Melnkalnes vēsturiskā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]], bet administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, kurā atrodas valsts [[parlaments]] un [[valdība]]. Pilsētas iedzīvotāji pēc tautības — [[melnkalnieši]] — 56,96%, [[serbi]] — 26,27%, [[albāņi]] — 5,50%. == Vēsture == Pirms [[Senā Roma|romiešu]] ienākšanas Podgoricas teritoriju apdzīvoja [[ilīrieši|ilīriešu]] cilts dokleāti (''docleatae'') un šīs cilts galvenā pilsēta bija Dokleja (''Doclea'') trīs kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Podgoricas. No 5. gadsimta, kad apkārtnē ieradās [[slāvi]], tika nodibināta Podgorica, kuru visus viduslaikus dēvēja par Ribnicu, tomēr 1326. gadā pirmoreiz minēts arī Podgoricas nosaukums. Ribnica kļuva par agrīnās slāvu valsts [[Dukļa]]s centru un [[serbi|serbu]] valdnieku [[Nemanjiči|Nemanjiču]] dinastijas rašanās vietu. 1474. gadā pilsētu ieņēma [[Osmaņu impērija|osmaņi]] un līdz 1878. gadam tā atradās [[Osmaņu impērija]]s sastāvā, kad [[Berlīnes kongress]] to iekļāva Melnkalnes sastāvā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Podgorica tika bombardēta vairāk nekā 70 reizes un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. 1946. gadā Podgorica ar nosaukumu '''Titograda''' (nosaukta [[Dienvidslāvija]]s vadītāja [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vārdā) kļuva par Melnkalnes republikas galvaspilsētu, bet kopš 2006. gada 3. jūnija Podgorica ir neatkarīgās Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Morača River in Podgorica (2).jpg|left|thumb|Moračas upe]] Podgorica atrodas [[Melnkalne]] centrālajā daļā, [[Zetas līdzenums|Zetas līdzenumā]], pie [[Morača (upe)|Moračas]] un [[Ribnica (Moračas pieteka)|Ribnicas]] upju satekas. Pilsētas ģeogrāfiskās koordinātas ir aptuveni 42°26′ ziemeļu platuma un 19°16′ austrumu garuma. Podgorica atrodas vidēji 44 metrus virs jūras līmeņa, tomēr pašvaldības teritorijas reljefs ir daudzveidīgs – augstums svārstās no aptuveni 2 metriem virs jūras līmeņa [[Skadaras ezers|Skadaras ezera]] piekrastē līdz vairāk nekā 1600 metriem kalnainajos apgabalos pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Pilsēta izvietojusies plašajā Zetas līdzenumā, kas ir viena no nozīmīgākajām aluviālajām līdzenumu teritorijām Balkānu pussalā. Līdzenumu veidojušas Moračas, Zetas, Cijevna un citu upju sanestās nogulas kvartāra periodā. Šīs ģeoloģiskās struktūras raksturo auglīgas aluviālās augsnes, kas vēsturiski veicinājušas lauksaimniecības attīstību un apdzīvotības koncentrāciju. Podgorica atrodas pārejas zonā starp [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes klimata ietekmi un Balkānu kontinenta iekšējo daļu. Šāds ģeogrāfiskais novietojums nosaka gan klimatiskās, gan hidroloģiskās īpatnības. Pilsētu ieskauj [[Dināru kalni]], kas kalpo kā nozīmīga orogrāfiska barjera gaisa masu kustībai un ietekmē nokrišņu sadalījumu reģionā. Dienvidrietumu virzienā aptuveni 40 kilometru attālumā atrodas Adrijas jūras piekraste, kas nodrošina Vidusjūras klimata elementu izplatību līdz pilsētai. Podgoricas hidrogrāfisko tīklu veido piecas galvenās upes – Morača, Ribnica, Zeta, Cijevna un Sitnica. Morača ir nozīmīgākā upe, kas šķērso pilsētu ziemeļu–dienvidu virzienā un ietek [[Skadaras ezers|Skadaras ezerā]]. Upju ielejas veidojušas izteiktas terases un kanjonveida posmus, īpaši pilsētas ziemeļu daļā. Cijevnas upe ir pazīstama ar dziļo kaļķakmens kanjonu, kas ir viens no ievērojamākajiem ģeomorfoloģiskajiem objektiem Melnkalnē. No ģeoloģiskā viedokļa Podgoricas apkārtne ietilpst [[Dināru Alpi|Dināru Alpu]] karsta reģionā. Pamatiežus galvenokārt veido mezozoja kaļķakmeņi un dolomīti, kuros ilgstošu karsta procesu rezultātā izveidojušās alas, pazemes ūdens plūsmas, kritenes un citi karsta reljefa elementi. Līdzenumu teritorijās šie ieži lielākoties ir pārklāti ar kvartāra nogulumiem. Augsnes segā dominē aluviālās, karbonātiskās un koluviālās augsnes. Auglīgās aluviālās augsnes Zetas līdzenumā tiek plaši izmantotas lauksaimniecībā, īpaši vīnkopībā, augļkopībā un dārzeņkopībā. Apkārtējās kalnainās teritorijas klāj plānākas karbonātiskās augsnes ar izteiktu akmeņainību. Podgoricas dabisko veģetāciju raksturo Vidusjūras un subkontinentālās floras pārejas zona. Zemākajās teritorijās sastopami ozolu, gobu un ošu meži, savukārt sausākās vietās izplatīti mūžzaļie krūmāji (makija). Augstākajās teritorijās dominē dižskābaržu un skujkoku meži. Skadaras ezera apkārtne ir viena no nozīmīgākajām mitrāju ekosistēmām Dienvidaustrumeiropā un ir starptautiski nozīmīga putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Pilsētas teritorija atrodas reģionā ar paaugstinātu seismisko aktivitāti, jo tā ietilpst Adrijas mikroplātnes un Eirāzijas tektonisko struktūru mijiedarbības zonā. Reģionā periodiski tiek reģistrētas zemestrīces, kas ietekmējušas arī pilsētas vēsturisko attīstību un būvniecības standartus. Podgoricas ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski nodrošinājis tās nozīmi kā transporta un ekonomikas mezglam. Pilsēta atrodas galveno autoceļu un dzelzceļa koridoru krustpunktā starp Adrijas jūras piekrasti, Melnkalnes ziemeļu kalnu reģioniem, [[Serbija|Serbiju]], [[Albānija|Albāniju]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]], padarot to par vienu no svarīgākajiem satiksmes centriem valstī. == Cilvēki == Podgoricā dzimuši: * [[Predrags Mijatovičs]] (''Предраг Мијатовић'', 1969-) — futbolists * [[Stefans Nemanja]] (''Стефан Немања'', 1113\1117-1199\1200) — valstsvīrs un svētais * [[Borislavs Pekičs]] (''Борислав Пекић'', 1930-1992) — rakstnieks * [[Dejans Savičevičs]] (''Дејан Савићевић'', 1966-) — futbolists == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]] fgzwd8p35aj6xar0jagit5r4efgc9ss 4488717 4488716 2026-07-01T09:21:54Z CrznaGora 147471 4488717 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Podgorica | official_name = ''Podgorica'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{vairāki attēli |total_width = 280px |perrow = 1/1/2/2 |border = infobox |caption_align = center |image1 = P064720-800224 - Aerial view of the Capital Plaza's commercial zone.jpg |image2 = |image3 = Novi Grad, Podgorica, Montenegro - panoramio - ines lukic (4).jpg |image4 = Natural History Museum of Montenegro, Sahat Kula, 2019.jpg |image5 = PartisansMonumentPG.jpg |image6 = Podgorica, palazzo petrovic, 01.JPG |image7 = Podgorica (29920828003).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Podgorica, Montenegro.svg | image_shield = Coat of Arms of Podgorica.svg | pushpin_map = Melnkalne | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 42 | latm = 28 | lats = | latNS = N | longd = 19 | longm = 16 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Melnkalne}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | area_total_km2 = 144.1 | elevation_m = 44 | population_total = | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_sq_mi = | population_urban = 156169 | population_metro = 187085 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 81000 | area_code = +382 20 | website = {{URL|http://podgorica.me/}} | footnotes = }} '''Podgorica''' ({{val|sr|Подгорица}}) ir pilsēta [[Melnkalne]]s dienviddaļā Zetas līdzenuma ziemeļu malā Ribnicas un Moračas upes satekvietā. Valsts lielākā pilsēta un tās faktiskā galvaspilsēta. Valsts konstitūcija nosaka, ka Melnkalnes vēsturiskā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]], bet administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, kurā atrodas valsts [[parlaments]] un [[valdība]]. Pilsētas iedzīvotāji pēc tautības — [[melnkalnieši]] — 56,96%, [[serbi]] — 26,27%, [[albāņi]] — 5,50%. == Vēsture == Pirms [[Senā Roma|romiešu]] ienākšanas Podgoricas teritoriju apdzīvoja [[ilīrieši|ilīriešu]] cilts dokleāti (''docleatae'') un šīs cilts galvenā pilsēta bija Dokleja (''Doclea'') trīs kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Podgoricas. No 5. gadsimta, kad apkārtnē ieradās [[slāvi]], tika nodibināta Podgorica, kuru visus viduslaikus dēvēja par Ribnicu, tomēr 1326. gadā pirmoreiz minēts arī Podgoricas nosaukums. Ribnica kļuva par agrīnās slāvu valsts [[Dukļa]]s centru un [[serbi|serbu]] valdnieku [[Nemanjiči|Nemanjiču]] dinastijas rašanās vietu. 1474. gadā pilsētu ieņēma [[Osmaņu impērija|osmaņi]] un līdz 1878. gadam tā atradās [[Osmaņu impērija]]s sastāvā, kad [[Berlīnes kongress]] to iekļāva Melnkalnes sastāvā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Podgorica tika bombardēta vairāk nekā 70 reizes un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. 1946. gadā Podgorica ar nosaukumu '''Titograda''' (nosaukta [[Dienvidslāvija]]s vadītāja [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vārdā) kļuva par Melnkalnes republikas galvaspilsētu, bet kopš 2006. gada 3. jūnija Podgorica ir neatkarīgās Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Morača River in Podgorica (2).jpg|left|thumb|Moračas upe]] Podgorica atrodas [[Melnkalne]] centrālajā daļā, [[Zetas līdzenums|Zetas līdzenumā]], pie [[Morača (upe)|Moračas]] un [[Ribnica (Moračas pieteka)|Ribnicas]] upju satekas. Pilsētas ģeogrāfiskās koordinātas ir aptuveni 42°26′ ziemeļu platuma un 19°16′ austrumu garuma. Podgorica atrodas vidēji 44 metrus virs jūras līmeņa, tomēr pašvaldības teritorijas reljefs ir daudzveidīgs – augstums svārstās no aptuveni 2 metriem virs jūras līmeņa [[Skadaras ezers|Skadaras ezera]] piekrastē līdz vairāk nekā 1600 metriem kalnainajos apgabalos pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Pilsēta izvietojusies plašajā Zetas līdzenumā, kas ir viena no nozīmīgākajām aluviālajām līdzenumu teritorijām Balkānu pussalā. Līdzenumu veidojušas Moračas, Zetas, Cijevna un citu upju sanestās nogulas kvartāra periodā. Šīs ģeoloģiskās struktūras raksturo auglīgas aluviālās augsnes, kas vēsturiski veicinājušas lauksaimniecības attīstību un apdzīvotības koncentrāciju. Podgorica atrodas pārejas zonā starp [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes klimata ietekmi un Balkānu kontinenta iekšējo daļu. Šāds ģeogrāfiskais novietojums nosaka gan klimatiskās, gan hidroloģiskās īpatnības. Pilsētu ieskauj [[Dināru kalni]], kas kalpo kā nozīmīga orogrāfiska barjera gaisa masu kustībai un ietekmē nokrišņu sadalījumu reģionā. Dienvidrietumu virzienā aptuveni 40 kilometru attālumā atrodas Adrijas jūras piekraste, kas nodrošina Vidusjūras klimata elementu izplatību līdz pilsētai. Podgoricas hidrogrāfisko tīklu veido piecas galvenās upes – Morača, Ribnica, Zeta, Cijevna un Sitnica. Morača ir nozīmīgākā upe, kas šķērso pilsētu ziemeļu–dienvidu virzienā un ietek [[Skadaras ezers|Skadaras ezerā]]. Upju ielejas veidojušas izteiktas terases un kanjonveida posmus, īpaši pilsētas ziemeļu daļā. Cijevnas upe ir pazīstama ar dziļo kaļķakmens kanjonu, kas ir viens no ievērojamākajiem ģeomorfoloģiskajiem objektiem Melnkalnē. No ģeoloģiskā viedokļa Podgoricas apkārtne ietilpst [[Dināru Alpi|Dināru Alpu]] karsta reģionā. Pamatiežus galvenokārt veido mezozoja kaļķakmeņi un dolomīti, kuros ilgstošu karsta procesu rezultātā izveidojušās alas, pazemes ūdens plūsmas, kritenes un citi karsta reljefa elementi. Līdzenumu teritorijās šie ieži lielākoties ir pārklāti ar kvartāra nogulumiem. Augsnes segā dominē aluviālās, karbonātiskās un koluviālās augsnes. Auglīgās aluviālās augsnes Zetas līdzenumā tiek plaši izmantotas lauksaimniecībā, īpaši vīnkopībā, augļkopībā un dārzeņkopībā. Apkārtējās kalnainās teritorijas klāj plānākas karbonātiskās augsnes ar izteiktu akmeņainību. Podgoricas dabisko veģetāciju raksturo Vidusjūras un subkontinentālās floras pārejas zona. Zemākajās teritorijās sastopami ozolu, gobu un ošu meži, savukārt sausākās vietās izplatīti mūžzaļie krūmāji (makija). Augstākajās teritorijās dominē dižskābaržu un skujkoku meži. Skadaras ezera apkārtne ir viena no nozīmīgākajām mitrāju ekosistēmām Dienvidaustrumeiropā un ir nozīmīga putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Pilsētas teritorija atrodas reģionā ar paaugstinātu seismisko aktivitāti, jo tā ietilpst Adrijas mikroplātnes un Eirāzijas tektonisko struktūru mijiedarbības zonā. Reģionā periodiski tiek reģistrētas zemestrīces, kas ietekmējušas arī pilsētas vēsturisko attīstību un būvniecības standartus. Podgoricas ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski nodrošinājis tās nozīmi kā transporta un ekonomikas mezglam. Pilsēta atrodas galveno autoceļu un dzelzceļa koridoru krustpunktā starp Adrijas jūras piekrasti, Melnkalnes ziemeļu kalnu reģioniem, [[Serbija|Serbiju]], [[Albānija|Albāniju]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]], padarot to par vienu no svarīgākajiem satiksmes centriem valstī. == Cilvēki == Podgoricā dzimuši: * [[Predrags Mijatovičs]] (''Предраг Мијатовић'', 1969-) — futbolists * [[Stefans Nemanja]] (''Стефан Немања'', 1113\1117-1199\1200) — valstsvīrs un svētais * [[Borislavs Pekičs]] (''Борислав Пекић'', 1930-1992) — rakstnieks * [[Dejans Savičevičs]] (''Дејан Савићевић'', 1966-) — futbolists == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]] f6zy8xgl4wac9qvrrs27hf59y7u9uqv 4488718 4488717 2026-07-01T09:25:54Z CrznaGora 147471 4488718 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Podgorica | official_name = ''Podgorica'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{vairāki attēli |total_width = 280px |perrow = 1/1/2/2 |border = infobox |caption_align = center |image1 = P064720-800224 - Aerial view of the Capital Plaza's commercial zone.jpg |image2 = |image3 = Novi Grad, Podgorica, Montenegro - panoramio - ines lukic (4).jpg |image4 = Natural History Museum of Montenegro, Sahat Kula, 2019.jpg |image5 = PartisansMonumentPG.jpg |image6 = Podgorica, palazzo petrovic, 01.JPG |image7 = Podgorica (29920828003).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Podgorica, Montenegro.svg | image_shield = Coat of Arms of Podgorica.svg | pushpin_map = Melnkalne | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 42 | latm = 28 | lats = | latNS = N | longd = 19 | longm = 16 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Melnkalne}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | area_total_km2 = 144.1 | elevation_m = 44 | population_total = | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_sq_mi = | population_urban = 156169 | population_metro = 187085 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 81000 | area_code = +382 20 | website = {{URL|http://podgorica.me/}} | footnotes = }} '''Podgorica''' ({{val|sr|Подгорица}}) ir pilsēta [[Melnkalne]]s dienviddaļā Zetas līdzenuma ziemeļu malā Ribnicas un Moračas upes satekvietā. Valsts lielākā pilsēta un tās faktiskā galvaspilsēta. Valsts konstitūcija nosaka, ka Melnkalnes vēsturiskā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]], bet administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, kurā atrodas valsts [[parlaments]] un [[valdība]]. Pilsētas iedzīvotāji pēc tautības — [[melnkalnieši]] — 56,96%, [[serbi]] — 26,27%, [[albāņi]] — 5,50%. == Vēsture == Pirms [[Senā Roma|romiešu]] ienākšanas Podgoricas teritoriju apdzīvoja [[ilīrieši|ilīriešu]] cilts dokleāti (''docleatae'') un šīs cilts galvenā pilsēta bija Dokleja (''Doclea'') trīs kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Podgoricas. No 5. gadsimta, kad apkārtnē ieradās [[slāvi]], tika nodibināta Podgorica, kuru visus viduslaikus dēvēja par Ribnicu, tomēr 1326. gadā pirmoreiz minēts arī Podgoricas nosaukums. Ribnica kļuva par agrīnās slāvu valsts [[Dukļa]]s centru un [[serbi|serbu]] valdnieku [[Nemanjiči|Nemanjiču]] dinastijas rašanās vietu. 1474. gadā pilsētu ieņēma [[Osmaņu impērija|osmaņi]] un līdz 1878. gadam tā atradās [[Osmaņu impērija]]s sastāvā, kad [[Berlīnes kongress]] to iekļāva Melnkalnes sastāvā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Podgorica tika bombardēta vairāk nekā 70 reizes un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. 1946. gadā Podgorica ar nosaukumu '''Titograda''' (nosaukta [[Dienvidslāvija]]s vadītāja [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vārdā) kļuva par Melnkalnes republikas galvaspilsētu, bet kopš 2006. gada 3. jūnija Podgorica ir neatkarīgās Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Morača River in Podgorica (2).jpg|left|thumb|Moračas upe]] Podgorica atrodas [[Melnkalne]] centrālajā daļā, [[Zetas līdzenums|Zetas līdzenumā]], pie [[Morača (upe)|Moračas]] un [[Ribnica (Moračas pieteka)|Ribnicas]] upju satekas. Pilsētas ģeogrāfiskās koordinātas ir aptuveni 42°26′ ziemeļu platuma un 19°16′ austrumu garuma. Podgorica atrodas vidēji 44 metrus virs jūras līmeņa, tomēr pašvaldības teritorijas reljefs ir daudzveidīgs – augstums svārstās no aptuveni 2 metriem virs jūras līmeņa [[Skadaras ezers|Skadaras ezera]] piekrastē līdz vairāk nekā 1600 metriem kalnainajos apgabalos pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Pilsēta izvietojusies plašajā Zetas līdzenumā, kas ir viena no nozīmīgākajām aluviālajām līdzenumu teritorijām Balkānu pussalā. Līdzenumu veidojušas Moračas, Zetas, Cijevna un citu upju sanestās nogulas kvartāra periodā. Šīs ģeoloģiskās struktūras raksturo auglīgas aluviālās augsnes, kas vēsturiski veicinājušas lauksaimniecības attīstību un apdzīvotības koncentrāciju. Podgorica atrodas pārejas zonā starp [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes klimata ietekmi un Balkānu kontinenta iekšējo daļu. Šāds ģeogrāfiskais novietojums nosaka gan klimatiskās, gan hidroloģiskās īpatnības. Pilsētu ieskauj [[Dināru kalni]], kas kalpo kā nozīmīga orogrāfiska barjera gaisa masu kustībai un ietekmē nokrišņu sadalījumu reģionā. Dienvidrietumu virzienā aptuveni 40 kilometru attālumā atrodas Adrijas jūras piekraste, kas nodrošina Vidusjūras klimata elementu izplatību līdz pilsētai. Podgoricas hidrogrāfisko tīklu veido piecas galvenās upes – Morača, Ribnica, Zeta, Cijevna un Sitnica. Morača ir nozīmīgākā upe, kas šķērso pilsētu ziemeļu–dienvidu virzienā un ietek [[Skadaras ezers|Skadaras ezerā]]. Upju ielejas veidojušas izteiktas terases un kanjonveida posmus, īpaši pilsētas ziemeļu daļā. Cijevnas upe ir pazīstama ar dziļo kaļķakmens kanjonu, kas ir viens no ievērojamākajiem ģeomorfoloģiskajiem objektiem Melnkalnē. No ģeoloģiskā viedokļa Podgoricas apkārtne ietilpst [[Dināru Alpi|Dināru Alpu]] karsta reģionā. Pamatiežus galvenokārt veido mezozoja kaļķakmeņi un dolomīti, kuros ilgstošu karsta procesu rezultātā izveidojušās alas, pazemes ūdens plūsmas, kritenes un citi karsta reljefa elementi. Līdzenumu teritorijās šie ieži lielākoties ir pārklāti ar kvartāra nogulumiem. Augsnes segā dominē aluviālās, karbonātiskās un koluviālās augsnes. Auglīgās aluviālās augsnes Zetas līdzenumā tiek plaši izmantotas lauksaimniecībā, īpaši vīnkopībā, augļkopībā un dārzeņkopībā. Apkārtējās kalnainās teritorijas klāj plānākas karbonātiskās augsnes ar izteiktu akmeņainību. Podgoricas dabisko veģetāciju raksturo Vidusjūras un subkontinentālās floras pārejas zona. Zemākajās teritorijās sastopami ozolu, gobu un ošu meži, savukārt sausākās vietās izplatīti mūžzaļie krūmāji (makija). Augstākajās teritorijās dominē dižskābaržu un skujkoku meži. Skadaras ezera apkārtne ir viena no nozīmīgākajām mitrāju ekosistēmām Dienvidaustrumeiropā un ir nozīmīga putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Pilsētas teritorija atrodas reģionā ar paaugstinātu seismisko aktivitāti, jo tā ietilpst Adrijas mikroplātnes un Eirāzijas tektonisko struktūru mijiedarbības zonā. Reģionā periodiski tiek reģistrētas zemestrīces, kas ietekmējušas arī pilsētas vēsturisko attīstību un būvniecības standartus. Podgoricas ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski nodrošinājis tās nozīmi kā transporta un ekonomikas mezglam. Pilsēta atrodas galveno autoceļu un dzelzceļa koridoru krustpunktā starp Adrijas jūras piekrasti, Melnkalnes ziemeļu kalnu reģioniem, [[Serbija|Serbiju]], [[Albānija|Albāniju]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]], padarot to par vienu no svarīgākajiem satiksmes centriem valstī. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar 2023. gada tautas skaitīšanas datiem Podgoricas pašvaldībā dzīvoja 179 505 iedzīvotāji, kas veido aptuveni 28,8 % no kopējā [[Melnkalne|Melnkalnes]] iedzīvotāju skaita (623 633 iedzīvotāji). Savukārt pašā pilsētā dzīvoja 173 024 iedzīvotāji. Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums novērots kopš 20. gadsimta otrās puses, ko veicināja urbanizācija, industrializācija un iekšējā migrācija no valsts ziemeļu un austrumu reģioniem. Podgoricas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir daudzveidīgs. Lielākās etniskās grupas ir [[Melnkalnieši]], [[Serbi]], [[Albāņi]], [[Bosnieši]], [[Horvāti]] un [[Romi]]. Etniskais sadalījums ir veidojies ilgstošas vēsturiskās attīstības rezultātā, un pilsēta tiek uzskatīta par vienu no multietniskākajiem centriem Melnkalnē. Oficiālā valoda ir [[melnkalniešu valoda]], taču plaši tiek lietota arī [[serbu valoda]], kā arī [[albāņu valoda]] un [[bosniešu valoda]]. Ikdienas saziņā valodu atšķirības ir minimālas, un iedzīvotāji savstarpēji brīvi komunicē. Pēc reliģiskās piederības vairākums iedzīvotāju ir [[Pareizticība|pareizticīgie kristieši]]. Nozīmīgu sabiedrības daļu veido arī [[Islāms|musulmaņi]], savukārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] kopiena ir salīdzinoši neliela. Pilsētā darbojas pareizticīgo baznīcas, mošejas un katoļu dievnami, atspoguļojot Podgoricas reliģisko daudzveidību. Podgorica ir nozīmīgākais migrācijas centrs valstī. Lielākā daļa iekšējās migrācijas plūsmu ir vērstas uz galvaspilsētu, jo tajā koncentrējas valsts pārvaldes iestādes, augstākās izglītības institūcijas, veselības aprūpes centri un lielākā daļa rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumu. Pilsētā dzīvo arī ievērojams skaits ārvalstu pilsoņu un pagaidu rezidentu. Iedzīvotāju blīvums pilsētas centrālajā daļā ir ievērojami augstāks nekā administratīvās teritorijas perifērijā, kur saglabājušās lauksaimniecības zemes, piepilsētas apbūve un mazāk apdzīvoti kalnu apvidi. Pilsētas teritorijas attīstību raksturo intensīva dzīvojamo rajonu paplašināšanās, infrastruktūras modernizācija un jaunu priekšpilsētu veidošanās. == Cilvēki == Podgoricā dzimuši: * [[Predrags Mijatovičs]] (''Предраг Мијатовић'', 1969-) — futbolists * [[Stefans Nemanja]] (''Стефан Немања'', 1113\1117-1199\1200) — valstsvīrs un svētais * [[Borislavs Pekičs]] (''Борислав Пекић'', 1930-1992) — rakstnieks * [[Dejans Savičevičs]] (''Дејан Савићевић'', 1966-) — futbolists == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]] fpestvfb52d2ioh69aowyipd22e1dvz 4488720 4488718 2026-07-01T09:26:40Z CrznaGora 147471 4488720 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Podgorica | official_name = ''Podgorica'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{vairāki attēli |total_width = 280px |perrow = 1/1/2/2 |border = infobox |caption_align = center |image1 = P064720-800224 - Aerial view of the Capital Plaza's commercial zone.jpg |image2 = |image3 = Novi Grad, Podgorica, Montenegro - panoramio - ines lukic (4).jpg |image4 = Natural History Museum of Montenegro, Sahat Kula, 2019.jpg |image5 = PartisansMonumentPG.jpg |image6 = Podgorica, palazzo petrovic, 01.JPG |image7 = Podgorica (29920828003).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Podgorica, Montenegro.svg | image_shield = Coat of Arms of Podgorica.svg | pushpin_map = Melnkalne | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 42 | latm = 28 | lats = | latNS = N | longd = 19 | longm = 16 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Melnkalne}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | area_total_km2 = 144.1 | elevation_m = 44 | population_total = | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_sq_mi = | population_urban = 156169 | population_metro = 187085 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 81000 | area_code = +382 20 | website = {{URL|http://podgorica.me/}} | footnotes = }} '''Podgorica''' ({{val|sr|Подгорица}}) ir pilsēta [[Melnkalne]]s dienviddaļā Zetas līdzenuma ziemeļu malā Ribnicas un Moračas upes satekvietā. Valsts lielākā pilsēta un tās faktiskā galvaspilsēta. Valsts konstitūcija nosaka, ka Melnkalnes vēsturiskā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]], bet administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, kurā atrodas valsts [[parlaments]] un [[valdība]]. Pilsētas iedzīvotāji pēc tautības — [[melnkalnieši]] — 56,96%, [[serbi]] — 26,27%, [[albāņi]] — 5,50%. == Vēsture == Pirms [[Senā Roma|romiešu]] ienākšanas Podgoricas teritoriju apdzīvoja [[ilīrieši|ilīriešu]] cilts dokleāti (''docleatae'') un šīs cilts galvenā pilsēta bija Dokleja (''Doclea'') trīs kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Podgoricas. No 5. gadsimta, kad apkārtnē ieradās [[slāvi]], tika nodibināta Podgorica, kuru visus viduslaikus dēvēja par Ribnicu, tomēr 1326. gadā pirmoreiz minēts arī Podgoricas nosaukums. Ribnica kļuva par agrīnās slāvu valsts [[Dukļa]]s centru un [[serbi|serbu]] valdnieku [[Nemanjiči|Nemanjiču]] dinastijas rašanās vietu. 1474. gadā pilsētu ieņēma [[Osmaņu impērija|osmaņi]] un līdz 1878. gadam tā atradās [[Osmaņu impērija]]s sastāvā, kad [[Berlīnes kongress]] to iekļāva Melnkalnes sastāvā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Podgorica tika bombardēta vairāk nekā 70 reizes un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. 1946. gadā Podgorica ar nosaukumu '''Titograda''' (nosaukta [[Dienvidslāvija]]s vadītāja [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vārdā) kļuva par Melnkalnes republikas galvaspilsētu, bet kopš 2006. gada 3. jūnija Podgorica ir neatkarīgās Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Morača River in Podgorica (2).jpg|left|thumb|Moračas upe]] Podgorica atrodas [[Melnkalne]] centrālajā daļā, [[Zetas līdzenums|Zetas līdzenumā]], pie [[Morača (upe)|Moračas]] un [[Ribnica (Moračas pieteka)|Ribnicas]] upju satekas. Pilsētas ģeogrāfiskās koordinātas ir aptuveni 42°26′ ziemeļu platuma un 19°16′ austrumu garuma. Podgorica atrodas vidēji 44 metrus virs jūras līmeņa, tomēr pašvaldības teritorijas reljefs ir daudzveidīgs – augstums svārstās no aptuveni 2 metriem virs jūras līmeņa [[Skadaras ezers|Skadaras ezera]] piekrastē līdz vairāk nekā 1600 metriem kalnainajos apgabalos pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Pilsēta izvietojusies plašajā Zetas līdzenumā, kas ir viena no nozīmīgākajām aluviālajām līdzenumu teritorijām Balkānu pussalā. Līdzenumu veidojušas Moračas, Zetas, Cijevna un citu upju sanestās nogulas kvartāra periodā. Šīs ģeoloģiskās struktūras raksturo auglīgas aluviālās augsnes, kas vēsturiski veicinājušas lauksaimniecības attīstību un apdzīvotības koncentrāciju. Podgorica atrodas pārejas zonā starp [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes klimata ietekmi un Balkānu kontinenta iekšējo daļu. Šāds ģeogrāfiskais novietojums nosaka gan klimatiskās, gan hidroloģiskās īpatnības. Pilsētu ieskauj [[Dināru kalni]], kas kalpo kā nozīmīga orogrāfiska barjera gaisa masu kustībai un ietekmē nokrišņu sadalījumu reģionā. Dienvidrietumu virzienā aptuveni 40 kilometru attālumā atrodas Adrijas jūras piekraste, kas nodrošina Vidusjūras klimata elementu izplatību līdz pilsētai. Podgoricas hidrogrāfisko tīklu veido piecas galvenās upes – Morača, Ribnica, Zeta, Cijevna un Sitnica. Morača ir nozīmīgākā upe, kas šķērso pilsētu ziemeļu–dienvidu virzienā un ietek [[Skadaras ezers|Skadaras ezerā]]. Upju ielejas veidojušas izteiktas terases un kanjonveida posmus, īpaši pilsētas ziemeļu daļā. Cijevnas upe ir pazīstama ar dziļo kaļķakmens kanjonu, kas ir viens no ievērojamākajiem ģeomorfoloģiskajiem objektiem Melnkalnē. No ģeoloģiskā viedokļa Podgoricas apkārtne ietilpst [[Dināru Alpi|Dināru Alpu]] karsta reģionā. Pamatiežus galvenokārt veido mezozoja kaļķakmeņi un dolomīti, kuros ilgstošu karsta procesu rezultātā izveidojušās alas, pazemes ūdens plūsmas, kritenes un citi karsta reljefa elementi. Līdzenumu teritorijās šie ieži lielākoties ir pārklāti ar kvartāra nogulumiem. Augsnes segā dominē aluviālās, karbonātiskās un koluviālās augsnes. Auglīgās aluviālās augsnes Zetas līdzenumā tiek plaši izmantotas lauksaimniecībā, īpaši vīnkopībā, augļkopībā un dārzeņkopībā. Apkārtējās kalnainās teritorijas klāj plānākas karbonātiskās augsnes ar izteiktu akmeņainību. Podgoricas dabisko veģetāciju raksturo Vidusjūras un subkontinentālās floras pārejas zona. Zemākajās teritorijās sastopami ozolu, gobu un ošu meži, savukārt sausākās vietās izplatīti mūžzaļie krūmāji (makija). Augstākajās teritorijās dominē dižskābaržu un skujkoku meži. Skadaras ezera apkārtne ir viena no nozīmīgākajām mitrāju ekosistēmām Dienvidaustrumeiropā un ir nozīmīga putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Pilsētas teritorija atrodas reģionā ar paaugstinātu seismisko aktivitāti, jo tā ietilpst Adrijas mikroplātnes un Eirāzijas tektonisko struktūru mijiedarbības zonā. Reģionā periodiski tiek reģistrētas zemestrīces, kas ietekmējušas arī pilsētas vēsturisko attīstību un būvniecības standartus. Podgoricas ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski nodrošinājis tās nozīmi kā transporta un ekonomikas mezglam. Pilsēta atrodas galveno autoceļu un dzelzceļa koridoru krustpunktā starp Adrijas jūras piekrasti, Melnkalnes ziemeļu kalnu reģioniem, [[Serbija|Serbiju]], [[Albānija|Albāniju]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]], padarot to par vienu no svarīgākajiem satiksmes centriem valstī. == Iedzīvotāji == [[Attēls:Жилой дом в Подгорице.jpg|thumb|Dzīvojamā māja]] Saskaņā ar 2023. gada tautas skaitīšanas datiem Podgoricas pašvaldībā dzīvoja 179 505 iedzīvotāji, kas veido aptuveni 28,8 % no kopējā [[Melnkalne|Melnkalnes]] iedzīvotāju skaita (623 633 iedzīvotāji). Savukārt pašā pilsētā dzīvoja 173 024 iedzīvotāji. Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums novērots kopš 20. gadsimta otrās puses, ko veicināja urbanizācija, industrializācija un iekšējā migrācija no valsts ziemeļu un austrumu reģioniem. Podgoricas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir daudzveidīgs. Lielākās etniskās grupas ir [[Melnkalnieši]], [[Serbi]], [[Albāņi]], [[Bosnieši]], [[Horvāti]] un [[Romi]]. Etniskais sadalījums ir veidojies ilgstošas vēsturiskās attīstības rezultātā, un pilsēta tiek uzskatīta par vienu no multietniskākajiem centriem Melnkalnē. Oficiālā valoda ir [[melnkalniešu valoda]], taču plaši tiek lietota arī [[serbu valoda]], kā arī [[albāņu valoda]] un [[bosniešu valoda]]. Ikdienas saziņā valodu atšķirības ir minimālas, un iedzīvotāji savstarpēji brīvi komunicē. Pēc reliģiskās piederības vairākums iedzīvotāju ir [[Pareizticība|pareizticīgie kristieši]]. Nozīmīgu sabiedrības daļu veido arī [[Islāms|musulmaņi]], savukārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] kopiena ir salīdzinoši neliela. Pilsētā darbojas pareizticīgo baznīcas, mošejas un katoļu dievnami, atspoguļojot Podgoricas reliģisko daudzveidību. Podgorica ir nozīmīgākais migrācijas centrs valstī. Lielākā daļa iekšējās migrācijas plūsmu ir vērstas uz galvaspilsētu, jo tajā koncentrējas valsts pārvaldes iestādes, augstākās izglītības institūcijas, veselības aprūpes centri un lielākā daļa rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumu. Pilsētā dzīvo arī ievērojams skaits ārvalstu pilsoņu un pagaidu rezidentu. Iedzīvotāju blīvums pilsētas centrālajā daļā ir ievērojami augstāks nekā administratīvās teritorijas perifērijā, kur saglabājušās lauksaimniecības zemes, piepilsētas apbūve un mazāk apdzīvoti kalnu apvidi. Pilsētas teritorijas attīstību raksturo intensīva dzīvojamo rajonu paplašināšanās, infrastruktūras modernizācija un jaunu priekšpilsētu veidošanās. == Cilvēki == Podgoricā dzimuši: * [[Predrags Mijatovičs]] (''Предраг Мијатовић'', 1969-) — futbolists * [[Stefans Nemanja]] (''Стефан Немања'', 1113\1117-1199\1200) — valstsvīrs un svētais * [[Borislavs Pekičs]] (''Борислав Пекић'', 1930-1992) — rakstnieks * [[Dejans Savičevičs]] (''Дејан Савићевић'', 1966-) — futbolists == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]] 6mybem5o0cxjn7b1fb6l27lrxjm83qn 4488721 4488720 2026-07-01T09:27:22Z CrznaGora 147471 4488721 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Podgorica | official_name = ''Podgorica'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{vairāki attēli |total_width = 280px |perrow = 1/1/2/2 |border = infobox |caption_align = center |image1 = P064720-800224 - Aerial view of the Capital Plaza's commercial zone.jpg |image2 = |image3 = Novi Grad, Podgorica, Montenegro - panoramio - ines lukic (4).jpg |image4 = Natural History Museum of Montenegro, Sahat Kula, 2019.jpg |image5 = PartisansMonumentPG.jpg |image6 = Podgorica, palazzo petrovic, 01.JPG |image7 = Podgorica (29920828003).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Podgorica, Montenegro.svg | image_shield = Coat of Arms of Podgorica.svg | pushpin_map = Melnkalne | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 42 | latm = 28 | lats = | latNS = N | longd = 19 | longm = 16 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Melnkalne}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | area_total_km2 = 144.1 | elevation_m = 44 | population_total = | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_sq_mi = | population_urban = 156169 | population_metro = 187085 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 81000 | area_code = +382 20 | website = {{URL|http://podgorica.me/}} | footnotes = }} '''Podgorica''' ({{val|sr|Подгорица}}) ir pilsēta [[Melnkalne]]s dienviddaļā Zetas līdzenuma ziemeļu malā Ribnicas un Moračas upes satekvietā. Valsts lielākā pilsēta un tās faktiskā galvaspilsēta. Valsts konstitūcija nosaka, ka Melnkalnes vēsturiskā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]], bet administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, kurā atrodas valsts [[parlaments]] un [[valdība]]. Pilsētas iedzīvotāji pēc tautības — [[melnkalnieši]] — 56,96%, [[serbi]] — 26,27%, [[albāņi]] — 5,50%. == Vēsture == Pirms [[Senā Roma|romiešu]] ienākšanas Podgoricas teritoriju apdzīvoja [[ilīrieši|ilīriešu]] cilts dokleāti (''docleatae'') un šīs cilts galvenā pilsēta bija Dokleja (''Doclea'') trīs kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Podgoricas. No 5. gadsimta, kad apkārtnē ieradās [[slāvi]], tika nodibināta Podgorica, kuru visus viduslaikus dēvēja par Ribnicu, tomēr 1326. gadā pirmoreiz minēts arī Podgoricas nosaukums. Ribnica kļuva par agrīnās slāvu valsts [[Dukļa]]s centru un [[serbi|serbu]] valdnieku [[Nemanjiči|Nemanjiču]] dinastijas rašanās vietu. 1474. gadā pilsētu ieņēma [[Osmaņu impērija|osmaņi]] un līdz 1878. gadam tā atradās [[Osmaņu impērija]]s sastāvā, kad [[Berlīnes kongress]] to iekļāva Melnkalnes sastāvā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Podgorica tika bombardēta vairāk nekā 70 reizes un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. 1946. gadā Podgorica ar nosaukumu '''Titograda''' (nosaukta [[Dienvidslāvija]]s vadītāja [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vārdā) kļuva par Melnkalnes republikas galvaspilsētu, bet kopš 2006. gada 3. jūnija Podgorica ir neatkarīgās Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Morača River in Podgorica (2).jpg|left|thumb|Moračas upe]] Podgorica atrodas [[Melnkalne]] centrālajā daļā, [[Zetas līdzenums|Zetas līdzenumā]], pie [[Morača (upe)|Moračas]] un [[Ribnica (Moračas pieteka)|Ribnicas]] upju satekas. Pilsētas ģeogrāfiskās koordinātas ir aptuveni 42°26′ ziemeļu platuma un 19°16′ austrumu garuma. Podgorica atrodas vidēji 44 metrus virs jūras līmeņa, tomēr pašvaldības teritorijas reljefs ir daudzveidīgs – augstums svārstās no aptuveni 2 metriem virs jūras līmeņa [[Skadaras ezers|Skadaras ezera]] piekrastē līdz vairāk nekā 1600 metriem kalnainajos apgabalos pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Pilsēta izvietojusies plašajā Zetas līdzenumā, kas ir viena no nozīmīgākajām aluviālajām līdzenumu teritorijām Balkānu pussalā. Līdzenumu veidojušas Moračas, Zetas, Cijevna un citu upju sanestās nogulas kvartāra periodā. Šīs ģeoloģiskās struktūras raksturo auglīgas aluviālās augsnes, kas vēsturiski veicinājušas lauksaimniecības attīstību un apdzīvotības koncentrāciju. Podgorica atrodas pārejas zonā starp [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes klimata ietekmi un Balkānu kontinenta iekšējo daļu. Šāds ģeogrāfiskais novietojums nosaka gan klimatiskās, gan hidroloģiskās īpatnības. Pilsētu ieskauj [[Dināru kalni]], kas kalpo kā nozīmīga orogrāfiska barjera gaisa masu kustībai un ietekmē nokrišņu sadalījumu reģionā. Dienvidrietumu virzienā aptuveni 40 kilometru attālumā atrodas Adrijas jūras piekraste, kas nodrošina Vidusjūras klimata elementu izplatību līdz pilsētai. Podgoricas hidrogrāfisko tīklu veido piecas galvenās upes – Morača, Ribnica, Zeta, Cijevna un Sitnica. Morača ir nozīmīgākā upe, kas šķērso pilsētu ziemeļu–dienvidu virzienā un ietek [[Skadaras ezers|Skadaras ezerā]]. Upju ielejas veidojušas izteiktas terases un kanjonveida posmus, īpaši pilsētas ziemeļu daļā. Cijevnas upe ir pazīstama ar dziļo kaļķakmens kanjonu, kas ir viens no ievērojamākajiem ģeomorfoloģiskajiem objektiem Melnkalnē. No ģeoloģiskā viedokļa Podgoricas apkārtne ietilpst [[Dināru Alpi|Dināru Alpu]] karsta reģionā. Pamatiežus galvenokārt veido mezozoja kaļķakmeņi un dolomīti, kuros ilgstošu karsta procesu rezultātā izveidojušās alas, pazemes ūdens plūsmas, kritenes un citi karsta reljefa elementi. Līdzenumu teritorijās šie ieži lielākoties ir pārklāti ar kvartāra nogulumiem. Augsnes segā dominē aluviālās, karbonātiskās un koluviālās augsnes. Auglīgās aluviālās augsnes Zetas līdzenumā tiek plaši izmantotas lauksaimniecībā, īpaši vīnkopībā, augļkopībā un dārzeņkopībā. Apkārtējās kalnainās teritorijas klāj plānākas karbonātiskās augsnes ar izteiktu akmeņainību. Podgoricas dabisko veģetāciju raksturo Vidusjūras un subkontinentālās floras pārejas zona. Zemākajās teritorijās sastopami ozolu, gobu un ošu meži, savukārt sausākās vietās izplatīti mūžzaļie krūmāji (makija). Augstākajās teritorijās dominē dižskābaržu un skujkoku meži. Skadaras ezera apkārtne ir viena no nozīmīgākajām mitrāju ekosistēmām Dienvidaustrumeiropā un ir nozīmīga putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Pilsētas teritorija atrodas reģionā ar paaugstinātu seismisko aktivitāti, jo tā ietilpst Adrijas mikroplātnes un Eirāzijas tektonisko struktūru mijiedarbības zonā. Reģionā periodiski tiek reģistrētas zemestrīces, kas ietekmējušas arī pilsētas vēsturisko attīstību un būvniecības standartus. Podgoricas ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski nodrošinājis tās nozīmi kā transporta un ekonomikas mezglam. Pilsēta atrodas galveno autoceļu un dzelzceļa koridoru krustpunktā starp Adrijas jūras piekrasti, Melnkalnes ziemeļu kalnu reģioniem, [[Serbija|Serbiju]], [[Albānija|Albāniju]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]], padarot to par vienu no svarīgākajiem satiksmes centriem valstī. == Iedzīvotāji == [[Attēls:Жилой дом в Подгорице.jpg|thumb|Dzīvojamā māja]] Saskaņā ar 2023. gada tautas skaitīšanas datiem Podgoricas pašvaldībā dzīvoja 179 505 iedzīvotāji, kas veido aptuveni 28,8 % no kopējā [[Melnkalne|Melnkalnes]] iedzīvotāju skaita (623 633 iedzīvotāji). Savukārt pašā pilsētā dzīvoja 173 024 iedzīvotāji. Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums novērots kopš 20. gadsimta otrās puses, ko veicināja urbanizācija, industrializācija un iekšējā migrācija no valsts ziemeļu un austrumu reģioniem. Podgoricas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir daudzveidīgs. Lielākās etniskās grupas ir [[melnkalnieši]], [[serbi]], [[albāņi]], [[bosnieši]], [[horvāti]] un r[[Romi|omi]]. Etniskais sadalījums ir veidojies ilgstošas vēsturiskās attīstības rezultātā, un pilsēta tiek uzskatīta par vienu no multietniskākajiem centriem Melnkalnē. Oficiālā valoda ir [[melnkalniešu valoda]], taču plaši tiek lietota arī [[serbu valoda]], kā arī [[albāņu valoda]] un [[bosniešu valoda]]. Ikdienas saziņā valodu atšķirības ir minimālas, un iedzīvotāji savstarpēji brīvi komunicē. Pēc reliģiskās piederības vairākums iedzīvotāju ir [[Pareizticība|pareizticīgie kristieši]]. Nozīmīgu sabiedrības daļu veido arī [[Islāms|musulmaņi]], savukārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] kopiena ir salīdzinoši neliela. Pilsētā darbojas pareizticīgo baznīcas, mošejas un katoļu dievnami, atspoguļojot Podgoricas reliģisko daudzveidību. Podgorica ir nozīmīgākais migrācijas centrs valstī. Lielākā daļa iekšējās migrācijas plūsmu ir vērstas uz galvaspilsētu, jo tajā koncentrējas valsts pārvaldes iestādes, augstākās izglītības institūcijas, veselības aprūpes centri un lielākā daļa rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumu. Pilsētā dzīvo arī ievērojams skaits ārvalstu pilsoņu un pagaidu rezidentu. Iedzīvotāju blīvums pilsētas centrālajā daļā ir ievērojami augstāks nekā administratīvās teritorijas perifērijā, kur saglabājušās lauksaimniecības zemes, piepilsētas apbūve un mazāk apdzīvoti kalnu apvidi. Pilsētas teritorijas attīstību raksturo intensīva dzīvojamo rajonu paplašināšanās, infrastruktūras modernizācija un jaunu priekšpilsētu veidošanās. == Cilvēki == Podgoricā dzimuši: * [[Predrags Mijatovičs]] (''Предраг Мијатовић'', 1969-) — futbolists * [[Stefans Nemanja]] (''Стефан Немања'', 1113\1117-1199\1200) — valstsvīrs un svētais * [[Borislavs Pekičs]] (''Борислав Пекић'', 1930-1992) — rakstnieks * [[Dejans Savičevičs]] (''Дејан Савићевић'', 1966-) — futbolists == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]] 3pfy1jisb9saddyxmyc2le2zo3osdar 4488722 4488721 2026-07-01T09:28:51Z CrznaGora 147471 4488722 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Podgorica | official_name = ''Podgorica'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{vairāki attēli |total_width = 280px |perrow = 1/1/2/2 |border = infobox |caption_align = center |image1 = P064720-800224 - Aerial view of the Capital Plaza's commercial zone.jpg |image2 = |image3 = Novi Grad, Podgorica, Montenegro - panoramio - ines lukic (4).jpg |image4 = Natural History Museum of Montenegro, Sahat Kula, 2019.jpg |image5 = PartisansMonumentPG.jpg |image6 = Podgorica, palazzo petrovic, 01.JPG |image7 = Podgorica (29920828003).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Podgorica, Montenegro.svg | image_shield = Coat of Arms of Podgorica.svg | pushpin_map = Melnkalne | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 42 | latm = 28 | lats = | latNS = N | longd = 19 | longm = 16 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Melnkalne}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | area_total_km2 = 144.1 | elevation_m = 44 | population_total = | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_sq_mi = | population_urban = 156169 | population_metro = 187085 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 81000 | area_code = +382 20 | website = {{URL|http://podgorica.me/}} | footnotes = }} '''Podgorica''' ({{val|cnr|Podgorica}}) ir pilsēta [[Melnkalne]]s dienviddaļā Zetas līdzenuma ziemeļu malā Ribnicas un Moračas upes satekvietā. Valsts lielākā pilsēta un tās faktiskā galvaspilsēta. Valsts konstitūcija nosaka, ka Melnkalnes vēsturiskā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]], bet administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, kurā atrodas valsts [[parlaments]] un [[valdība]]. Pilsētas iedzīvotāji pēc tautības — [[melnkalnieši]] — 56,96%, [[serbi]] — 26,27%, [[albāņi]] — 5,50%. == Vēsture == Pirms [[Senā Roma|romiešu]] ienākšanas Podgoricas teritoriju apdzīvoja [[ilīrieši|ilīriešu]] cilts dokleāti (''docleatae'') un šīs cilts galvenā pilsēta bija Dokleja (''Doclea'') trīs kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Podgoricas. No 5. gadsimta, kad apkārtnē ieradās [[slāvi]], tika nodibināta Podgorica, kuru visus viduslaikus dēvēja par Ribnicu, tomēr 1326. gadā pirmoreiz minēts arī Podgoricas nosaukums. Ribnica kļuva par agrīnās slāvu valsts [[Dukļa]]s centru un [[serbi|serbu]] valdnieku [[Nemanjiči|Nemanjiču]] dinastijas rašanās vietu. 1474. gadā pilsētu ieņēma [[Osmaņu impērija|osmaņi]] un līdz 1878. gadam tā atradās [[Osmaņu impērija]]s sastāvā, kad [[Berlīnes kongress]] to iekļāva Melnkalnes sastāvā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Podgorica tika bombardēta vairāk nekā 70 reizes un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. 1946. gadā Podgorica ar nosaukumu '''Titograda''' (nosaukta [[Dienvidslāvija]]s vadītāja [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vārdā) kļuva par Melnkalnes republikas galvaspilsētu, bet kopš 2006. gada 3. jūnija Podgorica ir neatkarīgās Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Morača River in Podgorica (2).jpg|left|thumb|Moračas upe]] Podgorica atrodas [[Melnkalne]] centrālajā daļā, [[Zetas līdzenums|Zetas līdzenumā]], pie [[Morača (upe)|Moračas]] un [[Ribnica (Moračas pieteka)|Ribnicas]] upju satekas. Pilsētas ģeogrāfiskās koordinātas ir aptuveni 42°26′ ziemeļu platuma un 19°16′ austrumu garuma. Podgorica atrodas vidēji 44 metrus virs jūras līmeņa, tomēr pašvaldības teritorijas reljefs ir daudzveidīgs – augstums svārstās no aptuveni 2 metriem virs jūras līmeņa [[Skadaras ezers|Skadaras ezera]] piekrastē līdz vairāk nekā 1600 metriem kalnainajos apgabalos pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Pilsēta izvietojusies plašajā Zetas līdzenumā, kas ir viena no nozīmīgākajām aluviālajām līdzenumu teritorijām Balkānu pussalā. Līdzenumu veidojušas Moračas, Zetas, Cijevna un citu upju sanestās nogulas kvartāra periodā. Šīs ģeoloģiskās struktūras raksturo auglīgas aluviālās augsnes, kas vēsturiski veicinājušas lauksaimniecības attīstību un apdzīvotības koncentrāciju. Podgorica atrodas pārejas zonā starp [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes klimata ietekmi un Balkānu kontinenta iekšējo daļu. Šāds ģeogrāfiskais novietojums nosaka gan klimatiskās, gan hidroloģiskās īpatnības. Pilsētu ieskauj [[Dināru kalni]], kas kalpo kā nozīmīga orogrāfiska barjera gaisa masu kustībai un ietekmē nokrišņu sadalījumu reģionā. Dienvidrietumu virzienā aptuveni 40 kilometru attālumā atrodas Adrijas jūras piekraste, kas nodrošina Vidusjūras klimata elementu izplatību līdz pilsētai. Podgoricas hidrogrāfisko tīklu veido piecas galvenās upes – Morača, Ribnica, Zeta, Cijevna un Sitnica. Morača ir nozīmīgākā upe, kas šķērso pilsētu ziemeļu–dienvidu virzienā un ietek [[Skadaras ezers|Skadaras ezerā]]. Upju ielejas veidojušas izteiktas terases un kanjonveida posmus, īpaši pilsētas ziemeļu daļā. Cijevnas upe ir pazīstama ar dziļo kaļķakmens kanjonu, kas ir viens no ievērojamākajiem ģeomorfoloģiskajiem objektiem Melnkalnē. No ģeoloģiskā viedokļa Podgoricas apkārtne ietilpst [[Dināru Alpi|Dināru Alpu]] karsta reģionā. Pamatiežus galvenokārt veido mezozoja kaļķakmeņi un dolomīti, kuros ilgstošu karsta procesu rezultātā izveidojušās alas, pazemes ūdens plūsmas, kritenes un citi karsta reljefa elementi. Līdzenumu teritorijās šie ieži lielākoties ir pārklāti ar kvartāra nogulumiem. Augsnes segā dominē aluviālās, karbonātiskās un koluviālās augsnes. Auglīgās aluviālās augsnes Zetas līdzenumā tiek plaši izmantotas lauksaimniecībā, īpaši vīnkopībā, augļkopībā un dārzeņkopībā. Apkārtējās kalnainās teritorijas klāj plānākas karbonātiskās augsnes ar izteiktu akmeņainību. Podgoricas dabisko veģetāciju raksturo Vidusjūras un subkontinentālās floras pārejas zona. Zemākajās teritorijās sastopami ozolu, gobu un ošu meži, savukārt sausākās vietās izplatīti mūžzaļie krūmāji (makija). Augstākajās teritorijās dominē dižskābaržu un skujkoku meži. Skadaras ezera apkārtne ir viena no nozīmīgākajām mitrāju ekosistēmām Dienvidaustrumeiropā un ir nozīmīga putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Pilsētas teritorija atrodas reģionā ar paaugstinātu seismisko aktivitāti, jo tā ietilpst Adrijas mikroplātnes un Eirāzijas tektonisko struktūru mijiedarbības zonā. Reģionā periodiski tiek reģistrētas zemestrīces, kas ietekmējušas arī pilsētas vēsturisko attīstību un būvniecības standartus. Podgoricas ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski nodrošinājis tās nozīmi kā transporta un ekonomikas mezglam. Pilsēta atrodas galveno autoceļu un dzelzceļa koridoru krustpunktā starp Adrijas jūras piekrasti, Melnkalnes ziemeļu kalnu reģioniem, [[Serbija|Serbiju]], [[Albānija|Albāniju]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]], padarot to par vienu no svarīgākajiem satiksmes centriem valstī. == Iedzīvotāji == [[Attēls:Жилой дом в Подгорице.jpg|thumb|Dzīvojamā māja]] Saskaņā ar 2023. gada tautas skaitīšanas datiem Podgoricas pašvaldībā dzīvoja 179 505 iedzīvotāji, kas veido aptuveni 28,8 % no kopējā [[Melnkalne|Melnkalnes]] iedzīvotāju skaita (623 633 iedzīvotāji). Savukārt pašā pilsētā dzīvoja 173 024 iedzīvotāji. Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums novērots kopš 20. gadsimta otrās puses, ko veicināja urbanizācija, industrializācija un iekšējā migrācija no valsts ziemeļu un austrumu reģioniem. Podgoricas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir daudzveidīgs. Lielākās etniskās grupas ir [[melnkalnieši]], [[serbi]], [[albāņi]], [[bosnieši]], [[horvāti]] un r[[Romi|omi]]. Etniskais sadalījums ir veidojies ilgstošas vēsturiskās attīstības rezultātā, un pilsēta tiek uzskatīta par vienu no multietniskākajiem centriem Melnkalnē. Oficiālā valoda ir [[melnkalniešu valoda]], taču plaši tiek lietota arī [[serbu valoda]], kā arī [[albāņu valoda]] un [[bosniešu valoda]]. Ikdienas saziņā valodu atšķirības ir minimālas, un iedzīvotāji savstarpēji brīvi komunicē. Pēc reliģiskās piederības vairākums iedzīvotāju ir [[Pareizticība|pareizticīgie kristieši]]. Nozīmīgu sabiedrības daļu veido arī [[Islāms|musulmaņi]], savukārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] kopiena ir salīdzinoši neliela. Pilsētā darbojas pareizticīgo baznīcas, mošejas un katoļu dievnami, atspoguļojot Podgoricas reliģisko daudzveidību. Podgorica ir nozīmīgākais migrācijas centrs valstī. Lielākā daļa iekšējās migrācijas plūsmu ir vērstas uz galvaspilsētu, jo tajā koncentrējas valsts pārvaldes iestādes, augstākās izglītības institūcijas, veselības aprūpes centri un lielākā daļa rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumu. Pilsētā dzīvo arī ievērojams skaits ārvalstu pilsoņu un pagaidu rezidentu. Iedzīvotāju blīvums pilsētas centrālajā daļā ir ievērojami augstāks nekā administratīvās teritorijas perifērijā, kur saglabājušās lauksaimniecības zemes, piepilsētas apbūve un mazāk apdzīvoti kalnu apvidi. Pilsētas teritorijas attīstību raksturo intensīva dzīvojamo rajonu paplašināšanās, infrastruktūras modernizācija un jaunu priekšpilsētu veidošanās. == Cilvēki == Podgoricā dzimuši: * [[Predrags Mijatovičs]] (''Предраг Мијатовић'', 1969-) — futbolists * [[Stefans Nemanja]] (''Стефан Немања'', 1113\1117-1199\1200) — valstsvīrs un svētais * [[Borislavs Pekičs]] (''Борислав Пекић'', 1930-1992) — rakstnieks * [[Dejans Savičevičs]] (''Дејан Савићевић'', 1966-) — futbolists == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]] 6iytg7u0w498i5k5yxoft3xo893jhku 0 15250 4488738 4483636 2026-07-01T10:13:52Z Vylks 50297 4488738 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Norvēģija | Badge = Norway national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NOR | Nickname = | Association = [[Norvēģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Norvēģija}} [[Stole Sūlbakens]] | Captain = [[Martins Ēdegors]] | Most caps = [[Juns Arne Rīse]] (110) | Top scorer = [[Ērlings Holanns]] (60) | Home Stadium = ''[[Ullevaal stadions]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|31.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1993. oktobris, 1995. gada jūlijs-augusts | FIFA min = 88. | FIFA min date = 2017. gada jūlijs <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _nor26h | pattern_b1 = _nor26h | pattern_ra1 = _nor26h | pattern_sh1 = _nor26h | pattern_so1 = | leftarm1 = BA0003 | body1 = BA0003 | rightarm1 = BA0003 | shorts1 = BA0003 | socks1 = 202747 | pattern_la2 = _nor26a | pattern_b2 = _nor26a | pattern_ra2 = _nor26a | pattern_sh2 = _nor26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _nor26t | pattern_b3 = _nor26t | pattern_ra3 = _nor26t | pattern_sh3 = _nor26h | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF | First game = {{fb|Zviedrija}} 11:3 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Norvēģija}} 12:0 {{fb-rt|Somija}}<br />([[Bergena]], [[Norvēģija]]; {{dat|1946|6|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 12:0 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1917|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1938 | World cup best = Astotdaļfināls: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] }} '''Norvēģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Norvēģijas futbola izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Norvēģijas izlase trīs reizes ir spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]] iekļūstot astotdaļfinālā. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. gadā Norvēģija spēlēja arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālturnīrā Beļģijā un Nīderlandē. [[File:Norway 2015.jpg|thumb|Norvēģijas izlase 2015. gadā]] == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''kvalificējās'']] === Eiropas čempionāts === * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' *[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' *[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — ''tiks noteikts'' == Sasniegumi == * '''[[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]''' ** {{bronze3}} Bronzas medaļa (1): [[Futbols 1936. gada olimpiskajās spēlēs|1936]] == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Juns Arne Rīse]] |2000—2013 |110 |- |[[Turbjērns Svensens]] |1947—1962 |104 |- |[[Hennings Bergs]] |1992—2004 |100 |- |[[Ēriks Tūrstvets]] |1982—1996 |97 |- |[[Brede Hangelanns]] |2002—2014 |91 |- |[[Džons Karjū]] |1998—2011 |91 |- |[[Eivinns Leonhardsens]] |1990—2003 |86 |- |[[Mortens Gamsts Pedersens]] |2004—2014 |83 |- |[[Hjētils Rekdāls]] |1987—2000 |83 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |79 |- |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Ērlings Holanns]]''' |2019—pašlaik |60 |- |[[Jergens Juve]] |1928—1937 |33 |- |[[Einars Gunnešens]] |1917—1928 |26 |- |'''[[Aleksanders Sērlots]]''' |2016—pašlaik |26 |- |[[Haralls Hennums]] |1949—1960 |25 |- ||[[Džons Karjū]] |1998—2011 |24 |- |[[Ūle Gunnars Sulšērs]] |1995—2007 |23 |- |[[Tūre Andrē Flū]] |1995—2004 |23 |- |[[Gunnars Tūresens]] |1946—1959 |22 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |21 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Norvēģija}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Norvēģijas futbola izlase| ]] thn27xg9o3tnuplw49d4wi490exvima 0 15256 4488759 4483943 2026-07-01T11:01:39Z Vylks 50297 4488759 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Portugāle | Badge = Futbols-Portugale.png | FIFA Trigramme = POR | Nickname = ''Selecção das Quinas'' | Association = [[Portugāles Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] | Captain = [[Krištianu Ronaldu]] | Most caps = [[Krištianu Ronaldu]] (231) | Top scorer = [[Krištianu Ronaldu]] (145) | FIFA Rank = {{Nft rank|5.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2010. gada maijs—jūnijs, 2012. gada oktobris, 2014. gada aprīlis—jūnijs, 2017. gada septembris — 2018. gada aprīlis | FIFA min = 43. | FIFA min date = 1998. gada augusts | pattern_la1 = _por24h | pattern_b1 = _por24h | pattern_ra1 = _por24h | pattern_sh1 = _por24h | pattern_so1 = _por24h | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = FF0000 | pattern_la2 =_por24a | pattern_b2 =_por24a | pattern_ra2 =_por24a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = 000000 | socks2 = D7E9F6 | First game = {{fb|ESP|1873}} 3:1 {{fb-rt|Portugāle}}<br />([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1921|12|18||bez}}) | Largest win = {{fb|Portugāle}} 9:0 {{fb-rt|LUX}}<br />([[Almansila]], [[Portugāle]]; {{dat|2023|9|11||bez}}) | Largest loss = {{fb|Portugāle}} 0:10 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Lisabona]], [[Portugāle]]; {{dat|1947|5|25||bez}}) | World cup apps = 9 | World cup first = 1966 | World cup best = 3. vieta: [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 9 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2017 | Confederations cup best = 3. vieta: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] }} '''Portugāles futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Portugāle|Portugāli]] starptautiskās futbola sacensībās. Portugāles futbola izlasi pārvalda [[Portugāles Futbola federācija]]. Lielākie Portugāles izlases panākumi ir 3. vieta [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kā arī izcīnīta uzvara [[Francija|Francijā]] notiekošajā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionātā]] Portugāle pusfinālā zaudēja [[Francijas futbola izlase|Francijai]], bet spēlē par 3. vietu piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasei]], ieņemot 4. vietu. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — 3. vieta * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 4. vieta * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Pusfināls * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Pusfināls * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — 2. vieta * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Pusfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — '''Čempioni'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/06072024-francija_iesit_visas_pendeles_un_ceturtda|title=Francija iesit visas pendeles un ceturtdaļfinālā izslēdz Portugāli|date=2024. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |2003—pašlaik |231 |- |[[Žuau Moutiņu]] |2005—2022 |146 |- |[[Pepi]] |2007—2024 |141 |- |[[Luišs Figu]] |1991—2006 |127 |- |[[Nani]] |2006—2017 |112 |- |'''[[Bernardu Silva]]''' |2015—pašlaik |111 |- |[[Fernandu Koutu]] |1990—2004 |110 |- |[[Rui Patrisiu]] |2010—2024 |108 |- |[[Brunu Alvešs]] |2007—2018 |96 |- |[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]] |1993—2004 |94 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |2003—pašlaik |145 |- |[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]] |1997—2006 |47 |- |[[Eusebiu]] |1961—1973 |41 |- |[[Luišs Figu]] |1991—2006 |32 |- |'''[[Brunu Fernandešs]]''' |2017—pašlaik |29 |- |[[Nunu Gomišs]] |1996—2011 |29 |- |[[Elders Puštiga]] |2003—2014 |27 |- |[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]] |1993—2004 |26 |- |[[Nani]] |2006—2017 |24 |- |[[Žoau Pintu]] |1991—2002 |23 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Portugāle}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts [[draudzības spēle]]i pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]] (14.11.2020) un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] (17.11.2020). {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Patrisiu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1988|2|15}}|caps=90|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Antonijs Lopešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|10|1}}|caps=9|goals=0|club=[[Lionas "Olympique"|Olympique]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|2|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Gerreiru]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|12|22}}|caps=44|goals=2|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuzē Fonti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1983|12|22}}|caps=42|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|5|14}}|caps=22|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|05|27}}|caps=21|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|11|16}}|caps=15|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mariu Rui]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1991|5|27}}|caps=9|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Semedu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|4|4}}|caps=1|goals=0|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominigušs Duarti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|3|10}}|caps=0|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Moutiņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1986|9|8}}|caps=126|goals=7|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Viljams Karvaļu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|4|7}}|caps=62|goals=4|club=[[Real Betis]]|clubnat=SPA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|8|10}}|caps=48|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Pereira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1991|9|9}}|caps=41|goals=2|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|9|8}}|caps=23|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renatu Sanšešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|8|18}}|caps=21|goals=1|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Neviss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|3|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seržiu Oliveira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|6|2}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1985|2|5}}|caps=167|goals=101|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|11|10}}|caps=10|goals=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Djogu Žota]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|12|4}}|caps=7|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransisku Trinkau]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|12|29}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žoau Paulu Diašs Fernandešs|Paulinju]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|11|9}}|caps=0|goals=0|club=[[SC Braga]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2000|3|9}}|caps=0|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Portugāles futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Portugāles futbola izlase | titlestyle = background:red; color:yellow; | list = {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}} {{Portugāles futbola izlase - Euro2020}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}} {{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] d1kq23o94j0e9udx7g5fuo45a07fs9c 0 15363 4488755 4479616 2026-07-01T10:54:38Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4488755 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Spānija | Badge = Spain national football team crest.svg | Badge_size = 150px | FIFA Trigramme = ESP | FIFA Rank = {{Nft rank|2.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Cite web|url=https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref>| | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2008. gada jūlijs — 2009. gada jūnijs, 2009. gada oktobris — 2010. gada marts, 2010. gada jūlijs — 2011. gada jūlijs, 2011. gada oktobris — 2014. gada jūlijs | FIFA min = 25. | FIFA min date = 1998. gada marts | Nickname = ''La Furia Roja'' (Sarkanais trakums)<br />''La Roja'' (Sarkanais) | Association = [[Spānijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Luiss de la Fuente]] | Captain = [[Rodri]] | Most caps = [[Serhio Ramoss]] (180) | Top scorer = [[Davids Vilja]] (59) | pattern_la1 = _esp24h | pattern_b1 = _esp24h | pattern_ra1 = _esp24h | pattern_sh1 = _esp24h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 004080 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _esp24a | pattern_b2 = _esp24a | pattern_ra2 = _esp24a | pattern_sh2 = _esp24a | pattern_so2 = | leftarm2 = F1FF91 | body2 = F1FF91 | rightarm2 = F1FF91 | shorts2 = F1FF91 | socks2 = F1FF91 | First game = {{fb|ESP|1875}} 1:0 {{fb-rt|DEN}}<br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1920|8|28|N|bez}}) | | Largest win = {{fb|ESP|1931}} 13:0 {{fb-rt|BUL}}<br />([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1933|5|21|N|bez}}) | | Largest loss = {{fb|ITA|1861}} 7:1 {{fb-rt|ESP|1875}}<br />([[Amsterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|1928|6|4|N|bez}})<br />{{fb|ENG}} 7:1 {{fb-rt|ESP|1931}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1931|12|9|N|bez}}) | | World cup apps = 15 | World cup first = 1934 | World cup best = '''Čempioni:''' [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] | Regional cup best = '''Čempioni''': [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2009 | Confederations cup best = 2. vieta: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] }} '''Spānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Spānija|Spānijas Karalisti]] starptautiskās futbola sacensībās. Spānijas futbola izlasi pārvalda [[Spānijas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli Spānija aizvadīja [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada]] [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Spānijas izlases lielākais panākums [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausos]] ir [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] izcīnītais čempionu tituls. Spānija ir arī [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964.]] , [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un 2012. gada, [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024.]] gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Izstājās pilsoņu kara dēļ'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''4. vieta'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''2. kārta'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Astotdaļfināls'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — '''Čempioni''' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — '''Čempioni''' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]—[[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''2. vieta'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — '''Čempioni''' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — '''Čempioni''' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - ''Pusfināls'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - '''Čempioni'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Serhio Ramoss]] |2005—2021 |180 |- |[[Ikers Kasiljass]] |2000—2016 |167 |- |[[Serhio Busketss]] |2009—2022 |143 |- |[[Šavi]] |2000—2014 |133 |- |[[Andress Injesta]] |2006—2018 |131 |- |[[Andoni Subisarreta]] |1985—1998 |126 |- |[[Davids Silva]] |2006—2018 |125 |- |[[Šavi Alonso]] |2003—2014 |114 |- |[[Sesks Fabregass]] |2006—2016 |110 |- |[[Fernando Torress]] |2003—2014 |110 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Davids Vilja]] |2005—2017 |59 |- |[[Rauls Gonsaless]] |1996—2006 |44 |- |[[Fernando Torress]] |2003—2014 |38 |- |[[Alvaro Morata]] |2014—2025 |37 |- |[[Davids Silva]] |2006—2018 |35 |- |[[Fernando Jerro]] |1989—2002 |29 |- |'''[[Mikels Ojarsavals]]''' |2016—pašlaik |27 |- |[[Fernando Morjentess]] |1998—2007 |27 |- |[[Emilio Butragenjo]] |1984—1992 |26 |- |'''[[Ferrans Torress]]''' |2020—pašlaik |24 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Spānija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (14.11.2020) un [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]] (17.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sefutbol.com/convocados|title=Jugadores Convocados {{!}} SEFutbol|website=www.sefutbol.com|access-date=2020-11-12}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids de Hea]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|11|7}}|caps=45|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Kepa Arisabalaga]]|age={{birth date and age|df=yes|1994|10|3}}|caps=11|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]|age={{birth date and age|df=yes|1997|6|11}}|caps=1|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Pau Torress]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|1|16}}|caps=5|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Serhio Regilons]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|12|16}}|caps=4|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Injigo Martiness]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Eriks Garsija]]|age={{Birth date and age|df=yes|2001|1|9}}|caps=3|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Gaja]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|5|25}}|caps=11|goals=2|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Serhio Ramoss]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|3|30}}|caps=176|goals=23|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ektors Beljerins]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|3|19}}|caps=4|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marks Kukurelja]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|7|22}}|caps=0|goals=0|club=[[Getafe CF|Getafe]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhio Busketss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|7|16}}|caps=119|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|1|8}}|caps=45|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Marko Asensio]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|1|21}}|caps=25|goals=1|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Rodri]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|22}}|caps=16|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|4|3}}|caps=7|goals=1|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Serhi Roberto]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|2|7}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|1|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mikels Merino]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Serhio Kanaless]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|2|16}}|caps=6|goals=1|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Alvaro Morata]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|10|23}}|caps=34|goals=17|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Žerārs Moreno]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|4|7}}|caps=7|goals=3|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Adama Traore]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|1|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ferrans Torress]]|age={{Birth date and age|df=yes|2000|2|29}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Dani Olmo]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|5|7}}|caps=6|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mikels Ojarsavals]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|4|21}}|caps=9|goals=3|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Spānijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2010}} | pirms = {{fb|ITA}} ({{FutbPK|2006}}) | pēc = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempioni futbolā]] | periods = {{futbEU|1964}}<br />{{futbEU|2008}}; {{futbEU|2012}}<br />{{futbEU|2024}} | pirms = {{fb|URS}} ({{futbEU|1960}})<br />{{fb|GRC}} ({{futbEU|2004}})<br />{{fb|ITA}} ({{futbEU|2020}}) | pēc = {{fb|ITA}} ({{futbEU|1968}})<br />{{fb|POR}} ({{futbEU|2016}})<br />— }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Spānijas futbola izlase | titlestyle = background:#C60B1E; color:#FFC400; | list = {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] hhpfxk8af217gqzkhvm5dort3v8c9gn 0 15377 4488761 4484209 2026-07-01T11:08:21Z Vylks 50297 4488761 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Šveice | Badge = Futbols-Šveice.svg | FIFA Trigramme = SUI | Nickname = ''Schweizer Nati'', ''La Nati'' | Association = [[Šveices Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Šveice}} [[Murats Jakins]] | Captain = [[Granits Džaka]] | Most caps = [[Granits Džaka]] (149) | Top scorer = [[Aleksandrs Frejs]] (42) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|19.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | 1st ranking date = | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1993. gada augusts | FIFA min = 83. | FIFA min date = 1998. gada decembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _sui20H | pattern_b1 = _sui20H | pattern_ra1 = _sui20H | pattern_sh1 = _sui20H | pattern_so1 = _sui20H | leftarm1 = F6090F | body1 = F6090F | rightarm1 = F6090F | shorts1 = 740C14 | socks1 = F6090F | pattern_la2 = _sui21A | pattern_b2 = _sui21A | pattern_ra2 = _sui21A | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _crystalp2021a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|Francija}} 1:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1905|2|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Šveice}} 9:0 {{fb-rt|Lietuva}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1924|5|25|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Šveice}} 0:9 {{fb-rt|Anglija}}<br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1909|5|20|N|bez}})<br /> {{fb|Ungārija|1867}} 9:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1911|10|29|N|bez}}) | World cup apps = 12 | World cup first = 1934 | World cup best = Ceturtdaļfināls:<br />[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]], [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] | current = }} '''Šveices futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Šveice|Šveici]] starptautiskās futbola sacensībās. Šveices futbola izlasi pārvalda [[Šveices Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli valstsvienība aizvadīja 1905. gadā pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Šveices izlase 12 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, trīs reizes tā ir iekļuvusi ceturtdaļfinālā ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gadā]]). [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gadā]] kopā ar [[Austrija|Austriju]] Šveice rīkoja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātu futbolā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Ceturtdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]- Nekvalificējās * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]-''Astotdaļfināls'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]- Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]- Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/06072024-anglija_izglabjas_pamatlaika_beigas_un_i_</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Granits Džaka]]''' |2011—pašlaik |149 |- |'''[[Rikardo Rodrigess]]''' |2011—pašlaik |141 |- |[[Džerdans Šaķiri]] |2010—2024 |125 |- |[[Heincs Hermanis]] |1978—1991 |118 |- |[[Alēns Geigers]] |1980—1996 |112 |- |[[Štefans Lihtšteiners]] |2006—2019 |108 |- |[[Stefāns Šapuizā]] |1989—2004 |103 |- |[[Johans Fogels]] |1995—2007 |94 |- |[[Jans Zommers]] |2012—2024 |94 |- |[[Hariss Seferovičs]] |2013—2023 |93 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Aleksandrs Frejs]] |2001—2011 |42 |- |[[Kubilajs Tirkjilmazs]] |1988—2001 |34 |- |[[Makss Abeglēns]] |1922—1937 |34 |- |[[Džerdans Šaķiri]] |2010—2024 |32 |- |[[Andrē Abeglēns]] |1927—1943 |29 |- |[[Žaks Fatons]] |1946—1955 |28 |- |[[Adrians Knups]] |1989—1996 |26 |- |[[Hariss Seferovičs]] |2013—2023 |25 |- |'''[[Brēls Embolo]]''' |2015—pašlaik |25 |- |[[Jozefs Higi]] |1951—1961 |22 |- |[[Šarls Antenēns]] |1948—1962 |22 |} <!-- == Sastāvs 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā == {{Nat fs g start}}{{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|12|7|SK}}|pos=GK|no=|caps=57|goals=0|name=[[Jans Zommers]]|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|6|SK}}|caps=3|goals=0|pos=GK|no=|clubnat=NED|club=[[PSV Eindhoven]]|name=[[Ivons Mvogo]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|12|30|SK}}|no=|pos=GK|goals=0|caps=0|clubnat=SUI|club=[[Young Boys Bern|Young Boys]]|name=[[Davids von Ballmoss]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|8|25|SK}}|pos=DF|caps=76|goals=8|no=|clubnat=ITA|club=[[Torino FC|Torino]]|name=[[Rikardo Rodriges]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|12|20|SK}}|pos=DF|no=|goals=8|caps=58|clubnat=GER|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|name=[[Fabians Šērs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|7|19|SK}}|pos=DF|no=|goals=0|caps=24|clubnat=GER|club=[[Borussia Dortmund]]|name=[[Manuels Akandži]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|30|SK}}|pos=DF|no=|goals=1|caps=21|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|name=[[Niko Elvedi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|3|5|SK}}|caps=13|goals=1|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Basel|Basel]]|name=[[Silvans Vidmers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7|SK}}|pos=DF|no=|goals=1|caps=10|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|name=[[Loriss Benito]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|2|4|SK}}|caps=3|goals=0|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Basel|Basel]]|name=[[Erajs Komarts]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|1|20|SK}}|caps=2|goals=0|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Zürich|Zürich]]|name=[[Bečirs Omeragičs]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|9|27|SK}}|pos=MF|no=|caps=88|goals=12|clubnat=ENG|club=[[Arsenal]]|name=[[Granits Džaka]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|10|10|SK}}|pos=MF|no=|caps=85|goals=22|clubnat=ENG|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|name=[[Džerdans Šaķiri]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|8|17|SK}}|pos=MF|no=|caps=31|goals=6|clubnat=GER|club=[[Eintracht Frankfurt]]|name=[[Stīvens Cūbers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|4|15|SK}}|pos=MF|no=|caps=24|goals=2|clubnat=ITA|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|name=[[Remo Freilers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|15|SK}}|pos=MF|no=|caps=18|goals=1|clubnat=GER|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|name=[[Edimilsons Fernandes]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|11|3|SK}}|pos=MF|no=|caps=13|goals=0|clubnat=GER|club=[[VfL Wolfsburg]]|name=[[Renato Stefens]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|6|SK}}|pos=MF|no=|caps=12|goals=0|clubnat=GER|club=[[Eintracht Frankfurt]]|name=[[Džibrils So]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|22|SK}}|pos=FW|no=|caps=69|goals=19|clubnat=POR|club=[[SL Benfica|Benfica]]|name=[[Hariss Seferovičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|3|16|SK}}|pos=FW|no=|caps=69|goals=10|clubnat=GER|club=[[VfL Wolfsburg]]|name=[[Admirs Mehmedi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|14|SK}}|pos=FW|no=|caps=39|goals=4|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|name=[[Brēls Embolo]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|11|24|SK}}|pos=FW|no=|caps=26|goals=10|clubnat=CRO|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|name=[[Mario Gavranovičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|5|SK}}|pos=FW|no=|caps=8|goals=1|clubnat=GER|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|name=[[Rubens Vargass]]}} {{Nat fs end}} --> == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Šveice}} == Treneri == * [[Karls Rapans]] ([[1960]] — [[1963]]) * [[Alfredo Foni]] ([[1964]] — [[1967]]) * [[Ervins Ballabio]] ([[1967]] — [[1969]]) * [[Luī Morē]] ([[1970]] — [[1971]]) * [[Renē Isī]] ([[1973]] — [[1976]]) * [[Rodžers Fonlantens]] ([[1977]] — [[1979]]) * [[Leo Volkers]] ([[1979]] — [[1980]]) * [[Pols Volfisbergs]] ([[1981]] — [[1985]]) * [[Daniels Žandipē]] ([[1986]] — [[1989]]) * [[Uli Štielike]] ([[1989]] — [[1991]]) * [[Rojs Hodžsons]] ([[1992]] — [[1995]]) * [[Artūrs Žorge]] ([[1996]]) * [[Rolfs Fringers]] ([[1996]] — [[1997]]) * [[Žilbērs Gress]] ([[1998]] — [[1999]]) * [[Enco Trosero]] ([[2000. gads|2000]] — [[2001. gads|2001]]) * [[Jakobs Kūns]] ([[2001. gads|2001]] — [[2008. gads|2008]]) * [[Otmārs Hicfelds]] ([[2008. gads|2008]] — 2014) * [[Vladimirs Petkovičs]] (2014 — 2021) * [[Murats Jakins]] (2021 — pašlaik) == Skatīt arī == * [[Šveices futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Šveices futbola izlase | titlestyle = background:#E00000; color:white; | list = {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Šveices futbola izlase| ]] 1e2sth8iuvjlglbkwcmsxny0g156qww 4488762 4488761 2026-07-01T11:20:25Z Vylks 50297 4488762 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Šveice | Badge = Futbols-Šveice.svg | FIFA Trigramme = SUI | Nickname = ''Schweizer Nati'', ''La Nati'' | Association = [[Šveices Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Šveice}} [[Murats Jakins]] | Captain = [[Granits Džaka]] | Most caps = [[Granits Džaka]] (149) | Top scorer = [[Aleksandrs Frejs]] (42) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|19.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | 1st ranking date = | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1993. gada augusts | FIFA min = 83. | FIFA min date = 1998. gada decembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _sui20H | pattern_b1 = _sui20H | pattern_ra1 = _sui20H | pattern_sh1 = _sui20H | pattern_so1 = _sui20H | leftarm1 = F6090F | body1 = F6090F | rightarm1 = F6090F | shorts1 = 740C14 | socks1 = F6090F | pattern_la2 = _sui21A | pattern_b2 = _sui21A | pattern_ra2 = _sui21A | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _crystalp2021a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|Francija}} 1:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1905|2|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Šveice}} 9:0 {{fb-rt|Lietuva}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1924|5|25|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Šveice}} 0:9 {{fb-rt|Anglija}}<br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1909|5|20|N|bez}})<br /> {{fb|Ungārija|1867}} 9:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1911|10|29|N|bez}}) | World cup apps = 13 | World cup first = 1934 | World cup best = Ceturtdaļfināls:<br />[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]], [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] | current = }} '''Šveices futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Šveice|Šveici]] starptautiskās futbola sacensībās. Šveices futbola izlasi pārvalda [[Šveices Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli valstsvienība aizvadīja 1905. gadā pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Šveices izlase 13 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, trīs reizes tā ir iekļuvusi ceturtdaļfinālā ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gadā]]). [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gadā]] kopā ar [[Austrija|Austriju]] Šveice rīkoja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātu futbolā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Ceturtdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]- Nekvalificējās * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]-''Astotdaļfināls'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]- Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]- Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/06072024-anglija_izglabjas_pamatlaika_beigas_un_i_</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Granits Džaka]]''' |2011—pašlaik |149 |- |'''[[Rikardo Rodrigess]]''' |2011—pašlaik |141 |- |[[Džerdans Šaķiri]] |2010—2024 |125 |- |[[Heincs Hermanis]] |1978—1991 |118 |- |[[Alēns Geigers]] |1980—1996 |112 |- |[[Štefans Lihtšteiners]] |2006—2019 |108 |- |[[Stefāns Šapuizā]] |1989—2004 |103 |- |[[Johans Fogels]] |1995—2007 |94 |- |[[Jans Zommers]] |2012—2024 |94 |- |[[Hariss Seferovičs]] |2013—2023 |93 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Aleksandrs Frejs]] |2001—2011 |42 |- |[[Kubilajs Tirkjilmazs]] |1988—2001 |34 |- |[[Makss Abeglēns]] |1922—1937 |34 |- |[[Džerdans Šaķiri]] |2010—2024 |32 |- |[[Andrē Abeglēns]] |1927—1943 |29 |- |[[Žaks Fatons]] |1946—1955 |28 |- |[[Adrians Knups]] |1989—1996 |26 |- |[[Hariss Seferovičs]] |2013—2023 |25 |- |'''[[Brēls Embolo]]''' |2015—pašlaik |25 |- |[[Jozefs Higi]] |1951—1961 |22 |- |[[Šarls Antenēns]] |1948—1962 |22 |} <!-- == Sastāvs 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā == {{Nat fs g start}}{{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|12|7|SK}}|pos=GK|no=|caps=57|goals=0|name=[[Jans Zommers]]|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|6|SK}}|caps=3|goals=0|pos=GK|no=|clubnat=NED|club=[[PSV Eindhoven]]|name=[[Ivons Mvogo]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|12|30|SK}}|no=|pos=GK|goals=0|caps=0|clubnat=SUI|club=[[Young Boys Bern|Young Boys]]|name=[[Davids von Ballmoss]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|8|25|SK}}|pos=DF|caps=76|goals=8|no=|clubnat=ITA|club=[[Torino FC|Torino]]|name=[[Rikardo Rodriges]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|12|20|SK}}|pos=DF|no=|goals=8|caps=58|clubnat=GER|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|name=[[Fabians Šērs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|7|19|SK}}|pos=DF|no=|goals=0|caps=24|clubnat=GER|club=[[Borussia Dortmund]]|name=[[Manuels Akandži]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|30|SK}}|pos=DF|no=|goals=1|caps=21|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|name=[[Niko Elvedi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|3|5|SK}}|caps=13|goals=1|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Basel|Basel]]|name=[[Silvans Vidmers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7|SK}}|pos=DF|no=|goals=1|caps=10|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|name=[[Loriss Benito]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|2|4|SK}}|caps=3|goals=0|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Basel|Basel]]|name=[[Erajs Komarts]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|1|20|SK}}|caps=2|goals=0|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Zürich|Zürich]]|name=[[Bečirs Omeragičs]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|9|27|SK}}|pos=MF|no=|caps=88|goals=12|clubnat=ENG|club=[[Arsenal]]|name=[[Granits Džaka]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|10|10|SK}}|pos=MF|no=|caps=85|goals=22|clubnat=ENG|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|name=[[Džerdans Šaķiri]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|8|17|SK}}|pos=MF|no=|caps=31|goals=6|clubnat=GER|club=[[Eintracht Frankfurt]]|name=[[Stīvens Cūbers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|4|15|SK}}|pos=MF|no=|caps=24|goals=2|clubnat=ITA|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|name=[[Remo Freilers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|15|SK}}|pos=MF|no=|caps=18|goals=1|clubnat=GER|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|name=[[Edimilsons Fernandes]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|11|3|SK}}|pos=MF|no=|caps=13|goals=0|clubnat=GER|club=[[VfL Wolfsburg]]|name=[[Renato Stefens]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|6|SK}}|pos=MF|no=|caps=12|goals=0|clubnat=GER|club=[[Eintracht Frankfurt]]|name=[[Džibrils So]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|22|SK}}|pos=FW|no=|caps=69|goals=19|clubnat=POR|club=[[SL Benfica|Benfica]]|name=[[Hariss Seferovičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|3|16|SK}}|pos=FW|no=|caps=69|goals=10|clubnat=GER|club=[[VfL Wolfsburg]]|name=[[Admirs Mehmedi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|14|SK}}|pos=FW|no=|caps=39|goals=4|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|name=[[Brēls Embolo]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|11|24|SK}}|pos=FW|no=|caps=26|goals=10|clubnat=CRO|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|name=[[Mario Gavranovičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|5|SK}}|pos=FW|no=|caps=8|goals=1|clubnat=GER|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|name=[[Rubens Vargass]]}} {{Nat fs end}} --> == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Šveice}} == Treneri == * [[Karls Rapans]] ([[1960]] — [[1963]]) * [[Alfredo Foni]] ([[1964]] — [[1967]]) * [[Ervins Ballabio]] ([[1967]] — [[1969]]) * [[Luī Morē]] ([[1970]] — [[1971]]) * [[Renē Isī]] ([[1973]] — [[1976]]) * [[Rodžers Fonlantens]] ([[1977]] — [[1979]]) * [[Leo Volkers]] ([[1979]] — [[1980]]) * [[Pols Volfisbergs]] ([[1981]] — [[1985]]) * [[Daniels Žandipē]] ([[1986]] — [[1989]]) * [[Uli Štielike]] ([[1989]] — [[1991]]) * [[Rojs Hodžsons]] ([[1992]] — [[1995]]) * [[Artūrs Žorge]] ([[1996]]) * [[Rolfs Fringers]] ([[1996]] — [[1997]]) * [[Žilbērs Gress]] ([[1998]] — [[1999]]) * [[Enco Trosero]] ([[2000. gads|2000]] — [[2001. gads|2001]]) * [[Jakobs Kūns]] ([[2001. gads|2001]] — [[2008. gads|2008]]) * [[Otmārs Hicfelds]] ([[2008. gads|2008]] — 2014) * [[Vladimirs Petkovičs]] (2014 — 2021) * [[Murats Jakins]] (2021 — pašlaik) == Skatīt arī == * [[Šveices futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Šveices futbola izlase | titlestyle = background:#E00000; color:white; | list = {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Šveices futbola izlase| ]] 97hfinhb3pap220l3oh3vm19m859q2a 10 15425 4488599 4488397 2026-07-01T02:10:15Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4488599 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[Tabaka|tabakas]] audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ceru5324u649oy3c3w3nrb42u25be14 4488635 4488599 2026-07-01T05:23:27Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4488635 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[Tabaka|tabakas]] audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? o5m0hn75vyan6hv46o00eqemrlcbota 0 15516 4488743 4478840 2026-07-01T10:18:29Z Krišjānis 51961 /* Pasaules kauss */ 4488743 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Zviedrija | Badge = Futbols-Zviedrija.png | Badge_size = 125px | FIFA Trigramme = SWE | Nickname = ''Blågult'' (Zili-dzeltenie) | Association = [[Zviedrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|ENG}} [[Greiems Poters]] | Captain = [[Viktors Lindelēfs]] | Asst Manager = | Most caps = [[Andešs Svensons]] (148) | Top scorer = [[Zlatans Ibrahimovičs]] (62) | Home Stadium = ''[[Strawberry Arena]]'' | FIFA Code = SWE | FIFA Rank = {{Nft rank|38.|up|4|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1994. gada novembris | FIFA min = 45. | FIFA min date = 2015. gada marts, 2015. gada oktobris—novembris, 2017. gada marts | pattern_la1 = _swe26h | pattern_b1 = _swe26hA | pattern_ra1 = _swe26h | pattern_sh1 = _swe26h | pattern_so1 = _swe26hl | leftarm1 = FFF200 | body1 = FFF200 | rightarm1 = FFF200 | shorts1 = 000040 | socks1 = FFF200 | pattern_la2 = _swe24a | pattern_b2 = _swe24a | pattern_ra2 = _swe24a | pattern_sh2 = _swe24a | pattern_so2 = _swe24al | leftarm2 = 000040 | body2 = 000040 | rightarm2 = 000040 | shorts2 = 000040 | socks2 = 000040 | First game = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija 11:3 {{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]]<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija 12:0 [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] {{flaga|Latvija}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N|bez}})<br />{{Fb|SWE}} 12:0 {{fb-rt|KOR}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1948|8|5|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānijas futbola izlase|Lielbritānija]] 12:1 Zviedrija {{flaga|Zviedrija}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|20|N|bez}}) | World cup apps = 12 | World cup first = 1934 | World cup best = 2. vieta: [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] | Regional name = [[Eiropas Čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 7 | Regional cup first = [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] | Regional cup best = Pusfināls, [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] }} '''Zviedrijas futbola izlase''' ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Zviedrija|Zviedrijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās, to pārvalda [[Zviedrijas Futbola asociācija]]. Zviedrija mājas spēles aizvada ''[[Friends Arena]]'' stadionā [[Stokholma|Stokholmā]]. Komandas galvenais treneris ir angļu speciālists [[Greiems Poters]]. Zviedrijas izlase pirmo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] piedalījās [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]]. Kopš tā laika Zviedrija ir piedalījusies 12 Pasaules kausa finālturnīros un sešos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]. Lielāko panākumu komanda sasniedza [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada Pasaules kausā]], kad spēlēja finālā, divas reizes izcīnīta trešā vieta&nbsp;— [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950.]] un [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gadā]]. Zviedrijas futbolistu sasniegumu vidū ir arī zelta medaļas [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un bronzas medaļas [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]. un [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gadā]]. Izlase sasniedza pusfinālu [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gada Eiropas čempionātā]]. Tradicionāli Zviedrijas galvenie sāncenši ir [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] un [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], lai gan gadu laikā ir attīstījušās arī citas sāncensības. == Vēsture == Zviedrija tradicionāli ir bijusi stipra komanda starptautiskajā futbolā, to apliecinot vienpadsmit reizes spēlējot [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] un iegūstot trīs medaļas [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajās spēlēs]]. Zviedri izcīnīja otro vietu [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada Pasaules kausā]], kad tā bija rīkotājvalsts, finālā zaudējot [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] ar 2–5. Zviedri divreiz ir ierindojušies trešajā vietā&nbsp;— [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950.]] un [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gadā]]. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gadā]] viņi palika ceturtie. === Agrīnā vēsture === Zviedrija savu pirmo starptautisko spēli nospēlēja pret Norvēģiju 1908. gada 12. jūlijā un uzvarēja ar 11–3. Citas spēles 1908. gadā bija pret Angliju, Nīderlandi (divreiz) un Beļģiju. Zviedrija zaudēja visās šajās spēlēs. Tajā pašā gadā Zviedrija pirmo reizi piedalījās Olimpiskajās spēlēs. Zviedri zaudēja [[Lielbritānijas futbola izlase|Lielbritānijas olimpiskajai komandai]] ar 1–12, tas kļuva par lielāko zaudējumu Zviedrijas futbola vēsturē. No 1910. līdz 1930. gadam Zviedrija spēlēja tikai draudzības spēles. 1916. gadā Zviedrija pirmo reizi uzvarēja Dāniju. Komanda spēlēja arī 1912. gada Olimpiskajās spēlēs (kā saimnieki). Vēlāk arī 1920. un 1924. gada Olimpiskajās spēlēs, kur Zviedrija ieguva bronzu - savu pirmo medaļu. Debitējot Pasaules kausā [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]], komanda nokļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. === 1938. gada Pasaules kauss === 1938. gada čempionāts bija otrā reize, kad Zviedrija kvalificējās Pasaules kausam. Pirmajā kārtā viņiem bija paredzēts spēlēt pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], bet pēc tam, kad Vācija [[Anšluss|okupēja Austriju]], tā vairs nevarēja piedalīties turnīrā. Tāpēc Zviedrija uzreiz nokļuva ceturtdaļfinālā, kur bija jāspēlē pret [[Kubas futbola izlase|Kubas izlasi]]. Zviedrija pieveica Kubu ar 8–0, [[Harijs Andešons]] un [[Gustavs Veterstrems]] guva katrs pa trim vārtiem. Pusfināla mačā pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] zviedri zaudēja ar 1–5. Zviedrijas nākamais mačs bija par trešo vietu pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]]. Tajā spēlē Zviedrija zaudēja ar 2–4 un pabeidza turnīru ceturtajā vietā, pirmo un vienīgo reizi Zviedrijas futbola vēsturē. === 1948. gada vasaras olimpiskās spēles === Pirmajā kārtā zviedri spēlēja pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Austrijas komanda kvalificējās bez saviem profesionālajiem spēlētājiem. Tas bija pārsteigums, jo Austrijas līgā bija daudz profesionālu spēlētāju, kuriem bija atļauts piedalīties turnīrā. Spēle notika ''[[White Hart Lane]]'' stadionā [[Londona|Londonā]], un Zviedrija uzvarēja ar 3-0. Otrajā spēlē Zviedrija spēlēja pret Koreju un uzvarēja ar 12–0, kas bija viena no lielākajiem rezultātiem, ar kādu Zviedrija ir uzvarējusi. Pusfinālā Zviedrija spēlēja pret [[Dānijas futbola izlase|dāņiem]] un uzvarēja tos ar 4–2. Fināls notika leģendārajā [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] Londonā. Spēli apmeklēja 40&nbsp;000 cilvēku, kas bija liels skaits tajās dienās. Zviedrija finālā spēlēja pret Dienvidslāviju un uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita [[Gunnars Grēns]] (24', 67'), [[Stepans Bobeks]] (42') un [[Gunnars Nordāls]] (48'). Šī bija pirmā Zviedrijas uzvara kādā starptautiskā turnīrā. === 1950. gada Pasaules kauss === [[Zviedrijas Futbola asociācija]] neatļāva nevienam profesionālam futbolistam piedalīties [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausā]]. Līdz ar to turnīra laikā Zviedrijas izlasē spēlēja tikai amatieri. Kvalificējoties turnīram kā viena no sešām Eiropas nacionālajām komandām, Zviedrija spēlēja vienā grupā ar [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaju]] (Indija izstājās). Pirmajā spēlē [[Sanpaulu]] zviedri uzvarēja itāļus ar 3–2. Otrajā spēlē bija neizšķirts 2–2 pret Paragvaju. Izcīnot pirmo vietu grupā, zviedri kvalificējās fināla grupu turnīram. Pirmā spēle nākamajā kārtā bija pret Brazīliju. Spēle notika ''[[Estádio do Maracanã|Maracanã]]'' stadionā, to apmeklēja 138&nbsp;000 skatītāju, līdz šim tā ir visapmeklētākā spēle Zviedrijas futbola vēsturē. Spēle beidzās 7–1 Brazīlijas labā. Nākamā spēle bija pret Urugvaju, ar ko Zviedrija spēlēja pirmo reizi Pasaules kausa vēsturē. Spēle notika Sanpaulu, un Urugvaja uzvarēja ar 3–2, kas nozīmēja, ka zviedri vairs nevarēja turpināt cīnīties par zeltu. Pēdējā spēle turnīrā bija pret Spāniju. Zviedrija uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita Stigs Sundkvists (15'), Brors Melbergs (34') un [[Karls Ēriks Palmers]] (79'). Zviedri palika trešie un izcīnija savu pirmo Pasaules kausa medaļu. === 1958. gada Pasaules kauss === [[Attēls:Swedish squad at the 1958 FIFA World Cup.jpg|200px|right|thumb|Zviedrija izcīnija sudraba medaļu 1958. gada Pasaules kausā.]] [[1958. gada FIFA Pasaules kauss]] notika Zviedrijā. 1956. gadā Zviedrijas Futbola asociācija atļāva profesionāliem futbolistiem pārstāvēt savu valsti izlasē, dodot zviedru faniem cerības. Zviedrija kā rīkotājvalsts bija vienā grupā ar Meksiku, Ungāriju un Velsu. Pirmā spēle bija pret Meksiku, un tā tika aizvadīta [[Solna|Solnā]] Zviedrijas nacionālajā stadionā ''[[Råsunda Stadium|Råsunda]]'', to apmeklēja apmēram 32&nbsp;000 cilvēku. Zviedrija uzvarēja spēli ar 3–0 un pārņēma vadību 3. grupā. Nākamā spēle bija pret Ungāriju, kas palika otrajā vietā 1954. gada Pasaules kausā Šveicē un bija arī 1952. gada vasaras olimpisko spēļu čempione. Arī šī spēle notika ''Råsunda'' stadionā, zviedri to uzvarēja ar 2–1, abus vārtus iesita [[Kurts Hamrins]]. Nākamā spēle pret Velsu noslēdzās neizšķirti 0-0. Tiekot līdz ceturtdaļfinālam un spēlējot ''Råsunda'' stadionā jau ceturto reizi šajā turnīrā, zviedri tikās ar [[PSRS futbola izlase|PSRS izlasi]] un uzvarēja ar 2–0. Pusfināls ''[[Ullevi]]'' stadionā [[Gēteborga|Gēteborgā]] bija vienīgā spēle turnīrā, ko Zviedrija nespēlēja ''Råsunda'' stadionā. 50&nbsp;000 liels skatītāju pūlis apmeklēja labāko spēli, ko Zviedrija aizvadīja šajā turnīrā. Rietumvācija bija vadībā ar 1–0, kad [[Ērihs Juskovjaks]] tika noraidīts 59. minūtē. Zviedrija uzvarēja ar 3–1. Fināls ''Råsunda'' stadionā notika starp [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausa]] finālisti Brazīliju un rīkotājvalsti Zviedriju. Kopējais apmeklētāju skaits bija apmēram 52&nbsp;000 cilvēku. Brazīlija pirmo reizi kļuva par pasaules čempioni, sagraujot Zviedriju ar 5–2. Zviedrijai tādējādi šis kļuva par lielāko sasniegumu pasaules čempionātos. Pēc finālmača Brazīlijas futbolisti godināja rīkotājvalsti, skrienot apkārt futbola laukumam ar Zviedrijas karogu. === 1960. gadi === Pēc veiksmīgā 1958. gada čempionāta Zviedrijas panākumi samazinājās. [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962. gada]] čempionāta kvalifikācijā Zviedrija uzvarēja savā grupā (iesitot 10 vārtus, bet ielaižot tikai 3), taču vēl bija jāuzvar Šveice izslēgšanas spēlēs. Spēle notika Rietumberlīnē, un Šveice uzvarēja ar 2–1. Zviedrija piedalījās [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijā. Izlase sāka izslēgšanas spēlēs pret Norvēģiju, uzvarot pirmajā spēlē un nospēlējot neizšķirti otrajā. Nākamajā kārtā zviedri uzvarēja Dienvidslāviju ar 3–2. Ceturtdaļfinālā zviedri spēlēja pret esošajiem Eiropas čempioniem PSRS. Pirmajā spēlē bija neizšķirts, bet otrajā Zviedrija zaudēja ar 1–3. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīra laikā Zviedrija spēlēja UEFA kvalifikācijas otrajā grupā. Zviedrija kvalifikāciju sāka pret Rietumvāciju un nospēlēja neizšķirti, pēc tam viņi uzvarēja Kipru ar 3–0. Tikai grupas uzvarētāja tika tālāk, Zviedrija izkrita nākamajā spēlē, zaudējot Rietumvācijai. Zviedrija veiksmīgi uzsāka [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikāciju, taču viņi netika tālāk par otro grupu. Zviedrijas galvenais panākums sešdesmitajos gados bija iekļūšana 1970. gada Pasaules čempionātā, uzvarot UEFA kvalifikācijas piektajā grupā priekšā Norvēģijai un Francijai. Zviedrija finālturnīra grupā palika trešajā vietā, tādējādi izstājoties no čempionāta. Zviedrijas grupas uzvarētāji Itālija aizkļuva līdz finālam, kur zaudēja Brazīlijai. === 1974. gada Pasaules kauss === [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Zviedrija bija vienā grupā ar Austriju, Ungāriju un Maltu. Zviedri palika otrajā vietā un kvalificējās Pasaules kausam Meksikā. Finālturnīrā ar Zviedriju vienā grupā bija Urugvaja, Nīderlande un Bulgārija. Pirmā spēle pret Bulgāriju beidzās neizšķirti. Arī otrajā spēlē pret Nīderlandi bija neizšķirts. Pēdējā spēle grupā bija pret Urugvaju. Tajā spēlē Zviedrija izcīnija pirmo uzvaru turnīrā ar 3–0, vārtus guva [[Rolands Sandbergs]] (74') un [[Ralfs Ēdstrems]] (46', 77'). Zviedrija palika otrajā vietā grupā un iekļuva nākamajā kārtā. Nākamās kārtas grupu turnīrā Zviedrija zaudēja Polijai ar 0–1. Situācija pēc zaudējuma poļiem bija šāda: ja Zviedrija zaudētu Rietumvācijai tikai ar vienu vārtu pārsvaru un Dienvidslāvija uzvarētu Poliju, zviedri būtu otrie grupā un varētu spēlēt par bronzas medaļām. Tā kā Polija uzvarēja Dienvidslāviju ar 2–1, Zviedrijai vajadzēja uzvarēt rīkotājvalsti - [[Rietumvācija|Rietumvāciju]], lai grupā būtu otrie. Spēle pret Rietumvāciju notika [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un to apmeklēja 66&nbsp;500 cilvēku. Zviedru uzbrucējs Ralfs Ēdstrems izvirzīja skandināvus vadībā ar 1–0 pēc spēlētām 29 minūtēm. Spēles otrajā pusē Rietumvācija pārņēma kontroli pār spēli. Vācija uzvarēja ar 4–2. Pēc turnīra vācu spēlētāji atzina, ka spēle pret Zviedriju bija labākā visā turnīrā. Pēdējā spēle pret Dienvidslāviju, kas notika Diseldorfā, beidzās ar Zviedrijas uzvaru 2–1. Komanda pabeidza turnīru piektajā vietā. === 1979.–1990. === Pēc veiksmīgajiem septiņdesmitajiem gadiem, kad Zviedrija sasniedza visus trīs Pasaules kausa finālturnīrus, zviedri nomainīja treneri. [[Georgs Ēriksons|Georga Ēriksona]] vietā stājās [[Lāšs Arnesons]]. Arnesons pirms kļuva par izlases treneri bija veiksmīgs treneris ''[[Östers IF]]'' klubā. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma kvalificēties [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausam]] komandas vadību pārņēma [[Ulle Nordins]]. Astoņdesmitajos gados Zviedrija neiekļuva nevienā Pasaules kausā vai Eiropas čempionātā. Tad uzvarēja 1990. gada Pasaules kausa kvalifikācijas grupā un pirmo reizi iekļuva turnīrā pēdējo 12 gadu laikā. Tomēr Pasaules kauss Zviedrijas izlasei beidzās pēc trīs zaudējumiem grupu turnīrā pret Brazīliju, Skotiju un Kostariku. === 1992. gada Eiropas čempionāts === Kā 1992. gada čempionāta rīkotāji Zviedrija pirmo reizi spēlēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Viņi bija vienā grupā ar Dāniju, Franciju un Angliju. Zviedrija no grupas kvalificējās kā uzvarētāja, atstājot otrajā vietā nākamos čempionus dāņus. Tomēr pusfinālā Zviedrija zaudēja Vācijai ar 2–3. Vieta pusfinālā ir līdz šim labākais Zviedrijas panākums Eiropas čempionātos. === 1994. gada Pasaules kauss === Zviedrija kvalificējās [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausam]], ieņemot pirmo vietu savā kvalifikācijas grupā. Čempionātā zviedri spēlēja B grupā ar Brazīliju, Kamerūnu un Krieviju. Pirmajā spēlē pret Kamerūnu šķita, ka atkal spēle beigsies ar 1–2 zaudējumu, ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausā]] zviedri zaudēja visās trīs spēlēs ar 1–2), bet 75. minūtē [[Martins Dālins]] guva vārtus, un mačs beidzās 2–2. Nākamajā spēlē pret Krieviju pretinieki sākumā izvirzījās vadībā ar 1–0. Zviedri panāca izlīdzinājumu ar [[Tomass Brolins|Tomasa Brolina]] izpildīto soda sitienu. Vēlāk Martins Dālins guva divus vārtus, un spēle noslēdzās ar 3–1. Nākamā spēle pret Brazīliju beidzās neizšķirti 1–1, vārtus guva [[Kennets Andešons]] ('23) un [[Romariu]] ('47). Pirmajā izslēgšanas kārtas mačā Zviedrija tikās ar Saūda Arābiju, un uzvarēja ar 3–1. Divus vārtus guva Kennets Andešons, vienus&nbsp;– Martins Dālins. Ceturtdaļfināla mačs pret Rumāniju kļuva neaizmirstams zviedru faniem. Pēc tam, kad Zviedrija izvirzījās vadībā otrā puslaika beigās, rumāņi tomēr panāca izlīdzinājumu pēdējas minūtēs, un mačs turpinājās papildlaikā. Rumānijas izlases spēlētājs [[Florins Redučoju]], kurš guva pirmos savas komadas vārtus, iesita vēlreiz 101. minūtē, izvirzot rumāņus vadībā. Tomēr piecas minūtes pirms beigām Kennets Andešons guva vārtus ar galvu un izlīdzināja rezultātu 2–2. Pēcspēles 11 metru sitieni sākās ar zviedra [[Hakans Milds|Hakana Milda]] kļūmi, bet [[Tomass Ravelli]] atvairīja [[Dans Petresku|Dana Petresku]] un [[Miodrags Belodediči|Miodraga Belodediči]] 11 metru sitienus, nodrošinot zviedriem uzvaru un padarot sevi par varoni. Zviedrija pusfinālā tikās ar Brazīliju. Viņi guva vārtus pret Brazīliju grupu turnīrā, bet otro reizi to neatkārtoja. Pēc tam, kad Junass Terns tika noraidīts no laukuma, Romariu 80. minūtē guva vienīgos vārtus mačā. Spēlē par trešo vietu Zviedrija spēlēja pret Bulgāriju, kas pusfinālā zaudēja Itālijai. Zviedrija guva četrus vārtus pirmajā puslaikā, bet otrais puslaiks pagāja bez vārtiem. Zviedrija izcīnija bronzas medaļas, kas ir labākais sasniegums Pasaules kausā kopš 1958. gada sudraba. Tas ļāva vēlāk Zviedrijai uz vienu mēnesi pakāpties uz otro vietu [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] (1994. gada novembrī). Zviedrija turnīru pabeidza kā komanda, kas iesitusi visvairāk vārtu&nbsp;– 15. === 2000. gada Eiropas čempionāts === Zviedrija kvalificējās šim turnīram, uzvarot visās spēlēs, izņemot izbraukuma maču pret Angliju (0–0), un ielaižot tikai vienus vārtus. Čempionāts tomēr bija liela vilšanās. Zviedrija atklāšanas mačā zaudēja [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijai]] ar 1–2. [[Jūhans Melbijs]] iesita vārtus 53. minūtē pēc beļģu vārtsarga [[Filips De Vilde|Filipa De Vildes]] kļūdas, Beļģijai 43. minūtē vārtus guva [[Bārts Gors]] un 46. minūtē [[Emils Mpenza]]. Pēc tam Zviedrija nospēlēja neizšķirti 0–0 pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]] un zaudēja [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]] ar 1–2. Vārtus iesita [[Henriks Lāšons]], bet Itālijai vārtus guva [[Luidži Di Bjadžo]] un [[Alesandro Del Pjēro]]. Zviedri grupā palika pēdējie. Itālija finišēja pirmā, otrā bija Turcija. === 2002. gada Pasaules kauss === Zviedrija bija viena no ''nāves'' grupas komandām, F grupā bija arī spēcīgie argentīnieši un angļi, kā arī Nigērija. Pirmais mačs bija pret Angliju. [[Sols Kempbels]] izvirzīja angļus vadībā pēc [[Deivids Bekhems|Deivida Bekhema]] izpildītā stūra sitiena. Otrajā puslaikā zviedri pilnībā pārņēma iniciatīvu, veidojot daudzus vārtu gūšanas momentus. Izlīdzinošos vārtus guva pussargs [[Niklass Aleksandešons]] pēc spēcīga sitiena ar kreiso kāju. Spēle beidzās neizšķirti 1–1. Nākamā spēle bija pret Nigēriju. [[Džuliuss Agahova]] izvirzīja Nigēriju vadībā. Zviedri panāca izlīdzinājumu, vārtus gūstot Henrikam Lašonam. Vēlāk spēlē pret Lāšonu tika izdarīts pārkāpums soda laukumā, un zviedri varēja izpildīt soda sitienu, to izpildīja pats Lāšons. Zviedrija uzvarēja ar 2–1. Pēdējā grupu turnīra mačā Zviedrija tikās ar Argentīnu, kurai vajadzēja tikai uzvaru pēc zaudējuma angļiem ar 0–1 iepriekšējā spēlē. Pussargs [[Andešs Svensons]] iesita lielisku brīvsitienu no 30 metriem. Vēlāk [[Andrēass Andešons]] trāpija vārtu pārliktnim. [[Matiass Junsons]] pārkāpa noteikumus soda laukumā, un Argentīna varēja izpildīt soda sitienu. Ariels Ortega uzsita tieši virsū zviedru vārtsargam [[Magnuss Hedmans|Magnusam Hedmanam]], Bet [[Ernans Krespo]] savāca atlēkušo bumbu un raidīja to vārtsargam starp kājām, gūstot vārtus. Šis bija strīdīgs vārtu guvums, jo Krespo ieskrēja laukumā, tieši tajā brīdī, kad Ortega izpildīja sitienu. Spēle beidzās 1–1, un Zviedrija uzvarēja grupā, Anglija palika otrā, Argentīna un Nigērija izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Astotdaļfinālā Zviedrija spēlēja pret Senegālu. Henriks Lāšons ātri izvirzīja zviedrus vadībā, pēc Andeša Svensona izpildītā stūra sitiena. Senegālai izlīdzinājumu panāca [[Henrijs Kamara]]. Senegāla guva vēl vienus vārtus, taču tos neieskaitīja dēļ aizmugures. Spēle turpinājās papildlaikā līdz zelta vārtiem. Uzlecošā zvaigzne [[Zlatans Ibrahimovičs]] iznāca laukumā un gandrīz vinnēja spēli. Viņš veica lielisku skrējienu pa labo malu, garām dažiem Senegālas spēlētājiem un sita ar kreiso kāju no sarežģīta leņķa tieši virsū vārtsargam [[Tonijs Silva|Tonijam Silvam]]. Lāšons un Svensons bija lieliskās pozīcijās, lai tiem piespēlētu, tomēr viņš izvēlējās sist. Vēlāk Andešs Svensons veica lielisku māņu kustību pret aizsargu un izdarīja spēcīgu sitienu, kas trāpija pa stabu. Silvam nebūtu cerību to atvairīt. Pēc tam Henrijs Kamara izpildīja vāju sitienu, kas lidoja garām Hedmanam, trāpija pa stabu, un bumba ielidoja vārtos. Līdz ar to Zviedrija izstājās no turnīra. [[Attēls:Swedish national football team 2006.jpg|thumb|Zviedrijas nacionālā izlase 2006. gadā]] === 2004. gada Eiropas čempionāts === Zviedri sāka turnīru [[Portugāle|Portugālē]] ar nelielām cerībām. Bet pēc graujošās 5–0 uzvaras pār [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] viņi kļuva par vieniem no turnīra favorītiem. [[Frēdriks Jungbergs]] sāka vārtu birumu pēc teicamas [[Zlatans Ibrahimovičs|Zlatana Ibrahimoviča]] piespēles. [[Henriks Lāšons]] iesita vēl divus vārtus otrajā puslaikā. Pirmos vārtus viņš iesita ar galvu pēc tam, kad teicami saņēma [[Ēriks Ēdmans|Ērika Ēdmana]] piespēli. 4–0 panāca Ibrahimovičs, realizējot soda sitienu. Uz maiņu uznākušais [[Markuss Allbeks]] iesita pēdējos vārtus spēlē. Pēc 5–0 uzvaras Zviedrija kļuva par komandu, no kuras baidījās, un daudzi bija pārsteigti par Zviedrijas uzbrūkošo stilu, jo tā vairāk bija zināma kā komanda, kas spēlē aizsardzības futbolu. Nākamā spēle bija pret [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasi]]. Pēc nospēlētām 36 minūtēm [[Antonio Kasāno]] iesita pirmos vārtus spēlē pēc [[Kristiāns Panuči|Kristiāna Panuči]] piespēles. Zviedru vārtsarga [[Andreass Īsaksons|Andreasa Īsaksona]] lieliskā spēle ļāva zviedriem izturēt turpmāko spēli, un pēc 84 nospēlētām minūtēm Zviedrija beidzot panāca izlīdzinājumu. Zlatans Ibrahimovičs veica labu sitienu ar [[Papēdis|papēdi]], un bumba nonāca vārtos. Zviedrijas pēdējā spēle grupā notika pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Jau iepriekš bija zināms&nbsp;— ja Zviedrija un Dānija nospēlētu 2–2, Itālija tiktu izslēgta no turnīra. Tieši tā arī notika. Dānija lielu spēles daļu bija vadībā ar 2–1, tomēr spēles beigās Matiass Junsons guva vārtus pēc vairākiem rikošetiem. Itālijai turnīrs bija beidzies, bet gan Dānija, gan Zviedrija iekļuva ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā zviedriem bija jātiekas ar [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes izlasi]]. Spēles pamatlaiks beidzās bez vārtu guvumiem. Labākā iespēja gūt vārtus bija Fredrikam Jungbergam, bet viņš trāpīja pa vārtu stabu. Arī papildlaiks beidzās bez gūtiem vārtiem, spēle turpinājās ar pēcspēles 11 metru sitieniem. Nīderlandes izlases vārtsargs [[Edvīns van der Sars]] atvairīja [[Ūlofs Melbergs|Ūlofa Melberga]] sitienu, Zviedrijai turnīrs bija beidzies. === 2006. gada Pasaules kauss === Zviedrija 2006. gada čempionātā tika ielozēta B grupā. Viņu komanda sastāvēja no spēlētājiem, kuru klubi atrodas vienpadsmit dažādās valstīs. Zviedrija sāka Pasaules čempionātu ar bezvārtu neizšķirtu pret [[Trinidādas un Tobāgo futbola izlase|Trinidādu un Tobāgo]], neskatoties uz to, ka lielāko daļu spēles spēlēja vairākumā. Nākamajā spēlē pret [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaju]] izskatījās, ka būs vēl viens bezvārtu neizšķirts, taču Fredriks Jungbergs guva vārtus 89. minūtē un deva Zviedrijai uzvaru ar 1–0. Pēdējā spēlē Zviedrija atkal nospēlēja neizšķirti, šoreiz pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] (2–2), taču ar izcīnītajiem pieciem punktiem pietika, lai grupā paliktu otrie un kvalificētos nākamajai kārtai. Zviedrijai turnīrs tomēr beidzās astotdaļfinālā pēc zaudējuma [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]] ar 0–2. === 2008. gada Eiropas čempionāts un 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija === Zviedrija palika otrajā vietā 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra F grupā aiz [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] izlases, tādējādi kvalificējoties [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]]. Pirmajā čempionāta spēlē viņi pieveica toreizējos Eiropas čempionus [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]] ar rezultātu 2–0, vārtus guva Zlatans Ibrahimovičs un [[Pēters Hansons]]. Nākamā spēle bija pret Spāniju, ar ko viņi spēlēja jau kvalifikācijas turnīrā. Izskatījās, ka spēle beigsies neizšķirti, bet 92. minūtē [[Davids Vilja]] iesita uzvaru nesošos vārtus. Pēdējā grupas mačā pret Krieviju zviedri zaudēja ar 0–2 un tika izslēgti no turnīra. 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija zviedriem beidzās katastrofāli. Pirmajā spēlē [[Tirāna|Tirānā]] viņi spēja nospēlēt tikai neizšķirti 0-0 pret Albāniju, lai gan zviedri paredzēja, ka izcīnīs vieglu uzvaru. Četras dienas vēlāk zviedri pieveica Ungāriju ar 2–1, vārtus guva [[Kims Šelstrems]] un Samuels Holmēns. Viņi divreiz nospēlēja neizšķirti ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]&nbsp;— gan [[Stokholma|Stokholmā]], gan [[Portu]]. Abas spēles beidzās 0–0. Zviedrija mājās zaudēja Dānijai, vārtus pēc aizsargu kļūdas gūstot [[Tomass Kālenbergs|Tomasam Kālenbergam]]. Zviedrija atguvās ar 4–0 uzvaru pār Maltu. Gan pret Ungāriju, gan pret Maltu, Zviedrija uzvaras vārtus guva spēles izskaņā. Viņi atkal zaudēja dāņiem, šoreiz ''[[Parken Stadium]]'' Kopenhāgenā, pēc [[Jakobs Poulsens|Jakoba Poulsena]] vārtu guvuma. Tikmēr Portugāle uzveica Ungāriju ar 3–0, izvirzot portugāļus kopvērtējuma līderos. Zviedrija pieveica Albāniju ar 4–1, tomēr nekvalificējās čempionātam, jo Portugāle pieveica Maltu ar 4-0. [[Lāšs Lāgerbeks]] uzrakstīja atlūgumu, un [[Ēriks Hamrēns]] tika apstiprināts kā jaunais izlases galvenais treneris. === 2012. gada Eiropas čempionāts un 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācija === [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātam]] Zviedrija kvalificējās kā labākā otrās vietas ieguvēja [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|kvalifikācijā]]. ''Euro 2012'' grupu turnīrā pirmajās divās spēlēs zaudēja ar 1–2 [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainai]] un 2–3 [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]]. Trešajā spēlē izdevās ar 2–0 pieveikt [[Francijas futbola izlase|Franciju]], taču tas deva tikai ceturto vietu grupā, un izslēgšanas spēlēm Zviedrija nekvalificējās. [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] pēc otrās vietas izcīnīšanas grupā Zviedrijas izlases pretinieki otrās kārtas ''play-off'' spēlēs bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]]. Zviedrija zaudēja divu spēļu summā ar 2–4 un finālturnīram nekvalificējās. === 2016. gada Eiropas čempionāts === [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]] Zviedrija ierindojās otrajā vietā grupā aiz [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], vēlāk ''play-off'' kārtā divu spēļu summā pieveica [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]] un kvalificējās savam sestajam finālturnīram. [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada finālturnīrā]] vienreiz nospēlēja neizšķirti 1–1 (pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]), kā arī piedzīvoja divus zaudējumus (pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]), ierindojās ceturtajā vietā grupā un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc turnīra par karjeras beigām izlasē paziņoja vairāki ilggadēji spēlētāji&nbsp;— līdzšinējais kapteinis un labākais vārtu guvējs [[Zlatans Ibrahimovičs]], vārtsargs [[Andreass Īsaksons]] un 131 spēli izlasē aizvadījušais pussargs [[Kims Šelstrems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://svenskfotboll.se/landslag/herrar/arkiv/landslag/2016/06/tre-enastaende-spelare-att-sakna/ |language=sv |title=Tre enastående spelare att sakna |accessdate={{dat|2016|8|25||bez}} |publisher=svenskfotboll.se }}</ref> Jau pirms turnīra darbu galvenā trenera amatā bija plānojis neturpināt [[Ēriks Hamrēns]], viņa vietā tika apstiprināts [[Janne Andešons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://svenskfotboll.se/landslag/herrar/arkiv/landslag/2016/04/-pk0407/ |title=Janne: "Ett hedersuppdrag och utmaning" |language=sv |accessdate=25 August 2016 |publisher=svenskfotboll.se}}</ref> === 2018. gada Pasaules kauss un 2020. gada Eiropas čempionāts === Jannes Andešona vadībā izlase sekmīgi aizvadīja [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikāciju]], izcīnot otro vietu grupā aiz [[Francijas futbola izlase|Francijas]]. Pateicoties labākai gūto un zaudēto vārtu starpībai, grupā tika apsteigta [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]]. Otrā vieta grupā ļāva piedalīties kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs, kur pretiniekos tika ielozēta [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]. Pirmajā spēlē savā laukumā tika izcīnīta uzvara 1:0, bet atbildes spēle [[Milāna|Milānā]] noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu, un Zviedrija kvalificējās finālturnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/13112017-italija_pirmo_reizi_kops_1958_gada_paliek |title=Itālija pirmo reizi kopš 1958. gada paliek ārpus Pasaules kausa |date={{dat|2017|11|13||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|11|16||bez}}}}</ref> 2018. gada Pasaules kausā [[Krievija|Krievijā]] Zviedrija savā grupā ar sešiem punktiem izcīnīja pirmo vietu. Pirmajā spēlē tika pieveikta [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]], vēlāk ar 1:2 tika zaudēts [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]], bet izšķirošajā spēlē ar 3:0 uzvarēta [[Meksikas futbola izlase|Meksika]]. Astotdaļfinālā Zviedrija uzvarēja [[Šveices futbola izlase|Šveici]], bet ceturtdaļfinālā ar 0:2 piekāpās [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasei]]. [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018.—2019. gada UEFA Nāciju līgā]] Zviedrija spēlēja B līmenī vienā grupā ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas]] un [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]] izlasēm. Zviedrija ar septiņiem punktiem uzvarēja grupā un tika paaugstināta uz A līgu. [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā spēlēja vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]], [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģiju]], [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. Zviedrija izcīnīja otro vietu grupā un kvalificējās [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/euro_2020/15112019-somija_pirmoreiz_kvalificejas_ec_finaltur |title=Somija pirmoreiz kvalificējas EČ finālturnīram, ceļazīmi nokārto arī Zviedrija |date={{dat|2017|11|15||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|11|16||bez}}}}</ref> == Atbalstītāji == Pirmie Zviedrijas atbalstītāji parādījas 1912. gada Olimpiskajās spēlēs. Atbalstītāji Zviedrijas izbraukuma spēlēs pirmo reizi parādījās 1974. gada Pasaules kausā Rietumvācijā, un kopš tā brīža Zviedrija ir atbalstīta lielajos turnīros. 2006. gada Pasaules kausa laikā, īpaši grupu turnīra mačā pret Paragvaju, spēli apmeklēja 50&nbsp;000 Zviedrijas fanu, kā arī 50&nbsp;000 fanu, kas spēli vēroja ārpus stadiona. Zviedru fani tika nosaukti par labākajiem 2006. gada čempionātā dēļ viņu milzīgā daudzuma, draudzīguma un mīlestības pret spēli. == Stadions == [[Attēls:Rasunda 2006-06-02.jpg|200px|thumb|Råsunda stadions|right]] Līdz 2012. gadam Zviedrijas nacionālais stadions bija ''[[Råsunda stadions|Råsunda]]'', bet tad to aizstāja ''[[Friends Arena]]''. ''Råsunda'' stadions ir uzskatāms par klasisku arēnu, vienu no diviem stadioniem pasaulē, otrs ir ''[[Rose Bowl (stadions)|Rose Bowl Stadions]]'' [[Pasadīna|Pasadīnā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurā ir notikušas gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa finālspēles. ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada Pasaules kausa]] fināls un [[FIFA sieviešu Pasaules kauss 1995|1995. gada sieviešu Pasaules kauss]] fināls). ''Råsunda'' stadions tika atvērts 1910. gada 18. septembrī, tā ietilpība bija tikai 2000, pārsvarā stāvvietas. ''Råsunda'' stadions un Valhāla stadions Gēteburgā tolaik bija pirmie futbola laukumi ar zāles segumu Zviedrijā. 1937. gadā stadiona ietilpība tika palielināta līdz 40&nbsp;000 vietām. Stadions tika izmantots futbola spēlēm 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā, tajā notika astoņas 1958. gada Pasaules kausa spēles. 1992. gada Eiropas čempionātā tajā notika četras spēles, un 1995. gada sieviešu Pasaules kausā tajā notika tikai finālspēle. ''Råsunda'' stadions ir vienīgais visā Skandināvijā, kurā ir notikuši četri lieli turnīri. Arī Gēteburgas stadionā parasti notiek dažas Zviedrijas izlases spēles, tajā skaitā Zviedrijas Futbola asociācijas 100 gadu svinību spēle pret Angliju 2004. gadā. Arī citi stadioni, piemēram, Malmē esošais tiek izmantoti Zviedrijas izlases spēlēs. == Rezultāti turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|Urugvaja}} [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija|1861}} [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]||Ceturtdaļfināls||8.||2||1||0||1||4||4 |- |-bgcolor=LemonChiffon |{{flaga|Francija}} [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]||'''Ceturtā vieta'''||4.||3||1||0||2||11||9 |- |- bgcolor="#cc9966" |{{flaga|Brazīlija}} [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]||'''Trešā vieta'''||3.||5||2||1||2||11||15 |- |{{flaga|Šveice}} [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |- bgcolor=silver |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Zviedrija}} [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]||'''Otrā vieta'''||2.||6||4||1||1||12||7 |- |{{flaga|Čīle}} [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Anglija}} [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Meksika}} [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]||Grupu turnīrs||9.||3||1||1||1||2||2 |- |{{flaga|Vācija}} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]||2. kārta||5.||6||2||2||2||7||6 |- |{{flaga|Argentīna}} [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]||Grupu turnīrs||13.||3||0||1||2||1||3 |- |{{flaga|Spānija}} [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Meksika}} [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]||Grupu turnīrs||21.||3||0||0||3||3||6 |- |- bgcolor="#cc9966" |{{flaga|ASV}} [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]||'''Trešā vieta'''||3.||7||3||3||1||15||8 |- |{{flaga|Francija}} [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Dienvidkoreja}}{{flaga|Japāna}} [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]||Astotdaļfināls||13.||4||1||2||1||5||5 |- |{{flaga|Vācija}} [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]||Astotdaļfināls||14.||4||1||2||1||3||4 |- |{{flaga|Dienvidāfrika}} [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Brazīlija}} [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Krievija}} [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]||Ceturtdaļfināls||7.||5||3||0||2||6||4 |- |{{flaga|Katara}} [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Kanāda}}{{flaga|ASV}}{{flaga|Meksika}} [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]||Sešpadsmitdaļfināls||32.-16. ||4||1||1||2||7||10 |- |'''Kopā'''||'''12/22'''||||51||19||13||19||80||73 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|Francija}} [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Spānija}} [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Beļģija}} [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Dienvidslāvija}} [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Francija}} [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Vācija}} [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |-bgcolor="#cc9966" |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Zviedrija}} [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]]||'''Pusfināls'''||4.||4||2||1||1||6||5 |- |{{flaga|Anglija}} [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Beļģija}}{{flaga|Nīderlande}} [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]||Grupu turnīrs||14.||3||0||1||2||2||4 |- |{{flaga|Portugāle}} [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]||Ceturtdaļfināls||7.||4||1||3||0||8||3 |- |{{flaga|Austrija}}{{flaga|Šveice}} [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]||Grupu turnīrs||10.||3||1||0||2||3||4 |- |{{flaga|Polija}}{{flaga|Ukraina}} [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]||Grupu turnīrs||11.||3||1||0||2||5||5 |- |{{flaga|Francija}} [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]||Grupu turnīrs||20.||3||0||1||2||1||3 |- |{{flaga|Eiropa}} [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]||Astotdaļfināls||10.||4||2||1||1||5||4 |- |{{flaga|Vācija}} [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- ||'''Kopā'''||'''7/17'''||||24||7||7||10||30||28 |} === Olimpiskajās spēlēs === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |-bgcolor=LemonChiffon |{{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]||'''Pusfināls'''||4.||2||0||0||2||1||14 |- |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]]||Astotdaļfināls||9.||2||0||0||2||3||5 |- |{{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920]]||Ceturtdaļfināls||6.||3||1||0||2||14||7 |-bgcolor="#cc9966" |{{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]||'''Trešā vieta'''||3.||5||3||1||1||18||5 |- |{{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936]]||Astotdaļfināls||9.||1||0||0||1||2||3 |-bgcolor=gold |{{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948]]||'''Čempione'''||1.||4||4||0||0||22||3 |-bgcolor="#cc9966" |{{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952]]||'''Trešā vieta'''||3.||4||3||0||1||9||8 |- |{{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Vācija}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|PSRS}} [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]]||Ceturtdaļfināls||6.||4||2||1||1||7||5 |- |'''Kopā'''||8/17||||25||13||2||10||76||50 |} Spēles no 1988. gada turnīra nav iekļautas izlases statistikā. Pēc 1988. gada spēlēm, šajā turnīra drīkst piedalīties tikai U-23 izlases. === Ziemeļvalstu futbola čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1924-28|1924–28]]||'''Finālisti'''||2||10||6||1||3||31||19 |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1929-32|1929–32]]||'''Finālisti'''||2||12||6||1||5||35||31 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1933-36|1933–36]]||'''Čempioni'''||1||12||7||2||3||31||22 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1937-47|1937–47]]||'''Čempioni'''||1||12||9||0||3||41||16 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1948-51|1948–51]]||'''Čempioni'''||1||12||7||2||3||36||22 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1952-55|1952–55]]||'''Čempioni'''||1||12||8||4||0||44||14 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1956-59|1956–59]]||'''Čempioni'''||1||12||9||2||1||45||17 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1960-63|1960–63]]||'''Čempioni'''||1||12||7||3||2||24||10 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1964-67|1964–67]]||'''Čempioni'''||1||12||5||4||3||22||14 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1968-71|1968–71]]||'''Čempioni'''||1||12||10||2||0||32||10 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1972-77|1972–77]]||'''Čempioni'''||1||12||8||2||2||24||9 |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1978-80|1978–80]]||'''Finālisti'''||2||6||3||0||3||7||6 |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1981-83|1981–83]]||'''Finālisti'''||2||5||2||1||2||6||4 |- |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 2000-01|2000–01]]||Piektā vieta||5||5||1||2||2||3||4 |- ||'''Kopā'''||14/14||||146||88||26||32||381||198 |} :''*Norādītie neizšķirti ietver spēles, kas beidzās 11 metru pēcspēles sitienos.'' :''**Zelta fons rāda, ka turnīrs ir uzvarēts. Sarkanā apmale rāda, ka turnīrs noticis mājas. === Visi rezultāti === Šajā tabulā ir uzskaitīti visi Zviedrijas rezultāti starptautiskos mačos līdz 2017. gada 11. oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://d01.fogis.se/svenskfotboll.se/ImageVault/Images/id_1058/scope_0/ImageVaultHandler.aspx160610102518-uq |language=sv |title=Sveriges motståndare 1908-2015 |accessdate={{dat|2016|8|25||bez}} |publisher=svenskfotboll.se |archive-date={{dat|2021|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210924111917/http://d01.fogis.se/svenskfotboll.se/ImageVault/Images/id_1058/scope_0/ImageVaultHandler.aspx160610102518-uq }}</ref> {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- ! Pretinieki ! Spēles ! Uzvaras ! Neizšķirti* ! Zaudējumi ! Gūtie vārti ! Zaudētie vārti ! Vārtu attiecība |- bgcolor="#d0ffd0" align="center" |- | style="text-align:left;"| {{fb|ALB}} || 5 || 3 || 1 || 1 || 10 || 5 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ALG}} || 4 || 3 || 1 || 0 || 9 || 1 || +8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ENG}} || 23 || 7 || 9 || 7 || 31 || 35 || −4 |- | style="text-align:left;"| {{flaga|ENG}} [[Anglijas amatieru futbola izlase|Anglija (amatieri)]] || 3 || 0 || 0 || 3 || 2 || 18 || −16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|UAE}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 3 || 2 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ARG}} || 3 || 1 || 1 || 1 || 6 || 6 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|USA}} || 8 || 4 || 0 || 4 || 13 || 10 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|AUS}} || 5 || 1 || 2 || 2 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|AUT}} || 36 || 13 || 6 || 17 || 55 || 55 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|AZE}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 4 || 0 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BHR}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BLR}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 16 || 2 || +14 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BRB}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BEL}} || 15 || 5 || 2 || 8 || 30 || 23 || +7 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BIH}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 4 || 2 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BOT}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 2 || 1 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BRA}} || 15 || 2 || 3 || 10 || 17 || 35 || −18 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BUL}} || 16 || 10 || 2 || 4 || 28 || 12 || +16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CZE}} || 3 || 1 || 2 || 0 || 6 || 5 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TCH}} || 16 || 3 || 4 || 9 || 21 || 36 || −15 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CHI}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|DEN}} || 106 || 46 || 20 || 40 || 187 || 175 || +12 |- | style="text-align:left;"| {{fb|RSA}}^[[#1|1]] || 3 || 1 || 1 || 1 || 4 || 2 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|KOR}} || 4 || 2 || 2 || 0 || 17 || 3 || +14 |- | style="text-align:left;"| {{fb|YUG}} || 11 || 4 || 2 || 5 || 17 || 19 || −2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ECU}} || 2 || 0 || 1 || 1 || 2 || 3 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|EGY}} || 4 || 2 || 0 || 2 || 10 || 3 || +7 |- | style="text-align:left;"| {{fb|FRO}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 4 || 1 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|FRA}} || 21 || 6 || 5 || 10 || 21 || 29 || −8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|GRE}} || 7 || 2 || 3 || 2 || 17 || 8 || +9 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CRO}} || 4 || 1 || 0 || 3 || 4 || 5 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|EST}} || 16 || 14 || 2 || 0 || 53 || 16 || +37 |- | style="text-align:left;"| {{fb|IRN}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 3 || 1 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ISL}} || 15 || 11 || 2 || 2 || 35 || 15 || +20 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ITA}} || 23 || 6 || 6 || 11 || 24 || 28 || −4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ISR}} || 12 || 7 || 4 || 1 || 26 || 9 || +17 |- | style="text-align:left;"| {{fb|IRL}} || 11 || 5 || 3 || 3 || 17 || 14 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|JAM}} || 2 || 1 || 1 || 0 || 2 || 1 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|JPN}} || 5 || 1 || 3 || 1 || 7 || 7 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|JOR}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CMR}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|QAT}}^[[#2|2]] || 3 || 2 || 1 || 0 || 8 || 2 || +6 |- | style="text-align:left;"| {{fb|KAZ}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CYP}} || 6 || 5 || 1 || 0 || 19 || 3 || +16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|COL}} || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CRI}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CIV}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 2 || 1 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|RUS}} || 8 || 3 || 3 || 2 || 12 || 9 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CUB}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || +8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CHN}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 6 || 2 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LAT}} || 17 || 11 || 4 || 2 || 54 || 12 || +42 |- | style="text-align:left;"| {{flaga|GBR}} [[Lielbritānijas futbola izlase|Lielbritānija]] || 1 || 0 || 0 || 1 || 1 || 12 || −11 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LIT}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 22 || 3 || +19 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LIE}} || 4 || 4 || 0 || 0 || 10 || 1 || +9 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LUX}} || 6 || 5 || 1 || 0 || 16 || 1 || +15 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MKD}} || 3 || 3 || 0 || 0 || 4 || 1 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MAS}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 3 || 1 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MLT}} || 11 || 11 || 0 || 0 || 42 || 2 || +40 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MEX}} || 9 || 4 || 3 || 2 || 8 || 5 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MNE}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 6 || 3 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MDA}} || 7 || 7 || 0 || 0 || 20 || 3 || +17 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NGA}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 5 || 2 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NED}} || 25 || 8 || 6 || 11 || 48 || 47 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NOR}} || 106 || 60 || 22 || 24 || 276 || 145 || +131 |- | style="text-align:left;"| {{fb|OMA}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 1 || 0 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|PAR}} || 3 || 1 || 1 || 1 || 4 || 4 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|POL}} || 26 || 14 || 4 || 8 || 56 || 37 || +19 |- | style="text-align:left;"| {{fb|POR}} || 17 || 6 || 6 || 5 || 26 || 18 || +8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|URS}} || 18 || 5 || 6 || 7 || 21 || 37 || −16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ROM}} || 9 || 4 || 3 || 2 || 20 || 10 || +10 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SMR}} || 4 || 4 || 0 || 0 || 22 || 0 || +22 |- | style="text-align:left;"| {{fb|KSA}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 6 || 3 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SEN}} || 1 || 0 || 0 || 1 || 1 || 2 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SER}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 2 || 3 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SIN}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 5 || 0 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SYR}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SCO}} || 12 || 6 || 1 || 5 || 19 || 14 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SVK}} || 4 || 2 || 2 || 0 || 4 || 1 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SLO}} || 2 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|FIN}} || 88 || 67 || 11 || 10 || 295 || 95 || +200 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ESP}} || 13 || 3 || 4 || 6 || 15 || 21 || −6 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SUI}} || 28 || 10 || 7 || 11 || 46 || 42 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|THA}} || 5 || 4 || 1 || 0 || 13 || 4 || +9 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TRI}} || 2 || 1 || 1 || 0 || 5 || 0 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TUN}} || 4 || 2 || 1 || 1 || 3 || 2 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TUR}} || 10 || 2 || 4 || 4 || 11 || 12 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|UKR}} || 4 || 1 || 1 || 2 || 3 || 4 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|HUN}} || 45 || 16 || 11 || 18 || 77 || 91 || −14 |- | style="text-align:left;"| {{fb|URU}} || 3 || 2 || 0 || 1 || 6 || 3 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|GER}} || 37 || 13 || 9 || 15 || 62 || 70 || −8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|GDR}} || 6 || 2 || 1 || 3 || 8 || 9 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|WAL}} || 7 || 6 || 1 || 0 || 16 || 3 || +13 |- | style="text-align:left;"| {{fb|VEN}} || 1 || 0 || 0 || 1 || 0 || 2 || −2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NIR}} || 7 || 3 || 1 || 3 || 7 || 10 || −3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|PRK}} || 3 || 1 || 2 || 0 || 6 || 2 || +4 |- class="sortbottom" ! Kopā || 1004 || 493 || 217 || 294 || 2034 || 1341 || +693 |} :¹ Ieskaitot spēli pret DĀR attīstības izlasi {{dat|2011|1|22||bez}} (1−1) :² Ieskaitot spēli pret Kataras U23 izlasi {{dat|2012|1|23||bez}} (5−0) == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Zviedrija}} <!--Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] otrās kārtas (izslēgšanas) spēlēm 2026. gada 26. un 31. martā attiecīgi pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/03/herrtrupp-playoff/ |title=God mix i Graham Potters marstrupp |website=svenskfotboll.se |access-date={{dat|2026|4|11||bez}}|language=sv}}</ref> Spēļu skaits un gūtie vārti ir pēc 31. marta spēles pret Poliju. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Noels Tērnkvists]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|2|1|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Melkers Elborgs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|5|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Viktors Ēriksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|9|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Elliots Struds]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hermans Jūhanssons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|10|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Villiots Svedbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Gustavs Lundgrēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|18|df=y}}|caps=2|goals=1|club=[[GAIS]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jespers Kārlstrems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jāsins Ajāri]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Hugo Lāšons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gustavs Nilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Tāha Ālī]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ronijs Bardagdži]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|11|15|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}}--> === Komandas treneri === {| |- |'''Galvenais treneris'''|| {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] |- |'''Trenera asistents'''|| {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Hambergs]] |- |'''Trenera asistents'''|| {{flaga|Zviedrija}} [[Sebastians Lāšons]] |} == Spēlētāju rekordi == ''Atjaunots {{dat|2023|6|21||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_matches.php?id=191 |language=en |title=Appearances for Sweden National Team |accessdate={{dat|2023|6|21||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> '''''Izceltie''' spēlētāji vēl spēlē izlases sastāvā.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Andešs Svensons]] |1999—2013 |148 |- |[[Tomass Ravelli]] |1981—1997 |143 |- |[[Sebastians Lāšons]] |2008—2021 |133 |- |[[Andreass Īsaksons]] |2002—2016 |133 |- |[[Kims Šelstrems]] |2001—2016 |131 |- |[[Zlatans Ibrahimovičs]] |2001—2023 |122 |- |[[Ūlofs Melbergs]] |2000—2012 |117 |- |[[Rolands Nilsons]] |1986—2000 |116 |- |[[Bjērns Nordkvists]] |1963—1978 |115 |- |[[Niklass Aleksandersons]] |1993—2008 |109 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Zlatans Ibrahimovičs]] |2001—2023 |62 |- |[[Svens Rīdels]] |1923—1932 |49 |- |[[Gunnars Nordāls]] |1942—1948 |43 |- |[[Henriks Lāšons]] |1993—2009 |37 |- |[[Gunnars Grēns]] |1940—1958 |32 |- |[[Kennets Andešons]] |1990—2000 |31 |- |[[Markuss Allbeks]] |1999—2008 |30 |- |[[Martins Dālīns]] |1991—1997 |29 |- |[[Agne Sīmonsons]] |1957—1967 |27 |- |[[Tomass Brolīns]] |1990—1995 |27 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120606000450/http://hem.passagen.se/fotbollslandslaget/statistiktest.htm Nacionālās izlases statistika] * [http://www.rsssf.com/tablesz/zwed-intres.html RSSSF rezultātu arhīvi no 1908. gada] * [http://www.rsssf.com/miscellaneous/zwed-coach-triv.html RSSSF treneru arhīvs] * [http://www.planetworldcup.com/NATIONS/swe.html Pasaules kausa vēsture] * [http://www.bolletinen.se/ Nacionālās izlases statistika Bolletinen.se] {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 50qu9n99jro88j8te73ouuku49agnav 4488748 4488743 2026-07-01T10:37:12Z Vylks 50297 4488748 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Zviedrija | Badge = Futbols-Zviedrija.png | Badge_size = 125px | FIFA Trigramme = SWE | Nickname = ''Blågult'' (Zili-dzeltenie) | Association = [[Zviedrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|ENG}} [[Greiems Poters]] | Captain = [[Viktors Lindelēfs]] | Asst Manager = | Most caps = [[Andešs Svensons]] (148) | Top scorer = [[Zlatans Ibrahimovičs]] (62) | Home Stadium = ''[[Strawberry Arena]]'' | FIFA Code = SWE | FIFA Rank = {{Nft rank|38.|up|4|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1994. gada novembris | FIFA min = 45. | FIFA min date = 2015. gada marts, 2015. gada oktobris—novembris, 2017. gada marts | pattern_la1 = _swe26h | pattern_b1 = _swe26hA | pattern_ra1 = _swe26h | pattern_sh1 = _swe26h | pattern_so1 = _swe26hl | leftarm1 = FFF200 | body1 = FFF200 | rightarm1 = FFF200 | shorts1 = 000040 | socks1 = FFF200 | pattern_la2 = _swe24a | pattern_b2 = _swe24a | pattern_ra2 = _swe24a | pattern_sh2 = _swe24a | pattern_so2 = _swe24al | leftarm2 = 000040 | body2 = 000040 | rightarm2 = 000040 | shorts2 = 000040 | socks2 = 000040 | First game = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija 11:3 {{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]]<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija 12:0 [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] {{flaga|Latvija}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N|bez}})<br />{{Fb|SWE}} 12:0 {{fb-rt|KOR}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1948|8|5|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānijas futbola izlase|Lielbritānija]] 12:1 Zviedrija {{flaga|Zviedrija}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|20|N|bez}}) | World cup apps = 13 | World cup first = 1934 | World cup best = 2. vieta: [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] | Regional name = [[Eiropas Čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 7 | Regional cup first = [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] | Regional cup best = Pusfināls, [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] }} '''Zviedrijas futbola izlase''' ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Zviedrija|Zviedrijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās, to pārvalda [[Zviedrijas Futbola asociācija]]. Zviedrija mājas spēles aizvada ''[[Friends Arena]]'' stadionā [[Stokholma|Stokholmā]]. Komandas galvenais treneris ir angļu speciālists [[Greiems Poters]]. Zviedrijas izlase pirmo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] piedalījās [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]]. Kopš tā laika Zviedrija ir piedalījusies 13 Pasaules kausa finālturnīros un sešos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]. Lielāko panākumu komanda sasniedza [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada Pasaules kausā]], kad spēlēja finālā, divas reizes izcīnīta trešā vieta&nbsp;— [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950.]] un [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gadā]]. Zviedrijas futbolistu sasniegumu vidū ir arī zelta medaļas [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un bronzas medaļas [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]. un [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gadā]]. Izlase sasniedza pusfinālu [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gada Eiropas čempionātā]]. Tradicionāli Zviedrijas galvenie sāncenši ir [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] un [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], lai gan gadu laikā ir attīstījušās arī citas sāncensības. == Vēsture == Zviedrija tradicionāli ir bijusi stipra komanda starptautiskajā futbolā, to apliecinot vienpadsmit reizes spēlējot [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] un iegūstot trīs medaļas [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajās spēlēs]]. Zviedri izcīnīja otro vietu [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada Pasaules kausā]], kad tā bija rīkotājvalsts, finālā zaudējot [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] ar 2–5. Zviedri divreiz ir ierindojušies trešajā vietā&nbsp;— [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950.]] un [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gadā]]. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gadā]] viņi palika ceturtie. === Agrīnā vēsture === Zviedrija savu pirmo starptautisko spēli nospēlēja pret Norvēģiju 1908. gada 12. jūlijā un uzvarēja ar 11–3. Citas spēles 1908. gadā bija pret Angliju, Nīderlandi (divreiz) un Beļģiju. Zviedrija zaudēja visās šajās spēlēs. Tajā pašā gadā Zviedrija pirmo reizi piedalījās Olimpiskajās spēlēs. Zviedri zaudēja [[Lielbritānijas futbola izlase|Lielbritānijas olimpiskajai komandai]] ar 1–12, tas kļuva par lielāko zaudējumu Zviedrijas futbola vēsturē. No 1910. līdz 1930. gadam Zviedrija spēlēja tikai draudzības spēles. 1916. gadā Zviedrija pirmo reizi uzvarēja Dāniju. Komanda spēlēja arī 1912. gada Olimpiskajās spēlēs (kā saimnieki). Vēlāk arī 1920. un 1924. gada Olimpiskajās spēlēs, kur Zviedrija ieguva bronzu - savu pirmo medaļu. Debitējot Pasaules kausā [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]], komanda nokļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. === 1938. gada Pasaules kauss === 1938. gada čempionāts bija otrā reize, kad Zviedrija kvalificējās Pasaules kausam. Pirmajā kārtā viņiem bija paredzēts spēlēt pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], bet pēc tam, kad Vācija [[Anšluss|okupēja Austriju]], tā vairs nevarēja piedalīties turnīrā. Tāpēc Zviedrija uzreiz nokļuva ceturtdaļfinālā, kur bija jāspēlē pret [[Kubas futbola izlase|Kubas izlasi]]. Zviedrija pieveica Kubu ar 8–0, [[Harijs Andešons]] un [[Gustavs Veterstrems]] guva katrs pa trim vārtiem. Pusfināla mačā pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] zviedri zaudēja ar 1–5. Zviedrijas nākamais mačs bija par trešo vietu pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]]. Tajā spēlē Zviedrija zaudēja ar 2–4 un pabeidza turnīru ceturtajā vietā, pirmo un vienīgo reizi Zviedrijas futbola vēsturē. === 1948. gada vasaras olimpiskās spēles === Pirmajā kārtā zviedri spēlēja pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Austrijas komanda kvalificējās bez saviem profesionālajiem spēlētājiem. Tas bija pārsteigums, jo Austrijas līgā bija daudz profesionālu spēlētāju, kuriem bija atļauts piedalīties turnīrā. Spēle notika ''[[White Hart Lane]]'' stadionā [[Londona|Londonā]], un Zviedrija uzvarēja ar 3-0. Otrajā spēlē Zviedrija spēlēja pret Koreju un uzvarēja ar 12–0, kas bija viena no lielākajiem rezultātiem, ar kādu Zviedrija ir uzvarējusi. Pusfinālā Zviedrija spēlēja pret [[Dānijas futbola izlase|dāņiem]] un uzvarēja tos ar 4–2. Fināls notika leģendārajā [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] Londonā. Spēli apmeklēja 40&nbsp;000 cilvēku, kas bija liels skaits tajās dienās. Zviedrija finālā spēlēja pret Dienvidslāviju un uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita [[Gunnars Grēns]] (24', 67'), [[Stepans Bobeks]] (42') un [[Gunnars Nordāls]] (48'). Šī bija pirmā Zviedrijas uzvara kādā starptautiskā turnīrā. === 1950. gada Pasaules kauss === [[Zviedrijas Futbola asociācija]] neatļāva nevienam profesionālam futbolistam piedalīties [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausā]]. Līdz ar to turnīra laikā Zviedrijas izlasē spēlēja tikai amatieri. Kvalificējoties turnīram kā viena no sešām Eiropas nacionālajām komandām, Zviedrija spēlēja vienā grupā ar [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaju]] (Indija izstājās). Pirmajā spēlē [[Sanpaulu]] zviedri uzvarēja itāļus ar 3–2. Otrajā spēlē bija neizšķirts 2–2 pret Paragvaju. Izcīnot pirmo vietu grupā, zviedri kvalificējās fināla grupu turnīram. Pirmā spēle nākamajā kārtā bija pret Brazīliju. Spēle notika ''[[Estádio do Maracanã|Maracanã]]'' stadionā, to apmeklēja 138&nbsp;000 skatītāju, līdz šim tā ir visapmeklētākā spēle Zviedrijas futbola vēsturē. Spēle beidzās 7–1 Brazīlijas labā. Nākamā spēle bija pret Urugvaju, ar ko Zviedrija spēlēja pirmo reizi Pasaules kausa vēsturē. Spēle notika Sanpaulu, un Urugvaja uzvarēja ar 3–2, kas nozīmēja, ka zviedri vairs nevarēja turpināt cīnīties par zeltu. Pēdējā spēle turnīrā bija pret Spāniju. Zviedrija uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita Stigs Sundkvists (15'), Brors Melbergs (34') un [[Karls Ēriks Palmers]] (79'). Zviedri palika trešie un izcīnija savu pirmo Pasaules kausa medaļu. === 1958. gada Pasaules kauss === [[Attēls:Swedish squad at the 1958 FIFA World Cup.jpg|200px|right|thumb|Zviedrija izcīnija sudraba medaļu 1958. gada Pasaules kausā.]] [[1958. gada FIFA Pasaules kauss]] notika Zviedrijā. 1956. gadā Zviedrijas Futbola asociācija atļāva profesionāliem futbolistiem pārstāvēt savu valsti izlasē, dodot zviedru faniem cerības. Zviedrija kā rīkotājvalsts bija vienā grupā ar Meksiku, Ungāriju un Velsu. Pirmā spēle bija pret Meksiku, un tā tika aizvadīta [[Solna|Solnā]] Zviedrijas nacionālajā stadionā ''[[Råsunda Stadium|Råsunda]]'', to apmeklēja apmēram 32&nbsp;000 cilvēku. Zviedrija uzvarēja spēli ar 3–0 un pārņēma vadību 3. grupā. Nākamā spēle bija pret Ungāriju, kas palika otrajā vietā 1954. gada Pasaules kausā Šveicē un bija arī 1952. gada vasaras olimpisko spēļu čempione. Arī šī spēle notika ''Råsunda'' stadionā, zviedri to uzvarēja ar 2–1, abus vārtus iesita [[Kurts Hamrins]]. Nākamā spēle pret Velsu noslēdzās neizšķirti 0-0. Tiekot līdz ceturtdaļfinālam un spēlējot ''Råsunda'' stadionā jau ceturto reizi šajā turnīrā, zviedri tikās ar [[PSRS futbola izlase|PSRS izlasi]] un uzvarēja ar 2–0. Pusfināls ''[[Ullevi]]'' stadionā [[Gēteborga|Gēteborgā]] bija vienīgā spēle turnīrā, ko Zviedrija nespēlēja ''Råsunda'' stadionā. 50&nbsp;000 liels skatītāju pūlis apmeklēja labāko spēli, ko Zviedrija aizvadīja šajā turnīrā. Rietumvācija bija vadībā ar 1–0, kad [[Ērihs Juskovjaks]] tika noraidīts 59. minūtē. Zviedrija uzvarēja ar 3–1. Fināls ''Råsunda'' stadionā notika starp [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausa]] finālisti Brazīliju un rīkotājvalsti Zviedriju. Kopējais apmeklētāju skaits bija apmēram 52&nbsp;000 cilvēku. Brazīlija pirmo reizi kļuva par pasaules čempioni, sagraujot Zviedriju ar 5–2. Zviedrijai tādējādi šis kļuva par lielāko sasniegumu pasaules čempionātos. Pēc finālmača Brazīlijas futbolisti godināja rīkotājvalsti, skrienot apkārt futbola laukumam ar Zviedrijas karogu. === 1960. gadi === Pēc veiksmīgā 1958. gada čempionāta Zviedrijas panākumi samazinājās. [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962. gada]] čempionāta kvalifikācijā Zviedrija uzvarēja savā grupā (iesitot 10 vārtus, bet ielaižot tikai 3), taču vēl bija jāuzvar Šveice izslēgšanas spēlēs. Spēle notika Rietumberlīnē, un Šveice uzvarēja ar 2–1. Zviedrija piedalījās [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijā. Izlase sāka izslēgšanas spēlēs pret Norvēģiju, uzvarot pirmajā spēlē un nospēlējot neizšķirti otrajā. Nākamajā kārtā zviedri uzvarēja Dienvidslāviju ar 3–2. Ceturtdaļfinālā zviedri spēlēja pret esošajiem Eiropas čempioniem PSRS. Pirmajā spēlē bija neizšķirts, bet otrajā Zviedrija zaudēja ar 1–3. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīra laikā Zviedrija spēlēja UEFA kvalifikācijas otrajā grupā. Zviedrija kvalifikāciju sāka pret Rietumvāciju un nospēlēja neizšķirti, pēc tam viņi uzvarēja Kipru ar 3–0. Tikai grupas uzvarētāja tika tālāk, Zviedrija izkrita nākamajā spēlē, zaudējot Rietumvācijai. Zviedrija veiksmīgi uzsāka [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikāciju, taču viņi netika tālāk par otro grupu. Zviedrijas galvenais panākums sešdesmitajos gados bija iekļūšana 1970. gada Pasaules čempionātā, uzvarot UEFA kvalifikācijas piektajā grupā priekšā Norvēģijai un Francijai. Zviedrija finālturnīra grupā palika trešajā vietā, tādējādi izstājoties no čempionāta. Zviedrijas grupas uzvarētāji Itālija aizkļuva līdz finālam, kur zaudēja Brazīlijai. === 1974. gada Pasaules kauss === [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Zviedrija bija vienā grupā ar Austriju, Ungāriju un Maltu. Zviedri palika otrajā vietā un kvalificējās Pasaules kausam Meksikā. Finālturnīrā ar Zviedriju vienā grupā bija Urugvaja, Nīderlande un Bulgārija. Pirmā spēle pret Bulgāriju beidzās neizšķirti. Arī otrajā spēlē pret Nīderlandi bija neizšķirts. Pēdējā spēle grupā bija pret Urugvaju. Tajā spēlē Zviedrija izcīnija pirmo uzvaru turnīrā ar 3–0, vārtus guva [[Rolands Sandbergs]] (74') un [[Ralfs Ēdstrems]] (46', 77'). Zviedrija palika otrajā vietā grupā un iekļuva nākamajā kārtā. Nākamās kārtas grupu turnīrā Zviedrija zaudēja Polijai ar 0–1. Situācija pēc zaudējuma poļiem bija šāda: ja Zviedrija zaudētu Rietumvācijai tikai ar vienu vārtu pārsvaru un Dienvidslāvija uzvarētu Poliju, zviedri būtu otrie grupā un varētu spēlēt par bronzas medaļām. Tā kā Polija uzvarēja Dienvidslāviju ar 2–1, Zviedrijai vajadzēja uzvarēt rīkotājvalsti - [[Rietumvācija|Rietumvāciju]], lai grupā būtu otrie. Spēle pret Rietumvāciju notika [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un to apmeklēja 66&nbsp;500 cilvēku. Zviedru uzbrucējs Ralfs Ēdstrems izvirzīja skandināvus vadībā ar 1–0 pēc spēlētām 29 minūtēm. Spēles otrajā pusē Rietumvācija pārņēma kontroli pār spēli. Vācija uzvarēja ar 4–2. Pēc turnīra vācu spēlētāji atzina, ka spēle pret Zviedriju bija labākā visā turnīrā. Pēdējā spēle pret Dienvidslāviju, kas notika Diseldorfā, beidzās ar Zviedrijas uzvaru 2–1. Komanda pabeidza turnīru piektajā vietā. === 1979.–1990. === Pēc veiksmīgajiem septiņdesmitajiem gadiem, kad Zviedrija sasniedza visus trīs Pasaules kausa finālturnīrus, zviedri nomainīja treneri. [[Georgs Ēriksons|Georga Ēriksona]] vietā stājās [[Lāšs Arnesons]]. Arnesons pirms kļuva par izlases treneri bija veiksmīgs treneris ''[[Östers IF]]'' klubā. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma kvalificēties [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausam]] komandas vadību pārņēma [[Ulle Nordins]]. Astoņdesmitajos gados Zviedrija neiekļuva nevienā Pasaules kausā vai Eiropas čempionātā. Tad uzvarēja 1990. gada Pasaules kausa kvalifikācijas grupā un pirmo reizi iekļuva turnīrā pēdējo 12 gadu laikā. Tomēr Pasaules kauss Zviedrijas izlasei beidzās pēc trīs zaudējumiem grupu turnīrā pret Brazīliju, Skotiju un Kostariku. === 1992. gada Eiropas čempionāts === Kā 1992. gada čempionāta rīkotāji Zviedrija pirmo reizi spēlēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Viņi bija vienā grupā ar Dāniju, Franciju un Angliju. Zviedrija no grupas kvalificējās kā uzvarētāja, atstājot otrajā vietā nākamos čempionus dāņus. Tomēr pusfinālā Zviedrija zaudēja Vācijai ar 2–3. Vieta pusfinālā ir līdz šim labākais Zviedrijas panākums Eiropas čempionātos. === 1994. gada Pasaules kauss === Zviedrija kvalificējās [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausam]], ieņemot pirmo vietu savā kvalifikācijas grupā. Čempionātā zviedri spēlēja B grupā ar Brazīliju, Kamerūnu un Krieviju. Pirmajā spēlē pret Kamerūnu šķita, ka atkal spēle beigsies ar 1–2 zaudējumu, ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausā]] zviedri zaudēja visās trīs spēlēs ar 1–2), bet 75. minūtē [[Martins Dālins]] guva vārtus, un mačs beidzās 2–2. Nākamajā spēlē pret Krieviju pretinieki sākumā izvirzījās vadībā ar 1–0. Zviedri panāca izlīdzinājumu ar [[Tomass Brolins|Tomasa Brolina]] izpildīto soda sitienu. Vēlāk Martins Dālins guva divus vārtus, un spēle noslēdzās ar 3–1. Nākamā spēle pret Brazīliju beidzās neizšķirti 1–1, vārtus guva [[Kennets Andešons]] ('23) un [[Romariu]] ('47). Pirmajā izslēgšanas kārtas mačā Zviedrija tikās ar Saūda Arābiju, un uzvarēja ar 3–1. Divus vārtus guva Kennets Andešons, vienus&nbsp;– Martins Dālins. Ceturtdaļfināla mačs pret Rumāniju kļuva neaizmirstams zviedru faniem. Pēc tam, kad Zviedrija izvirzījās vadībā otrā puslaika beigās, rumāņi tomēr panāca izlīdzinājumu pēdējas minūtēs, un mačs turpinājās papildlaikā. Rumānijas izlases spēlētājs [[Florins Redučoju]], kurš guva pirmos savas komadas vārtus, iesita vēlreiz 101. minūtē, izvirzot rumāņus vadībā. Tomēr piecas minūtes pirms beigām Kennets Andešons guva vārtus ar galvu un izlīdzināja rezultātu 2–2. Pēcspēles 11 metru sitieni sākās ar zviedra [[Hakans Milds|Hakana Milda]] kļūmi, bet [[Tomass Ravelli]] atvairīja [[Dans Petresku|Dana Petresku]] un [[Miodrags Belodediči|Miodraga Belodediči]] 11 metru sitienus, nodrošinot zviedriem uzvaru un padarot sevi par varoni. Zviedrija pusfinālā tikās ar Brazīliju. Viņi guva vārtus pret Brazīliju grupu turnīrā, bet otro reizi to neatkārtoja. Pēc tam, kad Junass Terns tika noraidīts no laukuma, Romariu 80. minūtē guva vienīgos vārtus mačā. Spēlē par trešo vietu Zviedrija spēlēja pret Bulgāriju, kas pusfinālā zaudēja Itālijai. Zviedrija guva četrus vārtus pirmajā puslaikā, bet otrais puslaiks pagāja bez vārtiem. Zviedrija izcīnija bronzas medaļas, kas ir labākais sasniegums Pasaules kausā kopš 1958. gada sudraba. Tas ļāva vēlāk Zviedrijai uz vienu mēnesi pakāpties uz otro vietu [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] (1994. gada novembrī). Zviedrija turnīru pabeidza kā komanda, kas iesitusi visvairāk vārtu&nbsp;– 15. === 2000. gada Eiropas čempionāts === Zviedrija kvalificējās šim turnīram, uzvarot visās spēlēs, izņemot izbraukuma maču pret Angliju (0–0), un ielaižot tikai vienus vārtus. Čempionāts tomēr bija liela vilšanās. Zviedrija atklāšanas mačā zaudēja [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijai]] ar 1–2. [[Jūhans Melbijs]] iesita vārtus 53. minūtē pēc beļģu vārtsarga [[Filips De Vilde|Filipa De Vildes]] kļūdas, Beļģijai 43. minūtē vārtus guva [[Bārts Gors]] un 46. minūtē [[Emils Mpenza]]. Pēc tam Zviedrija nospēlēja neizšķirti 0–0 pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]] un zaudēja [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]] ar 1–2. Vārtus iesita [[Henriks Lāšons]], bet Itālijai vārtus guva [[Luidži Di Bjadžo]] un [[Alesandro Del Pjēro]]. Zviedri grupā palika pēdējie. Itālija finišēja pirmā, otrā bija Turcija. === 2002. gada Pasaules kauss === Zviedrija bija viena no ''nāves'' grupas komandām, F grupā bija arī spēcīgie argentīnieši un angļi, kā arī Nigērija. Pirmais mačs bija pret Angliju. [[Sols Kempbels]] izvirzīja angļus vadībā pēc [[Deivids Bekhems|Deivida Bekhema]] izpildītā stūra sitiena. Otrajā puslaikā zviedri pilnībā pārņēma iniciatīvu, veidojot daudzus vārtu gūšanas momentus. Izlīdzinošos vārtus guva pussargs [[Niklass Aleksandešons]] pēc spēcīga sitiena ar kreiso kāju. Spēle beidzās neizšķirti 1–1. Nākamā spēle bija pret Nigēriju. [[Džuliuss Agahova]] izvirzīja Nigēriju vadībā. Zviedri panāca izlīdzinājumu, vārtus gūstot Henrikam Lašonam. Vēlāk spēlē pret Lāšonu tika izdarīts pārkāpums soda laukumā, un zviedri varēja izpildīt soda sitienu, to izpildīja pats Lāšons. Zviedrija uzvarēja ar 2–1. Pēdējā grupu turnīra mačā Zviedrija tikās ar Argentīnu, kurai vajadzēja tikai uzvaru pēc zaudējuma angļiem ar 0–1 iepriekšējā spēlē. Pussargs [[Andešs Svensons]] iesita lielisku brīvsitienu no 30 metriem. Vēlāk [[Andrēass Andešons]] trāpija vārtu pārliktnim. [[Matiass Junsons]] pārkāpa noteikumus soda laukumā, un Argentīna varēja izpildīt soda sitienu. Ariels Ortega uzsita tieši virsū zviedru vārtsargam [[Magnuss Hedmans|Magnusam Hedmanam]], Bet [[Ernans Krespo]] savāca atlēkušo bumbu un raidīja to vārtsargam starp kājām, gūstot vārtus. Šis bija strīdīgs vārtu guvums, jo Krespo ieskrēja laukumā, tieši tajā brīdī, kad Ortega izpildīja sitienu. Spēle beidzās 1–1, un Zviedrija uzvarēja grupā, Anglija palika otrā, Argentīna un Nigērija izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Astotdaļfinālā Zviedrija spēlēja pret Senegālu. Henriks Lāšons ātri izvirzīja zviedrus vadībā, pēc Andeša Svensona izpildītā stūra sitiena. Senegālai izlīdzinājumu panāca [[Henrijs Kamara]]. Senegāla guva vēl vienus vārtus, taču tos neieskaitīja dēļ aizmugures. Spēle turpinājās papildlaikā līdz zelta vārtiem. Uzlecošā zvaigzne [[Zlatans Ibrahimovičs]] iznāca laukumā un gandrīz vinnēja spēli. Viņš veica lielisku skrējienu pa labo malu, garām dažiem Senegālas spēlētājiem un sita ar kreiso kāju no sarežģīta leņķa tieši virsū vārtsargam [[Tonijs Silva|Tonijam Silvam]]. Lāšons un Svensons bija lieliskās pozīcijās, lai tiem piespēlētu, tomēr viņš izvēlējās sist. Vēlāk Andešs Svensons veica lielisku māņu kustību pret aizsargu un izdarīja spēcīgu sitienu, kas trāpija pa stabu. Silvam nebūtu cerību to atvairīt. Pēc tam Henrijs Kamara izpildīja vāju sitienu, kas lidoja garām Hedmanam, trāpija pa stabu, un bumba ielidoja vārtos. Līdz ar to Zviedrija izstājās no turnīra. [[Attēls:Swedish national football team 2006.jpg|thumb|Zviedrijas nacionālā izlase 2006. gadā]] === 2004. gada Eiropas čempionāts === Zviedri sāka turnīru [[Portugāle|Portugālē]] ar nelielām cerībām. Bet pēc graujošās 5–0 uzvaras pār [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] viņi kļuva par vieniem no turnīra favorītiem. [[Frēdriks Jungbergs]] sāka vārtu birumu pēc teicamas [[Zlatans Ibrahimovičs|Zlatana Ibrahimoviča]] piespēles. [[Henriks Lāšons]] iesita vēl divus vārtus otrajā puslaikā. Pirmos vārtus viņš iesita ar galvu pēc tam, kad teicami saņēma [[Ēriks Ēdmans|Ērika Ēdmana]] piespēli. 4–0 panāca Ibrahimovičs, realizējot soda sitienu. Uz maiņu uznākušais [[Markuss Allbeks]] iesita pēdējos vārtus spēlē. Pēc 5–0 uzvaras Zviedrija kļuva par komandu, no kuras baidījās, un daudzi bija pārsteigti par Zviedrijas uzbrūkošo stilu, jo tā vairāk bija zināma kā komanda, kas spēlē aizsardzības futbolu. Nākamā spēle bija pret [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasi]]. Pēc nospēlētām 36 minūtēm [[Antonio Kasāno]] iesita pirmos vārtus spēlē pēc [[Kristiāns Panuči|Kristiāna Panuči]] piespēles. Zviedru vārtsarga [[Andreass Īsaksons|Andreasa Īsaksona]] lieliskā spēle ļāva zviedriem izturēt turpmāko spēli, un pēc 84 nospēlētām minūtēm Zviedrija beidzot panāca izlīdzinājumu. Zlatans Ibrahimovičs veica labu sitienu ar [[Papēdis|papēdi]], un bumba nonāca vārtos. Zviedrijas pēdējā spēle grupā notika pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Jau iepriekš bija zināms&nbsp;— ja Zviedrija un Dānija nospēlētu 2–2, Itālija tiktu izslēgta no turnīra. Tieši tā arī notika. Dānija lielu spēles daļu bija vadībā ar 2–1, tomēr spēles beigās Matiass Junsons guva vārtus pēc vairākiem rikošetiem. Itālijai turnīrs bija beidzies, bet gan Dānija, gan Zviedrija iekļuva ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā zviedriem bija jātiekas ar [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes izlasi]]. Spēles pamatlaiks beidzās bez vārtu guvumiem. Labākā iespēja gūt vārtus bija Fredrikam Jungbergam, bet viņš trāpīja pa vārtu stabu. Arī papildlaiks beidzās bez gūtiem vārtiem, spēle turpinājās ar pēcspēles 11 metru sitieniem. Nīderlandes izlases vārtsargs [[Edvīns van der Sars]] atvairīja [[Ūlofs Melbergs|Ūlofa Melberga]] sitienu, Zviedrijai turnīrs bija beidzies. === 2006. gada Pasaules kauss === Zviedrija 2006. gada čempionātā tika ielozēta B grupā. Viņu komanda sastāvēja no spēlētājiem, kuru klubi atrodas vienpadsmit dažādās valstīs. Zviedrija sāka Pasaules čempionātu ar bezvārtu neizšķirtu pret [[Trinidādas un Tobāgo futbola izlase|Trinidādu un Tobāgo]], neskatoties uz to, ka lielāko daļu spēles spēlēja vairākumā. Nākamajā spēlē pret [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaju]] izskatījās, ka būs vēl viens bezvārtu neizšķirts, taču Fredriks Jungbergs guva vārtus 89. minūtē un deva Zviedrijai uzvaru ar 1–0. Pēdējā spēlē Zviedrija atkal nospēlēja neizšķirti, šoreiz pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] (2–2), taču ar izcīnītajiem pieciem punktiem pietika, lai grupā paliktu otrie un kvalificētos nākamajai kārtai. Zviedrijai turnīrs tomēr beidzās astotdaļfinālā pēc zaudējuma [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]] ar 0–2. === 2008. gada Eiropas čempionāts un 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija === Zviedrija palika otrajā vietā 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra F grupā aiz [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] izlases, tādējādi kvalificējoties [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]]. Pirmajā čempionāta spēlē viņi pieveica toreizējos Eiropas čempionus [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]] ar rezultātu 2–0, vārtus guva Zlatans Ibrahimovičs un [[Pēters Hansons]]. Nākamā spēle bija pret Spāniju, ar ko viņi spēlēja jau kvalifikācijas turnīrā. Izskatījās, ka spēle beigsies neizšķirti, bet 92. minūtē [[Davids Vilja]] iesita uzvaru nesošos vārtus. Pēdējā grupas mačā pret Krieviju zviedri zaudēja ar 0–2 un tika izslēgti no turnīra. 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija zviedriem beidzās katastrofāli. Pirmajā spēlē [[Tirāna|Tirānā]] viņi spēja nospēlēt tikai neizšķirti 0-0 pret Albāniju, lai gan zviedri paredzēja, ka izcīnīs vieglu uzvaru. Četras dienas vēlāk zviedri pieveica Ungāriju ar 2–1, vārtus guva [[Kims Šelstrems]] un Samuels Holmēns. Viņi divreiz nospēlēja neizšķirti ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]&nbsp;— gan [[Stokholma|Stokholmā]], gan [[Portu]]. Abas spēles beidzās 0–0. Zviedrija mājās zaudēja Dānijai, vārtus pēc aizsargu kļūdas gūstot [[Tomass Kālenbergs|Tomasam Kālenbergam]]. Zviedrija atguvās ar 4–0 uzvaru pār Maltu. Gan pret Ungāriju, gan pret Maltu, Zviedrija uzvaras vārtus guva spēles izskaņā. Viņi atkal zaudēja dāņiem, šoreiz ''[[Parken Stadium]]'' Kopenhāgenā, pēc [[Jakobs Poulsens|Jakoba Poulsena]] vārtu guvuma. Tikmēr Portugāle uzveica Ungāriju ar 3–0, izvirzot portugāļus kopvērtējuma līderos. Zviedrija pieveica Albāniju ar 4–1, tomēr nekvalificējās čempionātam, jo Portugāle pieveica Maltu ar 4-0. [[Lāšs Lāgerbeks]] uzrakstīja atlūgumu, un [[Ēriks Hamrēns]] tika apstiprināts kā jaunais izlases galvenais treneris. === 2012. gada Eiropas čempionāts un 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācija === [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātam]] Zviedrija kvalificējās kā labākā otrās vietas ieguvēja [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|kvalifikācijā]]. ''Euro 2012'' grupu turnīrā pirmajās divās spēlēs zaudēja ar 1–2 [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainai]] un 2–3 [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]]. Trešajā spēlē izdevās ar 2–0 pieveikt [[Francijas futbola izlase|Franciju]], taču tas deva tikai ceturto vietu grupā, un izslēgšanas spēlēm Zviedrija nekvalificējās. [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] pēc otrās vietas izcīnīšanas grupā Zviedrijas izlases pretinieki otrās kārtas ''play-off'' spēlēs bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]]. Zviedrija zaudēja divu spēļu summā ar 2–4 un finālturnīram nekvalificējās. === 2016. gada Eiropas čempionāts === [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]] Zviedrija ierindojās otrajā vietā grupā aiz [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], vēlāk ''play-off'' kārtā divu spēļu summā pieveica [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]] un kvalificējās savam sestajam finālturnīram. [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada finālturnīrā]] vienreiz nospēlēja neizšķirti 1–1 (pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]), kā arī piedzīvoja divus zaudējumus (pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]), ierindojās ceturtajā vietā grupā un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc turnīra par karjeras beigām izlasē paziņoja vairāki ilggadēji spēlētāji&nbsp;— līdzšinējais kapteinis un labākais vārtu guvējs [[Zlatans Ibrahimovičs]], vārtsargs [[Andreass Īsaksons]] un 131 spēli izlasē aizvadījušais pussargs [[Kims Šelstrems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://svenskfotboll.se/landslag/herrar/arkiv/landslag/2016/06/tre-enastaende-spelare-att-sakna/ |language=sv |title=Tre enastående spelare att sakna |accessdate={{dat|2016|8|25||bez}} |publisher=svenskfotboll.se }}</ref> Jau pirms turnīra darbu galvenā trenera amatā bija plānojis neturpināt [[Ēriks Hamrēns]], viņa vietā tika apstiprināts [[Janne Andešons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://svenskfotboll.se/landslag/herrar/arkiv/landslag/2016/04/-pk0407/ |title=Janne: "Ett hedersuppdrag och utmaning" |language=sv |accessdate=25 August 2016 |publisher=svenskfotboll.se}}</ref> === 2018. gada Pasaules kauss un 2020. gada Eiropas čempionāts === Jannes Andešona vadībā izlase sekmīgi aizvadīja [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikāciju]], izcīnot otro vietu grupā aiz [[Francijas futbola izlase|Francijas]]. Pateicoties labākai gūto un zaudēto vārtu starpībai, grupā tika apsteigta [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]]. Otrā vieta grupā ļāva piedalīties kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs, kur pretiniekos tika ielozēta [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]. Pirmajā spēlē savā laukumā tika izcīnīta uzvara 1:0, bet atbildes spēle [[Milāna|Milānā]] noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu, un Zviedrija kvalificējās finālturnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/13112017-italija_pirmo_reizi_kops_1958_gada_paliek |title=Itālija pirmo reizi kopš 1958. gada paliek ārpus Pasaules kausa |date={{dat|2017|11|13||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|11|16||bez}}}}</ref> 2018. gada Pasaules kausā [[Krievija|Krievijā]] Zviedrija savā grupā ar sešiem punktiem izcīnīja pirmo vietu. Pirmajā spēlē tika pieveikta [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]], vēlāk ar 1:2 tika zaudēts [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]], bet izšķirošajā spēlē ar 3:0 uzvarēta [[Meksikas futbola izlase|Meksika]]. Astotdaļfinālā Zviedrija uzvarēja [[Šveices futbola izlase|Šveici]], bet ceturtdaļfinālā ar 0:2 piekāpās [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasei]]. [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018.—2019. gada UEFA Nāciju līgā]] Zviedrija spēlēja B līmenī vienā grupā ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas]] un [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]] izlasēm. Zviedrija ar septiņiem punktiem uzvarēja grupā un tika paaugstināta uz A līgu. [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā spēlēja vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]], [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģiju]], [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. Zviedrija izcīnīja otro vietu grupā un kvalificējās [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/euro_2020/15112019-somija_pirmoreiz_kvalificejas_ec_finaltur |title=Somija pirmoreiz kvalificējas EČ finālturnīram, ceļazīmi nokārto arī Zviedrija |date={{dat|2017|11|15||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|11|16||bez}}}}</ref> == Atbalstītāji == Pirmie Zviedrijas atbalstītāji parādījas 1912. gada Olimpiskajās spēlēs. Atbalstītāji Zviedrijas izbraukuma spēlēs pirmo reizi parādījās 1974. gada Pasaules kausā Rietumvācijā, un kopš tā brīža Zviedrija ir atbalstīta lielajos turnīros. 2006. gada Pasaules kausa laikā, īpaši grupu turnīra mačā pret Paragvaju, spēli apmeklēja 50&nbsp;000 Zviedrijas fanu, kā arī 50&nbsp;000 fanu, kas spēli vēroja ārpus stadiona. Zviedru fani tika nosaukti par labākajiem 2006. gada čempionātā dēļ viņu milzīgā daudzuma, draudzīguma un mīlestības pret spēli. == Stadions == [[Attēls:Rasunda 2006-06-02.jpg|200px|thumb|Råsunda stadions|right]] Līdz 2012. gadam Zviedrijas nacionālais stadions bija ''[[Råsunda stadions|Råsunda]]'', bet tad to aizstāja ''[[Friends Arena]]''. ''Råsunda'' stadions ir uzskatāms par klasisku arēnu, vienu no diviem stadioniem pasaulē, otrs ir ''[[Rose Bowl (stadions)|Rose Bowl Stadions]]'' [[Pasadīna|Pasadīnā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurā ir notikušas gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa finālspēles. ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada Pasaules kausa]] fināls un [[FIFA sieviešu Pasaules kauss 1995|1995. gada sieviešu Pasaules kauss]] fināls). ''Råsunda'' stadions tika atvērts 1910. gada 18. septembrī, tā ietilpība bija tikai 2000, pārsvarā stāvvietas. ''Råsunda'' stadions un Valhāla stadions Gēteburgā tolaik bija pirmie futbola laukumi ar zāles segumu Zviedrijā. 1937. gadā stadiona ietilpība tika palielināta līdz 40&nbsp;000 vietām. Stadions tika izmantots futbola spēlēm 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā, tajā notika astoņas 1958. gada Pasaules kausa spēles. 1992. gada Eiropas čempionātā tajā notika četras spēles, un 1995. gada sieviešu Pasaules kausā tajā notika tikai finālspēle. ''Råsunda'' stadions ir vienīgais visā Skandināvijā, kurā ir notikuši četri lieli turnīri. Arī Gēteburgas stadionā parasti notiek dažas Zviedrijas izlases spēles, tajā skaitā Zviedrijas Futbola asociācijas 100 gadu svinību spēle pret Angliju 2004. gadā. Arī citi stadioni, piemēram, Malmē esošais tiek izmantoti Zviedrijas izlases spēlēs. == Rezultāti turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|Urugvaja}} [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija|1861}} [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]||Ceturtdaļfināls||8.||2||1||0||1||4||4 |- |-bgcolor=LemonChiffon |{{flaga|Francija}} [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]||'''Ceturtā vieta'''||4.||3||1||0||2||11||9 |- |- bgcolor="#cc9966" |{{flaga|Brazīlija}} [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]||'''Trešā vieta'''||3.||5||2||1||2||11||15 |- |{{flaga|Šveice}} [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |- bgcolor=silver |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Zviedrija}} [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]||'''Otrā vieta'''||2.||6||4||1||1||12||7 |- |{{flaga|Čīle}} [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Anglija}} [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Meksika}} [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]||Grupu turnīrs||9.||3||1||1||1||2||2 |- |{{flaga|Vācija}} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]||2. kārta||5.||6||2||2||2||7||6 |- |{{flaga|Argentīna}} [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]||Grupu turnīrs||13.||3||0||1||2||1||3 |- |{{flaga|Spānija}} [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Meksika}} [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]||Grupu turnīrs||21.||3||0||0||3||3||6 |- |- bgcolor="#cc9966" |{{flaga|ASV}} [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]||'''Trešā vieta'''||3.||7||3||3||1||15||8 |- |{{flaga|Francija}} [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Dienvidkoreja}}{{flaga|Japāna}} [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]||Astotdaļfināls||13.||4||1||2||1||5||5 |- |{{flaga|Vācija}} [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]||Astotdaļfināls||14.||4||1||2||1||3||4 |- |{{flaga|Dienvidāfrika}} [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Brazīlija}} [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Krievija}} [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]||Ceturtdaļfināls||7.||5||3||0||2||6||4 |- |{{flaga|Katara}} [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Kanāda}}{{flaga|ASV}}{{flaga|Meksika}} [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]||Sešpadsmitdaļfināls||32.-16. ||4||1||1||2||7||10 |- |'''Kopā'''||'''12/22'''||||51||19||13||19||80||73 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|Francija}} [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Spānija}} [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Beļģija}} [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Dienvidslāvija}} [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Francija}} [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Vācija}} [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |-bgcolor="#cc9966" |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Zviedrija}} [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]]||'''Pusfināls'''||4.||4||2||1||1||6||5 |- |{{flaga|Anglija}} [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Beļģija}}{{flaga|Nīderlande}} [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]||Grupu turnīrs||14.||3||0||1||2||2||4 |- |{{flaga|Portugāle}} [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]||Ceturtdaļfināls||7.||4||1||3||0||8||3 |- |{{flaga|Austrija}}{{flaga|Šveice}} [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]||Grupu turnīrs||10.||3||1||0||2||3||4 |- |{{flaga|Polija}}{{flaga|Ukraina}} [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]||Grupu turnīrs||11.||3||1||0||2||5||5 |- |{{flaga|Francija}} [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]||Grupu turnīrs||20.||3||0||1||2||1||3 |- |{{flaga|Eiropa}} [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]||Astotdaļfināls||10.||4||2||1||1||5||4 |- |{{flaga|Vācija}} [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- ||'''Kopā'''||'''7/17'''||||24||7||7||10||30||28 |} === Olimpiskajās spēlēs === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |-bgcolor=LemonChiffon |{{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]||'''Pusfināls'''||4.||2||0||0||2||1||14 |- |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]]||Astotdaļfināls||9.||2||0||0||2||3||5 |- |{{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920]]||Ceturtdaļfināls||6.||3||1||0||2||14||7 |-bgcolor="#cc9966" |{{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]||'''Trešā vieta'''||3.||5||3||1||1||18||5 |- |{{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936]]||Astotdaļfināls||9.||1||0||0||1||2||3 |-bgcolor=gold |{{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948]]||'''Čempione'''||1.||4||4||0||0||22||3 |-bgcolor="#cc9966" |{{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952]]||'''Trešā vieta'''||3.||4||3||0||1||9||8 |- |{{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Vācija}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|PSRS}} [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]]||Ceturtdaļfināls||6.||4||2||1||1||7||5 |- |'''Kopā'''||8/17||||25||13||2||10||76||50 |} Spēles no 1988. gada turnīra nav iekļautas izlases statistikā. Pēc 1988. gada spēlēm, šajā turnīra drīkst piedalīties tikai U-23 izlases. === Ziemeļvalstu futbola čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1924-28|1924–28]]||'''Finālisti'''||2||10||6||1||3||31||19 |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1929-32|1929–32]]||'''Finālisti'''||2||12||6||1||5||35||31 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1933-36|1933–36]]||'''Čempioni'''||1||12||7||2||3||31||22 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1937-47|1937–47]]||'''Čempioni'''||1||12||9||0||3||41||16 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1948-51|1948–51]]||'''Čempioni'''||1||12||7||2||3||36||22 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1952-55|1952–55]]||'''Čempioni'''||1||12||8||4||0||44||14 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1956-59|1956–59]]||'''Čempioni'''||1||12||9||2||1||45||17 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1960-63|1960–63]]||'''Čempioni'''||1||12||7||3||2||24||10 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1964-67|1964–67]]||'''Čempioni'''||1||12||5||4||3||22||14 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1968-71|1968–71]]||'''Čempioni'''||1||12||10||2||0||32||10 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1972-77|1972–77]]||'''Čempioni'''||1||12||8||2||2||24||9 |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1978-80|1978–80]]||'''Finālisti'''||2||6||3||0||3||7||6 |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1981-83|1981–83]]||'''Finālisti'''||2||5||2||1||2||6||4 |- |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 2000-01|2000–01]]||Piektā vieta||5||5||1||2||2||3||4 |- ||'''Kopā'''||14/14||||146||88||26||32||381||198 |} :''*Norādītie neizšķirti ietver spēles, kas beidzās 11 metru pēcspēles sitienos.'' :''**Zelta fons rāda, ka turnīrs ir uzvarēts. Sarkanā apmale rāda, ka turnīrs noticis mājas. === Visi rezultāti === Šajā tabulā ir uzskaitīti visi Zviedrijas rezultāti starptautiskos mačos līdz 2017. gada 11. oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://d01.fogis.se/svenskfotboll.se/ImageVault/Images/id_1058/scope_0/ImageVaultHandler.aspx160610102518-uq |language=sv |title=Sveriges motståndare 1908-2015 |accessdate={{dat|2016|8|25||bez}} |publisher=svenskfotboll.se |archive-date={{dat|2021|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210924111917/http://d01.fogis.se/svenskfotboll.se/ImageVault/Images/id_1058/scope_0/ImageVaultHandler.aspx160610102518-uq }}</ref> {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- ! Pretinieki ! Spēles ! Uzvaras ! Neizšķirti* ! Zaudējumi ! Gūtie vārti ! Zaudētie vārti ! Vārtu attiecība |- bgcolor="#d0ffd0" align="center" |- | style="text-align:left;"| {{fb|ALB}} || 5 || 3 || 1 || 1 || 10 || 5 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ALG}} || 4 || 3 || 1 || 0 || 9 || 1 || +8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ENG}} || 23 || 7 || 9 || 7 || 31 || 35 || −4 |- | style="text-align:left;"| {{flaga|ENG}} [[Anglijas amatieru futbola izlase|Anglija (amatieri)]] || 3 || 0 || 0 || 3 || 2 || 18 || −16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|UAE}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 3 || 2 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ARG}} || 3 || 1 || 1 || 1 || 6 || 6 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|USA}} || 8 || 4 || 0 || 4 || 13 || 10 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|AUS}} || 5 || 1 || 2 || 2 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|AUT}} || 36 || 13 || 6 || 17 || 55 || 55 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|AZE}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 4 || 0 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BHR}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BLR}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 16 || 2 || +14 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BRB}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BEL}} || 15 || 5 || 2 || 8 || 30 || 23 || +7 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BIH}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 4 || 2 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BOT}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 2 || 1 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BRA}} || 15 || 2 || 3 || 10 || 17 || 35 || −18 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BUL}} || 16 || 10 || 2 || 4 || 28 || 12 || +16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CZE}} || 3 || 1 || 2 || 0 || 6 || 5 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TCH}} || 16 || 3 || 4 || 9 || 21 || 36 || −15 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CHI}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|DEN}} || 106 || 46 || 20 || 40 || 187 || 175 || +12 |- | style="text-align:left;"| {{fb|RSA}}^[[#1|1]] || 3 || 1 || 1 || 1 || 4 || 2 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|KOR}} || 4 || 2 || 2 || 0 || 17 || 3 || +14 |- | style="text-align:left;"| {{fb|YUG}} || 11 || 4 || 2 || 5 || 17 || 19 || −2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ECU}} || 2 || 0 || 1 || 1 || 2 || 3 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|EGY}} || 4 || 2 || 0 || 2 || 10 || 3 || +7 |- | style="text-align:left;"| {{fb|FRO}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 4 || 1 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|FRA}} || 21 || 6 || 5 || 10 || 21 || 29 || −8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|GRE}} || 7 || 2 || 3 || 2 || 17 || 8 || +9 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CRO}} || 4 || 1 || 0 || 3 || 4 || 5 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|EST}} || 16 || 14 || 2 || 0 || 53 || 16 || +37 |- | style="text-align:left;"| {{fb|IRN}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 3 || 1 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ISL}} || 15 || 11 || 2 || 2 || 35 || 15 || +20 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ITA}} || 23 || 6 || 6 || 11 || 24 || 28 || −4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ISR}} || 12 || 7 || 4 || 1 || 26 || 9 || +17 |- | style="text-align:left;"| {{fb|IRL}} || 11 || 5 || 3 || 3 || 17 || 14 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|JAM}} || 2 || 1 || 1 || 0 || 2 || 1 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|JPN}} || 5 || 1 || 3 || 1 || 7 || 7 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|JOR}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CMR}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|QAT}}^[[#2|2]] || 3 || 2 || 1 || 0 || 8 || 2 || +6 |- | style="text-align:left;"| {{fb|KAZ}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CYP}} || 6 || 5 || 1 || 0 || 19 || 3 || +16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|COL}} || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CRI}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CIV}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 2 || 1 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|RUS}} || 8 || 3 || 3 || 2 || 12 || 9 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CUB}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || +8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CHN}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 6 || 2 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LAT}} || 17 || 11 || 4 || 2 || 54 || 12 || +42 |- | style="text-align:left;"| {{flaga|GBR}} [[Lielbritānijas futbola izlase|Lielbritānija]] || 1 || 0 || 0 || 1 || 1 || 12 || −11 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LIT}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 22 || 3 || +19 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LIE}} || 4 || 4 || 0 || 0 || 10 || 1 || +9 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LUX}} || 6 || 5 || 1 || 0 || 16 || 1 || +15 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MKD}} || 3 || 3 || 0 || 0 || 4 || 1 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MAS}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 3 || 1 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MLT}} || 11 || 11 || 0 || 0 || 42 || 2 || +40 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MEX}} || 9 || 4 || 3 || 2 || 8 || 5 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MNE}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 6 || 3 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MDA}} || 7 || 7 || 0 || 0 || 20 || 3 || +17 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NGA}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 5 || 2 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NED}} || 25 || 8 || 6 || 11 || 48 || 47 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NOR}} || 106 || 60 || 22 || 24 || 276 || 145 || +131 |- | style="text-align:left;"| {{fb|OMA}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 1 || 0 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|PAR}} || 3 || 1 || 1 || 1 || 4 || 4 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|POL}} || 26 || 14 || 4 || 8 || 56 || 37 || +19 |- | style="text-align:left;"| {{fb|POR}} || 17 || 6 || 6 || 5 || 26 || 18 || +8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|URS}} || 18 || 5 || 6 || 7 || 21 || 37 || −16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ROM}} || 9 || 4 || 3 || 2 || 20 || 10 || +10 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SMR}} || 4 || 4 || 0 || 0 || 22 || 0 || +22 |- | style="text-align:left;"| {{fb|KSA}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 6 || 3 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SEN}} || 1 || 0 || 0 || 1 || 1 || 2 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SER}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 2 || 3 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SIN}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 5 || 0 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SYR}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SCO}} || 12 || 6 || 1 || 5 || 19 || 14 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SVK}} || 4 || 2 || 2 || 0 || 4 || 1 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SLO}} || 2 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|FIN}} || 88 || 67 || 11 || 10 || 295 || 95 || +200 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ESP}} || 13 || 3 || 4 || 6 || 15 || 21 || −6 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SUI}} || 28 || 10 || 7 || 11 || 46 || 42 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|THA}} || 5 || 4 || 1 || 0 || 13 || 4 || +9 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TRI}} || 2 || 1 || 1 || 0 || 5 || 0 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TUN}} || 4 || 2 || 1 || 1 || 3 || 2 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TUR}} || 10 || 2 || 4 || 4 || 11 || 12 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|UKR}} || 4 || 1 || 1 || 2 || 3 || 4 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|HUN}} || 45 || 16 || 11 || 18 || 77 || 91 || −14 |- | style="text-align:left;"| {{fb|URU}} || 3 || 2 || 0 || 1 || 6 || 3 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|GER}} || 37 || 13 || 9 || 15 || 62 || 70 || −8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|GDR}} || 6 || 2 || 1 || 3 || 8 || 9 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|WAL}} || 7 || 6 || 1 || 0 || 16 || 3 || +13 |- | style="text-align:left;"| {{fb|VEN}} || 1 || 0 || 0 || 1 || 0 || 2 || −2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NIR}} || 7 || 3 || 1 || 3 || 7 || 10 || −3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|PRK}} || 3 || 1 || 2 || 0 || 6 || 2 || +4 |- class="sortbottom" ! Kopā || 1004 || 493 || 217 || 294 || 2034 || 1341 || +693 |} :¹ Ieskaitot spēli pret DĀR attīstības izlasi {{dat|2011|1|22||bez}} (1−1) :² Ieskaitot spēli pret Kataras U23 izlasi {{dat|2012|1|23||bez}} (5−0) == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Zviedrija}} <!--Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] otrās kārtas (izslēgšanas) spēlēm 2026. gada 26. un 31. martā attiecīgi pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/03/herrtrupp-playoff/ |title=God mix i Graham Potters marstrupp |website=svenskfotboll.se |access-date={{dat|2026|4|11||bez}}|language=sv}}</ref> Spēļu skaits un gūtie vārti ir pēc 31. marta spēles pret Poliju. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Noels Tērnkvists]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|2|1|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Melkers Elborgs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|5|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Viktors Ēriksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|9|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Elliots Struds]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hermans Jūhanssons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|10|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Villiots Svedbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Gustavs Lundgrēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|18|df=y}}|caps=2|goals=1|club=[[GAIS]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jespers Kārlstrems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jāsins Ajāri]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Hugo Lāšons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gustavs Nilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Tāha Ālī]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ronijs Bardagdži]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|11|15|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}}--> === Komandas treneri === {| |- |'''Galvenais treneris'''|| {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] |- |'''Trenera asistents'''|| {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Hambergs]] |- |'''Trenera asistents'''|| {{flaga|Zviedrija}} [[Sebastians Lāšons]] |} == Spēlētāju rekordi == ''Atjaunots {{dat|2023|6|21||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_matches.php?id=191 |language=en |title=Appearances for Sweden National Team |accessdate={{dat|2023|6|21||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> '''''Izceltie''' spēlētāji vēl spēlē izlases sastāvā.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Andešs Svensons]] |1999—2013 |148 |- |[[Tomass Ravelli]] |1981—1997 |143 |- |[[Sebastians Lāšons]] |2008—2021 |133 |- |[[Andreass Īsaksons]] |2002—2016 |133 |- |[[Kims Šelstrems]] |2001—2016 |131 |- |[[Zlatans Ibrahimovičs]] |2001—2023 |122 |- |[[Ūlofs Melbergs]] |2000—2012 |117 |- |[[Rolands Nilsons]] |1986—2000 |116 |- |[[Bjērns Nordkvists]] |1963—1978 |115 |- |[[Niklass Aleksandersons]] |1993—2008 |109 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Zlatans Ibrahimovičs]] |2001—2023 |62 |- |[[Svens Rīdels]] |1923—1932 |49 |- |[[Gunnars Nordāls]] |1942—1948 |43 |- |[[Henriks Lāšons]] |1993—2009 |37 |- |[[Gunnars Grēns]] |1940—1958 |32 |- |[[Kennets Andešons]] |1990—2000 |31 |- |[[Markuss Allbeks]] |1999—2008 |30 |- |[[Martins Dālīns]] |1991—1997 |29 |- |[[Agne Sīmonsons]] |1957—1967 |27 |- |[[Tomass Brolīns]] |1990—1995 |27 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120606000450/http://hem.passagen.se/fotbollslandslaget/statistiktest.htm Nacionālās izlases statistika] * [http://www.rsssf.com/tablesz/zwed-intres.html RSSSF rezultātu arhīvi no 1908. gada] * [http://www.rsssf.com/miscellaneous/zwed-coach-triv.html RSSSF treneru arhīvs] * [http://www.planetworldcup.com/NATIONS/swe.html Pasaules kausa vēsture] * [http://www.bolletinen.se/ Nacionālās izlases statistika Bolletinen.se] {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 5zp60van7x806x59cpaxiyf9drtmgav 0 15525 4488763 4483634 2026-07-01T11:23:59Z Vylks 50297 4488763 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Argentīna | Badge = Futbols-Argentina.png | FIFA Trigramme = ARG | Nickname = ''La Albiceleste''<br />(Balti-debesszilie) | Association = Argentīnas Futbola asociācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|Argentīna}} [[Lionels Skaloni]] | Captain = [[Lionels Mesi]] | Most caps = [[Lionels Mesi]] (202) | Top scorer = [[Lionels Mesi]] (123) | Home Stadium = ''El Monumental'', [[Buenosairesa]] | pattern_la1 = _arg24h | pattern_b1 = _arg24h | pattern_ra1 = _arg24h | pattern_sh1 = _arg24h | pattern_so1 = _arg24h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF <!-- Second Kit --> | pattern_la2 = _arg24a | pattern_b2 = _arg24a | pattern_ra2 = _arg24a | pattern_sh2 = _arg24a | pattern_so2 = _arg24a | leftarm2 = 0035D5 | body2 = 0035D5 | rightarm2 = 0035D5 | shorts2 = 0035D5 | socks2 = 0035D5 | FIFA Rank = {{Nft rank|3.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2007. gada marts, 2007. gada oktobris — 2008. gada jūnijs, 2015. gada jūlijs — oktobris, 2016. gada aprīlis — 2017. gada aprīlis, 2023. gada aprīlis — 2025. gada jūlijs | FIFA min = 20. | FIFA min date = 1996. gada augusts | First game = {{fb|URU}} 2:3 {{fb-rt|ARG}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1901|5|16|N|bez}}) | Largest win = {{fb|ARG}} 12:0 {{fb-rt|ECU}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1942|1|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|TCH}} 6:1 {{fb-rt|ARG}}<br />([[Helsingborja]], [[Zviedrija]]; {{dat|1958|5|15|N|bez}}) <br /> {{fb|URU}} 5:0 {{fb-rt|ARG}} <br /> ([[Gvajakila]], [[Ekvadora]]; {{dat|1959|12|16|N|bez}})<br /> {{fb|ARG}} 0:5 {{fb-rt|COL}} <br /> ([[Buenosairesa]], [[Argentīna]]; {{dat|1993|9|5|N|bez}})<br /> {{fb|BOL}} 6:1 {{fb-rt|ARG}} <br /> ([[Lapasa]], [[Bolīvija]]; {{dat|2009|4|1|N|bez}}) | World cup apps = 19 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni''': [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 44 | Regional cup first = 1916 | Regional cup best = '''Čempioni''':<br />1921, 1925, 1927, 1929,<br />1937, 1941, 1945, 1946,<br />1947, 1955, 1957, 1959,<br />1991, 1993, [[2021. gada Copa América|2021]], [[2024. gada Copa América|2024]] | current = }} [[Attēls:Seleccion argentina 1964.jpg|thumb|left|Argentīnas futbola izlase 1964]] [[Attēls:Argentina team in St. Petersburg.jpg|thumb|left|Argentīnas futbola izlase 2018]] '''Argentīnas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Argentīna|Argentīnas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Argentīnas futbola izlasi pārvalda Argentīnas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1901. gadā pret [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlasi]]. [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]] izlase kļuva par vienu no tām 13 izlasēm, kas piedalījās pirmajā Pasaules čempionātā. Kopš tā laika Argentīnas izlase [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros ir piedalījusies 19 reizes, 3 reizes arī kļūstot par čempioniem ([[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]]). Dienvidamerikas čempionātā jeb ''[[Copa América]]'' izlase ir piedalījusies 44 reizes, bet uzvarējusi 16 reizes. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — 2. vieta * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Izstājās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Izstājās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Ceturtdaļfināls * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 2. kārta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — '''Čempioni''' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — '''Čempioni''' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — 2. vieta * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Ceturtdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 2. vieta * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — '''Čempioni''' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — == ''Copa América'' == {| |valign="top"| * 1916 — 2. vieta * 1917 — 2. vieta * 1919 — 3. vieta * 1920 — 2. vieta * 1921 — '''Čempioni''' * 1922 — 4. vieta * 1923 — 2. vieta * 1924 — 2. vieta * 1925 — '''Čempioni''' * 1926 — 2. vieta * 1927 — '''Čempioni''' * 1929 — '''Čempioni''' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1935 — 2. vieta * 1937 — '''Čempioni''' * 1939 — ''Izstājās'' * 1941 — '''Čempioni''' * 1942 — 2. vieta * 1945 — '''Čempioni''' * 1946 — '''Čempioni''' * 1947 — '''Čempioni''' * 1949 — ''Izstājās'' * 1953 — ''Izstājās'' * 1955 — '''Čempioni''' * 1956 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1957 — '''Čempioni''' * 1959 — '''Čempioni''' * 1959 — 2. vieta * 1963 — 3. vieta * 1967 — 2. vieta * 1975 — Grupu turnīrs * 1979 — Grupu turnīrs * 1983 — Grupu turnīrs * 1987 — 4. vieta * 1989 — 3. vieta * 1991 — '''Čempioni''' * 1993 — '''Čempioni''' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1995 — Ceturtdaļfināls * 1997 — Ceturtdaļfināls * 1999 — Ceturtdaļfināls * 2001 — ''Izstājās'' * 2004 — 2. vieta * 2007 — 2. vieta * [[2011. gada Copa América|2011]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Copa América|2015]] — 2. vieta * [[2016. gada Copa América|2016]] — 2. vieta * [[2019. gada Copa América|2019]] — 3. vieta * [[2021. gada Copa América|2021]] — '''Čempioni''' * [[2024. gada Copa América|2024]] — '''Čempioni'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Argentīna}} == Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs == {{Pamatraksts|Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs}} == Skatīt arī == * [[Argentīnas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1978}} | pirms = {{fb|VFR}} ({{FutbPK|1974}}) | pēc = {{fb|ITA}} ({{FutbPK|1982}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1986}} | pirms = {{fb|ITA}} ({{FutbPK|1982}}) | pēc = {{fb|VFR}} ({{FutbPK|1990}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2022}} | pirms = {{fb|FRA}} ({{FutbPK|2018}}) | pēc = ''—'' ({{FutbPK|2026}}) }} {{kastes beigas}} {{CONMEBOL izlases}} {{Navboxes | title = Argentīnas futbola izlase | titlestyle = background:#74ACDF; color:white; | list = {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}} }} [[Kategorija:Argentīnas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] rnaufn3uj5hnin00g58c458bmj1fqmw 0 15639 4488736 4478835 2026-07-01T10:10:06Z Krišjānis 51961 4488736 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ekvadora | Badge = Escudo_de_la_Federación_Ecuatoriana_de_Fútbol_2019.jpg | FIFA Trigramme = ECU | Nickname = ''La Tricolor'' (Trīskrāsainie)<br />''La Tri''<br />''Los Amarillos'' (Dzeltenie) | Association = Ekvadoras Futbola federācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|ARG}} [[Sevastjans Bekasese]] | Captain = [[Enners Valensija]] | Most caps = [[Ivans Urtado]] (168) | Top scorer = [[Enners Valensija]] (49) | Home Stadium = ''Estadio Rodrigo Paz Delgado'', [[Kito]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ecu24h | pattern_b1 = _ecu24h | pattern_ra1 = _ecu24h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFC00 | body1 = FFFC00 | rightarm1 = FFFC00 | shorts1 = 253167 | socks1 = 253167 <!-- away kit --> | pattern_la2 = _ecu24a | pattern_b2 = _ecu24a | pattern_ra2 = _ecu24a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 0A2C5A | body2 = 0A2C5A | rightarm2 = 0A2C5A | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF <!-- third kit --> | pattern_la3 = | pattern_b3 = _ecu24t | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = _socks | leftarm3 = 0B0B26 | body3 = 0B0B26 | rightarm3 = 0B0B26 | shorts3 = 0B0B26 | socks3 = 0B0B26 | FIFA Rank = {{Nft rank|23.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref>| | FIFA max = 10. | FIFA max date = [[2010]]. gada jūnijs | FIFA min = 71. | FIFA min date = [[2017]]. gada novembris | First game = {{fb|BOL}} 1:1 {{fb-rt|ECU}}<br />([[Santjago (Bolīvija)|Santjago]], [[Bolīvija]]; {{dat|1938|8|8|N|bez}}) | Largest win = {{fb|ECU}} 6:0 {{fb-rt|PER}}<br />([[Kito]], [[Ekvadora]]; {{dat|1975|6|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ARG}} 12:0 {{fb-rt|ECU}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1942|1|22|N|bez}}) | World cup apps = 5 | World cup first = 2002 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 29 | Regional cup first = 1939 | Regional cup best = 4. vieta: 1959, 1993 | current = }} '''Ekvadoras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ekvadora|Ekvadoras valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Ekvadoras futbola izlasi pārvalda Ekvadoras Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1938. gadā, cīnoties pret [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvijas izlasi]]. Ilgus gadus Ekvadoras izlase bija viena no vājākajām [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] izlasēm, taču pēdējos gados tai ir aizvien lielāki panākumi. Ekvadoras izlase ir piedalījusies četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] pat iekļūstot astotdaļfinālā. ''[[Copa América]]'' turnīros izlases augstākais panākums ir 4. vieta. Vislabāk Ekvadoras izlase spēlē tieši savās mājās [[Kito]], kur pretiniekiem ir grūti pielāgoties augstkalnes apstākļiem (ap 2600m v.j.l.). == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Astotdaļfināls'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - Sešpadsmitdaļfināls == ''Copa América'' == {| |valign="top"| * 1916—1937 — ''Nepiedalījās'' * 1939 — 5. vieta * 1941 — 5. vieta * 1942 — 7. vieta * 1945 — 7. vieta * 1946 — ''Izstājās'' * 1947 — 6. vieta * 1949 — 7. vieta * 1953 — 6. vieta * 1955 — 7. vieta * 1956 — ''Izstājās'' * 1957 — 7. vieta * 1959 — ''Izstājās'' * 1959 — 4. vieta * 1963 — 6. vieta * 1967 — ''Nekvalificējās'' * 1975 — Grupu turnīrs * 1979 — Grupu turnīrs |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1983 — Grupu turnīrs * 1987 — Grupu turnīrs * 1989 — Grupu turnīrs * 1991 — Grupu turnīrs * 1993 — 4. vieta * 1995 — Grupu turnīrs * 1997 — Ceturtdaļfināls * 1999 — Grupu turnīrs * 2001 — Grupu turnīrs * 2004 — Grupu turnīrs * 2007 — Grupu turnīrs * [[2011. gada Copa América|2011]] — Grupu turnīrs * [[2015. gada Copa América|2015]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Copa América|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Copa América|2019]] — Grupu turnīrs * [[2021. gada Copa América|2021]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Copa América|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/05072024-mesi_neizmanto_iespeju_argentinas_vartsar</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Ekvadora}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.futbolecuador.com/ ''futbolecuador.com''] {{es ikona}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Ekvadoras futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Ekvadoras futbola izlase| ]] [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] ksvqsrh2vyidtq1jqftjtx25f611d3g 4488746 4488736 2026-07-01T10:25:46Z Vylks 50297 4488746 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ekvadora | Badge = Escudo_de_la_Federación_Ecuatoriana_de_Fútbol_2019.jpg | FIFA Trigramme = ECU | Nickname = ''La Tricolor'' (Trīskrāsainie)<br />''La Tri''<br />''Los Amarillos'' (Dzeltenie) | Association = Ekvadoras Futbola federācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|ARG}} [[Sevastjans Bekasese]] | Captain = [[Enners Valensija]] | Most caps = [[Ivans Urtado]] (168) | Top scorer = [[Enners Valensija]] (49) | Home Stadium = ''Estadio Rodrigo Paz Delgado'', [[Kito]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ecu24h | pattern_b1 = _ecu24h | pattern_ra1 = _ecu24h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFC00 | body1 = FFFC00 | rightarm1 = FFFC00 | shorts1 = 253167 | socks1 = 253167 <!-- away kit --> | pattern_la2 = _ecu24a | pattern_b2 = _ecu24a | pattern_ra2 = _ecu24a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 0A2C5A | body2 = 0A2C5A | rightarm2 = 0A2C5A | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF <!-- third kit --> | pattern_la3 = | pattern_b3 = _ecu24t | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = _socks | leftarm3 = 0B0B26 | body3 = 0B0B26 | rightarm3 = 0B0B26 | shorts3 = 0B0B26 | socks3 = 0B0B26 | FIFA Rank = {{Nft rank|23.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref>| | FIFA max = 10. | FIFA max date = [[2010]]. gada jūnijs | FIFA min = 71. | FIFA min date = [[2017]]. gada novembris | First game = {{fb|BOL}} 1:1 {{fb-rt|ECU}}<br />([[Santjago (Bolīvija)|Santjago]], [[Bolīvija]]; {{dat|1938|8|8|N|bez}}) | Largest win = {{fb|ECU}} 6:0 {{fb-rt|PER}}<br />([[Kito]], [[Ekvadora]]; {{dat|1975|6|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ARG}} 12:0 {{fb-rt|ECU}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1942|1|22|N|bez}}) | World cup apps = 5 | World cup first = 2002 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 29 | Regional cup first = 1939 | Regional cup best = 4. vieta: 1959, 1993 | current = }} '''Ekvadoras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ekvadora|Ekvadoru]] starptautiskās futbola sacensībās. Ekvadoras futbola izlasi pārvalda Ekvadoras Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1938. gadā, cīnoties pret [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvijas izlasi]]. Ilgus gadus Ekvadoras izlase bija viena no vājākajām [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] izlasēm, taču pēdējos gados tai ir aizvien lielāki panākumi. Ekvadoras izlase ir piedalījusies piecos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] pat iekļūstot astotdaļfinālā. ''[[Copa América]]'' turnīros izlases augstākais panākums ir 4. vieta. Vislabāk Ekvadoras izlase spēlē tieši savās mājās [[Kito]], kur pretiniekiem ir grūti pielāgoties augstkalnes apstākļiem (ap 2600m v.j.l.). == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls == ''Copa América'' == {| |valign="top"| * 1916—1937 — ''Nepiedalījās'' * 1939 — 5. vieta * 1941 — 5. vieta * 1942 — 7. vieta * 1945 — 7. vieta * 1946 — ''Izstājās'' * 1947 — 6. vieta * 1949 — 7. vieta * 1953 — 6. vieta * 1955 — 7. vieta * 1956 — ''Izstājās'' * 1957 — 7. vieta * 1959 — ''Izstājās'' * 1959 — 4. vieta * 1963 — 6. vieta * 1967 — ''Nekvalificējās'' * 1975 — Grupu turnīrs * 1979 — Grupu turnīrs |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1983 — Grupu turnīrs * 1987 — Grupu turnīrs * 1989 — Grupu turnīrs * 1991 — Grupu turnīrs * 1993 — 4. vieta * 1995 — Grupu turnīrs * 1997 — Ceturtdaļfināls * 1999 — Grupu turnīrs * 2001 — Grupu turnīrs * 2004 — Grupu turnīrs * 2007 — Grupu turnīrs * [[2011. gada Copa América|2011]] — Grupu turnīrs * [[2015. gada Copa América|2015]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Copa América|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Copa América|2019]] — Grupu turnīrs * [[2021. gada Copa América|2021]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Copa América|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/05072024-mesi_neizmanto_iespeju_argentinas_vartsar</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Ekvadora}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.futbolecuador.com/ ''futbolecuador.com''] {{es ikona}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Ekvadoras futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Ekvadoras futbola izlase| ]] [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] 30qb2ic1st4h8xf985t7kaxnk9r5ang 0 15721 4488766 4479412 2026-07-01T11:31:01Z Vylks 50297 4488766 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kolumbija | Badge = Futbols-Kolumbija.gif | FIFA Trigramme = COL | Nickname = ''Los Cafeteros'' (Kafijas puiši) | Association = Kolumbijas Futbola federācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] | Captain = [[Hamess Rodrigess]] | Most caps = [[Davids Ospina]] (130) | Top scorer = [[Radamels Falkao]] (36) | Home Stadium = ''Estadio Metropolitano<br />Roberto Meléndez'', [[Barrankilja]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1 = _Colombia22h | pattern_b1 = _Colombia22h | pattern_ra1 = _Colombia22h | pattern_sh1 = _Colombia22h | pattern_so1 = _Colombia22h | leftarm1 = FFDD00 | body1 = FFDD00 | rightarm1 = FFDD00 | shorts1 = 0E1538 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _Colombia22a | pattern_b2 = _Colombia22a | pattern_ra2 = _Colombia22a | pattern_sh2 = _Colombia22a | pattern_so2 = _Colombia22a | leftarm2 = 151570 | body2 = 151570 | rightarm2 = 151570 | shorts2 = FFFF00 | socks2 = 99D9EA | FIFA Rank = {{Nft rank|13.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2013. gada jūlijs—augusts, 2014. gada septembris — 2015. gada marts, 2016. gada jūnijs—augusts | FIFA min = 54. | FIFA min date = 2011. gada jūnijs | First game = {{fb|MEX}} 3:1 {{fb-rt|COL}}<br />([[Panama (pilsēta)|Panama]], [[Panama]]; {{dat|1938|2|10|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BHR}} 0:6 {{fb-rt|COL}}<br />([[Rifa]], [[Bahreina]]; {{dat|2015|3|26|N|bez}})<br /> | Largest loss = {{fb|BRA}} 9:0 {{fb-rt|COL}}<br />([[Lima]], [[Peru]]; {{dat|1957|3|24|N|bez}}) | World cup apps = 7 | World cup first = 1962 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 24 | Regional cup first = 1945 | Regional cup best = '''Čempioni''': 2001 | current = }} '''Kolumbijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kolumbija|Kolumbijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Kolumbijas futbola izlasi pārvalda Kolumbijas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1938. gadā, cīnoties pret [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasi]]. Kolumbijas izlase 7 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, tās lielākais sasniegums ir iekļūšana ceturtdaļfinālā [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]]. ''[[Copa America]]'' Kolumbijas izlase ir piedalījusies 24 reizes, 2001. gadā pagaidām vienīgo reizi kļūstot par [[Dienvidamerika]]s čempioniem. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Izstājās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Grupu turnīrs * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Nekvalificējās]]'' == ''Copa América'' sasniegumi == {| |valign="top"| * 1916—1942 — ''Nepiedalījās'' * 1945 — 5. vieta * 1946— ''Nepiedalījās'' * 1947 — 8. vieta * 1949 — 8. vieta * 1953—1956 — ''Nepiedalījās'' * 1957 — 5. vieta * 1959 — ''Nepiedalījās'' * 1959 — ''Nepiedalījās'' * 1963 — 7. vieta * 1967 — ''Nekvalificējās'' * 1975 — 2. vieta * 1979 — Grupu turnīrs * 1983 — Grupu turnīrs * 1987 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1989 — Grupu turnīrs * 1991 — 4. vieta * 1993 — 3. vieta * 1995 — 3. vieta * 1997 — Ceturtdaļfināls * 1999 — Ceturtdaļfināls * 2001 — '''Čempioni''' * 2004 — 4. vieta * 2007 — Grupu turnīrs * [[2011. gada Copa América|2011]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Copa América|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Copa América|2016]] — 3. vieta * [[2019. gada Copa America|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Copa América|2021]] — 3. vieta * [[2024. gada Copa América|2024]] — 2. vieta |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kolumbija}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kolumbijas futbola izlase| ]] 5qbyvtcq3rvjjbcifz65rnfd0xyx7a5 0 15981 4488750 4480123 2026-07-01T10:42:44Z Vylks 50297 4488750 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kongo DR | Badge = Congo DR FA.png | FIFA Trigramme = COD | Nickname = Leopardi (''Les Léopards'') | Association = FECOFA | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] ([[Āfrika]]) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] | Captain = [[Šansels Mbemba]] | Most caps = [[Šansels Mbemba]] (111) | Top scorer = [[Djemersi Mbokani]] (22) | Home Stadium = ''[[Stade des Martyrs]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|46.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13792</ref> | FIFA max = 28. | FIFA max date = 2017. gada jūlijs — augusts | FIFA min = 133. | FIFA min date = 2011. gada oktobris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1 = _drc22h |pattern_b1 = _drc22h |pattern_ra1 = _drc22h |pattern_sh1 = _drc22h |pattern_so1 = |leftarm1 = 007FFF |body1 = 007FFF |rightarm1 = 007FFF |shorts1 = 007FFF |socks1 = 007FFF |pattern_la2 = _drc22a |pattern_b2 = _drc22a |pattern_ra2 = _drc22a |pattern_sh2 = _drc22a |pattern_so2 = |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF | First game = [[Attēls:Flag of the Congo Free State.svg|23px]] '''Beļģu Kongo''' 3:2 {{fb-rt|Ziemeļrodēzija}} <br> ([[Beļģu Kongo]]; 1948. gads) | Largest win = {{fb|COD|1966}} 10:1 {{fb-rt|ZAM}} <br> ([[Kinšasa]], [[Kongo DR]]; {{dat|1969|11|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|YUG}} 9:0 '''Zaira''' {{flaga|Zaira}} <br> ([[Gelzenkirhene]], [[Rietumvācija]]; {{dat|1974|6|18|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 1974 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]) | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 21 | Regional cup first = [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]] | Regional cup best = '''Čempioni''' ([[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]], [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]]) }} '''Kongo DR futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]] starptautiskās futbola sacensībās. Kongo DR futbola izlasi pārvalda Kongo DR Futbola federācija (FECOFA). Laika posmā no 1971. līdz 1997. gadam, kad valsts nosaukums bija Zaira, komanda bija "'''Zairas futbola izlase'''". Par pirmo spēli tiek uzskatīta 1948. gada spēle pret [[Ziemeļrodēzijas futbola izlase|Ziemeļrodēzijas izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi Kongo DR (toreiz Zaira) [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] piedalījās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]], kur gan zaudēja visās spēlēs. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] Kongo DR izlase ir piedalījusies 21 reizi, bet uzvarējusi divreiz. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Grupu turnīrs'' (kā Zaira) * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Izstājās'' (kā Zaira) * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nepiedalījās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' (kā Zaira) * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957-1963 - ''Nepiedalījās'' * 1965 - Grupu turnīrs * 1968 - '''Čempioni''' * 1970 - Grupu turnīrs * 1972 - 4. vieta (kā Zaira) * 1974 - '''Čempioni''' (kā Zaira) * 1976 - Grupu turnīrs (kā Zaira) * 1978 - ''Nepiedalījās'' * 1980 - ''Nekvalificējās'' * 1982 - ''Nekvalificējās'' * 1984 - ''Izstājās'' * 1986 - ''Nekvalificējās'' * 1988 - Grupu turnīrs (kā Zaira) * 1990 - ''Nekvalificējās'' * 1992 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) * 1994 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1996 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) * 1998 - 3. vieta (kvalifikāciju iesāka kā Zaira) * 2000 - Grupu turnīrs * 2002 - Ceturtdaļfināls * 2004 - Grupu turnīrs * 2006 - Ceturtdaļfināls * 2008 - ''Nekvalificējās'' * 2010 - ''Nekvalificējās'' * 2012 - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Grupu turnīrs * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - 3. vieta * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Astotdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - ''Nekvalificējās'' * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - 4. vieta * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Astotdaļfināls |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kongo DR}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] 6x0t1ch96uwjotnse17k5zvf5mj3qlk 4488752 4488750 2026-07-01T10:45:36Z Vylks 50297 4488752 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kongo DR | Badge = Congo DR FA.png | FIFA Trigramme = COD | Nickname = Leopardi (''Les Léopards'') | Association = FECOFA | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] ([[Āfrika]]) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] | Captain = [[Šansels Mbemba]] | Most caps = [[Šansels Mbemba]] (111) | Top scorer = [[Djemersi Mbokani]] (22) | Home Stadium = ''[[Stade des Martyrs]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|46.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13792</ref> | FIFA max = 28. | FIFA max date = 2017. gada jūlijs — augusts | FIFA min = 133. | FIFA min date = 2011. gada oktobris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1 = _drc22h |pattern_b1 = _drc22h |pattern_ra1 = _drc22h |pattern_sh1 = _drc22h |pattern_so1 = |leftarm1 = 007FFF |body1 = 007FFF |rightarm1 = 007FFF |shorts1 = 007FFF |socks1 = 007FFF |pattern_la2 = _drc22a |pattern_b2 = _drc22a |pattern_ra2 = _drc22a |pattern_sh2 = _drc22a |pattern_so2 = |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF | First game = [[Attēls:Flag of the Congo Free State.svg|23px]] '''Beļģu Kongo''' 3:2 {{fb-rt|Ziemeļrodēzija}} <br> ([[Beļģu Kongo]]; 1948. gads) | Largest win = {{fb|COD|1966}} 10:1 {{fb-rt|ZAM}} <br> ([[Kinšasa]], [[Kongo DR]]; {{dat|1969|11|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|YUG}} 9:0 '''Zaira''' {{flaga|Zaira}} <br> ([[Gelzenkirhene]], [[Rietumvācija]]; {{dat|1974|6|18|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 1974 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]) | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 21 | Regional cup first = [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]] | Regional cup best = '''Čempioni''' ([[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]], [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]]) }} '''Kongo DR futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]] starptautiskās futbola sacensībās. Kongo DR futbola izlasi pārvalda Kongo DR Futbola federācija (FECOFA). Laika posmā no 1971. līdz 1997. gadam, kad valsts nosaukums bija Zaira, komanda bija "'''Zairas futbola izlase'''". Par pirmo spēli tiek uzskatīta 1948. gada spēle pret [[Ziemeļrodēzijas futbola izlase|Ziemeļrodēzijas izlasi]]. Pirmo reizi Kongo DR (toreiz Zaira) [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] piedalījās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]], kur gan zaudēja visās spēlēs. Savā otrajā Pasaules kausa finālturnīrā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]] tā iekļuva izslēgšanas spēlēs. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa izcīņā]] Kongo DR izlase ir piedalījusies 21 reizi, bet uzvarējusi divreiz ([[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]], [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]]). == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Grupu turnīrs'' (kā Zaira) * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Izstājās'' (kā Zaira) * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nepiedalījās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' (kā Zaira) * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957-1963 - ''Nepiedalījās'' * 1965 - Grupu turnīrs * 1968 - '''Čempioni''' * 1970 - Grupu turnīrs * 1972 - 4. vieta (kā Zaira) * 1974 - '''Čempioni''' (kā Zaira) * 1976 - Grupu turnīrs (kā Zaira) * 1978 - ''Nepiedalījās'' * 1980 - ''Nekvalificējās'' * 1982 - ''Nekvalificējās'' * 1984 - ''Izstājās'' * 1986 - ''Nekvalificējās'' * 1988 - Grupu turnīrs (kā Zaira) * 1990 - ''Nekvalificējās'' * 1992 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) * 1994 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1996 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) * 1998 - 3. vieta (kvalifikāciju iesāka kā Zaira) * 2000 - Grupu turnīrs * 2002 - Ceturtdaļfināls * 2004 - Grupu turnīrs * 2006 - Ceturtdaļfināls * 2008 - ''Nekvalificējās'' * 2010 - ''Nekvalificējās'' * 2012 - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Grupu turnīrs * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - 3. vieta * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Astotdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - ''Nekvalificējās'' * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - 4. vieta * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Astotdaļfināls |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kongo DR}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] 1z6i03o9vkotv4zn92g1ypphtv3r8v9 0 16059 4488765 4483949 2026-07-01T11:25:55Z Vylks 50297 4488765 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Gana | Badge = Futbols-Gana.gif | FIFA Trigramme = GHA | Nickname = ''Black Stars'' (melnās zvaigznes) | Association = Ganas Futbola asociācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|POR}} [[Karlušs Keirošs]] | Captain = [[Džordans Ajū]] | Most caps = [[Džordans Ajū]] (122) | Top scorer = [[Asamoā Gjans]] (51) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _gha26h | pattern_b1 = _gha26h | pattern_ra1 = _gha26h | pattern_sh1 = _gha26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _gha26a | pattern_b2 = _gha26a | pattern_ra2 = _gha26a | pattern_sh2 = _gha26a | pattern_so2 = _gha26al | leftarm2 = f8cd5c | body2 = f8cd5c | rightarm2 = f8cd5c | shorts2 = f8cd5c | socks2 = f8cd5c | FIFA Rank = {{Nft rank|74.|down|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 14. | FIFA max date = 2007. gada aprīlis — maijs, 2008. gada februāris | FIFA min = 89. | FIFA min date = 2004. gada jūnijs | First game = {{flaga|Zelta Krasts}} '''Zelta Krasts''' 1:0 {{fb-rt|NGR|colonial}} <br />([[Akra]], Zelta Krasts; {{dat|1950|5|28|N|bez}}) | Largest win = [[Attēls:Flag of Nyasaland (1919–1925).svg|20 px|Njasalenda]] [[Malāvijas futbola izlase|Njasalenda]] 0:12 '''Zelta Krasts''' {{flaga|Zelta Krasts}}<br />([[Malāvija]]; {{dat|1962|10|15|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|BUL|1967}} 10:0 {{fb-rt|GHA}} <br />([[Leona (Meksika)|Leona]], [[Meksika]]; {{dat|1968|10|2|N|bez}}) | World cup apps = 5 | World cup first = 2006 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 24 | Regional cup first = 1963 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />[[1963. gada Āfrikas Nāciju kauss|1963]], [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]], [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]], [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]] }} '''Ganas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Gana|Ganu]] starptautiskās futbola sacensībās. Ganas futbola izlasi pārvalda Ganas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase (toreiz kā '''Zelta Krasta izlase''') aizvadīja 1950. gadā, cīnoties pret [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas izlasi]]. Jau ilgus gadus Ganas izlase ir viena no spēcīgākajām [[Āfrika]]s izlasēm, taču [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] debitēja tikai [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]], kad kā vienīgā [[Āfrika]]s komanda iekļuva astotdaļfinālā, kur gan piekāpās [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]]. Labāko rezultātu Pasaules kausā sasniedza [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]], iekļūstot ceturtdaļfinālā. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] ganieši ir piedalījušies 24 reizes un ir četrkārtēji [[Āfrika]]s čempioni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://teamghanaeu.com/our-history/ |title=Our History |language=en |website=teamghanaeu.com |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}}}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''atsauca dalību kvalifikācijā'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''atsauca dalību kvalifikācijā'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ceturtdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — === Āfrikas Nāciju kauss === {| |valign="top"| * 1957 — ''nepiedalījās'' * 1959 — ''nepiedalījās'' * 1962 — ''nekvalificējās'' * 1963 — '''čempioni''' * 1965 — '''čempioni''' * 1968 — 2. vieta * 1970 — 2. vieta * 1972—1976 — ''nekvalificējās'' * 1978 — '''čempioni''' * 1980 — grupu turnīrs * 1982 — '''čempioni''' * 1984 — grupu turnīrs * 1986—1990 — ''nekvalificējās'' * 1992 — 2. vieta * 1994 — ceturtdaļfināls * 1996 — 4. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1998 — grupu turnīrs * 2000 — ceturtdaļfināls * 2002 — ceturtdaļfināls * 2004 — ''nekvalificējās'' * 2006 — grupu turnīrs * 2008 — 3. vieta * 2010 — 2. vieta * 2012 — 4. vieta * 2013 — 4. vieta * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — 2. vieta * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — 4. vieta * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — astotdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] — grupu turnīrs * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — grupu turnīrs * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — ''nekvalificējās'' |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Gana}} == Skatīt arī == * [[Ganas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Ganas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Ganas futbola izlase| ]] 1rs1qyp8dq1jgk4zxyagqvhs6gqcus4 0 16061 4488551 4479976 2026-06-30T19:04:05Z Krišjānis 51961 4488551 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kotdivuāra | Badge = Kotdivuāras futbola izlases logo.svg | FIFA Trigramme = CIV | Nickname = Ziloņi (''Les Éléphants'') | Association = Kotdivuāras Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|Kotdivuāra}} [[Emerss Faē]] | Captain = [[Franks Kesjē]] | Most caps = [[Didjē Zokora]] (123)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/ivo-recintlp.html#app |title=Ivory Coast - Record International Players |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> | Top scorer = [[Didjē Drogba]] (65) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _costadomarfim1819h | pattern_b1 = _costadomarfim1819h | pattern_ra1 = _costadomarfim1819h | pattern_sh1 = _costadomarfim1819h | pattern_so1 = _costadomarfim1819h | leftarm1 = FF9F00 | body1 = FF9F00 | rightarm1 = FF9F00 | shorts1 = FFA503 | socks1 = FFA503 | pattern_la2 = _civ18a | pattern_b2 = _civ18a | pattern_ra2 = _civ18a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _civ18a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|CIV}} 3:2 {{fb-rt|Dahomeja}} <br> ([[Madagaskara]]; {{dat|1960|4|13|N|bez}}) | Largest win = {{nowrap|{{fb|CIV}} 11:0 {{fb-rt|CTA}}}} <br> ([[Abidžana]], [[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|27|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|NED}} 5:0 {{fb-rt|CIV}} <br> ([[Roterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|2017|6|4|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 2006 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 26 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]], [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1992 | Confederations cup best = 4. vieta: [[1992. gada Karaļa Fahda kauss|1992]] }} '''Kotdivuāras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]] starptautiskās futbola sacensībās. Kotdivuāras futbola izlasi pārvalda Kotdivuāras Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1960. gadā, cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] ''Ziloņi'' pirmoreiz piedalījās [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], kur sīvās cīņās piekāpjoties [[Argentīnas futbola izlase|argentīniešiem]] un [[Nīderlandes futbola izlase|nīderlandiešiem]], bet pieveicot [[Serbijas futbola izlase|serbus]] neizkļuva no apakšgrupas. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] Kotdivuāras izlase ir piedalījusies 26 reizes, trīs reizes kļuvusi par [[Āfrika]]s čempioniem&nbsp;— 1992. un [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]]. gadā, kā arī [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]. gadā.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/12022024-treso_reizi_vesture_par_afrikas_naciju_ka</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls == Āfrikas Nāciju Kausā == {| |valign="top"| * 1957—1963 — ''Nepiedalījās'' * 1965 — 3. vieta * 1968 — 3. vieta * 1970 — 4. vieta * 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1974 — Grupu turnīrs * 1976 — ''Nekvalificējās'' * 1978 — ''Diskvalificēti'' * 1980 — Grupu turnīrs * 1982 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — Grupu turnīrs * 1986 — 3. vieta * 1988 — Grupu turnīrs * 1990 — Grupu turnīrs * 1992 — '''Čempioni''' * 1994 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1996 — Grupu turnīrs * 1998 — Ceturtdaļfināls * 2000 — Grupu turnīrs * 2002 — Grupu turnīrs * 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2006 — 2. vieta * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] — 4. vieta * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] — 2. vieta * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — '''Čempioni''' * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] —'''Čempioni''' * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Ceturtdaļfināls |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kotdivuāra}} == Skatīt arī == * [[Kotdivuāras futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fifciv.com/ Kotdivuāras Futbola federācija] {{fr ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html Kotdivuāras profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601010944/http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} {{en ikona}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Kotdivuāras futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] 5aymipt62fk6sj6xuy7pyxgxqyr5q5k 4488554 4488551 2026-06-30T19:24:28Z ZANDMANIS 91184 4488554 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kotdivuāra | Badge = Kotdivuāras futbola izlases logo.svg | FIFA Trigramme = CIV | Nickname = Ziloņi (''Les Éléphants'') | Association = Kotdivuāras Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|Kotdivuāra}} [[Emerss Faē]] | Captain = [[Franks Kesjē]] | Most caps = [[Didjē Zokora]] (123)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/ivo-recintlp.html#app |title=Ivory Coast - Record International Players |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> | Top scorer = [[Didjē Drogba]] (65) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|33.|up|date=2026. gada 11. jūnijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _civ26h | pattern_b1 = _civ26h | pattern_ra1 = _civ26h | pattern_sh1 = _civ26h | pattern_so1 = | leftarm1 = EE6D13 | body1 = EE6D13 | rightarm1 = EE6D13 | shorts1 = EE6D13 | socks1 = EE6D13 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _civ26a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _civ26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|CIV}} 3:2 {{fb-rt|Dahomeja}} <br> ([[Madagaskara]]; {{dat|1960|4|13|N|bez}}) | Largest win = {{nowrap|{{fb|CIV}} 11:0 {{fb-rt|CTA}}}} <br> ([[Abidžana]], [[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|27|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|NED}} 5:0 {{fb-rt|CIV}} <br> ([[Roterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|2017|6|4|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 2006 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 26 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]], [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1992 | Confederations cup best = 4. vieta: [[1992. gada Karaļa Fahda kauss|1992]] }} '''Kotdivuāras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]] starptautiskās futbola sacensībās. Kotdivuāras futbola izlasi pārvalda Kotdivuāras Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1960. gadā, cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] ''Ziloņi'' pirmoreiz piedalījās [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], kur sīvās cīņās piekāpjoties [[Argentīnas futbola izlase|argentīniešiem]] un [[Nīderlandes futbola izlase|nīderlandiešiem]], bet pieveicot [[Serbijas futbola izlase|serbus]] neizkļuva no apakšgrupas. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] Kotdivuāras izlase ir piedalījusies 26 reizes, trīs reizes kļuvusi par [[Āfrika]]s čempioniem&nbsp;— 1992. un [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]]. gadā, kā arī [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]. gadā.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/12022024-treso_reizi_vesture_par_afrikas_naciju_ka</ref> == Pasaules čempionātos == [[File:Equipe de la Cote d'Ivoire.jpg|thumb|Kotdivuāras nacionālā izlase 2022. gadā]] * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/30062026-holanns_speles_izskana_i_nosuta_i_kotdivu |title=Holanns spēles izskaņā salauž Kotdivuāras sirdis |language= |accessdate={{dat|2026|6|30||bez}} |website=Sportacentrs.com}}</ref> == Āfrikas Nāciju Kausā == {| |valign="top"| * 1957—1963 — ''Nepiedalījās'' * 1965 — 3. vieta * 1968 — 3. vieta * 1970 — 4. vieta * 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1974 — Grupu turnīrs * 1976 — ''Nekvalificējās'' * 1978 — ''Diskvalificēti'' * 1980 — Grupu turnīrs * 1982 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — Grupu turnīrs * 1986 — 3. vieta * 1988 — Grupu turnīrs * 1990 — Grupu turnīrs * 1992 — '''Čempioni''' * 1994 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1996 — Grupu turnīrs * 1998 — Ceturtdaļfināls * 2000 — Grupu turnīrs * 2002 — Grupu turnīrs * 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2006 — 2. vieta * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] — 4. vieta * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] — 2. vieta * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — '''Čempioni''' * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] —'''Čempioni''' * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Ceturtdaļfināls |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kotdivuāra}} == Skatīt arī == * [[Kotdivuāras futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fifciv.com/ Kotdivuāras Futbola federācija] {{fr ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html Kotdivuāras profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601010944/http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} {{en ikona}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Kotdivuāras futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] plbfer2t0fcibjo1v99nlgf0lox0d1h 4488747 4488554 2026-07-01T10:32:58Z Vylks 50297 4488747 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kotdivuāra | Badge = Kotdivuāras futbola izlases logo.svg | FIFA Trigramme = CIV | Nickname = Ziloņi (''Les Éléphants'') | Association = Kotdivuāras Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|Kotdivuāra}} [[Emerss Faē]] | Captain = [[Franks Kesjē]] | Most caps = [[Didjē Zokora]] (123)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/ivo-recintlp.html#app |title=Ivory Coast - Record International Players |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> | Top scorer = [[Didjē Drogba]] (65) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|33.|up|date=2026. gada 11. jūnijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _civ26h | pattern_b1 = _civ26h | pattern_ra1 = _civ26h | pattern_sh1 = _civ26h | pattern_so1 = | leftarm1 = EE6D13 | body1 = EE6D13 | rightarm1 = EE6D13 | shorts1 = EE6D13 | socks1 = EE6D13 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _civ26a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _civ26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|CIV}} 3:2 {{fb-rt|Dahomeja}} <br> ([[Madagaskara]]; {{dat|1960|4|13|N|bez}}) | Largest win = {{nowrap|{{fb|CIV}} 11:0 {{fb-rt|CTA}}}} <br> ([[Abidžana]], [[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|27|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|NED}} 5:0 {{fb-rt|CIV}} <br> ([[Roterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|2017|6|4|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 2006 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 26 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]], [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1992 | Confederations cup best = 4. vieta: [[1992. gada Karaļa Fahda kauss|1992]] }} '''Kotdivuāras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]] starptautiskās futbola sacensībās. Kotdivuāras futbola izlasi pārvalda Kotdivuāras Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1960. gadā, cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] ''Ziloņi'' pirmoreiz piedalījās [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], kur sīvās cīņās piekāpjoties [[Argentīnas futbola izlase|argentīniešiem]] un [[Nīderlandes futbola izlase|nīderlandiešiem]], bet pieveicot [[Serbijas futbola izlase|serbus]] neizkļuva no apakšgrupas. Pirmo reizi Pasaules kausa izslēgšanas spēlēs iekļuva [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]], bet jau sešpadsmitdaļfinālā piekāpās [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] Kotdivuāras izlase ir piedalījusies 26 reizes, trīs reizes kļuvusi par [[Āfrika]]s čempioniem — 1992., [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]]. un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]. gadā.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/12022024-treso_reizi_vesture_par_afrikas_naciju_ka</ref> == Pasaules čempionātos == [[File:Equipe de la Cote d'Ivoire.jpg|thumb|Kotdivuāras nacionālā izlase 2022. gadā]] * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/30062026-holanns_speles_izskana_i_nosuta_i_kotdivu |title=Holanns spēles izskaņā salauž Kotdivuāras sirdis |language= |accessdate={{dat|2026|6|30||bez}} |website=Sportacentrs.com}}</ref> == Āfrikas Nāciju Kausā == {| |valign="top"| * 1957—1963 — ''Nepiedalījās'' * 1965 — 3. vieta * 1968 — 3. vieta * 1970 — 4. vieta * 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1974 — Grupu turnīrs * 1976 — ''Nekvalificējās'' * 1978 — ''Diskvalificēti'' * 1980 — Grupu turnīrs * 1982 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — Grupu turnīrs * 1986 — 3. vieta * 1988 — Grupu turnīrs * 1990 — Grupu turnīrs * 1992 — '''Čempioni''' * 1994 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1996 — Grupu turnīrs * 1998 — Ceturtdaļfināls * 2000 — Grupu turnīrs * 2002 — Grupu turnīrs * 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2006 — 2. vieta * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] — 4. vieta * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] — 2. vieta * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — '''Čempioni''' * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] —'''Čempioni''' * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Ceturtdaļfināls |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kotdivuāra}} == Skatīt arī == * [[Kotdivuāras futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fifciv.com/ Kotdivuāras Futbola federācija] {{fr ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html Kotdivuāras profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601010944/http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} {{en ikona}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Kotdivuāras futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] epxh13u8f3vlamy0tibknh1iv5vtgwu 0 16389 4488573 4385309 2026-06-30T19:59:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488573 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|latviešu vieglatlētu|Vasiļevskis|Vasiļevskis}} {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Vadims Vasiļevskis | vārds_orig = | attēls = 2012-06-07 Bislett Games Vadims Vasiļevskis.jpg | att_izm = 175px | paraksts = Vadims Vasiļevskis 2012. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|1|5}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{karogs|Latvija}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=188}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/vasilevskis-vadims-1089267/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718133402/http://www.london2012.com/athlete/vasilevskis-vadims-1089267/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}</ref> | svars = {{mērv|kg=102}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = [[LSPA]]<ref name="diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/vienreiz-jatrapa-13958102|title=Vienreiz jātrāpa!|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160307030844/http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/vienreiz-jatrapa-13958102}}</ref> <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Šķēpa mešana]] | kar_sāk =1999 | kar_beig =2014 | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 90,73 m (2007) {{icon|lr-v}} | PR1_d = [[Šķēpa mešana]] | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|Vīriešu [[vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{karogs|Latvija}}}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]|Šķēpa mešana}} {{Medal|Competition|[[Universiāde]]}} {{Medal|Gold|Bangkoka 2007|Šķēpa mešana}} }} '''Vadims Vasiļevskis''' (dzimis {{dat|1982|1|5}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]], kurš startēja [[šķēpa mešana]]s sacensībās. {{oss|V=2004|L=Ģ}} sudraba medaļas ieguvējs. Viņa personiskais rekords ir 90,73&nbsp;m, ko uzstādīja 2007. gadā [[Tallina|Tallinā]]. Tas ir pašreizējais [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] un V. Vasiļevski ierindo 10. vietā visu laiku labāko šķēpa metēju rangā (neskaitot rezultātus ar vecās konstrukcijas šķēpu).<ref>[http://www.iaaf.org/statistics/toplists/inout=o/age=n/season=0/sex=M/all=y/legal=A/disc=JT/detail.html IAAF.org visu laiku labāko šķēpa metēju saraksts]</ref> 2014. gadā noslēdzis profesionālā sportista karjeru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/olimpiskais-laureats-vasilevskis-atenu-medala-arvien-ir-pie-manis.a290939/|title=Olimpiskais laureāts Vasiļevskis: Atēnu medaļa arvien ir pie manis|publisher=LSM.LV|work=|access-date=2018-09-05|date=2018-09-03|last=Kļavenieks|first=Mārtiņš|language=}}</ref> Par sasniegumiem sportā saņēmis [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Visu karjeru līdz neveiksmīgajām {{oss|V=2012|L=d}} trenējās pie [[Valentīna Eiduka|Valentīnas Eidukas]]. Izglītību ieguvis [[Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā]]. V. Vasiļevskis ir šķīries, ir meita un dēls. == Karjera == 1999. gada Pasaules jaunatnes čempionātā (dalībnieki met 700 g smagos šķēpus) Polijā viņš nekvalificējās finālam, kvalifikācijā šķēpu raidot 60,02 m tālumā. 2000. gada Pasaules čempionātā junioriem Čīlē V. Vasiļevskis ar 68,14 m tālu metienu izcīnīja 8. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/janis-liepa-ceturtais-pasaules-junioru-cempionata-skepmesana.d?id=666715|title=Jānis Liepa ceturtais pasaules junioru čempionātā šķēpmešanā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2001. gadā notikušajā Eiropas junioru čempionātā sportists izcīnīja 7. vietu (70,59 m). 2002. gada Eiropas čempionātā V. Vasiļevskis kvalifikācijā šķēpu raidīja 78,20 m tālumā un ieņēma 16. vietu, tādējādi nekvalificējoties finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/rags-parspej-zelezniju-un-kvalificejas-finalam.d?id=3658289|title=Rags pārspēj Žeļezniju un kvalificējas finālam|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2003. gada Eiropas U-23 čempionātā sportists ar 72,39 m tālu raidījumu ieņēma 7. vietu. Tajā pašā gadā notikušajā Eiropas kausā latvietis izcīnīja 2. vietu (76,81 m). 2003. gadā iekļauts [[LOV|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā. 2004. gada Eiropas kausā ziemā Latvijas sportists svinēja uzvaru ar 82,44 m tālu metienu. V. Vasiļevskis [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa Latvijas karogu]] [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/latvijas-karogu-olimpiades-atklasana-nesis-skepmetejs-vadims-vasilevskis.d?id=8803575|title=Latvijas karogu Olimpiādes atklāšanā nesīs šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis|last=LETA|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> tajās negaidīti izcīnīja sudraba medaļu ar jaunu personisko rekordu 84,95 m, piekāpjoties tikai norvēģim [[Andrēass Tūrkildsens|Andrēasam Tūrkildsenam]] un kļūstot par piekto [[Latvija]]s olimpisko medaļnieku šķēpa mešanā pēc [[Inese Jaunzeme|Ineses Jaunzemes]], [[Elvīra Ozoliņa|Elvīras Ozoliņas]], [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jāņa Lūša]] un [[Dainis Kūla|Daiņa Kūlas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/skepmetejs-vasilevskis-ar-sudrabu-nosledz-latvijas-olimpiesu-startu-atenas-papildinats.d?id=8931823|title=Šķēpmetējs Vasiļevskis ar sudrabu noslēdz Latvijas olimpiešu startu Atēnās (papildināts)|last=BNS|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}|archive-date={{dat|2012|04|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120421025354/http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/skepmetejs-vasilevskis-ar-sudrabu-nosledz-latvijas-olimpiesu-startu-atenas-papildinats.d?id=8931823}}</ref> 2004. gada ''IAAF World Athletics Final'' sacensībās viņš ieņēma 8. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/neveiksmigi-iaaf-nosleguma-sacensibas-starte-skepmeteji-vasilevskis-un-rags.d?id=9104860|title=Neveiksmīgi IAAF noslēguma sacensībās startē šķēpmetēji Vasiļevskis un Rags|last=LETA|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņš pretendēja uz Eiropas gada labākā vieglatlēta titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/vadims-vasilevskis-kandide-uz-eiropas-gada-labaka-vieglatleta-titulu.d?id=9528965|title=Vadims Vasiļevskis kandidē uz Eiropas gada labākā vieglatlēta titulu|last=LETA|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Vasilevskis 2010-06-04 Bislett Games.jpg|thumb|left|250px|V. Vasiļevskis 2010. gada ''Bislet'' spēlēs Oslo]] 2005. gada Pasaules čempionātā V. Vasiļevskis startēja neveiksmīgi — nekvalificējās finālam un ar 76,16 m tālu raidījumu ierindojās 16. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/rags-un-kovals-kvalificejas-pasaules-cempionata-skepmesanas-sacensibu-finalam-papildinats.d?id=11927019|title=Rags un Kovals kvalificējas pasaules čempionāta šķēpmešanas sacensību finālam (papildināts)|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2006. gada maija beigās viņam izdevās trīs sacensībās trīs dienās pēc kārtas uzstādīt augstvērtīgus rezultātus — mest pāri 88 metru atzīmei. {{dat||5|26||bez}} sacensībās Desavā, Vācijā, V. Vasiļevskis šķēpu raidīja 88,12 m tālumā, kas bija jauns sportista personiskais rekords un jauns [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] (iepriekšējais rekords piederēja [[Ēriks Rags|Ērikam Ragam]] — 86,47 m),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/vasilevskis-labo-latvijas-rekordu-skepmesana.d?id=14557831|title=Vasiļevskis labo Latvijas rekordu šķēpmešanā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> dienu vēlāk "Rīga'2006" sacensībās Rīgā viņš kļuva par pirmo Latvijas šķēpa metēju, kurš jaunās konstrukcijas šķēpu raidījis tālāk par 90 metriem — 90,43 m, uzlabojot savu Latvijas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/vasilevskis-divu-dienu-laika-divreiz-labo-latvijas-rekordu-skepmesana.d?id=14565489|title=Vasiļevskis divu dienu laikā divreiz labo Latvijas rekordu šķēpmešanā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vēl dienu vēlāk V. Vasiļevskis sacensībās Ventspilī šķēpu raidīja 88,53 m tālumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/ventspili-skepmesanas-sacensibas-uzvaru-gust-vadims-vasilevskis.d?id=14567538|title=Ventspilī šķēpmešanas sacensībās uzvaru gūst Vadims Vasiļevskis|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņš piedalījās [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006. gada Eiropas čempionātā]], kur ar 83,21 metrus tālu metienu ierindojās 4. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/latvijas-skepmeteji-eiropas-vieglatletikas-cempionata-neieklust-specigako-trijnieka-papildinats.d?id=15201171|title=Latvijas šķēpmetēji Eiropas vieglatlētikas čempionātā neiekļūst spēcīgāko trijniekā (papildināts)|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šajā vietā viņš palika arī 2006. gada ''IAAF World Athletics Final'' sacensībās (83,26 m). 2007. gadā V. Vasiļevskis uzvarēja [[Universiāde|Universiādē]] [[Bangkoka|Bangkokā]] (83,92 m).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/vadims-vasilevskis-izcina-zelta-medalu-pasaules-universiade-kovalam-bronza.d?id=18690040|title=Vadims Vasiļevskis izcīna zelta medaļu Pasaules universiādē; Kovalam bronza|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2007. gada jūnijā viņš sacensībās Vācijā meta šķēpu 94,29 metru tālumā, taču pārkāpuma dēļ šis metiens netika ieskaitīts.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/101228 Vasiļevskis varēja kļūt par otru tālāko šķēpa metēju vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070626140924/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/101228 |date={{dat|2007|06|26||bez}} }}, apollo.lv</ref> Nedaudz pietrūkstot līdz medaļām, ceturtais viņš palika [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007. gada Pasaules čempionātā]] (85,19 m),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/ceturto-vietu-pasaules-cempionata-izcina-latvijas-skepmetejs-vadims-vasilevskis-papildinats.d?id=18852149|title=Ceturto vietu Pasaules čempionātā izcīna Latvijas šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis (papildināts)|last=LETA|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> kvalifikācijā latvietis šķēpu raidīja 87,37 m tālumā. 2007. gada 22. jūlijā sacensībās ''Tallinn'2007'' sportists uzstādīja jaunu Latvijas rekordu — 90,73 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/ltk_tv/20070722_vasilevskis_uzstada_latvijas_rekordu|title=Vasiļevskis uzstāda Latvijas rekordu|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}</ref> V. Vasiļevskis nesa Latvijas karogu arī {{oss|V=2008|L=Ģ}} atklāšanas ceremonijā,<ref name="diena2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/pratigaks-mierigaks-merktiecigaks-vadims-vasilevskis-620387|title=Prātīgāks, mierīgāks, mērķtiecīgāks. Vadims Vasiļevskis|last=Guntis Keisels|date={{dat|2008|8|8||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/archive/latvijas-karogu-olimpiades-atklasanas-ceremonija-atkal-nesis-vasilevskis.d?id=21562203|title=Latvijas karogu Olimpiādes atklāšanas ceremonijā atkal nesīs Vasiļevskis|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> tādējādi kļūstot par pirmo sportistu, kas Latvijas karogu nesis divās olimpiskajās spēlēs, pie tam — pēc kārtas. Starts Pekinas olimpiskajās spēlēs gan bija pieticīgāks kā iepriekšējās olimpiskajās spēlēs un V. Vasiļevskis palika 9. vietā (81,32 m),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/archive/skepmetejs-kovals-klust-par-pekinas-olimpisko-spelu-vicecempionu-papildinats.d?id=21768468|title=Šķēpmetējs Kovals kļūst par Pekinas olimpisko spēļu vicečempionu (papildināts)|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> lai gan kvalifikācijā uzrādīja labāku sniegumu (83,51 m). Taču ''IAAF World Athletics Final'' sacensībās V. Vasiļevskis, šķēpu raidīdams 86,65 m tālumā, guva uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/vasilevskis-izcina-uzvaru-sezonas-finalsacensibas-stutgarte.d?id=21953251|title=Vasiļevskis izcīna uzvaru sezonas finālsacensībās Štutgartē|last=LETA|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā]] viņš pārliecinoši kvalificējās finālam ar 86,69 m. Taču finālā, tāpat kā 2007. gada Pasaules čempionātā ierindojās 4. vietā, šķēpu raidot 82,37 m tālumā. 4. vietu V. Vasiļevskis ieņēma arī 2009. gada ''IAAF World Athletics Final'' sacensībās (81,86 m). [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]] viņš startēja neveiksmīgi un ieņēma pēdējo vietu kvalifikācijā ar rezultātu 67,56 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/skepmeteji-kovals-un-rags-ieklust-ec-finala.d?id=33287539|title=Šķēpmetēji Kovals un Rags iekļūst EČ finālā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|1||bez}}|archive-date={{dat|2010|08|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100802030414/http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/skepmeteji-kovals-un-rags-ieklust-ec-finala.d?id=33287539}}</ref> Arī [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā]] V. Vasiļevskis nekvalificējās finālam, šoreiz ar 75,23 m tālu metienu ierindojoties 25. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/01092011-ragam_77_34_metri_kvalifikacija_torkildse|title= Šķēpmešanas finālā bez latviešiem|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|9|1||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņam kvalifikācijā visi trīs metieni netika ieskaitīti, tādējādi sportists palika bez rezultāta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/27062012-sirmais_arpus_finala_kovals_visticamak_ar|title=Arājs iekļūst finālā, šķēpmetējiem fiasko|date={{dat|2012|6|27||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|28||bez}}}}</ref> Neilgi pirms {{oss|V=2012|L=D}} interneta portālā ''ss.lv'' viņš<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/londona-2012/zinas/vasilevskis-pec-sis-sezonas-beigs-karjeru.d?id=42577232|title=Vasiļevskis pēc šīs sezonas beigs karjeru|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|11|3||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> pārdošanai izlika savu Atēnu olimpiskajās spēlēs izcīnīto sudraba medaļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/428055-interneta_piedava_skepmeteja_vasilevska_olimpisko_sudraba_medalu|title=Internetā piedāvā šķēpmetēja Vasiļevska olimpisko sudraba medaļu|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|11|3||bez}}|archive-date={{dat|2012|08|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120819100504/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/428055-interneta_piedava_skepmeteja_vasilevska_olimpisko_sudraba_medalu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/papildinata-11-38-interneta-pardod-skepmeteja-vasilevska-atenu-olimpisko-medalu-13956136|title=Papildināta (11:38) - Internetā pārdod šķēpmetēja Vasiļevska Atēnu olimpisko medaļu|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|11|3||bez}}}}</ref> lai "pievērstu uzmanību sliktajai finansiālajai situācijai", tomēr medaļai neatradās pircēji.<ref name="delfiu medaļa">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/atlethics/vasilevskis-medalas-pardosanas-akcija-bija-vairak-uzmanibas-pieversanai.d?id=43373639|title=Vasiļevskis: medaļas pārdošanas akcija bija vairāk uzmanības pievēršanai|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|7|22||bez}}}}</ref> Londonas olimpiskajās spēlēs viņš kvalifikācijā labākajā mēģinājumā šķēpu raidīja 72,81 metru tālumā un ierindojās 38. vietā, nekvalificējoties finālsacensībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/08082012-kovals_un_vasilevskis_paliek_arpus_finala|title=Latvija atkal paliek bez fināla vīru šķēpmešanā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|8||bez}}}}</ref> Lai arī pēc starta olimpiskajās spēlēs paziņojis, ka pēc 2012. gada sezonas beigs sportista karjeru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/08082012-vasilevskis_karjerai_lieku_punktu|title=Vasiļevskis paziņo, ka beidz sportista karjeru|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|8||bez}}}}</ref> tomēr tā paša gada oktobrī paziņoja par karjeras turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/vasilevskis-tomer-apnemies-turpinat-skepmeteja-karjeru-13974849|title=Vasiļevskis tomēr apņēmies turpināt šķēpmetēja karjeru|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|11|3||bez}}}}</ref> [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 15. vietu. Pēc karjeras beigām vairākus gadus strādājis Anglijā, pēc tam Latvijā par tālbraucēju šoferi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/26082018-vasilevskis_no_sporta_esmu_prom_jau_cetru|title=Vasiļevskis: "Jau toreiz teicu, ka 90 metrus Latvijā neviens nemetīs vismaz 20 gadus"|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-08-27|date=2018-08-26|language=lv-LV}}</ref> == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes |- | [[Šķēpa mešana]] ||align="center"| 90,73 m || {{dat|2007|7|22|N|bez}} || {{vieta|Igaunija|Tallina}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] |- | Šķēpa mešana (700 g) ||align="center"| 60,02 m || {{dat|1999|7|16|N|bez}} || {{vieta|Polija|Bidgošča}} || |} == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes}} |- |2000 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Čīle|Santjago}} |{{dat|2000|10|22|N|bez}} |8. vieta |68,14 m |- |2002 |[[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |{{dat|2002|8|7|N|bez}} |16. vieta |78,20 m |- |rowspan="2"|2004 |[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Grieķija|Atēnas}} |{{dat|2004|8|28|N|bez}} |{{medal-bg|silver}}|'''2. vieta''' |84,95 m |- |''IAAF World Athletics Final'' |{{vieta|Monako|Montekarlo}} |{{dat|2004|9|19|N|bez}} |8. vieta |76,28 m |- |2005 |[[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Somija|Helsinki}} |{{dat|2005|8|9|N|bez}} |16. vieta |76,16 m |- |rowspan="2"|2006 |[[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Zviedrija|Gēteborga}} |{{dat|2006|8|9|N|bez}} |4. vieta |83,21 m |- |''IAAF World Athletics Final'' |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} |{{dat|2006|9|10|N|bez}} |4. vieta |83,26 m |- |2007 |[[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Osaka}} |{{dat|2007|9|2|N|bez}} |4. vieta |85,19 m |- |rowspan="2"|2008 |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Ķīna|Pekina}} |{{dat|2008|8|23|N|bez}} |9. vieta |81,32 m |- |''IAAF World Athletics Final'' |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} |{{dat|2008|9|14|N|bez}} |{{medal-bg|gold}}|'''1. vieta''' |86,65 m |- |rowspan="2"|2009 |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |{{dat|2009|8|23|N|bez}} |4. vieta |82,37 m |- |''IAAF World Athletics Final'' |{{vieta|Grieķija|Saloniki}} |{{dat|2009|9|13|N|bez}} |4. vieta |81,86 m |- |2010 |[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Spānija|Barselona}} |{{dat|2010|7|30|N|bez}} |23. vieta |67,56 m |- |2011 |[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Tegu}} |{{dat|2011|9|1|N|bez}} |25. vieta |75,23 m |- |rowspan="2"|2012 |[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Somija|Helsinki}} |{{dat|2012|6|27|N|bez}} |— |Nav rezultāta |- |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|8|N|bez}} |38. vieta |72,81 m |- |2013 |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2013|8|15|N|bez}} |15. vieta |79,68 |} == Sezonu labākie rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" |- ! Gads !! Rezultāts !! Vieta !! Datums |- |2000 |73,07 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2000|8|4|N|bez}} |- |2001 |73,25 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2001|6|16|N|bez}} |- |2002 |81,92 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2002|7|5|N|bez}} |- |2003 |77,81 m |{{vieta|Itālija|Katānija}} |{{dat|2003|12|8|N|bez}} |- |2004 |84,95 m |{{vieta|Grieķija|Atēnas}} |{{dat|2004|8|28|N|bez}} |- |2005 |81,30 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2005|5|27|N|bez}} |- |2006 |90,43 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2006|5|27|N|bez}} |- |2007 |90,73 m |{{vieta|Igaunija|Tallina}} |{{dat|2007|7|22|N|bez}} |- |2008 |86,65 m |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} |{{dat|2008|9|14|N|bez}} |- |2009 |90,71 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2009|5|23|N|bez}} |- |2010 |84,08 m |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |{{dat|2010|6|20|N|bez}} |- |2011 |88,22 m |{{vieta|Igaunija|Tartu}} |{{dat|2011|5|28|N|bez}} |- |2012 |86,50 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2012|6|8|N|bez}} |- |2013 |82,79 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2013|5|30|N|bez}} |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{commons|Vadims Vasiļevskis}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110506035251/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=03293120 LVS profils] * [https://web.archive.org/web/20140122214751/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=107 LOV profils] {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2012 VOS}} {{Latvija 2008 VOS}} {{Latvija 2004 VOS}} }} {{DEFAULTSORT:Vasilzevskis, Vadims}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] pjunmi7bvqrl1p8g4tq2qgy5tb7yjz0 0 20949 4488518 4486034 2026-06-30T15:21:27Z MargaritaPLV 130866 Pievienota saite uz Rīgas jūgendstila arhitektūras rakstu 4488518 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Alfons Mucha - F. Champenois Imprimeur-Éditeur.jpg|thumb|250px|Alfonsa Muhas plakāts]] '''Jūgendstils''' ir mākslas (īpaši [[arhitektūra]]s un [[dizains|dizaina]]) stils, kas radās 1890. gadu otrajā pusē [[Eiropa|Eiropā]], bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20. gadsimta sākuma līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Nosaukumu "jūgendstils" jaunais strāvojums guva Vācijā un arī Latvijā. Mākslas vēsturē to dažkārt mēdz apzīmēt par [[Neoromantisms|neoromantismu]]. Par jūgendstila vadmotīvu kļuva mākslas sintēzes ideja, un tā sāka izpausties visos mākslas veidos, sākot ar lietišķo mākslu, un beidzot ar tēlotāju mākslu un arhitektūru. Jūgendstils attīstījās dažādās Eiropas valstīs, tajās iegūstot atšķirīgus nosaukumus: ''Jugendstil'' [[Vācija|Vācijā]], ''Art noveau'' [[Francija|Francijā]], ''modernismo'' [[Spānija|Spānijā]], ''Sezessionsstil'' [[Austrija|Austrijā]], ''Stile Liberty'' vai ''Stile Floreale'' [[Itālija|Itālijā]], ''Młoda Polska'' [[Polija|Polijā]]. [[Katalonija|Katalonijā]] par jūgendstila centru kļuva [[Barselona]], kur darbojās ievērojamais arhitekts [[Antoni Gaudī]]. Liela nozīme jūgendstilam bija arī Austrumeiropā; īpaši jāmin čehu mākslinieks [[Alfonss Muha]]. == Raksturīgākās iezīmes == Jūgendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā liektas līnijas, asimetriska kompozīcija, neregulāri līniju ritmi. Tēlotājā mākslā jūgendstils pamatā izpaudās [[grafika|grafikā]] ([[ilustrācija|ilustrācijās]], [[plakāts|plakātos]]), kur īpaši raksturīgi stilizēti augu motīvi, [[chiaroscuro|gaismēnu]] trūkums, dekoratīvas, liektas līnijas. Jūgendstila estētikas pamatidejas ir tuvas simbolisma filozofijai. Ikdienišķajā realitātē skaistums izsīkst un aizvien vairāk pieņemas spēkā mehānistiskais princips; mākslinieks ir nevis reportieris vai fotogrāfs, bet radītājs; mākslai ir jāpārveido pasaule, jāienes skaistais un cilvēcīgais vidē, kas ieskauj cilvēku, - viņa mājoklī, sadzīves interjerā un priekšmetos, apģērbā utt. [[Attēls:CasaBatllo 0170.JPG|thumb|right|200px|Jūgendstila ēka Barselonā, Spānijā ''Casa Batllo''. Projektējis viens no pasaulē zināmākajiem jūgendstila arhitektiem- [[Antoni Gaudī]].]] Jūgendstila glezniecība bieži vērsās pie izglītota un izsmalcināta skatītāja, taču daudzās citās izpausmēs jūgendstils bija demokrātisks. Arhitektūrā jūgendstilam raksturīga celtnes funkcionālā uzbūve, kas izvirzījās par prioritāti, fasāde tika izcelta gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem (erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām), gan ar būvplastikas elementiem (ciļņiem, skulptūrām, ornamentu). Ēkas koptēla izveidē svarīgi visi elementi: monumentālā glezniecība, vitrāža, mozaīka un pat uzraksti. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem. Pirmā jūgendstila celtne ir [[Viesnīca Tassel|Tasela nams]] [[Brisele|Briselē]] (1893). Arhitektūrā dominēja neoklasicisma un nacionālā romantisma elementi, stājtēlniecībā spēcīgākas bija reālisma tendences, monumentos dominēja historisms. Glezniecībā un grafikā jūgendstils saplūda ar reālismu un simbolismu, ir jaušama impresionisma un postimpresionisma ietekme. Jūgendstila uzplaukums bija īslaicīgs. Ap 1910. gadu interese par to sāka noplakt. == Jūgendstils Latvijā == Jūgendstils bija nozīmīgs mākslas virziens arī [[Latvija]]s teritorijā. Sākotnēji spilgtākie jūgendstila pārstāvji bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] mākslinieki, kuri dominēja reģiona kultūras dzīvē, taču tieši ar jūgendstilu saistās pirmo latviešu nacionālo mākslinieku ienākšana kultūras apritē ([[Janis Rozentāls]], [[Johans Valters|Jānis Valters]], [[Jūlijs Madernieks]] u.c.). Tāpat kā [[Skandināvija|Skandināvijā]], arī Latvijā jūgendstils saistīts ar nacionālās pašapziņas palielināšanos. [[Rīgas jūgendstila arhitektūra|Rīgā ir vairāk nekā 800 jūgendstila ēku]], ko radījuši [[Mihails Eizenšteins]], [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]] u. c. Rīgā, [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12 atrodas jūgendstilam veltīts [[muzejs]] — [[Rīgas Jūgendstila centrs]]. == Skatīt arī == * [[Pasaules jūgendstila diena]] == Literatūra == * Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. — R., 1980. * Krastiņš J. Rīga — jūgendstila metropole. — R., 1998. * Latvijas mākslas vēsture. - Pētergailis, Rīga, 2004. == Papildinformācija == * [http://www.citariga.lv/?page=303&id=10&lng=1 Rīgas jūgendstils portālā Cita Rīga] * [https://web.archive.org/web/20160324081330/http://www.vangoghmuseum.nl/en/prints/subject/44/art_nouveau Jūgendstila ilustrācijas un plakāti] van Goga muzeja portālā {{kultūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{avangards}} [[Kategorija:Jūgendstils| ]] [[Kategorija:Arhitektūras stili]] [[Kategorija:Mākslas virzieni]] rb1iugnuf5nv4ncz2ta4lvlstztol9o 0 24975 4488561 4478232 2026-06-30T19:35:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488561 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF) | type = valsts uzņēmums | foundation = 1919. gadā | defunct = 1999. gadā | location = [[Rīga]], [[Latvija]] | logo = VEF emblema.jpg | logo_size = 200 }} {{Citas nozīmes|VEF rūpnīcu|VEF (nozīmju atdalīšana)|VEF}} '''VEF''' ('''Valsts elektrotehniskā fabrika''') bija viena no lielākajām [[Latvija]]s rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī [[lidmašīna]]s. Šobrīd Latvijā darbojas vairāki nelieli, dažādu jomu uzņēmumi, kuri savu izcelsmi saista ar VEF vai izmanto tās zīmolu. == Vēsture == [[Attēls:Galvenā balva Pasaules izstādē EXPO 1935.jpg|thumb|250px|Galvenā balva Briseles Pasaules izstādē ([[EXPO]] 1935)]] [[Attēls:VEF radio reklāma.jpg|thumb|250px|VEF radio reklāmas plakāts (ap 1938.-39. gadu).]] Par VEF pirmsākumu uzskata [[1919]]. gada aprīli, kad Rīgas vecās pasta ēkas pagrabstāvā Radio ielā ierīkoja '''[[PTVGD|Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas]]''', kas veica sakaru aparatūras remontu [[Aleksandrs Tīpainis|Aleksandra Tīpaiņa]] vadībā. [[1922]]. gadā tur sāka izgatavot telefona aparātus, bet vēl pēc diviem gadiem — [[Kristāla detektors|kristāldetektora]] radiouztvērējus. [[1924]]. gadā darbnīcas pārcēla uz [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] 16 (tagadējo [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīva]] ēku), bet [[1928]]. gadā "'''Pasta telegrāfa virsvaldes galvenā darbnīca'''" pārcēlās uz bijušās rūpnīcas "[[Unions]]" korpusiem [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]] 214. [[1932]]. gadā uzņēmumu pārdēvēja par Valsts elektrotehnisko fabriku (VEF).<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=240-241}}</ref> Tolaik VEF ražoja visu, kam varēja rast noietu — remontēja sakaru aparatūru, izgatavoja telefona centrāles un elektriskās spuldzes, fotoaparātus un gludekļus, radioaparātus un kabatas lukturīšus, telefona aparātus un fotopapīru, elektroarmatūru, darbgaldus un ap 20 sporta lidmašīnu modeļu. Tika samontētas 6 automašīnas. Pasaules tirgu iekaroja miniatūrais fotoaparāts ''[[Minox]]''. 1930. gadu beigās ik mēnesi fabrikā saražoja aptuveni 500 telefona aparātu, 400 telefona centrāļu un 800-2500 radiouztvērēju. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] rūpnīcu pārņem padomju režīms. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā rūpnīcu izlaupīja un izpostīja, katlu māja un vairāki korpusi bija uzspridzināti. Izdzīvojušās ražošanas jaudas [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas laikā]] iekļāva Vācijas koncerna [[AEG]] meitasuzņēmuma "AEG Ostlandwerk GmH" sastāvā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/60/history|title=VEF - Industriālais mantojums|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|website=LNDB}}</ref> Pēc kara beigām rūpnīcu atjaunoja un strauji attīstīja ražošanas jaudas un ražotņu izmērus. 1960. gados VEF ik minūti saražoja septiņus radiouztvērējus un piecus telefona aparātus. VEF kļuva par vadošo komutācijas tehnikas ražotāju [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], katri divi no trim telefona aparātiem bija ražoti VEF. Populāri bija tranzistoru radioaparāti [[Spīdola (radiouztvērējs)|"Spīdola"]] un 1970. gados — "VEF". 1980. gados '''Rīgas ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]] apbalvotajai V. I. Ļeņina ražošanas apvienībai VEF''' piederēja tālruņu rūpnīca [[Aizkraukle|Stučkā]] un cehi [[Alūksne|Alūksnē]], [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]] un [[Skrunda|Skrundā]].<ref name="Рига" /> Rūpnīcā strādāja ap 20 000 cilvēku.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=287-289}}</ref> VEF zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs (1974–1980), VEF tehniskā direktora vietnieks (1980–1984) un VEF Zinātniski pētnieciskā institūta direktors (1984–1990) bija [[Pēteris Videnieks]].<ref>[https://www.pipkalejs.lv/veca-pipkalejs-lapa/cd/sp/laikagramata/janvaris/videnieks.htm pipkalejs.lv]</ref> 1987. gadā VEF piešķīra Oktobra revolūcijas ordeni un tā saražoja 883 tūkstošus radiouztvērēju un 2,6 miljonus tālruņa aparātu, detaļas, izejvielas un materiālus piegādāja ap 800 PSRS republiku uzņēmumi.<ref name="Рига" /> [[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|thumb|250px|VEF vecākie korpusi [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] pirms rekonstrukcijas, 2008. gads]] Līdz ar [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumu]] pārtrūka izejmateriālu piegāde un pasūtījumi no militārā sektora. Rūpnīcas darbību iedragāja arī 1989. gada 18. jūnija ugunsgrēks, kas nopostīja VEF 3. un 4. korpusu, pilnībā paralizējot mašīnremonta ceha un elektrotehniskā ceha darbu, kā arī radio ražošanu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/vef100/?page_id=48|title=VEF: Mans būs mans - VEF 100 gadi|website=www.archiv.org.lv|access-date=2024-04-16}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/411071-vakara-zinas-ugunsgreks-vef-pratam-neaptverama-nolaidiba.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Ugunsgrēks VEF - prātam neaptverama nolaidība|last=Gaitniece|first=Lāsma|website=[[nra.lv]]|access-date=2024-08-09|date=2023-04-11|language=lv}}</ref> 1991. gadā sākās rūpnīcas reorganizācija par valsts akciju sabiedrību, sadalot tās cehus un struktūrvienības mazākos uzņēmumos.<ref name="Fil" /> 1992. gadā VEF strādāja 10 000 cilvēku. Tika nodibināts kopuzņēmums “Info”, un izveidots pirmais peidžeru tīkls Rīgā, kā arī nodibināta “[[VEF banka]]”. Telefona centrāļu ražotāji kļuva par Valsts uzņēmumu “Komutācijas tehnikas rūpnīca “'''VEF-KT'''””, kas 1990. gadu vidū vēl turpināja ražot un projektēt mazas ciparu centrāles. Tā ražošanas jauda bija 30 000 kvazielektronisku līniju, 300 000 ciparu līniju, 120 dispečerpulšu un centrāļu un 60 000 telefona aparātu gadā.<ref name=":0" /> 1992. gadā tika atrasts partneris Vācijā, kas palīdzēja finansiālajās grūtībās nokļuvušajai rūpnīcai. Uzņēmumā tika nomainītas iekārtas, un tas sāka montēt telefonus no Vācijā ražotām detaļām, pēc tam pārdodot tos [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīs. Tika atjaunoti arī lietoti telefoni Vācijas tirgum.<ref name=":1" /> 1999. gadā privatizācijas rezultātā rūpnīcu reorganizēja un ražošana ievērojami apsīka. Daļu no rūpnīcas atdalīto uzņēmumu 1997. un 1998. gadā pievienoja '''akciju sabiedrībai "VEF"''', kas nodarbojas ar rūpnīcas nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un izīrēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/vef/40003001328|title=VEF, Akciju sabiedrība, 40003001328 - par uzņēmumu|website=Lursoft|access-date=2024-04-16|date=2024-04-17|language=lv|archive-date=2024-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20240417001136/https://company.lursoft.lv/vef/40003001328}}</ref> 1999. gadā nodibinātā SIA "'''VEF UN KO'''" turpināja tirgot dažādas izcelsmes valstu tālruņu aparātus un citu elektrotehniku ar VEF zīmolu, vēlāk iesaistoties [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] un ar tiem saistītās tehnikas izgatavošanā un tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vef.lv/lv/|title=Galvenā - VEF UN KO|website=www.vef.lv|access-date=2024-04-16|archive-date=2024-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240416172708/https://vef.lv/lv/}}</ref> Ar rūpnīcu saistīti arī [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF]] [[Rīgas VEF|basketbola]], [[FK VEF Rīga|futbola]] u.c. sporta veidu klubi. == Rūpnīcas ēkas == [[Attēls:VEF pārvaldes ēka pēc restaurācijas 2017.jpg|thumb|VEF vecākie korpusi (arhitekts [[Heinrihs Šēls]], 1899. un 1900. g.)]] Rūpnīcas pamatkorpusi Brīvības gatvē 214 aizņēma veselu kvartālu. Lielākā daļa rūpnīcas korpusu uzcelta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] šeit atradās elektromehāniskā rūpnīca "[[Unions]]". Galvenā ēka celta 1899. gadā pēc arhitekta [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta, to rotā [[Augusts Francs Folcs|Augusta Folca]] veidotā [[Zevs|Zeva]] — zibeņmeša skulptūra.<ref name="Fil" /> 2017. gadā daļu rūpnīcas vēsturisko ēku rekonstruēja. Pēc rekonstrukcijas beigām VEF galvenajā ēkā savu galveno biroju ierīkoja Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "[[Mikrotīkls]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://darbs.mikrotik.com/birojs/|title=Darbs MikroTik|website=darbs.mikrotik.com|access-date=2024-04-16|language=lv}}</ref> Blakus esošajā, 1900. gadā celtajā trīsstāvu ēkā Brīvības ielā 214 no 2006. gada atrodas daudznacionālās kompānijas "[[Accenture]]" Latvijas filiāle, kā arī citi uzņēmumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-addresses/40003584748|title=Accenture Latvijas filiāle, 40003584748, Iepriekšējās adreses|last=|first=|website=Lursoft IT|access-date=2024-08-09|date=2024-08-09|language=lv|archive-date=2024-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240809112314/https://www.lursoft.lv/previous-addresses/40003584748}}</ref> Okupācijas gados tajā atradās VEF administratīvais korpuss Nr. 2, ar kura jumta degšanu sākās 1989. gada ugunsgrēks.<ref name=":2" /> Rūpnīcas vajadzībām 1960. gadā tika uzcelta [[VEF Kultūras pils]], kā arī ierīkoti vasarnīcu ciemi (dārzniecības kooperatīvi) [[VEF—Biķernieki]], [[VEF—Pabaži]] un [[VEF—Skulte]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/18034912/lv/VEF-Skulte|title=VEF-Skulte - Skulte|website=wikimapia.org|access-date=2025-12-25|language=lv}}</ref>, kā arī [[VEF sporta centrs]] un citas iestādes. == Rūpnīcas direktori<ref>{{tīmekļa atsauce |title=VEF - 90 |url=https://www.radiopagajiba.lv/VEF/vef90.html |website=radiopagajiba.lv |access-date={{dat|2022|10|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190910125411/http://www.radiopagajiba.lv/VEF/vef90.html }}</ref> == [[Attēls:Brīvības gatve (4).jpg|thumb|209x209px|VEF administratīvā ēka, būvēta 1900. gadā]] [[Attēls:Postal cover. Riga awarded the Order of Lenin VEF plant named after Lenin. Fragment.png|thumb|[[Latvijas PSR]] aploksne, veltīta VEF 60 gadu jubilejai (1979)|210x210px]] {| class="wikitable" | 1919–1931 | [[Aleksandrs Tīpainis]] |- | 1931 | A. Dūmiņš Ozoliņš |- | 1932–1940 | [[Teodors Vītols]] |- | 1940–1941 | [[Ādolfs Ļuļs]] |- | 1941–1944 | K. Berretz |- | 1944–1957 | [[Georgijs Gaile]] |- | 1957–1958 | [[Georgijs Hubajevs]] |- | 1958–1962 | [[Nikolajs Aleksejevs]] |- | 1962–1967 | [[Aleksandrs Egle]] |- | 1967–1973 | [[Vsevolods Birkenfelds]] |- | 1973–1987 | [[Oļegs Ļeņovs]] |- | 1987–1993 | [[Ivars Bražis]] |- | 1993–1995 | [[Edvīns Laucis]] |- | 1995–1996 | [[Aivars Kreituss]] |- | 1996–2001 | Edvīns Laucis |- | 2001–2006 | [[Guntis Lipiņš]] |} == Produkcija == [[Attēls:Minox Riga stainless steel cased.JPG|right|200px|thumb|VEF ''Minox'' fotoaparāts]] === Fotoaparāti === * [[Minox]] [[Attēls:VEF Spīdola (ВЭФ Спидола).JPG|thumbnail|right|200px|Spīdola radiouztvērējs]] === Radiouztvērēji === * VEFSuper Lux MD/37 * VEFLux MD/38 * VEFSuper MD/39 * VEFSuper M507 * VEFLuxus M1307 * VEFSuper M517 * VEF M1357 * VEFSuper M557 * VEFSuper M697 * [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] * VEF 12 * VEF 201 * VEF 202 * VEF 204 * VEF 206 === Telefoni === {{pamatraksts|VEF telefoni}} [[Attēls:VEF-MIKRO 1024 personal computer.JPEG|thumb|right|200px|VEF-MIKRO 1024 dators]] === Datori === * [[VEF UMK]] * VEF ORMIKA * VEF-1022 * VEF-MIKRO 1024 * VEF-MIKRO 1025 === Telefoncentrāles === {{pamatraksts|VEF telefoncentrāles}} [[Attēls:VEF IRBITIS I-12 2.jpg|thumb|200px|right|VEF I-12 lidmašīna]] === Lidmašīnas === * [[VEF I-11]] * [[VEF I-12]] * [[VEF I-14]] * [[VEF I-15]] * [[VEF I-16]] * [[VEF I-17]] * [[VEF I-18]] * [[VEF I-19]] * [[VEF JDA-10M]] === Motocikli === * Pandera == Atsauces == {{atsauces}} {{papildu atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.vefkp.lv/par-muzeju/ VEF vēstures muzejs] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{NASDAQ OMX Riga}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts elektrotehniskā fabrika| ]] [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Brīvības iela]] [[Kategorija:Nasdaq Riga biržā agrāk kotētie uzņēmumi]] 27dxm3uwf3f5n28kcjc4d9bgcgcvxdb 0 27135 4488576 4405486 2026-06-30T20:24:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488576 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Dombrovskis | vārds_orģ = | attēls = Saeimas priekšsēdētājs tiekas ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku - Valdis Dombrovskis (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Valdis Dombrovskis 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Eiropas Komisija]]s izpildviceprezidents un ES komisārs Finanšu pakalpojumu jautājumos | term_sākums = {{dat|2019|12|1|N}} | term_beigas = pašlaik | vietnieks = | prezidents = [[Urzula fon der Leiena]] | premjers = | priekštecis = amats nodibināts <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[ES komisārs]] Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā | term_sākums2 = {{dat|2016|7|16|N}} | term_beigas2 = {{dat|2020|10|12|N}} | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Žans Klods Junkers]]<br>[[Urzula fon der Leiena]] | premjers2 = | priekštecis2 = [[Džonatans Hills]] <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[ES komisārs]] eiro un sociālā dialoga jomā | term_sākums3 = {{dat|2014|11|1|N}} | term_beigas3 = {{dat|2016|7|16|N}} | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Žans Klods Junkers]] | premjers3 = | priekštecis3 = [[Jirki Katainens]]{{ref label|a|a|}} | pēctecis = <!------ Ceturtais amats ------>| amats4 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums4 = {{dat|2009|03|12|N}} | term_beigas4 = {{dat|2014|01|22|N}} | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]]<br />[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | priekštecis4 = [[Ivars Godmanis]] | pēctecis4 = [[Laimdota Straujuma]] <!------ Piektais amats ------>| amats5 = [[Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|2002|11|07|N}} | term_beigas5 = {{dat|2004|03|09|N}} | prezidents5 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = [[Einars Repše]] | priekštecis5 = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] | pēctecis5 = [[Oskars Spurdziņš]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|8|5}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}{{nepieciešama atsauce}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvieši|latvietis]] | partija = * [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = Leons Dombrovskis | māte = | dzīvesb = Ārija Dombrovska | bērni = | profesija = [[fizika|fiziķis]], [[ekonomists]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Maincas Universitāte]] * [[Mērilendas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Valda Dombrovska paraksts.png | paraksts_izm = | piezīmes = {{plainlist| * {{note|a|a}} Kā ekonomikas un monetāro lietu un eiro komisārs }} }} '''Valdis Dombrovskis''' (dzimis {{dat|1971|08|5}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], [[ekonomists]] un [[politiķis]], pārstāvot partiju "[[Vienotība]]" (iepriekš "[[Jaunais laiks]]"). Bijis Latvijas Republikas [[Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] (2002—2004), [[Eiroparlamentārietis|Eiropas Parlamenta deputāts]], [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] (2009—2014). Eiropas Komisijas viceprezidents un komisārs [[Žans Klods Junkers|Žana Kloda Junkera]] vadītajā Eiropas Komisijā, [[Eiropas Komisija]]s izpildviceprezidents un [[Eiropas Savienības komisārs]] [[Urzulas fon der Leienas komisija (2019)|Urzulas fon der Leienas komisijā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1971. gadā Rīgā, 1989. gadā absolvēja [[Iļģuciema vidusskola|Rīgas 58. vidusskolu]]. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1989—1993), iegūstot fizikas [[bakalaura grāds|bakalaura]] grādu. Līdztekus studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]], 1995. gadā ieguva inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā. Turpinot studijas Latvijas Universitātē maģistratūrā, sava darba eksperimentālo daļu izstrādāja [[Maincas Universitāte]]s Fizikas fakultātē (1995—1996). No 1997. līdz 1998. gadam studēja doktorantūrā [[Mērilendas Universitāte]]s Elektrotehnikas fakultātē. No 1993. līdz 1997. gadam V. Dombrovskis strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku un laborantu [[Latvijas Universitāte]]s Cietvielu fizikas institūtā un Pusvadītāju fizikas katedrā, Maincas Universitātes Fizikas institūtā, kā arī Mērilendas Universitātes Elektrotehnikas fakultātē. Pēc atgriešanās dzimtenē 1998. gadā V. Dombrovskis sāka strādāt [[Latvijas Banka]]s Monetārās politikas pārvaldē kā makroekonomikas analīzes speciālists. 1999. gadā kļuva par Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecāko ekonomistu, 2000. gadā — par Monetārās politikas pārvaldes galveno ekonomistu. 2018. gadā V. Dombrovskis ziedoja [[Latvijas Universitāte]]s fondā 1500 eiro, piešķirot 3 vienreizējas Valda Dombrovska Izcilības stipendijas Latvijas Universitātes eksakto zinātņu bakalaura studentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/valdis-dombrovskis/|title=Valdis Dombrovskis|website=www.fonds.lv|access-date=2020-05-12|archive-date=2020-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20200810181410/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/valdis-dombrovskis/}}</ref> == Politiskā darbība == 2002. gadā V. Dombrovskis iesaistījās politikā un bija viens no partijas "[[Jaunais laiks]]" dibinātājiem (tās izveidotājs un vadītājs [[Einars Repše]] līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, līdz ar to V. Dombrovska priekšnieks), kļuva par partijas valdes locekli un tā paša gada rudenī tika ievēlēts [[8. Saeima|8. Saeimā]]. 2002. gada novembrī Saeima viņu apstiprināja par [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministru]] [[Repšes Ministru kabinets|E. Repšes valdībā]]. 2004. gada martā līdz ar valdības demisiju viņš zaudēja finanšu ministra amatu un atgriezās Saeimā. 2004. gada jūnijā V. Dombrovski ievēlēja par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu,<ref name="tvnet">{{Tīmekļa atsauce |title = Zatlers nominē Dombrovski |publisher = TvNET | date = 26.02.2009. |url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=584388}}</ref> šo amatu viņš ieņēma līdz kļūšanai par Ministru prezidentu 2009. gadā. No 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim V. Dombrovskis bija arī [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] padomnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Valda Dombrovska biogrāfija |publisher = valdisdombrovskis.lv |url = http://www.valdisdombrovskis.lv/?p=690&lang=230}}</ref> 2007. gada decembrī V. Dombrovskis bija partijas "Jaunais laiks" Ministru prezidenta amata kandidāts, tomēr šajā amatā ievēlēja [[Ivars Godmanis|Ivaru Godmani]].<ref name="tvnet" /> === Ministru prezidenta amatā === {{dat|2009|2|26|5=bez}}, sešas dienas pēc I. Godmaņa atkāpšanās, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Valdis Zatlers]] izvirzīja V. Dombrovski [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam.<ref name="tvnet" /><ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce |title = Zatlers premjera amatam virza Dombrovski |publisher = Delfi |date = 26.02.2009. |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=23345780}}</ref> 12. martā [[9. Saeima]] apstiprināja V. Dombrovski šajā amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Apstiprina Dombrovska valdību |publisher = Delfi | date = 12.03.2009. |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=23487385}}</ref> [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valdības]] pirmajos darbības mēnešos Ministru prezidents pats ieņēma arī [[Latvijas Republikas bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs|Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra]] amatu līdz tā likvidācijai. 2010. gada martā [[Tautas partija]] izstājās no koalīcijas un atsauca savus ministrus no valdības, līdz ar to V. Dombrovskis kļuva par mazākuma valdības vadītāju. Tomēr valdība krīzes apstākļos darbojās salīdzinoši veiksmīgi un vasaras beigās Latvijas ekonomika sāka uzrādīt atjaunošanās pazīmes. Šajā situācijā V. Dombrovskis tika izvirzīts kā partiju apvienības "[[Vienotība]]" līderis un Ministru prezidenta amata kandidāts [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]], kas notika 2. oktobrī. Saraksts guva uzvaru vēlēšanās, iegūstot 33 vietas parlamentā, bet Ministru prezidents V. Dombrovskis bija vēlētāju visvairāk atbalstītais kandidāts, [[Vidzeme]]s vēlēšanu apgabalā savācot 77 168 plusiņus vēlēšanu biļetenos.<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRez10.kandid?NR1=22 2010. gada 10.Saeimas vēlēšanas VIENOTĪBA Vidzemes apgabals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101111180740/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRez10.kandid?NR1=22 |date={{dat|2010|11|11||bez}} }} Centrālā vēlēšanu komisija</ref> Uzreiz pēc vēlēšanām V. Dombrovskis sāka sarunas par jaunas valdības izveidi un [[10. Saeima]]s pirmajā darba dienā {{dat|2010|11|2|5=bez}} Valsts prezidents V. Zatlers uzaicināja viņu sastādīt jaunu Ministru kabinetu. Saeimas ārkārtas sēdē {{dat|2010|11|2|L|bez}} jaunā valdība tika apstiprināta ar 63 balsīm par. Valdībā V. Dombrovskis ieņēma ne vien Ministru prezidenta, bet arī [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra]] krēslu, līdz brīdim, kad, saskaņā ar valdības deklarāciju, šis ministra amats tiks apvienota ar [[Latvijas Republikas vides ministrs|vides ministra]] amatu kopējā ministrijā. 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] bija partijas "Vienotība" Ministru prezidenta amata pretendents un vēlētāju visatbalstītākais kandidāts "[[Vienotība]]s" sarakstā, tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]] no Vidzemes vēlēšanu apgabala. Pēc ilgām un sarežģītām sarunām par koalīcijas veidošanu, Valsts prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] V. Dombrovski uzaicināja veidot valdību. Viņš kļuva par pirmo, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396873-mums_ir_jauna_valdiba_dombrovskim_jau_tresa_reize |title=Mums ir jauna valdība; Dombrovskim jau trešā reize |access-date={{dat|2011|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111026135051/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396873-mums_ir_jauna_valdiba_dombrovskim_jau_tresa_reize }}</ref> 2013. gada augustā Dombrovskis kļuva par Ministru prezidenta amatā visilgāk nostrādājušo personu kopš neatkarības atjaunošanas.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/dombrovskis-klust-par-visilgak-premjera-amata-nostradajuso-valdibas-vaditaju-14022688 Dombrovskis kļūst par visilgāk premjera amatā nostrādājušo valdības vadītāju]</ref> {{dat|2013|11|27||bez}} V. Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata, "uzņemoties politisko atbildību par [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdiju]]".<ref name="diena atkāpjas">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/dombrovskis-atkapjas-no-amata-video-14034465|title=Dombrovskis atkāpjas no amata - VIDEO|last=Grundule|first=Lāsma|date={{dat|2013|11|27||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2013|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131129153341/http://www.diena.lv/latvija/zinas/dombrovskis-atkapjas-no-amata-video-14034465}}</ref> {{dat|2014|01|22|5=bez}} viņu amatā nomainīja [[Laimdota Straujuma]]. === Eiropas Savienības komisāra amatā === [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēts Eiropas Parlamentā. 2014. gada septembrī tika izvirzīts kā kandidāts uz [[Eiropas Komisija]]s viceprezidenta amatu ar atbildību par [[eiro]] un [[Sociālais dialogs|sociālo dialogu]] [[Žana Kloda Junkera komisija|Žana Kloda Junkera komisijā]] un apstiprināts šajā amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/eiropa/zinas/dombrovskis-iegust-ek-viceprezidenta-amatu-ar-atbildibu-par-eiro-un-socialo-dialogu.d?id=44952966|title=Dombrovskis iegūst EK viceprezidenta amatu ar atbildību par eiro un sociālo dialogu|date={{dat|2014|9|10||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|9|10||bez}}}}</ref> V. Dombrovska vietu Eiropas Parlamentā ieņēma [[Inese Vaidere]]. Pēc [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referenduma par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]] rezultātu paziņošanas 2016. gada 25. jūnijā ES Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisārs lords [[Džonatans Hills]] paziņoja par savu atkāpšanos no amata,<ref name="EC">{{Tīmekļa atsauce|title=Statement on the Decision of Commissioner Lord Hill to resign from the European Commission|url=http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-16-2332_en.htm|accessdate=25 June 2016}}</ref><ref name="BBC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/uk-politics-eu-referendum-36629646|title=EU referendum: UK's EU commissioner Lord Hill to resign|publisher=}}</ref> un V. Dombrovskis pārņēma Dž. Hilla amata pienākumus.<ref name="LSM2">{{tīmekļa atsauce|title=No amata atkāpies britu eirokomisārs Džonatans Hils|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/no-amata-atkapies-britu-eirokomisars-dzonatans-hils.a189298/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|8|9||bez}}|date={{dat|2016|6|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160627070407/http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/no-amata-atkapies-britu-eirokomisars-dzonatans-hils.a189298/|archivedate={{dat|2016|06|27||bez}}}}</ref><ref name="LSM1">{{Ziņu atsauce|title=Dombrovskis takes over British commissioner's job|url=http://www.lsm.lv/en/article/politics/dombrovskis-takes-over-british-commissioners-job.a189304/|accessdate=26 June 2016|agency=eng.lsm.lv|publisher=LSM|date=25 June 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160812174145/http://www.lsm.lv/en/article/politics/dombrovskis-takes-over-british-commissioners-job.a189304/|archivedate={{dat|2016|08|12||bez}}}}</ref> [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] V. Dombrovskis, pārstāvot apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" sarakstu, atkal tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Pēc ievēlēšanas viņš ieņēma [[Eiropas Komisija]]s izpildviceprezidenta amatu un Eiropas komisāra finanšu pakalpojumu jautājumos amatu [[Urzulas fon der Leienas komisija (2019)|Urzulas fon der Leienas komisijā]]. V. Dombrovska vietu Eiropas Parlamentā ieņēma [[Inese Vaidere]]. Pēc par tirdzniecību atbildīgā [[Īrija]]s komisāra [[Fils Hogans|Fila Hogana]] atkāpšanās no amata 2020. gada augustā V. Dombrovskis pārņēma arī viņa pienākumus Eiropas Komisijā. Septembra sākumā U. fon der Leiena paziņoja, ka virza V. Dombrovski kā pastāvīgu komisāru šajā ietekmīgajā amatā. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamentā vēlēšanās]] V. Dombrovski kā apvienības "Jaunā Vienotība" līderi ievēlēja Eiropas Parlamentā, gūstot vislabākos panākumus no visiem vēlēšanu kandidātiem. Drīz pēc tam viņš nolika deputāta mandātu, lai pretendētu uz Eiropas komisāra amatu, un viņa vietu parlamentā atkal ieņēma I. Vaidere.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.07.2024-dombrovskis-atteicies-no-eiroparlamentariesa-mandata-vina-vieta-bus-vaidere.a561198/|title=Dombrovskis atteicies no eiroparlamentārieša mandāta; viņa vietā būs Vaidere|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-15|language=lv}}</ref> 2024. gadā Eiropas Komisijas (EK) prezidente [[Urzula fon der Leiena]] viņu nominēja Ekonomikas un ražīguma komisāra amatam. == Apbalvojumi un pagodinājumi == 2005. gadā par ieguldījumu Latvijas interešu aizstāvībā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un finansiāli sabalansētas Eiropas veidošanā atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/eiropas-gada-cilveks-latvija-valdis-dombrovskis.d?id=13006962 Eiropas Gada cilvēks Latvijā — Valdis Dombrovskis] Delfi (09.12.2005.)</ref> Otro reizi Eiropas Gada cilvēka Latvijā balvu saņēmis 2013. gada 17. decembrī kā politiķis, ar kuru var lepoties gan Latvijas, gan Eiropas līmenī un kuram piemīt augsta atbildības sajūta un morālā stāja krīzes situācijās.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/eiropas-cilveka-latvija-titulu-iegust-dombrovskis/627955 Eiropas cilvēka Latvijā titulu iegūst Dombrovskis] Apollo (17.12.2013.)</ref> 2011. gada 4. decembrī saņēmis vācu ekonomista Frīdriha Augusta fon Hajeka fonda (''Friedrich August von Hayek Stiftung'') starptautisko balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas finanšu un ekonomiskās stabilitātes atjaunošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hayek-stiftung.de/113.html |title=Friedrich August von Hayek Stiftung Preisverleihung 2011 |access-date={{dat|2009|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090413201203/http://www.hayek-stiftung.de/113.html |archivedate={{dat|2009|04|13||bez}} }}</ref> 2012. gada maijā apbalvots ar Igaunijas I šķiras [[Māras Zemes krusta ordenis|Māras Zemes krusta ordeni]]. 2012. gada 24. jūlijā saņēmis Amerikas Studiju Fonda iedibināto Vašeka un Marijas Polāku vieslektora balvu par valdības vadītāja amatā paveikto finanšu krīzes pārvarēšanai. Šī balva dibināta 1995. gadā, lai godinātu Centrālās un Austrumeiropas līderus par viņu ieguldījumu demokrātijas un ekonomisko reformu īstenošanā reģionā. 2000. gadā šo balvu saņēma bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Balvu iepriekš saņēmuši arī Čehijas prezidents Vaclavs Klauss, Polijas prezidents Lehs Valensa, Igaunijas premjers Marts Lārs, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas premjers Andrus Ansips, Polijas premjers Donalds Tusks un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tfasinternational.org/aipes/academics/lectures.asp |title=The Vašek and Anna Maria Polák Charitable Foundation Lecture |access-date={{dat|2012|10|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312123955/http://www.tfasinternational.org/aipes/academics/lectures.asp |archivedate={{dat|2012|03|12||bez}} }}</ref> 2013. gada septembrī apbalvots ar [[Somija]]s I šķiras Baltās rozes ordeni. Tā paša gada 8. novembrī saņēmis Baltijas Asamblejas medaļu par izcilu ieguldījumu Baltijas vienotības stiprināšanā un Baltijas valstu sadarbības veicināšanā.<ref>[http://www.baltasam.org/1429-awarding-of-the-baltic-assembly-medal.htm Baltic Assembly Medal recipients 2012]{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gada novembrī saņēma II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu un… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-05|language=lv}}</ref> 2019. gada februārī saņēmis [[Ukraina]]s II šķiras Jaroslava Gudrā ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valdisdombrovskis.lv/biografija|title=Valdis Dombrovskis. Biografija|website=www.valdisdombrovskis.lv|access-date=2020-08-05}}</ref> == Publikācijas == * Latvijas tautsaimniecības vēsture. (līdzautors, 2017) * Atgriešanās un izaugsme Eiropā: Divdesmit pieci gadi Latvijas ārpolitikā Latvijas prezidentu, premjeru, ministru un diplomātu esejās. (līdzautors, 2016) * Anders Aslund, Valdis Dombrovskis. How Latvia came through the financial crisis. Washington: Peterson Institute for International Economics, 2011 (latviskais tulkojums: Anderss Oslunds, Valdis Dombrovskis. Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi. Rīga: Ekonomistu Apvienība-2010, 2012) * V. Dombrovskis. State Revenue Service on its way to service institution. International conference ''The role of tax administration and customs in national economy'', Riga 2003 * P. Kunz, V. Dombrovskis, G. Huber. Aufgelöste J2 Spektren mit Breitbandigen Lasern. ''Verhandlungen der Deutsche Physikalische Gesellschaft''. Mainz, 1997<ref>[http://www.europarl.europa.eu/hearings-2014/resources/library/media/20140922RES67516/20140922RES67516.pdf CURRICULUM VITAE] europarl.europa.eu</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Valdis Dombrovskis}} * [http://www.valdisdombrovskis.lv Oficiālā mājaslapa un blogi] * {{Twitter|VDombrovskis}} * [https://web.archive.org/web/20160305000247/http://www.latvijaslaudis.lv/users/dombrovskis_valdis/ V. Dombrovska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis"] * [https://web.archive.org/web/20141008082626/http://www.elections2014.eu/lv/new-commission/hearing/20140918HEA65215 Valdis Dombrovskis 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu mājaslapā] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|07|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Oskars Spurdziņš]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Ivars Godmanis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|2009|03|12|N}} — {{dat|2014|01|22|N}} | pēc = [[Laimdota Straujuma]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Ainars Baštiks]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs|Latvijas bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs]] | periods = {{dat|2009|03|12|N}} — {{dat|2009|06|30|N}} | pēc = amats likvidēts}} {{Amatu secība | pirms = [[Dagnija Staķe]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|01|01|N}} | pēc = amats likvidēts}} {{Amatu secība | pirms = [[Jirki Katainens]]<br /><small>(kā ekonomikas un monetāro lietu un eiro komisārs)</small> | virsraksts = [[ES komisārs]] eiro un sociālā dialoga jomā | periods = {{dat|2014|11|01|N}} — pašlaik | pēc = amatā }} {{Amatu secība | pirms = [[Andris Piebalgs]] | virsraksts = [[ES komisārs]] no Latvijas | periods = {{dat|2014|11|01|N}} — pašlaik | pēc = amatā}} {{kastes beigas}} {{Leienas komisija 2019}} {{Junkera komisija}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{navboxes |title=Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas |list= {{10. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{8. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} }} {{navboxes |title=Latvijas Ministru kabinets |list= {{Dombrovska 3. Ministru kabinets}} {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Dombrovska 1. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dombrovskis, Valdis}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:Latvijas bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri]] [[Kategorija:ES komisāri no Latvijas]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] jnrnx6crcm8r5rqeplrr0kdt958h8nw 0 27672 4488548 4459226 2026-06-30T18:12:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488548 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|upi|Piķurga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulbroka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Stopinu_novada_dome.JPG | image_caption = Ropažu novada dome, 2006. gads | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Stopiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 5.45 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = 5893 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 27 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2130 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Piemineklis 1905.JPG|thumb|180px|1905. gada revolūcijas piemineklis]] '''Ulbroka''' ir apdzīvota vieta [[Rīga|Pierīgā]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvais centrs. Ulbroka atrodas ceļu Rīga — Ērgļi ([[P4]]) un Ulbroka — Ogre ([[P5]]) krustpunktā. No 2023. gada septembra ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes lēmumu Ulbrokas lielciema teritorijā iekļāva arī [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzes]], Jaunbrunavas un [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļu (Biķeri).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/pazinojums-par-ielu-nosaukumu-pieraksta-izmainam-ulbroka-stopinu-pagasta-ropazu-novada-mainoties-ulbrokas-ciema-robezam|title=Paziņojums par ielu nosaukumu pieraksta izmaiņām Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, mainoties Ulbrokas ciema robežām {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-09-16|language=lv}}</ref> Pēc iedzīvotāju skaita, Ulbroka ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|33. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. g. dati). == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], pie robežas ar [[Piejūras zemiene|Piejūras zemieni]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Ulbrokai cauri tekošā [[Piķurga]] ir mākslīgi paplašināta, Ulbrokā izveidojot [[Ulbrokas ezers|Ulbrokas ezeru]], savulaik tas rakts kā muižas dīķis, vēlāk bijis arī dzirnavezers. Ciema ziemeļos Piķurgā ietek [[Dauguļupīte]]. === Apbūves raksturojums === Ulbrokas apbūve izstiepta gareniski abpus [[Ogre]]s ceļam. Kopš 2005. gada Ulbrokā un tās apkārtnē notiek strauja būvniecība. Galvenokārt tiek būvētas privātmājas. Ulbrokā atrodas [[Ulbrokas muiža]], kurā atradās [[Rīgas radio stacija]], mūsdienās tā ir pamesta. Blakus muižai tika uzcelti trīs radiotorņi, bet divus no tiem nojauca. === Pakalpojumi === Ulbrokā atrodas mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs "Pienenīte", ambulance, bibliotēka, Ropažu novada dome, pašvaldības policijas iecirknis, 2 aptiekas, [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] nodaļa, pārtikas veikali "[[Elvi]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-investejot-700-000-eiro-atver-modernu-veikalu-ulbroka/|title=Elvi / Elvi, investējot 700 000 eiro, atver modernu veikalu Ulbrokā|last=ELVI|website=Elvi|access-date=2021-12-27|date=2021-05-28}}</ref> un "[[Top!]]", lauksaimniecības tehnikas veikals, kafejnīcas, restorāns "Azerbaidžāna", skaistumkopšanas salons, kultūras centrs "Ulbrokas pērle" (kurā atrodas arī bibliotēka), vairāki uzņēmumi. == Vēsture == Ulbrokas nosaukums cēlies no Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ūlenbroka un viņa 16. gadsimta otrajā pusē uzceltās Ulbrokas muižas.<ref>[https://web.archive.org/web/20160310083042/http://www.stopini.lv/public/lv/pasvaldiba/par-novadu/vesture Stopiņu novads. Vēsture]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/stopinu-vesture|title=Stopiņu vēsture {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-04-03|language=lv}}</ref> Pie ceļu P4 un P5 krustpunkta uzcelts piemineklis [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s aktīvistiem un nogalinātajiem Ulbrokas un tās apkārtnes iedzīvotājiem (uzstādīts [[1962]]. gadā, autori ir tēlnieks [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jānis Zariņš]] un arhitekts Jānis Līcītis). Blakus atrodas [[barikāžu laiks|barikāžu laika]] piemiņas akmens. [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] (1991. gadā) Ulbroka bija svarīgs posms ceļā uz Rīgu, kurš tika nobloķēts. 2018. gadā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadskārtai Institūta ielā blakus 51. autobusa galapunktam tika ierīkots un atklāts Simtgades skvērs. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1969|690 |1970|929 |1979|1470 |1989|3060 |2000|2701 |2011|2845 |2015|2788 |2021|2879 |2022|3035 }} == Saimniecība == Lielākais Ulbrokā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā bija koka taras ražotājs SIA "Kronus".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016784&id=391 |title=Lursoft statistika |access-date={{dat|2022|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223011638/https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016784&id=391 }}</ref> == Transports == Lielciemu apkalpo RPSIA "[[Rīgas satiksme]]" — [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ulbroka". Daži reisi tiek nodrošināti līdz pieturai "Ulbrokas vidusskola", taču brīvdienās tikai līdz "Ulbrokai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/51/a-b|title=Rīgas satiksme.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Līdz ar [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļas (Biķeri) pievienošanu Ulbrokai, arī [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Biķeri" apkalpo Ulbroku, nodrošinot pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s centra līdz Biķeriem (tirdzniecības centri: "IKEA" un "SĀGA"). == Attālumi līdz dažām pilsētām == * [[Rīga]]s centrs — 11 km; * [[Salaspils]] — 15 km; * [[Ogre]] — 26 km. == Attēli == <gallery> Ulbrokas kapu kapliča 2.jpg|Ulbrokas kapu kapliča 12, вид на Улброку - panoramio.jpg|Skats uz Ulbroku pāri Piķurgai 5 - panoramio - alinco fan.jpg|Ulbrokas radiostacija 2006. gadā Ulbrokas pils 2002-10-20 - panoramio.jpg|Ulbrokas muiža Дома в Улброке - panoramio.jpg|Dzīvojamās ēkas </gallery> == Skatīt arī == * [[Ulbrokas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Novadu centri}} {{Stopiņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ulbroka| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] ch6y7ba0re8n1vwqtg3n8fwanjf8afa 0 28172 4488498 4459216 2026-06-30T13:11:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488498 wikitext text/x-wiki [[Attēls:UA Flight 175 hits WTC south tower 9-11.jpeg|thumb|[[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]]]] '''Terorisms''' (no {{val|la|terror}} — 'šausmas') ir politiskās [[vardarbība]]s forma, ko īsteno nevalstiski grupējumi ar nolūku panākt politiskas izmaiņas: pretējās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos. Terorismu vispirms raksturo nevis tieša un tūlītēja vardarbība, bet gan vardarbības draudi. Terorismam raksturīgākās iezīmes parādās jau [[Franču revolūcija]]s laikā, taču atsevišķas terorismam raksturīgas iezīmes ir vēsturiski novērojamas jau agrāk dažādos pasaules reģionos. Terorisms kļuva īpaši aktuāls 20. gadsimta otrajā pusē, kā reakcija uz situāciju [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Basku Zeme|basku zemēs]] un jo īpaši pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra teroraktiem ASV]]. == Etimoloģija == Jēdziens "terorisms" ir saistīts ar latīņu valodas darbības vārdu ''terrere'', kas nozīmē "iebiedēt". Jēdziens "terorisms" sākotnēji tika izmantots, lai raksturotu politisku un [[Militārā taktika|militāru taktiku]]: izraisīt [[bailes]] pretiniekam.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fine|first=Jonathan|date=2010|title=Political and Philological Origins of the Term ‘Terrorism’ from the Ancient Near East to Our Times|journal=Middle Eastern Studies|volume=46 (2)|pages=271|doi=10.1080/00263201003619927}}</ref> Jēdzienu sāka biežāk lietot [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] beigās un Franču revolūcijas norises gaitā, no latīņu ''terrere'' atvasinot jēdzienus biedējošs ([[Angļu valoda|angļu]]: ''terrifying'') un šausmīgs (angļu: ''terrible''). Jēdziens ''terror'' dažādos tā nozīmes attīstības laikos ir lietots, lai norādītu uz baiļu vai šausmu dažādo dabu un iespējamajām asociācijām, raksturojot baiļu politisko, psiholoģisko un fizisko dabu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fine|first=Jonathan|date=2010|title=Political and Philological Origins of the Term ‘Terrorism’ from the Ancient Near East to Our Times|journal=Middle Eastern Studies|volume=46 (2)|pages=275|doi=10.1080/00263201003619927}}</ref> == Definīcija == Terorisms definējams kā mērķtiecīga dažādu vardarbīgu aktu īstenošana, lai panāktu politiskas izmaiņas, un, saprotams, kā līdzeklis, nevis mērķis. Terorisms ir tāds vardarbības veids, kas vērsts pret [[Civiliedzīvotāji|civiliedzīvotājiem]], lai izraisītu spēcīgas bailes vardarbības akta lieciniekos, lai panāktu terorisma veicēja ieceru piepildīšanos. Sekojot Ričarda Ingliša (''Richard English'') piedāvājumam, terorismu var definējoši aprakstīt kā heterogēnu vardarbību, kas tiek lietota politisku mērķu dēļ, terorisms var tikt vērsts pret dažādiem mērķiem un dažādos veidos, tas ietver [[Psiholoģija|psiholoģisku]] dimensiju, radot draudu sajūtu gan vardarbības upuru, gan šīs vardarbības liecinieku lokā ar nolūku sasniegt politiskus mērķus; terorisms ietver varas apliecināšanu un varas attiecību pārstrukturēšanas centienus; terorismu var uzskatīt par [[Karš|kara]] sastāvdaļu un tādējādi saprast kā tikai vienu no elementiem plašākos vardarbīgos un nevardarbīgos mēģinājumos panākt politiskas izmaiņas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Terrorism: How to Respond|url=https://archive.org/details/terrorismhowtore00engl|last=English|first=Richard|publisher=Oxford University Press|year=2009|isbn=9780199229987|location=Oxford|page=[https://archive.org/details/terrorismhowtore00engl/page/24 24]}}</ref> Atkāpjoties no tādas terorisma izpratnes, kas priekšplānā izvirza militāra rakstura pasākumus, [[Terorisma pētniecība|terorisma pētniecībā]] terorismu dažkārt skata pat [[Fenomenoloģija|fenomenoloģiski]], pievēršoties tā jēgai un nozīmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unterror.com/|title=Latvijas Valsts izglītības attīstības aģentūras pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas projekts unTERROR – "Saprast teroru: fenomenoloģiski-hermeneitiskā metodoloģija terorisma pētniecībai"}}{{Novecojusi saite}}</ref> Īsi sakot, terorisma definīcija ir izplūdusi. Grūtības formulēt visaptverošu terorisma definīciju ir saistāmas ar dažādu politiski [[Ideoloģija|ideoloģisko]] nostāju nesakritībām un dažādu teroristisko izpausmju atšķirībām. Par spīti dažādām terorisma izpausmēm un nekonsekvencēm, terorisms tiek definēts kā politiskas noziedzības veids, ko raksturo dažādas vardarbības formas ([[slepkavība]]s, kaitniecība, cilvēku ievainošana un [[nogalināšana]], draudi), kuras īsteno, lai terorizētu individuālas personas, personu grupas, valstu valdības, [[valstu savienība]]s un politiskas organizācijas. Terorisma izpausmes, jeb tas, kas var tikt uzskatīts par teroristisku, var tikt piedēvēts kā brīvības cīnītājiem (piemēram, [[mežabrāļi]]em vai [[Afganistāna]]s modžahediem), tā lielāka mēroga vardarbībai (piemēram, valsts terors). Lai arī pastāv terorisma organizācijas, kas ir identificējamas, kā teroristiskas, par teroristiem mēdz dēvēt arī vardarbīgus pūļus un citus par [[Ekstrēmisms (politika)|ekstrēmistiem]] atzītus indivīdus, kas ir izmantojuši vardarbību drošības vai varas ietekmes mazināšanai, un lai panāktu apdraudētās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos. Terorismu raksturo ne tikai tā vardarbības formas, bet arī nolūks. No valsts skatu punkta terorisms vienmēr tiek saprasts kā noziedzīga darbība, kas var izpausties kā lokāla vai globāla iebiedēšana un draudu izteikšana, kolektīva vai individuāla uzbrukšana institūcijām vai civiliedzīvotājiem, un kā valsts nesankcionēta brīvības izcīnīšana un masu nekārtību radīšana. Gan [[Īru republikāņu armija]] (''Irish Republican Army'' (IRA)), gan Īru Nacionālā Atbrīvošanas Armija (''Irish National Liberation Army'' (INLA)) atbilda 1970. gadu izpratnei par teroristiem un terorismu (vardarbība vērsta pret valsti),<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Sluka|trans_chapter=|isbn=0203880226|oclc=|doi=|id=|page=|pages=142|at=|chapter=The Contribution of Anthropology|location=London|chapterurl=|quote=|ref=|bibcode=|laysummary=|laydate=|separator=|postscript=|language=|publisher=Routledge|first1=Jeffrey A.|url=|editor1-first=Jackson|editor1-last=Richard|editor2-first=Marie|editor2-last=Breen Smyth|editor3-first=Jeroen|editor3-last=Gunning|title=Critical Terrorism Studies. A New Research Agenda|format=|origyear=|accessdate=|type=|edition=|series=|volume=|date=|year=2009|month=|lastauthoramp=}}</ref> taču, mainoties terorisma nozīmei, šos grupējumus dažkārt identificē kā brīvības cīnītājus. Situācijas, kad kļūdaini organizācijas tiek raksturotas kā teroristiskas, ļauj dziļāk izskatīt jautājumu, kā nošķirt teroristiskas un neteroristiskas organizācijas. Neteroristiskas organizācijas, pat ja bruņotas, pretojas valsts varai un līdzcilvēku diskriminēšanai, nevis mēģinot traucēt politisko norisi, bet ieviešot jaunu un stabilāku sistēmu. Atšķirībā no teroristiskām organizācijām, neteroristiskām organizācijām, kas cīnās tautas vārdā, mēdz būt liels sabiedrības atbalsts, jo tās vēršas pret, pēc viņu domām, neleģitīmo valsts varu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Sluka|year=2009|trans_chapter=|at=|pages=143|page=|id=|doi=|oclc=|isbn=0203880226|language=|location=London|publisher=Routledge|origyear=|month=|volume=|first1=Jeffrey A.|series=|edition=|type=|accessdate=|format=|url=|title=Critical Terrorism Studies. A New Research Agenda|editor3-last=Gunning|editor3-first=Jeroen|editor2-last=Breen Smyth|editor2-first=Marie|editor1-last=Jackson|editor1-first=Richard|chapter=The Contribution of Anthropology}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cronin|first=Audrey Kurth|date=2002|title=Behind the Curve: Globalization and International Terrorism|url=https://www.jstor.org/stable/3092113|journal=International Security|volume=27 (3)|pages=33}}</ref> Lai izvairītos no dažādiem pārpratumiem, tiek iestrādātas arī plašākas, terorisma dažādās variācijas iekļaujošākas definīcijas. Terorisma formas un nolūkus aptverošāku definīciju piedāvā Jūdžīns Viktors Valters (''Eugene Victor Walter''). Viņš izšķir trīs galvenos terorisma elementus: # terorismam ir raksturīga draudu izteikšana vai tiešas vardarbības īstenošana pret kādu indivīdu vai indivīdu grupu; # vardarbības īstenotājs tās lieciniekos grib radīt [[bailes]], bet vardarbības upurim ir instrumentāla loma (t.i., upuris tiek izmantots kā bieds ar vēstījumu "lūk, kas var notikt ar citiem!"); # vardarbības īstenotājs sagaida, ka vardarbības liecinieki pielāgos savu uzvedību novērotajam vardarbības aktam un citām līdzīgām vardarbības izpausmēm (t.i., terorists manipulē ar cilvēku [[Jūtas|jūtām]] un uzvedību, traucējot ikdienas norisēm).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Terror and Resistance|url=https://archive.org/details/terrorresistance0000walt|last=Walter|first=Eugene|publisher=Oxford University Press|year=1969|location=Oxford}}</ref> Savukārt Paula Vilkinsona (''Paul Wilkinson'') terorisma definīcija izceļ piecus terorismu raksturojošus aspektus: # terorisma īstenotā vardarbība ir pārdomāta un tā tiek mērķtiecīgi izmantota, lai īstenotu ārkārtēju baiļu vai šausmu ([[Terors (politika)|terora]]) atmosfēru; # vardarbība tiek inscenēta tā, lai to varētu novērot iespējami plaša auditorija, vardarbības akts ne vienmēr ir primāri orientēts uz kaitējuma nodarīšanu tā upurim vai upuriem; # izmantotā vardarbība un teroristiskie uzbrukumi tiek vērsti uz nejauši izvēlētiem un simboliskiem mērķiem, tostarp civiliedzīvotājiem; # [[Sabiedrība|sabiedrībā]], kur tiek īstenota vardarbība, tā tiek skatīta kā neparasta jeb sabiedrības normām neatbilstoša, radot sašutuma un baiļu izjūtu; # teroristiskā vardarbība tiek izmantota, lai ietekmētu politiskos lēmumus un ikdienas darbības.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Wilkinson|year=1992|trans_chapter=|at=|pages=228-257|page=|id=|doi=|oclc=|isbn=|language=|location=London|publisher=Clarenden Press|origyear=|month=|date=|first1=Paul|volume=|series=|edition=|type=|accessdate=|format=|url=|title=Dilemmas of World Politics: International Issues in a Changing World|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=Rengger|editor2-first=Nick|editor1-last=Baylis|editor1-first=John|chapter=International Terrorism: New Risks to World Order}}</ref> Pastāv vairāki terorisma skaidrojumi, kurus varam sastapt gan dažādu valstu normatīvajos aktos, gan dažādās starptautiskās [[Pretterorisms|pretterorisma]] programmās, nemaz nerunājot par dažādu ekspertu definējumiem un skaidrojumiem. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] normatīvajos aktos terorisma definīciju sastopam ASV Kodeksa XXII nodaļas 2656(f)d pantā: "Terorisms ir politiski motivēta vardarbība ar iepriekšēju nodomu, kura vērsta pret ārrindas (civiliedzīvotāji, incidenta laikā neapbruņots militārais personāls) mērķiem un kuru veic minoritāšu grupas vai slepenie aģenti, lai ietekmētu politiku. Starptautiskais terorisms ir terorisms, kurā iesaistīti vairāk nekā vienas valsts iedzīvotāji vai kas aptver vairāku valstu teritorijas. Teroristiska grupa ir jebkura grupa vai tās apakšnodaļa, kura praktizē starptautisko terorismu." [[Krievija]]s Federācijas Kriminālkodeksa (stājās spēkā 01.01.1997.) 205. pantā terorisms tiek sapludināts arī ar krimināla rakstura nodarījumiem un tam vairs nav tikai un vienīgi politisks raksturs. == Vēsturiskās terorisma formas == [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] izstrādātās terorisma definīcijas cenšas terorismu aplūkot pēc tā būtības un mērķiem, nevis pēc tā formas, kā tas notiek pētniecībā, kur terorisms tiek cieši saistīts ar [[Franču revolūcija|Franču Revolūciju]],<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Weimann|first=Gabriel|date=2005|title=The Theater of Terror. The Psychology of Terrorism and the Mass Media|journal=Journal of Aggression, Maltreatment & Trauma|volume=9 (3-4)|pages=279-390|doi=10.1300/J146v09n03_08}}</ref> kad jebkura pret valsts sistēmu vērsta vardarbība tika skatīta kā terors, nemieru un nekārtības veicinoša darbība. Lai arī terorisma jēdziens ir ieviests pēc [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta,]] tomēr dažādas terorisma izpausmes formas var fiksēt jau agrāk, kas ietekmē to, ka nav vienota izpratne par to, kas ir terorisms. Vispārpieņemta un juridiski korekta terorisma definīcija nepastāv, jo "kas vienam ir terorists, tas citam var būt brīvības cīnītājs". Piemēram, vai [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] grupas Latvijā, kuras pielietoja vardarbību, kurā izmanto arī sabiedrisku objektu spridzināšanu, lai pretotos [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas režīmam, bija "teroristi" (nogalināja un iebiedēja arī civiliedzīvotājus, kuru uzskatīja par [[Kolaboracionisms|kolaboracionistiem]]) vai "brīvības cīnītāji"? Vai vardarbības izmantošana pret likumīgi ievēlētas valdības represīvu un nelikumīgu politiku (piemēram, [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]]), ir "pašaizsardzība" vai "terorisms"? Taču ir iespējams novērot, kā attīstās dažādas terorisma metodes kā, piemēram, slepkavības izmantošana iebiedēšanai un politisko un sociālo iestāžu demolēšana. Viens no pirmajiem vēsturiski fiksētajiem terorisma piemēriem ir [[Jūdi|jūdu]] sekta sikariji (no [[Grieķu valoda|grieķu]] valodas ''sikarioi'', "dunča cilvēks", atvasināts no ''sika'' — īss, dunčveidīgs zobens) [[1. gadsimts|1. gadsimtā]] mūsu ērā, kas iestājās pret [[Romieši|romiešu]] varu un uzsāka publisku slepkavību kampaņu nolūkā izskaust līdzcilvēku sadarbošanos ar Romas pārvaldi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Horsley|first=Richard A.|date=1979|title=The Sicarii: Ancient Jewish "Terrorists"|url=https://www.jstor.org/stable/1202887|journal=The Journal of Religion|volume=59 (4)|pages=435-458|via=JSTOR}}</ref> Grupējumu varētu uzskatīt par teroristisku, jo tas ar savām vardarbības metodēm tiecās izmainīt politisko situāciju, proti, panākt [[Romas impērija|Romas]] atkāpšanos no [[Jūdejas ķēniņvalsts|Jūdejas provinces]]. Par teroristisku organizāciju var uzskatīt arī asasīnus. Šis grupējums, kura darbība ir datējama ar [[11. gadsimts|11.]]–[[13. gadsimts|13. gadsimtu]], bija [[Musulmaņi|musulmaņu]] reliģiski politiska [[sekta]], kuras biedru bezierunu pakļaušanās grupējuma vadībai un pašaizliedzīgā uzupurēšanās aukstasinīgu, publisku slepkavību veikšanā sēja milzu bailes gan sabiedrībā, gan varas līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/asas%C4%ABni|title=asasīni}}</ref> Šis grupējums bija fanātisks un vērsās vardarbību pret ikvienu, kurš nepiekrita tā reliģiskajiem vai sociālajiem ideāliem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Assassins: A Radical Sect in Islam|last=Lewis|first=Bernard|publisher=Perseus Books Group|year=2003|location=New York}}</ref> Terorisma kontekstā būtiski ir tas, ka slepkavības notika publiski, liedzot slepkavam reālas iespējas aizbēgt, kā arī noslepkavotie bija augsta ranga valsts amatpersonas, bet gatavošanās slepkavībai, iefiltrējoties upura līdzcilvēku (piemēram, valdnieka ierēdņu) lokā, varēja notikt ilgi. Savukārt, vārds ''assasin'' (slepkava) ir cēlies no [[Arābu valoda|arābu valodas]] ''hashīsīn'' — tā [[Viduslaiki|viduslaikos]] dēvēja [[Ismaīlīti|ismaelītu]] sektu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.etymonline.com/word/assassin|title=Assassin - Etymology, Origin & Meaning|website=etymonline|access-date=2025-07-06|language=en-US}}</ref> Par savdabīgu terorisma formu var uzskatīt tā saukto thagu (no angļu valodas: ''thugs'') jeb [[Bandīts|bandītu]] sektu [[Indija|Indijā]]. Tās biedri nolaupīja un nožņaudzot noslepkavoja ceļiniekus, lai slavinātu vardarbību un tādējādi apliecinātu uzticību dievietei Kalī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-32538487|title=The unlikely origins of the word 'thug'|work=BBC News|access-date=2025-07-06|date=2015-04-30|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/@mike.sav.ms/thug-life-the-murderous-cult-that-birthed-a-common-english-word-6a8719a45cbe|title=Thug Life: The Murderous Cult that Birthed a Common English Word|last=Savage|first=Mike|website=Medium|access-date=2025-07-06|date=2023-09-16|language=en|archive-date=2024-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20241115051029/https://medium.com/@mike.sav.ms/thug-life-the-murderous-cult-that-birthed-a-common-english-word-6a8719a45cbe}}</ref> Šaujampulvera sazvērestība ir [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] neveiksmīgs īstenots uzbrukums anglikāņu katoļu baznīcas monarham. Uzbrukuma mērķis bija ietekmēt baznīcas ideoloģisko darbību, kuras rezultātā tika diskriminēti citu reliģiju sekotāji. Mērķis bija uzspridzināt vienu no ietekmīgākajām celtnēm, kura kā simbols bija nozīmīga gan reliģijas instancēm, gan sabiedrībai. Šāda rīcība ir skatāma, kā teroristiska, jo, kā novērojams modernajos terorisma gadījumos – vardarbība tiek mērķēta pret nozīmīgām un simboliskām vietām un [[Politiskā vara|politisko varu]] un darbību traucēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebsco.com/research-starters/history/gunpowder-plot|title=Gunpowder Plot {{!}} EBSCO Research Starters|website=www.ebsco.com|access-date=2025-07-06|language=en}}</ref> Protams, politiskā terorisma parādīšanos saista arī ar [[Franču revolūcija|Francijas revolūciju]] — [[Jakobīņi|jakobīņu]] terors sākās brīdī, kad Sen-Žists paziņoja: "Katram cilvēkam ir tiesības nogalināt tirānu, un tauta nevar atņemt šīs tiesības nevienam savam pārstāvim". [[Eiropa|Eiropu]] pārņēma politisko atentātu vilnis. Ideja par terorismu kā veidu brīvības sasniegšanai no Eiropas izplatījās visā pasaulē. Līdzīgi [[Indija|Indijā]] tika izveidota reliģiska teroristiska organizācija ''Hur Brotherhood'', kuras locekļi veica atentātus pret [[Britu impērija|britu koloniālajiem ierēdņiem]]. [[Balkānu pussala|Balkānos]] izveidojās "Maķedoniešu iekšējā revolucionārā organizācija" (''Вътрешна македонска революционна организация''), kas uzsāka teroristisku darbību pret [[Osmaņu impērija]]s varas struktūrām un to atbalstītājiem. Serbu teroristiskā organizācija "[[Melnā Roka|Melnā roka]]" (''Црна Рука/Crna Ruka'') savu teroristisko darbību vērsa pret [[Austroungārija|Austroungārijas impēriju]]. Modernā terorisma sākotni var saistīt ar [[Anarhisms|anarhisma]] kustības vardarbīgajām izpausmēm [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā un, jo īpaši, ar vardarbības uzliesmojumu 19. gadsimta deviņdesmitajos gados, kad anarhisti vai ar tiem saistīti darboņi veica spridzināšanas un slepkavības, tostarp nogalinot [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karali]] [[Umberto I]], [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidentu]] [[Marī Fransuā Sadī Karno]], [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Viljams Makinlijs|Viljamu Makinliju]]. Anarhisma kustības būtiskākais ieguldījums modernā terorisma tapšanā ir ideja par "propagandu ar darbiem", proti, ideja, ka sabiedrību var sekmīgāk ierosināt uz sacelšanos nevis ar uzrunām, bet ar rīcības piemēru. Lai gan sākotnēji šī ideja netika attiecināta uz baiļu radīšanas vardarbības aktiem, laika gaitā tieši šī pieeja nostiprinājās un guva plašu pielietojumu, ko būtiski veicināja arī tā laika tehnoloģiskā inovācija - [[dinamīts]]. ''Наро́дная во́лa'' ("Tautas griba") ir 19. gadsimta revolucionāra, teroristiska organizācija, kas centās gāzt [[Krievijas Impērija]]s valdību, tādējādi cīnoties par tautas brīvību. Izplatot propagandas laikrakstus un dibinot politiskas organizācijas, šī grupējuma īstenotās darbības un veiktās vardarbības uztvēra ne kā tautas brīvības cīnītājus, bet kā pret valsts iekārtu noskaņotus teroristus. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā teroristiskā darbība ļoti aktivizējās, piemēram, [[Padomju Savienība|PSRS]] atbalstītā [[Sarkanās armijas frakcija|RAF — ''Rote Armie Fraktion'']] — kuras mērķis bija iekārtas maiņa [[Vācija|Vācijā]]. Laika posmā no 1968. līdz 1980. gadam fiksēti 6700 terora akti, pie tam vairāk nekā puse no tiem veikti Rietumeiropā. Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma, kad ASV kļūst par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā, un uzsāka Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu, ieviešot Rietumu kārtību t.s. [[Trešā pasaule|trešās pasaules valstīs]] un bijušajās PSRS satelītvalstīs, kā atbildes reakcija sākās politiskā terorisma vilnis, kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku. Piemēram, [[Islāms|musulmaņu]] teroristu pašnāvnieku kustības sākums ir datējams ar 1994. gada rudeni, kad [[Damaska|Damaskā]] par 70 kaujinieku grupas ''Islam Jihad'' izveidošanu paziņoja Fathi Škaki, [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]]. 11. septembra uzbrukums, kurā vaino teroristu organizāciju ''[[Al-Qaida]]''. == Terorisma veidi == 20. gadsimta 60. gados, attīstoties terorisma draudiem un teroristisko aktu īstenošanai pasaulē, terorisms tika saistīts ar konkrētām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] organizācijām un to darbību teatrālo raksturu.<ref name=":0" /> Terorismā, neskaitot iebiedēšanu, arvien lielāka loma ir pašnāvniekiem, ķīlnieku sagrābšanai, uzbrukumiem pūlim, kā arī tīmekļa terorisms, piemēram, uzbrūkot valstiskām organizācijām ar kibertehnikām. === Ideoloģiskais terorisms === Parasti saistīts ar revolucionāri noskaņotām organizācijām, kuru mērķis ir iegūt politisku varu, izraisīt iekšpolitisku vai starptautisku nestabilitāti. Sākot ar krievu "narodņikiem", franču anarhistiem, urugvajiešu ''tupomarosiem'' un beidzot ar itāļu "Sarkanajām Brigādēm" (''Brigate Rosse''), šie cilvēki dzīvo un nogalina ideālu vārdā (piemēram, D’Anuncio, [[Če Gevara]] un Ulrika Mainhofa). === Etniskais jeb nacionālais terorisms === Tas vērsts uz kādas tautas neatkarības sasniegšanu, lai atdalītu kādu etnisko grupu no citas, vai gluži otrādi: lai savienotu tās vai atkal apvienotu. Tas ir klasisks mēģinājums panākt etniskas minoritātes valstisku neatkarību valstī, kurā vara pieder lielākai nācijai. Šādi mērķi ir, piemēram, basku "Basku Tēvzeme un Brīvība" (BFL&L) Spānijā, [[Tamililamas atbrīvošanas tīģeri|tamilu "Tīģeriem"]] Šrilankā, "Īru republikāņu armijai" (IRA) Ziemeļīrijā, sikhiem Pendžabā, "Kvebekas Atbrīvošanas frontei" Kanādā, kurdiem Irākā un Turcijā, čečeniem Krievijā un daudziem citiem. Ideoloģiskā amplitūda var būt visplašākā — sākot ar apspiestas tautas patiesām ilgām pēc brīvības un beidzot ar rasiski noskaņotiem etniskajiem "tīrītājiem". === Sociāli-revolucionārais terorisms === Radies un attīstījies samērā nesen [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Mērķis bija pēkšņi, “ne no kā”, veikt sociālo revolūciju. Par itāļu, japāņu un rietumvāciešu teroristu instrukciju terorisma taktikā kļuva 1969. gadā izdotā brazīlieša K. Marigelli rokasgrāmata "Mazā instrukciju rokasgrāmata pilsētas partizāniem". ''Tupomari'' (pilsētas partizāni) teroristiskā darbība Urugvajā kļuva par paraugmodeli teroristiem Rietumeiropā. Paralēli kreiso radikāļu terorismam nopietnus draudus rada arī labējie ekstrēmistiskie grupējumi (uz neofašistiskas vai neonacistiskas ideoloģijas pamata) Itālijā un Vācijā. === Reliģiskais terorisms === Visbiežāk jaunu, mazskaitlīgu, politiski apspiestu un radikāli noskaņotu sektu darbība. Grūti prognozējams un sevišķi bīstams terorisma paveids, jo reliģiskā pārliecība var likt cilvēkam ziedot sevi idejas vārdā visneiedomājamākajos veidos. Šie teroristi reti izvirza prasības, un masveida rituālās pašnāvības ir viņu iemīļotākā akcija kaut, piemēram, sektas ''Aum Shinrikyo'' mēģinājums Japānā noorganizēt Pasaules galu, aptvēra arī sektā neiesaistītus cilvēkus. === Revolucionārais terorisms === Mērķis ir gāzt esošo varu un panākt, lai pie varas nāk valdība, kura atbalsta viņu politiskos uzskatus un sociālos centienus. Teroristu akcijas — cilvēku nolaupīšanas, varas pārstāvju un to atbalstītāju slepkavības, spridzināšanas, — tiek rīkotas, lai izraisītu represīvu reakciju no varas puses, kura cenšas sevi aizsargāt. Tāda reakcija, atspoguļota arī masu medijos, palīdz revolucionāriem demonstrēt sabiedrībai varas antihumāno raksturu. Šādā situācijā valdībai jābūt ļoti uzmanīgai, lai terorisma apkarošanas operācijās neciestu nevainīgi cilvēki, jo teroristi šo apstākli noteikti izmantos savu ideju un pozīcijas propagandēšanai. Klasiskus piemērus sekmīgam revolucionārajam terorismam mēs redzam situācijās, kad Mao Dzeduna vadītie komunisti gāza sociāldemokrātisko Čana Kaiši valdību, Fidela Kastro vadīto revolucionāru straujajos panākumos cīņā pret Fulhensio Batistas režīmu Kubā u.c. === Valsts terorisms === Valdība ar represijām un iebiedēšanu piespiež valsts iedzīvotājus paklausīt, un apspiež politisko opozīciju, nepieļauj politisko uzskatu dažādību. Lielākā daļa informācijas, ko zinām par valstu atbalstīto terorismu, nāk no cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ''Amnesty International'', kura apkopo ziņas par šādiem starptautiskiem incidentiem. Tās pēdējā ziņojumā par politisko teroru 138 valstīs konstatēts, ka vēl joprojām desmitiem tūkstošu cilvēku cieš "drošības operācijās", [[politiskais ieslodzītais|politieslodzītos]] spīdzina aptuveni 100 valstīs, cilvēki pazūd vai tiem turēti slepenā ieslodzījumā aptuveni 20 valstīs, valdību atbalstīti "nāves eskadroni" darbojas vairāk nekā 35 valstīs. === Politiskais terorisms === Vērsts pret konkrētiem cilvēkiem vai grupām, kas ir opozīcijā teroristu politiskajai pozīcijai, vai arī pret tiem, kurus teroristi uzskata par esošiem "ārpus likuma" un kuri ir jāneitralizē vai jāiznīcina. Tā, piemēram, ASV [[Kukluksklans]] un [[Amerikas Nacistu partija]] izmantoja politiskas slepkavības, lai cīnītos pret izmaiņām civiltiesībās par labu minoritāšu grupām. === Kriminālais terorisms === * Noziedznieku mēģinājumos diktēt savas prasības varas struktūrām (piemēram, pieprasīt atļaut pamest valsti, kurā tiem draud sods, samaksāt izpirkuma maksu par ķīlniekiem, atbrīvot ieslodzītos grupas dalībniekus utt.). * Kādas ideoloģiskas teroristu grupas noziedzīgā darbībā, kurai tīri pragmatiski mērķi (laupīšana, [[rekets]], lai iegūtu līdzekļus organizācijas darbībai). Šīs kategorijas darbības raksturīgas gan klasiskajām sicīliešu, ķīniešu un ebreju [[mafija]]s grupām ASV, gan vairākām kreisi noskaņotām organizācijām Eiropā. === Individuālais terorisms === Individuāli īstenoti atentāti vai masu slepkavības, atklājot uguni ar šaujamieroci pa garāmgājēju pūli, sprādzieni un lidmašīnu nolaupīšanas, kurus veic viens cilvēks. Visbiežāk bez sagatavošanās un īpaša mērķa. Izplatītākais motīvs: lai atriebtos sabiedrībai. T.s. [[Teodors Kačinskis|Unabombers]], kurš sūtīja pa pastu vēstulēs spridzekļus, M. D. Čepmens, kurš nošāva Džonu Lenonu, Timotijs Makveins, kurš uzspridzināja valdības ēku Oklahomā un profesionālais terorists Karloss (I. Ramiress Sančess), kurš veica visdažādāko teroristisko organizāciju "pasūtījumus", u.c. === Apolitiskais terorisms === Teroristu aktivitātes pasaulē ietver arī tādas grupas, kas atbalsta daļējus sociālos un reliģiskos pamatus. Piemēram, pretaborta grupas finansē demonstrācijas pie klīnikām, kurās veic abortus, un daļa to locekļu nonāk pat tik tālu, ka fiziski uzbrūk klientiem, ārstiem, spridzina to birojus. Līdzīgi ir arī ar dažādām dzīvnieku aizsardzības kustībām, kuri uzbrūk ļaudīm, kuri valkā kažokādas, aplej tās ar krāsu, skābi vai kā citādi bojā. Tas ir daļas vides grupu vadmotīvs — terora taktikas pielietošana pret tiem, kas viņuprāt kaitē ekoloģijai. === Starptautiskais terorisms === Starptautiskās teroristu organizācijas ir ar plašu struktūras tīklu, sadarbojas ar lokālajām grupām, koordinē darbību, ir aktīvākas, nekā kādā konkrētā valstī esošie teroristiskie grupējumi, piemēram, ''[[Al-Qaida]]''. ==Skatīt arī == * [[Terorisms Latvijā]] == Bibliogrāfija == {{atsauces}} == Papildus avoti == * Larry J. Siegel, “Criminology” — by West Publishing Company, St.Paul, 1991. * Freda Adler, Gerhard O.W. Mueller, William S. Laufer, “Criminology” — by McGraw-Hill Inc., New York, 1995. * “Patterns of Global Terrorism”, U.S. Depratment of State Dispach, Volume 6, Number 19, May 8, 1995. published by the Bureau of Public Affairs, Article 4 * Aigars Balodis, “Vienam terorists, citam brīvības cīnītājs” / “Diena”, 20.03.96. * [[Ilmārs Šlāpins]], “Terorisma valdzinājums” / “Rīgas laiks”, Nr 4, 1996. * Г.И. Шнайдер, Криминология. — Юниверс, Москва, 1994. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080929070311/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=182&Itemid=28 Terorisms. Drošības aspekti Latvijā un Baltijā.] * [https://web.archive.org/web/20090629124051/http://www.crimestart.com/Terrorism/ Crimestart] terrorism links {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Terorisms| ]] hxq8f9y2aoss3rj64m64ieg63wdt8ui 0 31445 4488728 4404226 2026-07-01T09:54:13Z Meistars Joda 781 4488728 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|2000. gadu|2000 (nozīmju atdalīšana)|2000}} {{Gads|2000}} {{Gada citi notikumi|2000}} {{Gads citos kalendāros|2000}} '''2000. gads''' ({{Rom sk gadam|2000}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Populārā kultūra 2000. gadu svinēja kā [[21. gadsimts|21. gadsimta]] un [[3. gadu tūkstotis|3. gadu tūkstoša]] iestāšanos, lai gan pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] tas iestājās [[2001. gads|2001. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]]. Pēdējais [[20. gadsimts|20. gadsimta]] gads. 2000. gads tika pasludināts par: * Starptautisko Miera kultūras gadu, * Pasaules Matemātikas gadu. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — pasaulē plaši svinēja [[3. gadu tūkstotis|3. gadu tūkstoša]] iestāšanos. * [[1. janvāris]] — [[Y2K]] pagāja bez nopietnām datorsistēmu problēmām, no kā daudzi eksperti brīdināja. === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Tarja Halonena]] (''Tarja Halonen'') tika ievēlēta par pirmo [[Somija]]s prezidenti. * [[14. februāris]] — kosmiskā zonde [[NEAR Shoemaker]] iegāja [[asteroīds|asteroīda]] [[433 Eros]] [[orbīta|orbītā]], kļūstot par pirmo [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] kāda asteroīda orbītā. * [[17. februāris]] — [[Microsoft]] izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] [[Windows 2000]]. === Marts === * [[9. marts]] — [[Londona|Londonā]] tika atklāts [[panorāmas rats]] [[Londonas Acs]] (''London Eye''). * [[26. marts]] — [[Vladimirs Putins]] (''Владимир Путин'') tika ievēlēts par [[Krievija]]s prezidentu. === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Joširo Mori]] kļuva par [[Japāna]]s premjerministru pēc [[Keizo Obuči]] piedzīvotās [[trieka]]s. === Maijs === * [[3. maijs]] — paslēpts pirmais ''[[Geocaching]]'' slēpnis. * [[16. maijs]] — par [[Turcija]]s [[Turcijas prezidenti|prezidentu]] tika iecelts [[Ahmets Nedždets Sezers]]. * [[25. maijs]] — [[Izraēla]] atvilka bruņotos spēkus no [[Libāna]]s dienvidiem pēc 22 gadu okupācijas. * [[28. maijs]] — [[Kamerūna kalns|Kamerūna kalnā]] notika [[vulkāns|vulkāna]] izvirdums. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Etna|Etnā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]] notika [[vulkāns|vulkāna]] izvirdums. * [[17. jūnijs]] — [[Islande|Islandē]] notika 6,5 ballu stipra zemestrīce. * [[26. jūnijs]] — tika pabeigts [[Cilvēka genoma projekts|cilvēka genoma projekta]] sākotnējais posms. === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — [[Visente Fokss]] (''Vicente Fox'') tika ievēlēts par [[Meksika]]s prezidentu. * [[10. jūlijs]] — [[Bašārs Asads]] (''Bashar al-Assad'') kļuva par [[Sīrija]]s līderi nacionālajā referendumā. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti [[Proton-K]] palaists [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] modulis [[Zvezda modulis|Zvezda]]. * [[25. jūlijs]] — [[Air France reiss 4590|avarēja]] ''[[Air France]]'' lidmašīna ''[[Concorde]]'', paceļoties no [[Parīze]]s [[Šarla de Golla lidosta]]s un ietriecoties viesnīcā, bojā gāja 113 cilvēki. * [[30. jūlijs]] — [[Venecuēla]]s prezidents [[Ugo Čavess]] (''Hugo Chávez'') tika ievēlēts uz otro termiņu ar 59% balsu. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Krievija]]s [[atomzemūdene]] [[Kursk (zemūdene)|K-141 Kursk]] nogrima [[Barenca jūra|Barenca jūrā]], bojā gāja 118 apkalpes locekļi. * [[17. augusts]] — [[Latvija]] piedzīvoja terora aktu, notiekot [[Universālveikala "Centrs" spridzināšana|diviem sprādzieniem]] tirdzniecības centrā [[Rīga|Rīgā]]. 1 cilvēks gāja bojā, 28 tika ievainoti. * [[27. augusts]] — [[Maskava|Maskavā]] aizdegās [[Ostankinas televīzijas tornis]], 3 cilvēki gāja bojā. === Septembris === * [[5. septembris]] — [[Tuvalu]] iestājās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]]. * [[14. septembris]] — [[Microsoft]] izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] [[Windows Me]]. * [[15. septembris]] — [[1. oktobris]] — [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Australijā]] notika [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles]]. === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Dienvidslāvijas Federatīvā republika|Dienvidslāvijas]] prezidents [[Slobodans Miloševičs]] pameta savu posteni pēc plašām protesta demonstrācijām [[Serbija|Serbijā]]. * [[7. oktobris]] — par [[Luksemburga]]s lielhercogu kļuva [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|Anrī]]. === Novembris === * [[1. novembris]] — izveidots [[Čhatīsgarha]]s štats, [[Indija|Indijā]]. * [[7. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāts [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]]. * [[11. novembris]] — [[funikulers|funikulera]] tunelī [[Karpuna|Karpunā]], [[Austrija|Austrijā]] notika ugunsgrēks, kurā gāja bojā 155 atpūtnieki. * [[14. novembris]] — tika izlaista [[Netscape Navigator]] versija 6,0 pēc divu gadu [[atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] izstrādes, uz kura bāzes tika izveidota [[Mozilla]] [[pārlūkprogramma]]. * [[25. novembris]] — [[Baku zemestrīce]]: [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] notika 6,8 magnitūdu spēcīgā zemestrīce, kas bija viena no spēcīgākajām zemestrīcēm valsts vēsturē. * [[27. novembris]] — [[Žans Kretjēns]] (''Jean Chrétien'') tika ievēlēts atkārtoti par [[Kanāda]]s premjerministru. === Decembris === * [[1. decembris]] — par [[Meksika]]s prezidentu tika ievēlēts [[Visente Fokss]]. * [[21. decembris]] — par [[Kirgizstāna]]s premjerministru tika iecelts [[Kurmanbeks Bakijevs]]. == Kultūra == * [[1. maijs]] — angļu režisora [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] kinofilmas "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[26. janvāris]] — [[Nunu Tavārešs]] (''Nuno Tavares''), portugāļu futbolists * [[27. janvāris]] — [[Oreljēns Čuamenī]] (''Aurélien Tchouaméni''), franču futbolists * [[28. janvāris]] — [[Dušans Vlahovičs]] (''Душан Влаховић''), serbu futbolists * [[31. janvāris]] — [[Hulians Alvaress]] (''Julián Alvarez''), argentīniešu futbolists * [[1. februāris]] — [[Patrīcija Eiduka]], distanču slēpotāja * [[13. februāris]] — [[Vitiņa]] (''Vitinha''), portugāļu futbolists * [[16. februāris]] — [[Loiss Openda]] (''Loïs Openda''), beļģu futbolists * [[26. marts]] — [[Saliss Abduls Sameds]] (''Salis Abdul Samed''), Ganas futbolists * [[11. aprīlis]] — [[Loiks Badē]] (''Loïc Badé''), franču futbolists * [[25. aprīlis]] — [[Dejans Kuluševskis]] (''Dejan Kulusevski''), zviedru futbolists * [[9. maijs]] — [[Ana Garsesa]] (''Ana Garcés''), spāņu aktrise un modele * [[11. maijs]] — [[Juki Cunoda]] (角田 裕毅), japāņu autosportists * [[17. maijs]] — [[Žilija de Nuņesa]] (''Julia de Nunez''), franču aktrise * [[27. maijs]] — [[Abners Vinisiuss]] (''Abner Vinícius''), brazīliešu futbolists * [[28. maijs]] — [[Fils Fodens]] (''Phil Foden''), angļu futbolists * [[5. jūnijs]] — [[Pjērs Kalulu]] (''Pierre Kalulu''), franču futbolists * [[12. jūlijs]] — [[Vinisiuss Žuniors]] (''Vinícius Júnior''), brazīļu futbolists * [[21. jūlijs]] — [[Ērlings Holanns]] (''Erling Haaland''), norvēģu futbolists * [[17. augusts]] — ''[[Lil Pump]]'', ASV reperis un dziesmu autors * [[31. augusts]] — [[Endžels Gomess]] (''Angel Gomes''), angļu futbolists * [[7. septembris]] — [[Ariarna Titmusa]] (''Ariarne Titmus''), austrāliešu peldētāja * [[29. septembris]] — [[Giorgijs Mamardašvili]] (''გიორგი მამარდაშვილი''), gruzīnu futbolists * [[25. oktobris]] — [[Dominiks Soboslai]] (''Szoboszlai Dominik''), ungāru futbolists * [[31. oktobris]] — [[Žoržs Mikautadze]] (''გიორგი მიქაუტაძე''), gruzīnu futbolists == Miruši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Patriks O'Braiens]] (''Patrick O'Brian''), angļu rakstnieks (dzimis 1914. gadā) * [[19. janvāris]] — ** [[Betino Kraksi]] (''Bettino Craxi''), Itālijas premjerministrs (dzimis 1934. gadā) ** [[Hedija Lamarra]] (''Hedy Lamarr''), austriešu/amerikāņu kinoaktrise (dzimusi 1914. gadā) === Februāris === * [[11. februāris]] — [[Rožē Vadims]] (''Roger Vadim''), franču kinorežisors (dzimis 1928. gadā) * [[20. februāris]] — [[Anatolijs Sobčaks]] (''Анатолий Собчак''), krievu politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[23. februāris]] — [[Stenlijs Metjūss]] (''Stanley Matthews''), angļu futbolists (dzimis 1915. gadā) === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Terenss Makkena]] (''Terence McKenna''), amerikāņu etnobotāniķis (dzimis 1946. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Habibs Burguiba]] (''Habib Bourguiba''), Tunisijas prezidents (dzimis 1903. gadā) * [[16. aprīlis]] — Sultāns [[Hisamudins Alam Šahs]] (''Hisamuddin Alam Shah''), Malaizijas karalis (dzimis 1920. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Džons Gilguds]] (''John Gielgud''), angļu aktieris (dzimis 1904. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Fams Van Dongs]] (''Phạm Văn Ðồng''), Vjetnamas premjerministrs (dzimis 1906. gadā) === Maijs === * [[14. maijs]] — [[Keizo Obuchi]] (''Keizo Obuchi''), Japānas premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jevgeņijs Hrunovs]] (''Евгений Хрунов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1933. gadā) * [[21. maijs]] — [[Ērihs Mīlke]] (''Erich Mielke''), VDR valsts darbinieks (dzimis 1907. gadā) * [[27. maijs]] — [[Moriss Rišārs]] (''Maurice Richard''), Kanādas hokejists (dzimis 1921. gadā) === Jūnijs === * [[10. jūnijs]] — [[Hāfizs Asads]] (''Hafez al-Assad''), Sīrijas prezidents (dzimis 1930. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Volters Matau]] (''Walter Matthau''), amerikāņu aktieris (dzimis 1920. gadā) === Augusts === * [[5. augusts]] — [[Aleks Giness]] (''Alec Guinness''), angļu aktieris (dzimis 1914. gadā) * [[9. augusts]] — [[Džons Harsanji]] (''John Harsanyi'', ''Harsányi János''), Ungārijā dzimis ekonomists (dzimis 1920. gadā) * [[12. augusts]] — [[Loreta Janga]] (''Loretta Young''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1913. gadā) === Septembris === * [[20. septembris]] — [[Germans Titovs]] (''Герман Титов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā) * [[28. septembris]] — [[Pjērs Trudē]] (''Pierre Trudeau''), Kanādas premjerministrs (dzimis 1919. gadā) === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Maikls Smits]] (''Michael Smith''), Kanādas ķīmiķis (dzimis 1932. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Konrāds Blohs]] (''Konrad Emil Bloch''), Vācijas / ASV bioķīmiķis (dzimis 1912. gadā) === Decembris === * [[25. decembris]] — [[Villards Van Ormans Kvains]] (''Willard Van Orman Quine''), amerikāņu filozofs (dzimis 1908. gadā) * [[26. decembris]] — [[Džeisons Robardss]] (''Jason Robards''), amerikāņu aktieris (dzimis 1922. gadā) {{Gg6}} {{commons}} [[Kategorija:2000. gads| ]] n14kl0v2kaq4o1htqnuz97i2ydxfbsg 0 32841 4488659 4465073 2026-07-01T06:49:07Z Lasks 38532 4488659 wikitext text/x-wiki {{nepilnīgs}} {{atveidošana+}} {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Awakening"'' |attēls = Kyiv ESC 2005.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2005|5|21|N}} |pusfināls = {{dat|2005|5|19|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Jefrosinina]]<br />[[Pavlo Šilko]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Ukraina}} [[NTU]] |vieta = {{karogs|Ukraina}}, [[Kijiva]]<br />[[Sporta Pils]] |uzvarētājs = {{ESC|Grieķija}} [[Elena Paparizu]] - ''[[My Number One]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 39 kopā - 25 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla. |valstis, kas debitē = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Libāna}} (izstājās) |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ungārija}} |valstis, kas izstājās = |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Ruslana]]<br />Grupa [[NOVA]] |map = ESC 2005 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2005. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2004]] |nākamais = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006 ►]] }} '''2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2005}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2005}}) bija 50. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[2005. gads|2005]]. gada 19. un 21. maijā. Tiesības rīkot konkursu Ukraina ieguva [[2004. gads|2004]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Ruslana]]. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Ukrainā. Par 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Grieķija]]s pārstāve [[Elena Paparizu]] ar dziesmu ''[[My Number One]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkursā uzvarēja Grieķija. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja duets "[[Valters un Kaža]]" ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]'', kas ieguva 10. vietu pusfinālā, tādējādi iegūstot iespēju startēt finālā, kurā ieguva 5. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Bulgārija]] un [[Moldova]]. Bija paredzēta arī [[Libāna]]s dalība, tomēr Izraēlas iebildumu dēļ tā nepiedalījās konkursā. == Dalībvalstis == Pusfinālā piedalijās 25 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" style="width:100%;" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|angļu]], [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Global Kryner]]'' | ''Y así'' | "Tāpat" | 21. | 30 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | ''[[Laura & The Lovers]]'' | ''Little by Little'' | "Pamazām" | 25. | 17 |- | 03 | {{ESC|Portugāle}} | angļu, [[Portugāļu valoda|portugāļu]] | ''[[2B]]'' | ''Amar'' | "Mīlēt" | 17. | 51 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Moldova}} | angļu, [[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Zdob şi Zdub]]'' | ''Boonika Bate Toba'' | "Vecmāmiņa sit bungas" | 2. | 207 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[Valters un Kaža]] | ''[[The War Is Not Over]]'' | "Karš vēl nav beidzies" | 10. | 85 |- | 06 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Lisa Dārlija]] | ''Tout de moi'' | "Viss no manis" | 24. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Širī Maimona]] | ''Hasheket Shenish'ar <small>(השקט שנשאר)</small>'' | "Klusums, kas paliek" | 7. | 158 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Anželika Agurbaša]] | ''Love me Tonight'' | "Mīli mani šonakt" | 13. | 67 |- | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Glenisa Greisa]] | ''My Impossible Dream'' | "Mans neiespējams sapnis" | 14. | 53 |- | 10 | {{ESC|Islande}} | angļu | [[Zelma Bjorgvinsdotīra]] | ''If I Had Your Love'' | "Ja man ir tava mīlestība" | 16. | 52 |- | 11 | {{ESC|Beļģija}} | franču | [[Nono Hesendže]] | ''Le grand soir'' | "Lielā nakts" | 22. | 29 |- | 12 | {{ESC|Igaunija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Suntribe]]'' | ''Let's Get Loud'' | "Kļūsim skaļi" | 20. | 31 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | ''[[Wig Wam]]'' | ''In My Dreams'' | "Manos sapņos" | 6. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]'' | ''Let Me Try'' | "Ļaujiet man mēģināt" | 1. | 235 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|ungāru]] | [[NOX (grupa)|''NOX'']] | "Forogj, világ!" | "Spin, pasaule" | 5. | 167 |- | 16 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Geirs Renings]] | "Why?" | "Kāpēc?" | 18. | 50 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Martins Vučičš]] | "Make My Day" | "Veido manu dienu" | 9. | 97 |- | 18 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|katalāņu]] | [[Mariana van de Valla]] | "La mirada interior" | "Iekšējā acs" | 23. | 27 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 19 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | "Cool Vibes" | "Vēsām vibrācijām" | 8. | 114 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]] | [[Boris Novković|Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' | "Vukovi umiru sami" | "Savvaļa viena" | 4. | 169 |- | 21 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Kaffe]]'' | "Lorraine" | — | 19. | 49 |- | 22 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Donna]] un [[Džo (mūziķis)|Džo]] | "Love?" | "Mīlu?" | 14. | 53 |- | 23 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Omars Nabers]] | "Stop" | — | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 24 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Jakobs Sveistrups]] | "Talking to You" | "Runājot ar tevi" | 3. | 185 |- | 25 | {{ESC|Polija}} | [[Poļu valoda|poļu]]<br />[[Krievu valoda|krievu]] | [[Ivans Komarenko|Ivans]] un ''[[Delfin]]'' | "Czarna dziewczyna" | "Melnā meitene" | 11. | 81 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Valstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tūlkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|ungāru]] | [[NOX (grupa)|''NOX'']] | "Forogj, világ!" | "Spin, pasaule" | 12. | 97 |- | 02 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Javine|Javīne Hiltone]] | "Touch My Fire" | "Pieskaries manai ugunij" | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 03 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Šiāra Cirauska]] | "Angel" | "Eņģelis" | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 192 |- | 04 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Luminika Angela]] un ''[[Sistem]]'' | "Let Me Try" | "Ļauļ man atkal" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 158 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Wig Wam]]'' | "In My Dreams" | "Manā sapnī" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 125 |- | 06 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|turku]] | ''[[Gülseren]]'' | "Rimi Rimi Ley" | — | 13. | 92 |- | 07 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|angļu]]<br />[[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Zdob şi Zdub]]'' | "Boonika Bate Toba" | "Vecmāmiņa sit bungas" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 148 |- | 08 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | Ledina Kelo | "Tomorrow I Go" | "Rīt es iešu" | 16. | 53 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Konstantīns Kristoforovs]] | "Ela Ela (Come Baby)" | "Nāc mazulīt" | 18. | 46 |- | 10 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Son de Sol]]'' | "Brujería" | "Maģija" | 21. | 28 |- | 11 | {{ESC|Izraēla}} | [[ivrits]]<br />[[Angļu valoda|angļu]] | [[Širī Maimona]] | "Hasheket Shenish'ar" (השקט שנשאר) | "Klusums kas joprojām ir" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 154 |- | 12 | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] | ''[[No Name]]'' | "Zauvijek moja" (Заувијек моја) | "Uz visu mūžu raktuves" | 7. | 137 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Jakob Sveistrup|Jakobs Sveistrups]] | "Talking to You" | "Runājot ar tevi" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 125 |- | 14 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Martin Stenmarck|Martins Stenmarks]] | "Las Vegas" | "Lasvegasa" | 19. | 30 |- | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Martin Vučić|Martins Vučičš]] | "Make My Day" | "Veido manu dienu" | 17. | 52 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} (rīkotāji) | [[Angļu valoda|angļu]]<br />[[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] | ''[[GreenJolly]]'' | "Razom nas bahato" (Разом нас багато) | "Kopā mēs esam daudz" | 19. | 30 |- | 17 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Gracia Baur|''Gracia'']] | "Run & Hide" | "Bēgt un slēpt" | bgcolor="#FFDEAD" | 24. | bgcolor="#FFDEAD" | 4 |- | 18 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]] | [[Boris Novković|Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' | "Vukovi umiru sami" | "Savvaļa viena" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 115 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 19 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | [[Elena Paparizu]]''' | ''[[My Number One]]'' | "Mans numurs viens" | 1. | 230 |- | 20 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Nataļja Podoļska]] | "Nobody Hurt No One" | "Neviens ievainotais" | 15. | 57 |- | 21 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Feminnem]]'' | "Call Me" | "Zvani man" | 14. | 79 |- | 22 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | "Cool Vibes" | "Vēsām vibrāvijām" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- | 23 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Valters un Kaža]]'' | ''[[The War Is Not Over]]'' | "Karš vēl nav beidzies" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 153 |- | 24 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | ''[[Ortal]]'' | "Chacun pense à soi" | "Ikviens domā par sevi" | bgcolor="#FFDEAD" | 23. | bgcolor="#FFDEAD" | 11 |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2005]] == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2005. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 4qh8parw00xr6zd7zfxcskrab7ryi9l 0 33076 4488727 4481177 2026-07-01T09:50:57Z Meistars Joda 781 4488727 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1999. gadu|1999 (nozīmju atdalīšana)|1999}} {{Gads|1999}} {{Gada citi notikumi|1999}} {{Gads citos kalendāros|1999}} '''1999. gads''' ({{Rom sk gadam|1999}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kelndāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. Šis gads bija: * Starptautiskais veco cilvēku gads == Notikumi == * [[Kosovas karš]]. * Cilvēku skaits pasaulē pārsniedza sešus miljardus. Pēc [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aprēķiniem tas notika aptuveni 12. oktobrī. === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Eiropa]]s valūta [[eiro]] tika ieviesta bezskaidras naudas norēķinos. * [[13. janvāris]] — basketbolists [[Maikls Džordans]] paziņoja par savu otro aiziešanu no basketbola. * [[25. janvāris]] — 6,0 ballu stipra [[zemestrīce]] [[Kolumbija]]s rietumos, dzīvību zaudēja vismaz 1000 cilvēku. === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Ugo Čavess]] kļuva par [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidentu]]. * [[7. februāris]] — no vēža mira [[Jordānija]]s karalis [[Huseins bin Talāls|Huseins]], viņa dēls [[Abdulla II Hašimīts|Abdulla II]] ieņēma troni. * [[10. februāris]] — Francijas [[Alpi|Alpos]], netālu no [[Ženēva]]s, [[lavīna|lavīnā]] bojā gāja 10 cilvēki. * [[11. februāris]] — [[pundurplanēta]] [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]] nokļuva tālāk no [[Saule]]s nekā [[Neptūns (planēta)|Neptūns]]. Tā bija tuvāk Saulei nekā Neptūns kopš 1979. gada. * [[15. februāris]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s līderis [[Abdullahs Edžalans]] tika notverts [[Kenija|Kenijā]] un nogādāts [[Turcija|Turcijā]]. * [[16. februāris]] — [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] notika [[atentāts|atentāta]] mēģinājums pret prezidentu [[Isloms Karimovs|Islomu Karimovu]]. * [[23. februāris]] — sniega lavīna izpostīja Galturas ciematu [[Austrija|Austrijā]]. === Marts === * [[12. marts]] — [[Čehija]], [[Polija]] un [[Ungārija]] pievienojās [[NATO]]. * [[20. marts]] — [[serbi]] sāka uzbrukumu [[Kosova]]i. * [[21. marts]] — [[Bertrāns Pikārs]] un [[Braiens Džonss]] kļuva par pirmajiem, kam izdevies veikt [[Zeme]]s aplidojumu [[gaisa balons|gaisa balonā]]. * [[24. marts]] — [[NATO]] sāka gaisa uzlidojumus pret [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]], jo tā atteicās parakstīt miera līgumu. Šī bija pirmā reize, kad NATO uzbruka neatkarīgai valstij. * [[24. marts]] — [[ugunsgrēks|ugunsgrēkā]] [[Monblāns|Monblāna]] tunelī gāja bojā 39 cilvēki, tunelis tika slēgts uz 3 gadiem. === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — serbi slēdza [[Kosova]]s robežpunktus, lai neļautu etniskajiem albāņiem atstāt valsti. * [[18. aprīlis]] — hokejists [[Veins Greckis]] aizvadīja savu pēdējo [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] spēli karjerā. * [[20. aprīlis]] — [[Kolumbainas vidusskolas slaktiņš‎|apšaude Kolumbainas vidusskolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 2 skolēni nošāva 12 skolas biedrus un 1 skolotāju. === Maijs === * [[13. maijs]] — [[Karlo Adzeljo Čampi]] tika ievēlēts par [[Itālija]]s prezidentu. * [[17. maijs]] — [[Ehuds Baraks]] tika ievēlēts par [[Izraēla]]s premjerministu. * [[26. maijs]] — tika atjaunota pirmā [[Velsa]]s asambleja 600 gadu laikā. * [[27. maijs]] — [[Hāga]]s [[Starptautiskais kara tribunāls]] apsūdzēja [[Slobodans Miloševičs|Slobodanu Miloševiču]] un vēl četrus cilvēkus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci Kosovā. * [[29. maijs]] — [[Nigērija|Nigērijā]] beidzās militārā diktatūra, un tika nodibināta [[Nigērijas Ceturtā republika]] ar prezidentu [[Oluseguns Obasandžo|Olusegunu Obasandžo]] (''Olusegun Obasanjo''). === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] no Putimas cietuma izbēga 345 ieslodzītie. * [[10. jūnijs]] — [[Dienvidslāvija]] un [[NATO]] parakstīja miera līgumu. * [[17. jūnijs]] — [[Vaira Vīķe-Freiberga]] tika ievēlēta par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]]. * [[21. jūnijs]] — [[Apple Computer]] izlaida pirmo [[iBook]]. === Jūlijs === * [[22. jūlijs]] — [[Microsoft]] laia klajā pirmo [[MSN]] versiju. * [[23. jūlijs]] — pēc sava tēva karaļa [[Hasans II no Marokas|Hasana II]] nāves [[Mohameds VI no Marokas|Mohameds VI]] kļuva par [[Maroka]]s karali. * [[23. jūlijs]] — notika zondes [[Lunar Prospector]] plānotā ietriekšanās [[Mēness]] virsmā. * [[25. jūlijs]] - [[Lānss Ārmstrongs]] pirmo reizi uzvarēja [[Tour de France]]. === Augusts === * [[7. augusts]] — simtiem čečenu partizānu iebruka [[Krievija]]s republikā [[Dagestāna|Dagestānā]], uzsākot īsu karu. * [[17. augusts]] — [[Turcija]]s pilsētu [[Izmita|Izmitu]] skāta postošā [[1999. gada Izmitas zemestrīce|Izmitas zemestrīce]]. Zemestrīcē bojā gāja ap 17 000 cilvēku. * [[19. augusts]] — [[Belgrada|Belgradā]] desmitiem tūkstošu serbu demonstrācijās pieprasīja prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Miloševiča]] atkāpšanos. === Septembris === * [[8. septembris]] — pirmā no [[Krievija]]s dzīvokļu spridzināšanas sērijām. Līdzīgas spridzināšanas notika arī 13. un 16. septembrī, bet 22. spetembrī tā neizevās. * [[14. septembris]] — [[Kiribati]], [[Nauru]] un [[Tonga]] iestājās ANO. === Oktobris === * [[5. oktobris]] — 33 cilvēki gāja bojā [[Londona|Londonā]] Ledbrokas vilciena katastrofā. * [[12. oktobris]] (aptuvens datums) — pasaules [[iedzīvotāju skaits]] sasniedza 6 miljardus. * [[23. oktobris]] — [[Krievija]]s militāristi atstāja savu [[Baltijas valstis|Baltijā]] pēdējo kara pilsētiņu.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/politika/ka-pirms-10-gadiem-apklusa-skrundas-monstrs Kā pirms 10 gadiem apklusa Skrundas monstrs], diena.lv, {{dat|2008|08|30|SK}}</ref> === Novembris === * [[6. novembris]] — [[Austrālija|austrālieši]] nobalsoja par monarha kā valsts galvas statusa saglabāšanu. * [[10. novembris]] — [[Monreāla|Monreālā]] dibināta [[Pasaules antidopinga aģentūra]]. * [[11. novembris]] — [[Itālija]]s pilsētā [[Fodža|Fodžā]] sabrūkot sešstāvu mājai, gāja bojā vairāk nekā 60 iedzīvotāju. * [[19. novembris]] — [[Ķīna|Ķīnas Tautas republikā]] tika palaists pirmais [[Shenzhou]] [[kosmosa kuģis]]. === Decembris === * [[3. decembris]] — tika zaudēta zonde [[Mars Polar Lander]]: pēc nosēšanās uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas neatjaunojās sakari. * [[20. decembris]] — [[Makao]] no [[Portugāle]]s nonāca [[Ķīna]]s pārvaldībā. * [[31. decembris]] — [[Boriss Jeļcins]] atkāpās no [[Krievija]]s prezidenta amata, viņa vietu ieņēma [[Vladimirs Putins]]. * [[31. decembris]] — kontrole pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] tika nodota [[Panama]]i. == Dzimuši == * [[7. janvāris]] — [[Karluss Augustu]] (''Carlos Augusto''), brazīliešu futbolists * [[14. janvāris]] — [[Deklans Raiss]] (''Declan Rice''), angļu futbolists * [[23. janvāris]] — [[Malangs Sārs]] (''Malang Sarr''), franču futbolists * [[26. janvāris]] — [[Leonardo Balerdi]] (''Leonardo Balerdi''), argentīniešu futbolists * [[2. februāris]]: ** [[Edmonds Tapsoba]] (''Edmond Tapsoba''), Burkinafaso futbolists ** [[Martins Subimendi]] (''Martín Zubimendi''), spāņu futbolists * [[7. februāris]] — [[Omars Marmūšs]] (عمر مرموش), ēģiptiešu futbolists * [[31. marts]] — [[Edons Žegrova]] (''Edon Zhegrova''), kosoviešu futbolists * [[13. aprīlis]] — [[Alesandro Bastoni]] (''Alessandro Bastoni''), itāļu futbolists * [[5. maijs]] — [[Džastins Kleiverts]] (''Justin Kluivert''), nīderlandiešu futbolists * [[22. maijs]] — [[Samuels Čukvueze]] (''Samuel Chukwueze''), nigēriešu futbolists * [[27. maijs]] — [[Lilija Rouza Depa]] (''Lily-Rose Depp''), franču un amerikāņu aktrise * [[10. jūnijs]] — [[Rafaels Leans]] (''Rafael Leão''), portugāļu futbolists * [[11. jūnijs]] — [[Kajs Hāvercs]] (''Kai Havertz''), vācu futbolists * [[24. jūnijs]] — [[Darvins Nunjess]] (''Darwin Núñez''), Urugvajas futbolists * [[12. augusts]] — [[Matiss de Lihts]] (''Matthijs de Ligt''), nīderlandiešu futbolists * [[14. augusts]] — [[Frans Garsija]] (''Fran García''), spāņu futbolists * [[14. septembris]] — [[Mailss Rūtledžs]] (''Miles Routledge''), angļu blogeris, ceļotājs un rakstnieks * [[16. septembris]] — [[Breidijs Tkačuks]] (''Brady Tkachuk''), amerikāņu hokejists * [[21. septembris]] — [[Aleksanders Īsaks]] (''Alexander Isak''), zviedru futbolists * [[10. novembris]] — [[Žuau Felikss]] (''João Félix''), portugāļu futbolists * [[13. novembris]] — [[Lando Noriss]] (''Lando Norris''), britu autosportists * [[2. decembris]] — [[Kelvins Kiptums]] (''Kelvin Kiptum''), Kenijas vieglatlēts (miris 2024. gadā) * [[7. decembris]] — [[Paula Losada]] (''Paula Losada''), spāņu aktrise un dejotāja * [[10. decembris]] — [[Domagojs Bradaričs]] (''Domagoj Bradarić''), horvātu futbolists * [[29. decembris]] — [[Fransišku Trinsāns]] (''Francisco Trincão''), portugāļu futbolists == Miruši == <!-- * [[11. janvāris]] — [[Braiens Mūrs]] (''Brian Moore''), īru rakstnieks (dzimis 1921. gadā) --> * [[6. janvāris]] — [[Lajošs Tihijs]] (''Lajos Tichy''), Ungārijas futbolists, treneris (dzimis 1935. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Artūrs Šavlovs]] (''Arthur Schawlow''), ASV fiziķis (dzimis 1921. gadā) * [[5. februāris]] — [[Vasilijs Ļeontjevs]] (''Василий Леонтьев''), krievu ekonomists (dzimis 1906. gadā) * [[7. februāris]] — [[Huseins bin Talāls]] (''الحسين بن طلال‎''), Jordānijas karalis (dzimis 1935. gadā) * [[8. februāris]] — [[Airisa Mērdoka]] (''Iris Murdoch''), īru rakstniece, filozofe (dzimusi 1919. gadā) * [[2. marts]] — [[Dastija Springfīlda]] (''Dusty Springfield''), angļu dziedātāja (dzimusi 1939. gadā) * [[7. marts]] — [[Stenlijs Kubriks]] (''Stanley Kubrick''), ASV kino režisors un producents (dzimis 1928. gadā) * [[8. marts]] — [[Džo Dimadžio]] (''Joe DiMaggio''), ASV beisbolists (dzimis 1914. gadā) * [[12. marts]] — [[Jehudi Menuhins]] (''Yehudi Menuhin''), ASV vijolnieks (dzimis 1916. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Villijs Štofs]] (''Willi Stoph''), VDR politiķis (dzimis 1914. gadā) * [[8. maijs]] — [[Dērks Bogards]] (''Dirk Bogarde''), angļu aktieris (dzimis 1921. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Jorgs Papadopuls]] (''Γεώργιος Παπαδόπουλος''), Grieķijas militārais vadītājs (dzimis 1919. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Edvards Dmitriks]] (''Edward Dmytryk''), Kanādas un ASV kinorežisors (dzimis 1908. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Čārlzs Konrāds]] (''Charles Conrad''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Hasans II no Marokas|Hasans II]] (''الْحسْنُ الثاني الْعَلَوِيَّ''), Marokas karalis (dzimis 1929. gadā) * [[20. septembris]] — [[Raisa Gorbačova]] (''Раиса Горбачёва''), PSRS prezidenta sieva (dzimusi 1932. gadā) * [[22. septembris]] — [[Džordžs Skots]] (''George Scott''), ASV aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[7. oktobris]] — [[Deivids Hafmens]] (''David Huffman''), ASV datorzinātnieks (dzimis 1925. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Vilts Čemberlens]], ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Maigonis Valdmanis]], latviešu basketbolists (dzimis 1933. gadā) * [[6. novembris]] — [[Regina Kazarjana]] (''Ռեգինա Ղազարյան''), armēņu gleznotāja (dzimusi 1915. gadā) * [[3. decembris]] — ''[[Scatman John]]'', ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[12. decembris]] — [[Džozefs Hellers]] (''Joseph Heller''), ASV rakstnieks (dzimis 1923. gadā) * [[18. decembris]] — [[Robērs Bresons]] (''Robert Bresson''), franču kinorežisors (dzimis 1901. gadā) == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{pg5}} {{commons}} [[Kategorija:1999. gads| ]] cvhleg9590220xrqmoglhjqqu6zutyg 0 35677 4488511 4486332 2026-06-30T15:18:32Z Egilus 27634 Undid 3 revisions from [[Special:Diff/4486328|4486328]] until [[Special:Diff/4486332|4486332]] Nav norādīts nekāds pamatojums nosaukuma maiņai NE ir šādi. https://enciklopedija.lv/skirklis/197323-daudz%C5%A1%C5%ABnu-dz%C4%ABvnieki 4488511 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Regenwurm1.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | apakšvalsts =Eumetazoa | apakšvalsts_lv =Daudzšūnu dzīvnieki | iedalījums= * {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}} * {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}} | kategorijas =nē | binomial=Eumetazoa <small>([[Butschli]], 1910)</small> }} '''Daudzšūnu dzīvnieki''' (''Eumetazoa'') ir [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] (''Animalia'') apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos [[daudzšūņi|daudzšūnu organismus]]. Daudzšūnu dzīvnieku apakšvalstī tiek iekļauta lielākā daļa [[dzīvnieki|dzīvnieku]] tipu (36 tipi).<ref>^ Systema Naturae 2000 Taxon: Subkingdom Eumetazoa</ref> Šajā apakšvalstī nav iekļauti tikai [[parazoji]] (''Parazoa''), kas ietver 2 tipus - [[Plakozoji|plakozojus]] (''Placozoa'') un [[Sūkļi|sūkļus]] (''Porifera''). Galvenās apakšvalsts īpašības ir attīstīta [[gastrulācija]], [[mute]] un [[zarnu trakts]], barība tiek pārstrādāta [[zarnu trakts|zarnu traktā]], primāri ir [[muskulatūra]] un [[nervu sistēma]]. Barošanās šiem dzīvniekiem notiek gan dobuma gremošanas, gan arī [[fagocitoze]]s un [[pinocitoze]]s ceļā. == Sistemātika == * apakšvalsts {{TaksoSaite|Eumetazoa|Daudzšūnu dzīvnieki}} :* nodalījums {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}}<ref>Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.</ref> ::::* tips {{TaksoSaite|Xenacoelomorpha|Ksenacelveidīgie}} ::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Deuterostomia|Otrmutnieki}} ::::* tips {{TaksoSaite|Echinodermata|Adatādaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Chordata|Hordaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Hemichordata|Pushordaiņi}} ::::* tips †{{TaksoSaite|Vetulicolia|Vetulikolijas}} ::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Protostomia|Pirmmutnieki}} :::* virstips {{TaksoSaite|Ecdysozoa|Kutikulārie}} ::::* tips {{TaksoSaite|Tardigrada|Gauskāji}} ::::* tips {{TaksoSaite|Kinorhyncha|Kinorinhi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Loricifera|Loriciferi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Nematoda|Nematodes}} ::::* tips {{TaksoSaite|Nematomorpha|Matoņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Onychophora|Onihofori}} ::::* tips {{TaksoSaite|Arthropoda|Posmkāji}} ::::* tips {{TaksoSaite|Priapula|Priāpuli}} :::* virstips {{TaksoSaite|Platyzoa|Plakantārpveidīgie}} ::::* tips {{TaksoSaite|Cycliophora|Ciklioforas}} ::::* tips {{TaksoSaite|Gnathostomulida|Gnatostomulīdi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Acanthocephala|Kāšgalvjtārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Platyhelminthes|Plakantārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Micrognathozoa|Sīkžokļaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Gastrotricha|Vēderskropstaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Rotifera|Virpotāji}} :::* virstips {{TaksoSaite|Lophotrochozoa|Spirālveidīgie}} ::::* tips {{TaksoSaite|Rhombozoa|Diciemīdas}} ::::* tips {{TaksoSaite|Echiura|Ehiūri}} ::::* tips {{TaksoSaite|Entoprocta|Entoprokti}} ::::* tips {{TaksoSaite|Phoronida|Foronīdi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Mollusca|Gliemji}} ::::* tips †{{TaksoSaite|Hyolitha|Hiolīti}} ::::* tips {{TaksoSaite|Nemertea|Nemertīntārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Orthonectida|Ortonektīdi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Brachiopoda|Pleckāji}} ::::* tips {{TaksoSaite|Annelida|Posmtārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Chaetognatha|Saržokļaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Sipuncula|Sipunkuli}} ::::* tips {{TaksoSaite|Bryozoa|Sūneņi}} :* nodalījums {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Cnidaria|Dzēlējzarndobumaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Ctenophora|Ktenofori}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daudzšūnu dzīvnieki| ]] [[Kategorija:Dzīvnieki]] t84pibwfgcvl9wlvuvtpihmimosgqpm 4488512 4488511 2026-06-30T15:18:59Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Īstie daudzšūņi]] uz [[Daudzšūnu dzīvnieki]], pārrakstot pāradresācijas lapu 4488511 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Regenwurm1.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | apakšvalsts =Eumetazoa | apakšvalsts_lv =Daudzšūnu dzīvnieki | iedalījums= * {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}} * {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}} | kategorijas =nē | binomial=Eumetazoa <small>([[Butschli]], 1910)</small> }} '''Daudzšūnu dzīvnieki''' (''Eumetazoa'') ir [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] (''Animalia'') apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos [[daudzšūņi|daudzšūnu organismus]]. Daudzšūnu dzīvnieku apakšvalstī tiek iekļauta lielākā daļa [[dzīvnieki|dzīvnieku]] tipu (36 tipi).<ref>^ Systema Naturae 2000 Taxon: Subkingdom Eumetazoa</ref> Šajā apakšvalstī nav iekļauti tikai [[parazoji]] (''Parazoa''), kas ietver 2 tipus - [[Plakozoji|plakozojus]] (''Placozoa'') un [[Sūkļi|sūkļus]] (''Porifera''). Galvenās apakšvalsts īpašības ir attīstīta [[gastrulācija]], [[mute]] un [[zarnu trakts]], barība tiek pārstrādāta [[zarnu trakts|zarnu traktā]], primāri ir [[muskulatūra]] un [[nervu sistēma]]. Barošanās šiem dzīvniekiem notiek gan dobuma gremošanas, gan arī [[fagocitoze]]s un [[pinocitoze]]s ceļā. == Sistemātika == * apakšvalsts {{TaksoSaite|Eumetazoa|Daudzšūnu dzīvnieki}} :* nodalījums {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}}<ref>Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.</ref> ::::* tips {{TaksoSaite|Xenacoelomorpha|Ksenacelveidīgie}} ::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Deuterostomia|Otrmutnieki}} ::::* tips {{TaksoSaite|Echinodermata|Adatādaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Chordata|Hordaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Hemichordata|Pushordaiņi}} ::::* tips †{{TaksoSaite|Vetulicolia|Vetulikolijas}} ::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Protostomia|Pirmmutnieki}} :::* virstips {{TaksoSaite|Ecdysozoa|Kutikulārie}} ::::* tips {{TaksoSaite|Tardigrada|Gauskāji}} ::::* tips {{TaksoSaite|Kinorhyncha|Kinorinhi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Loricifera|Loriciferi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Nematoda|Nematodes}} ::::* tips {{TaksoSaite|Nematomorpha|Matoņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Onychophora|Onihofori}} ::::* tips {{TaksoSaite|Arthropoda|Posmkāji}} ::::* tips {{TaksoSaite|Priapula|Priāpuli}} :::* virstips {{TaksoSaite|Platyzoa|Plakantārpveidīgie}} ::::* tips {{TaksoSaite|Cycliophora|Ciklioforas}} ::::* tips {{TaksoSaite|Gnathostomulida|Gnatostomulīdi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Acanthocephala|Kāšgalvjtārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Platyhelminthes|Plakantārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Micrognathozoa|Sīkžokļaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Gastrotricha|Vēderskropstaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Rotifera|Virpotāji}} :::* virstips {{TaksoSaite|Lophotrochozoa|Spirālveidīgie}} ::::* tips {{TaksoSaite|Rhombozoa|Diciemīdas}} ::::* tips {{TaksoSaite|Echiura|Ehiūri}} ::::* tips {{TaksoSaite|Entoprocta|Entoprokti}} ::::* tips {{TaksoSaite|Phoronida|Foronīdi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Mollusca|Gliemji}} ::::* tips †{{TaksoSaite|Hyolitha|Hiolīti}} ::::* tips {{TaksoSaite|Nemertea|Nemertīntārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Orthonectida|Ortonektīdi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Brachiopoda|Pleckāji}} ::::* tips {{TaksoSaite|Annelida|Posmtārpi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Chaetognatha|Saržokļaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Sipuncula|Sipunkuli}} ::::* tips {{TaksoSaite|Bryozoa|Sūneņi}} :* nodalījums {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Cnidaria|Dzēlējzarndobumaiņi}} ::::* tips {{TaksoSaite|Ctenophora|Ktenofori}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daudzšūnu dzīvnieki| ]] [[Kategorija:Dzīvnieki]] t84pibwfgcvl9wlvuvtpihmimosgqpm 0 35875 4488719 4408302 2026-07-01T09:26:14Z Meistars Joda 781 4488719 wikitext text/x-wiki {{Gads|1997}} {{Gada citi notikumi|1997}} {{Gads citos kalendāros|1997}} '''1997'''. ({{Rom sk gadam|1997}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === [[Attēls:Bill Clinton.jpg|thumb|[[Bills Klintons]] sāka pildīt otro ASV prezidentūras termiņu 20. janvārī]] * [[17. janvāris]] — nesējraķete ''[[Delta-2]]'' ar [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] pavadoni eksplodēja īsi pēc pacelšanās. * [[19. janvāris]] — [[Jāsirs Arafāts]] atgriezās [[Halīla|Hebronā]] pēc 30 gadiem, atzīmējot [[Izraēla]]s kontrolētā [[Rietumkrasts|Rietumkrasta]] pārņemšanu [[Palestīna|palestīniešu]] pārvaldībā. * [[20. janvāris]] — [[Bills Klintons]] sāka savu otro termiņu kā [[ASV prezidents]]. * [[22. janvāris]] — [[Medlina Olbraita]] kļuva par pirmo sievieti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Valsts sekretāra (ārlietu ministra) amatā. === Februāris === * [[22. februāris]] — [[Rozlina|Rozlinā]], [[Skotija|Skotijā]], zinātnieki paziņoja, ka tikusi [[klonēšana|klonēta]] [[aita]] [[Dollija]], un tā piedzima [[1996]]. gada jūlijā. * [[23. februāris]] — orbitālajā stacijā ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'' izcēlās neliels ugunsgrēks. === Marts === * [[1. marts]] — [[Eiropa|Eiropā]] un [[Austrālija|Austrālijā]] laida pārdošanā ''[[Nintendo 64]]'' datorspēļu konsoli. * [[6. marts]]: ** [[Pablo Pikaso]] glezna ''[[Tête de Femme]]'' tika nozagta no [[Londona]]s galerijas (atrasta nedēļu vēlāk); ** [[Šrilanka|Šrilankā]] [[Tamilu Tīģeri]] uzbruka [[karabāze]]i, nogalinot vairāk nekā 200 cilvēku. * [[11. marts]]: ** eksplozijā [[radioaktīvie atkritumi|kodolatkritumu]] pārstrādes rūpnīcā [[Japāna|Japānā]] tika apstaroti 35 strādnieki; ** par [[Albānija]]s premjerministru kļuva [[Baškims Fino]], nomainot [[Aleksanders Meksi|Aleksanderu Meksi]]. * [[12. marts]] — par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Lokendra Bahadurs Čands]], nomainot [[Sers Bahādurs Deuba|Seru Bahāduru Deubu]]. * [[13. marts]] — [[Indija]]s Žēlsirdības misija ievēlēja [[Māsa Nirmala|Māsu Nirmalu]] par [[Māte Terēze|Mātes Terēzes]] pēcteci. * [[22. marts]]: ** [[Tāra Lipinska]] 14 gadu vecumā kļuva par jaunāko pasaules čempioni [[daiļslidošana|daiļslidošanā]]. ** [[Heila—Bopa komēta]] sasniedza tuvāko punktu [[Zeme]]i savā trajektorijā. === Aprīlis === * [[11. aprīlis]] — pieņemts pašreizējais [[Tuvalu karogs]]. * [[21. aprīlis]]: ** [[Pegasus XL]] raķete kā sekundāro [[derīgā krava|kravu]] nogādāja kosmosā 24 cilvēku mirstīgās atliekas, kas iezīmēja pirmās bēres kosmosā. ** tika izlaista multimediju atskaņotāja ''[[Winamp]]'' pirmā versija. * [[22. aprīlis]] — beidzās 126 dienu ķīlnieku krīze [[Japāna]]s vēstniecībā [[Lima|Limā]], [[Peru]] pēc specvienību uzbrukuma ēkām, izglābjot 71 ķīlniekus. Viens ķīlnieks mira no [[sirdstrieka]]s, 2 valdības spēku kareivji, kā arī visi 14 [[Tupak Amaru]] kaujinieki gāja bojā apšaudē. * [[29. aprīlis]] — izveidota [[Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija]]. === Maijs === * [[1. maijs]] — parlamenta vēlēšanās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] uzvarēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|leiboristu partija]], beidzot [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|konservatīvo partijas]] 18 gadu valdīšanu. * [[2. maijs]] — [[Tonijs Blērs]] tika apstiprināts par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru. * [[10. maijs]] — [[zemestrīce|zemestrīcē]] netālu no Ardekulas, [[Irāna]]s ziemeļaustrumos, bojā gāja vismaz 2400 cilvēku. * [[11. maijs]] — [[IBM]] dators [[IBM Deep Blue|Deep Blue]] pēdējā revanša mača partijā uzvarēja šaha pasaules čempionu [[Garijs Kasparovs|Gariju Kasparovu]], kļūstot par pirmo datoru, kas mačā pieveicis pasaules čempionu. * [[12. maijs]] — tika noslēgts [[Krievija]]s un [[Čečenija]]s miera līgums. * [[14. maijs]] — tika nodibināta avioalianse [[Star Alliance]], kuru veidoja [[Air Canada]], [[Lufthansa]], [[Scandinavian Airlines|SAS]], [[Thai Airways International]] un [[United Airlines]]. * [[31. maijs]] — oficiāli tika atklāts 13 km garais [[Konfederācijas tilts]] [[Kanāda|Kanādā]], garākais [[tilts]] pār ledus klātiem ūdeņiem; tas savieno [[Prinča Edvarda Sala (Kanāda)|Prinča Edvarda salu]] un [[Ņūbransvika|Ņūbransviku]]. === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — naktī uz [[6. jūnijs|6. jūniju]] [[Rīga|Rīgā]] notika [[Pērkonkrusts|pērkoņkrustiešu]] organizēts Uzvaras pieminekļa spridzināšanas mēģinājums. * [[6. jūnijs|6.]]—[[15. jūnijs]] — [[Ungārija|Ungārijā]] notika [[1997. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]. * [[20. jūnijs]] — izveidota [[Bosnijas un Hercegovinas Centrālā banka]]. * [[25. jūnijs]]: ** kosmosa kravas kuģis ''[[Progress M-34]]'' ietriecās orbitālajā stacijā ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'', izraisot tās dehermetizāciju. ** dibināts profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs [[Kolumbusas "Blue Jackets"|Kolumbusas ''"Blue Jackets"'']]. * [[30. jūnijs]] — [[Londona|Londonā]] tika izdota pirmā Harija Potera sērijas grāmata — [[Harijs Poters un Filozofu akmens]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Apvienotā Karaliste]] nodeva [[Honkonga|Honkongu]] [[Ķīna|Ķīnas Tautas republikas]] pārvaldībā. * [[4. jūlijs]] — ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' kosmiskā zonde ''[[Mars Pathfinder|Pathfinder]]'' nolaidās uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas, nogādājot tur arī pirmo Marsa visurgājēju ''[[Sojourner (Marsa visurgājējs)|Sojourner]]''. * [[8. jūlijs]] — [[NATO]] uzaicināja [[Čehija|Čehiju]], [[Polija|Poliju]] un [[Ungārija|Ungāriju]] pievienoties aliansei [[1999]]. gadā. * [[24. jūlijs]] — par [[Albānija]]s premjerministru kļuva [[Fatoss Nano]], nomainot [[Baškims Fino|Baškimu Fino]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Boeing]] un [[McDonnell Douglas]] pabeidza to apvienošanos. * [[31. augusts]] — neilgi pēc pusnakts autoavārijā kādā [[Parīze]]s tunelī tika smagi ievainota un slimnīcā nogādāta [[princese Diāna]]; par viņas nāvi tika paziņots plkst. 4:00 no rīta pēc vietējā laika. === Septembris === * [[26. septembris]] — zemestrīce satricināja [[Itālija]]s reģionus [[Umbrija|Umbriju]] un [[Marke|Marki]], izraisot Svētā Franciska bazilikas sagrūšanu [[Asīze|Asīzē]]. === Oktobris === * [[15. oktobris]] — tika palaista [[Saturns (planēta)|Saturna]] pētniecības zonde ''[[Cassini-Huygens]]''. === Novembris === * [[11. novembris]] — [[Mērija Makalīze]] (''Mary McAleese'') tika ievēlēta par [[Īrija]]s 8. prezidentu. === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Kazahstāna]]s galvaspilsēta pārcelta no [[Almati]] uz [[Astana|Astanu]]. === Nezināms datums === * Izveidota [[Kongo Centrālā banka]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[3. janvāris]] — [[Žeremī Boga]] (''Jérémie Boga''), Kotdivuāras futbolists * [[4. janvāris]] — [[Anhelinjo]] (''Angeliño''), spāņu futbolists * [[13. janvāris]] — [[Luiss Diass]] (''Luis Díaz''), kolumbiešu futbolists * [[16. janvāris]] — [[Pau Torress]] (''Pau Torres''), spāņu futbolists ;Februāris * [[7. februāris]] — [[Nikolo Barella]] (''Nicolò Barella''), itāļu futbolists * [[10. februāris]] — [[Hloja Greisa Moreca]] (''Chloë Grace Moretz''), amerikāņu aktrise * [[11. februāris]] — ''[[Rosé]]'' (로제), dienvidkorejiešu dziedātāja, dziesmu autore * [[25. februāris]] — [[Ana Mena]] (''Ana Mena''), spāņu dziedātāja un aktrise ;Marts * [[18. marts]] — [[Gleisons Bremers]] (''Gleison Bremer''), brazīliešu futbolists * [[27. marts]] — [[Lisa (repere)|Lisa]] (''Lisa''), taizemiešu repere, dziedātāja ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Gabriels Žezuss]] (''Gabriel Jesus''), brazīliešu futbolists * [[21. aprīlis]] — [[Mikels Ojarsavals]] (''Mikel Oyarzabal''), spāņu futbolists * [[20. aprīlis]] — [[Aleksandrs Zverevs]] (''Alexander Zverev''), vācu tenisists * [[29. aprīlis]] — [[Likā Tusārs]] (''Lucas Tousart''), franču futbolists ;Maijs * [[10. maijs]] — [[Rišarlisons]] (''Richarlison''), brazīliešu futbolists * [[12. maijs]] — [[Frenkijs de Jongs]] (''Frenkie de Jong''), nīderlandiešu futbolists * [[14. maijs]] — [[Rubens Diašs]] (''Rúben Dias''), portugāļu futbolists * [[15. maijs]] — [[Usmans Dembelē]] (''Ousmane Dembélé''), franču futbolists * [[20. maijs]] — [[Kaoru Mitoma]] (''三笘 薫''), japāņu futbolists * [[27. maijs]] — [[Konrāds Laimers]] (''Konrad Laimer''), Austrijas futbolists ;Jūnijs * [[21. jūnijs]] — [[Artems Dovbiks]] (''Арте́м До́вбик''), ukraiņu futbolists * [[25. jūnijs]] — [[Rodrigo Bentankurs]] (Rodrigo Bentancur), urugvajiešu futbolists * [[26. jūnijs]] — [[Džeikobs Elordi]] (''Jacob Elordi''), austrāliešu aktieris ;Augusts * [[6. augusts]] — [[Markuss Tirāms]] (''Marcus Thuram''), franču futbolists * [[9. augusts]] — [[Leons Beilijs]] (''Leon Bailey''), jamaikiešu futbolists * [[22. augusts]] — [[Lautaro Martiness]] (''Lautaro Martínez''), argentīniešu futbolists * [[27. augusts]] — [[Lukass Paketa]] (''Lucas Paquetá''), brazīliešu futbolists ;Septembris * [[12. septembris]] — [[Sidnija Svīnija]] (''Sydney Sweeney''), amerikāņu aktrise * [[14. septembris]] — [[Dominiks Solanke]] (''Dominic Solanke''), angļu futbolists * [[17. septembris]] — [[Ostons Metjūss]] (''Auston Matthews''), amerikāņu hokejists ;Oktobris * [[6. oktobris]] — [[Teo Ernandess]] (''Théo Hernandez''), franču futbolists * [[8. oktobris]] — [[Bens Vaits]] (''Ben White''), angļu futbolists * [[20. oktobris]] — [[Ademola Lukmans]] (''Ademola Lookman''), nigēriešu futbolists * [[25. oktobris]] — [[Federiko Kjeza]] (''Federico Chiesa''), itāļu futbolists * [[31. oktobris]] — [[Markuss Rešfords]] (''Marcus Rashford''), angļu futbolists ;Novembris * [[1. novembris]] — [[Nordi Mukjele]] (''Nordi Mukiele''), franču futbolists * [[7. novembris]] — [[Eliša Ovusu]] (''Elisha Owusu''), Ganas futbolists * [[10. novembris]] — [[Federiko Dimarko]] (''Federico Dimarco''), itāļu futbolists * [[14. novembris]] — [[Kristofers Nkunku]] (Christopher Nkunku), franču futbolists * [[16. novembris]] — [[Brunu Gimaraiss]] (''Bruno Guimarães''), brazīliešu futbolists ;Decembris * [[6. decembris]] — [[Gregors Kobels]] (''Gregor Kobel''), šveiciešu futbolists * [[13. decembris]] — [[Amparo Pinjero]] (''Amparo Piñero''), spāņu aktrise, dziedātāja, modele un dejotāja * [[19. decembris]]: ** [[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels Magaļaiss]] (''Gabriel Magalhães''), brazīliešu futbolists ** [[Fikajo Tomori]] (''Fikayo Tomori''), angļu futbolists * [[23. decembris]] — [[Luka Jovičs]] (''Лука Јовић''), serbu futbolists == Miruši == === Janvāris === * [[10. janvāris]] — [[Aleksandrs Tods]] (''Alexander Robertus Todd''), skotu ķīmiķis (dzimis 1907. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Čārlzs Haginss]] (''Charles Brenton Huggins''), Kanādā dzimis vēža pētnieks (dzimis 1901. gadā) === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Bohumils Hrabals]] (''Bohumil Hrabal''), čehu rakstnieks (dzimis 1914. gadā) * [[19. februāris]] — [[Dens Sjaopins]] (''Dèng Xiǎopíng''), Ķīnas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1904. gadā) === Marts === * [[7. marts]] — [[Edvards Milss Pērsels]] (''Edward Mills Purcell''), ASV fiziķis (dzimis 1912. gadā) * [[9. marts]] — ''[[The Notorious B.I.G.]]'' (Kristofers Volless), ASV reperis (dzimis 1972. gadā) * [[15. marts]] — [[Viktors Vazareli]] (''Victor Vasarely''), franču mākslinieks (dzimis 1906. gadā) === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Alens Ginsbergs]] (''Allen Ginsberg''), ASV dzejnieks (dzimis 1926. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Georgijs Šoņins]] (''Георгий Шонин''), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā) * [[12. aprīlis]] — [[Džordžs Valds]] (''George Wald''), ASV zinātnieks (dzimis 1903. gadā) === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Džons Eklzs]] (''John Carew Eccles''), Austrālijas neirofiziologs (dzimis 1903. gadā) * [[22. maijs]] — [[Alfrēds Heršejs]] (''Alfred Day Hershey''), ASV bioķīmiķis (dzimis 1908. gadā) === Jūnijs === * [[25. jūnijs]] — [[Žaks Kusto]] (''Jacques Cousteau''), franču pētnieks (dzimis 1910. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Izraēls Kamakavivo'ole]] (''Israel Kamakawiwo’ole''), havajiešu mūziķis (dzimis 1959. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Roberts Mičums]] (''Robert Mitchum''), ASV aktieris (dzimis 1917. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Džeimss Stjuarts]] (''James Stewart''), ASV aktieris (dzimis 1908. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Džanni Versače]] (''Gianni Versace''), itāliešu modes dizainers (dzimis 1946. gadā) === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Viljams Barouzs]] (''William S. Burroughs''), ASV rakstnieks (dzimis 1914. gadā) * [[8. augusts]] — [[Svjatoslavs Rihters]] (''Святослав Теофілович Ріхтер''), ukraiņu pianists (dzimis 1915. gadā) * [[21. augusts]] — [[Jurijs Ņikuļins]] (''Юрий Владимирович Никулин''), krievu klauns un aktieris (dzimis 1921. gadā) * [[23. augusts]] — [[Džons Kendrū]] (''John Kendrew''), britu molekulārbiologs (dzimis 1917. gadā) * [[31. augusts]] — [[Princese Diāna]] (''Diana, Princess of Wales''), Velsas prinča Čārlza pirmā sieva (dzimusi 1961. gadā) === Septembris === * [[5. septembris]]: ** [[Māte Terēze]], albāņu misionāre un humāniste (dzimusi 1910. gadā) ** [[Džordžs Šolti]] (''Georg Solti''), diriģents (dzimis 1912. gadā) * [[7. septembris]] — [[Mobutu Sese Seko]] (''Mobutu Sese Seko Nkuku Ngbendu wa Za Banga''), Zairas prezidents (dzimis 1930. gadā) * [[9. septembris]] — [[Bērdžess Meredits]] (''Burgess Meredith''), amerikāņu aktieris (dzimis 1907. gadā) === Oktobris === * [[12. oktobris]] — [[Džons Denvers]] (''John Denver''), ASV kantrī mūziķis (dzimis 1943. gadā) * [[24. oktobris]] — [[Huberts Bleins Volfešlēgelšteinhauzenenbergerdorfs vecākais]] (''Hubert Blaine Wolfeschlegelsteinhausenbergerdorff, Sr.''), Vācijā dzimis amerikāņu tipogrāfijas maketētājs (dzimis 1914. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Semjuels Fulers]] (''Samuel Fuller''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1912. gadā) === Novembris === * [[5. novembris]] — [[Jesaja Berlins]] (''Isaiah Berlin''), britu/ebreju filozofs (dzimis 1909. gadā) * [[9. novembris]]: ** [[Elenio Errera]] (''Helenio Herrera''), Argentīnas futbolists un treneris (dzimis 1910. gadā) ** [[Kārlis Gustavs Hempels]] (''Carl Gustav Hempel''), vācu/amerikāņu filozofs (dzimis 1905. gadā) === Decembris === * [[24. decembris]] — [[Toširo Mifune]] (三船敏郎), japāņu kinoaktieris (dzimis 1920. gadā) {{pg3}} [[Kategorija:1997. gads| ]] 9f2k6tcfn9xfzvxahdyb2pd8a3unbwa 0 36937 4488492 4407374 2026-06-30T12:45:44Z Meistars Joda 781 4488492 wikitext text/x-wiki {{Gads|1959}} {{Gada citi notikumi|1959}} {{Gads citos kalendāros|1959}} '''1959. gads''' ({{rom_sk_gadam|1959}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Kuba]]s prezidents [[Fulhensio Batista]], valdības ministri un daži augstākie ierēdņi agri no rīta pameta valsti. Dienu vēlāk [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] vadītie nemiernieku spēki bez pretestības iesoļoja [[Havana|Havanā]], pārņemot varu valstī. Noslēdzās [[Kubas revolūcija]]. * [[3. janvāris]]: ** [[Aļaska]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 49. štatu. ** tika dibināta [[Apvienotā Suvadīnas Republika]]. * [[6. janvāris]] — [[Fidels Kastro]] ieradās [[Kuba]]s galvaspilsētā [[Havana|Havanā]]. * [[8. janvāris]] — [[Šarls de Golls]] tika iecelts par [[Francija]]s prezidentu, dibinot Francijas Piekto Republiku un izveidojot jauno konstitūciju. * [[10. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] atzina [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] revolucionāro [[Kuba]]s valdību. * [[15. janvāris]] — PSRS veica pirmo [[tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. * [[21. janvāris]] — izveidota [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — pēc referenduma [[Šveice|Šveicē]] tika pieņemts lēmums atļaut sievietēm balsot. * [[3. februāris]] — aviokatastrofā gāja bojā mūziķi [[Badijs Holijs]], [[Ričijs Valenss]] un [[Lielais Bopers]]. * [[16. februāris]] — [[Fidels Kastro]] kļuva par [[Kuba]]s premjerministru. * [[22. februāris]] — notika pirmās ''[[Daytona 500]]'', tajās uzvarēja [[Lī Petijs]]. === Marts === * [[8. marts]] — [[brāļi Marksi]] pēdējo reizi uzstājās televīzijā. * [[9. marts]] — pirmā [[Bārbija]]s lelle tika izlikta pārdošanā. * [[17. marts]] — [[Dalailama]] pameta [[Tibeta|Tibetu]]. * [[31. marts]] — [[Dalailama]]m tika piešķirts patvērums [[Indija|Indijā]]. === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — izveidota [[Mali federācija]]. * [[6. aprīlis]] — notika [[31. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija. * [[9. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja pirmo septiņu astronautu vārdus. * [[16. aprīlis]] — [[Kuba]]s līderis [[Fidels Kastro]] uzturējās 11 dienu ilgā "draudzības" vizītē ASV. === Maijs === * [[4. maijs]] – [[ASV]] Pasniegtas pirmās [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], toreiz kā ''Gramophone Award''. * [[21. maijs]]—[[31. maijs]] — [[Turcija|Turcijā]] notika [[1959. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]]. * [[24. maijs]] — [[Britu Impērijas diena]] kļuva par [[Sadraudzības diena|Sadraudzības dienu]]. === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — [[Singapūra]] ieguva pašvaldības statusu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. * [[23. jūnijs]] — notiesātais [[Manhatanas projekts|Manhatanes projekta]] spiegs [[Klauss Fuhss]] tika atbrīvots pēc deviņiem gadiem britu cietumā. === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad Aļaska kļuva par ASV 49. štatu, valsts karogā parādījās 49. zvaigzne. * [[15. jūlijs]] — metalurgu streiks ASV. * [[17. jūlijs]] — nomira džeza dziedātāja [[Bilija Holideja]]. * [[18. jūlijs]] — par [[Kuba]]s prezidentu kļuva [[Osvaldo Dortikoss Torrads]]. === Augusts === * [[8. augusts]] — plūdos [[Ķīnas Republika (Taivāna)|Taivānā]] gāja bojā apmēram 2 000 cilvēku. * [[15. augusts]] — [[Kipra]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[21. augusts]] — [[Havajas]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 50. štatu. * [[24. augusts]] — [[Kipra]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. === Septembris === * [[13. septembris]] — [[Mēness|Mēnesī]] ietriecās [[Luna 2]], pirmais cilvēka veidotais objekts uz Mēness. * [[26. septembris]] — [[Taifūns Vera]] nogalināja vairāk nekā 5 000 cilvēku [[Japāna|Japānā]]. === Oktobris === * [[7. oktobris]] — satelīts [[Luna 3]] atsūtīja pirmās fotogrāfijas no Mēness neredzamās puses. * [[29. oktobris]] — par [[Laosa]]s karali kļuva [[Savangs Vathana]]. * [[31. oktobris]] — [[Lī Hārvijs Osvalds]] [[Maskava|Maskavā]] paziņoja, ka viņš [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vairs neatgriezīsies. === Novembris === * [[8. novembris]] — tika slēgti [[Līdsa]]s tramvaju pakalpojumi. === Decembris === * [[14. decembris]] — [[Makarioss III]] kļuva par pirmo [[Kipra]]s prezidentu. == Dzimuši == * [[3. janvāris]] — [[Fjodors Jurčihins]] (''Фёдор Юрчихин''), Krievijas kosmonauts * [[26. janvāris]] — [[Nuri Bilge Džejlans]] (''Nuri Bilge Ceylan''), turku kinorežisors * [[11. februāris]] — [[Robertu Morenu]] (''Roberto Moreno''), Brazīlijas autobraucējs * [[23. februāris]] — [[Kleitons Andersons]] (''Clayton Anderson''), ASV astronauts * [[7. marts]] — [[Lučāno Spalleti]] (''Luciano Spalletti''), itāļu futbolists un treneris * [[18. marts]] — [[Liks Besons]] (''Luc Besson''), Francijas kinorežisors un scenārists * [[26. marts]] — [[Ketrina Kīnera]] (''Catherine Keener''), amerikāņu aktrise * [[15. aprīlis]] — [[Emma Tompsone]] (''Emma Thompson''), Lielbritānijas aktrise * [[16. aprīlis]] — [[Maikls Berets]] (''Michael Barratt''), ASV kosmonauts * [[17. aprīlis]] — [[Šons Bīns]] (''Sean Bean''), angļu aktieris * [[21. aprīlis]] — [[Roberts Smits]] (''Robert Smith''), angļu mūziķis * [[9. maijs]] — [[Jānošs Āders]] (''Áder János''), ungāru politiķis * [[12. maijs]] — [[Vings Reimss]] (''Ving Rhames''), amerikāņu aktieris * [[20. maijs]] — [[Izraēls Kamakavivo'ole]] (''Israel Kamakawiwo’ole''), havajiešu mūziķis (miris 1997. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Martins Brandls]] (''Martin Brundle''), Lielbritānijas autobraucējs * [[10. jūnijs]] — [[Karlo Ančeloti]] (''Carlo Ancelotti''), Itālijas futbolists, treneris * [[11. jūnijs]] — [[Hjū Lorijs]] (''Hugh Laurie''), Lielbritānijas aktieris * [[13. jūnijs]] — [[Boiko Borisovs]] (''Бойко Борисов''), bulgāru politiķis * [[22. jūnijs]] — [[Eds Viesturs]] (''Ed Viesturs''), ASV alpīnists * [[4. jūlijs]] — [[Viktorija Avrila]] (''Victoria Abril''), spāņu aktrise * [[7. jūlijs]] — [[Alesandro Nannīni]] (''Alessandro Nannini''), Itālijas autobraucējs * [[15. jūlijs]] — [[Vensāns Lindons]] (''Vincent Lindon''), franču aktieris * [[26. jūlijs]] — [[Kevins Speisijs]] (''Kevin Spacey''), ASV aktieris * [[5. augusts]] — [[Stīvens Naits]] (''Steven Knight''), angļu scenārists un režisors * [[10. augusts]] — [[Rozanna Ārkete]] (''Rosanna Arquette''), amerikāņu aktrise un kinorežisore * [[14. augusts]] — [[Maģiskais Džonsons]] (''Magic Johnson''), ASV basketbolists * [[15. augusts]] — [[Skots Oltmens]] (''Scott Altman''), ASV kosmonauts * [[26. augusts]] — [[Ketrīna Haira]] (''Kathryn Hire''), ASV kosmonaute * [[27. augusts]] — [[Gerhards Bergers]] (''Gerhard Berger''), Austrijas autobraucējs * [[29. augusts]] — [[Kriss Hedfīlds]] (''Chris Hadfield'') Kanādas kosmonauts * [[2. septembris]] — [[Gijs Lalibertē]] (''Guy Laliberté''), Kanādas cirka dibinātājs un vadītājs, kosmonauts * [[12. septembris]] — [[Zigmārs Gabriels]] (''Sigmar Gabriel''), Vācijas politiķis * [[30. septembris]] — [[Sjomara Kastro]] (''Xiomara Castro''), Hondurasas prezidente * [[7. oktobris]] — [[Saimons Kauels]] (''Simon Cowell''), britu mūzikas producents * [[13. oktobris]] — [[Masimo Bonīni]] (''Massimo Bonini''), Sanmarīno futbolists * [[17. oktobris]] — [[Norms Makdonalds]] (''Norm Macdonald''), kanādiešu komiķis, rakstnieks un aktieris (miris 2021. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Kens Vatanabe]] (渡辺 謙), japāņu aktieris * [[26. oktobris]] — [[Evo Moraless]] (''Evo Morales''), Bolīvijas prezidents * [[15. novembris]] — [[Timotijs Krīmers]] (''Timothy Creamer''), ASV kosmonauts * [[19. novembris]] — [[Elisone Dženija]] (''Allison Janney''), ASV aktrise * [[20. decembris]] — [[Kazimežs Marcinkevičs]] (''Kazimierz Marcinkiewicz''), Polijas politiķis * [[29. decembris]] — [[Patriša Klārksone]] (''Patricia Clarkson''), amerikāņu aktrise * [[31. decembris]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), amerikāņu aktieris (miris 2025. gadā) == Miruši == * [[21. janvāris]] — [[Sesils Demills]] (''Cecil B. DeMille''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1881. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Maiks Hotorns]] (''Mike Hawthorn''), britu autosportists (dzimis 1929. gadā) * [[2. februāris]] — [[Aleksandrs Rībs]] (''Alexander Rueb''), pirmais starptautiskās Šaha federācijas prezidents (dzimis 1882. gadā) * [[3. februāris]] — [[Sidnijs Robinsons]] (''Sidney Robinson''), britu vieglatēts, olimpisko medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1876. gadā) * [[8. februāris]] — [[Daniels Subērāns]] (''Daniel Soubeyran''), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[15. februāris]] — [[Ouens Ričardsons]] (''Owen Richardson''), britu fiziķis (dzimis 1879. gadā) * [[4. marts]] — [[Maksvels Longs]] (''Maxwell Long''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''), ASV arhitekts (dzimis 1867. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Ernsts Felle]] (''Ernst Felle''), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Georgs Gross]] (''George Grosz''), vācu mākslinieks (dzimis 1893. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Etele Berimora]] (''Ethel Barrymore''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1879. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Boriss Viāns]] (''Boris Vian''), franču rakstnieks (dzimis 1920. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Gērts Lotsijs]] (''Geert Lotsij''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1878. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Bilija Holideja]] (''Billie Holiday''), amerikāņu džeza dziedātāja (dzimusi 1915. gadā) * [[6. augusts]] — [[Prestons Stērdžiss]] (''Preston Sturges''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā) * [[9. septembris]] — [[Ramons Fonsts]] (''Ramón Fonst''), kubiešu paukotājs (dzimis 1883. gadā) * [[20. septembris]] — [[Alfrēds Flečers]] ('' Alfred Fletcher''), vācu virsnieks (dzimis 1875. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Erols Flinns]] (''Errol Flynn''), austrāliešu aktieris (dzimis 1909. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Stepans Bandera]] (''Степан Бандера''), ukraiņu nacionālistu kustības līderis (dzimis 1909. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Džordžs Māršals]] (''George Marshall''), amerikāņu karavīrs un politiķis (dzimis 1880. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Ernsts Fasts]] (''Ernst Fast''), zviedru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs maratonā (dzimis 1881. gadā) * [[15. novembris]]: ** [[Jūliuss Keils]] (''Julius Keyl''), vācu vieglatlēts un vingrotājs (dzimis 1877. gadā) ** [[Čārlzs Vilsons]] (''Charles Wilson''), britu fiziķis (dzimis 1869. gadā) * [[17. novembris]] — [[Heitors Villa-Loboss]] (''Heitor Villa-Lobos''), Brazīlijas komponists (dzimis 1887. gadā) * [[28. decembris]] — [[Ante Paveličs]] (''Ante Pavelić''), horvātu politiķis (dzimis 1889. gadā) {{pg4}} [[Kategorija:1959. gads| ]] swv1pdjfw7sv1x1pmi63eg5mknf6cka 0 37098 4488489 4386771 2026-06-30T12:34:05Z Meistars Joda 781 4488489 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1957. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1957. gads Latvijā}} {{Gads|1957}} {{Gada citi notikumi|1957}} {{Gads citos kalendāros|1957}} '''1957. gads''' ({{Rom sk gadam|1957}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. [[Starptautiskais ģeofizikas gads]] ({{dat|1957|7|1|N|bez}} — {{dat|1958|12|31|N|bez}}) == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Zārlande]] iekļāvās [[Vācija|Vācijas Federatīvajā republikā]] (pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tā atradās [[Francija]]s pakļautībā). * [[3. janvāris]] — ''Hamilton Watch Company'' izlaida pirmo elektrisko [[pulkstenis|pulksteni]]. * [[10. janvāris]] — [[Harolds Makmillans]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru. * [[20. janvāris]] — [[Dvaits Eizenhauers]] tika ievēlēts par [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] uz otro termiņu. * [[22. janvāris]] — [[Izraēla]] atvilka savus spēkus no [[Sīnāja pussala]]s (tā to iekaroja no [[Ēģipte]]s kaujā {{dat|1956|10|29||bez}}). === Februāris === * [[15. februāris]] — [[Andrejs Gromiko]] kļuva par [[Padomju Savienība|PSRS]] ārlietu ministru. === Marts === [[Attēls:Flag of Ghana.svg|thumb|200px|[[Gana]]s karogs; pirmā valsts koloniālajā Āfrikā, kura ieguva neatkarību]] * [[6. marts]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kolonijas [[Zelta krasts]] un [[Britu Togolenda]] kļuva par neatkarīgu valsti [[Gana]]. * [[7. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kongress apstiprināja [[Eizenhauera doktrīna|Eizenhauera doktrīnu]]. * [[8. marts]] — [[Ēģipte]] atvēra [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] pēc [[Suecas krīze]]s. * [[14. marts]] — [[Indonēzija]]s prezidents [[Sukarno]] valstī izsludināja [[karastāvoklis|karastāvokli]]. * [[25. marts]] — ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] tika dibināta [[Eiropas Ekonomikas kopiena]], kas bija [[Eiropas Savienība]]s priekštece. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]: ** [[Bundesvērs|Bundesvērā]] tika iesaukti pirmie jauniesaucamie. ** izveidota [[Surinamas Centrālā banka]]. * [[9. aprīlis]] — [[Ēģipte]] [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] atvēra pilnvērtīgai kuģošanai. * [[12. aprīlis]] — [[Apvienotā Karaliste]] paziņoja, ka [[Singapūra]] iegūs pašpārvaldi {{dat|1958|1|1||bez}}. === Maijs === * [[16. maijs]] — [[Pols-Anrī Spāks]] (''Paul-Henri Spaak'') kļuva par [[NATO]] ģenerālsekretāru. === Jūnijs === * [[9. jūnijs]] — pirmoreiz tika sasniegta [[Broda smaile]] (8047 m), ko paveica austriešu ekspedīcija. * [[21. jūnijs]] — par [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministru]] kļuva [[Džons Dīfenbeikers]]. * [[25. jūnijs]] — oficiāli notika pirmā [[Tunisijas futbola izlase]]s spēle, kurā tā ar 2 - 1 uzvarēja [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrijas futbola izlasi]]. === Jūlijs === * [[25. jūlijs]] — [[Tunisija]] tika proklamēta par [[republika|republiku]], [[Habibs Burgiba]] kļuva par Tunisijas pirmo prezidentu. * [[28. jūlijs]] — [[Maskava|Maskavā]] sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot [[Padomju Savienība|PSRS]] ārvalstniekiem. * [[29. jūlijs]] — dibināta [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]. === Augusts === * [[21. augusts]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] paziņoja par [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumu]] iesaldēšanu uz 2 gadiem. ** [[Padomju Savienība|PSRS]] pirmais pasaulē sekmīgais [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālās ballistiskās raķetes]] [[R-7 (raķete)|R-7]] starts. {{dat||8|26||bez}} par to tika paziņots publiski. * [[31. augusts]] — [[Malajas Federācija]] pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]; [[Tuanku Abduls Rahmans]] (''Tuanku Abdul Rahman ibni Almarhum Tuanku Muhammad'') kļuva par valsts pirmo vadītāju (vēlētu monarhu). === Septembris === * [[4. septembris]] — [[Ārkanzasa]]s gubernators [[Orvils Faubuss]] pavēlēja [[ASV Nacionālā gvarde|ASV Nacionālajai gvardei]] nodrošināt [[Litlrokas devītnieks|Litlrokas devītnieka]] (deviņu [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]]) neiekļūšanu [[Litlroka]]s vidusskolā. * [[21. septembris]] — [[Ūlavs V]] kļuva par [[Norvēģija]]s karali pēc [[Hokons VII|Hokona VII]] nāves. * [[24. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] nosūtīja federālās armijas karavīrus uz Ārkanzasu, lai nodrošinātu drošu nokļūšanu Litlrokas vidusskolā Litlrokas devītniekam. Prezidents pārņēma federālā kontrolē [[ASV Nacionālā gvarde|Ārkanzasas Nacionālo gvardi]]. === Oktobris === [[Attēls:Sputnik asm.jpg|thumb|200px|Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Sputnik-1]]'']] * [[4. oktobris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaida [[orbīta|orbītā]] pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] (''[[Sputnik-1]]''). * [[19. oktobris]] — [[Irākas futbola izlase]] aizvadīja pirmo oficiālo spēli. * [[23. oktobris]] — [[Maroka]] sāka [[Ifni karš|iebrukumu Ifni]]. * [[24. oktobris]] — sāka izstrādāt [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] programmu ''[[X-20 Dyna-Soar]]''. * [[27. oktobris]] — [[Dželals Bajars]] tika atkārtoti ievēlēts par [[Turcijas prezidenti|Turcijas prezidentu]]. * [[31. oktobris]] — [[Japāna]]s uzņēmums ''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]'' sāka eksportēt savas automobiļus uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atklāts [[Mekino tilts]] (''Mackinac Bridge''), kas bija garākais piekarināmais [[tilts]] uz to brīdi. Tas savieno [[Mičigana]]s divas pussalas. * [[3. novembris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] tika palalaists otrais pavadonis ''[[Sputnik-2]]'', kurā atradās pirmais dzīvnieks, kas nonācis kosmosā — suns [[Laika]]. * [[13. novembris]] — [[Gordons Gūlds]] (''Gordon Gould'') izgudroja [[lāzers|lāzeru]]. * [[19. novembris]] — par [[Čehoslovākija]]s prezidentu tika iecelts [[Antonīns Novotnijs]]. === Decembris === * [[6. decembris]] — ''[[Vanguard TV3]]'': pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mēģinājums palaist [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]], ''[[Vanguard (raķete)|Vanguard]]'' raķete uzsprāga starta laukumā. * [[20. decembris]] — pirmais ''[[Boeing 707]]'' aviolainera lidojums. === Nezināms datums === * izveidota [[Ganas Banka]]. == Dzimuši == === Janvāris === * [[24. janvāris]] — [[Marks Ītons]] (''Mark Eaton''), ASV basketbolists (miris 2021. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Frenks Millers]] (''Frank Miller''), ASV komiksu mākslinieks ==== Februāris ==== * [[4. februāris]] — [[Sigeru Isiba]] (''石破 茂''), Japānas premjerministrs * [[5. februāris]] — [[Jiri Tamms]] (''Jüri Tamm''), igauņu vieglatlēts un politiķis (miris 2021. gadā) * [[18. februāris]] — [[Marita Koha]] (''Marita Koch''), vācu vieglatlēte * [[27. februāris]] — [[Timotijs Spols]] (''Timothy Spall''), angļu aktieris ==== Marts ==== * [[7. marts]] — [[Roberts Heriss]] (''Robert Harris''), britu romānu rakstnieks * [[8. marts]] — [[Diks Shofs]] (''Dick Schoof''), Nīderlandes premjerministrs * [[10. marts]] — [[Osama bin Ladens]] (''أسامة بن لادن''), Saūda Arābijā dzimis arābu ekstrēmists (miris 2011. gadā) * [[11. marts]] — [[Kāsems Soleimānī]] (قاسم سلیمانی‎), Irānas virsnieks, Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris (miris 2020. gadā) * [[18. marts]] — [[Kristers Fuglesangs]] (''Christer Fuglesang''), Zviedrijas kosmonauts * [[29. marts]]: ** [[Maikls Formens]] (''Michael Foreman''), ASV kosmonauts ** [[Kristofers Lamberts]] (''Christopher Lambert''), ASV aktieris * [[31. marts]] — [[Petriks Foresters]] (''Patrick Forrester''), ASV kosmonauts ==== Aprīlis ==== * [[4. aprīlis]] — [[Aki Kaurismeki]] (''Aki Kaurismäki''), somu kinorežisors * [[6. aprīlis]] — [[Paolo Nespoli]] (''Paolo Nespoli''), Itālijas kosmonauts * [[19. aprīlis]] — [[Mukešs Ambani]] (''Mukesh Ambani''), Indijas uzņēmējs, miljardieris * [[21. aprīlis]] — [[Fostēns Aršanžs Tuadera]] (''Faustin-Archange Touadéra''), Centrālāfrikas Republikas politiķis * [[22. aprīlis]] — [[Donalds Tusks]] (''Donald Tusk''), poļu politiķis * [[29. aprīlis]] — [[Denjels Dejs-Lūiss]] (''Daniel Day-Lewis''), britu aktieris ==== Maijs ==== * [[2. maijs]] — [[Dominiks Gorijs]] (''Dominic Gorie''), ASV kosmonauts * [[5. maijs]] — [[Ričards Grānts]] (''Richard E. Grant''), angļu aktieris ==== Jūnijs ==== * [[13. jūnijs]] — [[Rinats Dasajevs]] (''Ринат Дасаев''), Krievijas tatāru futbolists * [[19. jūnijs]] — [[Anna Linda]] (''Anna Lindh''), Zviedrijas politiķe (mirusi 2003. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Frānsisa Makdormanda]] (''Frances McDormand''), ASV aktrise * [[27. jūnijs]] — [[Georgijs Parvanovs]] (''Георги Първанов''), Bulgārijas prezidents ==== Jūlijs ==== * [[10. jūlijs]] — [[To Lams]] (''Tô Lâm''), vjetnamiešu politiķis * [[13. jūlijs]]: ** [[Tjerī Butsēns]] (''Thierry Boutsen''), Beļģijas autosportists ** [[Kemerons Krovs]] (''Cameron Crowe''), ASV kinorežisors ==== Augusts ==== * [[7. augusts]] — [[Aleksandrs Ditjatins]] (''Александр Дитятин''), PSRS krievu sporta vingrotājs (miris 2025. gadā) * [[9. augusts]] — [[Melānija Grifita]] (''Melanie Griffith''), ASV aktrise * [[18. augusts]] — [[Deniss Līrijs]] (''Denis Leary''), amerikāņu aktieris un komiķis * [[24. augusts]] — [[Stīvens Frajs]] (''Stephen Fry''), angļu aktieris * [[28. augusts]] — [[Ajs Veivejs]] (''艾未未''), ķīniešu mākslinieks ==== Septembris ==== * [[13. septembris]] — [[Bongbongs Markoss]] (''Bongbong Marcos''), Filipīnu prezidents * [[19. septembris]] — [[Ričards Linehens]] (''Richard Linnehan''), ASV kosmonauts * [[21. septembris]] — [[Kevins Rads]] (''Kevin Rudd''), austrāliešu politiķis ==== Oktobris ==== * [[7. oktobris]] — [[Maikls Vitakers Smits]] (''Michael Whitaker Smith''), ASV mūziķis * [[21. oktobris]] — [[Volfgangs Keterle]] (''Wolfgang Ketterle''), vācu fiziķis * [[23. oktobris]] — [[Pols Kagame]] (''Paul Kagame''), Ruandas prezidents ==== Novembris ==== * [[3. novembris]] — [[Dolfs Lundgrēns]] (''Dolph Lundgren''), zviedru kinoaktieris * [[4. novembris]] — [[Tonijs Ebots]] (''Tony Abbott''), austrāliešu politiķis * [[13. novembris]] — [[Stīvens Baksters]] (''Stephen Baxter''), britu rakstnieks ==== Decembris ==== * [[19. decembris]] — [[Maikls Fosums]] (''Michael Fossum''), ASV kosmonauts * [[24. decembris]] — [[Hāmids Karzajs]] (حامد کرزی), Afganistānas prezidents == Miruši == * [[4. janvāris]] — [[Teodors Kerners]] (''Theodor Körner''), Austrijas prezidents (dzimis 1873. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Gabriela Mistrala]] (''Gabriela Mistral''), Čīles rakstniece (dzimusi 1889. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Hamfrijs Bogarts]] (''Humphrey Bogart''), ASV aktieris (dzimis 1899. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Džeimss Konolijs]] (''James Connolly''), amerikāņu vieglatlēts, pirmais mūsdienu olimpisko spēļu čempions (dzimis 1868. gadā) * [[1. februāris]] — [[Frīdrihs Pauluss]] (''Friedrich Paulus''), vācu feldmaršals (dzimis 1890. gadā) * [[8. februāris]] — [[Valters Bote]] (''Walther Bothe''), vācu fiziķis (dzimis 1891. gadā) * [[8. februāris]] — [[Džons fon Neimans]] (''John von Neumann''), Ungārijā dzimis matemātiķis (dzimis 1903. gadā) * [[9. februāris]] — [[Miklošs Horti]] (''Horthy Miklós''), ungāru politiķis (dzimis 1868. gadā) * [[18. februāris]] — [[Henrijs Rasels]] (''Henry Norris Russell''), ASV astronoms (dzimis 1877. gadā) * [[11. marts]] — [[Ričards Bērds]] (''Richard Evelyn Byrd''), ASV aviators, polārpētnieks (dzimis 1888. gadā) * [[26. marts]] — [[Eduārs Erio]] (''Édouard Herriot''), franču politiķis (dzimis 1872. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Bernards Knūbels]] (''Bernard Knubel''), vācu treka riteņbraucējs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1872. gadā) * [[2. maijs]] — [[Džozefs Makārtijs]] (''Joseph Raymond McCarthy''), ASV politiķis (dzimis 1908. gadā) * [[12. maijs]] — [[Ērihs fon Štroheims]] (''Erich von Stroheim''), austriešu kinorežisors un aktieris (dzimis 1885. gadā) * [[13. jūnijs]] — [[Ērvings Baksters]] (''Irving Baxter''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions augstlēkšanā un kārtslēkšanā (dzimis 1876. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Johanness Štarks]] (''Johannes Stark''), vācu fiziķis (dzimis 1874. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Alfrēds Deblins]] (''Alfred Döblin''), vācu rakstnieks (dzimis 1878. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry''), franču aktieris (dzimis 1885. gadā) * [[5. augusts]] — [[Hainrihs Vīlands]] (''Heinrich Otto Wieland''), vācu ķīmiķis (dzimis 1877. gadā) * [[16. augusts]] — [[Ērvings Lengmīrs]] (''Irving Langmuir''), ASV ķīmiķis (dzimis 1881. gadā) * [[20. septembris]] — [[Žans Sibēliuss]] (''Jean Sibelius''), somu komponists (dzimis 1865. gadā) * [[21. septembris]] — [[Hokons VII]] (''Haakon VII''), Norvēģijas karalis (dzimis 1872. gadā) * [[3. oktobris]] — [[Lērincs Sabo]] (''Szabó Lőrinc''), ungāru dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1900. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Hosē Leandro Andrade]] (''José Leandro Andrade''), Urugvajas futbolists (dzimis 1901. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Žaks de Prinelē]] (''Jacques de Prunelé''), franču jātnieks, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Gērtija Kori]] (''Gerty Cori''), Austroungārijā dzimusi bioķīmiķe (dzimusi 1896. gadā) * [[3. novembris]] — [[Vilhelms Reihs]], (''Wilhelm Reich''), austriešu psihoanalītiķis (dzimis 1897. gadā) * [[20. novembris]] — [[Mstislavs Dobužinskis]] (''Мстислав Валерианович Добужинский''), krievu grafiķis, gleznotājs (dzimis 1875. gadā) * [[29. novembris]] — [[Ērihs Volfgangs Korngolds]] (''Erich Wolfgang Korngold''), austriešu/amerikāņu komponists (dzimis 1897. gadā) * [[14. decembris]] — [[Jozefs Lada]] (''Josef Lada''), čehu gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1887. gadā) * [[30. decembris]] — [[Gastons Omuats]] (''Gaston Aumoitte''), franču kroketa spēlētājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1884. gadā) {{pg2}} [[Kategorija:1957. gads| ]] 90d2680bm9ekvkys1bfomxghilsa72j 0 37573 4488675 4436349 2026-07-01T07:35:27Z Meistars Joda 781 4488675 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1980. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1980. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1980}} {{Gada citi notikumi|1980}} {{Gads citos kalendāros|1980}} '''1980'''. ([[romiešu skaitļi|MCMLXXX]]) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[22. janvāris]] — [[Maskava|Maskavā]] tika arestēts padomju zinātnieks un cilvēktiesību aktīvists [[Andrejs Saharovs]]. * [[26. janvāris]] — [[Izraēla]] un [[Ēģipte]] nodibināja diplomātiskās attiecības. * [[31. janvāris]] — [[Gvatemala|Gvatemalā]] grupa indiāņu ieņēma un aizdedzināja [[Spānija]]s vēstniecību, protestējot pret armijas zvērībām; tika nogalināti 36 cilvēki; Spānija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Gvatemalu. === Februāris === * [[13. februāris]] — tika atklātas [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|XIII ziemas olimpiskās spēles]] [[Leikplesida|Leikplesidā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[19. februāris]] — [[Londona|Londonā]] no akūtas saindēšanās ar alkoholu nomira [[AC/DC]] solists [[Bons Skots]]. * [[22. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] olimpiskā hokeja komanda uzvarēja [[Padomju Savienība]]s komandu. Notikums kļuva slavens ar nosaukumu "[[Brīnums uz ledus]]". === Marts === * [[1. marts]] — dati no starpplanētu zondes ''[[Voyager 1]]'' apstiprināja [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadoņa [[Jānuss (pavadonis)|Jānusa]] eksistenci. * [[14. marts]] — avārijas nosēšanās laikā lidmašīnas katastrofā [[Varšava|Varšavā]], [[Polija|Polijā]] bojā gāja 87 cilvēki, tostarp 14 cilvēku liela [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] boksa komanda. * [[18. marts]] — [[Pļeseckas kosmodroms|Pļesetskas kosmodromā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] degvielas uzpildes laikā eksplodēja nesējraķete ''[[Vostok-2M]]'', bojā gāja 48 cilvēki. * [[21. marts]] — [[ASV prezidents]] [[Džimijs Kārters]] paziņoja, ka ASV olimpiskā komanda boikotēs [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles]], [[Maskava|Maskavā]]. * [[27. marts]] — [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] sabruka [[Norvēģija]]s naftas platforma ''[[Alexander Kielland]]''. Bojā gāja 123 no 212 platformas darbiniekiem. === Aprīlis === * [[10. aprīlis]] — [[Spānija]] un [[Apvienotā Karaliste]] vienojās par [[Gibraltārs|Gibraltāra]] robežas atvēršanu. Tā tika slēgta 1969. gadā. * [[18. aprīlis]] — par [[Zimbabve]]s 1. prezidentu tika iecelts [[Kanaāns Banana]], tika pieņemts pašreizējais [[Zimbabves karogs]]. * [[30. aprīlis]] — par [[Nīderlande]]s karalieni kļuva [[Beatrikse]]. === Maijs === * [[4. maijs]] — mira [[Dienvidslāvija]]s 1. prezidents [[Josifs Brozs Tito]]. Bēru ceremonija vēlāk kļuva par pasaules lielāko diplomātisko sanāksmi, vairāk nekā 140 valstu delegācijas ieradās atvadīties no Tito. Tikai pāvesta [[Jānis Pāvils II|Jāņa Pāvila II]] bēres 2005. gadā ir pārspējušas šo rekordu. Par Dienvidslāvijas 2. prezidentu kļuva [[Lazars Koliševskis]]. * [[8. maijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] paziņoja, ka pasaulē ir uzveiktas [[bakas]]. * [[15. maijs]] — par Dienvidslāvijas 3. prezidentu kļuva [[Cvijetins Mijatovičs]]. === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — nāvējošu tornado sērija izpostīja [[Grandailenda]]s pilsētu [[Nebraska|Nebraskas štatā]] nogalinot 5 un ievainojot vairāk kā 250 cilvēkus. * [[11. jūnijs|11.]]—[[22. jūnijs]] — [[Itālija|Itālijā]] notika [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts futbolā]]. * [[22. jūnijs]] — [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola komanda]] ar rezultātu 2—1 uzvarēja [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas izlasi]] un kļuva par 1980. gada Eiropas čempioniem futbolā. * [[23. jūnijs]]—[[6. septembris]] — karstuma vilnis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. === Jūlijs === * [[9. jūlijs]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] ieradās vizītē [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Pūlī, kas sagaidīja pāvestu, līdz nāvei tika saspiesti 7 cilvēki. * [[15. jūlijs]]: ** Bargi un postoši negaisi brāzās pāri 4 apgabaliem [[Viskonsina]]s štatā. Postījumi sasniedza 250 miljonus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dolāru, bojā gāja viens cilvēks. ** izveidots [[Alfrēda Vēgenera institūts]]. * [[19. jūlijs]]—[[3. augusts]] — [[Maskava|Maskavā]] notika [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|22. vasaras olimpiskās spēles]]. * [[29. jūlijs]] — oficiāli pieņemts pašreizējais [[Irānas karogs]]. * [[30. jūlijs]] — [[Vanuatu]] pasludināja neatkarību. === Augusts === * [[2. augusts]] — teroristu sarīkotā sprādzienā [[Boloņa]]s dzelzceļa stacijā [[Itālija|Itālijā]] bojā gāja 85 cilvēki, vairāk kā 200 tika ievainoti. === Septembris === * [[17. septembris]] — tika dibināta poļu arodbiedrība "[[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]]". === Oktobris === * [[31. oktobris]] — [[Polija]]s valdība atļāva "Solidaritātes" dibināšanu. === Novembris === * [[4. novembris]] — [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja [[Ronalds Reigans]], pārspējot līdzšinējo prezidentu [[Džimijs Kārters|Džimiju Kārteru]], precīzi gadu kopš [[Irāna]]s ķīlnieku krīzes sākuma. === Decembris === * [[8. decembris]] — [[The Beatles|eksbītlu]] [[Džons Lenons|Džonu Lenonu]] nošāva netālu no viņa mājas [[Ņujorka|Ņujorkā]]. * [[11. decembris]] — izveidota [[Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka]]. == Dzimuši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Braiens Klejs]] (''Bryan Ezra Tsumoru Clay''), ASV vieglatlēts * [[16. janvāris]] — [[Seidu Keita]] (''Seydou Keita''), Mali futbolists * [[18. janvāris]] — [[Džeisons Sīgels]] (''Jason Segel''), amerikāņu aktieris, scenārists, producents un autors * [[19. janvāris]]: ** [[Džensons Batons]] (''Jenson Button''), britu autosportists ** [[Arvīds Macijausks]] (''Arvydas Macijauskas''), lietuviešu basketbolists <!-- ** [[Matics Osovnikars]] (''Matic Osovnikar''), Slovēnijas sprinteris --> * [[25. janvāris]] — [[Šavi]] (''Xavi''), Spānijas futbolists * [[27. janvāris]] — [[Marats Safins]] (''Марат Михайлович Сафин'', ''Марат Мөбин улы Сафин''), Krievijas tatāru tenisists * [[28. janvāris]] — [[Jasuhito Endo]] (遠藤 保仁), japāņu futbolists <!-- * [[30. janvāris]] — [[Zurabs Mentešašvili]] (''ზურაბ მენთეშაშვილი''), Gruzijas futbolists --> === Februāris === * [[9. februāris]] — [[Angels Haristejs]] (''Άγγελος Χαριστέας''), grieķu futbolists * [[12. februāris]]: ** [[Huans Karloss Ferero]] (''Juan Carlos Ferrero''), spāņu tenisists ** [[Kristīna Riči]] (''Christina Ricci''), amerikāņu aktrise *[[20. februāris]] — [[Arturs Borucs]] (''Artur Boruc''), poļu futbolists <!-- [[12. februāris]] — [[Riko Fata]] (''Rico Fata''), Kanādas hokejists --> * [[21. februāris]] — [[Džigme Khesars Namgjels Vangčuks]] (འཇིགས་མེད་གེ་སར་རྣམ་རྒྱལ་དབང་ཕྱུག་), Butānas karalis * [[28. februāris]] — [[Kristians Poulsens]] (''Christian Poulsen''), dāņu futbolists === Marts === * [[3. marts]] — [[Ketrīna Voterstone]] (''Katherine Waterston''), Londonā dzimusi ASV aktrise * [[7. marts]] — [[Lora Prepona]] (''Laura Prepon''), ASV aktrise * [[20. marts]] — [[Roberts Javtoks]] (''Robertas Javtokas''), Lietuvas basketbolists * [[21. marts]]: ** [[Mārita Bjergena]] (''Marit Bjørgen''), norvēģu distanču slēpotāja ** [[Ronaldiņu]] (''Ronaldinho''), Brazīlijas futbolists === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — [[Stīvens Holkombs]] (''Steven Holcomb''), ASV bobslejists (miris 2017. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Aleksandrs Jerjomenko]] (''Александр Ерёменко''), krievu hokejists * [[21. aprīlis]] — [[Vinsents Lekavaljē]] (''Vincent Lecavalier''), Kanādas hokejists * [[26. aprīlis]] — [[Čenings Teitums]] (''Channing Tatum''), amerikāņu kinoaktieris, dejotājs un modelis * [[28. aprīlis]] — [[Bredlijs Viginss]] (''Bradley Wiggins''), Lielbritānijas riteņbraucējs === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Kamila Beregsaziova]] (''Kamila Beregszásziová''), Slovākijas futboliste * [[5. maijs]] — [[Josi Benajuns]] (יוסף שי "יוסי" בניון), Izraēlas futbolists * [[23. maijs]] — [[Teofanis Geks]] (''Θεοφάνης Γκέκας''), grieķu futbolists * [[30. maijs]] — [[Stīvens Džerards]] (''Steven George Gerrard''), angļu futbolists <!-- [[30. maijs]] — [[Ilona Korstina]] (''Илона Корстин''), Krievijas basketboliste --> === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — [[Deniss Monastirskis]] (''Денис Монастирський''), ukraiņu jurists un politiķis (miris 2023. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Sāra Konora]] (''Sarah Connor''), Vācijas dziedātāja ** [[Florāns Maluda]] (''Florent Malouda''), franču futbolists ** [[Huans Karloss Navarro]] (''Juan Carlos Navarro Feijoo''), katalāņu basketbolists ** [[Markuss Vinkelhoks]] (''Markus Winkelhock''), Vācijas autosportists * [[17. jūnijs]] — [[Venusa Viljamsa]] (''Venus Williams''), ASV tenisiste * [[26. jūnijs]] — [[Džeisons Švarcmans]] (''Jason Schwartzman''), amerikāņu aktieris <!-- * [[23. jūnijs]] — [[Toni Mortensons]] (''Tony Mårtensson''), zviedru hokejists --> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Pau Gazols]] (''Pau Gasol Sáez''), kataloniešu basketbolists * [[8. jūlijs]] — [[Robijs Kīns]] (''Robbie Keane''), īru futbolists * [[10. jūlijs]] — [[Džesika Simpsone]] (''Jessica Simpson''), amerikāņu dziedātāja, aktrise un modes dizainere * [[16. jūlijs]] — [[Džese Džeina]] (''Jesse Jane''), amerikāņu pornoaktrise (mirusi 2024. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Kristena Bella]] (''Kristen Bell''), ASV aktrise * [[20. jūlijs]] — [[Žizele Bundhena]] (''Gisele Bündchen''), brazīliešu modele un kinoaktrise * [[22. jūlijs]] — [[Dirks Kijts]] (''Dirk Kuyt''), nīderlandiešu futbolists * [[29. jūlijs]] — [[Fernando Gonsaless]] (''Fernando González''), Čīles tenisists === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Romāns Veidenfellers]] (''Roman Weidenfeller''), vācu futbolists === Septembris === <!-- * [[3. septembris]] — [[Dženija Finča]] (''Jennie Finch''), ASV softbola spēlētāja --> * [[7. septembris]]: ** [[Emre Belezoglu]] (''Emre Belözoğlu''), Turcijas futbolists ** [[Gabriels Milito]] (''Gabriel Alejandro Milito''), Argentīnas futbolists * [[9. septembris]] — [[Mišela Viljamsa]] (''Michelle Williams''), ASV aktrise * [[11. septembris]] — [[Antoniu Piconija]] (''Antônio Pizzonia''), Brazīlijas autosportists <!-- [[11. septembris]] — [[Maiks Komrijs]] (''Mike Comrie''), Kanādas hokejists --> * [[12. septembris]] — [[Jao Mins]] (''姚明''), Ķīnas basketbolists <!-- * [[15. septembris]] — [[Faizs bin Halīds]] (''Faiz bin Khaleed''), Malaizijas militārais zobārsts, kosmonauta dublieris --> * [[20. septembris]] — [[Patriks Frīzahers]] (''Patrick Friesacher''), Nīderlandes autosportists * [[22. septembris]] — [[Markuss Vants]] (''Marcus Wandt''), Zviedrijas kosmonauts, lidotājs * [[24. septembris]] — [[Juns Arne Rīse]] (''John Arne Riise''), norvēģu futbolists * [[25. septembris]] — [[Nikola Žigičs]] (''Никола Жигић''), serbu futbolists * [[30. septembris]]: ** [[Martina Hingisa]] (''Martina Hingis'', ''Martina Hingisová''), slovāku izcelsmes Šveices tenisiste ** [[Kristians Kentvels]] (''Christian Cantwell''), ASV vieglatlēts, lodes grūdējs === Oktobris === <!-- * [[3. oktobris]] — [[Sergejs Zangarejevs]] (''Сергей Зангареев''), Krievijas futbolists --> * [[4. oktobris]] — [[Tomāšs Rosickis]] (''Tomáš Rosický''), čehu futbolists * [[12. oktobris]] — [[Nadzeja Astapčuka]] (''Надзея Астапчук''), baltkrievu lodes grūdēja * [[14. oktobris]] — [[Bens Višo]] (''Ben Whishaw''), angļu aktieris * [[12. oktobris]] — [[Anna Vautersa]] (''Ann Wauters''), Beļģijas basketboliste * [[16. oktobris]] — [[Sjū Bērda]] (''Sue Bird''), ASV basketboliste * [[26. oktobris]] — [[Kristians Kivu]] (''Cristian Chivu''), rumāņu futbolists un treneris * [[27. oktobris]] — [[Tanels Padars]] (''Tanel Padar''), igauņu dziedātājs === Novembris === * [[18. novembris]] — [[Ivans Čerezovs]] (''Иван Юрьевич Черезов''), krievu biatlonists * [[24. novembris]]: ** [[Branko Radivojevičs]] (''Branko Radivojevič''), slovāku hokejists ** [[Lindons Rašs]] (''Lyndon Rush'') Kanādas bobslejists * [[27. novembris]] — [[Evi Zahenbahere-Štēle]] (''Evi Sachenbacher-Stehle''), Vācijas distanču slēpotāja * [[29. novembris]]: ** [[Mārtiņš Cipulis]], latviešu hokejists ** [[Kristina Fernandesa Pintado]] (''Cristina Fernández Pintado''), spāņu aktrise === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Mubāraks Hasans Šami]] (''Mubarak Hassan Shami''), Kataras garo distanču skrējējs * [[18. decembris]] — [[Kristīna Agilera]] (''Christina Aguilera''), ASV dziedātāja * [[19. decembris]] — [[Džeiks Jillenhols]] (''Jake Gyllenhaal''), ASV aktieris == Miruši == * [[13. februāris]] — [[Marjans Rejevskis]] (''Marian Rejewski''), poļu kriptogrāfs (dzimis 1905. gadā) * [[19. februāris]] — [[Bons Skots]], Austrālijas mūziķis (dzimis 1946. gadā) * [[22. februāris]] — [[Oskars Kokoška]] (''Oskar Kokoschka''), austriešu mākslinieks (dzimis 1886. gadā) * [[26. marts]] — [[Rolāns Barts]] (''Roland Barthes''), franču filozofs (dzimis 1915. gadā) * [[12. aprīlis]] — [[Averkijs Hončarenko]] (''Аверкій Гончаренко''), ukraiņu karavīrs (dzimis 1890. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Žans Pols Sartrs]] (''Jean-Paul Sartre''), franču filozofs un rakstnieks (dzimis 1905. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Alfreds Hičkoks]] (''Alfred Hitchcock''), angļu kinorežisors (dzimis 1899. gadā) * [[4. maijs]] — [[Josips Brozs Tito]] (''Josip Broz Tito''), Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1892. gadā) * [[14. maijs]] — [[Hjū Grifits]] (''Hugh Griffith''), Velsas aktieris (dzimis 1912. gadā) * [[18. maijs]] — [[Ians Kērtiss]] (''Ian Curtis''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[7. jūnijs]] — [[Henrijs Millers]] (''Henry Valentine Miller''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1891. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Kazimežs Kuratovskis]] (''Kazimierz Kuratowski''), poļu matemātiķis (dzimis 1896. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Valters Dornbergers]] (''Walter Robert Dornberger''), Vācijas armijas virsnieks (dzimis 1895. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Vladimirs Visockis]] (''Владимир Высоцкий''), padomju dziedātājs, aktieris (dzimis 1938. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Mohammads Rezā Pehlevī]] (محمد رضا شاه پهلوی), Irānas šahs (dzimis 1919. gadā) * [[20. augusts]] — [[Džo Dasēns]] (''Joe Dassin''), franču dziedātājs (dzimis 1938. gadā) * [[25. septembris]] — [[Džons Bonems]] (''John Henry Bonham''), britu mūziķis (dzimis 1948. gadā) * [[2. decembris]] — [[Romēns Garī]] (''Romain Gary''), franču rakstnieks (dzimis 1914. gadā) * [[8. decembris]] — [[Džons Lenons]] (''John Lennon''), britu mūziķis (dzimis 1940. gadā) * [[18. decembris]] — [[Aleksejs Kosigins]] (''Алексей Николаевич Косыгин''), padomju politiķis (dzimis 1904. gadā) * [[24. decembris]] — [[Kārlis Dēnics]] (''Karl Dönitz''), vācu admirālis (dzimis 1891. gadā) * [[31. decembris]]: ** [[Māršals Maklūans]] (''Marshall McLuhan''), Kanādas filozofs (dzimis 1911. gadā) ** [[Rauls Volšs]] (''Raoul Walsh''), amerikāņu kinorežisors un aktieris (dzimis 1887. gadā) {{gg2}} [[Kategorija:1980. gads| ]] nb47bpm4c2j3qajrmcym9f8cp3ptslp 0 37600 4488725 4479290 2026-07-01T09:41:35Z Meistars Joda 781 4488725 wikitext text/x-wiki {{Gads|1998}} {{Gada citi notikumi|1998}} {{Gads citos kalendāros|1998}} '''1998'''. ({{Rom sk gadam|1998}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Krievija|Krievijā]] naudas reforma: [[Denominācija (ekonomika)|denominācijas]] rezultātā apgrozībā tika atjaunotas [[kapeika]]s; ** stājās spēkā smēķēšanas aizliegums [[Kalifornija]]s štata ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bāros un restorānos. * [[6. janvāris]] — tika palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[Mēness]] zonde ''[[Lunar Prospector]]''. * [[8. janvāris]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[astrofizika|astrofiziķis]] [[Sols Perlmuters]] paziņoja, ka [[Visums|Visuma]] izplešanās notiek ar [[paātrinājums|paātrinājumu]]. ** dibināta [[Japānas Demokrātiskā partija]]. * [[17. janvāris]] — Pola Džonsa apsūdzēja [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Bills Klintons|Billu Klintonu]] seksuālā izmantošanā. * [[26. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijā [[ASV prezidents|prezidents]] [[Bills Klintons]] noliedza, ka viņam būtu bijušas dzimumattiecības ar [[Monika Levinska|Moniku Levinsku]]. * [[28. janvāris]] — ''[[Ford Motor Company]]'' paziņoja, ka tā ir nopirkusi ''[[Volvo Cars]]'' par 6,45 miljardiem [[ASV dolārs|dolāru]]. === Februāris === [[Attēls:Rouble.jpg|thumb|Jaunie [[Krievijas rublis|Krievijas rubļi]]]] * [[4. februāris]] — 6,1 balli stipra zemestrīce [[Afganistāna|Afganistānā]], bojā gāja vairāk kā 5000 cilvēku. * [[7. februāris|7.]]—[[22. februāris]] — 18. [[ziemas olimpiskās spēles]] [[Nagano]] pilsētā [[Japāna|Japānā]]. * [[9. februāris]] — otrais [[atentāts|atentāta]] mēģinājums pret [[Gruzija]]s prezidentu [[Eduards Ševardnadze|Eduardu Ševardnadzi]]; viņa kortežu apšaudīja ar [[ganātmetējs|granātmetējiem]], pats viņš tika viegli ievainots. * [[20. februāris]] — [[Irāka]]s prezidents [[Sadams Huseins]] vienojās ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretāru [[Kofi Annans|Kofi Annanu]], ļaujot ieroču inspektoriem atgriezties [[Bagdāde|Bagdādē]], tādējādi novēršot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iebrukumu. * [[25. februāris]] — par [[Dienvidkoreja]]s prezidentu kļuva [[Kims Tedžuns]]. * [[26. februāris]] — par [[Lietuva]]s prezidentu tika iecelts [[Valds Adamkus]]. * [[28. februāris]] — [[Serbija]]s policija sāka operāciju, lai iztīrītu [[Kosova|Kosovu]] no "teroristu bandām". === Marts === [[Attēls:Lunar_Prospector_orbiter.jpg|thumb|''[[Lunar Prospector]]'']] * [[2. marts]] — tika publiskots, ka dati no ''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]'' zondes liecina, ka zem [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] biezās ledus segas varētu būt šķidrs okeāns. * [[11. marts]] — [[Dānija|Dānijā]] parlamenta vēlēšanas; premjerministra [[Pols Nīrups Rasmusens|Pola Nīrupa Rasmusena]] vadītā sociāldemokrātu partija negaidīti ieguva vairākumu. * [[14. marts]] — 6,9 ballu stipra zemestrīce [[Irāna]]s dienvidaustrumos. * [[23. marts]]: ** [[Krievija|Krievijā]] atkāpās premjerministrs [[Viktors Černomirdins]]; ** [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]: režisora [[Džeimss Kemerons|Džeimsa Kemerona]] filma ''[[Titāniks (filma)|Titāniks]]'' ieguva 11 Oskarus. * [[29. marts]] — 16 [[virpuļviesulis|virpuļviesuļiem]] plosoties [[Minesota]]s štatā, gāja bojā 3 cilvēki. === Aprīlis === * [[6. aprīlis]] — [[Pakistāna]] izmēģināja [[vidējas darbības rādiusa raķete]]s, ar kurām varētu uzbrukt [[Indija]]i. * [[8. aprīlis]] — F5 [[virpuļviesulis]] [[Birmingema]]s pilsētā [[Alabama]]s štatā izraisīja 32 cilvēku nāvi. * [[16. aprīlis]] — F3 [[virpuļviesulis]] izraisīja postījumus [[Našvila]]s pilsētu [[Tenesī]] štatā, bojā gāja 4 cilvēki. Tā bija vienīgā reize pēdējo 11 gadu laikā, kad virpuļviesulis skāra lielu pilsētu. === Maijs === [[Attēls:IMac Bondi Blue.jpg|thumb|''[[iMac]]'' G3]] * [[7. maijs]] — ''[[Apple Computer]]'' prezentēja datoru ''[[iMac]]''. * [[11. maijs]]: ** [[Indija]] veica trīs pazemes [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumus]]. ** [[Francija|Francijā]] tika izkaltas pirmās [[eiro]] monētas. Tā kā 1998. gadā netika panākta galīgā vienošanās par monētu specifikācijām, tās tika izkausētas un atkārtoti izkaltas 1999. gadā. * [[13. maijs]] — [[Indija]] veica vēl divus kodolizmēģinājumus. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Japāna]] paziņoja par ekonomisko sankciju ieviešanu pret Indiju. * [[13. maijs|13.]]-[[14. maijs]] — grautiņi pret [[Indonēzija]]s [[ķīnieši]]em. Indonēzijas pamatiedzīvotāji iznīcināja un nodedzināja viņu īpašumus, nogalināja un piekāva vairāk nekā 1000 ķīniešu. * [[18. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Tieslietu departaments un 20 štati iesniedza prasību tiesā pret [[Microsoft]] par [[monopols|monopola]] stāvokļa izmantošanu. * [[19. maijs]] — sabojājās [[sakaru pavadonis]] ''[[Galaxy 4]]'', atstājot 80—90% pasaules [[peidžeris|peidžeru]] bez sakariem. * [[21. maijs]] — atkāpās [[Indonēzija]]s prezidents [[Suharto]] pēc 32 gadu valdīšanas. Viceprezidents [[Jusufs Habibi]] kļuva par trešo prezidentu. * [[23. maijs]] — [[īri]] ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja [[Labās piektdienas vienošanās|Labās piektdienas vienošanos]]. * [[28. maijs]] — [[Pakistāna]] veica piecus [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumus]], atbildot uz [[Indija]]s kodolizmēģinājumiem. * [[30. maijs]]: ** [[Pakistāna]] veica vēl vienu kodolizmēģinājumu; ** 6,6 ballu stipra zemestrīce [[Afganistāna|Afganistānā]], bojā gāja vairāk kā 5000 cilvēku. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]] izveidota [[Eiropas Centrālā banka]]. * [[3. jūnijs]] — [[Vācija|Vācijā]] divu ātrvilcienu sadursmē starp [[Hannovere|Hannoveri]] un [[Hamburga|Hamburgu]] dzīvību zaudēja 101 cilvēks. * [[10. jūnijs]]—[[12. jūlijs]] — [[Francija|Francijā]] notika [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[25. jūnijs]] — ''[[Microsoft]]'' izlaida ''[[Windows 98]]'' (''First Edition''). === Jūlijs === Jūlijs — [[Jandzi]] upē [[Ķīna|Ķīnā]] milzīgi [[plūdi]]; armija tika sūtīta palīdzībai plūdu seku novēršanai. * [[5. jūlijs]] — [[Japāna]] palaida [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Nozomi]] (''Planet B'') uz [[Marss (planēta)|Marsu]]. * [[10. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Dalasa]]s [[katoļi|katoļu]] [[diecēze]] piekrita samaksāt 23,4 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] deviņiem bijušajiem altāra zēniem, kurus seksuāli izmantojis bijušais priesteris Rudolfs Koss. * [[17. jūlijs]]: ** konferencē [[Roma|Romā]] 120 valstis nobalsoja par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] izveidi. ** [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika pārapbedītas [[Krievija]]s pēdējā cara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] un viņa ģimenes mirstīgās atliekas. ** [[cunami]], kuru izraisīja [[zemestrīce]] jūrā, nopostīja 10 ciemus [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejā]], bojā gāja aptuveni 1500 cilvēku, 2000 bez vēsts pazuduši, tūkstošiem palika bez pajumtes. ** žurnālā ''[[Science (žurnāls)|Science]]'' publicēts raksts par [[genoms|genoma]] sekvencēšanas pabeigšanu [[baktērija]]i ''[[Treponema pallidum]]'', kas izraisa [[sifiliss|sifilisu]]. * [[31. jūlijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] stājās spēkā aizliegums importēt [[kājnieku mīnas]]. === Augusts === [[Attēls:Kenya bombing 1.jpg|thumb|200px|[[Nairobi]] vēstniecības spridzināšanas sekas]] * [[5. augusts]] — [[Irāka]] oficiāli atteicās sadarboties ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieroču inspektoriem. * [[7. augusts]]: ** [[Jandzi]] upe [[Ķīna|Ķīnā]] pārrāva galveno aizsprostu; bojā gāja 12 000 cilvēku. ** [[Dāresalāma|Dāresalāmā]], [[Tanzānija|Tanzānijā]] un [[Nairobi]], [[Kenija|Kenijā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[vēstniecība|vēstniecībās]] notika bumbu sprādzieni, dzīvību zaudēja 224 cilvēki vaikāk nekā 4500 ievainoti. ASV šos sprādzienus saistīja ar [[Osama bin Ladens|Osamu bin Ladenu]] no [[Saūda Arābija]]s. * [[15. augusts]] — [[Īstā ĪRA]] uzspridzināja bumbu automašīnā [[Omaga|Omagā]], [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], bojā gāja 29 cilvēki, ievainoti vairāk nekā 200. * [[17. augusts]] — [[Krievija]]s valdība paziņoja par [[defolts|defoltu]], nespējot izpildīt īstermiņa finansiālās saistības. Nākamo 6 mēnešu laikā [[Krievijas rublis|rubļa]] kurss kritās par 70% attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]], daudzas bankas bankrotēja, miljoniem cilvēku zaudēja savus ietaupījumus. * [[19. augusts]] — savā 52. dzimšanas dienā [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] atzinās, ka viņam ir bijušas "nepiedienīgas fiziskas attiecības" ar [[Monika Levinska|Moniku Levinsku]]. * [[20. augusts]] — atbildot uz [[7. augusts|7. augusta]] vēstniecību spridzināšanu, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica raķešu uzbrukumus pret ''[[Al-Qaida]]'' nelegālajiem grupējumiem [[Afganistāna|Afganistānā]] un farmaceitisko rūpnīcu [[Hartūma|Hartūmā]], [[Sudāna|Sudānā]]. * [[31. augusts]] — [[Ziemeļkoreja]] palaida ballistisko raķeti ''[[Taepodong-1]]''. Lai gan Ziemeļkoreja apgalvoja, ka [[ģeocentriskā orbīta|orbītu]] sasniedza [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[Kwangmyongsong]]'', [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] novērošanas dienests [[NORAD]] to neapstiprināja. * [[31. augusts]] — pulksten 12.03 tika apturēta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] pēdējā un lielākā [[Krievija]]s militārā objekta [[Skrundas radiolokācijas stacija]]s darbība.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/politika/ka-pirms-10-gadiem-apklusa-skrundas-monstrs Kā pirms 10 gadiem apklusa Skrundas monstrs], [[Diena (laikraksts)|Diena]], {{dat|2008|08|30|SK}}</ref> === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Swissair]] [[McDonnell Douglas MD-11]] katastrofa pie ''Peggys Cove'' [[Jaunskotija|Jaunskotijā]], [[Kanāda|Kanādā]] ceļā no [[Ņujorka]]s uz [[Ženēva|Ženēvu]]. Visi 229 pasažieri un apkalpes locekļi gāja bojā. ** Notika pirmais [[Boeing 717]] lidojums. * [[3. septembris]] — [[Somālija|Somālijā]] ostas pilsēta [[Kismājo]] tika pasludināta par pašpasludinātās valsts [[Džubalenda]]s galvaspilsētu. * [[7. septembris]] — tika dibināts uzņēmums ''[[Google]] Inc''. * [[9. septembris]]; ** par [[Krievija]]s premjerministru tika iecelts [[Jevgeņijs Primakovs]]; ** [[Globalstar]] zaudēja 12 [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņus]] nesējraķetes [[Zenit-2]] avārijā. * [[27. septembris]]: ** [[Vācija|Vācijā]] notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] ar [[Gerhards Šrēders|Gerhardu Šrēderu]] priekšgalā; ** tika palaists [[Google]] [[Google meklētājs|interneta meklētājs]]. === Oktobris === * [[16. oktobris]] — bijušajam [[Čīle]]s diktatoram [[Augusto Pinočets|Augusto Pinočetam]] tika uzlikts mājas arests medicīniskās ārstēšanās laikā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. * [[29. oktobris]]: ** ''[[Space Shuttle]]'' ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'' startēja misijā ''[[STS-95]]'', 77 gadu vecajam [[Džons Glenns|Džonam Glennam]] kļūstot par otru vecāko cilvēku, kas lidojis kosmosā. ** lidojumā no [[Adana]]s uz [[Ankara|Ankaru]] [[kurdi|kurdu]] kaujinieks nolaupīja [[Turcija]]s lidmašīnu un pilotam pieprasīja lidot uz [[Šveice|Šveici]]. Iestāstot nolaupītajam, ka [[Sofija|Sofijā]] viņi veiks degvielas uzpildīšanu, lidmašīna nolaidās Ankarā. ** viesuļvētrā Mičs [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] dzīvību zaudēja aptuveni 18 000 cilveku. === Novembris === * [[1. novembris]] — dibināta [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]. * [[5. novembris]] — sakarā ar tā saukto "[[Klintona—Levinskas skandāls|Klintona—Levinskas skandālu]]", lai ierosinātu [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] atstādināšanu, Pārstāvju palātas juridiskās komitejas vadītājs Henrijs Haids nosūtīja 81 jautājumu [[Bills Klintons|Billam Klintonam]]. * [[12. novembris]] — ''[[Daimler-Benz]]'' pabeidza apvienošanos ar ''[[Chrysler Corporation]]'', izveidojot ''[[Daimler (uzņēmums)|DaimlerChrysler]]''. * [[13. novembris|13.]]-[[14. novembris]] — [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] apstiprināja gaisa uzlidojumu veikšanu [[Irāka]]i, bet pēdējā brīdī tos atcēla, jo Irāka apsolīja sadarboties ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieroču inspektoriem. * [[19. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Pārstāvju palātas juridiskā komiteja sāka prezidenta atstādināšanas procedūru pret Billu Klintonu. * [[20. novembris]]: ** [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] nogalināta [[Krievijas Federālā sapulce|Krievijas Federālās sapulces]] deputāte un demokrātijas aizstāve [[Gaļina Starovoitova]]. ** ar nesējraķeti [[Proton-K]] tika palaists [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] pirmais elements — [[Zarja (SKS)|Zarja]]. * [[23. novembris|23.]]-[[26. novembris]] — pēc [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieroču inspektoru ziņotā, [[Irāka]] atkal pārtrauca sadarboties, nedodot informāciju. * [[24. novembris]] — ''[[America Online]]'' paziņoja, ka tā iegādāsies ''[[Netscape Communications]]'' par 4,2 miljardiem [[ASV dolārs|dolāru]]. * [[30. novembris]] — ''[[Deutsche Bank]]'' paziņoja par ''[[Bankers Trust]]'' iegādāšanos par 10 miljardiem [[ASV dolārs|dolāru]], tā kļūstot par lielāko finanšu institūciju pasaulē. === Decembris === * [[1. decembris]] — ''[[Exxon]]'' paziņoja par 73,7 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] darījumu, lai iegadātos ''[[Mobil]]'', tā izveidojot ''[[ExxonMobil]]'', otru lielāko pasaules uzņēmumu pēc ienākumiem. * [[6. decembris]] — par [[Venecuēla]]s prezidentu tika ievēlēts [[Ugo Čavess]]. * [[11. decembris]] — [[Irāka]] paziņoja, ka [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieroču inspektoriem jāatstāj valsts. * [[16. decembris|16.]]-[[19. decembris]] — [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] apstiprināja gaisa uzlidojumu veikšanu [[Irāka]]i. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieroču inspektori tika evakuēti no Irākas. * [[26. decembris]] — [[Irāka]] paziņoja, ka tā atklās uguni uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] lidmašīnām, kas patrulē ziemeļu un dienvidu zonās. * [[29. decembris]] — [[Sarkanie khmeri|Sarkano khmeru]] līderi atvainojās par [[Kambodža|Kambodžā]] [[1970. gadi|1970. gados]] īstenoto [[genocīds|genocīdu]], kurā nogalināja no 1,5 līdz 2 miljoniem cilvēku. == Dzimuši == * [[3. janvāris]] — [[Patriks Kutrone]] (''Patrick Cutrone''), itāļu futbolists * [[7. janvāris]] — [[Janhels Errera]] (''Yangel Herrera''), venecuēliešu futbolists * [[18. janvāris]] — [[Eders Militau]] (''Éder Militão''), brazīliešu futbolists * [[23. janvāris]] — [[XXXTentacion|Džasejs Onfrojs]] (''XXXTentacion)'', amerikāņu reperis un dziedātājs (miris 2018. gadā) * [[28. februāris]] — [[Tēns Kopmeinerss]] (''Teun Koopmeiners''), nīderlandiešu futbolists * [[9. aprīlis]] — [[Elle Faninga]] (''Elle Fanning''), ASV aktrise * [[27. aprīlis]] — [[Kristians Romero]] (Cristian Romero), argentīniešu futbolists * [[7. maijs]] — [[Dani Olmo]] (''Dani Olmo''), spāņu futbolists * [[9. maijs]]: ** [[Faiks Bolkiahs]] (''Faiq Bolkiah''), Brunejas karaliskās ģimenes loceklis un profesionāls futbolists ** [[Duglass Luiss]] (''Douglas Luiz''), brazīliešu futbolists * [[4. jūnijs]] — [[Viktors Jēkeress]] (''Viktor Gyökeres''), zviedru futbolists * [[29. jūnijs]] — [[Ebereči Eze]] (''Eberechi Eze''), angļu futbolists * [[8. jūlijs]] — [[Maija Hoka]] (''Maya Hawke''), amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja * [[18. jūlijs]] — [[Gideons Mensā]] (''Gideon Mensah''), Ganas futbolists * [[22. jūlijs]] — [[Federiko Valverde]] (''Federico Valverde''), urugvajiešu futbolists * [[24. jūlijs]] — [[Keilija Speinija]] (''Cailee Spaeny''), amerikāņu aktrise * [[18. septembris]] — [[Kristians Pulišičs]] (''Christian Pulisic''), amerikāņu futbolists * [[6. oktobris]] — [[Loids Kellijs]] (''Lloyd Kelly''), angļu futbolists * [[7. oktobris]] — [[Trents Aleksandrs-Arnolds]] (''Trent Alexander-Arnold''), angļu futbolists * [[4. novembris]] — [[Ašrafs Hakīmī]] (أشرف حكيمي), marokāņu futbolists * [[12. novembris]] — [[Žils Kundē]] (''Jules Koundé''), franču futbolists * [[17. decembris]] — [[Martins Ēdegors]] (''Martin Ødegaard''), norvēģu futbolists * [[20. decembris]] — [[Kilians Mbapē]] (''Kylian Mbappé''), franču futbolists * [[24. decembris]] — [[Aleksiss Makalisters]] (''Alexis Mac Allister''), argentīniešu futbolists * [[29. decembris]] — [[Viktors Osimens]] (''Victor Osimhen''), nigēriešu futbolists == Miruši == * [[7. janvāris]] — [[Vladimirs Prelogs]] (''Vladimir Prelog''), horvātu ķīmiķis (dzimis 1906. gadā) * [[9. janvāris]] — [[Keniči Fukui]] (福井謙, ''Fukui Ken'ichi''), Japāņu ķīmiķis (dzimis 1918. gadā) * [[8. februāris]] — [[Haldors Laksness]] (''Halldór Kiljan Laxness''), islandiešu rakstnieks (dzimis 1902. gadā) * [[17. februāris]] — [[Ernsts Jingers]] (''Ernst Jünger''), vācu rakstnieks (dzimis 1895. gadā) * [[26. februāris]] — [[Teodore Šulcs]] (''Theodore Schultz''), ASV ekonomists (dzimis 1902. gadā) * [[27. februāris]] — [[Džordžs Hičingss]] (''George H. Hitchings''), ASV zinātnieks (dzimis 1905. gadā) * [[16. marts]] — [[Dereks Bārtons]] (''Derek Barton''), britu ķīmiķis (dzimis 1918. gadā) * [[21. marts]] — [[Gaļina Ulanova]] (''Галина Сергеевна Уланова''), krievu baletdejotāja (dzimusi 1910. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Pols Pots]] (''Pol Pot''), Kambodžas Sarkano khmeru vadonis (dzimis 1925. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Oktavio Pass]] (''Octavio Paz''), Meksikas diplomāts un rakstnieks (dzimis 1914. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Žans Fransuā Liotārs]] (''Jean-François Lyotard''), franču filozofs (dzimis 1924. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Karloss Kastanjeda]] (''Carlos Castaneda''), amerikāņu rakstnieks un antropologs (dzimis 1925. gadā) * [[7. maijs]] — [[Alans Kormaks]] (''Allan McLeod Cormack''), Dienvidāfrikā dzimis ārsts (dzimis 1924. gadā) * [[14. maijs]] — [[Frenks Sinatra]] (''Frank Sinatra''), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1915. gadā) * [[29. maijs]] — [[Berijs Goldvoters]] (''Barry Goldwater''), amerikāņu politiķis (dzimis 1909. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Morīna O'Salivana]] (Maureen O'Sullivan), īru aktrise (dzimusi 1911. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Alans Šepards]] (''Alan Shepard''), ASV kosmonauts (dzimis 1923. gadā) * [[3. augusts]] — [[Harijs Liepiņš]], latviešu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[4. augusts]] — [[Jurijs Artjuhins]] (''Юрий Петрович Артюхин''), PSRS kosmonauts (dzimis 1930. gadā) * [[5. augusts]] — [[Todors Živkovs]] (''Тодор Живков''), bulgāru politiķis (dzimis 1911. gadā) * [[13. augusts]] — [[Žiljēns Grīns]] (''Julian Hartridge Green''),ASV dzimis franču rakstnieks (dzimis 1900. gadā) * [[6. septembris]] — [[Akira Kurosava]] (黒澤明, ''Kurosawa Akira''), japāņu kinorežisors (dzimis 1910. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Pēteris Pētersons]], latviešu dramaturgs (dzimis 1923. gadā) * [[8. novembris]] — [[Žans Marē]] (''Jean Marais''), franču aktieris (dzimis 1913. gadā) * [[7. decembris]] — [[Martins Rotbels]] (''Martin Rodbell''), ASV zinātnieks (dzimis 1925. gadā) * [[18. decembris]] — [[Ļevs Djomins]] (''Лев Степанович Дёмин''), PSRS kosmonauts (dzimis 1926. gadā) * [[20. decembris]] — [[Alans Hodžkins]] (''Alan Lloyd Hodgkin''), britu zinātnieks (dzimis 1914. gadā) == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{commons}} {{pg4}} [[Kategorija:1998. gads| ]] staxvml1984wm2un94am8pxhz4to7gc 0 37962 4488491 4481140 2026-06-30T12:38:10Z Meistars Joda 781 4488491 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1958. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1958. gads Latvijā}} {{Gads|1958}} {{Gada citi notikumi|1958}} {{Gads citos kalendāros|1958}} '''1958. gads''' ({{Rom sk gadam|1958}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. [[Starptautiskais ģeofizikas gads]] ({{dat|1957|7|1|N|bez}} — {{dat|1958|12|31|N|bez}}) == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — stājās spēkā [[Romas līgums]], [[Eiropas Savienība]]s priekštecis. * [[3. janvāris]] — tika dibināta [[Vestindijas Federācija]]. * [[4. janvāris]] — pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]] [[Sputnik-1]] nogāja no orbītas un sadega atmosfērā. === Februāris === * Februāris — nodibināta [[Antarktikas pētījumu zinātniskā komiteja]]. * [[1. februāris]] (pēc vietējā laika {{dat||1|31}}) — [[Explorer programma|''Explorer'' programma]]: orbītā tika palaists pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pavadonis ''[[Explorer 1]]''. * [[1. februāris]] — [[Ēģipte]] un [[Sīrija]] noslēdza pirmās vienošanās par apvienotas valsts [[Apvienotā Arābu Republika|Apvienotās Arābu Republikas]] izveidi. * [[5. februāris]] — [[Gamāls Abdels Nāsers]] tika nominēts par Apvienotās Arābu Republikas prezidentu. * [[14. februāris]] — apvienojoties [[Irāka]]i un [[Jordānija]]i, izveidota [[Irākas un Jordānijas Arābu Federācija]], kas pastāvēja tikai sešus mēnešus. * [[22. februāris]] — Ēģiptes un Sīrijas prezidenti parakstīja abu valstu apvienošanas paktu, dibinot Apvienoto Arābu Republiku, kas pastāvēja līdz 1961. gadam. === Marts === * [[17. marts]] — [[Vanguard projekts]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaida pavadoni ''[[Vanguard 1]]''. * [[19. marts]] — dibināta ASV ierakstu kompānija ''[[Warner Records]]''. * [[26. marts]] — [[Explorer programma|''Explorer'' programma]]: palaists pavadonis ''[[Explorer 3]]''. * [[27. marts]] — [[Ņikita Hruščovs]] kļuva par [[PSRS Ministru Padome]]s priekšsēdētāju, nomainot [[Nikolajs Bulgaņins|Nikolaju Bulgaņinu]]. === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Fidels Kastro|Kastro]] revolucionārā armija sāka uzbrukumu [[Havana]]i [[Kuba|Kubā]]. * [[13. aprīlis]] — amerikānis Vens Klaiberns [[Maskava|Maskavā]] kļuva par [[Čaikovska Starptautiskais pianistu konkurss|Čaikovska Starptautiskā pianistu konkursa uzvarētāju]]. === Maijs === * [[9. maijs]] — dibināts [[Modernās mākslas muzejs (Stokholma)|Modernās mākslas muzejs Stokholmā]]. * [[15. maijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists pavadonis ''[[Sputnik-3]]''. === Jūnijs === * [[16. jūnijs]] — 1956. gada [[Ungārija]]s sacelšanās līderiem [[Imre Naģs|Imrem Naģam]], [[Pals Maleters|Palam Maleteram]] un citiem tika izpildīts nāvessods. === Jūlijs === * [[9. jūlijs]] — lielākais cunami vilnis jaunāko laiku vēsturē — 524 metrus augsts. === Nezināms datums === * izveidota [[Nigērijas Centrālā banka]]. * izveidota [[Tunisijas Centrālā banka]]. == Dzimuši == === Janvāris === * [[15. janvāris]] — [[Boriss Tadičs]] (''Boris Tadić''), Serbijas prezidents * [[18. janvāris]] — [[Džefrijs Viljamss]] (''Jeffrey Nels Williams''), ASV kosmonauts * [[24. janvāris]] — [[Franks Ulrihs]] (''Frank Ullrich''), vācu biatlonists * [[26. janvāris]] — [[Elena Didženeresa]] (''Ellen DeGeneres''), amerikāņu komiķe === Februāris === * [[18. februāris]] — [[Džovanni Lavadži]] (''Giovanni Lavaggi''), itāliešu autosportists * [[19. februāris]] — [[Helēna Fīldinga]] (''Helen Fielding''), angļu rakstniece un žurnāliste * [[22. februāris]] — [[Kaīss Saīds]] (قَيْس سْعَيِّد), Tunisijas prezidents * [[26. februāris]] — [[Sūzena Helmsa]] (''Susan Helms''), amerikāņu kosmonaute === Marts === * [[3. marts]] — [[Miranda Ričardsone]] (''Miranda Richardson''), angļu aktrise * [[4. marts]] — [[Patrīcija Hītone]] (''Patricia Heaton''), amerikāņu aktrise * [[7. marts]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (miris 2026. gadā) * [[8. marts]] — [[Gērijs Ņūmens]] (''Gary Numan''), angļu mūziķis * [[10. marts]] — [[Šerona Stouna]] (''Sharon Stone''), amerikāņu aktrise un filmu producente * [[14. marts]]: ** [[Albērs II]] (''Albert II''), Monako princis ** [[Bruno Dimons]] (''Bruno Dumont''), franču kinorežisors * [[16. marts]] — [[Bipins Ravats]] (''Bipin Rawat''), Indijas militārpersona, bruņoto spēku virspavēlnieks (miris 2021. gadā) * [[21. marts]] — [[Gērijs Oldmens]] (''Gary Oldman''), angļu aktieris * [[23. marts]] — [[Bengts Oke Gustafsons]] (''Bengt-Åke Gustafsson''), zviedru hokejists === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Aleks Boldvins]] (''Alec Baldwin''), amerikāņu aktieris * [[14. aprīlis]] — [[Pīters Kapaldi]] (''Peter Capaldi''), skotu aktieris, kinorežisors un scenārists * [[20. aprīlis]] — [[Vjačeslavs Fetisovs]] (''Вячеслав Фетисов''), krievu hokejists * [[26. aprīlis]] — [[Džankarlo Espozito]] (''Giancarlo Esposito''), amerikāņu aktieris * [[29. aprīlis]] — [[Mišela Feifere]] (''Michelle Pfeiffer''), amerikāņu aktrise === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Patriss Talons]] (''Patrice Talon''), Beninas politiķis * [[23. maijs]] — [[Tomass Reiters]] (''Thomas Reiter''), vācu kosmonauts * [[29. maijs]] — [[Anete Beninga]] (''Annette Bening''), amerikāņu aktrise * [[30. maijs]] — [[Maikls Lopess-Alegrija]] (''Michael Lopez-Alegria''), amerikāņu kosmonauts === Jūnijs === * [[7. jūnijs]] — [[Prinss]] (''Prince Rogers Nelson''), amerikāņu mūziķis (miris 2016. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Ēriks Heidens]] (''Eric Heiden''), amerikāņu ātrslidotājs * [[19. jūnijs]] — [[Sergejs Makarovs (hokejists)|Sergejs Makarovs]] (''Сергей Макаров''), krievu hokejists * [[21. jūnijs]] — [[Genādijs Padalka]] (''Гeннадий Падалка'') Krievijas kosmonauts * [[22. jūnijs]] — [[Brūss Kempbels]] (''Bruce Campbell''), amerikāņu aktieris * [[29. jūnijs]] — [[Roza Mota]] (''Rosa Mota''), portugāļu maratoniste === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Duško Markovičs]] (''Duško Marković''), Melnkalnes premjerministrs * [[8. jūlijs]] — [[Kevins Beikons]] (''Kevin Bacon''), amerikāņu aktieris un mūziķis * [[11. jūlijs]] — [[Ugo Sančess]] (''Hugo Sánchez''), meksikāņu futbolists un treneris * [[28. jūlijs]] — [[Terijs Fokss]] (''Terry Fox''), Kanādas sabiedriskais aktīvists un atlēts (miris 1981. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Keita Buša]] (''Kate Bush''), angļu mūziķe === Augusts === * [[7. augusts]] — [[Brūss Dikinsons]] (''Bruce Dickinson''), angļu mūziķis * [[16. augusts]]: ** [[Andžela Baseta]] (''Angela Bassett''), amerikāņu aktrise ** [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] (''Madonna''), amerikāņu mūziķe * [[18. augusts]] — [[Didjē Oriols]] (''Didier Auriol''), Francijas autosportists * [[25. augusts]] — [[Tims Bērtons]] (''Tim Burton''), amerikāņu kinorežisors * [[29. augusts]] — [[Maikls Džeksons]] (''Michael Jackson''), amerikāņu dziedātājs (miris 2009. gadā) === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Olivjē Grujārs]] (''Olivier Grouillard''), sacīkšu braucējs, Formula 1 pilots * [[10. septembris]] — [[Kriss Kolumbuss]] (''Chris Columbus''), amerikāņu režisors * [[16. septembris]] — [[Dženifere Tillija]] (''Jennifer Tilly''), amerikāņu aktrise * [[17. septembris]] — [[Janezs Janša]] (''Janez Janša''), slovēņu politiķis * [[22. septembris]] ** [[Andrea Bočelli]] (''Andrea Bocelli''), itāliešu tenors ** [[Džoana Džeta]] (''Joan Jett''), amerikāņu ģitāriste un dziedātāja === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Andrejs Keiperss]] (''André Kuipers''), Nīderlandes kosmonauts * [[8. oktobris]] — [[Urzula fon der Leiena]] (''Ursula von der Leyen''), vācu politiķe * [[10. oktobris]] — [[Džons Gransfelds]] (''John Mace Grunsfeld''), amerikāņu kosmonauts *[[20. oktobris]] — [[Vigo Mortensens]] (''Viggo Mortensen'') amerikāņu kinoaktieris * [[31. oktobris]] — [[Žanija Longo]] (''Jeannie Longo''), franču riteņbraucēja === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Liļa Budžurova]] (''Lilâ Bucurova''), Krimas tatāru dzejniece un žurnāliste * [[19. novembris]] — [[Aļģirds Butkevičs]] (''Algirdas Butkevičius''), lietuviešu politiķis * [[22. novembris]] — [[Džeimija Lī Kērtisa]] (''Jamie Lee Curtis''), amerikāņu kinoaktrise * [[24. novembris]] — [[Alēns Šabā]] (''Alain Chabat''), Francijas aktieris, komiķis, režisors un scenārists * [[29. novembris]] — [[Džons Mahama]] (''John Mahama''), Ganas prezidents === Decembris === * [[26. decembris]] — [[Adrians Ņūvijs]] (''Adrian Newey''), britu inženieris == Miruši == * [[1. februāris]] — [[Klintons Deivisons]] (''Clinton Davisson''), ASV fiziķis (dzimis 1881. gadā) * [[14. marts]] — [[Aleksandrs Tifērs]] (''Alexandre Tuffère''), franču-grieķu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[17. marts]] — [[Džons Bolands]] (''John Boland''), Īrijas nacionālistu politiķis, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs tenisā (dzimis 1870. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Rozalinda Franklina]] (''Rosalind Franklin''), angļu biofiziķe (dzimusi 1920. gadā) * [[16. jūnijs]] — [[Imre Naģs]] (''Imre Nagy''), Ungārijas Tautas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1896. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Kurts Alders]] (''Kurt Alder''), vācu ķīmiķis (dzimis 1902. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Džordžs Ortons]] (''George Orton''), kanādiešu vieglatlēts, pirmais Kanādas sportists, kas izcīnījis olimpiskās medaļas (dzimis 1873. gadā) * [[22. augusts]] — [[Rožē Martēns di Gārs]] (''Roger Martin du Gard''), franču rakstnieks (dzimis 1881. gadā) * [[26. augusts]] — [[Ralfs Vons-Viljamss]] (''Ralph Vaughan Williams''), angļu komponists (dzimis 1872. gadā) * [[27. augusts]] — [[Ernests Lorenss]] (''Ernest O. Lawrence''), ASV fiziķis (dzimis 1901. gadā) * [[8. septembris]] — [[Emīls Delšambrs]] (''Émile Delchambre''), franču airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1875. gadā) * [[25. septembris]] — [[Džons Votsons (psihologs)|Džons Votsons]] (''John B. Watson''), ASV psihologs (dzimis 1878. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Pijs XII]] (''Pius PP. XII''), Romas pāvests (dzimis 1876. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Helmers Hermansens]] (''Helmer Hermansen''), norvēģu sporta šāvējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Daglass Mosons]] (''Douglas Mawson''), Austrālijas polārpētnieks, ģeologs (dzimis 1882. gadā) * [[24. oktobris]] — [[Džordžs Mūrs]] (''George Moore''), britu filozofs (dzimis 1873. gadā) * [[15. novembris]] — [[Tairons Pauers]] (''Tyrone Power''), amerikāņu aktieris (dzimis 1914. gadā) * [[12. decembris]] — [[Gustavs Sēderstrēms]] (''Gustaf Söderström''), zviedru vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists, olimpiskais čempions virves vilkšanā (dzimis 1865. gadā) {{pg3}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1958. gads| ]] lfz93u3kchl4zypndt260ccjaryxte7 0 38455 4488585 4354107 2026-06-30T22:12:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488585 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Vargs Vikerness |Attēls = Varg Vikernes.jpg |Att_izm = 250px |Apraksts = |Fons = solists |Dz_vārds = dzimis Kristians Vikerness, 18 gadu vecumā oficiāli nomainīja vārdu uz Vargs |Dzimis = 1973. gada 11. februārī |Vieta = {{flagicon|Norway}} [[Bergena]], [[Norvēģija]] |Instrumenti = balss, ģitāra, basģitāra, bungas, sintezators |Žanrs = [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|Melnais metāls]]<br />[[Tumšais ambients]]<br />[[Nāves metāls]] |Nodarbošanās = dziedātājs |Gadi = 1988-pašlaik |Izdevējkompānija = |Darbojies_arī = Uruk-Hai <small>(1988-89)</small><br />[[Old Funeral]] <small>(1990)</small><br />Satanel <small>(1990)</small><br />[[Mayhem]] <small>(1993)</small><br />[[Burzum]] <small>(1991-2020)</small> |Mlapa = http://burzum.org |Dzimums = V }} '''Vargs Vikerness''', dzimis '''Kristians Vikerness''' (dzimis [[1973]]. gada [[11. februāris|11. februārī]] netālu no [[Bergena]]s [[Norvēģija|Norvēģijā]], pašlaik likumīgais vārds ir '''Luijs Kašē'''), pazīstams arī kā '''Grāfs Grišnaks''' ([[norvēģu valoda|norvēģu]]: ''Count Grishnackh''), ir [[Norvēģija]]s [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] [[mūziķis]]. Galvenokārt zināms kā grupas [[Burzum]] dibinātājs un vienīgais dalībnieks, bet ir spēlējis arī basģitāru grupā [[Mayhem]]. Izcietis 16 gadu cietumsodu par Mayhem ģitārista [[Eironimuss|Eironimusa]] slepkavību [[1993]]. gadā. Viņš ir [[neopagānisms|neopagānisma]] novirziena [[odalisms|odalisma]] ideju sekotājs. Dokumentālās filmas ''[[Metal: A Headbanger's Journey]]'' veidotājs [[Sems Duns]] viņu ir nosaucis par visu laiku zināmāko metāla mūziķi, saistībā ar viņa dalību vairāku baznīcu nodedzināšanā Norvēģijā [[1992]]. gadā. == Biogrāfija == Vargs Vikerness dzimis [[1973]]. gada [[11. februāris|11. februārī]] netālu no [[Bergena]]s [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Par [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|metāla]] mūziku sāka interesēties 14 gadu vecumā. Savu pirmo grupu viņš izveidoja [[1988]]. gadā, ko sākumā nosauca sava [[AK-74|mīļākā ieroča]] vārdā — par ''Kalashnikov''. Vēlāk grupas nosaukums tika nomainīts uz ''Uruk-Hai'' ([[urukhaji]] ir [[Sarumans|Sarumanam]] pakļāvīgu [[orki|orku]] paveids ''[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlniekā]]''). Tai laikā viņš arī sāka aizraušanos ar [[Skandināvijas mitoloģija|Skandināvijas mitoloģiju]], kā arī kādu brīdi darbojās [[neonacisms|neonacistiskās]] organizācijās. 1980. gadu beigās Vikerness sāka spēlēt [[nāves metāls|nāves metāla]] grupā [[Old Funeral]], kopā ar nākamajiem grupas [[Immortal]] dibinātājiem [[Abbath]] un [[Demonaz]]. Drīzumā arī savu pastāvēšanu beidza projekts ''Uruk-Hai''. [[1989]]. gadā Vikerness iepazinās ar Eisteinu Ošeti (''Øystein Aarseth''), kas plašāk pazīstams kā [[Euronymous]], kas tai brīdī jau spēlēja grupā [[Mayhem]], kā arī viņam piederēja neliela mūzikas izdevniecība [[Deathlike Silence Productions]] (DSP). [[1991]]. gadā Vikerness sāka savu soloprojektu [[Burzum]], kam ātri vien tika ierakstīti pirmie trīs demoieraksti. Sākotnēji viņš darbojās grupā ar pseidonīmu Grāfs Grišnaks (''Count Grishnackh''; kāda orka vārds no ''Gredzenu pavēlnieka''). Šai laikā viņš arī nomainīja savu oficiālo vārdu no "Kristians" uz "Vargs". Nedaudz vairāk kā gada laikā Vikerness ierakstīja piecus Burzum studijas albumus, kas gan izdoti tika vēlāk. [[1992]]. gada [[6. jūnijs|6. jūnijā]] pilnībā nodega viena no vecākajām Norvēģijas koka baznīcām — Fantoftas baznīca, bet līdz gada beigām tika nodedzinātas vēl septiņas baznīcas. Nodegušās Fantoftas baznīcas fotogrāfiju Vargs izvēlējās kā minialbuma ''[[Aske]]'' vāciņa noformējumu. [[1993]]. gadā viņš uz neilgu brīdi tika aizturēts uz aizdomu pamata par saistību ar baznīcu dedzināšanām, taču viņa vaina toreiz pierādīta netika un drīz vien viņu atbrīvoja. [[1993]]. gadā pēc savstarpēja konflikta Vikerness noslepkavoja [[Eironimuss|Eironimusu]]. Par to, kā arī vēlāk pierādīto saistību ar baznīcu dedzināšanām, viņam tika piespriests maksimālais iespējamais sods — 21 gads cietumā. [[2009. gads|2009]]. gada martā Vargs Vikerness tika izlaists no cietuma, kurā bija pavadījis 16 gadus. Pēc atbrīvošanas no cietuma pārcēlies uz dzīvi [[Francija|Francijā]], apprecējies un legāli mainījis vārdu. Līdz 2013. gadam izdevis vēl trīs albumus [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] stilā, kā arī vienu instrumentālās mūzikas albumu. Ap 2013. gadu Vikerness ar sievu kļuva par aktīviem video blogeriem, vietnē [[YouTube]] izveidojot kanālu ''ThuleanPerspective'', kur tika paustas dažādas neopagānisma idejas. Vikerness bija viens no tiem cilvēkiem, kuriem norvēģu terorists [[Annešs Bērings Breivīks|Anders Bērings Breivīks]] izsūtīja savu manifestu pirms 2011. gada uzbrukuma. Lai gan Vikerness oficiāli nosodīja Breivīka rīcību, tas piesaistīja Francijas varas iestāžu uzmanību. 2013. gadā viņu ar sievu aizturēja Francijas policija un apsūdzēja terora akta plānošanā, pēc tam kad viņa sieva mēģināja iegādāties četrus automātiskos ieročus. Vēlāk gan abi tika atbrīvoti, jo sievai bija oficiāla atļauja iegādāties ieročus un saikni ar terorismu neizdevās pierādīt. Vēlāk Vikerness tika aizturēts vēlreiz un apsūdzēts rasu naidu kurinošu izteikumu publicēšanā savā ''YouTube'" kanālā. 2014. gadā viņam tika piespriesti 6 mēneši nosacīta cietumsoda un 8000 eiro sods. 2018. gadā paziņojis, ka izbeidz sava muzikālā projekta ''Burzum'' darbību. 2019. gadā vietnes ''YouTube'' administrācija slēdza Vikernesa kanālu par šovinisma un neiecietības propagandu. 2020. gadā izdevis vēl vienu mūzikas albumu ar ''Burzum'' nosaukumu, bet vienlaicīgi paziņojis, ka tas būs pēdējais. == Literārā darbība == Vargs Vikerness ir pievērsies arī literārajai darbībai. 1994. gadā, atrodoties cietumā, sarakstījis savu zināmāko darbu ''Vargsmål ''(Varga runa), kas ir viņa ideoloģiskais manifests un aizstāvība. Grāmata lielākoties ir pieejama tikai digitālā formātā, bet 1997. gadā nelielas tirāžas izdošanu drukātā formā finansēja Vikernesa māte. 1998. gadā arī vēl cietumā esot sarakstījis grāmatu ''Germansk Mytologi og Verdensanskuelse'' (Ģermāņu mitoloģija un pasaules uzskats). 2011. gadā publicējis savu grāmatu angļu valodā ''Sorcery and Religion in Ancient Scandinavia'' (Burvestības un reliģija senajā Skandināvijā). Grāmata ir Vikernesa personīga interpretācija un spekulācijas par [[Skandināvija]]s vēsturi [[Akmens laikmets|akmens]] un [[Bronzas laikmets|bronzas laikmetā]]. Rakstījis arī daudzus rakstus Burzum interneta mājaslapai, kā arī savā personālajā blogā. == Diskogrāfija == === ar [[Burzum]] === * ''Demo I'' (1991) * ''Demo II'' (1991) * ''Burzum'' (1992) * ''Aske'' (1993) * ''Det som engang var'' (1993) * ''Hvis lyset tar oss'' (1994) * ''Burzum / Aske'' (1995) * ''Filosofem'' (1996) * ''Dauði Baldrs'' (1997) * ''Hliðskjálf'' (1999) * ''Anthology'' (2002) * ''Belus'' (2010) * ''Fallen'' (2011) * '' From the Depths of Darkness'' (2011) * ''Umskiptar'' (2012). * '' Sôl austan, Mâni vestan'' (2013) * '' The Ways of Yore '' (2014) * ''Thulêan Mysteries '' (2020) === ar [[Mayhem]] === * ''De Mysteriis Dom Sathanas'' (1994) == Ārējās saites == * [http://www.burzum.org/ Varga Vikernesa un Burzum oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20010124065000/http://www.burzum.org/ |date={{dat|2001|01|24||bez}} }} * [https://www.bitchute.com/channel/thuleanperspective/ Bitchute kanāls] * [https://twitter.com/gandalfthewhi19 Twitter konts] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vikerness, Vargs}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas mūziķi]] [[Kategorija:Melnā metāla mūziķi]] [[Kategorija:Neopagāni]] [[Kategorija:Slepkavas]] [[Kategorija:Vestlannē dzimušie]] 69p52wgy2vjecavfzgsliyii17ou5lf 0 38472 4488487 4462676 2026-06-30T12:28:17Z Meistars Joda 781 4488487 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1956. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1956. gads Latvijā}} {{Gads|1956}} {{Gada citi notikumi|1956}} {{Gads citos kalendāros|1956}} '''1956. gads''' ({{rom_sk_gadam|1956}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Sudāna|Sudānā]] beidzās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Ēģipte]]s [[kondomīnija]]. * [[25. janvāris|25.]]—[[26. janvāris]] — [[Somija]]s karavīri iegāja [[Porkala|Porkalā]] pēc tam, kad [[Padomju Savienība|PSRS]] atstāja militāro bāzi. * [[26. janvāris]] — [[Kortinadampreco]], [[Itālija|Itālijā]] sākās [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. === Februāris === * [[11. februāris]] — britu spiegi Gejs Bērdžess (''Guy Burgess'') un Donalds Maklīns (''Donald Maclean'') uzradās Padomju Savienībā pēc piecu gadu pazušanas. * [[25. februāris]] — [[Ņikita Hruščovs]] [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] 20. kongresā uzstājās ar runu, kurā nosodīja [[Josifs Staļins|Staļina]] darbību, novērtējot to kā "personības kultu". === Marts === * [[2. marts]] — [[Maroka]] pasludināja neatkarību no [[Francija]]s. * [[20. marts]] — [[Tunisija]] pasludināja neatkarību no Francijas. * [[23. marts]]: ** [[Pakistāna]] kļuva par pirmo islāma republiku. ** par Pakistānas 1. prezidentu kļuva [[Iskanders Mirza]]. === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Spānija]] atteicās no [[protektorāts|protektorāta]] [[Maroka|Marokā]]. === Maijs === * [[8. maijs]] — tika lauzta [[Indonēzija]]s un [[Nīderlande]]s konstitucionālā savienība. * [[21. maijs]] — virs [[Bikini atols|Bikini atola]], [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] pirmoreiz notika [[ūdeņraža bumba]]s izmēģinājuma sprādziens gaisā. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Molotovs]] atkāpās no [[Padomju Savienība|PSRS]] ārlietu ministra amata. * [[18. jūnijs]] — pēdējie ārzemju karavīri atstāja [[Ēģipte|Ēģipti]]. * [[23. jūnijs]] — [[Gamāls Abdels Nāsers]] kļuva par otro [[Ēģipte]]s prezidentu. === Jūlijs === * [[26. jūlijs]] — [[Ēģipte]]s prezidents [[Gamāls Abdels Nāsers]] pasludināja [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] [[nacionalizācija|nacionalizāciju]]. === Augusts === * [[17. augusts]] — [[Vācija|Rietumvācijā]] tika aizliegta [[Vācijas komunistiskā partija]]. === Septembris === * [[25. septembris]] — tika atklāts zemūdens [[Transatlantijas telefona kabelis]]. === Oktobris === * [[23. oktobris]] — [[Ungārija|Ungārijā]] sākās protesta demonstrācijas pret propadomiski orientēto valdību. * [[26. oktobris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka daļas iegāja [[Ungārija|Ungārijā]]. * [[29. oktobris]]: ** [[Izraēla]] iebruka [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]] un atspieda [[Ēģipte]]s spēkus uz [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]]; ** [[Tanjēra]]s pilsēta tika atkalpievienota [[Maroka]]i; ** [[IBM]] tika radīts pirmais [[cietais disks]] (5 MB). * [[31. oktobris]] — [[Apvienotā Karaliste]] un [[Francija]] sāka Ēģiptes bombardēšanu, lai piespiestu to atvērt Suecas kanālu. === Novembris === * [[1. novembris]] — Izveidoti [[Rietumbengāle]]s, [[Karnātaka]]s, [[Tamilnāda]]s un [[Kerala]]s štati [[Indija|Indijā]]. * [[4. novembris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] bruņotie spēki apspieda sacelšanos [[Ungārija|Ungārijā]]. Tūkstošiem cilvēku tika nogalināti, gandrīz ceturtdaļmiljons pameta valsti. * [[7. novembris]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pēc kuras [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]], [[Francija]]i un [[Izraēla]]i nekavējoties jāatvelk bruņotie spēki un arābu zemēm. * [[22. novembris]] — [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]] sākās [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. === Decembris === * [[23. decembris]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s spēki atstāja [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] reģionu. === Nezināms datums === * [[Polija]]s pilsēta [[Katovice]] atguva savu iepriekšējo nosaukumu — Katovice. No 1953. gada tā tika saukta par ''Staļinogrodu''. * izveidota [[Lībijas Centrālā banka]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[3. janvāris]] — [[Mels Gibsons]] (''Mel Gibson''), ASV aktieris * [[5. janvāris]] — [[Franks Valters Šteinmeiers]] (''Frank-Walter Steinmeier''), vācu politiķis * [[7. janvāris]] — [[Deivids Karūzo]] (''David Caruso''), amerikāņu aktieris * [[12. janvāris]] — [[Nikolajs Noskovs]] (''Николай Иванович Носков''), krievu dziedātājs ;Februāris * [[18. februāris]] — [[Rīdigers Abramčiks]] (''Rüdiger Abramczik''), vācu futbolists, treneris * [[27. februāris]] — [[Anne Veski]] (''Anne Veski''), Igaunijas dziedātāja ;Marts * [[1. marts]] — [[Daļa Grībauskaite]] (''Dalia Grybauskaitė''), Lietuvas politiķe * [[3. marts]] — [[Zbigņevs Boņeks]] (''Zbigniew Boniek''), poļu futbolists, treneris * [[7. marts]] — [[Braians Krenstons]] (''Bryan Cranston''), amerikāņu aktieris, scenārists un režisors * [[12. marts]]: ** [[Leslija Menvila]] (''Lesley Manville''), angļu aktrise ** [[Josts Gipperts]] (''Jost Gippert''), vācu valodnieks * [[19. marts]] — [[Jegors Gaidars]] (''Егор Тимурович Гайдар''), krievu politiķis (miris 2009. gadā) * [[23. marts]] — [[Žuze Manuels Barozu]] (''José Manuel Barroso''), Portugāles politiķis * [[30. marts]] — [[Pols Raizers]] (''Paul Reiser''), amerikāņu aktieris un komiķis ;Aprīlis * [[12. aprīlis]] — [[Valters Saliss]] (''Walter Salles''), brazīliešu kinorežisors * [[16. aprīlis]] — [[Deivids Brauns]] (''David McDowell Brown''), ASV kosmonauts (miris 2003. gadā) * [[30. aprīlis]]: ** [[Žorže Šamine]] (''Jorge Chaminé''), portugāļu baritons ** [[Larss fon Trīrs]] (''Lars von Trier''), dāņu kinorežisors ;Maijs * [[10. maijs]] — [[Vladislavs Ļistjevs]] (''Владислав Николаевич Листьев''), krievu žurnālists (miris 1995. gadā) * [[13. maijs]] — [[Aleksandrs Kaleri]] (''Александр Юрьевич Калери''), Krievijas kosmonauts * [[15. maijs]] — [[Mireks Topolāneks]] (''Mirek Topolánek''), čehu politiķis * [[17. maijs]] — [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (miris 2022. gadā) * [[20. maijs]] — [[Boriss Akuņins]] (''Борис Акунин''), krievu rakstnieks * [[30. maijs]] — [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (miris 2022. gadā) ;Jūnijs * [[2. jūnijs]] — [[Marks Polanskis]] (''Mark Lewis Polansky''), ASV kosmonauts * [[4. jūnijs]] — [[Kīts Deivids]] (''Keith David'') ASV aktieris * [[5. jūnijs]] — [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Alan Searfoss''), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Rolands Pakss]] (''Rolandas Paksas''), Lietuvas prezidents * [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Saldo]] (''Владимир Сальдо''), Ukrainas un Krievijas politiķis ;Jūlijs * [[3. jūlijs]] — [[Mins Auns Hlains]] (''မင်းအောင်လှိုင်''), Mjanmas militārais virsnieks * [[9. jūlijs]] — [[Toms Henkss]] (''Tom Hanks''), ASV aktieris * [[15. jūlijs]] — [[Ians Kērtiss]] (''Ian Curtis''), angļu mūziķis (miris 1980. gadā) ;Augusts * [[12. augusts]] — [[Brūss Grīnvuds]] (''Bruce Greenwood''), Kanādas aktieris * [[20. augusts]] — [[Džoana Allena]] (''Joan Allen''), ASV aktrise * [[23. augusts]] — [[Deivids Volfs]] (''David Wolf''), ASV kosmonauts ;Septembris * [[23. septembris]] — [[Paolo Rosi]] (''Paolo Rossi''), itāļu futbolists (miris 2020. gadā) * [[29. septembris]] — [[Sebastjans Ko]] (''Sebastian Coe''), britu vieglatlēts, politiķis ;Oktobris * [[1. oktobris]]: ** [[Andruss Ansips]] (''Andrus Ansip''), Igaunijas politiķis ** [[Terēza Meja]] (''Theresa May''), Apvienotās Karalistes premjerministre * [[4. oktobris]] — [[Kristofs Valcs]] (''Christoph Waltz''), austriešu aktieris * [[8. oktobris]] — [[Dženisa Vosa]] (''Janice E. Voss''), ASV kosmonaute (mirusi 2012. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Meja Džemisone]] (''Mae Jemison''), ASV kosmonaute * [[21. oktobris]] — [[Kerija Fišere]] (''Carrie Fisher''), ASV aktrise, romānu rakstniece, scenāriste (mirusi 2016. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Mahmūds Ahmadīnežāds]] (محمود احمدی نژاد; ''Mahmūd Ahmadinezhād''), Irānas prezidents ;Decembris * [[7. decembris]] — [[Lerijs Bērds]] (''Larry Bird''), ASV basketbolists * [[8. decembris]] — [[Andrjus Kubiļus]] (''Andrius Kubilius''), Lietuvas politiķis * [[9. decembris]] — [[Imangali Tasmagambetovs]] (''Иманғали Нұрғалиұлы Тасмағамбетов''), Kazahstānas politiķis == Miruši == * [[13. janvāris]] — [[Lionels Feiningers]] (''Lyonel Feininger''), vācu/amerikāņu mākslinieks (dzimis 1871. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Konstantīns Petss]] (''Konstantin Päts''), Igaunijas prezidents (dzimis 1874. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Aleksandrs Korda]] (''Alexander Korda''), britu kinorežisors (dzimis 1893. gadā) * [[31. janvāris]] — [[Alans Aleksandrs Milns]] (''Alan Alexander Milne''), angļu rakstnieks (dzimis 1882. gadā) * [[3. februāris]] — [[Emils Borels]] (''Émile Borel''), franču matemātiķis (dzimis 1871. gadā) * [[13. februāris]] — [[Jans Lukasevičs]] (''Jan Łukasiewicz''), poļu matemātiķis (dzimis 1878. gadā) * [[18. februāris]] — [[Gistavs Šarpentjē]] (''Gustave Charpentier''), franču komponists (dzimis 1860. gadā) * [[7. marts]] — [[Johaness Gandils]] (''Johannes Gandil''), dāņu futbolists un vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs futbolā (dzimis 1873. gadā) * [[12. marts]] — [[Boleslavs Beruts]] (''Bolesław Bierut''), poļu komunistu līderis, Polijas prezidents (dzimis 1892. gadā) * [[17. marts]] — [[Irēna Žolio-Kirī]] (''Irène Joliot-Curie''), franču fiziķe (dzimusi 1897. gadā) * [[18. marts]] — [[Benžamins Gleizers]] (''Benjamin Glazer''), ziemeļīru scenārists un kinorežisors (dzimis 1887. gadā) * [[20. marts]] — [[Vilhelms Miklass]] (''Wilhelm Miklas''), Austrijas prezidents (dzimis 1872. gadā) * [[7. maijs]] — [[Jozefs Hofmanis]] (''Josef Hoffmann''), austriešu arhitekts un dizainers (dzimis 1870. gadā) * [[13. maijs]] — [[Emīls Nolde]] (''Emil Nolde''), vācu mākslinieks (dzimis 1876. gadā) * [[15. maijs]] — [[Džeks Zīlijs]] (''Jack Zealley''), angļu futbolists (dzimis 1874. gadā) * [[20. maijs]] ― [[Zoltāns Halmai]] (''Halmay Zoltán''), ungāru peldētājs un vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1881. gadā) * [[24. maijs]] — [[Pjērs Almāns]] (''Pierre Allemane'') franču futbolists (dzimis 1882. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Panajotis Paraskevopuls]] (''Παναγιώτης Παρασκευόπουλος''), grieķu vieglatlēts, un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (1875. gadā) * [[13. augusts]] — [[Jakubs Kolass]] (''Якуб Колас''), baltkrievu rakstnieks (dzimis 1882. gadā) * [[14. augusts]]: ** [[Bertolts Brehts]] (''Bertolt Brecht''), vācu dzejnieks, dramaturgs, teātra direktors (dzimis 1898. gadā) ** [[Konstantīns fon Neirats]] (''Konstantin von Neurath''), vācu politiķis (dzimis 1873. gadā) * [[22. septembris]] — [[Frederiks Sodijs]] (''Frederick Soddy''), angļu ķīmiķis (dzimis 1877. gadā) * [[28. septembris]] — [[Viljams Boings]] (''William Boeing''), ASV uzņēmējs (dzimis 1881. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Leons Tjēbo]] (''Léon Thiébaut''), franču paukotājs, olimpiskais medaļnieks (dzimis 1880. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Risto Riti]] (''Risto Ryti''), Somijas prezidents (dzimis 1889. gadā) * [[1. novembris]] — [[Pjetro Badoljo]] (''Pietro Badoglio''), itāļu karavīrs un politiķis (dzimis 1871. gadā) * [[25. novembris]] — [[Oleksandrs Dovženko]] (''Олександр Довженко''), ukraiņu kinorežisors un scenārists (dzimis 1894. gadā) * [[3. decembris]] — [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Александр Михайлович Родченко''), krievu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[5. decembris]] — [[Kristiāns Kristensens]] (''Christian Christensen''), dāņu vieglatlēts (dzimis 1876. gadā) * [[6. decembris]] — [[Džons Geigers]] (''John Geiger''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1873. gadā) * [[14. decembris]] — [[Juho Kusti Pāsikivi]] (''Juho Kusti Paasikivi''), Somijas prezidents (dzimis 1870. gadā) * [[14. decembris]] — [[Ādolfs Klingelhēfers]] (''Adolphe Klingelhoefer''), franču vieglatlēts un regbija spēlētājs (dzimis 1880. gadā) * [[22. decembris]] — [[Anrī Kallo]] (''Henri Callot''), franču paukotājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) {{Gg7}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1956. gads| ]] 6z63ludtpigex2q6o53cswxlmihkk1q 0 38622 4488535 4407545 2026-06-30T16:45:13Z Egilus 27634 4488535 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Kolkasrags |vietējais nosaukums = |attēls = Kolkas rags.jpg |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Latvija |reljefa_karte = jā |mark = Orange_pog.svg |position = |izvietojums = |apskalo = |atdala = [[Rīgas līcis]] |atdala1 = [[Irbes šaurums]] |latd=57|latm=45|lats= 33|latNS=N |longd=22|longm=36|longs=15|longEW=E |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{LVA}} |valsts adm vienības tips1 = Novads |valsts adm vienība1 = [[Talsu novads]] |valsts adm vienības tips2 = Pagasts |valsts adm vienība2 = [[Kolkas pagasts]] |piezīme = }} '''Kolkasrags''' ({{val|liv|Kūolka nanā}}) ir [[Kurzemes pussala]]s tālākais ziemeļu punkts [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]]. [[Zemesrags]] atdala [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Dienvidos no Kolkasraga atrodas ciems [[Kolka]]. Saskaroties jūras un līča ūdeņiem, veidojas virpuļi, kas ir bīstami peldētājiem. No Kolkasraga uz ziemeļaustrumiem stiepjas aptuveni 6—7 kilometrus gara un 2 metrus dziļa sēre, kuras pamatā ir [[dolomīts|dolomīta]] sēklis. Sēres galā atrodas [[Kolkas bāka]], kura uz mākslīga paaugstinājuma tika uzcelta 1884. gadā, bet kopš 1985. gada šī bāka darbojas automātiski. Kolkasrags ir pazīstams kā [[putnu vērošana]]s vieta, jo šeit ir intensīvākais putnu migrācijas ceļš [[Latvija]]s teritorijā. Dažās aprīļa dienās ik stundu to pārlido 30—50 tūkstoši putnu.{{nepieciešama atsauce}} Pēdējā desmitgadē Kolkasraga smaile un piekraste ir ievērojami izskalotas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/aktuali/nav-vairs-kolkasraga-turisti-steidz-aplukot-zem-udens-nonakuso-kolkasragu.44192|title="Nav vairs Kolkasraga!" Tūristi steidz aplūkot zem ūdens nonākušo Kolkasragu|website=lasi.lv|access-date=2026-06-30|language=lv}}</ref> == Nosaukums == Nosaukums Kolka saistāms ar [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] izplatītu vārdu: tas pielīdzināms [[Igauņu valoda|igauņu]] — ''kolgas, kolk,'' [[Somu valoda|somu]] ''kolkka'' — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme — [[jūras līcis]]. Tomēr [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]] šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka "Kolka" ir igauņu izcelsmes nosaukums. Lībiešu lietotais Kolkasraga apzīmējums ''Kūolka nanā'' burtiski tulkojams kā "Kolkas deguns".<ref name=":o" >{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?page_id=71|title=Par Kolku|access-date=2023-04-04|language=lv|archive-date=2022-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20221219101716/http://www.kolka.lv/?page_id=71}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas 1915.jpg|thumb|200px|left|Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas (1915).]] Kolkasrags ir viena no rakstu avotos vissenāk pieminētajām vietām Latvijas teritorijā (vēsturiskais tā nosaukums bija ''Domesnes'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dundaga.lv/kolka/pagasts |title=Ziņas par Dundagas novada Kolkas pagastu |access-date={{dat|2011|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120419000555/http://www.dundaga.lv/kolka/pagasts |archivedate={{dat|2012|04|19||bez}} }}</ref> [[Mervalas rūnu akmens]], kas tiek datēts ap 1040. gadu, piemin [[vikingi|vikingu]] Svenu, kas bieži braucis ap Kolkasragu (''Tumisnis'') uz [[Zemgale|Zemgali]] (''Simkala'').<ref name=":o" /> Kolkasraga sērē guļ neskaitāmu laivu un kuģu atliekas. Senatnē šo sēkli dēvēja par "ļaunā milža Toma degunu".<ref>http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/old_docs/kolkas_pag3.doc{{Novecojusi saite}}</ref> Nostāsti vēstī, ka Kolkasragā, brīdinot jūrniekus, senatnē tika dedzināti ugunskuri. Laiku pa laikam jūras laupītāji pārvietojuši ugunskurus uz [[Šlīteres Zilie kalni|Zilajiem kalniem]], un kuģi uzskrējuši sēkļos. Vietējie iedzīvotāji sevi agrāk sauca par “rāndalist” — jūrmalniekiem.{{Nepieciešama atsauce}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080510074608/http://web.telia.com/~u58110628/so198mervalla.html Mervalas rūnu akmens foto, uz kura minēts Kolkasraga vārds] * [https://web.archive.org/web/20110319105234/http://www.kolkasrags.lv/lv Kolkasrags] * [http://www.kolka.lv Informācija par Kolku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220204065934/http://www.kolka.lv/ |date={{dat|2022|02|04||bez}} }} {{Latvijas zemesragi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas zemesragi]] [[Kategorija:Kolkas pagasts]] axfqb5ptvbiz50csyh3i8e8g9mpuw1u 0 40644 4488709 4347335 2026-07-01T09:10:34Z Meistars Joda 781 4488709 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1994. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1994. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1994}} {{Gada citi notikumi|1994}} {{Gads citos kalendāros|1994}} '''1994. gads''' ({{Rom sk gadam|1994}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā [[Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgums]] (NAFTA); ** [[Zapatistas Nacionālās Atbrīvošanas armija]] sāka karu [[Čiapasa]]s štatā, [[Meksika|Meksikā]]. ** izveidota [[Eiropas Ekonomikas zona]]. * [[12. janvāris]] — [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] tikās ar [[Čehija]]s, [[Slovākija]]s, [[Ungārija]]s un [[Polija]]s [[prezidents|prezidentiem]]. * [[14. janvāris]] — ASV prezidents Bills Klintons [[Maskava|Maskavā]] ar [[Krievija]]s prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]] parakstīja vienošanos, pēc kuras [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|raķetes]] vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem, kā arī nolēma likvidēt [[kodolieroči|kodolarsenālu]] [[Ukraina|Ukrainā]]. * [[17. janvāris]] — [[Losandželosa|Losandželosu]] satricināja 6,7 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 61 cilvēki, {{sk|26029}} zaudēja pajumti. * [[19. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumus piemeklēja rekordliels aukstums; [[Indiāna]]s štatā fiksēta temperatūra {{nobr|-38 °C}}, zemākā štata vēsturē. === Februāris === * [[2. februāris]] — par [[Venecuēla]]s prezidentu kļuva [[Rafaels Kaldera]]. [[Attēls:William Perry official DoD photo.jpg|thumb|150px|Viljams Perijs]] * [[3. februāris]] — [[Viljams Perijs]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības sekretāru]]. * [[12. februāris]] — [[27. februāris]] — [[Lillehammere]]s pilsētā [[Norvēģija|Norvēģijā]] norisinājās [[17. ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts]] — četri teroristi tika nopratināti [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] spridzināšanas lietā. * [[6. marts]] — referendumā [[Moldova|Moldovā]] tika izlemts neapvienoties ar [[Rumānija|Rumāniju]]. * [[15. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki atstāja [[Somālija|Somāliju]]. === Aprīlis === * [[6. aprīlis]] — [[Ruanda]]s prezidents [[Zuvenals Habiarimana]] un [[Burundija]]s prezidents [[Kipriens Ntariamira]] gāja bojā, kad to lidmašīna tika notriekta ar raķeti netālu no [[Kigali]], Ruandā. * [[7. aprīlis]] — Kigali, Ruandā sākās [[Ruandas genocīds]]. * [[16. aprīlis]] — referendumā [[Somija|Somijā]] tika atbalstīta pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i. * [[27. aprīlis]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikā]] notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] pārstāvjiem. * [[30. aprīlis]] — kvalifikācijas braucienos gāja bojā [[Austrija]]s [[Formula 1|F1]] pilots [[Rolands Racenbergers]]. === Maijs === [[Attēls:Ayrton Senna Imola 1989 Cropped.jpg|thumb|160px|Airtons Senna]] * [[1. maijs]] — pēc smagas avārijas [[1994. gada Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno Grand Prix sacīkstēs]] gāja bojā trīskārtējais [[F1 čempionu saraksts|F1 čempions]] [[Brazīlija|brazīlietis]] [[Airtons Senna]]. * [[4. maijs]] — [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] un [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]s līderis [[Jāsirs Arafāts]] paraksta vienošanos par palestīniešu pašpārvaldes izveidi. * [[6. maijs]] — pēc septiņu gadu celtniecības tika atklāts [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Lamanša tunelis]], kas savienoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ar [[Francija|Franciju]]. * [[10. maijs]] — par pirmo melnādaino [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikas]] prezidentu kļuva [[Nelsons Mandela]]. * [[12. maijs]]: ** [[hokejs]] kļuva par [[Kanāda]]s oficiālo ziemas sporta veidu. ** negaidīti nomira Apvienotās Karalistes [[leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|leiboristu partija]]s līderis [[Džons Smits]]. * [[17. maijs]] — [[Malāvija|Malāvijā]] notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas. === Jūnijs === * [[14. jūnijs]] — [[Ņujorkas "Rangers"]] izcīnīja pirmo [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] titulu 54 gadu laikā. * [[15. jūnijs]] — [[Izraēla]] un [[Vatikāns]] nodibināja pilnas diplomātiskās attiecības. * [[23. jūnijs]] — [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] svinēja simt gadu jubileju. * [[28. jūnijs]] — [[Japāna]]s reliģiskas grupas [[Aum Šinrikjo]] dalībnieki izlaida [[zarīns|zarīna]] gāzi [[Macumoto (Japāna)|Macumoto]]; 7 cilvēki gāja bojā, 660 hospitalizēti. === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas]] futbolists [[Andress Eskobars]] tika nošauts [[Medeljina|Medeljinā]]. Tiek uzskatīts, ka viņš tika nogalināts par to, ka iesita bumbu pats savos vārtos [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa spēlē]]. ** [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]] eksplodēja [[metro]] ielikta bumba. Tika nogalināti 123 cilvēki un vēl 40 ievainoti. * [[7. jūlijs]] — [[Ziemeļjemena]]s spēki ieņēma [[Adena|Adenu]]. * [[15. jūlijs|15.]]—[[21. jūlijs]] — [[Šūmeikera—Levi komēta 9|Šūmeikera—Levi komētas 9]] atliekas nokrita uz [[Jupiters (planēta)|Jupitera]]. * [[17. jūlijs]] — savu ceturto pasaules čempionu titulu futbolā izcīnīja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlase]], finālā uzveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] ar 3:2 soda sitienu sērijā (pamatlaika rezultāts — 0:0). * [[25. jūlijs]] — [[Izraēla]] un [[Jordānija]] noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada. === Augusts === * [[Augusts]] — izveidota [[Islande|islandiešu]] [[postroks|postroka]] grupa — ''[[Sigur Rós]]''. * [[1. augusts]] — ugunsgrēks iznīcināja [[Noridža]]s bibliotēku [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. * [[12. augusts]] — streiku uzsāka [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] beisbolisti. * [[31. augusts]] — [[Krievija]]s armija atstāja [[Igaunija|Igauniju]]. === Septembris === * [[3. septembris]] — [[Krievija]] un [[Ķīna|Ķīnas Tautas republika]] parakstīja vienošanos, pēc kuras [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|raķetes]] vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem. * [[19. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki bez asins izliešanas izcēlās [[Haiti]], lai atjaunotu likumīgā prezidenta [[Žans-Betrāns Aristīds|Žana-Betrāna Aristīda]] varu. * [[28. septembris]] — [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] nogrima kuģis ''[[Estonia (prāmis)|Estonia]]'', bojā gāja 852 cilvēki. === Oktobris === * [[12. oktobris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zaudēja sakarus ar [[Venera (planēta)|Veneras]] [[Starpplanētu zonde|zondi]] ''[[Magellan (zonde)|Magellan]]'' pēc tam, kad tā kontrolēti tika novirzīta planētas atmosfērā. * [[15. oktobris]] — [[Haiti]] atgriezās prezidents [[Žans Bertrāns Aristīds]] pēc trim trimdā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pavadītiem gadiem. * [[31. oktobris]] — ASV dibināts [[Nāves ielejas nacionālais parks]]. === Novembris === * [[5. novembris]] — [[ASV prezidents|ASV eksprezidents]] [[Ronalds Reigans]] paziņoja par to, ka viņam ir [[Alcheimera slimība]]. * [[13. novembris]] — [[Zviedrija]]s iedzīvotāji referendumā nobalsoja par iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. * [[18. novembris]] — dibināta [[Igaunijas Reformu partija]]. * [[20. novembris]] — [[Angola]]s valdība un nemiernieku organizācija [[UNITA]] parakstīja [[Lusaka]]s protokolu. === Decembris === * [[11. decembris]] — [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] apstiprināja karaspēka ievešanu [[Čečenija|Čečenijā]]. * [[15. decembris]] — izlaista [[tīmekļa pārlūkprogramma]]s ''[[Netscape Navigator]]'' pirmā versija. == Kultūra == * [[12. februāris]] — tika nozagta slavenā [[Edvards Munks|Edvarda Munka]] glezna "[[Kliedziens]]". * [[1. marts]] — rokgrupa ''[[Nirvana]]'' sniedza savu pēdējo koncertu, [[Minhene]]s pilsētā, [[Vācija|Vācijā]]. * [[21. marts]] — tika pasniegtas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s. [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filma "[[Šindlera saraksts]]" ieguva 7 balvas, tostarp balvu par labāko filmu. * [[8. aprīlis]] — grupas ''Nirvana'' solists [[Kurts Kobeins]] tika atrasts miris savās mājās. Viņa draugi un radinieki apgalvoja, ka ir redzējuši viņu pirms 3 dienām dzīvu. Kobeina nāve tiek uzskatīta par pašnāvību. * [[22. septembris]] — tika parādīta populārā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] seriāla "[[Draugi (seriāls)|Draugi]]" pirmā sērija. * [[3. decembris]] — ''[[Sony]]'' izlaida spēļu konsoli ''[[PlayStation]]''. == Dzimuši == ;Janvāris * [[12. janvāris]] — [[Emre Džans]] (''Emre Can''), vācu futbolists * [[15. janvāris]] — [[Ēriks Daiers]] (''Eric Dier''), angļu futbolists ;Februāris * [[1. februāris]] — [[Džūlija Gārnere]] (''Julia Garner''), amerikāņu aktrise * [[8. februāris]] — [[Hakans Čalhanoglu]] (''Hakan Çalhanoğlu''), turku futbolists * [[6. februāris]] — [[Čārlijs Hītons]] (''Charlie Heaton'') angļu aktieris un mūziķis * [[23. februāris]] — [[Dakota Faninga]] (''Dakota Fanning''), amerikāņu aktrise * [[24. februāris]] — [[Raiens Freizers]] (''Ryan Fraser''), skotu futbolists ;Marts * [[1. marts]] — [[Džastins Bībers]] (''Justin Bieber''), kanādiešu dziedātājs * [[3. marts]] — [[Abdulajs Turē]] (''Abdoulaye Touré''), Gvinejas futbolists * [[7. marts]] — [[Džordans Pikfords]] (''Jordan Pickford''), angļu futbolists * [[9. marts]] — [[Leila Adžametova]] (''Leylâ İlyas qızı Acametova''), Krimas tatāru izcelsmes Ukrainas vieglatlēte * [[10. marts]] — [[Kristians Nergords]] (''Christian Nørgaard''), Dānijas futbolists * [[11. marts]] — [[Endrū Robertsons]] (''Andrew Robertson''), skotu futbolists * [[14. marts]] — [[Ansels Elgorts]] (''Ansel Elgort''), amerikāņu aktieris ;Aprīlis * [[7. aprīlis]] — [[Roberto Galjardīni]] (''Roberto Gagliardini''), itāļu futbolists * [[8. aprīlis]] — [[Kārlis Lasmanis]], latviešu basketbolists * [[12. aprīlis]] — [[Sīrša Ronana]] (''Saoirse Ronan''), īru izcelsmes amerikāņu aktrise * [[26. aprīlis]] — [[Odisejs Vlahodims]] (''Οδυσσέας Βλαχοδήμος''), grieķu futbolists ;Maijs * [[6. maijs]]: ** [[Mateo Kovačičs]] (''Mateo Kovačić''), horvātu futbolists ** [[Huans Muso]] (''Juan Musso''), Argentīnas futbolists * [[14. maijs]] — [[Markiņuss]] (''Marquinhos''), brazīliešu futbolists * [[20. maijs]] — [[Pjotrs Zeliņskis]] (''Piotr Zieliński''), poļu futbolists * [[24. maijs]] — [[Emma Makeona]] (''Emma McKeon''), austrāliešu peldētāja * [[27. maijs]] — [[Šonesijs Bārbers]] (''Shawnacy Barber''), ASV dzimis Kanādas vieglatlēts (miris 2024. gadā) * [[28. maijs]] — [[Džons Stounss]] (''John Stones''), angļu futbolists ;Jūnijs * [[15. jūnijs]] — [[Injaki Viljamss]] (''Iñaki Williams''), Ganas futbolists * [[28. jūnijs]] — [[Alesio Kranjo]] (''Alessio Cragno''), itāļu futbolists ;Jūlijs * [[6. jūlijs]] — [[Hoans Hordans]] (''Joan Jordán''), spāņu futbolists * [[17. jūlijs]] — [[Viktors Lindelēfs]] (''Victor Lindelöf''), zviedru futbolists * [[20. jūlijs]] — [[Solijs Mārčs]] (''Solly March''), angļu futbolists ;Augusts * [[8. augusts]] — [[Šansels Mbemba]] (''Chancel Mbemba''), Kongo DR futbolists * [[10. augusts]] — [[Bernardu Silva]] (''Bernardo Silva''), portugāļu futbolists * [[17. augusts]] — [[Taisa Fārmiga]] (''Taissa Farmiga''), amerikāņu aktrise * [[18. augusts]] — [[Morgans Sansons]] (''Morgan Sanson''), franču futbolists ;Septembris * [[8. septembris]] — [[Brunu Fernandešs]] (''Bruno Fernandes''), portugāļu futbolists * [[16. septembris]] — [[Aleksandrs Mitrovičs]] (''Александар Митровић''), serbu futbolists * [[23. septembris]] — [[Jerri Mina]] (''Yerry Mina''), kolumbiešu futbolists ;Oktobris * [[18. oktobris]] — [[Džons Makgins]] (''John McGinn''), skotu futbolists * [[27. oktobris]] — [[Kurts Zumā]] (''Kurt Zouma''), franču futbolists ;Novembris * [[22. novembris]] — [[Deikars Montgomerijs]] (''Dacre Montgomery''), austrāliešu aktieris * [[25. novembris]] — [[Stanislavs Lobotka]] (''Stanislav Lobotka''), slovāku futbolists ;Decembris * [[4. decembris]] — [[Leandro Trosārs]] (''Leandro Trossard''), beļģu futbolists * [[8. decembris]] — [[Rahīms Stērlings]] (''Raheem Sterling''), angļu futbolists * [[19. decembris]] — [[Katrina Lehisa]] (''Katrina Lehis''), igauņu paukotāja * [[28. decembris]] — [[Ādams Pītijs]] (''Adam Peaty''), angļu peldētājs == Miruši == * [[20. janvāris]] — [[Mets Bazbijs]] (''Matt Busby''), skotu futbolists un treneris (dzimis 1909. gadā) * [[2. februāris]] — [[Marija Gimbutiene]] (''Marija Gimbutienė''), lietuviešu/amerikāņu arheoloģe (dzimusi 1921. gadā) * [[6. februāris]] — [[Džozefs Kotens]] (Joseph Cotten), amerikāņu aktieris (dzimis 1905. gadā) * [[7. februāris]] — [[Vitolds Lutoslavskis]] (''Witold Lutosławski''), poļu komponists (dzimis 1913. gadā) * [[14. februāris]] — [[Andrejs Čikatilo]] (''Андрей Чикатило''), krievu sērijveida slepkava (dzimis 1936. gadā) * [[4. marts]] — [[Džons Kendijs]] (''John Candy''), kanādiešu aktieris (dzimis 1950. gadā) * [[6. marts]] — [[Melina Merkuri]] (''Μελίνα Μερκούρη''), grieķu aktrise un politiķe (dzimusi 1920. gadā) * [[9. marts]] — [[Fernando Rejs]] (''Fernando Rey''), spāņu aktieris (dzimis 1917. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Kurts Kobeins]] (''Kurt Cobain''), ASV mūziķis (dzimis 1967. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Ričards Niksons]] (''Richard Nixon''), ASV prezidents (dzimis 1913. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Rolands Racenbergers]] (''Roland Ratzenberger''), Austrijas autosportists (dzimis 1960. gadā) * [[1. maijs]] — [[Airtons Senna]] (''Ayrton Senna''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1960. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ērihs Honekers]] (''Erich Honecker''), VDR politiķis (dzimis 1912. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Henrijs Mansīni]] (''Henry Mancini''), amerikāņu komponists (dzimis 1924. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Andress Eskobars]] (''Andrés Escobar''), Kolumbijas futbolists (dzimis 1967. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džons Smits]] (''John Smith''), britu politiķis (dzimis 1938. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Kims Irsens]] (''김일성''), Ziemeļkorejas līderis (dzimis 1912. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Džulians Švingers]] (''Julian Schwinger''), ASV fiziķis (dzimis 1918. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (''Dorothy Crowfoot Hodgkin''), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā) * [[11. septembris]] — [[Džesika Tendija]] (''Jessica Tandy''), angļu aktrise (dzimusi 1909. gadā) * [[17. septembris]] — [[Kārlis Popers]] (''Karl Popper''), austriešu/britu filozofs (dzimis 1902. gadā) * [[19. augusts]] — [[Lainuss Polings]] (''Linus Pauling''), ASV ķīmiķis (dzimis 1901. gadā) {{pg6}} {{commons}} [[Kategorija:1994. gads| ]] shy0m65uus1cf7dny6xtbuylfsaq732 0 41328 4488583 4410081 2026-06-30T22:01:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488583 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Vankdorfas Šveices stadions | native_name = ''Wankdorf'' | image = The Wankdorf Stadium before a Champions League Match (2021).jpg | map_type = Šveice | latNS = N | latd = 46 | latm = 57 | lats = 47.40 | longEW = E | longd = 7 | longm = 27 | longs = 53.40 | location = {{vieta|Šveice|Berne}} | built = 2003.—2005. gadā | opened = {{dat|2005|7|30||bez}} | surface = zāle | cost = 350 miljoni [[CHF]] | dimensions = 105 x 68 m | cap_concert = 45000 | cap_football = 32000 | tenants = ''[[BSC Young Boys]]'' }}{{Euro 2008 stadioni}} '''Vankdorfas Šveices stadions''' ({{Val-fr|Stade de Suisse Wankdorf}}) ir futbola stadions [[Berne|Bernē]], [[Šveice|Šveicē]]. Tajā savas mājas spēles aizvada vietējais futbola klubs "[[BSC Young Boys]]". Tajā ir 32 000 skatītāju sēdvietu. Šobrīd tas ir otrs lielākais stadions Šveicē ietilpības ziņā. "Stade de Suisse" vietā kādreiz atradās [[Vankdorfas stadions]], kas tika nojaukts [[2001. gads|2001]]. gadā. Jaunais stadions tika atklāts [[2005. gads|2005]]. gada 30. jūlijā. Vankdorfas Šveices stadiona pārbūve izmaksāja aptuveni 350 miljonus [[eiro]]. Vankdorfas Šveices stadionā [[2008. gads|2008]]. gadā notiks trīs [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas futbola čempionāta]] C grupas spēles, tas ir viens no astoņiem stadioniem, kuros norisināsies čempionāts. [[2007. gads|2007]]. gada 14. janvārī stadionā notika [[hokejs|hokeja]] spēle starp [[SC Bern]] un [[SC Langnau]], sapulcējot vairāk nekā 30 000 skatītāju, kas hokejam ir liels skaits. == Ārējās saites == {{Commons category|Wankdorf Stadium}} * [https://www.bscyb.ch/stadion-wankdorf Stadion Wankdorf], bscyb.ch {{de ikona}} * [https://events.bscyb.ch/ Events] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251202181710/https://events.bscyb.ch/ |date={{dat|2025|12|02||bez}} }}, bscyb.ch {{de ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Šveice-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola stadioni Šveicē]] [[Kategorija:Berne]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā stadioni]] hcwtuczrl99dwn02iq6ya7icyetbgxt 0 42077 4488667 4363885 2026-07-01T07:11:06Z Meistars Joda 781 4488667 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1971. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1971. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1971}} {{Gada citi notikumi|1971}} {{Gads citos kalendāros|1971}} '''1971. gads''' ([[romiešu skaitļi|MCMLXXI]]) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[25. janvāris]]: ** [[Himāčala Pradēša]] kļuva par [[Indija]]s 18. štatu. ** [[Uganda|Ugandā]] notika valsts apvērsums, kā rezultātā par valsts prezidentu kļuva [[Idi Amins]]. * [[31. janvāris]] — Apollo programma: lidojumam uz Mēnesi palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 14]]''. === Marts === * [[26. marts]] — sākās [[Bangladešas Neatkarības karš]]. === Aprīlis === * [[19. aprīlis]] — [[Bangladeša]]s valdība aizbēga uz [[Indija|Indiju]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — apstiprināts pašreizējais [[Papua-Jaungvinejas karogs]]. === Augusts === * [[9. augusts]] — [[Indija]] parakstīja sadarbības līgumu ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] === Septembris === * [[29. septembris]] — [[ciklons]] [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]] un [[Orisa|Orisas štatā]], [[Indija|Indijā]] nogalināja 10 000 cilvēkus. === Novembris === * [[24. novembris]] — [[D. B. Kūpers]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]] nolaupīja lidmašīnu ''[[Boeing 727]]'', saņēma {{sk|200000}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]] izpirkuma maksu un izlēca ar izpletni no tās, pazūdot bez pēdām. === Decembris === * [[2. decembris]] — apvienojoties [[Abū Dabī emirāts|Abū Dabī]], [[Adžmānas emirāts|Adžmānas]], [[Fudžeiras emirāts|Fudžeiras]], [[Sārdža]]s, [[Dubaija]]s un [[Ummelkaivaina]]s emirātiem, tika izveidoti [[Apvienotie Arābu Emirāti]]. * [[3. decembris]] — sākās karš starp [[Indija|Indiju]] un [[Pakistāna|Pakistānu]] * [[7. decembris]]: ** pieņemts pašreizējais [[Bahamu ģerbonis]]. ** par Pakistānas premjerministru kļuva [[Nuruls Amins]]. * [[16. decembris]]: ** Bangladešas uzvaras diena. Beidzās karš starp Indiju un Pakistānu. [[Bangladeša]] kļuva par neatkarīgu valsti. ** izveidota [[Bangladešas Banka]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[15. janvāris]] — [[Redžīna Kinga]] (''Regina King''), amerikāņu aktrise un režisore * [[17. janvāris]]: ** [[Ričards Bērnss]] (''Richard Burns''), angļu autosportists (miris 2005. gadā) ** ''[[Kid Rock]]'' (Roberts Džeimss Ričijs), ASV mūziķis un aktieris * [[18. janvāris]]: ** [[Džonatans Deiviss]] (''Jonathan Davis''), ASV dziedātājs ** [[Kristians Fitipaldi]] (''Christian Fittipaldi''), Brazīlijas autosportists ** [[Hoseps Gvardiola]] (''Josep Guardiola''), Spānijas futbolists un treneris * [[21. janvāris]] — [[Luka Badoers]] (''Luca Badoer''), Itālijas autosportists ;Februāris * [[8. februāris]] — [[Andruss Vērpalu]] (''Andrus Veerpalu''), igauņu distanču slēpotājs * [[11. februāris]] — [[Demjens Lūiss]] (''Damian Lewis''), angļu aktieris un kinoproducents * [[20. februāris]] — [[Jari Litmanens]] (''Jari Litmanen''), somu futbolists * [[24. februāris]] — [[Pedro de la Rosa]] (''Pedro de la Rosa''), Spānijas autosportists * [[25. februāris]] — [[Šons Astins]] (''Sean Astin''), amerikāņu aktieris un režisors ;Marts * [[10. marts]] — [[Džons Hemms]] (''Jon Hamm''), amerikāņu aktieris * [[27. marts]] — [[Deivids Kulthārds]] (''David Coulthard''), Apvienotās Karalistes autosportists * [[31. marts]]: ** [[Pāvels Burē]] (''Павел Буре''), Krievijas hokejists ** [[Jūens Makgregors]] (''Ewan McGregor''), skotu aktieris ;Aprīlis * [[1. aprīlis]] — [[Šindži Nakano]] (中野 信治), Japānas autosportists * [[3. aprīlis]] — [[Vitālijs Astafjevs]], Latvijas futbolists * [[9. aprīlis]] — [[Žaks Vilnēvs]] (''Jacques Villeneuve''), Kanādas autosportists * [[11. aprīlis]] — [[Olivers Rīdels]] (''Oliver Riedel''), vācu mūziķis * [[15. aprīlis]] — [[Ivo Rīegs]] (''Ivo Rüegg''), Šveices bobslejists * [[16. aprīlis]] — [[Svens Fišers]] (''Sven Fischer''), Vācijas biatlonists * [[18. aprīlis]] — [[Deivids Tenants]] (''David Tennant''), skotu aktieris ;Maijs * [[14. maijs]] — [[Martins Reims]] (''Martin Reim''), Igaunijas futbolists * [[25. maijs]] — [[Kristīna Orbakaite]] (''Кристина Орбакайте''), Krievijas dziedātāja un aktrise * [[25. maijs]] — [[Pols Betanijs]] (''Paul Bettany''), angļu aktieris ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Gilads Cukermans]] (''Ghil'ad Zuckermann''), izraēliešu valodnieks * [[4. jūnijs]]: ** [[Maiks Lī (politiķis)|Maiks Lī]] (''Mike Lee''), ASV politiķis ** [[Noa Vails]] (''Noah Wyle''), ASV aktieris * [[5. jūnijs]] — [[Marks Volbergs]] (''Mark Wahlberg''), amerikāņu aktieris * [[16. jūnijs]] — [[Tupaks Šakurs]], ASV reperis (miris 1996. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Fabjēns Bartēzs]] (''Fabien Barthez)'', franču futbolists ;Jūlijs * [[3. jūlijs]] — [[Džūljans Asānžs]] (''Julian Assange''), Austrālijas žurnālists * [[21. jūlijs]] — [[Šarlote Gensbūra]] (''Charlotte Gainsbourg''), angļu-franču aktrise * [[23. jūlijs]] — [[Elisona Krausa]] (''Alison Krauss''), ASV mūziķe ;Augusts * [[9. augusts]] — [[Romans Romaņenko]] (''Роман Романенко''), Krievijas kosmonauts * [[10. augusts]]: ** [[Džastins Terū]] (''Justin Theroux''), ASV aktieris, scenārists un kinorežisors ** [[Luka Gvadanjīno]] (''Luca Guadagnino''), Itālijas kinorežisors ** [[Rojs Kīns]] (''Roy Keane''), īru futbolists * [[12. augusts]] — [[Pīts Samprass]] (''Pete Sampras''), ASV tenisists * [[23. augusts]] — [[Demetrjo Albertīni]] (''Demetrio Albertini''), itāļu futbolists * [[30. augusts]] — [[Ketrina Megana Makartūra]] (''Katherine Megan McArthur''), ASV kosmonaute ;Septembris * [[1. septembris]] — [[Hakans Šikirs]] (''Hakan Şükür''), Turcijas futbolists * [[13. septembris]] — [[Gorans Ivaniševičs]] (''Goran Ivanišević''), horvātu tenisists * [[18. septembris]] — [[Lānss Ārmstrongs]] (''Lance Armstrong''), ASV riteņbraucējs * [[20. septembris]] — [[Henriks Lāšons]] (''Henrik Larsson''), zviedru futbolists un treneris * [[21. septembris]] — [[Lūks Vilsons]] (''Luke Wilson''), ASV aktieris * [[22. septembris]] — [[Marta Luīse]] (''Märtha Louise''), Norvēģijas princese * [[28. septembris]] — [[Aleksejs Ovčiņins]] (''Алексей Овчинин''), Krievijas kosmonauts * [[29. septembris]] — [[Tanoka Bīrds]] (''Tanoka Beard''), ASV basketbolists ;Oktobris * [[6. oktobris]] — [[Emīlija Mortimera]] (''Emily Mortimer''), angļu aktrise * [[12. oktobris]] — [[Oļegs Novickis]] (''Олег Новицкий''), Krievijas kosmonauts * [[13. oktobris]] — [[Saša Barons Koens]] (''Sacha Baron Cohen''), britu komiķis * [[14. oktobris]] — [[Jirki Katainens]] (''Jyrki Katainen''), Somijas politiķis * [[15. oktobris]] — [[Niko Kovačs]] (''Niko Kovač''), horvātu futbolists un treneris * [[29. oktobris]] — [[Vinona Raidere]] (''Winona Ryder''), amerikāņu aktrise ;Novembris * [[3. novembris]]: ** [[Unajs Emerijs]] (''Unai Emery''), spāņu futbolists un treneris ** [[Dvaits Jorks]] (''Dwight Yorke''), Trinidādas un Tobāgo futbolists * [[5. novembris]] — [[Džonijs Grīnvuds]] (''Jonny Greenwood''), angļu ģitārists * [[20. novembris]] — [[Džoels Makheils]] (''Joel McHale''), amerikāņu aktieris un rakstnieks ;Decembris * [[26. decembris]] — [[Tatjana Soroko]] (''Татьяна Сорокко'', ''Tatiana Sorokko''), krievu un amerikāņu modele un žurnāliste * [[27. decembris]] — [[Sergejs Bodrovs jaunākais]] (''Сергей Бодров-младший''), krievu aktieris kinorežisors un scenārists (miris 2002. gadā) == Miruši == * [[25. janvāris]] — [[Hermanis Hots]] (''Hermann Hoth''), vācu ģenerālis (dzimis 1885. gadā) * [[1. februāris]] — [[Rauls Hausmanis]] (''Raoul Hausmann''), vācu mākslinieks (dzimis 1886. gadā) * [[26. februāris]] — [[Fernandels]] (''Fernandel''), franču aktieris, komiķis (dzimis 1903. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Igors Stravinskis]] (''Игорь Стравинский''), krievu komponists (dzimis 1882. gadā) * [[2. maijs]] — [[Olafs Barda]] (''Olaf Barda''), norvēģu šahists, šaha literāts un problēmists (dzimis 1909. gadā) * [[6. maijs]] — [[Helēna Veigele]] (''Helene Weigel''), vācu aktrise un teātra darbiniece (dzimusi 1900. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Viljams Lorenss Bregs]] (''William Lawrence Bragg''), austrāliešu fiziķis (dzimis 1890. gadā) * [[3. jūlijs]] — [[Džims Morisons]] (''Jim Morrison''), ASV mūziķis (dzimis 1943. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Lūiss Ārmstrongs]] (''Louis Armstrong''), ASV mūziķis (dzimis 1901. gadā) * [[17. augusts]] — [[Vilhelms Lists]] (''Wilhelm List''), vācu karavīrs (dzimis 1880. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ņikita Hruščovs]] (''Никита Хрущёв''), PSKP ģenerālsekretārs (dzimis 1894. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Pols Vasērs]] (''Paul Vasseur''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1884. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Mihails Jangeļs]] (''Михаил Кузьмич Янгель''), PSRS raķešu konstruktors (dzimis 1911. gadā) * [[13. decembris]] — [[Gothards Heinrici]] (''Gotthard Heinrici''), vācu karavīrs (dzimis 1886. gadā) * [[28. decembris]] — [[Makss Stainers]] (''Max Steiner''), ASV komponists (dzimis 1888. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Saimons Kuznecs]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Deniss Gabors]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Ērls Saterlands]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Gerhards Hercbergs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Pablo Neruda]] * [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Villijs Brants]] {{pg5}} {{commons}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1971. gads| ]] 3w6kp0c2qpqhk8b45ecd6adu10ioeic 0 42084 4488493 4381535 2026-06-30T12:55:16Z Meistars Joda 781 4488493 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1960. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1960. gads Latvijā}} {{Gads|1960}} {{Gada citi notikumi|1960}} {{Gads citos kalendāros|1960}} '''1960. gads''' ({{Rom sk gadam|1960}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Šis gads bija "[[Āfrikas gads]]". == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Kamerūna]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] demokrātu partija pieteica senatoru [[Džons Kenedijs|Džonu Kenediju]] par prezidenta kandidātu. * [[9. janvāris|9.]]—[[11. janvāris]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] sākta [[Asvanas aizsprosts|Asvanas aizsprosta]] būve. * [[21. janvāris]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] nobrukums ogļraktuvēs izraisīja vairāk kā 400 cilvēku bojāeju. === Februāris === * [[13. februāris]] — [[Francija]] [[Sahāra|Sahāras tuksnesī]] pirmo reizi izmēģināja atombumbu. * [[18. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[29. februāris]]—[[1. marts]] — zemestrīce pilnībā iznīcināja [[Maroka]]s pilsētu [[Agādīra|Agādīru]]. === Marts === * [[6. marts]] — [[Ženēvas kantons|Ženēvas kantonā]], [[Šveice|Šveicē]], sievietēm piešķirtas balsstiesības. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ASV palaists pasaulē pirmais meteoroloģiskais pavadonis ''[[TIROS-1]]''. * [[13. aprīlis]]: ** ASV palaists pasaulē pirmais navigācijas pavadonis ''[[Transit 1B]]''. ** Pirmo spēli aizvadīja [[Gabonas futbola izlase]], kura ar 4—5 zaudēja [[Augšvoltas]] komandai. * [[27. aprīlis]] — [[Togo]] ieguva neatkarību no Francijas. === Maijs === * [[3. maijs]] — Dibināta [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija]]. * [[15. maijs]] — [[Vostok (kosmiskais projekts)|''Vostok'' programma]]: PSRS palaists kosmosa kuģa prototips ''[[Korabl'-sputnik 1]]''. * [[16. maijs]] — [[Teodors Maimans]] ASV izgatavoja pirmo [[lāzers|lāzeru]]. * [[22. maijs]] — notika [[Lielā Čīles zemestrīce]] — spēcīgākā zemestrīce novērojumu vēsturē (stiprums 9,5 balles). * [[24. maijs]] — ASV palaists pasaulē pirmais raķešu startu detektēšanas pavadonis ''[[Midas 2]]''. === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — [[Kambodža|Kambodžā]] referendumā tika atbalstīts ierosinājums likvidēt monarhiju, karaļa vietā izveidojot Valsts vadītāja amatu. * [[14. jūnijs]] — bijušais [[Kambodža]]s karalis [[Norodoms Seihanūks]] kļuva par Valsts vadītāju. * [[26. jūnijs]]: ** [[Britu Somalilenda]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. ** [[Itālijas Somālija]] ieguva neatkarību no Itālijas, apvienojoties ar [[Britu Somalilenda|Britu Somalilendu]], dibināja [[Somālija|Somālijas Republiku]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Gana]]s 1. [[Ganas prezidents|prezidentu]] kļuva [[Kvame Nkruma]]. * [[10. jūlijs]] — [[Padomju Savienība]]s futbola komanda kļuva par pirmajiem [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempioniem]]. * [[20. jūlijs]] — par [[Mali]] 1. prezidentu tika iecelts [[Modibo Keita]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Dahomeja]] (tagad [[Benina]]) ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[5. augusts]] — [[Augšvoltas Republika|Augšvolta]] (tagad [[Burkinafaso]]) ieguva neatkarību no Francijas. * [[7. augusts]] — [[Kotdivuāra]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[11. augusts]] — [[Čada]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[12. augusts]] — ASV palaists pasīvais sakaru pavadonis ''[[Echo 1A]]'' piepūšama metāliska balona formā. * [[13. augusts]] — [[Centrālāfrikas Republika]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[15. augusts]] — [[Kongo Republika|Kongo-Brazavile]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[16. augusts]] — [[Kipra]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[17. augusts]] — [[Gabona]] ieguva neatkarību no Francijas. * [[19. augusts]] — [[Vostok (kosmiskais projekts)|''Vostok'' programma]]: PSRS palaists kosmosa kuģis ''[[Korabl'-sputnik 2]]''; pēc dienas tas nolaidās; pirmoreiz uz zemes atgriezās orbitālā lidojumā pabijušas dzīvas būtnes: suņi [[Belka un Strelka]]. * [[20. augusts]] — [[Senegāla]] atdalījās no [[Mali|Mali Federācijas]] un pasludināja neatkarīgu valsti. * [[25. augusts]] — Itālijā sākās [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. === Septembris === * [[5. septembris|5.]]—[[12. septembris]] — notika [[Vjetnamas Komunistiskā partija|Vjetnamas komunistiskās partijas]] 3. kongress. * [[22. septembris]] — [[Mali]], pēc [[Senegāla]]s atdalīšanās no Mali Federācijas, pasludināja neatkarīgu valsti kā Mali Republika. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Nigērija]] ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. === Novembris === * [[20. oktobris]] — [[1960. gada Baikonuras katastrofa|Baikonuras katastrofa]]: PSRS notika raķetes [[R-16]], eksplozija, bojā gāja vairāk nekā 100 cilvēki, to skaitā PSRS stratēģisko raķešu spēku komandieris, maršals [[Mitrofans Ņedeļins]]. * [[28. novembris]] — [[Mauritānija]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Vostok (kosmiskais projekts)|''Vostok'' programma]]: PSRS palaists kosmosa kuģis ''[[Korabl'-sputnik 3]]'' ar dzīvniekiem uz borta; pēc dienas tam neizdevās nolaišanās, un tas sadega atmosfērā. * [[19. decembris]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|''Mercury'' programma]]: ASV suborbitālā lidojumā palaists kosmosa kuģis ''[[Mercury-Redstone 1A]]''. === Nezināms datums === * izveidota [[Sudānas banka]]. == Dzimuši == ;Janvāris *[[27. janvāris]] — [[Samija Suluhu Hasana]] (''Samia Suluhu Hassan''), Tanzānijas prezidente ;Februāris * [[3. februāris]] — [[Joahims Lēvs]] (''Joachim Löw''), vācu futbolists un treneris * [[4. februāris]] — [[Tims Būts]] (''Tim Booth''), angļu mūziķis * [[9. februāris]] — [[Pegija Vitsone]] (''Peggy Whitson''), ASV kosmonaute * [[11. februāris]] — [[Ričards Mastrakjo]] (''Richard Mastracchio''), ASV kosmonauts * [[17. februāris]] — [[Igors Gamula]] (''Игорь Гамула''), PSRS futbolists, futbola treneris * [[23. februāris]] — [[Naruhito]] (皇太子徳仁親王), Japānas imperators ;Marts * [[2. marts]] — [[Mihails Tjurins]] (''Михаил Тюрин''), Krievijas kosmonauts ;Aprīlis * [[4. aprīlis]] — [[Hugo Vīvings]] (''Hugo Weaving''), britu aktieris * [[11. aprīlis]] — [[Džeremijs Klārksons]] (''Jeremy Clarkson''), angļu TV zvaigzne * [[13. aprīlis]] — [[Rūdijs Fellers]] (''Rudi Völler''), Vācijas futbolists un treneris * [[15. aprīlis]] — [[Mihails Korņijenko]] (''Михаил Корниенко''), Krievijas kosmonauts * [[16. aprīlis]]: ** [[Rafaels Benitess]] (''Rafael Benítez''), spāņu futbolists un treneris ** [[Pjērs Litbarskis]] (''Pierre Littbarski''), vācu futbolists un treneris *[[19. aprīlis]] — [[Gustavo Petro]] (''Gustavo Petro''), Kolumbijas prezidents *[[20. aprīlis]] — [[Migels Diass-Kanels]] (''Miguel Díaz-Canel''), Kubas prezidents ;Maijs * [[2. maijs]] — [[Ģorge Ivanovs]] (''Ѓорге Иванов''), Maķedonijas prezidents * [[5. maijs]] — [[Daglass Vīloks]] (''Douglas Wheelock''), ASV astronauts * [[8. maijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), itāļu futbolists * [[10. maijs]] — [[Bono]] (''Bono''), īru dziedātājs * [[11. maijs]] — [[Gildors Ruā]] (''Gildor Roy''), kanādiešu aktieris un dziedātājs * [[24. maijs]] — [[Kristīna Skota Tomasa]] (''Kristin Scott Thomas''), angļu aktrise * [[27. maijs]] — [[Oleksandrs Sidorenko]] (''Олександр Сидоренко''), padomju peldētājs (miris 2022. gadā) ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Vladimirs Krutovs]] (''Владимир Крутов''), PSRS hokejists (miris 2012. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Tomass Heidens Čērčs]] (''Thomas Haden Church''), amerikāņu aktieris ;Jūlijs * [[7. jūlijs]] — [[Kevins Fords]] (''Kevin Ford''), ASV kosmonauts * [[11. jūlijs]] — [[Džafars Panāhi]] (''جعفر پناهی''), irāņu kinorežisors ;Augusts * [[4. augusts]] — [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]] (''José Luis Rodríguez Zapatero''), Spānijas politiķis * [[7. augusts]] — [[Deivids Duhovnijs]] (''David Duchovny''), ASV kinoaktieris un režisors * [[10. augusts]] — [[Antonio Banderass]] (''Antonio Banderas''), spāņu aktieris * [[17. augusts]] — [[Šons Penns]] (''Sean Penn''), ASV aktieris, scenārists un režisors * [[24. augusts]]: ** [[Francs Fībeks]] (''Franz Viehböck''), Austrijas kosmonauts ** [[Stīvens Lindsijs]] (''Steven Lindsey''), ASV kosmonauts * [[25. augusts]] — [[Lī Aršambo]] (''Lee Archambault''), ASV kosmonauts * [[29. augusts]] — [[Tomass Maršbērns]] (''Thomas Marshburn''), ASV kosmonauts ;Septembris * [[9. septembris]] — [[Hjū Grānts]] (''Hugh Grant''), angļu aktieris * [[10. septembris]] — [[Kolins Fērts]] (''Colin Firth''), britu aktieris * [[14. septembris]]: ** [[Melisa Leo]] (''Melissa Leo''), amerikāņu aktrise ** [[Kristians Pecolds]] (''Christian Petzold''), vācu kinorežisors * [[25. septembris]] — [[Ihors Belanovs]] (''Ігор Беланов''), PSRS, Ukrainas futbolists ;Oktobris * [[30. oktobris]] — [[Djego Maradona]] (''Diego Maradona''), Argentīnas futbolists (miris 2020. gadā) ;Novembris * [[5. novembris]] — [[Tilda Svintone]] (''Tilda Swinton''), britu aktrise * [[9. novembris]] — [[Andreass Brēme]] (''Andreas Brehme''), vācu futbolists un futbola treneris (miris 2024. gadā) * [[10. novembris]] — [[Nīls Geimens]] (''Neil Gaiman''), britu rakstnieks * [[11. novembris]] — [[Stenlijs Tuči]] (''Stanley Tucci''), amerikāņu aktieris * [[21. novembris]] — [[Andrejs Kobjakovs]] (''Андрей Кобяков''), Baltkrievijas premjerministrs * [[27. novembris]] — [[Jūlija Timošenko]] (''Юлія Тимошенко''), ukraiņu politiķe ;Decembris * [[3. decembris]]: ** [[Derila Hanna]] (''Daryl Hannah''), ASV aktrise ** [[Džūliana Mora]] (''Julianne Moore''), ASV aktrise ** [[Stīvens Svonsons]] (''Steven Swanson''), ASV kosmonauts * [[10. decembris]] — [[Kenets Brana]] (''Kenneth Branagh''), Ziemeļīrijas aktieris un kinorežisors * [[14. decembris]] — [[Ketrina Kolmena]] (''Catherine Coleman''), ASV kosmonaute * [[20. decembris]] — [[Kims Kidoks]] (김기덕), Dienvidkorejas kinorežisors (miris 2020. gadā) == Miruši == * [[4. janvāris]] — [[Albērs Kamī]] (''Albert Camus''), franču rakstnieks un filozofs (dzimis 1913. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Artūrs Darbijs]] (''Arthur Darby''), britu regbists (dzimis 1876. gadā) * [[9. februāris]]: ** [[Aleksandrs Benuā]] (''Александр Николаевич Бенуа''), krievu mākslinieks (dzimis 1870. gadā) ** [[Ernē Donāņi]] (''Dohnányi Ernő''), ungāru mūziķis (dzimis 1887. gadā) * [[12. februāris]] — [[Rūlofs Kleins]] (''Roelof Klein''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1877. gadā) * [[18. februāris]] — [[Luiss Šeldons]] (''Lewis Sheldon''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1874. gadā) * [[21. februāris]] — [[Žaks Bekers]] (''Jacques Becker''), franču kinorežisors (dzimis 1906. gadā) * [[20. marts]] — [[Leons Sē]] (''Léon Sée''), franču paukotājs (dzimis 1877. gadā) * [[22. marts]] — [[Moriss Ošpjē]] (''Maurice Hochepied''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1881. gadā) * [[23. marts]] — [[Rauls Paoli]] (''Raoul Paoli''), franču vieglatlēts, bokseris, airētājs, regbists, cīkstonis un aktieris (dzimis 1887. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Džons Breids]] (''John Braid''), franču kriketa spēlētājs (dzimis 1869. gadā) * [[17. maijs]] — [[Joannis Georgjadis]] (''Ιωάννης Γεωργιάδης''), grieķu paukotājs (dzimis 1876. gadā) * [[30. maijs]] — [[Boriss Pasternaks]] (''Борис Леонидович Пастернак''), krievu rakstnieks, dzejnieks (dzimis 1890. gadā) * [[31. maijs]] — [[Valters Funks]] (''Walther Funk''), nacistu politiķis (dzimis 1890. gadā) * [[3. jūlijs]] — [[Noēls Bā]] (''Noël Bas''), franču vingrotājs (dzimis 1877. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Alberts Keselrings]] (''Albert Kesselring''), vācu feldmaršals (dzimis 1885. gadā) * [[4. septembris]] — [[Gistavs Pelgrimss]] (''Gustave Pelgrims''), beļģu futbolists (dzimis 1878. gadā) * [[7. septembris]] — [[Vilhelms Pīks]] (''Wilhelm Pieck''), VDR prezidents (dzimis 1876. gadā) * [[6. novembris]] — [[Ērihs Rēders]] (''Erich Raeder''), vācu lieladmirālis (dzimis 1876. gadā) * [[16. novembris]] — [[Klārks Geibls]] (''Clark Gable''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā) * [[24. novembris]]: ** [[Rosko Lokvuds]] (''Roscoe Lockwood''), amerikāņu airētājs (dzimis 1875. gadā) ** [[Olga Romanova (lielkņaziene)|Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна''), krievu augstmane (dzimusi 1882. gadā) * [[1. decembris]] — [[Ričards Tērners]] (''Richard Turner''), angļu futbolists (dzimis 1882. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Saimons Kucnets]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Donalds Gleizers]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Frenks Makfarlans Barnets]] un [[Peters Baians Medavars]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Vilards Franks Libijs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Sentdžonss Perss]] * [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Alberts Džons Lutuli]] {{Gg5}} {{commons}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1960. gads| ]] hd6sarcpnhnif8z8tsys4hud4mvumir 0 42610 4488715 4479516 2026-07-01T09:20:12Z Meistars Joda 781 4488715 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1996. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1996. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1996}} {{Gada citi notikumi|1996}} {{Gads citos kalendāros|1996}} '''1996. gads''' ({{Rom sk gadam|1996}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[13. janvāris]] — palaists [[Malaizija]]s pirmais pavadonis ''[[AFRICASAT-1|MEASAT-1]]''. * [[14. janvāris]] — [[Žoržs Sampaiju]] ievēlēts par [[Portugāle]]s prezidentu. * [[20. janvāris]] — [[Jāsirs Arafāts]] atkārtoti ievēlēts par [[Palestīna|Palestīnas autonomijas]] prezidentu. * [[22. janvāris]] — [[Grieķija]]s premjerministrs [[Andreass Papandreu]] atkāpās veselības problēmu dēļ, par jauno valdības vadītāju kļuva [[Kosts Simitis]]. * [[23. janvāris]] — izlaista [[Java (programmēšanas valoda)|''Java'' programmēšanas valodas]] pirmā versija. * [[30. janvāris]] — [[Jūdzi Hjakutake]] atklāja [[Hjakutakes komēta|Hjakutakes komētu]]. === Februāris === * [[9. februāris]] — atklāts ķīmiskais elements [[Ubunbijs]]. * [[10. februāris]] — superdators ''[[Deep Blue]]'' pirmoreiz uzvarēja pasaules šaha čempionu [[Garijs Kasparovs|Gariju Kasparovu]]. * [[15. februāris]] — [[Ķīna]]s [[nesējraķete]] [[CZ-3]] avarēja netālu no [[Sičanas kosmodroma]], nogāžoties apdzīvotā vietā, kā rezultātā gāja bojā 500 cilvēku. === Marts === * [[2. marts]] — [[Džons Hauards]] ievēlēts par [[Austrālija]]s premjerministru. * [[6. marts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] pārraidi sāka [[TV3 (Igaunija)|TV3]]. === Maijs === * [[27. maijs]] — [[Pirmais Čečenijas karš]]: [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] tikās ar [[Čečenija]]s nemiernieku līderiem. * [[28. maijs]] — par [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministru]] tika iecelts [[Pavlo Lazarenko]]. === Jūnijs === * [[11. jūnijs]] — [[Maskavas metropolitēns|Maskavas metropolitēna]] stacijā ''Serpuhovo Timirjazevskaja'' eksplodēja bumba, nogalinot 4 cilvēkus un vēl 12 ievainojot. * [[16. jūnijs]] — [[Krievija]]s prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā uzvarēja [[Boriss Jeļcins]] un [[Genādijs Zjuganovs]]. * [[18. jūnijs]] — [[Guntis Ulmanis]] atkārtoti ievēlēts par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — [[Krievija]]s prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā [[Boriss Jeļcins]] tika ievelēts uz otro termiņu. * [[5. jūlijs]] — pirmais sekmīgi klonētais [[zīdītāji|zīdītājs]] [[Dollija|aita Dollija]] piedzima Rozlinas institūtā [[Skotija|Skotijā]]. * [[19. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atklātas [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|26. vasaras olimpiskās spēles]]. === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja, ka [[meteorīts|meteorītā]] [[ALH 84001]], kas ir nācis no [[Marss (planēta)|Marsa]], atklātas pazīmes, kas liecina, ka uz tā varētu būt bijušas primitīvas dzīvības formas. * [[31. augusts]] — [[Pirmais Čečenijas karš]]: [[Aleksandrs Ļebedjs|Aleksandra Ļebedja]] pārrunās ar [[Aslans Mashadovs|Aslanu Mashadovu]] [[Hasavjurta|Hasavjurtā]] tika panākta kara izbeigšana. === Septembris === * [[3. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki veica raķešu uzbrukumu [[Irāka]]i (operācija "Trieciens tuksnesī"). * [[27. septembris]] — [[Afganistāna|Afganistānā]] ''[[Taliban]]'' spēki ieņēma galvaspilsētu [[Kabula|Kabulu]]. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — uzņēmums ''[[3dfx Interactive]]'' izlaida pirmo 3D datorgrafikas paātrinātāju ''Voodoo Graphics''. === Novembris === * [[5. novembris]] — [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanās uz otro termiņu tika ievēlēts [[Bills Klintons]]. * [[7. novembris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida [[Marss (planēta)|Marsa]] [[Starpplanētu zonde|starpplanētu zondi]] ''[[Mars Global Surveyor]]''. * [[19. novembris]] — [[STS-80]]: startēja [[kosmoplāns]] ''[[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]]'' ilgākajā ''[[Space Shuttle]]'' misijā (17 dienas 16 stundas). * [[26. novembris]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika referendums, kurā tika apstiprināta prezidenta termiņa pagarināšana no 4 līdz 7 gadiem, kā arī viņam dotas tiesības atlaist parlamentu. === Decembris === * [[17. novembris]] — [[Tupaka Amaru revolucionārā kustība]] saņēma par ķīlniekiem 72 cilvēkus [[Japāna]]s vēstniecībā [[Lima|Limā]], [[Peru]]. * [[29. novembris]] — [[Gvatemala]]s valdība un [[Gvatemalas nacionālā revolucionārā savienība]] noslēdza mieru, beidzot 36 gadu ilgu pilsoņu karu. == Dzimuši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Florensa Pjū]] (''Florence Pugh''), angļu aktrise * [[4. janvāris]] — [[Emma Makija]] (''Emma Mackey''), angļu un franču aktrise * [[6. janvāris]] — [[Kortnija Ītone]] (''Courtney Eaton''), austrāliešu aktrise * [[11. janvāris]] — [[Lerojs Sanē]] (''Leroy Sané''), vāciešu futbolists * [[16. janvāris]] — [[Dženija Kima]] (김제니), dienvidkorejiešu dziedātāja, repere * [[21. janvāris]] — [[Marko Asensio]] (''Marco Asensio''), spāņu futbolists * [[24. janvāris]] — [[Patriks Šiks]] (''Patrik Schick''), čehu futbolists === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Pols Meskals]] (''Paul Mescal''), īru aktieris. * [[5. februāris]] — [[Stīna Blakstēniusa]] (''Stina Blackstenius''), zviedru futboliste * [[7. februāris]] — [[Pjērs Gaslī]] (''Pierre Gasly''), franču autosportists * [[11. februāris]] — [[Lukass Torreira]] (''Lucas Torreira''), urugvajiešu futbolists * [[14. februāris]] — [[Lukass Ernandess]] (''Lucas Hernández''), franču futbolists * [[21. februāris]] — [[Sofija Tērnere]] (''Sophie Turner''), angļu aktrise * [[23. februāris]] — [[D'Endželo Rasels]] (''D'Angelo Russell''), ASV basketbolists === Marts === * [[1. marts]] — [[Je Šiveņa]] (''葉詩文''), ķīniešu peldētāja * [[2. aprīlis]] — [[Andrē Onana]] (''André Onana''), Kamerūnas futbolists * [[6. marts]] — [[Timo Verners]] (''Timo Werner''), vāciešu futbolists * [[8. marts]] — [[Musa Njakatē]] (''Moussa Niakhaté''), senegāliešu futbolists * [[23. marts]] — [[Aleksandrs Albons]] (''อเล็กซานเดอร์ อัลบอน'', ''Alexander Albon''), britu un taizemiešu autosportists * [[24. marts]] — [[Valentino Lazaro]] (''Valentino Lazaro''), austriešu futbolists * [[28. marts]]: ** [[Benžamēns Pavārs]] (''Benjamin Pavard''), franču futbolists ** [[Sāra Molina]] (''Sara Molina''), spāņu aktrise === Aprīlis === * [[9. aprīlis]] — [[Džovani Lo Selso]] (''Giovani Lo Celso''), argentīniešu futbolists * [[10. aprīlis]]: ** [[Andreass Kristensens]] (''Andreas Christensen''), dāņu futbolists ** [[Loiks Notets]] (''Loïc Nottet''), beļģu dziedātājs * [[11. aprīlis]] — [[Dele Alli]] (''Dele Alli''), angļu futbolists * [[16. aprīlis]] — [[Anja Teilore-Džoja]] (''Anya Taylor-Joy''), amerikāņu aktrise * [[24. aprīlis]] — [[Ešlija Bārtija]] (Ashleigh Barty), austrāliešu tenisiste * [[29. aprīlis]] — [[Ketrina Lengforda]] (''Katherine Langford''), austrāliešu aktrise === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Jūliāns Brants]] (''Julian Brandt''), vāciešu futbolists * [[3. maijs]] — [[Alekss Ivobi]] (''Alex Iwobi''), nigēriešu futbolists * [[9. maijs]] — [[Noa Sentineo]] (''Noah Centineo''), amerikāņu aktieris * [[14. maijs]] — [[Martins Garriks]] (''Martin Garrix''), nīderlandiešu diskžokejs, ierakstu producents un mūziķis * [[30. maijs]] — [[Aleksandrs Golovins]] (''Алекса́ндр Голови́н''), krievu futbolists * [[31. maijs]] — [[Joahims Andersens]] (''Joachim Andersen''), Dānijas futbolists === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Toms Holands]] (''Tom Holland''), angļu aktieris * [[3. jūnijs]] — [[Lūkass Klostermanis]] (''Lukas Klostermann''), Vācijas futbolists * [[12. jūnijs]] — [[Davinsons Sančess]] (''Davinson Sánchez''), kolumbiešu futbolists * [[13. jūnijs]]: ** [[Kingslijs Komans]] (''Kingsley Coman''), franču futbolists ** [[Kodijs Smits-Makfī]] (''Kodi Smit-McPhee''), austrāliešu aktieris * [[21. jūnijs]] — [[Klēra Makonela]] (''Clare McConnell''), kanādiešu aktrise * [[22. jūnijs]] — [[Mikels Merino]] (''Mikel Merino''), spāņu futbolists * [[24. jūnijs]] — [[Hariss Dikinsons]] (''Harris Dickinson''), angļu aktieris * [[28. jūnijs]]: ** [[Milots Rašica]] (''Milot Rashica''), Kosovas futbolists ** [[Donna Vekiča]] (''Donna Vekić''), horvātiešu tenisiste === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Adelina Sotņikova]] (''Аделина Сотникова''), krievu daiļslidotāja * [[11. jūlijs]]: ** [[Alesija Kara]] (''Alessia Caracciolo''), kanādiešu dziedātāja ** [[Andrija Živkovičs]] (''Андрија Живковић''), serbu futbolists === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Arturs Melu]] (''Arthur Melo''), brazīliešu futbolists * [[21. augusts]] — [[Sofjāns Amrabats]] (سفيان أمرابط), Marokas futbolists === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Zendaja]] (''Zendaya''), ASV aktrise un dziedātāja * [[6. septembris]] — [[Lana Roudsa]] (''Lana Rhoades''), ASV pornoaktrise * [[8. septembris]] — [[Tims Gaisers]] (''Tim Gajser''), slovēņu motokrosists * [[12. septembris]] — [[Karmena Asekasa]] (''Carmen Asecas''), ASV-Spānijas aktrise un modele * [[13. septembris]] — ''[[Playboi Carti]]'', ASV reperis un dziedātājs * [[17. septembris]]: ** [[Duje Čaleta-Cars]] (''Duje Ćaleta-Car''), horvātu futbolists ** [[Estebans Okons]] (''Esteban Ocon''), franču autosportists * [[22. septembris]] — [[Antuāns Ibērs]] (''Anthoine Hubert''), franču sacīkšu pilots (miris 2019. gadā) * [[27. septembris]] — [[Maksvels Kornē]] (''Maxwel Cornet''), Kotdivuāras futbolists === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Keleči Iheanačo]] (''Kelechi Iheanacho''), nigēriešu futbolists * [[30. oktobris]] — [[Devīns Bukers]] (''Devin Booker''), ASV basketbolists === Novembris === * [[1. novembris]]: ** [[Daniela Melšiora]] (''Daniela Melchior''), portugāļu aktrise ** ''[[Lil Peep]]'', ASV reperis, dziedātājs un dziesmu autors (miris 2017. gadā) * [[7. novembris]] — ''[[Lorde]]'', jaunzēlandiešu dziedātāja un dziesmu autore * [[19. novembris]] — [[Kristīna Cimanouska]] (''Крысціна Ціманоўская''), baltkrievu vieglatlēte * [[20. novembris]] — [[Deniss Zakarija]] (''Denis Zakaria''), šveiciešu futbolists * [[23. novembris]] — [[Džeimss Medisons]] (''James Maddison''), angļu futbolists * [[29. novembris]] — [[Gonsalu Gedešs]] (''Gonçalo Guedes''), portugāļu futbolists === Decembris === * [[8. decembris]] — [[Skots Maktominejs]] (''Scott McTominay''), skotu futbolists * [[11. decembris]] — [[Heilija Steinfelda]] (''Hailee Steinfeld''), ASV dziedātāja un aktrise * [[12. decembris]] — [[Lūkass Hedžess]] (''Lucas Hedges''), amerikāņu aktieris * [[15. decembris]] — [[Oleksandrs Zinčenko]] (''Олександр Зінченко''), ukraiņu futbolists * [[16. decembris]] — [[Vilfreds Ndidi]] (''Wilfred Ndidi''), nigēriešu futbolists * [[19. decembris]]: ** [[Muktars Djakabī]] (''Mouctar Diakhaby''), Gvinejas futbolists ** [[Džeiks Veslijs Rodžerss]] (''Jake Wesley Rogers''), amerikāņu dziedātājs. ** [[Franks Kesjē]] (''Franck Kessié''), kotdivuāriešu futbolists * [[25. decembris]] — [[Emiljano Buendija]] (''Emiliano Buendía''), Argentīnas futbolists == Miruši == * [[8. janvāris]] — [[Fransuā Miterāns]] (''François Mitterrand''), Francijas prezidents (dzimis 1916. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Josifs Brodskis]] (''Иосиф Бродский''), krievu dzejnieks (dzimis 1940. gadā) * [[2. februāris]] — [[Džīns Kellijs]] (''Gene Kelly''), ASV aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs (dzimis 1912. gadā) * [[20. februāris]] — [[Toru Takemicu]] (武満 徹), japāņu komponists un rakstnieks (dzimis 1930. gadā) * [[13. marts]] — [[Kšištofs Keslovskis]] (''Krzysztof Kieślowski''), poļu kinorežisors (dzimis 1941. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Džohars Dudajevs]] (''Дуди Муса кант Джохар''), čečenu ģenerālis, politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[21. maijs]] — [[Igors Činnovs]] (''Игорь Чиннов''), krievu dzejnieks (dzimis 1909. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Tomass Kūns]] (''Thomas Kuhn''), amerikāņu filozofs (dzimis 1922. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Endels Pūseps]] (''Endel Puusepp''), igauņu PSRS lidotājs, politiķis (dzimis 1909. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Andreass Papandreu]] (''Andreas Papandreou''), Grieķijas premjerministrs (dzimis 1919. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Magda Šneidere]] (''Magda Schneider''), vācu aktrise (dzimusi 1909. gadā) * [[1. augusts]] — [[Tadeušs Reihšteins]] (''Tadeus Reichstein''), Šveices ķīmiķis (dzimis 1897. gadā) * [[4. augusts]] — [[Ļevs Ļemke]], (''Лев Лемке''), krievu aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[13. septembris]] — [[Tupaks Šakurs]] (''Tupac Shakur''), ASV reperis un aktieris (dzimis 1971. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Larss Ālforss]], (''Lars Ahlfors''), zviedru izcelsmes Somijas matemātiķis (dzimis 1907. gadā) * [[21. novembris]] — [[Abduss Salams]] (عبد السلام), Pakistānas fiziķis (dzimis 1926. gadā) * [[19. decembris]] — [[Marčello Mastrojanni]] (''Marcello Mastroianni''), itāļu aktieris (dzimis 1924. gadā) * [[20. decembris]] - [[Karls Seigans]] (''Carl Sagan''), ASV astronoms (dzimis 1934. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Džeimss Mirlīss]], [[Viljams Vikrejs]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Deivids Lī]], [[Daglass Ošerofs]], [[Roberts Ričardsons]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pīters Doertijs]], [[Rolfs Cinkernāgels]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Roberts Karls]], [[Harolds Kroto]], [[Ričards Smolijs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Vislava Šimborska]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Karloss Belo]], [[Žuzē Ramuzs Orta]] {{Gg1}} {{commons}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gads]] o6c937v6cfpnss1adv0ddwk8dlif8p6 0 42871 4488713 4372035 2026-07-01T09:17:35Z Meistars Joda 781 4488713 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1995}} {{Gada citi notikumi|1995}} {{Gads citos kalendāros|1995}} '''1995'''. ({{Rom sk gadam|1995}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]] iestājās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. ** [[GATT]] vietā tika dibināta [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]. * [[17. janvāris]] — [[Japāna|Japānā]] [[Kobe]]s tuvumā notika 7,3 ballu stiprā Lielā Hanšiņas [[zemestrīce]], kas izraisīja plašus postījumus un 6434 cilvēku nāvi. === Februāris === * [[21. februāris]] — [[Stīvs Fosets]] nolaidās [[Kanāda]]s provincē [[Saskačevana|Saskačevanā]], kļūstot par pirmo cilvēku, kas vienatnē šķērsojis [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] [[gaisa balons|gaisa balonā]]. * [[26. februāris]] — bankrotēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vecākā investīciju [[banka]] ''Barings Bank'' pēc tam, kad tās brokeris Niks Līsons zaudēja 1,4 miljardus [[dolārs|dolāru]] spekulācijās [[Tokija]]s biržā. === Marts === * [[1. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dibināts uzņēmums ''[[Yahoo!]]''. * [[3. marts]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtrauca miera uzturēšanas misiju [[Somālija|Somālijā]]. * [[8. marts]] — par [[Grieķija]]s prezidentu ievēlēts [[Konstantins Stefanopuls]]. * [[14. marts]] — orbītā palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz TM-21]]'', kurā apkalpē bija [[Normads Tagards]] — pirmais amerikānis, kurš kosmosā devās ar Krievijas kosmosa kuģi. * [[20. marts]] — reliģiskās grupas ''[[Aum Šinrikjo]]'' dalībnieki izlaida [[zarīns|zarīna]] gāzi piecos vilcienos [[Tokija|Tokijā]], 12 cilvēki gāja bojā, 5510 cietuši. * [[22. marts]] — [[Kazahstāna|Kazahstānā]] nolaidās kosmosa kuģis ''[[Sojuz TM-20]]'', kosmonauts [[Valērijs Poļakovs]] uzstādījis kosmiskā lidojuma rekordu — 438 dienas. * [[24. marts]] — pirmoreiz 26 gados [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karavīri nepatrulēja [[Belfāsta]]s ielās [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]. * [[26. marts]] — septiņās [[Eiropa]]s valstīs stājās spēkā [[Šengenas līgums]], kas atviegloja robežu šķērsošanu. === Aprīlis === * [[19. aprīlis]] — [[Oklahomasitija|Oklahomasitijā]] notika federālās ēkas [[Sprādzieni Oklahomasitijā|spridzināšana]], kurā gāja bojā 168 cilvēki. === Maijs === * [[4. maijs]] — ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukta 19 stāvus un 117 metrus augstā Skrundas RLS (Radio Lokācijas Stacija).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://home.mira.net/~ints/skrunda2.htm |title=Skrundas RLS<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2018|12|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180811080948/http://home.mira.net/~ints/skrunda2.htm |archivedate={{dat|2018|08|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://home.mira.net/~ints/skrunda2.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180811080948/http://home.mira.net/~ints/skrunda2.htm }}</ref> * [[7. maijs]] — [[Žaks Širaks]] tika ievēlēts par [[Francija]]s prezidentu. * [[16. maijs]]: ** [[Žaks Širaks]] stājās [[Francija]]s prezidenta amatā. ** [[Japāna]]s policija ieņēma reliģiskā kulta [[Aum Šinrikjo]] galveno mītni pie [[Fudzi]] kalna un arestēja tās vadītāju [[Šoko Akahara|Šoko Akaharu]]. * [[20. maijs]] — naftas pārstrādes uzņēmums ''[[Shell (uzņēmums)|Shell]]'' paziņoja, ka atteiksies no kritizētā plāna pie [[Skotija]]s nogremdēt naftas boju ''Brent Spar''. * [[28. maijs]] — [[Ņeftegorska|Ņeftegorsku]] [[Krievija|Krievijā]] satricināja 7,6 ballu stipra [[zemestrīce]], kurā gāja bojā vismaz 2000 cilvēku (2/3 pilsētas iedzīvotāju). === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — pirmoreiz izveidots [[Bozes-Einšteina kondensāts]]. * [[12. jūnijs]] — [[Latvija]] iesniedza savu kandidatūru vietai [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. * [[13. jūnijs]] — [[Francija]]s prezidents [[Žaks Širaks]] paziņoja, ka atsāksies [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumi]] [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]. * [[25. jūnijs]] — par [[Katara]]s emīru kļuva [[Hameds bin Halīfa al Tānī]]. * [[29. jūnijs]] — [[STS-71]]: [[Space Shuttle]] [[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]] pirmoreiz saslēdzās ar [[orbitālā stacija|orbitālo staciju]] [[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]. === Jūlijs === * [[11. jūlijs]] — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas]] [[serbi]] ieņēma [[Srebrenica|Srebrenicu]], kad [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] miera nodrošinātāji to atstāja. Daudzi bosniešu vīrieši un zēni tika nogalināti [[Srebrenicas slaktiņš|Srebrenicas slaktiņā]]. === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Horvātija]]s bruņotie spēki sadarbībā ar [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] armiju sāka operāciju "Vētra" (''Operacija Oluja'') pret [[serbi|serbu]] spēkiem [[Krajina|Krajinā]]. * [[7. augusts]] — beidzās operācija "Vētra", kad ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] līdzdalību tika panākta uguns pārtraukšana; serbu spēku atliekas padevās. * [[24. augusts]] — [[Microsoft]] izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] [[Windows 95]]. * [[28. augusts]] — [[Serbi|serbu]] [[mīnmetējs|mīnmetēja]] lādiņš sprāga pie [[Sarajeva]]s tirgus, bojā gāja 37 civiliedzīvotāji. * [[30. augusts]] — [[NATO]] sāka serbu artilērijas pozīciju bombardēšanu [[Bosnija|Bosnijā]], kas turpinājās līdz oktobrim. Pa to laiku bosniešu armija sāka uzbrukumu pret serbu armiju Sarajevas apkaimē, Bosnijas centrālajā daļā un [[Krajina|Krajinā]]. === Septembris === * [[3. septembris]] — dibināts uzņēmums ''[[eBay]]''. * [[12. septembris]] — par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Sers Bahādurs Deuba]], nomainot [[Mans Mohans Adhikari|Manu Mohanu Adhikari]]. === Oktobris === * [[6. oktobris]] — tika paziņots par pirmās [[citplanēta]]s (''51 Pegasi b'') atklāšanu. * [[12. oktobris]] — [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atklāts ''[[Moda Center|Rose Garden]]'' sporta arēna. === Novembris === * [[4. novembris]] — [[Telaviva|Telavivā]] atentātā nogalināts [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]]. * [[21. novembris]] — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā]] noslēgts miera līgums. * Džo Džonstons uzņēma mākslas filmu Džumandži.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/D%C5%BEumand%C5%BEi|title=Džumandži|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> * [[30. novembris]] — [[Havjers Solana]] kļuva par [[NATO]] ģenerālsekretāru. === Decembris === * [[7. decembris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]'' beidza misiju, ieejot [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] atmosfērā. * [[14. decembris]] - beidzās [[Horvātijas karš]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[4. janvāris]] — [[Ādams Vebsters]] (''Adam Webster''), angļu futbolists * [[9. janvāris]] — [[Dominiks Livakovičs]] (''Dominik Livaković''), horvātu futbolists * [[13. janvāris]] — [[Natālija Daiere]] (''Natalia Dyer''), amerikāņu aktrise * [[20. janvāris]] — [[Hose Himeness]] (''José Giménez''), urugvajiešu futbolists * [[30. janvāris]] — [[Markoss Ljorente]] (''Marcos Llorente''), spāņu futbolists ;Februāris * [[6. februāris]] — [[Leons Gorecka]] (''Leon Goretzka''), vācu futbolists * [[8. februāris]] — [[Jozua Kimmihs]] (''Joshua Kimmich''), vācu futbolists * [[9. februāris]] — [[Mario Pašaličs]] (''Mario Pašalić''), horvātu futbolists * [[11. februāris]]: ** [[Riks Karsdorps]] (''Rick Karsdorp''), nīderlandiešu futbolists ** [[Milans Škrinjars]] (''Milan Škriniar''), slovāku futbolists * [[18. februāris]] — [[Neitans Akē]] (''Nathan Aké''), nīderlandiešu futbolists * [[27. februāris]] — [[Tomāšs Součeks]] (''Tomáš Souček''), čehu futbolists ;Marts * [[18. marts]] — [[Pjērluidži Golīni]] (''Pierluigi Gollini''), itāļu futbolists ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Adrjēns Rabjo]] (''Adrien Rabiot''), franču futbolists * [[23. aprīlis]] — [[Džidžī Hadida]] (''Gigi Hadid''), amerikāņu modele ;Maijs * [[6. maijs]] — [[Marko Pjaca]] (''Marko Pjaca''), horvātu futbolists * [[7. maijs]] — [[Seko Fofana]] (''Seko Fofana''), kotdivuāriešu futbolists * [[10. maijs]] — [[Misija Frenklina]] (''Missy Franklin''), amerikāņu peldētāja ;Jūnijs * [[18. jūnijs]]: ** [[Habibs Diallo]] (''Habib Diallo''), senegāliešu futbolists ** [[Mario Ermoso]] (''Mario Hermoso''), spāņu futbolists ;Jūlijs * [[4. jūlijs]] — ''[[Post Malone]]'', īstajā vārdā Ostins Ričards Pousts (''Austin Richard Post''), amerikāņu reperis, dziesmu autors * [[9. jūlijs]] — [[Žuau Paļiņa]] (''João Palhinha''), portugāļu futbolists * [[12. jūlijs]] — [[Mozess Simons]] (''Moses Simon''), nigēriešu futbolists * [[14. jūlijs]] — [[Seržs Gnabrī]] (''Serge Gnabry''), vācu futbolists * [[19. jūlijs]] — [[Manuels Akandži]] (''Manuel Akanji''), šveiciešu futbolists * [[31. jūlijs]] — ''[[Lil Uzi Vert]]'', īstajā vārdā Saimērs Bisils Vudss, amreikāņu reperis, dziesmu autors ;Augusts * [[5. augusts]] — [[Pjērs Emīls Hejbjergs]] (''Pierre-Emile Højbjerg''), dāņu futbolists ;Septembris * [[10. septembris]] — [[Džeks Grīlišs]] (''Jack Grealish''), angļu futbolists * [[15. septembris]] — [[Davids Raja]] (''David Raya''), spāņu futbolists * [[20. septembris]] — [[Alekss Grimaldo]] (''Álex Grimaldo''), spāņu futbolists ;Novembris * [[6. novembris]] — [[Andrē Silva]] (''André Silva''), portugāļu futbolists ;Decembris * [[2. decembris]] — [[Kelvins Filipss]] (''Kalvin Phillips''), angļu futbolists * [[5. decembris]] — [[Antonī Marsiāls]] (''Anthony Martial''), franču futbolists * [[13. decembris]] — [[Emma Korina]] (''Emma Corrin''), angļu aktrise * [[27. decembris]] — [[Timotejs Šalamē]] (''Timothée Chalamet''), franču—amerikāņu aktieris * [[30. decembris]] — [[Olijs Votkinss]] (''Ollie Watkins''), angļu futbolists == Miruši == * [[30. janvāris]] — [[Džeralds Darels]] (''Gerald Durrell''), angļu dabaszinātnieks (dzimis 1925. gadā) * [[1. marts]] — [[Vladislavs Ļistjevs]] (''Владислав Листьев''), Krievijas žurnālists (dzimis 1956. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Džindžera Rodžersa]] (''Ginger Rogers''), ASV aktrise (dzimusi 1911. gadā) * [[24. maijs]] — [[Harolds Vilsons]] (''Harold Wilson''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1916. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Rodžers Zelaznijs]] (''Roger Zelazny''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1937. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Emīls Čorans]] (''Emil Cioran''), rumāņu/franču esejists (dzimis 1911. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Ernests Voltons]] (''Ernest Walton''), Īrijas fiziķis (dzimis 1903. gadā) * [[30. jūnijs]] — [[Georgijs Beregovojs]] (''Георгий Береговой''), PSRS kosmonauts (dzimis 1921. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Huans Manuels Fanhio]] (''Juan Manuel Fangio''), argentīniešu autosportists (dzimis 1911. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Miklošs Roža]] (''Miklós Rózsa''), ungāru/amerikāņu komponists (dzimis 1907. gadā) * [[3. augusts]] — [[Aida Lupino]] (''Ida Lupino''), angļu režisore un aktrise (dzimusi 1918. gadā) * [[11. augusts]] — [[Alonzo Čerčs]] (''Alonzo Church''), ASV matemātiķis (dzimis 1903. gadā) * [[21. augusts]] — [[Subrahmanjans Čandrasekars]] (''Subrahmanyan Chandrasekhar''), Indijā dzimis astrofiziķis (dzimis 1910. gadā) * [[15. septembris]] — [[Gunnars Nordāls]] (''Gunnar Nordahl''), zviedru futbolists (dzimis 1921. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Aleks Daglass-Hjūms]] (''Alec Douglas-Home''), britu politiķis (dzimis 1903. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Marku Kampuss]] (''Marco Campos''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1976. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Kingslijs Emiss]] (''Kingsley Amis''), angļu rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un pasniedzējs (dzimis 1922. gadā) * [[4. novembris]]: ** [[Žils Delēzs]] (''Gilles Deleuze''), franču filozofs (dzimis 1925. gadā) ** [[Ichaks Rabins]] (''Yitzhak Rabin''), Izraēlas premjerministrs (dzimis 1922. gadā) *[[23. novembris]] — [[Luijs Mals]] (''Louis Malle''), franču kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[18. decembris]] — [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse''), vācu inženieris (dzimis 1910. gadā) * [[25. decembris]]: ** [[Emanuels Levins]] (''Emmanuel Lévinas''), franču/ebreju filozofs (dzimis 1906. gadā) ** [[Dīns Mārtins]] (''Dean Martin''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1917. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Lukass]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Martins Luiss Pērls]], [[Frederiks Reiness]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Edvards Luiss]], [[Kristiāne Nislaina-Forharda]], [[Eriks Vīšauss]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Pauls Krucens]], [[Mario Molina]], [[Frenks Roulends]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Hīmi Seimass]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Juzefs Rotblats]] un ''Pugwash Conferences on Science and World Affairs'' == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{pg7}} {{commons}} [[Kategorija:1995. gads|*]] 6kpys6zrg2wlxipnj0ezu8oxdr3edui 0 43287 4488707 4488204 2026-07-01T09:04:11Z Meistars Joda 781 4488707 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1993}} {{Gada citi notikumi|1993}} {{Gads citos kalendāros|1993}} '''1993'''. ({{Rom sk gadam|1993}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === [[Attēls:Bill_Clinton.jpg|thumb|130px|42. [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]]]] * [[1. janvāris]]: ** [[Čehoslovākija]]s vietā tika dibināta [[Čehija]] un [[Slovākija]]. ** [[Bratislava|Bratislavā]] izveidota [[Slovākijas Nacionālā banka]]. * [[3. janvāris]] — [[Maskava|Maskavā]] [[ASV prezidents]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] parakstīja otro [[Stratēgisko ieroču samazināšanas līgums|Stratēgisko ieroču samazināšanas līgumu]] (''START II''). * [[7. janvāris]] — [[Gana|Ganā]] tika dibināta Ceturtā republika ar [[Džerijs Rolings|Džeriju Rolingu]] kā prezidentu. * [[20. janvāris]] — [[Bills Klintons]] tika inaugurēts kā 42. [[ASV prezidents]], nomainot [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžu H. V. Bušu]]. * [[25. janvāris]] — sociāldemokrāts [[Pols Nīrups Rasmusens]] kļuva par [[Dānija]]s premjerministru, nomainot [[Pols Sliters|Polu Sliteru]]. * [[26. janvāris]] — [[Vaclavs Havels]] tika ievēlēts par [[Čehija]]s prezidentu. === Februāris === * [[5. februāris]] — [[Beļģija]] no unitāras [[karaliste]]s kļuva par federālu monarhiju. * [[8. februāris]] — par [[Čehija]]s valūtu tika ieviesta [[Čehijas krona]], nomainot [[Čehoslovākijas kronu]]. === Marts === * [[5. marts]] — [[Latvija|Latvijā]] tika laista apgrozībā 5 [[lats|latu]] banknote. * [[22. marts]] — [[Intel]] izlaida pirmo [[Pentium]] [[mikroprocesors|mikroprocesoru]]. * [[24. marts]]: ** [[Izraēla]]s [[Knesets]] ievēlēja [[Ezers Veicmans|Ezeru Veicmanu]] par valsts prezidentu; ** [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] oficiāli paziņoja par [[kodolieroči|kodolieroču]] izstrādes programmu. * [[27. marts]] — [[Dzjans Dzemiņs]] kļuva par [[Ķīna|Ķīnas Tautas republikas]] prezidentu. === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — ieviesta [[Gruzija]]s naudas vienība — [[Gruzijas lars|lars]]. * [[8. aprīlis]] — [[Maķedonijas Republika]] tika uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[13. aprīlis]] — izveidota [[Kazahstānas Nacionālā banka]]. * [[22. aprīlis]] — tika izlaista [[tīmekļa pārlūkprogramma]]s ''[[Mosaic (pārlūkprogramma)|Mosaic]]'' pirmā versija. * [[23. aprīlis]] — [[Eritreja]]s iedzīvotāji [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārraudzītajā referendumā nobalsoja par neatkarību no [[Etiopija]]s. * [[27. aprīlis]] — izveidota [[Armēnijas Nacionālā banka]]. * [[30. aprīlis]] — [[CERN]] palaida [[globālais tīmeklis|globālo tīmekli]] brīvā izmantošanā jebkuram. === Maijs === * [[Maijs]] — dibināta nevalstiskā organizācija ''[[Transparency International]]''. * [[15. maijs]] — darbu sāka viena no pirmajām [[Latvija]]s komercradiostacijām [[Radio SWH]]. * [[24. maijs]] — [[Eritreja]] pasludināja neatkarību no [[Etiopija]]s. * [[28. maijs]] — [[Eritreja]] un [[Monako]] iestajās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. === Jūnijs === * [[5. jūnijs|5.]]-[[6. jūnijs]] — [[5. Saeimas vēlēšanas]] [[Latvija|Latvijā]], kurās visvairāk balsu saņēma partija [[Latvijas Ceļš]]. * [[25. jūnijs]]: ** [[Kima Kempbela]] kļuva par pirmo sievieti [[Kanāda]]s premjerministra amatā. ** [[Lietuva|Lietuvā]] tika atjaunota naudas vienība [[lits]]. === Jūlijs === * [[27. jūnijs]] — [[Microsoft]] izlaida pirmo [[operētājsistēma]]s [[Windows NT]] versiju ''Windows NT 3.1''. === Augusts === * [[21. augusts]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zaudēja kontaktu ar [[Marss (planēta)|Marsa]] [[Starpplanētu zonde|zondi]] [[Mars Observer]] trīs dienas pirms tās ieiešanas planētas [[orbīta|orbītā]]. * [[30. augusts]] — [[Krievija]] pabeidza bruņoto spēku izvešanu no [[Lietuva]]s. === Septembris === [[Attēls:Bill_Clinton,_Yitzhak_Rabin,_Yasser_Arafat_at_the_White_House_1993-09-13.jpg|thumb|180px|[[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija|PAO]] vadītājs [[Jāsirs Arafāts]], [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] un [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]]]] * [[13. septembris]] — [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]s vadītājs [[Jāsirs Arafāts]] un [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] spieda viens otram roku [[Vašingtona|Vašingtonā]] pēc miera līguma parakstīšanas. * [[24. septembris]] — [[Kambodža|Kambodžā]] tika atjaunota monarhija ar [[Norodoms Sihanouks|Norodomu Sihanouku]] kā karali. * [[27. septembris]] — kara laikā [[Abhāzija|Abhāzijā]] [[Gruzija]]s spēki zaudēja [[Suhumi]]. === Oktobris === * [[2. oktobris|2.]]-[[5. oktobris]] — Krievijas konstitucionālā krīze sasniedza kulmināciju, kad ar militāra spēka palīdzību tika ieņemta parlamenta ēka. * [[3. oktobris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bruņotie spēki [[Mogadīšo]], [[Somālija|Somālijā]] izcīnīja kauju ar vietējiem nemierniekiem; bojā gāja 19 amerikāņi un aptuveni 500 somāliešu. * [[5. oktobris]] — [[Ķīna]] veica [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumu]], pārtraucot pasaules ''de facto'' moratoriju. * [[19. oktobris]] — [[Pakistāna|Pakistānā]] par premjerministri ievēlēja [[Benazira Bhuto|Benaziru Bhuto]]. * [[25. oktobris]] — [[Kanāda|Kanādā]] parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Žans Kretjēns|Žana Kretjēna]] vadītā Liberālā partija. === Novembris === * [[1. novembris]] — stājās spēkā [[Māstrihtas līgums]], tādējādi tika dibināta [[Eiropas Savienība]]. * [[18. novembris]] — [[Sietla|Sietlā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[APEC]] pirmā sēde. === Decembris === * [[2. decembris]] — [[STS-61]]: startēja [[Space Shuttle]] [[Endeavour (kosmoplāns)|Endeavour]] [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]] remonta misijā. * [[29. decembris]] — stājās spēkā [[Riodežaneiro]] [[Starptautisks līgums|konvencija]] [[Konvencija par bioloģisko daudzveidību|par bioloģisko daudzveidību]]. * [[31. decembris]] — pieņemta pašreizējā [[Peru]] [[konstitūcija]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[7. janvāris]] — [[Jans Oblaks]] (''Jan Oblak''), slovēņu futbolists * [[19. janvāris]] — [[Žuau Mariu]] (''João Mário''), portugāļu futbolists * [[28. janvāris]] — [[Vills Poulters]] (''Will Poulter''), angļu aktieris ;Februāris * [[9. februāris]] — [[Niklass Filkrugs]] (''Niclas Füllkrug''), vācu futbolists * [[10. februāris]] — [[Mija Halīfa]] (''Mia Khalifa''), libāņu-amerikāņu pornoaktrise * [[19. februāris]]: ** [[Viktorija Džastisa]] (''Victoria Justice''), amerikāņu aktrise un dziedātāja ** [[Mauro Ikardi]] (''Mauro Icardi''), argentīniešu futbolists * [[25. februāris]] — [[Konors Koudijs]] (''Conor Coady''), angļu futbolists ;Marts * [[3. marts]] — [[Antonio Rīdigers]] (''Antonio Rüdiger''), vācu futbolists * [[5. marts]] — [[Harijs Magvairs]] (''Harry Maguire''), angļu futbolists * [[11. marts]] — [[Džodija Komera]] (''Jodie Comer''), angļu aktrise * [[15. marts]] — [[Pols Pogba]] (''Paul Pogba''), franču futbolists * [[19. marts]] — [[Hakīms Zijāšs]] (''حكيم زياش‎''), Marokas futbolists ;Aprīlis * [[24. aprīlis]] — [[Bens Deiviss]] (''Ben Davies''), velsiešu futbolists * [[25. aprīlis]] — [[Rafaels Varāns]] (''Raphaël Varane''), franču futbolists ;Maijs * [[6. maijs]]: ** [[Gustavo Gomess]] (''Gustavo Gómez''), Paragvajas futbolists ** [[Naomi Skota]] (''Naomi Scott''), angļu aktrise un dziedātāja * [[13. maijs]] — [[Romelu Lukaku]] (''Romelu Lukaku''), beļģu futbolists * [[16. maijs]] — [[Juhanness Tīngnēss Bē]] (''Johannes Thingnes Bø''), norvēģu biatlonists * [[29. maijs]] — [[Maika Monro]] (''Maika Monroe''), amerikāņu aktrise * [[30. maijs]] — [[Tatjana Zaļevska]] (''Татьяна Залевская''), Piedņestras politiķe ;Jūnijs * [[13. jūnijs]] — [[Tomass Partijs]] (''Thomas Partey''), Ganas futbolists * [[26. jūnijs]] — [[Ariana Grande]] (''Ariana Grande''), amerikāņu dziedātāja ;Jūlijs * [[18. jūlijs]] — [[Nebīls Fekīrs]] (''Nabil Fekir''), franču futbolists * [[20. jūlijs]] — [[Likā Diņs]] (''Lucas Digne''), franču futbolists * [[26. jūlijs]] — [[Teilora Momsena]] (''Taylor Momsen''), amerikāņu aktrise un dziedātāja * [[28. jūlijs]] — [[Harijs Keins]] (''Harry Kane''), angļu futbolists * [[29. jūlijs]] — [[Ajoze Peress]] (''Ayoze Pérez''), spāņu futbolists * [[30. jūlijs]] — [[Andrē Gomešs]] (''André Gomes''), portugāļu futbolists ;Augusts * [[4. augusts]] — [[Džovanni Di Lorenco]] (''Giovanni Di Lorenzo''), itāļu futbolists * [[17. augusts]] — [[Edersons]] (''Ederson''), brazīliešu futbolists * [[22. augusts]] — [[Laura Dālmeiere]] (''Laura Dahlmeier''), vācu biatloniste (mirusi 2025. gadā) * [[26. augusts]] — [[Kīki Pālmere]] (''Keke Palmer''), amerikāņu aktrise * [[31. augusts]] — [[Pablo Mari]] (''Pablo Marí''), spāņu futbolists ;Septembris * [[4. septembris]] — [[Janiks Karasko]] (''Yannick Carrasco''), beļģu futbolists ;Oktobris * [[8. oktobris]] — [[Enguss Džonss]] (''Angus Jones''), amerikāņu aktieris * [[14. oktobris]] — [[Čārlijs Kērks]] (''Charlie Kirk''), amerikāņu labējais aktīvists, rakstnieks un mediju personība (miris 2025. gadā) * [[23. oktobris]] — [[Fabiņu]] (''Fabinho''), brazīliešu futbolists * [[25. oktobris]] — [[Mija Gota]] (''Mia Goth''), britu aktrise ;Novembris * [[15. novembris]] — [[Paulo Divala]] (''Paulo Dybala''), argentīniešu futbolists * [[16. novembris]] — [[Nelsons Semedu]] (''Nélson Semedo''), portugāļu futbolists * [[19. novembris]] — [[Suso]] (''Suso''), Spānijas futbolists * [[22. novembris]] — [[Adele Egzarkopulosa]] (''Adèle Exarchopoulos''), franču aktrise ;Decembris * [[8. decembris]] — [[Annasofija Roba]] (''AnnaSophia Robb''), amerikāņu aktrise * [[19. decembris]] — [[Leonardo Bitenkurts]] (''Leonardo Bittencourt''), vācu futbolists * [[22. decembris]] — [[Rafaels Gerreiru]] (''Raphaël Guerreiro''), portugāļu futbolists == Miruši == * [[20. janvāris]] — [[Kobo Abe]], Japāņu rakstnieks (dzimis 1924. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Odrija Hepbērna]] (''Audrey Hepburn''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[5. februāris]] — [[Džozefs Mankevičs]] (''Joseph Mankiewicz''), amerikāņu scenārists un kinorežisors (dzimis 1909. gadā) * [[20. februāris]] — [[Feručio Lamborgini]] (''Ferruccio Lamborghini''), Itālijas autobūvētājs (dzimis 1916. gadā) * [[24. februāris]] — [[Bobijs Mūrs]] (''Bobby Moore''), Anglijas futbolists (dzimis 1941. gadā) * [[3. marts]] — [[Alberts Seibins]] (''Albert Sabin''), ASV mediķis (dzimis 1906. gadā) * [[4. marts]] — [[Anšlavs Eglītis]], latviešu rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1906. gadā) * [[31. marts]] — [[Brendons Lī]] (''Brandon Lee''), amerikāņu aktieris un cīņas mākslu meistars (dzimis 1965. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Turguts Ezals]] (''Turgut Özal''), Turcijas prezidents un premjerministrs (dzimis 1927. gadā) * [[20. septembris]] — [[Ērihs Hartmanis]] (''Erich Hartmann''), vācu kara pilots (dzimis 1922. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Vinsents Praiss]] (''Vincent Price''), amerikāņu aktieris (dzimis 1911. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Jurijs Lotmans]] (''Juri Lotman''), igauņu semiotiķis (dzimis 1922. gadā) * [[29. oktobris]] — [[Lipmans Berss]] (''Lipman Bers''), Latvijā dzimis ASV matemātiķis (dzimis 1914. gadā) * [[31. oktobris]]: ** [[Federiko Fellīni]] (''Federico Fellini''), Itālijas kino režisors (dzimis 1920. gadā) ** [[Rivers Fīnikss]] (''River Phoenix''), amerikāņu aktieris un mūziķis (dzimis 1970. gadā) * [[3. novembris]] — [[Ļevs Termens]] (''Лев Термен''), krievu inženieris (dzimis 1896. gadā) * [[16. novembris]] — [[Akils Dzavata]] (''Achille Zavatta''), franču klauns, mākslinieks un cirka operators (dzimis 1916. gadā) * [[4. decembris]] — [[Frenks Zapa]] (''Frank Zappa''), ASV mūziķis (dzimis 1940. gadā) * [[12. decembris]] — [[Jožefs Antalls]] (''Antall József''), ungāru politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[31. decembris]] — [[Zviads Gamsahurdija]], Gruzijas pirmais prezidents (dzimis 1939. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — ''Robert W. Fogel'', ''Douglass C. North'' * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — ''Russell Alan Hulse'', ''Joseph Hooton Taylor Jr.'' * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — ''Richard J. Roberts'', ''Philip Allen Sharp'' * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — ''Kary Mullis'', ''Michael Smith'' * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — ''Toni Morrison'' * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Nelsons Mandela]] un [[Frederiks de Klerks]] {{pg5}} {{commons}} [[Kategorija:1993. gads|*]] 5vewk8s2ltv5lx8po7v1gymj11vrv6t 0 43314 4488678 4461171 2026-07-01T07:48:11Z Meistars Joda 781 4488678 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1983. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1983. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1983}} {{Gada citi notikumi|1983}} {{Gads citos kalendāros|1983}} '''1983. gads''' ([[romiešu skaitļi|MCMLXXXIII]]) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[19. janvāris]] — ''[[Apple|Apple Inc.]]'' izlaida personālo datoru ''[[Apple Lisa]]''. * [[22. janvāris]] — [[Bjērns Borgs]] aizgāja no [[teniss|tenisa]] pēc piecām uzvarām pēc kārtas [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonā]]. * [[26. janvāris]] — [[IBM-PC]] savietojamiem datoriem izlaida ''[[Lotus 1-2-3]]''. * [[26. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] nolija sarkans lietus, kas saturēja smiltis no [[Sahāra|Sahāras tuksneša]]. * [[31. janvāris]] — Apvienotajā Karalistē obligāta kļuva [[drošības josta]] automašīnu vadītājiem un priekšā sēdošajiem pasažieriem. === Februāris === * Izveidota [[Zālamanu Salu Centrālā banka]]. * [[7. februāris]] — [[Irāna]] iebruka dienvidaustrumu [[Irāka|Irākā]]. * [[13. februāris]] — ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] pasludināja 1983. gadu par [[Bībele]]s gadu. * [[16. februāris]] — [[Pelnu diena|Pelnu trešdienas]] krūmu ugunsgrēki [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]] un [[Dienvidaustrālija|Dienvidaustrālijā]] paņēma 75 cilvēku dzīvības. Tas bija otrais lielākais mežu ugunsgrēks [[Austrālija]]s vēsturē pēc 2009. gada [[februāris|februārī]] notikušā. === Marts === * Par [[Kotdivuāra]]s galvaspilsētu kļuva [[Jamusukro]]. * [[1. marts]] — [[Baleāru Salas]] un [[Madrides autonomais apgabals|Madride]] kļuva par [[Spānijas autonomie apgabali|autonomiem apgabaliem]] [[Spānija|Spānijā]]. * [[1. marts]] — ''[[Swatch]]'' piedāvāja savus pirmos rokas pulksteņu modeļus. * [[5. marts]] — [[Bobs Hauke|Bobu Hauki]] ievēlēja par [[Austrālijas premjerministrs|Austrālijas premjerministru]]. * [[8. marts]] — [[IBM]] laida pārdošanā [[IBM PC XT]]. * [[8. marts]] — ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] nosauca [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] par "ļaunuma impēriju". * [[23. marts]] — [[Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva]]: ASV prezidents Ronalds Reigans paziņoja par plāniem veidot tehnoloģijas, lai pārtvertu ienaidnieka raķetes. Prese to nosauca par "[[Zvaigžņu kari]]em". === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — ''[[STS-6]]'': ''[[Space Shuttle Challenger]]'' astronauti [[Storijs Masgreivs]] un [[Donalds Pītersons]] veica pirmo iziešanu kosmosā (ilgums: 4 stundas, 10 minūtes). * [[11. aprīlis]]: ** [[Kanbera|Kanberā]] notika Nacionālais ekonomikas samits. ** norisinājās [[55. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija. * [[12. aprīlis]] — [[Harolds Vašingtons]] kā pirmais melnādainais tika ievēlēts par [[Čikāga]]s mēru. * [[18. aprīlis]] — [[Beirūta|Beirūtā]] tika uzspridzināta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība, nogalinot 63 cilvēkus. === Maijs === * [[6. maijs]] — žurnāls ''[[Stern (žurnāls)|Stern]]'' publicēja "[[Hitlera dienasgrāmata|Hitlera dienasgrāmatu]]", kas vēlāk izrādījās viltojums. * [[9. maijs]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] atcēla [[Galileo Galilejs|Galileo Galileja]] izraidījumu no baznīcas. * [[11. maijs]] — ''[[Aberdeen FC]]'' ieguva [[Eiropas kausu ieguvēju kauss|Eiropas kausu ieguvēju kausu]], finālā uzvarot ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid C.F.]]'' ar 2—1. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 7. prezidentu kļuva [[Mika Špiļaks]]. * [[16. maijs]] — [[Londona]]s policija sāka lietot [[riteņu saslēgs|riteņu saslēgus]] neatļautā vietā atstātām automašīnām. * [[17. maijs]] — [[Libāna]], [[Izraēla]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] parakstīja līgumu par Izraēlas spēku izvākšanu no Libānas. * [[26. maijs]] — [[Japāna|Japānā]], ziemeļu [[Honsju]] notika spēcīga [[zemestrīce]] un [[cunami]], nogalinot 104 un ievainojot 163 iedzīvotājus. * [[28. maijs]] — [[Viljamsburga|Viljamsburgā]] sākās [[9. G7 samits]]. === Jūnijs === * [[9. jūnijs]] — [[Mārgarita Tečere]], [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministre]] kopš 1979. gada, atkārtoti uzvarēja vēlēšanās, savācot 42% balsu. * [[18. jūnijs]] — ''[[STS-7]]'': [[Salija Raida]] kļuva par pirmo amerikānieti kosmosā ar kosmosa kuģi ''[[Space Shuttle Challenger|Challenger]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Austrālijas augstākā tiesa]] apturēja [[Franklina aizsprosts|Franklina aizsprosta]] celtniecību [[Tasmanija|Tasmanijā]]. * [[15. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]] sākās ''[[Nintendo Entertainment System]]'' pārdošana. * [[20. jūlijs]] — [[Polija]]s valdība atcēla [[karastāvoklis|karastāvokli]] un [[amnestija|amnestēja]] [[politiski ieslodzītais|politiski ieslodzītos]]. * [[22. jūlijs]] — austrālietis [[Diks Smits]] pabeidza lidojumu apkārt pasaulei vienatnē ar [[helikopters|helikopteru]]. * [[23. jūlijs]] — [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[Melnais Jūlijs]] — sabiedrības sacelšanās, kas notika pret Šrilankas [[tamili]]em un ievadīja [[Šrilankas pilsoņu karš|Šrilankas pilsoņu karu]]. * [[23. jūlijs]] — lietus un dubļi izraisīja dabas katastrofu [[Simanes prefektūra|Simanes prefektūrā]] Japānā, nogalinot 117 iedzīvotājus. === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Tomā Sankara]] kļuva par [[Burkinafaso|Augšvoltas]] prezidentu. * [[7. augusts]] — [[Helsinki|Helsinkos]] notika pirmā pasaules [[vieglatlētika]]s čempionāta atklāšana. * [[18. augusts]] — [[Viesuļvētra Alīsija]] postīja [[Teksasa]]s krastu, nogalinot 22 cilvēkus un radot zaudējumus vairāku miljardu dolāru apjomā. * [[21. augusts]] — [[Manila|Manilā]] neilgi pēc atgriešanās no trimdas tika noslepkavots [[Filipīnas|Filipīnu]] opozīcijas līderis [[Benigno Akvino (jaunākais)]]. * [[30. augusts]] — ''[[STS-8]]'': [[Džions S. Blafords]] kosmosa kuģī ''[[Space Shuttle Challenger|Challenger]]'' kļuva par pirmo melnādaino amerikāni kosmosā. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Aukstais karš]]: [[Koreja]]s pasažieru lidmašīnu pēc ielidošanas Padomju gaisa telpā notrieca [[Padomju Savienība]]s iznīcinātājlidmašīna. Visi 269 cilvēki gāja bojā. * [[4. septembris]] — seši vīri 48 stundās kājām zem ūdens šķērsoja [[Sidnejas osta|Sidnejas ostu]], veicot {{nobr|82,9 km}}. * [[6. septembris]] — Padomju Savienība atzina Korejas lidmašīnas notriekšanu, apgalvojot, ka piloti nezināja, ka tā ir civilā lidmašīna. * [[16. septembris]] — Donna Grifitsa [[Pīršora|Pīršorā]], [[Anglija|Anglijā]] beidza šķaudīt pēc nepārtrauktas 978 dienu šķaudīšanas (kopš {{dat|1981|1|13|ģ|bez}}). * [[23. septembris]] — [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]] izcēlās nemieri starp vietējiem [[kanaki]]em un franču kolonistiem. Francijas valdība atsauca [[neatkarība]]s solījumus. * [[25. septembris]] — [[bēgšana no Labirinta cietuma]]. 38 [[īru republikāņi|īru republikāņu]] cietumnieki, bruņojušies ar 6 šautenēm, nolaupīja pārtikas piegādes auto un izbēga no [[Labirints (cietums)|Labirinta cietuma]]. Tā ir lielākā bēgšana no cietuma Britānijas vēsturē kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. * [[25. septembris|25.]]—[[26. septembris]] — padomju militārais virsnieks [[Staņislavs Petrovs]] novērsa vispasaules kodolkaru. * [[27. septembris]] — [[Interešu kopa|Interešu kopās]] ''net.unix-wizards'' un ''net.usoft'' tika oficiāli paziņots par [[GNU|GNU projektu]]. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Ričards Noubls]] uzstādīja jaunu ātruma rekordu uz zemes — {{nobr|1019,47 km/h}}, braucot ar ''[[Thrust 2]]'' [[Melnās klints tuksnesis|Melnās klints tuksnesī]], [[Nevada|Nevadā]]. * [[9. oktobris]] — [[Rangūnas spridzināšana]]s laikā tika nogalināts [[Dienvidkoreja]]s ārlietu ministrs [[Lī Bum Suks]] un vēl 21 cilvēks. * [[19. oktobris]] — [[Grenāda]]s premjerministram [[Moriss Bišops|Morisam Bišopam]] un 40 viņa līdzcilvēkiem tika izpildīts nāvessods nošaujot. * [[21. oktobris]] — 17. Vispārīgajā svaru un mēru konferencē tika definēts [[metrs]] kā attālums, ko gaisma [[vakuums|vakuumā]] veic 1/299 792 458 sekundes daļā, piesaistot to [[gaismas ātrums|gaismas ātrumam]]. * [[22. oktobris]] — [[Bonna|Bonnā]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] notika demonstrācija par atteikšanos no [[kodolieroči]]em. * [[23. oktobris]] — vienlaicīgi [[1983. gada Beirutas baraku spridzināšana|pašnāvnieku uzbrukumi]] iznīcināja [[Francija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armijas barakas [[Beirūta|Beirūtā]], nogalinot 241 ASV un 58 Francijas karavīrus un 6 Libānas civiliedzīvotājus. * [[25. oktobris]] — ASV spēki iebruka Grenādā pēc [[Dominika]]s premjerministres [[Jevgeņija Čārlza|Jevgeņijas Čārlzas]] lūguma. * [[25. oktobris]] — tika izlaista ''[[Microsoft Office Word|Microsoft Word]]'' pirmā versija. * [[27. oktobris]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] cietumā apmeklēja [[Memets Ali Agdža|Memetu Ali Agdžu]] — cilvēku, kas viņu sašāva, lai tam piedotu. * [[30. oktobris]] — [[Argentīna|Argentīnā]] notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc 7 gadu militāras pārvaldes. === Novembris === * [[2. novembris]] — sākās ''[[Able Archer 83]]'', [[NATO]] mācības, kuras daudzas padomju amatpersonas uztvēra kā kodoluzbrukumu, izraisot pēdējo kodolkrīzi [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. * [[11. novembris]] — [[Ronalds Reigans]] kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu, kurš vērsies pie [[Japānas parlaments|Japānas parlamenta]]. * [[15. novembris]] — [[Kipra]]s turku daļa deklarēja savu [[Ziemeļkipra|neatkarību]]. * [[17. novembris]] — tika dibināta [[Zapatistas Nacionālā atbrīvošanas armija]]. * [[30. novembris]] — [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika atvērts [[Trampa tornis (Ņujorka)|Trampa tornis]]. === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Argentīna|Argentīnā]] tika atjaunota [[demokrātija]] pēc militāras pārvaldes, par prezidentu tika iecelts [[Rauls Alfonsīns]]. === Visa gada garumā === * [[Čadas pilsoņu karš]] (1965—1993) * [[Aukstais karš]] * [[Namībijas neatkarības karš]] (1966—1988) * [[Otrā Malaizijas krīze]] (1967—1989) * [[Dienvidāfrikas robežu karš]] (1965—1989) * [[Ziemeļīrijas konflikts]] (1969—1994) == Dzimuši == === Janvāris === <!-- * [[7. janvāris]] — [[Natālija Gulbis]] (''Natalie Gulbis''), latviešu izcelsmes ASV golfa spēlētāja --> * [[11. janvāris]] — [[Adrians Sutils]] (''Adrian Sutil''), vācu autosportists * [[17. janvāris]] — [[Alvaro Arveloa]] (''Álvaro Arbeloa''), spāņu futbolists * [[19. janvāris]]: ** [[Hikaru Utada]] (宇多田 ヒカル, ''Utada Hikaru''), japāņu dziedātāja ** [[Justina Kovalčika]] (''Justyna Kowalczyk''), poļu distanču slēpotāja <!-- * [[23. janvāris]] — [[Kšištofs Longevka]] (''Krzysztof Łągiewka''), Polijas futbolists --> * [[24. janvāris]] — [[Skots Spīds]] (''Scott Speed''), ASV autosportists * [[31. janvāris]] — [[Fabio Kvaljarella]] (''Fabio Quagliarella''), itāļu futbolists === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Karolīna Klifta]] (''Carolina Klüft''), zviedru vieglatlēte * [[4. februāris]] — [[Hanibāls Bariss]] (''Hannibal Buress''), ASV komiķis, aktieris un rakstnieks * [[7. februāris]] — [[Kristians Klīns]] (''Christian Klien''), Austrijas autosportists * [[11. februāris]] — [[Rafaels van der Vārts]] (''Rafael van der Vaart''), nīderlandiešu futbolists * [[21. februāris]] — [[Melānija Lorāna]] (''Mélanie Laurent''), franču aktrise, modele, režisore, dziedātāja un rakstniece * [[14. februāris]] — [[Bakarijs Saņa]] (''Bacary Sagna''), franču futbolists * [[23. februāris]] — [[Emilija Blanta]] (''Emily Blunt''), angļu aktrise * [[25. februāris]] — [[Eduardu da Silva]] (''Eduardo da Silva''), horvātu futbolists * [[26. februāris]] — [[Pepi]] (''Pepe''), portugāļu futbolists * [[27. februāris]] — [[Keita Mara]] (''Kate Mara''), amerikāņu aktrise === Marts === * [[17. marts]] — [[Rauls Meirelišs]] (''Raul Meireles''), portugāļu futbolists * [[27. marts]] — [[Vasilijs Košečkins]] (''Василий Кошечкин''), krievu hokejists === Aprīlis === * [[4. aprīlis]]: ** [[Ēriks Andrē]] (''Eric André''), ASV komiķis un aktieris ** [[Bens Gordons]] (''Ben Gordon''), Apvienotās Karalistes un ASV basketbolists *[[7. aprīlis]] — [[Franks Riberī]] (''Franck Ribéry''), franču futbolists * [[12. aprīlis]] — [[Lūks Kibets]] (''Luke Kibet''), Kenijas vieglatlēts * [[13. aprīlis]]: ** [[Klaudio Bravo]] (''Claudio Bravo''), čīliešu futbolists ** [[Nikola Kuka]] (''Nicole Cooke''), Apvienotās Karalistes riteņbraucēja * [[15. aprīlis]] — [[Iļja Kovaļčuks]] (''Илья Ковальчук''), krievu hokejists * [[20. aprīlis]] — [[Miranda Kera]] (''Miranda Kerr''), Austrālijas modele un uzņēmēja * [[23. aprīlis]] — [[Daniela Hantuhova]] (''Daniela Hantuchová''), slovāku tenisiste * [[25. aprīlis]] — [[Deniss Matvejevs]] (''Денис Владимирович Матвеев''), Krievijas kosmonauts * [[26. aprīlis]] — [[Juris Šics]], latviešu kamaniņu braucējs * [[29. aprīlis]] — [[Megana Būna]] (''Megan Boone''), ASV aktrise * [[30. aprīlis]] — [[Tatjana Hifnere]] (''Tatjana Hüfner''), vācu kamaniņu braucēja === Maijs === * [[2. maijs]]: ** [[Majnors Figeroa]] (''Maynor Figueroa''), Hondurasas futbolists ** [[Tina Maze]] (''Tina Maze''), slovēņu kalnu slēpotāja * [[3. maijs]] — [[Lorela O'Hāra]] (''Loral O'Hara''), ASV kosmonaute * [[5. maijs]]: ** [[Henrijs Kevils]] (''Henry Cavill''), britu aktieris ** [[Emine Džaparova]] (''Еміне Джапарова''), Krimas tatāru-ukraiņu žurnāliste un politiķe * [[6. maijs]] — [[Dani Alviss]] (''Daniel Alvess''), Brazīlijas futbolists * [[12. maijs]] — [[Dounels Glīsons]] (''Domhnall Gleeson''), īru aktieris * [[13. maijs]] — [[Jaja Ture]] (''Yaya Touré''), Kotdivuāras futbolists <!-- * [[24. maijs]] — [[Židrūns Karčemarsks]] (''Žydrūnas Karčemarskas''), Lietuvas futbolists --> === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Kima Kleistersa]] (''Kim Clijsters''), Beļģijas tenisiste * [[16. jūnijs]] — [[Kļims Šipenko]] (''Клим Алексеевич Шипенко'') Krievijas kinorežisors, kinoproducents, scenārists, kosmonauts * [[19. jūnijs]] — [[Marks Selbijs]] (''Mark Selby''), Anglijas snūkerists * [[24. jūnijs]] — [[Jasmina Moghbeli]] (''Jasmin Moghbeli''), ASV kurdu kosmonaute, helikoptera pilote * [[27. jūnijs]] — [[Alsu]] (''Алсу''), Krievijas tatāru dziedātāja === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — [[Dmitrijs Peteļins]] (''Дмитрий Александрович Петелин''), Krievijas kosmonauts * [[13. jūlijs]] — [[Liu Sjans]] (劉翔), Ķīnas vieglatlēts * [[16. jūlijs]] — [[Ketrīna Kēfa]] (''Katrina Kaif'', कैटरीना कैफ़), Apvienotās Karalistes un Indijas aktrise un modele * [[24. jūlijs]] — [[Daniele De Rosi]] (''Daniele De Rossi''), itāļu futbolists un treneris * [[27. jūlijs]] — [[Gorans Pandevs]] (''Горан Пандев''), Ziemeļmaķedonijas futbolists * [[28. jūlijs]] — [[Vladimirs Stojkovičs]] (''Владимир Стојковић''), serbu futbolists === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Robins van Persijs]] (''Robin van Persie''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[11. augusts]] — [[Kriss Hemsvorts]] (''Chris Hemsworth''), austrāliešu aktieris * [[20. augusts]] — [[Endrū Gārfīlds]] (''Andrew Garfield''), ASV angļu aktieris * [[23. augusts]] — [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] (''Сергей Кудь-Сверчков''), Krievijas kosmonauts <!-- * [[30. augusts]] — [[Georgijs Gelašvili]] (''Георгий Гелашвили'', გელაშვილი გიორგი), gruzīnu izcelsmes Krievijas hokejists --> === Septembris === * [[14. septembris]] — [[Eimija Vainhausa]] (''Amy Winehouse''), angļu dziedātāja (mirusi 2011. gadā) * [[25. septembris]] — [[Donalds Glovers]] (''Donald Glover''), ASV aktieris, režisors un reperis * [[26. septembris]] — [[Rikārdu Kvarežma]] (''Ricardo Quaresma''), portugāļu futbolists === Oktobris === * [[11. oktobris]] — [[Ruslans Ponomarjovs]] (''Русла́н Пономарьо́в''), Ukrainas šahists * [[15. oktobris]] — [[Bruno Senna]] (''Bruno Senna''), Brazīlijas autosportists * [[17. oktobris]] — [[Felisita Džonsa]] (''Felicity Jones''), angļu aktrise * [[19. oktobris]]: ** [[Rebeka Fērgusone]] (''Rebecca Ferguson''), zviedru aktrise ** [[Kristofers Viljamss]] (''Christopher Williams''), ASV kosmonauts, fiziķis === Novembris === * [[8. novembris]] — [[Blanka Vlašiča]] (''Blanka Vlašić''), horvātu augstlēcēja * [[11. novembris]] — [[Filips Lāms]] (''Philipp Lahm''), vācu futbolists * [[15. novembris]] — [[Džons Heitinga]] (''John Heitinga''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[17. novembris]] — [[Kateržina Emonsa]] (''Kateřina Emmons''), čehu sporta šāvēja * [[18. novembris]] — [[Žilija Dikurno]] (''Julia Ducournau''), franču kinorežisore * [[19. novembris]] — [[Ādams Draivers]] (''Adam Driver''), ASV aktieris === Decembris === <!-- * [[8. decembris]] — [[Mets Elisons]] (''Matt Ellison''), Kanādas hokejists --> * [[13. decembris]] — [[Haza El Mansūrī]] (هَزَّاع ٱلْمَنْصُوْرِي, ''Hazā al-Mansūrī''), Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauts * [[17. decembris]] — [[Sebastjēns Ožjē]] (''Sébastien Ogier''), franču rallija pilots * [[20. decembris]] — [[Džona Hills]] (''Jonah Hill''), ASV aktieris un režisors == Miruši == * [[8. janvāris]] — [[Gerhards Barkhorns]] (''Gerhard Barkhorn''), vācu lidotājs (dzimis 1919. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Meirs Lanskis]] (''Meyer Lansky''), ASV gangsteris (dzimis 1902. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Džordžs Kjūkors]] (''George Cukor''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1899. gadā) * [[25. februāris]] — [[Tenesijs Viljamss]] (''Tennessee Williams''), ASV rakstnieks (dzimis 1911. gadā) * [[1. marts]] — [[Arturs Kestlers]] (''Arthur Koestler''), britu rakstnieks (dzimis 1905. gadā) * [[8. marts]] — [[Viljams Voltons]] (''William Walton''), britu komponists (dzimis 1902. gadā) * [[17. marts]] — [[Haldans Kefers Hartlains]] (''Haldan Keffer Hartline''), ASV psihologs (dzimis 1903. gadā) * [[18. marts]] — [[Umberto II]] (''Umberto II''), Itālijas karalis (dzimis 1904. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine''), amerikāņu horeogrāfs (dzimis 1904. gadā) * [[22. maijs]] — [[Alberts Klods]] (''Albert Claude''), beļģu biologs (dzimis 1899. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Ričards Bakminsters Fulers]] (''Richard Buckminster Fuller''), ASV arhitekts (dzimis 1895. gadā) * [[29. jūlijs]]: ** [[Luiss Bunjuels]] (''Luis Buñuel''), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā) ** [[Deivids Nivens]] (''David Niven''), britu aktieris (dzimis 1910. gadā) * [[9. septembris]] — [[Luiss Monti]] (''Luis Felipe Monti''), Argentīnas itāliešu futbolists un treneris (dzimis 1901. gadā) * [[10. septembris]]: ** [[Fēlikss Blohs]] (''Felix Bloch''), Šveicē dzimis fiziķis (dzimis 1905. gadā) ** [[Džons Brovers Minočs]] (''Jon Brower Minnoch''), smagākais jebkad dzīvojušais vīrietis (dzimis 1941. gadā) * [[25. septembris]] — [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] (''Leopold III''), Beļģijas karalis (dzimis 1901. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Alfreds Tarskis]] (''Alfred Tarski''), ebreju izcelsmes poļu/ASV matemātiķis un loģiķis (dzimis 1901. gadā) * [[5. decembris]] — [[Roberts Oldričs]] (''Robert Aldrich''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1918. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Žerārs Debro]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Subrahmanjans Čandrasekars]] un [[Viljams Alfrēds Faulers]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Barbara Maklintoka]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Henrijs Taube]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Viljams Goldings]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Lehs Valensa]] {{pg6}} {{Commons|1983|1983. gads}} [[Kategorija:1983. gads| ]] 8s0b2op0ewqtvqkm943tx2tnjjxx92r 0 45711 4488587 4484648 2026-06-30T22:41:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488587 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Vecmīlgrāvis | attels = [[Attēls:Вецмилгравис.jpg|250px]] | paraksts = Vecmīlgrāvja panorāma | karte = [[Attēls:Vecmilgravis karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Rīnūži]]<br />[[Ziemeļblāzma (Rīga)|Ziemeļblāzma]] | platiba = 6,073 km² | iedzivotaju_skaits = 18 930 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Kultūras pils "Ziemeļblāzma"]] | udenstilpnes = | parki = | autobuss = {{Rīga sab|t=a|2|24|29|58}} | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [https://apkaimes.lv/vecmilgravis/ apkaimes.lv] }} '''Vecmīlgrāvis''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[Rīgas apkaimes|apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst [[Rīgas pilsētas daļa]]s [[Rīnūži]] un [[Ziemeļblāzma (Rīga)|Ziemeļblāzma]]. Vecmīlgrāvja apkaime atrodas Rīgas Z daļā netālu no [[Daugava]]s ietekas [[Rīgas līcis|jūrā]]. Pa sauszemi tā robežojas ar [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]], [[Trīsciems|Trīsciema]] un [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar [[Sarkandaugava]]s, [[Kundziņsala]]s, [[Voleri|Voleru]], [[Bolderāja]]s, [[Daugavgrīva]]s un [[Mangaļsala]]s apkaimēm. Vecmīlgrāvja apkaimes robežas ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]], [[Daugava]], [[Audupe]], Laivinieku iela, pieveddzelzceļš no [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas ielas]] līdz [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzmas stacijai]], [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte]] līdz [[Mīlgrāvja tilts|Mīlgrāvja tiltam]]. Vecmīlgrāvja apkaimes kopējā platība ir 6,073 km², kas ir par 1/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 701 metri. Iekšēji Vecmīlgrāvja apkaime sastāv no 2 atsevišķiem rajoniem — ZR daļā [[Rīnūži]] (primāri ostas teritorija), centrālajā un DA daļā Vecmīlgrāvis (primāri dzīvojamā teritorija), lai gan nereti tiek atsevišķi izdalīta arī [[Ziemeļblāzma (Rīga)|Ziemeļblāzmas]] teritorija, kas atrodas Vecmīlgrāvja apkaimes centrālajā daļā. Apkaimes robežas ir skaidri identificējamas, jo to no ZR, R, DR un DA puses apņem virszemes ūdens objekti, bet Z robežu veido dzelzceļa līnijas. Ņemot vērā jau esošo apkaimes raksturu un tās platību, Vecmīlgrāvja apkaimē arī perspektīvā būs vismaz 2 lokālie centri, taču kopumā šo teritoriju var uztvert un attīstīt kā telpiski un funkcionāli vienotu teritoriju — apkaimi. Augstākās virsotnes ir Zaļās skolas kalns pie Dombrovska ielas (22,3 m) un Auziņkalns pie Lodera steķiem (21 m, tagad kuģu būvētavas teritorijā).<ref name="Piejūra2">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 174.-211. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1</ref> == Nosaukums == Savu nosaukumu Mīlgrāvis ir ieguvis pateicoties ūdensdzirnavām, ko ierīkojuši [[cistercieši|cisterciešu]] Sv. Nikolaja klosterbrāļi uz [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] izraktā kanāla, kas savieno [[Ķīšezers|Ķīšezeru]] ar [[Daugava|Daugavu]]. Tas tika rakts, lai pavasara palu laikā ātrāk noskrietu ūdeņi no Ķīšezera palieņu pļavām. Atkarībā no vēja virziena mainījās arī straumes virziens, tāpēc ordeņbrāļi ierīkoja tur ūdensdzirnavas. Kanālu nosauca par Dzirnavu grāvi ({{val|de|Mühlen Graben}}). Šobrīd mūku kādreiz raktais kanāls kļuvis par 200 metrus platu un 9 metrus dziļu starpteku, kuras malā izvietojusies Rīgas kuģu būvētava. Ūdens strēle Mīlgrāvi sadala Vecmīlgrāvī (uz ziemeļiem no kanāla) un Jaunmīlgrāvī jeb [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvī]] (uz dienvidaustrumiem no kanāla). == Vēsture == [[Attēls:Vecmīlgrāvja apkaime 1937.jpg|thumb|310px|Vecmīlgrāvja apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] Sākotnēji tagadējā Vecmīlgrāvja teritorija piederēja [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas cisterciešu klosterim]], no [[1305]]. gada tā bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas Nikolaja cietokšņa]] teritorijā, vēlāk to iekļāva [[Mangaļmuiža|Mangaļu muižas]] zemes īpašumā. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1678. gadā dibināja [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes skolu]] un luterāņu baznīcu, pie kuras atrodas [[Vecmīlgrāvja kapi]]. 1330. gadā Livonijas ordenis Rīnūžos (tolaik - Rinnužos, no mūsdienās aizbērtās Rinnas upītes) un Mangaļsalā nometināja Kurzemes zvejniekus, kuriem piešķīra loču monopoltiesības no Daugavas grīvas līdz [[Kundziņsala]]i.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Juškevičs|first=J.|date=1937.12.08|title=Rīgas loči|journal=Brīvā Zeme|volume=Nr. 179}}</ref> Monopols saglabājās līdz 17. gadsimtam un daļēji līdz pat 18. gadsimtam. Kad [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās netālu uzcēla [[Daugavgrīvas baltā baznīca|Balto baznīcu]], vecais luterāņu dievnams zaudēja savu nozīmi un sabruka, bet vēl līdz [[20. gadsimts|20. gadsimtam]] tuvējo apkārtni dēvēja par ciemu pie Vecās baznīcas. Baltā baznīca (1788), kas pašreizējā izskatā celta no 1876. līdz 1879. gadam un atjaunota 1926. gadā, ir vienīgā baznīca, kuras zvanu tornī atrodas bāka. Tā iedegas uz 2 sekundēm ik pēc 2 sekundēm, un ir saskatāma četru jūras jūdžu attālumā. Līdz 20. gadsimta sākumam ap baznīcu bija laukakmeņu krāvums, lai aizkavētu baznīcas izskalošanu pavasara plūdu laikā.<ref>Rīgas ielas (encikl.), sast. Zalcmanis R., Pētersons B., Pētersone I., Sīpola I. — Rīga, 2008., 2. sējums — 27. lpp.</ref> 1874. gadā atklāja [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] skolu, 1876. gadā līdzās baznīcai pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] iniciatīvas atvēra [[Mangaļu jūrasskola|Mangaļu jūrasskolu]], bet to sagrāva [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Turpretī Vecmīlgrāvi, atšķirībā no Rīnūžiem, sāka blīvāk apdzīvot tikai [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē, līdz tam te bija vien dažas zvejnieku mājas un smiltāji. 1870. gados attīstījās divi ciemati: Mīlgrāvis Mīlgrāvja krastā un ap Mīlgrāvja muižu, un [[Kalnciems (Rīga)|Kalnciems]] starp Mīlgrāvi un Rīnūžiem (mūsdienās starp [[Skuju iela (Rīga)|Skuju]] un [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru]] ielām).<ref name="Piejūra2" /> 1900. gadā Mīlgrāvī bija 1092 iedzīvotāji, Rīnūžos 945, bet Kalnciemā 1902. gadā - ap 930. Gandrīz visi iedzīvotāji bija [[Luterisms|luterāņu]] ticības.<ref name="Piejūra2" /> [[Attēls:DSCN1772 Zaļā skola.jpg|thumb|310px|Dombrovska celtā Zaļā skola pēc ugunsgrēka (2006).]] 1887. gadā uz dzīvi Vecmīlgrāvī pārcēlās latviešu uzņēmējs [[Augusts Dombrovskis]], atverot kokzāģētavu. Lielu daļu savu līdzekļu viņš ieguldīja sabiedrības labklājības celšanā. Apkaimes iedzīvotajiem viņš deva lētus kredītus, lai viņi varētu būvēt savas ģimenes mājas. 1900. gadā Dombrovskis Mīlgrāvī nodibināja elementārskolu un bērnudārzu, kas bija pirmais Rīgā ([[Martas Rinkas iela|M. Rinkas ielā]] 13), vēlāk tas pārtapa par Zaļo skolu. Ēka vairākkārt dega un 2006. gadā pārvērtās par graustu. Pats būdams atturībnieks, A. Dombrovskis 1904. gadā uzcēla namu atturības biedrībai "Ziemeļblāzma". 1906. gadā namu nodedzināja soda ekspedīcija, jo tajā bija notikušas revolucionāru sapulces un nama cēlājs viņu acīs tādēļ bija "neērta" persona. Nodedzinātā nama vietā A. Dombrovskis Ziemeļblāzmas parkā cēla jaunu — [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|kultūras pili "Ziemeļblāzma"]] (atklāta 1913. gadā), pats zīmēdams plānu un vadīdams būvniecību. Šoreiz nams tika būvēts ar dzelzsbetona un čuguna konstrukcijām, dzelzs mēbelēm un speciāliem sienu un grīdu pārklājumiem — lai uguns nespētu aprīt arī šo namu. Arī ap pili veidotais parks ir A. Dombrovska plānots — koku grupas veido dažādus simbolus.<ref>Kolbergs, Andris. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. — Jūrmala, 2007. — 411. lpp.</ref> Veiksmīgais rūpnieks 1907. gadā uzcēla "Burtnieku namu" (Ziemeļblāzmas iela 38), tā nosaukums bija [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] ideja — tādu kā pansiju tā laika kultūras darbiniekiem. Dažādos laika posmos šeit dzīvojuši Krišjānis Barons, [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Jānis Zālītis]], [[Emilis Melngailis]], [[Kārlis Skalbe]] un citi. Šeit rīkoja literāros vakarus, koncertus, izstādes, radot labvēlīgus apstākļus kultūras dzīvei. "Burtnieku nams" kļuva par gara gaismas nesēju Mīlgrāvī. Pašlaik namā darbojas mūzikas skola, līdz ar to ir piepildīts A. Dombrovska novēlējums — nodot to tautas izglītošanas vajadzībām. Mecenāta vārdā 1989. gadā pārdēvēja [[Augusta Dombrovska iela|Vecmīlgrāvja 4. līniju]]. Kādreiz Vecmīlgrāvī visas ieliņas bija bruģētas ar kokmateriāliem — koku mizām, zāģu skaidām un dēļiem. 1939. gadā Rīgas pilsētas 29. pamatskolu nodēvēja Augusta Dombrovska vārdā. Pirmā pasaules kara laikā Dombrovska kokzāģētavas iekārtas 1915. gadā evakuēja uz Krieviju un 1917. gadā nodega nodega tās ēkas. 1922. gadā to daļēji atjaunoja. Pēc nāves A. Dombrovskis apglabāts paša veidotajā parkā, viņa kapa pieminekli veidojis tēlnieks [[Gustavs Šķilters]]. 1919. gadā Daugavgrīvas draudzes skolu pārveidoja par Mangaļu pamatskolu, 1932. gadā par Rīgas pilsētas 29. pamatskolu un 1939. gadā to nodēvēja Augusta Dombrovska vārdā. 1944. gadā to vācieši atkāpjoties nodedzināja agrāko Dombrovska kokzāģētavu. [[Latvijas PSR]] laikā to vēlreiz atjaunoja, bet 1999. gadā tā galīgi izbeidza darbību.<ref name="Piejūra2" /> 1924. gadā (citur – 1922. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/vecmilgravis/vesture/|title=Vēsture {{!}} Vecmīlgrāvis|website=Apkaimes|access-date=2026-04-21|language=lv-LV}}</ref> Vecmīlgrāvja daļu līdz mūsdienu [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru]], [[Ledus iela|Ledus]], [[Kalngales iela (Rīga)|Kalngales]] ielām un [[Ķīšezers|Ķīšezera]] Nabas kaktam (t.i., bez Rīnūžiem) iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā.<ref name="Piejūra2" /> Upes satiksmi ar Rīgas centru uzturēja Augsburga tvaikoņa līnija. Īsta sauszemes saikne ar pilsētu Vecmīlgrāvim radās tikai pēc 1934. gada, kad uzbūvēja tiltu pār [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvi]]. Līdz Vecmīlgrāvim 1939. gadā izbūvēja [[Viestura prospekts|Viestura prospektu]], kas sastāvēja no lielām dzelzsbetona plāksnēm, kuras bija vēl saglabājušās atsevišķās vietās līdz pat [[1990. gadi|1990. gadu]] vidum. Pašu izgriežamo tiltu [[Vērmahts]] 1944. gadā atkāpjoties uzspridzināja, 1946.-1948. gadā to atjaunoja, izmantojot vecā tilta atliekas.<ref name="Piejūra2" /> 1964. gadā tika uzbūvēts jauns šosejas tilts. 1882. gadā [[Arnolds Sērensens]] dibināja konservu fabriku, ko pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] nacionalizēja un nosauca par "[[Kaija (uzņēmums)|Kaiju]]", pakāpeniski pievienojot tai citus šā profila uzņēmumus. 1994. gadā to privatizēja, bet 2004. gadā tas bankrotēja. Vēlāk to pārņēma SIA "Karavela", atjaunojot ražošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karavela.lv/lv/uznemums/|title=Uzņēmums - Karavela|website=www.karavela.lv|access-date=2024-07-06}}</ref> 1944. gadā Vecmīlgrāvī praktiski no nulles sāka celt laivu būvētavu, ko vēlāk attīstīja par kuģu būvētavu un izbūvēja 200 m garu krastmalu. Ar 1957. gadu tā pārgāja galvenokārt uz kuģu remontu un 1963. gadā tika pārsaukta par Mangaļu kuģu remonta rūpnīcu. 2001. gadā to privatizēja un pārveidoja. Nosaukumu mainīja uz "Termināls Vecmīlgrāvis",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/as-mangalu-kugu-remonta-rupnica-maina-nosaukumu-129340|title=A/s «Mangaļu kuģu remonta» rūpnīca maina nosaukumu|website=Dienas Bizness|access-date=2024-07-06|language=lv}}</ref> tagad - [[Rīgas Kuģu būvētava]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga-shipyard.com/lv/par-mums/|title=Par mums|last=Tomass|website=Riga Shipyard|access-date=2024-07-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/rigas-kugu-buvetava/40003045892|title=Rīgas kuģu būvētava, AS|website=www.firmas.lv|access-date=2024-07-06|language=lv}}</ref> 1948. gadā Rīnūžos uzbūvēja Rīgas zvejas ostu, kas kļuva par svarīgu tranzītpunktu zivju nosūtīšanā uz PSRS iekšzemes rajoniem.<ref name="Piejūra">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 158.-173. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1</ref> 1950. gadā tās tuvumā uzbūvēja Mangaļu zivju apstrādes fabriku. 1952.—1954. gados Rīnūži bija strādnieku ciemats ārpus pilsētas, kaut gan 1950. gada LPSR administratīvajā kartē tie jau iezīmēti kā Rīgas sastāvdaļa.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/456759.html|title=Latvijas PSR : [administratīvais iedalījums] {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref> Iespējams, ka galīgi Rīnūžus pievienoja Rīgai 1974. gadā, kad likvidēja Mangaļu ciemu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&isArticle=true&query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|publisher=Periodika.lv|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī}}</ref> Vecmīlgrāvī daudzstāvu dzīvojamās ēkas sāka būvēt 20. gadsimta [[1950. gadi|50. gados]] — vietā, ko atbrīvoja, iznīcinot veco koka apbūvi, līdz ar to no senā Vecmīlgrāvja maz kas ir saglabājies. [[1970. gadi|1970. gadu]] vidū Vecmīlgrāvī, ieskaitot pievienotos Rīnūžus, sāka būvēt daudzstāvu dzīvojamo māju masīvus.<ref>Latvijas padomju enciklopēdija: 10 sējumos / (galv. red. P. Jērāns, S. Ziemelis). Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981—1988. 10 sēj. : il., kartes ; (Tries-Žvīgu — 10. sēj., 2. grām.) — 317. lpp.</ref> Te bija traleru un refrižeratoru flotes bāzes. Darbam uz kuģiem ieradās jaunienācēji no visas [[Padomju Savienība]]s. Tas lielā mērā izmainīja līdz tam latvisko Vecmīlgrāvja vidi.<ref>Kolbergs, Andris. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. — 409. lpp.</ref> 1995. gadā ostu reorganizēja par valsts stividoru kompāniju "Rīnūži" un 1996. gadā privatizēja.<ref name="Piejūra" /> Traleru un refrižeratoru bāzi 1998. gadā pievienoja "[[Baltic Marine Fishing Company]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/rigas-zvejnieciba/40003024246|title=RĪGAS ZVEJNIECĪBA, Valsts uzņēmums, 40003024246 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-07-06|date=2024-07-06|language=lv|archive-date=2024-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20240706162707/https://company.lursoft.lv/rigas-zvejnieciba/40003024246}}</ref> [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] Vecmīlgrāvī visvairāk investīciju ticis veikts 2003. un 2006. gadā. Visvairāk tika investēts 2003. gadā — 2,22 mlj. Ls, kas tika ieguldīti 8 objektos. Vislielākais objekts bija naftas produktu termināla "Vexoil Bunkering" celtniecība. 2006. gadā lielākā investīciju daļa tika ieguldīta vienā objektā — piestātnes VM-4 1. kārtā. Kopumā šajā apkaimē tika ieguldīts dažāda veida objektu celtniecībā, izņemot sporta ēkas un biroju ēkas. [[Attēls:Вид из окна. Вецмилгравис..jpg|thumb|right|Sērijveida nami]] [[Attēls:Rīga, Kultūras nams Ziemeļblāzma 2002-11-03 - panoramio.jpg|thumb|right|Ziemeļblāzmas kultūras nams, 2002]] == Infrastruktūra == Uz Vecmīlgrāvi kursē [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29.]] un [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58. autobusu maršruts]]. Apkaimē ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] — [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] stacija [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]]. Šeit ir daudzi pārtikas lielveikali, savs tirdziņš, kafejnīcas, poliklīnika un slimnīca ("[[Jūras medicīnas centrs]]"). Daudzo uzņēmumu dēļ vienīgā vieta, kur apkaimes iedzīvotājiem iespējams piekļūt Daugavai, ir "Lodera krastmala" starp [[Emmas iela|Emmas]] un Skuju ielām, kur ierīkota promenāde un bērnu laukums.<ref name="Piejūra2" /> 19. gadsimtā tur pie Lodera steķiem ierīkoja kuģīšu piestātni, kura tagad vairs netiek izmantota satiksmei.<ref name="Piejūra2" /> == Izglītība == Vecmīlgrāvī atrodas [[Rīgas 31. vidusskola]], [[Rīgas Rīnūžu vidusskola|Rīnūžu vidusskola]] un vairākas pirmsskolas izglītības iestādes, kultūras namā "[[Ziemeļblāzma]]" darbojas bibliotēka. [[Latvijas skolu reformas]] gaitā 2022. gadā [[Rīgas 46. vidusskola|Rīgas 46. vidusskolu]] pārveidoja par pamatskolu un 2025. gadā nolēma slēgt. No 2026./2027. mācību gada Rīgas 31. vidusskola un Rīnūžu vidusskola tiek apvienota vienā izglītības iestādē – [[Rīgas Vecmīlgrāvja vidusskola]]. == Cilvēki == * [[Kristians Panders]] ([[1794]]—[[1865]]), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s loceklis, [[paleontologs]]. * [[Jānis Sams]] ([[1896]]—[[1945]]), dižkareivis, apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. * [[Augusts Dombrovskis]] ([[1845]]—[[1927]]), latviešu rūpnieks un [[mecenāts]]. * [[Marta Rinka]], skolotāja, izstrādāja savu pedagoģijas teoriju. * [[Vilis Lācis]], rakstnieks un politiķis. * [[Visvaldis Lāms]], rakstnieks un publicists == Kultūras pieminekļi == * [[Daugavgrīvas baltā baznīca]]. Ēka pabeigta jau [[1786]]. gadā, bet tā atradās par tuvu Daugavai, pamati bija vāji un jau celtniecības laikā iebruka tornis, līdz ar to darbi ievilkās un baznīcu iesvētīja tikai [[1788]]. gada 17. septembrī. Interjers saglabājies no 19. gadsimta beigām. * [[Kultūras pils Ziemeļblāzma]]. Tagadējā ēka būvēta [[1910]]. — [[1913]]. gados, lai apkārtējo kokzāģētavu strādniekiem būtu pilnvērtīga sabiedriskā un kultūras dzīve. * [[Burtnieku nams]], celts [[1907]]. gadā, tagad mūzikas skolas vecais korpuss. Tajā dzīvojuši K. Barons, K. Skalbe, J. Jaunsudrabiņš u.c. * [[Proģimnāzija (Vecmīlgrāvis)|Proģimnāzija]], tagad daiļamatniecības skola. * [[Emmas iela]] — apbūves aizsardzības teritorija. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/atgazene/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. * [http://www.citariga.lv/lat/vecmilgravis/ Vecmīlgrāvis portālā Cita Rīga] {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Vecmīlgrāvis| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] q1y0coqolni5ryhpwnuhzk79yuqs3l7 0 49142 4488723 4404477 2026-07-01T09:29:58Z CrznaGora 147471 4488723 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Melnkalniešu valoda |nativename=''crnogorski<br />црногорски'' |familycolor=Indoeiropiešu |states=[[Melnkalne]] |speakers=ap 144 000 |rank= |fam2=[[Slāvu valodas|Slāvu]] |fam3=[[Dienvidslāvu valodas|Dienvidslāvu]] |fam4=[[Rietumu dienvidslāvu valodas|Rietumu dienvidslāvu]] |nation={{MNE}} |agency=''nav'' |iso1= |iso2=cnr |iso3=cnr }} '''Melnkalniešu valoda''' (''crnogorski jezik'', ''црногорски језик'') ir [[Dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valoda]], kurā runā [[Melnkalne|Melnkalnē]]. Tā ir viena no [[Serbu valoda|serbu]]-[[horvātu valoda|horvātu]]-[[bosniešu valoda|bosniešu]]-melnkalniešu [[diasistēma]]s valodām. Melnkalniešu valodas izveide saistāma ar laika periodu kopš 2006. gada neatkarības referenduma, kad Melnkalnes politiķi un intelektuāļi sāka argumentēt, ka neatkarīgai valstij nepieciešama arī pašai sava valoda. Līdz tam Melnkalnē lietoto dienvidslāvu valodu bija pieņemts uzskatīt par [[Serbhorvātu valoda|serbhorvātu valodas]] jekaviešu dialektu. Praktiski atšķirības starp runāto un rakstīto valodu, kuru lieto Melnkalnē un dēvē par melnkalniešu valodu, un valodu, kuru lieto [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] un sauc par bosniešu valodu, ir minimālas. Arī atšķirības no serbu vai horvātu valodas ir nelielas un praktiski nerada nekādas grūtības šo valodu lietotājiem bez papildu apmācības vienam ar otru sazināties. Melnkalniešu valodā (tāpat kā serbu un bosniešu valodā) rakstībā tiek izmantots gan [[Latīņu alfabēts|latīņu]], gan [[kirilica]]s alfabēts. Kopš 2009. gada abos rakstības veidos tiek lietots īpašs [[melnkalniešu alfabēts]], kurš atšķiras no vecā ar divu skaņu pierakstu.<ref>[https://www.b92.net/eng/news/region.php?yyyy=2011&mm=08&dd=16&nav_id=75945 "News - Montenegrin authorities introduce new alphabet". B92.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071027174110/http://www.tol.cz/look/CER/article.tpl?IdLanguage=1&IdPublication=14&NrIssue=47&NrSection=5&NrArticle=9309 ''"What Language Do Montenegrins Speak?"''] * [http://www.vreme.com/arhiva_html/478/18.html "Govorite li crnogorski?"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210411084859/https://www.vreme.com/arhiva_html/478/18.html |date={{dat|2021|04|11||bez}} }} * [http://www.montenet.org/language/language.htm Montenet.org: Melnkalnes valoda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210411050923/http://www.montenet.org/language/language.htm |date={{dat|2021|04|11||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20060430102218/http://montenegrina.net/pages/pages1/jezik/jezik_main.htm Melnkalniešu valoda] {{Val-aizmetnis}} {{Slāvu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidslāvu valodas]] [[Kategorija:Melnkalnes valodas]] cuqu28618zab4j93cubw6z5qw5codkw 0 50411 4488674 4407068 2026-07-01T07:30:43Z Meistars Joda 781 4488674 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1979. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1979. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1979}} {{Gada citi notikumi|1979}} {{Gads citos kalendāros|1979}} '''1979. gads''' ({{Rom sk gadam|1979}}) bija īsais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Ķīna]] atjaunoja diplomātiskās attiecības pilnā apjomā. * [[7. janvāris]] — ar [[Vjetnama]]s spēku palīdzību gāzts [[Pols Pots|Pola Pota]] režīms [[Kambodža|Kambodžā]]. * [[10. janvāris]] — izveidota [[Kambodža|Kampučijas Tautas Republika]]. * [[16. janvāris]] — [[Irāna]]s [[Šahs (monarhs)|šahs]] [[Mohammads Rezā Pehlevī]] ar ģimeni aizbēga uz [[Ēģipte|Ēģipti]] pēc gadu ilgiem nemieriem. === Februāris === * [[1. februāris]] — [[ajatola]] [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]] atgriezās [[Irāna|Irānā]] pēc 15 gadu trimdas. * [[7. februāris]] — [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]] nokļuva tuvāk par [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] orbītu. * [[11. februāris]] — Irānā uzvarēja [[Islāma revolūcija]] ajatolas Rūhollāha Mūsavī Homeinī vadībā. * [[17. februāris]] — sākās [[Ķīnas-Vjetnamas karš]]. * [[18. februāris]] — [[Sahāra|Sahāras tuksnesī]] sniga sniegs. * [[22. februāris]] — [[Sentlūsija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. === Marts === * [[4. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zondes ''[[Voyager 1]]'' uzņemtajos attēlos [[Jupiters (planēta)|Jupiteram]] tika atklāti gredzeni. * [[5. marts]] — ''Voyager 1'' veica Jupitera pārlidojumu ar tuvāko attālumu {{sk|349000}} km no tā centra. * [[8. marts]] — uzņēmums ''[[Philips]]'' demonstrēja jaunu datu nesēja tipu — optisko [[Kompaktdisks|kompaktdisku]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=586020 Optiskie kompaktdiski jeb CD svin savu 30 gadu jubileju], tvnet.lv, {{dat|2009|03|10|SK}}</ref> * [[31. marts]] — [[Malta|Maltu]] pameta pēdējie [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karavīri. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Irāna]] kļuva par [[islāma republika|islāma republiku]]. === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Grenlande]] ieguva pašpārvaldes tiesības. * [[4. maijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] parlamenta vēlēšanās uzvarēja Konservatīvo partija, [[Mārgarita Tečere]] kļuva par premjerministri. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Abels Muzoreva]] kļuva par [[Rodēzija]]s premjerministru, un valsts nosaukums tika izmainīts uz [[Zimbabve-Rodēzija]]. * [[9. jūnijs|9.]]—[[19. jūnijs]] — [[Itālija|Itālijā]] notika [[1979. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]]. * [[18. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džimijs Kārters]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] līderis [[Leonīds Brežņevs]] [[Vīne|Vīnē]] parakstīja līgumu par stratēģisko ieroču ierobežošanu ''[[SALT II]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ''[[Sony]]'' prezentēja ''[[Walkman]]'' atskaņotājus. * [[11. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[orbitālā stacija]] ''[[Skylab]]'' beidza eksistēt, ieejot [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]]. * [[12. jūlijs]] — [[Kiribati]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[16. jūlijs]] — [[Irāka]]s prezidents [[Ahmeds Hasans al-Bakrs]] atkāpās, un viņa vietā amatu ieņēma viceprezidents [[Sadams Huseins]]. * [[17. jūlijs]] — [[Nikaragva]]s prezidents [[Anastasio Somoza Debaile]] atkapās no amata un aizbēga uz [[Maiami]], ASV. * [[19. jūlijs]] — Nikaragvā varu pārņēma [[marksisms|marksistiskie]] [[Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte|sandīnisti]]. * [[26. jūlijs]] — [[Ekvadora|Ekvadorā]] izveidots [[Jasuni nacionālais parks]]. === Augusts === * [[17. augusts]] — izveidota [[Haiti Banka]]. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zonde ''[[Pioneer 11]]'' kļuva par pirmo [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]], kas sasniedzis [[Saturns (planēta)|Saturnu]], pārlidojot planētu 21 000 km attālumā. === Oktobris === * [[27. oktobris]] — [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. === Novembris === * [[4. novembris]] — 3000 [[Irāna]]s radikāļi iebruka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecībā [[Teherāna|Teherānā]] un saņēma 90 ķīlniekus, pieprasot atgriezt [[Šahs (monarhs)|šahu]] atpakaļ Irānā, lai viņš stātos tiesas priekšā. === Decembris === * [[12. decembris]] — beidzās [[Rodēzijas bušu karš]]. * [[24. decembris]] — [[Eiropa]]s nesējraķetes ''[[Ariane 1]]'' pirmais starts. * [[25. decembris]] — [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] bruņotie spēki iegāja [[Afganistāna|Afganistānā]]. * [[27. decembris]] — Afganistānas karš: PSRS speciālo uzdevumu vienība nogalināja Afganistānas prezidentu [[Hafizulahs Amins|Hafizulahu Aminu]]; viņa vietā stājās [[Babraks Karmals]]. == Dzimuši == === Janvāris === * [[8. janvāris]] — [[Adrians Mutu]] (''Adrian Mutu''), rumāņu futbolists un treneris * [[12. janvāris]] — [[Marians Hosa]] (''Marián Hossa''), slovāku hokejists * [[15. janvāris]] — [[Martins Petrovs]] (''Мартин Петров''), bulgāru futbolists * [[17. janvāris]] — [[Oļa Poļakova]] (''Оля Полякова''), ukraiņu dziedātāja * [[18. janvāris]]: ** [[Džejs Čou]] (周杰倫, ''Zhōu Jiélún''), Taivānas mūziķis ** [[Paulu Ferreira]] (''Paulo Ferreira''), portugāļu futbolists * [[27. janvāris]] — [[Rozamunda Paika]] (''Rosamund Pike''), britu aktrise === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aino Kaisa Sārinena]] (''Aino-Kaisa Saarinen''), Somijas distanču slēpotāja * [[4. februāris]] — [[Džordžo Pantano]] (''Giorgio Pantano''), Itālijas autosportists * [[13. februāris]] — [[Rafaels Markess]] (''Rafael Márquez''), meksikāņu futbolists * [[16. februāris]] — [[Valentīno Rosi]] (''Valentino Rossi''), itāliešu šosejas motobraucējs * [[21. februāris]] — [[Dženifere Lava Hjūita]] (''Jennifer Love Hewitt''), ASV aktrise * [[28. februāris]] — [[Sebastjēns Burdē]] (''Sébastien Bourdais''), Francijas autosportists === Marts === * [[17. marts]] — [[Stormija Danielsa]] (''Stormy Daniels''), amerikāņu pornoaktrise un režisore * [[19. marts]] — [[Djego Forlans]] (''Diego Forlán''), Urugvajas futbolists * [[25. marts]] — [[Lī Peiss]] (''Lee Pace''), amerikāņu aktieris === Aprīlis === * [[4. aprīlis]]: ** [[Hīts Ledžers]] (''Heath Ledger''), Austrālijas aktieris (miris 2008. gadā) ** [[Roberto Luongo]] (''Roberto Luongo''), Kanādas hokejists * [[8. aprīlis]] — [[Aleksi Laiho]] (''Alexi Laiho''), somu mūziķis (miris 2020. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Lūks Evanss]] (''Luke Evans''), Velsas aktieris un dziedātājs * [[16. aprīlis]] — [[Kristians Albērss]] (''Christijan Albers''), Nīderlandes autosportists * [[18. aprīlis]] — [[Entonijs Deividsons]] (''Anthony Davidson''), britu autosportists * [[21. aprīlis]] — [[Džeimss Makevojs]] (''James McAvoy''), skotu kinoaktieris === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Simona Hausvalde]] (''Simone Hauswald''), Vācijas biatloniste * [[6. maijs]]: ** [[Gerds Kanters]] (''Gerd Kanter''), igauņu vieglatlēts, diska metējs ** [[Džons Montgomerijs]] (''Jon Montgomery''), Kanādas skeletonists * [[19. maijs]] — [[Andrea Pirlo]] (''Andrea Pirlo''), itāliešu futbolists === Jūnijs === * [[7. jūnijs]] — [[Enna Makleina]] (''Anne McClain''), ASV kosmonaute * [[18. jūnijs]] — [[Aļaksejs Grišins]] (''Аляксей Грышын''), Baltkrievijas frīstailists === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — [[Džo Torntons]] (''Joe Thornton''), Kanādas hokejists * [[5. jūlijs]] — [[Amēlija Moresmo]] (''Amélie Mauresmo''), franču tenisiste * [[6. jūlijs]] — [[Kevins Hārts]] (''Kevin Hart''), amerikāņu komiķis un aktieris * [[11. jūlijs]] — [[Raio Pīroja]] (''Raio Piiroja''), Igaunijas futbolists * [[13. jūlijs]] — [[Kreigs Belamijs]] (''Craig Bellamy''), velsiešu futbolists un treneris * [[15. jūlijs]] — [[Aleksandrs Frejs]] (''Alexander Frei''), šveiciešu futbolists * [[31. jūlijs]] — [[Karloss Marčena]] (''Carlos Marchena''), Spānijas futbolists === Augusts === * [[3. augusts]] — [[Evandželīna Lilī]] (''Evangeline Lilly''), kanādiešu aktrise un rakstniece * [[12. augusts]] — [[Austra Skujīte]] (''Austra Skujyte''), lietuviešu vieglatlēte, daudzcīņniece * [[19. augusts]] — [[Gintauts Palucks]] (''Gintautas Paluckas''), lietuviešu politiķis * [[24. augusts]] — [[Maikls Reds]] (''Michael Redd''), ASV basketbolists === Septembris === * [[4. septembris]] — [[Maksims Afinogenovs]] (''Максим Афиногенов''), krievu hokejists * [[14. septembris]] — [[Ivica Oličs]] (''Ivica Olić''), horvātu futbolists * [[19. septembris]] — [[Hermione Grendžera]] (''Hermione Granger''), viena no galvenajām varonēm Harija Potera romānos * [[21. septembris]] — [[Ričards Danns]] (''Richard Dunne''), īru futbolists * [[26. septembris]] — [[Tāvi Reivass]] (''Taavi Rõivas''), igauņu politiķis * [[30. septembris]] — [[Primožs Kozmuss]] (''Primož Kozmus''), slovēņu vieglatlēts, vesera metējs === Oktobris === * [[10. oktobris]] — [[Nikolass Masū]] (''Nicolás Massú ''), Čīles tenisists * [[17. oktobris]] — [[Kimi Reikenens]] (''Kimi Räikkönen''), Somijas autosportists * [[20. oktobris]] — [[Džons Krasinskis]] (''John Krasinski''), amerikāņu aktieris un kinorežisors === Novembris === * [[6. novembris]] — [[Lamars Odoms]] (''Lamar Odom''), ASV basketbolists * [[23. novembris]]: ** [[Nihats Kahvedži]] (''Nihat Kahveci''), Turcijas futbolists ** [[Ivica Kosteličs]] (''Ivica Kostelić''), horvātu kalnu slēpotājs * [[30. novembris]] — [[Irina Vereščuka]] (''Ірина Верещук''), Ukrainas politiķe === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Alpers Gezeravdži]] (''Alper Gezeravcı''), Turcijas kosmonauts, lidotājs * [[3. decembris]] — [[Tifānija Hediša]] (''Tiffany Haddish''), ASV komiķe un aktrise * [[5. decembris]] — [[Rustams Kosimdžonovs]] (''Rustam Qosimjonov''), Uzbekistānas šahists * [[11. decembris]] — [[Kolīna Hūvere]] (''Colleen Hoover''), amerikāņu rakstniece * [[14. decembris]] — [[Maikls Ouens]] (''Michael Owen''), angļu futbolists * [[15. decembris]] — [[Ādams Brodijs]] (''Adam Brody''), amerikāņu aktieris * [[22. decembris]] — [[Petra Majdiča]] (''Petra Majdič''), Slovēnijas distanču slēpotāja * [[28. decembris]] — [[Džeimss Bleiks]] (''James Blake''), ASV tenisists == Miruši == * [[2. februāris]] — [[Sids Višess]] (''Sid Vicious''), angļu pankroka mūziķis (dzimis 1957. gadā) * [[7. februāris]] — [[Jozefs Mengele]] (''Josef Mengele''), vācu ārsts (dzimis 1911. gadā) * [[9. februāris]] — [[Deniss Gabors]] (''Gabor Dennis''), ungāru izcelsmes britu fiziķis (dzimis 1900. gadā) * [[16. februāris]] — [[Lusjēns Demanē]] (''Lucien Démanet''), franču vingrotājs, olimpiskais medaļnieks (dzimis 1874. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Zulfikārs Ali Bhuto]] (''Zulfikar Ali Bhutto''), Pakistānas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Vilhelms Bitrihs]] (''Wilhelm Bittrich''), vācu karavīrs (dzimis 1894. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Verners Forsmanis]] (''Werner Forßmann''), vācu ārsts, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1904. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Džons Veins]] (''John Wayne''), amerikāņu aktieris (dzimis 1907. gadā) * [[16. jūnijs]] — [[Nikolass Rejs]] (''Nicholas Ray''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1911. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Filips Halsmans]] (''Philippe Halsman''), Rīgā dzimis ASV fotogrāfs (dzimis 1906. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Šāndors Kočišs]] (''Kocsis Sándor''), ungāru futbolists (dzimis 1929. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse''), Vācijas un ASV filozofs (dzimis 1898. gadā) * [[21. augusts]] — [[Džuzepe Meaca]] (''Giuseppe Meazza''), itāļu futbolists (dzimis 1910. gadā) * [[24. augusts]] — [[Hanna Reiča]] (''Hanna Reitsch''), vācu aviatore (dzimusi 1912. gadā) * [[28. augusts]] — [[Konstantīns Simonovs]] (''Константин Симонов''), krievu rakstnieks (dzimis 1915. gadā) * [[5. decembris]] — [[Sonja Delonē]] (''Sonia Delaunay''), franču māksliniece (dzimusi 1885. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Teodors Šulcs]] un [[Artūrs Luīss]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Šeldons Glešovs]], [[Abduss Salams]] un [[Stīvens Veinbergs]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Alans Kormaks]] un [[Godfrijs Haunsfīlds]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Herberts Brauns]] un [[Georgs Vitigs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Odisejs Elitis]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Māte Terēze]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{pg1}} [[Kategorija:1979. gads| ]] pkx1bmu4b251poy8vo17nekos23605x 0 50522 4488703 4404760 2026-07-01T08:50:36Z Meistars Joda 781 4488703 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1990}} {{Gada citi notikumi|1990}} {{Gads citos kalendāros|1990}} '''1990'''. ({{Rom sk gadam|1990}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[4. janvāris]] - 307 cilvēki gāja bojā dzelzceļa katastrofā [[Pakistāna|Pakistānā]]. * [[11. janvāris]] - [[Lietuva|Lietuvā]] notika 300 000 liela cilvēku demonstrācija par neatkarības atgūšanu. * [[31. janvāris]] - [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] atvēra pirmo McDonald's restorānu. === Februāris === * [[11. februāris]] - pēc 27 gadiem cietumā [[Nelsons Mandela]] tika atbrīvots. * [[26. februāris]] - [[Padomju Savienība|PSRS]] piekrita atsaukt 73 500 cilvēku lielu karaspēku no [[Čehoslovākija]]s. === Marts === * [[1. marts]] — ugunsgrēkā "Sheraton" viesnīcā [[Ēģipte]]s galvaspilsētā [[Kaira|Kairā]] gāja bojā 16 cilvēki. * [[11. marts]] — [[Lietuvas PSR]] Augstākā padome pasludināja [[Lietuva]]s neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Lietuva]]s republikas atjaunošanas pamata (LR proklamēšanas datums - {{dat|1918|2|16|N}}). * [[15. marts]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] paziņoja, ka [[Lietuva]]s neatkarības deklarācija ir nederīga. * [[17. marts]] — [[Padomju Savienība]] uzsāka [[Lietuva]]s ekonomisko blokādi. * [[21. marts]] — [[Namībija]] kļuva neatkarīga. * [[24. marts]] — par [[Uzbekistāna]]s prezidentu kļuva [[Isloms Karimovs]]. === Aprīlis === * [[15. aprīlis]] - saindēšanās ar ēdienu nogalināja 450 viesus saderināšanās viesībās [[Utarpradēša|Utarpradēšā]]. * [[24. aprīlis]] - [[Rietumvācija|VFR]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] piekrita apvienot ekonomiku un valūtu 1. jūlijā. === Maijs === * [[4. maijs]] — [[Latvija]] pasludināja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[5. maijs]]: ** [[Dienvidslāvija]]s pilsētā [[Zagreba|Zagrebā]] notika [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|35. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. ** Dibināta [[Polijas Tautas partija]]. * [[15. maijs]] — par Dienvidslāvijas 14. prezidentu kļuva [[Borisavs Jovičs]]. * [[22. maijs]] — [[Jemenas Arābu Republika]]s un [[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika|Jemenas TDR]] līderi paziņoja par valstu apvienošanu [[Jemena|Jemenas Republikā]]. * [[24. maijs]] — [[Edmontonas "Oilers"]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas finālturnīrā pārspēja [[Bostonas "Bruins"]] un piekto reizi kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] čempioniem. * [[30. maijs]] - sanāca pirmā jaunā [[Horvātija]]s parlamenta sēde. === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — [[Krievija|Krievijas Federācijas]] parlaments formāli pasludināja tās suverenitāti. * [[14. jūnijs]] — [[Detroitas "Pistons"]], pārspējot [[Portlendas "Trail Blazers"]], kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] čempioniem. * [[30. jūnijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 14. prezidentu kļuva [[Stefans Mesičs]]. === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — izveidota [[Mjanmas Centrālā banka]]. * [[8. jūlijs]] — [[Rietumvācijas futbola izlase]] ar 1:0 pārspēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] un kļuva par čempioniem [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausā futbolā]]. * [[27. jūlijs]] — [[Baltkrievija]] pasludināja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. === Augusts === * [[8. augusts|8.]]— [[20. augusts]] — [[Argentīna|Argentīnā]] notika [[1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[23. augusts]] — [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Rietumvācija|VFR]] paziņoja, ka apvienosies [[3. oktobris|3. oktobrī]]. === Septembris === * [[2. septembris]] - [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestra]] pasludināja savu neatkarību no [[Moldāvijas PSR]], lai gan neviena valsts to līdz šim nav atzinusi. * [[18. septembris]] - [[Atlanta]] tika izvēlēta par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada vasaras olimpisko spēļu]] mājvietu. === Oktobris === * [[3. oktobris]] - [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Rietumvācija|VFR]] pabeidza apvienošanās procesu un kļuva par vienotu [[Vācija|Vāciju]]. === Novembris === * [[12. novembris]] - [[Akihito]] kļuva par 125. [[Japāna]]s imperatoru. * [[13. novembris]] - tika atvērta pirmā mājas lapa [[Vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]]. * [[28. novembris]] - [[Mārgarita Tečere]] atkāpās no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] premjerministres amata, viņas vietu turpmāk ieņēma partijas biedrs [[Džons Meidžors]]. === Decembris === * [[9. decembris]] — [[Slobodans Miloševičs]] kļuva par [[Dienvidslāvija]]s prezidentu. * [[21. decembris]] — [[Zagreba|Zagrebā]] izveidota Horvātijas Nacionālā banka. == Dzimuši == ;Janvāris * [[4. janvāris]] — [[Tonijs Kross]] (''Toni Kroos''), vācu futbolists * [[7. janvāris]] — [[Gregors Šlīrencauers]] (''Gregor Schlierenzauer''), Austrijas tramplīnlēcējs * [[13. janvāris]] — [[Liams Hemsvorts]] (''Liam Hemsworth''), austrāliešu aktieris * [[18. janvāris]] — [[Načo Fernandess]] (''Nacho Fernández''), spāņu futbolists * [[29. janvāris]] — [[Gžegožs Krihovjaks]] (''Grzegorz Krychowiak''), poļu futbolists ;Februāris * [[1. februāris]] — [[Dens Goslings]] (''Dan Gosling''), angļu futbolists ;Marts * [[9. marts]] — [[Deilijs Blinds]] (''Daley Blind''), nīderlandiešu futbolists * [[14. marts]] — [[Džo Allens]] (''Joe Allen''), velsiešu futbolists * [[16. marts]] — [[Džeimsa Baldžera slepkavība|Džeimss Baldžers]] (''James Bulger''), britu slepkavības upuris (miris 1993. gadā) * [[23. marts]] — [[Haime Algersuari]] (''Jaime Alguersuari''), Spānijas autosportists ;Aprīlis * [[9. aprīlis]] — [[Kristena Stjuarta]] (''Kristen Stewart''), ASV aktrise * [[15. aprīlis]] — [[Emma Votsone]] (''Emma Watson''), angļu kinoaktrise * [[18. aprīlis]] — [[Vojcehs Ščensnijs]] (''Wojciech Szczęsny''), poļu futbolists * [[23. aprīlis]] — [[Devs Patels]] (''Dev Patel''), Indijā dzimis Apvienotās Karalistes aktieris ;Maijs * [[1. maijs]] — [[Kirils Peskovs]] (''Кирилл Александрович Песков''), Krievijas kosmonauts * [[20. maijs]] — [[Džošs O'Konors]] (''Josh O'Connor''), angļu kinoaktieris * [[24. maijs]] — [[Aleksandrs Gorbunovs]] (''Александр Владимирович Горбунов''), Krievijas kosmonauts, inženieris ;Jūnijs * [[13. jūnijs]] — [[Ārons Teilors-Džonsons]] (''Aaron Taylor-Johnson''), angļu aktieris ;Jūlijs * [[8. jūlijs]] — [[Kevins Traps]] (''Kevin Trapp''), vācu futbolists * [[11. jūlijs]] — [[Karolīna Vozņacka]] (''Caroline Wozniacki''), dāņu tenisiste * [[12. jūlijs]] — [[Reičela Brosnahena]] (''Rachel Brosnahan''), amerikāņu aktrise ;Augusts * [[1. augusts]] — [[Džeks O'Konels]] (''Jack O'Connell''), angļu aktieris * [[12. augusts]] — [[Mario Balotelli]] (''Mario Balotelli''), itāļu futbolists * [[15. augusts]] — [[Dženifere Lorensa]] (''Jennifer Lawrence''), amerikāņu aktrise * [[24. augusts]] — [[Elizabete Debiki]] (''Elizabeth Debicki''), Austrālijas aktrise * [[28. augusts]] — [[Bojans Krkičs]] (''Bojan Krkić''), Spānijas futbolists ;Septembris * [[5. septembris]] — [[Kima Jona]] (''김연아''), Dienvidkorejas daiļslidotāja * [[10. septembris]] — [[Ērjans Nīlanns]] (''Ørjan Nyland''), norvēģu futbolists * [[14. septembris]] — [[Marina Vasiļevska]] (''Марына Вітальеўна Васілеўская''), Baltkrievijas kosmonaute, stjuarte ;Oktobris * [[21. oktobris]] — [[Rikijs Ruvio]] (''Ricky Rubio''), Spānijas basketbolists * [[24. oktobris]] — [[Ilkajs Gindogans]] (''İlkay Gündoğan''), vācu futbolists ;Novembris * [[6. novembris]] — [[Andrē Širle]] (''André Schürrle''), Vācijas futbolists * [[11. novembris]] — [[Toms Dimulēns]] (''Tom Dumoulin''), Nīderlandes riteņbraucējs * [[14. novembris]] — [[Romāns Birki]] (''Roman Bürki''), Šveices futbolists * [[30. novembris]] — [[Mangnuss Kārlsens]] (''Magnus Carlsen''), norvēģu šahists ;Decembris * [[10. decembris]] — [[Tejana Teilore]] (''Teyana Taylor''), amerikāņu dziedātāja un aktrise * [[26. decembris]] — [[Ārons Remzijs]] (''Aaron Ramsey''), velsiešu futbolists == Miruši == * [[19. janvāris]] — [[Ošo]] (Osho), indiešu garīgais skolotājs (dzimis 1931. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Bārbara Stenvika]] (''Barbara Stanwyck''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1907. gadā) * [[19. februāris]] — [[Maikls Pauels]] (''Michael Powell''), angļu kinorežisors (dzimis 1905. gadā) * [[20. marts]] — [[Ļevs Jašins]] (''Лев Яшин''), PSRS futbolists (dzimis 1929. gadā) * [[26. marts]] — [[Bruno Kalniņš]], latviešu politiķis (dzimis 1899. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Grēta Garbo]] (''Greta Garbo''), zviedru kinoaktrise (dzimusi 1905. gadā) * [[12. maijs]] — [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]] (''Андрей Кириленко''), padomju politiķis (dzimis 1908. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Valentīns Pikulis]] (''Валентин Пикуль''), krievu rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Migels Munjoss]] (''Miguel Muñoz''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1922. gadā) * [[1. augusts]]. — [[Norberts Eliass]] (''Norbert Elias''), vācu/britu sociologs (dzimis 1897. gadā) * [[15. augusts]] — [[Viktors Cojs]] (''Виктор Цой''), PSRS mūziķis (dzimis 1962. gadā) * [[18. augusts]] — [[Beress Frederiks Skiners]] (''Burrhus Frederic Skinner''), ASV psihologs (dzimis 1904. gadā) * [[24. augusts]] — [[Sergejs Dovlatovs]] (''Сергей Довлатов''), krievu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[4. septembris]] — [[Airīna Danna]] (''Irene Dunne''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1898. gadā) * [[7. septembris]] — [[Alans Džons Persivals Teilors]] (''Alan John Percivale Taylor''), britu vēsturnieks (dzimis 1906. gadā) * [[17. septembris]] — [[Andželo Skjāvjo]] (''Angelo Schiavio''), itāļu futbolists (dzimis 1905. gadā) * [[30. septembris]] — [[Patriks Vaits]] (''Patrick White''), Austrālijas rakstnieks (dzimis 1912. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Mārtiņš Zīverts]], latviešu dramaturgs (dzimis 1903. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Leonards Bernstains]] (''Leonard Bernstein''), ASV komponists, pianists un diriģents (dzimis 1918. gadā) * [[7. novembris]] — [[Lorenss Darels]] (''Lawrence Durrell''), angļu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1912. gadā) * [[23. novembris]] — [[Roalds Dāls]] (''Roald Dahl''), britu rakstnieks (dzimis 1916. gadā) * [[14. decembris]] — [[Frīdrihs Dirrenmats]] (''Friedrich Dürrenmatt''), Šveices rakstnieks (dzimis 1921. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Harijs Markovics]], [[Mertons Millers]], [[Viljams Šarps]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Džeroms Īzaks Frīdmens]], [[Henrijs Vejs Kendols]], [[Ričards Edvards Teilors]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Džozefs Murejs]], [[Edvards Donels Tomass]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Eliass Džeimss Korijs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Oktāvio Pazs]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Mihails Gorbačovs]] {{pg1}} {{commons}} [[Kategorija:1990. gads|*]] ng1b9pv3fj25ndumtqov6yvivs4wkrg 0 51293 4488704 4480448 2026-07-01T08:54:17Z Meistars Joda 781 4488704 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1991. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1991. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1991}} {{Gada citi notikumi|1991}} {{Gads citos kalendāros|1991}} '''1991. gads''' ({{Rom sk gadam|1991}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[7. janvāris]] — PSRS aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Jazovs]] izdeva pavēli nosūtīt uz [[Baltijas valstis|Baltiju]] desanta karaspēka vienības. * [[11. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka vienības ieņēma [[Viļņa|Viļņu]], lai apturētu [[Lietuva]]s neatkarības atgūšanas centienus. * [[12. janvāris]] — [[ASV Kongress]] pieņēma lēmumu izmantot militāru spēku, lai [[Līča karš|atbrīvotu Kuveitu no Irākas karaspēka klātbūtnes]]. * [[13. janvāris]] — padomju armijas vienības ieņēma Viļņas televīzijas torni, nogalinot 14 neapbruņotus civliedzīvotājus un daudzus ievainojot, sākās [[Barikāžu laiks]] Latvijā, kas ilga līdz 27. janvārim. * [[16. janvāris]] — sākās [[Līča karš|Līča kara]] operācija "Tuksneša vētra". * [[29. janvāris]] — tika izveidota [[Filipīnu Nacionālā policija]]. === Februāris === * [[9. februāris]] — balsojumā [[Lietuva]]s iedzīvotāji atbalstīja neatkarības atjaunošanu. === Marts === * [[3. marts]] — [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s iedzīvotāji [[1991. gada 3. marta aptauja|nobalsoja par neatkarības atjaunošanu]]. * [[17. marts]] — notika [[1991. gada 17. marta referendums par PSRS saglabāšanu|referendums par PSRS saglabāšanu]], ko boikotēja [[Baltijas valstis|Baltijas republiku]], kā arī [[Armēnija]]s, [[Gruzija]]s un [[Moldova]]s valdības. * [[27. marts]] — [[Somija|Somijā]] veikts pasaulē pirmais [[GSM]] sistēmas mobilā telefona zvans. * [[31. marts]]: ** [[Albānija|Albānijā]] notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas; ** [[Gruzija]] balsoja par neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. === Aprīlis === * [[9. aprīlis]] — [[Gruzija]]s Augstākā padome deklarēja neatkarību. * [[9. aprīlis]] — [[Horvātijas prezidenti|Horvātijas prezidents]] [[Fraņo Tudžmans]] speciālās vienības pārveidoja par "Tautas gvardi", faktiski izveidojot [[Horvātija]]s armiju. * [[26. aprīlis]] — 70 tornado plosīšanās rezultātā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] centrālajos rajonos gāja bojā 17 cilvēki. Nozīmīgākais no tiem izpostīja [[Endovera]]s pilsētiņu [[Kanzasa]]s štatā. * [[29. aprīlis]] — tropiskais ciklons uzbruka [[Bangladeša]]i. Bojā gāja aptuveni 138 000 cilvēku. === Maijs === * [[19. maijs]] — notika referendums par [[Horvātija]]s neatkarību. * [[26. maijs]] — [[Taizeme|Taizemē]] avarēja aviokompānijas ''[[Lauda Air]]'' pasažieru lidmašīna ''Boeing 767'', bojā gāja visi 223 pasažieri. * [[29. maijs]] — beidzās [[Eritrejas Neatkarības karš]]. === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — parakstot [[Abudžas līgums|Abudžas līgumu]], tika izveidota [[Āfrikas Ekonomiskā kopiena]]. * [[25. jūnijs]]: ** [[Horvātija]] un [[Slovēnija]] pasludināja neatkarību no [[Dienvidslāvija]]s. Sākās [[Horvātijas karš]]. ** [[Ļubļana|Ļubļanā]] tika izveidota [[Slovēnijas Banka]]. === Jūlijs === * [[6. jūlijs|6.]]—[[28. jūlijs|28.]] — notika daudzdienu 78. velobrauciens ''[[1991. gada Tour de France|Tour de France]]''. * [[11. jūlijs]] — varēja novērot pilnu [[Saule]]s aptumsumu. === Augusts === * [[8. augusts]] — sabruka tolaik pasaulē augstākā cilvēka rokām celtā konstrukcija — {{nobr|646,38 metrus}} augstais [[Varšava]]s radio masts. * [[19. augusts]] — Krimā arestēja [[Padomju Savienība]]s prezidentu Mihailu Gorbočovu, piespriežot mājas arestu. * [[20. augusts]] — [[Igaunija]] deklarēja neatkarību no PSRS. Vairāk nekā {{sk|100000}} cilvēku pie Padomju Savienības parlamenta ēkas protestēja pret Mihaila Gorbačova gāšanu. * [[21. augusts]] — [[Latvija]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[24. augusts]] — [[Ukraina]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[25. augusts]] :* [[Mihaels Šūmahers]] debitēja [[Formula 1]] sacensībās, [[Beļģijas Grand Prix]] izcīņā. :* [[Baltkrievija]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[27. augusts]] — [[Moldova]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[29. augusts]] — tika likvidēta [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]. * [[30. augusts]] — [[Azerbaidžāna]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[31. augusts]] — [[Kirgizstāna]] deklarēja neatkarību no PSRS. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Uzbekistāna]] deklarēja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[2. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis]] atzina [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s neatkarības atjaunošanu. * [[3. septembris]] — Latvija un [[Turcija]] parakstīja deklarāciju par diplomātisko attiecību atjaunošanu. * [[6. septembris]]: ** Padomju Savienība atzina [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] neatkarību. ** tika atjaunots [[Sanktpēterburga]]s pilsētas vārds, kas no 1924. gada bija "Ļeņingrada". * [[8. septembris]] — [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republika]] pasludināja neatkarību. * [[17. septembris]] — [[Ziemeļkoreja]], [[Dienvidkoreja]], Igaunija, Latvija, Lietuva, [[Māršala Salas]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]i. * [[21. septembris]] — [[Armēnija]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[30. septembris]] — tornado daļēji izpostīja Ilu pilsētu [[Brazīlija]]s dienvidaustrumos, nogalinot 16 un ievainojot 176 cilvēkus. === Oktobris === * [[20. oktobris]] — [[Oklenda]]s uguns vētrā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gāja bojā 25 cilvēki un nodega 3469 mājas. === Novembris === * [[6. novembris]] — oficiāli beidza pastāvēt [[Valsts drošības komiteja|VDK]]. === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Ukraina]] tautas nobalsošanā nobalsoja par neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[8. decembris]] — [[Baltkrievija]], [[Krievija]] un Ukraina parakstīja [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas vienošanos]], dibinot [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|Neatkarīgo Valstu Sadraudzību]] (NVS) un ar to faktiski izbeidzot Padomju Savienības pastāvēšanu. * [[11. decembris]] — dibināta [[Albānijas Demokrātiskā partija]]. * [[12. decembris]]: ** [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]] (Krievijas PFSR) izstājās no PSRS. ** [[Abudža]] oficiāli kļuva par [[Nigērija]]s galvaspilsētu. * [[16. decembris]] — par [[Kazahstāna]]s 1. prezidentu kļuva [[Nursultans Nazarbajevs]]. * [[21. decembris]]: ** NVS iestājās [[Azerbaidžāna]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Moldova]], [[Tadžikistāna]], [[Turkmenistāna]] un [[Uzbekistāna]]. ** PSRS pēdējo reizi tika pasniegts [[Ļeņina ordenis]]. * [[24. decembris]] — PSRS pēdējo reizi piešķīra Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu. * [[26. decembris]] — Padomju Savienība oficiāli beidza pastāvēt. === Nezināms datums === * tika izveidota [[Kirgizstānas Nacionālā banka]]. * tika izveidota [[Moldovas Nacionālā banka]]. * tika izveidota [[Maķedonijas Nacionālā banka]]. == Dzimuši == === Janvāris === * [[7. janvāris]]: ** [[Edens Azārs]] (''Eden Hazard''), Beļģijas futbolists ** [[Mikaela Džaje Rodrigesa]] (''Michaela Jaé Rodriguez''), ASV aktrise un dziedātāja * [[15. janvāris]] — [[Loiks Nego]] (''Loïc Négo''), Ungārijas futbolists * [[26. janvāris]] — [[Alekss Sandru]] (''Alex Sandro''), Brazīlijas futbolists === Februāris === * [[14. februāris]] — [[Anna Kīzenhofere]] (''Anna Kiesenhofer''), Austrijas šosejas riteņbraucēja un matemātiķe * [[16. februāris]] — [[Serhio Kanaless]] (''Sergio Canales''), spāņu futbolists * [[17. februāris]]: ** [[Eds Šīrans]] (''Ed Sheeran)'', angļu dziedātājs ** [[Džeremijs Elens Vaits]] (''Jeremy Allen White''), amerikāņu aktieris * [[18. februāris]] — [[Henrijs Sertīss]] (''Henry Surtees''), angļu autosportists (miris 2009. gadā) * [[21. februāris]] — [[Rijāds Mahrezs]] (رياض كريم محرز), Alžīrijas futbolists === Marts === * [[11. marts]] — [[Alesandro Florenci]] (''Alessandro Florenzi''), itāļu futbolists * [[21. marts]] — [[Antuāns Griezmans]] (''Antoine Griezmann''), franču futbolists * [[29. marts]]: ** [[N'Golo Kantē]] (''N'Golo Kanté''), franču futbolists ** [[Martens de Rons]] (''Marten de Roon''), nīderlandiešu futbolists * [[31. marts]] — [[Nauris Miezis]], latviešu basketbolists === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Duvans Sapata]] (''Duván Zapata''), kolumbiešu futbolists * [[5. aprīlis]] — [[Jasins Bunu]] (ياسين بونو), Marokas futbolists * [[11. aprīlis]] — [[Tiagu Alkantara]] (''Thiago Alcântara''), spāņu futbolists * [[16. aprīlis]] — [[Luiss Murjels]] (''Luis Muriel''), Kolumbijas futbolists * [[30. aprīlis]] — [[Treviss Skots]] (''Travis Scott'') ASV reperis, ierakstu producents === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Rauls Himeness]] (''Raúl Jiménez''), Meksikas futbolists * [[13. maijs]] — [[Fransiss Koklēns]] (''Francis Coquelin''), franču futbolists * [[17. maijs]] — [[Injigo Martiness]] (''Iñigo Martínez''), spāņu futbolists * [[28. maijs]] — [[Aleksandrs Lakazets]] (''Alexandre Lacazette''), franču futbolists === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — [[Lorenco Insinje]] (''Lorenzo Insigne''), itāļu futbolists * [[10. jūnijs]] — [[Žuans Žezuss]] (''Juan Jesus''), brazīliešu futbolists * [[11. jūnijs]] — [[Lukass Donts]] (''Lukas Dhont''), Beļģijas kinorežisors * [[15. jūnijs]] — [[Paskāls Gross]] (''Pascal Groß''), vāciešu futbolists * [[19. jūnijs]] — [[Andrejs Kramaričs]] (''Andrej Kramarić''), horvātu futbolists * [[20. jūnijs]] — [[Kalidu Kulibali]] (''Kalidou Koulibaly''), Senegālas futbolists * [[28. jūnijs]] — [[Kevins de Breine]] (''Kevin De Bruyne''), Beļģijas futbolists === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Lukass Vaskess]] (''Lucas Vázquez''), spāņu futbolists * [[8. jūlijs]] — [[Virgils van Deiks]] (''Virgil van Dijk''), nīderlandiešu futbolists * [[9. jūlijs]] — [[Railija Rīda]] (''Riley Reid''), amerikāņu pornoaktrise * [[12. jūlijs]] — [[Hamess Rodrigess]] (''James Rodríguez''), Kolumbijas futbolists * [[22. jūlijs]] — [[Ante Budimirs]] (''Ante Budimir''), horvātu futbolists === Augusts === * [[8. augusts]] — [[Žoels Matips]] (''Joël Matip''), Kamerūnas futbolists * [[9. septembris]]: ** [[Oskars (futbolists)|Oskars]] (''Oscar''), Brazīlijas futbolists ** [[Danilu Pereira]] (''Danilo Pereira''), portugāļu futbolists * [[12. augusts]] — [[Lakīts Stenfīlds]] (''LaKeith Stanfield''), amerikāņu aktieris * [[21. augusts]] — [[Leandro Bakuna]] (''Leandro Bacuna''), Kirasao futbolists === Septembris === * [[11. septembris]] — [[Džordans Ajū]] (''Jordan Ayew''), Ganas futbolists === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Timotē Kolodžezaks]] (''Timothée Kolodziejczak''), franču futbolists * [[2. oktobris]] — [[Robertu Firminu]] (''Roberto Firmino''), Brazīlijas futbolists * [[10. oktobris]] — [[Džerdans Šaķiri]] (''Xherdan Shaqiri''), Šveices futbolists * [[18. oktobris]] — [[Zorāns Mamdani]] (''Zohran Mamdani''), amerikāņu politiķis * [[23. oktobris]] — [[Ēmils Fošbergs]] (''Emil Forsberg''), zviedru futbolists === Novembris === * [[5. novembris]] — [[Tibors Kapu]] (''Kapu Tibor''), Ungārijas kosmonauts, inženieris * [[16. novembris]] — [[Nemaņa Gudeļs]] (''Немања Гудељ''), serbu futbolists * [[21. novembris]] — [[Lūiss Danks]] (''Lewis Dunk''), angļu futbolists * [[23. novembris]] — [[Ruslans Mingazovs]] (''Ruslan Mingazow''), Turkmenistānas futbolists * [[20. novembris]] — [[Grānts Henlijs]] (''Grant Hanley''), skotu futbolists === Decembris === * [[7. decembris]] — [[Kriss Vuds]] (''Chris Wood''), Jaunzēlandes futbolists * [[19. decembris]] — [[Stīvens Bergheiss]] (''Steven Berghuis''), nīderlandiešu futbolists * [[20. decembris]]: ** [[Fabians Šērs]] (''Fabian Schär''), Šveices futbolists ** [[Žorži Luiss Frellu Filju]] (''Jorge Luiz Frello Filho''), itāļu futbolists == Miruši == * [[16. janvāris]] – [[Roberts Mūrnieks]], latviešu šoferis, barikāžu laika upuris (dzimis 1952. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Džons Bardīns]] (''John Bardeen''), ASV fiziķis (dzimis 1908. gadā) * [[17. februāris]] — [[Ūlavs V]] (''Olav V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1903. gadā) * [[3. aprīlis]] — [[Greiems Grīns]] (''Henry Graham Greene''), angļu novelists, kritiķis, lugu un stāstu rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[4. maijs]] — [[Makss Frišs]] (''Max Frisch''), Šveices rakstnieks un dramaturgs (dzimis 1911. gadā) * [[21. maijs]] — [[Rādžīvs Gandijs]] (''Rajiv Gandhi''), Indijas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[23. maijs]] — [[Vilhelms Kempfs]] (''Wilhelm Kempff''), vācu pianists (dzimis 1895. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Pegija Eškrofta]] (''Peggy Ashcroft''), angļu aktrise (dzimusi 1907. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Lī Remika]] (''Lee Remick''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1935. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Īzaks Baševiss Zingers]] (''Isaac Bashevis Singer''), ebreju rakstnieks (dzimis 1902. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Lazars Kaganovičs]] (''Лазарь Каганович''), PSRS politiķis (dzimis 1893. gadā) * [[22. augusts]] — [[Boriss Pugo]] (''Борис Пуго''), PSRS politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[3. septembris]] — [[Frenks Kapra]] (''Frank Capra''), ASV kinorežisors (dzimis 1897. gadā) * [[6. novembris]] — [[Džīna Tīrnija]] (''Gene Tierney''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1920. gadā) * [[9. novembris]] — [[Īvs Montāns]] (''Yves Montand''), franču aktieris un dziedātājs (dzimis 1921. gadā) * [[10. novembris]] — [[Gunnars Grēns]] (''Gunnar Gren''), zviedru futbolists un treneris (dzimis 1920. gadā) * [[18. novembris]] — [[Gustavs Husāks]] (''Gustáv Husák''), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1913. gadā) * [[23. novembris]] — [[Klauss Kinskis]] (''Klaus Kinski''), vācu kinoaktieris (dzimis 1926. gadā) * [[24. novembris]] — [[Fredijs Merkūrijs]] (''Freddie Mercury''), britu mūziķis (dzimis 1946. gadā) * [[1. decembris]] — [[Džordžs Stiglers]] (''George Stigler''), ASV ekonomists (dzimis 1911. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Ronalds Kouss]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Pjērs Žils de Žens]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Ervīns Nehers]], [[Berts Sakmans]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Rihards Ernsts]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Nadine Gordimera]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Anga San Sū Kī]] {{pg2}} {{commons}} [[Kategorija:1991. gads|*]] auhro3o4ynx9zcnv1faiqtgvz7alygc 0 51501 4488692 4448046 2026-07-01T08:18:47Z Meistars Joda 781 4488692 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1989}} {{Gada citi notikumi|1989}} {{Gads citos kalendāros|1989}} '''1989'''. ({{Rom sk gadam|1989}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — par [[Šrilanka]]s prezidentu kļuva [[Ranasinge Premadasa]]. * [[10. janvāris]] — [[Kuba]]s karavīri sāka pamest [[Angola|Angolu]]. * [[20. janvāris]] — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] kļuva par 41. [[ASV prezidents|ASV prezidentu]]. * [[28. janvāris]] — izveidota starptautiskā vēsturiski izglītojošā, cilvēktiesību aizstāvības un labdarības biedrība „[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]”, kas nodarbojās ar PSRS politisko represiju izpēti un cilvēktiesību aizstāvību Krievijā un tai apkārt esošajās konfliktu zonās. === Februāris === * [[2. februāris]]: ** pēdējais [[Padomju Savienība]]s karavīrs pameta [[Kabula|Kabulu]] tādējādi beidzot 9 gadu [[Afganistāna]]s okupāciju. ** par [[Venecuēla]]s prezidentu tika iecelts [[Karloss Andress Peress]]. * [[9. februāris]] — [[Jamaika|Jamaikā]] notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja Tautas Nacionālā partija. * [[14. februāris]]: ** pirmais no 24 [[Globālā pozicionēšanas sistēma|Globālās pozicionēšanas sistēmas]] [[Zemes mākslīgais pavadonis|satelītiem]] tika novietots orbītā. ** [[Irāna]]s līderis [[Ruholla Homeinī]] mudināja [[musulmaņi|musulmaņus]] nogalināt ''Sātana vārsmu'' autoru [[Salmans Rušdi|Salmanu Rušdi]]. * [[15. februāris]] — [[Padomju Savienība]] oficiāli paziņoja, ka tās karaspēks ir atstājis [[Afganistāna|Afganistānu]]. * [[24. februāris]]: ** [[Boeing 747]] tipa lidmašīnai, kuru apkalpoja aviokompānija "[[United Airlines]]", reisā nr. 811 no [[Honolulu]], [[Havajas|Havaju salās]] uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] lidojuma laikā neizturēja bagāžas lūka. 9 pasažieri tika izrauti no lidmašīnas un gāja bojā. ** pēc 44 gadu pārtraukuma "Garā Hermaņa" tornī [[Tallina|Tallinā]] tika pacelts [[Igaunija]]s karogs. === Marts === * [[16. marts]] — par [[Dienvidslāvija]]s premjerministru tika iecelts [[Ante Markovičs]]. * [[17. marts]] — par [[Salvadora]]s prezidentu kļuva [[Alfredo Kristiani]]. * [[18. marts]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]], Lielajā [[Gīzas piramīdas|Gīzas piramīdā]] tika atrasta 4 400 gadus sena mūmija. * [[22. marts]] — 700 000 kilometru attālumā no [[Zeme]]s garām palidoja [[asteroīds]] ar nosaukums "4581 Asclepius". * [[23. marts]]: ** 500 000 kilometru attālumā no [[Zeme]]s garām palidoja aptuveni 300 metrus liels asteroīds. ** spēcīgā [[zemestrīce|zemestrīcē]] [[Tadžikijas PSR]] bojā gāja 275 cilvēki. * [[24. marts]] — [[nāvessods]] uz [[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]] tika izpildīts sērijveida slepkavam Tedam Bandijam. === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Barenca jūra|Barenca jūrā]] nogrima [[Padomju Savienība]]s zemūdene "K-278 Komsomoļec" paņemot 41 jūrnieka dzīvības. * [[9. aprīlis]] — [[Padomju armija]]i [[Tbilisi traģēdija|izklīdinot mītiņu]] [[Gruzija]]s galvaspilsētā [[Tbilisi]], bojā gāja 19 cilvēki, vairāki simti tika ievainoti. * [[21. aprīlis]] ** studenti no [[Pekina]]s, [[Šanhaja]]s, [[Siaņa]]s un [[Naņdzjina]]s sāka [[Tiaņaņmeņa laukuma protesti|protesta akciju Tiaņaņmeņa laukumā]], [[Pekina|Pekinā]]. ** kompānija [[Nintendo]] sāka pārnēsājamās spēļu konsoles "[[Game Boy]]" tirdzniecību [[Japāna|Japānā]]. * [[25. aprīlis]] — kompānija [[Motorola]] prezentēja uz to brīdi pasaulē mazāko mobilo telefonu "Motorola MicroTAC". === Maijs === * [[14. maijs]]: ** [[Mihails Gorbačovs]] ieradās oficiālā vizītē [[Ķīna|Ķīnā]]. Tā bija pirmā [[Padomju Savienība]]s līdera vizīte šajā zemē kopš [[1960. gadi]]em. ** [[Argentīna|Argentīnā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Karloss Menems]]. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 13. prezidentu kļuva [[Janess Drnovšeks]]. === Jūnijs === [[Attēls:Tianasquare.jpg|250px|right|thumb|Kāds vīrietis bloķē tanku kustību [[Tjaņaņmeņas laukums|Tjaņaņmeņas laukumā]], [[Pekina|Pekinā]]. Foto uzņemts 1989. gada 5. jūnijā, tās autors Džefs Videners. (The Associated Press).]] * [[1. jūnijs|1.]] — [[10. jūnijs]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] vizītes laikā apmeklēja [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Somija|Somiju]], [[Islande|Islandi]] un [[Zviedrija|Zviedriju]]. * [[3. jūnijs]] — par [[Japāna]]s premjerministru tika iecelts [[Sosuke Uno]]. * [[4. jūnijs]]: ** dabasgāzes eksplozijas rezultātā netālu no [[Ufa]]s pilsētas [[Krievija|Krievijā]] bojā gāja 645 cilvēki divos vilcienos, kuru sliedes gāja garām bojātajai caurulei. ** par [[Irāna]]s augstāko līderi kļuva [[Alī Hāmenejī]]. * [[21. jūnijs]] — britu policija arestēja aptuveni 250 cilvēkus, kuri svinēja vasaras saulgriežus [[Stounhendža|Stounhendžā]]. * [[30. jūnijs]] — [[Omārs el Bešīrs]] kļuva par [[Sudāna]]s valsts vadītāju. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — izveidota Tongas Nacionālā Rezervju banka. * [[14. jūlijs]] — [[Francija|Francijā]] svinēja [[Franču revolūcija]]s 200. gadadienu. * [[14. jūlijs|14.]] — [[16. jūlijs]] — [[Francija|Francijā]] notika [[G7]] samits. * [[17. jūlijs]] — [[Polija]] un [[Vatikāns]] pēc 50 gadu pārtraukuma atjaunoja diplomātiskās attiecības. * [[28. jūlijs]] — notika [[Irāna]]s prezidenta vēlēšanas. === Augusts === * [[9. augusts]] — par [[Japāna]]s premjerministru kļuva [[Tošiki Kaifu]]. * [[13. augusts]] — gaisa balona negadījumā netālu no [[Austrālija]]s pilsētas [[Alisspringsa]]s bojā gāja 13 cilvēki. * [[14. augusts]] — spēļu konsole "[[Sega Genesis]]" tika izlaista [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. * [[16. augusts|16.]] — [[17. augusts]] — notika [[Vudstokas festivāls]]. * [[23. augusts]] — aptuveni 2 miljoni cilvēku [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], pieprasot neatkarību un brīvību no [[Padomju Savienība]]s, sadevās rokās 600 kilometrus garā cilvēku ķēdē izveidojot [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]. * [[25. augusts]] — "[[Voyager 2]]" palidoja garām [[Saules sistēma]]s planētai [[Neptūns (planēta)|Neptūnam]] un tā pavadonim [[Tritons (pavadonis)|Tritonam]]. === Septembris === [[Attēls:Hugo 1989-09-21 1844Z.jpg|250px|right|thumb|Viesuļvētra "Hugo" sasniedzot [[Dienvidkarolīna]]s štata piekrasti 1989. gada 21. septembrī pl. 18:44]] * [[21. septembris]] — piektās kategorijas viesuļvētra "Hugo" sasniedza [[Dienvidkarolīna]]s štata piekrasti, izraisot postījumus aptuveni 10 miljardu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā. * [[29. septembris]] — atklāts [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] pavadonis [[Najāda (pavadonis)|Najāda]]. === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Dalailama]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]]. * [[9. oktobris]] — [[Padomju Savienība]]s oficiālā ziņu aģentūra ziņoja par [[Neidentificēts lidojošs objekts|NLO]] nolaišanos [[Voroņeža]]s pilsētā [[Padomju Savienība|PSRS]]. === Novembris === * [[4. novembris]] — pēdējo desmitgažu spēcīgākais taifūns "Gejs" ({{val|en|Gay}}) izpostīja Čumpfonas provinci [[Taizeme|Taizemē]] un, šķērsojot [[Indijas okeāns|indijas okeānu]], [[8. novembris|8. novembrī]] sasniedza [[Indija]]s rietumu piekrasti, kopumā paņemot 1 060 cilvēku dzīvības. * [[13. novembris]] — [[Hanss Ādamss II]] kļuva par [[Lihtenšteina]]s princi. * [[19. novembris]] — [[Austrumvācija]] atvēra pārejas punktu [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūrī]], atļaujot iedzīvotājiem brīvi pārvietoties uz [[Rietumvācija|Rietumvāciju]]. Nākamajā dienā abu [[Vācija|Vāciju]] iedzīvotāji priekā sāka pašrocīgi sienu nojaukt. === Decembris === * [[14. decembris]] — [[Čīle|Čīlē]] notika pēdējo 16 gadu laikā pirmās brīvās vēlēšanas. * [[17. decembris]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] notika pirmās brīvās vēlēšanas pēdējo 29 gadu laikā. * [[17. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas "FOX" kanālā tika demonstrēta pirmā pilna garuma animācijas seriāla "[[Simpsoni]]" sērija. * [[20. decembris]] — sākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēku iebrukums [[Panama|Panamā]]. * [[28. decembris]] — 13 cilvēki gāja bojā 5.6 balles stiprā [[zemestrīce|zemestrīcē]] [[Ņūskāsla]]s pilsētā [[Jaundienvidvelsa]]s štatā [[Austrālija|Austrālijā]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[15. janvāris]] — [[Aleksejs Čerepanovs]] (''Алексей Черепанов''), krievu hokejists (miris 2008. gadā) ;Februāris * [[1. februāris]] — [[Alfreds Finnbogasons]] (''Alfreð Finnbogason''), Islandes futbolists * [[2. februāris]] — [[Ivans Perišičs]] (''Ivan Perišić''), horvātu futbolists * [[6. februāris]] — [[Tamāra Abalde]] (''Tamara Abalde''), spāņu basketboliste * [[21. februāris]] — [[Korbins Blū]] (''Corbin Bleu Reivers''), ASV aktieris, dziedātājs * [[24. februāris]] — [[Denjels Kaluja]] (''Daniel Kaluuya''), angļu aktieris un scenārists ;Marts * [[10. marts]] — [[Natans Žuniors]] (''Nathan Junior''), Brazīlijas futbolists * [[16. marts]] — [[Gabriels Atāls]] (''Gabriel Attal''), franču politiķis * [[21. marts]] — [[Žordi Alba]] (''Jordi Alba''), Spānijas futbolists * [[23. marts]] — [[Eriks Maksims Šupo-Motings]] (''Eric Maxim Choupo-Moting''), Kamerūnas futbolists * [[27. aprīlis]]: ** [[Larss Benders]] (''Lars Bender''), vācu futbolists ** [[Svens Benders]] (''Sven Bender''), vācu futbolists * [[29. marts]] — [[Džeimss Tomkinss]] (''James Tomkins''), Anglijas futbolists ;Aprīlis * [[5. aprīlis]] — [[Lilija Džeimsa]] (''Lily James''), angļu aktrise un dziedātāja * [[18. aprīlis]] — [[Bojans Bogdanovičs]] (''Bojan Bogdanović''), horvātu basketbolists * [[22. aprīlis]] — [[Jaspers Silesens]] (''Jasper Cillessen''), nīderlandiešu futbolists * [[29. aprīlis]]: ** [[Domagojs Vida]] (''Domagoj Vida''), horvātu futbolists ** [[Kendisa Ouensa]] (''Candace Owens''), amerikāņu politiskā aktīviste ;Maijs * [[11. maijs]] — [[Džovani dos Santoss]] (''Giovani dos Santos''), meksikāņu futbolists * [[31. maijs]] — [[Marko Reiss]] (''Marco Reus''), vācu futbolists ;Jūnijs * [[18. jūnijs]] — [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] (''Pierre-Emerick Aubameyang''), Gabonas futbolists ;Jūlijs * [[5. jūlijs]] — [[Dejans Lovrens]] (''Dejan Lovren''), horvātu futbolists * [[16. jūlijs]] — [[Gerets Beils]] (''Gareth Bale''), velsiešu futbolists * [[21. jūlijs]] — [[Džūno Templa]] (''Juno Temple''), angļu aktrise * [[24. jūlijs]] — [[Fēlikss Lohs]] (''Felix Loch''), vācu kamaniņu braucējs * [[31. jūlijs]] — [[Viktorija Azarenka]] (''Вікторыя Азарэнка''), baltkrievu tenisiste ;Augusts * [[11. augusts]] — [[Ursula Korbero]] (''Úrsula Corberó''), spāņu aktrise * [[21. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), amerikāņu aktrise un dziedātāja * [[28. augusts]] — [[Sesars Aspilikveta]] (''César Azpilicueta''), spāņu futbolists ;Septembris * [[2. septembris]] — [[Alešandri Patu]] (''Alexandre Pato''), brazīliešu futbolists * [[5. septembris]] — [[Lineta Masai]] (''Linet Masai''), Kenijas vieglatlēte * [[8. septembris]] — [[Ģilfi Sigirdsons]] (''Gylfi Sigurðsson''), Islandes futbolists * [[13. septembris]] — [[Tomass Millers]] (''Thomas Müller''), vācu futbolists * [[16. septembris]] — [[Salomons Rondons]] (''Salomón Rondón''), venecuēliešu futbolists * [[26. septembris]] — [[Idrisa Gejs]] (''Idrissa Gueye''), senegāliešu futbolists ;Oktobris * [[4. oktobris]]: ** [[Dakota Džonsone]] (''Dakota Johnson''), ASV aktrise ** [[Kimija Meisnere]] (''Kimmie Meissner''), ASV daiļslidotāja *[[23. oktobris]] — [[Andrijs Jarmolenko]] (''Андрі́й Ярмо́ленко''), ukraiņu futbolists * [[25. oktobris]] — [[Mija Vašikovska]] (''Mia Wasikowska''), austrāliešu aktrise * [[30. oktobris]] — [[Nastja Ļukina]] (''Настя Люкина''), krievu ASV mākslas vingrotāja ;Novembris * [[2. novembris]] — [[Stevans Jovetičs]] (''Стеван Јоветић''), melnkalniešu futbolists * [[14. novembris]] — [[Vlads Kirikešs]] (''Vlad Chiricheș''), rumāņu futbolists * [[20. novembris]] — [[Edvardo Vargass]] (''Eduardo Vargas''), čīliešu futbolists ;Decembris * [[7. decembris]] — [[Nikolass Holts]] (''Nicholas Hoult''), angļu aktieris * [[17. decembris]] — [[Andrē Ajū]] (''André Ayew''), Ganas futbolists * [[28. decembris]] — [[Džesija Baklija]] ''(Jessie Buckley''), īru aktrise == Miruši == * [[7. janvāris]] — [[Hirohito]] (裕仁), Japānas imperators (dzimis 1901. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Salvadors Dalī]] (''Salvador Dalí''), spāņu mākslinieks (dzimis 1904. gadā) * [[3. februāris]] — [[Džons Kasavetiss]] (''John Cassavetes''), amerikāņu aktieris, kinorežisors un scenārists (dzimis 1929. gadā) * [[12. februāris]] — [[Tomass Bernhards]] (''Thomas Bernhard''), austriešu rakstnieks (dzimis 1931. gadā) * [[21. februāris]] — [[Šāndors Mārai]] (''Márai Sándor''); ungāru rakstnieks (dzimis 1900. gadā) * [[27. februāris]] — [[Konrāds Lorencs]] (''Konrad Lorenz''), Austrijas etologs (dzimis 1903. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Lūsīla Bola]] (''Lucille Ball''), amerikāņu komiķe un aktrise (dzimusi 1911. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]] (روح الله موسوی خمینی), Irānas šiītu garīdznieks un politiķis (dzimis 1900. gadā) * [[2. jūlijs]]: ** [[Andrejs Gromiko]] (''Андрей Громыко''), PSRS politiķis (dzimis 1909. gadā) ** [[Franklins Šafners]] (''Franklin J. Schaffner''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1920. gadā) *[[6. jūlijs]] — [[Jānošs Kādārs]] (''János Kádár''), ungāru politiķis (dzimis 1912. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Lorenss Olivjē]] (''Laurence Olivier''), angļu aktieris (dzimis 1907. gadā) * [[12. augusts]] — [[Viljams Šoklijs]] (''William Shockley''), ASV fiziķis (dzimis 1910. gadā) * [[22. septembris]] — [[Ērvings Berlins]] (''Irving Berlin''), amerikāņu komponists (dzimis 1888. gadā) * [[28. septembris]] — [[Ferdinands Markoss]] (''Ferdinand Marcos''), Filipīnu prezidents (dzimis 1917. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Greiems Čepmens]] (''Graham Chapman''), angļu komiķis (dzimis 1941. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Beta Deivisa]] (''Bette Davis''), ASV aktrise (dzimusi 1908. gadā) * [[5. novembris]] — [[Vladimirs Horovics]] (''Vladimir Horowitz''), amerikāņu pianists (dzimis 1903. gadā) * [[14. novembris]] — [[Čhve Toksins]] (최덕신, ''Choe Dok-sin''), korejiešu militārpersona, diplomāts un garīdznieks (dzimis 1914. gadā) * [[30. novembris]] — [[Ahmadu Ahidžo]] (''Ahmadou Ahidjo''), 1. Kamerūnas prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[14. decembris]] — [[Andrejs Saharovs]] (''Андрей Сахаров''), padomju fiziķis un disidents (dzimis 1921. gadā) * [[16. decembris]] — [[Silvāna Mangano]] (''Silvana Mangano''), itāļu aktrise (dzimusi 1930. gadā) * [[22. decembris]] — [[Semjuels Bekets]] (''Samuel Beckett''), īru rakstnieks (dzimis 1906. gadā) * [[25. decembris]] — [[Nikolaje Čaušesku]] (''Nicolae Ceauşescu''), Rumānijas vadītājs (dzimis 1918. gadā) * [[26. decembris]] — [[Dags Hārvijs]] (''Doug Harvey''), Kanādas hokejists (dzimis 1924. gadā) * [[28. decembris]] — [[Hermanis Oberts]] (''Hermann Oberth''), vācu fiziķis (dzimis 1894. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Trīgve Hāmelvo]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Normans Ramzijs]], [[Hanss Dēmelts]], [[Volfgangs Pauls]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] - [[Maikls Bišops]], [[Harols Vormuss]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Sidnijs Oltmens]], [[Tomass Čehs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Kamilo Hosē Kela]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[14. Dalailama|Tenzins Gjatso, 14. Dalailama]] {{pg7}} {{commons}} [[Kategorija:1989. gads|*]] 13am8as8soq8fv1h1d4v25vrhj878cl 0 51576 4488679 4422832 2026-07-01T07:54:02Z Meistars Joda 781 4488679 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1984. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1984. gads Latvijā}} {{redirect|1984}} {{Gadu navigācija|1984}} {{Gada citi notikumi|1984}} {{Gads citos kalendāros|1984}} '''1984. gads''' ({{Rom sk gadam|1984}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Bruneja]] kļuva par pilnīgi neatkarīgu valsti. * [[5. janvāris]] — [[Ričards Stalmans]] sāka izstrādāt [[GNU]]. * [[7. janvāris]] — Bruneja kļuva par [[ASEAN|Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas]] (ASEAN) septīto dalībvalsti. * [[10. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Vjetnama]] pilnīgi atjaunoja diplomātiskās attiecības. * [[24. janvāris]] — pirmais ''[[Apple]]'' ''[[Macintosh]]'' tika izlaists tirdzniecībā. * [[27. janvāris]] — [[Maikls Džeksons]] guva nopietnus pirotehnikas apdegumus ''[[Pepsi]]'' televīzijas reklāmas filmēšanas laikā. === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Austrālija|Austrālijā]] ieviesa jaunu veselības aizsardzības sistēmu ''Medicare''. * [[3. februāris]] — STS-41-B ''[[Space Shuttle Challenger]]'' tika palaista desmitajā misijā. * [[8. februāris|8.]]—[[19. februāris]] — [[Dienvidslāvija]]s pilsētā [[Sarajeva|Sarajevā]] notika [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[26. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karaspēks tika izvests no [[Libāna]]s galvaspilsētas Beirutas. === Marts === * [[6. marts]] — sākās gadu ilgs [[Lielbritānija]]s [[Akmeņogles|akmeņogļu]] raktuvju darbinieku streiks. === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Ronalds Reigans]] pieprasīja vispasaules ķīmisko ieroču aizliegumu. * [[6. aprīlis]] — ASV notika [[56. Kinoakadēmijas balva|56. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija. * [[15. aprīlis]] — britu komiķis [[Tomijs Kūpers]] dzīvajā ēterā televīzijā piedzīvoja smagu sirdstrieku un vēlāk tajā dienā slimnīcā mira. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja [[Zviedrija|zviedru]] grupa ''The Herreys'' ar dziesmu ''Diggi-Loo, Diggi-Ley''. * [[8. maijs]] — [[Padomju Savienība]] paziņoja, ka boikotēs [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|šī gada vasaras olimpiskās spēles]], kas notika [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[14. maijs]] — [[Austrālija|Austrālijā]] sāka ieviest viena Austrālijas dolāra monētu. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 8. prezidentu kļuva [[Veselins Duranovičs]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Lihtenšteina]]s sievietēm tika piešķirtas [[balsstiesības]]. Tā bija pēdējā valsts Eiropā, kur sievietēm nebija balsstiesību. === Augusts === * [[4. augusts]]: ** Augšvoltas republika tika oficiāli pārdēvēta par [[Burkinafaso]]. ** tika apstiprināts pašreizējais [[Burkinafaso karogs]]. * [[28. augusts]] — uzsākta [[Lielais Lībijas ūdensvads|Lielā Lībijas ūdensvada]] būvniecība. === Oktobris === * [[24. oktobris]] — darbību uzsāka [[Kolkatas metro]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[1. janvāris]] — [[Paolo Gerrero]] (''Paolo Guerrero''), Peru futbolists * [[6. janvāris]] — [[Keita Makinona]] (''Kate McKinnon''), ASV aktrise, komiķe un rakstniece * [[16. janvāris]] — [[Štefans Lihtšteiners]] (''Stephan Lichtsteiner''), Šveices futbolists * [[23. janvāris]] — [[Arjens Robens]] (''Arjen Robben''), nīderlandiešu futbolists * [[25. janvāris]] — [[Robinju]] (''Robinho''), Brazīlijas futbolists ;Februāris * [[1. februāris]] — [[Derens Flečers]] (''Darren Fletcher''), skotu futbolists * [[5. februāris]] — [[Džonatans Kims]] (''Jonathan Kim''), ASV kosmonauts * [[15. februāris]]: ** [[brāļi Daferi|Mets un Ross Daferi]] (''Matt and Ross Duffer''), ASV kino un televīzijas scenāristi un režisori ** [[Doda]] (Dorota Rabčevska), Polijas dziedātāja *[[22. februāris]] — [[Branislavs Ivanovičs]] (''Бранислав Ивановић''), serbu futbolists * [[26. februāris]] — [[Emanuels Adebajors]] (''Emmanuel Adebayor''), Togo futbolists ;Marts * [[6. marts]] — [[Janīna Sokolova]] (''Яніна Соколова''), ukraiņu žurnāliste * [[20. marts]]: ** [[Irina Hazova]] (''Ирина Хазова''), Krievijas distanču slēpotāja ** [[Fernando Torress]] (''Fernando Torres''), spāņu futbolists * [[21. marts]] — [[Marina Karpuņina]] (''Марина Карпунина''), krievu basketboliste * [[24. marts]] — [[Kriss Bošs]] (''Chris Bosh''), ASV basketbolists * [[31. marts]] — [[Martins Dukurs]], latviešu skeletonists ;Aprīlis * [[10. aprīlis]] — [[Mendija Mūra]] (''Mandy Moore''), ASV popdziedātāja * [[12. aprīlis]] — [[Slavošs Uznaņskis-Visņevskis]] (''Sławosz Uznański-Wiśniewski''), Polijas kosmonauts, inženieris * [[16. aprīlis]] — [[Klēra Foja]] (''Claire Foy''), britu aktrise * [[23. aprīlis]] — [[Aleksandra Kosteņuka]] (''Александра Костенюк''), krievu šahiste ;Maijs * [[2. maijs]] — [[Tabo Sefološa]] (''Thabo Sefolosha''), Šveices basketbolists * [[11. maijs]] — [[Andress Injesta]] (''Andrés Iniesta''), Spānijas futbolists * [[26. maijs]] — [[Karmelo Entonijs]] (''Carmelo Anthony''), ASV basketbolists ;Jūnijs * [[9. jūnijs]] — [[Veslijs Sneiders]] (''Wesley Sneijder''), nīderlandiešu futbolists * [[10. jūnijs]] — [[Nikolajs Čubs]] (''Николай Александрович Чуб''), Krievijas kosmonauts * [[16. jūnijs]] — [[Riks Nešs]] (''Rick Nash''), Kanādas hokejists * [[19. jūnijs]] — [[Pols Deino]] (''Paul Dano''), ASV aktieris * [[28. jūnijs]] — [[Andrijs Pjatovs]] (''Андрі́й Пятов''), ukraiņu futbolists ;Jūlijs * [[14. jūlijs]] — [[Samirs Handanovičs]] (''Samir Handanović''), slovēņu futbolists * [[28. jūlijs]] — [[Zeks Pariss]] (''Zach Parise''), amerikāņu hokejists ;Augusts * [[1. augusts]] — [[Bastians Šveinšteigers]] (''Bastian Schweinsteiger''), vācu futbolists * [[14. augusts]]: ** [[Konstantins Borisovs]] (''Константин Сергеевич Борисов''), Krievijas kosmonauts ** [[Džordžo Kjellīni]] (''Giorgio Chiellini''), itāļu futbolists * [[15. augusts]] — [[Bastians Šveinšteigers]] (''Bastian Schweinsteiger''), vācu futbolists * [[17. augusts]] — [[Oksana Domņina]] (''Оксана Домнина''), krievu daiļslidotāja * [[28. augusts]] — [[Anastasija Kuzmina]] (''Анастасия Кузьмина''), Slovākijas krievu biatloniste * [[27. augusts]] — [[Anna Kikina]] (''Анна Юрьевна Кикина''), Krievijas kosmonaute ;Septembris * [[1. septembris]] — [[Sergejs Korsakovs]] (''Сергей Владимирович Корсаков''), Krievijas kosmonauts * [[3. septembris]] — [[Gerets Hedlunds]] (''Garrett Hedlund''), amerikāņu aktieris * [[5. septembris]]: ** [[Jūlija Peresiļda]] (''Юлия Сергеевна Пересильд''), Krievijas aktrise, kosmonaute ** [[Kriss Ankers Serensens]] (''Chris Anker Sørensen''), Dānijas šosejas riteņbraucējs (miris 2021. gadā) * [[6. septembris]] — [[Helēna Ēkholma]] (''Helena Ekholm''), zviedru biatloniste * [[7. septembris]] ** [[Miranda (futbolists)|Miranda]] (''Miranda''), brazīliešu futbolists ** [[Vera Zvonarjova]] (''Вера Звонарёва''), krievu tenisiste * [[15. septembris]] — [[Princis Harijs, Saseksas hercogs|princis Harijs]] (''Prince Harry''), britu augstmanis * [[22. septembris]] — [[Tiagu Silva]] (''Thiago Silva''), brazīliešu futbolists * [[29. septembris]] — [[Pērs Mertezakers]] (''Per Mertesacker''), vācu futbolists ;Oktobris * [[3. oktobris]] — [[Olesja Bacmane]] (''Олеся Бацман''), ukraiņu žurnāliste * [[6. oktobris]] — [[Valērija Adamsa]] (''Valerie Vili''), Jaunzēlandes vieglatlēte, lodes grūdēja * [[18. oktobris]] — [[Lindsija Vona]] (''Lindsey Vonn''), ASV kalnu slēpotāja * [[25. oktobris]] — [[Keitija Perija]] (''Katy Perry''), ASV dziedātāja * [[27. oktobris]] — [[Danijels Subašičs]] (''Danijel Subašić''), horvātu futbolists * [[31. oktobris]] — [[Skots Kliftons]] (''Scott Clifton''), ASV aktieris un mūziķis ;Novembris * [[10. novembris]] — [[Kendriks Pērkinss]] (''Kendrick Perkins''), ASV basketbolists * [[22. novembris]] — [[Skārleta Džohansone]] (''Scarlett Johansson''), ASV, Dānijas aktrise * [[24. novembris]] — [[Marija Hefla-Rīša]] (''Maria Höfl-Riesch''), vācu kalnu slēpotāja * [[25. novembris]] — [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču kinoaktieris (miris 2022. gadā) * [[28. novembris]] — [[Mērija Elizabete Vinsteda]] (''Mary Elizabeth Winstead''), ASV aktrise un dziedātāja ;Decembris * [[13. decembris]] — [[Santi Kasorla]] (''Santi Cazorla''), spāņu futbolists * [[15. decembris]] — [[Martins Škrtels]] (''Martin Škrtel''), slovāku futbolists * [[16. decembris]] — [[Teo Džeimss]] (''Theo James''), angļu aktieris * [[18. decembris]] — [[Džuljāno Racoli]] (''Giuliano Razzoli''), Itālijas kalnu slēpotājs * [[22. decembris]] — ''[[Basshunter]]'', zviedru dziedātājs, mūzikas producents un dīdžejs * [[27. decembris]] — [[Žils Simons]] (''Gilles Simon''), franču tenisists * [[30. decembris]]: ** [[Andra Deja]] (''Andra Day''), ASV dziedātāja un aktrise ** [[Lebrons Džeimss]] (''LeBron James''), ASV basketbolists == Miruši == * [[9. februāris]] — [[Jurijs Andropovs]] (''Юрий Андропов''), PSRS vadītājs (dzimis 1914. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Pjotrs Kapica]] (''Пётр Капица''), krievu fiziķis (dzimis 1894. gadā) * [[13. maijs]] — [[Staņislavs Ulams]] (''Stanislaw Ulam''), poļu/amerikāņu matemātiķis (dzimis 1909. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Mišels Fuko]] (''Michel Foucault''), franču filozofs (dzimis 1926. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]] (''James Mason''), angļu kinoaktieris (dzimis 1909. gadā) * [[5. augusts]] — [[Ričards Bērtons]] (''Richard Burton''), velsiešu aktieris (dzimis 1925. gadā) * [[14. septembris]] — [[Dženeta Geinore]] (''Janet Gaynor''), amerikāņu kinoaktrise un gleznotāja (dzimusi 1906. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Martins Rails]] (''Martin Ryle''), angļu radioastronoms (dzimis 1918. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Fransuā Trifo]] (''François Truffaut''), franču kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[20. oktobris]] — [[Pols Diraks]] (''Paul Dirac''), britu fiziķis (dzimis 1902. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Indira Gandija]] (इन्दिरा गांधी; ''Indira Gandhi''), Indijas politiķe (dzimusi 1917. gadā) * [[6. decembris]] — [[Viktors Šklovskis]] (''Ви́ктор Шкло́вский''), krievu literatūrzinātnieks (dzimis 1893. gadā) * [[20. decembris]] — [[Dmitrijs Ustinovs]] (''Дмитрий Устинов''), PSRS aizsardzības ministrs (dzimis 1908. gadā) * [[25. decembris]] — [[Džeks Balmers]] (''Jack Balmer''), angļu futbolists (dzimis 1916. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Ričards Stouns]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Karlo Rubia]], [[Simons van der Mērs]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Nīls Jērne]], [[Žoržs Kēlers]], [[Cēzars Milšteins]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Roberts Brūss Merifīlds]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Jaroslavs Seiferts]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Dezmonds Tutu]] {{Gg7}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1984. gads|*]] cl9db84cikkq43b59svlfo1jv1ihvxb 0 51945 4488680 4452017 2026-07-01T07:57:17Z Meistars Joda 781 4488680 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1985. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1985. gads Latvijā}} {{Citas nozīmes|1985. gadu|1985 (nozīmju atdalīšana)|1985}} {{Gadu navigācija|1985}} {{Gada citi notikumi|1985}} {{Gads citos kalendāros|1985}} '''1985. gads''' ({{Rom sk gadam|1985}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] veikts pirmais [[mobilais telefons|mobilā telefona]] zvans. === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Austrālija|Austrālijā]] sāktas [[stereo]] radio pārraides [[Amplitūdas modulācija|AM]] frekvencē. * [[16. februāris]] — [[Izraēla]] sāka izvest bruņotos spēkus no [[Libāna]]s. === Marts === * [[11. marts]] — [[Mihails Gorbačovs]] kļuva par [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] CK ģenerālsekretāru, tādējādi ''fe facto'' kļūstot par [[Padomju Savienība]]s līderi. * [[15. marts]] — reģistrēts pirmais [[internets|interneta]] [[domēna nosaukums]] (''symbolics.com''). === Aprīlis === * [[15. aprīlis]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] atcēla aizliegumu starprasu laulībai. * [[17. aprīlis]]—[[3. maijs]] — [[Prāga|Prāgā]] notika [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * [[19. aprīlis]] — [[Padomju Savienība]] [[Kazahstāna]]s austrumos veica [[Kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājumu. * [[23. aprīlis]] — kompānija ''[[Coca-Cola]]'' mainīja dzēriena formulu, izlaižot ''New Coke'' (pēc 1992. gada pazīstama kā ''Coca-Cola II''), tomēr cilvēku reakcija bija tik ļoti negatīva, ka iepriekšējās formulas dzēriens atgriezās atpakaļ tirdzniecībā mazāk kā pēc 3 mēnešiem. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Ronalds Reigans]] piedalījās vainagu nolikšanas ceremonijā militārajā kapsētā [[Bitburga|Bitburgā]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Par to viņš saņēma daudz kritikas, jo kapsētā ir apglabāti arī 49 ''[[Wafen SS]]'' karavīri. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 9. prezidentu kļuva [[Radovans Vjakovičs]]. * [[25. maijs]] — [[Bangladeša|Bangladešā]] [[Viesuļvētra|tropiskā ciklona]] izraisītajos plūdos gāja bojā aptuveni {{sk|10000}} cilvēku. * [[31. maijs]] — četrdesmit viena [[virpuļviesulis|virpuļviesuļa]] plosīšanās rezultātā [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Pensilvānija]]s, [[Ņujorka (štats)|Nujorkas]] štatā ASV un [[Ontārio]] provincē [[Kanāda|Kanādā]] bojā gāja 76 cilvēki. === Jūlijs === * [[14. jūlijs]] — [[Šengena|Šengenā]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] parakstīts [[Šengenas līgums]]. * [[19. jūlijs]] — [[Itālija|Itālijā]] sabruka ''Val di Stava Dam'' aizsprosts, aiznesot 268 cilvēku dzīvības, nopostot 62 ēkas un 8 tiltus. * [[24. jūlijs]] — ''[[Commodore (uzņēmums)|Commodore]]'' izlaida [[personālais dators|personālo datoru]] ''[[Amiga]]''. === Augusts === * [[2. augusts]] — ''[[Delta Air Lines]]'' lidmašīna (reiss Nr. 191) nokrita netālu no [[Dalasa]]s [[Teksasa]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bojā gāja 137 cilvēki. * [[12. augusts]] — ''[[Japan Airlines]]'' lidmašīna (reiss Nr. 123) nogāzās [[Japāna|Japānā]] bojā gāja 520 cilvēki; visu laiku traģiskākā vienas lidmašīnas katastrofa. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Francija]]s kopīgā ekspedīcijā tika atrasts nogrimušais [[Titāniks|Titānika]] vraks. * [[19. septembris]] — [[Meksika]]s galvaspilsētu [[Mehiko]] satricināja 8,1 bales stipra [[zemestrīce]], aiznesot vairāk kā 9000 cilvēku dzīvības, ievainojot 30 000 un bez pajumtes atstājot vairāk kā 95 tūkstošus cilvēku. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]] dibināts [[Brīvās programmatūras fonds]]. === Novembris === * [[13. novembris]] — [[Nevadodelruiza]] [[vulkāns|vulkāna]] izvirdums [[Kolumbija|Kolumbijā]], bojā gāja aptuveni 23 tūkstoši cilvēku. * [[19. novembris]] — [[Ženēva|Ženēvā]] pirmo reizi tikās [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs Mihails Gorbačovs. * [[20. novembris]] — ''[[Microsoft]]'' izlaida ''[[Microsoft Windows|Windows]]'' operētājsistēmas pirmo versiju ''[[Windows 1.0]]''. === Decembris === * [[20. decembris]] — tika atklāts [[Urāns (planēta)|Urāna]] pavadonis [[Paks (pavadonis)|Paks]]. === Kultūra === * [[28. janvāris]] — [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] ierakstīts labdarības singls ''[[We Are the World]]'', kuru izpildīja populāru mūziķu kopa ''[[USA for Africa]].'' * [[7. februāris]] — dziesma ''New York, New York'' kļuva par [[Ņujorka]]s oficiālo himnu. * [[25. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[57. Kinoakadēmijas balva|57. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija. * [[4. maijs]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Gēteborga|Gēteborgā]] notika [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. == Dzimuši == === Janvāris === <!-- * [[2. janvāris]]: ** [[Florians Bušs]] (''Florian Busch''), vācu hokejists ** [[Zaali Eliava]], Gruzijas futbolists --> * [[4. janvāris]] — [[Deriks Etkinss]] (''Derrick Atkins''), Bahamu vieglatlēts * [[7. janvāris]] — [[Luiss Hamiltons]] (''Lewis Hamilton''), britu autosportists * [[9. janvāris]] — [[Huanfrans]] (''Juanfran''), spāņu futbolists * [[11. janvāris]] — [[Kadzuki Nakadžima]] (''中嶋一貴''), Japānas autosportists * [[13. janvāris]] — [[Sols Bamba]] (''Sol Bamba''), Kotdivuāras futbolists (miris 2024. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Olga Kaņiskina]] (''Ольга Каниськина''), krievu vieglatlēte, soļotāja * [[18. janvāris]] — [[Rikardo Montolivo]] (''Riccardo Montolivo''), itāļu futbolists * [[22. janvāris]] — [[Tīna Karola]] (''Тіна Кароль''), ukraiņu dziedātāja * [[29. janvāris]] — [[Marks Gazols]] (''Marc Gasol''), katalāņu basketbolists === Februāris === * [[5. februāris]] — [[Krištianu Ronaldu]] (''Cristiano Ronaldo''), Portugāles futbolists * [[28. februāris]] — [[Jeļena Jankoviča]] (''Јелена Јанковић'', ''Jelena Janković''), serbu tenisiste === Marts === * [[13. marts]] — [[Emīls Hiršs]] (''Emile Hirsch''), ASV aktieris * [[26. marts]] — [[Kīra Naitlija]] (''Keira Knightley''), angļu aktrise * [[28. marts]] — [[Stanislass Vavrinka]] (''Stanislas Wawrinka''), Šveices tenisists === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Leona Lūisa]] (''Leona Lewis''), Anglijas dziedātāja * [[4. aprīlis]] — [[Rūdijs Fernandess]] (''Rudy Fernández''), Spānijas basketbolists * [[6. aprīlis]] — [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], latviešu basketbolists * [[10. aprīlis]] — [[Vana Mena]] (''王濛''; ''Wáng Méng''), ķīniešu šorttreka ātrslidotāja * [[16. aprīlis]] — [[Andrēass Grankvists]] (''Andreas Granqvist''), zviedru futbolists * [[17. aprīlis]] — [[Žo Vilfrīds Conga]] (''Jo-Wilfried Tsonga''), franču tenisists * [[18. aprīlis]] — [[Lukašs Fabjaņskis]] (''Łukasz Fabiański''), poļu futbolists * [[19. aprīlis]]: ** [[Valons Behrami]] (''Valon Behrami''), šveiciešu futbolists ** [[Aleksandrs Tretjakovs]] (''Александр Третьяков''), Krievijas skeletonists * [[25. aprīlis]] — [[Gīdo van der Garde]] (''Giedo van der Garde''), Nīderlandes autosportists * [[30. aprīlis]] — [[Gala Gadota]] (גל גדות), Izraēlas aktrise un modele === Maijs === * [[4. maijs]] — [[Fernandu Luišs Roza]] (''Fernando Luiz Roza''), brazīliešu futbolists * [[6. maijs]] — [[Kriss Pols]] (''Chris Paul''), ASV basketbolists * [[12. maijs]]: ** [[Endrū Hovs]] (''Andrew Howe''), Itālijas tāllēcējs ** [[Andris Šics]], latviešu kamaniņu braucējs * [[18. maijs]] — [[Vinsents Žē]] (''Vincent Jay''), Francijas biatlonists * [[21. maijs]] — [[Marks Kevendišs]] (''Mark Cavendish''), Lielbritānijas riteņbraucējs * [[28. maijs]] — [[Kerija Maligana]] (''Carey Mulligan''), angļu aktrise === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Tiruneša Dibaba]] (''Tirunesh Dibaba''), Etiopijas vieglatlēte, garo distanču skrējēja * [[3. jūnijs]] — [[Lukašs Piščeks]] (''Łukasz Piszczek''), poļu futbolists * [[4. jūnijs]]: ** [[Evans Lisačeks]] (''Evan Lysacek''), ASV daiļslidotājs ** [[Lukašs Podolskis]] (''Lukas Podolski''), Polijā dzimis Vācijas futbolists ** [[Jevgeņijs Ustjugovs]] (''Евгений Устюгов''), krievu biatlonists * [[6. jūnijs]] — [[Sebastians Lāšons]] (''Sebastian Larsson''), zviedru futbolists * [[9. jūnijs]] — [[Nina Krajnika]] (''Nina Krajnik''), slovēņu psihoanalītiķe, filozofe un rakstniece * [[10. jūnijs]] — [[Kaja Kanepi]] (''Kaia Kanepi''), igauņu tenisiste * [[18. jūnijs]] — [[Alekss Hiršs]] (''Alex Hirsch''), amerikāņu animators, scenārists, producents un balss aktieris * [[27. jūnijs]]: ** [[Svetlana Kuzņecova]] (''Светлана Кузнецова''), krievu tenisiste ** [[Niko Rosbergs]] (''Nico Rosberg''), vācu autosportists * [[30. jūnijs]]: ** [[Trevors Arisa]] (''Trevor Ariza''), ASV basketbolists ** [[Maikls Felpss]] (''Michael Phelps''), ASV peldētājs === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Lea Sedū]] (''Léa Seydoux''), franču aktrise * [[2. jūlijs]] — [[Ešlija Tisdeila]] (''Ashley Tisdale''), ASV aktrise un dziedātāja * [[5. jūlijs]] — [[Megana Repino]] (''Megan Rapinoe''), ASV futboliste * [[10. jūlijs]]: ** [[Mario Gomess]] (''Mario Gómez''), vācu futbolists ** [[Ivans Vagners]] (''Иван Вагнер''), Krievijas kosmonauts * [[12. jūlijs]] — [[Ēmils Hegle Svensens]] (''Emil Hegle Svendsen''), norvēģu biatlonists * [[13. jūlijs]] — [[Giljermo Očoa]] (''Guillermo Ochoa''), Meksikas futbolists * [[14. jūlijs]] — [[Fībi Volere-Bridža]] (''Phoebe Waller-Bridge''), angļu aktrise un scenāriste * [[15. jūlijs]] — [[Buraks Jilmazs]] (''Burak Yılmaz''), turku futbolists * [[16. jūlijs]] — [[Roza Salazara]] (''Rosa Salazar''), amerikāņu aktrise * [[25. jūlijs]] — [[Nelsons Anželu Pikē]] (''Nelson Angelo Piquet''), Brazīlijas autosportists * [[26. jūlijs]] — [[Gaels Klišī]] (''Gaël Clichy''), franču futbolists * [[28. jūlijs]] — [[Matjē Debišī]] (''Mathieu Debuchy''), franču futbolists === Augusts === * [[5. augusts]] — [[Salomons Kalu]] (''Salomon Kalou''), Kotdivuāras futbolists * [[9. augusts]]: ** [[Anna Kendrika]] (''Anna Kendrick''), amerikāņu aktrise ** [[Luka Filipi]] (''Luca Filippi''), itāliešu autosportists * [[16. augusts]] — [[Kristina Milioti]] (''Cristin Milioti''), ASV aktrise un dziedātāja * [[18. augusts]] — [[Braiens Ruiss]] (''Bryan Ruiz''), Kostarikas futbolists * [[20. augusts]] — [[Alvaro Negredo]] (''Álvaro Negredo''), spāņu futbolists === Septembris === * [[4. septembris]] — [[Rauls Alviols]] (''Raúl Albiol''), Spānijas futbolists * [[9. septembris]] — [[Luka Modričs]] (''Luka Modrić''), horvātu futbolists * [[10. septembris]] — [[Lorāns Koscelnijs]] (''Laurent Koscielny''), franču futbolists * [[16. septembris]] — [[Vorens Hoburgs]] (''Warren Hoburg''), ASV kosmonauts * [[17. septembris]]: ** [[Tomāšs Berdihs]] (''Tomáš Berdych''), čehu tenisists ** [[Aleksandrs Ovečkins]] (''Александр Овечкин''), krievu hokejists * [[26. septembris]] — [[Lenna Kūrmā]] (''Lenna Kuurmaa''), igauņu dziedātāja === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Emeralda Finela]] (''Emerald Fennell''), angļu kinorežisore * [[10. oktobris]] — [[Šubhanšu Šukla]] (''Shubhanshu Shukla''), Indijas kosmonauts, lidotājs * [[12. oktobris]] — [[Jodzo Hirano]] (平野 陽三, ''Hirano Yōzō''), Japānas producents, kosmiskā lidojuma dalībnieks * [[24. oktobris]] — [[Veins Rūnijs]] (''Wayne Rooney''), angļu futbolists * [[30. oktobris]] — [[Ragnars Klavans]] (''Ragnar Klavan''), igauņu futbolists === Novembris === * [[4. novembris]] — [[Marsels Jansens]] (''Marcell Jansen''), vācu futbolists * [[10. novembris]] — [[Aleksandars Kolarovs]] (''Александар Коларов''), serbu futbolists * [[16. novembris]] — [[Sanna Marina]] (''Sanna Marin''), Somijas premjerministre * [[18. novembris]] — [[Elisone Fēliksa]] (''Allyson Felix''), ASV vieglatlēte, īso distanču skrējēja * [[21. novembris]] — [[Hesuss Navass]] (''Jesús Navas''), spāņu futbolists * [[28. novembris]] — [[Landrī N'Gvemo]] (''Landry N'Guemo''), Kamerūnas futbolists (miris 2024. gadā) === Decembris === * [[3. decembris]] — [[Amanda Saifreda]] (''Amanda Seyfried''), ASV aktrise un dziedātāja * [[5. decembris]] — [[Andrē Pjērs Žiņaks]] (''André-Pierre Gignac''), franču futbolists * [[8. decembris]] — [[Dvaits Hauards]] (''Dwight Howard''), ASV basketbolists * [[10. decembris]] — [[Romans Červenka]] (''Roman Červenka''), čehu hokejists * [[14. decembris]] — [[Jakubs Blaščikovskis]] (''Jakub Błaszczykowski''), poļu futbolists * [[25. decembris]] — [[Jūlija Sviridenko]] (''Юлія Свириденко''), ukraiņu politiķe == Miruši == * [[28. janvāris]] — [[Alfredo Foni]] (''Alfredo Foni''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1911. gadā) * [[11. februāris]] — [[Henrijs Hetavejs]] (''Henry Hathaway''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā) * [[10. marts]] — [[Konstantīns Čerņenko]] (''Константин Черненко''), PSKP vadītājs (dzimis 1911. gadā) * [[21. marts]] — [[Maikls Redgreivs]] (''Michael Redgrave''), angļu aktieris (dzimis 1908. gadā) * [[28. marts]] — [[Marks Šagāls]] (''Марк Шагал'', ''Marc Chagall''), Baltkrievijas teritorijā dzimis ebreju izcelsmes mākslinieks (dzimis 1887. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Kārlis Šmits (jurists)|Kārlis Šmits]] (''Carl Schmitt''), vācu jurists (dzimis 1888. gadā) * [[11. aprīlis]] — [[Envers Hodža]] (''Enver Hoxha''), Albānijas vadītājs (dzimis 1908. gadā) * [[11. maijs]] — [[Bobs Mārlijs]] (''Bob Marley''), Jamaikas dziedātājs (dzimis 1945. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Saimons Kuznecs]] (''Simon Kuznets''), ASV ekonomists (dzimis 1901. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Heinrihs Bells]] (''Heinrich Böll''), vācu rakstnieks (dzimis 1917. gadā) * [[25. augusts]] — [[Samanta Smita]] (''Samantha Smith''), ASV skolniece, vēstules autore PSRS vadītājam (dzimusi 1972. gadā) * [[28. augusts]] — [[Rūta Gordona]] (''Ruth Gordon''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1896. gadā) * [[31. augusts]] — [[Frenks Bērnets]] (''Frank Burnet''), Austrālijas virusologs (dzimis 1899. gadā) * [[30. septembris]]: ** [[Čārlzs Rihters]] (''Charles Richter''), ASV seismologs (dzimis 1900. gadā) ** [[Simona Sinjorē]] (''Simone Signoret''), franču aktrise (dzimusi 1921. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Roks Hadsons]] (''Rock Hudson''), amerikāņu aktieris (dzimis 1925. gadā) * [[10. oktobris]]: ** [[Juls Briners]] (''Yul Brynner''), ASV aktieris (dzimis 1920. gadā) ** [[Orsons Velss]] (''Orson Welles''), ASV režisors un aktieris (dzimis 1915. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Emīls Gilelss]] (''Эмиль Гилельс''), PSRS pianists (dzimis 1916. gadā) * [[24. novembris]] — [[Lāslo Bīro]] (''Bíró László József''), Ungārijā dzimis ebreju izgudrotājs (dzimis 1899. gadā) * [[27. novembris]] — [[Fernāns Brodels]] (''Fernand Braudel''), franču vēsturnieks (dzimis 1902. gadā) * [[26. decembris]] — [[Daiana Fosija]] (''Dian Fossey''), ASV zooloģe (dzimusi 1932. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Franko Modilijani]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Klauss fon Klicings]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Maikls Brauns]], [[Džozefs Goldšteins]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Herberts Hauptmans]], [[Džeroms Karls]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Klods Simons]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Starptautiskie Atomkara Novēršanas Fiziķi]] (IPPNW) {{pg2}} {{commons}} [[Kategorija:1985. gads| ]] 5ju4c0on9j7qj48z0qsi8r5th2fj0u5 0 59666 4488685 4487880 2026-07-01T08:06:45Z Meistars Joda 781 4488685 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1987. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1987. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1987}} {{Gada citi notikumi|1987}} {{Gads citos kalendāros|1987}} '''1987. gads''' ({{Rom sk gadam|1987}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === === Februāris === * [[9. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Teksasa]]s štata pilsētā Bronskvilā divu stundu laikā nolija {{nobr|178 mm}} nokrišņu, izraisot lielus plūdus. * [[11. februāris]] — ''[[British Airways]]'' tika privatizēta un tās akcijas sāka kotēt [[Londona]]s [[birža|biržā]]. * [[23. februāris]] — tika novērota supernova 1987A, pirmā ar neapbruņotu aci saskatāmā [[pārnova]] kopš 1604. gada. === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Portugāle]] un [[Ķīna]] parakstīja vienošanos, ka [[Makao]] tiks atdota [[Ķīna]]i 1999. gadā. === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Polija|Polijā]] nogāzās Polijas aviokompānijas ''LOT Polish Airlines'' [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] ražotā pasažieru lidmašīna [[Il-62]]; bojā gāja visi 183 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. * [[11. maijs]] — [[Liona|Lionā]] par [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noziegumiem tika notiesāts [[Klauss Bārbī]]. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 11. prezidentu kļuva [[Lazars Mojsovs]]. * [[28. maijs]] — 19 gadus vecais [[Rietumvācija]]s pilots [[Matiass Rusts]] ar lidmašīnu ''[[Cesna 172]]'' ielidoja Padomju Savienības gaisa telpā un nolaidās [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], [[Maskava|Maskavā]]; viņš tika nekavējoties apcietināts, bet 3. augustā atbrīvots. === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — [[Berlīne]]s vizītes laikā [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]] aicina [[Padomju Savienība]]s premjeru [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]] sākt [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] nojaukšanu. * [[27. jūnijs]] — aviokompānijas ''Philippine Airlines'' pasažieru lidmašīna nogāzās netālu no kādas [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētas; bojā gāja 50 cilvēki. === Jūlijs === * [[11. jūlijs]] — pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza 5 miljardus. Piecmiljardais iedzīvotājs piedzima [[Horvātija]]s pilsētā [[Zagreba|Zagrebā]].<ref>[http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9B0DE7DB123EF931A25754C0A961948260 And Baby Makes Five Billion — U.N. Hails a Yugoslav Infant — NYTimes.com<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Augusts === * [[16. augusts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviokompānijas ''Northwest Airlines'' pasažieru lidmašīna ''McDonnell Douglas MD-80'' avarēja paceļoties no [[Detroita]]s starptautiskās lidostas; bojā gāja 155 cilvēki, izdzīvoja tikai kāda četrus gadus veca meitenīte. === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]] sākās tiesa pret deviņpadsmitgadīgo pilotu [[Matiass Rusts|Matiasu Rustu]], kurš 28. maijā ar lidmašīnu ''[[Cesna]]'' nolaidās [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]]. === Oktobris === * [[11. oktobris]] — dibināta [[Ekvatoriālās Gvinejas Demokrātiskā partija]]. * [[15. oktobris|15.]]—[[16. oktobris]] — [[Lielā 1987. gada vētra]]: [[Viesuļvētra]]s stipruma vētra plosīja Dienvidangliju; bojā gāja 23 cilvēki. * [[19. oktobris]] — [[Melnā pirmdiena]]: notika vispasaules biržu indeksu strauja samazināšanās. === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vilciens ''InterCity 125'', sasniedzot {{nobr|238 km/h}} lielu ātrumu, laboja pasaules dīzeļvilcienu sauszemes ātruma rekordu. * [[17. novembris]] — [[Aļaskas līcis|Aļaskas līci]] piemeklēja [[cunami]]. * [[25. novembris]] — 5. kategorijas [[Viesuļvētra|taifūns]] ''Nina'' satricināja [[Filipīnas]], ar {{nobr|266 km/h}} lielu ātrumu un postošu ūdens līmeņa celšanos; bojā gāja {{sk|1036}} cilvēki. * [[29. novembris]] — virs [[Andamanu jūra]]s uzsprāga [[Dienvidkoreja]]s aviokompānijas ''Korean Air'' pasažieru lidmašīna ''[[Boeing 707]]''; bojā gāja visi uz borta esošie 115 cilvēki. Aizdomās par nodarījumu tika turēti [[Ziemeļkoreja]]s aģenti. === Decembris === * [[1. decembris]] — tika uzsākta [[Lamanša tunelis|Eirotuneļa]] celtniecība. * [[20. decembris]] — notika vēsturē traģiskākā miera laika katastrofa jūrā. Netālu no [[Filipīnas|Filipīnu]] krastiem pēc sadursmes ar tankkuģi ''Vector 1'' nogrima pasažieru prāmis ''MV Doña Paz''; bojā gāja aptuveni {{sk|4000}} cilvēku (pēc oficiālām ziņām {{sk|1749}}). * [[31. decembris]] — par [[Zimbabve]]s prezidentu kļuva [[Roberts Mugabe]]. == Kultūra == * [[9. marts]] — [[īrija|īru]] rokgrupa [[U2]] izdeva savu trešo studijas albumu ''[[The Joshua Tree]]''. * [[23. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijā sāka demonstrēt seriālu "[[Hameleonu rotaļas]]". * [[19. aprīlis]] — ASV televīzijā sāka demonstrēt animācijas seriālu "[[Simpsoni]]". * [[18. decembris]] — [[Japāna|Japānā]] tika izlaista spēle ''[[Final Fantasy]]''. == Dzimuši == ;Janvāris * [[2. janvāris]] — [[Loiks Remī]] (''Loïc Rémy''), franču futbolists * [[12. janvāris]] — [[Naja Rivera]] (''Naya Rivera''), ASV aktrise un dziedātāja (mirusi 2020. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Evans Pīterss]] (''Evan Peters''), ASV aktieris * [[24. janvāris]] — [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] (''Luis Suárez''), Urugvajas futbolists <!-- * [[21. janvāris]] — [[Andrejs Kožokars]] (''Andrei Cojocari''), Moldovas futbolists --> ;Februāris <!-- * [[5. februāris]] — [[Līnuss Ūmarks]] (''Linus Omark''), zviedru hokejists --> * [[2. februāris]] — [[Žerārs Pikē]] (''Gerard Piqué''), spāņu futbolists * [[7. februāris]] — [[Kerli|Kerli Keiva]] (''Kerli Kõiv''), Igaunijas dziedātāja * [[8. februāris]] — [[Karolīna Kostnere]] (''Carolina Kostner''), itāliešu daiļslidotāja * [[9. februāris]]: ** [[Maikls B. Džordans]] (''Michael B. Jordan''), amerikāņu aktieris ** [[Magdalēna Neinere]] (''Magdalena Neuner''), vācu biatloniste * [[14. februāris]] — [[Edinsons Kavani]] (''Edinson Cavani''), Urugvajas futbolists * [[20. februāris]] — [[Mailss Tellers]] (''Miles Teller''), ASV aktieris * [[26. februāris]] — [[Jurajs Kucka]] (''Juraj Kucka''), slovāku futbolists * [[28. februāris]] — [[Antonio Kandreva]] (''Antonio Candreva''), itāļu futbolists <!-- * [[21. februāris]] — [[Iļja Proskurjakovs]] (''Илья Проскуряков''), krievu hokejists --> ;Marts * [[6. marts]] — [[Kevins Prinss Boatengs]] (''Kevin-Prince Boateng''), Vācijas / Ganas futbolists * [[24. marts]] — [[Ramiress]] (''Ramires Santos do Nascimento''), Brazīlijas futbolists * [[28. marts]] — [[Kegnija Linna Kārtere]] (''Kagney Linn Karter''), ASV pornoaktrise (mirusi 2024. gadā) * [[29. marts]] — [[Dimitri Pajē]] (''Dimitri Payet''), franču futbolists ;Aprīlis * [[4. aprīlis]]: ** [[Sāra Gadona]] (''Sarah Gadon''), Kanādas aktrise ** [[Sāmi Hedīra]] (''Sami Khedira''), vācu futbolists * [[9. aprīlis]] — [[Blēzs Matuidi]] (''Blaise Matuidi''), franču futbolists * [[17. aprīlis]]: ** [[Medhī Benatja]] (المهدي بن عطية), Marokas futbolists ** [[Žaklīna Makinesa Vuda]] (''Jacqueline MacInnes Wood''), Kanādas aktrise *[[22. aprīlis]] — [[Džons Obi Mikels]] (''John Obi Mikel''), Nigērijas futbolists ;Maijs * [[1. maijs]] — [[Leonardo Bonuči]] (''Leonardo Bonucci''), itāļu futbolists * [[4. maijs]] — [[Sesks Fabregass]] (''Cesc Fàbregas''), spāņu futbolists un treneris * [[11. maijs]] — [[Albulena Hadžiu]] (''Albulena Haxhiu''), Kosovas politiķe * [[15. maijs]] — [[Endijs Marijs]] (''Andy Murray''), britu tenisists * [[22. maijs]] — [[Arturo Vidals]] (''Arturo Vidal''), Čīles futbolists * [[27. maijs]] — [[Martina Sāblīkova]] (''Martina Sáblíková''), čehu ātrslidotāja ;Jūnijs * [[24. jūnijs]] — [[Lionels Mesi]] (''Lionel Andrés Messi''), Argentīnas futbolists * [[26. jūnijs]] — [[Samīrs Nasrī]] (''Samir Nasri''), franču futbolists ;Jūlijs * [[22. jūlijs]] — [[Šarlote Kalla]] (''Charlotte Kalla''), zviedru distanču slēpotāja * [[23. jūlijs]] — [[Jūliāns Nagelsmans]] (''Julian Nagelsmann''), vācu futbola treneris * [[27. jūlijs]] — [[Mareks Hamšīks]] (''Marek Hamšík''), slovāku futbolists ;Augusts * [[1. augusts]]: ** [[Jago Aspass]] (''Iago Aspas''), spāņu futbolists ** [[Jakovs Faks]] (''Jakov Fak''), Horvātijas biatlonists * [[3. augusts]] — [[Garijs Medels]] (''Gary Medel''), Čīles futbolists * [[7. augusts]] — [[Sidnijs Krosbijs]] (''Sidney Crosby''), Kanādas hokejists ;Septembris * [[9. septembris]] — [[Alekss Songs]] (''Alex Song''), Kamerūnas futbolists * [[19. septembris]] — [[Keila Barona]] (''Kayla Barron''), ASV kosmonaute * [[30. septembris]] — [[Aida Garifullina]] (''Аида Гарифуллина''), tatāru tautības Krievijas un Austrijas operdziedātāja ;Oktobris * [[26. oktobris]] — [[Zena Kārdmena]] (''Zena Cardman''), ASV kosmonaute, ģeobioloģe ;Novembris *[[24. novembris]] — [[Renāte Reinsve]] (''Renate Reinsve''), norvēģu aktrise *[[30. novembris]] — [[Daniels Noboa]] (''Daniel Noboa''), Ekvadoras prezidents ;Decembris * [[19. decembris]] — [[Karīms Benzemā]] (''Karim Benzema''), franču futbolists * [[22. decembris]] — [[Eders (Portugāles futbolists)|Eders]] (''Eder''), portugāļu futbolists == Miruši == * [[14. decembris]] — [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Дмитрий Кабалевский''), krievu komponists (dzimis 1904. gadā) * [[22. februāris]] — [[Endijs Vorhols]] (''Andy Warhol''), rusīnu izcelsmes ASV mākslinieks (dzimis 1928. gadā) * [[2. marts]] — [[Rendolfs Skots]] (''Randolph Scott''), amerikāņu aktieris (dzimis 1898. gadā) * [[11. aprīlis]] — [[Primo Levi]] (''Primo Levi''), itāļu rakstnieks (dzimis 1919. gadā) * [[14. maijs]] — [[Rita Heivorta]] (''Rita Hayworth''), ASV aktrise (dzimusi 1918. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Freds Astērs]] (''Fred Astaire''), ASV dejotājs un aktieris (dzimis 1899. gadā) * [[1. augusts]] — [[Pola Negri]], (''Pola Negri''), poļu izcelsmes ASV aktrise (dzimusi 1897. gadā) * [[17. augusts]] — [[Rūdolfs Hess]] (''Rudolf Heß''), vācu politiķis (dzimis 1894. gadā) *[[28. augusts]] — [[Džons Hjūstons]] (''John Huston''), ASV kinorežisors un aktieris (dzimis 1906. gadā) * [[29. augusts]] — [[Lī Mārvins]] (''Lee Marvin''), ASV aktieris (dzimis 1924. gadā) * [[25. septembris]] — [[Mērija Astore]] (''Mary Astor''), ASV aktrise (dzimusi 1906. gadā) * [[30. septembris]] — [[Alfreds Besters]] (''Alfred Bester''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1913. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Volters Brateins]] (''Walter Brattain''), ASV fiziķis (dzimis 1902. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Tomā Sankara]] (''Thomas Sankara''), Burkinafaso prezidents (dzimis 1949. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Žaklīna di Prē]] (''Jacqueline du Pré''), britu čelliste (dzimusi 1945. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Lino Ventura]] (''Lino Ventura''), franču aktieris (dzimis 1919. gadā) * [[2. decembris]]: ** [[Donns Aisels]] (''Donn Eisele''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) ** [[Jakovs Zeļdovičs]] (''Яков Зельдович''), PSRS fiziķis (dzimis 1914. gadā) *[[4. decembris]] — [[Rubens Mamuljans]] (''Rouben Mamoulian''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1897. gadā) * [[10. decembris]] — [[Jaša Heifecs]] (''Jascha Heifetz''), Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes vijolnieks (dzimis 1901. gadā) * [[17. decembris]] — [[Arkādijs Raikins]] (''Аркадий Райкин''), padomju komiķis un aktieris (dzimis 1911. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Solovs]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Johanness Georgs Bednorcs]] un [[Karls Aleksandrs Millers]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Susumu Tonegava]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Donalds Krams]], [[Žans-Marī Lehs]] un [[Čārlzs Pedersens]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Josifs Brodskis]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Oskars Arjass]] == Atsauces == {{atsauces}} {{commons}} {{pg4}} [[Kategorija:1987. gads|*]] i7jawo5mqcrsf1vncd0ck1l8ztgcfjv 0 59667 4488683 4459200 2026-07-01T08:00:27Z Meistars Joda 781 4488683 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1986. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1986. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1986}} {{Gada citi notikumi|1986}} {{Gads citos kalendāros|1986}} '''1986. gads''' ({{Rom sk gadam|1986}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Aruba]] atdalījās no [[Nīderlandes Antiļas|Nīderlandes Antiļām]]. ** [[Spānija]] un [[Portugāle]] iestājās [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienā]], kura vēlāk kļuva par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. * [[9. janvāris]] — pēc zaudējuma patenta cīņā ar ''[[Polaroid]]'', ''[[Kodak]]'' pameta tūlītēju fotokameru biznesu. * [[19. janvāris]] — sāka izplatīties pirmais [[Personālais dators|personālā datora]] vīruss — ''Brain''. * [[20. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste]] un [[Francija]] paziņoja par nodomu būvēt [[Lamanša tunelis|Eirotuneli]]. * [[24. janvāris]] — [[Starpplanētu zonde]] ''[[Voyager 2]]'' pirmo reizi pietuvojās [[Urāns (planēta)|Urānam]]. * [[28. janvāris]] — [[STS-51-L]] ''[[Space Shuttle]] [[Challenger (kosmoplāns)|Challenger]]'' 25. misijā, 73. sekundē pēc pacelšanās, [[Challenger katastrofa|eksplodēja]]. Bojā gāja visi 7 [[kosmonauts|astronauti]], ieskaitot skolotāju [[Krista Makolife|Kristu Makolifi]]. === Februāris === * [[19. februāris]] — [[Padomju Savienība]] [[Kosmiskā telpa|kosmosā]] palaida [[Orbitālā stacija|orbitālo staciju]] ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]''. * [[25. februāris]] — par [[Filipīnas|Filipīnu]] prezidenti kļuva [[Korasona Akino]]. === Marts === * [[15. marts]] — atklāta periodiska komēta [[Hartleja 2 komēta]]. * [[25. marts]] — [[Losandželosa|Losandželosā]] tika pasniegta [[58. Kinoakadēmijas balva]]. * [[31. marts]] — aviokompānijas ''[[Mexicana]]'' pasažieru lidmašīna ''[[Boeing 727]]'' nogāzās netālu no Maravatio pilsētiņas [[Meksika|Meksikā]]. Bojā gāja 167 cilvēki. === Aprīlis === * [[25. aprīlis]] — par [[Svatini|Svazilendas]] karali tika iecelts [[Msvati III]]. * [[26. aprīlis]] — plkst. 1:23 [[Ukraina|Ukrainā]] eksplodēja [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s 4. reaktors, radot pasaulē lielāko kodolkatastrofu. 56 cilvēki tika nogalina tieši Čornobiļas katastrofā, daudz vairāk mira no vēža vēlākos gados, daudzi tūkstoši tika pakļauti ievērojamam daudzumam radioaktīvā starojuma un plašas teritorijas [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] kļuva neapdzīvotas. === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Kanāda]]s pilsētā [[Vankūvera|Vankūverā]] tika atvērts ''[[Expo 86]]''. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 10. prezidentu kļuva [[Sinans Hasani]]. * [[26. maijs]] — [[Eiropas Kopiena]] pieņēma Eiropas karogu. * [[31. maijs]] — [[Meksika|Meksikā]] sākās [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūnijs === * [[29. jūnijs]] — [[Argentīnas futbola izlase]] finālā ar 3:2 uzvarēja [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]] un kļuva par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] ieguvēju. === Jūlijs === * [[5. jūlijs|5.]]—[[20. jūlijs]] — [[Maskava|Maskavā]] notika [[Labas gribas spēles]]. === Augusts === * [[31. augusts]] — aviokompānijas ''[[Aeroméxico]] [[McDonnell Douglas DC-9]]'' reiss Nr. 498 sadūrās ar nelielu lidmašīnu ''[[Piper PA-28]]'' virs [[Kalifornija]]s. Bojā gāja 67 lidmašīnu pasažieri un 15 cilvēki uz zemes. === Septembris === * [[13. septembris]] — 6.0 balles stiprā [[Zemestrīce|zemestrīcē]] [[Grieķija]]s pilsētā Kalamatā bojā gāja 20, bet ievainoti tika 80 cilvēki. === Oktobris === * [[21. oktobris]] — [[Māršala Salas]] ieguva neatkarību no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. === Novembris === * [[6. novembris]] — par [[Mozambika]]s 2. prezidentu tika iecelts [[Žuakims Šisans]]. * [[22. novembris]] — [[Maiks Taisons]] uzvarēja [[Trevors Berbiks|Trevoru Berbiku]] un kļuva par jaunāko smagsvara čempionu boksa vēsturē. === Nezināms datums === * Dibināta [[Starptautiskā Florbola federācija]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[1. janvāris]]: ** [[Glens Deiviss]] (''Glen Davis''), ASV basketbolists ** [[Viktorija Amelina]] (''Вікторія Амеліна''), ukraiņu rakstniece un kara noziegumu pētniece (mirusi 2023. gadā) * [[6. janvāris]]: ** [[Peters Nurtugs]] (''Petter Northug''), norvēģu distanču slēpotājs ** [[Irina Šeika]] (''Ирина Шейк''), krievu modele un televīzijas personība * [[8. janvāris]] — [[Davids Silva]] (''David Silva''), Spānijas futbolists * [[13. janvāris]] — [[Žoanija Rošē]] (''Joannie Rochette''), Kanādas daiļslidotāja * [[14. janvāris]] — [[Joans Kabajs]] (''Yohan Cabaye''), franču futbolists * [[15. janvāris]] — [[Marija Abakumova]] (''Мария Абакумова''), Krievijas šķēpmetēja * [[19. janvāris]] — [[Klaudio Markīzio]] (''Claudio Marchisio''), itāļu futbolists ;Februāris * [[5. februāris]] — [[Vedrans Čorluka]] (''Vedran Ćorluka''), horvātu futbolists * [[10. februāris]] — [[Radamels Falkao]] (''Radamel Falcao''), Kolumbijas futbolists * [[12. februāris]] — [[Džordžīna Railija]] (''Georgina Reilly''), Anglijas un Kanādas aktrise * [[16. februāris]] — [[Djego Godins]] (''Diego Godín''), Urugvajas futbolists * [[22. februāris]] — [[Ražons Rondo]] (''Rajon Rondo''), ASV basketbolists * [[23. februāris]] — [[Marija Stepanova]] (''Мария Степанова''), krievu basketboliste * [[26. februāris]] — [[Načo Monreals]] (''Nacho Monreal''), spāņu futbolists ;Marts * [[11. marts]] — [[Dario Koloņa]] (''Dario Cologna''), Šveices distanču slēpotājs * [[13. marts]] — [[Roberts Patinsons]] (''Robert Pattinson'') angļu aktieris un mūziķis * [[21. marts]] — [[Skots Īstvuds]] (''Scott Eastwood''), ASV aktieris * [[27. marts]] — [[Manuels Neiers]] (''Manuel Neuer''), vācu futbolists * [[30. marts]] — [[Serhio Ramoss]] (''Sergio Ramos''), spāņu futbolists ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Amanda Bainsa]] (''Amanda Bynes''), ASV aktrise un dziedātāja * [[4. aprīlis]] — [[Eidens Makgīdijs]] (''Aiden McGeady''), īru futbolists * [[20. aprīlis]] — [[Vladimers Dvališvili]] (''ვლადიმერ დვალიშვილი''), Gruzijas futbolists * [[22. aprīlis]] — [[Embera Hērda]] (''Amber Heard''), ASV aktrise * [[23. aprīlis]] — [[Svens Kramers]] (''Sven Kramer''), Nīderlandes ātrslidotājs * [[27. aprīlis]] — [[Dinara Safina]] (''Динара Сафина''), Krievijas tatāru tenisiste * [[28. aprīlis]] — [[Davids Krejči]] (''David Krejčí''), čehu hokejists ;Maijs * [[13. maijs]] — [[Aleksandrs Ribaks]] (''Аляксандр Рыбак''), baltkrievu izcelsmes Norvēģijas mūziķis * [[21. maijs]] — [[Mario Mandžukičs]] (''Mario Mandžukić''), horvātu futbolists * [[23. maijs]] — [[Raiens Kūglers]] (''Ryan Coogler''), amerikāņu kinorežisors ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Anna Hoga]] (''Anna Haag''), Zviedrijas distanču slēpotāja * [[11. jūnijs]] — [[Sebastjēns Lekornī]] (''Sébastien Lecornu''), franču politiķis * [[16. jūnijs]] — [[Fernando Muslera]] (''Fernando Muslera''), Urugvajas futbolists * [[27. jūnijs]] — [[Oļegs Platonovs]] (''Олег Владимирович Платонов''), Krievijas kosmonauts, lidotājs ;Jūlijs <!-- * [[1. jūlijs]] — [[Karri Reme]] (''Karri Rämö''), somu hokejists --> * [[1. jūlijs]] — [[Agnese Monika]] (''Agnes Monica''), indonēziešu dziedātāja un aktrise * [[5. jūlijs]] — [[Aleksandrs Radulovs]] (''Александр Радулов''), krievu hokejists * [[6. jūlijs]] — [[Lindsija Loena]] (''Lindsay Lohan''), ASV aktrise, dziedātāja * [[31. jūlijs]]: ** [[Agnis Čavars]], Latvijas basketbolists ** [[Jevgeņijs Malkins]] (''Евгений Малкин''), krievu hokejists ** [[Svetlana Sļepcova]] (''Светлана Слепцова''), krievu biatloniste ;Augusts * [[2. augusts]] — [[Lilija Gledstone]] (''Lily Gladstone''), ASV aktrise * [[3. augusts]] — [[Darja Domračeva]] (''Даря Домрачава''), Baltkrievijas biatloniste * [[15. augusts]] — [[Sergejs Mikajevs]] (''Сергей Николаевич Микаев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs * [[17. augusts]] — [[Markuss Berjs]] (''Marcus Berg''), zviedru futbolists ;Septembris * [[8. septembris]] — [[Žuau Moutiņu]] (''João Moutinho''), portugāļu futbolists * [[28. septembris]] — [[Andress Gvardado]] (''Andrés Guardado''), Meksikas futbolists * [[30. septembris]] — [[Olivjē Žirū]] (''Olivier Giroud''), franču futbolists ;Oktobris * [[2. oktobris]] — [[Kiko Kasilla]] (''Kiko Casilla''), spāņu futbolists * [[12. oktobris]] — [[Li Veņlians]] (李文亮), Ķīnas ārsts (miris 2020. gadā) ;Novembris * [[5. novembris]] — [[Kaspers Šmeihels]] (''Kasper Schmeichel''), dāņu futbolists * [[12. novembris]] — [[Injacio Abate]] (''Ignazio Abate''), itāļu futbolists * [[17. novembris]] — [[Nani]] (''Nani''), portugāļu futbolists ;Decembris * [[15. decembris]] — [[Keilors Navass]] (''Keylor Navas''), Kostarikas futbolists * [[26. decembris]] — [[Igo Loriss]] (''Hugo Lloris''), franču futbolists == Miruši == * [[23. janvāris]] — [[Jozefs Beiiss]] (''Joseph Beuys''), vācu mākslinieks (dzimis 1921. gadā) * [[11. februāris]] — [[Frenks Herberts]] (''Frank Herbert''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1920. gadā) * [[10. marts]] — [[Rejs Millands]] (''Ray Milland''), amerikāņu aktieris un kinorežisors (dzimis 1907. gadā) * [[30. marts]] — [[Džeimss Kegnijs]] (''James Cagney''), ASV kinoaktieris (dzimis 1899. gadā) * [[31. marts]] — [[Džeimss Reinvoters]] (''James Rainwater''), ASV fiziķis (dzimis 1917. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Leonīds Kantorovičs]] (''Леони́д Канторо́вич''), krievu matemātiķis (dzimis 1912. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Simona de Bovuāra]] (''Simone de Beauvoir''), franču rakstniece, feministe (dzimusi 1908. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Oto Prēmingers]] (''Otto Preminger''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1905. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Broderiks Krofords]] (''Broderick Crawford''), amerikāņu aktieris (dzimis 1911. gadā) * [[23. maijs]] — [[Stērlings Heidens]] (''Sterling Hayden''), amerikāņu aktieris un rakstnieks (dzimis 1916. gadā) * [[13. jūnijs]] — [[Benijs Gudmens]] (''Benjamin Goodman''), amerikāņu džeza mūziķis (dzimis 1909. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Horhe Luiss Borhess]] (''Jorge Luis Borges''), Argentīnas rakstnieks, dzejnieks (dzimis 1899. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Fricis Alberts Lipmanis]] (''Fritz Albert Lipmann''), vācu/amerikāņu bioķīmiķis (dzimis 1899. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Vinsente Minelli]] (''Vincente Minnelli''), amerikāņu teātra un kino režisors (dzimis 1903. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Tiune Sugihara]] (杉原 千畝), japāņu diplomāts (dzimis 1900. gadā) * [[8. novembris]] — [[Vjačeslavs Molotovs]] (''Вячеслав Молотов''), padomju politiķis (dzimis 1890. gadā) * [[29. novembris]] — [[Kerijs Grānts]] (''Cary Grant''), angļu/amerikāņu aktieris (dzimis 1904. gadā) * [[26. decembris]] — [[Elza Lančestera]] (''Elsa Lanchester''), angļu aktrise (dzimusi 1902. gadā) * [[29. decembris]]: ** [[Harolds Makmillans]] (''Harold Macmillan''), britu politiķis (dzimis 1894. gadā) ** [[Andrejs Tarkovskis]] (''Андрей Тарковский''), krievu kinorežisors (dzimis 1932. gadā) {{pg3}} {{Commons category|1986|1986. gads}} [[Kategorija:1986. gads|*]] tjjesz4y3zq4m80sh6qrpc26gipyh8u 0 59668 4488677 4448590 2026-07-01T07:38:09Z Meistars Joda 781 4488677 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1982}} {{Gada citi notikumi|1982}} {{Gads citos kalendāros|1982}} '''1982'''. ({{Rom sk gadam|1982}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[8. janvāris]] — kompānija [[AT&T]] piekrita sadalīšanai 22 apakšuzņēmumos. * [[26. janvāris]] — [[Mauno Koivisto]] tika ievēlēts par [[Somija]]s prezidentu. === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Senegāla]] un [[Gambija]] izveidoja savstarpēju konfederāciju. === Marts === * [[3. marts]] — [[Elizabete II Vindzora]] atvēra [[Barbican]] mākslas centru [[Londona|Londonā]]. * [[27. marts]] - [[31. marts]] — notika [[Vjetnamas Komunistiskā partija|Vjetnamas Komunistiskās partijas]] 5. kongress. === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — sākās [[Argentīna]]s un [[Lielbritānija]]s konflikts par [[Folklenda Salas|Folklenda Salām]]. === Maijs === * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 6. prezidentu kļuva [[Petars Stamboličs]]. === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[1982. gada FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === === Augusts === * [[7. augusts]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Giovanni Spadolini]] atkāpās no amata. * [[15. augusts|15.]]—[[28. augusts]] — [[Kolumbija|Kolumbijā]] notika [[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[17. augusts]] — [[Vācija|Vācijā]] oficiāli tirdzniecībā tika izdots pirmais [[kompaktdisks]] jeb [[Kompaktdisks|CD]]. === Septembris === * [[13. oktobris]] — sākta [[Ford]] [[Sierra]] ražošana, kas aizstāja [[Ford]] [[Cortina]] modeli. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Sony]] laida tirdzniecībā pirmo [[Kompaktdisks|kompaktdisku]] atskaņotāju (modelis [[CDP-101]]). * [[13. oktobris]] — [[Eiropa|Eiropā]] tika sākta [[Ford]] [[Sierra]] tirdzniecība, kas aizstāja [[Ford]] [[Cortina]] modeli. * [[20. oktobris]] — [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, pūlī tika nospiesti 66 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/si-diena-vesture-tragedija-luzniku-stadiona-maskava.a426463/|title=Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}</ref> === Novembris === * [[30. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķis [[Maikls Džeksons]] izdeva savu albumu [[Thriller]], kas kļuva par viņa visu laiku visvairāk pārdoto ierakstu. === Decembris === * [[7. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Teksasa]]s štatā pirmo reizi tika izpildīts [[nāvessods]] ar nāvējošas injekcijas palīdzību. * [[26. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] žurnāls [[Time Magazine]] pirmo reizi nomināciju [[Man of the Year]] (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan [[Personālais dators|personālajam datoram]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[6. janvāris]] — [[Edijs Redmeins]] (''Eddie Redmayne''), angļu aktieris un modelis * [[11. janvāris]] — [[Tonijs Allens (basketbolists)|Tonijs Allens]] (''Anthony Allen''), ASV basketbolists * [[13. janvāris]] — [[Dāvids Mellers]] (''David Möller''), vācu kamaniņu braucējs * [[14. janvāris]] — [[Viktors Valdess]] (''Víctor Valdés''), spāņu futbolists * [[17. janvāris]] — [[Dveins Veids]] (''Dwyane Wade''), ASV basketbolists * [[25. janvāris]] — [[Noemi]] (''Noemi''), itāliešu dziedātāja. ;Februāris * [[10. februāris]] — [[Džastins Getlins]] (''Justin Gatlin''), ASV vieglatlēts, sprinteris * [[17. februāris]]  — [[Adrianu Leite Ribeiru|Adrianu]] (''Adriano''), brazīliešu futbolists ;Marts * [[2. marts]] — [[Henriks Lundkvists]] (''Henrik Lundqvist''), zviedru hokejists * [[26. marts]] — [[Mikels Arteta]] (''Mikel Arteta''), spāņu futbolists un treneris * [[28. marts]] — [[Luiss Tehada]] (''Luis Tejada''), Panamas futbolists (miris 2024. gadā) * [[31. marts]] — [[Hloja Žao]] (''Chloé Zhao''), ķīniešu kinorežisore un filmu veidotāja ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Kobija Smaldersa]] (''Cobie Smulders''), Kanādas aktrise * [[5. aprīlis]] — [[Heilija Atvela]] (''Hayley Atwell'') angļu ASV aktrise * [[15. aprīlis]] — [[Sets Rogens]] (''Seth Rogen''), Kanādas, ASV komiķis, aktieris, režisors un scenārists * [[30. aprīlis]] — [[Kirstena Dansta]] (''Kirsten Dunst''), ASV aktrise ;Maijs * [[1. maijs]] — [[Darijo Srna]] (''Darijo Srna''), horvātu futbolists * [[3. maijs]] — [[Rebeka Hola]] (''Rebecca Hall''), angļu aktrise * [[20. maijs]] — [[Petrs Čehs]] (''Petr Čech''), čehu futbolists * [[22. maijs]] — [[Apolo Ono]] (''Apolo Ohno''), ASV šorttrekists * [[29. maijs]] — [[Natālija Dobrinska]] (''Наталя Добринська''), Ukrainas daudzcīņniece ;Jūnijs * [[8. jūnijs]] — [[Nadežda Petrova]] (''Надежда Петрова''), krievu tenisiste * [[11. jūnijs]] — [[Daiena Taurazi]] (''Diana Lurena Taurasi''), ASV basketboliste * [[20. jūnijs]] — ''[[Example]]'', britu dziedātājs un reperis * [[21. jūnijs]] — [[Viljams, Velsas princis|Princis Viljams]] (''Prince William''), Velsas princis * [[30. jūnijs]] — [[Lizija Kaplana]] (''Lizzy Caplan''), amerikāņu aktrise ;Jūlijs * [[5. jūlijs]]: ** [[Sofija Adeno]] (''Sophie Adenot''), Francijas kosmonaute, helikoptera pilote ** [[Alberto Džilardīno]] (''Alberto Gilardino''), itāliešu futbolists * [[8. jūlijs]] — [[Sofija Buša]] (''Sophia Bush''), ASV aktrise * [[15. jūlijs]] — [[Aleksandrs Grebjonkins]] (''Александр Сергеевич Гребёнкин''), Krievijas kosmonauts, inženieris * [[24. jūlijs]] — [[Elizabete Mosa]] (''Elisabeth Moss''), ASV aktrise ;Augusts * [[2. augusts]] — [[Elders Puštiga]] (''Hélder Postiga''), portugāļu futbolists * [[13. augusts]] — [[Sebastians Stens]] (''Sebastian Stan''), rumāņu ASV aktieris * [[18. augusts]] — [[Magalija Lepina-Blondo]] (''Magalie Lépine-Blondeau''), Kanādas aktrise * [[24. augusts]] — [[Kims Šelstrems]] (''Kim Källström''), zviedru futbolists * [[28. augusts]] — [[Tiagu Mota]] (''Thiago Motta'') itāļu futbolists un treneris * [[31. augusts]] — [[Hosē Manuels Reina]] (''José Manuel Reina''), Spānijas futbolists, vārtsargs ;Septembris * [[22. septembris]] — [[Mārtens Stekelenburgs]] (''Maarten Stekelenburg''), nīderlandiešu futbolists ;Oktobris * [[13. oktobris]] — [[Jans Torps]] (''Ian James Thorpe''), Austrālijas peldētājs * [[14. oktobris]] — [[Bens Zaitlins]] (''Benh Zeitlin''), ASV kinorežisors, komponists un animators ;Novembris * [[3. novembris]] — [[Jevgeņijs Pļuščenko]] (''Евгений Плющенко''), krievu daiļslidotājs ;Decembris * [[1. decembris]] — [[Rizs Ahmeds]] (''Riz Ahmed''), angļu aktieris * [[3. decembris]] — [[Maikls Esjēns]] (''Michael Essien''), Ganas futbolists * [[31. decembris]] — [[Kreigs Gordons]] (''Craig Gordon''), skotu futbolists == Miruši == * [[25. janvāris]] — [[Mihails Suslovs]] (''Михаил Андреевич Суслов''), PSRS politiķis (dzimis 1902. gadā) * [[17. februāris]] — [[Lī Strasbergs]] (''Lee Strasberg''), ASV teātra pedagogs (dzimis 1901. gadā) * [[5. marts]] — [[Džons Beluši]] (''John Belushi''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1949. gadā) * [[6. marts]] — [[Aina Renda]] (''Ayn Rand''), ASV rakstniece, filozofe (dzimusi 1905. gadā) * [[18. marts]] — [[Vasilijs Čuikovs]] (''Василий Иванович Чуйков''), PSRS maršals (dzimis 1900. gadā) * [[29. marts]] — [[Valters Halšteins]] (''Walter Hallstein''), vācu politiķis (dzimis 1901. gadā) * [[10. maijs]] — [[Pēteris Veiss]] (''Peter Weiss''), vācu dramaturgs (dzimis 1916. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Patriks Devārs]] (''Patrick Dewaere''), franču aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[12. augusts]] — [[Henrijs Fonda]] (''Henry Fonda''), ASV aktieris (dzimis 1905. gadā) * [[29. augusts]] — [[Ingrīda Bergmane]] (''Ingrid Bergman''), zviedru aktrise (dzimusi 1915. gadā) * [[31. augusts]] — [[Urho Kekonens]] (''Urho Kekkonen''), somu politiķis (dzimis 1900. gadā) * [[1. septembris]] — [[Vladislavs Gomulka]] (''Władysław Gomułka''), Polijas politiķis (dzimis 1905. gadā) * [[21. septembris]] — [[Ovaness Bagramjans]] (''Иван Христофорович Баграмян''), PSRS karavīrs (dzimis 1897. gadā) * [[5. novembris]] — [[Žaks Tatī]] (''Jacques Tati''), franču mīms, kinorežisors, aktieris un scenārists (dzimis 1907. gadā) * [[10. novembris]] — [[Leonīds Brežņevs]] (''Леонид Ильич Брежнев''), PSRS politiķis (dzimis 1906. gadā) * [[29. novembris]] — [[Hermanis Balks]] (''Hermann Balck''), vācu ģenerālis (dzimis 1897. gadā) * [[2. decembris]] — [[Džovanni Ferrāri]] (''Giovanni Ferrari''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1907. gadā) * [[18. decembris]] — [[Hanss Ulrihs Rūdels]] (''Hans-Ulrich Rudel''), vācu karavīrs (dzimis 1916. gadā) * [[20. decembris]] — [[Arturs Rubinšteins]] (''Arthur Rubinstein''), ASV pianists (dzimis 1887. gadā) * [[27. decembris]] — [[Džons Svaigerts]] (''John Swigert''), ASV kosmonauts (dzimis 1931. gadā) == Nobela prēmijas == {{commons}} {{pg5}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1982. gads|*]] 9rvionxg7bfyyard7i4v6n2bn2hs3em 0 59990 4488670 4461100 2026-07-01T07:16:28Z Meistars Joda 781 4488670 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1973. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1973. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1973}} {{Gada citi notikumi|1973}} {{Gads citos kalendāros|1973}} '''1973'''. ({{Rom sk gadam|1973}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]] un [[Dānija]] pievienojās Eiropas ekonomiskajai savienībai, kas vēlāk kļuva par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. * [[20. janvāris]] — [[Ričards Niksons]] inaugurēts otrajam [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentūras termiņam. === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]] sākās "''CN Tower''" torņa būvniecība, kura pēc celtniecības pabeigšanas 1976. gadā bija augstākā brīvi stāvošā celtne pasaulē un noturēja šo titulu 31 gadu. * [[12. februāris]] — [[Ohaio (štats)|Ohaio]] kļuva par pirmo štatu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurā attālumu uz ceļazīmēm sāka norādīt [[Starptautiskā mērvienību sistēma|metriskā sistēmā]]. * [[13. februāris]] — par 10 % devalvēts [[ASV dolārs]]. === Marts === * [[15. marts]] — pieņemts pašreizējais [[Saūda Arābija]]s karogs. * [[29. marts]] — pēdējais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karavīrs pameta [[Vjetnama|Vjetnamu]]. === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — ''[[Motorola]]'' demonstrēja pirmā portatīvā [[mobilais telefons|mobilā telefona]] prototipu. * [[4. aprīlis]] — pēc 7 gadu celtniecības [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] svinīgi tika atklāti [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] dvīņu torņi. * [[6. aprīlis]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] starpplanētu zonde ''[[Pioneer 11]]''. === Maijs === * [[28. maijs]] — izveidota [[Pasaules Tekvondo federācija]]. === Jūnijs === === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — pieņemts pašreizējais [[Bahamu karogs]]. * [[25. jūlijs]] — palaista [[Padomju Savienība]]s starpplanētu zonde ''[[Mars-5]]''. * [[29. jūlijs]] — [[Grieķija|Grieķijā]] notika referendums, kurā 78,6% dalībnieku atbalstīja valsts atteikšanos no [[monarhija]]s. === Augusts === * [[14. augusts]] — ratificēta [[Pakistānas konstitūcija]]. === Septembris === * [[11. septembris]] — [[Čīle|Čīlē]] [[Čīles 1973. gada apvērsums|tika gāzts]] demokrātiski ievēlētais prezidents [[Salvadors Aljende]], pie varas nāca diktators [[Augusto Pinočets]]. === Oktobris === * [[6. oktobris]] — sākās [[Salīdzināšanas dienas karš]], [[Ēģipte]]i un [[Sīrija]]i uzbrūkot [[Izraēla]]s okupētajai [[Sīnāja pussala]]i un [[Golānas augstienes|Golānas augstienēm]]. * [[12. oktobris]] — Salīdzināšanas dienas karš: ASV sāka operāciju ''Nickel Grass'', lai pa gaisu apgādātu Izraēlu ar ieročiem un kara materiāliem. * [[16. oktobris]] — [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]]: [[Saūda Arābija]], [[Irāna]], [[Irāka]], [[Abū Dabī]], [[Kuveita]] un [[Katara]] vienpusēji paaugstināja naftas cenu par 17 % un paziņoja par ieguves samazināšanu, tādējādi mēģinot ietekmēt ASV atbalstu Izraēlai. * [[19. oktobris]] — ASV prezidents [[Ričards Niksons]] pieprasīja [[ASV Kongress|Kongresam]] piešķirt ārkārtas palīdzību Izraēlai 2,2 miljardu dolāru apjomā; šis lēmums izraisīja arābu naftas ieguvējvalstu naftas embargo ieviešanu pret ASV. * [[20. oktobris]]: ** [[Austrālija]]s lielākajā pilsētā [[Sidneja|Sidnejā]] pēc 14 gadu celtniecības tika atklāta [[Sidnejas operteātris|Sidnejas operteātra]] ēka. ** pieņemts pašreizējais [[Mali ģerbonis]]. * [[26. oktobris]] — beidzās Salīdzināšanas dienas karš, Izraēlas spēkiem sagraujot arābu spēkus. === Novembris === * [[5. novembris]] — [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]]: arābu valstis paziņoja, ka samazina naftas eksportu par 25 %. * [[27. novembris]] — ASV prezidents [[Ričards Niksons]] parakstīja Ārkārtas naftas sadales aktu, lai kontrolētu naftas produktu cenu, ražošanu, sadali un tirdzniecību. === Decembris === * [[3. decembris]] — pirmoreiz vēsturē iegūti [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] tuvplāna attēli, kurus izņēma zonde ''[[Pioneer 10]]''. * [[20. decembris]] — grupējums [[ETA]] [[Madride|Madridē]] veica atentātu pret [[Spānijas premjerministri|Spānijas premjerministru]] [[Luiss Karera Blanko|Luisu Kareru Blanko]]. * [[25. decembris]] — [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]]: arābu valstis atcēla janvārī plānoto 5 % naftas eksporta samazināšanu; [[Saūda Arābija]] solīja par 10 % palielināt [[OPEC]] naftas eksportu. === Nezināms datums === * Izveidota [[Bahreinas Centrālā banka]]. == Kultūra == * [[14. janvāris]] — [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] koncerta translāciju no [[Havaju salas|Havaju salām]] tiešraidē visā pasaulē noskatījās vairāk kā miljons televīzijas skatītāju. * [[1. augusts]] — pirmizrādi piedzīvoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mākslas filma "[[Amerikāņu grafiti]]". == Dzimuši == ;Janvāris * [[17. janvāris]] — [[Kvavtemoks Blanko]] (''Cuauhtémoc Blanco''), meksikāņu futbolists un politiķis * [[23. janvāris]] — [[Ronna Makdaniela]] (''Ronna McDaniel''), ASV Politiķe, Republikaņu partijas vadītāja * [[23. janvāris]] — [[Čells Lindgrēns]] (''Kjell Lindgren''), ASV kosmonauts * [[26. janvāris]] — [[Brendans Rodžerss]] (''Brendan Rodgers''), Ziemeļīrijas futbolists un treneris ;Februāris * [[18. februāris]] — [[Klods Makelele]] (''Claude Makélélé''), franču futbolists * [[24. februāris]] — [[Aleksejs Kovaļovs]] (''Алексей Ковалёв''), krievu hokejists * [[26. februāris]] — [[Ūle Gunnars Sulšērs]] (''Ole Gunnar Solskjær''), norvēģu futbolists un treneris * [[28. februāris]] — [[Ēriks Lindross]] (''Eric Lindros''), Kanādas hokejists ;Marts * [[6. marts]] — [[Maikls Finlijs]] (''Michael Finley''), ASV basketbolists * [[13. marts]] — [[Edgars Davidss]] (''Edgar Davids''), nīderlandiešu futbolists * [[15. marts]] — [[Ļubova Galkina]] (''Любовь Галкина''), krievu sporta šāvēja * [[23. marts]]: ** [[Ježijs Dudeks]] (''Jerzy Dudek''), poļu futbolists ** [[Džeisons Kids]] (''Jason Kidd''), ASV basketbolists * [[24. marts]] — [[Stefanija Meiere]] (''Stephenie Meyer''), ASV rakstniece * [[26. marts]] — [[Lerijs Peidžs]] (''Larry Page''), ASV uzņēmējs, [[Google]] dibinātājs * [[29. marts]] — [[Marks Overmarss]] (''Marc Overmars''), nīderlandiešu futbolists * [[30. marts]] — [[Jans Kollers]] (''Jan Koller''), čehu futbolists ;Aprīlis * [[1. aprīlis]] — [[Sergejs Volkovs (kosmonauts)|Sergejs Volkovs]] (''Сергей Александрович Волков''), Krievijas kosmonauts * [[10. aprīlis]]: ** [[Gijoms Kanē]] (''Guillaume Canet''), franču aktieris un režisors ** [[Robertu Karlušs]] (''Roberto Carlos''), Brazīlijas futbolists * [[13. aprīlis]] — [[Adriens Brodijs]] (''Adrien Brody''), ASV aktieris ;Maijs * [[10. maijs]] — [[Rišti Rečbers]] (''Rüştü Reçber''), Turcijas futbolists * [[17. maijs]] — [[Saša Aleksandere]] (''Sasha Alexander''), ASV aktrise * [[24. maijs]] — [[Ruslana]] (''Руслана''), ukraiņu dziedātāja ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Heidija Kluma]] (''Heidi Klum''), vācu modele, aktrise, TV raidījumu vadītaja, uzņēmēja, modes dizainere, TV producente un dziedātāja * [[9. jūnijs]] — ''[[Mops djadja Pjos]]'' (''Мопс дядя Пёс''), ukraiņu blogeris un noziedznieks (miris 2019. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Nīls Patriks Heriss]] (''Neil Patrick Harris''), ASV aktieris, dziedātājs un režisors * [[28. jūnijs]] — [[Andrē Lange]] (''André Lange''), Vācijas bobslejists ;Jūlijs * [[3. jūlijs]] — [[Patriks Vilsons]] (''Patrick Wilson''), ASV aktieris, dziedātājs un režisors * [[18. jūlijs]] — [[Džošs Kasada]] (''Josh Cassada''), ASV kosmonauts * [[20. jūlijs]]: ** [[Pēters Fošbergs]] (''Peter Forsberg''), zviedru hokejists ** [[Hokons (kroņprincis)|Hokons]] (''Haakon''), Norvēģijas kroņprincis * [[23. jūlijs]]: **[[Ketrina Hāna]] (''Kathryn Hahn''), amerikāņu aktrise **[[Monika Levinska]] (''Monica Lewinsky''), amerikāņu aktīviste un rakstniece * [[26. jūlijs]] — [[Keita Bekinseila]] (''Kate Beckinsale''), britu aktrise ;Augusts * [[3. augusts]] — [[Kriss Mērfijs]] (''Chris Murphy''), ASV politiķis * [[6. augusts]] — [[Vera Fārmiga]] (''Vera Farmiga''), ASV aktrise un kinorežisore * [[9. augusts]] — [[Filipo Indzagi]] (''Filippo Inzaghi''), itāliešu futbolists * [[10. augusts]] — [[Ramans Halovčenka]] (''Раман Галоўчанка''), Baltkrievijas premjerministrs * [[19. augusts]]: ** [[Marko Materaci]] (''Marco Materazzi''), itāļu futbolists ** [[Mete Mārita]] (''Mette-Marit''), Norvēģijas kroņprincese * [[21. augusts]]: ** [[Sergejs Brins]] (''Сергей Брин'', ''Sergey Brin''), ASV matemātiķis un datorzinātnieks ** [[Nikolajs Valujevs]] (''Николай Валуев''), krievu bokseris * [[22. augusts]] — [[Kristena Viga]] (''Kristen Wiig''), ASV aktrise, komiķe un rakstniece * [[25. augusts]] — [[Fatihs Akins]] (''Fatih Akin''), vāciešu kinorežisors * [[29. augusts]] — [[Tomass Tuhels]] (''Thomas Tuchel''), vācu futbolists ;Septembris * [[5. septembris]] — [[Rouza Makgauana]] (''Rose McGowan''), Itālijā dzimusī ASV aktrise * [[6. septembris]] — [[Jurijs Šatunovs]] (''Юрий Шатунов''), krievu dziedātājs (miris 2022. gadā) * [[12. septembris]] — [[Pols Volkers]] (''Paul Walker''), ASV kinoaktieris (miris 2013. gadā) * [[13. septembris]] — [[Fabio Kannavaro]] (''Fabio Cannavaro''), Itālijas futbolists * [[17. septembris]] — [[Marks Šatlvorts]] (''Mark Shuttleworth''), Dienvidāfrikas uzņēmējs, kosmosa tūrists * [[18. septembris]] — [[Džeimss Mārsdens]] (''James Marsden''), amerikāņu kinoaktieris * [[21. septembris]] — [[Edgars Rinkēvičs]], Latvijas prezidents * [[23. septembris]] — [[Jorgs Lantims]] (''Γιώργος Λάνθιμος'', ''Giorgos Lanthimos''), grieķu kinorežisors un scenārists ;Oktobris * [[7. oktobris]] — [[Sami Hīpie]] (''Sami Hyypiä''), somu futbolists un treneris * [[15. oktobris]] — [[Aleksandrs Fiļimonovs]] (''Александр Филимонов''), Krievijas futbolists * [[29. oktobris]] — [[Robērs Piress]] (''Robert Pires''), franču futbolists ;Novembris * [[5. novembris]] — [[Aleksejs Jašins]] (''Алексей Яшин''), krievu hokejists * [[10. novembris]] — [[Patriks Bergers]] (''Patrik Berger''), čehu futbolists * [[29. novembris]] — [[Raiens Gigss]] (''Ryan Giggs''), velsiešu futbolists un treneris ;Decembris * [[2. decembris]] — [[Jans Ulrihs]] (''Jan Ullrich''), vācu riteņbraucējs * [[17. decembris]] — [[Raians Džonsons]] (''Rian Johnson''), ASV kinorežisors == Miruši == * [[26. janvāris]] — [[Edvards Robinsons]] (''Edward Robinson''), amerikāņu aktieris (dzimis 1893. gadā) * [[31. janvāris]] — [[Rangnars Frišs]] (''Ragnar Frisch''), norvēģu ekonomists (dzimis 1895. gadā) * [[11. februāris]] — [[Hanss Jensens]] (''Hans Jensen''), vācu fiziķis (dzimis 1907. gadā) * [[23. februāris]] — [[Dikinsons Ričardss]] (''Dickinson Richards''), amerikāņu ārsts (dzimis 1895. gadā) * [[6. marts]] — [[Pērla Baka]] (''Pearl Buck''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1892. gadā) * [[10. marts]] — [[Roberts Siodmaks]] (''Robert Siodmak''), vācu kinorežisors (dzimis 1900. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Pablo Pikaso]] (''Pablo Picasso''), spāņu gleznotājs (dzimis 1881. gads|1881. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Hanss Kelzens]] (''Hans Kelsen''), Austrijas/ASV jurists (dzimis 1881. gadā) * [[21. maijs]] — [[Ivans Koņevs]] (''Иван Конев''), PSRS maršals (dzimis 1897. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Moriss Renē Frešē]] (''Maurice René Fréchet''), franču matemātiķis (dzimis 1878. gadā) * [[9. jūnijs]] — [[Ērihs fon Manšteins]] (''Erich von Manstein''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1887. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Folke Rogards]] (''Folke Rogard''), zviedru jurists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1899. gadā) * [[4. jūlijs]] — [[Oto Klemperers]] (''Otto Klemperer''), vācu diriģents (dzimis 1885. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Brūss Lī]] (''Bruce Lee''), ķīniešu ASV aktieris un cīņas mākslu meistars (dzimis 1940. gadā) * [[1. augusts]] — [[Valters Ulbrihts]] (''Walter Ulbricht''), VDR politiķis (miris 1893. gadā) * [[2. augusts]] — [[Žans Pjērs Melvils]] (''Jean-Pierre Melville''), franču kinorežisors un aktieris (dzimis 1917. gadā) * [[6. augusts]] — [[Fulhensio Batista]] (''Fulgencio Batista''), Kubas prezidents (dzimis 1901. gadā) * [[31. augusts]] — [[Džons Fords]] (''John Ford''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1894. gadā) * [[2. septembris]] — [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] (''John Ronald Reuel Tolkien''), angļu rakstnieks (dzimis 1892. gadā) * [[15. septembris]] — [[Gustavs VI Ādolfs]] (''Gustaf VI Adolf''), Zviedrijas karalis (dzimis 1882. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Pāvo Nurmi]] (''Paavo Nurmi''), somu vieglatlēts (dzimis 1897. gadā) * [[10. oktobris]] — [[Ludvigs fon Mīzess]] (''Ludwig von Mises''), Austrijas un ASV ekonomists (dzimis 1881. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Ingeborga Bahmane]] (''Ingeborg Bachmann''), austriešu dzejniece (dzimusi 1926. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Semjons Budjonnijs]] (''Семён Будённый''), PSRS maršals (dzimis 1883. gadā) * [[11. novembris]] — [[Arturi Ilmari Virtanens]] (''Artturi Ilmari Virtanen''), somu ķīmiķis (dzimis 1895. gadā) * [[16. novembris]] — [[Alans Votss]] (''Alan Watts''), amerikāņu filozofs (dzimis 1915. gadā) * [[1. decembris]] — [[Dāvids Ben Gurions]] (דָּוִד בֶּן-גּוּרִיּוֹן, ''David Ben-Gurion''), ebreju politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[20. decembris]] — [[Luiss Karera Blanko]] (''Luis Carrero Blanco''), Spānijas politiķis (dzimis 1907. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] – [[Leo Esaki]], [[Īvars Jēvers]], [[Braiens Džozefsons]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] – [[Ernsts Oto Fišers]], [[Džefrijs Vilkinsons]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] – [[Karls fon Frišs]], [[Konrāds Lorencs]], [[Nikolass Tinbergens]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] – [[Patriks Vaits]] * [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] – [[Henrijs Kisindžers]], [[Le Diks Tho]] * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] – [[Vasilijs Leontjevs]] {{pg1}} {{commons}} {{Laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1973. gads|*]] 8mnkl5dyhdnupds32zq6gklnpy83c3j 0 61361 4488671 4444037 2026-07-01T07:18:55Z Meistars Joda 781 4488671 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1974}} {{Gada citi notikumi|1974}} {{Gads citos kalendāros|1974}} '''1974'''. ({{Rom sk gadam|1974}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[18. janvāris]] — [[Izraēla]] parakstīja līgumu par spēku atvilkšanu no [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] rietumkrasta. * [[27. janvāris]] — pēc tam, kad [[Brisbena (upe)|Brisbenas upe]] [[Austrālija|Austrālijā]] pārrāva aizsargdambi, applūda daļa [[Brisbena (pilsēta)|Brisbenas]] pilsētas. === Februāris === * [[11. februāris]] — [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]]: ASV valsts sekretārs [[Henrijs Kisindžers]] publiskoja Neatkarības projektu, kas nodrošinātu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] enerģētisko neatkarību. === Marts === * [[3. marts]] — [[Turcija]]s lidsabiedrības lidmašīna ''DC-10'' reisā no [[Parīze]]s uz [[Londona|Londonu]] nogāzās mežā netālu no [[Parīze]]s; bojā gāja visi 346 pasažieri un apkalpes locekļi. * [[5. marts]] — [[Izraēla]]s pēdējie bruņotie spēki atstāja [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] rietumkrastu. * [[8. marts]] — [[Parīze|Parīzē]] tika atvērta "Šarla de Golla" lidosta. * [[17. marts]] — [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]]: arābu naftas eksportētājvalstis, izņemot [[Lībija|Lībiju]], paziņoja par naftas [[embargo]] beigām pret ASV. * [[29. marts]] — kosmosa zonde [[Mariner 10]] sasniedza [[Merkurs (planēta)|Merkuru]]. * [[31. marts]] — dibināta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] lidsabiedrība [[British Airways]]. === Aprīlis === * [[6. aprīlis]] — [[Anglija]]s pilsētā [[Braitona|Braitonā]] notiekošajā [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja [[Zviedrija]]s grupa [[ABBA]] ar dziesmu ''"[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]"''. * [[25. aprīlis]] — [[Portugāle]]s galvaspilsētā [[Lisabona|Lisabonā]] sākās [[Neļķu revolūcija]]. === Maijs === * [[18. maijs]] — pabeigta [[Varšava]]s radio masta būve, kas kļuva par pasaules augstāko cilvēka rokām celto konstrukciju (646,38 metri). * [[30. maijs]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida mākslīgo zemes pavadoni ''ATS-6''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — izveidota [[Bahamas Centrālā banka]]. * [[13. jūnijs]] — [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvajā Republikā]] sākās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada FIFA pasaules kauss futbolā]]. === Jūlijs === * [[7. jūlijs]] — [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvā Republika]] ar rezultātu 2:1 uzvarēja [[Nīderlande]]s valstsvienību un kļuva par [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA kausa]] ieguvējiem. * [[27. jūlijs|27.]] — [[30. jūlijs]] — [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV Pārstāvju palāta]] apsūdzēja [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]] taisnīguma apturēšanā, varas ļaunprātīgā izmantošanā un [[ASV Kongress|Kongresa]] nicināšanā. === Augusts === * [[8. augusts]] — [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] paziņoja, ka atkāpsies no amata nākamajā dienā. * [[9. augusts]] — [[Ričards Niksons]] kļuva par pirmo [[ASV prezidents|ASV prezidentu]], kas atkāpies no amata; viceprezidents [[Džeralds Fords]] kļuva par 38. prezidentu. * [[15. augusts]] — [[Seula|Seulā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] atvērta pirmā [[metro]] līnija. === Septembris === * [[8. septembris]] — [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV prezidents]] [[Džeralds Fords]] valsts vārdā [[Ričards Niksons|Ričardam Niksonam]] piedeva Votergeitas noziegumus. === Oktobris === * [[30. oktobris]] — [[The Rumble in the Jungle]] boksa cīņa kura notika [[Kinšasa|Kinšasā]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Zairā]], kur [[Muhameds Ali]] uzvarēja [[Džordžs Formens|Džordžu Formenu]] ar astotā raunda nokautu. === Novembris === === Decembris === * [[2. decembris]] — zonde [[Pioneer 11]] veica [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pārlidojumu. * [[24. decembris|24.]] — [[25. decembris]] — [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ciklons Treisija gandrīz pilnībā iznīcināja [[Austrālija]]s pilsētu [[Dārvina|Dārvinu]]; bojā gāja 71 cilvēks. == Dzimuši == ;Janvāris * [[4. janvāris]] — [[Armins Cegelers]] (''Armin Zöggeler''), Itālijas kamaniņu braucējs * [[23. janvāris]] — [[Džeks Fišers]] (''Jack Fischer''), ASV kosmonauts * [[30. janvāris]] — [[Olīvija Kolmane]] (''Olivia Colman''), angļu aktrise ;Februāris * [[7. februāris]] — [[Stīvs Nešs]] (''Stephen John Nash''), Kanādas basketbolists * [[9. februāris]] — [[Žordi Kruifs]] (''Jordi Cruijff''), Nīderlandes futbolists * [[10. februāris]] — [[Elizabete Benksa]] (''Elizabeth Banks''), amerikāņu aktrise * [[13. februāris]] — [[Robijs Viljamss]] (''Robbie Williams''), angļu dziedātājs * [[17. februāris]] — [[Džerijs O'Konels]] (''Jerry O'Connell''), amerikāņu aktieris * [[20. februāris]] — [[Jeļena Jakovļeva]], Latvijas tenisa trenere * [[22. februāris]] — [[Džeimss Blants]] (''James Blunt''), angļu dziedātājs ;Marts * [[14. marts]] — [[Eva Martina]] (''Eva Martín''), spāņu aktrise * [[15. marts]] — [[Ieva Tāre]], latviešu basketboliste * [[17. marts]] — [[Dorins Rečans]] (''Dorin Recean''), Moldovas premjerministrs * [[27. marts]] — [[Gaiska Mendjeta]] (''Gaizka Mendieta Zabala''), basku futbolists ;Aprīlis * [[1. aprīlis]] — [[Paolo Betīni]] (''Paolo Bettini''), itāliešu riteņbraucējs * [[9. aprīlis]] — [[Dženna Džeimsone]] (''Jenna Jameson''), ASV pornoaktrise un uzņēmēja * [[13. aprīlis]] — [[Rūbens Ēstlunds]] (''Ruben Östlund''), zviedru kinorežisors un scenārists * [[18. aprīlis]] — [[Edgars Raits]] (''Edgar Wright''), angļu režisors un scenārists * [[28. aprīlis]] — [[Penelope Krusa]] (''Penélope Cruz''), spāņu aktrise * [[29. aprīlis]] — [[Valters Villadei]] (''Walter Villadei''), Itālijas inženieris, kosmonauts ;Maijs * [[11. maijs]] — [[Benuā Mažimels]] (''Benoît Magimel''), Francijas aktieris * [[16. maijs]] — [[Laura Pauzīni]] (''Laura Pausini''), itāļu dziedātāja, * [[22. maijs]] — [[Arsēnijs Jaceņuks]] (''Арсеній Яценюк''), ukraiņu politiķis * [[23. maijs]] — [[Manuela Švēziga]] (''Manuela Schwesig''), vācu politiķe * [[28. maijs]] — [[Romēns Diriss]] (''Romain Duris''), franču aktieris * [[30. maijs]] — [[Andrī Radzualina]] (''Andry Rajoelina''), Madagaskaras prezidents ;Jūnijs * [[7. jūnijs]] — [[Bērs Grilss]] (''Bear Grylls''), britu piedzīvojumu meklētājs * [[23. jūnijs]] — [[Džoels Edžertons]] (''Joel Edgerton''), Austrālijas aktieris un kinorežisors ;Jūlijs * [[1. jūlijs]]: ** [[Maksims Sušinskis]] (''Максим Юрьевич Сушинский''), krievu hokejists ** [[Džefersons Peress]] (''Jefferson Pérez''), Ekvadoras vieglatlēts, soļotājs * [[8. jūlijs]] — [[Andrejs Mezins]] (''Андрэй Мезiн''), Baltkrievijas hokejists * [[28. jūlijs]] — ''[[Afroman]]'', ASV reperis * [[29. jūlijs]] — [[Džošs Rednors]] (''Josh Radnor''), ASV aktieris * [[30. jūlijs]] — [[Hilarija Svonka]] (''Hilary Swank''), ASV kinoaktrise ;Augusts * [[7. augusts]]: ** [[Maikls Šenons]] (''Michael Shannon''), amerikāņu aktieris ** [[Andrejs Štolcers]], Latvijas futbolists * [[10. augusts]] — [[Aleksandrs Zubkovs]] (''Александр Юрьевич Зубков''), krievu bobslejists * [[19. augusts]] — [[Sergejs Rižikovs]] (''Сергей Николаевич Рыжиков'') Krievijas kosmonauts * [[23. augusts]] — [[Serhijs Žadans]] (''Сергій Жадан'') ukraiņu rakstnieks, dzejnieks un mūziķis ;Septembris * [[3. septembris]] — [[Martins Gerbers]] (''Martin Gerber''), Šveices hokejists ;Oktobris * [[8. oktobris]] — [[Zorans Zaevs]] (''Зоран Заев''), Maķedonijas premjerministrs ;Novembris * [[8. novembris]] — [[Metjū Rīss]] (''Matthew Rhys''), velsiešu kinoaktieris * [[9. novembris]] — [[Alesandro Del Pjēro]] (Alessandro Del Piero), itāļu futbolists * [[11. novembris]] — [[Leonardo Di Kaprio]] (''Leonardo DiCaprio''), ASV aktieris * [[13. novembris]] — [[Sergejs Rjazanskis]] (''Сергей Николаевич Рязанский''), Krievijas kosmonauts * [[15. novembris]] — [[Seržiu Konseisau]] (''Sérgio Conceição''), portugāļu futbolists un treneris * [[18. novembris]] — [[Peters Sūlbergs]] (''Petter Solberg''), norvēģu autosportists ;Decembris * [[23. decembris]] — [[Tamazs Pertija]] (''თამაზ პერტია''), Gruzijas futbolists, treneris * [[29. decembris]] — [[Jevgeņijs Tarelkins]] (''Евгений Игоревич Тарелкин''), Krievijas kosmonauts == Miruši == * [[18. janvāris]] — [[Bills Fingers]] (''Bill Finger''), amerikāņu komiksu rakstnieks (dzimis 1914. gadā) * [[4. februāris]] — [[Liliāna Ronketi]] (''Liliana Ronchetti''), itāliešu basketboliste (dzimusi 1927. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Žoržs Pompidū]] (''Georges Pompidou''), Francijas premjerministrs un prezidents (dzimis 1911. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Voldemārs Jākobsons]], latviešu tēlnieks (dzimis 1899. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Juliuss Evola]] (''Julius Evola''), itāļu filozofs (dzimis 1898. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Georgijs Žukovs]] (''Георгий Жуков''), PSRS maršals (dzimis 1896. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Huans Perons]] (''Juan Perón''), argentīniešu politiķis (dzimis 1895. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner''), vācu rakstnieks (dzimis 1899. gadā) * [[26. augusts]] — [[Čārlzs Lindbergs]] (''Charles Lindbergh''), ASV aviators (dzimis 1902. gadā) * [[2. septembris]] — [[Konstantīns Raudive]], latviešu filozofs, parapsihologs (dzimis 1909. gadā) * [[21. septembris]] — [[Volters Brenans]] (''Walter Brennan''), amerikāņu aktieris (dzimis 1894. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Oskars Šindlers]] (''Oskar Schindler''), ebreju glābējs (dzimis 1908. gadā) * [[20. oktobris]] — [[Dāvids Oistrahs]] (''Давид Ойстрах''), padomju vijolnieks (dzimis 1908. gadā) * [[13. novembris]] — [[Vitorio De Sika]] (''Vittorio De Sica''), itāļu kinorežisors (dzimis 1901. gadā) * [[25. novembris]] — [[Niks Dreiks]] (''Nick Drake''), angļu dziedātājs un komponists (dzimis 1948. gadā) * [[14. decembris]] — [[Volters Lipmens]] (''Walter Lippmann''), amerikāņu žurnālists (dzimis 1889. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — {{pg2}} {{commons}} {{Laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1974. gads| ]] 3w1osowpov37vfstumfmr9y4jzrgvo2 0 61526 4488697 4486771 2026-07-01T08:30:38Z Biafra 13794 atj. 4488697 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Serīna Viljamsa | vārds_orig = ''Serena Williams'' | attēls = Guests at the 2026 Met Gala 209 (cropped).jpg | caption = Serīna Viljamsa 2026. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{USA}} | residence = {{vieta|ASV|Florida|Palmbīčgārdensa}} | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|9|26}} | placebirth = {{vieta|ASV|Mičigana|Sagino}} | datedeath = | placedeath = | height = 175 [[centimetrs|cm]] | weight = 70 [[kilograms|kg]] | turnedpro = 1995 | retired = | plays = ar labo roku, divrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = {{ASV dolārs|86 360 661}} <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 72 [[WTA]] | highestsinglesranking = '''1.''' ({{dat|2002|7|8|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = '''W''' (2003, 2005, 2007, 2009, [[2010. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā tenisā|2010]], 2015, 2017) | FrenchOpenresult = '''W''' (2002, 2013, 2015) | Wimbledonresult = '''W''' (2002, 2003, 2009, 2010, [[2012. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2012]], 2015, 2016) | USOpenresult = '''W''' (1999, 2002, [[2008. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2008]], [[2012. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2012]], 2013, 2014) | WTAChampionshipsresult = '''W''' (2001, 2009, 2012, 2013, 2014) | Olympicsresult = '''W''' ({{oss|V=2012}}) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 166—21 | doublestitles = 23 [[WTA]] | highestdoublesranking = '''1.''' ({{dat|2010|7|1|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (2001, 2003, 2009, 2010) | FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1999, 2010) | WimbledonDoublesresult = '''W''' (2000, 2002, 2008, 2009, [[2012. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2012]], 2016) | USOpenDoublesresult = '''W''' (1999, 2009) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = SF (2009) | OlympicsDoublesresult = Zelts ({{oss|V=2000}}, {{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}) <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2018|7|20||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold| [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja 2000]]|Dubultspēles}} {{Medal|Gold| [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles sievietēm|Dubultspēles]]}} {{Medal|Gold| [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]|Dubultspēles}} {{Medal|Gold| [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]|Vienspēles}} }} '''Serīna Džameka Viljamsa''' ({{Val|en|Serena Jameka Williams}}; dzimusi {{dat|1981|9|26}} [[Sagino]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[teniss|tenisiste]], vairākas reizes bijusi [[WTA]] [[WTA ranga pirmo numuru saraksts|pasaules pirmā rakete]]<!-- , ilgstoši bijusi [[WTA]] [[WTA ranga pirmo numuru saraksts|pasaules pirmā rakete]] -->. Viņa ir uzvarējusi 23 ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros vienspēlēs un ir četru olimpisko zelta medaļu īpašniece, tostarp [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas olimpisko spēļu]] čempione vienspēlēs. Ar profesionālajā tenisā nopelnītajiem vairāk nekā 80 miljoniem ASV dolāru S. Viljamsa ir visu laiku visvairāk nopelnījusī tenisiste, pie kam ieņem 4. vietu arī konkurencē starp abu dzimumu tenisistiem. == Karjera == [[afroamerikāņi|Afroamerikāniete]] S. Viljamsa ir dzimusi [[Sagino]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]], [[Ričards Viljamss|Ričarda Viljamsa]] un Orasenas Praisas ģimenē kā jaunākā no piecām pusmāsām un māsām. Bērnībā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz [[Losandželosa]]s priekšpilsētu [[Komptona|Komptonu]], kur piecu gadu vecumā sāka treniņu tenisā. Viņas abas ar māsu Venusu trenēja fanātiskais tēvs Ričards Viljamss. Kad Serīnai bija 9 gadi ģimene pārcēlās uz [[Florida|Floridu]], kur māsas sāka trenēties tenisa akadēmijā. Vēlāk meiteņu trenēšanu atkal pārņēma tēvs un viņas jau agrā jaunībā rādīja lielisku spēli. Pirmajā profesionāļu turnīrā S. Viljamsa piedalījās jau 1995. gadā, bet nākamajā sezonā starp profesionāļiem nespēlēja. Pirmo uzvaru profesionāļu turnīrā viņa guva 1999. gadā [[Parīze|Parīzē]], kur finālā pārspēja [[Amēlija Moresmo|Amēliju Moresmo]]. Tai pašā gadā viņa pirmo reizi piedalījās ''Grand Slam'' turnīra finālā, [[1999. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionātā]] pārspējot [[Martina Hingisa|Martinu Hingisu]]. Interesanti, ka nākamie pieci uzvarētie ''Grand Slam'' vienspēļu fināli pēc kārtas bija pret māsu [[Venusa Viljamsa|Venusu]]. Kopumā S. Viljamsa ir uzvarējusi 23 ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros vienspēlēs, kā arī 14 ''Grand Slam'' turnīros dubultspēlēs. Dubultspēlēs, kurās jau izsenis viņa spēlē kopā ar savu māsu Venusu Viljamsu, viņa izcīnīja zelta medaļu [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000.]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008.]] un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012.]] gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Tāpat izcīnīja uzvaru 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu vienspēļu turnīrā. S. Viljamsai pieder vairāki profesionālā tenisa rekordi, tai skaitā viņa ar nopelnītiem vairāk kā 80 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ir rekordiste pēc balvās saņemtās naudas apmēra. Tāpat viņa ir vienīgā no šobrīd aktīvajām tenisistēm, kas (dažādos gados) ir uzvarējusi visos četros ''Grand Slam'' turnīros gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs. 2017. gada aprīlī uz laiku pārtrauca tenisa karjeru saistībā ar grūtniecību. 1. septembrī viņai piedzima meita. Pēc meitas piedzimšanas pirmo tenisa spēli S. Viljamsa aizvadīja 30. decembrī [[Abudabi]], kur paraugspēlē zaudēja [[Latvija]]s tenisistei [[Aļona Ostapenko|Aļonai Ostapenko]]. 2018. gadā ''Grand Slam'' apritē atgriezās ar Francijas atklāto čempionātu, bet abos nākamajos ''Grand Slam'' sasniedza finālu, Vimbldonā piekāpjoties [[Angelika Kerbere|Angelikai Kerberei]], savukārt ASV čempionātā — [[Naomi Osaka]]i. Finālu sasniedza arī 2019. gada Vimbldonas čempionātā, kur zaudēja [[Simona Halepa|Simonai Halepai]], tādējādi kļūstot par visu laiku visvecāko spēlēlētāju, kas sasniegusi ''Grand Slam'' turnīra finālu (37 gadi un 290 dienas, līdzšinējais rekords piederēja [[Martina Navrātilova|Martinai Navrātilovai]]). 2022. gada septembrī pēc izstāšanās [[2022. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] S. Viljamsa noslēdza profesionālā tenisa karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/serena-viljamsa-pec-zaudejuma-us-open-pieliek-punktu-izcilai-tenisistes-karjerai.a472097/|title=Serena Viljamsa pēc zaudējuma «US Open» pieliek punktu izcilai tenisistes karjerai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-04|language=lv}}</ref> 2026. gada 1. jūnijā S. Viljamsa paziņoja, ka atgriezīsies tenisā pēc gandrīz četru gadu pārtraukuma, saņemot īpašo uzaicinājumu (''wild card'') dalībai ''Queen's Club'' čempionāta dubultspēļu sacensībās kopā ar [[Viktorija Mboko|Viktoriju Mboko]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7054743/2026/06/01/serena-williams-tennis-comeback-tournament-grass/|title=Serena Williams will return to tennis with Queen’s doubles wild card ahead of Wimbledon|work=The New York Times|access-date=2026-06-02|date=2026-06-02|last=Futterman|first=Matthew|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 44 gadu vecumā viņa plāno atgriezties Vimbldonas čempionāta vienspēļu turnīrā, saņemot ''wild card'' no turnīra organizatoriem. Vimbldonas čempionāta pirmajā kārtā viņa trijos setos piekāpās [[Austrālija|Austrālijas]] tenisistei [[Maja Džointa|Majai Džointai]]. == Karjeras statistika == === Vietas Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1998|1999|2000|2001|2002|2003|2004|2005|2006|2007|2008|2009|2010|2011|2012|2013|2014|2015|2016|2017|2018|2019|2020}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1998|2R|3R|4R|QF|A|W|A|W|3R|W|QF|W|W|A|4R|QF|4R|W|F|W|A|QF|3R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1998|4R|3R|A|QF|W|SF|QF|A|A|QF|3R|QF|QF|A|1R|W|2R|W|F|A|4R|3R|}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1998|3R|A|SF|QF|W|W|F|3R|A|QF|F|W|W|4R|W|4R|3R|W|W|A|F|F|}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1998|3R|W|QF|F|W|A|QF|4R|4R|QF|W|SF|A|F|W|W|W|SF|SF|A|F|F|}} |} === Grand Slam fināli === ==== Uzvaras ==== {| class="wikitable" |width="50"|'''Gads |width="200"|'''Turnīrs |width="200"|'''Pretinieks |width="200"|'''Rezultāts |-bgcolor="#CCCCFF" | 1999 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]] | 6—3, 7—6^(7—4) |-bgcolor="#EBC2AF" | 2002 | [[Francijas atklātais čempionāts]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 7—5, 6—3 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2002 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 7—6^(7—4), 6—3 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2002 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 6—4, 6—3 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2003 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 7—6^(7—4) 3—6 6—4 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2003 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 4—6, 6—4, 6—2 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2005 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]] | 2—6, 6—3, 6—0 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2007 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]] | 6—1, 6—2 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2008 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]] | 6—4, 7—5 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2009 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]] | 6—0, 6—3 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2009 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 7—6^(7—3), 6—2 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2010 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enāna]] | 6—4, 3—6, 6—2 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2010 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonarjova]] | 6—3, 6—2 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2012 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Polija}} [[Agņeška Radvaņska]] | 6—1, 5—7, 6—2 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2012 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]] | 6—2, 2—6, 7—5 |-bgcolor="#EBC2AF" | 2013 | [[Francijas atklātais čempionāts]] | {{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]] | 6—4, 6—4 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2013 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]] | 7—5, 6—7^(6—8), 6—1 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2014 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Dānija}} [[Karolīna Vozņacka]] | 6—3, 6—3 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2015 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]] | 6—3, 7—6^(7—5) |-bgcolor="#EBC2AF" | 2015 | [[Francijas atklātais čempionāts]] | {{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]] | 6—3, 6—7^(2—7), 6—2 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2015 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Spānija}} [[Garbinje Mugurusa]] | 6—4, 6—4 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2016 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]] | 7—5, 6—3 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2017 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 6—4, 6—4 |} ==== Zaudējumi ==== {| class="wikitable" |width="50"|'''Gads |width="200"|'''Turnīrs |width="200"|'''Pretinieks |width="200"|'''Rezultāts |-bgcolor="#CCCCFF" | 2001 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 2—6, 4—6 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2004 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]] | 1—6, 4—6 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2008 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 5—7, 4—6 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2011 | ASV atklātais čempionāts tenisā | {{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]] | 2—6, 3—6 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2016 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]] | 4—6, 6—3, 4—6 |-bgcolor="#EBC2AF" | 2016 | [[Francijas atklātais čempionāts]] | {{flaga|Spānija}} [[Garbinje Mugurusa]] | 5—7, 4—6 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2018 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]] | 3—6, 3—6 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2018 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Japāna}} [[Naomi Osaka]] | 2—6, 4—6 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2019 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Rumānija}} [[Simona Halepa]] | 2—6, 2—6 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * {{IMDB name|1102987}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[WTA ranga pirmo numuru saraksts|Pirmā rakete sieviešu tenisā]] | periods = {{dat|2002|7|8|N}} — {{dat|2003|8|10|N}}<br />{{dat|2008|9|8|N}} — {{dat|2008|10|5|N}}<br />{{dat|2009|2|1|N}} — {{dat|2009|4|19|N}}<br />{{dat|2009|10|12|N}} — {{dat|2009|10|25|N}}<br />{{dat|2009|11|2|N}} — {{dat|2010|10|10|N}}<br />{{dat|2013|2|18|N}} — {{dat|2016|9|11|N}}<br />{{dat|2017|1|30|N}} — {{dat|2017|3|19|N}}<br />{{dat|2017|4|24|N}} — {{dat|2017|5|14|N}} | pirms = {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Ana Ivanoviča]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]] | pēc = {{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]]<br />{{flaga|Dānija}} [[Karolīna Vozņacka]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]] }} {{kastes beigas}} {{Pirmā rakete sieviešu tenisā}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — sieviešu vienspēles}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — sieviešu dubultspēles}} {{Nekalendārā gada Grand Slam ieguvēji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viljamsa, Serīna}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] er2r6n5ma4kjsgjp10165zwmbdhojjl 0 62381 4488615 4382833 2026-07-01T04:59:32Z Meistars Joda 781 4488615 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1967. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1967. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1967}} {{Gada citi notikumi|1967}} {{Gads citos kalendāros|1967}} '''1967. gads''' ({{Rom sk gadam|1967}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[4. janvāris]] — ASV [[Togo]] militārā apvērsumā varu pārņēma [[Gnasingbe Ejadema|Etjena Ejadema]]. * [[18. janvāris]] — PSRS zonde ''[[Luna-12]]'' sasniedza [[Mēness]] virsmu. * [[26. janvāris]] — [[Apvienotās Karalistes parlaments]] nolēma nacionalizēt 90% Apvienotās Karalistes [[tērauds|tērauda]] rūpniecības. * [[27. janvāris]] — ugunsgrēkā kosmosa kuģī ''[[Apollo 1]]'' starta laukumā bojā gāja trīs ASV astronauti. * [[31. janvāris]] — [[Rietumvācija]] un [[Rumānija]] nodibināja diplomātiskās attiecības. === Februāris === * [[2. februāris]] — izveidota [[Amerikas basketbola asociācija (1967—1976)|Amerikas Basketbola Asociācija]]. * [[5. februāris]] — ASV palaista Mēness zonde ''[[Lunar Orbiter 3]]''. * [[23. februāris]] — [[Trinidāda un Tobāgo]] pirmā no [[Sadraudzības valstis|Sadraudzības valstīm]] pievienojās [[Amerikas valstu organizācija]]i. === Marts === * [[11. marts]] — sākās [[Kambodžas pilsoņu karš]]. * [[12. marts]] — [[Indonēzija]]s parlaments [[Sukarno]] noņēma visas prezidenta pilnvaras un par pagaidu prezidentu iecēla [[Suharto]]. * [[21. marts]] — [[Sjerraleone|Sjerraleonē]] notika militārs apvērsums. === Aprīlis === * [[6. aprīlis]] — [[Žoržs Pompidū]] sāka veidot nākamo [[Francija]]s valdību. * [[23. aprīlis]] — no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] startēja [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmosa kuģis]] "[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz-1]]" ar kosmonautu [[Vladimirs Komarovs|Vladimiru Komarovu]]. * [[24. aprīlis]] — [[kosmonauts]] Vladimirs Komarovs gāja bojā pēc kosmosa kuģa ''Sojuz-1'' [[nolaižamais aparāts|nolaižamā aparāta]] [[izpletnis|izpletņu]] neatvēršanās. Komarovs kļuva par pirmo cilvēku, kas gājis bojā kosmosa misijas laikā. * [[30. aprīlis]] — [[Maskava|Maskavā]] tika pabeigta [[Ostankinas televīzijas tornis|Ostankinas televīzijas torņa]] celtniecība. === Maijs === * [[4. maijs]] — ASV palaista Mēness zonde ''[[Lunar Orbiter 4]]''. * [[19. maijs]]: ** [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste]] ratificēja līgumu par atomieroču nelietošanu kosmosā. ** par [[Valsts drošības komiteja]]s šefu kļuva [[Jurijs Andropovs]]. * [[30. maijs]] — [[Biafra]], [[Nigērija]]s austrumos, paziņoja par savu neatkarību. === Jūnijs === * [[5. jūlijs]] — sākās [[Sešu dienu karš]] starp Izraēlu un arābu valstīm. * [[10. jūlijs]] — beidzās Sešu dienu karš starp Izraēlu un arābu valstīm. [[Padomju Savienība|PSRS]] sarāva diplomātiskās attiecības ar Izraēlu. === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — [[Apvienotās Karalistes parlaments]] atcēla kriminālo atbildību par [[homoseksualitāte|homoseksuālismu]]. * [[18. jūlijs]] — [[Apvienotā Karaliste]] paziņoja par savu karabāzu likvidāciju Malaizijā un Singapūrā. [[Austrālija]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izsaka par to savu neapmierinātību. * [[14. jūlijs]] — dibināta [[Starptautiskā Intelektuālā īpašuma organizācija]]. * [[29. jūlijs]] — [[zemestrīce]] [[Karakasa|Karakasā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Izraēla]] ieņēma Austrumjeruzalemi. * [[15. augusts]] — [[Mārtins Luters Kings]] aicināja afroamerikāņus uz masveida [[pilsoņu nepakļaušanās]] kampaņu. * [[25. augusts]] — [[Apvienotā Karaliste]] sāka izvest savu karaspēku no [[Adena]]s. === Septembris === * [[10. septembris]] — [[Gibraltārs|Gibraltāra]] iedzīvotāji referendumā atbalstīja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] protekciju pār Gibraltāru. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — par [[Brunejas sultāns|Brunejas sultānu]] kļuva [[Hasanals Bolkiahs]]. * [[19. oktobris]] — uz Veneru tika palaista starpplanētu zonde ''[[Mariner-5]]''. === Novembris === * [[5. novembris]] — [[Antarktīda|Austrumantarktīdā]], [[Kotsu Zeme|Kotsu Zemē]] [[Vedela jūra]]s krastā tika atklāts [[Heisa glečers]]. * [[26. novembris]] — nodibināta Dienvidjemenas Tautas republika. * [[29. novembris]] — orbītā palaists [[Austrālija]] pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[WRESAT]]''. === Decembris === * [[3. decembris]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] veikta pasaulē pirmā [[sirds]] [[Orgānu transplantācija|transplantācija]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[9. janvāris]] — [[Klaudio Kanidža]] (''Claudio Caniggia''), Argentīnas futbolists * [[15. janvāris]] — [[Džeimss Nesbits]] (''James Nesbitt''), Ziemeļīrijas aktieris * [[18. janvāris]] — [[Ivans Samorano]] (''Iván Zamora''), Čīles futbolists * [[23. janvāris]] — [[Roberts Golobs]] (''Robert Golob''), Slovēnijas premjerministrs ;Februāris * [[10. februāris]]: ** [[Lora Derna]] (''Laura Dern''), ASV aktrise un kinorežisore ** [[Vinss Giligans]] (''Vince Gilligan''), amerikāņu scenārists un režisors * [[14. februāris]] — [[Marks Rite]] (''Mark Rutte''), nīderlandiešu politiķis * [[18. februāris]]: ** [[Roberto Badžo]] (''Roberto Baggio''), itāļu futbolists ** [[Kolins Džeksons]] (''Colin Jackson''), Apvienotās Karalistes barjerskrējējs * [[19. februāris]] — [[Benisio del Toro]] (''Benicio del Toro''), Puertoriko aktieris * [[20. februāris]] — [[Kurts Kobeins]] (''Kurt Cobain''), ASV dziedātājs (miris 1994. gadā) ;Marts * [[13. marts]] — [[Andress Eskobars]] (''Andrés Escobar''), Kolumbijas futbolists (miris 1994. gadā) * [[14. marts]] — [[Maikls Finks]] (''Michael Fincke''), ASV kosmonauts * [[16. marts]] — [[Lorēna Greiema]] (''Lauren Graham''), amerikāņu aktrise * [[22. marts]] — [[Mario Čipollīni]] (''Mario Cipollini''), itāliešu riteņbraucējs ;Aprīlis * [[9. aprīlis]] — [[Sems Heriss]] (''Sam Harris''), ASV publicists * [[27. aprīlis]] — [[Vilems Aleksandrs]] (''Willem-Alexander''), Nīderlandes karalis * [[30. aprīlis]] — [[Filips Kirkorovs]] (''Филип Киркоров''), Bulgārijas, Krievijas dziedātājs ;Maijs * [[15. maijs]]: ** [[Džozefs Akaba]] (''Joseph Acaba''), ASV kosmonauts ** [[Madhuri Dīksita]] (''Madhuri Dixit'', माधुरी दीक्षित), indiešu aktrise un dejotāja * [[18. maijs]] — [[Heincs Haralds Frencens]] (''Heinz-Harald Frentzen''), Vācijas autosportists * [[19. maijs]] — [[Mortens Tildums]] (''Morten Tyldum''), norvēģu kinorežisors * [[27. maijs]] — [[Pols Gaskoins]] (''Paul Gascoigne''), Anglijas futbolists ;Jūnijs * [[4. jūnijs]] — [[Šeins Kimbro]] (''Shane Kimbrough''), ASV kosmonauts * [[16. jūnijs]] — [[Jirgens Klops]] (''Jürgen Klopp''), vācu futbolists un treneris * [[20. jūnijs]] — [[Nikola Kidmena]] (''Nicole Kidman''), Austrālijas aktrise * [[24. jūnijs]] — [[Rihards Kruspe]] (''Richard Kruspe''), vācu ģitārists ;Jūlijs * [[13. jūlijs]] — [[Benijs Benasi]] (''Benny Benassi''), itāliešu dīdžejs, producents * [[15. jūlijs]] — [[Ādams Sevidžs]] (''Adam Savage''), ASV industriālā dizaina un specefektu projektētājs, televīzijas personība * [[16. jūlijs]] — [[Vills Ferels]] (''Will Ferrell''), ASV komiķis, aktieris un rakstnieks * [[18. jūlijs]] — [[Vins Dīzels]] (''Vin Diesel''), ASV aktieris * [[20. jūlijs]] — [[Giorgi Kvirikašvili]] (''გიორგი კვირიკაშვილი''), Gruzijas premjerministrs * [[23. jūlijs]] — [[Filips Sīmors Hofmans]] (''Philip Seymour Hoffman''), ASV aktieris un kinorežisors (miris 2014. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Mets Leblāns]] (''Matt LeBlanc''), ASV aktieris * [[26. jūlijs]] — [[Džeisons Steitems]] (''Jason Statham''), angļu aktieris ;Augusts * [[3. augusts]] — [[Matjē Kasovics]] (''Mathieu Kassovitz''), franču akrieris un režisors * [[11. augusts]] — [[Masimiljāno Allegri]] (''Massimiliano Allegri''), itāļu futbolists un treneris * [[21. augusts]] — [[Kerija Anna Mosa]] (''Carrie-Anne Moss''), Kanādas aktrise * [[23. augusts]] — [[Dominiks Antonelli]] (''Dominic Antonelli''), ASV kosmonauts ;Septembris * [[2. septembris]] — [[Andreass Mellers]] (''Andreas Möller''), vācu futbolists * [[11. septembris]] — [[Rendolfs Bresniks]] (''Randolph Bresnik''), ASV kosmonauts ;Oktobris * [[3. oktobris]] — [[Denī Vilnēvs]] (''Denis Villeneuve''), Kanādas kinorežisors un scenārists * [[5. oktobris]] — [[Gajs Pīrss]] (''Guy Pearce''), Anglijā dzimis Austrālijas aktieris, dziedātājs un mūziķis * [[10. oktobris]]: ** [[Maikls Džakino]] (''Michael Giacchino''), ASV komponists ** [[Džonatans Litels]] (''Jonathan Littell''), franču rakstnieks ** [[Gavins Ņūsoms]] (''Gavin Newsom''), ASV politiķis un uzņēmējs * [[19. oktobris]] — [[Hibatulla Ahundzada]] (هبت الله اخندزاده), afgāņu garīdznieks * [[21. oktobris]] — [[Dmitrijs Gordons]] (''Дмитрий Гордон''), Ukrainas žurnālists * [[28. oktobris]] — [[Džūlija Robertsa]] (''Julia Roberts''), ASV kinoaktrise * [[29. oktobris]] — [[Rufuss Sjūels]] (''Rufus Sewell''), britu aktieris ;Novembris * [[5. novembris]] — [[Kaja]] (''Kayah''), poļu dziedātāja * [[7. novembris]] — [[Dāvids Geta]] (''David Guetta''), franču dīdžejs * [[15. novembris]] — [[Fransuā Ozons]] (''François Ozon''), franču kinorežisors * [[17. novembris]] — [[Domeniko Skiatarella]] (''Domenico Schiattarella''), Itālijas autosportists * [[21. novembris]] — [[Kens Bloks]] (''Ken Block''), ASV autorallija pilots (miris 2023. gadā) * [[22. novembris]] — [[Boriss Bekers]] (''Boris Becker''), vācu tenisists ;Decembris * [[1. decembris]] — [[Terijs Virtss]] (''Terry W. Virts''), ASV kosmonauts * [[13. decembris]] — [[Džeimijs Fokss]] (''Jamie Foxx''), ASV aktieris * [[16. decembris]] — [[Miranda Oto]] (''Miranda Otto''), Austrālijas aktrise * [[21. decembris]] — [[Mihails Saakašvili]] (მიხეილ ნიკოლოზის ძე სააკაშვილი), Gruzijas prezidents == Miruši == * [[3. janvāris]] — [[Džeks Rūbijs]] (''Jack Ruby''), Lī Hārvija Osvalda slepkava (dzimis 1911. gadā) * [[27. janvāris]]: ** [[Rodžers Čeifī]] (''Roger Chaffee''), ASV kosmonauts (dzimis 1935. gadā) ** [[Virdžils Grisoms]] (''Virgil Grissom''), ASV kosmonauts (dzimis 1926. gadā) ** [[Edvards Vaits]] (''Edward White''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Džordžs Stjuarts Robertsons]] (''George Stuart Robertson''), britu vieglatlēts, tenisists, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā) * [[18. februāris]] — [[Roberts Openheimers]] (''Robert Oppenheimer''), ASV fiziķis (dzimis 1904. gadā) * [[6. marts]] — [[Zoltāns Kodājs]] (''Kodály Zoltán''), ungāru mūziķis (dzimis 1882. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Konrāds Adenauers]] (''Konrad Adenauer''), pirmais VFR kanclers (dzimis 1876. gadā) * [[11. maijs]] — [[Hanss Lača]] (''Hans Latscha''), vācu regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1881. gadā) * [[22. maijs]] — [[Lengstons Hjūzs]] (''Langston Hughes''), ASV dzejnieks (dzimis 1901. gadā) * [[30. maijs]] — [[Klods Reinss]] (''Claude Rains''), angļu aktieris (dzimis 1889. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Spensers Treisijs]] (''Spencer Tracy''), ASV aktieris (dzimis 1900. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Džons Koltreins]] (''John Coltrane''), amerikāņu mūziķis (dzimis 1926. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vivjena Lī]] (''Vivien Leigh''), angļu aktrise (dzimusi 1913. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Tudors Argezi]] (''Tudor Arghezi''), rumāņu dzejnieks (dzimis 1880. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Bezils Retbouns]] (''Basil Rathbone''), angļu aktieris (dzimis 1892. gadā) * [[15. augusts]] — [[Renē Magrits]] (''René Magritte''), Beļģijas gleznotājs (dzimis 1898. gadā) * [[19. augusts]] — [[Hugo Gernsbeks]] (''Hugo Gernsback''), ASV izdevējs, izgudrotājs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1884. gadā) * [[25. augusts]] — [[Pols Muni]] (''Paul Muni''), amerikāņu aktieris (dzimis 1895. gadā) * [[18. septembris]] — [[Džons Kokrofts]] (''John Cockcroft''), britu fiziķis (dzimis 1897. gadā) * [[25. septembris]] — [[Staņislavs Sosabovskis]] (''Stanisław Sosabowski''), poļu ģenerālis (dzimis 1892. gadā) * [[27. septembris]] — [[Felikss Jusupovs]] (''Феликс Юсупов''), krievu aristokrāts (dzimis 1887. gadā) * [[3. oktobris]] — [[Vudijs Gatrijs]] (''Woodrow Guthrie''), ASV mūziķis (dzimis 1912. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Klements Etlijs]] (''Clement Attlee''), britu politiķis (dzimis 1883. gadā) * [[9. oktobris]]: ** [[Če Gevara]] (''Che Guevara''), Latīņamerikas revolucionārs (dzimis 1928. gadā) ** [[Andrē Moruā]] (''André Maurois''), franču rakstnieks (dzimis 1885. gadā) * [[25. novembris]] — [[Osips Zadkins]] (''Ossip Zadkine''), franču tēlnieks (dzimis 1890. gadā) * [[6. decembris]] — [[Arijs van der Veldens]] (''Arie van der Velden''), nīderlandiešu burātājs (dzimis 1881. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Hanss Albrehts Bete]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Ragnars Granits]], [[Keffers Hartlains]] un [[Džordžs Valds]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Manfreds Eigens]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Migels Anhels Asturjass]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — netika piešķirta. {{pg7}} {{commons}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1967. gads| ]] dlrji1ljh09gglrapvxdymj9n5xdtbe 0 63050 4488628 4485528 2026-07-01T05:16:16Z Meistars Joda 781 4488628 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1970. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1970. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1970}} {{Gada citi notikumi|1970}} {{Gads citos kalendāros|1970}} '''1970. gads''' ({{Rom sk gadam|1970}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[5. janvāris]]&nbsp;— vismaz 15 621 cilvēki gāja bojā 7,7 balles stiprā zemestrīcē [[Juņnaņa]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]]. * [[15. janvāris]]&nbsp;— beidza pastāvēt [[Biafra|Biafras republika]]. * [[26. janvāris]]&nbsp;— [[Miks Džegers|Mikam Džegeram]] tika piespriesta 200 [[Sterliņu mārciņa|£]] liela soda nauda par marihuānas glabāšanu. === Februāris === * [[1. februāris]]&nbsp;— vilciena katastrofā netālu no [[Buenosairesa]]s [[Argentīna|Argentīnā]] bojā gāja 236 cilvēki. * [[11. februāris]]&nbsp;— [[Japāna]] [[visums|visumā]] palaida savu pirmo [[mākslīgais pavadonis|mākslīgo pavadoni]] ''Osumi''. * [[22. februāris]]&nbsp;— [[Gajāna]], kā [[Nāciju Sadraudzība]]s dalībvalsts, kļuva par republiku. <!-- === Marts === --> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]&nbsp;— ''American Motors Corporation'' jeb ''AMC'' prezentēja ''Gremlin''. * [[8. aprīlis]]&nbsp;— milzīgā gāzes eksplozijā [[metro]] būvniecības laukumā [[Japāna]]s pilsētā [[Osaka|Osakā]] bojā gāja 79 un ievainoti tika vairāk kā 400 cilvēku. * [[11. aprīlis]]&nbsp;— [[Apollo programma]]s ietvaros startēja ''[[Apollo 13]]'' misija uz [[Mēness|Mēnesi]]. * [[17. aprīlis]]&nbsp;— Apollo 13 veiksmīgi nolaidās uz [[Zeme]]s. * [[22. aprīlis]]&nbsp;— [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atzīmēta pirmā Zemes diena. === Maijs === * [[9. maijs]]&nbsp;— [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]] aptuveni 100 000 cilvēku piedalījās demonstrācijā pret [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]]. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]]&nbsp;— [[Norvēģija]] paziņoja, ka [[Ziemeļjūra]]s piekrastē atklātas lielas [[nafta]]s atradnes. * [[4. jūnijs]]&nbsp;— [[Tonga]] pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[19. jūnijs]]&nbsp;— par [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministru]] tika iecelts [[Edvards Hīts]]. * [[28. jūnijs]]&nbsp;— [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atvilka savus kājniekus no [[Kambodža]]s. === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]&nbsp;— uzreiz pēc nolaišanās [[Toronto]] starptautiskajā lidostā [[Kanāda|Kanādā]] aizdegās aviokompānijas ''Air Canada'' lidmašīna ar reisa numuru 621. Visi 100 pasažieri un 9 apkalpes locekļi gāja bojā. * [[25. jūlijs]]&nbsp;— par [[Omāna]]s [[sultāns|sultānu]] kļuva [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]]. === Augusts === * [[12. augusts]]&nbsp;— dibināts futbola klubs [[Parīzes "Saint-Germain"]]. <!-- === Septembris === --> === Oktobris === * [[3. oktobris]]&nbsp;— dibināta [[Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija]]. === Novembris === * [[17. novembris]] — uz Mēness virsmas nosēdās PSRS zonde ''[[Luna-17]]'', nogādājot automātisko mēness mobili ''[[Lunohod-1]]''. * [[26. novembris]]&nbsp;— [[Romas pāvests]] [[Pāvils VI]] sāka tūri pa [[Āzija|Āziju]]. === Decembris === * [[2. decembris]]&nbsp;— dibināta [[ASV Vides aizsardzības aģentūra]]. * [[12. decembris]]&nbsp;— zemes nogruvumā ASV [[Kolumbija]]s rietumu daļā bojā gāja aptuveni 200 cilvēku. * [[15. decembris]]&nbsp;— PSRS starpplanētu zonde ''[[Venera-7]]'' kļuva par pirmo, kas veiksmīgi nosēdās uz [[Venera (planēta)|Veneras]] un pārraidīja uz Zemi datus. * [[23. decembris]]&nbsp;— [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] ziemeļu tornis sasniedza pilnu augstumu, kļūstot par pasaules augstāko ēku. == Kultūra == * [[8. maijs]]&nbsp;— grupa ''[[The Beatles]]'' izdeva savu 12. un pēdējo studijas albumu ''[[Let It Be (albums)|Let It Be]]''. == Dzimuši == ;Janvāris * [[4. janvāris]] — [[Kristofers Kesidijs]] (''Christopher John Cassidy''), ASV kosmonauts * [[6. janvāris]] — [[Davids Senžaks]] (''David Saint-Jacques''), Kanādas kosmonauts * [[13. janvāris]] — [[Marko Pantāni]] (''Marco Pantani''), Itālijas riteņbraucējs (miris 2004. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Kimija Jui]] (油井 亀美也, ''Yui Kimiya''), Japānas kosmonauts ;Februāris * [[2. februāris]] — [[Eriks ten Hags]] (''Erik ten Hag''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[14. februāris]] — [[Saimons Pegs]] (''Simon Pegg''), angļu aktieris un scenārists * [[22. februāris]] — [[Ivans Karasjovs]] (''Иван Владимирович Карасёв''), krievu rakstnieks un žurnālists ;Marts * [[5. marts]] — [[Džons Frušante]] (''John Frusciante''), ASV mūziķis * [[7. marts]] — [[Reičela Vaisa]] (''Rachel Weisz''), angļu aktrise * [[13. marts]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts (miris 2026. gadā) * [[18. marts]]: ** [[Matiass Maurers]] (''Matthias Maurer''), Vācijas kosmonauts ** [[Kvīna Latifa]] (''Queen Latifah''), ASV aktrise un repere * [[26. marts]] — [[Mārtins Makdona]] (''Martin McDonagh''), angļu dramaturgs un kinorežisors ;Aprīlis * [[8. aprīlis]] — [[Andrejs Plēnkovičs]] (''Andrej Plenković''), Horvātijas premjerministrs * [[11. aprīlis]] — [[Trevors Lindens]] (''Trevor Linden''), Kanādas hokejists * [[20. aprīlis]] — [[Ķēstutis Kemzūra]] (''Kęstutis Kemzūra''), lietuviešu basketbolists, treneris * [[29. aprīlis]]: ** [[Andrē Agasi]] (''Andre Kirk Agassi''), ASV tenisists ** [[Uma Tūrmane]] (''Uma Karuna Thurman''), ASV kinoaktrise ;Maijs * [[3. maijs]] — [[Bobijs Kanevāls]] (''Bobby Cannavale''), amerikāņu aktieris * [[5. maijs]] — [[Aleksandars Vučičs]] (''Александар Вучић''), Serbijas premjerministrs * [[8. maijs]] — [[Luiss Enrike]] (''Luis Enrique''), spāņu futbolists un treneris * [[15. maijs]]: ** [[Franks de Būrs]] (''Frank de Boer''), Nīderlandes futbolists, treneris ** [[Ronalds de Būrs]] (''Ronald de Boer''), Nīderlandes futbolists * [[26. maijs]] — [[Alekss Gārlends]] (''Alex Garland''), angļu kinorežisors * [[31. maijs]] — [[Paolo Sorrentīno]] (''Paolo Sorrentino''), itāļu kinorežisors ;Jūnijs * [[8. jūnijs]] — [[Gabriela Gifordsa]] (''Gabrielle Giffords''), ASV politiķe * [[25. jūnijs]] — [[Erki Nols]] (''Erki Nool''), igauņu vieglatlēts, politiķis * [[26. jūnijs]] — [[Pols Tomass Andersons]] (''Paul Thomas Anderson''), ASV kinorežisors ;Jūlijs * [[3. jūlijs]] — [[Tēmu Selenne]] (''Teemu Selänne''), somu hokejists * [[16. jūlijs]] — [[Apičhatpons Vīrasethakuls]] (''Apichatpong Weerasethakul''), Taizemes kinorežisors * [[28. jūlijs]] — [[Roberts Bēnkens]] (''Robert Louis Behnken''), ASV kosmonauts * [[30. jūlijs]] — [[Kristofers Nolans]] (''Christopher Nolan''), Lielbritānijas / ASV režisors ;Augusts * [[2. augusts]] — [[Kevins Smits]] (''Kevin Smith''), ASV filmu veidotājs un aktieris * [[13. augusts]] — [[Alans Šīrers]] (''Alan Shearer''), Anglijas futbolists * [[20. augusts]] — [[Freds Dērsts]] (''Fred Durst''), ASV dziedātājs * [[23. augusts]] — [[Rivers Fīnikss]] (''River Phoenix''), ASV aktieris un mūziķis (miris 1993. gadā) * [[25. augusts]] — [[Klaudija Šifere]] (''Claudia Schiffer''), vācu modele, aktrise * [[30. augusts]] — [[Paulu Souza]] (''Paulo Manuel Carvalho Sousa''), Portugāles futbolists ;Septembris * [[26. septembris]] — [[Pjērs Lidērs]] (''Pierre Fritz Lueders''), Kanādas bobslejists * [[29. septembris]] — [[Nikolass Vindings Refns]] (''Nicolas Winding Refn''), Dānijas kinorežisors ;Oktobris * [[22. oktobris]] — [[Havjers Milejs]] (''Javier Milei''), Argentīnas prezidents * [[29. oktobris]]: ** [[Filips Koku]] (''Phillip Cocu''), Nīderlandes futbolists ** [[Edvīns van der Sars]] (''Edwin van der Sar''), Nīderlandes futbolists ;Novembris * [[3. novembris]] — [[Dženeta Epsa]] (''Jeanette Epps''), ASV kosmonaute, inženiere * [[21. novembris]] — [[Torstens Hass]] (''Torsten Haß''), vācu rakstnieks ;Decembris * [[18. decembris]] — [[DMX]], ASV reperis, dziesmu autors un aktieris (miris 2021. gadā) * [[20. decembris]] — [[Tods Filipss]] (''Todd Phillips''), ASV kinorežisors * [[21. decembris]] — [[Barts de Vēvers]] (''Bart De Wever''), beļģu politiķis * [[27. decembris]] — [[Naoko Jamadzaki]] (山崎 直子 ''Yamazaki Naoko''), Japānas kosmonaute * [[28. decembris]] — [[Oļegs Artemjevs]] (''Олег Германович Артемьев''), Krievijas kosmonauts == Miruši == * [[5. janvāris]] — [[Makss Borns]] (''Max Born''), Vācijas/Lielbritānijas fiziķis un matemātiķis (dzimis 1882. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Pāvels Beļajevs]] (''Павел Беляев''), PSRS kosmonauts (dzimis 1925. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Ērihs Hekels]] (''Erich Heckel''), vācu mākslinieks (dzimis 1883. gadā) * [[2. februāris]] — [[Bērtrands Rasels]] (''Bertrand Arthur William Russell''), angļu matemātiķis (dzimis 1872. gadā) * [[4. februāris]] — [[Luijs Lofrē]] (''Louis Laufray'') — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1881. gadā) * [[15. februāris]] — [[Dimitrijs Lundrs]] (''Δημήτριος Λούνδρας''), grieķu vingrotājs, jūras spēku virsnieks un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1885. gadā) * [[17. februāris]] — [[Šmuels Josefs Agnons]] (שמואל יוסף עגנון), ebreju rakstnieks (dzimis 1888. gadā) * [[30. marts]] — [[Heinrihs Brīnings]] (''Heinrich Brüning''), vācu politiķis (dzimis 1885. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Pauls Cēlans]] (''Paul Celan''), vācu dzejnieks (dzimis 1920. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Eds Beglijs]] (''Ed Begley''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā) * [[12. maijs]] — [[Vladislavs Anderss]] (''Władysław Anders''), Polijas ģenerālis un politiķis (dzimis 1892. gadā) * [[12. maijs]] — [[Nellija Zaksa]] (''Nelly Sachs''), vācu rakstniece (dzimusi 1891. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Hjalmars Šahts]] (''Hjalmar Schacht''), vācu ekonomists (dzimis 1877. gadā) * [[7. jūnijs]] — [[Eduards Morgans Forsters]] (''Edward Morgan Forster''), angļu rakstnieks (dzimis 1879. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Aleksandrs Kerenskis]] (''Александр Керенский''), Krievijas politiķis (dzimis 1881. gadā) * [[22. augusts]] — [[Vladimirs Props]] (''Владимир Пропп''), krievu folklorists (dzimis 1895. gadā) * [[1. septembris]] — [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac''), franču rakstnieks (dzimis 1885. gadā) * [[18. septembris]]: ** [[Džimijs Hendrikss]] (''Jimi Hendrix''), amerikāņu rokmūziķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Pedro Sea]] (''Pedro Cea''), Urugvajas futbolists (dzimis 1900. gadā) * [[23. septembris]] — [[Burvils]] (''Bourvil''), franču kinoaktieris (dzimis 1917. gadā) * [[25. septembris]] — [[Ērihs Marija Remarks]] (''Erich Maria Remarque''), vācu rakstnieks (dzimis 1942. gadā) * [[28. septembris]] — [[Gamāls Abdels Nāsers]] (جمال عبد الناصر), Ēģiptes politiķis (dzimis 1918. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Dženisa Džoplina]] (''Janis Joplin''), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * [[10. oktobris]] — [[Eduārs Daladjē]] (''Édouard Daladier''), franču politiķis (dzimis 1884. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Rūdolfs Karnaps]] (''Rudolf Carnap''), Vācijas, ASV filozofs (dzimis 1891. gadā) * [[8. novembris]] — [[Napoleons Hills]] (''Napoleon Hill''), amerikāņu grāmatu autors (dzimis 1883. gadā) * [[9. novembris]] — [[Šarls de Golls]] (''Charles de Gaulle''), Francijas politiķis un militārais darbinieks (dzimis 1890. gadā) * [[19. novembris]] — [[Andrejs Jerjomenko]] (''Андрей Иванович Ерёменко''), PSRS maršals (dzimis 1892. gadā) * [[15. decembris]] — [[Arnolds Landfoigts]] (''Arnold Landvoigt''), franču regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā) <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> {{pg4}} {{commonscat|1970|1970. gads}} {{Laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gads|*]] mx7ftpe4lnlgvsvs2d1171qhz7ttj22 0 65160 4488668 4385182 2026-07-01T07:13:39Z Meistars Joda 781 4488668 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1972}} {{Gada citi notikumi|1972}} {{Gads citos kalendāros|1972}} '''1972''' ({{Rom sk gadam|1972}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[5. janvāris]] — [[Space Shuttle]]: [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] parakstīja kosmoplānu izveides programmu. * [[11. janvāris]] — [[Austrumpakistāna]] nomainīja nosaukumu uz [[Bangladeša]]. * [[29. janvāris]] — [[Zviedrija]]s laikraksts "Dagens Nyheter" publicēja visas pasaules kompartijām adresētu [[17 latviešu komunistu vēstule|17 Latvijas komunistu protesta vēstuli]] par etnisko stāvokli Latvijā. === Februāris === * [[21. februāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskā zonde [[Luna-20]] nolaidās uz Mēness. * [[22. februāris]] — pat [[Katara]]s emīru kļuva [[Halīfa bin Hamads al Tānī]]. === Marts === * [[3. marts]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] starpplanētu zonde [[Pioneer 10]]. * [[19. marts]] — [[Indija]] un [[Bangladeša]] noslēdza draudzības līgumu. === Aprīlis === * [[10. aprīlis]] — [[Čārlijs Čaplins]] saņēma Amerikas Kinoakadēmijas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskara]] balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā. * [[16. aprīlis]] — Apollo programma: palaists kosmosa kuģis [[Apollo 16]] lidojumam uz Mēnesi. * [[20. aprīlis]] — Apollo programma: ''Apollo 16'' nolaižamais aparāts nosēdās uz [[Mēness]] virsmas. === Maijs === * [[15. maijs]] — [[Okinavas (sala)|Okinavas sala]], kas kopš 1945. gada bija ASV kontrolē, tika nodota [[Japāna]]s pārvaldībā. * [[22. maijs]] : ** ASV prezidents [[Ričards Niksons]] ieradās [[Maskava|Maskavā]], kur viņš tikās ar [[Padomju Savienība|PSRS]] līderi [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]]; ** Ceilona pieņēma jaunu konstitūciju, kļūstot par republiku, nomainot valsts nosaukumu uz [[Šrilanka]] un pievienojoties Nāciju Sadraudzībai. * [[26. maijs]] — [[Maskava|Maskavā]] starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] noslēgts Pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanas līgums. === Jūnijs === * [[17. jūnijs]] — [[Votergeitas skandāls]]: pieci cilvēki tika aizturēti [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] birojā, mēģinot nozagt dokumentus un uzstādīt telefona noklausīšanās ierīces. * [[23. jūnijs]] — Votergeitas skandāls: [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] un [[Baltais nams|Baltā nama]] biroja vadītājs [[H. R. Holdemens]] telefonsarunā apsprieda, kā apturēt [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] un [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] izmeklēšanu; šīs sarunas ieraksts vēlāk iznīcināja Niksona politisko karjeru. * [[30. jūnijs]] — pirmoreiz viena [[Liekā sekunde|lieka sekunde]] tika pievienota [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] laika sistēmai, lai saskaņotu to ar [[Zeme]]s rotācijas izmaiņām. === Jūlijs === === Augusts === === Septembris === * [[5. septembris]] — [[Minhene|Minhenē]] olimpisko spēļu laikā teroristu grupējums "Melnais Septembris" saņēma par ķīlniekiem [[Izraēla]]s delegāciju (sk. [[Minhenes slaktiņš]]). === Oktobris === * [[13. oktobris]] — [[Andi|Andu]] kalnos, [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], nokrita lidmašīna. No 45 cilvēkiem izdzīvoja tikai 16, kurus glābēji atrada tikai pēc 72 dienām, [[20. decembris|20. decembrī]]. Cilvēki izdzīvoja tikai tāpēc, ka [[kanibālisms|ēda mirušos upurus]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Salvadors Aljende]] [[Čīle|Čīlē]] izveidoja civili militāru valdību. === Decembris === * [[5. decembris]] — par [[Austrālija]]s premjerministru kļuva [[Gofs Vitlems]]. === Nezināms datums === * [[Butāna]]s karalis [[Džigme Singje Vangčuks]] ieviesa jēdzienu [[Nacionālā kopējā laime]]. * izveidota [[Barbadosas Centrālā banka]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[1. janvāris]] — [[Lilians Tirāms]] (''Lilian Thuram''), franču futbolists * [[6. janvāris]] — [[Neks]] (''Nek''), itāliešu dziedātājs * [[8. janvāris]] — [[Džuzepe Favalli]] (''Giuseppe Favalli''), Itālijas futbolists * [[11. janvāris]] — [[Amanda Pīta]] (''Amanda Peet''), ASV aktrise * [[30. janvāris]] — [[Maiks Džonsons]] (''Mike Johnson''), ASV politiķis ;Februāris * [[13. februāris]] — [[Virgīlijs Alekna]] (''Virgilijus Alekna''), lietuviešu diska metējs * [[17. februāris]]: ** [[Billijs Džo Ārmstrongs]] (''Billie Joe Armstrong''), ASV mūziķis ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (miris 2022. gadā) * [[15. februāris]] — [[Jaromīrs Jāgrs]] (''Jaromír Jágr''), čehu hokejists * [[20. februāris]] — [[Antons Škapļerovs]] (''Антон Шкаплеров''), Krievijas kosmonauts ;Marts * [[4. marts]] — [[Joss Verstapens]] (''Johannes Verstappen''), Nīderlandes autobraucējs * [[6. marts]] — [[Šakils O'Nīls]] (''Shaquille O'Neal''), ASV basketbolists * [[10. marts]] — [[Kristians Enā]] (''Christian Henna''), franču futbolists * [[20. marts]] — [[Pedru Lami]] (''Pedro Lamy''), Portugāles autobraucējs * [[27. marts]] — [[Džimijs Floids Haselbainks]] (''Jimmy Floyd Hasselbaink''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[29. marts]] — [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]] (''Rui Costa''), portugāļu futbolists * [[30. marts]] — [[Karels Poborskis]] (''Karel Poborský''), čehu futbolists * [[31. marts]] — [[Alehandro Amenabars]] (''Alejandro Amenábar''), Čīlē dzimis spāņu kinorežisors, scenārists un komponists ;Aprīlis * [[7. aprīlis]] — [[Timotijs Pīks]] (''Timothy Peake''), angļu kosmonauts * [[13. aprīlis]] — [[Gurbans Gurbanovs]] (''Qurban Qurbanov''), Azerbaidžānas futbolists * [[19. aprīlis]] — [[Rivaldu]] (''Rivaldo''), Brazīlijas futbolists * [[20. aprīlis]] — [[Karmena Elektra]] (''Carmen Electra''), ASV aktrise ;Maijs * [[2. maijs]] — [[Dveins Džonsons]] (''Dwayne Johnson''), ASV aktieris * [[6. maijs]] — [[Martins Brodērs]] (''Martin Brodeur''), Kanādas hokejists * [[23. maijs]] — [[Rubenšs Barikello]] (''Rubens Barrichello''), Brazīlijas autosportists * [[24. maijs]]: ** [[Maksims Surajevs]] (''Максим Сураев''), Krievijas kosmonauts ** [[Maija Sandu]] (''Maia Sandu''), Moldovas premjerministre ;Jūnijs * [[5. jūnijs]] — [[Sanja Damjanoviča]] (''Сања Дамјановић''), Melnkalnes kodolfiziķe, politiķe * [[16. jūnijs]] — [[Lī Džonstons]] (''Lee Johnston''), Lielbritānijas bobslejists * [[23. jūnijs]] — [[Zinedins Zidāns]] (''Zinedine Zidane''), franču futbolists un treneris * [[24. jūnijs]] — [[Robijs Makjūens]] (''Robbie McEwen''), Austrālijas riteņbraucējs * [[29. jūnijs]] — [[Samanta Smita]] (''Samantha Smith''), ASV skolniece, vēstules autore PSRS vadītājam (mirusi 1985. gadā) ;Jūlijs * [[4. jūlijs]] — [[Aleksejs Širovs]], Latvijas un Spānijas šahists, lielmeistars * [[10. jūlijs]] — [[Sofija Vergara]], (''Sofía Vergara''), Kolumbijas aktrise * [[17. jūlijs]] — [[Jāps Stams]] (''Jaap Stam''), Nīderlandes futbolists * [[23. jūlijs]] — [[Zinedins Zidāns]] (''Zinedine Zidane''), Alžīrijas izcelsmes Francijas futbolists * [[27. jūlijs]]: ** [[Aidins Aimbetovs]] (''Айдын Айымбетов'') Kazahstānas kosmonauts ** [[Šeihs Muszafars Šukors]] (''Sheikh Muszaphar Shukor''), Malaizijas kosmonauts ;Augusts <!-- * [[3. augusts]] — [[Sandis Ozoliņš]], latviešu hokejists --> * [[15. augusts]] — [[Bens Afleks]] (''Ben Affleck''), ASV aktieris, kinorežisors un scenārists * [[25. augusts]] — [[Džo Raits]] (''Joe Wright''), angļu kinorežisors * [[30. augusts]]: ** [[Kemerone Diasa]] (''Cameron Diaz''), ASV aktrise un modele ** [[Pavels Nedveds]] (''Pavel Nedvěd''), čehu futbolists * [[31. augusts]] — [[Kristofers Takers]] (''Christopher Tucker''), ASV komēdiju aktieris ;Septembris * [[28. septembris]] — [[Gvineta Paltrova]] (''Gwyneth Paltrow''), ASV aktrise ;Oktobris * [[1. oktobris]] — [[Toms Hūpers]] (''Tom Hooper''), britu kino un televīzijas režisors * [[2. oktobris]] — [[Ajumi Hamasaki]] (浜崎 あゆみ), japāņu dziedātāja * [[5. oktobris]] — [[Grants Hills]] (''Grant Hill''), ASV basketbolists * [[14. oktobris]] — [[Naiomija Benksa]] (''Nyomi Banxxx''), ASV pornoaktrise ;Novembris * [[1. novembris]] — [[Toni Kolete]] (''Toni Collette''), Austrālijas aktrise, dziedātāja un dziesmu autore * [[4. novembris]] — [[Luišs Figu]] (''Luís Figo''), portugāļu futbolists * [[6. novembris]] — [[Rebeka Romeina]] (''Rebecca Romijn''), ASV aktrise ;Decembris * [[18. decembris]]: ** [[Elihans Smaiilovs]] (''Әлихан Смайылов'', ''Älihan Smaiylov''), Kazahstānas premjerministrs ** ''[[DJ Lethal]]'', Latvijā dzimis ASV mūziķis un producents * [[19. decembris]] — [[Alisa Milāno]] (''Alyssa Milano''), ASV aktrise un producente * [[29. decembris]] — [[Džūds Lo]] (''Jude Law''), ASV aktieris == Miruši == * [[1. janvāris]] — [[Moriss Ševaljē]] (''Maurice Chevalier''), franču aktieris un dziedātājs (dzimis 1888. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Erhards Milhs]] (''Erhard Milch''), Vācijas ģenerālfeldmaršals (dzimis 1892. gadā) * [[31. janvāris]] — [[Ernests Blanks]], latviešu publicists, rakstnieks, vēsturnieks (dzimis 1894. gadā) * [[20. februāris]] — [[Marija Geperte-Maiere]] (''Maria Goeppert-Mayer''), ASV fiziķe (dzimusi 1906. gadā) * [[25. februāris]] — [[Hugo Steinhauss]] (''Hugo Steinhaus''), poļu matemātiķis (dzimis 1887. gadā) * [[8. marts]] — [[Ērihs fon dem Bahs-Celevskis]] (''Erich von dem Bach-Zelewski''), esesietis (dzimis 1899. gadā) * [[11. marts]] — [[Fredriks Brauns]] (''Fredric Brown''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1906. gadā) * [[12. aprīlis]] — [[Alberts Šeibelis]], latviešu futbolists (dzimis 1906. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Heinrihs Libke]] (''Heinrich Lübke''), Vācijas prezidents (dzimis 1894. gadā) * [[27. aprīlis]] — [[Kvame Nkruma]] (''Kwame Nkrumah''), 1. Ganas prezidents (dzimis 1909. gadā) * [[2. maijs]] — [[Edgars Hūvers]] (''John Edgar Hoover''), pirmais FIB direktors (dzimis 1895. gadā) * [[25. maijs]] — [[Deivids Hols]] (''David Hall''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1875. gadā) * [[28. maijs]] — [[Eduards VIII Vindzors|Eduards VIII]] (''Edward VIII''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1894. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Ģerģs Bēkēši]] (''Békésy György, Georg von Békésy''), ungāru biofiziķis (dzimis 1899. gadā) * [[10. augusts]] — [[Milda Palēviča]], latviešu filozofe (dzimusi 1889. gadā) * [[14. augusts]] — [[Žils Romēns]] (''Jules Romains''), franču rakstnieks (dzimis 1885. gadā) * [[23. augusts]] — [[Balis Dvarjons]] (''Balys Dvarionas''), lietuviešu komponists (dzimis 1904. gadā) * [[29. augusts]] — [[Oļģerts Ābelīte]], latviešu grafiķis (dzimis 1909. gadā) * [[14. septembris]] — [[Luīze Arnere Boida]] (''Louise Arner Boyd''), amerikāņu pētniece (dzimusi 1887. gadā) * [[17. septembris]] — [[Akims Tamirofs]] (''Akim Tamiroff''), amerikāņu-armēņu aktieris (dzimis 1899. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Igors Sikorskis]] (''Игорь Сикорский''), krievu aviokonstruktors (dzimis 1889. gadā) * [[1. novembris]] — [[Ezra Paunds]] (''Ezra Pound''), ASV dzejnieks (dzimis 1885. gadā) * [[21. decembris]] — [[Pauls Hausers]] (''Paul Hausser''), vācu karavīrs (dzimis 1880. gadā) * [[26. decembris]] — [[Harijs Trumens]] (''Harry Truman''), 33. ASV prezidents (dzimis 1884. gadā) * [[27. decembris]] — [[Lesters Pīrsons]] (''Lester B. Pearson''), Kanādas politiķis (dzimis 1897. gadā) {{Gg6}} [[Kategorija:1972. gads| ]] f2maaj5lov3hefd2pw672mq967o6jqc 0 66827 4488626 4459703 2026-07-01T05:13:45Z Meistars Joda 781 4488626 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1969. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1969. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1968}} {{Gada citi notikumi|1969}} {{Gads citos kalendāros|1969}} '''1969. gads''' ({{rom_sk_gadam|1969}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[15. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-5]]''. * [[16. janvāris]] — PSRS kosmosa kuģi ''[[Sojuz-4]]'' un ''Sojuz-5'' veica pirmo pilotējamo saslēgšanos [[Zeme]]s orbītā. * [[19. janvāris]]: ** [[Čehoslovākija]]s students [[Jans Palahs]] Vāclava laukumā [[Prāga|Prāgā]] veica pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu; ** Dienvidkorejas uzņēmums ''[[Samsung]]'' dibināja elektroierīču ražotāju ''Samsung Electric Industries'' (tagad ''[[Samsung Electronics]]''). * [[20. janvāris]] — [[Krabja miglājs|Krabja miglājā]] atklāts pirmais [[pulsārs]]. * [[22. janvāris]] — atentāta mēģinājums pret PSRS vadītāju [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]]. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Jāsirs Arafāts]] kļuva par [[Palestīna]]s Atbrīvošanās organizācijas vadītāju. === Marts === * [[2. marts]] — virsskaņas pasažieru lidmašīna ''[[Concorde]]'' veica pirmo izmēģinājumu lidojumu. * [[3. marts]] — [[Apollo programma]]: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 9]]'', lai izmēģinātu [[Mēness]] nolaižamo moduli. * [[7. marts]] — [[Golda Meira]] kļuva par pirmo sievieti [[Izraēla]]s premjerministra amatā. * [[11. marts]] — par [[Venecuēla]]s prezidentu kļuva [[Rafaels Kaldera]]. * [[16. marts]] — Venecuēlas aviokompānijas ''Venezuelan Airlines'' lidmašīnas DC-9 katastrofā pie [[Marakaibo]] gāja bojā 155 cilvēki. * [[27. marts]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Mariner 7]]''. === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Vjetnamas karš]]: daudzās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētās notika plašas pretkara demonstrācijas. * [[7. aprīlis]] — [[internets|interneta]] simboliskā dzimšanas diena: tika publicēts RCF 1. * [[17. aprīlis]] — [[Aleksandrs Dubčeks|Aleksandru Dubčeku]] padzina no [[Čehoslovākija]]s kompartijas 1. sekretāra amata. * [[28. aprīlis]] — [[Šarls de Golls]] atkāpās no [[Francija]]s prezidenta amata. === Maijs === * [[16. maijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] zonde ''[[Venera-5]]'' nolaidās uz [[Venera (planēta)|Veneras]]. * [[18. maijs]] — Apollo programma: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 10]]''. * [[22. maijs]] — ''Apollo 10'' mēness modulis nolaidās no 18 kilometru augstuma no [[Mēness]] virsmas. === Jūnijs === * [[20. jūnijs]] — par [[Francija]]s [[Francijas prezidenti|prezidentu]] tika iecelts [[Žoržs Pompidū]]. * [[30. jūnijs]] — izveidota [[Kuveitas Centrālā banka]]. === Jūlijs === * [[16. jūlijs]] — Apollo programma: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 11]]'', ar kuru uz [[Mēness]] virsmu tika nogādāti pirmie cilvēki. * [[20. jūlijs]] — Apollo programma: ''Apollo 11'' veica pirmo pilotējamo nolaišanos uz Mēness (20:17 UTC). * [[21. jūlijs]] — Apollo programma: [[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Oldrins]] kā pirmie cilvēki izkāpa (02:56 UTC) uz Mēness virsmas misijas ''Apollo 11'' laikā. === Augusts === * [[5. augusts]] — ''[[Mariner 7]]'' veica [[Marss (planēta)|Marsa]] pārlidojumu (3524 km no planētas virsmas). * [[15. augusts]] — dibināta [[Indijas Kosmosa pētījumu organizācija]]. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] vadītā virsnieku grupa gāza [[Lībija]]s karali Idrisu. * [[4. septembris]] — atklāts [[Mehiko metro]]. === Novembris === * [[15. novembris]] : ** [[Aukstais karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] zemūdene K-19 sadūrās ar ASV zemūdeni ''USS Gato'' [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]. ** [[Vjetnamas karš]]: [[Vašingtona|Vašingtonā]] notika pretkara demonstrācija, kurā piedalījās 250 000 — 500 000 cilvēku. == Dzimuši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Mihaels Šūmahers]] (''Michael Schumacher''), vācu autosportists * [[5. janvāris]] — [[Merilins Mensons]] (''Marilyn Manson''; Braiens Hjū Vorners), ASV mūziķis * [[12. janvāris]] — [[Roberts Prosinečki]] (''Robert Prosinečki''), horvātu futbolists un treneris * [[15. janvāris]] — [[Anatolijs Ivaņišins]] (''Анатолий Алексеевич Иванишин''), Krievijas kosmonauts * [[17. janvāris]] — [[Lukass Modisons]] (''Lukas Moodysson''), zviedru kinorežisors * [[23. janvāris]] — [[Brendons Šanahens]] (''Brendan Shanahan''), Kanādas hokejists === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Gabriels Batistuta]] (''Gabriel Batistuta''), Argentīnas futbolists * [[11. februāris]] — [[Dženifere Anistone]] (''Jennifer Aniston''), ASV aktrise * [[20. februāris]] — [[Siniša Mihajlovičs]] (''Синиша Михајловић''), serbu futbolists un treneris (miris 2022. gadā) * [[22. februāris]] — [[Ugo Lopess-Gatels Ramiress]] (''Hugo López-Gatell Ramírez''), meksikāņu epidemiologs, valsts amatpersona === Marts === * [[1. marts]] — [[Havjers Bardems]] (''Javier Bardem''), spāņu aktieris * [[27. marts]] — [[Meraija Kerija]] (''Mariah Carey''), ASV mūziķe un aktrise === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Bens Mendelsons]] (''Ben Mendelsohn''), austrāliešu aktieris * [[6. aprīlis]] — [[Pols Rads]] (''Paul Rudd''), amerikāņu aktieris * [[19. aprīlis]] — [[Žuža Polgāra]] (''Polgár Zsuzsa''), ungāru šahiste * [[20. aprīlis]] — [[Fēlikss Baumgartners]] (''Felix Baumgartner''), austriešu izpletņlēcējs un ekstrēmo sporta veidu pārstāvis (miris 2025. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Renē Zelvēgere]] (''Renée Zellweger''), ASV aktrise * [[27. aprīlis]] — [[Korijs Bukers]] (''Cory Booker''), ASV politiķis === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Vess Andersons]] (''Wes Anderson''), ASV kinoscenārists * [[10. maijs]] — [[Deniss Bergkamps]] (''Dennis Bergkamp''), Nīderlandes futbolists * [[10. maijs]] — [[Bobs Sinklers]] (''Bob Sinclar''), franču dīdžejs un producents * [[15. maijs]] — [[Keita Blanšeta]] (''Cate Blanchett''), austrāliešu aktrise * [[16. maijs]]: ** [[Lato Lapsa]], latviešu publicists ** [[Janniks Bisons]] (''Yannick Bisson''), kanādiešu aktieris, režisors un producents * [[21. maijs]] — [[Tods Heiss]] (''Todd Hays''), ASV bobslejists * [[22. maijs]] — [[Huans Karloss Agilera]] (''Juan Carlos Aguilera''), spāņu futbolists * [[25. maijs]] — [[Dmitrijs Kondratjevs]] (''Дмитрий Юрьевич Кондратьев''), Krievijas kosmonauts === Jūnijs === * [[14. jūnijs]] — [[Štefija Grāfa]] (''Steffi Graf''), Vācijas tenisiste * [[15. jūnijs]]: ** ''[[Ice Cube]]'' (O'Šea Džeksons), ASV reperis, aktieris un filmu režisors ** [[Olivers Kāns]] (''Oliver Rolf Kahn''), Vācijas futbolists === Jūlijs === * [[5. jūlijs]] — [[Eduardo Rīdels]] (''Eduardo Riedel''), Brazīlijas politiķis * [[7. jūlijs]]: ** [[Kima Rodsa]] (''Kim Rhodes''), amerikāņu aktrise ** [[Džo Sakiks]] (''Joe Sakic''), Kanādas hokejists * [[17. jūlijs]]: ** [[F. Gērijs Grejs]] (''F. Gary Gray''), amerikāņu kinorežisors ** [[Jāns Kirsipū]] (''Jaan Kirsipuu''), igauņu riteņbraucējs * [[21. jūlijs]] — [[Izabella Verta]] (''Isabell Werth''), vācu jātniece * [[24. jūlijs]] — [[Dženifere Lopesa]] (''Jennifer Lopez''), ASV dziedātāja un aktrise * [[31. jūlijs]] — [[Antonio Konte]] (''Antonio Conte''), itāļu futbolists un treneris === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Eliots Smits]] (''Steven Paul Smith''), ASV mūziķis (miris 2003. gadā) * [[14. augusts]] — [[Treisija Koldvela Daisone]] (''Tracy Caldwell Dyson''), ASV kosmonaute * [[18. augusts]] — [[Edvards Nortons]] (''Edward H. Norton''), ASV aktieris, režisors * [[19. augusts]] — [[Metjū Perijs]] (''Matthew Perry''), ASV aktieris (miris 2023. gadā) === Septembris === * [[3. septembris]] — [[Noa Baumbaks]] (''Noah Baumbach''), amerikāņu kinorežisors un scenārists * [[8. septembris]] — [[Gērijs Spīds]] (''Garry Speed''), velsiešu futbolists un treneris (miris 2011. gadā) * [[14. septembris]] — [[Pons Čunho]] (봉준호), Dienvidkorejas kinorežisors un scenārists * [[17. septembris]] — [[Kīts Flints]] (''Keith Flint''), angļu dziedātājs un dejotājs (miris 2019. gadā) * [[25. septembris]] — [[Ketrina Zeta-Džonsa]] (''Catherine Zeta-Jones''), velsiešu aktrise * [[27. septembris]] — [[Žans Kristofs Bujons]] (''Jean-Christophe Boullion''), Francijas autosportists === Oktobris === * [[3. oktobris]] : ** [[Masimiljāno Papiss]] (''Massimiliano "Max" Papis''), Itālijas autosportists ** [[Gvena Stefani]] (''Gwen Stefani''), ASV dziedātāja *[[22. oktobris]] — [[Spaiks Džonzs]] (''Spike Jonze''), amerikāņu kinorežisors *[[28. oktobris]] — [[Bens Hārpers]] (''Ben Harper''), amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors === Novembris === * [[10. novembris]] — [[Jenss Lēmans]] (''Jens Lehmann''), Vācijas futbolists * [[3. novembris]] — [[Peteri Orpo]] (''Petteri Orpo''), Somijas premjerministrs === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Sjarhejs Rumass]] (''Сяргей Мікалаевіч Румас''), Baltkrievijas premjerministrs * [[3. decembris]] — [[Halvars Hanevolls]] (''Halvard Hanevold''), norvēģu biatlonists * [[4. decembris]] — ''[[Jay-Z]]'' (Šons Kārters), ASV reperis * [[9. decembris]] — [[Bisente Lizarazū]] (''Bixente Lizarazu''), franču futbolists * [[11. decembris]] — [[Višvanatans Anands]] (''விசுவநாதன் ஆனந்த்''), Indijas šahists * [[12. decembris]] — [[Sofija Kinsella]] (''Sophie Kinsella''), britu rakstniece (mirusi 2025. gadā) * [[13. decembris]] — [[Sergejs Fjodorovs]] (''Сергей Викторович Фёдоров''), krievu hokejists * [[14. decembris]] — [[Nataša Makelhona]] (''Natascha McElhone''), angļu aktrise * [[19. decembris]] — [[Ričards Hamonds]] (''Richard Hammond''), britu televīzijas un radio raidījumu vadītājs un žurnālists * [[24. decembris]] — [[Oļegs Skripočka]] (''Олег Иванович Скрипочка''), Krievijas kosmonauts * [[28. decembris]] — [[Līnuss Tūrvaldss]] (''Linus Torvalds''), somu datorprogrammētājs == Miruši == * [[19. janvāris]] — [[Jans Palahs]] (''Jan Palach''), čehu students (dzimis 1948. gadā) * [[2. februāris]] — [[Boriss Kārlofs]] (''Boris Karloff''), angļu kinoaktieris (dzimis 1887. gadā) * [[5. februāris]] — [[Telma Ritera]] (''Thelma Ritter''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1902. gadā) * [[14. marts]] — [[Klements Deikens]] (''Clement Deykin''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā) * [[28. marts]] — [[Dvaits Eizenhauers]] (''Dwight David Eisenhower''), ASV 34. prezidents (dzimis 1890. gadā) * [[2. maijs]] — [[Francis fon Pāpens]] (''Franz von Papen''), Vācijas kanclers (dzimis 1879. gadā) * [[14. maijs]] — [[Frederiks Leins]] (''Frederick Lane''), austrāliešu peldētājs un divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1880. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Radivojs Koračs]] (''Радивој Кораћ''), Dienvidslāvijas basketbolists (dzimis 1938. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Karls Jasperss]] (''Karl Jaspers''), vācu filozofs (dzimis 1883. gadā) * [[16. jūnijs]] — [[Harolds Aleksanders]] (''Harold Alexander''), britu feldmaršals, Kanādas ģenerālgubernators (dzimis 1891. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Džūdija Gārlenda]] (''Judy Garland''), ASV aktrise (dzimusi 1922. gadā) * [[5. jūlijs]]: ** [[Valters Gropiuss]] (''Walter Gropius''), vācu arhitekts (dzimis 1883. gadā) ** [[Leo Makerijs]] (''Leo McCarey''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Vitolds Gombrovičs]] (''Witold Gombrowicz''), poļu rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Oto Dikss]] (''Otto Dix''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[6. augusts]] — [[Teodors Adorno]] (''Theodor Ludwig Wiesengrund''), vācu filozofs (dzimis 1903. gadā) * [[9. augusts]]: ** [[Sesils Pauels]] (''Cecil Powell''), britu fiziķis (dzimis 1903. gadā) ** [[Šerona Teita]] (''Sharon Marie Tate''), ASV aktrise (dzimusi 1943. gadā) * [[17. augusts]] — [[Oto Šterns]] (''Otto Stern''), vācu fiziķis (dzimis 1888. gadā) * [[19. augusts]] — [[Ludvigs Mīss van der Roe]] (''Ludwig Mies van der Rohe''), vācu/amerikāņu arhitekts (dzimis 1886. gadā) * [[2. septembris]] — [[Ho Ši Mins]] (''Hồ Chí Minh''), Ziemeļvjetnamas prezidents (dzimis 1890. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Sonja Henije]] (''Sonja Henie''), norvēģu daiļslidotāja un aktrise (dzimusi 1912. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Džeks Keruaks]] (''Jack Kerouac''), ASV rakstnieks (dzimis 1922. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Kornejs Čukovskis]] (''Корней Иванович Чуковский''), krievu dzejnieks (dzimis 1889. gadā) * [[2. decembris]] — [[Kliments Vorošilovs]] (''Климент Ефремович Ворошилов''), padomju militārais darbinieks un politiķis (dzimis 1881. gadā) * [[22. decembris]] — [[Armīns fon Gerkāns]] (''Armin von Gerkan''), vācu arheologs (dzimis 1884. gadā) {{pg3}} [[Kategorija:1969. gads| ]] p4desa5ymfl3m2pt7v7j9bf8q80ydpq 0 67637 4488622 4464907 2026-07-01T05:09:56Z Meistars Joda 781 4488622 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1968. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1968. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1968}} {{Gada citi notikumi|1968}} {{Gads citos kalendāros|1968}} '''1968. gads''' ({{Rom sk gadam|1968}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dibināts [[Redvuda nacionālais parks]]. * [[15. janvāris]] — [[Zemestrīce|zemestrīcē]] [[Sicīlija|Sicīlijā]] bojā gāja 231, bet ievainoti tika 262 cilvēki. * [[27. janvāris]] — [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] nogrima franču zemūdene ar 52 apkalpes locekļiem. * [[31. janvāris]] — vjetkongu kareivji uzbruka ASV vēstniecībai [[Hošimina|Saigonā]]. * [[31. janvāris]] — [[Nauru]] pasludināja neatkarību no [[Austrālija]]s. === Februāris === * [[6. februāris|6.]]—[[18. februāris]] — [[Francija]]s pilsētā [[Grenoble|Grenoblē]] norisinājās [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[17. februāris]] — administratīvā reforma [[Rumānija|Rumānijā]], kuras laikā valsts tika sadalīta 39 rajonos. * [[27. februāris]] — bijušais grupas ''[[The Teenageres]]'' solists [[Frenkijs Laimons]] (''Frankie Lymon'') tika atrasts kādā Hārlemas dzīvoklī miris no [[heroīns|heroīna]] pārdozēšanas. === Marts === * [[12. marts]] — dibināta [[Gabonas Demokrātiskā partija]]. === Aprīlis === * [[17. aprīlis]] — [[Valleta|Valletā]] izveidota [[Maltas Centrālā banka]]. * [[20. aprīlis]] — par [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministru]] kļuva [[Pjērs Trido]]. === Maijs === * [[4. maijs]] — [[Studentu maijs (1968)|Studentu maijs]]: sākās vispārējs studentu streiks vairākās Francijas pilsētās. * [[14. maijs]] — ''[[The Beatles]]'' preses konferencē [[Ņujorka|Ņujorkā]] paziņoja par ierakstu kompānijas ''[[Apple Records]]'' dibināšanu. * [[19. maijs]] — notika vispārējas vēlēšanas [[Itālija|Itālijā]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — tika arestēts [[Džeimss Ērls Rejs]] (''James Earl Ray'') aizdomās par [[Mārtins Luters Kings|Mārtina Lutera Kinga]] slepkavību. === Augusts === * [[20. augusts|20.]]—[[21. augusts]] — [[Prāgas pavasaris]]: [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ievests [[Varšavas līguma valstis|Varšavas līguma valstu]] karaspēks, lai likvidētu demokrātiskās [[reforma]]s. === Septembris === * [[6. septembris]] — [[Svatini|Svazilenda]] kļuva neatkarīga. * [[16. septembris]] — apstiprināts [[Meksikas karogs]] un [[Meksikas ģerbonis|ģerbonis]]. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — pieņemts pašreizējais [[Svazilendas karogs]]. === Decembris === * [[24. decembris]] — ASV kosmosa kuģis ''[[Apollo 8]]'' iegāja Mēness orbītā; astronauti [[Frenks Bormans]], [[Džeimss Lovels]] un [[Viljams Enderss]] kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kuri bijuši Mēness tuvumā. == Dzimuši == ;Janvāris * [[1. janvāris]] — [[Davors Šukers]] (''Davor Šuker''), Horvātijas futbolists * [[2. janvāris]] — [[Oļegs Deripaska]] (''Олег Дерипаска''), krievu uzņēmējs ;Februāris * [[3. februāris]] — [[Vlade Divacs]] (''Владе Дивац''), serbu basketbolists * [[10. februāris]] — [[Gerets Reismens]] (''Garrett Reisman''), ASV kosmonauts ;Marts * [[2. marts]] — [[Denjels Kreigs]] (''Daniel Craig''), angļu aktieris * [[5. marts]] — [[Gordons Bajnai]] (''Bajnai Gordon''), ungāru uzņēmējs un politiķis * [[9. marts]] — [[Juri Džorkajefs]] (''Youri Djorkaeff''), franču futbolists * [[12. marts]] — [[Ārons Ekharts]] (''Aaron Eckhart''), amerikāņu aktieris * [[23. marts]] — [[Fernando Jerro]] (''Fernando Hierro''), spāņu futbolists * [[30. marts]] — [[Selina Diona]] (''Céline Dion''), Kanādas dziedātāja ;Aprīlis * [[1. aprīlis]] — [[Aleksanders Stubs]] (''Alexander Stubb''), Somijas politiķis * [[11. aprīlis]] — [[Sergejs Lukjaņenko]] (''Сергей Лукьяненко''), krievu fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstnieks * [[19. aprīlis]] — [[Ešlija Džada]] (''Ashley Judd''), amerikāņu aktrise * [[27. aprīlis]] — [[Kristians Mundžiu]] (''Cristian Mungiu''), rumāņu kinorežisors ;Maijs * [[1. maijs]] — [[Olivers Bīrhofs]] (''Oliver Bierhoff''), vācu futbolists * [[5. maijs]] — [[Bobans Babunskis]] (''Бобан Бабунски''), Ziemeļmaķedonijas futbolists * [[13. maijs]] — [[Skots Morisons]] (''Scott Morrison''), austrāliešu politiķis * [[26. maijs]] — [[Frederiks X]], (''Frederik X''), Dānijas karalis * [[28. maijs]] — [[Kailija Minoga]], (''Kylie Minogue''), Austrālijas popdziedātāja ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Matiass Rusts]] (''Mathias Rust''), vācu pilots * [[26. jūnijs]] — [[Paolo Maldīni]] (''Paolo Maldini''), itāļu futbolists ;Jūlijs * [[5. jūlijs]] — [[Maikls Stūlbargs]] (''Michael Stuhlbarg''), amerikāņu aktieris * [[8. jūlijs]]: ** [[Billijs Krudaps]] (''Billy Crudup''), amerikāņu aktieris ** [[Maikls Veterlijs]] (''Michael Weatherly''), amerikāņu aktieris * [[16. jūlijs]] — [[Lerijs Sangers]], (''Larry Sanger''), viens no Vikipēdijas dibinātājiem * [[30. jūlijs]] — [[Terijs Krūzs]], (''Terry Crews''), amerikāņu aktieris ;Augusts * [[5. augusts]] — [[Marina Lepena]] (''Marine Le Pen''), franču politiķe * [[9. augusts]] — [[Ēriks Bana]] (''Eric Bana''), Austrālijas aktieris * [[27. augusts]] — [[Dafne Kollere]] (''Daphne Koller''), ebreju izcelsmes amerikāņu datorzinātniece ;Septembris * [[1. septembris]] — [[Muhammeds Atā]] (محمد عطا), terorists (miris 2001. gadā) * [[7. septembris]] — [[Marsels Desajī]] (''Marcel Desailly''), franču futbolists * [[9. septembris]] — [[Lila Daunsa]] (''Lila Downs''), meksikāņu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise * [[10. septembris]] — [[Gajs Ričijs]] (''Guy Ritchie''), britu kinorežisors * [[11. septembris]] — [[Slavens Biličs]] (''Slaven Bilić''), horvātu futbolists un treneris * [[17. septembris]] — [[Tito Vilanova]] (''Tito Vilanova''), spāņu futbolists un treneris (miris 2014. gadā) * [[27. septembris]] — [[Mari Kiviniemi]] (''Mari Kiviniemi''), Somijas premjerministre * [[28. septembris]] — [[Naomi Votsa]] (''Naomi Watts''), ASV aktrise ;Oktobris * [[8. oktobris]] — [[Zvonimirs Bobans]] (''Zvonimir Boban''), horvātu futbolists * [[15. oktobris]] — [[Didjē Dešāns]] (''Didier Deschamps''), Francijas futbolists * [[28. oktobris]] — [[Huans Orlando Ernandess]] (''Juan Orlando Hernández''), Hondurasas prezidents ;Novembris * [[18. novembris]] — [[Ouens Vilsons]] (''Owen Wilson''), ASV aktieris * [[20. novembris]] — [[Džeimss Datons]] (''James Dutton''), ASV kosmonauts * [[22. novembris]] — [[Sidse Babeta Knudsena]] (''Sidse Babett Knudsen''), dāņu aktrise * [[24. novembris]] — [[Anura Kumara Disanajake]] (''අනුර කුමාර දිසානායක''), Šrilankas politiķis ;Decembris * [[20. decembris]] — [[Kārlis Vendlingers]] (''Karl Wendlinger''), Austrijas autosportists * [[27. decembris]] — [[Akihiko Hošide]] (星出 彰彦), Japānas kosmonauts == Miruši == * [[17. janvāris]] — [[Ernests Moro de Melēns]] (''Ernest Moreau de Melen''), beļģu futbolists (dzimis 1879. gadā) * [[22. februāris]] — [[Verners Vekmanis]] (''Verner Weckman''), Somijas cīkstonis, inženieris, uzņēmējs (dzimis 1882. gadā) * [[20. marts]] — [[Karls Teodors Dreiers]] (''Carl Theodor Dreyer''), Dānijas kinorežisors (dzimis 1889. gadā) * [[27. marts]] — [[Jurijs Gagarins]] (''Юрий Гагарин''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Mārtins Luters Kings]] (''Martin Luther King''), ASV mācītājs, cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1929. gadā) * [[24. aprīlis]] — [[Volters Tjūksberijs]] (''Walter Tewksbury ''), ASV vieglatlēts (dzimis 1876. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Džons Hārtfīlds]] (''John Heartfield''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[1. marts]] — [[Moriss Verdonks]] (''Maurice Verdonck''), beļģu airētājs (dzimis 1879. gadā) * [[10. maijs]] — [[Vasilijs Sokolovskis]] (''Василий Соколовский''), PSRS maršals (dzimis 1897. gadā) * [[25. maijs]] — [[Georgs fon Kihlers]] (''Georg von Küchler''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1881. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Helena Kelere]] (''Helen Keller''), ASV rakstniece, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1880. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Roberts Kenedijs]] (''Robert Kennedy''), ASV politiķis (dzimis 1925. gadā) * [[28. jūlijs]] — [[Oto Hāns]] (''Otto Hahn''), vācu ķīmiķis (dzimis 1879. gadā) * [[3. augusts]] — [[Konstantīns Rokosovskis]] (''Константин Рокоссовский''), PSRS maršals (dzimis 1896. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Dezirē Meršē]] (''Désiré Mérchez''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1882. gadā) * [[23. septembris]] — [[Pio no Pjetrelčinas]] (''Padre Pio''), katoļu svētais (dzimis 1887. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Marsels Dišāns]] (''Marcel Duchamp''), franču mākslinieks (dzimis 1887. gadā) * [[10. novembris]] — [[Ādolfs Mellers]] (''Adolf Möller''), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā) * [[25. novembris]] — [[Aptons Sinklērs]] (''Upton Sinclair''), ASV rakstnieks (dzimis 1878. gadā) * [[26. novembris]] — [[Arnolds Cveigs]] (''Arnold Zweig''), vācu rakstnieks (dzimis 1887. gadā) * [[20. decembris]] ** [[Makss Brods]] (''Max Brod''), austriešu/ebreju rakstnieks (dzimis 1884. gadā) ** [[Džons Stainbeks]] (''John Steinbeck''), ASV rakstnieks (dzimis 1902. gadā) * [[30. decembris]] — [[Kirils Mereckovs]] (''Кирилл Мерецков''), padomju maršals (dzimis 1897. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Luiss Alvaress]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Roberts Holijs]], [[Hars Gobings Korana]] un [[Maršals Vorens Nirenbers]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Lārss Onsagers]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Jasunari Kavabata]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Renē Kasīns]] {{Gg1}} {{commons}} [[Kategorija:1968. gads| ]] 62k34jgpmgpppb4u7p1ktfrmsia18nr 0 68187 4488494 4420669 2026-06-30T12:57:17Z Meistars Joda 781 4488494 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1961. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1961. gads Latvijā}} {{Gads|1961}} {{Gada citi notikumi|1961}} {{Gads citos kalendāros|1961}} '''1961. gads''' ({{Rom sk gadam|1961}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — izveidota [[Nikaragvas Centrālā banka]]. * [[20. janvāris]] — [[Džons Kenedijs]] tika ievēlēts par 35. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu. === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Ķīna]] no [[Kanāda]]s nopirka labības graudus 60 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apjomā. * [[4. februāris]] — [[Angola|Angolā]] sākās portugāļu koloniālais karš. * [[12. februāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] uz planētu [[Venera (planēta)|Venera]] palaida [[Starpplanētu zonde|starpplanētu zondi]] ''Venera 1''. * [[14. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kalifornija]]s štata pilsētā [[Bārklija|Bārklijā]] pirmo reizi tika sintezēts elements Nr. 103 — [[lourensijs]]. * [[15. februāris]] — [[Beļģija|beļģu]] aviokompānijas ''Sabena'' pasažieru lidmašīna ''[[Boeing 707]]'' avarēja netālu no Beļģijas galvaspilsētas [[Brisele]]s. Bojā gāja 73 pasažieri, ieskaitot visu ASV [[daiļslidošana]]s komandu un dažus tiesnešus. * [[25. februāris]] — [[Austrālija]]s lielākā pilsēta [[Sidneja]] atteicās no tramvajiem. === Marts === * [[1. marts]] — pieņemts pašreizējais [[Mali karogs]]. * [[13. marts]] — sabrūkot dambim uz [[Dņepra]]s upes [[Padomju Savienība|PSRS]], bojā gāja 145 cilvēki. === Aprīlis === * [[12. aprīlis]] — [[Padomju Savienība]]s [[kosmonauts]] [[Jurijs Gagarins]] kļuva par pirmo cilvēku [[Kosmiskā telpa|kosmosā]]. Tas tika paveikts ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] [[Vostok-1]]. === Maijs === * [[1. maijs]] — izveidota [[Jamaikas Banka]]. * [[31. maijs]] — [[Džons Kenedijs]] un [[Šarls de Golls]] tikās [[Parīze|Parīzē]]. <!-- === Jūnijs === --> === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļā [[Padomju Savienība]]s [[atomzemūdene]]i "K-19" notika kodoldegvielas noplūde. * [[7. jūlijs]] — eksplozija ogļraktuvēs [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] izraisīja 108 cilvēku bojāeju.<ref>[http://www.osaarchivum.org/files/holdings/300/8/3/text/16-2-30.shtml 108 Czechoslovak Miners Lose Life in Mine Accident]{{Novecojusi saite}}, osaarchivum.org</ref> * [[11. jūlijs]] — izveidota [[Čīles Antarktiskā teritorija]]. === Augusts === * [[6. augusts]] — ''[[Vostok-2]]'': [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists otrais cilvēks kosmosā ([[Germans Titovs]]). * [[13. augusts]] — [[Berlīnes mūris]]: [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] slēdza robežu starp [[Berlīne]]s austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz [[Rietumeiropa|Rietumiem]]. === Septembris === * [[1. septembris]] — sākās [[Eritrejas neatkarības karš]]. === Oktobris === * [[30. oktobris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] veica pasaules vēsturē spēcīgākās bumbas sprādzienu: kodolizmēģinājumā [[Novaja Zemļa]] poligonā tika uzspridzināta 58 megatonnu [[ūdeņraža bumba]] (''izstrādājums 602''). <!-- === Novembris === --> === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Padomju Savienība]] pārtrauca diplomātiskās attiecības ar [[Albānija|Albāniju]]. * [[17. decembris]] — cirka telts ugunsgrēkā [[Niteroi]] pilsētā [[Brazīlija|Brazīlijā]] bojā gāja 323 cilvēki. * [[18. decembris]] — [[Indija]] okupēja [[Portugāle]]s kolonijas Goa, Damao un Diu. === Nezināms datums === * izveidota [[Ēģiptes Centrālā banka]]. == Kultūra == * [[9. februāris]] — naktsklubā ''Cavern Club'' notika grupas ''[[The Beatles]]'' pirmā uzstāšanās. * [[17. aprīlis]] — notika [[33. Kinoakadēmijas balva|33. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija. == Dzimuši == ;Janvāris * [[2. janvāris]] — [[Nīls Dadžens]] (''Neil Dudgeon''), britu aktieris * [[24. janvāris]]: ** [[Gvido Buhvalds]] (''Guido Buchwald''), vācu futbolists ** [[Nastasja Kinska]] (''Nastassja Kinski''), vācu aktrise ;Februāris * [[1. februāris]] — [[Denjels Tani]] (''Daniel Tani''), ASV kosmonauts * [[17. februāris]] — [[Andrejs Korotajevs]] (''Андрей Коротаев''), Krievu sociologs, demogrāfs, ekonomists un antropologs ;Marts * [[7. marts]] — [[Sanaje Takaiči]] (高市 早苗), Japānas politiķe * [[21. marts]] — [[Lotārs Mateuss]] (''Lothar Matthäus''), Vācijas futbolists * [[26. marts]] — [[Viljams Heigs]] (''William Hague''), britu politiķis ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Edijs Mērfijs]] (''Eddie Mutphy''), ASV aktieris * [[18. aprīlis]] — [[Elizabete Borna]] (''Élisabeth Borne''), franču politiķe * [[25. aprīlis]] — [[Franks de Vinne]] (''Frank De Winne''), Beļģijas kosmonauts ;Maijs * [[14. maijs]] — [[Tims Rots]] (''Tim Roth''), angļu aktieris un režisors * [[17. maijs]] — ''[[Enya]]'', īru mūziķe ;Jūnijs * [[4. jūnijs]] — [[Ferencs Ģurčāņs]] (''Gyurcsány Ferenc''), ungāru politiķis * [[9. jūnijs]] — [[Ārons Sorkins]] (''Aaron Sorkin''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un dramaturgs * [[10. jūnijs]] — [[Rodrigo Čavess Robless]] (''Rodrigo Chaves Robles''), Kostarikas prezidents * [[19. jūnijs]] — [[Bidhja Devi Bhandari]] (विद्या देवी भण्डारी), Nepālas prezidente * [[21. jūnijs]] — [[Džoko Vidodo]] (''Joko Widodo''), Indonēzijas prezidents ;Jūlijs * [[1. jūlijs]]: ** [[Kalpana Čāvla]] (''Kalpana Chawla'', कल्‍पना चावला), Indijā dzimusi ASV kosmonaute (mirusi 2003. gadā) ** [[Karls Lūiss]] (''Carl Lewis''), ASV vieglatlēts ** [[Princese Diāna]] (''Diana, Princess of Wales''), Velsas prinča Čārlza pirmā sieva (mirusi 1997. gadā) * [[4. jūlijs]] — [[Ričards Geriots]] (''Richard Garriott''), ASV datorspēļu izstrādātājs, kosmonauts * [[8. jūlijs]] — [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (miris 2022. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Vudijs Harelsons]] (''Woody Harrelson''), amerikāņu aktieris * [[25. jūlijs]] — [[Ketrīna Kellija Lenga]] (''Katherine Kelly Lang''), ASV aktrise * [[27. jūlijs]] — [[Denjels Bērbenks]] (''Daniel Burbank''), ASV kosmonauts * [[28. jūlijs]] — [[Skots Parazinskis]] (''Scott Parazynski''), ASV kosmonauts * [[30. jūlijs]] — [[Lorenss Fišbērns]] (''Laurence Fishburne''), ASV aktieris, scenārists un režisors ;Augusts * [[4. augusts]] — [[Baraks Obama]] (''Barack Obama''), ASV prezidents * [[11. augusts]] — [[Frederiks Starkovs]] (''Frederick Sturckow''), ASV kosmonauts * [[21. augusts]] — [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (miris 2018. gadā) * [[24. augusts]] — [[Džereds Heriss]] (''Jared Harris''), angļu aktieris ;Septembris * [[1. septembris]] — [[Kristofers Fērgusons]] (''Christopher Ferguson''), ASV kosmonauts * [[2. septembris]] — [[Karloss Valderrama]] (''Carlos Valderrama''), kolumbiešu futbolists * [[11. septembris]] — [[Virdžīnija Madsena]] (''Virginia Madsen''), ASV aktrise * [[12. septembris]] — [[Milēna Fārmere]] (''Mylène Farmer''), franču dziedātāja * [[17. septembris]] — [[Pamela Melroja]] (''Pamela Anne Melroy''), ASV kosmonaute * [[22. septembris]] — [[Bonija Hanta]] (''Bonnie Hunt''), ASV aktrise * [[29. septembris]] — [[Džūlija Gilarde]] (''Julia Gillard''), austrāliešu politiķe ;Oktobris * [[13. oktobris]] — [[Doks Riverss]] (''Doc Rivers''), ASV basketbolists un treneris * [[20. oktobris]] — [[Ians Rašs]] (''Ian Rush''), velsiešu futbolists * [[26. oktobris]] — [[Dilans Makdermots]] (''Dylan McDermott''), amerikāņu aktieris * [[30. oktobris]] — [[Ronalds Gērens]] (''Ronald Garan''), ASV kosmonauts * [[31. oktobris]] — [[Pīters Džeksons]] (''Peter Jackson''), Jaunzēlandes kinorežisors un producents ;Novembris * [[5. novembris]]: ** [[Čārlzs Hobo]] (''Charles Hobaugh''), ASV kosmonauts ** [[Alans Poindeksters]] (''Alan Poindexter''), ASV kosmonauts (miris 2012. gadā) * [[12. novembris]] — [[Nadja Komeneči]] (''Nadia Comăneci''), rumāņu vingrotāja * [[19. novembris]] — [[Mega Raiena]] (''Meg Ryan''), ASV aktrise ;Decembris * [[22. decembris]] — [[Jurijs Maļenčenko]] (''Юрий Маленченко''), Krievijas kosmonauts == Miruši == * [[4. janvāris]] — [[Ervīns Šrēdingers]] (''Erwin Schrödinger''), austriešu fiziķis (dzimis 1887. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Dešils Hemets]] (''Dashiell Hammett''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1894. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Makss Šēne]] (''Max Schöne''), vācu peldētājs (dzimis 1880. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Patriss Lumumba]] (''Patrice Lumumba''), Kongo politiķis (dzimis 1925. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Blēzs Sandrārs]] (''Blaise Cendrars''), franču rakstnieks, žurnālists (dzimis 1887. gadā) * [[31. marts]] — [[Renē Valefs]] (''René Waleff''), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1874. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Zogu I]] (''Zogu I''), Albānijas karalis (dzimis 1895. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Makss Hainle]] (''Max Hainle''), vācu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1882. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Roberts Garets]] (''Robert Garrett''), ASV vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) * [[6. maijs]] — [[Lučians Blaga]] (''Lucian Blaga''), rumāņu dzejnieks un filozofs (dzimis 1895. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Ernests Hemingvejs]] (''Ernest Hemingway''), ASV rakstnieks (dzimis 1899. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Karls Gustavs Jungs]] (''Carl Gustav Jung''), šveiciešu psihiatrs un filozofs (dzimis 1875. gadā) * [[9. jūnijs]] — [[Katerina Bilokura]] (''Катерина Василівна Білокур''), ukraiņu gleznotāja (dzimusi 1900. gadā) * [[21. augusts]] — [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] (''Pierre Georges Louis d'Hugues''), franču paukotājs (dzimis 1873. gadā) * [[18. septembris]] — [[Dāgs Hammaršelds]] (''Dag Hammarskjöld''), ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1905. gadā) * [[6. novembris]] — [[Harijs Debeks]] (''Harry DeBaecke''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā) * [[25. novembris]] — [[Hūberts Van Inniss]] (''Hubert Van Innis''), beļģu loka šāvējs (dzimis 1866. gadā) * [[23. decembris]] — [[Kurts Meiers]] (''Kurt Meyer''), vācu karavīrs (dzimis 1910. gadā) * [[27. decembris]] — [[Anrī Deložs]] (''Henri Deloge''), franču vieglatlēts (dzimis 1874. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Roberts Hofštadters]], [[Rudolfs Mesbauers]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Ģerģs Bēkēši]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Melvins Kelvins]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Ivo Andričs]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Dāgs Hammaršelds]] == Atsauces == {{atsauces}} {{pg7}} {{commons}} [[Kategorija:1961. gads| ]] 3rmdk0es1ry29nxugbbgy5iygfas6dz 0 68713 4488523 4057324 2026-06-30T16:03:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488523 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste | nosaukums = Trīs draugi | attels = [[Attēls:Vāks Remarks.JPG|150px]] | attela apraksts = | autors = [[Ērihs Marija Remarks]] | orig nosaukums = Drei Kameraden | ilustrators = | vaka autors = | valsts = [[Dānija]] | valoda = [[vācu valoda]] | serija = | temats = | zanrs = [[Romāns]] | izdevejs = | izdota = 1936 | izdota latviski = | tulkotajs = Valdemārs Kārkliņš | formats = | lpp = | masa izmers = | isbn = | oclc = | pec = | pirms = }} '''Trīs draugi''' ({{val|de|Drei Kameraden}}) ir [[Ērihs Marija Remarks|Ēriha Marijas Remarka]] [[romāns]]. Šo darbu Remarks sarakstīja, atrazdamies ārpus savas dzimtenes [[Vācija]]s. Darbā aplūkotās tēmas ir draudzība, mīlestība, darbs. Romāna darbības laiks ir [[Veimāras Republika]]s periods. Darbība risinās [[auto]] darbnīcā, kur trīs jauni draugi veido savu [[bizness|biznesu]], izmantojot visus iespējamos naudas pelnīšanas veidus. Negaidīti viens no galvenajiem varoņiem — Roberts satiek Patrīciju, kurā iemīlas. Mīlestība ir sarežģīta nevienādā finansiālā stāvokļa dēļ un Patrīcijas [[slimība]]s dēļ. Jaunie cilvēki bauda iespēju būt kopā par spīti pasaulīgajām grūtībām, kā laikā galvenais varonis Roberts var paļauties uz savu draugu palīdzību. Viņam jāzaudē ne tikai sava mīļotā, bet arī viens no labākajiem draugiem — Gotfrīds, paliek tikai Oto, kurš palīdz nesabrukt. == Ārējās saites == * [http://www.remarque.uos.de/dreikam.htm Grāmatas tapšanas un satura izklāsts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090531160152/http://www.remarque.uos.de/dreikam.htm |date={{dat|2009|05|31||bez}} }} {{de ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090311012917/http://lib.ru/INPROZ/REMARK/tritovar.txt Trīs draugi] {{ru ikona}} {{Literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romāni vācu valodā]] [[Kategorija:1936. gada romāni]] 6rcu3b8h9dopdqs0lpdae3mj9vmfobb 0 68862 4488495 4421952 2026-06-30T13:03:29Z Meistars Joda 781 4488495 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1964}} {{Gada citi notikumi|1964}} {{Gads citos kalendāros|1964}} '''1964'''. ({{Rom sk gadam|1964}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[18. janvāris]] — tika paziņots par nodomu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] lielākajā pilsētā [[Ņujorka|Ņujorkā]] celt [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centru]]. * [[29. janvāris]] — [[Padomju Savienība]] ar vienu nesējraķeti [[Kosmoss|kosmosā]] palaida divus [[Mākslīgais pavadonis|mākslīgos pavadoņus]] "Elektron I" un "Elektron II" * [[29. janvāris]] — [[9. februāris]] — [[Austrija]]s pilsētā [[Insbruka|Insbrukā]] notika [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles]]. === Februāris === === Marts === * [[9. marts]] — no konveijera nobrauca pirmais [[Ford Mustang]]. * [[27. marts]] — [[Aļaska]]s dienvidus satricināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē spēcīgākā zemestrīce (8,4 balles pēc [[Rihtera skala]]s). * [[29. marts]] — "Radio Caroline" kļuva par pirmo pirātisko radiostaciju, kas bija izvietota uz kuģa, kurš bija noenkurojies ārpus [[Anglija]]s teritoriālajiem ūdeņiem. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Alžīrija|Alžīrijā]] tika nomainīta nacionālā valūta. [[Alžīrijas jaunais franks]] tika aizstāts ar [[Dinārs|dināru]]. * [[8. aprīlis]]: ** testa režīmā tika palaists pirmais bezpilotu [[kosmosa kuģis]] [[Gemini 1]], paredzēts divu pilotu nogādāšanai kosmosā. ** tika sākta Džeimsa Bonda filmas "From Russia With Love" demonstrēšana [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kinoteātros. * [[20. aprīlis]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] darbību sāka [[Televīzija|TV]] kanāls BBC2. === Maijs === * [[28. maijs]] — dibināta [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]. === Jūnijs === === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — sākās [[Rodēzijas bušu karš]]. * [[6. jūlijs]] — [[Malāvija]] pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[18. jūlijs]] — [[Hārlema (ASV)|Hārlemā]] sākās sešu dienu rasu grautiņš. === Augusts === * [[19. augusts]] — ASV palaists sakaru pavadonis [[Syncom 3]], pirmais pavadonis [[Ģeostacionārā orbīta|ģeostacionārajā orbītā]]. * [[28. augusts]] — ASV pilsētā [[Filadelfija|Filadelfijā]] sākās trīs dienu nemieri, kuros [[Afroamerikānis|afroamerikāņi]] sacēlās pret policiju, ievainoti 341 un arestēti 774 cilvēki. === Septembris === * [[17. septembris]] — tika sākta Džeimsa Bonda filmas "Goldfinger" demonstrēšana [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kinoteātros. === Oktobris === * [[22. oktobris]] — franču rakstnieks un [[filozofs]] [[Žans Pols Sartrs]] atteicās no [[Nobela prēmija]]s. === Novembris === * [[12. novembris]] — par [[Luksemburga]]s lielhercogu kļuva [[Žans I]]. * [[18. novembris]] — pieņemts pašreizējais [[Gambijas ģerbonis]]. === Decembris === * [[21. decembris]] — izveidota [[Brazīlijas Centrālā banka]]. === Nezināms datums === * [[Kenija|Kenijā]] izveidots [[Mikumi nacionālais parks]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[7. janvāris]] — [[Nikolass Keidžs]] (''Nicolas Cage''), ASV aktieris un režisors * [[10. janvāris]] — [[Žozefs Auns]] (جوزيف عون), Libānas prezidents * [[12. janvāris]] — [[Džefs Beizoss]] (''Jeff Bezos''), ASV uzņēmējs * [[27. janvāris]] — [[Bridžita Fonda]] (''Bridget Fonda''), amerikāņu aktrise * [[31. janvāris]] — [[Nils Muižnieks]], Latvijas politologs, politiķis ;Februāris * [[4. februāris]] — [[Olehs Protasovs]] (''Олег Протасов''), ukraiņu futbolists un treneris * [[9. februāris]] — [[Ernesto Valverde]] (''Ernesto Valverde''), spāņu futbolists un treneris * [[11. februāris]] — [[Sāra Peilina]] (''Sarah Palin''), ASV politiķe * [[13. februāris]] — [[Stīvens Bouens]] (''Stephen Gerard Bowen''), ASV kosmonauts * [[16. februāris]] — [[Kristofers Eklstons]] (''Christopher Eccleston''), angļu aktieris * [[18. februāris]] — [[Mets Dilons]] (''Matt Dillon''), ASV aktieris un režisors * [[21. februāris]]: ** [[Marks Kellijs]] (''Mark Kelly''), ASV kosmonauts ** [[Skots Kellijs]] (''Scott Kelly''), ASV kosmonauts ;Marts * [[5. marts]] — [[Geralds Vanenburgs]] (''Gerald Vanenburg''), nīderlandiešu futbolists * [[9. marts]] — [[Žiljeta Binoša]] (''Juliette Binoche''), franču aktrise * [[11. marts]] — [[Pīters Bergs]] (''Peter Berg''), amerikāņu režisors un aktieris * [[23. marts]] — [[Houpa Deivisa]] (''Hope Davis''), amerikāņu aktrise ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Naidžels Farāžs]] (''Nigel Farage''), britu politiķis * [[4. aprīlis]] — [[Satoši Furukava]] (''Furukawa Satoshi'') Japānas kosmonauts * [[6. aprīlis]] — [[Deivids Vudards]] amerikāņu rakstnieks un diriģents * [[17. aprīlis]]: ** [[Andrejs Borisenko]] (''Андрей Иванович Борисенко''), Krievijas kosmonauts ** [[Meinards Džeimss Kīnans]] (''Maynard James Keenan''), ASV mūziķis * [[20. aprīlis]]: ** [[Krispins Glovers]] (''Crispin Glover''), amerikāņu aktieris ** [[Endijs Serkiss]] (''Andy Serkis''), angļu aktieris un kinorežisors ;Maijs * [[11. maijs]] — [[Tims Bleiks Nelsons]] (''Tim Blake Nelson''), amerikāņu aktieris un režisors * [[25. maijs]] — [[Ivans Bella]] (''Ivan Bella''), Slovākijas pirmais kosmonauts * [[30. maijs]] — [[Marks Šepards]] (''Mark Sheppard''), britu aktieris un mūziķis ;Jūnijs * [[3. jūnijs]] — [[Kerijs Kings]] (''Kerry King''), ASV ģitārists * [[10. jūnijs]] — [[Endrū Nikols]] (''Andrew Niccol''), jaunzēlandiešu kinorežisors * [[15. jūnijs]]: ** [[Kortnija Koksa]] (''Courteney Cox''), amerikāņu aktrise un režisore ** [[Mikāls Laudrups]] (''Michael Laudrup''), dāņu futbolists * [[19. jūnijs]] — [[Boriss Džonsons]] (''Boris Johnson''), britu politiķis ;Jūlijs * [[6. jūlijs]] — [[Kims Čiuns]] (''김지운''), dienvidkorejiešu kinorežisors * [[9. jūlijs]] — [[Džanluka Vjalli]] (''Gianluca Vialli''), Itālijas futbolists un futbola treneris (miris 2023. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Jirgens Klinsmans]] (''Jürgen Klinsmann''), vācu futbolists, treneris ;Augusts * [[3. augusts]] — [[Abhisits Vedžadživa]] (อภิสิทธิ์ เวชชาชีวะ), Taizemes politiķis * [[8. augusts]] — [[Klauss Ebners]] (''Klaus Ebner''), Austrijas rakstnieks un tulkotājs ;Septembris * [[1. septembris]] — [[Petrs Fiala]] (''Petr Fiala''), čehu politiķis * [[5. septembris]] — [[Serhijs Lozņica]] (''Сергі́й Лозни́ця''), ukraiņu kinorežisors * [[6. septembris]] — [[Rozija Peresa]] (''Rosie Perez''), amerikāņu aktrise * [[30. septembris]] — [[Monika Belluči]] (''Monica Bellucci''), itāļu aktrise un modele ;Oktobris * [[1. oktobris]] — [[Eriks Bo]] (''Eric A. Boe''), ASV kosmonauts * [[3. oktobris]] — [[Klaivs Ouens]] (''Clive Owen''), angļu aktieris * [[9. oktobris]] — [[Giljermo del Toro]] (''Guillermo del Toro''), meksikāņu kinorežisors * [[15. oktobris]] — [[Roberto Vitori]] (''Roberto Vittori''), Itālijas kosmonauts * [[27. oktobris]] — [[Juris Maklakovs]], latviešu ģenerālmajors * [[30. oktobris]] ** [[Žans Marks Bosmans]] (''Jean-Marc Bosman''), Beļģijas futbolists ** [[Sandra Magnusa]] (''Sandra Magnus'') ASV kosmonaute * [[31. oktobris]] — [[Marko van Bastens]] (''Marco van Basten''), Nīderlandes futbolists, treneris ;Novembris * [[19. novembris]] — [[Nikolass Petriks]] (''Nicholas Patrick''), ASV kosmonauts * [[27. novembris]] — [[Roberto Mančīni]] (''Roberto Mancini''), itāļu futbolists un treneris * [[29. novembris]] — [[Dons Čīdls]] (''Don Cheadle''), ASV aktieris ;Decembris * [[4. decembris]] — [[Marisa Tomeja]] (''Marisa Tomei''), ASV aktrise * [[12. decembris]] — [[Kenets Hems]] (''Kenneth Todd Ham''), ASV kosmonauts == Miruši == * [[6. marts]] — [[Pāvils (Grieķija)|Pāvils]] (''Παύλος''), Grieķijas karalis (dzimis [[1901]].) * [[23. marts]] — [[Pēters Lorre]] (''Peter Lorre''), kinoaktieris (dzimis [[1904]].) * [[5. aprīlis]] — [[Daglass Makarturs]] (''Douglas MacArthur''), ASV karavīrs (dzimis [[1880]].) * [[12. aprīlis]] — [[Jānis Tīdemanis]], latviešu gleznotājs (dzimis [[1897]].) * [[14. aprīlis]] — [[Reičela Kārsone]] (''Rachel Carson''), amerikāņu dabas aizsardzības aktīviste (dzimusi [[1907]].) * [[24. aprīlis]]: ** [[Hermanis Barelē]] (''Hermann Barrelet''), franču airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā) ** [[Gerhards Domagks]] (''Gerhard Domagk''), vācu bakteriologs (dzimis 1895. gadā) * [[10. maijs]] — [[Mihails Larionovs]] (''Михаил Фёдорович Ларионов''), krievu mākslinieks (dzimis [[1881]].) * [[17. maijs]] — [[Oto Ville Kūsinens]] (''Otto Ville Kuusinen''), somu/PSRS politiķis (dzimis [[1881]].) * [[27. maijs]] — [[Džavāharlāls Nehru]] (''Jawaharlal Nehru''), Indijas politiķis (dzimis [[1889]].) * [[30. maijs]] — [[Leo Silārds]] (''Szilárd Leó''), ungāru/amerikāņu fiziķis (dzimis [[1898]].) * [[3. jūnijs]] — [[Franss Emils Sillanpē]] (''Frans Emil Sillanpää''), somu rakstnieks (dzimis [[1888]].) * [[5. jūlijs]] — [[Herberts fon Petersdorfs]] (''CHerbert von Petersdorff''), vācu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskais čempions peldēšanā (dzimis 1882. gadā) * [[12. augusts]] — [[Ians Flemings]] (''Ian Fleming''), angļu rakstnieks (dzimis [[1908]].) * [[16. augusts]] — [[Pāvels Armands]] (''Павел Николаевич Арманд''), padomju kinorežisors (dzimis [[1902]].) * [[2. septembris]] — [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]], latviešu gleznotājs (dzimis [[1894]].) * [[14. septembris]] — [[Vasilijs Grosmans]] (''Василий Семёнович Гроссман''), krievu rakstnieks (dzimis [[1905]].) * [[21. septembris]] — [[Oto Grotevols]] (''Otto Grotewohl''), VDR politiķis (dzimis [[1894]].) * [[20. oktobris]] — [[Herberts Hūvers]] (''Herbert Clark Hoover''), ASV 31. prezidents (dzimis [[1874]].) * [[26. novembris]] — [[Luijs Prevēls]] (''Louis Prével'), franču airētājs, divkārtējs Eiropas čempions (dzimis 1879. gadā) * [[1. decembris]] — [[Harilajs Vasilaks]] (''Χαρίλαος Βασιλάκος''), grieķu vieglatlēts, pirmais cilvēks, kurš uzvarēja maratona distancē (dzimis [[1875]].) * [[11. decembris]] — [[Alma Mālere]] (''Alma Mahler''), austriešu komponiste (dzimusi [[1879]].) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Konrāds Blohs]], [[Feodors Līnens]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> {{gg3}} {{commons}} [[Kategorija:1964. gads| ]] 8lv8agogprk2vot1w7ll6p7xkx6mgae 0 70474 4488496 4420683 2026-06-30T13:06:41Z Meistars Joda 781 4488496 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1965. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1965. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1965}} {{Gada citi notikumi|1965}} {{Gads citos kalendāros|1965}} '''1965. gads''' ({{Rom sk gadam|1965}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Indonēzija]]s prezidents [[Sukarno]] paziņoja par valsts izstāšanos no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], protestējot pret [[Malaizija]]s ievēlēšanu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]]. === Februāris === [[Attēls:Flag of Canada.svg|thumb|180px|Jaunais [[Kanāda]]s karogs]] * [[15. februāris]] — [[Kanāda]] apstiprināja jauno karogu. * [[18. februāris]] — [[Gambija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[20. februāris]] — zonde ''[[Ranger 8]]'' ietriecās [[Mēness|Mēnesī]], pēc veiksmīgas operācijas izpildes fotografējot iespējamās nosēšanās vietas [[Apollo programma|''Apollo'' programmai]]. === Marts === * [[8. marts]] — [[Dienvidvjetnama|Dienvidvjetnamā]] ieradās pirmās ASV sauszemes bruņoto spēku vienības. * [[18. marts]] — [[Aleksejs Ļeonovs]] no kosmosa kuģa ''[[Voshod-2]]'' veica pasaulē pirmo [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[20. marts]] — notika pirmās kaujas starp [[Indija|Indiju]] un [[Pakistāna|Pakistānu]] Indijas — Pakistānas karā. === Aprīlis === * [[9. aprīlis]] — tika atzīmēta [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] beigu simtā gadadiena. === Maijs === * [[12. maijs]] — [[Rietumvācija]] un [[Izraēla]] nodibināja savstarpējās diplomātiskās attiecības. * [[22. maijs]] — notika pirmais [[skeitbords|skeitborda]] čempionāts. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Maiami]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika dibināta Floridas Starptautiskā universitāte. * [[3. jūnijs]] — [[Edvards Vaits]] no kosmosa kuģa ''[[Gemini 4]]'' veica pirmo ASV [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[26. jūlijs]] — [[Maldīvija]] ieguva pilnu neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — aizliegta [[Cigarete|cigarešu]] reklāma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[televīzija]]s kanālos. * [[9. augusts]] — [[Ārkanzasa]]s raķešu rūpnīcā sprādzienā bojā gāja 53 cilvēki. * [[10. augusts]] — [[Kulversitija|Kulversitijā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] izcēlās [[1965. gada MGM arhīva ugunsgrēks|MGM arhīva ugunsgrēks]], kā rezultātā tika zaudētas vairākas [[Mēmais kino|mēmās]] un agrīnās skaņas filmas, kuru kopijas mūsdienās nav atrodamas. * [[21. augusts]] — palaists ASV kosmosa kuģis ''[[Gemini 5]]'', ar kuru veikts tajā laikā ilgākais kosmiskais lidojums — 7 dienas 23 stundas. * [[28. augusts]] — dibināts [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] restorānu tīkls ''[[Subway]]''. === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Pakistāna]]s karaspēks iegāja [[Indija]]s reģionā [[Kašmīra|Kašmīrā]]. * [[6. septembris]] — Indijas karaspēks iebruka [[Lahora|Lahorā]]. * [[18. septembris]] — [[Padomju Savienība]]s premjerministrs ielūdza Indijas un Pakistānas līderus uz miera sarunām. * [[25. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kanālā [[CBS]] notika animācijas seriāla "[[Toms un Džerijs]]" pirmizrāde. === Oktobris === * [[8. oktobris]]: ** Londonā atklāja ''[[Post Office Tower]]'' ēku; ** [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] atzina [[Austrumvacija|Austrumvāciju]] kā savu locekli. * [[20. oktobris]]: [[Ludvigs Erhards|Ludvigu Erhardu]] ievēlēja par [[Vācijas kancleri|Rietumvācijas kancleru]]. * [[21. oktobris]]: ** [[Āfrika]]s vienotības organizācija tikās [[Gana]]s galvaspilsētā [[Akra|Akrā]]. ** par [[Āfrikas vienotības organizācija]]s (ĀVO) priekšsēdētāju iecēla [[Kvame Nkruma|Kvami Nkrumu]]. === Novembris === * [[2. novembris]] — republikāni [[Džons Lindsajs|Džonu Lindsaju]] ievēlēja par [[Nujorkas mēri|Ņujorkas mēru]]. * [[3. novembris]] — [[Francijas prezidenti|Francijas prezidents]] [[Šarls de Golls]] paziņoja par kandidēšanu uz prezidenta amata otro termiņu. * [[20. novembris]] — [[ANO Drošības padome]] ieteica visām valstīm pārtraukt tirdzniecību ar [[Rodēzija|Rodēziju]]. * [[29. novembris]] — [[Kanāda]] palaida savu [[zemes mākslīgais pavadonis|pavadoni]] ''[[Alouette 2]]''. === Decembris === * [[5. decembris]] — [[Šarls de Golls]] atkārtoti tika ievēlēts par [[Francijas prezidenti|Francijas prezidentu]]. * [[8. decembris]] — beidzās [[Otrais Vatikāna koncils]]. * [[17. decembris]] — [[Apvienotā Karaliste|britu]] valdība sāka [[nafta]]s [[embargo]] pret [[Rodēzija|Rodēziju]]. * [[21. decembris]] — [[Padomju Savienība]] paziņoja, ka ir piegādājusi raķetes [[Ziemeļvjetnama]]i. * [[22. decembris]] — [[Benina|Dahomejā]] notika militārais apvērsums. * [[27. decembris]] — [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] nojauca britu naftas platformu ''Sea Gem''. * [[28. decembris]] — no amata atkāpās Itālijas ārlietu ministrs [[Amintore Fanfani]]. * [[30. decembris]] — [[Ferdinands Markoss]] kļuva par [[Filipīnu prezidenti|Filipīnu prezidentu]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[5. janvāris]] — [[Vinnijs Džonss]] (''Vinnie Jones''), angļu futbolists, kinoaktieris * [[14. janvāris]] — [[Šamils Basajevs]] (''Шамиль Басаев''), čečenu kaujinieks (miris 2006. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Dominiks Hašeks]] (''Dominik Hašek''), čehu hokejists ;Februāris * [[1. februāris]] — [[Brendons Lī]] (''Brandon Lee''), amerikāņu aktieris un cīņas mākslu meistars (miris 1993. gadā) * [[5. februāris]] — [[George Hadži]] (''Gheorghe Hagi''), rumāņu futbolists un treneris * [[15. februāris]] — [[Adama Barovs]] (''Adama Barrow''), Gambijas prezidents * [[17. februāris]] — [[Maikls Bejs]] (''Michael Bay''), amerikāņu kinorežisors * [[24. februāris]] — [[Hanss Dīters Fliks]] (''Hans-Dieter Flick''), vācu futbolists un treneris ;Marts * [[3. marts]] — [[Dragans Stojkovičs]] (''Драган Стојковић''), serbu futbolists un treneris * [[4. marts]]: ** [[Pols V. S. Andersons]] (''Paul W. S. Anderson''), angļu kinorežisors ** [[Jurijs Lončakovs]] (''Юрий Лончаков''), Krievijas kosmonauts * [[14. marts]] — [[Āmirs Hāns]], Indijas aktieris, režisors un producents ;Aprīlis * [[4. aprīlis]] — [[Roberts Daunijs jaunākais]] (''Robert Downey, Jr.''), ASV aktieris * [[15. aprīlis]] — [[Soiči Noguči]] (野口聡, ''Noguchi Sōich''), Japānas kosmonauts * [[16. aprīlis]] — [[Mārtins Lorenss]] (''Martin Lawrence''), ASV aktieris, komiķis un režisors ;Maijs * [[5. maijs]] — [[Fei Dzunluns]] (费俊龙, ''Fèi Jùnlóng''), Ķīnas kosmonauts * [[9. maijs]] — [[Gundars Daudze]], latviešu ārsts, politiķis * [[17. maijs]] — [[Trents Reznors]] (''Trent Reznor''), ASV mūziķis * [[25. maijs]] — [[Džons Railijs]] (''John Reilly''), ASV aktieris, komiķis, mūziķis, scenārists un producents * [[25. maijs]] — [[Džons Olivass]] (''John Olivas''), ASV kosmonauts ;Jūnijs * [[4. jūnijs]] — [[Šenona Volkere]] (''Shannon Walker''), ASV kosmonaute * [[5. jūnijs]] — [[Maikls Brauns]] (''Michael Brown''), ASV astronoms * [[8. jūnijs]] — [[Stenlijs Lavs]] (''Stanley Love''), ASV kosmonauts * [[25. jūnijs]] — [[Žans Kastekss]] (''Jean Castex''), franču politiķis ;Jūlijs * [[3. jūlijs]] — [[Konija Nīlsena]] (''Connie Nielsen''), dāņu aktrise * [[15. jūlijs]] — [[Deivids Milibends]] (''David Miliband''), britu politiķis * [[19. jūlijs]] — [[Skots Tingls]] (''Scott Tingle''), ASV kosmonauts * [[31. jūlijs]] — [[Dž. K. Roulinga]] (''J. K. Rowling''), britu rakstniece ;Augusts * [[1. augusts]] — [[Sems Mendess]] (''Sam Mendes''), angļu režisors, producents * [[25. augusts]] — [[Endrū Feistels]] (''Andrew Feustel''), ASV kosmonauts ;Septembris * [[2. septembris]] — [[Lenokss Lūiss]] (''Lennox Lewis''), Lielbritānijas / Kanādas bokseris * [[5. septembris]] — [[Deivids Brebems]] (''David Brabham''), Austrālijas autosportists * [[11. septembris]] — [[Bašārs Asads]] (بشار حافظ الأسد‎), Sīrijas politiķis * [[14. septembris]] — [[Dmitrijs Medvedevs]] (''Дмитрий Медведев''), krievu politiķis * [[17. septembris]]: ** [[Kails Čāndlers]] (''Kyle Chandler''), amerikāņu aktieris ** [[Braiens Singers]] (''Bryan Singer''), ASV kinorežisors * [[19. septembris]] — [[Sanita Viljamsa]] (''Sunita Williams''), ASV kosmonaute * [[22. septembris]] — [[Roberts Setčers]] (''Robert Satcher''), ASV kosmonauts * [[26. septembris]] — [[Petro Porošenko]] (''Петро Порошенко''), Ukrainas politiķis un uzņēmējs ;Oktobris * [[21. oktobris]] — [[Jons Andoni Goikoečea]] (''Jon Andoni Goikoetxea''), spāņu futbolists * [[25. oktobris]] — [[Matjē Amalriks]] (''Mathieu Amalric''), franču aktieris un režisors * [[27. oktobris]] — [[Oļegs Kotovs]] (''Олег Котов''), Krievijas kosmonauts ;Novembris * [[21. novembris]] — [[Bjorka]] (''Björk''), islandiešu dziedātāja * [[22. novembris]] — [[Madss Mikelsens]] (''Mads Mikkelsen''), dāņu aktieris ;Decembris * [[4. decembris]] — [[Alekss de la Iglesjass]] (''Álex de la Iglesia''), spāņu kinorežisors == Miruši == * [[4. janvāris]] — [[Tomass Stērnss Eliots]] (''Thomas Stearns Eliot''), amerikāņu/britu rakstnieks (dzimis 1888. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Vinstons Čērčils]] (''Winston Churchill''), britu politiķis (dzimis 1873. gadā) * [[15. februāris]] — [[Nets Kings Kols]] (''Nat King Cole''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1919. gadā) * [[21. februāris]] — [[Malkolms X]] (''Malcolm X''), ASV musulmaņu garīgais līderis, cilvēktiesību aizstāvis (dzimis 1925. gadā) * [[28. februāris]] — [[Ādolfs Šerfs]] (''Adolf Schärf''), Austrijas prezidents (dzimis 1890. gadā) * [[14. marts]] — [[Meriona Džonsa Farkuara]] (''Marion Jones Farquhar''), ASV tenisiste (dzimusi 1879. gadā) * [[7. jūnijs]] — [[Džūdija Holideja]] (''Judy Holliday''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1921. gadā) * [[13. jūnijs]] — [[Martīns Būbers]] (''Martin Buber''), ebreju filozofs (dzimis 1878. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Deivids Selzniks]] (''David Selznick''), ASV producents (dzimis 1902. gadā) * [[27. augusts]] — [[Lekorbizjē]] (''Le Corbusier''), Šveices arhitekts, mākslinieks (dzimis 1887. gadā) * [[4. septembris]] — [[Alberts Šveicers]] (''Albert Schweitzer''), misionārs un teologs (dzimis 1875. gadā) * [[16. septembris]] — [[Toms Beridžs]] (''Tom Burridge''), angļu futbolists (dzimis 1881. gadā) * [[16. decembris]] — [[Somersets Moems]] (''Somerset Maugham''), britu rakstnieks (dzimis 1874. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Džulians Švingers]], [[Sinitiro Tomonaga]] un [[Ričards Fainmens]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Fransuā Žakobs]], [[Andrē Ļvovs]] un [[Žaks Mono]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Roberts Bērnss Vudvorts]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Mihails Šolohovs]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds) {{pg5}} {{commons}} [[Kategorija:1965. gads| ]] 1bs09ddvz30w5v4ew7g16x2fr7irvkp 0 70489 4488497 4462883 2026-06-30T13:08:09Z Meistars Joda 781 4488497 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1966. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1966. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1966}} {{Gada citi notikumi|1966}} {{Gads citos kalendāros|1966}} '''1966'''. ({{Rom sk gadam|1966}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[19. janvāris]] — [[Indira Gandija]] kļuva par [[Indija]]s premjerministri. * [[31. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-9]].'' === Februāris === * [[3. februāris]] — ''[[Luna-9]]'' pirmoreiz vēsturē veica nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kā arī pārraidīja pirmos fotoattēlus. * [[23. februāris]] — [[Sīrija|Sīrijā]] armijas virsnieki īstenoja valsts apvērsumu. === Marts === * [[1. marts]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] zonde ''[[Venera-3]]'' pirmoreiz vēsturē sasniedza [[Venera (planēta)|Veneras]] virsmu, ietriecoties tajā (tajā brīdī zonde vairs nedarbojās). * [[16. marts]] — veikta pasaulē pirmā kosmisko aparātu sakabināšanās orbītā, ASV kosmosa kuģim ''[[Gemini 8|Gemini VIII]]'' saslēdzoties ar [[GATV 5003|modificētu raķešpakāpi]]. * [[28. marts]] — par [[Turcija]]s prezidentu kļuva [[Dževdets Sunajs]]. * [[31. marts]] — PSRS palaida Mēness zondi ''[[Luna 10]]''. === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — ''[[Luna-10]]'' kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kas iegājis orbītā ap [[Mēness|Mēnesi]]. * [[8. aprīlis]] — [[Leonīds Brežņevs]] ievēlēts par [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] CK ģenerālsekretāru. * [[26. aprīlis]] — [[Taškenta|Taškentu]], Uzbekijas PSR izpostīja spēcīga zemestrīce. === Maijs === * [[26. maijs]] — [[Gajāna]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — ''[[Surveyor 1]]'' kļuva par pirmo ASV aparātu, kas nolaidies uz Mēness virsmas. * [[14. jūnijs]] — [[Vatikāns]] paziņoja par ''[[Index librorum prohibitum]]'' jeb aizliegto grāmatu saraksta atcelšanu, kas tika ieviests 16. gadsimtā. === Jūlijs === * [[5. jūlijs]] — [[Maskava|Maskavā]] atklātas pirmās Labas gribas spēles. * [[6. jūlijs]] — [[Malāvija]] kļuva par republiku ar [[Hastingss Bands|Hastingsu Bandu]] kā pirmo prezidentu. * [[11. jūlijs|11.]]—[[30. jūlijs]] — [[Anglija|Anglijā]] notika [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Augusts === * [[23. augusts]] — ''[[Lunar Orbiter 1]]'' uzņēma pirmos [[Zeme]]s attēlus no [[Mēness]] orbītas. === Septembris === * [[30. septembris]] — [[Bečualandes protektorāts]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], pārdēvēts par [[Botsvāna|Botsvānu]]. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Basutolande]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un tika pārdēvēta par [[Lesoto]]. === Nezināms datums === * izveidota [[Ugandas Banka]]. == Kultūra == * [[29. augusts]] — [[Sanfrancisko]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[The Beatles]]'' izpildīja savu pēdējo koncertu. == Dzimuši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Tihomirs Oreškovičs]] (''Tihomir Orešković''), Horvātijas politiķis, uzņēmējs * [[12. janvāris]] — [[Sergejs Revins]] (''Сергей Николаевич Ревин''), Krievijas kosmonauts * [[18. janvāris]] — [[Aleksandrs Halifmans]] (''Александр Халифман''), Krievijas šahists * [[26. janvāris]] — [[Lenijs Ābrahamsons]] (''Lenny Abrahamson''), īru kinorežisors un scenārists * [[29. janvāris]] — [[Romariu]] (''Romário''), brazīliešu futbolists * [[31. janvāris]] — [[Jirki Jervilehto]] (''Jyrki Järvilehto''), somu autobraucējs === Februāris === * [[8. februāris]] — [[Hristo Stoičkovs]] (''Христо Стоичков''), bulgāru futbolists, treneris === Marts === * [[16. marts]] — [[Dens Cjiņmins]] (邓清明, ''Dèng Qīngmíng''), Ķīnas kosmonauts * [[26. marts]] — [[Maikls Imperioli]] (''Michael Imperioli''), amerikāņu aktieris * [[29. marts]] — [[Krasimirs Balakovs]] (''Красимир Балъков''), Bulgārijas futbolists === Aprīlis === * [[10. aprīlis]] — [[Pavels Filips]] (''Pavel Filip''), Rumānijas premjerministrs * [[24. aprīlis]] — [[Alesandro Kostakurta]] (''Alessandro Costacurta''), itāliešu futbolists === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Sergejs Staniševs]] (''Сергей Станишев''), bulgāru politiķis * [[6. maijs]] — [[Aleksandrs Skvorcovs]] (''Александр Александрович Скворцов''), Krievijas kosmonauts * [[16. maijs]] — [[Dženeta Džeksone]] (''Janet Jackson''), ASV dziedātāja * [[24. maijs]] — [[Eriks Kantonā]] (''Eric Cantona''), franču futbolists * [[26. maijs]] — [[Helēna Bonema Kārtere]] (''Helena Bonham Carter''), angļu aktrise === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Fors Gnasingbe]] (''Faure Gnassingbé''), Togo politiķis * [[13. jūnijs]] — [[Grigorijs Pereļmans]] (''Григо́рий Я́ковлевич Перельма́н''), krievu matemātiķis * [[14. jūnijs]] — [[Metjū Fokss]] (''Matthew Fox''), ASV aktieris * [[22. jūnijs]] — [[Emanuela Seiņē]] (''Emmanuelle Seigner''), franču aktrise * [[25. jūnijs]] — [[Dikembe Mutombo]] (''Dikembe Mutombo''), Kongo un ASV basketbolists (miris 2024. gadā) * [[30. jūnijs]] — [[Maiks Taisons]] (''Mike Tyson''), ASV bokseris === Jūlijs === * [[15. jūlijs]] — [[Džeisons Bonems]] (''Jason Bonham''), angļu mūziķis * [[17. jūlijs]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (miris 2026. gadā) === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Marks Blandels]] (''Mark Blundell''), britu autosportists * [[7. augusts]] — [[Džimijs Veilss]] (''Jimmy Wales''), ASV interneta uzņēmējs * [[14. augusts]] — [[Halle Berija]] (''Halle Berry''), ASV aktrise * [[27. augusts]] — [[Juhans Partss]] (''Juhan Parts''), Igaunijas politiķis * [[31. augusts]] — [[Ļuboslavs Penevs]] (''Любослав Пенев''), bulgāru futbolists === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Salma Hajeka]] (''Salma Hayek''), Meksikas / ASV aktrise ** [[Olivjē Panī]] (''Olivier Panis''), Francijas autosportists * [[17. septembris]] — [[Liu Bomins]] (劉伯明, ''Liú Bómíng''), Ķīnas kosmonauts * [[27. septembris]] : ** [[Džovanoti]] (''Jovanotti''), itāliešu dziedātājs ** [[Stefānija Vilsone]] (''Stephanie Wilson''), ASV kosmonaute * [[29. septembris]] — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas prezidents === Oktobris === * [[9. oktobris]] — [[Deivids Kemerons]] (''David Cameron''), britu politiķis * [[10. oktobris]] — [[Džai Džigans]] (翟志刚, ''Zhái Zhìgāng''), Ķīnas kosmonauts * [[21. oktobris]] — [[Daglass Hērlijs]] (''Douglas Hurley''), ASV kosmonauts * [[23. oktobris]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (miris 2026. gadā) * [[24. oktobris]]: ** [[Romāns Abramovičs]] (''Роман Абрамович''), krievu uzņēmējs ** [[Dzjins Haipens]] (景海鹏, ''Jǐng Hǎipéng''), Ķīņas kosmonauts * [[26. oktobris]] — [[Zlatko Daličs]] (''Zlatko Dalić''), horvātu futbolists un treneris * [[30. oktobris]] — [[Zorans Milanovičs]] (''Zoran Milanović''), Horvātijas prezidents, premjerministrs === Novembris === * [[10. novembris]] — [[Marks Vande Hei]] (''Mark Vande Hei''), ASV kosmonauts * [[23. novembris]] — [[Vinsents Kasels]] (''Vincent Cassel''), franču aktieris un kinorežisors === Decembris === * [[5. decembris]] — [[Patrīcija Kāsa]] (''Patricia Kaas''), franču dziedātāja * [[8. decembris]] — [[Šineida O'Konora]] (''Sinéad O'Connor''), īru dziedātāja un mūziķe (mirusi 2023. gadā) * [[21. decembris]]: ** [[Viljams Ruto]] (''William Ruto''), Kenijas prezidents ** [[Kīfers Saterlends]] (''Kiefer Sutherland''), Kanādas kinoaktieris == Miruši == * [[14. janvāris]] — [[Sergejs Koroļovs]] (''Сергей Павлович Королёв''), PSRS raķešbūves inženieris (dzimis 1907. gadā) * [[1. februāris]] — [[Basters Kītons]] (''Buster Keaton''), amerikāņu aktieris (dzimis 1895. gadā) * [[2. februāris]] — [[Luicens Egberts Jans Brauers]] (''Luitzen Egbertus Jan Brouwer''), nīderlandiešu matemātiķis (dzimis 1881. gadā) * [[15. februāris]] — [[Kamilo Torress Restrepo]] (''Camilo Torres Restrepo''), Kolumbijas katoļu mācītājs un marksistiskais kaujinieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. februāris]] — [[Hanss Hofmanis]] (''Hans Hofmann''), vācu izcelsmes ASV gleznotājs (dzimis 1880. gadā) * [[5. marts]] — [[Anna Ahmatova]] (''Анна Андреевна Ахматова''), krievu dzejniece (dzimusi 1889. gadā) * [[30. marts]] — [[Ervīns Piskators]] (''Erwin Piscator''), vācu teātra režisors (dzimis 1893. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Karlo Karra]] (''Carlo Carrà''), itāliešu gleznotājs (dzimis 1881. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Veine Tanners]] (''Väinö Tanner''), somu politiķis (dzimis 1881. gadā) * [[12. maijs]] — [[Fēlikss Šteiners]] (''Felix Steiner''), vācu karavīrs (dzimis 1896. gadā) * [[7. jūnijs]] — [[Hanss Arps]] (''Hans Arp''), elzasiešu mākslinieks (dzimis 1886. gadā) * [[30. jūnijs]] — [[Džuzepe Farina]] (''Giuseppe Farina''), Itālijas autosportists (dzimis 1906. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Montgomerijs Klifts]] (''Montgomery Clift''), amerikāņu aktieris (dzimis 1920. gadā) * [[24. augusts]] — ** [[Lao Še]] (老舍, ''Lǎo Shě''), mandžūru izcelsmes Ķīnas rakstnieks (dzimis 1899. gadā) ** [[Tadeušs Komorovskis]] (''Tadeusz Komorowski''), poļu ģenerālis (dzimis 1895. gadā) * [[29. augusts]] — [[Saijeds Kutbs]] (''سيد قطب'', ''Sayyid Qutb''), Ēģiptes islāma filozofs (dzimis 1906. gadā) * [[6. septembris]] — [[Mārgarita Sengere]] (''Margaret Sanger''), amerikāņu sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1879. gadā) * [[14. septembris]] — [[Džemals Girsels]] (''Cemal Gürsel''), 4. Turcijas prezidents (dzimis 1895. gadā) * [[21. septembris]] — [[Pols Reno]] (''Paul Reynaud''), franču politiķis (dzimis 1878. gadā) * [[28. septembris]] — [[Andrē Bretons]] (''André Bretoñ''), franču rakstnieks, sirreālisma teorētiķis (dzimis 1896. gadā) * [[10. oktobris]] — [[Šarlote Kūpere]] (''Charlotte Cooper''), britu tenisiste, pirmā olimpiskā čempione tenisā (dzimusi 1870. gadā) * [[2. novembris]] — [[Peters Debajs]] (''Peter Debye''), nīderlandiešu ķīmiķis (dzimis 1884. gadā) * [[12. decembris]] — [[Karls Ruberls]] (''Karl Ruberl''), austriešu peldētājs, divu olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1881. gadā) * [[15. decembris]] — [[Volts Disnejs]] (''Walt Disney''), ASV filmu producents, scenāriju autors, aktieris un animators (dzimis 1901. gadā) {{pg6}} {{Commons category|1966}} [[Kategorija:1966. gads| ]] 0c3l8jwspucd48y2xom41wpycln5j6e 0 72556 4488540 4425522 2026-06-30T17:44:32Z Miksteips 90078 4488540 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Iecava (nozīmju atdalīšana)|Iecava}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Iecava | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 260 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Iecava.jpg | image2 = Church in Iecava - Igors Jefimovs - Panoramio.jpg | image3 = Suur-Iecava mõis 22.JPG | image4 = Dartija.JPG | image5 = Iecava village 09.JPG | image6 = }} | image_caption = | image_shield = Iecavas pilsētas ģerbonis.svg | shield_link = Iecavas ģerbonis | shield_size = 75 | pushpin_map = Latvija#Bauskas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = {{dat|1492}} | established_title1 = Pilsētciemats | established_date1 = {{dat|1958}} | established_title2 = Ciems | established_date2 = {{dat|1990}} | established_title3 = Pilsēta | established_date3 = {{dat|2021}} | leader_title = Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Normunds Vāvers | area_total_km2 = 4.05 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2022 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3434 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5677 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 35 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 48 | longEW = E | elevation_m = 21 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | image_flag = Flag of Iecava.png | flag_link = Iecavas karogs }} '''Iecava''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Bauskas novads (2021)|Bauskas novadā]]. Pilsēta atrodas [[Zemgale|Zemgalē]], [[Iecava (upe)|Iecavas]] upes krastā, 21 km attālumā no novada centra [[Bauska]]s un 45 km attālumā no [[Rīga]]s autoceļu [[A7]], [[P92]] un [[P93]] krustojumā. Iedzīvotāju skaita ziņā tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|37. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. == Vēsture == Iecava pirmoreiz pieminēta 1492. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] izdevis dokumentu par Iecavas un [[Mežotnes pagasts|Mežotnes]] zemnieku pienākumiem pret [[Lieliecavas muiža|Lieliecavas muižu]] (''Groß-Eckau''). Attīstībā nozīmīgs bija [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] laiks no 1652. gada, kad apdzīvotā vieta kļuva par vietējās rūpniecības centru: tajā atradās vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu un vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā 19. (7.) jūlijā šeit notika [[Iecavas kauja]], kurā [[Napoleons|Napoleona]] Lielās armijas Prūšu korpuss sakāva Krievijas impērijas armiju. 19. gadsimtā Iecavā uzcēla skolu, pagasta namu, aptieku, miertiesas ēku, Amatnieku namu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. gadā nopostīja Iecavas muižas pili, palika tikai 43 mājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iecava.lv/lv/novads/vesture/ |title=Iecavas novada mājaslapa |access-date={{dat|2017|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171018061334/http://www.iecava.lv/lv/novads/vesture/ |archivedate={{dat|2017|10|18||bez}} }}</ref> 1925. gadā Iecavai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Par ievērojamu apdzīvotu vietu tā izveidojās pēckara gados pēc vairāku, lielākoties pārtikas rūpniecības, uzņēmumu uzcelšanas. 1958. gadā&nbsp;tai piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. Fabriku strādniekiem un viņu ģimenēm uzcēla daudzstāvu dzīvojamos namus, vidusskolu un bērnudārzus. Mūsdienu Iecavas pilsēta izveidojusies, saplūstot Iecavas pilsētciematam ar Dartiju, Rakmenti un Pārupi. 1972. gadā dibināta Iecavas putnu fabrika, kuru 1994. gadā pārveidoja par privātuzņēmumu "Balticovo". Kopš modernizācijas 2005.—2009. gadā fabrikā uztur gandrīz 1,5 miljonus dējējvistu; kopš 2013. gada notiek arī rapšu eļļas ražošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticovo.lv/lv/par-balticovo/par-mums/vesture/ |title=Balticovo :: Par mums :: Vēsture |access-date={{dat|2020|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190907073751/http://www.balticovo.lv/lv/par-balticovo/par-mums/vesture |archivedate={{dat|2019|09|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190907073751/http://www.balticovo.lv/lv/par-balticovo/par-mums/vesture |date={{dat|2019|09|07||bez}} }}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Iecavai piešķīra pilsētas statusu. <gallery> Attēls:Iecavas muiža Šturns 1661.jpg|Muižas skats 1661. gadā ([[Šturns|Šturna]] zīmējums) Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|Lieliecavas muižas kungu māja Attēls:Iecavas dzirnavas un baznīca 1901.jpg|Iecavas dzirnavas un baznīca (1901) Attēls:Iecava 1930. gados 01.png|Iecava 20. gadsimta 30. gados (plāns) </gallery> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|709 |1959|1655 |1970|3214 |1979|4819 |1989|6400 |2000|5928 |2011|5921 |2021|5505 }} == Saimniecība un kultūra == Lielākais darba devējs Iecavā ir a/s "[[Balticovo]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/balticovo/40003058863?l=LV |title=Akciju sabiedrība "Balticovo". Latvijas uzņēmumu datu bāze. |access-date={{dat|2019|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201201145714/https://company.lursoft.lv/balticovo/40003058863?l=LV }}</ref> Iecavā atrodas novada administratīvās iestādes, [[Iecavas vidusskola]], divi bērnudārzi, mūzikas skola, sporta skola,<ref>{{EncLP}}</ref> [[Iecavas luterāņu baznīca]] un [[Iecavas Svētā Antona Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]], kā arī vēl celtniecības stadijā esošā [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca. == Atsauces == {{atsauces}} {{Bauskas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Bauskas rajons}} {{Baldones rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Iecava| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] mfthych52je6x0ap9mkhksiaoycwtny 0 74252 4488764 4483635 2026-07-01T11:25:14Z Vylks 50297 4488764 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Lionels Mesi | image = Lionel-Messi-Argentina-2022-FIFA-World-Cup (cropped).jpg | caption = Lionels Mesi 2022. gadā | fullname = Lionels Andress Mesi Kučitīni<br />''Lionel Andrés Messi Cuccitini'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|6|24}} | birth_place = {{vieta|Argentīna|Rosario}} | height = 169<ref name="Profile: Lionel Andrés Messi"/> | position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[Maiami "Inter"]] | clubnumber = 10 | youthyears1 = 1992—1995 | youthclubs1 = {{flaga|Argentīna}} ''Grandoli'' | youthyears2 = 1995 | youthclubs2 = {{flaga|Argentīna}} ''[[Club Atlético Central Córdoba|Central Córdoba]]'' | youthyears3 = 1995—2000 | youthclubs3 = {{fk|Newell's Old Boys}} | youthyears4 = 2000—2003 | youthclubs4 = {{fk|Barcelona}} | years1 = 2003—2004 | clubs1 = {{fk|Barcelona}} C | caps1 = 10 | goals1 = 5 | years2 = 2004—2005 | clubs2 = {{fk|Barcelona}} B | caps2 = 22 | goals2 = 6 | years3 = 2004—2021 | clubs3 = {{fk|Barcelona}} | caps3 = 520 | goals3 = 474 | years4 = 2021—2023 | clubs4 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Saint-Germain]]'' | caps4 = 58 | goals4 = 22 | years5 = 2023— | clubs5 = {{flaga|USA}} [[Maiami "Inter"]] | caps5 = 71 | goals5 = 64 | pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | nationalyears1 = 2004—2005 | nationalteam1 = {{flaga|Argentīna}} Argentīna U20 | nationalcaps1 = 18 | nationalgoals1 = 14 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalteam2 = {{flaga|Argentīna}} Argentīna U23 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2005— | nationalteam3 = {{fb|Argentina}} | nationalcaps3 = 202 | nationalgoals3 = 123 | ntupdate = {{dat|2026|07|1|SK|bez}} | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[futbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Argentīna}}}} {{MedalCompetition|FIFA Pasaules kauss}} {{MedalSilver|[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlija 2014]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalGold|[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Katara 2022]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|futbols]]}} {{MedalCompetition|''Copa América''}} {{MedalSilver|[[2007. gada Copa América|Venecuēla 2007]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalSilver|[[2015. gada Copa América|Čīle 2015]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalSilver|[[2016. gada Copa América|ASV 2016]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalGold|[[2021. gada Copa América|Brazīlija 2021]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalCompetition|FIFA Pasaules kauss jauniešiem}} {{MedalGold|[[2005. gada FIFA Pasaules kauss jauniešiem|Nīderlande 2005]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} }} '''Lionels Andress Mesi Kučitīni'''{{efn|Kučitīni ir Lionela mātes uzvārds; spāņu valodas pasaulē bieži lieto gan tēva, gan mātes uzvārdu}} ({{val|es|Lionel Andrés Messi Cuccitini}},<ref name="transfermarkt"/> {{izrunā|ljoˈnel anˈdɾes ˈmesi}}; dzimis {{dat|1987|6|24}}), plaši zināms arī kā '''Leo''', ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], kas spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2023. gada jūlija pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] klubu [[Maiami "Inter"]]. Mesi bieži tiek dēvēts par pasaules labāko futbolistu.<ref name="Telegraph 2016"/> Viņš ir ieguvis astoņas [[Zelta bumba]]s, un ir vienīgais futbolists vēsturē, kurš to paveicis četrus gadus pēc kārtas, kā arī sešas reizes ieguvis [[Eiropas Zelta zābaks|Zelta zābaku]]. 17 sezonas Mesi ir pavadījis ''[[FC Barcelona]]''. Ar ''FC Barcelona'' Mesi ir izcīnījis kopā 35 trofejas — desmit reizes ir triumfējis [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionātā]], četras reizes [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], septiņas reizes [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] izcīņā, astoņas reizes [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausa]] izcīņā, trīs reizes [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa]] izcīņā, un trīs reizes [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] izcīņā. Mesi pieder arī rekordi visvairāk gūto vārtu ziņā [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionātā]] (474), visvairāk gūtie vārti vienā [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionāta]] sezonā (50), klubu futbola sezonā (73), kalendārajā gadā (91), kā arī visvairāk rezultatīvas piespēles (192) [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionātā]] un ''[[Copa América]]'' turnīrā (17). Kopumā viņš ir guvis vairāk nekā 800 vārtus, pārstāvot klubu un nacionālo izlasi. 2008. gadā 21 gada vecumā Mesi tika nominēts [[Zelta bumba]]s un [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolista]] balvai. Nākamajā, 2009. gadā, viņš ieguva gan [[2009. gada Zelta bumba|Zelta bumbu]], gan FIFA Gada futbolista titulu. Viņš bija pēdējais, kas ieguva šīs balvas. Pēc tam tika izveidota [[FIFA Zelta bumba]]s balva, un Mesi to ieguva trīs gadus pēc kārtas&nbsp;— 2010., 2011. un 2012. gadā. Mesi pēc 2010.—2011. gada sezonas ieguva arī [[UEFA Best Player in Europe Award|UEFA Eiropas labākā spēlētāja balvu]]. 24 gadu vecumā Mesi kļuva par futbolistu, kas guvis visvairāk vārtu kluba ''[[FC Barcelona]]'' labā. 25 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko futbolistu, kas [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmajā divīzijā]] guvis 200 vārtus. [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]] Mesi ir visu laiku rezultatīvākais izlases spēlētājs. Viņš ir guvis 98 vārtus. Jauniešu līmenī viņš ar Argentīnas U20 izlasi ir uzvarējis [[2005. gada FIFA Jauniešu čempionāts|2005. gada FIFA Jauniešu čempionātā]]. [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] kļuva par olimpisko čempionu. Lionels Mesi ir salīdzināts ar [[Djego Maradona|Djego Maradonu]], un pats Maradona viņu ir nosaucis par savu "pēcnācēju".<ref name="chinadaily"/> [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]] Mesi kļuva par jaunāko Argentīnas spēlētāju, kas ir ne tikai spēlējis izlasē, bet arī guvis vārtus. Nākamajos trijos FIFA Pasaules kausos Mesi bija izlases kapteinis. [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] Mesi ar Argentīnas izlasi kļuva par Pasaules kausa ieguvējiem, finālā pārspējot [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]]. == Dzīves sākums == Mesi ir dzimis {{dat|1987|6|24||bez}} [[Rosario]]. Viņš bija trešais no četriem Horhes Mesi (''Jorhe Messi'') un Selijas Kuksitini (''Celia Cuccittini'') bērniem. Tēvs bija [[tērauds|tērauda]] rūpnīcas vadītājs, bet māte strādāja [[magnēts|magnētu]] ražošanas fabrikā. Mesi tēvam ir [[itāļi|itāļu]] un [[spāņi|spāņu]] senči, bet mātes senči galvenokārt ir itāļi. Jau pavisam mazs būdams, spēlēja futbolu kopā ar vecākajiem brāļiem Rodrigo un Matiasu, kā arī ar brālēniem Maksimiljano un Emanuelu Bjankuči (abi brālēni vēlāk kļuva par profesionāliem futbolistiem). Četru gadu vecumā Mesi sāka spēlēt vietējā futbola skolā ''Club Abanderado Grandoli''. 1995. gadā dažas spēlēs nospēlēja ''[[Club Atlético Central Córdoba|Central Córdoba]]'' bērnu komandā,<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.101greatgoals.com/blog/new-video-emerges-of-lionel-messi-playing-for-central-cordoba-aged-8/ | title= New video emerges of Lionel Messi playing for Central Cordoba aged 8 | publisher= 101greatgoals.com | language= en | accessdate= 2018-06-21 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190220235950/https://www.101greatgoals.com/blog/new-video-emerges-of-lionel-messi-playing-for-central-cordoba-aged-8/ | archivedate= 2019-02-20 }}</ref> bet pēc tam pārgāja uz ''[[Newell's Old Boys]]'' bērnu komandu.<ref name=Williams>{{Tīmekļa atsauce | author = Richard Williams | url = http://football.guardian.co.uk/championsleague200506/story/0,,1716846,00.html | publisher = The Guardian | title = Messi has all the qualities to take world by storm | accessdate = 2008-05-03 | date = 2006-02-24}}</ref> 11 gadu vecumā viņam diagnosticēja [[augšanas hormona trūkums|augšanas hormona trūkumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://worldsoccer.about.com/od/soccerprofiles/p/lionelmessi.htm | title = Lionel Messi | publisher = worldsoccer.about.com | accessdate = 2008-05-03 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090124161737/http://worldsoccer.about.com/od/soccerprofiles/p/lionelmessi.htm | archivedate = 2009-01-24 }}</ref> ''[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]'' izrādīja interesi par Mesi progresu, bet nevarēja atļauties maksāt par viņa ārstēšanu 900 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] mēnesī.<ref name="mission">{{Ziņu atsauce | url = http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/european_football/article3779961.ece | work = The Times | title = Lionel Messi on a mission | last = Hawkey | first = Ian | date = 20 April 2008 | accessdate = 30 May 2009 | location = London | archive-date = {{dat|2008|08|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080830020412/http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/european_football/article3779961.ece }}</ref> Tajā laikā Argentīnā bija [[ekonomiskā krīze]]. Mesi tēvam bija radinieki [[Katalonija|Katalonijā]], un tādēļ viņš saskatīja iespēju dēlu ārstēt Spānijā. 2000. gada septembrī Mesi tēvs piedāvāja futbola klubam ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' pārbaudīt viņa dēla futbola prasmes. ''Barcelona'' sporta direktors [[Carles Rexach|Karless Reksačs]] bija sekojis līdzi Mesi izaugsmei un uzreiz gribēja slēgt līgumu,<ref name=fifa.com/> apmaksājot medicīniskos izdevumus, ja viņš vēlētos sākt dzīvi [[Spānija|Spānijā]],<ref name=Williams/> bet direktoru padome vilcinājās (tajā laikā Eiropas klubiem nebija ierasts slēgt līgumu ar tik jaunu ārzemju spēlētāju). 2001. gada februārī Mesi ģimene pārcēlās uz dzīvi Spānijā. Viņi atrada dzīvokli netālu no futbola kluba ''Barcelona'' stadiona ''[[Camp Nou]]''. Pirmajā gadā Mesi futbolu nespēlēja daudz, jo ārzemnieki nevarēja spēlēt jauniešu komandā, kā arī līdz galam nebija sakārtots jautājums par pāreju no ''Newell's Old Boys'' uz ''Barcelona''. Drīz vien māte ar brāļiem un jaunāko māsu Mariju Solu (''María Sol'') pārcēlās atpakaļ uz Argentīnu, bet Lionels kopā ar tēvu palika Barselonā. Gadu vēlāk, 2002. gada februārī, pēc [[Spānijas Futbola federācija]]s lēmuma Mesi beidzot varēja pilntiesīgi spēlēt futbola kluba ''Barcelona'' jauniešu komandā.<ref name=fifa.com>{{Ziņu atsauce | url= http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=107/edition=248388/news/newsid=103182.html | title= The new messiah | publisher= FIFA.com | date= 5 March 2006 | accessdate= 2006-07-25 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131225005810/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=107/edition=248388/news/newsid=103182.html | archivedate= 2013-12-25 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131225005810/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=107/edition=248388/news/newsid=103182.html |date=2013-12-25 }}</ref> Jau pirmajā pilnajā sezonā (2002.-2003. gada sezonā) Mesi bija rezultatīvākais futbolists jauniešu līgā. Viņš 30 spēlēs bija guvis 36 vārtus. Sezonas beigās Mesi saņēma pirmo uzaicinājumu no kāda cita kluba. Par viņu interesi izrādīja Anglijas Premjerlīgas klubs ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Viņš to noraidīja, bet Mesi biedri jauniešu komandās [[Sesks Fabregass]] un [[Žerārs Pikē]] pieņēma Anglijas klubu uzaicinājumus. == ''FC Barcelona'' == === 2003—2005: tikšana pirmajā komandā === [[Attēls:Leo messi barce 2005.jpg|thumbnail|175px|Mesi 2005. gadā, spēlējot pret futbola klubu ''[[Málaga CF|Málaga]]'']] 2003.—2004. gada sezonā, kas bija ceturtā sezona kluba ''Barcelona'' sistēmā, Mesi strauji progresēja, ejot cauri vairāku līmeņu komandām. Divu sezonu laikā viņš bija piecās dažādas komandās. Vispirms viņš startēja pusaudžu komandā ''Barcelona Juveniles B''. Pirmssezonas starptautiskajos turnīros viņš tika atzīts par labāko spēlētāju. Pēc tam viņš nospēlēja tikai vienu oficiālo spēli šajā komandā, un tika paaugstināts uz spēcīgāko pusaudžu komandu ''Barcelona Juveniles A''. Šajā komandā 11 līgas spēlēs guva 18 vārtus. Savu pirmo neoficiālo spēli ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' pirmajā komandā Mesi aizvadīja draudzības spēlē pret [[Žuzē Mouriņu]] vadīto klubu ''[[FC Porto]]'' 2003. gada 16. novembrī (būdams 16 gadus un 145 dienas vecs). Lai gūtu papildus pieredzi, Mesi {{dat|2003|11|29||bez}} sāka spēlēt futbola kluba ''Barcelona'' trešajā komandā ''Barcelona C'', kas piedalījās Spānijas ceturtā līmeņa futbola čempionātā (''[[Tercera División]]'') 5. grupā. Viņš palīdzēja futbola klubam ''Barcelona C'' saglabāt vietu šajā līmenī, desmit spēlēs gūstot piecus vārtus. {{dat|2004|2|4||bez}} tika parakstīts pirmais profesionālais līgums, kas paredzēja, ka Mesi būs kluba ''Barcelona'' īpašumā līdz 2012. gadam, kā arī 30 miljonus [[eiro]] lielu izpirkšanas naudu. Mēnesi vēlāk, 6. martā, debitēja futbola kluba ''Barcelona B'' sastāvā. Automātiski izpirkšanas nauda paaugstinājās uz 80 miljoniem eiro. Šajā sezonā Mesi spēlēja piecas spēles komandas ''Barcelona B'' sastāvā, bet šajās spēlēs vārtus neguva. Sezonas beigās atgriezās komandā ''Juveniles B'', palīdzot tiem uzvarēt jauniešu čempionātā. 2004.—2005. gada sezonā Mesi bija garantēta vieta komandas ''Barcelona B'' sākumsastāvā. 17 spēlēs viņš guva sešus vārtus. 2004. gada 16. oktobrī (17 gadu un 114 dienu vecumā), viņš debitēja oficiālā futbola kluba ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' spēlē pret ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', kļūstot par trešo jaunāko spēlētāju, kas spēlējis ''Barcelona'' sastāvā un jaunāko spēlētāju, kas spēlējis ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' (rekordu pārspēja viņa komandas biedrs [[Bojans Krkičs]] 2007. gada septembrī).<ref>[http://home.skysports.com/worldcup/player.aspx?plid=46165&clid=632 Sky Sports | Football | Internationals | Argentina]{{Novecojusi saite}}</ref> Savus pirmos vārtus viņš guva pret ''[[Alvasetes "Balompie"|Albacete Balompié]]'' 2005. gada 1. maijā, būdams 17 gadus, 10 mēnešus un 7 dienas vecs, kļūstot par jaunāko spēlētāju, kas guvis vārtus ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' spēlē ''FC Barcelona'' labā (līdz 2007. gadam, kad atkal Krkičs laboja šo rekordu, gūstot vārtus pēc paša Mesi piespēles).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.fcbarcelona.com/web/english/noticies/futbol/temporada07-08/10/n071016101878.html | title = Meteoric rise in three years | accessdate = 2008-05-03 | publisher = fcbarcelona.com | archive-date = 2011-09-06 | archive-url = https://web.archive.org/web/20110906093707/http://www.fcbarcelona.com/web/english/noticies/futbol/temporada07-08/10/n071016101878.html }}</ref> Šajā sezonā, nākot uz maiņu, Mesi piedalījās 9 futbola kluba ''Barcelona'' spēlēs, ieskaitot [[UEFA Čempionu līga]]s spēli pret Ukrainas futbola klubu ''[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]''. Pret futbola klubu ''Albacete Balompié'' gūtie vārti bija vienīgie šajā sezonā. === 2005—2008: nostiprināšanās sākumsastāvā === {{dat|2005|6|24||bez}} noslēdza jaunu līgumu ar futbola klubu ''Barcelona'' līdz 2010. gadam, kas bija par diviem gadiem īsāks nekā iepriekšējais līgums, toties izpirkšanas nauda bija pieaugusi līdz 150 miljoniem eiro. Itālijas futbola klubs ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'' vēlējās Mesi izīrēt, bet cits itāļu klubs ''[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]'' par šo summu vēlējās Mesi iegādāties, kā arī viņam piedāvāja trīsreiz lielāku atalgojumu. Šo piedāvājumu Mesi noraidīja. Toreizējais futbola kluba ''Barcelona'' prezidents [[Hoans Laporta]] vēlāk teica, ka tā ir bijusi vienīgā reize, kad tik tiešām Spānijas klubs varēja zaudēt Mesi. 16. septembrī Mesi atkal noslēdza jaunu līgumu ar futbola klubu ''Barcelona'', bet šoreiz līdz 2014. gadam. [[Attēls:Lionel Messi Barca training.jpg|thumbnail|left|Mesi futbola kluba ''Barcelona'' treniņā 2006. gadā]] Juridisko jautājumu kārtošanas dēļ Mesi sezonas sākumā nespēlēja. {{dat|2005|9|26||bez}} [[Spānijas Futbola federācija]] Mesi piešķīra [[Spānija]]s pilsonību. Spānijā ir ārzemnieku (ne [[Eiropas Savienība]]s) spēlētāju ierobežojums uz laukuma spēles laikā. Iegūstot Spānijas pilsonību, Mesi tika laists uz laukuma biežāk, jo treneriem vairs nebija jāizšķiras viņu atstāt rezervē, lai laukumā laistu citus ārzemniekus. Mesi valkāja 19. numuru. Agri vien Mesi izveidoja bīstamu kluba ''Barcelona'' uzbrukuma trio kopā ar [[Ronaldiņu]] un [[Samuels Eto'o|Samuelu Eto'o]]. Mesi devās starta sastāvā jau vairākās nozīmīgās spēlēs, piemēram, pirmajā tās sezonas ''[[El Clásico]]'', Čempionu līgas spēlē pret Anglijas klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Pēc tam, kad bija nospēlējis 25 spēles un guvis 8 vārtus, Mesi guva traumu (traumēta [[paceles cīpsla]]) un izlaida sezonas beigas. 2006.—2007. gada sezonā Mesi kļuva par vienu no labākajiem futbolistiem pasaulē. Dažādu sacensību 36 spēlēs guva 17 vārtus. Arī šajā sezonā Mesi guva traumu; {{dat|2006|11|12||bez}} viņš guva [[pēda]]s kaulu (''[[metatarsus]]'') lūzumu, kas neļāva spēlēt trīs mēnešus. Viņš atgriezās uz [[2006.—2007. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas astotdaļfināla]] spēlēm, kad futbola klubs ''Barcelona'' cīnījās ar Anglijas klubu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. Tomēr Spānijas klubs piekāpās Anglijas klubam divu spēļu summā ar 2:2 (zaudēja, jo ''Liverpool'' izbraukumā iesita vairāk vārtus nekā ''Barcelona'' izbraukumā). Toties Spānijas čempionātā Mesi sezonas izskaņā 13 spēlēs guva 11 vārtus (visa čempionāta laikā guva 14 vārtus). {{dat|2007|3|10||bez}} Mesi guva ''[[hat-trick]]'' kārtējā ''El Clásico'' spēlē. To neviens nebija paveicis 12 gadus. Martā viņš parakstīja arī jaunu līgumu, kurā pieauga Mesi atalgojums. Lionelu Mesi sāka salīdzināt ar citu argentīniešu futbola zvaigzni [[Djego Maradona|Djego Maradonu]], un pats Maradona viņu ir nosaucis par savu "pēcnācēju".<ref name="chinadaily"/> {{dat|2007|4|18||bez}} [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] pusfināla spēlē pret ''[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]'' guva līdzīgus vārtus, kā Maradona [[Argentīna—Anglija (1986. gada FIFA Pasaules kauss)|Argentīnas un Anglijas spēlē 1986. gada FIFA Pasaules kausā]]. Šie Maradonas gūtie vārti ir atzīti par "Gadsimta vārtiem". 2007. gadā [[Ronaldiņu]] zaudēja formu, un par jauno futbola kluba ''Barcelona'' līderi kļuva 20 gadus vecais Lionels Mesi. Spānijas plašsaziņas līdzekļi Mesi sāka saukt par "Mesiju". 2007. gada izskaņā Mesi žurnālistu balsojumā ieņēma trešo vietu cīņā par [[2007. gada Zelta bumba|2007. gada Zelta bumbu]] (piekāpās [[Kaka (futbolists)|Kakam]] un [[Krištianu Ronaldu]]). Savukārt futbola izlašu treneru un kapteiņu balsojumā par [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolistu]] ieguva otro vietu (piekāpās tikai Kakam). 2007.—2008. gada sezona nebija pilnvērtīga, jo {{dat||12|15||bez}} viņš atkal traumēja paceles cīpslu. Atkal atgriezās [[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas astoņdaļfinālā]], šoreiz pret Skotijas klubu ''[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]''. Pirmajā spēlē pret viņiem guva divus vārtus. {{dat|2008|3|4||bez}}, atbildes spēlē pret ''Celtic'', atkal guva traumu. Pēc tam kluba treneris [[Franks Reikārds]] tika kritizēts par lēmumu Mesi sūtīt laukumā, jo kluba ārsti bija brīdinājuši, ka nevajadzētu Mesi laist laukumā. Sezonu ''Barcelona'' noslēdza bez trofejām: Čempionu līgā pusfinālā piekāpās Anglijas klubam ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', bet Spānijas čempionātā ieņēma trešo vietu. Pēc divām neveiksmīgām sezonām, futbola klubs ''Barcelona'' pārtrauca sadarbību ar galveno treneri Reikārdu un formu zaudējušo [[Ronaldiņu]]. Pēc Ronaldiņu došanās prom, Mesi sāka spēlēt ar 10. numuru uz krekla. 2008. gada jūlijā Mesi parakstīja jaunu līgumu, kas paredzēja viņam gada algu 7,8 miljonu [[eiro]] apmērā. Mesi kļuva par futbola kluba ''Barcelona'' apmaksātāko spēlētāju. Neskatoties uz kluba neveiksmēm un traumām, Mesi balsojumā par [[2008. gada Zelta bumba|2008. gada Zelta bumbu]] palika otrais, arī FIFA Gada futbolista noskaidrošanā bija otrais. Abos balsojumos palika aiz [[Krištianu Ronaldu]]. === 2008—2012: Gvardiolas ēra === [[Attēls:039 men at work UEFA 2009, Rome.jpg|thumbnail|Mesi uzbrukumā pret ''Manchester United'' 2009. gada Čempionu līgas finālā]] Par jauno kluba galveno treneri kļuva bijušais ''Barcelona'' kapteinis [[Hoseps Gvardiola]]. 2008.—2009. gada sezona bija Mesi pirmā pilnā sezona, jo iztika bez traumām. 51 spēlē viņš guva 38 vārtus, un kopā ar tā laika ''Barcelona'' spēlētājiem [[Samuels Eto'o|Samuelu Eto'o]] un [[Tjerī Anrī]] guva 100 vārtus. Pie Gvardiolas Mesi galvenokārt bija labās malas uzbrucējs. 2009. gada maijā pirmo reizi spēlēja [[uzbrucējs (futbols)|viltus deviņnieka]] pozīcijā. Šajā sezonā Mesi kļuva par Spānijas čempionu, uzvarēja [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausā]], kā arī ieguva [[2008.—2009. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] kausu, finālspēlē ar 2:0 uzvarot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Čempionu līgā guva 9 vārtus, kļūstot par jaunāko futbolistu, kas vienā Čempionu līgas sezonā iesitis visvairāk vārtus. {{dat|2009|9|18||bez}} Mesi atkal parakstīja jaunu līgumu ar ''Barcelona'', kas paredzēja, ka Mesi būs kluba īpašumā līdz 2016. gadam, izpirkšanas maksa tika palielināta līdz 250 miljoniem eiro, bet gada atalgojums pieauga līdz 12 miljoniem eiro. Jaunās 2009.—2010. gada sezonas sākumā ''Barcelona'' ieguva arī [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausu]] un [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], kā arī vēlāk — [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]]. Gada izskaņā Mesi ieguva [[2009. gada Zelta bumba]] un kļuva par [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolistu]]. {{nepilnīga sadaļa}} {{dat|2012|3|20||bez}} guva trīs vārtus spēlē pret ''[[Granada CF|Granada]]'' un kļuva par visu laiku visvairāk vārtu guvušo spēlētāju ''Barcelona'' sastāvā. Viņš pārspēja [[Sesars Rodrigess|Sesara Rodrigesa]] (''César Rodríguez'') rekordu, kurš ''Barcelona'' sastāvā ir guvis 232 vārtus. Sesars to paveica 354 spēlēs, bet Mesi to pašu paveica 314 spēlēs. {{dat|2012|4|27||bez}} ''Barcelona'' galvenais treneris Gvardiola paziņoja, ka pēc sezonas beigām viņš dodas prom no komandas. === 2012—2021: pēc Gvardiolas ēras === {{dat|2012|12|9||bez}} Lionels Mesi spēlē pret ''[[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]]'' guva 86. vārtus kalendārajā gadā, pārspējot [[Gerds Millers|Gerdam Milleram]] piederošo [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://www.guinnessworldrecords.com/news/2012/12/barcelona-star-lionel-messi-sets-new-goalscoring-record-46285/ | title= Barcelona star Lionel Messi sets new goal-scoring record | publisher= Guinness World Records News | date= 2012. gada 10. decembris | accessdate= 2018. gada 5. jūlijā | language= en}}</ref> Gerds Millers 1972. gadā guva 85 vārtus. Līdz kalendārā gada beigām Mesi guva 91 vārtu (79 vārtus guva ''Barcelona'' kluba rindās, bet atlikušos 12 vārtus guva Argentīnas izlases sastāvā). {{dat|2013|1|7||bez}} ceturto gadu pēc kārtas saņēma [[FIFA Zelta bumba|FIFA Zelta bumbu]]. [[Attēls:Leo Messi (cropped).jpg|thumbnail|175px|Mesi 2014. gadā, atzīmējot vārtu guvumu]] {{dat|2013|3|2||bez}} kārtējā ''[[El Clásico]]'' spēlē viņš guva 18. vārtus šajā savstarpējā duelī, panākot šajā radītājā tā brīža līderi [[Alfredo di Stefano]]. {{dat|2013|3|9||bez}} guva vārtus 17 profesionālas līgas spēlēs pēc kārtas, un līdz ar to kļuva par šī radītāja līderi. Šis rekords iepriekš piederēja kluba ''[[Hožovas "Ruch"|Ruch Chorzów]]'' 1930. gadu futbolistam [[Teodors Petereks|Teodoram Peterekam]]. Trīs dienas vēlāk, 12. martā, [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē pret ''[[AC Milan]]'' guva 58. vārtus šajā turnīrā un kļuva par turnīra visu laiku visvairāk vārtus guvušo spēlētāju, apsteidzot [[Rūds van Nistelrojs|Rūdu van Nistelroju]]. 11. maijā kluba ''Barcelona'' kreklā ieguva sesto Spānijas čempiona titulu. Mesi sezonas laikā bija guvis 46 vārtus un ieguva [[Eiropas Zelta zābaks|Zelta zābaku]], kļūstot par pirmo spēlētāju, kas to ir ieguvis trīs reizes. {{dat|2013|8|28||bez}} Mesi sesto reizi ''Barcelona'' sastāvā izcīnija [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausu]]. {{dat|2014|3|23||bez}} Mesi guva trīs vārtus ''El Clásico'' spēlē un apsteidza [[Alfredo di Stefano]] gūto vārtu skaita ziņā šajā duelī. Ar šiem vārtiem Mesi panāca otrajā vietā visu laiku rezultatīvāko [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta]] vārtu guvēju [[Hugo Sančess|Hugo Sančesu]], kas no 1981. līdz 1994. gadam Spānijas čempionātos bija guvis 234 vārtus. {{dat|2014|11|22||bez}} Mesi panāca arī rezultatīvāko Spānijas čempionātu spēlētāju [[Telmo Sarra|Telmo Sarru]] un kļuva par Spānijas čempionātos visu laiku visvairāk vārtu guvušo futbolistu. Sarra no 1940. līdz 1955. gadam Spānijas čempionātu spēlēs bija guvis 251 vārtu. Trīs dienas vēlāk, 25. novembrī, Mesi spēlē pret Kipras klubu [[Nikosijas APOEL|APOEL]] kļuva arī par Eiropas klubu dažādu kausu kopvērtējuma rezultatīvāko futbolistu, gūstot 74 vārtus. Decembrī Mesi kļuva arī par visu laiku rezultatīvāko [[Barselona]]s derbija (''Barcelona'' un ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'') futbolistu. {{dat|2015|1|24||bez}} Mesi guva 20. vārtus Spānijas čempionātā un kļuva par pirmo futbolistu, kas vismaz divdesmit vārtus ir guvis 7 sezonas pēc kārtas. Sešās sezonās pēc kārtas (no 1958./1959. līdz 1963./1964. sezonai) vismaz 20 vārtus ir iesitis [[Ferencs Puškāšs]]. 15. februārī Lionels Mesi iedeva 106. rezultatīvo piespēli Spānijas čempionātos un kļuva par visu laiku labāko rezultatīvo piespēļu devēju Spānijas čempionātos. 17. maijā pēc spēles ar ''[[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]]'' Mesi un viņa komanda ''Barcelona'' kļuva par Spānijas čempioniem. 30. maijā, finālspēlē uzvarot ''[[Bilbao "Athletic"|Athletic Club]]'' ar 3:1, tika iegūts arī [[Spānijas Karaļa kauss]]. 6. jūnijā tika uzvarēts [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgā]], finālspēlē ar 3:1 pieveicot itāļu klubu ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]''. Ar 10 vārtiem un kopā ar [[Neimars|Neimaru]] un [[Krištianu Ronaldu]] kļuva par tās sezonas Čempionu līgas labāko vārtu guvēju. {{dat|2015|8|11||bez}} Mesi ar komandu trešo reizi izcīnīja [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. 27. augustā tika atzīts par [[UEFA Gada futbolists|UEFA Gada futbolistu]]. {{dat|2015|12|20||bez}} [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] finālspēlē pret Argentīnas ''[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]'' Mesi guva pirmos spēles vārtus un ''Barcelona'' uzvarēja ar rezultātu 3:0, līdz ar to kalendārā gada laikā ''Barcelona'' ieguva piekto trofeju. {{dat|2016|1|11||bez}} Mesi piekto reizi ieguva [[FIFA Zelta bumba|FIFA Zelta bumbu]] (vienu reizi šo apbalvojumu ir ieguvis ar nosaukumu [[Zelta bumba]]). 17. februārī kļuva par pirmo futbolistu, kas Spānijas čempionāta spēlēs ir guvis 300 vārtus. 2016.—2017. gada sezonu Mesi iesāka ar uzvaru Spānijas Superkausā, kur viņš [[Andress Injesta|Andresa Injestas]] savainojuma laikā bija komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. {{Dat|2016|11|1|5=bez}} [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē pret [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] Mesi guva savus 54. vārtus Čempionu līgā, tādējādi kopējo vārtu ziņā apsteidzot [[Rauls Gonsaless|Raulu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/watch-lionel-messi-score-to-pass-raul-for-most-goals-in-the-ucl-group-stage|title=Watch Lionel Messi score to pass Raul for most goals in the UCL group stage|website=FOX Sports|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> Gadu Mesi pabeidza ar kopā 51 vārtu guvumu, padarot viņu par gada labāko vārtu guvēju Eiropā. {{Dat|2017|4|23|5=bez}} Mesi guva divus vārtus 3—2 uzvarā pret ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''. Viņa uzvaras vārti kompensācijas laikā bija viņa 500 vārti ''Barcelona'' kreklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/barcelona/story/3106811/lionel-messi-scores-500th-goal-for-barcelona-against-real-madrid|title=Messi nets 500th goal for Barcelona|website=ESPN.com|access-date=2021-08-11|date=2017-04-23|language=en}}</ref> Šie vārtu guvums ieguva atpazīstamību pēc tā, kā Mesi tos svinēja — ar savu vārdu un numuru nostājoties pretī ''Real Madrid'' faniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|website=MARCA in English|access-date=2021-08-11|date=2017-04-24|language=en}}</ref> Sezonu Mesi noslēdza ar ceturto [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaku]] savā karjerā. {{Dat|2017|10|18|5=bez}} Čempionu līgas spēlē pret [[Grieķija]]s komandu [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|''Olympiacos'']] Mesi guva savus 100 vārtus [[UEFA]] sacensībās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/41624714|title=Messi marks European century in Barca win|work=BBC Sport|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> 25. novembrī Mesi noslēdza jaunu līgumu, paturot viņu Barselonā līdz 2020.—2021. gada sezonai. Viņa izpirkuma maksa bija 700 miljoni [[eiro]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/732507/lionel-messi-signs-new-deal-through-202021-season|title=Lionel Messi signs new deal through 2020/21 season|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> Sezonas beigās Mesi devīto reizi kļuva par Spānijas čempionu. 2018.—2019. gada sezonā Mesi kļuva par pilnvērtīgu komandas kapteini, pēc [[Andress Injesta|Andresa Injestas]] aiziešanas no kluba.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/43279527|title=Barcelona 1-0 Atletico Madrid|work=BBC Sport|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> Sezonu Mesi noslēdza ar desmito ''[[La Liga]]'' titulu, kā arī izstāšanos Čempionu līgas pusfinālā pret [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un zaudējumu [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] finālā pret ''[[Valencia CF]]''. {{Dat|2019|9|23|5=bez}} Mesi ieguva [[FIFA]] labākā spēlētāja balvu, kā arī 2. decembrī savu sesto ''[[Ballon d'Or]]''. {{Dat|2020|8|15|5=bez}} UEFA Čempionu līgas pusfināla spēlē [[Lisabona|Lisabonā]], kurā ''Barcelona'' zaudēja 8—2 pret [[Minhenes "Bayern"|''Bayern Munich'']], Mesi piedzīvoja savu lielāko zaudējumu kā spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/sport/football/lionel-messi-s-heaviest-defeats-barcelona-s-8-2-loss-to-bayern-is-star-s-worst-by-some-way-1.1063827|title=Lionel Messi's heaviest defeats: Barcelona's 8-2 loss to Bayern is star's worst by some way|website=The National|access-date=2021-08-11}}</ref> {{Dat|2021|5|16|5=bez}} spēlē pret [[Bigo "Celta"|''Celta Vigo'']] Mesi guva savus pēdējos vārtus ''Barcelona'' kreklā. Mesi astoto reizi kļuva par ''La Liga'' labāko vārtu guvēju. Tā bija arī piektā reize pēc kārtas, kad Mesi sezonu noslēdz kā līgas labākais vārtu guvējs, panākot [[Alfredo di Stefano]] un [[Ugo Sančess|Ugo Sančesu]], kuri ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' sastāvā bija četras reizes pēc kārtas kļuvuši par labākajiem vārtu guvējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://consent.yahoo.com/v2/collectConsent?sessionId=3_cc-session_89da7676-2503-4ac0-967a-b4f9af1ab756|title=Yahoo is now a part of Verizon Media|website=consent.yahoo.com|access-date=2021-08-11|archive-date=2021-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210811082844/https://consent.yahoo.com/v2/collectConsent?sessionId=3_cc-session_89da7676-2503-4ac0-967a-b4f9af1ab756}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Mesi kļuva par brīvo aģentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/messi-free-agent-barcelona-contract-expires/6oic4yrrw62d1mcffybvao1qi|title=Messi officially becomes a free agent as superstar's Barcelona contract expires {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2021-08-11}}</ref> Sarunas ar ''Barcelona'' bija sarežģītas, kluba finansiālās situācijas dēļ. 5. augustā ''Barcelona'' paziņoja, ka, ''La Liga'' noteikumu dēļ, Mesi klubā nepaliks, kaut gan abas puses bija vienojušās un gatavas noslēgt jaunu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11833/12374082/lionel-messi-shocked-and-surprised-at-barcelona-contract-collapse|title=Lionel Messi 'shocked' and 'surprised' at Barcelona contract collapse|website=Sky Sports|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> Trīs dienas vēlāk, preses konferencē ''[[Camp Nou]]'' stadionā, Mesi ar asarām acīs paziņoja ka nepaliks ''Barcelona'' komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/2210282/leo-messi-i-feel-so-sad-to-be-leaving-the-club-i-love|title=Leo Messi: 'I feel so sad to be leaving the club I love'|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> == ''Paris Saint-Germain'' == {{Dat|2021|8|10|5=bez}} Mesi noslēdza divu gadu līgumu ar ''[[Paris Saint-Germain]]''. Mesi spēlēja ar 30. numuru — tādu pašu numuru, ar kādu viņš iesāka savu karjeru ''FC Barcelona''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/58163106|title=Messi joins PSG on two-year deal|work=BBC Sport|access-date=2021-08-11|language=en}}</ref> 2023. gada jūnijā Mesi atstāja klubu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65776489|title=PSG manager Galtier confirms Messi departure|work=BBC Sport|access-date=2023-06-10|language=en}}</ref> Paredzēts, ka viņš pievienosies [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] klubam [[Maiami "Inter"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/fannation/soccer/futbol/video/inter-miami-publish-first-tweet-about-lionel-messi-transfer|title=Inter Miami Celebrate With Cheeky Tweet After Winning Lionel Messi Transfer Battle|last=Summerscales|first=Robert|website=Futbol on FanNation|access-date=2023-06-10|date=2023-06-07|language=en}}</ref> == Argentīnas izlase == Pirms debijas [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasē]], Mesi bija piedāvājums pārstāvēt [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] izlasi. Šo piedāvājumu viņš noraidīja. 2004. gada jūnijā viņš debitēja Argentīnas U20 izlasē draudzības spēlē pret [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas]] jauniešiem. 2005. gada jūnijā Mesi ar Argentīnas U20 izlasi uzvarēja [[2005. gada FIFA Jauniešu čempionāts|FIFA Jauniešu čempionātā]], kas norisinājās Nīderlandē. Šajā čempionātā Mesi kļuva par labāko vārtu guvēju, gūstot 6 vārtus. 4. augustā Argentīnas izlases treneris [[Hosē Pekermans]] Lionelu Mesi iekļāva Argentīnas izlases sastāvā draudzības spēlē pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]]. Šajā spēlē viņš spēlēja tikai 3 minūtes un saņēma [[sarkanā kartīte|sarkano kartīti]]. Pirmos vārtus Argentīnas izlases labā Mesi guva draudzības spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]]. Neskatoties uz traumām 2005./2006. gada sezonas beigās, Lionels Mesi tika iekļauts Argentīnas izlases pieteikumā uz [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausu]]. Pirmo spēli pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras izlasi]] viņš izlaida. Mesi laukumā devās otrajā spēlē pret [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Serbijas un Melnkalnes izlasi]]. Tajā viņš guva vārtus, kļūstot par jaunāko Argentīnas izlases futbolistu, kas ir guvis vārtus FIFA Pasaules kausos. Mesi spēlēja arī astoņdaļfināla spēlē pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]], 84. minūtē nomainot [[Havjērs Saviola|Havjēru Saviolu]]. 2007. gada ''[[Copa América]]'' turnīrā Lionels Mesi spēlēja visas 6 spēlēs, kurās guva divus vārtus. Finālā argentīnieši ar 0:3 zaudēja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]]. Mesi vārti pusfinālā pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] tika atzīti par turnīra labākajiem vārtiem. Mesi tika atzīts par turnīra labāko jauno spēlētāju. [[Attēls:ARG-BRA 2008 Olympic semi-final.jpg|thumbnail|Mesi 2008. gada olimpiskajās spēlēs]] 2008. gadā Mesi piedalījās [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas norisinājās [[Pekina|Pekinā]]. Sākotnēji ''FC Barcelona'' negribēja Mesi laist uz tām. Tikai pēc pārrunām ar galveno treneri [[Hoseps Gvardiola|Hosepu Gvardiolu]], klubs piekrita, ka Mesi dodas uz olimpiskajām spēlēm. Šajās olimpiskajās spēles Argentīna uzvarēja un Mesi kļuva par olimpisko čempionu. Turnīrā Mesi guva divus vārtus&nbsp;— pirmajā spēlē pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāru]] un ceturtdaļfinālspēlē pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] trešajā spēle pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], Mesi laukumā devās kā kapteinis. Viņš kļuva par visu laiku jaunāko Argentīnas izlases kapteini. Argentīna no turnīra izstājās, zaudējot ceturtdaļfinālā ar 0:4 [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. Lai arī Mesi neguva vārtus turnīrā, viņš tika virzīts uz turnīra labākā spēlētāja balvu. To ieguva Urugvajas izlases spēlētājs [[Djego Forlans]]. 2011. gada ''[[Copa América]]'' turnīrā Argentīna spēlēja mājās. Viņi izstājās ceturtdaļfinālā pret [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Zaudēja pēcspēles 11 m sitienos. Mesi savu 11 m sitienu realizēja. Nevienā spēlē vārtus neguva. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] Mesi bija Argentīnas līderis un kapteinis. Turnīrā Argentīna nokļuva līdz finālam, kur papildlaikā ar 0:1 piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. Mesi tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē un atzīts par turnīra labāko spēlētāju. Mesi visa turnīra laikā guva 4 vārtus. [[2015. gada Copa América|2015. gada ''Copa América'']] turnīrā, kas norisinājās [[Čīle|Čīlē]], Mesi 20. jūnijā nospēlēja 100. spēli Argentīnas izlasē. Viņš kļuva par jaunāko argentīniešu futbolistu, kas to paveicis, un pievienojās četru futbolistu ([[Havjers Dzaneti|Havjeram Dzaneti]], [[Roberto Ajala]]m, [[Havjers Maskerano|Havjeram Maskerano]] un [[Djego Simeone]]m), kas to ir paveikuši. === 2018. gada FIFA Pasaules kauss === [[Attēls:Messi vs Nigeria 2018.jpg|thumbnail|Mesi 2018. gada Pasaules kausa spēlē pret Nigēriju]] Argentīna slikti startēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijā. Ja Argentīna pēdējā kvalifikācijas spēlē nebūtu uzvarējusi [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]] (uzvarēja ar rezultātu 3:1), tad Argentīna nebūtu kvalificējusies finālturnīram. Šajā spēlē visus trīs vārtus guva Mesi. 2018. gada Pasaules kausa pirmajā spēlē pret [[Islandes futbola izlase|Islandes izlasi]] Lionels Mesi neguva vārtus no [[11 metru soda sitiens|11 m soda sitienu]] atzīmes. Iespējams tie būtu uzvaru nesošie vārti, jo spēle beidzās ar rezultātu 1:1. Otrajā spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasi]] Argentīna un Mesi nospēlēja ļoti neizteiksmīgi. Spēle beidzās ar rezultātu 0:3. Trešajā spēlē pret [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas izlasi]] Mesi guva spēles pirmos vārtus, un Argentīna uzvarēja ar rezultātu 2:1. Ar šo uzvaru Argentīna kvalificējās izslēgšanas spēlēm (argentīnieši tika izslēgšanas spēlēs arī tāpēc, ka Islande zaudēja Horvātijai). Astoņdaļfināla spēlē pret [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]] Mesi iedeva divas rezultatīvas piespēles, bet ar to bija par maz. Argentīnas izlase zaudēja ar rezultātu 3:4. 2016. gadā Lionels Mesi jau paziņoja par nespēlēšanu izlasē, bet toreiz argentīnieši izvērsa kampaņu, lai Mesi atgrieztos izlasē. Mesi šī spiediena rezultātā pārdomāja. === 2022. gada FIFA Pasaules kauss === {{Nepilnīga nodaļa}} == Privātā dzīve == Kopš 2008. gada, kad Mesi bija 20 gadi, dzīvo kopā ar Antonellu Rokuco (''Antonella Roccuzzo''). Viņi ir pazīstami kopš Mesi bija 5 gadi. Antonella ir viņa bērnības drauga [[Lukass Skalja|Lukasa Skaljas]] (''Lucas Scaglia'', viņš arī ir futbolists) māsīca. Mesi un Rokuco ir trīs dēli: Tjago (''Thiago'', dzimis 2012. gadā), Mateo (''Mateo'', 2015. gadā) un Siro (''Ciro'', 2018. gadā). Abi apprecējās {{dat|2017|6|30||bez}}. Mesi ir tuvas attiecības arī ar māti, tēvu un brāļiem. Mātes Selijas (''Celia'') attēls ir uztetovēts uz Mesi kreisā pleca. Tēvs Horhe (''Jorge'') bija viņa aģents no 14 gadu vecuma, bet vecākais brālis Rodrigo (''Rodrigo'') rūpējas par Mesi dienas plāniem un publicitāti. Savukārt jaunākais brālis Matiass (''Matías'') un māte pārvalda labdarības organizāciju ''Leo Messi Foundation''. [[Attēls:Cristina Fernández y la Selección Argentina de fútbol 2014, 3 (cropped).jpg|thumbnail|left|175px|Mesi 2014. gada jūlijā]] Lai arī 13 gadu vecumā devās uz Spāniju, Mesi ir saglabājis ciešas saites ar savu dzimto pilsētu [[Rosario]]. Viņš joprojām runā [[spāņu valoda]]s akcentā, kas raksturīgs šai pilsētai. Mesi īpašumā joprojām ir vecā ģimenes māja, lai gan tajā neviens nedzīvo; māte dzīvo ekskluzīvā dzīvoklī. Mesi ir apgalvojis, ka karjeras izskaņā viņš vēlētos atgriezties komandā ''[[Newell's Old Boys]]'', kur viņš spēlēja bērnībā, pirms kļuva par profesionāli. Visas karjeras laikā iesaistījies [[labdarība]]s pasākumos, galvenokārt saistītos ar bērniem, kuriem ir dažādas medicīniskas problēmas. Arī viņam bērnībā tika konstatēts [[augšanas hormona trūkums]]. Kopš 2004. gada sadarbojas ar [[UNICEF|Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fondu]] (UNICEF). Kopš 2010. gada marta Mesi ir UNICEF labas gribas vēstnieks. Pirmā lielā misija šajā amatā bija dažus mēnešus vēlāk. Janvārī [[2010. gada Haiti zemestrīce|spēcīga zemestrīce nopostīja Haiti]], un viņš devās uz Haiti, lai nesenās zemestrīces dēļ nestu sabiedrībai izpratni par bērnu nožēlojamo stāvokli šajā valstī. No tā laika ir piedalījies dažādās UNICEF kampaņās, kas vērstas uz [[HIV]] profilaksi, izglītību un bērnu-invalīdu iekļaušanu sabiedrībā. 2013. gada novembrī, sava dēla Tjago pirmajā dzimšanas dienā, kopā ar viņu piedalījās kampaņā, lai palielinātu izpratni par augsto [[mirstība|mirstību]] maznodrošināto bērnu vidū. Mesi ir izveidojis arī pats savu labdarības organizāciju ''Leo Messi Foundation'', kuras galvenie mērķi ir bērnu [[veselības aprūpe]], [[izglītība]] un sportiskās aktivitātes. Organizāciju izveidoja 2007. gadā pēc vīzītes slimnīcā pie slimiem bērniem. Mesi finansē arī medicīnas pētījumus un projektus Argentīnā, Spānijā un arī citur pasaulē. Mesi iegulda līdzekļus arī Argentīnas jauniešu futbolā: finansiāli atbalsta futbola klubu ''Sarmiento'', kas atrodas [[Rosario]] apkaimē netālu no Mesi dzimšanas vietas, iegulda līdzekļus ''[[Newell's Old Boys]]'' un viņu sāncenšu ''[[Rosario Central]]'' jauniešu sistēmā, kā arī Buenosairesas klubu ''[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]'' un ''[[Buenosairesas "Boca Juniors"|Boca Juniors]]'' jauniešu sistēmā. 2013. gadā tika uzsākta izmeklēšana pret Mesi par [[nodoklis|nodokļu]] nemaksāšanu. Viņš laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam kopā ar tēvu Horhi esot izvairījušies no nodokļu nomaksāšanas par ienākumiem, kas gūti no publiskā tēla izmantošanas komerciālos nolūkos. Šī nauda esot atmazgāta neeksistējošos [[Beliza]]s un [[Urugvaja]]s uzņēmumos. Spānijas nodokļu aģentūra apgalvo, ka Mesi un viņa tēvs nav nomaksājuši 4,1 miljonu [[eiro]]. 2016. gadā Mesi un tēvs saņēma notiesājošu spriedumu: abiem tika piešķirts 22 mēnešu [[cietumsods]], bet Spānijā ir pieņemta prakse, ja cietumsods ir mazāks par diviem gadiem un pārkāpums ir bijis pirmo reizi, tad tas ir [[nosacīts sods]]. == Karjeras statistika == === Klubu statistika === ''Statistika atjaunota 2018. gada maijā, pēc sezonas beigām'' {| class="wikitable" style="font-size:90%;width:100%;text-align:center;" |- !rowspan="2"|Sezona !rowspan="2"|Komanda !colspan="3"|Čempionāts !colspan="3"|Nacionālais kauss !colspan="3"|Kontinenta kausi !colspan="3"|Citi kausi !colspan="2"|Kopā |- !Līga !Spēles !Vārti !Sacen. !Spēles !Vārti !Sacen. !Spēles !Vārti !Sacen. !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | 2003-2004 || {{fk|Barcelona}} C || [[2003.—2004. gada Spānijas futbola čempionāta Trešās divīzijas sezona|TD]]|| 10 || 5 || - || - || - || - || - || - || - || - || - || 10 || 5 |- | 2003-2004 || rowspan="2"|{{fk|Barcelona}} B || [[2003.—2004. gada Spānijas futbola čempionāta Otrās divīzijas sezona|SDB]]|| 5 || 0 || - || - || - || - || - || - || - || - || - || 5 || 0 |- | 2004-2005 || [[2004.—2005. gada Spānijas futbola čempionāta Otrās divīzijas sezona|SDB]]|| 17 || 6 || - || - || - || - || - || - || - || - || - || 17 || 6 |- ! colspan="3"|Kopā klubā ''Barcellona'' B || 22 || 6 || || - || - || || - || - || || - || - || 22 || 6 |- | 2004-2005 || rowspan="14"|{{fk|Barcelona}} || [[2004.—2005. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 7 || 1 || [[2004.—2005. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 1 || 0 || [[2004.—2005. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 1 || 0 || - || - || - || 9 || 1 |- | 2005-2006 || [[2005.—2006. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 17 || 6 || [[2005.—2006. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 2 || 1 || [[2005.—2006. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 6 || 1 || [[2005. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 0 || 0 || 25 || 8 |- | 2006-2007 || [[2006.—2007. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 26 || 14 || [[2006.—2007. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 2 || 2 || [[2006.—2007. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 5 || 1 || [[2006. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2006. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2006. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 2+1+0 || 0 || 36 || 17 |- | 2007-2008 || [[2007.—2008. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 28 || 10 || [[2007.—2008. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 3 || 0 || [[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 9 || 6 || - || - || - || 40 || 16 |- | 2008-2009 || [[2008.—2009. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 31 || 23 || [[2008.—2009. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 8 || 6 || [[2008.—2009. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 12 || 9 || - || - || - || 51 || 38 |- | 2009-2010 || [[2009.—2010. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 35 || 34 || [[2009.—2010. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 3 || 1 || [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 8 || [[2009. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2009. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2006. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 1+1+2 || 2+0+2 || 53 || 47 |- | 2010-2011 || [[2010.—2011. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 33 || 31 || [[2010.—2011. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 7 || 7 || [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 13 || 12 || [[2010. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 3 || 55 || 53 |- | 2011-2012 || [[2011.—2012. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 37 || 50 || [[2011.—2012. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 7 || 3 || [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 14 || [[2011. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2011. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2011. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 2+1+2 || 3+1+2 || 60 || 73 |- | 2012-2013 || [[2012.—2013. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 32 || 46 || [[2012.—2013. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 5 || 4 || [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 8 || [[2012. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 2 || 50 || 60 |- | 2013-2014 || [[2013.—2014. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 31 || 28 || [[2013.—2014. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 6 || 5 || [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 7 || 8 || [[2023. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 0 || 46 || 41 |- | 2014-2015 || [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 38 || 43 || [[2014.—2015. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 6 || 5 || [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 13 || 10 || - || - || - || 57 || 58 |- | 2015-2016 || [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 33 || 26 || [[2015.—2016. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 5 || 5 || [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 7 || 6 || [[2015. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2015. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2015. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 2+1+1 || 1+2+1 || 49 || 41 |- | 2016-2017 || [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 34 || 37 || [[2016.—2017. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 7 || 5 || [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 9 || 11 || [[2016. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 1 || 52 || 54 |- | 2017-2018 || [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 36 || 34 || [[2017.—2018. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 6 || 4 || [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 10 || 6 || [[2017. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 1 || 54 || 45 |- ! colspan="3"|Kopā klubā ''Barcelona'' || 418 || 383 || || 68 || 48 || || 125 || 100 || || 26 || 21 || 637 || 552 |- ! colspan="3"|Karjerā kopā || 450 || 394 || || 68 || 48 || || 125 || 100 || || 26 || 21 || 669 || 563 |} === Izlases statistika === ''Statistika atjaunota 2023. gada 16. jūlijā.'' {| class="wikitable" style="font-size:90%;text-align:center;" |- !rowspan="2"|Gads !rowspan="2" style="width:150px;" |Izlase !colspan="2"|[[FIFA Pasaules kauss]] !colspan="2"|Pasaules kausa<br />kvalifikācijas spēles !colspan="2"|''[[Copa América]]'' !colspan="2"|Draudzības spēles<br />un citi turnīri !colspan="2"|Kopā |- ! style="width:60px;" | Spēles ! style="width:60px;" | Vārti ! style="width:60px;" | Spēles ! style="width:60px;" | Vārti ! style="width:60px;" | Spēles ! style="width:60px;" | Vārti ! style="width:60px;" | Spēles ! style="width:60px;" | Vārti ! style="width:60px;" | Spēles ! style="width:60px;" | Vārti |- | 2005 || rowspan="19" |{{fb|Argentīna}} || - || - || 3 || 0 || - || - || 2 || 0 || 5 || 0 |- | 2006 || 3 || 1 || - || - || - || - || 4 || 1 || 7 || 2 |- | 2007 || - || - || 4 || 2 || 6 || 2 || 4 || 2 || 14 || 6 |- | 2008 || - || - || 6 || 1 || - || - || 2 || 1 || 8 || 2 |- | 2009 || - || - || 8 || 1 || - || - || 2 || 2 || 10 || 3 |- | 2010 || 5 || 0 || - || - || - || - || 5 || 2 || 10 || 2 |- | 2011 || - || - || 4 || 2 || 4 || 0 || 5 || 2 || 13 || 4 |- | 2012 || - || - || 5 || 5 || - || - || 4 || 7 || 9 || 12 |- | 2013 || - || - || 5 || 3 || - || - || 2 || 3 || 7 || 6 |- | 2014 || 7 || 4 || - || - || - || - || 7 || 4 || 14 || 8 |- | 2015 || - || - || - || - || 6 || 1 || 2 || 3 || 8 || 4 |- | 2016 || - || - || 5 || 3 || 5 || 5 || 1 || 0 || 11 || 8 |- | 2017 || - || - || 5 || 4 || - || - || 2 || 0 || 7 || 4 |- | 2018 || 4 || 1 || - || - || - || - || 1 || 3 || 5 || 4 |- | 2019 || - || - || - || - || 6 || 1 || 4 || 4 || 10 || 5 |- | 2020 || - || - || 4 || 1 || - || - || - || - || 4 || 1 |- | 2021 || - || - || 9 || 5 || 7 || 4 || - || - || 16 || 9 |- | 2022 || 7 || 7 || 2 || 1 || - || - || 5 || 10 || 14 || 18 |- | 2023 || - || - || - || - || - || - || 3 || 5 || 3 || 5 |- ! colspan="2"|Kopā izlasē || 26 || 13 || 60 || 28 || 34 || 13 || 55 || 49 || 175 || 103 |} == Sasniegumi == === Kluba vai izlases sasniegumi === {{colbegin|2}} * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta]] uzvarētājs (10 reizes):''' ** 2005., 2006., 2009., 2010., 2011., 2013., 2015., 2016., 2018., 2019. gadā * '''[[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausa]] ieguvējs (7 reizes):''' ** 2006., 2009., 2010., 2011., 2013., 2016., 2018. gadā * '''[[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] ieguvējs: (7 reizes)''' ** 2009., 2012., 2015., 2016., 2017., 2018., 2021. gadā * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāta]] uzvarētājs (2 reizes):''' ** 2022., 2023. gadā * '''[[Trophée des Champions|Francijas superkausa]] ieguvējs (1 reizi):''' ** 2022. gadā * '''[[Līgu kauss|Līgu kausa]] ieguvējs (1 reizi):''' ** 2023. gadā * '''[[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētājs (4 reizes):''' ** 2006., 2009., 2011., 2015. gadā * '''[[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa]] ieguvējs (3 reizes):''' ** 2009., 2011., 2015. gadā * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] ieguvējs (3 reizes):''' ** 2009., 2011., 2015. gadā * '''[[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausa]] ieguvējs (1 reizi):''' ** 2005. gadā * '''Olimpiskais čempions (1 reizi):''' ** [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|2008. gadā]] * '''[[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] ieguvējs (1 reizi):''' ** 2022. gadā * '''''[[Copa América]]'' uzvarētājs (2 reizes):''' ** 2021. gadā, 2024. gadā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe|title=Ar Martinesa vārtiem pagarinājumā Argentīna triumfē Copa América|date=2024. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * '''CONMEBOL—UEFA Čempionu kausa (''Finalissima'') uzvarētājs (1 reizi):''' ** 2022. gadā {{colend}} === Individuālie sasniegumi === {{colbegin|2}} * '''[[Zelta bumba]]s ieguvējs (8 reizes):''' ** 2009., 2010., 2011., 2012., 2015., 2019., 2021., 2023. gadā * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta]] labākais futbolists (6 reizes):''' ** 2009., 2010., 2011., 2012., 2013., 2015. gadā * '''[[UEFA Čempionu līga]]s sezonas rezultatīvākais futbolists (6 reizes):''' ** 2009., 2010., 2011., 2012., 2015., 2019. gadā * '''[[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] vērtīgākais spēlētājs (2 reizes):''' ** 2014., 2022. gadā * '''[[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausa]] Zelta zābaks (rezultatīvākais futbolists, 1 reizi):''' ** 2005. gadā (6 vārti) * '''[[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausa]] Zelta bumba (vērtīgākais futbolists, 1 reizi):''' ** 2005. gadā * '''FIFA ''The Best'' balvas ieguvējs (3 reizes):''' ** 2019, 2022, 2023. gadā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/fifa-par-gada-labako-futbolistu-nosauc-dzivo-legendu-mesi/|title=FIFA par gada labāko futbolistu nosauc “dzīvo leģendu” Mesi &#124; Sportazinas.com|date=2024. gada 15. janv.|website=www.sportazinas.com}}</ref> * '''[[FIFA Gada futbolists]] (1 reizi):''' ** 2009. gadā {{colend}} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|30em|refs= <ref name="Profile: Lionel Andrés Messi">{{tīmekļa atsauce | title= Profile: Lionel Andrés Messi | publisher= FC Barcelona | url= http://www.fcbarcelona.com/football/first-team/staff/players/messi | accessdate= 2018. gada 10. jūnijā}}</ref> <ref name="transfermarkt">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.transfermarkt.com/lionel-messi/profil/spieler/28003 | title= Lionel Messi – Player Profile | publisher= Transfermarkt | accessdate= 2018. gada 2. jūlijā | language= en}}</ref> <ref name="Telegraph 2016">{{Ziņu atsauce | agency= Agence France-Presse | title= Magical Messi Grabs Hat-trick in Copa America as Argentina Romp into Quarters | newspaper= The Daily Telegraph | date= 2016. gada 11. jūnijs | quote= Widely regarded as the best footballer of all time, Lionel Messi ... has sublime balance and is able to dribble past defenders with almost inhuman ease. | url= https://www.telegraph.co.uk/football/2016/06/11/magical-messi-grabs-hat-trick-in-copa-america-as-argentina-romp/ | accessdate= 2016. gada 29. jūnijā}}</ref> <ref name="chinadaily">{{ziņu atsauce | url= http://www.chinadaily.com.cn/english/doc/2006-02/25/content_523966.htm | title= Maradona proclaims Messi as his successor | author= Reuters | publisher= China Daily | date= 2006-02-25 | accessdate= 2006-10-08}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]]<br />{{flaga|Portugāle}} Krištianu Ronaldu<br />{{flaga|Horvātija}} [[Luka Modričs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Karīms Benzemā]] | virsraksts = [[Zelta bumba]]s ieguvējs | periods = 2009, 2010, 2011, 2012<br />2015<br />2019, 2021<br />2023 | pēc = {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]]<br />{{flaga|Portugāle}} Krištianu Ronaldu<br />{{flaga|Francija}} [[Karīms Benzemā]]<br />''nav zināms''}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]] | virsraksts = [[FIFA Gada futbolists]] | periods = 2009 | pēc = balva netiek pasniegta}} {{Amatu secība | pirms = balva izveidota | virsraksts = [[UEFA Best Player in Europe Award|UEFA Eiropas labākā spēlētāja balva]] | periods = 2010.–2011. gada sezona | pēc = [[Andress Injesta]]}} {{kastes beigas}} {{Zelta bumbas saņēmēji}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2026}}{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mesi, Lionels}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Santafē provincē dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Maiami "Inter" spēlētāji]] [[Kategorija:Argentīnas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] adbmvoy0r1qqrgdsozbh8qpdna0rb9w 0 80242 4488552 4488219 2026-06-30T19:12:21Z ~2026-37681-17 147456 aktualizācija 4488552 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Latvijas | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br/>[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|ASV latviešu]] politologs. No 2012. gada līdz 2018. gadam pildīja [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs|Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra]] pienākumus.[https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141] Bijušais [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]] Latvijas filiāles programmu direktors<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref> un [[Latvijas Cilvēktiesību centrs|LCESC]] vadītājs. [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors (2004-2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). No 2020. gada līdz 2024. gadam Muižnieks bija ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141?get_file=1|title=Nils Muiznieks CV|last=Muiznieks|first=Nils|access-date=30.06.2026|date=30.06.2026}}</ref>. Kopš 2024. gada Muižnieks ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Ano Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomes]] īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/geneva/aktualitates/71591-latvijas-eksperts-nils-muiznieks-apstiprinats-ano-ipasa-zinotaja-par-cilvektiesibu-situaciju-baltkrievija-amata|title=Aktualitātes {{!}} Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Apvieno Nāciju Organizācijā Ženēvā|last=Ženēvā|first=LR vēstniecība ANO|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2026-06-30|language=lv-LV}}</ref> == Izglītība == * Ph.D. politikas zinātnē, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]], ASV * M.A. politikas zinātnē, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]], ASV * B.A. politikas zinātnē, [[Prinstonas Universitāte]], ASV, 1986 == Darbi == * Muižnieks N. Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] dp82qol33c01z3h5pe87wt80t37hgae 4488572 4488552 2026-06-30T19:58:33Z Egilus 27634 4488572 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Latvijas | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br />[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|ASV latviešu]] politologs. Bijušais [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]] Latvijas filiāles programmu direktors<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref> un [[Latvijas Cilvēktiesību centrs|LCESC]] vadītājs. [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors (2004—2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). No 2012. gada līdz 2018. gadam pildīja [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs|Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra]] pienākumus.<ref>[https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141]</ref> No 2020. gada līdz 2024. gadam Muižnieks bija ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141?get_file=1|title=Nils Muiznieks CV|last=Muiznieks|first=Nils|access-date=30.06.2026|date=30.06.2026}}</ref>. Kopš 2024. gada Muižnieks ir [[ANO Cilvēktiesību padome]]s īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/geneva/aktualitates/71591-latvijas-eksperts-nils-muiznieks-apstiprinats-ano-ipasa-zinotaja-par-cilvektiesibu-situaciju-baltkrievija-amata|title=Aktualitātes {{!}} Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Apvieno Nāciju Organizācijā Ženēvā|last=Ženēvā|first=LR vēstniecība ANO|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2026-06-30|language=lv-LV}}</ref> == Izglītība == * Ph.D. politikas zinātnē, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]], ASV * M.A. politikas zinātnē, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]], ASV * B.A. politikas zinātnē, [[Prinstonas Universitāte]], ASV, 1986 == Darbi == * Muižnieks N. Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] oj2dky0u1l4hlhsfwyp1al8ixpqvk8e 4488574 4488572 2026-06-30T20:00:04Z Egilus 27634 4488574 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Latvijas | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br />[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|ASV latviešu]] politologs. Bijušais [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]] Latvijas filiāles programmu direktors<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref> un [[Latvijas Cilvēktiesību centrs|LCESC]] vadītājs. 2002.—2004. gadā, būdams [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) biedrs,<ref name="apollo.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas|publisher=Delfi|date=2005-07-20|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nils-muiznieks-izstajas-no-latvijas-pirmas-partijas.d?id=11741808|accessdate=2012-11-18}}</ref> pārstāvēja šo partiju valdībā, kur bija īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Bija LPP vicepriekšsēdētājs.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-vcb-vaditaja-amatu-pretende-muiznieks-un-bikseniece.d?id=11711025 '''«'''Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece'''»'''], Delfi. 2005-07-16</ref> [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors (2004—2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). No 2012. gada līdz 2018. gadam pildīja [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs|Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra]] pienākumus.<ref>[https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141]</ref> No 2020. gada līdz 2024. gadam Muižnieks bija ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/nils-muiznieks-20141?get_file=1|title=Nils Muiznieks CV|last=Muiznieks|first=Nils|access-date=30.06.2026|date=30.06.2026}}</ref>. Kopš 2024. gada Muižnieks ir [[ANO Cilvēktiesību padome]]s īpašais ziņotājs par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/geneva/aktualitates/71591-latvijas-eksperts-nils-muiznieks-apstiprinats-ano-ipasa-zinotaja-par-cilvektiesibu-situaciju-baltkrievija-amata|title=Aktualitātes {{!}} Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Apvieno Nāciju Organizācijā Ženēvā|last=Ženēvā|first=LR vēstniecība ANO|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2026-06-30|language=lv-LV}}</ref> == Izglītība == * Ph.D. politikas zinātnē, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]], ASV * M.A. politikas zinātnē, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]], ASV * B.A. politikas zinātnē, [[Prinstonas Universitāte]], ASV, 1986 == Darbi == * Muižnieks N. Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] e7ij5cc93koz1b1zf77yn0dgcyjdqhp 100 80630 4488575 4488024 2026-06-30T20:04:36Z Dainis 876 4488575 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[1. jūlijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''. * [[2. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[2. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * [[3. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Jūlijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Jūlijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūlijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observaatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. <!-- * [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 60fqafcskisjd2h5qzlg9cwdtd0gaim 0 90936 4488531 4053629 2026-06-30T16:25:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488531 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam|esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Tukuma novads}}{{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tukuma novads | karte = Tukuma novads (2009) LocMap.png | karte2 = Tukuma novads (2009).png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = LVA Tukuma novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Tukuma novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Tukuma novads.png | karoga_nosaukums = Tukuma novada karogs | centrs = Tukums | platība = 1199,7 | iedzīvotāji = 31290<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016. gada 1. janvārī | blīvums = {{#expr: 31290 / 1199.7 round 1}} | mērs = | mērs_partija = | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | teritorijas = {{collapsible list|title=1 pilsēta un<br>10 pagasti<ref>[http://ns.tukums.lv/?mn=222&f=skat_rx&id=2241 Tukuma novada pagasti]{{Novecojusi saite}}</ref>|<br>[[Degoles pagasts]]<br>[[Džūkstes pagasts]]<br>[[Irlavas pagasts]]<br>[[Jaunsātu pagasts]]<br>[[Lestenes pagasts]]<br>[[Pūres pagasts]]<br>[[Sēmes pagasts]]<br>[[Slampes pagasts]]<br>[[Tukums|Tukuma pilsēta]]<br>[[Tumes pagasts]]<br>[[Zentenes pagasts]]}} | mājaslapa = www.tukums.lv }} '''Tukuma novads''' bija pašvaldība [[Zemgale|Zemgalē]]. Novads tika izveidots 2009. gadā, apvienojot bijušā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] [[Tukums|Tukuma]] pilsētu un desmit [[pagasts|pagastus]]. Novads robežojās ar [[Engures novads|Engures]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]], [[Kandavas novads|Kandavas]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]] un [[Babītes novads|Babītes]] [[novads|novadiem]], kā arī [[Jūrmala]]s pilsētu. Novada administratīvais centrs bija [[Tukums|Tukuma]] pilsēta. 2021. gadā Tukuma novadu apvienoja ar [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]] un [[Kandavas novads|Kandavas]] novadiem, izveidojot jaunu [[Tukuma novads|Tukuma novadu]]. == Daba == Tukuma novads izvietojies [[Latvija]]s rietumu daļā. Tā teritorijai nebija pieejas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastei. === Reljefs === Tukuma novada reljefs ir daudzveidīgs, jo tas atrodas [[Austrumkursas augstiene]]s, [[Ziemeļkursas augstiene]]s, [[Viduslatvijas zemiene]]s un [[Piejūras zemiene]]s teritorijās. Visos šajos rajonos ir atšķirīgi reljefa veidošanās apstākļi. Tukuma novadā iesniedzas [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] mala, kura virsa ir lēzeni viļņota. Tur veidojušās pārmitras teritorijas. Galvenokārt tie ir [[augstais purvs|augstie purvi]], piemēram, [[Lielais Ķemeru tīrelis]]. Novada dienvidaustrumu malā iesniedzas Viduslatvijas zemienes [[Zemgales līdzenums]]. Lielu Tukuma novada teritoriju aizņem Austrumkursas augstienes dabas apvidi. Centrālajā un dienvidu daļā atrodas [[Spārnenes viļņotais līdzenums]]. Rietumos novadā iestiepjas Austrumkursas augstienes [[Saldus pauguraine]]. Tukuma novada vidusdaļā ziemeļrietumos iesniedzas Ziemeļkurzemes augstienes [[Vanemas pauguraine|Vanemas (Talsu – Tukuma) pauguraine]]. === Derīgie izrakteņi === Tukuma novadā ir sastopams [[dolomīts]], [[māls]], saldūdens [[kaļķieži]], [[smiltis]] un [[grants]], [[kūdra]] un [[sapropelis]]. === Ūdeņi === ==== Upes ==== Tukuma novada austrumu daļas upes pieder pie [[Lielupe]]s baseina, rietumu daļas upes — pie Rīgas līča baseina, bet centrālo un rietumu teritoriju upes — pie [[Venta]]s baseina. Lielākās upes Tukuma novadā ir [[Abava]], [[Vašleja]], [[Lāčupīte (Rīgas līča pieteka)|Lāčupīte]] un [[Slocene]]. ==== Ūdenstilpes ==== Novadā ir 31 ūdenstilpe, kas lielāka par 1 ha. Turklāt Tukuma novadā atrodas tikai 7 ezeri, kas lielāki par 20 ha. Lielākie no tiem ir [[Sēmes ezers]], [[Seklis (Tumes pagasts)|Seklis]] un [[Rideļu dzirnavezers]]. Arī daļa no [[Engures ezers|Engures ezera]] atrodas Tukuma novadā. === Dabas aizsardzība === [[Attēls:Kaives Senču ozols.JPG|thumbnail|200px|[[Kaives Senču ozols]] — lielākais dižkoks Baltijā]] Tukuma novadā atrodas 1 nacionālais parks, 2 dabas liegumi, 1 dabas parks un 4 dabas pieminekļi. [[Ķemeru nacionālais parks]] atrodas [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]] un [[Slampes pagasts|Slampes pagastu]] teritorijā. Pārējā daļa no parka ir ārpus Tukuma novada teritorijas. Dabas liegumi ir [[Riesta-Džūkstenes purvs]], kas dibināts 1977. gadā [[Lestenes pagasts|Lestenes pagastā]] (platība – 347 ha) un [[Tumes meži]], kas dibināts 2004. gadā, platība 68 ha, atrodas [[Tumes pagasts|Tumes pagastā]]. Dabas parks, kura daļa atrodas arī Tukuma novadā, ir [[Engures ezers]]. Tas dibināts 1998. gadā, platība {{nobr|12 579}} ha. Tukuma novadā tas atrodas [[Zentenes pagasts|Zentenes pagastā]]. Tukuma novadā ir šādi dabas pieminekļi: * dendroloģiskie stādījumi "[[Vāgnera dārzs]]" – atrodas valsts aizsardzībā no 1977. gada. Platība – 29 ha, atrodas Tumes pagastā; * [[Tukuma Lauksargu dendroloģiskie stādījumi]] – 1977. gadā iekļauti dabas pieminekļu sarakstā; * [[Jaunmoku aleja]] – atrodas Tumes pagastā. Platība – 1,7 ha; * [[Vecmoku alejas]] – atrodas Tumes pagastā. Platība – 2,5 ha. Tukuma novadā aug 94 dižkoki. Sēmes pagastā aug lielākais dižkoks Baltijā – [[Kaives Senču ozols]]. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 10,14 m. == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} Tukuma novads tika izveidots 2009. gadā. Pirms tam tā bija daļa no [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]]. 2021. gadā pievienojot Engures, Jaunpils un Kandavas novadus, izveidoja jaunu Tukuma novadu, kas pēc robežām atbilst ar Tukuma rajonu. == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Tukuma novads (2009).png|350px|thumbnail|Tukuma novada administratīvais iedalījums]] Tukuma novads administratīvi sīkāk dalījās vienā pilsētā un 10 pagastos. {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pilsēta || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2016.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|20px]] [[Tukums]] || 12,9 || 18 923 || 1466,9 || — |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pagasts || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2016.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Degoles pagasts]] || 67,4 || 685 || 10,2 || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] |- | [[Džūkstes pagasts]] || 184,4 || 1481 || 8,0 || [[Džūkste]] |- | [[Irlavas pagasts]] || 114,0 || 1502 || 13,2 || [[Irlava]] |- | [[Jaunsātu pagasts]] || 95,1 || 982 || 10,3 || [[Abavnieki]] |- | [[Lestenes pagasts]] || 83,9 || 662 || 7,9 || [[Lestene]] |- | [[Pūres pagasts]] || 102,2 || 1482 || 14,5 || [[Pūre]] |- | [[Sēmes pagasts]] || 145,4 || 1265 || 8,7 || [[Sēme]] |- | [[Slampes pagasts]] || 155,1 || 1970 || 12,7 || [[Slampe]] |- | [[Tumes pagasts]] || 111,8 || 1806 || 16,1 || [[Tume]] |- | [[Zentenes pagasts]] || 122,6 || 532 || 4,3 || [[Zentene]] |} == Apdzīvotās vietas == {{pamatraksts|Tukums|Tukuma novada ciemu uzskaitījums}} Tukuma novadā bija viena pilsēta — [[Tukums]]. Pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datiem Tukuma novada teritorijā atradās 82 ciemi. Lielākie ciemi pēc iedzīvotāju skaita bija [[Slampe]] (856 cilvēki 2015. gadā), [[Pūre]] (637), [[Tume]] (590), [[Irlava]] (582), [[Sēme]] (437), [[Džūkste]] (433), [[Sāti]] (306), [[Pienava]] (277), [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] (272), [[Zentene]] (267), [[Lancenieki]] (262), [[Lestene]] (246), [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaive]] (231) un [[Ozolnieki (Slampes pagasts)|Ozolnieki]] (213). Ciemu skaits katrā pagastā bija šāds: * Degoles pagastā atrodas 3 ciemi; * Džūkstes pagastā atrodas 8 ciemi; * Irlavas pagastā atrodas 8 ciemi; * Jaunsātu pagastā atrodas 10 ciemi; * Lestenes pagastā atrodas 4 ciemi; * Pūres pagastā atrodas 13 ciemi; * Sēmes pagastā atrodas 10 ciemi; * Slampes pagastā atrodas 7 ciemi; * Tumes pagastā atrodas 13 ciemi; * Zentenes pagastā atrodas 6 ciemi. == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=27&zoom=100,493,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=13.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=27&zoom=100,493,-106 |archivedate=16.01.2017 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (25950) |green|84.0}} {{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (2686) |red|8.7}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (668) |violet|2.2}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (372) |blue|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (1231) |purple|4.0}} }} Pēc iedzīvotāju skaitu Tukuma novads ir trešais lielākais novads valstī.{{nepieciešama atsauce}} {{-}} == Pašvaldība == [[Attēls:Tukuma Novada Dome.jpg|thumb|200px|Tukuma novada domes ēka]] [[2017. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2017. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Tukuma pilsētai un novadam]], kura ieguva 32,02% vēlētāju atbalstu. Bez šīs partijas domē tika ievēlēta [[Latvijas Zaļā partija]], [[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]], [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienība]], [[No sirds Latvijai]] un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]. == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} Tukuma novadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma bija "[[Stiga RM]]".<ref name="lursoft">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016261&id=391 | title= Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem | publisher= Lursoft statistika | accessdate= 2018. gada 11. maijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Nākamie lielākie uzņēmumi ir ''[[Vilomix Baltic]]'' (lauksaimniecības dzīvnieku barību ražošana), "[[Dekšņi]]" (mazumtirzniecības nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces), [[EMJ Metāls]], [[CSK STEEL]] (metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana).<ref name="lursoft"/> == Izglītība == Tukuma novadā atrodas 3 [[vidusskola]]s, 8 [[pamatskola]]s, 1 [[sākumskola]], 1 [[internātpamatskola]], 8 [[pirmsskola]]s, 3 [[profesionālās ievirzes skola]]s.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.tip.edu.lv/lv/2012-12-11-21-33-55/tukuma-novada-izglitibas-iestades | title= Tukuma novada izglītības iestādes | publisher= Tukuma izglītības pārvalde}}</ref> Vidusskolas: * [[Tukuma Raiņu ģimnāzija]] * [[Tukuma 2. vidusskola]] * [[Zemgales vidusskola]] Pamatskolas * [[Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola]] * [[Tukuma 2. pamatskola]] * [[Tukuma 3. pamatskola]] * [[Džūkstes pamatskola]] * [[Irlavas pamatskola]] * [[Pūres pamatskola]] * [[Pūres pamatskola Jaunsātu filiāle]] * [[Tumes pamatskola]] Sākumskolas * [[Sēmes sākumskola]] Internātpamatskolas * [[Tukuma novada internātpamatskola]] Pirmsskolas: * Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Pepija'' * Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Karlsons'' * Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Pasaciņa'' * Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Vālodzīte'' * Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Lote'' * Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Taurenītis'' * Pūre pirmsskolas Izglītības iestāde ''Zemenīte'' * Slampes pirmsskolas Izglītības iestāde ''Pienenīte'' Profesionālas ievirzes skolas: * [[Tukuma Mūzikas skola]] * [[Tukuma Mākslas skola]] * [[Tukuma Sporta skola]] == Sports == Tukuma novadā populārākie sporta veidi bija [[futbols]], [[florbols]], [[basketbols]], [[cīņas sports]] un [[vieglatlētika]]. Futbola klubs "[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]" spēlē [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas pirmajā līgā]] (otra spēcīgākā līga Latvijā). Florbola klubs "[[Irlava/Avant]]" spēlē [[Latvijas florbola pirmā līga|Latvijas pirmās līgas]] (otra spēcīgākā līga Latvijā) Rietumu grupā. No Tukuma novada [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Latviju ir pārstāvējuši šķēpmetējs [[Dainis Kūla]] ({{oss|V=1980}}), soļotājs [[Modris Liepiņš]] ({{oss|V=1996}}, {{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}}), soļotāja [[Anita Liepiņa]] ({{oss|V=1996}}, {{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}}), septiņcīņiece [[Līga Kļaviņa (vieglatlēte)|Līga Kļaviņa]] ({{oss|V=2000}}), sprinteris [[Ronalds Arājs]] ({{oss|V=2004}}), skrējēja [[Ieva Zunda]] ({{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}), kamaniņu braucējs [[Juris Eisaks]] ({{oss|V=1984}}), riteņbraucējs [[Kaspars Ozers]] ({{oss|V=1996}}). == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{colbegin|2}} * [[Kārlis fon Meks]] (1821—1876), uzņēmējs * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (1829—1902), anatoms * [[Kārlis Bergs]] (1843—1902), zoologs * [[Jānis Kade]] (1858—1923), skolotājs un mūziķis * [[Jēkabs Klaviers]] (1865—1937), karavīrs * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis * [[Ludis Bērziņš]] (1870—1965), mācītājs un folklorists * [[Ernests Birznieks-Upītis]] (1871—1960), rakstnieks * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents * [[Valters Sadovskis]] (1882—1956), politiķis * [[Oskars Dankers]] (1883—1965), ģenerālis * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962), diplomāts * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks * [[Ernests Gulbis (politiķis)|Ernests Gulbis]] (1888—?), politiķis * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934) * [[Kārlis Straubergs]] (1889—1962), folklorists un filologs * [[Roberts Liepiņš]] (1890—1978), diplomāts * [[Vija Artmane]] (1929—2008), aktrise * [[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts * [[Rihards Bargais]] (1969), dzejnieks {{colend}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Tukuma novadā}} Tukuma novadā ir daudz skaistu apskates objektu. * Apskates objekti Tukumā: [[Tukuma mākslas muzejs]], [[Tukuma muzeja audēju darbnīca]], salmu darbnīca, [[Durbes pils]] un parks. * Slampes pagastā var apskatīt - Lielā Ķemeru tīreļa taka, skatu tornis kas atrodas uz lielās [[Ķemeru tīreļa taka]]s; * Pūres pagastā atrodas [[Pūres šokolādes muzejs]]; * Džūkstes pagastā ir [[Džukstes baznīca]], kura pašlaik tiek restaurēta, savukārt [[Lancenieki|Lanceniekos]] atrodas [[Pasaku muzejs]]; * Lestenē ir [[Lestenes Brāļu kapi|Brāļu kapi]], [[Lestenes baznīca]] un [[Lestenes maiznīca]]; * Sēmes pagastā Kaivē atrodas Kaives Senču ozols == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Novads-aizmetnis}} {{Tukuma novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tukuma novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] qq6zbi17grpwq6c99vgukw3q1e21bdt 0 91069 4488661 4077335 2026-07-01T06:58:37Z Biafra 13794 pap. 4488661 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ojārs Kehris | attēls = Preses konference par gaidāmo 11.Baltijas Ekonomikas forumu „Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā” (4989627100).jpg | apraksts = Ojārs Kehris 2010. gadā | amats = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | term_sākums = {{Dat|1993|08|03|N}} | term_beigas = {{Dat|1994|09|19|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Valdis Birkavs]] | priekštecis = [[Aivars Kreituss]]¹ | pēctecis = [[Jānis Zvanītājs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|5|23}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] <small>(?—1989)</small><br />[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] <small>(1988—1993)</small><br />[[Latvijas Ceļš|LC]] <small>(1993—?)</small> | dzīvesb = [[Ilze Brands-Kehris]] (šķīrušies) | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Georgija Pļehanova Tautas saimniecības institūts]] | profesija = [[ekonomika|ekonomists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = ¹kā ekonomisko reformu ministrs }} '''Ojārs Kehris''' (dzimis {{dat|1956|05|23}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists]] un politiķis, pārstāvēja partiju "[[Latvijas Ceļš]]". Bijis [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts, kā arī [[Latvija]]s [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]]. Bijis [[basketbolists]] un sporta funkcionārs. No 1997. līdz 2011. gadam — [[Latvijas Basketbola savienība]]s priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1956|05|23|5=bez}} [[Jūrmala|Jūrmalā]] žurnālistu ģimenē. Mācījās Jūrmalas 4. astoņgadīgajā skolā, vēlāk [[Jūrmalas 1. vidusskola|Jūrmalas 1. vidusskolā]].<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = OJĀRS KEHRIS | publisher = gramata21.lv | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/kehris_ojars/ | access-date = {{dat|2013|04|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305002325/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kehris_ojars/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Trenējies un spēlējis [[Basketbols|basketbolu]] labā līmenī, bet nav pārstāvējs meistarkomandas [[PSRS čempionāts basketbolā|PSRS čempionātā]]. No 1974. līdz 1978. gadam studēja tirdzniecības ekonomiku [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Finanšu un tirdzniecības fakultātē. No 1978. līdz 1989. gadam strādāja LU Finanšu un tirdzniecības fakultātē, līdztekus no 1980. līdz 1984. gadam turpināja aspirantūras studijas [[Georgija Pļehanova Tautas saimniecības institūts|Georgija Pļehanova Tautas saimniecības institūtā]] [[Maskava|Maskavā]], gadu vēlāk ieguva ekonomikas zinātņu kandidāta grādu.<ref name="g21" /> No 1985. gada bija LPSR MP un LKP CK ekonomikas un ideoloģisko nodaļu konsultants. [[Pārbūve]]s laikā 1988. gadā [[Arnis Kalniņš|Arņa Kalniņa]] vadībā darbojās [[Latvijas ĻKJS]] Centrālās Komitejas izveidotajā darba grupā, kuras sastāvā bija arī [[Jānis Āboltiņš]], E. Ameriks, [[Valentīna Andrejeva]], D. Babulis, V. Bļinovs, [[Inesis Feiferis]], [[Ivars Priedītis]] un [[Edgars Siliņš]]. Tā izstrādāja [[Latvijas PSR]] saimnieciskās vadīšanas pārkārtošanās modeli līdz 2005. gadam.<ref>[https://www.barikadopedija.lv/raksti/083097 Latvijas ĻKJS CK darba grupa piedāvā] [[Padomju Jaunatne]], 1988. gada 7. septembrī</ref> 1989. gada rudenī beidza darbību [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] un no amata aizgājis.<ref name="g21" /> No 1989. līdz 1994. gadam bija LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras vadītājs, docents.<ref name="g21" /> No 1990. līdz 1992. gadam [[Rīgas Komercbanka]]s valdes loceklis.<ref name="g21" /> 1993. gadā Kehris kļuva par ekonomikas doktoru.<ref name="g21" /> === Politiskā darbība === [[Atmodas kustība]]s laikā O. Kehris iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s dibināšanā. No 1988. līdz 1990. gadam Domes loceklis un Ekonomikas komisijas vadītājs.<ref name="g21" /> 1990. gadā ievēlēts Augstākajā padomē no LTF saraksta, bijis AP Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs un Prezidija loceklis. Darbojies naudas reformas komitejā.<ref name="g21" /><ref name="ap">{{Tīmekļa atsauce | title = Ojārs Kehris (TF) | publisher = Augstākās Padomes kartīte | url = http://www.saeima.lv/cgi/ap_kart?dnum=25 | access-date = {{dat|2009|08|03||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090321132117/http://www.saeima.lv/cgi/AP_KART?DNUM=25 | archivedate = {{dat|2009|03|21||bez}} }}</ref> Balsojis par [[Deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|deklarāciju par Latvijas neatkarības atjunošanu]]. 1993. gadā iesaistīts partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibināšanā, kļūstot par valdes locekli.<ref name="g21" /> No partijas saraksta [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]]. Neilgi pēc tam kļuva par [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministru]] un Ministru prezidenta biedru [[Birkava Ministru kabinets|Valda Birkava valdībā]].<ref name="g21" /> Amatus nesaglabāja pēc Birkava kabineta krišanas. Saeimā kļuvis par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Saeimas izmeklēšanas komisijas sakarā ar finanšu krīzi vairākās Latvijas Republikas bankās, kā arī Latvijas Republikas un [[Uzbekistāna|Uzbekijas Republikas]] parlamentu atbalsta grupas locekli.<ref name="5s">{{Tīmekļa atsauce | title = Ojārs Kehris | publisher = 5. Saeimas kartīte | url = http://www.saeima.lv/cgi/s5_kart.kart5?pk2=45266724162 | access-date = {{dat|2009|08|03||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20050110010514/http://www.saeima.lv/cgi/s5_kart.kart5?PK2=45266724162 | archivedate = {{dat|2005|01|10||bez}} }}</ref> [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā nekandidēja. Bija [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] padomnieks no 1996. līdz 1999. gadam. Vairāku [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] padomnieks kopš 1998. gada, kad kļuva par padomnieku [[Vilis Krištopans|Vilim Krištopanam]], tuprinot darbu pēc tam arī kā [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] padomnieks. [[Latvijas Kultūras fonds|Latvijas Kultūras fonda]] valdes loceklis no 1996. līdz 1998. gadam.<ref name="g21" /> === Darbs uzņēmumos un biedrībās === 1994. gadā kļuva par [[Rīgas Ekonomikas augstskola]]s valdes locekli, amatu zaudējis 1997. gadā. No 1995. līdz 1997. gadam bija "[[Latvijas Unibanka]]s" padomes loceklis.<ref name="g21" /> No 1995. līdz 1999. gadam Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma "LatRosTrans" padomes priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk priekšsēdētājs. 1997. gadā iecelts par "[[Baltijas Tranzītu banka]]s" padomes priekšsēdētāju, amatā līdz 1999. gadam.<ref name="g21" /> "[[Ventspils nafta]]s" padomes priekšsēdētājs,<ref name="g21" /> {{dat|2000|10|27|5=bez}} padomes vēlēšanās nav ievēlēts uz vēl vienu termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Apstiprina "Ventspils naftas" valdi un padomi | publisher = Delfi | date = 2000.10.27. | url = http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=681183}}</ref> Savulaik darbojās arī "[[Latvenergo]]" padomē un bija uzņēmuma valsts pilnvarnieks.<ref name="g21" /><ref name="mh">{{Tīmekļa atsauce | title = Halles cēlāji jau tuvāk sadarbībai | publisher = Delfi | date = 2002.12.25. | url = http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=4494324}}</ref> Ojāram Kehrim piederēja 31% SIA "Multihalle" akciju un viņš bija uzņēmuma lielākais akcionārs. Firma bija viena no kandidātēm uz [[Arēna Rīga|Arēnas Rīga]] būvniecību.<ref name="mh" /> 1994. gadā Kehris kopā ar citiem ekonomistiem dibināja Ekonomistu apvienību "2010" un kļuva par tās prezidentu.<ref name="g21" /> === Dalība sporta organizācijās === Kopš 1992. gada Kehris ir [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] viceprezidents. Paralēli tam, 1997. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Basketbola savienība]]s prezidentu.<ref name="g21" /> {{dat|2008|10|03|5=bez}} izturēja uzticības balsojumu LBS biedru ārkārtas pilnsapulcē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kehris saglabā amatu (papildināts) | publisher = eSports | date = 2008.10.03. | url = http://esports.lv/basketbols/citas_zinas/03102008-kehris_saglaba_amatu | access-date = {{dat|2009|08|03||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081206002025/http://esports.lv/basketbols/citas_zinas/03102008-kehris_saglaba_amatu | archivedate = {{dat|2008|12|06||bez}} }}</ref> {{dat|2011|02|02|5=bez}} notikušajā savienības biedru ārkārtas kopsapulcē Kehris nekandidēja uz atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā. Par viņa pēcteci kļuva [[Valdis Voins]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Voinu ievēl par LBS prezidentu | first = Māris | last = Noviks | publisher = [[sportacentrs.com]] | date = 2011.02.02. | accessdate = 2011.02.02 | url = http://sportacentrs.com/basketbols/02022011-voinu_ievel_par_lbs_prezidentu}}</ref> bet O. Kehris turpināja darbu LBS padomē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6576613/bijusais-lbs-prezidents-kehris-no-snepa-var-un-vajag-prasit-vairak|title=Bijušais LBS prezidents Kehris: No Šnepa var un vajag prasīt vairāk|last=Kļavenieks|first=Mārtiņš|website=[[TV NET|TVNET Sports]]|access-date=2019-08-21|date=2019-04-26|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == Ojārs Kehris ir [[Vieglatlēts|vieglatlēta]] [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordista]] tāllēkšanā, Latvijas PSR Nopelniem bagātā fiziskās kultūras darbinieka [[Ēriks Kehris|Ērika Kehra]] (1930—1993) dēls.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvijassports.lv/lv/personalijas/23-personalijas/k/86-eriks-kehris|title=Kehru ģimene|last=[[Ilgvars Forands]], Antra Gulbe|website=latvijassports.lv|access-date=2022-03-31|date=2015|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Boss vai tūrists? LBS prezidenta Kehra krēsls sašūpojies | publisher = Diena | date = 2008.09.17. | url = http://www.diena.lv/lat/politics/sabiedriba/boss-vai-turists}}</ref> Māte — Aija Kehre (dzimusi 1931. gada 28. augustā), žurnāliste, mākslas vingrošanas federācijas priekšsēdētāja.<ref name=":0" /> Bija precējies ar politoloģi [[Ilze Brands-Kehris|Ilzi Brands-Kehri]]. Viņam ir četri dēli.<ref name="g21" /> Dēls [[Andris Kehris]] ir basketbola [[treneris]], strādā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Kreituss]]<br /><small>(kā ekonomisko reformu ministrs)</small> | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}}—{{dat|1994|09|19|N}} | pēc = [[Jānis Zvanītājs]] }} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Indulis Ozols]] | virsraksts = [[Latvijas Basketbola savienība|LBS]] priekšsēdētājs | periods = [[1997]]. gads — {{dat|2011|02|02|N}} | pēc = [[Valdis Voins]] }} {{kastes beigas}} {{5. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kehris, Ojars}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] gkqrnr40k8caff9vr0h4qv67wsh16ki 0 93938 4488558 4475859 2026-06-30T19:32:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488558 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Užavas pagasts | karte = Užavas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Užavas pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Užavas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Užavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ventspils novads | centrs = Užava | platība = 125,5 | iedzīvotāji = 566<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 566 / 125.5 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = }} '''Užavas pagasts''' ir viena no [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvajām teritorijām [[Baltijas jūra]]s piekrastē. Robežojas ar [[Vārves pagasts|Vārves]], [[Ziru pagasts|Ziru]] un [[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Užava (upe)|Užava]], [[Vičaka]]. ==== Ezeri ==== [[Pāžezers]] == Vēsture == Mūsdienu Užavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Sārnates muiža (''Gut Sernaten'', uz austrumiem no [[Sārnate]]s), Užavas muiža (''Gut Hasau'', [[Užava]]). Užavas pagastu izveidoja [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķī]] Pirmā pasaules kara laikā, atdalot to no [[Ziru pagasts|Ziru pagasta]]. 1935. gadā Užavas pagasta platība bija 138 km² un tajā dzīvoja 1947 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Užavas, [[Lībciema ciems|Lībciema]] un [[Sārnates ciems|Sārnates]] [[ciema padome]]s, bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja. '''Užavas ciems''' ietilpis [[Ventspils rajons|Ventspils]] (1949-1962), [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]] (1962-1967) un atkal Ventspils (pēc 1967) rajonos. 1950. gadā Užavas ciemam pievienoja Lībciema ciemu, bet 1961. gadā daļu [[Jūrkalnes ciems|Jūrkalnes ciema]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par Ventspils rajona pagastu.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 2009. gadā Užavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. === Nozīmīgi objekti === * [[Užavas bāka]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1820 |1959|1185 |1969|988 |1979|753 |1989|684 |2000|635 |2011|598 |2021|478 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Užava]] (pagasta centrs), [[Sārnate]], [[Silmalas]]. === Ievērojamas personības === * [[Ernests Aistars]] (1899—1998), rakstnieks * [[Aldonis Kalniņš]] (1928), komponists * [[Nikolajs Štelbaums]] (1933—2008), ātrslidotājs, pasaules rekordists 10 000 m distancē * [[Pauls Jaunzems]] (1951), tēlnieks == Saimniecība == Pagastā darbojas tādi uzņēmumi kā [[Užavas alus|SIA Užavas alus]], SIA Užavas granulas un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/meklet?q=u%C5%BEavas+pagasts&cats%5B0%5D=register&state=all|title=užavas pagasts {{!}} Datu meklētājs|website=Lursoft IT|access-date=2026-03-31|date=2026-03-31|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == Užavas 6 klašu pamatskola dibināta 1900. gadā. 1934. ɡadā Užavas pagasta pamatskolas pārziņa p.i. bija I. Šate, skolotāji A. Vilsone, I. Prūse, L. Biezaite. Sārnates I pakāpes pamatskola dibināta 1921. gadā, pārzinis J. Drēbe, skolotāja A. Drēbe.<ref>[https://www.redzidzirdilatviju.lv/en/collections/170556/65/photo/364102 Užavas pagasta pamatskolas un izglītības darbinieki]</ref> <gallery> Užavas pagasta skolas 1934.JPG|Užavas pagasta skolas (1934) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Užavas pagasta ciemi|nocat=yes}} {{Ventspils novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ventspils rajons}} {{Ventspils apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Uzzavas pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Ventspils novada pagasti]] [[Kategorija:Užavas pagasts| ]] 3bt5cye0o9bnxcqoaer53qqmrpn1dqs 10 95984 4488559 4026943 2026-06-30T19:34:07Z Luvigas36437 87875 4488559 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Tirdzniecības ķēdes Latvijā |title = {{flaga|Latvija}} Mazumtirdzniecības veikalu ķēdes [[Latvija|Latvijā]] |listclass = hlist |state = {{{state|expanded}}} | group1 = Esošās |list1 = * [[Aibė|Aibe]] * [[Beta (veikalu ķēde)|Beta]] * [[CITRO]] * [[Elvi]] * [[LaTS]] * [[Lidl]] * [[Maxima Grupė|Maxima]] * [[Mego]] * [[Rimi Baltic|Rimi]] * [[SPAR]] * [[top!]] * [[Vesko]] | group2 = Bijušās | list2 = * [[Palink|Cento]] * [[Citymarket (veikals)|Citymarket]] * [[Palink|IKI]] * [[Nelda]] * [[Prisma]] * [[Elvi|Saules veikals]] * [[Maxima|Saulīte]] * [[Selver]] * [[Sky]] * [[Rimi Baltic|Supernetto]] * [[Maxima|T-Market]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> aa25ft171th9n29b7sh83ytfz9hnhqt 0 101503 4488741 4477917 2026-07-01T10:16:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488741 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|novada pilsētu Ādaži|Ādaži (nozīmju atdalīšana)|Ādaži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ādaži | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Adazu centrs no augsas foto Ilze Filipova.jpg | image_caption = Ādažu centrs no putna lidojuma | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = {{dat|2022|7|1}} | area_total_km2 = 8.8 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2026 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2783 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 7987 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 4 | lats = 37 | latNS = N | longd = 24 | longm = 19 | longs = 25 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 7 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2164 Ādaži | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ādaži''' ir pilsēta [[Gauja]]s kreisajā krastā [[Pierīga|Pierīgā]]. Atrodas pie autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]], 21,6 km no [[Rīga]]s centra. Pilsēta ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] centrs, šeit atrodas novada administratīvās iestādes, skolas ([[Ādažu vidusskola]], [[Ādažu sākumskola]] un [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]), bērnudārzs "Strautiņš", vairāki veikali un pakalpojumu uzņēmumi. Ādažus divās daļās dala Gaujas atteka [[Vējupe]].<ref>[http://www.adazi.lv/page/194 Ādaži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150504060310/http://www.adazi.lv/page/194 |date={{dat|2015|05|04||bez}} }}, adazi.lv</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> == Nosaukums == Par vietvārda Ādaži izcelsmi pastāv divas versijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/|title=Ādažu vēsture|website=Ādažu novads|access-date=2023-04-01|language=lv|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401082756/http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/}}</ref> * Ādažiem vietvārdu devusi upe Gauja, kuras senais vāciskais nosaukums bijis ''Aa'', reti sastopams bijis arī — ''Ada Flusing''. Iespējams, ka ''Ada'' ticis savienots ar Vidzemes [[lībieši]]em raksturīgo [[Galotne (valodniecība)|galotni]] "aži". Vietvārdi ar izskaņām -aži, -uži, -iži (Ādaži, [[Ainaži]], [[Allaži]], [[Limbaži]], [[Ropaži]], [[Suntaži]], [[Tiegaži]], [[Vangaži]], [[Vidriži]]) tiek uzskatīti par [[Somugri|somugru]] cilmes vārdiem. * [[Jānis Endzelīns]] savos pētījumos ir sniedzis citu vārda Ādaži cilmes skaidrojumu, saistot to ar lībiešu vārdu ''ādøs'' ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’ un piebilstot, ka baznīca un apdzīvotais miests atrodas uz zemes šauruma starp diviem [[Ezers|ezeriem]]. == Vēsture == [[Attēls:Bm03154am.jpg|thumb|left|Ādažu muižas tilts ([[Broce]])]] [[Attēls:Ādažu vēsture 1878.JPG|thumb|Ādažu vēstures grāmata (1878).]] Mūsdienu Ādažu pilsēta veidojies ap kādreizējās Gaujas muižas (arī Ādažu muiža, ''Aahof'') jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,<ref>Bienenstamm, H. von. ''Geographischer Arbiss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland''. Riga: bei Deubner, 1826. S.227.</ref> bet pilsētas jaunākā daļa [[Vējupe]]s labajā krastā — ap Rembergu muižas (arī Remberģu muiža, ''Ringenberg'') centru. Gaujas muiža atradās senajā [[Bukultu pils]] jeb Jauno dzirnavu [[draudzes novads|draudzes novada]] (''Kirchspiel Neuermühlen'') teritorijā, kas ietvēra pašreizējo [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] un [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] teritoriju, 19. gadsimtā to dēvēja par [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novadu]]. Dažreiz par vēsturiskajiem Ādažiem uzskata tagadējos [[Bukulti (Rīga)|Bukultus]], kur 13. gadsimtā [[Livonijas ordenis]] pie lielceļa uzcēla Neiermīles dzirnavas un [[Bukultu pils|pili]].<ref name="Adazi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/ |title=Ādaži.lv Ādažu vēsture |access-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222203744/https://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/ }}</ref> [[Jānis Endzelīns]] pieļāvis, ka šī vieta arī varētu būt devusi Ādažu vārdu no [[lībieši|lībiešu]] ''ādøs'' ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’, kā šaura sauszeme, kas iespraudusies starp trijiem ezeriem.<ref name="Adazi" /> Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts]]. Ādažu ciemā atradās pagasta valde, kura darbojās līdz mūsdienām saglabātajā, 1893. g. atklātajā Ādažu Pagasta namā (arī — Tautas nams), kura arhitekts bija [[Konstantīns Pēkšēns]] (adresē Gaujas iela 16).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2014/01/veca-pagastmaja-nams-ar-stastu.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Vecā pagastmāja / nams ar stāstu *|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2026-03-26|date=trešdiena, 2014. gada 22. janvāris}}</ref> 1870. vai 1872. g. uzcelto Ādažu pagastskolas ēku 1927. gada 11. septembrī nomainīja tās vietā pēc arhitekta un etnogrāfa [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta uzceltā Ādažu pamatskolas ēka (nojaukta padomju okupācijas laikā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazuvidusskola.lv/images/Faili/Skolas_viz_tels.pdf|title=ĀDAŽU VIDUSSKOLAS MUZEJS - SKOLAS VIZUĀLĀ TĒLA PĀRMAIŅAS|publisher=Ādažu vidusskola|date=2024}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas laikā]] 1945. gadā pagastā nodibināja Ādažu [[Ciema padome|ciema padomi]] un no 1948. gada ciems kļuva par [[Kolhozs|kolhoza]] "Ādaži" (līdz 1962. gadam — Staļina kolhozs, no 1986. gada — agrofirma "Ādaži", kuras pēdējais vadītājs bija [[Alberts Kauls]]) centru — šajā laikā, sākot no 1960. gadiem, notika intensīva ciema apbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://turisms.adazi.lv/tag/audio-gids/|title=Audio gids - Tūrisms Ādažu novadā|website=Tūrisms|access-date=2026-06-04|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izi.travel/en/6dc4-adazu-kolhoza-stingra-roka/lv|title=Ādažu kolhoza stingrā roka / The Firm Hand of the Ādaži Kolkhoz|website=IZI Travel|access-date=2026-06-04|language=en}}</ref> 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot '''Ādažu ciemu,''' kurš ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Carnikava]]s ciemu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Adazu-ciems|title=Summa comune - Ādažu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> No 1990. gada Ādažus klasificēja par Rīgas rajona Ādažu pagasta [[Lielciems|lielciemu]] un tā centru. 1992. gadā no Ādažu pagasta atdalījās [[Carnikavas pagasts]]. 2006. gadā Ādaži kļuva uz pagasta bāzes izveidotā Rīgas rajona [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novada]] centru, un 2009. gadā novads kļuva par patstāvīgu pirmā līmeņa administratīvo vienību. Pēc 2021. gada administratīvās reformas Ādaži saglabāja [[Ādažu novads|jaunā Ādažu novada]] centra un atguva [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centra statusu. 2022. gada 1. jūlijā, saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, [[Saeima]] Ādažiem piešķīra pilsētas tiesības, atdalot tos no Ādažu pagasta, kaut arī pilsēta joprojām ir pagasta ārpusteritoriālais centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/|title=Ādaži kļūst par pilsētu!|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-01|date=2022-07-01|language=lv|archive-date=2022-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703095131/https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|303 |1970|587 |1979|3450 |1989|4000 |2000|4241 |2006|4610 |2011|5773 |2022|7482 }} == Saimniecība == Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs "[[Berlat Grupa]]", jūras produktu konservu ražotājs ''KH Select'', vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja ''Hornbaek Baltic'', gaļas ražotājs "Ādažu desu darbnīca".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016501&id=391 |title=Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem |access-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222203743/https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016501&id=391 }}</ref> Plaši pazīstams zīmols ir [[Ādažu čipsi]] (agrāk AS ''Latfood''), kurš ietilpst [[Orkla Latvija|''Orkla Latvija'' grupā]] un kura pirmsākumi meklējami kartupeļu salmiņu ražotnes izveidē pilsētas [[Jaunkūlas|Jaunkūlu]] apkaimē 1972. gadā. Ādažiem pieguļošā [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieku]] ciema teritorijā, otrpus šosejai, atrodas divas ''Orkla'' pārtikas izstrādājumu rūpnīcas, kurās tiek ražoti zīmolu "[[Laima (zīmols)|Laima]]", "[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]" un ārvalstu zīmolu saldumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orkla.lv/jaunumi/svinigi-atklaj-jauno-laimas-razotni-adazos/|title=Svinīgi atklāj jauno “Laimas” ražotni Ādažos|website=Orkla Latvija|access-date=2022-07-22|date=2021-09-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/|title=Ādažos top modernākais cepumu ražošanas centrs Baltijā un Skandināvijā, aicina darbā 250 darbiniekus|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-22|date=2022-02-24|language=lv|archive-date=2022-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220925083438/https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.09.2023-orkla-investe-vairak-neka-100-miljonus-eiro-baltija-lielakaja-cepumu-un-vafelu-razotne.a523859/|title=«Orkla» investē vairāk nekā 100 miljonus eiro Baltijā lielākajā cepumu un vafeļu ražotnē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> == Cilvēki == * [[Fēlikss Cielēns]], politiķis, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas ārlietu ministrs]] (1926—1928), [[Latvijas Centrālās padomes memorands|LCP memoranda]] autors; * [[Jānis Alfrēds Kalniņš]] (1881—?), [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] valdes vecākais starpkaru Latvijas laikā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Vecā pagastmāja / nams ar stāstu *|url=https://adazubildes.blogspot.com/2014/01/veca-pagastmaja-nams-ar-stastu.html|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|date=trešdiena, 2014. gada 22. janvāris|access-date=2026-03-26}}</ref> * [[Eduards Grantskalns]], lauksaimnieks un politiķis, LCP memoranda parakstītājs (ilglaicīgi dzīvojis vēsturiskajā Ādažu pagastā); * [[Alberts Kauls]], lauksaimnieks un politiķis (ilglaicīgi vadījis kolhozu "Ādaži"); * [[Kārlis Taube]], gleznotājs == Sports == === Sporta komandas un klubi === ==== Basketbols ==== * [[BK Ādaži]]/Daily (Latvijas [[Reģionālā basketbola līga]]) ==== Futbols ==== * [[FK Ādaži]] (piedalās jauniešu čempionātios un [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/strukturvieniba/futbola-klubs-adazi|title=Futbola klubs "Ādaži" {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-03-26|language=lv}}</ref> ==== Florbols ==== * [[FBK SĀC]] (kopīgi ar Saulkrastiem un Carnikavu, [[Elvi florbola līga]]) ==== Citi ==== * Ādažu Bērnu un jaunatnes sporta skola === Sporta būves === * Ādažu stadions * Ādažu Sporta centrs == Attēlu galerija == <gallery widths="170" perrow="5"> Attēls:Adazi1.jpeg|<center><small>[[Ādažu Kultūras centrs]]</small></center> Attēls:Adazi2.jpeg|<center><small> [[Ādažu novada dome]]</small></center> Attēls:Adazi3.jpeg|<center><small> [[Vējupe]] pie Gaujas ielas</small></center> Attēls:Adazi4.jpeg|<center><small> Gaujas iela Ādažos</small></center> Attēls:Adazi5.jpeg|<center><small> [[Ādažu sākumskola]]s ēka</small></center> Attēls:Adazi6.jpeg|<center><small> [[Ādažu vidusskola]]s ēka</small></center> Attēls:Adazi7.jpeg|<center><small> [[Gaujas—Baltezera kanāls|Gaujas-Baltezera kanāla]] slūžas pie Gaujas</small></center> Attēls:Adazi8.jpeg|<center><small> Tilts pār Gauju Ādažos ([[Kadaga|Kadagas]] tilts)</small></center> Attēls:Adazi9.jpeg|<center><small>Gaujas iela pie Ādažu slimnīcas</small></center> Attēls:Gaujas iela Ādažos.jpg|<center><small>Pirmās un Gaujas ielu krustojums</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ādažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ādaži| ]] ink0pznsvvrotm3jpb0vzh7fvrflaob 0 101755 4488490 4470821 2026-06-30T12:35:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488490 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Tele2'' | native_name = | logo = Tele2_logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = akciju sabiedrība | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1993. gads | founder = [[Jans Stenbeks]] | defunct = | location_city = [[Stokholma]] | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Žans Marks Arions (Jean Marc Harion) - Tele2 AB grupas izpilddirektors un prezidents<br/>Arnis Priedītis - Tele2 valdes priekšsēdētājs Latvijā | industry = [[telesakari]] | products = mobilie un fiksētie telefonsakari, kabeļtelevīzija un interneta pakalpojumi, apdrošināšana | services = | revenue = 179,9 milj. eiro apgrozījums Latvijā (2024)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/tele2-apgrozijums-pieaudzis-par-2-4|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> | operating_income = | net_income = 79,3 milj. eiro EBITDA Latvijā (2024)<ref name=":0" /> | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = Latvijā uzņēmumā strādā 340 darbinieki | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.tele2.com Tele2.com], [https://www.tele2.lv Tele2.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Tele2 AB''''' ir Zviedrijas [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums, kura uzņēmumi darbojas Zviedrijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. == Vēsture == [[Attēls:Tele2 Map 2.0.svg|thumb|200px|Zaļā krāsā iekrāsotas valstis kurās patlaban darbojas ''Tele2'', sarkanā — valstis, kuru tirgus uzņēmums ir pametis]] ''Tele2'' 1993. gadā nodibināja Zviedrijas investīciju uzņēmums ''Kinnevik''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.com/about/our-history/|title=Our history - Tele2|website=www.tele2.com|access-date=2025-07-15|language=en}}</ref> Uzņēmums deviņdesmito gadu sākumā piedāvāja interneta un fiksētās telefonijas pakalpojumus Zviedrijā, bet 1997. gadā apvienojās ar ''Kinnevik'' piederošajiem kabeļtelevīzijas un mobilo sakaru uzņēmumiem. Līdz 2004. gadam uzņēmums strauji izvērsa savu darbību citās Eiropas valstīs, lielākoties pārpērkot citus uzņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |title=Tele2 vēsture |access-date={{dat|2009|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090726120351/http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |archivedate={{dat|2009|07|26||bez}} }}</ref> Vēlāk ''Tele2'' pārtrauca darboties vairākās no šīm valstīm, bet nostiprināja savas pozīcijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. 2014. gada jūnijā paziņots, ka ''Tele2'' [[Norvēģija]]s biznesu iegādāsies ''[[TeliaSonera]]''. ''Tele2'' pameta Norvēģiju pēc tam, kad tā neuzvarēja frekvenču izsolē.<ref name="eksports.lv 2014.07.15" /> 2015. gada februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators. 2018. gada 10. janvārī paziņots, ka ''Tele2'' Zviedrijā iegādāsies platjoslas interneta un kabeļtelevīzijas operatoru ''[[Com Hem]]''.<ref name="db 2018.01" /> 2024. gadā par ''Tele2'' lielāko akcionāru kļuva Francijas telekomunikāciju uzņēmums ''Iliad'', nopērkot ''Kinnevik'' akcijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/markets/deals/frances-iliad-take-13-bln-stake-swedens-tele2-2024-02-26/|title=France's Iliad to take $1.3 bln stake in Sweden's Tele2|work=Reuters|access-date=2025-06-27|date=2024-02-26|last=Rasmussen|first=Louise|language=en}}</ref> == ''Tele2'' Latvijā == 1995. gada 15. novembrī nodibināts uzņēmums SIA ''Baltel''. 1997. gada 8. aprīlī SIA ''Baltel'' pārdēvēja par SIA ''Baltkom GSM''.<ref name="Lursoft" /> 2000. gada 3. oktobrī Zviedrijas ''Netcom AB'' meitas uzņēmums ''Tele2 AB'' par 277 miljoniem ASV dolāru iegādājās SIA ''Baltkom GSM'' 100 % kapitāldaļas. Līdz tam ''Baltkom GSM'' īpašnieki bija Latvijas uzņēmums ''Alīna'' (''Baltkom GSM'' prezidentam Pēterim Šmidrem piederošs uzņēmums), ASV uzņēmumi ''Metromedia International Inc.'' un ''Western Wireless Int.Corp.''<ref name="tvnet 2000.10.04" /> 2001. gada 9. martā SIA ''Baltkom GSM'' pārdēvēja par SIA ''Tele2''.<ref name="Lursoft" /> 2004. gadā ''Tele2'' sāka reklamēt mobilo internetu telefonā, un gadu vēlāk pirmais uzsāka darbību 3G tīklā (licences iegādātas 2002. gadā valstij samaksājot 5,8 miljonus latu), piedāvājot videozvanu, ātrāku datu pārraidi un mobilo internetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5826560/tele2-atrums-4g-tikla-sasniedz-115-megabitus-sekunde|title=«Tele2» ātrums 4G tīklā sasniedz 115 megabitus sekundē|website=Apollo.lv|access-date=2021-10-05|date=2013-04-26|language=lv}}</ref> 2018. gada 11. septembrī [[Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija]]s (SPRK) rīkotajā izsolē par 5G radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanu uzvarēja ''Tele2'' ar piedāvāto cenu 6,525 miljoni eiro. 2018. gada decembrī ''Tele2'' uzbūvēja 1000. bāzes staciju Latvijā ([[Valkas novads|Valkas novada]] [[Lugaži|Lugažos]]). 2019. gada vasarā ''Tele2'' kā pirmais operators Latvijā iedarbināja [[5G]] tehnoloģiju, sasniedzot 1 Gb/s lielu mobilā interneta ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/mobilo-sakaru-operators-_tele2_-pirmais-riga-iedarbina-5g-tehnologiju-14223346|title=Mobilo sakaru operators Tele2 pirmais Rīgā iedarbina 5G tehnoloģiju|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2019. gada 17. septembrī ar ''[[Bite Latvija]]'' nodibināts kopuzņēmums SIA ''Centuria'', lai uzturētu kopēju abu sakaru operatoru radiotīklu un attīstītu 5G tīklu.<ref name="delfi 2019.09.23" /> Tā kā šī mobilo sakaru infrastruktūras koplietošanas partnerība saņēma vien daļēju SPRK apstiprinājumu, abi uzņēmumi nolēma šo sadarbību izbeigt.<ref name="db 2021.12.16" /> 2020. gada 24. februārī nodibināts SIA ''Tele2'' meitas uzņēmums SIA ''Baltic Shared Services Center'', kas sniedz informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un mobilo sakaru tīkla uzraudzības un drošības pakalpojumus visu Baltijas valstu ''Tele2'' mobilo sakaru operatoriem. 2021. gada pavasarī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veikti mērījumi apliecināja, ka ''Tele2'' jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā nodrošina vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/noskaidrots-kuram-latvija-ir-atrakais-mobilais-internets|title=Noskaidrots, kuram Latvijā ir ātrākais mobilais internets|website=LA.LV|access-date=2021-10-05|language=lv}}</ref> ''Tele2'' bija pirmais mobilo sakaru operators Eiropā, kas savām pakalpojumu reklāmām pievieno brīdinājuma tekstu "Lieto internetu atbildīgi!", vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_tele2_-turpmak-savam-reklamam-liks-klat-bridinajumu-14218055|title=Tele2 turpmāk savām reklāmām liks klāt brīdinājumu|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās ''Tele2'' par 4,65 miljoniem eiro ieguva 700 MHz frekvenču joslas, kas ļauj sākt vērienīgu 5G tīkla izvēršanu.<ref name="db 2021.12.22" /> 2024. gadā ''Tele2'' bija lielākais Latvijas mobilo sakaru operators pēc aktīvo SIM karšu skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7975679/noskaidrots-lielakais-mobilo-sakaru-operators-latvija|title=TVNET: Noskaidrots lielākais mobilo sakaru operators Latvijā}}</ref> Tele2 nodrošina plašāko 5G tīkla pārklājumu Latvijā, sasniedzot gandrīz 90% Latvijas teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/01/27/tele2-noskaidrojis-kur-dzivo-aktivakie-5g-tehnologiju-lietotaji-latvija/|title=Tele2 noskaidrojis, kur dzīvo aktīvākie 5G tehnoloģiju lietotāji Latvijā|website=Kursors.lv|access-date=2025-08-21|date=2025-01-27|language=en-US}}</ref> 2025. gada marta sākumā ''Tele2'' pilnībā pabeidza pāreju uz modernākajām tīkla tehnoloģijām, atslēdzot pēdējās 3G bāzes stacijas Rīgā un Mārupes pagastā. Līdz ar to ''Tele2'' kļuva par pirmo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kas balss zvaniem pamatā sāka izmantot tikai 4G un 5G tīklu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/03/04/tele2-sonakt-pilniba-izslegs-novecojuso-3g-tehnologiju/|title=“Tele2” šonakt pilnībā izslēgs novecojušo 3G tehnoloģiju|website=Kursors.lv|access-date=2025-08-21|date=2025-03-04|language=en-US}}</ref> Saskaņā ar platformas SpeedCheker datiem, kuri tiek apkopoti reizi gadā, ''Tele2'' 2025. gadā nodrošinājis ātrāko mobilā interneta lejupielādēs ātrumu Latvijā. Atsevišķi vērtējot 5G lejupielādes ātrumu, arī šajā kategorijā Tele2 bijis līderpozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://insights.speedchecker.com/europe/latvia/lv-july-2025/|title=Latvia - July 2025|last=jezowicz|website=SpeedChecker Insights|access-date=2025-08-21|date=2025-07-29|language=en-US}}</ref> 2026. gada janvārī par ''Tele2'' uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļūva Arnis Priedītis, kurš pirms tam ieņēma uzņēmuma finanšu direktora amatu. Iepriekšējais ''Tele2'' vadītājs Valdis Vancovičs 2025. gada novembrī nolēma atstāt valdes locekļa un izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.11.2025-ilggadejo-tele2-vaditaju-vancovicu-amata-nomainis-uznemuma-lidzsinejais-finansu-direktors-prieditis.a622013/|title=Ilggadējo «Tele2» vadītāju Vancoviču amatā nomainīs uzņēmuma līdzšinējais finanšu direktors Priedītis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-13|language=lv}}</ref> === Citi sasniegumi === Saskaņā ar ''Baltic Brand Forum'' datiem, 2022. gadā ''Tele2'' tika atzīts par videi draudzīgāko zīmolu mobilo sakaru nozarē. 2023. gadā ''Tele2'' atkārtoti kļuva par mīlētāko zīmolu telekomunikāciju nozarē Latvijā. Savukārt 2024. gadā uzņēmums kļuva par izklaidējošāko zīmolu Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticbrands.eu/en/ranking|title=Baltic Brand Forum 2025|website=balticbrands.eu|access-date=2025-06-17|language=en|archive-date=2025-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250617110658/https://balticbrands.eu/en/ranking}}</ref> Izdevuma "Dienas bizness" veidotajā TOP 500 veiksmīgākie uzņēmumi Latvijā, ''Tele2'' 2023. gadā ieņēma 7. vietu Latvijas pelnošāko uzņēmumu topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dbhub.lv/top-500-latvijas-lielakie-uznemumi-2024|title=TOP 500 {{!}} Latvijas lielākie uzņēmumi 2024 {{!}} Dienas Bizness HUB|website=www.dbhub.lv|access-date=2025-07-15}}</ref> Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, ko veido „Prudentia” un [[Nasdaq Riga]], ''Tele2'' 2024. gadā ieņēma 11. vietu. ''Tele2 AB grupa'' ir ierindojusies otrajā vietā starp 500 uzņēmumiem reitingā “Eiropas Klimata Līderi 2024”, ko veido biznesa izdevums [[Financial Times]] sadarbībā ar analītikas uzņēmumu ''Statista''. Tāpat ''Tele2 AB grupa'' ir iekļauta pasaules piecu ilgtspējīgāko telekomunikāciju uzņēmumu vidū žurnāla [[Time]] veidotajā topā “Pasaules Ilgtspējīgākie uzņēmumi 2024”. Abos šajos topos tiek vērtēti Tele2 uzņēmumu rādītāji Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/44f56758-9158-4b40-b59a-b2ffe6fc74ba|title=Client Challenge|website=www.ft.com|access-date=2025-08-21}}</ref> [[Sabiedrības integrācijas fonds]] (SIF) ''Tele2'' ir piešķīris bronzas statusu novērtējumā "Dažādībā ir spēks", kas apliecina, ka ''Tele2'' ir dažādībai atvērts uzņēmums. Tāpat SIF piešķīris ''Tele2'' "Ģimenei draudzīga darbavieta" statusu līdz 2027. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietagimenei.lv/gimenei-draudziga-darbavieta/programmas-dalibnieki/|title=Programmas dalībnieki|website=Vieta ģimenei|access-date=2025-07-08|language=lv-LV}}</ref> === Finanšu rādītāji === ''Tele2'' apgrozījums Latvijā 2024. gadā bija 179,9 milj. eiro. Uzņēmuma EBITDA Latvijā bija 79,3 milj. eiro. Uzņēmums katru gadu arī investē ievērojamis līdzekļus savā attīstībā un 2024. gadā investīcijas sasniedza 19,9 milj. eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/tele2-apgrozijums-aizvaditaja-gada-audzis-par-18-519855|title=Tele2 apgrozījums aizvadītajā gadā audzis par 1,8 %|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-21|language=lv}}</ref> ''Tele2'' var lepoties arī ar ļoti labiem rentabilitātes rādītājiem, jo tas 2024. gadā sasniedza 44,1%. === Sociālā atbildība === ''Tele2'' deklarētās prioritātes ir bērnu un jauniešu izaugsme, sabiedrības izglītošana par digitālās vides sniegtajām iespējām un draudiem, godīga un ētiska biznesa vide, kā arī apkārtējā vide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Vadošais mobilo sakaru operators Latvijā {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2025-07-21|language=lv}}</ref> Uzņēmums kopš 2006. gada rīko un atbalsta Čē Čē Čempionātu (iepriekš Zelta Zivtiņas Čempionāts),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cempis.lv/par-cempionatu/kas-ir-ce-ce-cempionats|title=Kas ir Čē Čē Čempionāts? « Par Čempionātu - Čē Čē Čempionāts|website=www.cempis.lv|access-date=2026-02-27|language=lv}}</ref> kas ir Eiropas lielākais skolu klašu saliedēšanas festivāls. Katru gadu šajā pasākumā piedalās ap 30 000 skolēnu no visas Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/vairak-neka-30-tukstosi-skolenu-cinas-par-ieklusanu-ce-ce-cempionata-finala/|title=Vairāk nekā 30 tūkstoši skolēnu cīnās par iekļūšanu “Čē Čē čempionāta” finālā|website=tv3.lv|access-date=2025-07-21|date=2025-04-14|language=lv}}</ref> Čē Čē Čempionāta galvenais fokuss un mērķis ir palīdzēt jauniešiem attīstīt personīgās jeb caurviju prasmes, kas kļūst arvien būtiskākas mūsdienu darba vidē. ''Tele2'' kopš 2019. gada izglīto sabiedrību par jēgpilnu viedierīču lietošanu, mudinot cilvēkus aizdomāties par digitālās vides lomu mūsdienās un sniegt praktiskas zināšanas par tehnoloģiju izmantošanu tā, lai tās nenodarītu kaitējumu cilvēku savstarpējām attiecībām un veselībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Par Tele2 {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2025-07-21|language=lv}}</ref> Uzņēmums arī aktīvi iestājās par tālruņu ierobežošanu skolās Latvijā, it īpaši starpbrīžos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/621273-vairums-latvijas-vecaku-atbalsta-telefonu-aizliegsanu-skolas|title=Vairums Latvijas vecāku atbalsta telefonu aizliegšanu skolās|website=https://jauns.lv|access-date=2025-07-21|date=2024-09-17|language=lv}}</ref> == Kritika == ''Tele2'' ir izpelnījies kritiku par savām mārketinga metodēm. Laikā, kad uzņēmums darbojās [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], to nosodīja par klientu piesaistīšanu savam tīklam bez viņu ziņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://money.guardian.co.uk/phones/story/0,13283,1466811,00.html | title=When slamming the phone prompts a row | publisher=The Guardian | date=2005-04-23 | accessdate=2008-04-30}} </ref> 2009. gada oktobrī ''Tele2'' Latvijā viltoja meteorīta nokrišanu ([[Mazsalacas meteorīts]]). Šī mārketinga akcija izpelnījās gan asu mediju kritiku, gan atzīta par izcilu reklāmas kampaņu. == Skatīt arī == * ''[[Tele2 Eesti]]'' * [[Tele2 (Lietuva)|''Tele2'' (Lietuva)]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="eksports.lv 2014.07.15">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/|title=Norvēģijas biznesu "Tele2" iegādāsies "TeliaSonera" {{!}} Eksports.lv|access-date=2020-11-13|archive-date=2020-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20201114164113/http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/}}</ref> <ref name="db 2018.01">[http://www.db.lv/zinas/tele2-apvienosies-ar-platjoslas-interneta-un-kabelu-operatoru-com-hem-470662 Tele2 apvienosies ar platjoslas interneta un kabeļu operatoru Com Hem] LETA/AFP, 2018. gada 10. janvāris</ref> <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=LV Tele2, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210604224047/https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=lv |date={{dat|2021|06|04||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="tvnet 2000.10.04">[https://www.tvnet.lv/6398242/zviedri-noperk-baltkom-gsm Zviedri nopērk "Baltkom GSM"] Dace Kārkliņa, LETA, 2000. gada 4. oktobris</ref> <ref name="delfi 2019.09.23">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/registrets-bite-latvija-un-tele2-kopuznemums-5g-tikla-attistibai.d?id=51481763 Reģistrēts 'Bite Latvija' un 'Tele2' kopuzņēmums 5G tīkla attīstībai] LETA, DELFI Bizness, 23.09.2019</ref> <ref name="db 2021.12.16">[https://www.db.lv/zinas/tele2-latvija-iegust-jaunas-frekvences-5g-attistiba-505586 Tele2 Latvijā iegūst jaunas frekvences 5G attīstībā] Db.lv, 16.12.2021</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/tele2-par-465-miljoniem-eiro-iegust-5g-attistibai-nepieciesamas-frekvences-505650 Tele2 par 4,65 miljoniem eiro iegūst 5G attīstībai nepieciešamās frekvences] Db.lv, 22.12.2021</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.tele2.lv/ Tele2 Latvijas vietne] {{Organizācija-aizmetnis}} {{OMX Stockholm 30}} {{Telesakari Latvijā}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Tele2| ]] [[Kategorija:Mobilo sakaru operatori]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] 4x0assu6osanicisndcxehwtdsx7za8 4488673 4488490 2026-07-01T07:24:48Z ~2026-37634-68 147468 /* Finanšu rādītāji */ 4488673 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Tele2'' | native_name = | logo = Tele2_logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = akciju sabiedrība | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1993. gads | founder = [[Jans Stenbeks]] | defunct = | location_city = [[Stokholma]] | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Žans Marks Arions (Jean Marc Harion) - Tele2 AB grupas izpilddirektors un prezidents<br/>Arnis Priedītis - Tele2 valdes priekšsēdētājs Latvijā | industry = [[telesakari]] | products = mobilie un fiksētie telefonsakari, kabeļtelevīzija un interneta pakalpojumi, apdrošināšana | services = | revenue = 179,9 milj. eiro apgrozījums Latvijā (2024)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/tele2-apgrozijums-pieaudzis-par-2-4|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> | operating_income = | net_income = 79,3 milj. eiro EBITDA Latvijā (2024)<ref name=":0" /> | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = Latvijā uzņēmumā strādā 340 darbinieki | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.tele2.com Tele2.com], [https://www.tele2.lv Tele2.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Tele2 AB''''' ir Zviedrijas [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums, kura uzņēmumi darbojas Zviedrijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. == Vēsture == [[Attēls:Tele2 Map 2.0.svg|thumb|200px|Zaļā krāsā iekrāsotas valstis kurās patlaban darbojas ''Tele2'', sarkanā — valstis, kuru tirgus uzņēmums ir pametis]] ''Tele2'' 1993. gadā nodibināja Zviedrijas investīciju uzņēmums ''Kinnevik''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.com/about/our-history/|title=Our history - Tele2|website=www.tele2.com|access-date=2025-07-15|language=en}}</ref> Uzņēmums deviņdesmito gadu sākumā piedāvāja interneta un fiksētās telefonijas pakalpojumus Zviedrijā, bet 1997. gadā apvienojās ar ''Kinnevik'' piederošajiem kabeļtelevīzijas un mobilo sakaru uzņēmumiem. Līdz 2004. gadam uzņēmums strauji izvērsa savu darbību citās Eiropas valstīs, lielākoties pārpērkot citus uzņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |title=Tele2 vēsture |access-date={{dat|2009|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090726120351/http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |archivedate={{dat|2009|07|26||bez}} }}</ref> Vēlāk ''Tele2'' pārtrauca darboties vairākās no šīm valstīm, bet nostiprināja savas pozīcijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. 2014. gada jūnijā paziņots, ka ''Tele2'' [[Norvēģija]]s biznesu iegādāsies ''[[TeliaSonera]]''. ''Tele2'' pameta Norvēģiju pēc tam, kad tā neuzvarēja frekvenču izsolē.<ref name="eksports.lv 2014.07.15" /> 2015. gada februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators. 2018. gada 10. janvārī paziņots, ka ''Tele2'' Zviedrijā iegādāsies platjoslas interneta un kabeļtelevīzijas operatoru ''[[Com Hem]]''.<ref name="db 2018.01" /> 2024. gadā par ''Tele2'' lielāko akcionāru kļuva Francijas telekomunikāciju uzņēmums ''Iliad'', nopērkot ''Kinnevik'' akcijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/markets/deals/frances-iliad-take-13-bln-stake-swedens-tele2-2024-02-26/|title=France's Iliad to take $1.3 bln stake in Sweden's Tele2|work=Reuters|access-date=2025-06-27|date=2024-02-26|last=Rasmussen|first=Louise|language=en}}</ref> == ''Tele2'' Latvijā == 1995. gada 15. novembrī nodibināts uzņēmums SIA ''Baltel''. 1997. gada 8. aprīlī SIA ''Baltel'' pārdēvēja par SIA ''Baltkom GSM''.<ref name="Lursoft" /> 2000. gada 3. oktobrī Zviedrijas ''Netcom AB'' meitas uzņēmums ''Tele2 AB'' par 277 miljoniem ASV dolāru iegādājās SIA ''Baltkom GSM'' 100 % kapitāldaļas. Līdz tam ''Baltkom GSM'' īpašnieki bija Latvijas uzņēmums ''Alīna'' (''Baltkom GSM'' prezidentam Pēterim Šmidrem piederošs uzņēmums), ASV uzņēmumi ''Metromedia International Inc.'' un ''Western Wireless Int.Corp.''<ref name="tvnet 2000.10.04" /> 2001. gada 9. martā SIA ''Baltkom GSM'' pārdēvēja par SIA ''Tele2''.<ref name="Lursoft" /> 2004. gadā ''Tele2'' sāka reklamēt mobilo internetu telefonā, un gadu vēlāk pirmais uzsāka darbību 3G tīklā (licences iegādātas 2002. gadā valstij samaksājot 5,8 miljonus latu), piedāvājot videozvanu, ātrāku datu pārraidi un mobilo internetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5826560/tele2-atrums-4g-tikla-sasniedz-115-megabitus-sekunde|title=«Tele2» ātrums 4G tīklā sasniedz 115 megabitus sekundē|website=Apollo.lv|access-date=2021-10-05|date=2013-04-26|language=lv}}</ref> 2018. gada 11. septembrī [[Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija]]s (SPRK) rīkotajā izsolē par 5G radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanu uzvarēja ''Tele2'' ar piedāvāto cenu 6,525 miljoni eiro. 2018. gada decembrī ''Tele2'' uzbūvēja 1000. bāzes staciju Latvijā ([[Valkas novads|Valkas novada]] [[Lugaži|Lugažos]]). 2019. gada vasarā ''Tele2'' kā pirmais operators Latvijā iedarbināja [[5G]] tehnoloģiju, sasniedzot 1 Gb/s lielu mobilā interneta ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/mobilo-sakaru-operators-_tele2_-pirmais-riga-iedarbina-5g-tehnologiju-14223346|title=Mobilo sakaru operators Tele2 pirmais Rīgā iedarbina 5G tehnoloģiju|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2019. gada 17. septembrī ar ''[[Bite Latvija]]'' nodibināts kopuzņēmums SIA ''Centuria'', lai uzturētu kopēju abu sakaru operatoru radiotīklu un attīstītu 5G tīklu.<ref name="delfi 2019.09.23" /> Tā kā šī mobilo sakaru infrastruktūras koplietošanas partnerība saņēma vien daļēju SPRK apstiprinājumu, abi uzņēmumi nolēma šo sadarbību izbeigt.<ref name="db 2021.12.16" /> 2020. gada 24. februārī nodibināts SIA ''Tele2'' meitas uzņēmums SIA ''Baltic Shared Services Center'', kas sniedz informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un mobilo sakaru tīkla uzraudzības un drošības pakalpojumus visu Baltijas valstu ''Tele2'' mobilo sakaru operatoriem. 2021. gada pavasarī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veikti mērījumi apliecināja, ka ''Tele2'' jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā nodrošina vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/noskaidrots-kuram-latvija-ir-atrakais-mobilais-internets|title=Noskaidrots, kuram Latvijā ir ātrākais mobilais internets|website=LA.LV|access-date=2021-10-05|language=lv}}</ref> ''Tele2'' bija pirmais mobilo sakaru operators Eiropā, kas savām pakalpojumu reklāmām pievieno brīdinājuma tekstu "Lieto internetu atbildīgi!", vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_tele2_-turpmak-savam-reklamam-liks-klat-bridinajumu-14218055|title=Tele2 turpmāk savām reklāmām liks klāt brīdinājumu|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās ''Tele2'' par 4,65 miljoniem eiro ieguva 700 MHz frekvenču joslas, kas ļauj sākt vērienīgu 5G tīkla izvēršanu.<ref name="db 2021.12.22" /> 2024. gadā ''Tele2'' bija lielākais Latvijas mobilo sakaru operators pēc aktīvo SIM karšu skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7975679/noskaidrots-lielakais-mobilo-sakaru-operators-latvija|title=TVNET: Noskaidrots lielākais mobilo sakaru operators Latvijā}}</ref> Tele2 nodrošina plašāko 5G tīkla pārklājumu Latvijā, sasniedzot gandrīz 90% Latvijas teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/01/27/tele2-noskaidrojis-kur-dzivo-aktivakie-5g-tehnologiju-lietotaji-latvija/|title=Tele2 noskaidrojis, kur dzīvo aktīvākie 5G tehnoloģiju lietotāji Latvijā|website=Kursors.lv|access-date=2025-08-21|date=2025-01-27|language=en-US}}</ref> 2025. gada marta sākumā ''Tele2'' pilnībā pabeidza pāreju uz modernākajām tīkla tehnoloģijām, atslēdzot pēdējās 3G bāzes stacijas Rīgā un Mārupes pagastā. Līdz ar to ''Tele2'' kļuva par pirmo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kas balss zvaniem pamatā sāka izmantot tikai 4G un 5G tīklu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/03/04/tele2-sonakt-pilniba-izslegs-novecojuso-3g-tehnologiju/|title=“Tele2” šonakt pilnībā izslēgs novecojušo 3G tehnoloģiju|website=Kursors.lv|access-date=2025-08-21|date=2025-03-04|language=en-US}}</ref> Saskaņā ar platformas SpeedCheker datiem, kuri tiek apkopoti reizi gadā, ''Tele2'' 2025. gadā nodrošinājis ātrāko mobilā interneta lejupielādēs ātrumu Latvijā. Atsevišķi vērtējot 5G lejupielādes ātrumu, arī šajā kategorijā Tele2 bijis līderpozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://insights.speedchecker.com/europe/latvia/lv-july-2025/|title=Latvia - July 2025|last=jezowicz|website=SpeedChecker Insights|access-date=2025-08-21|date=2025-07-29|language=en-US}}</ref> 2026. gada janvārī par ''Tele2'' uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļūva Arnis Priedītis, kurš pirms tam ieņēma uzņēmuma finanšu direktora amatu. Iepriekšējais ''Tele2'' vadītājs Valdis Vancovičs 2025. gada novembrī nolēma atstāt valdes locekļa un izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.11.2025-ilggadejo-tele2-vaditaju-vancovicu-amata-nomainis-uznemuma-lidzsinejais-finansu-direktors-prieditis.a622013/|title=Ilggadējo «Tele2» vadītāju Vancoviču amatā nomainīs uzņēmuma līdzšinējais finanšu direktors Priedītis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-13|language=lv}}</ref> === Citi sasniegumi === Saskaņā ar ''Baltic Brand Forum'' datiem, 2022. gadā ''Tele2'' tika atzīts par videi draudzīgāko zīmolu mobilo sakaru nozarē. 2023. gadā ''Tele2'' atkārtoti kļuva par mīlētāko zīmolu telekomunikāciju nozarē Latvijā. Savukārt 2024. gadā uzņēmums kļuva par izklaidējošāko zīmolu Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticbrands.eu/en/ranking|title=Baltic Brand Forum 2025|website=balticbrands.eu|access-date=2025-06-17|language=en|archive-date=2025-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250617110658/https://balticbrands.eu/en/ranking}}</ref> Izdevuma "Dienas bizness" veidotajā TOP 500 veiksmīgākie uzņēmumi Latvijā, ''Tele2'' 2023. gadā ieņēma 7. vietu Latvijas pelnošāko uzņēmumu topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dbhub.lv/top-500-latvijas-lielakie-uznemumi-2024|title=TOP 500 {{!}} Latvijas lielākie uzņēmumi 2024 {{!}} Dienas Bizness HUB|website=www.dbhub.lv|access-date=2025-07-15}}</ref> Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, ko veido „Prudentia” un [[Nasdaq Riga]], ''Tele2'' 2024. gadā ieņēma 11. vietu. ''Tele2 AB grupa'' ir ierindojusies otrajā vietā starp 500 uzņēmumiem reitingā “Eiropas Klimata Līderi 2024”, ko veido biznesa izdevums [[Financial Times]] sadarbībā ar analītikas uzņēmumu ''Statista''. Tāpat ''Tele2 AB grupa'' ir iekļauta pasaules piecu ilgtspējīgāko telekomunikāciju uzņēmumu vidū žurnāla [[Time]] veidotajā topā “Pasaules Ilgtspējīgākie uzņēmumi 2024”. Abos šajos topos tiek vērtēti Tele2 uzņēmumu rādītāji Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/44f56758-9158-4b40-b59a-b2ffe6fc74ba|title=Client Challenge|website=www.ft.com|access-date=2025-08-21}}</ref> [[Sabiedrības integrācijas fonds]] (SIF) ''Tele2'' ir piešķīris bronzas statusu novērtējumā "Dažādībā ir spēks", kas apliecina, ka ''Tele2'' ir dažādībai atvērts uzņēmums. Tāpat SIF piešķīris ''Tele2'' "Ģimenei draudzīga darbavieta" statusu līdz 2027. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietagimenei.lv/gimenei-draudziga-darbavieta/programmas-dalibnieki/|title=Programmas dalībnieki|website=Vieta ģimenei|access-date=2025-07-08|language=lv-LV}}</ref> === Finanšu rādītāji === ''Tele2'' apgrozījums Latvijā 2024. gadā bija 179,9 milj. eiro. Uzņēmuma EBITDA Latvijā bija 79,3 milj. eiro. Uzņēmums katru gadu arī investē ievērojamis līdzekļus savā attīstībā un 2024. gadā investīcijas sasniedza 19,9 milj. eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/tele2-apgrozijums-aizvaditaja-gada-audzis-par-18-519855|title=Tele2 apgrozījums aizvadītajā gadā audzis par 1,8 %|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-21|language=lv}}</ref> ''Tele2'' var lepoties arī ar ļoti labiem rentabilitātes rādītājiem, jo tas 2024. gadā sasniedza 44,1%. Uzņēmuma apgrozījums Latvijā 2025. gadā bija 186,1 milj. eiro, savukārt EBITDA 86,3 milj. eiro. ''Tele2'' turpināja strādāt ar augstu rentabilitātes rādītāju, sasniedzot 46,4 %. Investīcijas bija mērāmas 18,6 milj. eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Par Tele2 {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2026-07-01|language=lv}}</ref> === Sociālā atbildība === ''Tele2'' deklarētās prioritātes ir bērnu un jauniešu izaugsme, sabiedrības izglītošana par digitālās vides sniegtajām iespējām un draudiem, godīga un ētiska biznesa vide, kā arī apkārtējā vide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Vadošais mobilo sakaru operators Latvijā {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2025-07-21|language=lv}}</ref> Uzņēmums kopš 2006. gada rīko un atbalsta Čē Čē Čempionātu (iepriekš Zelta Zivtiņas Čempionāts),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cempis.lv/par-cempionatu/kas-ir-ce-ce-cempionats|title=Kas ir Čē Čē Čempionāts? « Par Čempionātu - Čē Čē Čempionāts|website=www.cempis.lv|access-date=2026-02-27|language=lv}}</ref> kas ir Eiropas lielākais skolu klašu saliedēšanas festivāls. Katru gadu šajā pasākumā piedalās ap 30 000 skolēnu no visas Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/vairak-neka-30-tukstosi-skolenu-cinas-par-ieklusanu-ce-ce-cempionata-finala/|title=Vairāk nekā 30 tūkstoši skolēnu cīnās par iekļūšanu “Čē Čē čempionāta” finālā|website=tv3.lv|access-date=2025-07-21|date=2025-04-14|language=lv}}</ref> Čē Čē Čempionāta galvenais fokuss un mērķis ir palīdzēt jauniešiem attīstīt personīgās jeb caurviju prasmes, kas kļūst arvien būtiskākas mūsdienu darba vidē. ''Tele2'' kopš 2019. gada izglīto sabiedrību par jēgpilnu viedierīču lietošanu, mudinot cilvēkus aizdomāties par digitālās vides lomu mūsdienās un sniegt praktiskas zināšanas par tehnoloģiju izmantošanu tā, lai tās nenodarītu kaitējumu cilvēku savstarpējām attiecībām un veselībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Par Tele2 {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2025-07-21|language=lv}}</ref> Uzņēmums arī aktīvi iestājās par tālruņu ierobežošanu skolās Latvijā, it īpaši starpbrīžos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/621273-vairums-latvijas-vecaku-atbalsta-telefonu-aizliegsanu-skolas|title=Vairums Latvijas vecāku atbalsta telefonu aizliegšanu skolās|website=https://jauns.lv|access-date=2025-07-21|date=2024-09-17|language=lv}}</ref> == Kritika == ''Tele2'' ir izpelnījies kritiku par savām mārketinga metodēm. Laikā, kad uzņēmums darbojās [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], to nosodīja par klientu piesaistīšanu savam tīklam bez viņu ziņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://money.guardian.co.uk/phones/story/0,13283,1466811,00.html | title=When slamming the phone prompts a row | publisher=The Guardian | date=2005-04-23 | accessdate=2008-04-30}} </ref> 2009. gada oktobrī ''Tele2'' Latvijā viltoja meteorīta nokrišanu ([[Mazsalacas meteorīts]]). Šī mārketinga akcija izpelnījās gan asu mediju kritiku, gan atzīta par izcilu reklāmas kampaņu. == Skatīt arī == * ''[[Tele2 Eesti]]'' * [[Tele2 (Lietuva)|''Tele2'' (Lietuva)]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="eksports.lv 2014.07.15">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/|title=Norvēģijas biznesu "Tele2" iegādāsies "TeliaSonera" {{!}} Eksports.lv|access-date=2020-11-13|archive-date=2020-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20201114164113/http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/}}</ref> <ref name="db 2018.01">[http://www.db.lv/zinas/tele2-apvienosies-ar-platjoslas-interneta-un-kabelu-operatoru-com-hem-470662 Tele2 apvienosies ar platjoslas interneta un kabeļu operatoru Com Hem] LETA/AFP, 2018. gada 10. janvāris</ref> <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=LV Tele2, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210604224047/https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=lv |date={{dat|2021|06|04||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="tvnet 2000.10.04">[https://www.tvnet.lv/6398242/zviedri-noperk-baltkom-gsm Zviedri nopērk "Baltkom GSM"] Dace Kārkliņa, LETA, 2000. gada 4. oktobris</ref> <ref name="delfi 2019.09.23">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/registrets-bite-latvija-un-tele2-kopuznemums-5g-tikla-attistibai.d?id=51481763 Reģistrēts 'Bite Latvija' un 'Tele2' kopuzņēmums 5G tīkla attīstībai] LETA, DELFI Bizness, 23.09.2019</ref> <ref name="db 2021.12.16">[https://www.db.lv/zinas/tele2-latvija-iegust-jaunas-frekvences-5g-attistiba-505586 Tele2 Latvijā iegūst jaunas frekvences 5G attīstībā] Db.lv, 16.12.2021</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/tele2-par-465-miljoniem-eiro-iegust-5g-attistibai-nepieciesamas-frekvences-505650 Tele2 par 4,65 miljoniem eiro iegūst 5G attīstībai nepieciešamās frekvences] Db.lv, 22.12.2021</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.tele2.lv/ Tele2 Latvijas vietne] {{Organizācija-aizmetnis}} {{OMX Stockholm 30}} {{Telesakari Latvijā}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Tele2| ]] [[Kategorija:Mobilo sakaru operatori]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] kusmt76628z1jpflr5w7smji751aut8 4488676 4488673 2026-07-01T07:35:51Z ~2026-37634-68 147468 /* */ 4488676 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Tele2'' | native_name = | logo = Tele2_logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = akciju sabiedrība | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1993. gads | founder = [[Jans Stenbeks]] | defunct = | location_city = [[Stokholma]] | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Žans Marks Arions (Jean Marc Harion) - Tele2 AB grupas izpilddirektors un prezidents<br/>Arnis Priedītis - Tele2 valdes priekšsēdētājs Latvijā | industry = [[telesakari]] | products = mobilie un fiksētie telefonsakari, kabeļtelevīzija un interneta pakalpojumi, apdrošināšana | services = | revenue = 179,9 milj. eiro apgrozījums Latvijā (2024)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/tele2-apgrozijums-pieaudzis-par-2-4|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> | operating_income = | net_income = 79,3 milj. eiro EBITDA Latvijā (2024)<ref name=":0" /> | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = Latvijā uzņēmumā strādā 340 darbinieki | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.tele2.com Tele2.com], [https://www.tele2.lv Tele2.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Tele2 AB''''' ir Zviedrijas [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums, kura uzņēmumi darbojas Zviedrijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. == Vēsture == [[Attēls:Tele2 Map 2.0.svg|thumb|200px|Zaļā krāsā iekrāsotas valstis kurās patlaban darbojas ''Tele2'', sarkanā — valstis, kuru tirgus uzņēmums ir pametis]] ''Tele2'' 1993. gadā nodibināja Zviedrijas investīciju uzņēmums ''Kinnevik''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.com/about/our-history/|title=Our history - Tele2|website=www.tele2.com|access-date=2025-07-15|language=en}}</ref> Uzņēmums deviņdesmito gadu sākumā piedāvāja interneta un fiksētās telefonijas pakalpojumus Zviedrijā, bet 1997. gadā apvienojās ar ''Kinnevik'' piederošajiem kabeļtelevīzijas un mobilo sakaru uzņēmumiem. Līdz 2004. gadam uzņēmums strauji izvērsa savu darbību citās Eiropas valstīs, lielākoties pārpērkot citus uzņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |title=Tele2 vēsture |access-date={{dat|2009|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090726120351/http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |archivedate={{dat|2009|07|26||bez}} }}</ref> Vēlāk ''Tele2'' pārtrauca darboties vairākās no šīm valstīm, bet nostiprināja savas pozīcijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. 2014. gada jūnijā paziņots, ka ''Tele2'' [[Norvēģija]]s biznesu iegādāsies ''[[TeliaSonera]]''. ''Tele2'' pameta Norvēģiju pēc tam, kad tā neuzvarēja frekvenču izsolē.<ref name="eksports.lv 2014.07.15" /> 2015. gada februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators. 2018. gada 10. janvārī paziņots, ka ''Tele2'' Zviedrijā iegādāsies platjoslas interneta un kabeļtelevīzijas operatoru ''[[Com Hem]]''.<ref name="db 2018.01" /> 2024. gadā par ''Tele2'' lielāko akcionāru kļuva Francijas telekomunikāciju uzņēmums ''Iliad'', nopērkot ''Kinnevik'' akcijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/markets/deals/frances-iliad-take-13-bln-stake-swedens-tele2-2024-02-26/|title=France's Iliad to take $1.3 bln stake in Sweden's Tele2|work=Reuters|access-date=2025-06-27|date=2024-02-26|last=Rasmussen|first=Louise|language=en}}</ref> == ''Tele2'' Latvijā == 1995. gada 15. novembrī nodibināts uzņēmums SIA ''Baltel''. 1997. gada 8. aprīlī SIA ''Baltel'' pārdēvēja par SIA ''Baltkom GSM''.<ref name="Lursoft" /> 2000. gada 3. oktobrī Zviedrijas ''Netcom AB'' meitas uzņēmums ''Tele2 AB'' par 277 miljoniem ASV dolāru iegādājās SIA ''Baltkom GSM'' 100 % kapitāldaļas. Līdz tam ''Baltkom GSM'' īpašnieki bija Latvijas uzņēmums ''Alīna'' (''Baltkom GSM'' prezidentam Pēterim Šmidrem piederošs uzņēmums), ASV uzņēmumi ''Metromedia International Inc.'' un ''Western Wireless Int.Corp.''<ref name="tvnet 2000.10.04" /> 2001. gada 9. martā SIA ''Baltkom GSM'' pārdēvēja par SIA ''Tele2''.<ref name="Lursoft" /> 2004. gadā ''Tele2'' sāka reklamēt mobilo internetu telefonā, un gadu vēlāk pirmais uzsāka darbību 3G tīklā (licences iegādātas 2002. gadā valstij samaksājot 5,8 miljonus latu), piedāvājot videozvanu, ātrāku datu pārraidi un mobilo internetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5826560/tele2-atrums-4g-tikla-sasniedz-115-megabitus-sekunde|title=«Tele2» ātrums 4G tīklā sasniedz 115 megabitus sekundē|website=Apollo.lv|access-date=2021-10-05|date=2013-04-26|language=lv}}</ref> 2018. gada 11. septembrī [[Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija]]s (SPRK) rīkotajā izsolē par 5G radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanu uzvarēja ''Tele2'' ar piedāvāto cenu 6,525 miljoni eiro. 2018. gada decembrī ''Tele2'' uzbūvēja 1000. bāzes staciju Latvijā ([[Valkas novads|Valkas novada]] [[Lugaži|Lugažos]]). 2019. gada vasarā ''Tele2'' kā pirmais operators Latvijā iedarbināja [[5G]] tehnoloģiju, sasniedzot 1 Gb/s lielu mobilā interneta ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/mobilo-sakaru-operators-_tele2_-pirmais-riga-iedarbina-5g-tehnologiju-14223346|title=Mobilo sakaru operators Tele2 pirmais Rīgā iedarbina 5G tehnoloģiju|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2019. gada 17. septembrī ar ''[[Bite Latvija]]'' nodibināts kopuzņēmums SIA ''Centuria'', lai uzturētu kopēju abu sakaru operatoru radiotīklu un attīstītu 5G tīklu.<ref name="delfi 2019.09.23" /> Tā kā šī mobilo sakaru infrastruktūras koplietošanas partnerība saņēma vien daļēju SPRK apstiprinājumu, abi uzņēmumi nolēma šo sadarbību izbeigt.<ref name="db 2021.12.16" /> 2020. gada 24. februārī nodibināts SIA ''Tele2'' meitas uzņēmums SIA ''Baltic Shared Services Center'', kas sniedz informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un mobilo sakaru tīkla uzraudzības un drošības pakalpojumus visu Baltijas valstu ''Tele2'' mobilo sakaru operatoriem. 2021. gada pavasarī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veikti mērījumi apliecināja, ka ''Tele2'' jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā nodrošina vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/noskaidrots-kuram-latvija-ir-atrakais-mobilais-internets|title=Noskaidrots, kuram Latvijā ir ātrākais mobilais internets|website=LA.LV|access-date=2021-10-05|language=lv}}</ref> ''Tele2'' bija pirmais mobilo sakaru operators Eiropā, kas savām pakalpojumu reklāmām pievieno brīdinājuma tekstu "Lieto internetu atbildīgi!", vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_tele2_-turpmak-savam-reklamam-liks-klat-bridinajumu-14218055|title=Tele2 turpmāk savām reklāmām liks klāt brīdinājumu|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās ''Tele2'' par 4,65 miljoniem eiro ieguva 700 MHz frekvenču joslas, kas ļauj sākt vērienīgu 5G tīkla izvēršanu.<ref name="db 2021.12.22" /> 2024. gadā ''Tele2'' bija lielākais Latvijas mobilo sakaru operators pēc aktīvo SIM karšu skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7975679/noskaidrots-lielakais-mobilo-sakaru-operators-latvija|title=TVNET: Noskaidrots lielākais mobilo sakaru operators Latvijā}}</ref> Tele2 nodrošina plašāko 5G tīkla pārklājumu Latvijā, sasniedzot gandrīz 90% Latvijas teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/01/27/tele2-noskaidrojis-kur-dzivo-aktivakie-5g-tehnologiju-lietotaji-latvija/|title=Tele2 noskaidrojis, kur dzīvo aktīvākie 5G tehnoloģiju lietotāji Latvijā|website=Kursors.lv|access-date=2025-08-21|date=2025-01-27|language=en-US}}</ref> 2025. gada marta sākumā ''Tele2'' pilnībā pabeidza pāreju uz modernākajām tīkla tehnoloģijām, atslēdzot pēdējās 3G bāzes stacijas Rīgā un Mārupes pagastā. Līdz ar to ''Tele2'' kļuva par pirmo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kas balss zvaniem pamatā sāka izmantot tikai 4G un 5G tīklu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/03/04/tele2-sonakt-pilniba-izslegs-novecojuso-3g-tehnologiju/|title=“Tele2” šonakt pilnībā izslēgs novecojušo 3G tehnoloģiju|website=Kursors.lv|access-date=2025-08-21|date=2025-03-04|language=en-US}}</ref> Saskaņā ar platformas SpeedCheker datiem, kuri tiek apkopoti reizi gadā, ''Tele2'' 2025. gadā nodrošinājis ātrāko mobilā interneta lejupielādēs ātrumu Latvijā. Atsevišķi vērtējot 5G lejupielādes ātrumu, arī šajā kategorijā Tele2 bijis līderpozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://insights.speedchecker.com/europe/latvia/lv-july-2025/|title=Latvia - July 2025|last=jezowicz|website=SpeedChecker Insights|access-date=2025-08-21|date=2025-07-29|language=en-US}}</ref> 2026. gada janvārī par ''Tele2'' uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļūva Arnis Priedītis, kurš pirms tam ieņēma uzņēmuma finanšu direktora amatu. Iepriekšējais ''Tele2'' vadītājs Valdis Vancovičs 2025. gada novembrī nolēma atstāt valdes locekļa un izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.11.2025-ilggadejo-tele2-vaditaju-vancovicu-amata-nomainis-uznemuma-lidzsinejais-finansu-direktors-prieditis.a622013/|title=Ilggadējo «Tele2» vadītāju Vancoviču amatā nomainīs uzņēmuma līdzšinējais finanšu direktors Priedītis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-13|language=lv}}</ref> === Citi sasniegumi === Saskaņā ar ''Baltic Brand Forum'' datiem, 2022. gadā ''Tele2'' tika atzīts par videi draudzīgāko zīmolu mobilo sakaru nozarē. 2023. gadā ''Tele2'' atkārtoti kļuva par mīlētāko zīmolu telekomunikāciju nozarē Latvijā. Savukārt 2024. gadā uzņēmums kļuva par izklaidējošāko zīmolu Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticbrands.eu/en/ranking|title=Baltic Brand Forum 2025|website=balticbrands.eu|access-date=2025-06-17|language=en|archive-date=2025-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250617110658/https://balticbrands.eu/en/ranking}}</ref> Izdevuma "Dienas bizness" veidotajā TOP 500 veiksmīgākie uzņēmumi Latvijā, ''Tele2'' 2023. gadā ieņēma 7. vietu Latvijas pelnošāko uzņēmumu topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dbhub.lv/top-500-latvijas-lielakie-uznemumi-2024|title=TOP 500 {{!}} Latvijas lielākie uzņēmumi 2024 {{!}} Dienas Bizness HUB|website=www.dbhub.lv|access-date=2025-07-15}}</ref> Saskaņā ar DB TOP 500 2024. gada datiem, Tele2 ir 4. lielākais UIN maksātās Latvijā un lielākais nozarē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dbhub.lv/top-500-latvijas-lielakie-uznemumi-2024|title=TOP 500 {{!}} Latvijas lielākie uzņēmumi 2024 {{!}} Dienas Bizness HUB|website=www.dbhub.lv|access-date=2026-07-01}}</ref> Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, ko veido „Prudentia” un [[Nasdaq Riga]], ''Tele2'' 2024. gadā ieņēma 11. vietu. ''Tele2 AB grupa'' ir ierindojusies otrajā vietā starp 500 uzņēmumiem reitingā “Eiropas Klimata Līderi 2024”, ko veido biznesa izdevums [[Financial Times]] sadarbībā ar analītikas uzņēmumu ''Statista''. Tāpat ''Tele2 AB grupa'' ir iekļauta pasaules piecu ilgtspējīgāko telekomunikāciju uzņēmumu vidū žurnāla [[Time]] veidotajā topā “Pasaules Ilgtspējīgākie uzņēmumi 2024”. Abos šajos topos tiek vērtēti Tele2 uzņēmumu rādītāji Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/44f56758-9158-4b40-b59a-b2ffe6fc74ba|title=Client Challenge|website=www.ft.com|access-date=2025-08-21}}</ref> [[Sabiedrības integrācijas fonds]] (SIF) ''Tele2'' ir piešķīris bronzas statusu novērtējumā "Dažādībā ir spēks", kas apliecina, ka ''Tele2'' ir dažādībai atvērts uzņēmums. Tāpat SIF piešķīris ''Tele2'' "Ģimenei draudzīga darbavieta" statusu līdz 2027. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietagimenei.lv/gimenei-draudziga-darbavieta/programmas-dalibnieki/|title=Programmas dalībnieki|website=Vieta ģimenei|access-date=2025-07-08|language=lv-LV}}</ref> === Finanšu rādītāji === ''Tele2'' apgrozījums Latvijā 2024. gadā bija 179,9 milj. eiro. Uzņēmuma EBITDA Latvijā bija 79,3 milj. eiro. Uzņēmums katru gadu arī investē ievērojamis līdzekļus savā attīstībā un 2024. gadā investīcijas sasniedza 19,9 milj. eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/tele2-apgrozijums-aizvaditaja-gada-audzis-par-18-519855|title=Tele2 apgrozījums aizvadītajā gadā audzis par 1,8 %|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-21|language=lv}}</ref> ''Tele2'' var lepoties arī ar ļoti labiem rentabilitātes rādītājiem, jo tas 2024. gadā sasniedza 44,1%. Uzņēmuma apgrozījums Latvijā 2025. gadā bija 186,1 milj. eiro, savukārt EBITDA 86,3 milj. eiro. ''Tele2'' turpināja strādāt ar augstu rentabilitātes rādītāju, sasniedzot 46,4 %. Investīcijas bija mērāmas 18,6 milj. eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Par Tele2 {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2026-07-01|language=lv}}</ref> === Sociālā atbildība === ''Tele2'' deklarētās prioritātes ir bērnu un jauniešu izaugsme, sabiedrības izglītošana par digitālās vides sniegtajām iespējām un draudiem, godīga un ētiska biznesa vide, kā arī apkārtējā vide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Vadošais mobilo sakaru operators Latvijā {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2025-07-21|language=lv}}</ref> Uzņēmums kopš 2006. gada rīko un atbalsta Čē Čē Čempionātu (iepriekš Zelta Zivtiņas Čempionāts),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cempis.lv/par-cempionatu/kas-ir-ce-ce-cempionats|title=Kas ir Čē Čē Čempionāts? « Par Čempionātu - Čē Čē Čempionāts|website=www.cempis.lv|access-date=2026-02-27|language=lv}}</ref> kas ir Eiropas lielākais skolu klašu saliedēšanas festivāls. Katru gadu šajā pasākumā piedalās ap 30 000 skolēnu no visas Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/vairak-neka-30-tukstosi-skolenu-cinas-par-ieklusanu-ce-ce-cempionata-finala/|title=Vairāk nekā 30 tūkstoši skolēnu cīnās par iekļūšanu “Čē Čē čempionāta” finālā|website=tv3.lv|access-date=2025-07-21|date=2025-04-14|language=lv}}</ref> Čē Čē Čempionāta galvenais fokuss un mērķis ir palīdzēt jauniešiem attīstīt personīgās jeb caurviju prasmes, kas kļūst arvien būtiskākas mūsdienu darba vidē. ''Tele2'' kopš 2019. gada izglīto sabiedrību par jēgpilnu viedierīču lietošanu, mudinot cilvēkus aizdomāties par digitālās vides lomu mūsdienās un sniegt praktiskas zināšanas par tehnoloģiju izmantošanu tā, lai tās nenodarītu kaitējumu cilvēku savstarpējām attiecībām un veselībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Par Tele2 {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2025-07-21|language=lv}}</ref> Uzņēmums arī aktīvi iestājās par tālruņu ierobežošanu skolās Latvijā, it īpaši starpbrīžos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/621273-vairums-latvijas-vecaku-atbalsta-telefonu-aizliegsanu-skolas|title=Vairums Latvijas vecāku atbalsta telefonu aizliegšanu skolās|website=https://jauns.lv|access-date=2025-07-21|date=2024-09-17|language=lv}}</ref> == Kritika == ''Tele2'' ir izpelnījies kritiku par savām mārketinga metodēm. Laikā, kad uzņēmums darbojās [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], to nosodīja par klientu piesaistīšanu savam tīklam bez viņu ziņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://money.guardian.co.uk/phones/story/0,13283,1466811,00.html | title=When slamming the phone prompts a row | publisher=The Guardian | date=2005-04-23 | accessdate=2008-04-30}} </ref> 2009. gada oktobrī ''Tele2'' Latvijā viltoja meteorīta nokrišanu ([[Mazsalacas meteorīts]]). Šī mārketinga akcija izpelnījās gan asu mediju kritiku, gan atzīta par izcilu reklāmas kampaņu. == Skatīt arī == * ''[[Tele2 Eesti]]'' * [[Tele2 (Lietuva)|''Tele2'' (Lietuva)]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="eksports.lv 2014.07.15">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/|title=Norvēģijas biznesu "Tele2" iegādāsies "TeliaSonera" {{!}} Eksports.lv|access-date=2020-11-13|archive-date=2020-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20201114164113/http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/}}</ref> <ref name="db 2018.01">[http://www.db.lv/zinas/tele2-apvienosies-ar-platjoslas-interneta-un-kabelu-operatoru-com-hem-470662 Tele2 apvienosies ar platjoslas interneta un kabeļu operatoru Com Hem] LETA/AFP, 2018. gada 10. janvāris</ref> <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=LV Tele2, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210604224047/https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=lv |date={{dat|2021|06|04||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="tvnet 2000.10.04">[https://www.tvnet.lv/6398242/zviedri-noperk-baltkom-gsm Zviedri nopērk "Baltkom GSM"] Dace Kārkliņa, LETA, 2000. gada 4. oktobris</ref> <ref name="delfi 2019.09.23">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/registrets-bite-latvija-un-tele2-kopuznemums-5g-tikla-attistibai.d?id=51481763 Reģistrēts 'Bite Latvija' un 'Tele2' kopuzņēmums 5G tīkla attīstībai] LETA, DELFI Bizness, 23.09.2019</ref> <ref name="db 2021.12.16">[https://www.db.lv/zinas/tele2-latvija-iegust-jaunas-frekvences-5g-attistiba-505586 Tele2 Latvijā iegūst jaunas frekvences 5G attīstībā] Db.lv, 16.12.2021</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/tele2-par-465-miljoniem-eiro-iegust-5g-attistibai-nepieciesamas-frekvences-505650 Tele2 par 4,65 miljoniem eiro iegūst 5G attīstībai nepieciešamās frekvences] Db.lv, 22.12.2021</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.tele2.lv/ Tele2 Latvijas vietne] {{Organizācija-aizmetnis}} {{OMX Stockholm 30}} {{Telesakari Latvijā}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Tele2| ]] [[Kategorija:Mobilo sakaru operatori]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] l4g9qwxgtqdf4x01l5vlw0bat6lh3zc 4488681 4488676 2026-07-01T07:58:22Z Egilus 27634 4488681 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Tele2'' | native_name = | logo = Tele2_logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = akciju sabiedrība | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1993. gads | founder = [[Jans Stenbeks]] | defunct = | location_city = [[Stokholma]] | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Žans Marks Arions (Jean Marc Harion) - Tele2 AB grupas izpilddirektors un prezidents<br/>Arnis Priedītis - Tele2 valdes priekšsēdētājs Latvijā | industry = [[telesakari]] | products = mobilie un fiksētie telefonsakari, kabeļtelevīzija un interneta pakalpojumi, apdrošināšana | services = | revenue = 179,9 milj. eiro apgrozījums Latvijā (2024)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/tele2-apgrozijums-pieaudzis-par-2-4|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> | operating_income = | net_income = 79,3 milj. eiro EBITDA Latvijā (2024)<ref name=":0" /> | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = Latvijā uzņēmumā strādā 340 darbinieki | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.tele2.com Tele2.com], [https://www.tele2.lv Tele2.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Tele2 AB''''' ir Zviedrijas [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums, kura uzņēmumi darbojas Zviedrijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. == Vēsture == [[Attēls:Tele2 Map 2.0.svg|thumb|200px|Zaļā krāsā iekrāsotas valstis kurās patlaban darbojas ''Tele2'', sarkanā — valstis, kuru tirgus uzņēmums ir pametis]] ''Tele2'' 1993. gadā nodibināja Zviedrijas investīciju uzņēmums ''Kinnevik''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.com/about/our-history/|title=Our history - Tele2|website=www.tele2.com|access-date=2025-07-15|language=en}}</ref> Uzņēmums deviņdesmito gadu sākumā piedāvāja interneta un fiksētās telefonijas pakalpojumus Zviedrijā, bet 1997. gadā apvienojās ar ''Kinnevik'' piederošajiem kabeļtelevīzijas un mobilo sakaru uzņēmumiem. Līdz 2004. gadam uzņēmums strauji izvērsa savu darbību citās Eiropas valstīs, lielākoties pārpērkot citus uzņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |title=Tele2 vēsture |access-date={{dat|2009|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090726120351/http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |archivedate={{dat|2009|07|26||bez}} }}</ref> Vēlāk ''Tele2'' pārtrauca darboties vairākās no šīm valstīm, bet nostiprināja savas pozīcijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. 2014. gada jūnijā paziņots, ka ''Tele2'' [[Norvēģija]]s biznesu iegādāsies ''[[TeliaSonera]]''. ''Tele2'' pameta Norvēģiju pēc tam, kad tā neuzvarēja frekvenču izsolē.<ref name="eksports.lv 2014.07.15" /> 2015. gada februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators. 2018. gada 10. janvārī paziņots, ka ''Tele2'' Zviedrijā iegādāsies platjoslas interneta un kabeļtelevīzijas operatoru ''[[Com Hem]]''.<ref name="db 2018.01" /> 2024. gadā par ''Tele2'' lielāko akcionāru kļuva Francijas telekomunikāciju uzņēmums ''Iliad'', nopērkot ''Kinnevik'' akcijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/markets/deals/frances-iliad-take-13-bln-stake-swedens-tele2-2024-02-26/|title=France's Iliad to take $1.3 bln stake in Sweden's Tele2|work=Reuters|access-date=2025-06-27|date=2024-02-26|last=Rasmussen|first=Louise|language=en}}</ref> == ''Tele2'' Latvijā == 1995. gada 15. novembrī nodibināts uzņēmums SIA ''Baltel''. 1997. gada 8. aprīlī SIA ''Baltel'' pārdēvēja par SIA ''Baltkom GSM''.<ref name="Lursoft" /> 2000. gada 3. oktobrī Zviedrijas ''Netcom AB'' meitas uzņēmums ''Tele2 AB'' par 277 miljoniem ASV dolāru iegādājās SIA ''Baltkom GSM'' 100 % kapitāldaļas. Līdz tam ''Baltkom GSM'' īpašnieki bija Latvijas uzņēmums ''Alīna'' (''Baltkom GSM'' prezidentam Pēterim Šmidrem piederošs uzņēmums), ASV uzņēmumi ''Metromedia International Inc.'' un ''Western Wireless Int.Corp.''<ref name="tvnet 2000.10.04" /> 2001. gada 9. martā SIA ''Baltkom GSM'' pārdēvēja par SIA ''Tele2''.<ref name="Lursoft" /> 2004. gadā ''Tele2'' sāka reklamēt mobilo internetu telefonā, un gadu vēlāk pirmais uzsāka darbību 3G tīklā (licences iegādātas 2002. gadā valstij samaksājot 5,8 miljonus latu), piedāvājot videozvanu, ātrāku datu pārraidi un mobilo internetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5826560/tele2-atrums-4g-tikla-sasniedz-115-megabitus-sekunde|title=«Tele2» ātrums 4G tīklā sasniedz 115 megabitus sekundē|website=Apollo.lv|access-date=2021-10-05|date=2013-04-26|language=lv}}</ref> 2018. gada 11. septembrī [[Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija]]s (SPRK) rīkotajā izsolē par 5G radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanu uzvarēja ''Tele2'' ar piedāvāto cenu 6,525 miljoni eiro. 2018. gada decembrī ''Tele2'' uzbūvēja 1000. bāzes staciju Latvijā ([[Valkas novads|Valkas novada]] [[Lugaži|Lugažos]]). 2019. gada vasarā ''Tele2'' kā pirmais operators Latvijā iedarbināja [[5G]] tehnoloģiju, sasniedzot 1 Gb/s lielu mobilā interneta ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/mobilo-sakaru-operators-_tele2_-pirmais-riga-iedarbina-5g-tehnologiju-14223346|title=Mobilo sakaru operators Tele2 pirmais Rīgā iedarbina 5G tehnoloģiju|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2019. gada 17. septembrī ar ''[[Bite Latvija]]'' nodibināts kopuzņēmums SIA ''Centuria'', lai uzturētu kopēju abu sakaru operatoru radiotīklu un attīstītu 5G tīklu.<ref name="delfi 2019.09.23" /> Tā kā šī mobilo sakaru infrastruktūras koplietošanas partnerība saņēma vien daļēju SPRK apstiprinājumu, abi uzņēmumi nolēma šo sadarbību izbeigt.<ref name="db 2021.12.16" /> 2020. gada 24. februārī nodibināts SIA ''Tele2'' meitas uzņēmums SIA ''Baltic Shared Services Center'', kas sniedz informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un mobilo sakaru tīkla uzraudzības un drošības pakalpojumus visu Baltijas valstu ''Tele2'' mobilo sakaru operatoriem. 2021. gada pavasarī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veikti mērījumi apliecināja, ka ''Tele2'' jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā nodrošina vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/noskaidrots-kuram-latvija-ir-atrakais-mobilais-internets|title=Noskaidrots, kuram Latvijā ir ātrākais mobilais internets|website=LA.LV|access-date=2021-10-05|language=lv}}</ref> ''Tele2'' bija pirmais mobilo sakaru operators Eiropā, kas savām pakalpojumu reklāmām pievieno brīdinājuma tekstu "Lieto internetu atbildīgi!", vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_tele2_-turpmak-savam-reklamam-liks-klat-bridinajumu-14218055|title=Tele2 turpmāk savām reklāmām liks klāt brīdinājumu|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās ''Tele2'' par 4,65 miljoniem eiro ieguva 700 MHz frekvenču joslas, kas ļauj sākt vērienīgu 5G tīkla izvēršanu.<ref name="db 2021.12.22" /> 2024. gadā ''Tele2'' bija lielākais Latvijas mobilo sakaru operators pēc aktīvo SIM karšu skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7975679/noskaidrots-lielakais-mobilo-sakaru-operators-latvija|title=TVNET: Noskaidrots lielākais mobilo sakaru operators Latvijā}}</ref> Tele2 nodrošina plašāko 5G tīkla pārklājumu Latvijā, sasniedzot gandrīz 90% Latvijas teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/01/27/tele2-noskaidrojis-kur-dzivo-aktivakie-5g-tehnologiju-lietotaji-latvija/|title=Tele2 noskaidrojis, kur dzīvo aktīvākie 5G tehnoloģiju lietotāji Latvijā|website=Kursors.lv|access-date=2025-08-21|date=2025-01-27|language=en-US}}</ref> 2025. gada marta sākumā ''Tele2'' pilnībā pabeidza pāreju uz modernākajām tīkla tehnoloģijām, atslēdzot pēdējās 3G bāzes stacijas Rīgā un Mārupes pagastā. Līdz ar to ''Tele2'' kļuva par pirmo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kas balss zvaniem pamatā sāka izmantot tikai 4G un 5G tīklu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/03/04/tele2-sonakt-pilniba-izslegs-novecojuso-3g-tehnologiju/|title=“Tele2” šonakt pilnībā izslēgs novecojušo 3G tehnoloģiju|website=Kursors.lv|access-date=2025-08-21|date=2025-03-04|language=en-US}}</ref> Saskaņā ar platformas SpeedCheker datiem, kuri tiek apkopoti reizi gadā, ''Tele2'' 2025. gadā nodrošinājis ātrāko mobilā interneta lejupielādēs ātrumu Latvijā. Atsevišķi vērtējot 5G lejupielādes ātrumu, arī šajā kategorijā Tele2 bijis līderpozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://insights.speedchecker.com/europe/latvia/lv-july-2025/|title=Latvia - July 2025|last=jezowicz|website=SpeedChecker Insights|access-date=2025-08-21|date=2025-07-29|language=en-US}}</ref> 2026. gada janvārī par ''Tele2'' uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļūva Arnis Priedītis, kurš pirms tam ieņēma uzņēmuma finanšu direktora amatu. Iepriekšējais ''Tele2'' vadītājs Valdis Vancovičs 2025. gada novembrī nolēma atstāt valdes locekļa un izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.11.2025-ilggadejo-tele2-vaditaju-vancovicu-amata-nomainis-uznemuma-lidzsinejais-finansu-direktors-prieditis.a622013/|title=Ilggadējo «Tele2» vadītāju Vancoviču amatā nomainīs uzņēmuma līdzšinējais finanšu direktors Priedītis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-13|language=lv}}</ref> === Citi sasniegumi === Saskaņā ar ''Baltic Brand Forum'' datiem, 2022. gadā ''Tele2'' tika atzīts par videi draudzīgāko zīmolu mobilo sakaru nozarē. 2023. gadā ''Tele2'' atkārtoti kļuva par mīlētāko zīmolu telekomunikāciju nozarē Latvijā. Savukārt 2024. gadā uzņēmums kļuva par izklaidējošāko zīmolu Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticbrands.eu/en/ranking|title=Baltic Brand Forum 2025|website=balticbrands.eu|access-date=2025-06-17|language=en|archive-date=2025-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250617110658/https://balticbrands.eu/en/ranking}}</ref> Izdevuma "Dienas bizness" veidotajā TOP 500 veiksmīgākie uzņēmumi Latvijā, ''Tele2'' 2023. gadā ieņēma 7. vietu Latvijas pelnošāko uzņēmumu topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dbhub.lv/top-500-latvijas-lielakie-uznemumi-2024|title=TOP 500 {{!}} Latvijas lielākie uzņēmumi 2024 {{!}} Dienas Bizness HUB|website=www.dbhub.lv|access-date=2025-07-15}}</ref> Saskaņā ar DB TOP 500 2024. gada datiem, Tele2 bija 4. lielākais UIN maksātājs Latvijā un lielākais nozarē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dbhub.lv/top-500-latvijas-lielakie-uznemumi-2024|title=TOP 500 {{!}} Latvijas lielākie uzņēmumi 2024 {{!}} Dienas Bizness HUB|website=www.dbhub.lv|access-date=2026-07-01}}</ref> Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, ko veido „Prudentia” un [[Nasdaq Riga]], ''Tele2'' 2024. gadā ieņēma 11. vietu. ''Tele2 AB grupa'' ir ierindojusies otrajā vietā starp 500 uzņēmumiem reitingā “Eiropas Klimata Līderi 2024”, ko veido biznesa izdevums [[Financial Times]] sadarbībā ar analītikas uzņēmumu ''Statista''. Tāpat ''Tele2 AB grupa'' ir iekļauta pasaules piecu ilgtspējīgāko telekomunikāciju uzņēmumu vidū žurnāla [[Time]] veidotajā topā “Pasaules Ilgtspējīgākie uzņēmumi 2024”. Abos šajos topos tiek vērtēti Tele2 uzņēmumu rādītāji Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/44f56758-9158-4b40-b59a-b2ffe6fc74ba|title=Client Challenge|website=www.ft.com|access-date=2025-08-21}}</ref> [[Sabiedrības integrācijas fonds]] (SIF) ''Tele2'' ir piešķīris bronzas statusu novērtējumā "Dažādībā ir spēks", kas apliecina, ka ''Tele2'' ir dažādībai atvērts uzņēmums. Tāpat SIF piešķīris ''Tele2'' "Ģimenei draudzīga darbavieta" statusu līdz 2027. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietagimenei.lv/gimenei-draudziga-darbavieta/programmas-dalibnieki/|title=Programmas dalībnieki|website=Vieta ģimenei|access-date=2025-07-08|language=lv-LV}}</ref> === Finanšu rādītāji === ''Tele2'' apgrozījums Latvijā 2024. gadā bija 179,9 milj. eiro. Uzņēmuma EBITDA Latvijā bija 79,3 milj. eiro. Uzņēmums katru gadu arī investē ievērojamis līdzekļus savā attīstībā un 2024. gadā investīcijas sasniedza 19,9 milj. eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/tele2-apgrozijums-aizvaditaja-gada-audzis-par-18-519855|title=Tele2 apgrozījums aizvadītajā gadā audzis par 1,8 %|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-21|language=lv}}</ref> ''Tele2'' var lepoties arī ar ļoti labiem rentabilitātes rādītājiem, jo tas 2024. gadā sasniedza 44,1%. Uzņēmuma apgrozījums Latvijā 2025. gadā bija 186,1 milj. eiro, savukārt EBITDA 86,3 milj. eiro. Rentabilitātes rādītājs bija 46,4 %. Investīcijas bija18,6 milj. eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Par Tele2 {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2026-07-01|language=lv}}</ref> === Sociālā atbildība === ''Tele2'' deklarētās prioritātes ir bērnu un jauniešu izaugsme, sabiedrības izglītošana par digitālās vides sniegtajām iespējām un draudiem, godīga un ētiska biznesa vide, kā arī apkārtējā vide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Vadošais mobilo sakaru operators Latvijā {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2025-07-21|language=lv}}</ref> Uzņēmums kopš 2006. gada rīko un atbalsta Čē Čē Čempionātu (iepriekš Zelta Zivtiņas Čempionāts),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cempis.lv/par-cempionatu/kas-ir-ce-ce-cempionats|title=Kas ir Čē Čē Čempionāts? « Par Čempionātu - Čē Čē Čempionāts|website=www.cempis.lv|access-date=2026-02-27|language=lv}}</ref> kas ir Eiropas lielākais skolu klašu saliedēšanas festivāls. Katru gadu šajā pasākumā piedalās ap 30 000 skolēnu no visas Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/vairak-neka-30-tukstosi-skolenu-cinas-par-ieklusanu-ce-ce-cempionata-finala/|title=Vairāk nekā 30 tūkstoši skolēnu cīnās par iekļūšanu “Čē Čē čempionāta” finālā|website=tv3.lv|access-date=2025-07-21|date=2025-04-14|language=lv}}</ref> Čē Čē Čempionāta galvenais fokuss un mērķis ir palīdzēt jauniešiem attīstīt personīgās jeb caurviju prasmes, kas kļūst arvien būtiskākas mūsdienu darba vidē. ''Tele2'' kopš 2019. gada izglīto sabiedrību par jēgpilnu viedierīču lietošanu, mudinot cilvēkus aizdomāties par digitālās vides lomu mūsdienās un sniegt praktiskas zināšanas par tehnoloģiju izmantošanu tā, lai tās nenodarītu kaitējumu cilvēku savstarpējām attiecībām un veselībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.lv/|title=Par Tele2 {{!}} Tele2|website=www.tele2.lv|access-date=2025-07-21|language=lv}}</ref> Uzņēmums arī aktīvi iestājās par tālruņu ierobežošanu skolās Latvijā, it īpaši starpbrīžos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/621273-vairums-latvijas-vecaku-atbalsta-telefonu-aizliegsanu-skolas|title=Vairums Latvijas vecāku atbalsta telefonu aizliegšanu skolās|website=https://jauns.lv|access-date=2025-07-21|date=2024-09-17|language=lv}}</ref> == Kritika == ''Tele2'' ir izpelnījies kritiku par savām mārketinga metodēm. Laikā, kad uzņēmums darbojās [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], to nosodīja par klientu piesaistīšanu savam tīklam bez viņu ziņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://money.guardian.co.uk/phones/story/0,13283,1466811,00.html | title=When slamming the phone prompts a row | publisher=The Guardian | date=2005-04-23 | accessdate=2008-04-30}} </ref> 2009. gada oktobrī ''Tele2'' Latvijā viltoja meteorīta nokrišanu ([[Mazsalacas meteorīts]]). Šī mārketinga akcija izpelnījās gan asu mediju kritiku, gan atzīta par izcilu reklāmas kampaņu. == Skatīt arī == * ''[[Tele2 Eesti]]'' * [[Tele2 (Lietuva)|''Tele2'' (Lietuva)]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="eksports.lv 2014.07.15">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/|title=Norvēģijas biznesu "Tele2" iegādāsies "TeliaSonera" {{!}} Eksports.lv|access-date=2020-11-13|archive-date=2020-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20201114164113/http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/}}</ref> <ref name="db 2018.01">[http://www.db.lv/zinas/tele2-apvienosies-ar-platjoslas-interneta-un-kabelu-operatoru-com-hem-470662 Tele2 apvienosies ar platjoslas interneta un kabeļu operatoru Com Hem] LETA/AFP, 2018. gada 10. janvāris</ref> <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=LV Tele2, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210604224047/https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=lv |date={{dat|2021|06|04||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="tvnet 2000.10.04">[https://www.tvnet.lv/6398242/zviedri-noperk-baltkom-gsm Zviedri nopērk "Baltkom GSM"] Dace Kārkliņa, LETA, 2000. gada 4. oktobris</ref> <ref name="delfi 2019.09.23">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/registrets-bite-latvija-un-tele2-kopuznemums-5g-tikla-attistibai.d?id=51481763 Reģistrēts 'Bite Latvija' un 'Tele2' kopuzņēmums 5G tīkla attīstībai] LETA, DELFI Bizness, 23.09.2019</ref> <ref name="db 2021.12.16">[https://www.db.lv/zinas/tele2-latvija-iegust-jaunas-frekvences-5g-attistiba-505586 Tele2 Latvijā iegūst jaunas frekvences 5G attīstībā] Db.lv, 16.12.2021</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/tele2-par-465-miljoniem-eiro-iegust-5g-attistibai-nepieciesamas-frekvences-505650 Tele2 par 4,65 miljoniem eiro iegūst 5G attīstībai nepieciešamās frekvences] Db.lv, 22.12.2021</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.tele2.lv/ Tele2 Latvijas vietne] {{Organizācija-aizmetnis}} {{OMX Stockholm 30}} {{Telesakari Latvijā}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Tele2| ]] [[Kategorija:Mobilo sakaru operatori]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] m0e9wdl8ssprltab3khoojn18d8a1iu 0 107473 4488521 4488139 2026-06-30T15:56:05Z Rigassatiksme 119815 /* Vēsture */ 4488521 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 18. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:18aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 36,422 km<br />(17,879 km / 18,543 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 69 (35 / 34) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2931&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''18. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Dārziņi]]em. 18. autobusu maršruta kopējais garums ir 36,422 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 17,879 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 18,543 km. Darbdienās pa 18. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 18. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Neskatoties uz Dārziņu apkaimes iedzīvotāju iebildumiem<ref>https://www.facebook.com/RigasDarzini/posts/p%C4%93c-%C5%A1odienas-tik%C5%A1an%C4%81s-ar-rd-un-rs-p%C4%81rst%C4%81vjiem-diskut%C4%93jot-par-18autobusa-likteni-/1430341885787540/</ref>, no 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "[[Dārziņi]] - [[Ķengarags]]" līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). Maršruts Dārziņos būs pēc apļveida principa (''Latgales iela - Dārziņu iela - Jāņogu iela - Taisnā iela - Latgales iela''). Kustības intervāls samazināsies līdz 12-15 minūtēm katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1971. gados, tas kursēja no [[VEF|Rupnīcas "VEF"]] līdz Višķu ielai. 1992. gadā slēdza. Maršrutu atjaunoja 2000. gadā un kursēja no Abrenes ielas līdz Višķu ielai, sākotnēji brauca pa Latgales ielu, tad pa Lokomotīves ielu. 2001. gadā darba dienās tika atklāts [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A. maršruts]] Abrenes iela - Dārziņi. Tas kursēja pa Latgales ielu. 2007. gada 12. martā šis maršruts tika slēgts. 2002. gada to pagarināja līdz Dārziņiem. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "Dārziņi - Ķengarags" līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" (Latgales un Višķu ielas krustojumā). Dārziņu iedzīvotāji iebilst pret iecerēto 18. autobusa maršruta saīsināšanu. == Maršruts == [[Attēls:18. autobuss uz Ludzas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Ludzas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Emīlijas Benjamiņas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lazdonas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lazdonas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Salaspils ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Salaspils ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lomonosova ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lomonosova ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Višķu ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Višķu ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]], [[Lauvas iela]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]], [[Lauvas iela]], [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]], [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 18. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 69 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 34 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 35 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Lauvas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | |- | align="center" | 13 | [[Jāņavārti]] | |- | align="center" | 14 | [[Rušonu iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Daugmale (stacija)|"Daugmales" stacija]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] 3 | |- | align="center" | 21 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 23 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 24 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 25 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 26 | Tīrumi |x |- | align="center" | 27 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 28 | [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] |x |- | align="center" | 32 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 33 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 34 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] |x |- | align="center" | 5 | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]] |x |- | align="center" | 7 | [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] |x |- | align="center" | 8 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 9 | Tīrumi |x |- | align="center" | 10 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 11 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 12 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 13 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] / trolejbusu galapunkts | |- | align="center" | 16 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] | |- | align="center" | 17 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Daugmale (stacija)|"Daugmales" stacija]] |x |- | align="center" | 20 | Mūzikas skola |x |- | align="center" | 21 | [[Rušonu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Jāņavārti]] | |- | align="center" | 23 | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | |- | align="center" | 24 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Lauvas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] | |- | align="center" | 29 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Pasts (pārdēvēta par "Elizabetes iela") * Centrālais tirgus (pārdēvēta par "Centrāltirgus") * Ķengarags (pārdēvēta par "Kuzņecovs") * Rušānu iela (pārdēvēta par "Rušonu iela") * Muita (pārdēvēta par "Višķu iela 3") * Veikals (pārdēvēta par "Ābeļu iela") * 10. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 10. līnija") * Dārziņi-1 (pārdēvēta par "Jāņogu iela") * 29. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 29. līnija") * 38. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 38. līnija") * 46. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 46. līnija") * Dārziņi-2 (pārdēvēta par "Dārziņi") * Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450") * Salaspils iela (pārdēvēta par "Rītupes iela")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Lubānas iela (pārdēvēta par "Rītupes iela") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|IAuWGMlPPNE|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|6WmMwWYip2w|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|18]] s16m648d1co4onwsn621rn6s5ab8642 0 109650 4488519 4424225 2026-06-30T15:47:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488519 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|dažādu terminu tulkojums latviski, dažās vietās arī valoda;<br />teksts svešvalodā ir jāizdzēš, jāpaslēpj vai jāiztulko}} {{Sabiedriskā transporta infokaste |nosaukums = Trolejbuss |attēls = [[Attēls:Trolleybus Riga IMG 2544 C.JPG|250px]] |attēls paraksts = Trolejbuss [[Škoda 24Tr Irisbus]] [[Rīga|Rīgā]] |salons = [[Attēls:Solaris Trollino 18AC - Gdynia02.jpg|250px]] |salons paraksts = Trolejbusa [[Solaris Trollino 18]] salons |transporta veids = |izmanto kopš = Kopš [[1882. gads|1882]]. gada |pielietojums = Sabiedriskais transports pilsētas robežās |infrastruktūra = Ielas braucamā daļa un kontakttīkls |dzinējs = Elektrodzinējs, dīzeļģenerators, ūdeņradis. |ātrums = 30—128 km/h |ietilpība = |sistēmu skaits = 340 |vienību skaits = }} '''Trolejbuss''' ir pilsētas [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veids, parasti ar [[elektrodzinējs|elektrodzinēju]], kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos. Trolejbuss ir būvēts tāpat kā [[autobuss]], tomēr tam nav [[iekšdedzes dzinējs]], bet gan viens vai vairāki elektrodzinēji. Elektroenerģiju tas saņem tāpat kā [[tramvajs]] caur kontaktstieņiem no virs brauktuves esošajiem vadiem. Tādēļ trolejbusam ir jābrauc pa kontakttīkla posmu, bet mūsdienās trolejbusos tiek iebūvēts arī dīzeļģenerators, kas ļauj trolejbusam novirzīties no kontakttīkla posma vai turpināt maršrutu aiz šī posma beigām. Pirmās trolejbusu līnijas tika ierīkotas 20. gadsimta sākumā un šobrīd<ref group="P">2010. gada jūnijs</ref> visā pasaulē 318 pilsētās, 47 valstīs eksistē pa kādai trolejbusu līnijai. Pārsvarā trolejbusu sistēmas ir sastopamas [[Viduseiropa|Viduseiropā]], bijušajā [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā, [[Ķīna|Ķīnā]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] un [[Šveice|Šveicē]]. Aptuveni 550 trolejbusu pārvadājumus veicošie uzņēmumi visā pasaulē ir likvidēti, pārsvarā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kur trolejbuss savus ziedu laikus piedzīvoja 1950. un 1960. gados. 29 valstīs trolejbusi šobrīd vairs nebrauc. Ir šādu veidu trolejbusi: pilsētas, starppilsētu, trolejbuss, kas var braukt izmantojot tramvaju kontakttīklu, trolejbusvilcieni (divi trolejbusi sakabināti kopā), trolejbusi, kas brauc pa noteiktu joslu jeb "noteiktās joslas trolejbusi", divkārši savienotie trolejbusi, tuneļtrolejbusi, trolejbusi aprīkoti ar mehāniskajiem motoriem un par trolejbusiem pārbūvēti autobusi. == Etimoloģija == Vārds ''trolejbuss'' sastāv no diviem angļu valodas vārdiem ''trolley'' (tulkojumā — ratiņi) un ''bus'' (tulkojumā — autobuss). Tomēr trolejbusam nav ratiņu, tāpēc vārds ''trolley'' vairāk saistās ar kaut ko smagai automašīnai līdzīgu, bet trolejbuss arī neatgādina smago automašīnu. Pirmajiem trolejbusiem nebija kontaktstieņu un strāvas saņemšanai tie izmantoja vadu, no tā arī varētu būt cēlies tā nosaukums. Daudzās pilsētās sākotnēji trolejbusu sauca par ''troleju'' (angļu — ''trolley''). Var teikt, ka vārds ''trolejbuss'' ir vārdu ''tramvajs'' (angļu — ''tram'') un ''autobuss'' (angļu — ''bus'') kopsalikums, jo daudzi uzskata trolejbusu par tramvaja un autobusa hibrīdu. == Vēsture == [[Attēls:Elektromote1882.jpg|thumb|250px|left|Pirmais Sīmensa radītais trolejbuss]] Pirmo reizi ideja par transportlīdzekli, kurš brauc izmantojot elektrību, parādījās [[Anglija|Anglijā]], kad 1880. gadā vācu inženieris Vilhelms Sīmens sniedza interviju žurnālam "Society of Arts". Viņš stāstīja par sava brāļa Vernera fon Sīmensa eksperimentiem šajā jomā. Iespējams arī, ka abi tomēr pie šī projekta strādāja kopā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=British Trolleybus database 1909-85|language=angļu val|url=http://www.trolleybus.co.uk/history1.htm|accessdate=14.11.2009}}</ref> Pirmais trolejbuss tika izgatavots [[Vācija|Vācijā]]. Tā autors Verners fon Sīmens nosauca to par "Electromote". 1882. gada 29. aprīlī tika atklāta pirmā trolejbusu līnija, tā piederēja kompānijai "Siemens & Halske", trolejbusu līnija atradās [[Berlīne]]s Halenzē rajonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Siemens AG|language=angļu val|url=http://w1.siemens.com/history/en/innovations/transportation.htm#toc-2|accessdate=14.11.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090929231256/http://w1.siemens.com/history/en/innovations/transportation.htm#toc-2|archivedate=29.09.2009}}</ref> Toreiz trolejbusu kontakttīkla vadi atradās pārāk tuvu viens otram un spēcīga vēja laikā varēja rasties īssavienojums. Tajā pašā gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] beļģu inženieris Šarls van Depule radīja "rullīšu trolejbusu" — tas elektroenerģiju saņēma caur rullīti un stangām, kas atradās uz jumta. Tas bija daudz drošāks pret īssavienojumiem negaisa laikā. 1909. gadā pirmoreiz tika izmēģināts vēl citādāks elektrotransporta veids, kurš līdz mūsdienām ir stipri mainījies. [[Attēls:Metro map62 edited.jpg|200px|thumb|right|Divstāvīgs JaTB-3 trolejbuss [[Maskava|Maskavā]] 1939. gadā]] [[Krievija|Krievijā]] pirmo trolejbusu maršrutā Novorosijska (''Новороссийск'') — Suhumi bija plānojis radīt Pēteris Frēze 1904. līdz 1905. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=И. Степанов|title=100-летие отечественного троллейбуса|language=krievu val|url=http://mobitrol.by.ru/mobitrol/100-letie%20rossijskomu%20trol/100-letie%20rossijskomu%20trol..htm|accessdate=24.10.2009}}{{Novecojusi saite}}</ref> Neskatoties uz lielo ieguldījumu šajā projektā, tas tomēr netika īstenots. Pirmo trolejbusu līniju Krievijā atklāja tikai [[Padomju Savienība|PSRS]] laikos 1933. gadā Maskavā. Pirmie Padomju Savienības trolejbusi bija LK-1 trolejbusi. Eiropā ļoti populāri bija divstāvu trolejbusi, bet Padomju Savienībā tos neizmantoja, jo to izmantošana bija saistīta ar daudzām, tostarp infrastruktūras, problēmām. Tā 1938. gadā pa Maskavas ielām sāka kursēt JaTB-3 trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Дмитрий Матвеев|title=Английский гость|language=krievu val|url=http://www.automag.vrn.ru/99_21/0.html|publisher=Автомаг Информсвязь-Черноземье|year=1999|access-date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20020601004717/http://www.automag.vrn.ru/99_21/0.html|archivedate={{dat|2002|06|01||bez}}}}</ref> Divstāvu trolejbusiem bija grūti braukt ziemā, tāpat tiem bija zemi griesti un šauras kāpnes uz otro stāvu, tas sagādāja neērtības pasažieriem, kā arī kontakttīkls priekš tiem bija pārāk zemu. PSRS pārsvarā izmantoja trolejbusvilcienus, vēlāk arī posmainos trolejbusus, kuri gan tika izmantoti ļoti maz. Trolejbusu satiksme ļoti uzplauka starpkaru periodā un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tie bija kā tramvaja aizstājēji, jo tramvaju sāka uzskatīt par novecojušu transportlīdzekli. 1950. gados arī degvielas krīzes dēļ pieauga interese par trolejbusu izmantošanu, bet 1960. gados, degvielas krīzei beidzoties, daudzās pilsētās trolejbusu satiksmi sāka likvidēt. Trolejbusi pārsvarā palika tikai pilsētās, kurās autobusam sarežģītā reljefa dēļ bija grūti pabraukt. Līdz [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumam trolejbusu satiksmes sistēmas bija palikušas, piemēram, ASV, [[Austrija|Austrijā]], [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Japāna|Japānā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Bet tās tika likvidētas, piemēram, [[Austrālija|Austrālijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Somija|Somijā]]. Neskatoties uz to, Padomju Savienībā trolejbusu satiksmes sistēmas turpināja augt, tas bija saistīts ar autobusu trūkumu un lēto elektroenerģiju. Tomēr mūsdienās dažviet Krievijā trolejbusu satiksme tiek likvidēta, jo norit sīva konkurence ar autobusiem un arī elektroenerģija ir kļuvusi dārgāka. Tāpat trolejbusu satiksme 1960. gados turpināja attīstīties arī citās sociālistiskajās valstīs. 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā ekonomisko un citu problēmu dēļ trolejbusu satiksme varēja atdzimt,<ref name="maks">Максимов А. Н. (2006). ''Городской электротранспорт. Троллейбус. Начальное профессиональное образование''. Академия {{ISBN|5-7695-2371-9}}</ref> bet lielākajā daļā [[Eiropa]]s valstu tas tā nenotika. Līdz ar to trolejbusu nākotne daudzās valstīs ir neskaidra. Trolejbusu satiksme [[Rīga|Rīgā]] tika atklāta 1947. gada 6. novembrī un gadu gaitā tā turpināja attīstīties. == Trolejbusa uzbūve == [[Attēls:Side elevation, Škoda 14Tr trolleybus.png|thumb|300px|Trolejbusa [[Škoda 14Tr]] shematiskais zīmējums. Izceltas ir tās lietas, kas ir trolejbusa uzbūves pamatā.<br /> 1. '''Kontakttīkls'''<br /> 2. Maršruta numura un tā galamērķa plāksnīte<br /> 3. Atpakaļskata spogulis<br /> 4. Gaismas<br /> 5. Priekšējās durvis<br /> 6. Aizmugurējā ass<br /> 7. Otrās un trešās durvis<br /> 8. Vadāma priekšējā ass<!-- lenkbare Vorderachse --><br /> 9. Apdares līnija (bez funkcijas)<br /> 10. '''Kontaktstieņa bundulis'''<br /> 11. '''Kontaktstieņa šņoris'''<br /> 12. '''Kontaktstieņa galva'''<br /> 13. '''Kontakstienis'''<br /> 14. '''Āķis aiz kura aizkabina kontaktstieņus'''<br /> 15. '''Jumta konteineris / Elektroiekārtas'''<br /> 16. Trolejbusa reģistrācijas numurs]] Trolejbuss no [[Autobuss|autobusa]] atšķiras ar to, ka tam uz jumta ir divi strāvas noņēmēji jeb kontaktstieņi. No ārpuses trolejbuss no autobusa atšķiras tikai ar elektroiekārtām uz jumta. Uz jumta ir uzstādītas elektroiekārtas, kurām ne zem trolejbusa grīdas, ne citur trolejbusa salonā vairs nebija vietas. Uz trolejbusa jumta elektroiekārtas ir labāk pasargātas nekā zem trolejbusa, jo tur tās nevar sabojāt ne sāls, ne sniega kupenas un tās ir vieglāk apkopt. Tāpat tās tik ļoti nesakarst un tām nav vajadzīga īpaša ventilācija, kā arī tās ir iespējams vieglāk izvietot. Modernajos zemās grīdas trolejbusos elektroiekārtām zem grīdas vairs pilnībā nav vietas un tās visas tiek izvietotas uz jumta speciālos konteineros. Salīdzinājumā ar autobusiem trolejbusiem jumta konstrukcijas un tās kolonnas uzbūve ir pastiprināta, lai tās varētu izturēt elektroiekārtu un kontaktstieņu svaru. Tādēļ daži logi trolejbusiem mēdz būt platāki nekā autobusiem. Tie ir kā kabeļkanāli starp elektriskajām komponentēm uz jumta un zem grīdas esošajām elektroiekārtām. Trolejbuss ir labāk pasargāts no korozijas un tādējādi tas kalpo ilgāk nekā autobuss, tāpat trolejbuss ir labāk pasargāts no rūsēšanas nekā autobuss. Tam par iemeslu ir tas, ka trolejbusi pārsvarā tiek būvēti no alumīnija un nerūsošā tērauda. Trolejbusa elektriskie barošanas bloki aizņem mazāk vietas nekā dīzeļmotors ar dīzeļdegvielas daļiņu filtru vai gāzes motors ar katalizatoru. Tāpat trolejbusam nav apjomīgās degvielas tvertnes, tas ļauj trolejbusam būt ar zemo grīdu visā tā garumā un zemās grīdas pakāpienu arī aizmugurējā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vbl.ch/getdoc/fa6373fc-b39c-44f7-8d4d-885b5fa3306c/MO_16-Gelenktrolleybusse-fur-die-vbl-AG_20-04-2009.aspx |title=VBL – 16 Gelenktrolleybusse für Luzern |access-date={{dat|2009|10|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328075712/http://www.vbl.ch/getdoc/fa6373fc-b39c-44f7-8d4d-885b5fa3306c/MO_16-Gelenktrolleybusse-fur-die-vbl-AG_20-04-2009.aspx |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}</ref> Trolejbusam daudz ātrāk nekā autobusam bija sastopams ''Frontlenker'', savukārt, zemās grīdas trolejbusu būvē atteicās no daļēji izmantotajiem motortorņiem trolejbusa aizmugurējā daļā. Tāpat arī "Low-Entry-Konstrukcijas" trolejbusiem ir mazpazīstamas, tās izmanto vienīgi Čehijas trolejbusam SOR TN 12. Tāpat mēdz būt savienotie trolejbusi, kas ir gandrīz divas tonnas smagāki nekā autobusi,<ref name="Internationale Konferenz">[http://www.regionale-schienen.at/0_thema_200811.asp?mid=23 Internationale Konferenz über innovative elektrische Stadtverkehrssysteme]{{Novecojusi saite}}</ref> tāpēc pārsvarā šādiem trolejbusiem tiek iebūvētas divas aizmugurējās asis.<!-- Im Allgemeinen benötigen die elektrischen Antriebsaggregate eines Oberleitungsbusses weniger Platz als ein Dieselmotor mit Dieselrußpartikelfilter oder ein Gasmotor mit Katalysator. Zudem entfällt der voluminöse Kraftstofftank. Dies ermöglicht einen tiefen Wagenboden über die gesamten Fahrzeuglänge und eine niedrige Einstiegshöhe auch bei der hintersten Tür.[24] Aus dem selben Grund waren außerdem Frontlenker beim Obus deutlich früher anzutreffen als beim Omnibus. Ebenso kann auf die bei Niederflurbussen teilweise verwendeten Motortürme im Heckbereich weitgehend verzichtet werden. Genauso sind Low-Entry-Konstruktionen im Obus-Bereich weitgehend unbekannt, einzige Ausnahme ist der tschechische Typ SOR TN 12. Dennoch ist ein Oberleitungsbus, bezogen auf einen Gelenkwagen, fast zwei Tonnen schwerer als ein Dieselbus. Insbesondere in früheren Jahren setzte man beim Obus deshalb häufig auf doppelte Hinterachsen, auch Tandemachsen genannt. --> Vēl trolejbusiem aizmugurē ir kāpnītes, kas atvieglo apkalpojošā personāla nokļūšanu uz jumta pie kontaktstieņiem vai elektroiekārtām. Kā alternatīva tiek izmantots spieķis (''ausklappbare Leitersprossen''), kas pārsvarā atrodas durvju pusē pie kādām no durvīm. Uz jumta dažkārt ir uzmontēti papildu ejamie celiņi. Tāpat visiem trolejbusiem jumta aizmugurējā daļā ir metāla spieķi, aiz kuriem aizkabina nolaistus kontaktstieņus. Vēl viena atšķirība ir tā, ka trolejbusiem nav režģa, tā vietā parasti atrodas viendaļīga vai divdaļīga apkopes lūka, skatoties pēc modeļa.<!-- Weiterhin typisch für viele Oberleitungsbusse sind am Heck angebrachte Leitern, sie ermöglichen es dem Wartungspersonal zu den Stromabnehmern und den Dachaufbauten hinaufzusteigen. Alternativ dazu werden ausklappbare Leitersprossen verwendet, die meist auf der Türseite neben einem Einstieg zu finden sind. Auf dem Dach selbst sind ergänzend zu den Aufstiegshilfen manchmal Laufstege montiert. Ebenso besitzen fast alle Obus-Typen im hinteren Dachbereich Halterungen zum Arretieren der Stromabnehmer. Ein weiteres typisches Unterscheidungsmerkmal sind die fehlenden Kühlergrills an deren Stelle sich häufig eine je nach Typ ein- oder zweiteilige Wartungsklappe befindet, manchmal auch als Bugklappe bezeichnet. --> Tāpat kā [[Tramvajs|tramvaji]], arī trolejbusi pārsvarā tiek ražoti, sadarbojoties dažādiem uzņēmumiem, viens — piegādā elektroiekārtas, cits — konstruē trolejbusa virsbūvi, šasiju un interjeru. Arī piegādātāji pilda pasūtījumus. 211 ÜHIIIs trolejbusiem no ''Uerdingen/Henschel'' elektroiekārtas pieteicās piegādāt četri dažādi konkurējoši uzņēmumi. Neatkarīgi no tā trolejbusu komplektēja cits uzņēmums, klasisks piemērs ir [[Čehoslovākija]]s, vēlāk [[Čehija]]s uzņēmums ''Škoda'' un itāļu firma ''Breda''. Lielākā daļa trolejbusu ir adaptācijas dažādiem autobusiem, it sevišķi standarta trolejbusi. Aktuālākie piemēri ir trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus|Škoda 24Tr]] un [[Škoda 25Tr]], kas balstīti uz Irisbus Citelis bāzes, kā arī trolejbusi ''Solaris Trollino'', kas balstīti uz autobusa ''Solaris Urbino'' bāzes. Pazīstamākie piemēri no pagātnes ir [[Vācija|Vācijā]] radītie 363 Mercedes-Benz O 6600 T trolejbusi, kas ir gandrīz tādi paši kā Mercedes-Benz O 6600 H autobusi. Retāka parādība ir, ka no trolejbusa modeļa uzkonstruē autobusa modeli. Šeit kā piemērs ir minama ''Hess-Vossloh Kiepe lighTram'' hibrīda autobusa versija. Pretēji iepriekš parādītajām adaptācijām lielākā daļa trolejbusu šasiju tomēr ir speciāli konstruētas, tās netiek izmantotas autobusos. Tas parasti skar lielos trolejbusu ražotājus, tai skaitā SiU-9 — pasaulē visvairāk ražoto trolejbusu. Agrāk bija modē ražot trolejbusus, kuru konstrukcija ļauj tiem braukt pa sliedēm — paraugu rādīja PCC-tramvaja auto un ''der Uerdinger'' sliežu buss. Arī samērā agri trolejbusu jomā tika sākts izmantot būvniecību bez šasijas. Iemesls tam: elektroiekārtas izraisa tikai nelielas vibrācijas, līdz ar to ietekme uz trolejbusa salona konstrukciju arī ir neliela.<!-- Im Gegensatz zu den oben erwähnten Adaptionen sind die meisten Obus-Karosserien jedoch Sonderkonstruktionen, die nicht für konventionelle Dieselbusse verwendet werden. Dies betrifft insbesondere Großserien, so etwa den SiU-9 — den meistgebauten Obus-Typ der Welt. In früheren Jahren typisch waren außerdem O-Busse, deren Konstruktion sich an Schienenfahrzeuge anlehnte — Vorbilder waren beispielsweise der PCC-Straßenbahnwagen und der Uerdinger Schienenbus. Bereits recht früh konnte sich dabei im Obus-Bereich die selbsttragende Bauweise ohne Fahrgestell durchsetzen. Ursächlich hierfür: weil der Elektroantrieb nur geringe Vibrationen verursacht, sind die Auswirkungen auf die Gerippestruktur der Fahrgastzelle vergleichsweise gering. --> Daudzās pilsētās trolejbusi tiek lakoti citā krāsā, nekā autobusi vai cits transporta veids. Tā, piemēram, [[Budapešta|Budapeštā]] trolejbusi tiek lakoti sarkani pelēkā krāsā, bet autobusi — zili pelēkā krāsā. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:100 4029.jpg|Trolejbusa MAN SG 200 HO jumta elektroiekārtas ir uzstādītas uz autobusa Standard-Bus I bāzes Attēls:Solingen MAN SL 172 HO.jpg|[[Zolingene]]s trolejbuss MAN SL 172 HO balstīts uz autobusa Standard-Bus II bāzes Attēls:SF trolleybus.jpg|Skats uz trolejbusa jumta elektroiekārtām no augšas Attēls:Soubor-Opava-trolejbus-Solaris-Trollino-IG-IIIG.JPG|Trolejbuss Solaris Trollino 12 ar un bez jumta konteinera Attēls:Belgrade Bus.jpg|Trepītes trolejbusa aizmugurē Attēls:Brno, Líšeň, areál TMB, Karosa ŠM 11.jpg|Tipisks trolejbusa adapcijas piemērs: autobuss ''Karosa ŠM 11...'' Attēls:Trol Škoda T 11 Brno.jpg|...un trolejbuss ''Škoda T 11'' Attēls:PCC Cleveland.jpg|[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tramvajs ''PCC'' bija kā paraugs... Attēls:Marmon-Herrington trolley coach 9553.jpg|...daudziem ASV trolejbusiem, kā piemēram, šim ''Marmon-Herrington''. </gallery> === Vadība, elektroiekārtas, vadīšana un palīgagregāti <!-- Antrieb, elektrische Ausrüstung, Steuerung und Hilfsaggregate --> === Tāpat kā autobusiem, arī trolejbusiem vadīšana notiek ar diferenciālu rīku palīdzību aizmugurējā asī. Pārsvarā runa ir par zemgrīdas motoru, retāk par aizmugurējo dzinēju. Savienotajiem trolejbusiem motors atrodas uz otrās vai trešās ass, līdz ar to bieži tiek vadīta arī otrā un trešā ass. Ja trešā ass ir motorizēta, tad runa ir par vilces savienoto trolejbusu.<!-- Wie bei Omnibussen erfolgt auch bei Oberleitungsbussen der Antrieb über ein Differentialgetriebe auf die Hinterachse. Meist handelt es sich dabei um einen Unterflurmotor, seltener um einen Heckmotor. Bei Gelenkwagen wirkt der Motor entweder auf die zweite oder auf die dritte Achse, teilweise werden sowohl die zweite als auch die dritte Achse angetrieben. Ist die dritte Achse motorisiert, so spricht man von einem Schubgelenkwagen. --> Trolejbusos izmanto līdzstrāvas—''Reihenschlussmotoren'' motorus, to starpā (kompensētus) ''Einkollektormotoren'', ''Tandemmotoren'' un ''Doppelkollektormotoren''. Vēlāk sāka izmantot ''Verbundmotoren'' ar pārmiju (''Nebenschlusswicklung''), kaut gan mūsdienās populāri ir trīsfāzu strāvas asinhronie motori ar ''kollektorlosem Kurzschlussläufer''.<ref name="Kenning S. 4–17">Kenning S. 4—17</ref> Trolejbusu motori var strādāt ar lielu slodzi un līdz ar to attīstīt augstu griezes momentu, nekāda sajūga lietošana nav vajadzīga. <!-- Da Obus-Motoren unter Last anlaufen können — und dabei zugleich ihr höchstes Drehmoment entwickeln — ist keine trennende Kupplung erforderlich. -->Arī ātrumkārba ar vairākiem robiem nav vajadzīga, jo elektromotori visus nepieciešamos ātrumus ar pārnesuma skaitli var pārvaldīt.<!-- Auch ein Wechselgetriebe mit mehreren Gängen wird nicht benötigt, da Elektromotoren alle erforderlichen Drehzahlen mit einer festen Zahnradübersetzung bewältigen können. --> Pretēji dīzeļmotoram tie zem noteikta pārnesuma skaitļa nav ''abgewürgt''. Fakts ir tāds, ka izdevīga, īslaicīga motora pārslodze rada augstu griezes momentu, kas trolejbusam rada spēcīgu beigu piedziņu, tāpat kā autobusam, bet ar lielāku jaudu.<ref name="Der Obus – ein besonderes Nahverkehrsmittel">[http://www.obus-es.de/Der%20Oberleitungsbus.htm Der Obus — ein besonderes Nahverkehrsmittel]</ref><!-- Im Gegensatz zum Verbrennungsmotor können sie nicht unterhalb einer bestimmten Drehzahl abgewürgt werden. Der Umstand, dass die vorteilhaften kurzzeitigen Überlastungen des Motors zu sehr hohen Drehmomenten führen, erfordert für Oberleitungsbusse einen weitaus robusteren Achsantrieb als bei Dieselbussen mit gleich großer Leistung. --> [[Attēls:VBL251.JPG|thumb|Lucernas trolejbuss ar divām gumijas ''schleifseilen'' priekšpusē]] Trolejbusu elektroiekārtas, sauktas arī par elektrisko vilci, atbilst tramvaja un vilciena elektroiekārtām, tomēr tās ir pakļautas papildu prasībām. Tā tām vajag, dēļ trūkstošajām aizsarglietām (''Schutzerdung'') pāri sliedēm, trolejbusam pretēji — novadošs — labāk elektriski izolēts.<!-- So muss sie beispielsweise aufgrund der fehlenden Schutzerdung über die Schienen — die Bereifung ist im Gegensatz dazu nichtleitend — besser elektrisch isoliert werden --> Īpaši tas skar virsbūvi trolejbusa durvju rajonā, tāpēc pastāv iespēja, ka iekāpjot vai izkāpjot no trolejbusa cilvēks var saņemt nelielu strāvas triecienu. Kā par laimi tas notiek ļoti reti. Tas var notikt, piemēram, pieķeroties pie ''Trittstufen'' un durvju stieņiem, kas ir izgatavoti no ar stikla šķiedru pastiprinātas plastmasas.<!-- Dies geschieht zum Beispiel durch die Verwendung von Trittstufen und Handläufen aus glasfaserverstärktem Kunststoff. --> Nedaudz tālāk jau elektrības vadi ir noslēgti caur izolēto elektrības sadales skapi, tāpēc tiek veiktas izolācijas pārbaudes un to uzraudzīšana. Kā izolācijas uzraudzītāji tiek izmantoti viens vai vairāki, izolēti, gumijas ''Schleifseile'' vai ''Schleifseile''.<ref>[http://www.obus-es.de/Langkau_Isolationswaechter.htm Der Isolationswächter von Langkau in den Obussen 16-22 auf www.obus-es.de]</ref><!-- Darüber hinaus wird die korrekte Trennung durch die isolierte Aufstellung der Schaltschränke, regelmäßige Isolationskontrollen und einen Isolationswächter gewährleistet. Für dessen Funktion ist ferner erforderlich, dass ein oder mehrere — am Fahrzeug isoliert angebrachte — leitfähige (Gummi-)Schleifseile an den Isolationswächter angeschlossen sind. --> Tāpat tiek izmantota arī zem grīdas uzstādīta slīpēšanas ķēde (schleifende Kette) kā papildu ''Erdungs- und Kurzschließeinrichtung'', tā tas tika izdarīts [[Budapešta|Budapeštā]].<ref>[http://obus269.homepage.t-online.de/s820rbhu.htm Jürgen Lehmann: Besuch der Obusbetriebe in Ungarn im Juni 2005]</ref>''Ableiter'' ne vienmēr atrodas ideālā savienojumā ar zemi, tomēr tam piemīt zemes potenciāls (Erdpotential). To parasti jūt lūku vaku vietās, uz sliedēm vai pie salaiduma šuvēm uz tilta.<!-- Teilweise wird aber auch eine am Boden schleifende Kette als zusätzliche Erdungs- und Kurzschließeinrichtung benutzt, etwa in Budapest. Zwar stehen diese Ableiter nicht ständig in ideal leitender Verbindung zur Erde, jedoch reicht es aus wenn sie gelegentlich kurzzeitig Erdpotential führen. Dies geschieht beispielsweise bei der Passage von Schachtdeckeln beziehungsweise Gullys, Schienen oder Dehnungsfugen bei Brücken. --> Tāpat trolejbusa jumta elektroiekārtas ir jāpasargā no laikapstākļu radītā pārsprieguma (Überspannungen), tramvajam tas ir savādāk. Tas tiek darīts ar ''Überspannungsableiter''. Līdzīgu funkciju veic subordinēti novietotais ''Überstromschnellschalter'', tas pasargā trolejbusu no pārslodzes un ir arī kā galvenais slēdzis Hauptschalter.<ref name="Kenning S. 4–17"/> ''Bedingt'' no ielu bedrīšu, bieži no nelīdzenas ielas braucamās daļas, līdz ar to elektroiekārtu sakopojums (''elektrischen Baugruppen'') un to stiprinājumam pie trolejbusa ir jābūt daudz stiprākam pret svārstībām un vibrācijām nekā tramvajam. Vēl viena īpatnēja trolejbusa detaļa ir tā saucamais ''Isolierkupplung''. Tas ir elastīgs gumijas vai šķiedru elements, kas atrodas starp motoru un piedziņas vārpstām. Vēl tas dubulti izolē dzenošo asi no ''Stromkreis''.<ref name="Der Obus – ein besonderes Nahverkehrsmittel"/><!-- Ebenso muss die Elektrotechnik eines O-Busses sorgfältiger gegen witterungsbedingte Überspannungen in der Oberleitung geschützt werden als bei Schienenfahrzeugen. Dies erfolgt mittels einem sogenannten Überspannungsableiter. Eine ähnliche Funktion hat der nachrangig angeordnete Überstromschnellschalter, er schützt das Fahrzeug vor Überlastungen und dient gleichzeitig als Hauptschalter.[26] Bedingt durch die in Folge von Straßenschäden oft unebene Fahrbahnoberfläche sind die elektrischen Baugruppen und ihre Befestigungen außerdem stärker durch Schwingungen beziehungsweise Vibrationen belastet als bei schienengebundenen Verkehrsmitteln.[30] Ein weiteres spezifisches Obus-Bauteil ist die sogenannte Isolierkupplung. Hierbei handelt es sich um ein elastisches Gummi- oder Kunststoffelement, das zwischen Motor und Antriebswelle angeordnet ist. Es dient dazu die Antriebsachse — gemäß den gesetzlichen Vorschriften — doppelt vom Stromkreis zu isolieren. --> Agrāk trolejbusa motoru vai motorus vadīja kontrolieris (Kontroller). Tas bija ar roku darbināms slēdzis (Hand-Fahrschalter) ar pamaz līmeņiem. Vēlāk sāka izmantot ātrumu pārslēga sviras (Schaltwerke), kuras darbināja spiežot pedāļus. Vel vēlāk parādījās arī ''Schützensteuerungen''. 1970—tajos gados sāka izmantot elektroniskos līdzstrāvas veidotājus (Gleichstromsteller). Mūsdienās izplatīta ir ''Drehstrom-Steuerungen'' ar jaudas tranzistoru. Trolejbusa vadīšana (Steuerungen) tiek iedalīta šādi:<!-- Gesteuert wurden der oder die Motoren eines Oberleitungsbusses früher über einen Kontroller. Ursprünglich waren dies Hand-Fahrschalter mit wenigen Stufen, später Schaltwerke die mit Fußpedalen bedient wurden. Noch später setzten sich Schützensteuerungen durch. In den 1970er-Jahren kamen schließlich elektronische Gleichstromsteller auf. Heutzutage sind Drehstrom-Steuerungen mit Leistungstransistoren üblich. Laut Kenning entwickelten sich die Steuerungen beim Obus im Detail wie folgt: --> {| class="wikitable" |- align="center" ! colspan="5" | Klasiskā vadīšana |- align="center" | ''Fahrschalter'' || colspan="2" | Ātrumu pārslēga sviras (Schaltwerke) || colspan="2" | ''Schützensteuerungen'' |- align="center" | tieši aktivizēts || colspan="2" | tieši vai netieši aktivizēts || elektriski neatkarīgi (stromunabhängig) tieši aktivizēts || elektriski atkarīgi (stromabhängig) netieši aktivizēts |- align="center" | ''Schleifringfahrschalter''<br />''Nockenfahrschalter'' || colspan="2" | Rotācijas magnētiskais slēdzis (Drehmagnetschalter)<br />Elektromotora ķēdes pārslēgs (Schaltwerk)<br />''Feinstufenschalter''<br />Schwingregler<br />Gaisa slēdzis (Druckluftschaltwerk) || Elektromagnētiskā vadīšana || Elektromagnētiskā vadīšana<br />Elektropneimatiskā vadīšana |- align="center" ! colspan="5" | Elektroniskā vadīšana |- align="center" | colspan="2" | Tiristoru slēdzis || Analogā ''Choppersteuerung'' || GTO Tiristora vadīšana || IGBT tranzistora vadīšana |- |} Vēl trolejbusiem ir kompresori, kas ir uzskatāmi kā papildu palīgagregāti. Tie nodrošina atbilstošo saspiesta gaisa temperatūru (Druckluft), kas ir vajadzīga noteiktām komponentēm, piemēram, bremzēm, ''Kneeling'', stūres iekārtai ar pastiprinātāju (Servolenkung) un durvīm. Vēl trolejbusam ir ventilators, rotējošie pārveidotāji (rotierende Umformer), kā arī ventilatori, kas atvēsina elektroiekārtas. Palīgagregāti darbojas arī tad, kad trolejbuss nebrauc (nav pat iedarbināts), tad tie ir kā vienīgie, kas rada nelielus trokšņus. Trolejbusa kontakttīkla, skatoties no braukšanas virziena, kreisais kontaktvads ir pozitīvais pols, bet labais — negatīvais pols. Dažās pilsētās polaritāte ir otrāda. Daļa elektroinfrastruktūras, piemēram, līdzstrāvas pārveidotājs, ir jutīgi uz polaritātes izmaiņām, tāpēc ir nepieciešams trolejbusā veikt tīkla savienojumu ar elektromotoru izmantojot taisngrieža tiltus, saukti arī par ieejas [[Taisngriezis|taisngriezi]]. Šo darbību rezultātā ir iespējams novērst nepareizi uzliktu (sajauktu vietām) kontakstieņu radītās sekas.<ref name="Žarko Filipović">Žarko Filipović: Elektrische Bahnen: Grundlagen, Triebfahrzeuge, Stromversorgung, 237. lpp.</ref> Vecāku paaudžu trolejbusiem, kuri ir aprīkoti ar [[Virknes slēgums|virknes slēguma]] elektromotoru un [[Pretestības kontrole|pretestības kontroli]], šāda pārslēgšana nav nepieciešama. Tiem polaritāte veic izmaiņas [[Mainīgais elektriskais lauks|mainīgajā elektriskajā laukā]] un [[Enkura strāva|enkura strāvā]], savukārt rotācijas virziens paliek tas pats. Trolejbusiem šāda elektromotora uzbūve nodrošina iespēju braukt pa pretējiem kontaktvadiem, ja dažādu iemeslu dēļ kustība pa pareizajiem vadiem nav iespējama. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Plzeň, Škoda, Škoda 17Tr, kabina řidiče II.JPG|''Schaltschrank'' trolejbusa Škoda 17Tr salonā Attēls:2010-01-11-solaris-trollino-by-RalfR-20.jpg|Norāde uz ''Traktionsausrüstung'' ražotāju Attēls:Trol Tatra T 401 Brno.jpg|Skats uz motora pārsegu (Steuerung) trolejbusam Tatra T 401 Attēls:Hess LighTram Gerippe.JPG|Kabeļi kādam "lighTram" trolejbusam Attēls:King County Metro MAN trolleybus 4032 in U District.jpg|Trolejbusa ''Trittstufen'' ir jābūt īpaši izolētām </gallery> === Kontaktstieņi === [[Attēls:WP trolleypoles vancouver 600.jpg|thumb|Trolejbusa kontaktstieņi [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]]]] [[Attēls:Obus-detail-rr-35.jpg|thumb|Trolejbusa kontaktstieņi]] Abi divi kontakstieņi ir apmēram 6 metrus gari un tie atrodas 60 cm atstatumā viens no otra. Paceltā stāvoklī tie no trolejbusa jumta atrodas 30° lielā leņķī, tas ir atkarīgs no kontakttīkla augstuma un no jumta augstuma. Katrs no tiem aiz jumta beigām, pie kontakttīkla ir nedaudz ieliekts. Abi divi kontaktstieņi ir mehāniski neatkarīgi viens no otra, tādēļ katru atsevišķi var gan noņemt, gan pielikt klāt pie kontakttīkla. Kontaktstieņi sniedzas pāri trolejbusa aizmugurei, nolaistā stāvoklī pat līdz 1,2 metriem. Tāpēc bieži tie ir krāsoti spilgtā krāsā, piemēram, dzeltenā vai lakoti balti—sarkanā brīdinošā krāsā. Savienotajiem trolejbusiem kontakstieņi ir montēti savādāk nekā standarta trolejbusiem. Tie atrodas uz sakabes. Kontaktstieņi tiek izgatavoti no tērauda, alumīnija, ar stikla šķiedru pastiprinātas plastmasas vai no ar stikla šķiedru pastiprinātas plastmasas ar alumīnija iekšējo cauruli. Tie ir elastīgi, lai varētu kompensēt ceļa nelīdzenumus. Elektroenerģijas pievade trolejbusam caur kontakstieņiem notiek ar vai bez tajos ievietota kabeļa. Ja kabeļa nav, tad kontakstieņos pašos ir spriegums. Tie tiek noturēti pie kontakttīkla ar stiprām atsperēm apakšdaļā. Šīs atsperes tāpat kā kontaktstieņi pašas ir tieši piestiprinātas pie strāvas noņēmēja [[balstenis|balsteņa]]. Kontaktstieņu augšdaļā, 5 metru augstumā, spiediens uz tiem ir no 8 līdz 15 kilopondiem.<ref name="Kenning S. 4–17"/> Svarīgākā kontaktstieņa sastāvdaļa ir aptuveni 10 centimetrus garā kontakstieņa galviņa, biežāk to sauc par kurpītes turētāju. Abas divas galviņas, arī kurpīšu turētāji, notur slīdkurpes (strāvas noņēmējus) vietās. Tās ir veidotas no grafīta oglekļa, tām ir dažāda cietība un dēļ spēcīgajiem nobrāzumiem tās ik pa pāris dienām ir jānomaina. To pastāvēšanas ilgums ir arī atkarīgs no laikapstākļiem. Sausā laikā slīdkurpju nomaiņa notiek pēc 700 — 1000 nobrauktiem kilometriem, bet lietainā laikā — jau pēc 300 līdz 400 nobrauktiem kilometriem. Tas nozīmē ekstremālā gadījumā katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pminstitute.by/eng/structure/branch1-12.php |title=Research laboratory of frictional and antifrictional materials |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090214101630/http://pminstitute.by/eng/structure/branch1-12.php |archivedate={{dat|2009|02|14||bez}} }}</ref> Kā alternatīvu [[Drēzdene|Drēzdenē]] 1950. gados gados izmantoja slīdkurpes no čuguna.<ref name="Kenning S. 4–17"/> Kontaktstieņa galviņas arī var pagriezties, tas ļauj trolejbusam vairākus metrus pa kreisi vai pa labi pabraukt, nebraucot tieši zem kontakttīkla. Lielākā iespējamā novirze no kontakttīkla trajektorijas ir atkarīga no kontaktstieņu garuma. Ar 6200 mm gariem kontaktstieņiem var pabraukt 4500 mm nost no kontakttīkla trajektorijas, bet ar 5500 mm gariem kontaktstieņiem — tikai 4000 mm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/common/files/Trolleybus%20Safety%20CLC_SC9XB_WGB15_Draft_2005-06-01.pdf |title=Railway applications – Rolling stock – Electric equipment in trolleybuses – Safety requirements and connection systems |access-date=2010-04-30 |archive-date=2012-01-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120131213403/http://www.trolleymotion.com/common/files/Trolleybus%20Safety%20CLC_SC9XB_WGB15_Draft_2005-06-01.pdf }}</ref> Šādi ir iespējams darīt tikai taisnā posmā, pagriezienos novirzīšanās rādiuss no kontakttīkla ir krietni mazāks. Turklāt, ja trolejbuss brauc tālu no kontakttīkla, tam ir jābrauc lēnām citādi var nokrist kontaktstieņi. Tāpat arī galviņas ir horizontāli kustināmas, tas nozīmē, ka tās var pagriezt. Pateicoties iepriekšminētajām īpašībām, trolejbuss var iebraukt pieturvietu kabatās, tāpat tas var apbraukt šķērsļus kā taksometru, atkritumu izvedējautomašīnu, riteņbraucēju, avārijas vietu, ceļa remontu vai nepareizi novietotu automašīnu bez problēmām. Līdzīgi tas var apbraukt citus trolejbusus, kuri ir vai nu avarējuši vai tiem ir radies tehnisks bojājums, ja to kontakstieņi ir nolaisti. Tas var apdzīt arī braucošas mašīnas, tikai trolejbuss nevar apdzīt citu braucošu trolejbusu. Vēl ir iespējams mainīt braukšanas joslas (divas vai pat trīs paralēli esošas braukšanas joslas). Tādēļ trolejbusi depo tiek novietoti viens blakus otram, nevis rindā, tā tiek taupīta vieta. Protams, ka zināmās vietās ir brīva josla, pa kuru izbraukt vai iebraukt savā stāvvietā. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Model-van-st4ng.jpg|Kontakstieņa galviņa ar kurpīti Attēls:140 let MHD v Brne; vystava ve Vankovce 30.JPG|Kontaktstenis ar iekšā ievietotu kabeli Attēls:TrollyHeadworks5875.JPG|Strāvas noņēmēja balstenis ar kontakstieni noturošo atsperi Attēls:Stromabnehmer VBL ST3.jpg|Nedaudz ieliekti kontakstieņi trolejbusam Lucernā Attēls:Cristalis tcl vaulxgrappiniere.jpg|Apdzīšana uz vairāk joslu ceļa Attēls:Gdynia trolley July 2006.jpg|Iebraukšana pieturvietas kabatā Attēls:LAZ E183 in Kyiv.JPG|Nepareizi novietota auto apbraukšana Attēls:Ústí nad Labem, Centrum, Trolejbus Škoda 25Tr.JPG|Ceļa remonta apbraukšana Attēls:Trolleybus chelyabinsk pkio.jpg|Vietu taupoša trolejbusu novietošana trolejbusu depo Attēls:Verkehrsunfall-2.jpg|Avarējis trolejbuss ar nolaistiem kontaktstieņiem Attēls:Plzeň, Náměstí Republiky, Citelis pro Rigu II.JPG|Kontakstieņi sniedzas pāri trolejbusa aizmugurei Attēls:Troll MTRZ-5279.1 «SadKo» 2024.JPG|Kontakstienis krāsots dzeltenā brīdinošā krāsā </gallery> === Virves un bunduļi === [[Attēls:Vbl 280 retriever.jpg|thumb|Bundulis ar virvi tuvplānā]] Viena no problēmām ar kuru nācies kaut reizi saskarties kā trolejbusa vadītājiem, tā pasažieriem ir kontaktstieņu pašrocīga atvienošanās no kontaktvadiem, sarunvalodā dēvēta par ''štangu krišanu''. Šādā gadījumā, lai trolejbuss varētu turpināt ceļu, nepieciešams vispirms pie kontaktvadiem pievienot atpakaļ kontaktstieņus. Mūsdienās šādi gadījumi notiek samērā reti, kam par iemeslu kalpo pilsētās uzlabots ielu tehniskais stāvoklis (asfaltētas brauktuves), kvalitatīvāka kontakttīkla piekares montēšanas tehnika un uzlabota kontaktstieņa galviņa (ieskaitot oglīti). Visbiežāk kontaktstieņi "krīt" kontakttīkla pārmijās vai kontakttīklu krustošanās vietās (tehniska kļūme pārmijā, pārāk liels ātrums specdaļas caurbraukšanas brīdī) un pagriezienos (nepareizi izvēlēts nogriešanās rādiuss, pārāk liels ātrums manevra brīdī). Par kontaktstieņu atvienošanos no kontaktvadiem vai sprieguma kritumu trolejbusa vadītājam nekavējoties tiek paziņots ar akustiska vai optiska signāla palīdzību vadītāja kabīnē. Trolejbusa vadītājam vai pavadonim, ja tāds pieejams, jāizkāpj no kabīnes un jāaiziet līdz transportlīdzekļa aizmugurei, tad manuāli jāpievieno kontakstienis vai kontakstieņi atpakaļ pie kontakttīkla. Strāvas noņēmēju pievienot atpakaļ pie vada var divos veidos (atkarīgs no trolejbusa aprīkojuma un kādu tehnoloģiju izmanto attiecīgais trolejbusu uzņēmums) - ar virves palīdzību, izmantojot teleskopisku stieni vai kopā saistītu/saliekamu stieni. Speciālie palīgstieņi ir aprīkoti ar izolētu āķi galā paredzētu kontakstieņa saķeršanai tālāko darbību veikšanai, savukārt virves sastāv no linšķiedrām. Virvju pluss, krītot kontaktstieņiem, tās neļauj tiem pacelties/uzlidot pārāk augstu gaisā, tādā veidā mazinās risks bojāt kontakttīkla piekari vai aizķert citus gaisā karājošos vadus (piemēram, ielu apgaismojuma). Virves tiek satītas trolejbusa aizmugurē esošajos bunduļos - speciālās tērauda tvertnēs. Atsevišķos jaunākās paaudzes trolejbusos tā sauktie bunduļi ir iemontēti trolejbusa aizmugurē no iekšpuses, līdz ar to no ārpuses tie nav redzami. Daži trolejbusu satiksmi nodrošinošie uzņēmumi, īpaši [[Krievija|Krievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]], neizmanto bunduļus, tādā gadījumā virves nav nospriegotas un brīvi karājas trolejbusa aizmugurē vai tiek piesietas pie transportlīdzekļa korpusa kreisajā pusē. Jaunākajos trolejbusos tiek izmantoti pneimatiskie kontaktstieņu norāvēji, kas reaģē atbilstoši uzstādītajam maksimālajam strāvas noņēmēja attālumam no jumta. Proti, sensori, konstatējot pēkšņas stieņu augstuma izmaiņas vai pārāk ātru stieņu pacelšanu, automātiski nolaiž abus kontakstieņus zem lirām, tāpat krītot vienam kontakstienim norāvēji drošības nolūkos nolaiž arī otru stieni zem liras. Kā papildaprīkojumu uz viena no strāvas noņēmējiem iespējams uzstādīt pavērstu uz augšu gaismekli, ļaujot trolejbusa vadītājam braucot diennakts tumšajā laikā labāk redzēt kontakttīkla vadus un specdaļas. Tāpat, ja nakts laikā nedarbojas ielu apgaismojums, lampiņa var atvieglināt kontakstieņu manuālu pievienošanu pie darba vadiem. Uz viena no strāvas noņēmējiem mēdz uzstādīt arī videokameru pavērstu uz augšu, ar tās palīdzību trolejbusa vadītājs kabīnē braukšanas laikā var sekot līdzi kontaktstieņu stāvoklim reālajā laikā. <gallery center="" perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Trolejbus.linii.21.ze.zlamana.szelka.JPG|Nokrituši kontakstieņi bez virves, tie stāv gandrīz perpendikulāri Attēls:Lwów - Trolejbus.JPG|Nokrituši kontakstieņi ar virvi, tie ir parauti atpakaļ Attēls:Brno, Řečkovice, depozitář TMB, Škoda T 11 (2).jpg|Maksimālais kontaktstieņu pacēliens augšup Attēls:Back of Trolleybus in Qingdao.JPG|Bunduļi un nospriegotas virves Attēls:Transport-01-kostroma.jpg|Gar trolejbusa sāniem brīvi nosietas virves (nav bunduļu) Attēls:Škoda 6Tr.jpg|Ierobežotājs virs aizmugurējā loga katrā pusē novērš virves izvirzīšanos pārāk tālu Attēls:Retrievers.jpg|Tipisks abu bunduļu izvietojums aizmugurē Attēls:Trolleybus in Athens.jpg|Korpusā integrēti bunduļi ar atvērtu labās puses bunduļa nodalījumu Attēls:Vladikavkaz-trolleybus129.jpg|Bundulis vairs netiek izmantots </gallery> === Kontaktstieņu pacelšana un nolaišana === Tradicionāli kontakstieņu pacelšanu un nolaišanu veic manuāli, cilvēks izmanto šņori vai palīgstieni. Kontakstieņi nolaistā stāvoklī ir aizkabināti aiz turekļiem trolejbusa aizmugurējā daļā uz tā jumta. Tiek izškirti divu veidu turekļi: āķa forrmā veidots tureklis (kontaktstieņi tajā tiek ielikti no apakšpuses, āķi parasti ir vērsti uz āru, retāk — uz iekšpusi) un Y formā veidoto turekli, kurā kontakstieņi tiek ievietoti no augšpuses. Modernajos trolejbusos kontaktstieņus var gan automātiski pacelt, gan automātiski nolaist, to dara trolejbusa vadītājs nospiežot vadītāja kabīnē attiecīgo pogu. Eksistē abi divi iepriekš nosauktie turekļu varianti. Āķveidīgajam tureklim nolaist automātiski kontaktstieņus ir nedaudz grūtāk, jo tureklim šajā procesā ir jāpagriežas uz otru pusi. Kad kontakstieņi ir nolaisti kontakstieņu turekļi atkal pagriežas atpakaļ. Daudzās pilsētās, tostarp [[Rīga|Rīgā]], vietās, kur ir nepieciešams atkal pacelt kontaktstieņus uz kontakttīkla vadiem tiek uzstādīts tāds kā ''jumtiņš'', kas ir veidots no metāla vai akrilstikla. Šādā gadījumā arī kontaktstieņus var automātiski pacelt un pielikt klāt pie vadiem. Trolejbusa vadītājs nospiež savā kabīnē tikai attiecīgo pogu un kursorsvira liek pacelt kontaktstieņus. Speciāls asfalta marķējums norāda vietu, kur trolejbusam ir jāapstājas, lai varētu šo opciju izmantot. Šādu lietu izmanto tikai tad ja trolejbuss iepriekš bija braucis ar dīzeļģeneratora palīdzību. Lai netraucētu satiksmi šādus "jumtiņus" uzstāda tikai pieturās vai to kabatās. Automātiskā kontakstieņu pacelšana aizņem tikai 10 līdz 15 sekundes ([http://www.youtube.com/watch?v=2vgPt6Ycujc skatīt videoklipu]).<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kfb.se/pdfer/R-00-70.pdf |title=New Concepts for Trolley Buses in Sweden |access-date={{dat|2003|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030426115713/http://www.kfb.se/pdfer/R-00-70.pdf |archivedate={{dat|2003|04|26||bez}} }}</ref> Protams, ir gadījumi, kad rodas tehniskas problēmas un trolejbusa vadītājam tad kontaktstieņi ir jāpaceļ manuāli. Ja kontakstieņu nolaišana notiek automātiski, bet to uzlikšana manuāli, tad attiecīgā sistēma tiek dēvēta par pusautomātisku kontaktstieņu sistēmu. Ja abas lietas notiek automātiski, tad to dēvē par pilnībā automātisku kontakstieņu sistēmu. Trolejbusi ar nolaistiem kontakstieņiem parasti atrodas depo, jo visu to stāvvietu kontakttīkls nav jānodrošina ar elektroenerģijas padevi, arī trolejbusi neesot iedarbināti nepatērē elektrību. Tāpat ar nolaistiem kontaktstieņiem parasti atrodas stāvoši trolejbusi galapunktos, lai citi trolejbusi varētu tiem pabraukt garām, it sevišķi vietās, kur tas ir grūti izdarāms. Vēl vajag nolaist kontaktstieņus, ja vienjoslīgā ceļa posmā trolejbuss ir sadūries ar kādu citu automašīnu vai tam ir radušās tehniskas problēmas. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Plzeň, Vozovna Cukrovarská, trolejbusy III.JPG|[[Plzeņa]]: Trolejbusi ar nolaistiem kontaktstieņiem atrodas trolejbusu depo Attēls:Bournemouth trolleybus at Christchurch terminus - geograph.org.uk - 1299459.jpg|Manuāla kontakstieņu uzlikšana, izmantojo teleskopstieni (Teleskopstange) Attēls:Riga Trollino18.JPG|Manuāla kontaktstieņu uzlikšana izmantojot šņori Attēls:Vbl 190 Heck.jpg|Āķveidīgs kontaktstieņu tureklis, kontaktstieņi tiek no apakšpuses tajā ielikti Attēls:BVB 930 Heck.jpg|Y formas kontaktstieņu tureklis, kontaktstieņi tiek tajā ielikti no augšpuses </gallery> === Ātruma ierobežojums === [[Attēls:Trol Škoda 17Tr Ostrava(1).jpg|thumb|Norāde uz maksimālā ātruma ierobežojumu 65 km/h trolejbusa Škoda 17Tr aizmugurē, [[Ostrava|Ostravā]]]] Mūsdienu trolejbuss var sasniegt 60—70 km/h lielu ātrumu. Iemesls tik niecīgam ātrumam ir kontaktstieņi, ja, piemēram, trolejbuss brauktu lielā ātrumā pa nelīdzenu ceļu, tas novestu pie biežas kontaktstieņu krišanas. Lai to novērstu uz trolejbusa kontaktstieņiem tiek izdarīts liels spiediens, lai tiem būtu saķere ar kontakttīklu, tas izraisa, savukārt, lielu materiāla nodilumu. Tāpat arī kontakttīkla konstrukcijai ir jābūt stabilai, lai izturētu lielo slodzi. Kad sāks masveidā izmantot jaudīgākus motorus, tad ātrumu regulēs elektroniski un tas nevarēs pārsniegt attiecīgi 60—70 km/h. Šāda sistēma tiek izmantota tikai jaunākajos modeļos.<!-- In der Regel erreichen heutige Oberleitungsbusse eine bauartbedingte Höchstgeschwindigkeit von circa 60 bis 70 km/h. Ursächlich für diese Limitierung ist die Stromabnahme mittels Kontaktstangen, höhere Geschwindigkeiten würden − insbesondere bei unebener oder welliger Fahrbahn − zu ständigen Stangenentdrahtungen führen. Um dies zu verhindern, müssten die Stromabnehmerstangen mit einem höheren Anpressdruck gegen die Fahrleitung gedrückt werden, was zu einem hohen Materialverschleiß führen würde. Außerdem müsste die Fahrleitungskonstruktion stabiler sein, um der Belastung dauerhaft stand zu halten. Kommen leistungsstärkere Motoren zum Einsatz, werden diese in der Regel bei den oben genannten Maximalwerten elektronisch abgeregelt. Zumindest ist dies bei Fahrzeugen neuerer Bauart der Fall. --> Līdz ar to principā trolejbusi ir lēnāki nekā autobusi, jo autobusiem ātruma ierobežojums ir 80—100 km/h. Tāpat trolejbusi nevar braukt pa daudziem autoceļiem un pa autostrādēm. Trolejbusi pārsvarā brauc pa pilsētām, kur ātruma ierobežojums ir 50 km/h un līdz ar to trolejbusi visu savu iespējamo ātrumu neattīsta. Bet trolejbusi pārspēj autobusus ātruma uzņemšanā, kas ir ļoti svarīgi pilsētas satiksmē. Savādāka situācija ir ar trolejbusiem, kas brauc starppilsētu maršrutā, jo braucot pa autoceļu viņi kavē satiksmi. Tomēr bieži vien trolejbusi pa autoceļiem brauc ātrāk, kā piemēram, Veronas starppilsētu satiksmi nodrošinošie trolejbusi brauc ar 80 km/h. Tie ir uzskatāmi par pasaulē ātrākajiem trolejbusiem, kurus izmanto pasažieru pārvadāšanā. To ir iespējams panākt, tāpēc, ka kontakttīklā ir 1200 voltu liels spriegums.<ref name="trolleymotion Verona">[http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=908 Verona: Finanzmittel für ein neues Obussystem]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielākais trolejbusa ātruma rekords ir 90 km/h, tas tika uzstādīts testa brauciena laikā bez pasažieriem. == Kontakttīkls un pārējā infrastruktūra == === Standarta kontakttīkls === [[Attēls:Rillenfahrdraht.svg|thumb|200px|Kontakttīkla vada šķērsgriezums, tā apkārtmērs ir 8-12 mm]] Trolejbusu kontakttīkls sastāv no diviem 60 cm attālumā paralēli uzstādītiem [[Varš|vara]] vadiem, kuru apkārtmērs ir 8-12 mm. Pa vienu vadu plūst [[elektriskā strāva]] (pozitīvais pols), bet otrs vads pārņem atpakaļvadītāja funkciju (negatīvais pols) — uzdevumu, ko [[Tramvajs|tramvajam]] nodrošina sliedes. Tā kā trolejbusu kustībai ir nepieciešami divi kontaktvadi, bet tramvaju — viens, trolejbusu kontakttīkla uzstādīšana un uzturēšana ir sarežģītāka nekā tramvaja. Atbilstoši daudzu bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]] valstu spēkā esošajiem būvnormatīviem trolejbusu kontakttīkla vadiem jāatrodas 5,7±0,1 metra augstumā no ceļa braucamās daļas. Trolejbusu depo teritorijā ir pieļaujamas arī atkāpes no normas, tur minimālais augstums no zemes var būt 5,2 metri, savukārt apkopes un remonta cehos — 4,7 m. Pieļaujamais kontakttīkla minimālais augstums no ceļa braucamās daļas var būt 4,2 metri, šādu augstumu parasti piemēro tuneļos vai zemos tiltu un dzelzceļu pazemes pārvados. Šādā gadījumā, lai konkrētajā vietā vēl vairāk nesamazinātu [[Kravas automobilis|kravas automobiļiem]] un [[Autobuss|autobusiem]] atvēlēto augstumu, kontaktvadi neatrodas pa vidu joslai, bet — tuvāk labajai malai. Kontakttīkla augstums ir jāsamazina un jāpalielina pakāpeniski. Kontakttīkls tiek nostiprināts ar atsaitēm, kuras ir piestiprinātas pie kontakttīkla balstiem ielas malās vai ar sienas rozešu palīdzību pie ēku sienām. Mūsdienās par balstiem kalpo dažāda veida [[Betons|betona]] un [[metāli|metāla]] stabi, trolejbusu satiksmes pirmsākumos tika izmantoti arī [[Koks|koka]] balsti. Tie tiek uzstādīti brauktuves malā esošajā zaļajā zonā vai uz gājēju ietves, taču nereti, ekonomējot uz nepieciešamo stabu rēķina, tie tiek izvietoti arī ceļa vidū esošajā sadalošajā joslā. Ielās, kuras atrodas pilsētu vēsturiskajos centros un tajās ir ļoti blīva apbūve, kontakttīkla masti uz gājēju ietves netiek uzstādīti. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, balstu uzstādīšana samazinās jau tā šauro ietvi vai liks samazināt braucamās daļas platumu, otrkārt, tie pasliktinās skatu uz arhitektoniski vērtīgajām ēkām. Šādā gadījumā kontakttīkla uzkarei nepieciešamās atsaites ar sienas rozešu palīdzību tiek piestiprinātas pie ēku sienām. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem kontakttīkls taisnā posmā ir jānospriego ar atsaitēm ik pēc 20 līdz 25 metriem. Trolejbusam braucot, var novērot kontaktvadu šūpošanos, ko izraisa kontaktstieņa slīdkurpes radītais spiediens. Vadu šūpošanos ietekmē arī trolejbusa braukšana pa blakus joslām, tas ir, nebraukšana tieši zem vadiem. Lai mazinātu šī procesa negatīvo ietekmi uz kontakttīkla izturību, tas tiek montēts ļoti elastīgi — par pamatu ņemot ''slīpā svārsta piekares'' metodi, kuru 1930. gados attīstīja [[Šveice]]s uzņēmums ''Kummler & Matter''. Līdzīgi kā [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] kontakttīkls, arī trolejbusu kontakttīkls tiek uzstādīts nelielā "cik-cak" formā, kas ļauj samazināt temperatūras svārstību rezultātā radušos vadu izplešanos vai saraušanos un palīdz samazināt kontaktvadu šūpošanos. Elastīgās kontaktvadu piekarināšanas priekšrocības pār stingro kontaktvadu piekarināšanas metodi ir vadu minimāla šūpošanās augšup un lejup atkarībā no izdarītā spiediena uz tiem. Procesa nodrošināšanai tiek izmantots ''stiepļu paralelograms'', kam jānodrošina vadu atrašanās perpendikulāri katrā piekares punktā. Tāpat izmantojot ''slīpā svārsta piekari'' ir iespējams palielināt kustības ātrumu pagriezienos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Vorrichtung zum Aufhängen wenigstens eines stromführenden Fahrdrahtes für Stromabnehmer von Oberleitungsbussen oder Straßenbahnen|language=vācu val.|url=http://www.patent-de.com/20050310/DE4407778B9.html|accessdate=|archive-date={{dat|2011|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111106120357/http://patent-de.com/20050310/DE4407778B9.html}}</ref> <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Obus-detail-rr-24.jpg|Kontakttīkls ar noteiktu pakarinājumu (''starrer Aufhängung''), tas tika praktizēts [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] Attēls:Types.svg|Stingrā kontakttīkla piekare pēc Padomju parauga. Attēls:Trolleybovenleiding.jpg|Slīpā svārsta pakares metode (''Schrägpendelaufhängung'') ar drāšu paralelogramu Attēls:Brno, Husovice, Vozovna Husovice, uchycení troleje.JPG|Pakare un turētājāķīši (''Aufhängung'', ''Halteklemmen'') tuvplānā Attēls:Trolejbus.linii.23.przed.przystankiem.Kameliowa.3343.JPG|Abās ielas pusēs uzstādīti masti, pretējos mastus savieno šķērsvads Attēls:Trolejbus.linii.27.ul.Rdestowa.kierunek.Cisowa.SKM.3371-01.JPG|Kontakttīkla masti ar speciālu izvirzījumu (''Ausleger'') abiem braukšanas virzieniem Attēls:Wuhlehirsk-06.jpg|Kontakttīkla masti ar izvirzījumu (''Ausleger''), bet šoreiz katram braukšanas virzienam atsevišķi Attēls:Trolleybus des TL (Lausanne).JPG|Trīskāršs kontakttīkls piestiprināts tikai pie viena izvirzījuma (''Ausleger'') Attēls:Trakcja tolejbusowa w Gdyni.JPG|Retāk kontakttīkla masti tiek izvietoti ielas vidū Attēls:Bus ligne 8 et trolleybus ligne 5 à l'arrêt Sécurité Sociale.JPG|Kontakttīkla masti ielas vidū pilda arī ielas apgaismošanas funkcijas Attēls:O-Bus in Teplice.JPG|Kontakttīkls iekārts ēku sienās esošajās sienu rozetēs, to šķērso šķērsvadi Attēls:Cristalis lyon c1 citeinternationale.jpg|Reta parādība ir izvirzījums (''Ausleger'') piestiprināts pie ēku sienām Attēls:Simple-hard.svg|Vienkāršs kontakttīkls:<br /><br />1 - labās puses kontakttīkla vads<br />2 - šķērsvads<br />3 - metāla vai betona masts<br />4 - piestiprināšanas gredzens (''Befestigungsring'')<br />5 - izvirzījums (''Ausleger'') mastā<br />6 - izolācija (''Isolierungsstück'') Attēls:Poly-simple.svg|Šķērsvads ar papildu nesējvirvi (''Tragseil'') Attēls:Poly-long.svg|Ar nesējvirvi nospriegots (''Tragseilnachgespannte'') kontakttīkls:<br /><br />1 - izvirzījuma (''Ausleger'') turētājs<br />2 - izvirzījums (''Ausleger'')<br />3 - nesējvirve (''Tragseile'')<br />4 - labās puses kontakttīkla vads Attēls:Mast var.svg|Pagrieziena attēlojums Attēls:Pendulum-linehang.svg|Kontakttīkls "cik-cak" formā </gallery> === Kontakttīkla izliekums === Trolejbusu kontakttīkla izliekuma vietās, lai neveidotu sarežģītu tā piekares sistēmu un netraucētu kontaktstieņa slīdkurpes virzīšanos pa kontaktvadu, tiek uzstādītas ''ragavas''. Tās, atkarībā no pagrieziena leņķa, ir veidotas kā garš vai īss metālisks loks, kurā pakāpeniski tiek veikta kontakttīkla pagriešana vajadzīgajā virzienā — pa labi vai pa kreisi. Ar ''ragavu'' palīdzību ir iespējams izmainīt kontakttīkla vadu virzienu līdz pat 45° lielam leņķim. Šāda konstrukcija tiek uzstādīta krustojumos, kur trolejbusi veic nogriešanos uz citu, līkumotos ceļa posmos, kā arī pēc izejošajām pārmijām un pirms saejošajām pārmijām. ''Ragavu'' uzbūve ir salīdzinoši vienkārša: metāla loka apakšdaļā ir pievienots kontaktvads, savukārt uz metāla loka ar stiprinājumu palīdzību piestiprināta kontakttīkla atsaite. Ja nepieciešamais izliekuma leņķis ir robežās līdz 12°, ''ragavu'' vietā var izmantot jebkuru standarta kontakttīkla stiprinājumu veidu ar tam nepieciešamo atsaišu izvietojumu. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Obus-detail-rr-07.jpg|Īss pagrieziena kontakttīkls pēc slīpā svārsta pakares metodes Attēls:Obus-detail-rr-26.jpg|Vidēja pagrieziena kontakttīkls pēc noteikta pakarinājuma metodes Attēls:Obus-detail-1.jpg|Gara pagrieziena kontakttīkls pēc slīpā svārsta pakares metodes Attēls:Obus-detail-rr-22.jpg|Gara pagrieziena kontakttīkla posms pēc noteiktā pakarinājuma metodes Attēls:Obus-detail-rr-32.jpg|Stiprinājuma detaļa garam pagrieziena kontakttīkla posmam Attēls:Obus-detail-rr-31.jpg|Stiprinājuma detaļa garam pagrieziena kontakttīkla posmam </gallery> === Apgriešanās vietas === Trolejbusu maršrutu galapunkti lielākajā daļā pilsētu kalpo kā to apgriešanās vietas, jo trolejbusu iespējas pārvietoties atpakaļgaitā kontaktstieņu un kontakttīkla dēļ ir ierobežotas. Apgriešanās vietas tiek iedalītas pulksteņrādītāja virzienā (ar krusteņiem) un pretēji pulksteņrādītāja virzienam (bez krusteņiem) izbraucamās. Parasti vietās, kuras tiek izmantotas transportlīdzekļu apgriešanās pretējā braukšanas virzienā vajadzībām, atrodas kontakttīkla sazarojums un rezerves vadi, lai trolejbusiem būtu iespējams citam citu apbraukt, kā arī varētu tos novietot stāvēšanai galapunkta malās, vienlaicīgi nodrošinot, ka, piemēram, pusdienu pārtraukuma laikā būs iespējams turpināt apsildīt trolejbusu. Rezerves vadi bieži vien nav savienoti ar pārējo kontakttīklu, izmantojot pārmijas, līdz ar to trolejbusa vadītājam manuāli nākas pārlikt kontaktstieņus uz šiem kontaktvadiem. Kā vēl vienu iespēju trolejbusam apgriezties pretējā braukšanas virzienā izmanto rotācijas apļus. Nereti, lai taupītu līdzekļus, rotācijas apļa vidū tiek uzstādīts viens kontakttīkla masts, pie kura ar izvirzītu mastu palīdzību tiek piestiprināts kontakttīkls. Agrāk vietās, kurās dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams ierīkot galapunktus, trolejbusu apgriešanās braukšanai pretējā virzienā tika organizēta pa tā saucamo ''apgriešanās trijstūri''. Tā kontakttīkls bija veidots Y formā, trolejbusi vispirms aizbrauca līdz „trijstūra” galam, tad brauca atpakaļgaitā un griezās pa kreisi vai labi, nonākot „kabatā”, pēc tam braucot uz priekšu veica pretēju iepriekšveiktajam pagriezienu, līdz ar to izbraukdami nepieciešamajā virzienā. ''Apgriešanās trijstūra'' konstrukcija trolejbusiem lika izbraukt izejošās un saejošās pārmijas atpakaļgaitā. Mūsdienās šādu praksi vairs nepiekopj. Trīs vietās Eiropā — [[Lielbritānija]]s pilsētās [[Kraistčērča (Lielbritānija)|Kraistčērčā]] un [[Longvuda|Longvudā]] pie [[Hudersfīlda]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Bournemouth Picture Gallery|language=angļu val.|url=http://www.trolleybus.net/bournemouth.htm|accessdate=|archive-date={{dat|2010|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100529171221/http://www.trolleybus.net/bournemouth.htm}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Former trolleybus turntable, Longwood, near Huddersfield|language=angļu val.|url=http://www.geograph.org.uk/photo/645432|accessdate=}}</ref> kā arī Vācijas pilsētā Zolingenē — trolejbusu apgriešanos pretējā braukšanas virzienā nodrošināja [[griezulis]], līdzīgi kā dzelzceļā — lokomotīvju apgriešanu. Vienīgais mūsdienās saglabājies griezulis ir Zolingenē, kur to līdz pat 2009. gada novembra vidum izmantoja 683. maršruta trolejbusi, pēc līnijas pagarināšanas tika nolemts vēsturisko griezuli saglabāt un izmantot pasākumos kā pilsētas sabiedriskā transporta muzeja eksponātu brīvā dabā. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Konečná Višķu iela.jpg|Trolejbusu galapunkts [[Rīga|Rīgā]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielā]] ar joslu kreisajā pusē paredzētu trolejbusu stāvēšanai. Attēls:Ostrava, Moravská Ostrava a Přívoz, trolejbusy.JPG|Trolejbusu galapunkts [[Ostrava|Ostravā]] ar iespēju trolejbusiem gar malu apbraukt vienam otru. Attēls:Keerlus Rijkerswoerd.jpg|Apgriešanās aplis [[Arnema|Arnemā]], izmantojot vienu kontakttīkla balstu apļa vidū. Attēls:Reading Trolleybus at Three Tuns.jpg|Apgriešanās aplis kādā no Lielbritānijas pilsētām ierīkots krustojuma vidū (1966. gads). Attēls:Hradec Králové, Riegrovo náměstí a S. K. Neumanna.jpg|Par trolejbusu apgriešanās vietu [[Hradeckrālove|Hradeckrālovē]] kalpo rotācijas aplis. Attēls:Weimar, Ikarus 280T.jpg|Trolejbusu apgriešanās aplis [[Veimāra|Veimārā]]. Attēls:Jelcz 120MT 024, trolleybus line B, Tychy, 2006.jpg|Trolejbusu apgriešanās vieta [[Tihi]]. Attēls:Busdrehscheibe03-Schloss Burg-110105 kl.jpg|Trolejbusu griezulis [[Zolingene|Zolingenē]]. Attēls:Vratný trojúhelník.svg|''Apgriešanās trijstūra'' shēma. </gallery> === Gaisvadu pārmijas === [[Attēls:Switch-trolley.svg|thumb|250px|Simetriski izejošas pārmijas pārslēgta B virzienā shēma. ''Apzīmējumi'': 1 — sekcijas izolators; 2 — mēle; 3 — kontaktvads; 4 — kustīgi asmeņi; 5 — enkura trose; X — pārmijas izbraukšanas virziens, braucot ar izslēgtu spēka ķēdi; B — pārmijas izbraukšanas virziens, braucot ar ieslēgtu spēka ķēdi]] [[Attēls:Trolley3WireSwitch.jpg|thumb|250px|Simetriska izejošā pārmija (Padomju standarts)]] Gaisvadu pārmijas ir trolejbusu kontakttīklā uzstādīts mehānisms, kas nodrošina kontaktstieņu pārvietošanu uz citiem vadiem kontakttīkla zarošanās vietās vai pārvietošanu uz kopējiem vadiem kontakttīklu savienošanās vietās. Tās sastāv no divām savstarpēji izolētām daļām, kuras ir aprīkotas ar [[Elektromagnēts|elektromagnētu]], kas strāvas pievades gadījumā izmaina asmeņu pozīciju. Pārmijas primāri iedala pēc to izmantošanas mērķa — izejošās, kad kontakttīkls sadalās divos atsevišķos, un saejošās, kad divi kontakttīkli pāriet vienā. Tāpat tās var iedalīt pēc serdes stāvokļa — ar polarizētu kustīgu serdi (abu virzienu kontaktvados strāva plūst nepārtraukti) un nekustīgu serdi (abu virzienu kontaktvados īslaicīgi neplūst strāva) — vai arī pēc uzbūves un pārslēgšanas principa. Mūsdienīgas izejošās pārmijas darbina izmantojot tālvadību — no trolejbusa pārraidot radio signālu vai izmantojot pārmiju induktīvo vadīšanu. Pārsvarā modernās pārmiju pārslēgšanas metodes ir cieši saistītas ar transportlīdzekļos esošo borta datoru un notiek pilnīgi automātiski. Ja borta datora nav, vadītājam pārmija nepieciešamības gadījumā ir jāpārslēdz ar attiecīgajām pogām vadītāja kabīnē. Jaunākās paaudzes pārmiju uzbūve vienā no virzieniem ļauj tās izbraukt ar ātrumu līdz 60 km/h, jo šī virziena kontakttvadi pirms un pēc pārmijas virzās pa to pašu trajektoriju, kamēr blakus kontaktvadi attiecīgi uzreiz pēc pārmijas nedaudz novirzās slīpi uz kreiso vai labo pusi. Savukārt vecākās paaudzes izejošās pārmijas var pārslēgt izmainot trolejbusa strāvas patēriņu. Saejošās pārmijas nav jāpārslēdz, tās funkcionē pēc [[Nometošā pārmija|nometošās pārmijas]] principa vai arī tajās nav iekļautas nevienas kustīgas daļas. Bijušās PSRS valstu trolejbusu satiksmes sistēmās izmantotās simetriskās pārmijas tiek pārslēgtas, izmainot transportlīdzekļa [[Elektriskā strāva|strāvas]] patēriņu. Proti, ja trolejbusam ir nepieciešams pārmiju izbraukt pa labi, transportlīdzekļa vadītājs to izbrauc ar izslēgtu spēka ķēdi, kā rezultātā caur pārmijas spoli plūst neliela strāva un pārmijas asmeņi neizmaina savu virzienu — paliek izejas stāvoklī. Savukārt ja nepieciešams pārmiju izbraukt pa kreisi, ir jābūt ieslēgtai spēka ķēdei. Šajā gadījumā rodas sekojoša elektriskā ķēde: kontaktvads (pozitīvais) — kreisā pārmijas spole — kreisais kontaktstienis — [[aktīvā pretestība]] — labais kontaktstienis — labā pārmijas spole — kontaktvads (negatīvais), tās laikā nostrādā abas eletromagnētiskās spoles un asmeņi pārslēdzas pārmijas izbraukšanai virzienā pa kreisi. Tādā stāvoklī pārmija paliek tik ilgi, kamēr abu kontaktstieņu slīdkurpes nenokļūst uz jaunizveidotajiem vadiem. Elektriskā ķēde izjūk, spolēm vairs netiek pievadīta strāva un pārmijas asmeņi atgriežas sākotnējā pozīcijā — izbraukšanai pa labi. Vairākās pilsētās, piemēram, [[Kijiva|Kijivā]], [[Rivne|Rivnē]] ([[Ukraina]]) un [[Ufa|Ufā]] ([[Krievija]]), šāda pārmiju pārslēgšanas metode strādā pretēji, tas ir izbraukšanai pa kreisi — izslēgta spēka ķēde, pa labi — ieslēgta. Tā kā pārmijas konstrukcijas dēļ kontakttīkli uzreiz pēc tās izbraukšanas nedaudz attālinās viens no otra (novirzās slīpi), lai izvairītos no kontaktstieņu nokrišanas, šādas pārmijas ir jāizbrauc ar ātrumu ne lielāku par 25 km/h. Ārpus bijušās PSRS plaši tiek izmantotas induktīvās pārmijas vai pārmijas, kurās asmeņu pārslēgšanu nodrošina ar [[Radiovadīšana|radiovadīšanu]]. Pilsētās ar šādu sistēmu trolejbusa vadītājam nav nepieciešams, izmantojot spēka ķēdi, operēt ar strāvas patēriņa izmaiņām, tas ļauj pārmiju izbraukt ar lielāku ātrumu. Šādu sistēmu izmantošana novērš iespēju, ka aizmugurē braucošais trolejbuss varētu „[[Pārmijas uzgriešana|uzgriezt pārmiju]]”, kamēr priekšā braucošā transportlīdzekļa kontaktstieņi nav šķērsojuši visas pārmijas daļas. Nereti pie pārmijām uzstāda arī luksoforu, kas norāda kādā virzienā atrodas asmeņi vai aizliedz iebraukt pārmijā, ja iepriekšējā trolejbusa slīdkurpes vēl atrodas tajā. Turpretī pārmiju radiovadīšana notiek ar speciāliem kodētiem radio signāliem, pārmija tiek pārslēgta tikai tad, ja ir saņemts pareizs radio kods. Trolejbusa gaisvadu pārmijas parasti atrodas dažus metrus pirms krustojuma. Šāds kontakttīkla izkārtojums ļauj trolejbusam samazināt kustības ātrumu tikai īsi pirms krustojuma, nereti šī iemesla dēļ arī pieturvietas ir izvietotas pirms krustojumiem. Jaunizveidotie kontakttīkli kādu gabalu atrodas viens otram blakus pirms tie pilnībā viens no otra atdalās. Saejošās pārmijas turpretī atrodas uzreiz aiz krustojuma, kas ļauj trolejbusam tūlīt pēc pagrieziena manevra veikšanas vai krustojuma šķērsošanas palielināt braukšanas ātrumu. Vietās, kur trolejbusu kustība ir paredzēta pa kreisi, pa labi un taisni un tādēļ izveidojas vairāk nekā divi kontakttīkli, piemēro šādu pārmiju un vadu izkārtojumu: vistālāk no krustojuma atrodas izejošā pārmija virzienam pa kreisi, savukārt vistuvāk krustojumam ir otra izejošā pārmija braukšanas virzieniem pa labi un taisni. Daudzās pilsētās trolejbusu satiksmes sistēmas operatori izvairās uzstādīt izejošās pārmijas vietās, kur viens no kontakttīkliem netiek izmantots ikdienā. Tas nozīmē, ka blakus ikdienā lietotajiem kontaktvadiem atrodas rezerves vadi, kurus izmanto, lai, piemēram, svarīgu pasākumu laikā trolejbusu satiksmi būtu iespējams novirzīt pa citām ielām. Tādā veidā konkrētajā vietā trolejbusiem regulāri nav jāsamazina braukšanas ātrums, lai izbrauktu pārmiju, un tie netraucē citiem satiksmes dalībniekiem. Nepieciešamības gadījumā trolejbusa vadītājam pašam ir jāpārliek kontaktstieņi uz blakus esošajiem vadiem. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Trolleybus Weiche.jpg|Izejošā pārmija (joslu sadalīšanās) Attēls:Weiche vbl Breitenlachen.jpg|Saejošā pārmija bez kustināmām daļām (joslu saplūšana) Attēls:HPIM0202.JPG|Tūlīt pat pēc saejošās pārmijas (priekšā) seko izejošā pārmija Attēls:Obus-detail-rr-14.jpg|Abas divas izejošās pārmijas mēles Attēls:Weichenmotor OBus.jpg|Izejošās pārmijas mēle tuvplānā Attēls:Obus-detail-rr-17.jpg|Saejošā pārmija bez pāmijas mēles Attēls:Obus-detail-rr-15.jpg|Izejošās pārmijas kustīgā sirds Attēls:Obus-detail-rr-18.jpg|Saejošās pārmijas stingrā sirds </gallery> === Krusteņi === Par vienu no sarežģītākajām trolejbusa kontakttīkla daļām uzskata krusteņus, jo ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu izolāciju kontakttīklu krustošanās vietās starp abiem perpendikulārajiem vadiem, it īpaši starp pozitīvo un negatīvo polu. Tieši šo iemeslu dēļ krustenī katrā virzienā divās vietās nav strāvas padeves, līdz ar to tie ir jāšķērso ar ieskrējienu. Krusteņus iedala trīs veidos: trolejbusa-trolejbusa, trolejbusa-tramvaja, kā arī reti sastopamos trolejbusa-[[Dzelzceļa elektrifikācija|elektrificēta dzelzceļa]]. Bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] valstīs parasti trolejbusa-trolejbusa krusteņos uz katra virziena viena no ieejas vadiem tajā tiek uzstādīts viens [[sekcijas izolators]] ar [[Lokizlāde|loka dzēšanas]] kameru, bet uz pārējiem vadiem — bez loka dzēšanas kameras. Lai izbrauktu krusteni, saskaņā ar ekspluatācijas noteikumiem ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu līdz 20 km/h. Ārpus bijušās PSRS plaši tiek izmantota krusteņu konstrukcija, kad viena virziena kontaktvadi nav izolēti, bet perpendikulārā virziena — izolēti. Rezultātā kontakttīklu krustošanās vieta kļūst kompaktāka un tās šķērsošanai nav nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu. Šādi krusteņi tiek konstruēti ar kustīgām daļām, kas ļauj to lietot dažādos kontakttīkla krustošanās leņķos. Trolejbusa-tramvaja krusteņu galvenā atšķirība ir divu kontakttīklu, paredzētu dažādiem strāvas noņēmējiem, krustošanās. Pārsvarā šādā gadījumā tramvaju satiksmei domātais vads parasti atrodas zemāk par trolejbusu kustībai paredzētajiem vadiem. Šis paņēmiens ļauj tramvaja [[pantogrāfs (transports)|pantogrāfam]] šķērsot krusteni neaizskarot trolejbusa kontaktvadus. Pilsētās, kurās tramvaji kā strāvas noņēmēju izmanto kontaktstieni, kontakttīkls bieži vien attiecībā pret krusteni tiek uzstādīts slīpā leņķī, tādā veidā pieļaujot iespēju uzstādīt trolejbusa-trolejbusa krusteni. Jaunākās paaudzes trolejbusu-tramvaju krusteņus kā tramvaji, tā trolejbusi var šķērsot nesamazinot braukšanas ātrumu. Pagaidām mazpazīstami ir trolejbusa-[[Maiņstrāva|vienfāzes maiņstrāvas]] dzelzceļa krusteņi, jo lielo sprieguma starpību dēļ abpusēja kontaktvadu izolācija ir ierobežota. Neskatoties uz to, ir zināmas vairākas vietas, kur šādi krusteņi ir pastāvējuši. Viena no tām līdz trolejbusu satiksmes slēgšanai bija [[Insbruka]], [[Austrija|Austrijā]], kur trolejbusi šķērsoja 15 000 V elektrificētu dzelzceļa līniju. Savukārt [[Plovdiva|Plovdivā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], transportlīdzekļu maršruts krustojās ar dzelzceļa līniju, kur spriegums kontakttīklā sasniedza 25 000 V. Turpretī [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], plānotais trolejbusu līnijas pagarinājums, šķērsojot elektrificētu dzelzceļa līniju, drošības nolūkos netika atļauts. Dzelzceļa līniju elektrifikācija nereti noveda pie trolejbusu maršrutu vai pat visas sistēmas slēgšanas. Piemēram, 1990. gadu vidū, elektrificējot [[Potsdama|Potsdamu]] šķērsojošo dzelzceļa līniju, pilsētā tika likvidēta trolejbusu satiksme. Arī Rīgā, saistībā ar [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļa līnijas]] posma Rīga — Mangaļi elektrifikāciju 1957. gadā, tika saīsināts (šajā gadījumā sadalīts divās daļās) [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2. trolejbusu maršruts]] „Lauvas iela — Kultūras un atpūtas parks”, trolejbusi no [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] kursēja tikai līdz [[Sarkandaugava]]i, tas ir līdz dzelzceļa pārbrauktuvei. Savukārt otrpus tai galapunkts atradās [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. maršruta]] trolejbusiem, kas tālāk pasažierus nogādāja pilsētas centrā. Krusteņi ir viena no tām trolejbusa kontakttīkla daļām ar palielinātu risku kontaktstieņu nokrišanai. Visbiežāk tas var notikt, ja konkrētajā vietā ir nelīdzens ceļa segums vai tiek ievērojami pārsniegts noteiktais krusteņu izbraukšanas ātrums. Tāpat jāņem vērā, ka krusteņos apstāties nedrīkst. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Obus-detail-rr-30.jpg|Trolejbusu krusteņi Ēbersvaldē, Vācijā Attēls:Obus-detail-rr-34.jpg|Abu divu braukšanas virzienu kontakttīkls uz īsu brīdi pārtrūkst Attēls:A Crossing of Overhead lines in Athen.JPG|Trolejbusu un tramvaju krusteņi Atēnās Attēls:Salzburg OBus P1250843.JPG|Trolejbusa un tramvaja krusteņi Zalcburgā Attēls:Lip troll.jpg|Trolejbusa un tramvaja krusteņi Krievijā Attēls:17. maršruta trolejbuss Brīvības un K. Barona ielu krustojumā.JPG|Tramvaja un trolejbusa krusteņi Rīgā </gallery> === Krusteņu pārmijas === Šobrd kustības organizēšanā reti izmantotas tiek krusteņu pārmijas — pārmiju un krusteņu apvienojums vienā kopīgā kontakttīkla elementā. Tās iedalās vienkāršajās krusteņu pārmijās ar divām mēlēm un dubultajās ar četrām mēlēm. Vienkārša krusteņu pārmija sastāv no vienas izejošās pārmijas, viena krusteņa un vienas saejošās pārmijas. Turpretī dubulta krusteņu pārmija sastāv no divām izejošām pārmijām, viena krusteņa un divām saejošajām pārmijām. Neskatoties uz to, ka krusteņu pārmijas ir dārgākas nekā katra pārmija vai krustenis atsevišķi, tās nodrošina dinamisku kontakstieņa slīdējumu, samazinot kontaktstieņu krišanas risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=«Lehrpfad» mit DKW – Neue Trolleybus-Fahrleitungen beim Bahnhof Bern|language=vācu val.|url=http://bahn-journalisten.ch/PDF/Berichte/2008-04-21-av.pdf|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 2006. gada 2. maija vienā no lielākajiem [[Zalcburga]]s centra krustojumiem ir uzstādīta vēl sarežģītākas konstrukcijas krusteņu pārmija. Šī kontakttīkla specdaļa nodrošina iespēju krustojumā no četrām tā piebrauktuvēm braukt tālāk trīs virzienos. Ja šāda kontakttīkla konstrukcija tur nebūtu uzstādīta, būtu vajadzīgas 8 saejošās pārmijas un 16 krusteņi. <gallery mode="packed" heights="150px"> Attēls:Obus Salzburg P1250893.JPG|Vienkārša krusteņu pārmija Zalcburgā ar divām mēlēm. Attēls:Obus Salzburg P1250891.JPG|Dubulta krusteņu pārmija Zalcburgā ar četrām mēlēm. </gallery> === Speciālluksofori === Dažās valstīs ir speciāli trolejbusu luksofori un ceļazīmes. Trolejbusiem speciāli paredzētie luksofori parasti tiek uzstādīti uz kontakttīkla šķērsvadiem (''Querdrähten'') kā alternatīva apzīmējumiem uz asfalta. Šie luksofori ir diožu luksofori un ar to palīdzību tiek parādīts kādā virzienā pārmija ir pārslēgta. Šāds paņēmiens ir populārs Vācijā, Austrijā, Šveicē un citās valstīs. [[Latvija|Latvijā]] pirms trolejbusu pārmijām nav luksoforu, kā arī trolejbusu satiksmē neeksistē specifiskas ceļazīmes. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Obus-detail-rr-19.jpg|Ceļazīme norāda uz to, ka krusteņos nav strāvas Attēls:Obus-detail-rr-16.jpg|Luksofors parāda tālāk sekojošās pārmijas braukšanas virzienu Attēls:Catenaryswitch.jpg|Luksofors parāda pārmijas braukšanas virzienu Attēls:Marktplatz-eberswalde-rr-2.jpg|Luksofors parāda pārmijas braukšanas virzienu naktī Attēls:Grafik Bodenmarkierungen vbl.png|Lucerna: Pārmijas luksofora signalizācijas un asfalta marķējuma shēma </gallery> === Tornītis un citi apkalpojošie transportlīdzekļi === Kontakttīkla uzturēšanai tiek izmantoti tā saucamie tornīši. Pārsvarā tie ir smagās automašīnas ar speciālu pacēlāju uz jumta, retāk ar piekabi. Izolētā paceļamā platforma ļauj strādāt ap kontakttīklu, neatslēdzot to. Vēl viena speciāla tehnikas vienība kontakttīkla apkopes jomā ir piekabes kāpnes (''Anhängeleiter''). Dažās pilsētās tiek izmantota arī speciāla kontakttīkla eļļošanas automašīna (''Fahrleitungsschmierwagen''). Tāpat tiek izmantots evakuators, tā uzdevumus var arī veikt motorizēts tornītis. Ir pilsētas, kurās trolejbusu satiksmes apkalpotājautomašīnas veic vēl citus, komunālus, uzdevumus, piemēram, sniega tīrīšanu. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Star pkt.JPG|[[Gdiņa]]: Tornītis, strādnieki palīdz trolejbusam, kuram nokrita kontaktstieņi Attēls:Vbl NAW 187 Volvo 10.JPG|Lucerna: Tornītis, strādnieki remontē pārmiju Attēls:Brno, Řečkovice, montážní vůz s plošinou DPMB II.JPG|Vecs ''[[Škoda]]'' tornītis [[Brno]] Attēls:Brno, 140 let MHD (5).jpg|Jauns ''[[Renault]]'' tornītis Brno Attēls:Brno, 140 let MHD (53).jpg|Vecs ''Škoda'' tornītis kalpo kā evakuators Brno Attēls:Trolejbusa kontakttīkla remonts Raiņa bulvārī.JPG|Tornītis Rīgā, tiek labots vētras laikā bojāts kontakttīkls </gallery> === Trolejbusu depo === Trolejbusu depo (saukti arī par trolejbusu parkiem) īpaši neatšķiras no autobusu depo, bieži vien trolejbusi un autobusi tiek apkopti pat vienā depo. Tomēr trolejbusi, atšķirībā no autobusiem, trolejbusu depo noparkojas izmantojot cilpas metodi (''Schleifenfahrt''). Tas nozīmē, ka trolejbusi apkopes cehā iebrauc pa vienu pusi, bet izbrauc pa otru. Daudzos trolejbusu depo ir iespējams braukt arī pa apli, nepametot pašu depo. Tas ļauj depo teritorijā braukt jauniem, pārbūvētiem vai remontētiem trolejbusiem, kuriem vēl nav izsniegta atļauja piedalīties ceļu satiksmē (tie tiek testēti depo teritorijā). Trolejbusu remonts un tehniskā trolejbusu apkope tiek veikta speciālos cehos. Bieži depo teritorijā ir sastopamas arī apkopes platformas, ar to palīdzību ir vieglāk nokļūt uz trolejbusa jumta, pie tā jumta elektroiekārtam un kontaktstieņiem. Iebrauktuvei trolejbusu depo cehā ir jābūt vienā līmenī ar kontakttīklu. Trolejbusu depo var būt gan atklātas āra stāvvietas ar sazarotu kontakttīklu, gan slēgti boksi. Tāpat depo atrodas arī speciālās tehnikas garāžas, dažādu materiālu (riepu un kontaktieliktņu, smēreļļu, instumentu u.c.) noliktavas. Vēl depo atrodas telpas krāsošanai un žāvēšanai, medpunkts, dispečeru punkts, atpūtas telpas u.c. Nereti trolejbusu depo mēdz iedalīt tramvaju—trolejbusu un autobusu—trolejbusu depo. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Novokosinsky bus-trolleybus depot.JPG|Autobusu-trolejbusu parks [[Maskava|Maskavā]] Attēls:Vrn 2park.jpg|Boksi trolejbusu parkā [[Voroņeža|Voroņežā]] Attēls:Buses trolmerida.JPG|Trolejbusu depo [[Venecuēla|Venecuēlā]], attēlā redzami trolejbusi, kuri ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru Attēls:Jelcz 120ME warsztat.JPG|Trolejbuss Jelcz 120ME atrodas uz apskates līnijas trolejbusu depo [[Gdiņa|Gdiņā]] Attēls:ABunchOfMuniTrolleybusesAtPotreroDivisionInSanFrancisco.jpg|Trolejbusu depo [[Sanfrancisko]] </gallery> === Elektropadeve === [[Attēls:Podstacja dworzec.JPG|thumb|Vilces apakšstacija [[Gdiņa|Gdiņā]]]] [[Attēls:ElectricSubstationKrestovsky21-04.jpg|thumb|Vilces apakšstacija [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], paredzēta kā tramvaja, tā trolejbusa tīklam]] Trolejbusu kontakttīkls, līdzīgi kā dzelzceļa, ir sadalīts vairākos strāvas pievades posmos, kuri viens no otra ir atdalīti ar sekcijas izolatoriem. Katrs posms ir pieslēgts vienai vai vairākām vilces apakšstacijām, izmantojot pazemes elektropārvades līnijas un [[barošanas fīderis|barošanas fiderus]] virszemē. Šāda kontakttīkla uzbūve ļauj nepieciešamības gadījumā atslēgt no strāvas tikai nelielu tā daļu. Parasti vilces apakšstacijas tiek uzstādītas tā, lai varētu nodrošināt elektroenerģijas padevi pēc iespējas vairāk posmiem. Gadījumā, ja kādā posmā ir radušās problēmas ar strāvas padevi izmantojot pievadvadus, tad ir iespējams uz sekcijas izolatora veikt pārvienojumu elektrotīklā, kas nodrošinās attiecīgā posma barošanu no blakus posma. Šāds kontakttīkla darbības nodrošināšanas veids ir paredzēts tikai un vienīgi ārkārtas situācijās, jo var tikt pārslogots otra posma barošanas fīderis. Trolejbusu satiksmes pirmsākumos to darbināšanai tika izvēlēts ļoti neliels spriegums. Vēsturiski vislielākais izmantotais spriegums kontaktvados — 1100 V — ir reģistrēts [[Šveice|Šveicē]], starppilsētu trolejbusu līnijā [[Tūna]] — [[Beātenbuhte]]. Tomēr drošības nolūkos trolejbusi bija aprīkoti ar [[Zemējuma skava|zemējuma skavu]], ko nolaida uz ielas pirms durvju atvēršanas. Par iemeslu šādam spriegumam vados kalpoja slēgtās vilcienu satiksmes elektroapgādes sistēmas pārņemšana. Šī starppilsētu līnija darbojās 30 gadus, no 1952. gada līdz 1982. gadam. Vairākās Šveices un [[Ziemeļitālija]]s pilsētās ir ticis izmantots arī 1000 V liels spriegums, kā beidzamā no šādas trolejbusu satiksmes sistēmas ekspluatācijas 2001. gadā atteicās Šveices pilsēta [[Lugāno]]. Mūsdienās vilces apakšstacijās tiek veikta ienākošās 6 — 10 kV maiņstrāvas pārvēršana par 600 V līdzstrāvu, kas ir trolejbusa un bieži vien arī [[Tramvajs|tramvaja]] darba spriegums. 1980. gadu beigās tika uzsākts ekspluatēt arī konbtakttīklu ar 750 voltu lielu spriegumu. Savukārt vairumā [[Rumānija]]s pilsētu pārsvarā tiek izmantots 850 voltu liels spriegums, vienīgi [[Timišoara|Timišoarā]] tas ir mazāks. [[Sprieguma kritums]] jebkurā kontakttīkla vietā nedrīkst pārsniegt 15%. Pilsētās, kurās darbojas tramvaju un trolejbusu satiksmes sistēmas, energosaimniecība abiem transporta veidiem ir kopēja. Strāvas pievades posmu garumu galvenokārt ietekmē apakšstacijas jauda un katrā trolejbusu satiksmes sistēmā tie ir atšķirīgi. Šveicē uz četriem kontakttīkla kilometriem ir viena pievades vieta. Savukārt, piemēram, [[Zolingene|Zolingenē]] ([[Vācija]]) 20 transformatori nodrošina 98,7 kilometrus garo kontakttīklu ar elektroenerģiju. Vilces apakšstacijas kontaktvadus nodrošina ar 1000 līdz 1500 [[ampērs|ampēriem]] stipru strāvu. Strāvas pievades posmi viens no otra tiek atdalīti izmantojot sekcijas izolatorus. Lielākajā daļā pilsētu, kurās darbojas trolejbusu satiksme, ar sekcijas izolatoru palīdzību tiek izolēti abi kontaktvadi, taču ir arī pilsētas, kurās izolēts ir tikai pozitīvais vads. Viens no iemesliem, kāpēc uzstāda šādus izolatorus ir iespējamā polu maiņa (no plusa uz mīnusu vai otrādi) kontaktvadā, jo tiešā tuvumā viens otram atrodas kā pozitīvais, tā negatīvais vads. Sekcijas izolatori ir veidoti no strāvu nevadošiem materiāliem kā [[plastmasas]], [[Koks|koka]], [[keramika]]s vai [[Stikls|stikla]] stienīšiem. Tie parasti ir 300 mm garas un palīdz novērst [[Īssavienojums|īssavienojumus]] starp diviem strāvas pievades posmiem. Lai nerastos [[lokizlāde]] un izolators nenodegtu, trolejbusam tas ir jāizbrauc bezstrāvas režīmā. Šī iemesla dēļ sekcijas izolatorus uzstāda vietās, kur trolejbusa apstāšanās ir maz ticama, tos neuzstāda pie krustojumiem, krustojumos un pie pieturvietām. Saistībā ar augsto izolatoru bojājumu risku, tie bieži tiek mainīti. Daudz mūsdienīgāks sekciju izolatora veids ir tā saucamais diožu izolators, kas ļauj izbraukt izolatoru bez strāvas pārtraukuma, kontaktstieņi strāvu attiecīgi saņem no viena vai otra pievades posma. Trolejbusa kontaktstieņa slīdkurpei iebraucot izolatora vidū, abi pievades posmi uz īsu brīdi tiek galvaniski savienoti — šajā momentā ir pārtraukums [[Strāvas cilpa|strāvas cilpā]], jo plus un mīnuspolu diodes ķēdē ir saslēgtas pretēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Jahresübersicht 1999 auf obus-es.de|language=vācu val.|url=http://www.obus-es.de/ov_1999.htm|publisher=www.obus-es.de|accessdate=}}</ref> Ir vietas, kur abu virzienu pozitīvie vai negatīvie kontaktvadi savā starpā ir savienoti ar pastiprinātājvadiem. Šādā veidā tiek izlīdzināta abu virzienu kontaktvadu [[elektriskā slodze]], kas savukārt novērš pārmērīgus [[strāvas zudumi|strāvas zudumus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Querkupplungen beim Obus Eberswalde|language=vācu val.|url=http://www.obus-ew.de/d2307.htm|accessdate=|archive-date={{dat|2014|04|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140408080724/http://www.obus-ew.de/d2307.htm}}</ref> Neskatoties uz šādas sistēmas esamību, trolejbusu kontakttīklā ir iespējamas sprieguma izmaiņas robežās no 450 līdz 750 voltiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Stromversorgung und Fahrleitung im Eberswalder Obus-Netz|language=vācu val.|url=http://www.obus-ew.de/d23.htm|accessdate=}}</ref> <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Zakret do Oksywia Street, Gdynia.jpg|Gdiņa: strāvas pievades punkts kontakttīkla mastā Attēls:Obus-detail-rr-06.jpg|Ēbersvalde: Strāvas pievades punkts tuvplānā Attēls:Streckentrenner vbl Weinbergli.jpg|Divu strāvas pievades zonu izolators, pa vidu ir īss bezstrāvas posms Attēls:VBL FL Querkupplung.jpg|Pastiprinātājvadi Attēls:Mapa-2008-leto.gif|Shēma ar elektropievades zonām [[Pardubice|Pardubicē]] </gallery> === Kontakttīkla apledošana === [[Attēls:VBL001.JPG|thumb|Vislielākās problēmas ar trolejbusu kontakttīklu rodas ziemā]] Vislielākās problēmas ar trolejbusu kontakttīklu rodas ziemā, kad tas ir apledojis vai uz tā ir izveidojusies [[sarma]], kas savukārt veicina pārāk lielu [[Elektriskā pretestība|elektrisko pretestību]] kontaktvados. Šādā gadījumā, trolejbusa kontaktstieņu slīdkurpēm pārvietojoties pa vadiem, tiek izraisīti regulāri strāvas padeves pārrāvumi un zibeņošana. Turpretī, ja kontakttīkla vadus klāj pārāk bieza ledus kārta, tas var novest pat pie vadu pārtrūkšanas.<ref>[http://www.obus-es.de/Fahrleitungsenteiser.htm Fahrleitungsenteisung im Esslinger Obus-Netz]</ref> Trolejbusi, kuri nav aprīkoti ar [[sprieguma kontrole]]s iekārtu, var nelielā ātrumā izbraukt apledojuša kontakttīkla posmu, tomēr to slīdkurpes sāk stipri degt.<ref name="Kenning S. 4–17"/> Grūtāk šādos apstākļos pabraukt ir jaunāko paaudžu trolejbusiem, kuru elektroiekārtas ir jutīgākas pret dažādām izmaiņām. Atšķirībā no [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] kontakttīkla, kuru no apledojuma atbrīvo vilciena [[pantogrāfs (transports)|pantogrāfs]], trolejbusu kontakttīklu ir nepieciešams jau iepriekš atbrīvot no ledus. Daudzās pilsētās šim mērķim tiek izmantotas ar īpašu kontaktstieni aprīkotas apvidus automašīnas, mikroautobusi vai pat autobusi, uz kuriem uzstādītais kontaktstienis nokasa ledu no vadiem, vienlaicīgi apsmidzinot tos ar pretapledojuma līdzekli, kurš sastāv no [[ūdens]], [[Etanols|etanola]] un [[Glicerīns|glicerīna]]. Lai veiktu kvalitatīvu ledus noskrāpēšanu un vadu apsmidzināšanu, maksimālais transportlīdzekļa ātrums nedrīkst pārsniegt 30 km/h.<ref name="VBL-Zeitung">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vbl.ch/fileadmin/customer/Aktuell/vbl_zeitung/Vblzeitung/vbl_zeitung_Nr_51.pdf |title=VBL-Zeitung Nummer 51, November 2010, Seite 26 |access-date={{dat|2018|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170111184340/https://www.vbl.ch/fileadmin/customer/Aktuell/vbl_zeitung/Vblzeitung/vbl_zeitung_Nr_51.pdf }}</ref> Šādas darbības tiek veiktas pa nakti vai agrā rītā, neilgi pirms pirmo trolejbusu izbraukšanas no depo uz līnijām. Kā alternatīva šai tehnikai tiek piedāvāta pasažieru pārvadāšanai paredzētu trolejbusu aprīkošana ar kontaktstieni, kas var izsmidzināt šo vielu, vai arī dažu braucienu pa visām satiksmes līnijām veikšana nakts laikā. Dažās pilsētās tiek izmantota mehāniskā kontakttīkla attīrīšana no ledus. Tas nozīmē, ka trolejbusiem no rīta [[Grafīts|grafīta]] kontaktstieņa slīdkurpju vietā tiek uzliktas [[bronza]]s slīdkurpes, ar kuru palīdzību ledus no kontakttīkla vadiem tiek noskrāpēts. Pa dienas vidu bronzas kurpītes atkal tiek aizstātas ar grafīta, jo lielākajā daļā pilsētu trolejbusi brauc tik bieži, ka jauns ledus segums vairs nespēj izveidoties. Daudzviet, kur transportlīdzekļu satiksme tiek organizēta retāk, gadījumā, ja vadi ir apledojuši vai dienas laikā apledo, trolejbusu kustība tiek aizstāta ar autobusu. Pagājušā gadsimta 30. un 40. gados vairākās [[Vācija]]s pilsētās, tostarp [[Berlīne|Berlīnē]], [[Ēbersvalde|Ēbersvaldē]] un [[Nirnberga|Nirnbergā]] tika veikti eksperimenti ar kontakttīkla vadu apsildīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.berliner-verkehrsseiten.de/bus/Obus/Olines/Spandau/hauptteil_spandau.html |title=Der Spandauer Obus auf den Berliner Verkehrsseiten |access-date={{dat|2009|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071111114516/http://www.berliner-verkehrsseiten.de/bus/Obus/Olines/Spandau/hauptteil_spandau.html |archivedate={{dat|2007|11|11||bez}} }}</ref><ref>[http://www.obus-eberswalde.de Errichtung einer Obus-Anlage mit Einstangensystem in Eberswalde]</ref><ref>[http://www.drehscheibe-foren.de/foren/read.php?17,3954807 Ludger Kenning: Die Obuszeit in Nürnberg]</ref> Savukārt [[Šveice]]s pilsētā [[Sanktgallene|Sanktgallenē]] šāda taktika ledus halles tuvumā tiek izmantota arī mūsdienās.<ref>[http://www.tagblatt.ch/tagblatt-alt/tagblattheute/sg/stgallen/tb-st/art742,161289 Mit Bronze gegen Eis: Was die VBSG gegen vereiste Trolleybus-Fahrleitungen unternehmen]{{Novecojusi saite}}</ref> Par pamatu šīs vietas izvēlei kalpoja halles tuvumā esošais pārāk lielais gaisa mitrums. Trolejbusu kontaktvadu sildīšanā tiek izmantota to iekšējā pretestība. Jāpiebilst, ka šādas kompleksas shēmas nav iespējamas ar visiem taisngriežiem, līdz ar to šāda veida vadu apsildi nevar veikt visur.<ref name="Kenning S. 4–17"/> == Organizatoriskie jautājumi == === Trolejbusu reģistrācija === Ir valstis, kurās trolejbusiem obligāti ir jābūt valsts reģistrācijas numurzīmēm, tikmēr citās valstīs trolejbusi brauc bez valsts reģistrācijas numurzīmes. Šādā gadījumā troeljbusa ārpusē ir jābūt skaidri saredzamam attiecīgā trolejbusa reģistrācijas numuram. Latvijā trolejbusiem nav jābūt valsts reģistrācijas numurzīmēm, tiem ir tikai trolejbusu satiksmi nodrošinošā uzņēmuma izsniegtais reģistrācijas numurs, kurš ir uzlīmēts kā trolejbusa ārpusē, tā salonā. Šādās valstīs trolejbusiem nav nepieciešamas valsts reģistrācijas numurzīmes: [[Argentīna]], [[Armēnija]], [[Baltkrievija]], [[Bulgārija]], [[Čehija]], [[Grieķija]], [[Gruzija]], [[Igaunija]], [[Irāna]], [[Japāna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Krievija]], [[Latvija]], [[Meksika]], [[Moldova]], [[Mongolija]], [[Portugāle]], [[Rumānija]], [[Serbija]], [[Slovākija]], [[Šveice]], [[Tadžikistāna]], [[Turkmenistāna]], [[Ukraina]], [[Ungārija]], [[Uzbekistāna]] un [[Ziemeļkoreja]]. Šādās valstīs trolejbusiem ir nepieciešamas valsts reģistrācijas numurzīmes: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Brazīlija]], [[Čīle]], [[Ekvadora]], [[Francija]], [[Itālija]], [[Jaunzēlande]], [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Spānija]], [[Vācija]], [[Venecuēla]] un [[Zviedrija]]. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:TrolleyBusEsslingenVanHool P1010048.JPG|Vācija: Trolejbuss Eslingā pie Nekāras ar valsts reģistrācijas numurzīmi Attēls:Schaffhausen NAW BGT 5-25.jpg|Šveice: Trolejbuss bez valsts reģistrācijas numurzīmes, bet aiz tā autobuss ar valsts reģistrācijas numurzīmi. Attēls:Cluj-Napoca Irisbus 1.jpg|Arī Rumānijā trolejbusiem nav nepieciešamas reģistrācijas numurzīmes. Attēls:VBL 253 Weinbergli.jpg|Mācību trolejbuss Šveices pilsētā Lucernā bez valsts reģistrācijas numurzīmes. </gallery> === Pieturvietas === Trolejbusa pieturvietas parasti atrodas turpat, kur autobusa pieturvietas. Daudzās valstīs kā, piemēram, [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], trolejbusu pieturvietas izkārtnē ir attēlots trolejbuss, bet autobusu — autobuss. Savukārt, ir arī valstis, kurās abām pieturām ir vienāda izkārtne. Tā, piemēram, [[Latvija|Latvijā]] trolejbusu un autobusu pieturām ir viena kopēja pieturvietas izkārtne, uz tās ir attēlots autobuss. Pieturvietas izkārtne ir iekļauta ceļu satiksmes noteikumos kā ceļazīme nr. 534. Pieturvietās parasti ir rakstīts attiecīgās pieturas nosaukums, trolejbusu maršruti kuri tajā pietur, kā arī ir izvietots to kustības saraksts. Katrā valstī pieturvietas ir atšķirīgas, arī piejamās informācijas daudzums tajās mēdz būt atšķirīgs. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:CZ-IJ04e Zastávka trolejbusu.jpg|Trolejbusa pieturvietas izkārtne Čehijā. Attēls:PL road sign D-16.svg|Trolejbusa pieturvietas izkārtne Polijā. Attēls:Západní nádraží, značka zastávky MHD.jpg|Pieturas izkārtnes Čehijā, zem uzzīmētā autobusa un trolejbusa ir rakstīti dažādi autobusu un trolejbusu maršruti. Attēls:Trolleybus stop in Sevastopol - The Park of the Lenin Comsomol.jpg|Trolejbusa pieturvietas izkārtne [[Ukraina]]s pilsētā [[Sevastopole|Sevastopolē]]. Attēls:Murmansk Bus Station.JPG|Trolejbusa un autobusa pieturvietas izkārtnes [[Krievija|Krievijā]], [[Murmanska|Murmanskā]]. Attēls:Střešovice, sloupek trolejbusové zastávky.jpg|Vēsturiska trolejbusa pieturvietas izkārtne. </gallery> == Ekonomiskie aspekti == === Vispārējs raksturojums un priekšrocības === [[Attēls:Trolejbus.linii.21.na.przystanku.Reja.3326.JPG|thumb|Trolejbusi var ātrāk uzņemt ātrumu, izbraucot no pieturu kabatām, nekā autobusi]] [[Attēls:San Francisco Muni trolleybus lighter.jpg|thumb|Trolejbusi var arī labāk uzbraukt kalnā, kā redzams attēlā (Sanfrancisko)]] Modernu trolejbusu [[jauda]] pārsniedz 700 kilovatus un tie sasniedz tādu pašu [[Paātrinājums|paātrinājumu]] kā vieglā automašīna, līdz ar to ir iespējams saīsināt brauciena ilgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vcs-sgap.ch/dossiers/OeV/pdf/Trolleybus.pdf |title=Verkehrs-Club der Schweiz: Fragen und Fakten zum Trolleybus |access-date={{dat|2004|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040723041833/http://www.vcs-sgap.ch/dossiers/OeV/pdf/Trolleybus.pdf |archivedate={{dat|2004|07|23||bez}} }}</ref> Ja trolejbusi kursē garās trolejbusu līnijās, kurās ir daudz pieturu un luksoforu, ir iespējams ietaupīt degvielu, atšķirībā no autobusiem. Tāpat salīdzinot autobusu un trolejbusu satiksmi var secināt, ka autobusi bieži kavējas, turpretī, trolejbusi pārsvarā piebrauc precīzi laikā pie pieturas. Trolejbuss, salīdzinot ar autobusu, ātrāk uzņem ātrumu, līdz ar to tas labāk iekļaujas pilsētas satiksmē nekā autobuss. Parasti tā ir priekšrocība izbraucot no pieturu kabatām vai šķērsielām. Topogrāfiski sarežģītās vietās trolejbusi ir vieglāk ekspluatējami nekā autobusi, jo tie var vieglāk uzbraukt kalnā. Tā, piemēram, [[Sanfrancisko]] trolejbusi 24. trolejbusu līnijā uzbrauc 228 promiļu lielā kalnā. Tāpat ar trolejbusu ir vieglāk izbraukt šaurus pagriezienus nekā ar tramvaju. Parasti šī iemesla dēļ trolejbusi tiek izmantoti vecpilsētās, kur ir nepieciešami klusi un vidi nepiesārņojoši transportlīdzekļi. Arī ziemas periodā, kad ir apgrūtināta braukšana, trolejbuss ir izdevīgāks nekā autobuss, it īpaši divmotorīgie trolejbusi. Trolejbusi, stāvot dīkstāvē, nezaudē enerģiju, kā arī tie ir darbināmi liela sala laikā. Vēl viens pozitīvs trolejbusu izmantošanas faktors ir iespēja realizēt trolejbusu ieviešanas projektu īsā laikā. Ja jaunas trolejbusu līnijas ierīkošanai (no plānošanas līdz būvniecībai) ir nepieciešami 2 līdz 4 gadi, tad tramvaja līnijas ierīkošanai, no pirmajiem izmeklējumiem līdz būvdarbu pabeigšanai, var paiet pat 10 līdz 20 gadi.<ref name="Das moderne Trolleybus-System" /> Piemēram, trolejbusu satiksme Landskronā ([[Zviedrija]]) tika izveidota 6 mēnešu laikā. Tāpat, ierīkojot trolejbusu satiksmi, nav vajadzības iztērēt lielas naudas summas infrastruktūras ierīkošanai, atliek tikai izbūvēt kontakttīklu. Arī jau tā šauras ielas netiek padarītas vēl šaurākas, jo ielās netiek uzstādītas sliedes.<ref name="schmitz">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kommunalverlag.de/downloads/pdf/2009/Innen-KoWi_06-2009.pdf |title=Martin Schmitz: Umweltfreundlicher Nahverkehr mit modernen Trolleybussen |access-date={{dat|2010|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120131213359/http://www.kommunalverlag.de/downloads/pdf/2009/Innen-KoWi_06-2009.pdf |archivedate={{dat|2012|01|31||bez}} }}</ref> Daudzās valstīs arī trolejbusiem ir mazāki nodokļi nekā autobusiem. Tā, piemēram, Zviedrijā par autobusu ir jāmaksā 20 400 [[Zviedrijas krona|zviedru kronu]] liels nodoklis, bet par trolejbusu tikai 930 zviedru kronas.<ref name="Lehmann Landskrona">{{Tīmekļa atsauce | url=http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm | title=Jürgen Lehmann: Eröffnung des Obusbetriebs in Landskrona/Schweden | access-date={{dat|2009|07|02||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20050308230215/http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm | archivedate={{dat|2005|03|08||bez}} }}</ref> Savukārt, Vācijā trolejbusi no ceļa nodokļa ir pat atbrīvoti.<ref name="Kenning Hamburg">[http://www.drehscheibe-foren.de/foren/read.php?17,3907249 Ludger Kenning: ''Längst Geschichte: Die Dobusse in Harburg'']</ref> === Trolejbusa izmaksas === [[Attēls:Запорожский троллейбус - билет 2010.jpg|thumb|Trolejbusa biļetes [[Ukraina|Ukrainā]]]] Jauns trolejbuss, salīdzinot ar autobusu, maksā dārgāk, pārsvarā viena trolejbusa cena ir divas reizes lielāka nekā viena autobusa. Standarttrolejbuss pārsvarā maksā dārgāk nekā savienotais trolejbuss.<ref name="Positionspapier Salzburg" >{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/common/files/salzburg_obus_positionspapier_EU.pdf |title=Salzburg, Positionspapier Trolleybus, März 2004 |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120131213359/http://www.trolleymotion.com/common/files/salzburg_obus_positionspapier_EU.pdf }}</ref> Tā, piemēram, Landskronā, ierīkojot trolejbusu satiksmi, tika aprēķināts, ka standarta trolejbuss maksā 2,4 reizes vairāk nekā standarta autobuss.<ref name="Landskrona world’s smallest system">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.eltis.org/docs/studies/Landskrona.pdf | title = ''Trolleybus Landskrona – The world’s smallest trolleybus ”system”'' | accessdate = 2017-04-11 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20131203083300/http://www.eltis.org/docs/studies/Landskrona.pdf | archivedate = 2013-12-03 }} (PDF; 3,2 MB)</ref> Pēc aprēķinu veikšanas Vintertūrē nonāca pie secinājuma, ka standarta trolejbuss maksā pat 3 reizes vairāk nekā standarta autobuss.<ref name="Systemvergleich Winterthur" /> Šādas cenas tirgū noveda pie tā, ka Vācijā un Austrijā vairs nekursē standarta trolejbusi, to vietā kursē savienotie trolejbusi. Šādas cenas ir sērijveida trolejbusu modeļiem, specpasūtījumi maksā vēl dārgāk. Trolejbusu cenas atšķiras arī no tā kādu papildaprīkojumu izvēlas, pēc iespējamā dzīves ilguma vai arī pēc tā ražotājvalsts. Savienotais trolejbuss maksā no 400 000 līdz 750 000 eiro.<ref name="Das moderne Trolleybus-System">[http://www.voev.ch/dcs/users/91/22_SteinerTB_Vortrag_02042008_Auswahl.pdf Das moderne Trolleybus-System — Zahlen, Fakten, Argumente]{{Novecojusi saite}}</ref> Piemēram, [[Zalcburga]]i paredzētie posmainie trolejbusi izmaksāja 550 000 eiro katrs (50 000 eiro par trolejbusa aprīkošanu ar dīzeļģeneratotu vien).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voev.ch/dcs/users/6/4_Mackingern.pdf |title=Salzburg setzt auf den Trolleybus |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111116013032/http://www.voev.ch/dcs/users/6/4_Mackingern.pdf }}</ref> ''St. Gallen'' ([[Šveice]]) posmainie trolejbusi, savukārt, izmaksāja gandrīz 800 000 eiro katrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stadt.sg.ch/home/soziales_und_sicherheit/direktionssekretariat/video.Par.0022.DownloadListPar.0022.File.tmp/104_03400_BR_Trolley_Video.pdf |title=Stadt St. Gallen – Volksabstimmung vom 25. November 2007 |access-date={{dat|2011|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111127145442/http://www.stadt.sg.ch/home/soziales_und_sicherheit/direktionssekretariat/video.Par.0022.DownloadListPar.0022.File.tmp/104_03400_BR_Trolley_Video.pdf |archivedate={{dat|2011|11|27||bez}} }}</ref> Trolejbusu augstās izmaksas izraisa arī to nobraukums un dzīves ilgums, jo tie pārsvarā tiek ilglaicīgi ekspluatēti. Ja autobuss tiek norakstīts vidēji pēc 10 līdz 14 gadiem, tad trolejbusu parasti noraksta pēc 15 līdz 20 gadiem.<ref name="Positionspapier Salzburg" /><ref name="vossloh-kiepe">[http://www.vossloh-kiepe.com/vkproduktordner.2008-05-14.2095140987/vkproduktordner.2008-06-15.5305035969/der-obus-heute ''Der Obus heute'' auf www.vossloh-kiepe.com]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="VBSH-Studie"/> Bieži trolejbusi tiek ekspluatēti arī vairāk nekā 30 gadus un to nobraukums pārsniedz miljons kilometru. Piemēram, [[Valparaiso]], [[Čīle|Čīlē]], joprojām kursē 1940. gados ražotie tolejbusi. Vecākie trolejbusi ir [[Ziemeļkoreja]]s galvaspilsētā [[Phenjana|Phenjanā]], to nobraukums pārsniedz 2,5 miljonus kilometru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.org/cities/index.php?sy_ID=146 |title=Pjöngjang: Trolleybusse aus vier Jahrzehnten |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080405110614/http://trolleymotion.org/cities/index.php?sy_ID=146 |archivedate={{dat|2008|04|05||bez}} }}</ref> Tāpat bieži vecu, norakstītu trolejbusu elektroiekārtas tiek no jauna iebūvētas jaunos trolejbusos. Piemēram, Velingtonā 25 gadus vecās ieperiekšējo, norakstīto trolejbusu elektroiekārtas tika atjaunotas un iebūvētas jaunajos trolejbusos.<ref>[http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=763 Wellington: Alle Neuen ausgeliefert]{{Novecojusi saite}}</ref> Ņemot vērā to, ka tehniskie parametri (kontakttīkla spriegums, polaritāte, pārmijas) dažādās pilsētās atšķiras, trolejbusus ir pagrūti samainīt starp pilsētām, tāpēc tiem ir ļoti neliels lietoto transportlīdzekļu tirgus.<ref name="Positionspapier Salzburg" /> Retos gadījumos, kad norakstītam trolejbusam uzrodas pircējs, to pārdod samērā lēti. Interesanti, ka kopš 1990. gada ļoti daudzi [[Rietumeiropa]]s trolejbusi ir tikuši pārdoti [[Austrumeiropa]]i, it īpaši [[Rumānija]]i un [[Bulgārija]]i. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:TCLyon 1712 Heck.jpg|9,6 metrus garie midibusiem līdzīgie trolejbusi [[Liona|Lionā]] ir specpasūtījums. Attēls:Trolleybus Saurer in Timisoara.jpg|Attēlā redzamais trolejbuss 37 gadus atradās ekspluatācijā [[Vintertūre|Vintertūrē]], pēc tam tas pat tika pārdots [[Timišoara]]i Rumānijā. Attēls:Verkehrsbetriebe Biel Trolley 69.jpg|Attēlā redzamais Bīles trolejbuss laikā no 1985. līdz 2005. gadam ir nobraucis vairāk nekā miljons kilometru. Attēls:VBL NAW 190 Schleifseile.jpg|Trolejbuss [[Lucerna (pilsēta)|Lucernā]], kas ir nobraucis jau vairāk nekā miljons kilometru, ir saņēmis speciālu uzlīmi Attēls:Trolleybuses in Valparaiso.JPG|Valparaiso vēl pat mūsdienās ekspluatācijā atrodas ļoti veci trolejbusi. </gallery> === Infrastruktūras izmaksas === {| class="wikitable nogrid float-right" align=right |- align="center" | Kontakttīkls abos virzienos || 210 000 € |- align="center" | Krusteņi || {{0}}20 700 € |- align="center" | Izejošās pārmijas (elektriskas) || {{0}}55 000 € |- align="center" | Saejošās pārmijas (mehāniskas) || {{0}}20 100 € |- align="center" | Kontakttīkla apgabalu izolators (''Streckentrenner'') || {{0}}14 800 € |- align="center" | Elektropievades punkts (''Speisepunkt'') || {{0}}{{0}}6 400 € |- align="center" | Kontakttīkla masts || {{0}}{{0}}3 500 € |- align="center" | Taisngrieža stacija (''Gleichrichterstation'') || 430 000 € |} Kontakttīkla uzstādīšanas izmaksas ir atkarīgas no pilsētas topogrāfiskā novietojuma un tās ielām. Lētāk ierīkot kontakttīklu ir vietās, kur to var piestiprināt pie ēku sienām, nevis uzstādot mastus. Dārgāk izmaksā kontakttīkla ierīkošana pagriezienos un ārpuspilsētas teritorijās. Bieži vien par kontakttīkla stiprinājumu var izmantot jau uzstādītus apgaismes stabus. Vēl viens būtisks izmaksu faktors ir elektrolīniju (''Speiseleitungen'') garums, ne vienmēr apakšstacijas var ierīkot vietās, kur tas būtu lietderīgi. Trolejbusu kontakttīkls amortizējas vidēji pēc 22 gadiem,<ref name="Trolleymotion Pro Obus" /> līdz ar to ik pēc 25 gadiem tas ir jāmaina.<ref name="Systemvergleich Winterthur" /> Investīcijas trolejbusu satiksmē aizņem tikai 10 līdz 15 procentus no investīcijām tramvaju satiksmē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/common/files/TrolleyMotion_de.pdf |title=Der Trolleybus – Ein intelligentes städtisches Verkehrssystem |access-date={{dat|2014|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140111211921/http://www.trolleymotion.com/common/files/TrolleyMotion_de.pdf |archivedate={{dat|2014|01|11||bez}} }}</ref> Jaunas trolejbusu līnijas ierīkošanas izmaksas var apskatīt tabulā pa labi, jāņem tomēr vērā, ka tabulā ir uzrādītas tikai aptuvenās izmaksas. Tāpat jāņem vērā, ka 2/3 ir darba izmaksas un tikai 1/3 materiālu izmaksas.<ref name="Positionspapier Salzburg" /> Faktiski viens kilometrs trolejbusu kontakttīkla izmaksā aptuveni miljons eiro.<ref name="schmitz" /> === Uzturēšanas izmaksas, enerģijas patērēšana un rekuperācija === [[Attēls:Brno, 140 let MHD (9903), vozovna Husovice.jpg|thumb|left|Trolejbusu apkope un remonts ir dārgāks nekā autobusiem, tāpēc to parasti veic pašos trolejbusu depo]] Trolejbusu apkopes izmaksas ir par 10 līdz 20% lielākas nekā autobusu. Personāla izmaksas ir aptuveni identiskas, tās veido 3/4 no visām izmaksām un līdz ar to trolejbusu satiksmes sistēmas uzturēšana izmaksā par 50 līdz 100% vairāk nekā autobusu. Iemesls tik krasai izmaksu atšķirībai ir kontakttīkla un apakšstaciju uzturēšana, kuras ik pa laikam ir jāapseko un jāatjauno. Vēl izmaksas ietekmē dažādu tornīšu uzturēšana, kontaktstieņa ogļu biežā nomaiņa, kā arī sasaluša kontakttīkla atkausēšana ziemā. Trolejbusu apkope izmaksā dārgāk nekā autobusu, kaut gan trolejbusa motors ir vieglāk apkopjams nekā autobusa, jo atkrīt izdevumi par atgāzu filtru apkopi un eļļas nomaiņu. Pozitīvs faktors trolejbusu apkopē ir tas, ka trolejbusam ir mazāk mehānisko daļu, tomēr elektronikas un kontaktstieņa mehānikas apkope izmaksā vairāk.<ref name="Systemvergleich Winterthur">Verkehrsbetriebe Winterthur / Bundesamt für Energie — Systemvergleich Trolley-, Diesel- und (Bio-)Gasbus</ref> Turklāt elektromotora bojājumu gadījumā tā remonts ir dārgāks nekā autobusa motora remonts.<ref name="VBSH-Studie" /> Tādēļ trolejbusa apkope un remonts netiek veikts citās darbnīcās (kā autobusiem), bet gan trolejbusu depo. Trolejbusi arī elektromotora bojājumu gadījumā pašu spēkiem nevar aizbraukt līdz darbnīcai. Savukārt, enerģijas izmantošana, neskatoties uz lielo transportlīdzekļa masu, ir mazāka nekā autobusiem, tam par iemeslu kalpo labāks elektromotoru [[lietderības koeficients]]. Trolejbuss izmanto trīs reizes vairāk elektroenerģijas nekā tramvajs, jo tam ir lielāka rites pretestība. Jaunie, modernie trolejbusi ir vēl ekonomiskāki, jo tie bremzējot savu bremzēšanas enerģiju pārvērš elektroenerģijā, kuru pēc tam tie atdod atpakaļ kontakttīklam, līdzīgi tas ir arī elektrovilcieniem. Šādā gadījumā runa ir par reģeneratīvo bremzēšanu vai elektromotora bremzi, abas ir balstītas uz rekuperācijas principa. Šādu metodi trolejbusos izmanto kopš 1980. gadiem un tā tiek regulāri uzlabota. Šobrīd trolejbusi kontakttīklam atdod atpakaļ aptuveni 30% no saņemtās elektroenerģijas.<ref name="vossloh-kiepe" /> Bieži vien, pateicoties neizmantotās elektroenerģijas atgriešanai atpakaļ kontakttīklā, var ietaupīt līdzekļus.<ref name="Das moderne Trolleybus-System" /> Šajā tabulā ir redzams divu [[Zolingene]]s trolejbusu enerģijas patēriņš:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm |title=Vergleichende Untersuchung der Energie-, Kosten- und Emissionsbilanz im öffentlichen Nahverkehr bei Einsatz von Oberleitungsbussen und Dieselbussen der Stadtwerke Solingen |access-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927141135/http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" |- class="background color=5" ! width="25%" | || width="25%" | Patiesais enerģijas patēriņš uz km || width="25%" | Rekuperācijas rezultātā atdotā enerģija uz km || width="25%" | Rekuperācijas radītais ietaupījums |- align="center" | Standarta trolejbuss ''MAN SL 172 HO'' || 2,47 kWh || 1,87 kWh || −24,3% |- align="center" | Savienotais trolejbuss ''MAN SG 200 HO'' || 3,21 kWh || 2,43 kWh || −24,3% |- align="center" |} Moderni trolejbusi, kuriem ir energoefektīvi motori, kompensē klientu tik ļoti pieprasīto gaisa kondicionēšanu.<ref name="VBSH-Studie"/> Elektroenerģijas patēriņu starp dažādiem trolejbusu modeļiem un pilsētām ir grūti salīdzināt. To ietekmē dažādi faktori: trolejbusu satiksmes sistēmas topogrāfiskais stāvoklis, attālums starp pieturām, satiksmes intensitāte, ātruma ierobežojumi, motora veids, masas enerģijas attiecība (''Masse-Leistungs-Verhältnis''), noslogojums, dīzeļģeneratora svars, kustības grafiks un arī trolejbusa vadītāja braukšanas stils. Enerģijas patēriņš ziemā ir par aptuveni 1/3 augstāks nekā vasarā, jo ziemā vairāk cilvēku izmanto sabiedrisko transportu.<ref>[http://www.vbz.ch/vbz_opencms/opencms/vbz/deutsch/Dienstleistungen/HaeufigeFragen/TechnischesUndSicherheit/strom.html?pass_id=886949&such=65405C5859544B5141464257&ressorttitel=Regionen Wieviel Strom brauchen die VBZ-Trams und -Trolleybusse?]{{Novecojusi saite}}</ref> Rekuperācijas grādus stipri ietekmē arī attiecīgās vietas reljefs, tā, piemēram, trolejbusi Landskronā (Zviedrija) atdod atpakaļ tikai 16% no saņemtās elektroenerģijas.<ref name="Landskrona world’s smallest system"/> Tāpat rekuperāciju ietekmē arī kontakttīkla jauda, elektropievades apgabalu (''Speisebezirk'') garums un šķērsvadu skaits. <!-- Weitere Einflussgrößen sind die Aufnahmefähigkeit des Fahrleitungsnetzes, die Länge der Speisebezirke und die Anzahl der Querkupplungen. --> Vēl rekuperācijas procesā atdotās elektroenerģijas daudzums ir atkarīgs no kustības grafika saplānošanas, jo no kalna lejup braucoša trolejbusa bremžu enerģiju var izmantot tikai tad, ja tajā pašā laikā, tajā pašā apgabalā kāds cits trolejbuss brauc kalnā. <!-- Zudem ist die Rekuperation auch fahrplanabhängig, denn die Bremsenergie eines talwärts fahrenden Wagens kann nur dann genutzt werden, wenn sich im gleichen Speisebezirk zur selben Zeit ein Obus auf Bergfahrt befindet. --> Elektroenerģijas izmantošanas izmaksas ir atkarīgas no elektrības un naftas cenām, līdz ar to tās bieži svārstās. Principā trolejbuss ir mazāk atkarīgs no preču cenām (''Rohstoffpreisen'') nekā autobuss<ref>[http://www.vbz.ch/mehrbus/pdf/Doppelgelenk_Trolleybus_Referat_VIB.pdf Verkehrsbetriebe Zürich: Doppelgelenk-Trolleybus im Test]{{Novecojusi saite}}</ref> Turklāt kopš 1991. gada degvielas cenas ir kāpušas straujāk nekā elektroenerģijas cenas, tas nāk par labu trolejbusu izmantošanai.<ref name="Das moderne Trolleybus-System" /> Šajā tabulā ir parādītas [[Insbruka]]s transporta uzņēmuma trolejbusu satiksmes uzturēšanas izmaksas 2003. gadā (personāla izmaksas nav iekļautas). Dati ir uzrādīti par katru nobraukto kilometru:<ref name="Obus Graz">[http://www.styria-mobile.at/home/GVB/O-Bus-Graz Analyse O-Bus Graz]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- class="hintergrundfarbe5" ! width="25%" | || width="25%" | Savienotais autobuss || width="25%" | Savienotais trolejbuss || width="25%" | Starpība |- align="center" | Trolejbusa uzturēšana || 0,52 € || 0,70 € || +35% |- align="center" | Kontakttīkla un apakštacijas uzturēšana || — || 0,16 € || Nav iespējams salīdzināt |- align="center" | Elektroenerģijas izmaksas || 0,30 € || 0,19 € || −37% |- align="center" ! Kopsumma || 0,82 € || 1,05 € || +28% |- align="center" |} Vēl viens izmaksu faktors ir ceļu uzturēšana, ņemot vērā to, ka trolejbusiem ir lielāks svars, ceļu uzturēšana izmaksā dārgāk.<ref name="Žarko Filipović" /> Personāla apmācīšanas izmaksas netiek pieskaitītas pie vispārējām izmaksām.<ref name="VBSH-Studie"/> === Pasažieru skaita pieaugums === [[Attēls:Trolleybus type Cristalis on the line C1 at Lyon.jpg|thumb|Daudzi pasažieri priecājas par trolejbusa kluso braukšanu]] [[Attēls:Salzburg trolleybus.jpg|thumb|Pašreklāma uz Zalcburgas trolejbusa: ''Wer mit dem Obus fährt hat ein Herz für Bäume'' (tulk. ''Kurš brauc ar trolejbusu, tam patīk koki'')]] [[Attēls:1000px-Logo StadtBus Salzburg.svg.png|thumb|''Sauber. Leise. Obus.'' (tulk. ''Tīrs. Kluss. Trolejbuss.'') — Zalcburgas trolejbusu logo]] Trolejbusiem, salīdzinot ar autobusiem, pieaug pasažieru skaits, to ietekmē trolejbusa līdzenā un nevibrējošā braukšana. Tāpat kontakttīkla esamība neļauj trolejbusam lielā ātrumā izbraukt pagriezienus un tajos uzņemt ātrumu, bet elektriskās vilces (''Elektrotraktion'') atļauj veikt labākus bremzēšanas manevrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vcs-sh.ch/Seiten/Trolleybus.pdf |title=VCS Schaffhausen – Plädoyer für den Trolleybus |access-date={{dat|2006|06|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060626033607/http://www.vcs-sh.ch/Seiten/Trolleybus.pdf |archivedate={{dat|2006|06|26||bez}} }}</ref> Tāpat trolejbusa salonā nav jūtama izplūdes gāzu smaka. [[Francija]]s pilsēta [[Liona]] nonāca pie secinājuma, ka ja pasažierim būtu jāizvēlas starp trolejbusu vai autobusu (abiem būtu vienāds maršruts un kustības grafiks), 60% pasažieru dotu priekšroku trolejbusam.<ref name="Litra Renaissance">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.litra.eu/Weltweite_Renaissance_der_Trolleybusse.html |title=Weltweite Renaissance der Trolleybusse |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130618150026/http://www.litra.eu/Weltweite_Renaissance_der_Trolleybusse.html |archivedate={{dat|2013|06|18||bez}} }}</ref> Dažādu trolejbusu satiksmes sistēmu statistika parāda arī, ka trolejbusu līniju noslogotība ir 10 līdz 20% augstāka nekā autobusu līniju.<ref name="Schmitz – Internationale Trolleybusaktivitäten" /> Tā, piemēram, [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] pēc 7. autobusu līnijas slēgšanas 1998. gadā, pasažieru skaits trolejbusos pieauga par 10%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vcs-sh.ch/Seiten/trolley_renaissance.pdf |title=Dipl. Ing. Beat Winterflood: Das Pneutram zeigt weltweit Stärke |access-date={{dat|2011|11|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111116012637/http://www.vcs-sh.ch/Seiten/trolley_renaissance.pdf |archivedate={{dat|2011|11|16||bez}} }}</ref> Savukārt, Zviedrijas pilsētā Landskronā, pārejot uz trolejbusu satiksmi, tika prognozēts, ka pasažieru skaits varētu pieaugt pat par 25%.<ref name="Lehmann Landskrona1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm |title=Jürgen Lehmann: Eröffnung des Obusbetriebs in Landskrona/Schweden |access-date={{dat|2005|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20050308230215/http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm |archivedate={{dat|2005|03|08||bez}} }}</ref> Vēl viena trolejbusu satiksmes priekšrocība ir pārredzamais līniju izvietojums. Pasažieris var redzēt, kāds ir trolejbusu līnijas maršruts, līdz ar to viņš zina, kur ir jāmeklē nākamā pietura. <!-- Ferner ist in diesem Zusammenhang auch die sichtbare Linienführung bei Oberleitungsbussen von Vorteil: So ist für Fahrgäste stets ersichtlich wo eine Linie verläuft und in welcher Richtung sie die nächste Haltestelle finden. --> Šeit runa ir par trolejbusa atpazīstamību publiskajā telpā.<ref name="Trolleymotion Pro Obus">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/de/argumente/pro_wirtschaft.htm |title=Pro Obus ist Pro Wirtschaftlichkeit auf www.trolleymotion.de |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2009|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091223001546/http://www.trolleymotion.com/de/argumente/pro_wirtschaft.htm }}</ref> Tāpat arī trolejbusu maršruti nemainās tik bieži kā autobusu. Tā saucamais "Trolejbusa bonuss", pretēji "sliežu bonusam", ir strīdus jautājums, statistikas datos to bieži neņem vērā. <!-- Der sogenannte Trolleybus-Bonus gilt jedoch — im Gegensatz zum Schienenbonus — als umstritten beziehungsweise ist statistisch oft nicht nachweisbar. --> Piemēram, Zalcburgā tas esot 5%, bet Insbrukā, Kapfenbergā un Lincā tā neesot nemaz.<ref name="Obus Graz" /> Daudzās vietās trolejbuss ir iemantojis simpātijas sabiedrībā. Daudzas pilsētas, ieviešot trolejbusu satiksmi, cenšas parādīt sevi kā [[Ekoloģija|ekoloģiskas]] un [[Ilgtspējība|ilgtspējīgas]] rīcības pilsētas. It īpaši valstīs, kurās tikai dažās pilsētās ir trolejbusu satiksme, tā ir kā laba pašreklāma. Čīlē vienīgā trolejbusu satiksmes sistēma valstī ir Valparaiso pilsētā un tā no valsts ir saņēmusi kultūras vērtības statusu.<ref>[http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=880 Valparaíso — Stabilisierung des Betriebsablaufs]{{Novecojusi saite}}</ref> == Ekoloģiskie aspekti == === Klusā trolejbusa braukšana === Klusā trolejbusa braukšana ir svarīgs ekoloģiskais arguments par labu trolejbusam. 1997. gadā veiktā Šveices pētījumā tiek runāts par 55% mazāku trokšņu emisiju. <!-- In einer 1997 erschienenen Studie des Schweizer Dienstes für Gesamtverkehrsfragen (GVF) wird beispielsweise von einer Verringerung der Schallemissionen um 55% gesprochen --> Arnemā (Nīderlande), veicot mērījumus, tika secināts, ka braucošs trolejbuss rada 72 dB lielu troksni, turpretī braucošs autobuss — 78 dB.<ref name="autogenerated1" /> Eslingā pie Nekāras un Šafhauzenē (Vācija), veicot mērījumus, tika konstatēts, ka autobusi rada 9 dB lielāku troksni nekā trolejbusi.<ref name="VBSH-Studie">[http://www.vbsh.ch/pdf/20080901_infras_schlussbericht_trolley.pdf Verkehrsbetriebe Schaffhausen: zukünftige Zusammensetzung der VBSH-Busflotte — Vertiefte Analyse verschiedener Antriebsarten]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="Eine ergänzende Analyse zum Infras-Bericht">[http://www.trolley.ch/doc/schaffhouse/Trolleybus_in_Schaffhausen_A03.pdf Der Trolleybus in Schaffhausen — Eine ergänzende Analyse zum Infras-Bericht]</ref> Arī trolejbusa salonā nav dzirdamas nekādas trolejbusa radītas skaņas, iemesls tam ir mazvibrējošais iekšējais aprīkojums. <!-- Darüber hinaus sind auch die Innengeräusche eines Oberleitungsbusses geringer, ursächlich hierfür ist vor allem die schwächere Vibration der Inneneinrichtung. --> Neskatoties uz to, ka trolejbuss pēc būtības ir kluss, blakus iekārtas (''Nebenaggregate'') pat trolejbusam nebraucot var radīt lielu troksni. Troksni var radīt gaisa kompresori, kondicionētājs un ventilators elektrisko daļu atvēsināšanai. Pēc ilgstošas stāvēšanas trolejbusu motori neizslēdzas paši no sevis atšķirībā no autobusu motoriem, tas var radīt problēmas tuvējo māju iedzīvotajiem, īpaši tas attiecas uz galapunktiem. <!-- Anders als bei Dieselbussen — die ihre Motoren bei längeren Aufenthalten abschalten — kann sich dies insbesondere an Obus-Endhaltestellen in Wohngebieten negativ bemerkbar machen. --> Līdz ar to nereti iedzīvotāji sūdzas par troksni, trokšņu līmenis katram trolejbusu modelim ir atšķirīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rp-online.de/public/article/solingen/406972/Schlafkiller-Obus.html |title=Solingen: Schlafkiller Obus |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120909065218/http://www.rp-online.de/public/article/solingen/406972/Schlafkiller-Obus.html |archivedate={{dat|2012|09|09||bez}} }}</ref> Vācijā trolejbusiem netiek veikti trokšņu mērījumi neatrodoties kustībā. Nereti trokšņu līmenis galapunktos pārsniedz pieļaujamo normu. === Emisiju brīvība === Trolejbusa pluss ir arī tas, ka tas neizdala izplūdes gāzes. Ņemot vērā trokšņu emisiju, riepu nodilumu un kontaktstieņa ogles nolietojumu ir redzams, ka tas ir transportlīdzeklis bez emisijām. <!-- Lässt man die Schallemission, den Reifenabrieb und den Schleifkohlenverschleiß außer Acht, so gilt der Oberleitungsbus als emissionsfreies Fahrzeug. --> Pētījumā par trolejbusu enerģijas patēriņu, izmaksām un emisijām ir pierādīts, ka moderni trolejbusi atmosfēru ar kaitīgajiem izmešiem piesārņo mazāk nekā autobusi.<ref>Prof. Dr-Ing. U. Langer: ''[http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm Vergleichende Untersuchung der Energie-, Kosten- und Emissionsbilanz im öffentlichen Nahverkehr bei Einsatz von Oberleitungsbussen und Dieselbussen der Stadtwerke Solingen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927141135/http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}''</ref> Trolejbusu satiksmes ierīkošana pilsētās, kuras pašas ražo videi draudzīgu elektroenerģiju, ir labs veids gaisa kvalitates uzlabošanai. Trolejbusiem, salīdzinot ar vilcieniem vai tramvajiem, apledojuma vai stipras bremzēšanas laikā nav vajadzīgas bremzēšanas smiltis (''gestreute Bremssand''), kuras riteņi saspiež. <!-- Im Vergleich zu schienengebundenen Bahnen entfällt beim Obus der bei Glätte und starken Bremsungen gestreute Bremssand, der von den Rädern zermahlen wird. --> Pēc Vīnes Tehniskās Universitātes pētījuma Vīnes tramvaji katru gadu saražo 417 tonnas putekļu (''Feinstaub'') (tramvaju līniju kopgarums ir 227,3 kilometri). 85 tonnas no tiem ir riteņu, sliežu un bremžu kluču nodilums. <!-- Hinzu kommen 85 Tonnen Räder-, Schienen- und Bremsenverschleiß. --><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.go-maut.at/go/detail_news.asp?Navi=1362&ID=23543 |title=''Schienen- wie Autoverkehr schuld an Feinstaub'' auf www.go-maut.at |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090111011744/http://www.go-maut.at/go/detail_news.asp?Navi=1362&ID=23543 |archivedate={{dat|2009|01|11||bez}} }}</ref> Turpretī kontakttīkla un tā slīdkurpes nodilumu var neņemt vērā, jo trolejbusu radītās daļiņu emisijas mazāk apdraud veselību nekā automašīnu izplūdes gāzes.<!-- Im Gegensatz dazu kann der Fahrleitungs- und Schleifkohlenverschleiss bei Oberleitungsbussen weitgehend vernachlässigt werden, die daraus resultierenden Partikelemissionen sind deutlich weniger gesundheitsgefährdend als Auspuffpartikel aus Verbrennungsmotoren. --><ref name="VBSH-Studie" /> Pēc Šveicē veiktiem pētījumiem par trolejbusu draudzīgumu videi un to energoefektivitāti tika iegūti šādi dati (trolejbusi ir salīdzināti ar tramvaju un ar autobusu):<ref>''Umweltverträglichkeit und Energieeffizienz des Trolleybusses — externe Kosten'', Referat von Dr. Peter Marti, Metron Verkehrsplanung AG, Brugg, gehalten an der internationalen Fachtagung des DLR, 10./11. Mai 2007 in Solingen D</ref> {| class="wikitable" |- class="hintergrundfarbe5" ! width="30%" | || width="30%" | Trolejbuss % labāks nekā autobuss || width="30%" | Trolejbuss % labāks nekā tramvajs |- align="center" | Elektroenerģijas patērēšana || + 40 || — 30 |- align="center" | Siltumnīcefektu izraisošās gāzes (CH-enerģijas maisījums ''Strommix'') || + 75 || +/— 0 |- align="center" | Slāpekļa oksīdi (bez / ar Euro IV) || + 90 / 80 || + 40 |- align="center" | Ogļūdeņraži (bez / ar Euro IV) || + 70 / 55 || + 75 |- align="center" | Smalkās daļiņas (''Feinpartikel'') (bez / ar filtriem) || + 70 / 20 || + 40 |- align="center" | Rupjās daļiņas (''Großpartikel'') || + 25 || + 60 |- align="center" | Troksnis || + 90 || + 25 |- align="center" | Zemes izmantošana (''Landverbrauch'') || +/— 0 || — 25 |- align="center" | Negadījumu skaits || +/— 0 || — 65 |} Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī [[Minhene]]s Universitātes pētījumā. Tālāk ir parādīts trolejbusa un autobusa salīdzinājums par vides piesārņošanu uz 100 km:<ref name="Positionspapier Salzburg" /> * {{0}}4,8 grami oglekļa monoksīda ([[Oglekļa monoksīds|CO]]) * 17,9 grami slāpekļa oksīda ([[NOx|NO_x]]) * {{0}}3,3 grami sēra dioksīda ([[SO2|SO₂]]) * 11,1 grami [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]] (CH) * 0,68 litri [[dīzeļdegviela]]s == Negadījumu statistika == Pateicoties trolejbusu kontakttīklam un trolejbusa kontaktstieņiem, ceļu satiksmes dalībnieki to var viegli atpazīt. <!-- Bedingt durch seine Fahrleitung und die Stromabnehmer sind Oberleitungsbusse auch im dichten Stadtverkehr für alle Verkehrsteilnehmer gut erkennbar. --> Tādēļ ceļu satiksmes negadījumu, kuros ir iesaistīti trolejbnusi, notiek samērā reti. <!-- Dies führt — verglichen mit gewöhnlichen Dieselbussen — zu einer niedrigeren Unfallhäufigkeit. --><ref name="Litra Renaissance" /> Šveicē, veicot pētījumu, tika pierādīts, ka trolejbusiem uz katru kilometru ir mazāk ievainoto nekā autobusiem un ja ir tad tie ir viegli ievainoti. <!-- In der Schweiz wurde statistisch nachgewiesen, dass es bei Trolleybussen je Personenkilometer weniger Verletzte als im Verkehr mit Dieselbussen gibt, zudem fallen die Verletzungen leichter aus. --><ref name="VBSH-Studie"/> Zalcburgā trolejbusi iekļūstot ceļu satiksmes negadījumos pat 5 reizes mazāk nekā autobusi.<ref name="Schmitz – Internationale Trolleybusaktivitäten">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voev.ch/dcs/users/6/6_Schmitz.pdf |title=Martin Schmitz: Aktuelle internationale Trolleybusaktivitäten |access-date={{dat|2010|05|04||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111116014834/http://www.voev.ch/dcs/users/6/6_Schmitz.pdf }}</ref> Savukārt, gājējiem un riteņbraucējiem trolejbuss rada briesmas, jo tas brauc klusi un bieži cilvēki nedzird tā tuvošanos. <!-- Im Gegensatz dazu gilt der Obus bei Fussgängern oder Radfahrern aufgrund seines geräuscharmen Betriebs als Gefahr im Straßenverkehr, weil er von diesen mitunter nicht rechtzeitig wahrgenommen wird. --> Austrālijā tādēļ agrāk trolejbusus sauca par "kluso nāvi" (angļu: ''whispering death''). <!-- In Australien war er deshalb früher beispielsweise unter dem Spitznamen whispering death für flüsternder Tod bekannt. --> <!--== Kritika un trūkumi == Jau kopš trolejbusu satiksmes ieviešanas tai ir sīva konkurence ar tramvaju un autobusu satiksmi. Mūsdienās daudzi saka, ka trolejbuss apvieno gan tramvaju, gan autobusu trūkumus. Trolejbusiem, tāpat kā autobusiem, ir maza pārvadāšanas ietilpība (''Beförderungskapazität''). Savienotais trolejbuss šajā sakarā neatšķiras īpaši no standarta trolejbusa, jo tas var uzņemt tikai aptuveni 150 cilvēkus. Pretēji tam, piemēram, 75 metrus garš tramvajs nereti var uzņemt pat pie 500 cilvēku. Trolejbusvilcienu veidošana ir sarežģīta un bieži vien neizdevīga, jo tas paaugstina personāla izmaksas. Vēl viens trūkums ir atkarība no ceļu satiksmes, nereti ielās ir sastrēgumi. Pie trolejbusa trūkumiem var pieskaitīt arī ierobežotību kursējot maršrutā, jo tam ir jābrauc pa ielām, kurās ir izbūvēts kontakttīkls, izņēmums ir modernie ar dīzeļģeneratoru aprīkotie trolejbusi. Ja ir jāveic izmaiņas maršrutā, tad noteikt apbraucamos ceļus un veikt īslaicīgas maršruta izmaiņas ir gandrīz neiespējami. Tāpat arī saīsināta maršruta radīšana kaut vai pie nelielas satiksmes intensitātes ir pagrūti izdarāms darbs, turpretī autobusu satiksmē šāds paņēmiens tiek lietots bieži, īpaši nakts stundās. Cits trūkums ir tas, ka trolejbusiem ir jābrauc pa noteiktu braukšanas joslu, tie nevar apdzīt citus trolejbusus. Tāpat braucot no/uz trolejbusu depo tie nevar braukt pa īsāko ceļu, tiem ir jābrauc pa regulāru maršrutu. Dažās pilsētās ir ierīkotas speciālas dienesta trolejbusu līnijas, kuras ved uz trolejbusu parku, parasti pasažieru pārvadāšanai tās nav paredzētas. Tāpat trolejbusi uz ceļa notikušas avārijas gadījumā, atšķirībā no autobusiem, nevar krustojumā apgriesties braukšanai pretējā virzienā. Galvenais kritikas punkts tomēr ir augstās trolejbusu satiksmes uzturēšanas izmaksas, tās ir dārgākas nekā autobusu. Nereti Mazās pilsētās tieši tramvaju un trolejbusu satiksme tiek kritizēta kā ekonomiski neizdevīga. Trolejubusu satiksme var pastāvēt tikai tādos maršrutos, kuros tramvaju satiksme būtu neizdevīga nelielā pasažieru skaita dēļ. Tāpat dažādu tehnisku faktoru dēļ (gadījumi, kad būtu jāšķērso elektrificēta dzelzceļa līnija, u.c.) nav iespējams elektrificēt jebkuru autobusu līniju. Trolejbusu līnijas izveides ierobežojumi attiecas uz lielākas nozīmes ceļiem, kur ir noteikts 60 vai 80 km/h liels ātruma ierobežojums. Trolejbusi netiek izmantoti kā skolēnu autobusi, jo to izmantošana šādiem mērķiem uzņēmumiem nebūtu izdevīga. Daudzās pilsētās ir rezerves autobusi, kuri gadījumā ja trolejbusu kontakttīklam būs kādas problēmas vai būs citas problēmas aizstās trolejbusu satiksmi. Arī nereti tramvaju satiksmē arī ir rezerves autobusi šādiem gadījumiem. (Hierbei ergeben sich gewisse Parallelen zu den Bussen, die Straßenbahnbetriebe gewöhnlich für etwaige Schienenersatzverkehre bereithalten.) Tipiski trolejbusu satiksmes traucēkļi ir ceļa remonts, kontakttīkla būvniecība vai labošana, ceļu satiksmes negadījums, elektrības zudums, zibens spēriens kontakttīklā vai tā apledošana (Blitzeinschläge oder eine starke Vereisung der Fahrleitung.) Vēl kontakttīklu var sabojāt krītošs koks negaisa laikā, neuzmanīgs eskavatora vadītājs vai pārāk augsta kravas automašīna. Daudzi vēl saka,ka trolejbus videi ir draudzīgs tikai tad ja elektroenerģija nāk no atjaunojamajiem resursiem. Ja enerģiju iegūst no ogļu spēkstacijām, tvaika elektrostacijām, eļļas elektrostacijām, gažes turbīnu spekstacijām vai atkritumu sadedzināšanas iekārtām, tad emisijas rodas citur. (Wird er hingegen von Kohlekraftwerken, Dampfkraftwerken, Ölkraftwerken, Gasturbinenkraftwerken oder Müllverbrennungsanlagen bezogen, so werden die Emissionen lediglich an andere Stelle verlagert.) No atomenerģijas izmantošanas savukārt paliek radioaktīvie atkritumi. (Bei Strom aus Kernenergie fallen andernorts radioaktive Abfälle an). Videi drudzīgais aspekts izpužas vairāk ja ir enerģijas mikslis. (Maßgeblich für den Aspekt der Umweltfreundlichkeit ist somit der jeweils gültige Energiemix.) Negatīvs piemērs šajā jomā ir [[Tallina]], jo 2004. gadā [[Igaunija]] 63% no savas enerģijas ieguva no degslānekļa (Ein negatives Beispiel ist hierbei der Oberleitungsbus Tallinn, noch 2004 wurden in Estland 63% des Primärenergieverbrauchs aus Ölschiefer gewonnen.)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://oelschiefer.twoday.net/topics/I.+Die+%C3%96lschiefernutzung+am+Beispiel+von+Estland/ |title=Die Ölschiefernutzung am Beispiel von Estland |access-date={{dat|2010|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110317000546/http://oelschiefer.twoday.net/topics/I.+Die+%C3%96lschiefernutzung+am+Beispiel+von+Estland/ |archivedate={{dat|2011|03|17||bez}} }}</ref> Neatkarīgi no tā autobusi ir klūvuši desmitgažu laikā videi draudzīgāki (Unabhängig davon sind zudem Dieselbusse im Laufe der Jahrzehnte umweltfreundlicher geworden.) Tas ir pateicoties stingrajām izpludes gāzu normām un uzlabotai autobusa trokšņu slāpēšanai (So etwa durch immer weiter verschärfte Abgasnormen — wie zum Beispiel der Euro-Norm in der EU — und eine verbesserte Lärmkapselung des Antriebs.) Tādā veidā trolejbuss savu ekoloģisko priekšrocību ir nedaudz zaudējis. (Dadurch hat der Oberleitungsbus einen Teil seines ökologischen Vorteils eingebüßt.) Tāpat nereti kontaktīklu, it īpaši pilsētu centros, atzīst par neestētisku. Tas vairāk attiecas uz vietām, kur ir ''Verzweigungen'', krusteņi vai masīvie kontakttīkla masti. (Dies gilt insbesondere für komplizierte Oberleitungsanlagen im Bereich von Verzweigungen oder Kreuzungen und für die oft massiven Oberleitungsmasten.) Ugunsdzēsēji vēl saka, ka viņi šaurās ielās, kurās ir kontaktttīkls nevar izmantot kāpnes. (Feuerwehren kritisieren mitunter, dass aufgrund der Fahrdrähte in engen Häuserschluchten keine Drehleitern verwendet werden können.) Tāpat pārbūvējot ielu kontakttīkls arī ir jāparbūvē atbilsoši jaunajai satiksmes organizācijai ielā, tas bieži vien izmaksā ļoti dārgi. Pamatojoties uz trolejbusa ilgo kalpošanas laiku, investīcijas trolejbusa būvniecībā nevar tik ātri īstenot (Aufgrund der höheren Lebensdauer von Oberleitungsbussen können Innovationen im Fahrzeugbau nicht so schnell umgesetzt werden wie bei Dieselbussen.) Daudzās pilsētās vēl joprojām brauc trolejbusi ar augsto grīdu, kaut gan autobusi jau seni ir nomainīti pret zemās grīdas. Tāpat arī rullīši informācijas tablo ir novecojuši. (Ein weiteres Beispiel ist die Weiterentwicklung der Fahrgastinformation, so gelten beispielsweise Rollbandanzeigen mittlerweile als veraltet.) Daudzās pilsētās kurās jauni trolejbusi nav iepirkti vecie atbilstoši mūsdienu situācijai un pasažieru vēlmei ir jārekonsstruē. (Um den veränderten Anforderungen von Fahrgästen und Verkehrsbetrieben gerecht zu werden, müssen O-Busse daher häufig für ihre letzten Einsatzjahre modernisiert werden, auch Retrofit genannt.) Tas prasa pappildus izmaksas, bet arī autobusi ir jātur atbilstoši jaunākajām tendencēm (Dies wiederum verursacht zusätzliche Kosten, allerdings müssen auch Dieselbusse öfters den aktuellen Bedürfnissen angepasst werden.) Trolejbusu kontakttīkla ir liels spriegums un straumes, tas var radīt vadu degšanu (Bedingt durch die hohen Spannungen und Ströme, die für den Antrieb des O-Busses notwendig sind, kann es zu Bränden in der elektrischen Anlage kommen.) Vēl briesmas pastāv no pārslogota kontakttīkla, kurā iesper zibens (Eine gewisse Gefährdung besteht auch durch Überspannung infolge von Blitzeinschlägen in die Oberleitung.) Bet iespēja, ka trolejbusa motors aizdegsoes ir mazāka nekā autobusa (Dafür ist die vom Motor ausgehende Brandgefahr deutlich geringer als bei einem Dieselfahrzeug.) <gallery> Attēls:Trolleybuses in Kiev3.jpg|Trolejbusu sastrēgums Kijivā. Trolejbusi nevar apdzīt cits citu. Attēls:Weichen vbl Weinbergli.jpg|Kontakttīkls nereti tiek uzskatīts par neestētisku (kā attēlā Lucernā) Attēls:O 405 T.jpg|Augstās grīdas trolejbusi un rullīšu tablo (maršruta plāksnītes) ir jau novecojuši. Attēls:Star 1142 in Gdynia.jpg|Kontakttīkla uzturēšana, kā arī, piemēram, tornīšu uzturēšana prasa lielas izmaksas </gallery> == Nākotnes trolejbusi == === Trolejbusi aprīkoti ar dīzeļģeneratoru === [[Attēls:Trolleybus in Dushanbe, Tajikistan.jpg|thumb|Cilvēki stumj trolejbusu, kurš nav aprīkots ar dīzeļģeneratoru [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]]] Lai kompensētu infrastruktuālo nefleksibilitāti, lielākā daļa trolejbusu mūsdienās ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Tas darbojas uz dīzeļdegvielas, tas lauj ar tādu pašu ātrumu kā iepriekš trolejbusam braukt ierobežotu gabalu bezvadu posmā, jo degvielas tvertne nav samērā liela. Dīzeļģenerators arī var saražot elektrību, tādējādi tas darbojas pēc dīzeļelektriskā principa. Retāka parādība ir agregāts, kurš tieši iedarbjas uz kādu no asīm. Pazīstamākais šāds piemērs ir 100 posmainie trolejbusi MAN O 405 GTZ, ģenerators (Hilfsmotor) iedarbojas uz otro asi, bet elektromotors — uz trešo asi. Šāda risinājuma priekšrocības: ziemas laikā ģeneratoru var pieslēgt pie elektromotora, lai starp slidenajām ielām pastāvētu pieteikama ''Traktion''. Reti sastopami ir ar benzīnu darbināmi ģeneratori. Dīzeļģeneratoru izmanto: * pie ''Rangieren'' pa trolejbusu parku, jo ciādi būtu vajadzīgas īpaši ''aufwändige'' kontakttīkla iekārtas (Fahrleitungsanlagen) * braucieniem no un uz trolejbusu depo, ja tas atrodas neelektrificētā posmā * apbraucot pa citu ceļu ceļa remonta, autoavārijas, sporta vai cita pasākuma norises vietu vai arī apbraucot applūdušu ielu * ja veicot kontakttīkla remontu to nākas izslēgt * pie ontakttīkla skādēm vai skādēm apakšstacijā * elektrības zuduma gadījumā * ja gadās apstāties bezstrāvas posmā (''Trenner'', pārmijas vai krusteņi) * ja trolejbusam bojātas elektroiekārtas * pie ''Überführungsfahrten'', piemēram, darbnīcās ''externe Werkstätten'' Pirmie trolejbusi aprīkoti ar dīzeļģeneratoru bija ÜHIII trolejbusi, kurus 1952. gadā sāka izmantot ''Rheydt'', tiem bija 24 ZS spēcīgs Volkswagen motors.<ref name="Lehmann Rheydt">[http://obus269.homepage.t-online.de/s400rhey.htm Jürgen Lehmann: Der Obusbetrieb in Rheydt 1952-1973]</ref> Trolejbusi braucot ar salīdzinoši mazjaudīgo dīzeļģeneratoru tik un tā nebrauc ātri, tāpēc masveidā pasažieru pārvadāšanai dīzeļģeneratorus neizmanto. Piemēram, trolejbusa MAN O 405 GTZ motora jauda ir tikai 72 kilovati, kamēr sērijas motoram tie 205 kilovati.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vbz.ch/vbz_opencms/opencms/vbz/deutsch/DieVBZ/TramBus/VBZ-FahrzeugeImEinsatz/fahrzeuge/trolley_mb0405.html |title=Verkehrsbetriebe Zürich, Der Typ Mercedes-Benz O 405 GTZ |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328171816/http://www.vbz.ch/vbz_opencms/opencms/vbz/deutsch/DieVBZ/TramBus/VBZ-FahrzeugeImEinsatz/fahrzeuge/trolley_mb0405.html |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}</ref> Vēl arī ģeneratori bieži ir ļoti skaļi. Beidzamajos gados arvien biežāk trolejbusi regulāros braucienos pārvadājot pasažierus izmanto dīzeļģeneratoru. Šādā veidā ir iespējams pagarināt trolejbusu līnijas, neizbūvējot kontakttīklu. Tas tiek uz reti apkalpotām trolejbusu līnijām prakticēts (Dies wird vorrangig bei selten bedienten Linienabschnitten praktiziert). Šajā sakarā lielu lomu atkal spēlēja Rheydt, kur dēļ dzelzceļa līnijas ''Mönchengladbach — Geneicken'' elektrifikacijas 1968. gadā trolejbusiem nācās šķērsot to izmantojot dīzeļģeneratoru (Hilfsmotor).<ref name="Lehmann Rheydt" /> Arī trolejbusi Mīrctālē ([[Vācija]]) laikā no 1986. līdz 2000. gadam uz Vinklu brauca izmantojot 55 kilovatu stipru ģeneratoru (palīgmotoru, Hilfsantriebe). Ipaši Centrāleiropā un Austrumeiropā mūsdienās arvien vairāk šada lieta tiek praktizēta, tur arī tiek izmantoti aizvien spēcīgāki motori. Savienotajiem trolejbusiem ģeneratora jauda ir pat līdz 100 kilovatiem. Trolejbusi ar dīzeļģeneratoriem patrreiz brauc Hrādeckrālovē (1. trolejbusu līnija kopš 2001. gada), Debrecenā (3e. trolejbusu līnija kopš 2005. gada), [[Plzeņa|Plzeņā]] (13. trolejbusu līnija kopš 2005. gada un 12. trolejbusu līnija kopš 2006. gada), [[Bratislava|Bratislavā]] (33. trolejbusu līnija kopš 2006. gada), [[Opava|Opavā]] (221. trolejbusu līnija kopš 2006. gada), Mariánské Lázně (6. un 7. trolejbusu līnija kopš 2007. gada), Zlīnā (3. trolejbusu līnija kopš 2007. gada un 11. trolejbusu līnija kopš 2009. gada), [[Rīga|Rīgā]] (9. un 27. trolejbusu līnija kopš 2009. gada 1. septembra) kā arī [[Zolingene|Zolingenē]] (683. trolejbusu līnija kopš 2009. gada). Cita iespēja kā trolejbuss var braukt bez ģeneratora (Hilfsantrieb) un bez strāvas ir tā saucamais ''Generatoranhänger'', patlaban nekur vēl tāds netiek izmantots. <gallery perrow="6" mode=packed heights=150px> Attēls:Hybridní trolejbus.JPG|Trolejbuss [[Škoda 24Tr Irisbus]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas automātiski nolaiž kontaktstieņus, lai varētu braukt tālāk izmantojot dīzeļģeneratoru. Attēls:Dsolaris.jpg|Trolejbusu līnija 3e Debrecenā bez kontakttīkla Attēls:Solaris T12III diesel.jpg|Opava: trolejbuss automātiski paceļ kontaktstieņus, beidz braukt ar dīzeļģeneratoru Attēls:Škoda 25Tr 1.jpg|Trolejbuss grasās pārslēgties no dīzeļģeneratora uz parasto elektroenerģijas režīmu, attēlā [[Bratislava|Bratislavā]] Attēls:Trolejbusové vedení, naváděcí plechy.jpg|"Jumtiņš" Hrādeckrālovē, šajā jumtiņā pēc dīzeļģeneratora izmantošanas beigām tiek automātiski pacelti un ielikti kontaktstieņi Attēls:Brno, 140 let MHD (52), Masarykova, odtah trolejbusu.jpg|Vēsturisks trolejbuss bez ģeneratora tiek aizvilkts </gallery> === Citi trolejbusu veidi === Vēl mūsdienās pieaug šādu trolejbusu izplatība: Duo-Bus, trolejbusi, kuri var braukt uz baterijām bezvadu kontaktīkla posmā (Zusätzliche Batteriespeisung als Notfahreinrichtung), ''Zusätzliche Batteriespeisung als Hilfsantrieb'', ''Schwungradspeicher als Hilfsantrieb'' un vēl dažādi hibrīdtrolejbusi. --> == Trolejbusu ražotāji == [[Attēls:20090412-Piraeus-FIAT-704.JPG|thumb|200px|FIAT ražots trolejbuss kā specpasūtījums Piraeus-Kastella trolejbusu līnijai [[Grieķija|Grieķijā]] (1939. gads)]] [[Attēls:Edmonton CCF-Brill trolleybus 202.jpg|thumb|200px|1954. gadā ražots CCF-Brill trolejbuss [[Edmontona|Edmontonā]]]] {{Col-begin|width=75%}} {{Col-2}} === Esošie trolejbusu ražotāji === Šeit ir uzskaitīti gandrīz visi šobrīd pasaulē esošie trolejbusu ražotāji: * Astra Bus ([[Rumānija]]) * Belkommunmash ([[Baltkrievija]]) * Berkhof * Bogdan Corporation * [[Baškira]]s trolejbusu rūpnīca (BTZ) ([[Ufa]], [[Krievija]]) * Busscar ([[Brazīlija]]) * DesignLine Corporation ([[Jaunzēlande]]) * Electrotrans-Service * Eletra Industrial Ltda (Brazīlija) * Fiat Group ** Iveco *** Irisbus (elektroiekārtas piegādā uzņēmums ''Škoda'') * Carrosserie Hess * Jelcz * ''[[Južmaš]]'' (''JuMZ'') — [[Dņipro]], [[Ukraina]] * LiAZ (Krievija) * Ļvivas autobusu fabrika * ''[[Mercedes-Benz]]'' * [[Minskas automobiļu rūpnīca]] (MAZ) (Baltkrievija) * Neoplan * New Flyer Industries * [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] tramvaju mehāniskā rūpnīca (PTMZ) (Krievija) * [[Škoda]] * [[Solaris Bus & Coach]] (elektroiekārtas piegādā uzņēmums ''Ganz'' (pieder ''Škodai'') un ''Škodas'' rūpnīca Ostravā) * SOR Libchavy ([[Čehija]] un [[Polija]])<ref>''Trolleybus Magazine'' No. 281 (September-October 2008), p. 109.</ref> * Sunwin * TransAlfa * Trolza, Krievijas lielākais trolejbusu ražotājs * ''[[Van Hool]]'' * ''[[Volvo]]'' * [[Volgograda]]s transporta un mašīnu rūpnīca (Krievija) * Youngman {{Col-2}} === Bijušie trolejbusu ražotāji === Šeit ir uzskaitīti gandrīz visi bijušie trolejbusu ražotāji, kuri vairs trolejbusus neražo: * Alfa Romeo, ([[Itālija]]) * AM General, ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) * AnsaldoBreda (''Ansaldo Trasporti'' un ''Breda Costruzioni Ferroviarie'' priekšgājējs), (Itālija) * Antonova lidmašīnu fabrika, ([[Kijiva]], [[Ukraina]]) <!-- tas nav joks, skat. angļu rakstu --> * Associated Equipment Company, ([[Lielbritānija]]) * British United Traction, (Lielbritānija) * Chavdar, ([[Bulgārija]]) * Crossley Motors, (Lielbritānija) * Daimler Motor Company, (Lielbritānija) * Dennis Specialist Vehicles, (Lielbritānija) * Electric Transit, Inc., (ASV balstīta apvienota avantūra) * Fiat (sadarbībā ar ''Irisbus'' vēl jorojām ražo trolejbusus), (Itālija) * Franz Brozincevic Wetzikon, ([[Šveice]]) * Gräf & Stift, ([[Austrija]]) * Guy Motors, (Lielbritānija) * Henschel, ([[Vācija]]) * Hispano-Suiza, ([[Spānija]]) * [[Ikarus]], ([[Ungārija]]) * J. G. Brill and Company, (Šveice) * Lancia, (Itālija) * Leyland Motors, (Lielbritānija) * Marmon-Herrington, (ASV) * Mexicana de Autobuses SA (MASA) (tagad pieder ''Volvo'', [[Meksika]]) * Saurer NAW, (Šveice) * Neoplan USA * Pegaso, (Spānija) * Praga Hostivař, ([[Čehija]]) * Pullman Company, (ASV) * Richard Garrett & Sons, (Lielbritānija) * Rocar, ([[Rumānija]]) * Saurer, (Šveice) * Salvador Caetano, ([[Portugāle]]) * St. Louis Car Company, (ASV) * Sunbeam Car Company, (Lielbritānija) * ČKD Tatra, (Čehija) * Tušīno autobusu rūpnīca, ([[Krievija]]) * Twin Coach, (ASV) * Vétra, ([[Francija]]) * Jaroslavļas autobusu rūpnīca, (Krievija) {{Col-end}} == Zemās grīdas trolejbusu modeļi == [[Attēls:ElektroLAZ in Ternopil.jpg|thumb|200px|ElektroLAZ trolejbuss]] Šeit ir uzskaitīti visi līdz šim pasaulē ražotie zemās grīdas trolejbusu modeļi: * Belkommunmash: AKSM 221, AKSM 321, AKSM 420 * Busscar: Busscar Urbanuss Pluss * DesignLine Corporation * Carrosserie Hess ** Hess Eurotrolley 3 ** Hess Swisstrolley 3 ** Hess lighTram 3 * Ikarus: Ikarus 411T, Ikarus 412T, Ikarus 435T * Irisbus: Irisbus Civis, Irisbus Cristalis * Ļvivas autobusu rūpnīca ** ElektroLAZ-183 * MAN SE/Kiepe NG * MAZ: MAZ 103T, MAZ-203T * Neoplan ** Neoplan N6014, Neoplan N6108, Neoplan N6110, Neoplan N6114, Neoplan N6121 ** Neoplan Electroliner: Neoplan Electroliner N6216, Neoplan Electroliner N6221, Neoplan Electroliner N6321 * New Flyer Industries: New Flyer Industries E40LFR, New Flyer Industries E60LFR * [[Solaris Bus & Coach]] ** Solaris Trollino: Solaris Trollino 12, Solaris Trollino 15, [[Solaris Trollino 18]] * [[Škoda]]: Škoda 21Tr, Škoda 22Tr, [[Škoda 24Tr Irisbus]], Škoda 25Tr Irisbus, Škoda 26Tr, Škoda 27Tr, Škoda28Tr * TrolZa: TrolZa Megapolis * Van Hool: Van Hool A330T, Van Hool AG300T * Jelcz == Trolejbusu satiksme pasaulē == {{Pamatraksts|Trolejbusu satiksme pasaulē}} [[Attēls:Trådbuss Landskrona.JPG|thumb|200px|Trolejbuss Solaris Trollino 15, [[Zviedrija]]s pilsētā Landskronā]] [[Attēls:Skoda 14 Tr in Vilnius.jpg|thumb|200px|Trolejbuss Škoda 14Tr [[Viļņa|Viļņā]]]] [[Attēls:Petrozavodsk troleybus.JPG|thumb|200px|Konkurence starp maršrutku un trolejbusu [[Petrozavodska|Petrozavodskā]]]] [[Attēls:Milano-Cristalis1.jpg|thumb|200px|Trolejbusa "Cristalis" modelis Milānā, Itālijā]] Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot [[Āfrika|Āfriku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Pasaulē kopsummā šobrīd pa dažādu pilsētu ielām brauc ap 40 000 trolejbusu, [[Krievija|Krievijā]] vien — 15 000. Pēdējais trolejbuss Āfrikā brauca 1986. gada 28. novembrī [[Dienvidāfrikas republika]]s pilsētā [[Johannesburga|Johannesburgā]]. Šobrīd kopīgi ar Krievijas palīdzību [[Etiopija]]s galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] gan tiek būvēta trolejbusu līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Informationen zum geplanten Trolleybusbetrieb in Addis Abeba|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/overview.php?sy_ID=784|publisher=trolleymotion.com|year=16.06.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Eiropa|Eiropā]] (neskaitot Krieviju) kursē arī aptuveni 15 000 trolejbusu, [[Ukraina|Ukrainā]] vien brauc 8000 trolejbusu, bet [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — 2000 trolejbusu. Pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. un 2007. gadā trolejbusu skaits tās teritorijā pieauga par aptuveni 3500 trolejbusiem, līdz 8000 trolejbusiem. Pie tā galvenokārt pieskaitāmas [[Čehija]] (13 pilsētas ar trolejbusu satiksmi, aptuveni 740 trolejbusu), [[Rumānija]] (11 pilsētas, aptuveni 635 trolejbusi) un [[Bulgārija]] (15 pilsētas, 520 trolejbusi) (2008. gada dati). Šīs valstis ieņem pirmās trīs vietas kā Eiropas Savienības valstis ar visvairāk trolejbusiem. Amerikas daļā kursē aptuveni 3000 trolejbusu, bet [[Okeānija|Okeānijā]] trolejbusi kursē tikai [[Jaunzēlande]]s galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. [[Āzija|Āzijā]], tāpat kā [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], ir aptuveni 5000 trolejbusu (neskaitot Krieviju). Globālā mērogā trolejbuss, pateicoties politiskajām pārmaiņām 1989., 1990. gadā, dažādu iemeslu dēļ piedzīvo norietu. Piemēram, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam 59 vietās trolejbusu satiksme tika slēgta, bet tikai 12 — atklāta. 2010. gadā šī parādība turpinās, patlaban trolejbusu satiksme ir jau slēgta trīs vietās, bet nevienā — vēl nav atklāta. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēmu likvidēšana pilsētās ir notikusi bijušās [[Padomju Savienība]]s mazo valstu teritorijās, tā piemēram, [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] no 2003. līdz 2006. gadam tika likvidētas visas 5 trolejbusu satiksmes sistēmas, līdzīgi notika arī [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. Tāpat arī [[Gruzija|Gruzijā]] laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam tika slēgtas 10 no 12 trolejbusu satiksmes sistēmām, tostarp viena no lielākajām Gruzijā. Vienīgā trolejbusu līnija [[Chinvala|Chinvalā]] tika nopostīta 1990. gada beigās [[Dienvidosetija]]s pilsoņu kara laikā, tādēļ trolejbusu līnijas ir palikušas tikai [[Suhumi]] pilsētā. Suhumi trolejbusu satiksmes sistēma atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā un varēja izdzīvot, tikai pateicoties Krievijas palīdzībai. Iemesls šādai notikumu attīstībai pārsvarā ir finanšu līdzekļu trūkums, bieži pārvadātāji nevar samaksāt elektrības rēķinus. Tāpat arī pie vainas ir novecojusī padomju laika tehnika un sīvā konkurence ar mikroautobusiem ("maršrutkām"). Savukārt Rumānijā un [[Ķīna|Ķīnā]] ir novērojama trolejbusu satiksmes paplašināšana. === Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas === Visvairāk trolejbusu kursē [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Tur apmēram 100 trolejbusu līnijās kopā brauc aptuveni 1600 trolejbusi. Trolejbusu maršrutu kopgarums Maskavā ir aptuveni 1300 km (2007. gada dati). Tā ir lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. Otrajā vietā ierindojas [[Baltkrievija]]s galvaspilsēta [[Minska]], tajā 68 līnijās kopā brauc 1050 trolejbusi (2007. gada dati), bet trešajā vietā ierindojas [[Ķīna]]s galvaspilsēta [[Pekina]] (lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Āzija|Āzijā]]), tajā 15 līnijās kopā brauc aptuveni 800 trolejbusu (2008. gada dati). Tai seko Krievijas pilsēta [[Sanktpēterburga]] (41 līnija, 735 trolejbusi, tā ir trešā lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Eiropā, maršrutu kopgarums sasniedz 695 km) (2006./2007. gada dati). [[Eiropas Savienība]]s teritorijā pirmajā vietā ierindojas [[Atēna|Atēnu]]—[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēma [[Grieķija|Grieķijā]], bet otro vietu ieņem [[Latvija]]s galvaspilsēta [[Rīga]] (20 līnijas, 346 trolejbusi, maršrutu kopgarums sasniedz 169 km<ref name="autogenerated2"/>). Savukārt, trešajā vietā ierindojas [[Lietuva]]s galvaspilsēta [[Viļņa]] (20 līnijas, 322 trolejbusi) (2010. gada dati). Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Amerikā atrodas [[Meksika]]s galvaspilsētā [[Mehiko]], tajā 17 trolejbusu līnijās kopā brauc 405 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 454 kilometrus (2007. gada dati). Āzijā, aiz Pekinas, otra lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Krievijas pilsētā [[Novosibirska|Novosibirskā]], tajā 28 līnijās kopā brauc 338 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 280 kilometrus (1999. gada dati). Tai seko Ķīnas pilsēta [[Šanhaja]] (15 līnijas, 275 trolejbusi) (2008. gada dati). === Interesanti fakti === * Dažās pilsētās trolejbusulīnijas savā starpā nav savienotas, tā piemēram, [[Bratislava|Bratislavā]] 33. trolejbusu līnija kopš atklāšanas nav tikusi savienota ne ar vienu citu līniju. Tāpat arī [[Rumānija]]s pilsētās [[Timišoara|Timišoarā]] un [[Bukareste|Bukarestē]] ir divi atsevišķi trolejbusu satiksmes apgabali. * Eslingā pie Nekāras uz ''Vogelsangbrücke'' tilta betona mastus nevarēja uzstādīt, tie tika uzstādīti abās upes kratmalas pusēs, to augstums ir 98 metri. Tas ir pasaules rekords trolejbusu kontakttīkla mastiem. (In Esslingen konnten 1990 beim Oberleitungsbau auf der Vogelsangbrücke die Masten aus statischen Gründen nicht wie geplant im Fundament der Brücke gesetzt werden. Sie wurden deshalb in wesentlich stärkerer Ausführung an beiden Ufern des Neckars aufgestellt. Der Mast-Abstand von 98 Metern gilt als Weltrekord bei der Fahrleitungs-Abspannung für Oberleitungsbusse.)<ref>[http://www.obus-es.de/fahrl_1.htm Fahrleitungsanlagen und technische Einrichtungen im Esslinger Obus-Netz]</ref> * Trolejbusi [[Jaunzēlande]]s galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]] un [[Japāna|Japānā]] ir vienīgie, kas brauc pa kreiso pusi. Visur citur trolejbusi brauc pa labo pusi. * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Bostona|Bostonā]] brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi. Līdz trolejbusu satiksmes sistēmas slēgšanai arī [[Vācija]]s pilsētā Kaizerslauternā (Kaiserslautern) tika darīts tāpat. == Trolejbusu satiksme Latvijā == [[Attēls:Skoda 14Tr02 6.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] [[Rīga|Rīgā]]]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris Trollino 18]] [[Rīga|Rīgā]]]] {{Pamatraksts|Trolejbusu satiksme Rīgā}} [[Rīga|Rīgā]] 1947. gada sākumā Klijānu ielā tika ierīkota pirmā trolejbusu mācību līnija, rudenī tā tika pārcelta uz maršrutu "Daugavpils iela — [[Viestura dārzs]]". Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī, pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Sākumā Rīgā kursēja trīs gabali pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti — divus iedeva Maskava, vienu Ļeņingrada. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējais 5. tramvaju depo) [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]], vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1961. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7.]] uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]]s markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt 1961. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas 2001. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti 1969. gadā un pirmie tika norakstīti jau 1984. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt 1981. gadā un pēdējais tika norakstīts 2001. gadā. Pirmos nākamās paaudzes Škodas trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt 1982. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti 1983. gada 21. februārī. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no 1984. gada un tika iepirkti līdz pat 1989. gadam. Pavisam tika iepirkti 270 [[Škoda 14Tr]] trolejbusi. Savukārt no 1989. gada līdz 1991. gadam tika iepirkti 25 posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 1990. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu Škoda 14Tr un Škoda 15Tr uzlabotās versijas, attiecīgi — [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Pavisam iepirka 28 jaunus Škoda 14TrM un 10 Škoda 15Tr trolejbusus. Bet 1999. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, 2001. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi. Laikā no 2001. gada līdz 2007. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. Kā beidzamie tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem 90 trolejbusu ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Patlaban notiek intensīva vecā tipa trolejbusu Škoda norakstīšana. Patlaban jau lielākā daļa Škoda 14Tr trolejbusu ir norakstīti. Tāpat patlaban trolejbusi 9. un 27. trolejbusu maršrutā pa [[Rīga]]s centru brauc izmantojot iebūvēto dīzeļģeneratoru. Trolejbusu maršrutu kopējais garums [[Rīga|Rīgā]] ir 168,1 km.<ref name="autogenerated2">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 20 trolejbusu maršruti un uz 2010. gada 1. janvāri trolejbusu parks sastāvēja no 346 trolejbusiem.<ref name="autogenerated2" /> [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 trolejbusu parki. == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme pasaulē]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Trolejbusi| ]] bgeayh5q7xx235mtl1y6adt9infq38g 0 113637 4488698 4398471 2026-07-01T08:31:34Z YeraC 83227 apb. 4488698 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kārļa Ulmaņa gatve | attēls = Jurmalas shoseja - panoramio.jpg | attēla paraksts = Kārļa Ulmaņa gatve | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16360913|zoom=11}} | pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] [[Attēls:Mārupes_novads_Flag.png|24px|border]] [[Mārupe]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Torņakalns]], [[Ziepniekkalns]], [[Atgāzene]], [[Bieriņi]], [[Pleskodāle]], [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]], [[Beberbeķi]] | ielas garums = 11958 m | atklāta = | vēst nosaukumi = Ernsta Tēlmaņa iela | joslu skaits = 4—6 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]] | trolejbuss = [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4.]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kārļa Ulmaņa gatve''' ir maģistrālas nozīmes iela [[Rīga|Rīgā]] un [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Tā ir viena no svarīgākajām un garākajām ielām [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. Tā atrodas [[Salas (Rīga)|Salu]], [[Torņakalns|Torņakalna]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]], [[Atgāzene]]s, [[Bieriņi|Bieriņu]], [[Pleskodāle]]s, [[Zolitūde]]s, [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] un [[Beberbeķi|Beberbeķu]] apkaimēs. Kopējais ielas garums ir 11958 metri, tā sastāv no divām atdalītām brauktuvēm un no 4—6 braukšanas joslām. Iela visā garumā ir daļa no valsts galvenā [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļa A10]], savukārt līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvei]] — arī daļa no [[Autoceļš A8 (Latvija)|autoceļa A8]]. == Vēsture == Šī transporta maģistrāle tika noteikta un iezīmēta [[1965]]. gada ģenerālajā pilsētas plānā, galvenokārt starp dzīvojamām un ražošanas teritorijām pa jaunu trasi. Tikai nelielā posmā pie [[Salu tilts|Salu tilta]] tā ietver agrāko Lucavas ielu.<ref>{{enc riga|276. un 277}}</ref> Kārļa Ulmaņa gatve pilnībā tika pabeigta [[1981]]. gadā un ieguva '''Ernsta Tēlmaņa ielas''' nosaukumu. 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Kārļa Ulmaņa gatvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> <!-- gāgēju tiltiņš K. Ulmaņa gatvē 122, pie krustojuma ar Gramzdas ielu [[Attēls:Rīga - Gājēju pāreja - Kārļa Ulmaņa gatve 122, 2016 (2).jpg|thumbnail|Kārļa Ulmaņa gatve virzienā uz Jūrmalu pie krustojuma ar Gramzdas ielu (skats no gājēju tiltiņa)]] [[Attēls:Rīga - Gājēju pāreja - Kārļa Ulmaņa gatve 122, 2016 (1).jpg|thumbnail|Gājēju tiltiņš pār K. Ulmaņa gatvi pie krustojuma ar Gramzdas ielu]] --> == Apbūve == Apbūves pamatā ir rūpnieciskās un komerciālās ēkas<ref name="ielas" />. Dzīvojamo apbūvi veido mazstāvu privātmājas, kas galvenokārt pieder pie blakus esošajām ielām.{{clear}} <gallery mode="packed" heights="175"> Seaside highway - panoramio (12).jpg|Vakara skats Riga entrance Jurmala highway (36563640255).jpg|Zīme pie iebraukšanas Rīgā Pleskodāle, Zemgales priekšpilsēta, Rīga, Latvia - panoramio (5).jpg|Autoceļš [[Kalnciema iela|Kalnciema ielas]] rajonā Kārļa Ulmaņa gatve, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Gājēju tilts [[Gramzdas iela|Gramzdas ielā]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Pārdaugava]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Torņakalnā]] [[Kategorija:Ielas Ziepniekkalnā]] [[Kategorija:Ielas Atgāzenē]] [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Ielas Pleskodālē]] [[Kategorija:Ielas Zolitūdē]] [[Kategorija:Ielas Mūkupurvā]] [[Kategorija:Ielas Beberbeķos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Ielas Salu apkaimē]] [[Kategorija:Ielas Mārupē]] njkuy7vues6id1j5dnc5xh58kdjwtw0 4488699 4488698 2026-07-01T08:31:56Z YeraC 83227 4488699 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kārļa Ulmaņa gatve | attēls = Jurmalas shoseja - panoramio.jpg | attēla paraksts = Kārļa Ulmaņa gatve | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16360913|zoom=11}} | pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] [[Attēls:Mārupes_novads_Flag.png|24px|border]] [[Mārupe]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Torņakalns]], [[Ziepniekkalns]], [[Atgāzene]], [[Bieriņi]], [[Pleskodāle]], [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]], [[Beberbeķi]] | ielas garums = 11958 m | atklāta = | vēst nosaukumi = Ernsta Tēlmaņa iela | joslu skaits = 4—6 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]] | trolejbuss = [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4.]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kārļa Ulmaņa gatve''' ir maģistrālas nozīmes iela [[Rīga|Rīgā]] un [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Tā ir viena no svarīgākajām un garākajām ielām [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. Tā atrodas [[Salas (Rīga)|Salu]], [[Torņakalns|Torņakalna]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]], [[Atgāzene]]s, [[Bieriņi|Bieriņu]], [[Pleskodāle]]s, [[Zolitūde]]s, [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] un [[Beberbeķi|Beberbeķu]] apkaimēs. Kopējais ielas garums ir 11958 metri, tā sastāv no divām atdalītām brauktuvēm un no 4—6 braukšanas joslām. Iela visā garumā ir daļa no valsts galvenā [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļa A10]], savukārt līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvei]] — arī daļa no [[Autoceļš A8 (Latvija)|autoceļa A8]]. == Vēsture == Šī transporta maģistrāle tika noteikta un iezīmēta [[1965]]. gada ģenerālajā pilsētas plānā, galvenokārt starp dzīvojamām un ražošanas teritorijām pa jaunu trasi. Tikai nelielā posmā pie [[Salu tilts|Salu tilta]] tā ietver agrāko Lucavas ielu.<ref>{{enc riga|276. un 277}}</ref> Kārļa Ulmaņa gatve pilnībā tika pabeigta [[1981]]. gadā un ieguva '''Ernsta Tēlmaņa ielas''' nosaukumu. 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Kārļa Ulmaņa gatvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> <!-- gāgēju tiltiņš K. Ulmaņa gatvē 122, pie krustojuma ar Gramzdas ielu [[Attēls:Rīga - Gājēju pāreja - Kārļa Ulmaņa gatve 122, 2016 (2).jpg|thumbnail|Kārļa Ulmaņa gatve virzienā uz Jūrmalu pie krustojuma ar Gramzdas ielu (skats no gājēju tiltiņa)]] [[Attēls:Rīga - Gājēju pāreja - Kārļa Ulmaņa gatve 122, 2016 (1).jpg|thumbnail|Gājēju tiltiņš pār K. Ulmaņa gatvi pie krustojuma ar Gramzdas ielu]] --> == Apbūve == Apbūves pamatā ir rūpnieciskās un komerciālās ēkas<ref name="ielas" />. Dzīvojamo apbūvi veido mazstāvu privātmājas, kas galvenokārt pieder pie blakus esošajām ielām.{{clear}} <gallery mode="packed" heights="150"> Seaside highway - panoramio (12).jpg|Vakara skats Riga entrance Jurmala highway (36563640255).jpg|Zīme pie iebraukšanas Rīgā Pleskodāle, Zemgales priekšpilsēta, Rīga, Latvia - panoramio (5).jpg|Autoceļš [[Kalnciema iela|Kalnciema ielas]] rajonā Kārļa Ulmaņa gatve, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Gājēju tilts [[Gramzdas iela|Gramzdas ielā]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Pārdaugava]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Torņakalnā]] [[Kategorija:Ielas Ziepniekkalnā]] [[Kategorija:Ielas Atgāzenē]] [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Ielas Pleskodālē]] [[Kategorija:Ielas Zolitūdē]] [[Kategorija:Ielas Mūkupurvā]] [[Kategorija:Ielas Beberbeķos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Ielas Salu apkaimē]] [[Kategorija:Ielas Mārupē]] bvon447fc4ys7b565tlu9usz46vle7i 4488700 4488699 2026-07-01T08:32:22Z YeraC 83227 4488700 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kārļa Ulmaņa gatve | attēls = Jurmalas shoseja - panoramio.jpg | attēla paraksts = Kārļa Ulmaņa gatve | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16360913|zoom=11}} | pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] [[Attēls:Mārupes_novads_Flag.png|24px|border]] [[Mārupe]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Torņakalns]], [[Ziepniekkalns]], [[Atgāzene]], [[Bieriņi]], [[Pleskodāle]], [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]], [[Beberbeķi]] | ielas garums = 11958 m | atklāta = | vēst nosaukumi = Ernsta Tēlmaņa iela | joslu skaits = 4—6 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]] | trolejbuss = [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4.]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kārļa Ulmaņa gatve''' ir maģistrālas nozīmes iela [[Rīga|Rīgā]] un [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Tā ir viena no svarīgākajām un garākajām ielām [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. Tā atrodas [[Salas (Rīga)|Salu]], [[Torņakalns|Torņakalna]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]], [[Atgāzene]]s, [[Bieriņi|Bieriņu]], [[Pleskodāle]]s, [[Zolitūde]]s, [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] un [[Beberbeķi|Beberbeķu]] apkaimēs. Kopējais ielas garums ir 11958 metri, tā sastāv no divām atdalītām brauktuvēm un no 4—6 braukšanas joslām. Iela visā garumā ir daļa no valsts galvenā [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļa A10]], savukārt līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvei]] — arī daļa no [[Autoceļš A8 (Latvija)|autoceļa A8]]. == Vēsture == Šī transporta maģistrāle tika noteikta un iezīmēta [[1965]]. gada ģenerālajā pilsētas plānā, galvenokārt starp dzīvojamām un ražošanas teritorijām pa jaunu trasi. Tikai nelielā posmā pie [[Salu tilts|Salu tilta]] tā ietver agrāko Lucavas ielu.<ref>{{enc riga|276. un 277}}</ref> Kārļa Ulmaņa gatve pilnībā tika pabeigta [[1981]]. gadā un ieguva '''Ernsta Tēlmaņa ielas''' nosaukumu. 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Kārļa Ulmaņa gatvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> <!-- gāgēju tiltiņš K. Ulmaņa gatvē 122, pie krustojuma ar Gramzdas ielu [[Attēls:Rīga - Gājēju pāreja - Kārļa Ulmaņa gatve 122, 2016 (2).jpg|thumbnail|Kārļa Ulmaņa gatve virzienā uz Jūrmalu pie krustojuma ar Gramzdas ielu (skats no gājēju tiltiņa)]] [[Attēls:Rīga - Gājēju pāreja - Kārļa Ulmaņa gatve 122, 2016 (1).jpg|thumbnail|Gājēju tiltiņš pār K. Ulmaņa gatvi pie krustojuma ar Gramzdas ielu]] --> == Apbūve == Apbūves pamatā ir rūpnieciskās un komerciālās ēkas. Dzīvojamo apbūvi veido mazstāvu privātmājas, kas galvenokārt pieder pie blakus esošajām ielām. <gallery mode="packed" heights="150"> Seaside highway - panoramio (12).jpg|Vakara skats Riga entrance Jurmala highway (36563640255).jpg|Zīme pie iebraukšanas Rīgā Pleskodāle, Zemgales priekšpilsēta, Rīga, Latvia - panoramio (5).jpg|Autoceļš [[Kalnciema iela|Kalnciema ielas]] rajonā Kārļa Ulmaņa gatve, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Gājēju tilts [[Gramzdas iela|Gramzdas ielā]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Pārdaugava]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Torņakalnā]] [[Kategorija:Ielas Ziepniekkalnā]] [[Kategorija:Ielas Atgāzenē]] [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Ielas Pleskodālē]] [[Kategorija:Ielas Zolitūdē]] [[Kategorija:Ielas Mūkupurvā]] [[Kategorija:Ielas Beberbeķos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Ielas Salu apkaimē]] [[Kategorija:Ielas Mārupē]] fu29rcyt0a3kcy9z4y8lmmrt41qpmsg 0 114738 4488593 4485667 2026-07-01T00:50:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488593 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = a/s Vidzemes maiznīca | Logo = [[Attēls:Vm_logo.png|200px]] | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = Akciju sabiedrība | Dibināšanas_datums = 1991. gads | Sēdeklis = [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] 16, Rīga | Birža = | Indekss = | Vadība = Ligita Liepiņa-Eglīte, direktore | Darbinieku_skaits = | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = Pārtikas rūpniecība | Produkti = | Mājaslapa = http://www.vidzemesmaiznica.lv | Likvidēšanas_datums = 2021. gads }} '''Vidzemes maiznīca''' bija akciju sabiedrība [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]] 16, [[Rīga|Rīgā]], kas pastāvēja līdz 2021. gadam. Uzņēmums nodarbojās ar [[maize]]s, sausiņu, cepumu, [[Piparkūkas|piparkūku]] un citu konditorejas izstrādājumu ražošanu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/73877-ziemas-perioda-arvien-pieprasitaki-klust-dazadi-sausini-cepumi-un-barankas.html|title=Ziemas periodā arvien pieprasītāki kļūst dažādi sausiņi, cepumi un barankas - Tirgus vēstis - Latvijas reitingi|last=Liepiņa-Eglīte|first=Ligita|website=www.reitingi.lv|access-date=2023-04-06|language=lv|archive-date=2023-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406145206/https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/73877-ziemas-perioda-arvien-pieprasitaki-klust-dazadi-sausini-cepumi-un-barankas.html}}</ref> == Vēsture == [[1960]]. gadā tika uzcelta fabrika ar diviem cehiem. Sākotnējais maiznīcas nosaukums bija ''3. maizes kombināts''. [[1970]]. gadā 3. maizes kombināts tika iekļauts [[Rīga]]s maizes apvienības "Druva" sastāvā kā ''7. maizes fabrika''. [[1982]]. gadā maizes kombināts atkal kļūst patstāvīgs un iegūst nosaukumu ''Proletāriešu rajona maizes kombināts''. Bet [[1991]]. gadā tas iegūst nosaukumu SIA "Vidzemes maiznīca". [[1994]]. gada 4. jūlijā privatizācijas rezultātā tika nodibināta a/s "Vidzemes maiznīca". Viens no uzņēmuma pazīstamākajiem produktiem bija sausbaranciņas un barankas. Tās eksportēja arī uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] un nodrošināja tā stabilitāti [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada finanšu krīzes]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/12/05/turoties-pie-barankas/|title=Turoties pie barankas • IR.lv|last=Puķe|first=Ieva|website=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|access-date=2023-04-06|date=2017-12-05}}</ref> Kopumā uzņēmums uz 2013. gadu eksportēja ražojumus uz Vāciju, ASV, Lietuvu, Igauniju, Īriju un Spāniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/as-vidzemes-maiznica-turpina-stradat-ar-zaudejumiem-393096|title=AS Vidzemes maiznīca turpina strādāt ar zaudējumiem|website=Dienas Bizness|access-date=2023-04-06|date=2011-05-03|language=lv}}</ref> Lai gan 2014. gadā uzņēmums audzēja savu peļņu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pēc tam tā apgrozījums ar katru gadu kritās un 2020. gadā tas pātrauca saimniecisko darbību. Tā gada 15. decembrī tā akcionāru sapulce pieņēma lēmumu par uzņēmuma likvidāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3660/vidzemes-maiznicai-2014-gada-ieverojams-pelnas-pieaugums|title=Vidzemes maiznīcai 2014.gadā ievērojams peļņas pieaugums|last=|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2023-04-06|date=2015-04-15|language=lv|archive-date=2023-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406145203/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3660/vidzemes-maiznicai-2014-gada-ieverojams-pelnas-pieaugums}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/8522/no-pvn-registra-izslegta-likvidejama-vidzemes-maiznica|title=No PVN reģistra izslēgta likvidējamā Vidzemes maiznīca|last=|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2023-04-06|date=2021-02-23|language=lv|archive-date=2023-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406145208/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/8522/no-pvn-registra-izslegta-likvidejama-vidzemes-maiznica}}</ref> Akciju sabiedrību likvidēja 2021. gada 28. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/vidzemes-maiznica/40003204631|title=VIDZEMES MAIZNĪCA, Akciju sabiedrība, 40003204631 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-06|date=2023-04-06|language=lv|archive-date=2023-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406145208/https://company.lursoft.lv/vidzemes-maiznica/40003204631}}</ref> == Produkcija == * [[baltmaize]], [[rupjmaize]] * barankas * sausbaranciņas — "Laiviņa", Mazās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://arn.lv/?tp=1485&prodsid=23687&lang=en|title=SAUSBARANCIŅAS VIDZEMES MAIZNĪCA LAIVIŅA (312594) - Internet store|website=arn.lv|access-date=2023-04-06}}</ref><ref name=":0" /> * kūkas u.c. produkti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vidzemesmaiznica.lv/par-mums/|title=Par mums - Vidzemes maiznīcaVidzemes maiznīca|website=web.archive.org|access-date=2023-04-06|date=2019-09-08|archive-date=2019-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190908065749/http://www.vidzemesmaiznica.lv/par-mums/}}</ref> [[Attēls:Vidzemes maiznīca.JPG|thumb|250px|Bijusī Vidzemes maiznīcas ēka]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190910004307/http://www.vidzemesmaiznica.lv/ A/s "Vidzemes maiznīca" mājaslapa] {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas bijušie uzņēmumi]] i6adquq3gexgvyk7vy9aadut9p7phqb 0 116231 4488564 4486647 2026-06-30T19:38:31Z Luvigas36437 87875 Luvigas36437 pārvietoja lapu [[45. autobusu maršruts (Rīga)]] uz [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]]: Būs jauns variants. 4486647 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 45. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Carnikava]] |karte = [[Attēls:Nav foto.png|250px]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 57 (29 / 28) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''45. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas 2010. gada vasarā kursēja no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Carnikava]]i. Mūsdienās (2024) nekursē (nav zināms, kad maršruts ir slēgts). 45. autobusu maršruts tika atklāts [[2010. gads|2010]]. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]].<ref>līdz augusta beigām [http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3356, Informācija Rīgas Satiksmes mājaslapā par jauno autobusu maršrutu nr. 45.]</ref> Tas bija tikai sezonāls autobusu maršruts, pasažieri tajā varēja pārvietoties tikai vasarā. 45. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. == Maršruts == '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Carnikava]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[P1 (autoceļš)|P1]], [[Rīgas iela (Carnikava)]] un [[Ojāra Vācieša iela (Carnikava)]]. '''[[Carnikava]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Ojāra Vācieša iela (Carnikava)]], [[Rīgas iela (Carnikava)]], [[P1 (autoceļš)|P1]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]]. == Pieturvietas == 45. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 57 pieturas. Maršrutā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Carnikava]]''' bija 29 pieturas, bet maršrutā '''[[Carnikava]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' bija 28 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | Skola |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 6 | Veikals |- | align="center" | 7 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 8 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 10 | Kultūras nams |- | align="center" | 11 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 12 | Kūdras bāze |- | align="center" | 13 | Milnas |- | align="center" | 14 | Klipiņas |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 17 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 18 | Belte |- | align="center" | 19 | Kapi |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | Zundagi |- | align="center" | 25 | [[Kalngale]] |- | align="center" | 26 | [[Garciems]] |- | align="center" | 27 | [[Garupe (ciems)|Garupe]] |- | align="center" | 28 | [[Carnikava]] |- | align="center" | 29 | Carnikavas tirgus laukums |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Carnikavas tirgus laukums |- | align="center" | 2 | [[Carnikava]] |- | align="center" | 3 | [[Garupe (ciems)|Garupe]] |- | align="center" | 4 | [[Garciems]] |- | align="center" | 5 | [[Kalngale]] |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 7 | Zundagi |- | align="center" | 8 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 9 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 10 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 11 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 12 | Kapi |- | align="center" | 13 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 14 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | Klipiņas |- | align="center" | 17 | Milnas |- | align="center" | 18 | Kūdras bāze |- | align="center" | 19 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 20 | Kultūras nams |- | align="center" | 21 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 22 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 24 | Veikals |- | align="center" | 25 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 26 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 27 | Skola |- | align="center" | 28 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|45]] sl5fba6ofp6vzmvr2mbovq4a8gpvqxd 0 128071 4488605 4485695 2026-07-01T04:15:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488605 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{Personas infokaste | vārds = Vladimirs Petrovs | vārds_orig = ''Владимир Миха́йлович Петров'' | attēls = Vladimi Petrov 1954.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Petrovs 1954. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Toboļskas guberņa|Lariha|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1991 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|Austrālija|Melburna}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{AUS}} | nodarbošanās = Padomju Savienības slepenā dienesta virsnieks }} '''Vladimirs Petrovs''' ({{val|ru|Владимир Михайлович Петров}}; dzimis {{dat|1907|2|15}}, miris {{dat|1991|6|14}}) bija [[Padomju Savienība]]s slepenā dienesta virsnieks, kurš ievērību guva 1954. gadā [[Austrālija]]s varas iestādēm pieprasot politisko patvērumu. == Biogrāfija == Dzimis kā '''Afanasijs Šorohovs''', [[Zemnieks|zemnieka]] ģimenē Centrālajā [[Sibīrija|Sibīrijā]]. 1923. gadā iestājās komjaunatnē. Piederība [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistu partijas]] aprindām, palīdzēja viņa turpmākai izglītībai un karjeras izaugsmei. Iestājoties PSRS [[Kara flote|karaflotē]], viņš tika atlasīts šifrētāju kursiem. Pēc divu gadu apmācības, viņu norīkoja par šifrētāju uz karakuģa [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. == Pievienošanās Valsts Politpārvaldei == Dienesta laikā 1933. gada maijā viņš nolēma pievienoties padomju izlūkdienestam. Petrovu pieņēma dienestā "šifrēšanas nodaļā", kas darbojās [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|politpārvaldes]] ārvalstu departamenta paspārnē. Viņa amats ļāva iepazīties ar ārkārtīgi slepeniem izlūkdienesta dokumentiem. Neskatoties uz to, ka daudzi Petrova dienesta biedri, draugi un priekšnieki tika arestēti, tiesāti un sodīti, viņam izdevās izvairīties no [[Josifs Staļins|Staļina]] represijām. == Austrālija un politiskais patvērums == No šifrētāja kļūstot par pilntiesīgu aģentu, Petrovs tika nosūtīts uz PSRS vēstniecību [[Stokholma|Stokholmā]], kur pavadīja [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]]. 1951. gadā viņu iecēla par trešo sekretāru PSRS vēstniecībā [[Kanbera|Kanberā]]. Būdams samērā zemā diplomātiskajā rangā, tomēr 1954. gadā tika paaugstināts [[VDK]] [[pulkvedis|pulkveža]] pakāpē (viņa sieva Jevdokija bija [[PSRS Iekšlietu ministrija]]s kapteine). Viņa pienākumos ietilpa spiegu rekrutēšana un padomju pilsoņu uzraudzīšana, lai neviens nepārbēgtu pretējā pusē. Ironiski, bet pats Petrovs pieprasīja politisko patvērumu. Vladimirs Petrovs politisko patvērumu pieprasīja 1954. gada 3. aprīlī, pretī sniedzot informāciju par vēstniecības organizēto un uzturēto padomju spiegu tīklu Austrālijā. Par informācijas sniegšanu, viņš saņēma politisko patvērumu un 5000 [[sterliņu mārciņa]]s. Šis bija ārkārtīgi nepatīkams gadījums PSRS ārlietu un izlūkdienestiem. Pēc spiegošanas skandāla parādīšanās atklātībā, PSRS pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Austrāliju, un izraidīja Austrālijas diplomātus no PSRS. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas pēc 1959. gada. Arī iekšpolitiski, šis notikums satricināja Austrālijas sabiedrību, jo atklājās, ka Austrālijas Darba partijas līderis H.V.Evatts (bijušais Austrālijas Augstākās tiesas tiesnesis un trešais [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālās asamblejas]] prezidents) un viņa vietnieks, ir PSRS vēstniecības izveidotā spiegu tīkla locekļi. Austrālijas parlamentārā izmeklēšanas komisija Petrova sniegtās ziņas atzina par ticamām. Šis atgadījums pielika punktu Evatta politiskai karjerai, Austrālijas Darba partija zaudēja [[Parlaments|parlamenta]] vēlēšanās (kurās tiem bija paredzēta uzvara un Evattam premjerministra postenis). Vēlāk Evatta haotiskā rīcība sašķēla Darba partiju. Savos memuāros Petrovs norāda, ka bēgt no PSRS viņu mudinājuša nevis bailes, bet vilšanās padomju iekārtā, redzot padomju cilvēku ciešanas, ko tiem radījusi pašu [[valdība]]. Viņš bijis liecinieks piespiedu kolektivizācijai - sava dzimtā [[Ciems|ciema]] iznīcināšanai, un tam sekojošajam badam. Dienot šifrēšanas nodaļā, saņemtajā informācijā viņam bijis iespējams redzēt īstos Staļina terora apmērus. == Dzīve pēc patvēruma saņemšanas == 1956. gadā Petrovs ar sievu Jevdokiju (arī pārbēdzēju), kļuva par Austrālijas pilsoņiem. Tie nomainīja identitāti un kļuva par Svenu un Annu Elisoniem. Viņi dzīvoja klusā [[Melburna]]s priekšpilsētā. Vladimirs Petrovs nomira 1991. gadā, bet viņa sieva 11 gadus vēlāk. [[Attēls:Vladimir Petrov and Evdokia Petrov inside the safe house.jpg|thumb|Jevdokija un Vladimirs Petrovi]] Petrovu dzīvesvieta vēl 1982. gadā bija neatklājams noslēpums. == Atsauces == * {{Grāmatas atsauce|author=Petrov, Vladimir & Evdokia|title=Empire of Fear|location=New York|publisher=Frederick A. Praeger|year=1956|id=Bez ISBN}} * [http://www.naa.gov.au/images/conflicts-defections_tcm2-4682.pdf/Conflicts and resolutions arising from the Petrov defections]{{Novecojusi saite}} - Notikumu apraksts {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100903164225/http://www.izvestia.ru/russia/article21666/ Умерла знаменитая перебежчица] — Raksts par Jevdokiju Petrovu {{ru ikona}}. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100903164225/http://www.izvestia.ru/russia/article21666/ Умерла знаменитая перебежчица] — raksts par Petrova sievu. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Petrovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1991. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS izlūkdienesti]] [[Kategorija:Pārbēdzēji]] iygir6vbeics8c36tuxu7g1gis0rokn 0 137027 4488596 4366448 2026-07-01T01:51:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488596 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Viktors Eglītis | vārds_orig = | attēls = Viktors Eglītis.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 15 | dz_vieta = ''Lejas Kauperi'', {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Sarkaņu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marija Eglīte, [[Hilda Vīka]] | bērni = [[Anšlavs Eglītis]], Vidvuds Eglītis | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = [[Dzeja]], [[Proza]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "Poruks" (1903) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Viktors Eglītis''' ({{dat|1877|04|15|N}} — {{dat|1945|04|20|N}}) bija latviešu rakstnieks un mākslas teorētiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000643.htm |title=''Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs'' |access-date={{dat|2011|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723010121/http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000643.htm |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}</ref> Rakstnieka [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] tēvs. Eglītis bija viens no latviešu [[dekadence (māksla)|dekadences]] pārstāvjiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.literature.lv/his_lv/4_4.html |title=''Dekadence''' |access-date={{dat|2011|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100301111704/http://www.literature.lv/his_lv/4_4.html |archivedate={{dat|2010|03|01||bez}} }}</ref> modernisma ieviesējs latviešu literatūrā. == Dzīvesgājums == Viktors Eglītis (uzvārda rakstības formas — arī Eglīts, Eglīte) dzimis [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu pagasta]] "Lejas Kauperos" [[Latvijas pareizticīgā baznīca|pareizticībā pārgājušu]] zemnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis [[Lazdona]]s draudzes skolā. Pēc tam viņš mācījās garīgajā seminārā [[Vitebska|Vitebskā]] (1889—1899), [[Penza]]s mākslas skolā, M.Teniševas mākslas darbnīcā Pēterburgā un [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]],<ref name="lk">"Latvijas Kareivis" [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1927/04/14&ChunkNum=-1&ID=Ar00608&PageLabel=6 ''Piecdesmit gadu mūžs mūsu rakstniecībā'']{{Novecojusi saite}} (14.04.27.)</ref> pēc kuras beigšanas strādāja par skolotāju un nodevās rakstniecībai. Pirmais Eglīša stāsts "Grūtā nakts" iespiests laikrakstā "[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]" 1899. gadā.<ref>"Latvijas Kareivis" [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=STU/1924/03/14&ChunkNum=-1&ID=Ar00205&PageLabel=2 ''Rakstnieku jubilejas'']{{Novecojusi saite}} (14.03.24.)</ref> 1899. — 1901. gadā publicētie stāsti pamatā bija reālisma stilā ar spēcīgām impresionisma iezīmēm, bet 1903. gadā viņš publicēja literāro apceri „Poruks”, kurā formulēja savus jaunos literāros principus — dekadenci un simbolismu. Vēlāk Eglītis izdeva dzejoļu krājumu „Elēģijas” (1907), virkni prozas darbu, ko apkopo krājumā „Vērtības pārvērtējot” (1911) un uzraksta drāmu „Galmā”, kas iezīmēja latviešu modernās drāmas sākumu. Sapulcinot ap sevi plejādi jauno iesācēju — [[Edvarts Virza|E. Virzu]], V. Dambergu, A. Austriņu, K. Štrālu u.c., V. Eglītis ar visu savas temperamentīgās dabas sparu metās pārveidot latviešu mākslu gan saturā, gan formās. Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] noslēguma 1920.—1922. gadā Viktors Eglītis bija literārās daļas redaktors laikrakstā "[[Latvijas Kareivis]]", vēlāk "Latvijas Sargs".<ref name="lk" /> Pēc tam Eglītis publicēja latviešu rakstnieku kritikas, vairākus romānus un dzejoļu krājumus, no kuriem daudzi tēloja latviešu senvēsturi.<ref name="lk" /> Pievērsies [[dievturība]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/129188-Viktors-Egl%C4%ABtis|title=Nacionālā enciklopēdija. Viktors Eglītis|last=Kalnačs|first=Benedikts}}</ref> 1930. gada decembrī otro reizi apprecējās ar mākslinieci [[Hilda Vīka|Hildu Vīku]]. Viņa vēlākajos darbos sastopama [[ksenofobija]] un [[antisemītisms]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/atklajam-piemirsto-dzejnieks-viktors-eglitis%E2%80%A9-2/|title=Atklājam piemirsto: dzejnieks Viktors Eglītis |publisher=[[Latvijas Avīze|la.lv]]|author=Astrīda Skurbe|date= 14. augusts, 2012|accessdate=2017-08-04}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/viktors-eglitis-cildinatais-un-pulgotais-dekadents-12149359|title= Viktors Eglītis - cildinātais un pulgotais dekadents|publisher=[[Diena (laikraksts)|diena.lv]]|author=Vera Vāvere|date= 8. oktobris, 2004|accessdate=2017-08-04}}</ref> [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]] beigās 1944. gada 8. oktobrī Dobelē apcietināts, 1945. gada 3. februārī notiesāts Otrās Baltijas frontes Kara tribunāla slēgtā sēdē uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs, nākamajā dienā nosūtīts uz Iekšlietu Tautas komisariāta cietumu numur 2 Rīgā, nomiris ieslodzījumā (vieta nezināma) 1945. gada 20. aprīlī.<ref>"Diena" [http://diena.lv/lat/arhivs/gramatas/viktors-eglitis-izlase-dzeja-stasti-drama-lu-literaturas-folkloras-un-makslas-instituts-zinatne-2004-359-lpp ''Viktors Eglītis. Izlase. Dzeja, stāsti, drāma. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Zinātne, 2004, 359 lpp.'']{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramataselektroniski.wordpress.com/2011/01/04/ligavu-mednieki-anslavs-eglitis/ |title=''Līgavu mednieki, Anšlavs Eglītis'' |access-date={{dat|2012|07|20||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120720160000/gramataselektroniski.wordpress.com/2011/01/04/ligavu-mednieki-anslavs-eglitis/ |archivedate={{dat|2012|07|20||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/129188-Viktors-Egl%C4%ABtis|title=Viktors Eglītis|last=Kalnačs|first=B.|publisher=Nacionālā enciklopēdija|access-date=31.03.2025|date=08.03.2024}}</ref> Reabilitēts 1990. gadā. Viktora Eglīša kapavieta nav zināma, bet Eglīšu dzimtas kapsētā [[Rīgas Meža kapi|II Meža kapos]] 2005. gadā atklāja pieminekli atvērtas grāmatas formā ar visu dzimtas rakstnieku parakstiem (tēlnieks [[Vilnis Titāns]]). == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * Izlase "Viktors Eglītis”. [[Latvijas Universitāte|LU]] folkloras un mākslas institūts (2004) * Vera Vāvere. "Viktors Eglītis". Zinātne (2012) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglitis, Viktors}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latviešu Nacionāldemokrātu partijas politiķi]] [[Kategorija:Dievturi]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] c1qae6gfziiuwzrbxcp7l0z1r11xzal 0 138569 4488539 4475253 2026-06-30T17:41:16Z Miksteips 90078 Atsaucēs pievienotās kartes skaidri norāda pagasta robežas, kuras saskatāmas dabā līdz mūsdienām. Izņemta nekorekta informācija ; iepriekš pievienotā LPSR karte uzrāda neprecīzu informāciju sīkā mērogā. 4488539 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mangaļu pagasts | karte = Mangaļu pagasts 1940.png | karte_apraksts = Mangaļu pagasts 1940. gadā | karte2 = | karte2_apraksts = | novads = Apriņķis | novada_nosaukums = Rīgas apriņķis | centrs = Rīnūži | platība = 41 | iedzīvotāji = 1637<ref>{{EncLP}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 1935 | blīvums = {{#expr: 1637 / 41 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = 1949 }} '''Mangaļu pagasts''' bija viena no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] pašvaldībām ziemeļos no [[Rīga]]s pilsētas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Robežojās ar Rīgas pilsētu un [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastu]]. Pagasta valde atradās tagadējos [[Rīnūži|Rīnūžos]] (Vecmīlgrāvja daļa). Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Vecāķi]] (ciems), Rīnūži un [[Garciems]]. == Vēsture == Dibināts pēc [[muiža|muižu]] [[pagasts|pagastu]] likvidēšanas sakarā ar [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas agrākajā [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novadā]], sadalot to [[Bolderājas pagasts|Bolderājas]] un Mangaļu pagastos. Līdz [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārajai reformai]] Mangaļu pagastā atradās [[Mangaļmuiža|Mangaļu-Mīlgrāvja kroņa muiža]] 314 ha kopplatībā, kuru sadalīja 143 vienībās. Mangaļu valsts mežu 615 ha kopplatībā ar trīs rentes mājām sadalīja 331 vienībā. Daugavgrīvas mācītājmuižu ar četrām rentes mājām 130 ha kopplatībā sadalīja 6 vienībās.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 13. sējuma 25 630 sleja</ref> Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pagastā darbojās ievērojamā [[Mangaļu jūrskola]]. 1924. gadā [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] daļu līdz mūsdienu [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru]], [[Ledus iela|Ledus]], [[Kalngales iela (Rīga)|Kalngales]] ielām un [[Ķīšezers|Ķīšezera]] Nabas kaktam (t.i., bez Rīnūžiem) iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā.<ref name="Piejūra2">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 174.-211. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1</ref> [[Attēls:Mangaļu pagasts 1930. gados.png|left|thumb|Mangaļu pagasta plāns (1930. gadi)]] 1945. gada 19. decembrī pagastā izveidoja [[Mangaļu ciems|Mangaļu ciemu]] (ciema padomi), bet 1947. gada 18. novembrī ciemu likvidēja. Sakarā ar 1949. gada 31. decembra administratīvo reformu un pagastu likvidēšanu jaunizveidotajā [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]] atjaunoja Mangaļu ciemu ar centru [[Kalngale|Kalngalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Mangalu-ciems|title=Summa comune - Mangaļu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tajā pašā gadā Vecāķus pievienoja Rīgas pilsētai. 1960. gada 7. septembrī tagadējās [[Mangaļsala]]s un [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] apkaimes pievienoja Rīgai.<ref name="Piejūra2" /> Mangaļu ciemu oficiāli likvidēja ar [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] 1974. gada 16. augusta dekrētu, absolūti lielāko tā daļu pievienojot [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]] (līdz 1949. g. pastāvējušajam Ādažu pagastam), bet nelielu daļu — [[Berģu ciems|Berģu ciemam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&isArticle=true&query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|publisher=Periodika.lv|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī}}</ref> Laika posmā no 1949. līdz 1974. gadam Rīgas pilsētai pievienoja arī Rīnūžus. Mūsdienās Mangaļu pagasta teritorija iekļauta Rīgas pilsētas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] un [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]].<ref>Mellin, Ludwig August : Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und der Provinz Oesel (1798)</ref><ref>Rīgas pilsētas mērniecības nozare : Rīgas un apkārtnes plāns (1927)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/zem-zvaigznem/pils%C4%93tas-un-ciemi/manga%C4%BCi|title=Mangaļi|last=Kopštāls|first=Miks}}</ref> Bijušās Mangaļu pagasta valdes nams atrodas Vecmīlgrāvī, pretim [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas Baltajai luterāņu baznīcai]] (mūsdienās — [[Baltāsbaznīcas iela]] 52).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Vēstures karšu portāls|url=https://vesture.dodies.lv/#m=18/57.03648/24.08633&l=O/mp|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-04-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv|url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=6089&vt=39|website=dziedava.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> == Apdzīvotās vietas == * [[Vecāķi]] (ciems, 1949. gadā pievienots Rīgas pilsētai)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/456759.html|title=Latvijas PSR : [administratīvais iedalījums] {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref> * Rīnūži (ciems, pievienots Rīgas pilsētai 1949. gadā vai līdz 1974. gadam, šobrīd [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] rietumu daļa), izņemot [[Ziemeļblāzma (stacija)|Rīnūžu]] dzelzceļa staciju * [[Garciems]] (Langeciems) * [[Kalngale]] (Kalngala ciems) * [[Mangaļsala]] (arī Mangaļi, ciems, pievienots Rīgas pilsētai 1960. gadā)<ref name="Piejūra2" /> * [[Trīsciems]] (ciems, 1974. gadā pievienots Rīgas pilsētai)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/trisciems/vesture/|title=Trīsciema vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2022-03-25|language=lv}}</ref> * Eimuri, apdzīvota vieta ap Eimurķīšu mājām — šobrīd Carnikavas pagasta [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]] * Vecbaznīca (mūsdienu [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] apkaime, pievienota Rīgas pilsētai 1960. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/vecdaugava/vesture/|title=Vecdaugavas vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2022-11-10|language=lv}}</ref> == Ievērojamas personības == * [[Vilis Lācis]] (1876—1972), rakstnieks un politiķis == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rīgas apriņķis}} {{DEFAULTSORT:Mangaļu pagasts}} [[Kategorija:Mangaļu pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pagasti]] [[Kategorija:Latvijas bijušie pagasti]] furwaqf9jyk6o0eadei87crs7f2kvl2 0 144462 4488621 4461102 2026-07-01T05:08:48Z Biafra 13794 /* Janvāris */ 4488621 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2019. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2019. gads Latvijā}} {{Gads|2019}} {{Gada citi notikumi|2019}} {{Gads citos kalendāros|2019}} '''2019. gads''' ({{Rom sk gadam|2019}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Tas ir 19. gads mūsu ēras [[3. tūkstošgade|3. tūkstošgadē]], kā arī 19. gads [[21. gadsimts|21. gadsimtā]]. Tāpat tas ir 10. un pēdējais gads [[2010. gadi|2010. gadu]] desmitgadē. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** visi autordarbi, kas radīti [[1923. gads|1923. gadā]], ASV kļuva brīvi izmantojami. ** [[Starptautiskā Vingrošanas federācija]] piešķīra [[parkūrs|parkūram]] oficiālu sporta disciplīnas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/parkurs-iegust-oficialas-vingrosanas-sporta-veida-disciplinas-statusu.d?id=50643867|title=Parkūrs iegūst oficiālas vingrošanas sporta veida disciplīnas statusu}}</ref> ** [[Katara]] izstājas no [[OPEC]]. ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] izstājas no [[UNESCO]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/izraela-un-asv-oficiali-izstajusas-no-unesco.d?id=50707217|title=Izraēla un ASV oficiāli izstājušās no UNESCO}}</ref> ** par [[Brazīlija]]s [[Brazīlijas prezidenti|prezidentu]] kļuva [[Žairs Bolsonaru]]. ** [[Austrija|Austrijā]] oficiāli tika legalizētas [[viendzimuma laulība]]s. ** Par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Rumānija]]. ** par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] kļuva [[Matēra]] (Itālija) un [[Plovdiva]] (Bulgārija). * [[2. janvāris]] — [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmes incidentā uz [[Lielā Belta tilts|Lielā Belta tilta]] gājuši bojā 8 cilvēki un vēl 16 ievainoti. * [[3. janvāris]]: ** pirmo reizi uz [[Mēness]] Zemei pretējās puses veiksmīgi nosēdās [[Ķīna]]s bezpilota aparāts "[[Chang'e 4]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/change-4-pirmo-reizi-uz-meness-tumsas-puses-nosedinats-pasgajejs.d?id=50710727|title='Chang'e-4': pirmo reizi uz Mēness tumšās puses nosēdināts pašgājējs}}</ref> ** par [[ASV Kongresa Pārstāvju palāta]] spīkeri ievēlēta [[Nensija Pelosi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/jauna-trampa-pretinieku-lidere-kapitolija-nensija-pelosi.d?id=50713077|title=Jaunā Trampa pretinieku līdere Kapitolijā – Nensija Pelosi}}</ref> * [[4. janvāris]] — [[Polija]]s pilsētā [[Košalina|Košalinā]] "izlaušanās istabu" (''escape room'') spēles laikā, ugunsgrēkā gāja bojā piecas 15 gadu vecas meitenes. * [[5. janvāris]]: ** Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs [[Bartolomejs I]], parakstīja dekrētu, kas oficiāli atzina un nodibināja jaunizveidoto [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca|Ukrainas Pareizticīgo baznīcu]] un piešķīra tai pašpārvaldi (autokefāli).<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-46768270 |title=Ukraine Orthodox Church granted independence from Russian Church |date=5 January 2019| work= BBC |accessdate=8 January 2019}}</ref> ** [[Huans Guaido]] tika ievēlēts par [[Venecuēlas Nacionālā asambleja|Venecuēlas Nacionālās asamblejas]] prezidentu. ** [[Kevins Svīnijs]] paziņoja par atkāpšanos no [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta]] administrācijas vadītāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/pentagona-administracijas-vaditajs-atkapjas-no-amata.d?id=50716771|title=Pentagona administrācijas vadītājs atkāpjas no amata}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Afganistāna|Afganistānā]] sabrūkot [[zelts|zelta]] raktuvēm bojā gāja vismaz 30 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/afganistana-iebrukot-zelta-ieguves-sahtai-35-bojagajusie.d?id=50717051|title=GAfganistānā iebrūkot zelta ieguves šahtai, 35 bojāgājušie }}</ref> ** [[Malaizija]]s karalis [[Muhammads]] paziņoja par atkāpšanos no troņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/malaizijas-karalis-atsakas-no-trona.d?id=50716971|title=Malaizijas karalis atsakās no troņa}}</ref> * [[7. janvāris]] — [[Gabona|Gabonā]] notika neveiksmīgs [[2019. gada Gabonas valsts apvērsums|valsts apvērsums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/gabona-izgazies-apversuma-meginajums-sazvernieki-aresteti.d?id=50717951|title=Gabonā izgāzies apvērsuma mēģinājums: sazvērnieki arestēti}}</ref> * [[11. janvāris]] — [[Huans Gvaido]] ievēlēts par pagaidu [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]]. * [[13. janvāris]] — labdarības pasākuma laikā tika nodurts [[Gdaņska]]s mērs [[Pavels Adamovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/labdaribas-pasakuma-nogalinats-gdanskas-mers.d?id=50737135|title=Labdarības pasākumā nogalināts Gdaņskas mērs}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** netālu no [[Fatha]]s gaisa bāzes avarēja ''[[Saha Airlines]]'' lidmašīna. Bojā gāja 16 cilvēki. ** par [[Ķīnas Republika]]s premjerministru ievēlēts [[Su Cenčans]]. * [[24. janvāris]] — par [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] prezidentu kļuva [[Fēlikss Cisekedi]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Francisks|pāvests Francisks]] ieradās vizītē [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]], kas bija pirmā reize, kad [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] baznīcas galva apmeklēja [[Arābijas pussala|Arābijas pussalu]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Pāvests pirmo reizi apmeklēs Arābijas pussalu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pavests-pirmo-reizi-apmekles-arabijas-pussalu.a308208/ |accessdate={{dat|2019|2|12||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|2|3||bez}}}}</ref> * [[12. februāris]] — Maķedonijas Republikas nosaukums oficiāli tika mainīts uz [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijas Republika]]. === Marts === * [[15. marts]] — [[Jaunzēlande]]s pilsētā [[Kraistčērča|Kraistčērčā]] [[Kraistčērčas mošeju apšaude|apšaudēs]] divās mošejās tika nogalināti vismaz 50 cilvēki, vēl 40 guva savainojumus. * [[19. marts]] — Dibināta ASV masu mediju korporācija ''[[Fox Corporation]]''. === Aprīlis === [[Attēls:Black hole - Messier 87.jpg|thumb|Pirmais melnā cauruma (M87*) attēls, uzņemts ar ''Event Horizon'' teleskopu]] [[Attēls:Incendie Notre Dame de Paris.jpg|thumb|Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē]] * [[10. aprīlis]] — ''[[Event Horizon Telescope]]'' projekta zinātnieki paziņoja, ka uzņēmuši pirmo [[melnais caurums|melnā cauruma]], kas atrodas [[Messier 87|M87]] galaktikas centrā, attēlu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php|title=Astronomers capture first image of a black hole|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=EurekAlert!|archive-date={{dat|2020|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130171247/https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-47873592|title=First ever black hole image released|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=BBC News}}</ref> * [[11. aprīlis]]: ** pēc septiņiem pavadītiem gadiem Ekvadoras vēstniecībā Londonā tika arestēts ''[[WikiLeaks]]'' līdzdibinātājs [[Džūljans Asānžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-47891737|title=Julian Assange: Wikileaks co-founder arrested in London|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/uk-news/2019/apr/11/julian-assange-arrested-at-ecuadorian-embassy-wikileaks|title=Julian Assange arrested at Ecuadorian embassy|date=11 April 2019|publisher=The Guardian|access-date=11 April 2019}}</ref> ** [[Sudāna|Sudānā]] notika valsts apvērsums, armijai pārņemot kontroli un gāžot 30 gadus valdījušo prezidentu [[Omārs el Bešīrs|Omāru el Bešīru]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-47891470|title=Sudan military says it has seized power|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}</ref> * [[15. aprīlis]] — [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Parīzes Dievmātes katedrālē]] izcēlās [[Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē|ugunsgrēks]], kas radīja ievērojamus postījumus. * [[21. aprīlis]] — [[Volodimirs Zelenskis]] tika ievēlēts par [[Ukraina]]s prezidentu [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|vēlēšanu]] otrajā kārtā. === Maijs === * [[23. maijs|23.]] — [[26. maijs]] — notika [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]. * [[5. maijs]] — [[Ziemeļmaķedonija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Stevo Pendarovskis]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēta [[Maija Sandu]], nomainot [[Pavels Filips|Pavelu Filipu]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** [[Panama]]s prezidenta amatā stājās [[Laurentino Kortiso]], nomainot [[Huans Karloss Varela|Huanu Karlosu Varelu]]. ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Somija]]. * [[8. jūlijs]] — [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] amatā stājās [[Egils Levits]], nomainot [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]]. === Augusts === * [[23. augusts]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Oleksijs Hončaruks]], nomainot [[Volodimirs Groismans|Volodimiru Groismanu]]. === Septembris === * [[14. septembris]] — Saūda Arābijas naftas ieguves uzņēmuma ''[[Saudi Aramco]]'' diviem objektiem uzbruka bezpilota lidaparāti; atbildību par uzbrukumu uzņēmās [[hutieši|hutiešu]] nemiernieki. === Oktobris === * [[3. oktobris]]: ** uzbrucējs [[Parīze]]s policijas galvenajā mītnē nogalināja četrus policistus. ** viesuļvētrā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki. ** [[Ķīnas Republika|Taivānā]] pēc tilta sabrukšanas atrada sešus bojāgājušos. ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] plānoja noteikt [[muitas tarifs|muitas tarifus]] [[Eiropas Savienība]]s ražojumiem pēc [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s lēmuma par ''[[Airbus]]''. * [[4. oktobris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Boriss Džonsons]] akceptēja, ka viņam var nākties lūgt atlikt [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības]]. ** tika ziņots, ka nekas neliecina, ka [[Parīze]]s policijas mītnē uzbrukumu sarīkojošais darbinieks būtu bijis [[ekstrēmisms|ekstrēmists]]. ** par sadarbību ar [[Krievija]]s specdienestiem bijušajam [[Igaunijas Drošības policija]]s darbiniekam piesprieda piecu gadu cietumsodu. ** jaunie [[vides aktīvisti]] sāka plānot vēl vienu vispasaules streiku 29. novembrī. ** [[Honkonga|Honkongā]] aizliedza protestētājiem aizsegt sejas. ** [[Spānija]] paziņoja, ka ar 300 miljoniem [[eiro]] grib palīdzēt tūrisma nozarei pārvarēt ''[[Thomas Cook]]'' bankrota sekas. * [[5. oktobris]]: ** [[Irāka]]s protestos bojāgājušo skaits pieauga līdz 100 cilvēkiem. ** [[ASV Pārstāvju palāta]] pieprasīja [[Baltais nams|Baltā nama]] dokumentus [[impīčments|impīčmenta]] izmeklēšanai. ** [[Honkonga|Honkongā]] apturēja [[dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmi pēc vardarbīgām sadursmēm starp protestētājiem un policistiem. ** ''[[Taliban]]'' pārstāvji [[Pakistāna|Pakistānā]] tikās ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] miera sūtni. ** ''[[PayPal]]'' atsauca savu dalību ''[[Facebook]]'' kriptovalūtas veidošanā. ** [[Vācija]] paziņoja, ka cīņai ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]] plāno celt nodokli lidojumiem. ** ''[[The Beatles]]'' albums ''[[Abbey Road]]'' 50 gadu pēc debijas atgriezās britu albumu topa pirmajā vietā. * [[6. oktobris]]: ** [[Kijiva|Kijivā]] tūkstošiem cilvēku protestēja pret plānu noteikt īpašu statusu [[Donbass|Donbasam]]. ** [[Honkonga]]s ielās izgāja desmitiem tūkstoši protestētāju maskās. ** [[Portugāle|Portugālē]] notika [[Portugāles parlaments|parlamenta]] vēlēšanas. === Novembris === * [[12. novembris]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēts [[Jons Kiku]], nomainot [[Maija Sandu|Maiju Sandu]]. == Dzimuši == * [[6. maijs]] — [[Ārčijs Mauntbatens-Vindzors]] (''Archie Mountbatten-Windsor''), Saseksas hercogu pāra prinča Harija un viņa sievas Meganas pirmais bērns == Miruši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Bobs Einšteins]] (''Bob Einstein''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Dragoslavs Šekularacs]] (''Драгослав Шекуларац''), serbu futbolists un treneris (dzimis 1937. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Maikls Etīe]] (''Michael Atiyah''), britu matemātiķis (dzimis 1929. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Pavels Adamovičs]] (''Paweł Adamowicz''), poļu politiķis (dzimis 1965. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Kerola Čenninga]] (''Carol Channing''), ASV aktrise (dzimusi 1921. gadā) * [[26. janvāris]] — [[Mišels Legrāns]] (''Michel Legrand''), franču komponists (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Emiliano Sala]] (''Emiliano Sala''), Argentīnas futbolists (dzimis 1990. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Džeimss Ingrams]] (''James Ingram''), ASV mūziķis (dzimis 1952. gadā) <gallery> Dragoslav Sekularac Serbian White Eagles banquet 2007.jpg|[[Dragoslavs Šekularacs]] Paweł Adamowicz.JPG|[[Pavels Adamovičs]] Michel Legrand Cabourg 2015.jpg|[[Mišels Legrāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Klaivs Sfits]] (''Clive Swift''), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[4. februāris]] — [[Mati Nikenens]] (''Matti Nykänen''), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1963. gadā) * [[6. februāris]] — [[Manfrēds Eigens]] (''Manfred Eigen''), vācu ķīmiķis (dzimis 1927. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā) ** [[Jans Olševskis]] (''Jan Olszewski''), poļu politiķis (dzimis 1930. gadā) * [[12. februāris]] — [[Gordons Benkss]] (''Gordon Banks''), angļu futbolists (dzimis 1937. gadā) * [[15. februāris]] — [[Bruno Gancs]] (''Bruno Ganz''), Šveices aktieris (dzimis 1941. gadā) * [[19. februāris]] — [[Kārlis Lāgerfelds]] (''Karl Lagerfeld''), vācu modes dizaineris (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Stenlijs Donens]] (''Stanley Donen''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1924. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ketrīna Helmonda]] (''Katherine Helmond''), ASV aktrise un režisore (dzimusi 1929. gadā) <gallery> Matti Nykänen 2014-01-30 001.jpg|[[Mati Nikenens]] Albert Finney 1966.jpg|[[Alberts Finijs]] Gordon Banks 2007.jpg|[[Gordons Benkss]] Bruno Ganz DFF Tokyo 2005.jpg|[[Bruno Gancs]] Fendi store opening - Karl Lagerfeld (14091153382) crop.jpg|[[Kārlis Lāgerfelds]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Žoress Alfjorovs]] (''Жорес Алфёров''), PSRS fiziķis (dzimis 1930. gadā) * [[4. marts]]: ** [[Kīts Flints]] (''Keith Flint''), angļu mūziķis (dzimis 1969. gadā) ** [[Klauss Kinkels]] (''Klaus Kinkel''), vācu politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Lūks Perijs]] (''Luke Perry''), ASV aktieris (dzimis 1966. gadā) * [[9. marts]] — [[Vladimirs Etušs]] (''Владимир Этуш''), ebreju izcelsmes PSRS aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[14. marts]] — [[Čārlijs Vaitings]] (''Charlie Whiting''), angļu autosporta funkcionārs, F1 sacīkšu direktors (dzimis 1952. gadā) * [[27. marts]] — [[Valērijs Bikovskis]] (''Валерий Быковский''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā) * [[29. marts]] — [[Anjēze Varda]] (''Agnès Varda''), franču kinorežisore, scenāriste, producente un fotogrāfe (dzimusi 1928. gadā) * [[30. marts]] — [[Taņa Malleta]] (''Tania Mallet''), angļu modele un aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[31. marts]] — [[Nipsijs Hasls]] (''Nipsey Hussle''), ASV reperis (dzimis 1985. gadā) <gallery> Zhores Alferov.jpg|[[Žoress Alfjorovs]] Keith Flint in 2009.jpg|[[Kīts Flints]] Agnès Varda (Berlinale 2019) (cropped).jpg|[[Anjēze Varda]] </gallery> === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — [[Georgijs Danelija]] (''Георгий Данелия''), gruzīnu PSRS, Krievijas kinorežisors un scenārists (dzimis 1930. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Sidnijs Breners]] (''Sydney Brenner''), Dienvidāfrikas biologs (dzimis 1927. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Deivids Tauless]] (''David Thouless''), britu fiziķis (dzimis 1934. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Maija Līsija Neilore]] (''Mya-Lecia Naylor''), britu aktrise, dziedātāja un fotomodele (dzimusi 2001. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Bibi Andešone]] (''Bibi Andersson''), zviedru aktrise (dzimusi 1935. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Ouens Geriots]] (''Owen Garriott''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Hannelore Elsnere]] (''Hannelore Elsner''), vācu aktrise (dzimusi 1942. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Žans (Luksemburgas lielhercogs)|Žans]], Luksemburgas lielhercogs (dzimis 1921. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Džons Havličeks]] (''John Havlicek''), ASV basketbolists (dzimis 1940. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Ričards Lugars]] (''Richard Lugar''), ASV politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Džons Singltons]] (''John Singleton''), ASV kinorežisors (dzimis 1968. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Pīters Mejhevs]] (''Peter Mayhew''), angļu ASV aktieris (dzimis 1944. gadā) <gallery> Danelia.jpg|[[Georgijs Danelija]] Sydney Brenner OIST 2008 (33208371153) (cropped).jpg|[[Sidnijs Breners]] Bibi Andersson (1961).jpg|[[Bibi Andešone]] Owen K. Garriott portrait.jpg|[[Ouens Geriots]] John Havliceck, Boston Celtics, 1960s.jpg|[[Džons Havličeks]] </gallery> === Maijs === * [[8. maijs]] — [[Sprents Dabvido]] (''Sprent Dabwido''), Nauru prezidents (dzimis 1972. gadā) * [[11. maijs]] — [[Pegija Liptone]] (''Peggy Lipton''), ASV aktrise, modele un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā) * [[13. maijs]] — [[Dorisa Deja]] (''Doris Day''), ASV aktrise, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aizstāve (dzimusi 1922. gadā) * [[14. maijs]] — [[Tims Konvejs]] (''Thomas Conway''), ASV komiķis un aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[15. maijs]] — [[Bei Juimins]] (''I. M. Pei'', 貝聿銘), ķīniešu izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1917. gadā) * [[16. maijs]]: ** [[Bobs Hoks]] (''Bob Hawke''), Austrālijas premjerministrs (dzimis 1929. gadā) ** [[Ešlija Masaro]] (''Ashley Massaro''), ASV cīkstone un modele (dzimusi 1979. gadā) * [[20. maijs]] — [[Nikijs Lauda]] (''Niki Lauda''), Austrijas autosportists un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā) * [[24. maijs]] — [[Marijs Gells-Manns]] (''Murray Gell-Mann''), ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā) * [[28. maijs]] — [[Apolo Nsibambi]] (''Apolo Nsibambi''), Ugandas politiķis, premjerministrs (dzimis 1940. gadā) <gallery> DorisDay-midnightlace-full.jpg|[[Dorisa Deja]] Tim Conway cropped.jpg|[[Tims Konvejs]] I.M. Pei.JPG|[[Bei Juimins]] Lauda at 1982 Dutch Grand Prix.jpg|[[Nikijs Lauda]] Murray Gell-Mann - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|[[Marijs Gells-Manns]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Hosē Antonio Rejess]] (''José Antonio Reyes''), spāņu futbolists (dzimis 1983. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Valters Lībke]] (''Walter Lübcke''), vācu politiķis (dzimis 1953. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Lennarts Jūhansons]] (''Lennart Johansson''), zviedru sporta funkcionārs, UEFA prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Franko Dzefirelli]] (''Franco Zeffirelli''), Itālijas režisors un kinoproducents (dzimis 1923. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Muhammads Mursī]] (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (dzimis 1951. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Seare Mekonens]] (ሰዐረ መኮንን), Etiopijas virsnieks (dzimis 1954. gadā) <gallery> Sevillia-Zenit (2) (cropped).jpg|[[Hosē Antonio Rejess]] Franco Zeffirelli, director, 1972.jpg|[[Franko Dzefirelli]] President Mohamed Morsi.jpg|[[Muhammads Mursī]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Kamerons Boiss]] (''Cameron Boyce''), ASV aktieris (dzimis 1999. gadā) ** [[Žuans Žilbertu]] (''João Gilberto''), Brazīlijas mūziķis (dzimis 1931. gadā) * [[9. jūlijs]]: ** [[Fernando de la Rua]] (''Fernando de la Rúa''), Argentīnas prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Rips Torns]] (''Rip Torn''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) ** [[Ross Pero]] (''Ross Perot''), ASV uzņēmējs, politiķis, filantrops (dzimis 1930. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Valentīna Kortēze]] (''Valentina Cortese''), itāļu aktrise (dzimusi 1923. gadā) * [[18. jūlijs]]: ** [[Jukija Amano]] (天野 之弥), japāņu diplomāts, ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors (dzimis 1947. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Ritgers Hauers]] (''Rutger Hauer''), nīderlandiešu aktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Sezars Pelli]] (''César Pelli''), Argentīnas izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1926. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Bādžī Kāids es Sibsī]] (محمد الباجي قائد السبسي), Tunisijas prezidents (dzimis 1926. gadā) <gallery> Rip Torn at the 46th Emmy Awards headcrop.jpg|[[Rips Torns]] Valentina Cortese1941.png|[[Valentīna Kortēze]] Yukiya Amano 01610112 (3384818778).jpg|[[Jukija Amano]] Rutger Hauer (2018).jpg|[[Ritgers Hauers]] </gallery> === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Nuons Čea]] (នួន ជា), Kambodžas politiķis, Sarkano khmeru ideologs (dzimis 1926. gadā) * [[5. augusts]] — [[Tonija Morisone]] (''Toni Morrison''), ASV rakstniece (dzimusi 1931. gadā) * [[10. augusts]] — [[Džefrijs Epstīns]] (''Jeffrey Epstein''), ASV uzņēmējs un dzimumnoziedznieks (dzimis 1953. gadā) * [[16. augusts]]: ** [[Feliče Džimondi]] (''Felice Gimondi''), itāļu riteņbraucējs (dzimis 1942. gadā) ** [[Kristīna, Nīderlandes princese]] (''Christina der Nederlanden''), Nīderlandes karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1947. gadā) ** [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[23. augusts]]: ** [[Deivids Kohs]] (''David Koch''), ASV uzņēmējs un filantrops (dzimis 1940. gadā) ** [[Zelimhans Hangošvili]] (''Хангин Зелимхан'', ზელიმხან ხანგოშვილი), čečenu izcelsmes Gruzijas karavīrs un čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1979. gadā) * [[31. augusts]] — [[Antuāns Ibērs]] (''Anthoine Hubert''), franču autosportists (dzimis 1996. gadā) <gallery> Toni Morrison.jpg|[[Tonija Morisone]] Epstein 2013 mugshot.jpg|[[Džefrijs Epstīns]] Peter Fonda 2009.jpg|[[Pīters Fonda]] </gallery> === Septembris === * [[3. septembris]] ** [[Halvars Hanevolls]] (''Halvard Hanevold''), norvēģu biatlonists (dzimis 1969. gadā) ** [[Peters Lindbergs]] (''Peter Lindbergh''), vācu modes fotogrāfs un režisors (dzimis 1944. gadā) * [[6. septembris]] — [[Roberts Mugabe]] (''Robert Mugabe''), Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. septembris]] — [[Alberts Razins]] (''Альберт Разин''), udmurtu valodas un kultūras aktīvists (dzimis 1940. gadā) * [[11. septembris]] — [[Baharudins Jusufs Habibi]] (''Bacharuddin Jusuf Habibie''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[15. septembris]] — [[Riks Okaseks]] (''Ric Ocasek''), ASV mūziķis (dzimis 1944. gadā) * [[17. septembris]] — [[Džesika Džeimsa]] (''Jessica Jaymes''), ASV pornoaktrise (dzimusi 1979. gadā) * [[18. septembris]] — [[Imata Kabua]] (''Imata Kabua''), Māršalu salu prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[19. septembris]] — [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] (زين العابدين بن علي), Tunisijas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[21. septembris]] ** [[Zigmunds Jēns]] (''Sigmund Jähn''), VDR kosmonauts (dzimis 1937. gadā) ** [[Sids Heigs]] (''Sid Haig''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[26. septembris]]: ** [[Žaks Širaks]] (''Jacques Chirac''), Francijas prezidents (dzimis 1932. gadā) ** [[Genādijs Manakovs]] (''Геннадий Манаков''), Krievijas kosmonauts (dzimis 1950. gadā) * [[28. septembris]] — [[Marks Zaharovs]] (''Марк Захаров''), PSRS, Krievijas teātra un kino režisors, scenārists (dzimis 1933. gadā) <gallery> Robert Mugabe May 2015 (cropped).jpg|[[Roberts Mugabe]] Zine El Abidine Ben Ali.jpg|[[Zīna el Abidīns Ben Alī]] Sigmund Jahn cropped.jpg|[[Zigmunds Jēns]] Jacques Chirac, 1999.jpg|[[Žaks Širaks]] Mark Zakharov, April 1992.jpg|[[Marks Zaharovs]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Karels Gots]] (''Karel Gott''), čehu mūziķis (dzimis 1939. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Gija Kančeli]] (გია ყანჩელი), gruzīnu komoponists (dzimis 1935. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Daiena Kerola]] (''Diahann Carroll''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1935. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Džindžers Beikers]] (''Ginger Baker''), angļu mūziķis (dzimis 1939. gadā) * [[11. oktobris]]: ** [[Roberts Forsters]] (''Robert Forster''), ASV aktieris (dzimis 1941. gadā) ** [[Aleksejs Ļeonovs]] (''Алексей Леонов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Marieke Vervorta]] (''Marieke Vervoort''), Beļģijas paraolimpiskā sportiste (dzimusi 1979. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Abū Bakri al Bagdādi]] (أبو بكر البغدادي), Irākas un Sīrijas terorists, Islāma valsts līderis (dzimis 1971. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Vladimirs Bukovskis (1942—2019)|Vladimirs Bukovskis]] (''Владимир Буковский''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1942. gadā) <gallery> Gia Kancheli.jpg|[[Gija Kančeli]] Alexei Leonov.jpg|[[Aleksejs Ļeonovs]] Mugshot of Abu Bakr al-Baghdadi, 2004.jpg|[[Abū Bakri al Bagdādi]] </gallery> === Novembris === * [[29. oktobris]] — [[Jasuhiro Nakasone]] (''Yasuhiro Nakasone''), Japānas premjerministrs (dzimis 1918. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Mariss Jansons]], latviešu diriģents (dzimis 1943. gadā) <gallery> Maestro Mariss Jansons, wahrscheinlich bester lebender Dirigent (19289914459).jpg|[[Mariss Jansons]] </gallery> === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Mutaibs bin Abdulazizs Al Saūds]] (متعب بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1928. vai 1931. gadā) * [[8. decembris]] — ''[[Juice Wrld]]'', ASV reperis (dzimis 1998. gadā) * [[9. decembris]] — [[Maria Frēdriksone]] (''Marie Fredriksson''), zviedru mūziķe (dzimusi 1958. gadā) * [[10. decembris]] — [[Jurijs Lužkovs]] (''Юрий Лужков''), krievu politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[12. decembris]] — [[Denijs Aielo]] (''Danny Aiello''), amerikāņu aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[14. decembris]] — [[Anna Karina]] (''Anna Karina''), dāņu aktrise (dzimusi 1940. gadā) * [[17. decembris]] — ''[[Mops djadja Pjos]]'' (''Мопс дядя Пёс''), ukraiņu blogeris un noziedznieks (dzimis 1973. gadā) * [[21. decembris]] — [[Mārtins Pīterss]] (''Martin Peters''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1943. gadā) * [[26. decembris]] — [[Sjū Laiona]] (''Sue Lyon''), ASV aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Juice WRLD - Les Ardentes 2019 (cropped).jpg|''[[Juice Wrld|Juice WRLD]]'' Danny Aiello.jpg|[[Denijs Aielo]] Aankomst Franse filmster Anna Karina op Schiphol, Anna Karina tijdens persconfer, Bestanddeelnr 921-0593.jpg|[[Anna Karina]] Martin Peters.jpg|[[Mārtins Pīterss]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Lliteratūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — == Atsauces == {{atsauces}} --> {{Pg2}} {{Commons|2019}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2019. gads| ]] q303dodjxjh9a2ckl985841uj3sooic 0 146631 4488651 4487172 2026-07-01T06:06:06Z Biafra 13794 /* Jūnijs */ Fransišku Guterrešs 4488651 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdes stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdes stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] jp8durk98z5f7kxmjyxw2octdgu4m8v 0 152492 4488594 3835957 2026-07-01T00:58:12Z Dejelnieks 78787 4488594 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''The Jackson 5'' | Attēls = Jackson 5 1969.jpg | Att_izm = | Apraksts = The Jackson 1969 | Vieta = {{vieta|ASV|Indiāna|Gerija}} | Žanrs = [[Ritmblūzs|R&B]], [[soulmūzika]], [[fankmūzika]], [[disko]], [[rokenrols]] | Gadi = 1964–1989, 2001, 2012 – pašlaik |Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = }}'''''The Jackson 5''''', pazīstami arī kā '''''The Jackson Five''''', '''''The Jackson 5ive''''' un '''''The Jacksons''''', bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] populārās mūzikas ģimenes grupa no [[Gerija]]s Indiānā. Grupu dibināja brāļi Džekijs, Tito, Džermeins, Malons un [[Maikls Džeksons|Maikls]], nosaukdami to par '''''The Jackson Brothers'''''. Grupa darbojās laika posmā no 1964. līdz 1990. gadam, tā izpildīja dažādu žanru mūziku. ''The Jackson 5'' bija viens no lielākajiem 1970. gadu popmūzikas fenomeniem. Darbība grupā bija sākums brāļu Džermeina un Maikla veiksmīgajām solokarjerām. ''The Jackson 5'' bija viena no nedaudzajām grupām, kuras pirmie pieci singli, kas tikuši ierakstiti kādā no lielajām mūzikas ierakstu kompānijām, sasniedz ''Billboard Hot 100'' topa augšu. == Diskogrāfija == ;Kā ''The Jackson 5'' * ''[[Diana Ross Presents The Jackson 5]]'' (1969) * ''[[ABC (albums)|ABC]]'' (1970) * ''[[Third Album]]'' (1970) * ''[[The Jackson 5 Christmas Album]]'' (1970) * ''[[Maybe Tomorrow]]'' (1971) * ''[[Goin' Back to Indiana]]'' (1971) * ''[[Lookin' Through the Windows]]'' (1972) * ''[[Skywriter]]'' (1973) * ''[[G.I.T.: Get It Together]]'' (1973) * ''[[Dancing Machine]]'' (1974) * ''[[Moving Violation]]'' (1975) ;Kā ''The Jacksons'' * ''[[The Jacksons (albums)|The Jacksons]]'' (1976) * ''[[Goin' Places]]'' (1977) * ''[[Destiny (albums)|Destiny]]'' (1978) * ''[[Triumph]]'' (1980) * ''[[Victory]]'' (1984) * ''[[2300 Jackson Street]]'' (1989) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20060305213037/http://www.rockhall.com/hof/inductee.asp?id=125 Rokenrola slavas zāle] {{en ikona}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Maikls Džeksons}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1960. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV popgrupas]] [[Kategorija:ASV soulmūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV fankmūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV R&B grupas]] [[Kategorija:Maikls Džeksons]] 6df50tifhrm22jft142nkol7vmtpo5z 0 162354 4488702 3274505 2026-07-01T08:47:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488702 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pegasus Field runway.jpg|thumb|320px|right|Zilā ledus lidlauks pie [[Makmerdo]] stacijas]] [[Attēls:Fryxellsee Opt.jpg|thumb|320px|Ar ablācijas ledu klātais [[Friksela ezers]] [[Sausās ielejas|Sausajās ielejās]]]] '''Zilais ledus''' ir [[ledājs|ledāju]] apgabali [[Antarktīda|Antarktīdā]], kuros [[ledus]] nav klāts ar [[sniegs|sniegu]]. Sniegs šajos apvidos neuzkrājas [[vējš|vēja]] vai [[Sublimācija (fizika)|sublimācijas]] ietekmē. Zilais ledus veidojas galvenokārt vietās, kur [[ledus vairogs|ledus vairoga]] plūsmu bloķē [[kalns|kalnu]] grēdas un ledus plūsma spiediena ietekmē tiek pavērsta uz augšu, un kur nokrišņiem neļauj uzkrāties vējš.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.umaine.edu/climatechange/Research/projects/blueice.html |title=Glaciology of Blue Ice Areas in Antarctica |access-date={{dat|2011|09|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110930203116/http://www2.umaine.edu/climatechange/Research/projects/blueice.html |archivedate={{dat|2011|09|30||bez}} }}</ref> No ledus spiediena ietekmē tiek izspiesti [[gaiss|gaisa]] burbulīši un veidojas lielāki [[Kristalizācija|kristāli]], kas zināmā apgaismojuma leņķī tādam ledum piešķir raksturīgo intensīvi zilo toni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nzherald.co.nz/travel/news/article.cfm?c_id=7&objectid=10699700 |title=NZ blue ice sighting an unexpected treat for tourists |access-date={{dat|2011|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160318213204/http://www.nzherald.co.nz/travel/news/article.cfm?c_id=7&objectid=10699700 }}</ref> Sniegs, kas vēlāk spiediena ietekmē pārvēršas [[firns|firnā]] un ledū, plūstot nes sev līdzi uz kontinenta virsmas nokritušos [[meteorīts|meteorītus]]. Zilā ledus apgabalos tie tiek izcelti ledāja virspusē un ir visvieglak atrodami.<ref>[http://www.lpi.usra.edu/publications/slidesets/marslife/slide_14.html Blue ice in Antarctica]</ref> Zilā ledus apgabali tiek izmantoti [[lidlauks|lidlauku]] izbūvēšanai, jo cietā un stabilā pamatne ļauj izmantot parastos lidaparātus ar riteņu šasijām un veikt starpkontinentālus reisus. Visintensīvāk izmantotie zilā ledus lidlauki ir pie [[Makmerdo]], [[Novolazarevska]]s, [[Trolla]]s, [[Vilkinsa]]s ([[Keisi]]) un [[Petriothilsa]]s polārstacijai. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glacioloģija]] 9nbz8lizrmb8i65cils4b8fau18jmhl 0 175553 4488705 4401643 2026-07-01T08:55:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488705 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = ParusCaeruleus.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | dzimta = Paridae | dzimta_lv = Zīlīšu dzimta | ģints = Cyanistes | ģints_lv = Zilzīlītes | suga = C. collybita | suga_lv = Zilzīlīte | binomial = Cyanistes caeruleus | autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758 | izplatība = [[Attēls:Cyanistes_caeruleus_only.png|240px]] | sinonīmi = ''Parus caeruleus'' | kategorijas = nē }} '''Zilzīlīte''' jeb '''Eirāzijas zilzīlīte''' (''Cyanistes caeruleus'') ir neliels [[zīlīšu dzimta]]s (''Paridae'') [[dziedātājputns]], kas izplatīts lielākajā daļā [[Eiropa]]s, kā arī [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/103761667/0 IUCN: Cyanistes caeruleus]</ref> Izdala 9 pasugas.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/waxwings/ World Bird List: Waxwings and their allies, tits & penduline tits, 2020]</ref> Nesenā pagātnē zilzīlīte tika sistematizēta [[zīlīšu ģints|zīlīšu ģintī]] (''Parus''), tomēr pēdējo gadu [[DNS]] pētījumi zīlīšu dzimtas sistemātikā ir ieviesuši izmaiņas.<ref>del Hoyo, J., Elliot, A., & Christie D. (eds). (2007). Handbook of the Birds of the World. Volume 12: Picathartes to Tits and Chickadees. Lynx Edicions. {{ISBN|978-84-96553-42-2}}</ref> == Izplatība == [[Attēls:Blaumeise13ib.jpg|thumb|240px|left|Zilzīlītes baltos vaigus šķērssvītro tumši zila josla, apslēpjot putniņa acis]] [[Attēls:Blue tit (Cyanistes caeruleus), Parc du Rouge-Cloître, Brussels (32781868883).jpg|thumb|left|240px|Vēdera lejasdaļā šaura, tumša svītra]] Sastopama gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]], izņemot tās pašus ziemeļus un austrumus, kā arī izplatīta [[Anatolija|Mazāzijā]] un vietām citur [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], arī [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]]. Ziemo ligzdošanas areālā, tomēr daļa putnu rudenī klejo uz dienvidiem.<ref name=iuc/><ref name=orn/> == Latvijā == Zilzīlīte [[Latvija|Latvijā]] ir parasta ligzdotāja un [[nometnieki|nometniece]]. Sastopama [[mežs|mežos]], [[krūmājs|krūmājos]], arī apdzīvotās vietās, bieži novērojama [[niedres|niedrājos]]. Tā dzīvo pat [[parks|parkos]] pašā [[Rīga]]s centrā. Nometnieku suga, tomēr daļa putnu rudenī klejo uz dienvidiem, periodiski novērojamas invāzijas.<ref name=orn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/cyacae.htm |title=Ornitofaunistika: Zilzīlīte Cyanistes caeruleus |access-date={{dat|2018|02|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180226221900/http://ornitofaunistika.com/lvp/cyacae.htm |archivedate={{dat|2018|02|26||bez}} }}</ref><ref name=dien/> Bijuši arī 4 Pleskes zīlītes (zilzīlītes un [[gaišzilā zīlīte|gaišzilās zīlītes]] (''C. caeruleus x C. cyanus'') [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīda]]) novērojumi (visi [[Pape|Papē]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/cyacya.htm |title=Ornitofaunistika: Gaišzilā zīlīte Cyanistes cyanus |access-date={{dat|2018|02|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180226221905/http://ornitofaunistika.com/lvp/cyacya.htm |archivedate={{dat|2018|02|26||bez}} }}</ref> To ir vieglāk sadzirdēt nekā ieraudzīt, par tās klātbūtni jau no ziemas beigām vēsta skanīgie, vibrējošie, lejupejošie svilpieni.<ref name=dien>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ne-visas-zilites-ir-dzeltenas-12312228 Ne visas zīlītes ir dzeltenas]</ref> Latvijā sastopamas nominālās pasugas (''C. c. caeruleus'') zilzīlītes. == Izskats == Zilzīlīte ir maza auguma putns ar lielu, apaļu [[galva|galvu]] un smalku, īsu [[knābis|knābi]]. Mazāka nekā [[lielā zīlīte]]. Ķermeņa garums 10,5—12 сm, [[spārnu plētums]] apmēram 18 cm, svars 7,5—14,7 g.<ref name=gate>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.luontoportti.com/suomi/en/linnut/blue-tit |title=Nature Gate: Blue Tit |access-date={{dat|2018|02|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180306165423/http://www.luontoportti.com/suomi/en/linnut/blue-tit |archivedate={{dat|2018|03|06||bez}} }}</ref><ref>[https://www.hbw.com/species/eurasian-blue-tit-cyanistes-caeruleus Alive: Eurasian Blue Tit (Cyanistes caeruleus)]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rspb.org.uk/birds-and-wildlife/wildlife-guides/bird-a-z/blue-tit |title=Bird Facts: Blue tit |access-date={{dat|2018|02|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190210232622/https://www.rspb.org.uk/birds-and-wildlife/wildlife-guides/bird-a-z/blue-tit |archivedate={{dat|2019|02|10||bez}} }}</ref> [[Attēls:Blue Tit in flight (8360763555).jpg|thumb|240px|Zilzīlīte lidojumā]] No citu sugu zīlītēm atšķirama pēc spilgti zilās galvas augšdaļas, kas kontrastē ar zīlītēm raksturīgajiem baltajiem vaigiem. Arī sejas zīmējumu veido nevis melnas spalvas kā parastajai lielajai zīlītei, bet tumši zilas. [[spārns|Spārni]], [[aste]] un pakausis zilgani, mugura olīvzaļa, skausts bāls, pazodē mazs, melns raibumiņš. Vēders dzeltens un tā lejasdaļā šaura, tumša svītra. Uz spārniem balta svītra. Knābis melns, [[kāja]]s pelēkas. Zilzīlītes baltos vaigus šķērssvītro tumši zila josla, apslēpjot tumši brūnās acis.<ref name=gate/><ref name=dab>[https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/127/1352885456.pdf Dabas Dati: Zīlīšu dzimta]</ref> == Uzvedība == Uzturas [[lapu koki|lapu]] (galvenokārt [[ozoli|ozolu]] un [[bērzi|bērzu]]<ref name=iuc/>) un jauktu koku [[mežs|mežos]] (ar daudz lapu kokiem<ref name=dien/>), [[parks|parkos]], [[dārzs|dārzos]], kapsētās un dažādos apstādījumos. [[rudens|Rudenī]] un [[ziema|ziemā]] arī [[niedres|niedrājos]] un [[krūmi|krūmos]] pie ūdeņiem. [[pavasaris|Pavasaros]] dzīvo pa pāriem. Visu ligzdošanas sezonas laiku ir aktīva dziedātāja. Rudenī un ziemā klejo uz dienvidiem, veidojot lielus barus. Novērojamas periodiskas invāzijas.<ref name=iuc/><ref name=dien/><ref name=dab/> == Barība == [[Attēls:Blaumeise auf Wohnungssuche.jpg|thumb|240px|Ligzdo dobumos vai būrīšos]] [[Attēls:Parus caeruleus chick and egg.jpg|thumb|240px|Zilzīlītes mazulis un ola]] Galvenokārt barojas ar [[kukaiņi]]em un [[zirnekļi]]em, kā arī ar [[sēkla|sēklām]], [[augļi]]em, [[nektārs|nektāru]] un [[ziedputekšņi]]em.<ref name=iuc/><ref name=dab/> Barības krājumus neveido kā daudzas citas [[zīlīšu dzimta|zīlītes]].<ref name=diena>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/zilites-ne-gluzi-paimeitinas-12979051 Zīlītes - ne gluži paimeitiņas]{{Novecojusi saite}}</ref> ==Ligzdošana== Zilzīlītes ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūnija beigām. Ligzdo koku dobumos vai būrīšos. Reizēm dobumu izkaļ pati. [[Ligzda|Ligzdu]] būvē [[mātīte]], tā veidota no smalkas, sausas [[zālaugi|zāles]], [[sūnas|sūnām]], mizas stērbelītēm, dzīvnieku [[vilna]]s un dažām [[spalva|spalvām]].<ref name=iuc/><ref name=gate/><ref name=dab/> Bieži perē divas reizes gadā. Dējumā 6—13 baltas [[ola]]s ar brūniem raibumiņiem. Olas līdzīgas lielās zīlītes olām, tikai mazākas.<ref name=dab/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/putnu_burisi/zilitem.php |title=Zilzīlīte |access-date={{dat|2012|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120615165425/http://www.lob.lv/lv/putnu_burisi/zilitem.php |archivedate={{dat|2012|06|15||bez}} }}</ref> Inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj 19—20 dienu vecumā.<ref name=gate/> == Sistemātika == Zilzīlītei ir 9 pasugas:<ref name=world/> *''Cyanistes caeruleus caeruleus'' — nominālpasuga, sastopama lielākajā daļā [[Eiropa]]s līdz [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] ziemeļiem un rietumiem; *''Cyanistes caeruleus balearicus'' — sastopama [[Maļorka|Maļorkā]]; *''Cyanistes caeruleus calamensis'' — sastopama [[Grieķija]]s dienvidos, [[Kiklādu salas|Kiklādu salās]], [[Krēta|Krētā]] un [[Roda|Rodas salā]]; *''Cyanistes caeruleus obscurus'' — sastopama [[Britu salas|Britu salās]]; *''Cyanistes caeruleus ogliastrae'' — sastopama [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Sardīnija|Sardīnijā]]; *''Cyanistes caeruleus orientalis'' — sastopama [[Krievija]]s Eiropas daļas dienvidaustrumos; *''Cyanistes caeruleus persicus'' — sastopama [[Irāna]]s dienvidrietumos; *''Cyanistes caeruleus raddei'' — sastopama Irānas ziemeļos; *''Cyanistes caeruleus satunini'' — sastopama [[Krima|Krimā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Turcija]]s austrumos un Irānas ziemeļrietumos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20160513060354/http://www.latvijasdaba.lv/putni/parus-caeruleus-l/ Latvijas Daba: Zilzīlīte] *[http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fdzv=242&ftips1=29 Dziedava: Zilzīlīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250117171145/https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fdzv=242&ftips1=29 |date={{dat|2025|01|17||bez}} }} *[https://web.archive.org/web/20160311164520/http://www.selgasfoto.lv/?level=album&id=59 Selgas foto: Zilzīlīte] *[https://www.xeno-canto.org/species/Cyanistes-caeruleus Xeno-Canto: Eurasian Blue Tit Cyanistes caeruleus (Linnaeus, 1758)] *[https://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=9BE53D340F9A4305 Avibase: Blue Tit Cyanistes caeruleus Linnaeus, 1758] *[https://www.hbw.com/ibc/species/eurasian-blue-tit-cyanistes-caeruleus IBC: Eurasian Blue Tit Cyanistes caeruleus] *[https://web.archive.org/web/20170531121210/http://www.inaturalist.org/taxa/144849-Cyanistes-caeruleus iNaturalist: Eurasian Blue Tit Cyanistes caeruleus)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zilzīlītes]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] sk5n6knk311cheucjy19cegus52ny2o 0 176896 4488611 3683921 2026-07-01T04:40:33Z Pirags 3757 pap 4488611 wikitext text/x-wiki '''Pragmatisms''' (no {{val-el|πράγμα}}, ''πράγματος'' — “lieta, lietišķs”) ir [[filozofija|filozofiska]] tradīcija, kurā uzskata, ka [[teorija]] jāapvieno ar [[prakse|praksi]]. Tā izveidojās 19. gadsimta beigās, savu lielāko uzplaukumu sasniedza 20. gadsimtu sākumā. Pragmatismā tiek uzskatīts, ka teorijas lietderīgums ir balstīts tajā, kāds ir tās praktiskais pielietojums. Galvenajiem pragmatisma aizsācējiem un teorētiķiem — [[Čārlzs Pīrss|Čārlzam Pīrsam]], [[Viljams Džeimss|Viljamam Džeimsam]] un [[Džons Djūijs|Džonam Djūijam]] — bija dažādi skatījumi par to, kādam jābūt pragmatismam, tomēr viņus visus vienoja ideja, ka teorija un prakse nedrīkstētu būt nošķirtas. == Skatīt arī == * [[Hilarijs Patnams]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filozofijas kustības]] [[Kategorija:Zinātnes filozofija]] [[Kategorija:Empīrisms]] [[Kategorija:Filozofijas skolas un virzieni]] 31za3ybedi0assqiv22xyohac49tvvo 1 180251 4488566 1585661 2026-06-30T19:38:31Z Luvigas36437 87875 Luvigas36437 pārvietoja lapu [[Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga)]] uz [[Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]]: Būs jauns variants. 1585661 wikitext text/x-wiki Vajadzētu 45. autobusu maršrutam uzzīmēt karti :){{unsigned|Tiitarins}} t0r81g6sywre714ewi7dne6po4yh5x6 0 186327 4488643 4245769 2026-07-01T05:44:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488643 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vēstures un senatnes pētītāju biedrības ģerbonis.jpg|thumb|Vēstures un senatnes pētītāju biedrības ģerbonis.]] '''Vēstures un senatnes pētītāju biedrība''' (''Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga'' <ref>Biedrības nosaukums laika gaitā vairākas reizes mainījās. 1834. gadā biedrība nodibinājās kā Krievu Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrība (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der russischen Ostseeprovinzen), 1861. gadā tika pārdēvēta par Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrību (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands), 1917./1918. gadā – par Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrību Rīgā (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands zu Riga) un 1939. gadā – par Rīgas Vācu vēstures un senatnes pētītāju biedrību (Deutsche Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga).</ref> (GGA) 1834-1939) bija vadošais vācbaltu vēstures pētniecības centrs [[Baltija|Baltijā]]. == Biedrības dibināšana == Biedrības dibināšanas praktisko darbu uzņēmās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija]]s reliģijas skolotājs un vietējās igauņu draudzes mācītājs [[Gustavs Reinholds Taubenheims]] (1795–1865). 1833. gada 1. jūlijā G.R. Taubenheima vadībā sanāca Sagatavošanas komisija, kas lēma par biedrības dibināšanu un tās provizoriskajiem statūtiem. 1834. gada 1. septembrī tika apstiprināti biedrības statūti un tā paša gada 6. decembrī [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] vārda dienā notika svinīgā biedrības atklāšanas sapulce. Biedrība uzsvēra faktu, ka tā bija pirmā zinātniskā biedrība Baltijā, kas, pārkāpjot seno Baltijas provinču partikulārismu, pētīja lokālo vēsturi kopainā. == Biedrības mērķis un uzdevumi == Biedrības statūtos par mērķi tika uzstādīts: „paplašināt un saglabāt ar Baltijas trīs guberņu vēsturi un senvēsturi saistīto priekšmetu izpēti.” Mērķa sasniegšanai biedrība nosprauda trīs darbības virzienus/uzdevumus: # Kolekcionēt dažādus ar Baltijas vēsturi un senvēsturi saistītus priekšmetus; # Noturēt biedru sapulces; # Izdot publikācijas. Pēc citu biedrību darbības parauga izveidoja biedrības muzeju un bibliotēku, kurā uzkrāja lietiskās un rakstītās vēstures priekšmetus. Muzejā glabājās 7 dažādu vēstures apakšdisciplīnu - [[numismātika]]s, [[diplomātijas]], [[epigrāfija]]s, [[heraldika]]s, [[grafika]]s un [[plastika]]s, [[arheoloģija]]s un [[ģenealoģija]]s - kolekcijas. Muzeja kolekcijas glabājās 4 nodaļās – arheoloģijas, plastikas-grafikas-epigrāfijas, diplomātijas-ģeneoloģijas, heraldikas un numismātikas. Bibliotēkā glabājās biedrības arhīvs, Baltijas vēstures avoti ''Livonica'' un Krievijas vēstures avoti ''Russica''. Muzeja inspektora un bibliotekāra uzdevumi bija līdzīgi – no sekretāra saņemt ienākušo priekšmetu sarakstu, uzturēt un sakārtot kolekciju sistemātiskā kārtībā pēc zinātniski izstrādāta kataloga. Kolekcijas glabātājam bija jānāk klajā ar ierosinājumiem, kā papildināt kolekciju un kā varētu notikt kopiju apmaiņa, un gada kopsapulcē jāsniedz detalizēts kolekciju pārskats. == Biedrības vadība == Biedrībā varēja iestāties jebkurš izglītots cilvēks, tomēr praktiski tā kļuva par izteikti ‘vācisku’ biedrību ar ierobežotu sabiedrības kārtu pārstāvniecību - tās sastāvs komplektējās no [[Patriciāts|Rīgas patriciešu]], [[aristokrātija]]s, juristu, teologu un skolotāju vidus. Biedrībā bija 13 vēlētas amatpersonas, kas veidoja biedrības vadību jeb Direkciju (Direktorium) - prezidents, sekretārs, kasieris, bibliotekārs, muzeja inspektors un 8 direktori. === Prezidenti === * [[Hermanis fon Kampenhauzens]] (Hermann von Campenhausen, 1834–1836) * [[Kārlis fon Tīzenhauzens]] (Carl von Tiesenhausen, 1836–1837) * [[Gustavs Reinholds fon Klots]] (Gustav Reinhold von Klot, 1837–1838), pienākumu izpildītājs * [[Reinholds Johans Ludvigs Samsons fon Himmelšerna]] (Reinhold Samson von Himmelstjerna, 1838–1851) * [[Eduards Kaspars fon Tīzenhauzens]] (Eduard von Tiesenhausen, 1851–1854) * [[Kārlis Eduards Napjerskis]] (Karl Eduard von Napiersky, 1854–1860) * [[Augusts Buhholcs]] (August Wilhelm Buchholtz, 1860–1875) * [[Georgs Berkholcs]] (Georg Berkholz, 1875–1885) * [[Heinrihs Jūlijs Betfīrs]] (Heinrich Julius Böthführ, 1885–1888) * [[Hermanis fon Bruinings]] (Hermann von Bruiningk, 1890–1902) * [[Bernhards fon Holanders]] (Bernhard von Hollander, 1902–1904/1910) * [[Arnolds Feiereizens]] (Arnold Feuereisen, 1910–1939) == Darbība == [[Attēls:Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands 1836 Titel.png|thumb|Biedrības vēstis (''Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands''), 1836. gada sējums]] [[Attēls:Pirmā Baltijas vēsturnieku kongresa materiāli 1908.jpg|thumb|Pirmā Baltijas vēsturnieku kongresa materiāli ar biedrības ģerboni (1908).]] Biedrībā tika organizētas regulāras ikmēneša sapulces un gada kopsapulce, kurā tika nolasītas gada atskaites, ievēlētas jaunas amatpersonas un biedri, pieņemti nākamā darbības gada uzdevumi. Biedrības mērķu realizācijas iespējas bija ierobežotas, jo darbība biedrībā notika pēc brīvprātības principa. Līdz 1890. gadam, kad biedrība ievācās jaunuzbūvētā Doma muzeja telpās, biedrība atradās īrētās telpās un muzeja un bibliotēku priekšmeti atradās glabāšanā pie dažādiem biedriem. Līdz 1844. gadam biedrība sapulces noturēja Rīgas pils torņa zālē, no 1844. līdz 1857. gadam - K. Bornhaupta skolā, bet no 1857. līdz 1889. gadam - Nodokļu pārvaldes ēkā [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu ielā]] 11, kurā sanāksmes noturēja arī [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība]], [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]] un [[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība]], kuras sāka dēvēt par "muzeja biedrībām".<ref>[https://books.google.lv/books?id=2e84AQAAIAAJ&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false Die Geschichte der Gesellschaft Praktischer Aerzte zu Riga von 1822-1872. — 23 lpp.]</ref> Biedrība regulāri izdeva "''Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurland’s''" (no 1840. līdz 1937. gadam - 25 sējumi) un no 1873. gada arī "''Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands''". Pēc biedrības ierosinājuma 1883. gadā organizēja kultūrvēsturiskās izstādes kādā no Baltijas pilsētām, 1896. gadā Rīgā notika [[X Krievijas Arheoloģijas kongress]], bet 1908. gadā Baltijas vēsturnieku pirmais kongress. == 21. gadsimts == 2020. gadā reģistrēta biedrība ar to pašu nosaukumu, kas pretendē uz kādreizējās biedrības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/vestures-un-senatnes-petitaju-biedriba/50008301441 |title=Lursoft reģistrs |access-date={{dat|2020|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220808102350/https://company.lursoft.lv/vestures-un-senatnes-petitaju-biedriba/50008301441 }}</ref> == Avoti == * [[Kārlis Bornhaupts|Bornhaupt, Carl]]. Bericht über das Museum der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen. SB 1884. Riga. S. 65-72. * [[Aleksandrs Buhholcs|Buchholtz, Alexander]]. Ein Baltisches Culturhistorisches Museum. SB Riga 1886. Riga, 1886. S. 122-140. * Einladung zur Einweihungsfeier des Museums in Riga am 7. März 1858. Riga: Wilhelm Ferdinand Häcker, 1858. 31 S. * [[Bernhards fon Holanders|Hollander, Bernhard von]]. Die Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga, 1834-1934. Baltische Monatshefte. Heft 10. Riga, 1934. S. 471- 494. * Hollander, Bernhard von. Erinnerungen an die Blütezeit der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga 1883-1902. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums 1934. Riga, 1934. S. 70 - 75. * Hollander, Bernhard von. Zum 70. Jahrestage der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. Rede, gehalten am 6 Dezember 1904. Riga: W.F.Häcker, 1905. 11 S. * Hollander, Bernhard von. Zur Geschichte der deutschen wissenschaftlichen Vereine in Lettland. Der Auslandsdeutsche. Stuttgart: Greiner & Pfeiffer, 1923. 7 S. * [[Kārlis fon Lēviss of Menārs|Menar, Carl v. Löwis of]]. Das Domklostermuseum in Riga. Baltische Monatsschrift. Bd. 38, Reval, 1891. S. 301 – 316. * [[Vilhelms Neimanis|Neumann, W]]. Unser Dommuseum. Riga: Buchdruckerei des „Rigaer Tageblatts”, 1913. S. 46 * [[Eriks Zeiberlihs|Seuberlich, E]]. Das Direktorium der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga 1834-1934. SB Riga 1934: Vorträge zur Jahrhundertfeier am 6.- 9. Dezember 1934. Riga, 1936. S. 5 – 37. == Literatūra == * Blūmfelde, Līvija, Ilona Celmiņa. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (1936-2001). No: Doma Muzejs Rīgā: Templis Zinātnei un Mākslai. Sast. Margita Romanga un Ilona Celmiņa. Mārburga: Herdera Institūts, 2001. 135. - 143. lpp. * Hakmanis, Jergs. Biedrības un muzeji Baltijas provincēs. No: Doma Muzejs Rīgā: Templis Zinātnei un Mākslai. Sast. Margita Romanga un Ilona Celmiņa. Mārburga: Herdera Institūts, 2001. 25 - 29. lpp. * Redlich, Clara. Das Rigasche Dommuseum (1834-1936). Baltische Hefte. Heft VI, Hannover-Döhren, 1960. S. 159 - 175. * Romanga, Margita. Doma muzejs Rīgā. Muzeja dibināšanas vēsture. No: Doma Muzejs Rīgā: Templis Zinātnei un Mākslai. Sast. Margita Romanga un Ilona Celmiņa. Mārburga: Herdera Institūts, 2001. 93.- 106. lpp. * Stradiņš, Jānis. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 2009. 639 lpp. * Weiss, Hellmuth. Die historischen Gesellschaften. In: Geschichte der deutschbaltischen Geschichtschreibung. Hrsg. von Georg von Rauch. Köln; Wien: Böhlau Verlag, 1986. S. 121-139. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vēstures un senatnes pētītāju biedrība]] pfsl5dvfl1t4kbn8xogm8w2c5bgt7v0 0 187385 4488690 4487483 2026-07-01T08:13:40Z Ulmanis.Age 147285 Jauns foto ar pilnveidotām atsaucēm 4488690 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alfreds Jēkabs Bērziņš | attēls = Alfrēds Bērziņš 1930s.jpg | att_izm = | amats = [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1937|04|01|N}} | term_beigas = {{dat|1940|06|19|N}} | premjers = [[Kārlis Ulmanis]] | pēctecis = [[Pēteris Blaus]] | dzim_dati = {{dat|1899|10|21}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Jeru pagasts}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1977|11|30|1899|10|21}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = Alīne Bērziņa | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Alfreds Jēkabs Bērziņš''' ({{dat VS|{{dat|1899|10|21|N}}|{{dat||10|08|N}}}} — {{dat|1977|11|30|N}}) bija [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un sabiedrisks darbinieks. [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. Bijis [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] (1937—1940) un [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1938—1940). [[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s (''Assembly of Captive European Nations'', ACEN) priekšsēdētājs (1969—1970). == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1899|10|21}} mežsarga Jēkaba un Karlīnes (dzimušas Pēterēn) Bērziņu ģimenē [[Jeru pagasts|Jeru pagasta]] Oleru "Liesumu" mājās.<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sējums (Jeru pagasts) | publisher = A/S Preses nams | year = 2001}}</ref> Mācījies [[Kārķu pagasts]]kolā, pēc tam [[Valka]]s reālskolā. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]]. Strādājis vairākos laikrakstos, tajā skaitā 1928.-1929. gadā kā "Valkas Balss" izdevējs un redaktors.<ref>[http://vpb.valka.lv/?p=1007 Valkas novadnieki] Valkas novada centrālā bibliotēka</ref> [[1928]]. gadā neveiksmīgi kandidēja [[3. Saeima]]s vēlēšanās. [[1931]]. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta. Ievēlēšanas brīdī bija [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] štāba organizācijas daļas vadītājs. Darbojās vairākās komisijās — pieprasījumu, publisko tiesību, kā arī kultūras fonda domē.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogrammas I un ārkārtējā sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1931}}</ref> Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] ieguva vairākus sabiedriskus amatus: vispirms [[1937]]. gadā iecelts par [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs|sabiedrisko lietu ministru]], bet [[1938]]. gadā paralēli tam sāka pildīt arī [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] (LOK) prezidenta pienākumus. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gada jūnijā viņš tika atcelts no amata, bet ar sava pēcteča Sabiedrisko lietu ministra [[Pēteris Blaus|Pētera Blaua]] palīdzību viņam izdevās iegūt atļauju braucienam uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Divus mēnešus pavadījis [[Berlīne]]s policijas cietumā, jo tika uzskatīts, ka viņš spiego [[Lielbritānija]]s labā. Tajā pašā laikā Lielbritānijas izmeklētāji uzskatīja, ka Bērziņš darbojas [[Trešais reihs|Vācijas]] vai [[Japānas Impērija|Japānas]] interesēs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kā Alfrēds Bērziņš kļuva par «spiegu» | first = Antonijs | last = Zunda | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2007. gada 13. oktobrī | accessdate = 2012. gada 5. maijā | url = http://www.apollo.lv/portal/life/articles/110854 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071015041451/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/110854 | archivedate = {{dat|2007|10|15||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Noslēpumainais Alfrēds Bērziņš | first = Viesturs | last = Sprūde | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2012. gada 16. jūlijs | url = http://www.la.lv/noslepumainais-alfreds-berzins-2 }}</ref> Pēc Otrā pasaules kara beigām [[1950]]. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur aizvadīja atlikušo dzīves daļu. Būdams tur, piedalījās trimdas LOK izveidē.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmie starp līdzīgiem | first = Ieva | last = Runge | publisher = Sports | date = 2012. gada 22. aprīlī | accessdate = 2012. gada 5. maijā | url = http://www.sporto.lv/raksts/pirmie_starp_lidzigiem | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120527122347/http://www.sporto.lv/raksts/pirmie_starp_lidzigiem | archivedate = 2012. gada 27. Maijs }}</ref> Miris {{dat|1977|11|30}}.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_loav1977n1603|article:DIVL19|query:Alfreds%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%20dzimis|issueType:P Miris Alfreds Berziņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1977n1603{{!}}article:DIVL19{{!}}query:Alfreds%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%20dzimis{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} ''Londonas Avīze'' 1977. gada 9. decembrī</ref> Apglabāts Brāļu kapos, Katskilos (Rotas brāļu kapos) netālu no Ņujorkas.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=07.12.1977|title=Ministrs Alfreds Bērziņš pēdējā gaitā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:873791&#124;article:DIVL33&#124;page:1&#124;query:Alfreds%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%20Alfr%C4%93da%20B%C4%93rzi%C5%86a%20|journal=Laiks|volume=NR 98|pages=8|via=https://periodika.lndb.lv/#searchResults:%23Alfreds%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1}}</ref> == Ģimene == Precējies ar atraitni Alīnu Nolli (dzimušu Šāberti, 1895-1980), kas pirms tam bija precējusies ar ārstu Bernhardu Nolli (miris 1931. gadā), dēls Harijs Viktors Nolle (1921—1994). Laulībā dzimusi meita Maija Bērziņa-Einere. 1941. gada 14. jūnijā Alīna Bērziņa kopā ar dēlu Hariju [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|izsūtīti uz Sibīriju]]. 1950. gadu beigās atgriezušies Latvijā, pēc tam izbraukuši uz [[Rietumvācija|Rietumvāciju]].<ref>[http://www.la.lv/a-berzina-meita-ulmana-kulta-mums-majas-nebija-2/ A. Bērziņa meita: Ulmaņa kulta mums mājās nebija] Latvijas Avīze 2012. gada 17. jūlijs</ref><ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_000_xlak2000n02|article:DIVL471|query:Maija%20Einere|issueType:P Par kādu nesatikšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak2000n02{{!}}article:DIVL471{{!}}query:Maija%20Einere{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} ''Laiks'' 2000. gada 8. janvāris</ref> == Darbi == * "Labie gadi" (1963) * "Tāls ir ceļš atpakaļ uz dzimteni" (1971) * “K. Ulmanis- cilvēks un valstsvīrs”(1973) * "1939" (1976) == Apbalvojumi == * I šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 5 (1938. gada 16. novembrī)<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000</ref> * [[Tēvzemes balva]] (1940)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/717/download|title=Tēvzemes balvas laureāti}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] | periods = {{dat|1937|04|01|N}} — {{dat|1940|06|19|N}} | pēc = [[Pēteris Blaus]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Marģers Skujenieks]] | virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|LOK]] prezidents | periods = [[1938]]—[[1940]] | pēc = [[Vilnis Baltiņš]]<br /><small>(amatā stājās [[1988]]. gadā)</small> }} {{kastes beigas}} {{4. Saeima}} {{Ulmaņa 5. Ministru kabinets}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berziņš, Alfreds Jēkabs}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas sabiedrisko lietu ministri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] n5wi3e2hd8a3r6xej4873rypzshbguw 0 204836 4488737 4245281 2026-07-01T10:11:03Z Ivario 51458 4488737 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Saulkrasti | tips = stacija | attēls = File:Saulkrastu stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Saulkrastu stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = Alfrēda Kalniņa iela 24A, Saulkrasti, Saulkrastu novads, LV-2160 | latd = 57 | latm = 16 | lats = 9 | latNS = N | longd = 24 | longm = 25 | longs = 36 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Skulte (stacija)|Skulte]] (8 km) <br/> [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (11 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (2 km) <br /> [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (3 km) | attālums_līdz_Rīgai = 48 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Saulkrasti''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētā, [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|dzelzceļa līnijā Zemitāni—Skulte]]. Attālums no [[Rīgas Pasažieru stacija]]s — 48 km, no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]em — 44 km, līdz galastacijai [[Skulte (stacija)|Skultei]] — 8 km. Saulkrastos pietur visi vilcieni maršrutā Rīga—Skulte, kā arī šeit ir galapunkts vilcieniem Rīga—Saulkrasti. Stacijā kopš 2025. gada vairs nedarbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8214350/pv-sledzis-piecas-dzelzcela-staciju-vilcienu-bilesu-kases|title=PV slēdzis piecas dzelzceļa staciju vilcienu biļešu kases|website=Apollo.lv|access-date=2025-03-20|date=2025-03-20|language=lv}}</ref> Daļā stacijas ēkas no 2023. gada oktobra darbojas [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] Saulkrastu nodaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-pasta-saulkrastu-nodala-sodien-sakusi-darbu-jaunas-telpas-alfreda-kalnina-iela-24a-saulkrastos/|title=Latvijas pasta Saulkrastu nodaļa šodien sākusi darbu jaunās telpās Alfrēda Kalniņa ielā 24a, Saulkrastos {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2026-07-01|date=2023-10-02|language=lv}}</ref> == Vēsture == Saulkrastu stacija tika uzbūvēta 1934. gada 1. jūnijā, pēc tam, kad [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas—Rūjienas dzelzceļa līnija]] sasniedza Saulkrastus. Stacija bija paredzēta peldvietu un vasarnīcu rajonam, kas veidojies 19. gadsimtā kā [[Neibāde (Saulkrasti)|Neibāde]]. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada naktī no 25. uz 26. septembri stacijas ēka uzspridzināta. Jaunā stacijas ēka atklāta 1952. gada 28. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14336/ |title=Zudusī Latvija |access-date={{dat|2012|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120408183333/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14336/ |archivedate={{dat|2012|04|08||bez}} }}</ref> 2014. gadā sāka rekonstruēt stacijas ēku,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/latvija/121335-saulkrastu-dzelzcela-stacija-piedzivos-renovaciju.htm |title=Saulkrastu dzelzceļa stacija piedzīvos renovāciju |access-date={{dat|2014|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305031627/http://nra.lv/latvija/121335-saulkrastu-dzelzcela-stacija-piedzivos-renovaciju.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> iekštelpu remontdarbi pārsniedza noteikto termiņu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saulkrastu-stacija-atkartoti-iekaveti-iekstelpu-remontdarbi.a120798/|title=Saulkrastu stacijā atkārtoti iekavēti iekštelpu remontdarbi|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>, rekonstrukcija tika pabeigta 2015. gada pavasarī. == Attēlu galerija == <gallery widths="130" heights="130" perrow="3"> Attēls:Saulkrastust1.jpg|<center><small>Stacijas ēka 2020. gada vasarā</small></center> File:Stacija Saulkrasti.jpg|<center><small>Stacijas ēka 2012. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Saulkrastos.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Saulkrastos (2).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> Attēls:Saulkrastust2.jpg|<center><small>Stacijas ēka no Alfrēda Kalniņa ielas puses</small></center> Attēls:Saulkrastust3.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Saulkrastust4.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> Attēls:Saulkrastust5.jpg|<center><small>1. platforma Saulkrastu stacijā</small></center> Attēls:Saulkrastust6.jpg|<center><small>2. platforma Saulkrastu stacijā</small></center> Attēls:Saulkrastust7.jpg|<center><small>Saimniecības ēka</small></center> Attēls:Saulkrastust8.jpg|<center><small>Dzelzceļa stacijas uzgaidāmā zāle</small></center> Attēls:Saulkrastust9.jpg|<center><small>Kase un pasažieru vilcienu kustības saraksti dzelzceļa stacijas uzgaidāmajā zālē </small></center> Attēls:Saulkrastust10.jpg|<center><small>Kādreizējā dzelzceļa stacijas tualešu ēka</small></center> Attēls:Saulkrastust11.jpg|<center><small>Automašīnu stāvvieta pie dzelzceļa stacijas ēkas</small></center> Attēls:Saulkrastust12.jpg|<center><small>Elektrovilciens ERT2 Saulkrastu dzelzceļa stacijā</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * {{youtube|2VH2Ck0kYyM|Saulkrastu dzelzceļa stacija}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Saulkrasti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] aiiarohi2tb6br93vwxap5v9zac7bih 0 210730 4488767 4479432 2026-07-01T11:35:49Z Vylks 50297 4488767 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kaboverde | Badge = Cape Verdean Football Federation logo.svg | FIFA Trigramme = CPV | FIFA Rank = {{Nft rank|69.|down|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 27. | FIFA max date = 2014. gada februāris | FIFA min = 182. | FIFA min date = 2000. gada aprīlis | Nickname = Zilās Haizivis<ref>{{cite news |title=Conheça as alcunhas das 16 seleções finalistas |trans-title=Meet the nicknames of the 16 finalists |language=pt |url=http://www.abola.pt/nnh/ver.aspx?id=376576 |work=[[A Bola]] |access-date=15 January 2013 |date=2 February 2013 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130116144106/http://www.abola.pt/nnh/ver.aspx?id=376576 |archive-date=16 January 2013 |df= }}</ref> | Association = [[Federação Caboverdiana de Futebol]] | Confederation = [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|Kaboverde}} [[Bubišta]] | Captain = [[Rajans Mendešs]] | Most caps = [[Rajans Mendešs]] (101) | Top scorer = [[Rajans Mendešs]] (22)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |title=Players with 100+ Caps and 30+ International Goals |author1=Mamrud, Roberto |author2=Stokkermans, Karel |website=[[RSSSF]] |access-date=17 February 2011 |archive-date=25 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230325005412/https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |url-status= }}</ref> | Home Stadium = [[Estádio Nacional de Cabo Verde]] | pattern_la1 = _redborder | pattern_b1 = _cpv24h | pattern_ra1 = _redborder | pattern_sh1 = | leftarm1 = 1A3CB0 | body1 = 1A3CB0 | rightarm1 = 1A3CB0 | shorts1 = 1A3CB0 | socks1 = 1A3CB0 | pattern_la2 = _redborder | pattern_b2 = _cpv24a | pattern_ra2 = _redborder | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_b3 = _cpv24t | pattern_ra3 = _cpv24t | pattern_la3 = _cpv24t | shorts3 = ca0000 | socks3 = ca0000 | pattern_sh2 = _redsides | First game = {{fb|GNB}} 3-0 {{fb|CPV}}<br />([[Gvineja-Bisava]]; {{dat|1979|1|7|N}}) | Largest win = {{fb|CPV}} 7-1 {{fb|STP}}<br />([[Praja]], [[Kaboverde]]; {{dat|2015|06|13|N}}) | Largest loss = {{fb|SEN}} 5-1 {{fb|CPV}}<br />([[Mali]]; {{dat|1981|2|11|N}})<br />{{fb|CPV}} 4-0 {{fb|GHA}}<br />([[Praja]], [[Kaboverde]]; {{dat|2005|10|8|N}})<br />{{fb|GUI}} 4-0 {{fb|CPV}}<br />([[Konakri]], [[Gvineja]]; {{dat|2007|7|9|N}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2026 | World cup best = | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls ([[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]) | current = }} '''Kaboverdes futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kaboverde|Kaboverdi]] starptautiskās sacensībās. Kaboverdes izlases lielākais sasniegums līdz 2026. gadam bija aizkļūšana līdz ceturtdaļfinālam debijā [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kur ar 0-2 zaudēja spēcīgajai [[Ganas futbola izlase|Ganas izlasei]], un arī [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausa]] turnīrā. Lielākā daļa izlases spēlētāju spēlē dažādos [[Eiropa]]s valstu klubos. Kaboverde pirmo reizi kvalificējās FIFA Pasaules kausam [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada turnīrā]]. Tādējādi tā kļuva par otro mazāko valsti (aiz Islandes izlases, 2018. gadā), kas kvalificējusies Pasaules kausam, ar nedaudz mazāk nekā 525 000 iedzīvotāju.<ref>{{cite web |author1=Stevens, Rob |title=Cape Verde become second-smallest nation to reach World Cup |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c04q0gd0yedo |url-status= |archive-url= |archive-date= |access-date=13 October 2025 |website=[[BBC]]}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - == Āfrikas Nāciju kausā == * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]] - ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]] - ''Izstājās'' * [[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]]-[[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - Astotdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/04022024-unikala_11_metru_sitienu_serija_dienvidaf|title=Unikālā 11 metru sitienu sērijā Dienvidāfrikas vārtsargs sagrauj Kaboverdes sapni par pusfinālu|date=2024. gada 4. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - ''Nekvalificējās'' == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kaboverde}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Cape Verde national association football team}} * [https://fcf.cv/ FCF - Cape Verde Football Federation] * [https://www.ojogo.pt/d/futebol-africano/50/ O'JOGO: News on Portuguese speaking African football teams] * [https://www.cafonline.com/member-associations/cpv/ Cape Verde] [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/CPV Cape Verde] [[FIFA]] * [https://www.rsssf.org/tablesk/kaapv-intres.html RSSSF archive of results 1979–] * [http://national-football-teams.com/country/37.html National Football Teams – Cape Verde] {{futbols-aizmetnis}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kaboverdes futbola izlase| ]] o2vwyqikd9d2byi1om6k4rk39b5ziug 0 211225 4488733 4481563 2026-07-01T10:05:57Z Ivario 51458 ad 4488733 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Pabaži|Pabaži}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Pabaži | tips = pieturas punkts | attēls = File:Pabažu stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Pabažu stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacijas iela 15, Saulkrasti, Saulkrastu novads, LV-2160 | latd = 57 | latm = 14 | lats = 31.2432 | latNS = N | longd = 24 | longm = 24 | longs = 29.6316 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (3 km) <br/> [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]] (8 km) <br /> [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (5 km) <br /> [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (2 km) | attālums_līdz_Rīgai = 45 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Pabaži''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētā, [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|dzelzceļa līnijā Zemitāni—Skulte]]. Attālums no [[Rīgas Pasažieru stacija]]s— 45 km, no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]em — 41 km, līdz galastacijai [[Skulte (stacija)|Skultei]] — 11 km. Pabažos pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un arī vilcieni uz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pieturas punktā nav biļešu kases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Pabažu pietura tika atklāta 1934. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9065|title=Вокзал, о.п. Пабажи|publisher=railwayz.info|accessdate={{dat|2018|7|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161008173008/http://railwayz.info/photolines/photo/9065|archivedate={{dat|2016|10|08||bez}}}}</ref> Sākumā pieturā nebija pastāvīgas pasažieru ēkas, tās vietā tika izmantots blakus sliedēm novietots kravas vagons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-pasazieru-vilciens-pabazu-pieturas-punkta |title=Foto: Pasažieru vilciens Pabažu pieturas punktā |access-date={{dat|2021|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211212113819/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-pasazieru-vilciens-pabazu-pieturas-punkta }}</ref> Vēlāk esot bijusi koka ēka sarkanbrūnā krāsā. Tagadējā tipveida ēka Stacijas iela uzcelta 1951. gadā.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 184. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> 1990. gados pieturas punkta ēkā tika ierīkots pārtikas veikals, bet 2005. gadā "[[Latvijas dzelzceļš]]" pārdeva ēku privātpersonai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/trukst-atbildiga-par-slegto-un-nolaisto-pabazu-staciju.a120184/|title=Trūkst atbildīgā par slēgto un nolaisto Pabažu staciju|date={{dat|2015|5|4||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|7|22||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250221212207/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/trukst-atbildiga-par-slegto-un-nolaisto-pabazu-staciju.a120184/}}</ref> Kopš {{dat|2014|9|8|Ģ|bez}} pieturas punkta ēkā vairs nav iespējams iegādāties vilciena [[biļete]]s. Ēka tika nolaista un izpostīta, līdz 2017. gadā tā tika atjaunota. Bijušajā pieturas punkta ēkā ir iekārtoti divi dzīvokļi, kas vasaras sezonā tiek izīrēti tūristiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pabazu-dzelzcela-stacija-no-grausta-partapusi-par-turistu-mitni.a261437/|title=Pabažu dzelzceļa stacija no grausta pārtapusi par tūristu mītni|date={{dat|2017|12|19||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|7|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180124012620/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pabazu-dzelzcela-stacija-no-grausta-partapusi-par-turistu-mitni.a261437/|archivedate={{dat|2018|01|24||bez}}}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:О.п. Пабажи.jpg|<center><small>Pabažu stacija 2012. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Pabažos (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Pabažos (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Ārējas saites == * [https://www.facebook.com/pabazustacija ''Facebook'' lapa "Pabažu stacija"] == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Saulkrasti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] pyrny3q7zzkk117llxxop98jg4ebyz7 0 211426 4488742 4419916 2026-07-01T10:17:18Z Ivario 51458 adrese 4488742 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu|Zvejniekciems}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Zvejniekciems | tips = pieturas punkts | attēls = File:Zvejniekciema stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Zvejniekciema pasažieru nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 1 | adrese = Stacija "Zvejniekciems", Skultes pagasts, Limbažu novads, LV-4025 | latd = 57 | latm = 18 | lats = 25 | latNS = N | longd = 24 | longm = 26 | longs = 33 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Skulte (stacija)|Skulte]] (3&nbsp;km) <br /> [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (5&nbsp;km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (3&nbsp;km) | attālums_līdz_Rīgai = 53 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Zvejniekciems''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Attālums līdz [[Skulte (stacija)|Skultes]] stacijai ir 3&nbsp;km. Attālums no [[Rīgas Pasažieru stacija]]s — 53&nbsp;km, no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]em — 49&nbsp;km. Zvejniekciemā pietur visi vilcieni uz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pie pieturas punkta atrodas vasarnīcu ciemata Mežvīns Pagasta ielas pārbrauktuve. Aptuveni 2&nbsp;km attālumā no pieturas punkta atrodas apdzīvota vieta Zvejniekciems, bet tas atrodas jau citā novadā. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Pieturas punkts tika atklāts [[1934]]. gadā.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/8888 http://railwayz.info/photolines/photo/8888]</ref> No [[1971. gads Latvijā|1971. gada]] šeit bija elektrovilcienu galapunkts. Lai netraucētu tālāk Limbažu virzienā braucošajiem vilcieniem, elektrovilcieni līdz braukšanai pretējā virzienā stāvēja pie galvenā ceļa izbūvētā strupceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=57.30826&lon=24.44293&layers=B00000000FFFFFFFTTT |title=Zvejniekciema pietura ar strupceļu PSRS Ģenerālštāba kartē |access-date={{dat|2013|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305010848/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=57.30826&lon=24.44293&layers=B00000000FFFFFFFTTT }}</ref>, kas mūsdienās vairs nepastāv. Tehniski Zvejniekciems bija Saulkrastu stacijas vadībā esošs ceļa postenis. 1991. gadā, pagarinot elektrifikāciju līdz Skultei, stacija tika pārveidota par pieturas punktu. Pēc Saulkrastu apvedceļa izbūves nekas vairs neliecina, ka šeit bijis elektrovilcienu galapunkts. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Zvejniekciema stacija.JPG|<center><small>Zvejniekciema pasažieru nojume 2012. gadā</small></center> File:Elektrovilciens ER2-1300 Zvejniekciemā.jpg|<center><small>Elektrovilciens Skulte - Rīga pie Zvejniekciema pieturas punkta</small></center> File:Sliežu ceļš Zvejniekciemā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļš Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļš Zvejniekciemā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļš Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Skultes pagasts]] lbe5zgom4xa26s01m9w493hr12u4hws 4488744 4488742 2026-07-01T10:18:40Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4488744 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu|Zvejniekciems}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Zvejniekciems | tips = pieturas punkts | attēls = File:Zvejniekciema stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Zvejniekciema pasažieru nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 1 | adrese = Stacija "Zvejniekciems", Skultes pagasts, Limbažu novads, LV-4025 | latd = 57 | latm = 18 | lats = 25 | latNS = N | longd = 24 | longm = 26 | longs = 33 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Skulte (stacija)|Skulte]] (3&nbsp;km) <br /> [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (5&nbsp;km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (3&nbsp;km) | attālums_līdz_Rīgai = 53 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Zvejniekciems''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Attālums līdz [[Skulte (stacija)|Skultes]] stacijai ir 3&nbsp;km. Attālums no [[Rīgas Pasažieru stacija]]s — 53&nbsp;km, no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]em — 49&nbsp;km. Zvejniekciemā pietur visi vilcieni uz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pie pieturas punkta atrodas vasarnīcu ciemata Mežvīns Pagasta ielas pārbrauktuve. Aptuveni 2&nbsp;km attālumā no pieturas punkta atrodas apdzīvota vieta Zvejniekciems, bet tas atrodas jau citā novadā. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Pieturas punkts tika atklāts [[1934]]. gadā.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/8888 http://railwayz.info/photolines/photo/8888]</ref> No [[1971. gads Latvijā|1971. gada]] šeit bija elektrovilcienu galapunkts. Lai netraucētu tālāk Limbažu virzienā braucošajiem vilcieniem, elektrovilcieni līdz braukšanai pretējā virzienā stāvēja pie galvenā ceļa izbūvētā strupceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=57.30826&lon=24.44293&layers=B00000000FFFFFFFTTT |title=Zvejniekciema pietura ar strupceļu PSRS Ģenerālštāba kartē |access-date={{dat|2013|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305010848/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=57.30826&lon=24.44293&layers=B00000000FFFFFFFTTT }}</ref>, kas mūsdienās vairs nepastāv. Tehniski Zvejniekciems bija Saulkrastu stacijas vadībā esošs ceļa postenis. 1991. gadā, pagarinot elektrifikāciju līdz Skultei, stacija tika pārveidota par pieturas punktu. Pēc Saulkrastu apvedceļa izbūves nekas vairs neliecina, ka šeit bijis elektrovilcienu galapunkts. 2024. gadā, uzsākot paaugstināto peronu izbūvi un pieturas modernizāciju, tika nojaukta koka pasažieru paviljons. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Zvejniekciema stacija.JPG|<center><small>Zvejniekciema pasažieru nojume 2012. gadā</small></center> File:Elektrovilciens ER2-1300 Zvejniekciemā.jpg|<center><small>Elektrovilciens Skulte - Rīga pie Zvejniekciema pieturas punkta</small></center> File:Sliežu ceļš Zvejniekciemā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļš Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļš Zvejniekciemā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļš Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Skultes pagasts]] iqv7ww3k7kbg8waiko4o8ia7my9fskn 0 211428 4488739 4351796 2026-07-01T10:15:23Z Ivario 51458 4488739 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa pieturu|Ķīšupe|Ķīšupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ķīšupe | tips = pieturas punkts | attēls = Ķīšupes stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Ķīšupes stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1973 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = Andris Arums | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 1 | adrese = Stacija Ķīšupe, Saulkrastu pagasts, Saulkrastu novads, LV-2160 | latd = 57 | latm = 17 | lats = 10.6 | latNS = N | longd = 24 | longm = 25 | longs = 58.0 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Skulte (stacija)|Skulte]] (6&nbsp;km)<br />[[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (2&nbsp;km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]] (3&nbsp;km)<br />[[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (5&nbsp;km) | attālums_līdz_Rīgai = 50 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Ķīšupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Ķīšupē pietur visi elektrovilcieni uz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pieturas punktā nav biļešu kases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> Attālums līdz [[Skulte (stacija)|Skultes]] stacijai ir 6 km. Attālums no [[Rīgas Pasažieru stacija]]s — 50 km, no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]em — 46 km. No 2019. gada decembra bija paredzēts samazināt pasažieru vilcienu reisu skaitu, kas pietur Ķīšupes pieturā <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī |access-date={{dat|2019|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121131047/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}</ref>, tas netika realizēts. 2024. gadā uzsākta stacijas rekonstrukcija un paaugstināto peronu izbūve. == Vēsture == Pietura atvērta 1973. gadā tuvējā dārzkopju kooperatīva vajadzībām.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 185. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Stacijas ēka (paviljons) uzbūvēta 1994. gadā pēc arhitekta Andra Aruma projekta, nojaukta 2024. gadā rekonstrukcijas darbu laikā. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Ķīšupes stacija.JPG|<center><small>Ķīšupes stacija 2012. gadā</small></center> File:Sliežu ceļš Ķīšupē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļš Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļš Ķīšupē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļš Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] dhz70llrd3wmblx505cm2wnuvn283y6 0 214838 4488544 4350479 2026-06-30T17:57:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488544 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ugāles Svētās Monikas Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Ugāles katoļu baznīca.jpg | image_size = 250px | caption = Ugāles katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | position = right | latd = 57 | latm = 16 | lats = 55 | latNS = N | longd = 22 | longm = 01 | longs = 04 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}},<br /> [[Ventspils novads]],<br /> [[Ugāles pagasts]], [[Ugāle]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = [[Liepājas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] <br />Juris Krisūns | website = [http://www.katedrale.lv/index.php?id=445 www.katedrale.lv] | architecture_style = [[modernisms]] | facade_direction = | groundbreaking = [[2004]] | year_completed = celtniecības stadijā | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = [[koks|koka]] guļbaļķi }} '''Ugāles Svētās Monikas Romas katoļu baznīca''' ir topoša Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Liepājas diecēze]]s draudzes [[kapela]].<ref>[http://www.catholic.lv/main.php?parent=233&show=1#sub440 Liepājas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228071335/http://www.catholic.lv/main.php?parent=233&show=1#sub440 |date={{dat|2008|12|28||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Tā atrodas [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]] centrā [[Ugāle|Ugālē]]. == Vēsture == Sākoties [[Trešā atmoda|atmodai]], Ugālē izveidojās katoļu draudze un radās nepieciešamība pēc baznīcas [[dievkalpojums|dievkalpojumu]] noturēšanai. [[2004]]. gadā Ugālē sāka būvēt [[Romas katoļi|katoļu]] [[dievnams|dievnamu]], tika uzbūvēti baznīcas pamati, ko finansiāli atbalstīja [[Vācija]]s katoļu palīdzības organizācija "Bonifatiusverk".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katedrale.lv/index.php?id=5927 |title=Top draudzes baznīca Ugālē |access-date={{dat|2013|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305072025/http://www.katedrale.lv/index.php?id=5927 }}</ref> Tā paša gada 23. oktobrī [[Liepājas diecēze]]s [[bīskaps]] [[Vilhelms Lapelis]] iesvētīja dievnama pamatus, topošo baznīcu veltot [[Svētā Monika|Svētās Monikas]] godam un aizbildniecībai. Baznīcu bija nolemts celt [[modernisms|modernisma]] stilā, ceļot [[guļbūve|guļbūvē]] un celtniecībā izmantojot vietējo koku baļķus. [[2005]]. gadā tika uzbūvētas guļbaļķu sienas, bet tālākie būvdarbi apstājās finansējuma trūkuma dēļ.<ref name="ugale">[http://www.katedrale.lv/index.php?id=16088 Ugāles baznīcai – spāru svētki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170823120104/http://www.katedrale.lv/index.php?id=16088 |date={{dat|2017|08|23||bez}} }} www.katedrale.lv</ref> [[2009]]. gada 29. augustā, Svētās Monikas draudzes titulsvētkos draudzi vizitēja Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis.<ref>[http://www.katedrale.lv/index.php?id=13449 Liepājas un Kurzemes bīskapa vizitācija Ugāles draudzē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220928133915/http://www.katedrale.lv/index.php?id=13449 |date={{dat|2022|09|28||bez}} }} www.katedrale.lv</ref> Darbi turpinājās [[2011]]. gadā un augustā tika svinēti [[Spāru svētki]].<ref name="ugale" /> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Juris Krisūns.<ref name="zv">[http://www.katedrale.lv/index.php?id=445 Ugāles draudze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305005730/http://www.katedrale.lv/index.php?id=445 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} www.katedrale.lv</ref> Ugāles draudze sāka veidoties pēc [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]], bet oficiāli tika nodibināta [[1998]]. gada 25. novembrī.<ref>[http://company.lursoft.lv/ugales-romas-katolu-draudze LURSOFT datu bāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307080057/http://company.lursoft.lv/ugales-romas-katolu-draudze |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} www.company.lursoft.lv</ref> Dievkalpojumi notiek divas reizes mēnesī un svētkos. Baznīcā atrodas divas elektriskās ērģeles un viens harmonijs, kā arī sv. Monikas glezna, Jēzus sirds statuja un citi reliģiski priekšmeti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ventasbalss.lv/news/read/8478 Ugālē spāru svētki] www.ventasbalss.lv {{Liepājas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Ugales Svetas Monikas Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Liepājas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Ugāles pagasts]] ehnly5ky9ho84appsfwe28d302ypfkn 0 226844 4488595 4474827 2026-07-01T01:02:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488595 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Vienoti Latvijai |logo = Vienoti-Latvijai-LOGO-box-CMYK.jpg |leader = [[Andis Adats]] |colorcode = #B1437E |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011||}} |dissolved = |ideology = * [[centrisms]] * [[populisms]] |position = |international = |merged = |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#B1437E}} [[Violetā krāsa|Violeta]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#B1437E}} |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#B1437E}} |seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#B1437E}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#B1437E}} |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#B1437E}} |membership_year = 2023 |membership = 509{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-04-04|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> |website = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Vienoti Latvijai"''' ir centriska [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta [[Rēzekne|Rēzeknē]] 2011. gadā. Partijas galveno kandidātu sastāvs ir ievērojami mainījies pirms katrām vēlēšanām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/389428-partija-iznomasanai-vienoti-latvijai|title=Partija iznomāšanai – "Vienoti Latvijai"|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}</ref> == Vēsture == 2013. gadā partijā "Vienoti Latvijai" iesaistījās [[Ainārs Šlesers]], kļuva par tās priekšsēdētāju un līderi 2014. gada [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], taču saraksts, neraugoties uz vairāku pieredzējušu politiķu piesaistīšanu, nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās no saraksta "Vienoti Latvijai" Madonas novadā tika ievēlēts Andris Sakne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati|title=Centrālā vēlēšanu komisijas}}</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]] par partijas saraksta līderēm kļuva [[vakcinācija]]s pretinieces — tērpu māksliniece [[Madara Gobziņa]] un Anita Mitriķe, bet no 28 saraksta kandidātiem 8 bija bezdarbnieki. Vēlēšanās partija ieguva 0,15% balsu un neiekļuva [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref name="Jauns">[https://jauns.lv/raksts/zinas/515868-tautvaldibas-paradokss-latvijas-vienotibai-no-politikas-smagsvariem-lidz-bezdarbnieku-listei-velesanas-gaidot-vienoti-latvijai Jauns.lv. Tautvaldības paradokss Latvijas vienotībai — no politikas smagsvariem līdz bezdarbnieku listei. Vēlēšanas gaidot: "Vienoti Latvijai"]</ref> No 2023. gada 9. oktobra partiju vada valdes priekšēdētājs [[Andis Adats]] un valdes loceklis Rihards Pastars.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/vienoti-latvijai/40008198204 |title=Lursoft |access-date={{dat|2025|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2017|04|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170430232815/http://company.lursoft.lv/vienoti-latvijai/40008198204 }}</ref> 2024. gadā uzsākts partijas darbības apturēšanas process.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120067194/septinas-partijas-pretlikumigi-izlietojusas-2023-gada-izmaksato-valsts-finansejumu Septiņas partijas pretlikumīgi izlietojušas 2023. gadā izmaksāto valsts finansējumu]</ref> == Priekšsēdētāji == No 2013. gada decembra līdz 2016. gada februārim partijas priekšsēdētājs bija [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/slesers-vienbalsigi-ievelets-par-vienoti-latvijai-priekssedetaju.d?id=43880372|title=Šlesers vienbalsīgi ievēlēts par 'Vienoti Latvijai' priekšsēdētāju|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate=2013. gada 8. decembrī|date=2013. gada 7. decembrī}}</ref> No 2016. gada februāra līdz 2018. gada septembrim partijas priekšsēdētāja bija [[Inese Muhamberga]].<ref name="šlesers-prom">[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/slesers-atstajis-partijas-vienoti-latvijai-vadibu.a169122/ Šlesers atstājis partijas «Vienoti Latvijai» vadību]</ref> No 2018. gada septembra līdz 2022. gada aprīlim partijas priekšsēdētājs bija [[Andis Adats]].<ref name="Jauns" /> No 2022 līdz 2023. gada oktobrim partiju vadīja [[Dainis Vītols]].<ref name=":0" /> No 2023. gada oktobra partijas priekšsēdētājs atkal ir Andis Adats. == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 1,18 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#B1437E}} | |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 0,15 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#B1437E}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== 2013. gada pašvaldību vēlēšanas ==== [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā]] partija ieguva sekojošus mandātus: * [[2013. gada Dagdas novada domes vēlēšanas|Dagdas novads]] — 13,17%, 2 vietas * [[2013. gada Ilūkstes novada domes vēlēšanas|Ilūkstes novads]] — 12,23%, 2 vietas * [[2013. gada Kārsavas novada domes vēlēšanas|Kārsavas novads]] — 5,33%, 1 vieta * [[2013. gada Madonas novada domes vēlēšanas|Madonas novads]] — 6,48%, 1 vieta * [[2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|Rēzekne]] — 8,14%, 1 vieta * [[2013. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|Ropažu novads]] — 6,26%, 1 vieta * [[2013. gada Viļakas novada domes vēlēšanas|Viļakas novads]] — 19,52%, 3 vietas * [[2013. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|Viļānu novads]] — 10,23%, 2 vietas 2020. gadā [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] partija ieguva 0,34% un nepārvarēja 5% barjeru. ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Madonas novads|Madonas]] un [[Ropažu novads|Ropažu]] novadā. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]] |646 |7,36% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#B1437E}}}} |- |{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] |277 |3,61% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#B1437E}}}} |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |154 |2,04% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#B1437E}}}} |} == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Vienoti-latvijai-logo.png|Iepriekšējais logo }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/PartijaVienotiLatvijai/ Partijas lapa Facebook] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] 5updm1em8pfq38zq0sf7tv15jq82lci 0 244203 4488616 4484362 2026-07-01T05:00:21Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4488616 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231943}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565931 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231943 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q51845065 | label = ''[[:d:Q51845065|Andžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Andžu viduslaiku kapsēta | municipality = Andži | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = "Sīļukalns", pie Sīļukalna mājām | lat = 56.471387502709 | long = 27.790744802468 | p625 = {{Coord|56.471388|27.790745|display=inline}} | vaid = 9043 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = And%C5%BEi }} {{monument | qid = Q46739812 | label = ''[[:d:Q46739812|Blontu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Blontu viduslaiku kapsēta | municipality = Blonti | district = Blontu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.60853113258 | long = 27.771188090684 | p625 = {{Coord|56.608531|27.771188|display=inline}} | vaid = 1503 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Blonti }} {{monument | qid = Q46739766 | label = ''[[:d:Q46739766|Čenčevas senkapi]]'' | name = Čenčevas senkapi | municipality = Blontu pagasts | district = Blontu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Goliševas pagasta Čenčevas | lat = 56.698677729976 | long = 27.963272801071 | p625 = {{Coord|56.698678|27.963273|display=inline}} | vaid = 1504 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Blontu_pagasts }} {{monument | qid = Q51845041 | label = ''[[:d:Q51845041|Briģu senkapi (Francuzskije mogili)]]'' | name = Briģu senkapi (Francuzskije mogili) | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Briģu katoļu baznīcas | lat = 56.419570906014 | long = 28.066297141514 | p625 = {{Coord|56.419571|28.066297|display=inline}} | vaid = 1505 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845043 | label = ''[[:d:Q51845043|Zabolotsku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zabolotsku viduslaiku kapsēta | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Zabolotsku kapsētas | lat = 56.399032178893 | long = 28.088414991386 | p625 = {{Coord|56.399032|28.088415|display=inline}} | vaid = 1506 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845045 | label = ''[[:d:Q51845045|Jorzovas senkapi]]'' | name = Jorzovas senkapi | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Jorzovu un Merževu | lat = 56.460974681183 | long = 28.043598164888 | p625 = {{Coord|56.460975|28.043598|display=inline}} | vaid = 1507 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845046 | label = [[Reiku pareizticīgo baznīca]] | name = Reiku pareizticīgo baznīca | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.489722222222 | long = 28.048055555556 | p625 = {{Coord|56.489722|28.048056|display=inline}} | vaid = 9199 | wikipediauri = Reiku_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1857. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845047 | label = ''[[:d:Q51845047|Valdnieka vārti]]'' | name = Valdnieka vārti | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Reiku pareizticīgo baznīcā | vaid = 9206 | year = 19. gs. II cet. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Reiku pareizticīgo baznīca]] | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845139 | label = ''[[:d:Q51845139|Brodaižas senkapi II]]'' | name = Brodaižas senkapi II | municipality = Brodaiža | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.325226723624 | long = 27.78128769252 | p625 = {{Coord|56.325227|27.781288|display=inline}} | vaid = 1580 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brodai%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51845140 | label = ''[[:d:Q51845140|Brodaižas senkapi I]]'' | name = Brodaižas senkapi I | municipality = Brodaiža | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = iepretim pareizticīgo baznīcai | lat = 56.321395364494 | long = 27.766485048061 | p625 = {{Coord|56.321395|27.766485|display=inline}} | vaid = 1581 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brodai%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51845142 | label = ''[[:d:Q51845142|Brodaižas pareizticīgo baznīca]]'' | name = Brodaižas pareizticīgo baznīca | municipality = Brodaiža | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.325815960338 | long = 27.758874859425 | p625 = {{Coord|56.325816|27.758875|display=inline}} | image = Latvijas%20pareiztic%C4%ABg%C4%81%20bazn%C4%ABca%20Brodai%C5%BEas%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20galvas%20nocir%C5%A1anas%20pareiztic%C4%ABgo%20draudze%20%2810%29.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Brodaiža | vaid = 6466 | year = 1832. 1855. 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Brodai%C5%BEa }} {{monument | qid = Q15218902 | label = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]] | name = Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca | municipality = Cibla | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.5475 | long = 27.88333333 | p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}} | image = Ciblas%20bazn%C4%ABca%202001-08-12.jpg | commonscat = Church of Saint Andrew in Eversmuiža | vaid = 6459 | wikipediauri = Eversmui%C5%BEas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1771. 19. gs. s., 1871. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Cibla }} {{monument | qid = Q46739916 | label = ''[[:d:Q46739916|Altāra mensa ar tabernākulu]]'' | name = Altāra mensa ar tabernākulu | municipality = Cibla | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Eversmuižas katoļu baznīcā | lat = 56.5475 | long = 27.88333333 | p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}} | vaid = 3966 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Cibla }} {{monument | qid = Q46739964 | label = ''[[:d:Q46739964|Altāra retabls]]'' | name = Altāra retabls | municipality = Cibla | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Eversmuižas katoļu baznīcā | lat = 56.5475 | long = 27.88333333 | p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}} | vaid = 3967 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Cibla }} {{monument | qid = Q46739836 | label = ''[[:d:Q46739836|Tjabku senkapi]]'' | name = Tjabku senkapi | municipality = Ciblas pagasts | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = bij. Britikos (Tjapkos) | lat = 56.567592608631 | long = 27.913844877636 | p625 = {{Coord|56.567593|27.913845|display=inline}} | vaid = 1508 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ciblas_pagasts }} {{monument | qid = Q46739881 | label = ''[[:d:Q46739881|Ciblas (Djatlovkas) senkapi]]'' | name = Ciblas (Djatlovkas) senkapi | municipality = Ciblas pagasts | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Djatlovkas mežsarga mājām | lat = 56.540745014131 | long = 27.932709895206 | p625 = {{Coord|56.540745|27.93271|display=inline}} | vaid = 1512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ciblas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845113 | label = ''[[:d:Q51845113|Spornas senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Spornas senkapi (Kapu kalns) | municipality = Dauguļi | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Spornas (Spornejas, Strīdus) ezera Z krastā | lat = 56.41083906393 | long = 27.953530385524 | p625 = {{Coord|56.410839|27.95353|display=inline}} | vaid = 1559 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daugu%C4%BCi_(Nirzas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46740051 | label = [[Degteru pilskalns|Degteru pilskalns (Silene)]] | name = Degteru pilskalns (Silene) | municipality = Degteri | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.562946228759 | long = 27.874203560958 | p625 = {{Coord|56.562946|27.874204|display=inline}} | vaid = 1509 | wikipediauri = Degteru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Degteri }} {{monument | qid = Q51845116 | label = [[Divkšu pilskalns|Divkšu pilskalns (Zelta kalns)]] | name = Divkšu pilskalns (Zelta kalns) | municipality = Divkši | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.381535129517 | long = 27.870976347312 | p625 = {{Coord|56.381535|27.870976|display=inline}} | vaid = 1560 | wikipediauri = Divk%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Divk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55444765 | label = ''[[:d:Q55444765|Dongu pēdakmens (Čortov kameņ) - kulta vieta]]'' | name = Dongu pēdakmens (Čortov kameņ) - kulta vieta | municipality = Dongi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.319229265344 | long = 27.892640549407 | p625 = {{Coord|56.319229|27.892641|display=inline}} | image = Dongu%20p%C4%93dakmens%20%28%C4%8Cortov%20kame%C5%86%29.jpg | vaid = 1538 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dongi }} {{monument | qid = Q55444827 | label = [[Duboviku pilskalns|Duboviku pilskalns (Gorodok, Sopka)]] | name = Duboviku pilskalns (Gorodok, Sopka) | municipality = Duboviki | district = Zaļesjes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.330558039766 | long = 28.143147847851 | p625 = {{Coord|56.330558|28.143148|display=inline}} | image = Duboviku%20pilskalns.jpg | vaid = 1602 | wikipediauri = Duboviku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Duboviki_(Za%C4%BCesjes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51125791 | label = ''[[:d:Q51125791|Dzērvju senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Dzērvju senkapi (Kara kapi) | municipality = Dzērves | district = Mežvidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.63464361607 | long = 27.617063653264 | p625 = {{Coord|56.634644|27.617064|display=inline}} | vaid = 1551 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rves_(Me%C5%BEvidu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845049 | label = ''[[:d:Q51845049|Evertovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Evertovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Evertova | district = Cirmas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.551575702964 | long = 27.674465451302 | p625 = {{Coord|56.551576|27.674465|display=inline}} | vaid = 1514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Evertova }} {{monument | qid = Q51845050 | label = ''[[:d:Q51845050|Evertovas senkapi]]'' | name = Evertovas senkapi | municipality = Evertova | district = Cirmas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Garbaru mežā | lat = 56.542496128879 | long = 27.67888558331 | p625 = {{Coord|56.542496|27.678886|display=inline}} | vaid = 1515 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Evertova }} {{monument | qid = Q51845124 | label = [[Goveiku pilskalns|Goveiku pilskalns (Augstais kalns)]] | name = Goveiku pilskalns (Augstais kalns) | municipality = Gaveiki | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.41200484171 | long = 27.674024230409 | p625 = {{Coord|56.412005|27.674024|display=inline}} | vaid = 1563 | wikipediauri = Goveiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaveiki }} {{monument | qid = Q51125648 | label = ''[[:d:Q51125648|Strauju (Strāvu) senkapi]]'' | name = Strauju (Strāvu) senkapi | municipality = Goliševas pagasts | district = Goliševas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Straujas, Pļesu mežā | lat = 56.744197021612 | long = 27.831442926011 | p625 = {{Coord|56.744197|27.831443|display=inline}} | vaid = 1516 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Goli%C5%A1evas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845125 | label = [[Gorku pilskalns]] | name = Gorku pilskalns | municipality = Gorki | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.436664897569 | long = 27.654231754027 | p625 = {{Coord|56.436665|27.654232|display=inline}} | vaid = 1562 | wikipediauri = Gorku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorki_(%C5%85uk%C5%A1u_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845145 | label = ''[[:d:Q51845145|Gorodku pilskalns I ( Gorodok)]]'' | name = Gorodku pilskalns I ( Gorodok) | municipality = Gorodoks | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.277149965452 | long = 27.723165051194 | p625 = {{Coord|56.27715|27.723165|display=inline}} | vaid = 1590 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoks_(Rund%C4%93nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845146 | label = ''[[:d:Q51845146|Gorodku pilskalns II (Krutaja gora, Kostjoļnaja gora)]]'' | name = Gorodku pilskalns II (Krutaja gora, Kostjoļnaja gora) | municipality = Gorodoks | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.275755588962 | long = 27.72398497419 | p625 = {{Coord|56.275756|27.723985|display=inline}} | vaid = 1591 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoks_(Rund%C4%93nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q16360233 | label = [[Kreiču apmetne]] | name = Kreiču apmetne | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Kreičiem un Isnaudas upi | lat = 56.524612494946 | long = 27.759257809442 | p625 = {{Coord|56.524612|27.759258|display=inline}} | vaid = 1524 | wikipediauri = Krei%C4%8Du_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845053 | label = ''[[:d:Q51845053|Kubulovas apmetne]]'' | name = Kubulovas apmetne | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Kubulovas ragā pie Ludzas upes iztekas no Lielā Ludzas ezera | lat = 56.528486859294 | long = 27.806665746568 | p625 = {{Coord|56.528487|27.806666|display=inline}} | vaid = 1517 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845056 | label = ''[[:d:Q51845056|Vīdru apmetne]]'' | name = Vīdru apmetne | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera A krastā vidējā ragā starp Vīdriem un Kubulovu | lat = 56.523325765905 | long = 27.803926921922 | p625 = {{Coord|56.523326|27.803927|display=inline}} | vaid = 1518 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845058 | label = ''[[:d:Q51845058|Jurizdikas apmetne I, II]]'' | name = Jurizdikas apmetne I, II | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera D krastā, Jurizdikas ragā | lat = 56.540551102382 | long = 27.758458632572 | p625 = {{Coord|56.540551|27.758459|display=inline}} | vaid = 1519 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845059 | label = ''[[:d:Q51845059|Isnaudas senkapi II]]'' | name = Isnaudas senkapi II | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ludzas - Zilupes šosejas kreisajā pusē, 8. km no Ludzas | lat = 56.497998093932 | long = 27.806502024702 | p625 = {{Coord|56.497998|27.806502|display=inline}} | vaid = 1520 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845061 | label = ''[[:d:Q51845061|Isnaudas senkapi I]]'' | name = Isnaudas senkapi I | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ludzas - Zilupes šosejas labajā pusē, 9. km no Ludzas | lat = 56.491422372452 | long = 27.816714778443 | p625 = {{Coord|56.491422|27.816715|display=inline}} | vaid = 1521 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845064 | label = ''[[:d:Q51845064|Zeimuļevas senkapi]]'' | name = Zeimuļevas senkapi | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Zeimuļevā | lat = 56.440535490711 | long = 27.84092851685 | p625 = {{Coord|56.440535|27.840929|display=inline}} | vaid = 1525 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845067 | label = ''[[:d:Q51845067|Altāra mensa ar tabernākulu]]'' | name = Altāra mensa ar tabernākulu | municipality = Istalsna | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Istalsnas katoļu baznīcā | lat = 56.49555556 | long = 27.84527778 | p625 = {{Coord|56.495556|27.845278|display=inline}} | vaid = 3971 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Istalsnas baznīca|Istalsnas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Istalsna }} {{monument | qid = Q51845070 | label = ''[[:d:Q51845070|Čerņausku senkapi]]'' | name = Čerņausku senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Čerņauskos (Čerņavskijos) | lat = 56.216361219447 | long = 27.985541337565 | p625 = {{Coord|56.216361|27.985541|display=inline}} | vaid = 1527 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845071 | label = ''[[:d:Q51845071|Pavlovas senkapi]]'' | name = Pavlovas senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pavlovā | lat = 56.277853324464 | long = 28.058943839061 | p625 = {{Coord|56.277853|28.058944|display=inline}} | vaid = 1529 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845072 | label = ''[[:d:Q51845072|Kausa senkapi II]]'' | name = Kausa senkapi II | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Pasienes - Vecslabadas lielceļa | lat = 56.237856014377 | long = 28.043366403659 | p625 = {{Coord|56.237856|28.043366|display=inline}} | vaid = 1530 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845073 | label = ''[[:d:Q51845073|Kausa senkapi I]]'' | name = Kausa senkapi I | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Kausa (Uzkojes) ezeru un Pasienes-Vecslabadas lielceļu | lat = 56.233325139954 | long = 28.040238147353 | p625 = {{Coord|56.233325|28.040238|display=inline}} | vaid = 1531 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845076 | label = ''[[:d:Q51845076|Rudņas senkapi]]'' | name = Rudņas senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Rudņu un Lanskiem | lat = 56.216898502461 | long = 28.055243630264 | p625 = {{Coord|56.216899|28.055244|display=inline}} | vaid = 1532 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845078 | label = ''[[:d:Q51845078|Volkorezu - Čuičišu senkapi (Vaidu kapi, Sopki)]]'' | name = Volkorezu - Čuičišu senkapi (Vaidu kapi, Sopki) | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Volkoreziem un Čivčišķiem (Čuičišiem) | lat = 56.196118575774 | long = 27.957927550563 | p625 = {{Coord|56.196119|27.957928|display=inline}} | vaid = 1533 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845080 | label = ''[[:d:Q51845080|Zubrovas senkapi]]'' | name = Zubrovas senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Zubrovu, Konecpoli un Leitanovu | lat = 56.222408661754 | long = 27.878837863671 | p625 = {{Coord|56.222409|27.878838|display=inline}} | vaid = 1534 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845083 | label = [[Zubrovas Gorodoks|Zubrovas pilskalns]] | name = Zubrovas pilskalns | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Zubrovā | lat = 56.211734802092 | long = 27.877498682511 | p625 = {{Coord|56.211735|27.877499|display=inline}} | vaid = 1536 | wikipediauri = Zubrovas_Gorodoks | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845128 | label = ''[[:d:Q51845128|Silovu senkapi]]'' | name = Silovu senkapi | municipality = Juzefinova | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas ezera pussalā | lat = 56.462298700304 | long = 27.771093614293 | p625 = {{Coord|56.462299|27.771094|display=inline}} | vaid = 1564 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Juzefinova }} {{monument | qid = Q55444798 | label = ''[[:d:Q55444798|Katalovas senkapi]]'' | name = Katalovas senkapi | municipality = Katalova | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.254934334447 | long = 28.178208105064 | p625 = {{Coord|56.254934|28.178208|display=inline}} | vaid = 1571 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Katalova }} {{monument | qid = Q51845148 | label = ''[[:d:Q51845148|Kazicu senkapi un Bikakmens]]'' | name = Kazicu senkapi un Bikakmens | municipality = Kazici | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.267506520958 | long = 27.762100252253 | p625 = {{Coord|56.267507|27.7621|display=inline}} | image = 2021%2008%20Kazicu%20Bikakmens%20%283%29.jpg | vaid = 1592 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazici }} {{monument | qid = Q46740352 | label = ''[[:d:Q46740352|Kivtu senkapi]]'' | name = Kivtu senkapi | municipality = Kiuti | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.57648941409 | long = 27.616428999847 | p625 = {{Coord|56.576489|27.616429|display=inline}} | vaid = 1609 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kiuti }} {{monument | qid = Q55444800 | label = ''[[:d:Q55444800|Kozlovas senkapi]]'' | name = Kozlovas senkapi | municipality = Kozlova | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.209074483823 | long = 28.093908191032 | p625 = {{Coord|56.209074|28.093908|display=inline}} | vaid = 1572 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kozlova_(Pasienes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46740088 | label = [[Ciblas Kapu kalns|Ciblas Kapu kalns - pilskalns un senkapi]] | name = Ciblas Kapu kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Kozlovski | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ciblas upes labajā krastā | lat = 56.541716328307 | long = 27.886107962004 | p625 = {{Coord|56.541716|27.886108|display=inline}} | vaid = 1511 | wikipediauri = Ciblas_Kapu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kozlovski }} {{monument | qid = Q15219332 | label = [[Malnavas baznīca|Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | name = Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.78606 | long = 27.6722 | p625 = {{Coord|56.78606|27.6722|display=inline}} | image = %D0%A1%D1%82%D0%B0%D1%80%D1%8B%D0%B9%20%D0%B8%20%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D1%8B%D0%B9%20%D0%BA%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%BA%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%91%D0%BB%2C%20%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%B0%D0%B2%D0%B0%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Our Lady of the Rosary church in Kārsava | vaid = 6460 | wikipediauri = Malnavas_bazn%C4%ABca | year = 1763. (1932) | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q51125661 | label = ''[[:d:Q51125661|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | locality = Malnavas katoļu baznīcā | lat = 56.7857516 | long = 27.6731687 | p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}} | vaid = 3973 | year = ap 1760. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q51125673 | label = ''[[:d:Q51125673|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | locality = Malnavas katoļu baznīcā | lat = 56.7857516 | long = 27.6731687 | p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}} | vaid = 3975 | year = ap 1760. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q51125699 | label = ''[[:d:Q51125699|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | locality = Malnavas katoļu baznīcā | lat = 56.7857516 | long = 27.6731687 | p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}} | vaid = 3977 | year = ap 1760. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q55444803 | label = ''[[:d:Q55444803|Latišonku senkapi]]'' | name = Latišonku senkapi | municipality = Latišonki | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.14417688553 | long = 28.076584934314 | p625 = {{Coord|56.144177|28.076585|display=inline}} | vaid = 1573 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lati%C5%A1onki }} {{monument | qid = Q55444766 | label = ''[[:d:Q55444766|Altāris ar gleznu "Marijas pasludināšana"]]'' | name = Altāris ar gleznu "Marijas pasludināšana" | municipality = Lauderi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lauderu pareizticīgo baznīcā | lat = 56.34228707742 | long = 27.997019896945 | p625 = {{Coord|56.342287|27.99702|display=inline}} | vaid = 3978 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]] | munwiki = Lauderi }} {{monument | qid = Q55444768 | label = ''[[:d:Q55444768|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Lauderi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lauderu pareizticīgo baznīcā | lat = 56.34228707742 | long = 27.997019896945 | p625 = {{Coord|56.342287|27.99702|display=inline}} | vaid = 3979 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]] | munwiki = Lauderi }} {{monument | qid = Q55444771 | label = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]] | name = Lauderu pareizticīgo baznīca | municipality = Lauderi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.342284515207 | long = 27.997050362258 | p625 = {{Coord|56.342285|27.99705|display=inline}} | image = Lauderu%20Sv.%20Nikolaja%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281767.%29%2C%20Lauderu%20pagasts%2C%20Zilupes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Orthodox church in Lauderi | vaid = 6461 | wikipediauri = Lauderu_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 18. gs. s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lauderi }} {{monument | qid = Q6111771 | label = [[Ludzas pils]] | name = Ludzas pils | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera krastā | lat = 56.548851 | long = 27.728695 | p625 = {{Coord|56.548851|27.728695|display=inline}} | image = Ludzas%20pilsdrupas.jpg | commonscat = Ludza Castle ruins | vaid = 6463 | wikipediauri = Ludzas_pils | year = 1399., 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q28121334 | label = [[Ludzas Lielā sinagoga]] | name = Ludzas Lielā sinagoga | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = 1. maija iela 30 | lat = 56.548378 | long = 27.7245196 | p625 = {{Coord|56.548378|27.72452|display=inline}} | image = Ludza-synagogue%2005.JPG | commonscat = Ludza synagogue | vaid = 8948 | wikipediauri = Ludzas_Liel%C4%81_sinagoga | year = 1800., 19.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845097 | label = ''[[:d:Q51845097|Odu kalns - senkapi]]'' | name = Odu kalns - senkapi | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Kr. Barona ielas galā | lat = 56.547597399327 | long = 27.733799452587 | p625 = {{Coord|56.547597|27.733799|display=inline}} | vaid = 1543 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845099 | label = [[Jurizdikas pilskalns]] | name = Jurizdikas pilskalns | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ludzas austrumu nomalē | lat = 56.54450139135 | long = 27.745592344424 | p625 = {{Coord|56.544501|27.745592|display=inline}} | vaid = 1545 | wikipediauri = Jurizdikas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845101 | label = ''[[:d:Q51845101|Ludzas viduslaiku pils]]'' | name = Ludzas viduslaiku pils | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera krastā | lat = 56.548360834613 | long = 27.729277832826 | p625 = {{Coord|56.548361|27.729278|display=inline}} | vaid = 1544 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845103 | label = ''[[:d:Q51845103|Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.548143727505 | long = 27.724306114955 | p625 = {{Coord|56.548144|27.724306|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%20Ludz%C4%81.JPG | vaid = 7441 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845106 | label = ''[[:d:Q51845106|Tadeuša kapela]]'' | name = Tadeuša kapela | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Baznīcas kalnā, Baznīcas ielas galā | lat = 56.547969 | long = 27.728482 | p625 = {{Coord|56.547969|27.728482|display=inline}} | image = Tadeu%C5%A1a%20kapela.jpg | commonscat = Tadeušs' Chapel in Ludza | vaid = 6462 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845109 | label = ''[[:d:Q51845109|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 54A | locality = Ludzas katoļu baznīca | lat = 56.547801 | long = 27.72948 | p625 = {{Coord|56.547801|27.72948|display=inline}} | vaid = 9156 | year = 1864., 1903.–1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845111 | label = ''[[:d:Q51845111|Pasts]]'' | name = Pasts | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Latgales iela 110 | lat = 56.5466235 | long = 27.7197568 | p625 = {{Coord|56.546624|27.719757|display=inline}} | image = Ludzas%20pasts.JPG | vaid = 8695 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q46740164 | label = ''[[:d:Q46740164|Peiteļu pilskalns (Purva saliņa)]]'' | name = Peiteļu pilskalns (Purva saliņa) | municipality = Līdumnieku pagasts | district = Līdumnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Peiteļu ezera R krastā | lat = 56.605878332443 | long = 28.026515767574 | p625 = {{Coord|56.605878|28.026516|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Peite%C4%BCu%20pilskalnu.%2004.jpg | commonscat = Peiteļa Hillfort | vaid = 1542 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABdumnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q130861161 | label = [[Kurjanovas pilskalns]] | name = Kurjanovas pilskalns | municipality = Līdumnieku pagasts | district = Līdumnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.5345 | long = 27.977083333333 | p625 = {{Coord|56.5345|27.977083|display=inline}} | vaid = 9602 | wikipediauri = Kurjanovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABdumnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51125724 | label = ''[[:d:Q51125724|Malnavas muižas klēts]]'' | name = Malnavas muižas klēts | municipality = Malnava | district = Malnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Kļavu iela 17 | vaid = 9160 | year = 19.gs. I p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Malnavas muiža]] | munwiki = Malnava }} {{monument | qid = Q51845086 | label = ''[[:d:Q51845086|Meļņiku pilskalns]]'' | name = Meļņiku pilskalns | municipality = Meļņiki | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Istras upes kreisajā krastā | lat = 56.269677668191 | long = 27.99196526499 | p625 = {{Coord|56.269678|27.991965|display=inline}} | vaid = 1528 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Me%C4%BC%C5%86iki }} {{monument | qid = Q15219811 | label = [[Stiglovas katoļu baznīca|Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Mērdzenes pagasts | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Stiglovā | lat = 56.69861111 | long = 27.66416667 | p625 = {{Coord|56.698611|27.664167|display=inline}} | image = Stiglovas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | vaid = 6464 | wikipediauri = Stiglovas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1708.-1710.,1769.,19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q21685978 | label = [[Karātavu kalns (Mērdzenes pagasts)]] | name = Karātavu kalns (Mērdzenes pagasts) | municipality = Mērdzenes pagasts | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = uz Z no Mērdzenes centra, Ludzas - Kārsavas šosejas kreisaja pusē | lat = 56.688163424126 | long = 27.7463121603 | p625 = {{Coord|56.688163|27.746312|display=inline}} | vaid = 1549 | wikipediauri = Kar%C4%81tavu_kalns_(M%C4%93rdzenes_pagasts) | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51125741 | label = ''[[:d:Q51125741|Stiglovas senkapi (Kara kalns)]]'' | name = Stiglovas senkapi (Kara kalns) | municipality = Mērdzenes pagasts | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Stiglovā | lat = 56.696130403424 | long = 27.675981833866 | p625 = {{Coord|56.69613|27.675982|display=inline}} | vaid = 1548 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444828 | label = [[Naumku pilskalns]] | name = Naumku pilskalns | municipality = Naumki | district = Zaļesjes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.340063073628 | long = 28.120680738305 | p625 = {{Coord|56.340063|28.120681|display=inline}} | image = Skats%20no%20Naumku%20pilskalna.jpg | vaid = 1603 | wikipediauri = Naumku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Naumki }} {{monument | qid = Q51845117 | label = ''[[:d:Q51845117|Nirzas senkapi]]'' | name = Nirzas senkapi | municipality = Nirza | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Nirzas ezera krastā, Nirzas skolas stadionā | lat = 56.409340931156 | long = 27.925474574998 | p625 = {{Coord|56.409341|27.925475|display=inline}} | vaid = 1561 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nirza }} {{monument | qid = Q15219499 | label = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | name = Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | image = Pasienes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2008.2016.jpg | commonscat = Church of Saint Dominic in Pasiene | vaid = 6465 | wikipediauri = Pasienes_bazn%C4%ABca | year = 1761. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444806 | label = ''[[:d:Q55444806|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | image = Pasienes%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris%2008.2016.jpg | vaid = 4011 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444808 | label = ''[[:d:Q55444808|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4012 | year = 1766.-1769. 1809. 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444810 | label = ''[[:d:Q55444810|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4016 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444817 | label = ''[[:d:Q55444817|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4019 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444821 | label = ''[[:d:Q55444821|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4020 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444823 | label = ''[[:d:Q55444823|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4021 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444775 | label = ''[[:d:Q55444775|Skripščinas senkapi]]'' | name = Skripščinas senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = 0,4 km uz DDR no Skripščinas kapsētas | lat = 56.208641377556 | long = 28.16514393409 | p625 = {{Coord|56.208641|28.165144|display=inline}} | vaid = 1569 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444777 | label = ''[[:d:Q55444777|Šuškovas senkapi]]'' | name = Šuškovas senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Šuškovas D daļā Plisunkas upītes kreisajā krastā | lat = 56.198266456427 | long = 28.120377270169 | p625 = {{Coord|56.198266|28.120377|display=inline}} | vaid = 1570 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444781 | label = [[Meikšānu pilskalns]] | name = Meikšānu pilskalns | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Meikšānu kapsētā | lat = 56.178600276614 | long = 28.112290914687 | p625 = {{Coord|56.1786|28.112291|display=inline}} | image = Kapu%20kopi%C5%86as%20Meik%C5%A1%C4%81nu%20pilskaln%C4%81.jpg | vaid = 1574 | wikipediauri = Meik%C5%A1%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444786 | label = ''[[:d:Q55444786|Pasienes senkapi (Sopkas)]]'' | name = Pasienes senkapi (Sopkas) | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes - Noviku un Pasienes - Dolgijas ceļu malās | lat = 56.293561118424 | long = 28.176883373597 | p625 = {{Coord|56.293561|28.176883|display=inline}} | vaid = 1575 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444788 | label = [[Kausas pilskalns]] | name = Kausas pilskalns | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie bij. Maļinas | lat = 56.205593356923 | long = 28.15562054377 | p625 = {{Coord|56.205593|28.155621|display=inline}} | vaid = 1576 | wikipediauri = Kausas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444790 | label = ''[[:d:Q55444790|Pakruļu senkapi]]'' | name = Pakruļu senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie bij. Pakruļos pie Zilupes un Plisunkas upju satekas | lat = 56.203319566833 | long = 28.16030827519 | p625 = {{Coord|56.20332|28.160308|display=inline}} | vaid = 1577 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444791 | label = ''[[:d:Q55444791|Šešku - Zaborjes senkapi]]'' | name = Šešku - Zaborjes senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Zaborjes un Šeškiem | lat = 56.1718815249 | long = 28.123230286315 | p625 = {{Coord|56.171882|28.12323|display=inline}} | vaid = 1578 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444794 | label = ''[[:d:Q55444794|Šešku senkapi]]'' | name = Šešku senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Šeškiem, bij. Pakruļiem un bij. Suržiem | lat = 56.18782521876 | long = 28.165322111274 | p625 = {{Coord|56.187825|28.165322|display=inline}} | vaid = 1579 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q51845149 | label = [[Pentjušu pilskalns]] | name = Pentjušu pilskalns | municipality = Pentjuši | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.324446185935 | long = 27.883848892031 | p625 = {{Coord|56.324446|27.883849|display=inline}} | vaid = 1594 | wikipediauri = Pentju%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pentju%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845150 | label = ''[[:d:Q51845150|Pešlevas senkapi]]'' | name = Pešlevas senkapi | municipality = Pešļeva | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.273476627092 | long = 27.729839567785 | p625 = {{Coord|56.273477|27.72984|display=inline}} | vaid = 1593 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pe%C5%A1%C4%BCeva }} {{monument | qid = Q51845134 | label = ''[[:d:Q51845134|Meirānu senkapi]]'' | name = Meirānu senkapi | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Meirānos, Brodaižas ezera DA galā | lat = 56.314972009493 | long = 27.798173062726 | p625 = {{Coord|56.314972|27.798173|display=inline}} | vaid = 1582 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845135 | label = ''[[:d:Q51845135|Rogaižu senkapi]]'' | name = Rogaižu senkapi | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Rogaižu kapsētas | lat = 56.354230957695 | long = 27.733328178013 | p625 = {{Coord|56.354231|27.733328|display=inline}} | image = 2021%2008%20Rogaizhas%20senkapi.jpg | vaid = 1583 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845136 | label = [[Solomenku pilskalns]] | name = Solomenku pilskalns | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Salmiņiem (Solomenkiem), pie Rovinkas ezera | lat = 56.38138622298 | long = 27.703179427692 | p625 = {{Coord|56.381386|27.703179|display=inline}} | vaid = 1584 | wikipediauri = Solomenku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845138 | label = [[Porkaļu pilskalns]] | name = Porkaļu pilskalns | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Porkaļiem, Uskačevu un Podoiņikiem pie Vorcu ezera | lat = 56.37326244554 | long = 27.74814928352 | p625 = {{Coord|56.373262|27.748149|display=inline}} | vaid = 1585 | wikipediauri = Porka%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845069 | label = ''[[:d:Q51845069|Pātarovas Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Pātarovas Velna akmens - kulta vieta | municipality = Potorova | district = Isnaudas pagasts<br/>Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.471594798859 | long = 27.856173816425 | p625 = {{Coord|56.471595|27.856174|display=inline}} | vaid = 1522 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Potorova }} {{monument | qid = Q51845068 | label = ''[[:d:Q51845068|Poļu Gorbunovu senkapi]]'' | name = Poļu Gorbunovu senkapi | municipality = Poļu Gorbuni | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.445109073446 | long = 27.812919812991 | p625 = {{Coord|56.445109|27.81292|display=inline}} | vaid = 1523 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Po%C4%BCu_Gorbuni }} {{monument | qid = Q51845143 | label = ''[[:d:Q51845143|Bataru senkapi]]'' | name = Bataru senkapi | municipality = Pureņu pagasts | district = Pureņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Batariem, Podnieku ezera Z galā | lat = 56.485008498657 | long = 27.606966836339 | p625 = {{Coord|56.485008|27.606967|display=inline}} | vaid = 1589 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pure%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q46740232 | label = ''[[:d:Q46740232|Bondarevas krustakmens]]'' | name = Bondarevas krustakmens | municipality = Pušmucovas pagasts | district = Pušmucovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Zvirgzdenes pag. Mjakišiem un bij. Bondarevu | lat = 56.602535122846 | long = 27.713966715521 | p625 = {{Coord|56.602535|27.713967|display=inline}} | vaid = 1586 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1mucovas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483760 | label = ''[[:d:Q113483760|Pušmucovas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | name = Pušmucovas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem | municipality = Pušmucovas pagasts | district = Pušmucovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = \"Pušmucovas baznīca\" | vaid = 9158 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1mucovas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845119 | label = ''[[:d:Q51845119|Altāris ar gleznu]]'' | name = Altāris ar gleznu | municipality = Raipole | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Raipoles katoļu baznīcā | lat = 56.37138889 | long = 27.88527778 | p625 = {{Coord|56.371389|27.885278|display=inline}} | vaid = 4002 | year = 18.gs.IVc. 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Raipoles katoļu baznīca|Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Raipole_(Nirzas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51125810 | label = [[Rogu Kara kapi]] | name = Rogu Kara kapi | municipality = Rogi | district = Salnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Rītupes krastā | lat = 56.806295135027 | long = 27.674260594443 | p625 = {{Coord|56.806295|27.674261|display=inline}} | image = Rogu%20Kara%20kapu%20pilskalns%2003.jpg | commonscat = Rogu Kara kapi | vaid = 1600 | wikipediauri = Rogu_Kara_kapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rogi }} {{monument | qid = Q51845144 | label = ''[[:d:Q51845144|Fereņevas senkapi]]'' | name = Fereņevas senkapi | municipality = Rundēnu pagasts | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Fereņevu un Kannovu (Kananauku) | lat = 56.217161000445 | long = 27.778955534079 | p625 = {{Coord|56.217161|27.778956|display=inline}} | vaid = 1595 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rund%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55444773 | label = [[Rudavas kalns|Rudavas (Lītavas) kalns - pilskalns]] | name = Rudavas (Lītavas) kalns - pilskalns | municipality = Rūdovi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.332230748216 | long = 27.918519342759 | p625 = {{Coord|56.332231|27.918519|display=inline}} | vaid = 1539 | wikipediauri = Rudavas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = R%C5%ABdovi }} {{monument | qid = Q51125817 | label = ''[[:d:Q51125817|Salnavas katoļu kapela]]'' | name = Salnavas katoļu kapela | municipality = Salnava | district = Salnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.811948384239 | long = 27.555472831151 | p625 = {{Coord|56.811948|27.555473|display=inline}} | vaid = 8763 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salnava }} {{monument | qid = Q51125800 | label = ''[[:d:Q51125800|Ruskulovas senkapi]]'' | name = Ruskulovas senkapi | municipality = Salnavas pagasts | district = Salnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie bij. Ruskulovas muižas vējdzirnavām | lat = 56.798285740262 | long = 27.498045233117 | p625 = {{Coord|56.798286|27.498045|display=inline}} | vaid = 1599 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salnavas_pagasts }} {{monument | qid = Q16352334 | label = [[Silinīku pilskalns]] | name = Silinīku pilskalns | municipality = Silinīki | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.694580762007 | long = 27.719876440182 | p625 = {{Coord|56.694581|27.719876|display=inline}} | vaid = 1547 | wikipediauri = Silin%C4%ABku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Silin%C4%ABki_(M%C4%93rdzenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845133 | label = [[Silovas pilskalns]] | name = Silovas pilskalns | municipality = Silovi | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas ezera krastā | lat = 56.467825871362 | long = 27.786144231632 | p625 = {{Coord|56.467826|27.786144|display=inline}} | vaid = 1567 | wikipediauri = Silovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Silovi_(%C5%85uk%C5%A1u_pagasts) }} {{monument | qid = Q55444829 | label = ''[[:d:Q55444829|Altāris ar gleznu]]'' | name = Altāris ar gleznu | municipality = Terehova | district = Zaļesjes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Terehovas katoļu kapličā | lat = 56.35241576314 | long = 28.180771681609 | p625 = {{Coord|56.352416|28.180772|display=inline}} | vaid = 4029 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Terehova_(Za%C4%BCesjes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845091 | label = [[Vecslabadas Baznīcas kalns]] | name = Vecslabadas Baznīcas kalns | municipality = Vecslabada | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = centrā | lat = 56.26131541603 | long = 27.98806504898 | p625 = {{Coord|56.261315|27.988065|display=inline}} | vaid = 1535 | wikipediauri = Vecslabadas_Bazn%C4%ABcas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecslabada }} {{monument | qid = Q51845095 | label = ''[[:d:Q51845095|Ikonostass ar gleznām]]'' | name = Ikonostass ar gleznām | municipality = Vecslabada | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Vecslabadas pareizticīgo baznīcā | lat = 56.263470900123 | long = 27.988808956367 | p625 = {{Coord|56.263471|27.988809|display=inline}} | vaid = 3972 | year = ap 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q28671243|Vecslabadas Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Vecslabada }} {{monument | qid = Q51845152 | label = ''[[:d:Q51845152|Vertulovas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vertulovas viduslaiku kapsēta | municipality = Vertulova | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.22287821137 | long = 27.738311889124 | p625 = {{Coord|56.222878|27.738312|display=inline}} | vaid = 1596 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vertulova }} {{monument | qid = Q46740473 | label = ''[[:d:Q46740473|Verņu senkapi]]'' | name = Verņu senkapi | municipality = Vierņi | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.579810906842 | long = 27.622169744794 | p625 = {{Coord|56.579811|27.62217|display=inline}} | vaid = 1611 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vier%C5%86i }} {{monument | qid = Q46740129 | label = ''[[:d:Q46740129|Voloju senkapi]]'' | name = Voloju senkapi | municipality = Voloji | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.52378668787 | long = 27.912315153536 | p625 = {{Coord|56.523787|27.912315|display=inline}} | vaid = 1513 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Voloji }} {{monument | qid = Q55444831 | label = ''[[:d:Q55444831|Zilupes senkapi]]'' | name = Zilupes senkapi | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = parkā pie dzelzceļa | lat = 56.395233441052 | long = 28.113319432327 | p625 = {{Coord|56.395233|28.113319|display=inline}} | vaid = 1604 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444832 | label = ''[[:d:Q55444832|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā | lat = 56.390139514715 | long = 28.136646746479 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 4030 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444833 | label = ''[[:d:Q55444833|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā | lat = 56.390139514715 | long = 28.136646746479 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 4033 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444840 | label = ''[[:d:Q55444840|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā | lat = 56.390139514715 | long = 28.136646746479 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 4034 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444843 | label = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | name = Saveļinku katoļu kapu kapliča | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku kapos | lat = 56.390139514962 | long = 28.136646746724 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 6467 | year = 19. gs.s. (1907) | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q51845153 | label = ''[[:d:Q51845153|Zirgu senkapi (Mogiļņik)]]'' | name = Zirgu senkapi (Mogiļņik) | municipality = Zirgi (ciems) | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.25978732463 | long = 27.796769529416 | p625 = {{Coord|56.259787|27.79677|display=inline}} | vaid = 1597 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zirgi_(ciems) }} {{monument | qid = Q46740268 | label = ''[[:d:Q46740268|Cirmas senkapi]]'' | name = Cirmas senkapi | municipality = Zvirgzdenes pagasts | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Cirmas ezera A krastā | lat = 56.561305202045 | long = 27.650429988852 | p625 = {{Coord|56.561305|27.65043|display=inline}} | vaid = 1605 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zvirgzdenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46740310 | label = ''[[:d:Q46740310|Seļekovas apmetne]]'' | name = Seļekovas apmetne | municipality = Zvirgzdenes pagasts | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera krastā, Seļekovas ragā | lat = 56.565062938031 | long = 27.734515724325 | p625 = {{Coord|56.565063|27.734516|display=inline}} | vaid = 1610 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zvirgzdenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46740199 | label = ''[[:d:Q46740199|Čižiku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Čižiku viduslaiku kapsēta | municipality = Čižiki | district = Līdumnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.527746671207 | long = 27.972057484103 | p625 = {{Coord|56.527747|27.972057|display=inline}} | vaid = 1540 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Ci%C5%BEiki }} {{monument | qid = Q51845129 | label = ''[[:d:Q51845129|Nukšu senkapi]]'' | name = Nukšu senkapi | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas ezera krastā | lat = 56.462715269362 | long = 27.747494442412 | p625 = {{Coord|56.462715|27.747494|display=inline}} | vaid = 1566 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845130 | label = ''[[:d:Q51845130|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas katoļu baznīcā | lat = 56.45361111 | long = 27.7325 | p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}} | vaid = 4005 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845131 | label = ''[[:d:Q51845131|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas katoļu baznīcā | lat = 56.45361111 | long = 27.7325 | p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}} | vaid = 4006 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845132 | label = ''[[:d:Q51845132|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas katoļu baznīcā | lat = 56.45361111 | long = 27.7325 | p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}} | vaid = 4007 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845121 | label = ''[[:d:Q51845121|Malzubu senkapi]]'' | name = Malzubu senkapi | municipality = Ņukšu pagasts | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Silovu un Istalsnas pag. Malzubiem | lat = 56.465175824864 | long = 27.804762721394 | p625 = {{Coord|56.465176|27.804763|display=inline}} | vaid = 1565 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%85uk%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845122 | label = ''[[:d:Q51845122|Juzefinovas senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Juzefinovas senkapi (Kara kapi) | municipality = Ņukšu pagasts | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Juzefinovu un Gailīšiem | lat = 56.446355913754 | long = 27.769901401533 | p625 = {{Coord|56.446356|27.769901|display=inline}} | vaid = 1568 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%85uk%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q46740390 | label = [[Ķīšu kalns|Ķīšu kalns - pilskalns ar apmetni]] | name = Ķīšu kalns - pilskalns ar apmetni | municipality = Šalupinki | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.540883114186 | long = 27.772466620099 | p625 = {{Coord|56.540883|27.772467|display=inline}} | image = Kisukalns.jpeg | commonscat = Ķīšu kalns | vaid = 1606 | wikipediauri = %C4%B6%C4%AB%C5%A1u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0alupinki }} {{monument | qid = Q46740428 | label = ''[[:d:Q46740428|Budjankas apmetne]]'' | name = Budjankas apmetne | municipality = Šalupinki | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera Z krastā, Budjankas pussalā | lat = 56.536029929791 | long = 27.778749272007 | p625 = {{Coord|56.53603|27.778749|display=inline}} | vaid = 1607 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0alupinki }} {{monument | qid = Q51845088 | label = ''[[:d:Q51845088|Šilku senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Šilku senkapi (Franču kapi) | municipality = Šilki | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.282083585512 | long = 27.975085274796 | p625 = {{Coord|56.282084|27.975085|display=inline}} | vaid = 1526 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0ilki }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Ludza Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Ludzas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Ludzas novads]] gjdsc3g3c6fk9xshkla6r0sslndgw21 0 252921 4488604 4452466 2026-07-01T03:42:13Z Stephan1000000 83884 544 4488604 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|oriģinālo seriālu|no 2001. līdz 2011. gadam pārraidīto seriālu|Likums un kārtība (2001)|Alda Gobzema politisko partiju|Likums un kārtība (partija)}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Likums un kārtība<br />''Law & Order'' | image = [[Image:Lawandorder01.jpg|260px]] | caption = | genre = | runtime = 60 minūtes (ar reklāmām) | creator = [[Diks Volfs]] | starring = | producer = {{ubl|Diks Volfs|[[Džozefs Stērns]]}} | opentheme= ''Theme of Law & Order'' | theme_music_composer = | country = {{USA}} | language = angļu | location = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | company = {{Unbulleted list|''[[Dick Wolf|Wolf Films]]''|''[[Universal Television]]'' (1990–1998, 2002–2004)|''[[USA Network|Studios USA]]'' (1998–2002)|''NBC Universal Television Studio'' (2004–2007)|''Universal Media Studios'' (2007–2010)}} | distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]'' | network = [[NBC]] | picture_format = {{Unbulleted list|[[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]])|[[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])}} | first_aired = {{dat|1990|9|13|N}} — {{dat|2010|5|24|N}};<br />{{dat|2022|2|4|N}} — pašlaik | last_aired = | num_seasons = 25 | num_episodes = 544 | list_episodes = | related = [[Likums un kārtība (seriālu cikls)]] | website = | website_title = }} '''"Likums un kārtība"''' ({{val|en|Law & Order}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] policijas procesuālās un juridiskās drāmas televīzijas seriāls, kura autors ir [[Diks Volfs]]. To pārraidīja [[NBC]] televīzijas kanāls laikā no {{dat|1990|9|13|ģ|bez}} līdz {{dat|2010|5|24|d|bez}}.<ref name="showcancel1">{{ziņu atsauce|title=Law & Order cancelled|publisher=The Spy Report|date=May 15, 2010|url=http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/|accessdate=May 15, 2010|archive-date={{dat|2010|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100529122032/http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/}}</ref> 2021. gada 28. septembrī pēc 11 gadu pārtraukuma NBC paziņoja, ka seriālu atjaunos 21. sezonai, kuras pirmizrāde notika 2022. gada 24. februārī. Seriālam kopumā ir iznākušas 25 sezonas (534 sērijas). Seriāla darbība notiek [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur to arī filmē. Parasti sērija sastāv no divām daļām, pirmajā daļā [[Ņujorkas policijas departaments|Ņujorkas policijas departamenta]] [[Detektīvs (profesija)|detektīvi]] izmeklē kādu noziegumu (parasti tā ir slepkavība), otrajā daļā Ņujorkas apgabala Manhatanas apgabala prokurora birojs izvirza apsūdzības atbildētājam. Bieži seriālā attēlotie noziegumi ir bijuši no reālām lietām, kas nesen bijušas aktuālas, tomēr nozieguma motīvi un noziedznieki var būt citi. Ilgu laiku seriālā tēlojuši [[Stīvens Hills]], [[Džerijs Orbahs]], [[Epata Merkersone]] un [[Sems Voterstons]]. Seriāls guva lielus panākumus, tika izveidoti dažādi [[atvasinājums (fikcija)|atvasināti]] seriāli, tostarp ''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'', "[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]", "[[Likums un kārtība: Losandželosa]]" (''Law & Order: LA''), izveidojās "[[Likums un kārtība (seriālu cikls)|Likuma un kārtības]]" seriālu cikls. Seriāls saņēmis arī vairākus apbalvojumus, tostarp [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] nfr35rl0sxuzc8e2xt3acqedhi4e5ya 0 273013 4488570 4337734 2026-06-30T19:44:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488570 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''VIP Avia'' | logo = | logo izmērs = 250 | attēls = YL-SKY Canadair Challenger CL.604 (7403710490).jpg | attēla izmērs = 250 | attēla paraksts = VIP Avia YL-SKY Canadair Challenger 2012. gada 19. jūnijā. | IATA = | ICAO = PRX | izsaukums = | dibināta = {{dat|1998}} | darbību uzsāka = {{dat|2000}} | darbību pārtrauca = {{dat|2019}} | galvenā bāze = [[Rīga]], [[Latvija]] | citas bāzes = | lojalitātes programma = | aviokompāniju alianse = | flote = 4 | galamērķi = [[Maskava]], [[Tbilisi]], [[Rīga]], [[Londona]], [[Ņujorka]], [[Habarovska]] un [[Tokija]]. | sauklis = | mātes kompānija = | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = | ieņēmumi = | mājas lapa = {{URL|http://www.vipavia.com/}} }} '''''VIP Avia''''' (iepriekš ''VIP Aviation'') bija [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskajā lidostā "Rīga"]] bāzēta privāto un biznesa aviopārvadājumu kompānija. Aviokompānijas flotē ietilpa ''Hawker 800XP YL-NST'', ''Hawker 125-800B YL-VIP'', ''Hawker 800XP YL-MAR'' un ''Challenger 604 YL-SKY'' lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vipavia.com/lv/our_fleet_details-5.html|title=ViIP Avia - Our fleet details|access-date={{dat|2024|02|13||bez}}|archive-date={{dat|2008|06|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080612111225/http://www.vipavia.com/lv/our_fleet_details-5.html}}</ref> Uzņēmuma kādreizējie īpašnieki bija ''[[Parex]]'' bankas vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = VIP Avia ierosināts ārpus tiesiskās aizsardzības process | publisher = Dienas Bisness | date = 2009.11.25. | accessdate = 2015.02.14 | url = http://www.db.lv/citas-zinas/vip-avia-ierosinats-arpus-tiesiskas-aizsardzibas-process-134233}}</ref> Aviosabiedrība likvidēta 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/gada-parskati/40003518653?lang=en|title=VIP AVIA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003518653, Annual reports|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2021-11-06|date=2021-11-06|language=en|archive-date=2021-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211106065527/https://www.lursoft.lv/gada-parskati/40003518653?lang=en}}</ref> == Skandāli == 1998. gadā plašu rezonansi izsauca aviokompānijas pakalpojumu izvēle [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] vajadzībām bez likumā noteiktās konkursa procedūras ievērošanas.<ref name="Diena">{{Tīmekļa atsauce | title = Vēršas prokuratūrā par pārkāpumiem Parex | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2009.11.25. | accessdate = 2015.02.14 | url = http://www.diena.lv/arhivs/nav-rikots-konkurss-izveloties-lidmasinu-prezidentam-10343156}}</ref> [[Trauksmes cēlējs]] Džons Kristmass 2010. gadā apgalvoja, ka kompānija saistīta ar ''Parex'' nelikumīgām darbībām.<ref name="Diena" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://web.archive.org/web/20160304221722/http://www.vipavia.com/lv/index.html Aviokompānijas mājaslapa] {{aviācija-aizmetnis}} {{Latvija avio}} [[Kategorija:Latvijas lidsabiedrības]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] j890e7oe48uokv0wyhp6wq9btknlgcd 0 283590 4488657 4095163 2026-07-01T06:36:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488657 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''WorkingDay Latvia'' | logo = | logo izmērs = | caption = | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Tomass Barilo, Māris Silinieks, Linda Krūmiņa | industry = Personāla atlase | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = 29 | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.workingday.lv www.workingday.lv] | footnotes = | intl = }} '''''WorkingDay Latvia''''' ir 1998. gadā dibināts [[Latvija]]s uzņēmums, kas sniedz [[personāla atlase]]s un [[darbinieku noma]]s pakalpojumus. 2011. gadā [[darbinieku noma]]s pakalpojumus sāka sniegt saistītais uzņēmums [[WD Latvia]]. <ref>[http://company.lursoft.lv/wd-latvia/40103309532 WD Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307081400/http://company.lursoft.lv/wd-latvia/40103309532 |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Lursoft.lv</ref> == Pakalpojumi == Personāla atlase (Recruitment) Vadītāju atlase (Executive Search) Tiešā atlase (Headhunting) Darbinieku noma (Staffing) == Apbalvojumi == 2019. gadā "WD Latvia" saņem Latvijas Darba devēju konfederācijas/LDDK gada balvu "Labākais darba devējs apkalpojošo dienestu nozarē". <ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/358689-foto-ikgadeja-balle-nosaukti-labakie-darba-deveji-latvija FOTO: ikgadējā ballē nosaukti labākie darba devēji Latvijā] Jauns.lv / LETA, 2019. gada 15. novembris</ref> 2008. gadā uzņēmuma vadītājs Tomass Barilo saņēma apbalvojumu [[JA-YE Europe]] "Gada Jaunais Uzņēmējs 2008". <ref>[http://www.diena.lv/junior-achievement-gada-jaunais-uznemejs-tomass-barilo-605782 Gada jaunais uzņēmējs Tomass Barilo] Diena, 2008. gada 20. maijs</ref> 2006. gadā [[LBKA]] (Latvijas biznesa konsultantu asociācijas) pētījumos WorkingDay tiek atzīta par Latvijas lielāko personāla atlases kompāniju pēc apgrozījuma. <ref>[https://www.workingday.lv/pieprasijums-turpina-pieaugt Pieprasījums turpina pieaugt] Workingday.lv/Dienas Bizness, 2007. gada 19. oktobris</ref> == Pētījums "Iekārotākais darba devējs" == 11 gadu garumā uzņēmums veica [[darba tirgus]] pētījumu "Iekārotākais darba devējs". Par "Iekārotākajiem darba devējiem" pētījuma dalībnieki bija atzinuši: 2017. gadā - [[Latvijas Mobilais Telefons]], <ref>[https://nra.lv/latvija/238450-interesanti-kadi-ir-iekarotakie-darba-deveji-latvija.htm Interesanti: Kādi ir iekārotākie darba devēji Latvijā?] Nra.lv, 2018. gada 28. februāris</ref> 2016. gadā - [[Latvijas Mobilais Telefons]], <ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/par-iekarojamako-darba-deveju-pern-atzits-lmt-14173067 Par iekārojamāko darba devēju pērn atzīts LMT] Diena, 2017. gada 29. maijs</ref> 2015. gadā - [[Latvenergo]],<ref>[http://www.db.lv/zinas/latvijas-iekarotako-darba-deveju-top10-447555 Latvijas iekārotāko darba devēju TOP10] Dienas Bizness, 2016. gada 31. marts</ref> 2014. gadā - [[Latvenergo]],<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/petijums-iekarotakais-darba-devejs-2014.gada-ir-latvenergo.a124395 Pētījums: Iekārotākais darba devējs 2014.gadā ir «Latvenergo»] LSM.LV, 2015. gada 7. aprīlis</ref> 2013. gadā - [[Latvenergo]],<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/petijums-iekarotakais-darba-devejs-pern-joprojam-latvenergo.d?id=44920352 Pētījums: iekārotākais darba devējs pērn joprojām 'Latvenergo'] Delfi, 2014. gada 2. septembris</ref> 2012. gadā - [[Latvenergo]], <ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/zinams-pagajusa-gada-iekarotakais-darba-devejs/549511 Zināms pagājušā gada iekārotākais darba devējs]{{Novecojusi saite}} Apollo, 2013. gada 16. janvāris</ref> 2011. gadā - [[Latvijas Mobilais Telefons]], <ref>[http://www.db.lv/citas-zinas/workingday-iekarotakais-darba-devejs-2011-gada-bija-lmt-251031 WorkingDay: iekārotākais darba devējs 2011. gadā bija LMT] Dienas Bizness, 2012. gada 19. janvāris</ref> 2010. gadā - [[AirBaltic]], <ref>[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/par-pern-iekarotako-darba-deveju-latvija-atzits-airbaltic.d?id=36207726 Par pērn iekārotāko darba devēju Latvijā atzīts 'airBaltic'] Delfi, 2011. gada 12. janvāris</ref> 2009. gadā - [[Latvijas Mobilais Telefons]], <ref>[http://www.db.lv/citas-zinas/banka-vairs-nav-iekarotakais-darba-devejs-116117 Banka vairs nav iekārotākais darba devējs] Dienas Bizness, 2009. gada 25. novembris</ref> 2008. gadā - [[Swedbank]], <ref>[http://www.diena.lv/iekarotakais-darba-devejs-ari-sogad-ir-swedbank-638891 Iekārotākais darba devējs arī šogad ir "Swedbank" ] Diena, 2008. gada 26. novembris</ref> 2007. gadā - [[Hansabanka]], <ref>[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/petijums-iekarotakais-darba-devejs-ir-hansabanka.d?id=19978183 Pētījums: iekārotākais darba devējs ir 'Hansabanka'] Delfi, 2008 .gada 10. janvāris</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 28euf0zwh6x9gb79cq84iaab3w4rjns 3 283929 4488771 4288458 2026-07-01T11:56:53Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas spēļu zars */ jauna sadaļa 4488771 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Krišjānis}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 16:24, 14 maijā, 2015 (EEST) == Vikitikšanās 18. aprīlī == sveiki! 18. aprīlī Rīgā notiks '''[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 18. aprīlis|Vikipēdijas tikšanās]]''' ar mērķi (citēju "pastrādāt pie vienota projekta, apmācīt jaunus dalībniekus, dalīties pieredzē un praktiskos sīkumos pieredzējušo dalībnieku vidū", protams, arī savstarpēji iepazīties klātienē. uz šo tikšanos īpaši aicinām pagājušā gada aktīvākos un labākos jaunos Vikipēdijas rakstītājus, kuru devums ir augstu vērtēts ([[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|šis saraksts]]). tas tādēļ, ka (citēju) "kad esi pastrādājis jau kādu laiku, izveidojis čupu rakstu - tieši tad sāk rasties ļoti daudz jautājumu". vairāk informācijas un iespēja pieteikties uz šo pasākumu: '''[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 18. aprīlis|šeit]]'''. ja rodas jautājumi: droši [[Vikipēdijas diskusija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 18. aprīlis|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 14. aprīlis, plkst. 22.18 (EEST) :Tas tā nopietni - jeb tu tagad āksties? [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2017. gada 15. aprīlis, plkst. 22.14 (EEST) ::pavisam nopietni. īpaši uzaicinātie dalībnieki bija visi no [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|šī te saraksta]]. par saraksta izveides metodiku neesmu iedziļinājies, bet tā noteikti ir aprakstīta. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. aprīlis, plkst. 08.40 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.55 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST) == Iekavas (11.01.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3161584 šis labojums] lapā [[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ boksa turnīru organizēs īpaši izveidota grupa, kuru vada Star<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>tautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe. Sacīkstēs drīkst piedalīties tikai |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 11. janvāris, plkst. 02.02 (EET) == olimpiāde == čau! liec saites uz visām personām. pāris jau ir atradušās, par ko ir raksti, bet paliek melnas. labāk sarkanas, bet noteikti lai nepaliek melnas. https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rite%C5%86brauk%C5%A1ana_2020._gada_vasaras_olimpiskaj%C4%81s_sp%C4%93l%C4%93s&diff=3448184&oldid=3448155 --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 20.11 (EEST) :te otrs gadījums, kad ir raksts, bet palikusi bija melna saite: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvija_2020._gada_vasaras_olimpiskaj%C4%81s_sp%C4%93l%C4%93s&diff=3447975&oldid=3447932 --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 20.12 (EEST) ::Kāds nopietni rakstīs rakstus par tekvondo bronzas medaļu ieguvējiem? Sarkanas saites man liekas izskatās tizlāk, bet nu kā veterinārs teiks, tā darīs. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 20.20 (EEST) :::iespējams, nezini, bet par brīvās cīņas medaļniecēm un pat sesto vietu ieguvējām mums ir visi raksti. tekvondo, nu redzēs... par riteņbraucējiem noteikti taps. bet vispār, protams, ka daudzas saites paliks sarkanas. taču tā ir tikai krāsa. krietni draņķīgāk, ja raksts ir, bet tas paliek nesasaistīts. vēl viens ieguvums - vairāk iespēju izķert atveides kļūdas, kas, protams, būs. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 20.25 (EEST) ::::katrā ziņā - žetons par to, ko dari! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 20.25 (EEST) :::::Nu labi, nav jau grūti tās kvadrātiekavas salikt [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 23.09 (EEST) == Iekavas (31.07.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3451450 šis labojums] lapā [[Paukošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Paukošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; &#91;&#91;Attēls:Russian Olympic Committee flag.svg&#124;22px&#93;&#93; KOK &lt;br/&gt; &lt;small&gt;&#91;Olga Ņikitina&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>&lt;br/&gt;&#91;&#91;Sofija Pozdņakova&#93;&#93;&lt;br/&gt;&#91;&#91;Sofja Veļikaja&#93;&#93;&lt;/small&gt; |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. jūlijs, plkst. 19.02 (EEST) == [[Alīne Fokene]] == Hello, is [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=C%C4%AB%C5%86as_sports_2020._gada_vasaras_olimpiskaj%C4%81s_sp%C4%93l%C4%93s&type=revision&diff=3452591&oldid=3452446 Aline Rotere Fokena] really the correct translation of [[:en:Aline Rotter-Focken|Aline Rotter-Focken]]? The translation of her former name (before marriage) seems to be [[Alīne Fokene]]. --[[Special:Contributions/2003:C3:4F3C:E614:B412:6301:F693:7DE4|2003:C3:4F3C:E614:B412:6301:F693:7DE4]] 2021. gada 2. augusts, plkst. 18.33 (EEST) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. jūnijs, plkst. 06.53 (EEST) == Izslēgšanas spēļu zars == Sveiks! Izslēgšanas spēļu zara veidne jau automātiski izceļ boldā uzvarētāju (pie kā ierakstīts lielāks rezultāts), tāpēc, manuprāt, nevajag likt dubultboldu. Izlaboju jau par notikušujām spēlēm. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 14.56 (EEST) gfodd5dbvnl57j3ipdhy4ql9a451zm5 10 286204 4488598 4488352 2026-07-01T02:10:13Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4488598 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> inkaha1co9kqahnnpfrv717885qktwt 2 293196 4488501 4334900 2026-06-30T14:09:43Z Ivario 51458 /* Ieceres */ 4488501 wikitext text/x-wiki {{stack|{{User lv}} |{{User en-4}} |{{User ru-3}} |{{User lt-2}} |{{User ltg-2}} |{{User de-1}} |{{User uk-1}} |{{User be-1}} |{{Userbox | border-c = {{{1|#900}}} | id = C_{<span style="font-size:70%">2</span>}H_{<span style="font-size:70%">5</span>}OH-0 | id-c = #6c6 | id-fc = black | id-s = 10 | info = Šis lietotājs '''ar prieku lieto [[alkoholiskie dzērieni|alkoholu]]'''. | info-c = white | info-fc = #900 }} }} [[:en:User:Ivario|<u>Mana lapa angļu valodas Vikipēdijā / English Wikipedia page</u>]] § ''Lielākais veikums līdz šim:'' [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] (prasīja kādas 2,5 dienas) ====== Ieceres ====== Plānā uzrakstīt par: *'''''Agrākie pieturvietu nosaukumi''''' *'''[[Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme]] (1918–1920)'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/15506|title=Svētku mirdzums ir pirkts skaudrās cīņās - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> (Medaļa "Par Tēvzemi 1918-1920" (Latvijas atbrīvošanas kara 2 gadu piemiņas zīme)) *'''[[Ražena darba goda zīme]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Mūsu - Latvijas - ordeņi faktos un skaitļos - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> *'''[[Eiropas Nopelnu ordenis]]''' *'''[[Latvijas kauss basketbolā]]''' *[[Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija]] *[[Rīgas kuģu būvētava]] *[[Metisi]] (metis, mestizo, mestico) *[[Militārās izlūkošanas un drošības dienests]] ? *'''[[Sieviešu futbola līga|<s>Sieviešu futbola līga</s>]]''' *'''[[Sieviešu futbola 1. līga]]''' (Altero.lv Sieviešu 1. līga) *'''Organizācijas''' **[[Nacionālā Sardze]] **[[Latvijas Republikas Prokuratūra|<s>LR prokuratūra</s>]] **<s>[[Erasmus+]]</s> **[[Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs]] **[[Jaunpagasts Plus]] **'''[[Latvijas Nacionālo partizānu apvienība]]''' **<s>[[Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai]] (KOLA)</s> **[[Atdzimšana un atjaunošanās|<s>Atdzimšana un atjaunošanās</s>]] **[[Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija]] **[[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|<s>Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde</s>]] **[[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] **[[Kurzemes Vārds]] **[[FK Iecava]] **[[Latgales Gaisma]] ir EN **[[Lursoft]] **[[Latvijas Nacionālais arhīvs]] (uzlabot!) **[[Latvijas Sarkanais krusts]] **[[Latvijas Basketbola savienība]] (uzlabot!) **[[Latvija 100]] (uzlabot!) **[[FK Nikars]] **[[Latvijas Autonomā Pareizticīgā Baznīca]] ([[:en:Latvian Orthodox Autonomous Church|Latvian Orthodox Autonomous Church]]) **[[Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca]] **[[Riga United FC]] '''(uzlabot!''') **[[Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīca]] **[[Dundurnieki]] (ir LT) **[[Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrība]] **[[Akadēmiskā organizācija Ramave]] **[[FK Daugava Rīga (1944)]] - '''uzlabot!!''' *[[Latviešu militārā palīgdienesta rotas]] (Virsaiša Viestura sardžu rota u.c.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/virsaisa-viestura-sardzu-rota-pirms-70-gadiem|title=Virsaiša Viestura sardžu rota pirms 70. gadiem {{!}} Latvijas Kara muzejs|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2023-03-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latviansmilhistory.blogspot.com/2010/11/viestura-rota-un-paligvienibas.html|title=Latvieši vēstures likteņdzirnās: Viestura rota un palīgvienības|last=Likteņdzirnās|first=Latvieši Vēstures|website=Latvieši vēstures likteņdzirnās|access-date=2023-03-09|date=sestdiena, 2010. gada 13. novembris}}</ref> *Oto Švarcs restorāns (''Отто Шварц (ресторан)'' RUS) *[[Jāņa Skredeļa stadions]] (bijušais Sporta komplekss "Arkādija", [[:en:Jānis Skredelis' stadium]]) *'''[[Motobols]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/en/2015/08/veto-magazine-no35-team-power/|title=«Veto Magazine» Nº35 — team power ← FOLD|website=FOLD|access-date=2024-05-31}}</ref> *[[Amatciems]] ([[:ru:Аматциемс|ru:Amatciems]]) *[[Brāļu kapi]] - ''PAPILDINĀT sarakstu'' *'''White-Red-White Flag''' *'''[[Stompaku kauja]]''' '''''(angliski!)''''' *[[Zlēku traģēdija|'''Zlēku traģēdija''']] [<nowiki/>[[Zlēkas]]] *'''"[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgā]]'''<nowiki/>'''[[Draudzības kurgāns|ns]]"''' *[[Žurku sala|'''Žurku sala''']] *[[Arkādija (sporta komplekss)|'''A''']]<nowiki/>[[Arkādija (sporta komplekss)|'''rkādija (sporta komplekss)''']] / [[Arkādijas stadions]] * [[Tautas augstskola Abrene|'''Latviešu tautas augstskola Abrene''']] *'''<s>[[Civiliedzīvotājs]]</s>''' *'''[[Mēs?]] - Podnieka filma (Soviets/Hello Do You Hear Us?)''' *'''[[Ferma (spēle)]] -''' no 2010 līdz 2013 dec *'''[[Slimokase]]''' *[[Saldus Saule]] - UZLABOT! *[[Aizsargu Nopelnu krusts]] - uzlabot! *[[:en:Arodnieks (1920)]] ''- laikraksts'' *[[Ciblas novada ciemu uzskaitījums]]/Latgales admin iedalījumu/pilsētas/ielas utt - '''VVC Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijas nosaukumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvc.gov.lv/lv/latgaliesu-rakstu-valodas-apakskomisija|title=Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija {{!}} Valsts valodas centrs|website=www.vvc.gov.lv|access-date=2024-06-27|language=lv}}</ref> *Uzņēmumi [[Nelss]], [[Staburadze (zīmols)|Staburadze]], [[Ādažu čipsi]] / [[Latfood]], [[Kalev (uzņēmums)|Kalev]], [[Rīgas piena kombināts]], *[[Augusts Vilis Abakuks]] ''DE pašpārvaldē'' *[[Gunārs Alksnis]] ''(Gunnar Alksnis)'' *[[Kalmans Arons]] (''Kalman Aron'') *[[Ēriks Auškaps]] (''Аушкап, Эрик Янович'') ''SU'' *[[Longins Avdjukevičs|Longins Avdjuk''e''vičs]] ''(Авдюкевич, Лонгин Иванович) SU'' *[[Pāvels Āboltiņš]] ''Аболтинь, Павел Теодорович'' *[[Leonards Bartkēvičs]] ''(Барткевич, Леонард Леопольдович) SU'' *[[Ernests Bonaparts]] ''dienējis Franču leģionā'' *'''[[Jūlijs Bračs]] ''Nacionālās Sardzes vadītājs''''' *[[Sols Bukingolts]] ''nekustamo īpašumu uzņēmējs, LV ebrejs no ASV (saistīts ar Peitavas 9/11)'' *[[Voldemārs Čoburs]] ''aktieris (Чобур, Вольдемар Янович) SU'' *[[Miķelis Danoss]] ''fiziķis un izgudrotājs (Michael Danos)'' *[[Rūdolfs Drillis]] ''lidotājs (Дриллис, Рудолф)'' *[[Augusts Eglītis]] (''Эглит, Август Петрович) SU'' *'''[[Vilis Eihe]] ''LCP biedrs''''' *[[Alberts Eihelis]] ''DE'' *'''[[Žanis Epners]] ''LCP biedrs''''' *[[Anatolijs Flaume]] (''Анатолий Яковлевич Флауме'', ru) latvietis, krievu emigrācijas aktīvists *[[Kopels Goreliks]] LV jaunākais kareivis, ebreju puika *[[Solomons Geršovs]] (''Гершов, Соломон Моисеевич'') *[[Rasa Kalniņa-Grīnberga]] ''tēlniece'' *[[Deivids Hamburgs]] (Dāvids Gamburgs, ''Дэвид Гамбург'') Rīgā dzimis producents *[[Ivars Hiršs]] ''US'' ''gleznotājs'' *[[Anatols Imermanis]] '''uzlabot!''' *'''[[Viesturs Pauls Karnups]] Saeimas deputāts''' *[[Konrāds Kalējs]] ''DE'' *[[Valdemārs Klētnieks]] LV skautu vadītājs *[[Pēteris Krastiņš]] ''gleznotājs'' *[[Karolīne Kronvalde]] ''feministe ([[:fr:Karolīne Kronvalde|fr]], '''UZLABOT''')'' *[[Vilmārs Kukainis]] ''ASV brigādes ģenerālis'' *[[Visvaldis Ķimenis]] ''ASV armijas pulkvežleitnants'' *[[Andžejs Ļebedevs]] ''spīdvejists'' *'''[[Roberts Legzdiņš]] ''LCP aktīvists, trimdas arhitekts''''' *[[Kiazo Leladze]] f''utsala tiesnesis (Леладзе, Киазо)'' *[[Zigurds Lieljuris]] ''ASV armijas seržants majors'' *[[Tovijs Lifšics]] ''(Лифшиц, Товий Борисович) diriģents'' *[[Aleksandrs Mačs]] ''DE'' *[[Boļeslavs Maikovskis]] ''DE, RU'' *[[Aivars Mežors]] (ir ru) *<s>[[Georgs Ozoliņš]] ''cīkstonis, grieķu-romiešu cīņa, 1938 EČ''</s> *<s>[[Eižens Počs]] (''Поч, Эйжен Антонович) SU''</s> *[[Mihails Poļakovs]] (''Michael Polakovs''), ''US klauns'' *<s>[[Haralds Puntulis]] ''DE''</s> *[[Hiršs Rapoports]] [LKP CK loceklis 1940] ''SU'' *[[Naums Rapoports]] ''SU'' *[[Sāra Rapoporta]] ''SU'' *[[Kārlis Reisons]] arhitekts, LT *[[Normunds Rudevičs]] ''Latvijas romu/čigānu kop. vadītājs, deputāts''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6442769/ai-ciganiskais-zelts-ciemos-pie-romu-barona-normunda-rudevica|title=„Ai, čigāniskais zelts!” Ciemos pie romu barona Normunda Rudeviča|website=TVNET|access-date=2020-01-17|date=2018-11-01|language=lv}}</ref> *[[Alberts Sieks]] (''Сиекс, Альберт Яковлевич) SU'' *'''<s>[[Pēteris Supe]] LNPA pretošanās kustības vadītājs</s>''' *[[Alfrēds Strausmanis]] '''jurists, Austrumietis UZLABOT''' *[[Judīte Šklara]], Džūdita Šklara (''Judith N. Shklar'') *<s>[[Bruno Šteinbriks]] ''(Штейнбрик, Бруно Яковлевич) SU''</s> *[[Fridrihs Švungs]] ''DE'' *[[Semjons Šustins]] ''(Шустин, Семён Матвеевич)'' <u>- angliski</u> *[[Raimonds Tomsons]] ''vīnzinis, 3. labākais pasaulē'' *[[Alvīne Veinbaha]] ''tēlniece'' *[[Grigorijs Zilbers]] (Hiršs Zilbers), LV ebreju komponists '', [[:ru:Зилбер,_Григорий_Самуилович|RU]]'' *{{Starpviki saite|lv=Artemijs Žižins|val=en|val_title=Artemijs Žižins}} ''Latvijas snūkerists'' *''citi no'' [[Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira)]], [[:ru:Категория:Народные_комиссары_и_министры_Латвийской_ССР|Категория:Народные комиссары и министры Латвийской ССР]] un [https://en.wikipedia.org/wiki/Category:Latvian_World_War_II_refugees] i5u1om1dr0tvi8t0lyfijuk93nmpxcn 0 299583 4488756 3860314 2026-07-01T10:57:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488756 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Āriņu kalns | Photo = Bolēnu kalns.JPG | Paraksts = | Photo size = 250px | karte = Latvija | latd=56 |latm=52 |lats=25.616 |latNS=N | longd=26 |longm=0 |longs=30.022 |longEW=E | Augstums = 287,0 | Relatīvais_augstums = 39 | Atrašanās vieta = {{LVA}} [[Madonas novads]]<br/>[[Bērzaunes pagasts]] | Augstiene = [[Vidzemes augstiene]],<br/>[[Vestienas pauguraine]] }} '''Āriņu kalns''' ir 287,0&nbsp;m augsts paugurs [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienes]] [[Vestienas pauguraine|Vestienas paugurainē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/vide/dabas-resursi-geografiskas-zinas/cits/8249-latvijas-augstakas-pauguru|title=Latvijas augstākās pauguru virsotnes {{!}} Oficiālās statistikas portāls|website=stat.gov.lv|access-date=2023-06-02}}</ref> Izvietojies [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagasta]] ziemeļdaļā [[Vestienas aizsargājamais ainavu apvidus|Vestienas]] aizsargājamajā ainavu apvidū {{nobr|2,5 km}} no [[Gaiziņkalns|Gaiziņkalna]]. Pirmmasīva lielpaugurs, lokveidīgi izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā 1,5 km garumā. Stāvas, saposmotas nogāzes, plakana, lēzeni viļņota virsa ar vairākām virsotnēm, viena no tām – Bolēnu kalns (~283 m v.j.l.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lvmgeoserver.lvm.lv/geoserver/ows?version=1.3.0|title=LVM GEO WMS slānis public:Contours|access-date={{dat|2023|06|02||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230602091621/https://lvmgeoserver.lvm.lv/geoserver/ows?version=1.3.0}}</ref> Paugurmasīva virsējo daļu veido bezakmens māls un aleirīti, nogāzēs sarkanbrūna pamatmorēnas mālsmilts un smilšmāls. Austrumu nogāzē sengravā atrodas [[Bolēnu avots]].<ref>{{Latvijas daba|1|158}}</ref> Gar paugura dienvidu un dienvidaustrumu pakāji iet autoceļš [[V881]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas pauguri]] [[Kategorija:Bērzaunes pagasts]] [[Kategorija:Vidzemes augstiene]] 8b7n2pd1vv7mlfa0zai1hu1qlt56498 0 303217 4488618 3696621 2026-07-01T05:03:00Z Biafra 13794 Ūte Boka 4488618 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada oktobris}} '''Boka''' var būt: * [[Arturs Boka]]; * [[Ūte Boka]]; * [[Viesturs Boka]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] l60aptd9or5essqqu93cb4yi0lwp6ia 0 308252 4488520 4428290 2026-06-30T15:52:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488520 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trubilova | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Pasienes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5360 |title=Informācija par objektu: Trubilova |accessdate={{dat|2016|02|28||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 4 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 17 | lats = 34 | latNS = N | longd = 28 | longm = 13 | longs = 24 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5732 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Trubilova''' ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumos 4,8 km no pagasta centra [[Pasiene]]s, 16,8 km no [[Zilupe]]s un 316,1 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies uz austrumiem no [[Pasiene]]s, nomaļus no valsts vietējas nozīmes autoceļiem. Tajā atrodas 4 adreses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/trubilova-pasienes-pagasts-ludzas-novads/majas|title=Trubilova, Pasienes pagasts, Ludzas novads|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2023-04-28|date=2023-04-28|language=lv|archive-date=2023-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230428003903/https://www.lursoft.lv/adrese/trubilova-pasienes-pagasts-ludzas-novads/majas}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasienes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas skrajciemi]] 5zpsir23hcn5z53hvtqgg923mhs9810 0 309160 4488582 4423028 2026-06-30T21:48:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488582 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valērijs Mežlauks | attēls = Mezhlauk Valery Ivanovich (1893-1938).jpg | att_izm = 200px | amats = [[PSRS Tautas komisāru padome]]s priekšsēdētāja vietnieks | term_sākums = {{dat|1937|10|17}} | term_beigas = {{dat|1937|12|01}} | premjers = [[Vjačeslavs Molotovs]] | amats2 = [[PSRS Valsts plāns|PSRS Tautas komisāru padomes Valsts plāna komisijas]] priekšsēdētājs | term_sākums2 = {{dat|1934|04|25}} | term_beigas2 = {{dat|1937|02|25}} | premjers2 = [[Vjačeslavs Molotovs]] | priekštecis2 = [[Valeriāns Kuibiševs]] | pēctecis2 = [[Genādijs Smirnovs (1903—1938)|Genādijs Smirnovs]] | amats3 = [[PSRS Smagās rūpniecības Tautas komisariāts|PSRS smagās rūpniecības Tautas komisārs]] | term_sākums3 = {{dat|1937|02|25}} | term_beigas3 = {{dat|1937|08|22}} | premjers3 = [[Vjačeslavs Molotovs]] | priekštecis3 = [[Grigorijs Ordžonikidze]] | pēctecis3 = [[Lazars Kaganovičs]] | amats4 = [[PSRS Mašīnbūves Tautas komisariāts|PSRS mašīnbūves Tautas komisārs]] | term_sākums4 = {{dat|1937|08|23}} | term_beigas4 = {{dat|1937|10|17}} | premjers4 = [[Vjačeslavs Molotovs]] | priekštecis4 = ''amatvieta izveidota'' | pēctecis4 = [[Aleksandrs Bruskins]] | amats5 = [[PSRS Valsts plāns|PSRS Tautas komisāru padomes Valsts plāna komisijas]] priekšsēdētājs | term_sākums5 = {{dat|1937|10|17}} | term_beigas5 = {{dat|1937|12|01}} | premjers5 = [[Vjačeslavs Molotovs]] | priekštecis5 = [[Genādijs Smirnovs (1903—1938)|Genādijs Smirnovs]] | pēctecis5 = [[Nikolajs Voznesenskis]] | alma_mater = [[Harkivas Universitāte]] | dzim_dati = {{dat|1893|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Harkivas guberņa|Harkiva|td=Ukraina}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1938|7|29|1893|2|19}} | mir_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesb = Čarna (Sofija) Maers-Mihailova (1902–1941) }} '''Valērijs Mežlauks''' ({{val|ru|Валерий Иванович Межлаук}}, {{val|uk|Валерій Іванович Межлаук}}; 1893—1938) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|PSRS]] sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks. Kā PSRS Valsts Plāna komitejas priekšsēdētājs (1934—1937) vadīja Padomju Savienības [[industrializācija]]s programmu, bija 1., 2. un 3. piecgades plānu līdzautors, laikraksta "''За индустриализацию"'' atbildīgais redaktors.<ref name="SET167"> {{grāmatas atsauce |first=R.W.|last=Davies |title=The Industrialization of Soviet Russia, Volume 3: The Soviet Economy in Turmoil, 1929-1930 |location=Cambridge, MA|publisher=Harvard University Press|year=1989|pages=167 (fn. 31), 555}} </ref> Īpaši veicināja [[Smagā rūpniecība|smagās rūpniecības]] (arī tanku un lidmašīnu ražošanas) attīstību. Aizrāvās ar PSRS un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|VK(b)P]] vadošo darbinieku karikatūru zīmēšanu. Nogalināts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gadā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1893. gada 7. februārī [[Harkiva|Harkivā]] latviešu skolotāja Jāņa Mežlauka un viņa sievas Rozas, dzimušas Šilleres, ģimenē. Viņa tēvs bija [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] ({{val|ru|статский советник Иван Мартинович Мешлаук}}), piederējis muižnieku kārtai, bija beidzis [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitāti]], Harkivā viņam piederēja divi īres nami, bija latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā,<ref>"Sakarā ar Padomju savienības valsts saimnieciskā plāna (''Госплан'') priekšsēdētāja Valerija Mežlauka krišanu nežēlastībā Parīzes laikraksti sniedz tuvākas ziņas par Mežlauku ģimeni vispār. Mežlauki esot pārkrievojusies latviešu ģimene. Mežlauks seniors — pazīstamo padomju Krievijas darbinieku Valerija, Jāņa un Mārtiņa Mežlauka tēvs — priekš kara bijis latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā, bet māte žīdiete (vāciete?). Vecais Mežlauks Harkivā bijis plaši pazīstams ar savām dārgajām privātstundām latīņu valodā. Viņa skolnieki bijuši spiesti ņemt tās vai nu pie viņa paša, vai pie viņa dēliem, maksājot 5 rbļ. par stundu. Tādā ceļā Mežlauki ieguvuši ievērojamus līdzekļus un iegādājušies sev Harkivā lepnu namu. Visi vecā Mežlauka dēli baudījuši augstāko izglītību un ātri taisījuši spīdošu karjeru jau padomju varas pašos pirmajos gados." No: Kas ir Mežlauku ģimene. "Jaunākās Ziņas", 1937. gada 20. decembrī</ref> 1915. gadā viņš bija Novohopjorskas (''Новохопёрск'') vīriešu ģimnāzijas direktors un latīņu valodas skolotājs.<ref>Памятная книжка Воронежской губернии на 1915 г. С. 160.</ref> V. Mežlauks studēja [[Harkivas Universitāte]]s Vēstures un filoloģijas fakultātē, ko 1914. gadā beidza ar maģistra grādu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kā brīvprātīgais 1916. gada oktobrī iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. 1917. gadā kā [[Eksternāts|eksterns]] beidza Harkivas Universitātes Juridisko fakultāti. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā pieslējās KSDSP lielinieku frakcijai, bija Harkivas Padomes aģitācijas komisijas priekšsēdētājs. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s kļuva par Harkivas [[Kara revolucionārās komitejas]] štāba locekli.[[Attēls:Карикатура на Сталина.jpg|left|thumb|320x320px|Iespējams, Mežlauka zīmēta karikatūra, kurā attēlots Staļins un [[Jemeļjans Jaroslavskis|Jaroslavskis]] (1927?)]]Kopā ar saviem četriem brāļiem ([[Jānis Mežlauks|Jāni]], [[Mārtiņš Mežlauks|Mārtiņu]], [[Valentīns Mežlauks|Valentīnu]], [[Kornēlijs Mežlauks|Kornēliju]]) piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]]. No 1918. gada februāra līdz aprīlim bija [[Doneckas—Krivojrogas Padomju republika]]s finanšu Tautas komisārs un Doneckas apgabala komunistiskās (boļševiku) partijas organizācijas loceklis. 1919. gada janvārī — jūnijā [[Ukrainas PSR]] kara Tautas komisārs, Dienvidu frontes [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padome]] loceklis.[[Attēls:Mežlauks, Fords, Brons 1929.jpg|thumb|325x325px|No kreisās: Valērijs Mežlauks, [[Henrijs Fords]] un Sauls Brons (''Amtorg'' prezidents) pēc līguma parakstīšanas par Gorkijas Automobiļu rūpnīcas celtniecību PSRS ([[Dīrborna]], 1929).|left]]1921.—1922. gadā bija [[Krievijas PFSR|KPFSR]] satiksmes Tautas komisāra [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vietnieks, Ceļu komisariāta kolēģijas loceklis (1922—1924). 1924. gada novembrī viņu iecēla par PSRS [[Tautsaimniecības augstākā padome|Tautsaimniecības augstākās padomes]] (''Высший совет народного хозяйства'', ''ВСНХ СССР'') prezidija locekli, 1928. gadā — par prezidija priekšsēdētāja vietnieku. Vienlaikus viņš bija šīs padomes Metālrūpniecības pārvaldes (''Главметалл'') priekšsēdētājs (1926—1928). Šajā laikā padomju—amerikāņu tirdzniecības korporācijas (''[[Amtorg Trading Corporation]]'''', Амторг'') prezidents Sauls Brons (1887—1938) panāca 30 miljonu dolāru vērta līguma parakstīšanu ar ''Ford Motor Company'' par pirmās PSRS automobiļu rūpnīcas būvi [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]] (vēlākais [[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|''ГАЗ'']]). Līgumu no PSRS puses [[Dīrborna|Dīrbornā]] 1929. gada maijā parakstīja V. Mežlauks.<ref> {{publikācijas atsauce |last=Melnikova-Raich|first=Sonia |title=The Soviet Problem with Two 'Unknowns': How an American Architect and a Soviet Negotiator Jump-Started the Industrialization of Russia, Part II: Saul Bron |journal=IA, The Journal of the Society for Industrial Archeology |year=2011|volume=37|issue=1/2|page=10|issn=0160-1040|jstor=23757906}}</ref> 1931. gadā viņu iecēla par PSRS Valsts Plāna komisijas priekšsēdētāja vietnieku, 1934. gadā par PSRS Valsts plāna komisijas priekšsēdētāju un [[PSKP Centrālā komiteja|VK(b)P Centrālkomitejas]] locekli. 1937. gada 25. februārī viņu iecēla par PSRS smagās rūpniecības Tautas komisāru, 1937. gada augustā par PSRS mašīnbūves Tautas komisāru. Vienlaikus no oktobra viņš bija PSRS Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja [[Vjačeslavs Molotovs|Vjačeslava Molotova]] vietnieks. ''[[NKVD]]'' [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] laikā 1937. gada 2. decembrī ''NKVD'' V. Mežlauku apcietināja, 3. decembrī apcietināja arī viņa vecāko brāli Jāni (1891—1938), bet pēc divām nedēļām arī trešo brāli Valentīnu, kurš cietumā izdarīja pašnāvību. Uzskata, ka [[Josifs Staļins|Staļins]] 1938. gada pavasarī bija plānojis organizēt trešo publisko tiesas procesu VK(b)P "labējo grupai", kas uzturējusi sakarus ar Rietumvalstu valdībām un vadījusi kontrrevolucionāro pagrīdi. Cietumā V. Mežlauks uzrakstīja darbu par PSRS plānošanas pilnveidošanu, kas pievienots izmeklēšanas materiāliem.<ref>[http://www.alexanderyakovlev.org/almanah/inside/almanah-doc/56400 ГАЛЕРЕЯ БОЛЬШЕВИСТСКИХ ВОЖДЕЙ. Документ № 2 Карикатуры Межлаука] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210412000019/http://www.alexanderyakovlev.org/almanah/inside/almanah-doc/56400 |date={{dat|2021|04|12||bez}} }} [[Aleksandrs Jakovļevs (politiķis)|Aleksandra Jakovļeva]] arhīvs (krieviski)</ref> Pēc ilgām pratināšanām 1938. gada 28. jūlijā V. Mežlaukam piesprieda nāvessodu par "latviešu kontrrevolucionārās pagrīdes" vadīšanu, dzimtenes nodevību, padomju rūpniecības graušanu.<ref>Krievijas PFSR kriminālkodeksa 54-1 "а", 54-8-11 panti: ''измена родине, подрыв советской промышленности, руководство латышской конрреволюционной террористической организацией''. Avots: ''База данных о жертвах репрессий Харьковской обл. (Украина), memo.ru''</ref> Naktī nošauts un aprakts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]].<ref>[https://nekropole.info/lv/Martins-Mezlauks nekropole.info]</ref> Viņa sieva Čarna Mežlauka (''Чарна Марковна Межлаук'', 1902—1941), kas strādāja par sekretāri PSRS Vieglās rūpniecības Tautas komisariātā, nogalināta un aprakta Komunarkas poligonā 1941. gada 8. jūlijā.<ref>[http://www.sakharov-center.ru/asfcd/martirolog/?t=page&id=10789 sakharov-center.ru]</ref> == Apbalvojumi == * [[Ļeņina ordenis]] * [[Sarkanā Karoga ordenis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://socialism-vk.livejournal.com/1595869.html Some of Mezhlauk's famous cartoons]{{Novecojusi saite}} vai [https://vk.com/wall-89198262?offset=960&own=1&w=wall-89198262_106] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mežlauks, Valērijs}} [[Kategorija:Padomju politiķi]] [[Kategorija:PSKP CK locekļi]] [[Kategorija:Komunisti]] [[Kategorija:Nogalinātie politiķi]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Harkivā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] jt2ju71l9hditi59a3gb9d7631mfgcb 0 326125 4488500 4482956 2026-06-30T13:59:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488500 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|uzņēmumu|Tilde|Tilde}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA Tilde | native_name = | logo = Tilde logo.png | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1991. gads | founder = Andrejs Vasiļjevs un Uldis Dzenis | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[Programmatūra]] | products = valodu tehnoloģijas | services = | revenue = 6 miljoni [[Euro|eiro]] (2018) <ref name=delfi/> | operating_income = | net_income = 740 tūkstoši [[Euro|eiro]] (2018) <ref name=delfi/> | aum = | assets = | equity = 30 tūkstoši [[Euro|eiro]]<ref name=delfi/> | owner = Andrejs Vasiļjevs (50%) un Uldis Dzenis (50%) | num_employees = 112 | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|tilde.ai/lv/}} | footnotes = | intl = }} '''[[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|SIA]] "Tilde"''' ir [[Latvija]]s valodu tehnoloģiju uzņēmums. "Tilde" ir viens no vadošajiem Eiropas valodas tehnoloģiju un lokalizācijas uzņēmumiem.<ref name="europa.eu 2020.02.06" /> Uzņēmums dibināts 1991. gadā. Tā galvenais birojs atrodas Rīgā, ir arī biroji Tallinā un Viļņā.<ref name=Kontakti /> Tilde izstrādā [[mašīntulkošana]]s sistēmas, tiešsaistes [[terminoloģija]]s pakalpojumus, mobilās tulkošanas lietotnes un korektūras rīkus.<ref name=delfi1 /> Tilde ir [[Tildes Birojs|Tildes Biroja]] programmatūras, lielā valodas modeļa ''TildeOpen LLM'', kā arī vietņu [[letonika.lv]] un ''eurotermbank.com'' izstrādātājs. == Vēsture == SIA "Tilde" tika dibināta 1991. gada 17. septembrī.<ref name=firmas.lv /> 2000. gada 6. janvārī tika dibināts meitas uzņēmums Lietuvā ''UAB Tilde informacinės technologijos''. 21. februārī dibināts meitas uzņēmums Igaunijā ''Tilde Eesti OÜ''. 2020. gada 7. augustā grāmatvedības un uzņēmumu pārvaldības sistēmas "[[Tildes Jumis]]" bizness tika atdalīts uzņēmumā SIA "Jumis Pro".<ref name="Lursoft Jumis Pro" /> Tā īpašnieki bija "Tilde" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs un "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis. 2020. gada 23. oktobrī tika noslēgts līgums par SIA "Jumis Pro" pārdošanu uzņēmumam SIA "[[Visma Enterprise|Visma Latvia Holding]]".<ref name="DB 2020.10.26" /> "Tilde" turpmāk pilnībā fokusējās uz valodu tehnoloģijām. == Virtuālie asistenti un čatboti == {{Enciklopēdisks stils|apakšsadaļās}} Tildes virtuālie asistenti piedāvā jaunus mijiedarbības veidus klientu apkalpošanas, izglītības un sociālo mediju jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tilde.lv/produkti-un-risinajumi/virtualie-asistenti|title=Virtuālie asistenti {{!}} tilde.lv|website=tilde.lv|access-date=2018-02-08}}</ref> Lai radītu virtuālos asistentus, Tildes pētnieki ir izstrādājuši īpašas teksta analīzes un sintēzes tehnoloģijas. Tāpat Tilde "māca" tiem sarunāties balsī, attīstot runas atpazīšanas un sintēzes rīkus. Asistentu izstrādē ir izmantotas arī jaunākās '''neironu tīklu tehnoloģijas''', kas ar laiku ļaus botiem pašiem kļūt vēl gudrākiem, sarunas gaitā pilnveidojot saziņas prasmes. == Tildes Birojs == Mūsdienīgi valodas rīki Tildes Birojā atvieglo dažādu nozaru speciālistu darbu. Tildes Birojā var lietot latviešu, angļu, vācu, krievu, franču, lietuviešu un igauņu valodas vārdnīcas atsevišķu vārdu un terminu tulkošanai. Ar automātiskā tulkotāja rīku var iztulkot ne vien teikumu, bet arī uzreiz visu dokumentu, saglabājot tā formatējumu. == Runas atpazīšana un balss sintēze == Tildes balss tehnoloģijas ir īpaši pielāgotas latviešu valodai. Runas atpazinējs nodrošina runas pārvēršanu tekstā no iepriekš ierakstīta audiofaila vai nodiktēta teksta. Savukārt balss sintēze sniedz iespēju rakstītu tekstu izrunāt balsī. Brīvpieejas prototips ir pielāgots vispārējai runai ― ikdienā biežāk lietotajam vārdu krājumam. Taču Tildes izstrādātās balss tehnoloģijas ir pielāgojamas dažādiem scenārijiem un vidēm. Audiofailu atpazīšana un diktēšana ir pieejama arī jaunajā Tildes Birojā. == Tildes Jumis == Tildes Jumis ir populārākā grāmatvedības un uzņēmumu vadības sistēma Latvijā (pamatojoties uz paša uzņēmuma organizētajām aptaujām 2019).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mansjumis.lv/jumis|title=Populārā grāmatvedības un uzņēmuma vadības programma {{!}} Tildes Jumis|website=Mans Jumis|access-date=2020-10-26|language=lv|archive-date=2020-10-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20201029125832/https://mansjumis.lv/jumis}}</ref> Ir pieejami gan risinājumi, kas strādā lokālajā serverī — Tildes Jumis Starts un Tildes Jumis Standarts, gan arī mākoņrisinājums Tildes Jumis Pro. 2018. gada sākumā tirgū ir ieviests jauns produkts personāla vadībai un algu aprēķinam — Tildes Jumis Personāls. Sākot ar 2020. gada oktobri, par risinājuma Tildes Jumis ražotāju kļuva SIA Jumis Pro (līdz šim — SIA Tilde uzņēmumu vadības sistēmu nodaļa), kas pieder Norvēģijas uzņēmumu grupai Visma. == LU fonda mecenāts == Tilde ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2008. gada, piešķirot datorikas stipendiju centīgiem un talantīgiem Datorikas fakultātes studentiem. 2015. gadā LU fondam dāvināja grāmatvedības sistēmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/sia-tilde/|title=SIA "Tilde"|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-17|archive-date=2020-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20201021075815/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/sia-tilde/}}</ref> == Tildes Balss == Tildes Balss Beta ir pirmā lietotne, kas īpaši pielāgota latviešu valodai. Tajā virtuālā asistente Laura palīdz telefonam saprast latviešu valodu. Lietotne daudz labāk atpazīst ierīcei dotās komandas un diktētos tekstus, kā arī izrunā tekstus latviešu valodā. Ar lietotni iespējams: * meklēt kontaktus; * ierunāt adreses Waze, Google Maps un citās lietotnēs; * diktēt īsziņas, piezīmes un e-pastus; * klausīties garākus tekstus, piemēram, grāmatas. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name=delfi>{{tīmekļa atsauce |author1=DELFI Bizness |title='Tilde' pērn divkāršojusi peļņu |url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/tilde-pern-divkarsojusi-pelnu.d?id=51040161 |website=delfi.lv |date={{dat|2019|4|30||bez}}}}</ref> <ref name="europa.eu 2020.02.06">[https://ec.europa.eu/cefdigital/wiki/display/CEFDIGITAL/2020/02/03/Finland+sets+record+with+the+EU+Presidency+Translator Finland sets record with the EU Presidency Translator] ec.europa.eu, Feb 06, 2020</ref> <ref name=Kontakti>{{tīmekļa atsauce|title=Kontakti|url=https://www.tilde.lv/par-tildi/kontakti|website=www.tilde.lv|accessdate={{dat|2016|7|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160407170937/http://www.tilde.lv/par-tildi/kontakti|archivedate={{dat|2016|3|7||bez}}}}</ref> <ref name=delfi1>{{tīmekļa atsauce|title='Tilde' izlaiž jaunu automatizētās tulkošanas mākoņpakalpojumu kopu|url=http://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/tilde-izlaiz-jaunu-automatizetas-tulkosanas-makonpakalpojumu-kopu.d?id=45155876|website=delfi.lv|accessdate={{dat|2016|7|28||bez}}|date={{dat|2014|10|29||bez}}}}</ref> <ref name=firmas.lv>{{tīmekļa atsauce|title=TILDE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|url=https://www.firmas.lv/profile/tilde-sia/000302723|website=firmas.lv|accessdate={{dat|2016|7|28||bez}}}}</ref> <ref name="Lursoft Jumis Pro">[https://company.lursoft.lv/lv/jumis-pro/42103112933 Jumis Pro, SIA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201029073210/https://company.lursoft.lv/lv/jumis-pro/42103112933 |date={{dat|2020|10|29||bez}} }} c</ref> <ref name="DB 2020.10.26">[https://www.db.lv/zinas/visma-iegadajas-tildes-jumis-499388 Visma iegādājas Tildes Jumis] Anda Asere, Dienas Bizness, 26.10.2020</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.tilde.lv/tildes-birojs-2016 Tildes Birojs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180309113051/http://www.tilde.lv/tildes-birojs-2016 |date={{dat|2018|03|09||bez}} }} * [https://translate.tilde.com/lv Tildes Tulkotājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180412045922/https://translate.tilde.com/lv |date={{dat|2018|04|12||bez}} }} [[Kategorija:Mašīntulkošana]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 7t9luqoj78h9risan0a7dicmcyibmcw 0 327714 4488509 4461889 2026-06-30T15:16:58Z ~2026-37377-00 147449 4488509 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Humanitāro zinātņu fakultāte | native_name = LU HZF | image_name =LU horiz logo.png | image_size = | caption = | established = 1919 | closed = | type = [[Fakultāte]] | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | dean = [[Dace Balode]] | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = | coor = | campus = | former_names = | affiliations = [[Latvijas Universitāte]] | website = https://hzf.lu.lv/ | logo = | footnotes = }} '''Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte''' ir viena no [[Latvijas Universitāte]]s (LU) fakultātēm. Tās absolventi iegūst bakalaura, maģistra vai doktora grādu [[Humanitārās zinātnes|humanitārajās zinātnēs]]. Fakultāte piedāvā valodu un kultūras, filozofijas, vēstures un arheoloģijas, teoloģijas un reliģijpētniecības studijas. Studiju darbs līdz [[Latvijas Universitātes Rakstu māja|Rakstu mājas atklāšanai]] norisinās divās ēkās — Visvalža ielā 4a (valodu, kultūru studiju, vēstures un filozofijas programmās) un Raiņa bulvārī 19 (teoloģijas un reliģijpētniecības programmās). == Studiju programmas == === Bakalaura grāda iegūšanai === * Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas; * Austrumu–Rietumu starpkultūru studijas; * Āzijas studijas; * Filoloģija (franču, klasiskā, krievu, vācu filoloģija, somugru studijas); * Filozofija; * Latvistika; * Teoloģija un reliģijpētniecība; * Vēsture un arheoloģija. === Maģistra grāda iegūšanai === * Anglistika (Angļu valoda, literatūra un valodas apguve, Tulkošana); * Āzijas studijas; * Filozofija; * Latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas; * Teoloģija un reliģijpētniecība; * Valodniecība, literatūrzinātne un reģionu kultūrstudijas (Ģermānistika, Klasiskās studijas, Romānistika, Rusistika un slāvistika, Baltijas jūras reģiona studijas); * Vēsture un arheoloģija. === Doktora grāda iegūšanai === * Filozofija; * Teoloģija un reliģijpētniecība; * Valodu un kultūru studijas; * Vēsture un arheoloģija. == Vēsture == [[Attēls:LU_Filologijas_fakultate.jpg|thumb|350px|[[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: [[Aleksandrs Dauge]], [[Kārlis Balodis]], [[Jēkabs Velme]], [[Jēkabs Lautenbahs]], [[Ernests Felsbergs]], [[Pēteris Šmits]], [[Ludis Bērziņš]]; vidū: [[Kārlis Straubergs]], [[Augusts Tentelis]]; 2. rindā no kreisās: [[Arnolds Spekke]], [[Juris Plāķis]], [[Ernests Blese]], [[Pauls Jurevičs]], [[Maksis Nusbergers]], [[Pauls Dāle]], [[Rūdolfs Jirgens]], [[Pēteris Zālīte]], [[Francis Balodis]], [[Jānis Kauliņš]].]] Humanitāro zinātņu fakultātes aizsākumi atrodami 1919. gadā, kad pie [[Latvijas Universitāte|Latvijas Augstskolas]] izveidoja Filoloģijas un filozofijas fakultāti. Pēc Otrā pasaules kara to sadalīja LVU Filoloģijas fakultātē un LVU Vēstures fakultātē, kuras 1954. gadā apvienoja [[Latvijas Universitāte|LVU]] Vēstures un filoloģijas fakultātē. To 1970. gadā atkal sadalīja LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un LVU Filoloģijas fakultātē. 2010. gadā apvienojās LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte un LU Moderno valodu fakultāte, izveidojot LU Humanitāro zinātņu fakultāti. 2024. gadā Humanitāro zinātņu fakultātei tika pievienota [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte|Teoloģijas fakultāte]] un [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultāte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par-mums/struktura/fakultates/humanitaro-zinatnu-fakultate/ |title=Humanitāro zinātņu fakultāte |accessdate=2024-08-10 |work= |publisher=lu.lv |date= }}{{Novecojusi saite}}</ref> === Dekāni === * [[Kārlis Kundziņš]] (1883—1967), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1919—1920) * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1920—1923) * [[Pēteris Šmits|Pēteris Šmits-Smiters]] (1869—1938), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1923—1925) * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1927—1928; 1931—1933; 1935—1936) * [[Juris Plāķis]] (1869—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1927—1929) * [[Francis Balodis]] (1882—1947), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1929—1931) * [[Kārlis Straubergs]] (1890—1962), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1937—1939) * Elga Stanke, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne (1955—1961) * Jekaterina Ripa, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne (1961—1963) * Alberts Varslavāns, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns (1963—1968) * Ojārs Niedre, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns (1969—1970) * [[Janīna Kursīte-Pakule|Janīna Kursīte]], LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne (1992—2006) * [[Ausma Cimdiņa]], LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne (2006—2009) * [[Ilze Rūmniece]], LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne (2009—2019) * [[Indra Karapetjana]] (2019—2024) * [[Dace Balode]] (2024—) == Nodaļas un vadošie docētāji (2015) == Studiju programmu realizāciju nodrošina astoņas nodaļas:<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/dokumenti/parskati-un-zinojumi/virzieni/2015/VALODU_STUDIJAS_2015.pdf Pašnovērtējuma ziņojums (2015)]</ref> * Latvistikas un baltistikas nodaļa, profesore [[Ina Druviete]], profesore [[Ausma Cimdiņa]], profesore [[Māra Grudule]], profesore [[Andra Kalnača]], profesore [[Ieva Kalniņa]], profesore [[Janīna Kursīte-Pakule]], profesors [[Ojārs Lāms]], profesore [[Lidija Leikuma]], profesors [[Valdis Muktupāvels]], profesore [[Silvija Radzobe]], profesors [[Pēteris Vanags]], asociētā profesore Laimute Balode, asociētā profesore Ilze Lokmane, docents Edmunds Trumpa (''Edmundas Trumpa''), docente Līga Ulberte, docente Inta Urbanoviča; * Anglistikas nodaļa, profesore [[Sigma Ankrava]], profesore [[Indra Karapetjana]], profesore [[Irina Novikova]], profesore [[Gunta Roziņa]], asociētā profesore Jeļena Dorošenko, asociētā profesore Monta Farneste, asociētā profesore Vita Kalnbērziņa, asociētā profesore Dace Liepiņa, asociētā profesore [[Solveiga Ozoliņa]], docente Laura Karpinska, docente Antra Leine, docents [[Aleksejs Taube]], docente Zigrīda Vinčela; * Āzijas studiju nodaļa, profesors [[Frank Jochen Kraushaar|Franks Johens Kraushārs]] (''Frank Jochen Kraushaar''), asociētais profesors [[Jānis Priede (filologs)|Jānis Priede]], asociētais profesors Jānis Ešots, asociētā profesore Agnese Haijima, docente Agita Baltgalve, docents Salahs Mohameds Šerifs; * Ģermānistikas nodaļa, profesore [[Ineta Balode]], docente Nataļja Poļakova, docenta p.i. [[Manfrēds fon Betihers]] (''Manfred von Boetticher''); * Romānistikas nodaļa, asociētā profesore [[Olga Ozoliņa]], asociētā profesore Alla Placinska, docente Dina Šavlovska; * Klasiskās filoloģijas un antropoloģijas studiju nodaļa, profesore [[Vita Paparinska]], profesore [[Ilze Rūmniece]], docente [[Agnese Cimdiņa]], docente Brigita Cīrule, docente Aivita Putniņa, docente [[Ieva Raubiško]]; * Rusistikas un slāvistikas nodaļa, profesors [[Igors Koškins]], asociētā profesore [[Nataļja Kononova]], asociētā profesore Nataļja Šroma, docente Rozanna Kurpniece, docente Iveta Narodovska, docents Jurijs Sidjakovs; * Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa, profesore [[Maija Brēde]], profesore [[Gunta Ločmele]], profesors [[Andrejs Veisbergs]], asociētais profesors Ivars Orehovs, asociētais profesors Arvils Šalme. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hzf.lu.lv/ Fakultātes mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20160802121503/http://www.lu.lv/fakultates/hzf/ Fakultātes sadaļa LU mājas lapā] {{Latvijas Universitātes fakultātes}} [[Kategorija:Latvijas Universitātes fakultātes]] amxktbqjj28juf75e2osz7bk99cw8c6 0 351624 4488577 4329018 2026-06-30T20:47:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488577 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Valentīns Jeremejevs | vārds_orig = | attēls = Valentīns Jeremejevs.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = Valentīns Jeremejevs 2017. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valentīns Jeremejevs''' (dzimis {{dat|1976|11|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s uzņēmējs, politiķis un aktīvists. Šobrīd partijas "[[Tautas varas spēks]]" (iepriekš — [[Alternative (partija)|''Alternative'']])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Politisko partiju reģistra ziņa, 15.07.2022. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-05|language=lv}}</ref> līderis. Darbojies [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]]. Pazīstams arī kā skandalozs sabiedriskais aktīvists, regulārs dažādu protesta akciju rīkotājs un dalībnieks. == Izglītība == 1994.gadā ieguvis vidējo izglītību [[Rīgas 95. vidusskola|Rīgas 95. vidusskolā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/politiska-partija-tautas-varas-speks/606-valentins-jeremejevs|title=Valentīns Jeremejevs - Politiskā partija "Tautas varas spēks" / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-05|language=lv}}</ref> 2000. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultāti]], specialitāte — starptautiskās ekonomiskās attiecības.<ref name=":0" /> == Profesionālā darbība == Viens no pirmajiem uzņēmējiem jaunajā Latvijas vēsturē, kurš atvēra ražošanu [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republikā]].{{nepieciešama atsauce}} 2004. un 2005. gadā Latvijas Republikas ekonomiskais pārstāvis Ķīnas Tautas Republikā.{{nepieciešama atsauce}} 2008. gadā atvēris dūņu kosmētikas produktu ražošanas uzņēmumu "ELIĒR", nodarbojas ar uzņēmuma stratēģisko attīstību. Iecelts arī kā valdes amatpersona laulātās Kristīnes Jeremejevas dibinātajā uzņēmumā SIA "Beauty Retail", kas izplata ELIĒR zīmola dūņu kosmētikas preces interneta veikalos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.lursoft.lv/2022/09/14/saeimas-velesanu-sarakstu-pirmajas-vietas-gan-uznemeji-gan-bezdarbnieki/|title=Saeimas vēlēšanu sarakstu pirmajās vietās gan uzņēmēji, gan bezdarbnieki|website=blog.lursoft.lv|access-date=2022-11-05|language=lv-LV|archive-date=2022-11-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20221105133916/https://blog.lursoft.lv/2022/09/14/saeimas-velesanu-sarakstu-pirmajas-vietas-gan-uznemeji-gan-bezdarbnieki/}}</ref> 2011. gadā nodibināja labdarības fondu "ELIER Charity Foundation". 2015. gadā dibināja nekustamo īpašumu pakalpojumu uzņēmumu SIA "Dārziņu nami", kas savukārt kopā ar [[Igaunija]]s uzņēmumu ''OU Adviser Finances'' pārvalda finanšu investīciju uzņēmumu SIA "Aeternum Libertarian Foundation", kurā V. Jeremejevs darbojas direktora amatā. Igaunijas uzņēmuma ''OU Adviser Finances'' īpašnieki ir Valērijs Kasjanovs kopā ar Jeļenu Kasjanovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teatmik.ee/en/captcha|title=teatmik.ee|last=d-Systems|website=www.teatmik.ee|access-date=2025-08-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ariregister.rik.ee/eng/company/12950787/Adviser-Finances-O%C3%9C|title=Adviser Finances OÜ {{!}} e-Äriregister|website=ariregister.rik.ee|access-date=2025-08-24}}</ref> 2016. gadā sāka vadīt [[Latvijas Zinātņu Akadēmija]]s Zinātnes Fondu, kas nodarbojas ar zinātnes tēla veidošanu, tehnoloģijas un izgudrojumu komercializāciju. Fondu vadīja valdes priekšsēdētaja amatā līdz 2020. gadam.{{nepieciešama atsauce}} == Politiskā un sabiedriskā darbība == Darbojies [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]], bijis tās Rīgas nodaļas vadītājs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6451570/zalo-partiju-pamet-jeremejevs-lems-par-klavinu-un-kalnozolu|title=Zaļo partiju pamet Jeremejevs; lems par Kļaviņu un Kalnozolu|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2018|11|12||bez}}}}</ref> 2018. gadā nodibinājis politisko biedrību "[[Tautas varas fronte]]", oficiāli reģistrēta kā politiķa un uzņēmēja Andreja Jonkina biedrība "[[Tautas tiesību kustība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008282736|title=UR informācijas portāls|website=info.ur.gov.lv|access-date=2022-11-05}}</ref> Biedrības valdē bija arī Jānis Lamberts un bijušais distanču slēpotājs, olimpisko spēļu dalībnieks [[Roberts Raimo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesa-nolemj-izbeigt-viltus-zinu-lieta-aizdomas-tureta-jeremejeva-parstavetas-tautas-varas-fronte-darbibu.a395224/|title=Tiesa nolemj izbeigt viltus ziņu lietā aizdomās turētā Jeremejeva pārstāvētās «Tautas varas fronte» darbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-05|language=lv}}</ref> Biedrība aktīvi iesaistījusies dažādos protestos, tai skaitā izplatot [[viltus ziņas]] par [[Covid-19]] vīrusu, kā arī V. Jeremejeva vadībā uzsāka parakstu vākšanu par referendumu nolūkā aizliegt [[LGBT]] kustības pasākumu [[Baltijas praids]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49599895|title=Zinātnes fonda prezidents rosina rīkot referendumu par praida norisi; dalībniekus dēvē par slimiem|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-11-05|date=2017-12-30|language=lv}}</ref> 2020. gada nogalē pret V. Jeremejevu tika uzsākts [[kriminālprocess]] par [[huligānisms|huligānismu]], uzskatot, ka viņa izplatītās [[viltus ziņas]] par [[COVID-19 izplatība Latvijā|Covid-19 izplatību]] ir saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, un tās izraisījušas sabiedrisko rezonansi, radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-viltus-zinu-lieta-aizdomas-turetais-jeremejevs-atbrivots-pret-50-000-eiro-drosibas-naudu.a386318/ Covid-19 viltus ziņu lietā aizdomās turētais Jeremejevs atbrīvots pret 50 000 eiro drošības naudu] LSM</ref> Apcietināts 9. decembrī, vēlāk atbrīvots pret drošības naudu 50 000 eiro apmērā. Pēc tam turpinājis piedalīties saistītās aktivitātēs, tā piemēram 2021. gadā piedalījās politiķa [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītās partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" rīkotajā protestā pret obligātu [[Vakcinācija|vakcināciju]] pret [[Covid-19]] vīrusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/photo/printpreview/13464E68-DE7F-448D-3F81-D189D1A491DB/|title=Partijas "Latvija pirmajā vietā" rīkotais pikets par brīvprātīgo vakcināciju|last=LETA}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saistībā ar tiesas lēmumu par biedrības "Tautas tiesību kustība" iesaisti viltus ziņu izplatīšanā par Covid-19, 2021. gadā biedrības darbība tika izbeigta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/tiesa-nolemj-izbeigt-viltus-zinu-lieta-aizdomas-tureta-jeremejeva-parstavetas-tautas-varas-fronte-darbibu/|title=Tiesa nolemj izbeigt viltus ziņu lietā aizdomās turētā Jeremejeva pārstāvētās “Tautas varas fronte” darbību|website=tv3.lv|access-date=2022-11-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Paziņojumi kreditoriem un ieinteresētajām personām, 06.04.2021. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-05|language=lv}}</ref> 2022. gadā prokuratūra izbeidza lietu pret V. Jeremejevu un feldšeri Marinu Kornatovsku, kurus 2020. gada nogalē aizturēja par viltus ziņu izplatīšanu saistībā ar Covid-19, pamatojot ar to, ka viņu darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7537601/prokuratura-izbeigusi-lietu-pret-jeremejevu-un-feldseri-kornatovsku-par-viltus-zinu-izplatisanu|title=Prokuratūra izbeigusi lietu pret Jeremejevu un feldšeri Kornatovsku par viltus ziņu izplatīšanu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-08-25|date=2022-06-03|language=lv}}</ref> 2021. gada laikā Valentīns Jeremejevs izveidoja vairākas jaunas sabiedriskas organizācijas: Bērnu veselības aizsardzības kustība, Neatkarīgā skolotāju arodbiedrība, Nevakcinēto alianse, Latvijas vīru biedrība. 2022. gada maijā V. Jeremejevs nonāca partijas [[Alternative (partija)|''Alternative'']] vadībā, pārveidojot to par partiju "[[Tautas varas spēks]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}</ref> Partija piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču, nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]], Saeimā neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-tautas-varas-speks|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-05}}</ref> Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, Jeremejevs rezultātus apstrīdēja, iesniedzot sūdzības [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajā vēlēšanu komisijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par politiskās partijas 'Tautas varas spēks'… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-06|language=lv}}</ref> Tāpat viņš izplatīja savu viedokli sociālajos medijos, ko pēc tam pārpublicēja V. Jeremejeva izveidotās sabiedriskās organizācijas, kā, piemēram, Neatkarīgā skolotāju arodbiedrība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/nsarodbiedriba|title=Neatkarīga Skolotāju Arodbiedrība|website=www.facebook.com|access-date=2022-11-06|language=lv}}</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no partijas "Tautas varas spēks, bet netika ievēlēts. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja partijas "[[Stabilitātei!]]" sarakstā, taču netika ievēlēts. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jeremejevs, Valentīns}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] hskzbxkg1rvwyzjpttbgpqbxtcy1as1 0 366119 4488666 4172732 2026-07-01T07:10:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488666 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Zane Dombrovska | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|19}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = skaņu ainavu dizainere, audiovizuālās kompozīcijas māksliniece, mūziķe, dziesmu autore, vokālā producente, dziedātāja, aktrise | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Zane Dombrovska''' (dzimusi {{dat|1984|6|19}}) ir latviešu skaņu ainavu dizainere, audiovizuālās kompozīcijas māksliniece, mūziķe, dziesmu autore, vokālā producente, dziedātāja un aktrise. == Karjera == Savas radošās gaitas uzsāka kā dziedātāja un dziesmu autore. Mācījās mūziku [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ltds.lv/lv/biedri/biedrs/zane-dombrovska/875227/|title=LTDS Biedri|access-date=2023. gada 30. oktobrī}}</ref> 2002. gadā pirmo reizi debitējā uz lielās skatuves sadarbības koncertā Mūzikas un Mākslas festivālā "[[Bildes]]" (2002), kurā jaunās, mazpazīstamās grupas uzstājās kopprojektos ar kādu jau Latvijā zināmu mūziķi un Zane priekšnesumam par partneri uzrunāja mūziķi un komponistu [[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/akcijas/dziedatajai-zanei-dombrovskai-30.a39948/|title=Dziedātājai Zanei Dombrovskai- 30!|access-date=2023. gada 30. oktobrī|date=2014. gada 19. jūnijs.}}</ref> Viņš arī neilgi pēc abu iepazīšanās 2003. gadā sarakstīja Zanes pirmo radio singlu — dziesmu "Dūnu sirds".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/komponistam-un-pianistam-karlim-lacim-40.a92220/|title=Komponistam un pianistam Kārlim Lācim - 40!|access-date=2023. gada 30. oktobrī|date=2017. gada 21. septembris}}</ref> Savu pirmo koncertpieredzi Zane ieguva muzicējot dažādos klubos un koncertbāros, atskaņojot populāras [[džezs|džeza]] tēmas duetā — [[balss]] un [[ģitāra]], kopā ar mūziķi un producentu [[Kaspars Ansons|Kasparu Ansonu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/249861-zane-dombrovska-no-dziedatajas-aktrises.htm|title=Zane Dombrovska. No dziedātājas aktrisēs|access-date=2023. gada 30. oktobrī|date=2018. gada 3. jūlijs}}</ref> Viņa arvien vairāk sāka sacerēt savas dziesmas un veidot solistes karjeru. Uzsāka radošo sadarbību ar mūziķiem [[Raimonds Petrauskis|Raimondu]] un [[Oskars Petrauskis|Oskaru Petrauskiem]] ([[klavieres]] un [[saksofons]]). Pirmā kompozīcija ar pašas sacerētiem vārdiem un mūziku ir dziesma "Kā vēlētos" (2005).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6161447/zanes-dombrovskas-tris-minutes|title=Zanes Dombrovskas trīs minūtes|access-date=2023. gada 30. oktobrī|date=2005. gada 2. augusts}}</ref> Šajā periodā Zane Dombrovska iepazinās ar dziedātāju un producenti [[Mirdza Zīvere|Mirdzu Zīveri]], kas producēja viņas pirmos studijas albumus "-taa ES" un "es… un tu…" un ilgus gadus bija Zanes radošā un vokālā konsultante. 2007. gadā atlases kārtībā Dombrovska ieguva galveno lomu [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] muzikālajā drāmā "Adata", kas tika iestudēta [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] un par ko viņu nominēja "[[Spēlmaņu nakts 2006/2007|Spēlmaņu nakts]]" teātra gada balvai kategorijā "Gada debija". Pēc "Adatas" skatuves panākumiem sekoja piedāvājums turpināt sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri lomās mūziklā "Vadonis" (2009) un izrādē "Leo Kokle. Pēdējā bohēma" (2010).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://100.teatris.lv/personality/35|title=Zane Dombrovska. Latvijas Nacionālais teātris.|access-date=2024. gada 29. janvārī}}</ref> Tas Zani pamudināja iestāties [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] Dramatiskā teātra aktiera mākslas nodaļā. Pēc akadēmijas absolvēšanas no 2011. līdz 2017. gadam bija Latvijas Nacionālā teātra aktrise, bet kopš 2017. gada rudens izvēlējusies neatkarīgās mākslinieces statusu, lai vairāk pievērstos mūzikai un turpinātu sevi attīstīt šajā žanrā. Kā mūzikas autore un izrāžu muzikālās režijas veidotāja līdzdarbojusies vairākās izrādēs un pasākumos Latvijas Nacionālajā un [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Paralēli veidojusies karjera [[popmūzika|popmūzikā]], rakstot un izpildot savas dziesmas; izveidotas vairākas koncertprogrammas, ierakstīti trīs solo albumi, kā arī veidotas skaņu vides dažādiem vides mākslas objektiem. 2020. gada sāka studēt audiovizualo kompozīciju Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/latvija-top-pirma-ambisoniskas-skanas-koncertzale-14295794|title=Latvijā top pirmā ambisoniskās skaņas koncertzāle|access-date=2024. gada 29. janvārī|date=2023. gada 7. marts}}</ref> Mūzikas un mākslas producēšanas uzņēmuma SIA "JADARATADDARA" īpašniece un radošā direktore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/jadarataddara/40203189693|title=SIA "jadarataddara"|access-date=2024. gada 29. janvārī|archive-date=2024. gada 29. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20240129133408/https://company.lursoft.lv/jadarataddara/40203189693}}</ref> == Radošā darbība == === Nozīmīgākie muzikālie projekti === * 2018 — mūzikas režija [[Dita Lūriņa|Ditas Lūriņas]] jubilejas izrādē "Tango bez asinīm" Nacionālajā teātrī * 2018 — muzikālais noformējums gleznu animācijai "Annas stāsts", projektā [[Staro Rīga]], māksliniece A. Melbārde * 2019 — muzikālā koncepta izstrāde Nacionālā teātra simtgades koncertam, režisors [[Elmārs Seņkovs]] * 2019 — skaņas dizaina koncepta izstrāde Nacionālā teātra izrādei "Zem diviem karogiem", režisors [[Valters Sīlis]] * 2019 — kompozīcijas un skaņas dizaina koncepta izstrāde Nacionālā teātra izrādei "Katls", režisore [[Ināra Slucka]] * 2020 — skaņas noformējums Dailes teātra izrādei "Blokmājas Dons Kihots", režisors [[Gundars Silakaktiņš]] === Albumi === * 2006 — "-taa ES" * 2010 — "es… un tu…" * 2013 — "7 dienas" === Koncertdarbība === Dažādās koncertprogrammās, uzvedumos un mūzikas ierakstos sadarbojusies ar mūziķiem Kasparu Ansonu, Raimondu un Oskaru Petrauskiem, Jāni Zvirgzdiņu, [[Niks Matvejevs|Niku Matvejevu]], [[Ingus Ulmanis|Ingu Ulmani]], [[Ivars Pētersons|Ivaru Pētersonu]], Zigmaru Liepiņu, [[Aigars Voitišķis|Aigaru Voitišķi]], [[Raimonds Macats|Raimmondu Macatu]] un citiem. Kopš 2016. gada dalībniece un dziesmu aranžiju autore aktrišu muzikālajā apvienībā "Trio Saldais" (sadarbībā ar Ditu Lūriņu, [[Ērika Eglija|Ēriku Egliju]] un [[Lelde Dreimane|Leldi Dreimani]]). === Videsmākslas projekti === * 2013 — koncerts — performance albumam "7 DIENAS", kas tika eksponēts kā oriģināls vizuālais noformējums albuma dziesmām septiņās lielformāta grafikās uz plandošiem audumiem. Dizainere A. Melbārde * 2014 — skaņu ainava pilsētvides dizaina objektam "Ieziemots* Siguldā" projektā ''Nature. Urban. Future''. Sadarbībā ar mākslinieci A. Melbārdi * 2014 — skaņu ainava lielizmēra vides objektiem "krās_ĒD_iens", sadarbībā ar mākslinieci A. Melbārdi * 2018 — muzikālais noformējums gleznu animācijai "Annas stāsts", projektā Staro Rīga, māksliniece A. Melbārde == Lomas teātrī == * 2019 — Aleksandra Beļcova. [[Inga Ābele]] "Meistars un Aleksandra". Režisore Ināra Slucka. Mūzikas un mākslas atbalsta fonds "Kultūrmarka". * 2018 — Vidaga. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris. * 2017 — Marta. [[Eduards Liniņš]] "Valka. Latvija. Brīvība". Režisors Gundars Silakaktiņš. Latvijas Nacionālais teātris, [[Valka]]s novada dome. * 2016 — Laura. [[Florians Zellers]] "Ak, tētīt...". Režisors [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. Latvijas Nacionālais teātris. * 2016 — ''Girl 22''. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Režisors Folkers Šmits. Latvijas Nacionālais teātris. * 2016 — dažādas lomas. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona darba). Režisors [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. Latvijas Nacionālais teātris. * 2016 — Zāra. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Skroderdienas Silmačos" (2010. gada iestudējums). Režisore [[Indra Roga]]. Latvijas Nacionālais teātris. * 2015 — Edmunda sieva. [[Džakomo Pučīni]] "Manona Lesko". Režisore Ināra Slucka. [[Latvijas Nacionālā opera un balets]]. * 2015 — Krula auklīte Ženevjēva, Roza, Zazā. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Režisors [[Mihails Gruzdovs]]. Latvijas Nacionālais teātris. * 2015 — Elīza. [[Valdis Zilveris]], [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Režisors [[Edmunds Freibergs]]. Latvijas Nacionālais teātris. * 2014 — dažādas lomas. Austeja Lunkstīte-Jildiza "Eiro Vīzija". Režisors Vids Bareikis. Latvijas Nacionālais teātris. * 2014 — Krista. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Režisore [[Inese Mičule]]. Latvijas Nacionālais teātris. * 2014 — Rahele. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris. * 2014 — Vija. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Pulkstenis ar dzeguzi". Režisors [[Mihails Kublinskis]]. Latvijas Nacionālais teātris. * 2014 — dažādas lomas. [[Jānis Peters]], Raimonds Pauls "Teātra dienas koncerts "Satikšanās"". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris. * 2013 — dažādas lomas. Gadu mijas koncerts "Ielūdz Nacionālā teātra aktieri". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris. * 2013 — Helēna, Freiberga kundzes meita. "..bagātā kundze.." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris. * 2013 — dažādas lomas. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], [[Jānis Skutelis]], [[Mārtiņš Egliens]] "Žurka [ne]būs". Latvijas Nacionālais teātris. * 2012 — Esmeralda. Zigmars Liepiņš, [[Kaspars Dimiters]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris. * 2012 — Agnese. [[Ēriks Vilsons]], Ināra Slucka "Zudušo laiku citējot". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris. * 2012 — dažādas lomas. Valters Sīlis, Jānis Skutelis "100 grami Žurkas". Režisors Valters Sīlis. Latvijas Nacionālais teātris. * 2011 — Beta. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Režisors [[Mārtiņš Eihe]]. Latvijas Nacionālais teātris. * 2011 — Annija. [[Mērija Meipsa-Dodža]] "Sudraba slidas". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris. * 2011 — Vera. Janušs Glovackis "Ceturtā māsa". Režisore [[Anna Eižvertiņa]]. [[Skatuve (teātris)|Teātris "Skatuve"]]. Aktierkursa diplomdarbs. * 2011 — Auce. Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos". Režisors [[Regnārs Vaivars]]. Latvijas Nacionālais teātris. Aktierkursa diplomdarbs. * 2011 — Telefoniste Sandra. [[Bertolts Brehts]] "Puntila". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris. Aktierkursa diplomdarbs. * 2011 — dažādas lomas. "Tikai tā!". Režisors [[Valdis Lūriņš]]. Latvijas Nacionālais teātris. * 2010 — dažādas lomas. Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris. * 2010 — Reza. Raimonds Pauls, [[Inga Ābele]], [[Liāna Langa]] "Leo. Pēdējā bohēma". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris. * 2009 — Marija. Zigmārs Liepiņš, Kaspars Dimiters "Vadonis". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris. * 2008 — Stella. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Režisore [[Gaļina Poliščuka]]. [[Teātra Observatorija]]. * 2008 — Laimdota. Zigmars Liepiņš, [[Māra Zālīte]] "Lāčplēsis" (koncertuzvedums). Režisore Mirdza Zīvere. * 2007 — Krista. Zigmars Liepiņš, [[Andra Manfelde]] "Adata". Režisors Ramūns Kaubris. Latvijas Nacionālais teātris. * 2006 — Marija. Leonīds Bernsteins "Vestsaidas stāsts". Režisors Ivo Ēnsalu. BT1. == Lomas TV un kino == * 2014 — Laura. TV seriāls "[[Ēnu spēles]]". Režisore [[Inta Gorodecka]]. [[TV3 Latvija|TV3]]. * 2017 — Annija. TV seriāls "[[Bitīt' matos]]". Režisore Inta Gorodecka. * 2018 — Aiga. Latviešu spēlfilma "[[Jaungada taksometrs]]". Režisors [[Māris Martinsons]]. * 2019 - Aiga. Latviešu spēlfilma "[[Jaungada taksometrs 2]]". Režisors Māris Martinsons. * 2021 - Renāte. TV seriāls "[[Nemīlētie|Nemīlētie — Svešie]]". Režisors Raimunds Baņonis. == Nominācijas un apbalvojumi == * 2006 - nominācija par albumu "-taa ES" [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2006|Latvijas Mūzikas Ierakstu gada balvai 2006]] kategorijā "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais pop albums|Labākais pop albums]]" * 2007 - nominācija par Kristas lomu iestudējumā "Adata" teātra balvai "Spēlmaņu nakts 2007" kategorijā "Gada debija" * 2011 - nominācija par dziesmu ''Mart Inc.'' & Zane Dombrovska vs. [[Imants Daksis]] "Manā pilsētā līst" kategorijā "Labāka deju mūzikas dziesma" * 2013 - nominācija par Agneses lomu iestudējumā "Zudušo laiku citējot" teātra balvai "[[Spēlmaņu nakts 2012/2013|Spēlmaņu nakts 2013]]" kategorijā "Gada jaunā skatuves māksliniece" * 2019 - nominācija par Aleksandras Beļcovas lomu iestudējumā "Meistars un Aleksandra" teātra balvai "[[Spēlmaņu nakts 2018/2019|Spēlmaņu nakts 2019]]" kategorijā "[[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]]" == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://izrades.lv/persona/zane-dombrovska-7629 Zane Dombrovska] izrades.lv * [https://www.ltds.lv/lv/biedri/biedrs/zane-dombrovska/875227/ Zane Dombrovska] Latvijas teātra darbinieku savienības biedrs; labdarības organizācijas Fonds RAMPA biedrs * [http://www.aktieris.lv/portfolio_page/dombrovska-zane/ Zane Dombrovska] Latvijas profesionālo aktieru asociācijas LaPAA biedrs {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dombrovska, Zane}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] r7h9q59jqah4pq20we53rq8c9ha5jcl 0 370031 4488735 4482033 2026-07-01T10:08:18Z Vylks 50297 4488735 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kilians Mbapē | image = Picture with Mbappé (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|20}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | clubnumber = 9 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = 2010—2013 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} AS Bondy | youthyears2 = 2011—2013 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} Clairefontaine | youthyears3 = 2013—2015 | youthclubs3 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC]] | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC]] II | caps1 = 12 | goals1 = 5 | years2 = 2015—2018 | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC]] | caps2 = 41 | goals2 = 16 | years3 = 2017—2018 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps3 = 27 | goals3 = 13 | years4 = 2018—2024 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps4 = 178 | goals4 = 162 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 7 | nationalyears3 = 2017— | nationalteam3 = {{fb|FRA}} | nationalcaps3 = 102 | nationalgoals3 = 62 | pcupdate = {{dat|2026|07|01|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|01|SK|bez}} | name = Kylian Mbape | caption = Mbapē 2022. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | years5 = 2024— | caps5 = 65 | goals5 = 56 }} '''Kilians Mbapē Lotēns''' ({{val|fr|Kylian Mbappé Lottin}}; dzimis {{dat|1998|12|20}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Mbapē spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. Francijas izlasē debitēja {{dat|2017|3|25||bez}} [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2017|8|31||bez}} pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Francijas izlases sastāvā kļuva par [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] uzvarētāju. Finālturnīrā guva četrus vārtus un tika atzīts par labāko jauno spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/jaunumi/15072018-par_spiti_zaudejumam_finala_pk_vertigaka_ |title=Par spīti zaudējumam finālā PK vērtīgākā spēlētāja balvu iegūst Modričs |date={{dat|2018|7|15|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|7|21||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]] * [[Coupe de la Ligue]] finālists : 2017—18<ref>{{Cite web|url=https://bleacherreport.com/articles/2701257-psg-win-fourth-straight-coupe-de-la-ligue-title-beat-as-monaco-4-1-in-final|title=PSG Win 4th-Straight Coupe De La Ligue Title, Beat as Monaco 4-1 in Final|first=Gianni|last=Verschueren|website=Bleacher Report}}</ref> '''Paris Saint-Germain''' * Francijas 1. līga: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]]<ref>{{Cite web|url=https://www.nytimes.com/athletic/4179531/2022/04/22/psg-crowned-ligue-1-champions-after-messi-secures-draw-against-lens/|title=PSG crowned Ligue 1 champions after Messi secures draw against Lens|first1=Luke|last1=Bosher|first2=Jacob|last2=Whitehead|via=NYTimes.com}}</ref> * [[Coupe de France]]: 2017—18, 2019—20, 2020—21, 2023—24<ref>https://www.ligue1.com/Articles/OTHER-COMPETITIONS/2021/05/19/kylian-mbappe-stars-as-psg-beat-monaco-in-coupe-de-france-final</ref> * [[Coupe de la Ligue]]: 2017—18, 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2019, 2020, 2023 * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: 2019—20<ref>{{Cite web|url=https://www.espn.com/soccer/report?gameId=573698|title=Bayern 1-0 PSG (Aug 23, 2020) Game Analysis|website=ESPN}}</ref> '''Real Madrid''' * [[UEFA Superkauss]] : 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082024-mbape_iesit_debija_real_otraja_puslaika_n |title=Mbapē iesit debijā, ''Real'' otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-15 |work= |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: 2020—21<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/errors/|title=The official website for European football|website=UEFA.com}}</ref>, trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Ligue 1]] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 * Ligue 1 sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2016—17, 2017—18, 2018—19 * [[Zelta puisēns]]: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/golden-boy-results-kylian-mbappe-marcus-rashford-gabriel-jesus-ousmane-dembele-a8015266.html|title=Kylian Mbappe wins Golden Boy but Marcus Rashford and Gabriel Jesus cause confusion|website=The Independent|access-date=2021-03-01|date=2017-10-23|language=en}}</ref> * Francijas gada futbolists: 2018,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theweekendleader.com/Headlines/19921/mbappe-elected-french-player-of-the-year.html|title=Mbappe elected French Player of the Year|last=Leader|first=The Weekend|website=www.theweekendleader.com|access-date=2021-03-01|language=English}}</ref> 2019<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Kylian-mbappe-est-le-vainqueur-du-premier-trophee-kopa/964949|title=Kylian Mbappé est le vainqueur du premier Trophée Kopa|website=France Football|access-date=2021-03-01}}</ref> * Ligue 1 sezonas labākais vārtu guvējs: 2018—19, 2019—20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Mbapē, Kilians}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] el1mr4gh1vg7tue5euq5vc7y10mhwgi 0 370265 4488613 4204725 2026-07-01T04:59:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488613 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada janvāris}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Vynoteka'' | key_people = Marijus Gumbrevičius (Vadītājs) | location = Rīga, [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 66, LV-1035 | homepage = {{URL|http://www.vynoteka.lv/|Vynoteka.lv}} | logo = Vynoteka logo.png }} '''''Vynoteka''''' ir specializēto [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] veikalu tīkls, kas darbojas [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Polija|Polijā]]. Pirmais veikals "Vynoteka" Latvijā tika atklāts [[2012]]. gadā [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vynoteka.lv/vynoteka-v%C4%93sture|title=Vynotekos istorija|website=vynoteka.lv|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2017|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171118222321/http://www.vynoteka.lv/vynoteka-v%C4%93sture}}</ref> "Vynoteka" īpašnieks ir Marijus Gumbrevičius, SIA "Gelsva".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rekvizitai.vz.lt/en/company/gelsva_m_gumbreviciaus_paslaugu_ir_prekybos_imone/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170720114841/http://rekvizitai.vz.lt/en/company/gelsva_m_gumbreviciaus_paslaugu_ir_prekybos_imone |archivedate={{dat|2017|07|20||bez}} }}</ref> == Vēsture == * 1991. gadā tika dibināts uzņēmums UAB "Gelsva" [[Lietuva|Lietuvā]], kuru vada Marijus Gumbrevičius. * 2005. gadā tika izveidots pirmais UAB "Gelsva" pārvaldītais "Vynotekos" veikals Lietuvā. * 2012. gadā tika atvērts pirmais "Vynoteka" veikals [[Latvija|Latvijā]] ([[Jūrmala|Jūrmalā]]). * 2017. gadā atvērti "Vynoteka" veikali [[Polija|Polijā]] ([[Suvalki|Suvalku]] un [[Sejni|Seinu]] pilsētās). * 2017. gada nogalē Latvijā ir 14 “Vynoteka” veikali [[Rīga|Rīgā]], Jūrmalā, [[Sigulda|Siguldā]], [[Bauska|Bauskā]] un [[Eleja|Elejā]], kas pieturās pie 5 principiem - racionālām [[Cena (ekonomika)|cenām]], profesionāla un draudzīga personāla, interesantiem un vajadzībām atbilstošiem piedāvājumiem, pircējiem labvēlīgas atmosfēras veikalos un stratēģiski ērtām atrašanās vietām. == SIA "Gelsva" == 1991. gadā UAB "Gelsva" ir dibināts [[Viļņa|Viļņā]]. Vadītājs - Marijus Gumbrevičius. UAB “Gelsva” Lietuvā pieder tādi zīmoli kā "Vynoteka", "Žalia gira", "Kava fiesta", [[Vīns|vīna]] veikals un restorāns "Casa 4”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gelsva.lt/en/about-us/about-us |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180216151541/http://www.gelsva.lt/en/about-us/about-us }}</ref> savukārt Latvijā SIA “Gelsva” pārstāv “Vynoteka” zīmolu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/gelsva/40103526407|title=GELSVA, SIA, 40103526407 - par uzņēmumu|date=2021. gada 15. maijs|website=Lursoft|access-date=2017. gada 21. Decembris|archive-date=2017. gada 6. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20170906035456/http://company.lursoft.lv/gelsva/40103526407}}</ref> == Sortiments == [[Attēls:Jūrmala, Latvia, main street.jpg|thumb|"Vynoteka" Jūrmalā, [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas ielā]]]] 2017. gadā, balstoties uz uzņēmuma norādītajiem datiem, "Vynoteka" sadarbojās ar 75 vīna ražotājiem no dažādām pasaules valstīm. [[Alkoholiskie dzērieni|Alkoholisko dzērienu]] veikalu klāsts ietver vairāk nekā 1500 veidu vīnus, apmēram 300 veidu [[alus]], aptuveni 2000 dažādu veidu alkoholiskos dzērienus. 95 procenti vīna piegādātāji ir vīna ražotāji. == Statistika == 2017. gadā, saskaņā ar datiem, “Vynoteka” tīkls sastāv no 57 [[Veikals|veikaliem]] Lietuvā, 14 veikaliem Latvijā, 3 veikaliem Polijā un apmēram 300 [[Darbinieks|darbiniekiem]], kas strādā šajā tīklā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Lietuvas uzņēmumi]] [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] lvcysmmxpu90kd6yphx5nt09nurvlbt 0 371138 4488751 3869947 2026-07-01T10:43:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488751 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | binomial = Caracal aurata <small>([[Coenraad Jacob Temminck|Temminck]], 1827)</small> | attēls = FelisAurataKeulemans.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Felidae | dzimta_lv = Kaķu dzimta | apakšdzimta = Felinae | apakšdzimta_lv = Kaķu apakšdzimta | ģints = Caracal | ģints_lv = Karakali | suga = Caracal aurata | suga_lv = Āfrikas zeltainais kaķis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Distribution P. aurata.svg|center|220px]] {{legend|#a6d67f|border=1px solid #978e73|Āfrikas zeltainā kaķa izplatības areāls}} {{legend|#e2a67f|border=1px solid #978e73|Ieklejojuši īpatņu fiksācijas vietas}} | sinonīmi = *''Profelis aurata'' }} '''Āfrikas zeltainais kaķis''' jeb '''zeltainais kaķis''' (''Caracal aurata'') ir [[kaķu dzimta]]s (''Felidae'') [[plēsējs]], kas ir [[endēms|endēma]] [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālās Āfrika]]s tropu [[lietus mežs|lietus mežu]] dzīvnieku suga. Līdz ar [[Mežu izciršana|mežu izciršanu]] tā izdzīvošana ir apdraudēta, kā arī Āfrikas zeltaino kaķi apdraud mednieki. Tā [[gaļa|gaļu]] izmanto ēšanai, bet kažokādas tiek pārdotas kā greznuma priekšmets.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/18306/0 IUCN: Caracal aurata]</ref> Saskaņā ar [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem tā tuvākie radinieki ir [[karakals|karakali]], kuri kopā ar zeltainajiem kaķiem veido [[karakali|karakalu ģinti]] (''Caracal''), un [[servals|servali]].<ref>Johnson, W. E.; Eizirik, E.; Pecon-Slattery, J.; Murphy, W.J.; Antunes, A.; Teeling, E.; O'Brien, S.J. (2006). "The Late Miocene Radiation of Modern Felidae: A Genetic Assessment". Science. 311 (5757): 73–7. doi:10.1126/science.1122277. PMID 16400146.</ref> Āfrikas zeltainajam kaķim ir divas pasugas.<ref name=wild>[https://www.wildcatfamily.com/caracal-lineage/african-golden-cat-caracal-aurata/ Wildcatfamily: African Golden Cat (Caracal aurata)]</ref> == Izplatība == Āfrikas zeltainais kaķis sastopams salīdzinoši ierobežotā areālā no [[Senegāla]]s rietumos līdz [[Kenija]]i austrumos, ziemeļu virzienā izplatības areālam sasniedzot [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfriku]], bet dienvidu virzienā [[Angola]]s ziemeļus.<ref name=sun/> Galvenokārt uztruras biezos, mitros mežos ar blīvi augošu pamežu, upju tuvumā. Sastopams arī [[mākoņmežs|mākoņmežos]], [[bambuss|bambusu]] mežos un augstkalnu mitrajos mežos, līdz 3000 metriem [[virs jūras līmeņa]].<ref name=sun/> Āfrikas zeltainais kaķis izvairās no apdzīvotām vietām un vietām, kurās notiek intensīvas medības.<ref name=iuc/> == Izskats == [[Attēls:Profelis_aurata_(African_golden_cat)_fur_skins.jpg|thumb|left|220px|Kažoka matojums var būt dažādos brūnos toņos]] Āfrikas zeltainais kaķis ir spēcīgi veidots, vidēja auguma plēsējs ar masīvām un garām [[kāja|kājām]], platām [[pēda|pēdām]] un relatīvi īsu [[aste|asti]]. Tam ir apaļa, proporcionāli maza [[galva]], salīdzinot ar ķermeņa lielumu, un mazas, noapaļotas ausis. Āfrikas zeltainais kaķis ir apmēram divas reizes lielāks kā [[mājas kaķis]]. [[tēviņš|Tēviņi]] ir lielāki nekā [[mātīte]]s. Ķermeņa garums ir 61—101 [[centimetrs|cm]], astes garums 16—46 cm, augstums skaustā 38—55 cm, svars 5,5—16 [[kilograms|kg]].<ref name=sun>Sunquist, M.; Sunquist, F. (2002). "Asian golden cat". Wild Cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 246–251. {{ISBN|0-226-77999-8}}.</ref><ref>Burnie, D, and Wilson, D. E. (Eds.) (2005). Animal: The Definitive Visual Guide to the World's Wildlife. DK Adult, {{ISBN|0789477645}}</ref> Tā kažoks var būt dažādos [[brūnā krāsa|brūnos]] toņos, sākot ar kastaņbrūnu, zeltaini brūnu un pelēkbrūnu un beidzot ar tumši brūnu. Kopumā izšķir divas krāsu toņu morfas: [[sarkanā krāsa|sarkano]] un [[pelēkā krāsa|pelēko]].<ref name=gug>Guggisberg, C. A. W. (1975). Wild Cats of the world. Taplinger Pub. Co., New York.</ref> Retos gadījumos ir melni īpatņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.awwnews.com/aww/african-golden-cat-caracal-aurata-images-00156.html |title=African Golden Cat: Camera Traps Capture Stunning Photos of Africa’s Least-Known Felid |access-date={{dat|2018|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151101025415/http://www.awwnews.com/aww/african-golden-cat-caracal-aurata-images-00156.html }}</ref> Daži īpatņi ir ar ļoti daudziem plankumiem, kuri dažādiem īpatņiem var būt dažādos toņos, sākot ar gaiši rudibrūnu un beidzot ar [[melnā krāsa|melnu]] krāsu. Ir īpatņi, kuriem plankumi ir tikai uz vēdera un kāju iekšpusēm. Kopumā zeltainā kaķa pavēdere, matojums ap acīm, uz vaigiem, zoda un pakakles ir gaišāks kā pārējais kažoks, reizēm tas ir ļoti gaišs, gandrīz balts. Aste virzienā uz galu kļūst tumšāka. Tā var būt ar dažām šķērsjoslām, ar ļoti daudzām šķērsjoslā vai vispār bez šķērsjoslām, ar tikai melnu astes galu. Arī [[acs|acis]] var būt dažādās [[krāsa|krāsās]], sākot ar pelēkzilām un beidzot ar brūnām.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arkive.org/african-golden-cat/caracal-aurata/ |title=ARKive: African golden cat (Caracal aurata) |access-date={{dat|2018|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171216000039/http://www.arkive.org/african-golden-cat/caracal-aurata/ |archivedate={{dat|2017|12|16||bez}} }}</ref> Rietumdaļā dzīvojošie zeltainie kaķi ir plankumaināki nekā austrumdaļā dzīvojošie. Neskatoties uz ļoti lielo toņu un detaļu dažādību, zeltainā kaķa kažokāda ir atpazīstama pēc matojuma virpuļa plecu priekšā, šajā vietā matojums maina augšanas virzienu. Matojums uz kakla un galvas aug virzienā uz priekšu.<ref name=wild/><ref name=sun/> Kopumā zeltainais kaķis ir ļoti līdzīgs [[karakals|karakalam]], tikai tā [[ausis]] ir īsākas un bez ausu pušķiem, tā aste ir garāka, bet seja īsāka un noapaļotāka.<ref>Macdonald, D. W. (2009). D. W. Macdonald, ed. The Princeton encyclopedia of mammals. Princeton, N. J.: Princeton University Press. p. 655. {{ISBN|978-0-691-14069-8}}.</ref> Šādi zeltaino kaķi jeb "zelta kaķi" aprakstīja [[briti|britu]] dabaspētnieks [[Džeralds Darels]]: "''Spalva viņam bija īsa, gluda, sulīgā dzeltenbrūnā krāsā — kā meža bišu [[medus]]. Smailās austiņas cieši piegula galvai, uzrautā virslūpa atklāja divas lielisku pienbaltu zobu rindas un sārtas smaganas. Tomēr vispievilcīgākās man likās dzīvnieka acis: lielas, zeltainajā ģīmītī izvietotas mazliet iešķībi, tās lūkojās manī ar tādu saltu niknumu, ka es klusībā pateicos medniekam, kas bija sasaistījis dzīvniekam kājas. Kaķa acis bija zaļas, tās atgādināja ledū iesalušas [[lapas]] un zvīļoja [[Saule|saulē]] kā [[vizla]].''"<ref>Bafutas pēddziņi. Džeralds Darels. "Liesma", 1977. lpp. 137.</ref> == Uzvedība un barība == Āfrikas zeltainais kaķis ir vienpatis, un katram īpatnim ir sava teritorija, kas tiek iezīmēta ar [[fekālijas|fekālijām]] un smaržvielām.<ref name=ark/> Tas ir aktīvs krēslas stundās un [[nakts|naktī]], lai gan reizēm novērots medījam arī dienas laikā.<ref name=sun/><ref name=ark/> Vietējo iedzīvotāju folklorā tam ir drosmīga mednieka reputācija. Nelielais plēsējs, lai arī spēj rāpties [[koks|kokos]], galvenokārt medī uz zemes. Tas barojas ar [[koku hiraksi]]em, [[grauzēji]]em, [[putni]]em, nelieliem [[mērkaķi]]em, [[dukeri]]em, [[milzu mežacūkas|milzu mežacūku]] sivēniem un maza auguma [[antilopes|antilopēm]]. Reizēm uzbrūk [[mājputni]]em un [[mājlopi]]em ([[kaza|kazām]] un [[aita|aitām]]).<ref name=sun/><ref name=gug/><ref name=ark/> == Reprodukcija == Zināšanas par Āfrikas zeltainā kaķa reprodukciju balstās uz dzīvnieku novērojumiem nebrīvē. Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 11 [[mēnesis|mēnešu]] vecumā, tēviņi 18 mēnešos. Grūsnības periods ilgst apmēram 75 dienas. Labi nomaskētā vietā, dobā koka stumbrā vai citā līdzīgā vietā māte ierīko mazuļu migu. Piedzimst viens vai divi nevarīgi, akli kaķēni. Tie sver 180—235 [[grams|g]]. Acis atveras apmēram pēc nedēļas. Māte tos zīdī ar [[piens|pienu]] 6—8 nedēļas. Kaķēni aug ātri, salīdzinot ar citiem maza auguma plēsējiem. Tie staigā apkārt jau 13 dienu vecumā un ēd gaļu 40 dienu vecumā. Nebrīvē Āfrikas zeltainais kaķis dzīvo līdz 12 gadu vecumam, mūža garums savvaļā nav zināms.<ref name=sun/><ref name=ark/> == Sistemātika == Āfrikas zeltainajam kaķim ir 2 pasugas:<ref name=wild/> *''Caracal aurata aurata'' — sastopams izplatības areāla austrumos un centrālajā daļā; *''Caracal aurata celidogaster'' — sastopams izplatības areāla rietumos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.wildcatfamily.com/caracal-lineage/ Wildcat family: The 3 Cats of the Caracal Lineage] *[https://wildcatconservation.org/wild-cats/africa/african-golden-cat/ Wild cat conservation: African Golden Cat] *[http://animaldiversity.org/accounts/Profelis_aurata/ ADW: Profelis aurata] [[Kategorija:Karakali]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] 7bmyd9ryaxwjt2vs1q2l1dj2xhkr8v1 0 372515 4488660 4286968 2026-07-01T06:56:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488660 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = ''Xnet.lv'' | Logo = Xnet_Logo_2020.pdf|thumb|Xnet Logo 2020 | Sēdeklis = [[Rīga]], {{LAT}} | Uzņēmuma_veids = Sabiedrība ar ierobežotu atbildību | Dibināšanas_datums = 2002 | Apgrozījums = 4,652 miljoni eiro (2019) | Nozare = [[e-tirdzniecība]], interneta veikals | Produkti = sadzīves tehnika, elektronika, dārza un mājas preces, rotaļlietas | Mājaslapa = ''www.xnet.lv'' (nav aktīva) | Saistītie projekti = ''Up^Store'', ''Hansapost'' | Galvenais birojs = Rīga, Brīvības iela 293a }} '''''Xnet.lv''''' bija [[Latvija]]s attālinātās mazumtirdzniecības veikals (interneta veikals). Tas tika izveidots 2003. gadā. Interneta veikals pārtrauca savu darbību 2021. gada septembrī, pievienojoties īpašnieku citai platformai ''[[220.lv]]''. Interneta veikala ''Xnet.lv'' pārvaldītājs līdz 2020. gada jūnijam bija SIA ''Xnet'', bet pēc tam SIA ''HH Invest'', kura īpašnieks bija Igaunijas uzņēmums ''[[Hobby Hall Group|Hobby Hall Group OÜ]]''. Agrāk SIA ''Xnet'' pārvaldīja arī interneta veikalu ''upstore.lv'' (stilizēti ''Up^Store.lv'') == Vēsture == [[Attēls:Xnet_eveikals.png|thumb|''Xnet'' agrākais logotips]] Uzņēmums dibināts 2002. gada 9. decembrī.<ref name="Lursoft" /> Interneta veikals ''Xnet.lv'' tika atklāts 2003. gada 28. martā.<ref name="delfi 2003.03" /> 2007. gadā tika izveidots interneta veikals ''AboluVeikals.lv'', kas specializējās ''[[Apple (uzņēmums)|Apple]]'' produkcijas pārdošanā.<ref name="Pirmais ābolu veikals" /> 2011. gada 15. aprīlī [[Latvijas Tirgotāju asociācija]] ''Xnet'' piešķīra "Droša e-veikala" sertifikātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/finansu_zinas/429427-interneta_veikali_sanem_drosa_e_veikala_sertifikatu|title=Interneta veikali saņem «Droša e-veikala» sertifikātu|website=Financenet|access-date=2018-01-16|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2015. gada 31. martā Igaunijas uzņēmums ''[[Hansapost|OÜ Hansapost]]'' ieguva 70,05 % SIA ''Xnet'' kapitāldaļu.<ref name="firmas.lv 2015.04" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/igaunijas-hansapost-kluvis-par-lielako-xnet-lv-ipasnieku-430284|title=Igaunijas Hansapost kļuvis par lielāko Xnet.lv īpašnieku|work=db.lv|access-date=2018-01-16|language=lv}}</ref> 2016. gadā SIA ''Xnet'' apgrozījums bija 5,9 miljoni Euro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.xnet.lv/informacija-par-iepirksanos-interneta-veikala/par-xnet/|title=Xnet interneta veikala vēsture|website=www.xnet.lv|access-date=2018-01-16|language=lv}}</ref> 2017. gadā ''Hansapost'' un ''Xnet'' apvienoja savu darbību vienā [[e-tirdzniecība]]s platformā, apvienojot arī noliktavas, klientu apkalpošanas un uzskaites sistēmas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://rus.delfi.ee/daily/business/hansapost-otkryl-krupnejshij-v-estonii-sklad-dlya-onlajn-torgovli?id=77261552|title=Hansapost открыл крупнейший в Эстонии склад для онлайн-торговли|work=RUS Delfi|access-date=2018-01-16|date=1487313901}}</ref> 2017. gada vasarā tika pārtraukta ''Hansapost.lv'' zīmola attīstība Latvijā. ''Hansapost'' Latvijā pirms tam izdeva preču katalogu un darbojās arī interneta veikals, kas bija specializējies dārza preču un mājlietu tirdzniecībā. Pēc izmaiņām drukātais preču katalogs tika izdots ar ''Xnet'' nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/xnet.lv|title=Xnet.lv|website=issuu|access-date=2018-01-16|language=en|archive-date=2025-02-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250223200930/https://issuu.com/xnet.lv}}</ref> 2020. gada jūnijā ''Xnet.lv'' pārvaldītāju SIA ''Xnet'' nomainīja SIA ''HH Invest'', kas dibināts 2019. gada 19. decembrī un piederēja Igaunijas ''[[Hobby Hall Group|Hobby Hall Group OÜ]]''. 2020. gada decembrī [[Datu valsts inspekcija]] informēja, ka internet veikala ''Xnet.lv'' pārvaldītājam SIA ''HH Invest'' tika uzlikts 15 tūkstošu eiro [[naudas sods]] par neatbilstošu privātuma politiku.<ref name="pardrosibu.lv 2020.12.17" /> 2021. gada 1. jūnijā uzņēmums SIA ''Xnet'' tika likvidēts.<ref name="Lursoft" /> 2021. gada 17. jūnijā tika pabeigta ''Hobby Hall Group OÜ'' un Lietuvas uzņēmumu grupas ''[[Pigu]]'' apvienošanās. SIA ''Pigu Latvia'' pārvaldīja interneta veikalu ''[[220.lv]]''. 2021. gada septembrī ''Xnet'' pārtrauca savu darbību, pievienojoties ''220.lv'' sistēmai.<ref>[https://kursors.lv/2021/03/31/220-lv-un-xnet-lv-apvieno-spekus-mid-europa-investe-vadosaja-baltijas-e-komercijas-platforma/ Kursors. 220.lv un Xnet.lv apvieno spēkus: Mid Europa investē vadošajā Baltijas e-komercijas platformā]</ref> == Skatīt arī == * [[1A.lv]] * [[220.lv]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="firmas.lv 2015.04">[https://www.firmas.lv/news/post/news555b24a894ba5+_Hansapost__k%C4%BCuvis_par_internetveikala__Xnet_lv__vair%C4%81kuma_akciju_%C4%ABpa%C5%A1nieku "Hansapost" kļuvis par internetveikala "Xnet.lv" vairākuma akciju īpašnieku] LETA, 02.04.2015</ref> <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/xnet/40003612435 Xnet, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180501123105/http://company.lursoft.lv/xnet/40003612435 |date={{dat|2018|05|01||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="delfi 2003.03">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/tehnika/archive/izveidots-zinoss-interneta-veikals.d?id=5111905|title=Izveidots ‘zinošs interneta veikals’|work=DELFI|access-date=2018-01-16|date=2003-03-31|last=DELFI|language=lv}}</ref> <ref name="Pirmais ābolu veikals">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/102789-pirmais_abolu_veikals_interneta_atverts|title=Pirmais ābolu veikals internetā - atvērts|website=Tehnoloģijas|access-date=2018-01-16|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="pardrosibu.lv 2020.12.17">[https://www.pardrosibu.lv/2020/12/17/internetveikals-xnet-lv-sanemis-15-000eur-sodu-par-neatbilstosu-privatuma-politiku/ Internetveikals Xnet.lv saņēmis 15 000EUR sodu par neatbilstošu privātuma politiku] Kārlis Apalups, pardrosibu.lv, 17. decembris, 2020</ref> }} [[Kategorija:Hansapost]] [[Kategorija:Tiešsaistes mazumtirdzniecības vietnes]] [[Kategorija:Tiešsaistes mazumtirgotāji Latvijā]] pu6qecsvz04p2pajyvn4u24witw4gca 0 373732 4488568 4440265 2026-06-30T19:38:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488568 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = VEF-Pabaži | settlement_type = vasarnīcu ciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Saulkrastu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_type3 = Ciems | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Saulkrastu novads]] | subdivision_name2 = [[Saulkrastu pagasts]] | subdivision_name3 = [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainava]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2017|03|30||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5687 |title=Informācija par objektu: VEF-Pabaži |accessdate={{dat|2018|01|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 19 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 14 | lats = 20 | latNS = N | longd = 24 | longm = 26 | longs = 54 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2160 | var_id = 100199271 | lgia_id = 5687 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''VEF-Pabaži''' (arī '''VEFa Pabaži''') bija vasarnīcu ciems [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4,4 km no pagasta un novada centra [[Saulkrasti]]em un 46,2 km no [[Rīga]]s. Ciems izveidojies kā [[VEF|Valsts elektrotehniskās fabrikas]] darbinieku dārzkopības kooperatīvs (pastāvēja līdz 2022. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/vef-pabazi/40103078300|title=VEF PABAŽI, Dārzkopības kooperatīvā sabiedrība, 40103078300 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2024-04-16|date=2024-04-17|language=lv|archive-date=2024-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240416234924/https://company.lursoft.lv/vef-pabazi/40103078300}}</ref> Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[Autoceļš P6|P6]] ([[Saulkrasti]]—[[Sēja (ciems)|Sēja]]—[[Ragana (ciems)|Ragana]]). 2025. gadā ciems pievienots [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavas]] ciemam.<ref>[https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/speka-stajies-saulkrastu-novada-teritorijas-planojums/ Spēkā stājies Saulkrastu novada teritorijas plānojums]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušie ciemi]] gabwtvg7ff0gsmwctw8brg03yyyqpaj 0 377039 4488603 4481920 2026-07-01T03:06:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488603 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "Virši-A" | logo = Attēls:Virsi logo.png | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = {{OMXbaltic|LV0000101848|VIRSI}} | foundation = 1995. gada 6. janvāris<ref name="Virsi_AR_2024_con">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/market/upload/reports/virsi/2024_ar_lv_eur_con_ias.pdf|title=AS "Virši-A" revidēts konsolidētais gada pārskats par 2024. gadu|publisher=Nasdaq Baltic|date=2025-04-16|access-date={{dat|2026|1|30||bez}}|language=lv}}</ref> | location_city = [[Aizkraukle]] | location_country = {{LAT}} | location = Kalna iela 17, Aizkraukle, Aizkraukles novads, LV-5101<ref name="Virsi_AR_2024_con" /> | key_people = Jānis Vība (valdes priekšsēdētājs)<ref name="Virsi_AR_2024_con" /> | industry = energoresursu tirdzniecība, [[mazumtirdzniecība]] | products = degvielas produkti, CNG, elektroenerģija | revenue = 380,6 milj. eiro (konsolidēti, 2024)<ref name="Virsi_AR_2024_con" /> | net_income = 4,67 milj. eiro (konsolidēti, 2024)<ref name="Virsi_AR_2024_con" /> | num_employees = 872 (vidēji koncernā, 2024)<ref name="Virsi_AR_2024_con" /> | locations = 82 degvielas uzpildes stacijas (2024. gada 31. decembrī)<ref name="Virsi_AR_2024_con" /> | homepage = {{URL|virsi.lv}} }} '''AS "Virši-A"''' ir Latvijas energoresursu tirdzniecības uzņēmums. Tas ir reģistrēts 1995. gada 6. janvārī.<ref name="Virsi_AR_2024_con" /> Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Aizkraukle|Aizkrauklē]].<ref name="Virsi_AR_2024_con" /> Uzņēmums pārvalda degvielas uzpildes staciju tīklu "Virši". 2024. gada 31. decembrī tīklā bija 82 degvielas uzpildes stacijas.<ref name="Virsi_AR_2024_con" /> 2025. gada decembrī uzņēmums norādīja, ka "Virši" tīklā ir 84 degvielas uzpildes stacijas.<ref name="Virsi_biomethane_2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b88bf7297e42cf6817614a732cd164ee5&lang=lv&src=listed|title=AS VIRŠI-A informē par biometāna projekta attīstību Ziemeļvidzemē un izvērtē jaunu projektu Kurzemē|publisher=Nasdaq|date=2025-12-22|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}</ref> AS "Virši-A" akcijas kopš 2021. gada 11. novembra ir iekļautas biržas ''[[Nasdaq Riga]]'' alternatīvajā tirgū First North.<ref name="Nasdaq_security_VIRSI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/statistics/lv/ir/2445c25604/security|title=VIRŠI-A: Uzņēmuma akcionāri (≥5%) un vērtspapīra dati|publisher=Nasdaq Baltic|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}</ref> Lielākie akcionāri (2024. gada 31. decembrī) bija Jānis Riekstiņš (20,99 %), Jānis Rušmanis (20,84 %), Ruta Plūme (20,81 %), Ilgvars Zuzulis (12,79 %), Andris Priedītis (12,79 %).<ref name="Nasdaq_security_VIRSI" /> == Nesenā vēsture == [[Attēls:Virsi-A logo.png|thumb|Logotips līdz 2019. gadam]] 2016. gadā uzņēmums kļuva par pirmo degvielas mazumtirdzniecības tirgotāju Latvijā, kas tirgū piedāvāja svaigi grauzdētu kafiju. Kafija tika grauzdēta [[Rīga|Rīgā]] grauzdētavā ''Rocket Bean Roastery''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/ka-top-virsia-svaigi-grauzdeta-kafija-464636|title=Kā top?: Virši-A svaigi grauzdētā kafija|work=db.lv|access-date=2018-08-30|language=lv}}</ref> 2019. gada pavasarī "Virši-A" ieviesa jaunu logotipu un veica izmaiņas [[Vizuālā identitāte|vizuālajā identitātē]]. 2019. gada 16. maijā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] tika atklāta pirmā saspiestās dabasgāzes (''CNG'') uzpildes stacija Latvijā.<ref name="LA 2019.05" /> Tās galvenais lietotājs ir [[Jēkabpils autobusu parks]], kas bija iegādājies ar saspiesto dabasgāzi darbināmus autobusus. 2020. gada 29. janvārī ''CNG'' stacija tika atvērta Lubānas ielā Rīgā, 8. jūlijā — Babītes pagastā, 24. novembrī — ceturtā ''CNG'' stacija Rēzeknē. 2021. gadā AS "Virši-A" veica [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]], un 11. novembrī tā akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq Riga]]'' biržas alternatīvajā tirgū ''First North'', piesaistot 7,8 miljonus eiro.<ref name="db 2021.11.11" /> Līdz tam 23,8 % uzņēmuma kapitāldaļu piederēja [[Jānis Riekstiņš (uzņēmējs)|Jānim Riekstiņam]], 23,6 % Rutai Plūmei, 23,6 % Jānim Rušmanim, 14,5 % Andrim Priedītim un 14,5 % Ilgvaram Zuzulim.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/parmainas-degvielas-tirgu-kam-maksajam-par-benzinu-un-dizeli.d?id=45641188&page=4|title=Lielākais vietējais - 'Virši-A'|work=DELFI|access-date=2018-08-30|date=2015-03-03|last=DELFI|language=lv}}</ref> 27. decembrī biržā tika iekļautas papildus vēl {{sk|1735489}} akcijas. 2021. gada 22. februārī meitas uzņēmums SIA ''Renergy Latvia'' tika apvienots ar AS "Viršu nekustamie īpašumi". 2021. gada aprīlī "Virši" sāka piedāvāt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus biznesa segmentam. 2022. gada 20. maijā AS "Virši-A" parakstīja līgumu ar AS "Skulte LNG Terminal" par 20 % akciju iegādi, tādējādi piedaloties sašķidrinātās dabasgāzes (''LNG'') termināļa pie [[Skultes osta]]s izveidē.<ref name="db 2022.05.20" /> 2023. gada 29. martā AS "Virši-A" (20 %) kopā ar SIA ''OLC'' un SIA ''RG Services'' dibināja uzņēmumu SIA ''Livland Biomethane'' biometāna rūpnīcas izveidei. 8. augustā "Virši" [[Tirdzniecības komplekss "Spice"|tirdzniecības centrā "Spice"]] atklāja pirmo Baltijā kafijas barista robotu. 21. septembrī uzņēmums sāka tirgot elektroenerģiju arī mājsaimniecībām. 26. septembrī Rīgā atklāja pirmo "Viršu" veikalu, kas netirgo degvielu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.virsi.lv/lv/par-mums/medijiem/Rigas-centra-durvis-ver-pirmais-jauna-koncepta-Virsi-veikals|title=Rīgas centrā durvis ver pirmais jauna koncepta “Virši” veikals|work=virsi.lv|access-date=2023-10-05|date=2023-09-26|language=lv}}</ref> 2023. gada 19. decembrī meitas uzņēmums SIA "Viršu nekustamie īpašumi" tika apvienots ar AS "Virši-A". 2024. gada 5. augustā "Virši-A" paziņoja, ka sāk darbību Lietuvā, pie [[Marijampole]]s atverot pirmo degvielas uzpildes staciju.<ref name="Virši 2024.08.05" /> 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos koncerna apgrozījums sasniedza 289,3 milj. eiro.<ref name="Virsi_9M_2024" /> 2024. gada 25. oktobrī tika likvidēts meitas uzņēmums AS ''CRYO Baltic''.<ref name="Lursoft_CRYO" /> 2025. gada maijā "Virši-A" paziņoja, ka pārtrauks darbību divās tirdzniecības vietās Rīgā: ''Virši Tērbata'' (Tērbatas ielā 22/24) un ''Virši Origo'' (Satekles ielā 2B).<ref name="Virsi_shops_2025" /><ref name="delfi 2025.05.17" /> 2025. gada 14. novembrī uzņēmums atklāja pilna servisa degvielas uzpildes staciju Kuldīgā, Zirņu ielā, un tās izveidē investēja 1,6 miljonus eiro.<ref name="LSM_Kuldiga_2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2025-virsi-a-investe-16-miljonus-eiro-degvielas-uzpildes-stacijas-izveide-kuldiga.a622513/|title=«Virši-A» investē 1,6 miljonus eiro degvielas uzpildes stacijas izveidē Kuldīgā|publisher=LSM.lv|date=2025-11-14|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}</ref> 2025. gada 22. decembrī "Virši-A" (24 %) kopā ar I. Zariņas Tārgales pagasta zemnieku saimniecību "Dūkuļi" (45,6 %) un SIA "Tārgalīte" (30,4 %) dibināja uzņēmumu SIA ''Venta Biomethane'', lai izveidotu biometāna ražotni [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastā]].<ref name="Virsi_biomethane_2025" /> 2026. gada 19. februārī AS "Virši-A" paziņoja, ka plāno iegūt ilgtermiņa nomas tiesības uz SIA "Naftimpeks" (degvielas uzpildes staciju "[[Astarte-Nafta|Astarte Nafta]]" īpašnieks) 19 degvielas uzpildes stacijām.<ref name="db 2026.02.20" /> Kad [[Konkurences padome]] (KP) pauda bažas par konkurences samazināšanos Preiļu apkārtnē, kā arī atsevišķos autoceļa [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] posmos, "Virši-A" samazināja nomas tiesību iegūšanu līdz 17 DUS. 15. maijā KP atļāva šo darījumu.<ref name="KP 2026.06.01" /> == Darbība == ''Virši-A'' koncerna darbība tiek organizēta trīs pamatsegmentos: degvielas produktu tirdzniecība, ērtas iepirkšanās veikali un enerģētika.<ref name="Virsi_H1_2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virsi.lv/storage/files/shares/Konsolid%C4%93tais%20pusgada%20p%C4%81rskats%20SGS%202025.pdf|title=AS "Virši-A" konsolidētais pusgada pārskats par 2025. gada 6 mēnešiem|publisher=AS "Virši-A"|date=2025-08-08|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}</ref> 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos koncerna apgrozījums sasniedza 297,7 milj. eiro; tajā skaitā 230,4 milj. eiro degvielas segmentā, 46,6 milj. eiro ērtas iepirkšanās veikalos un 19,3 milj. eiro enerģētikas segmentā.<ref name="Virsi_9M_2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=bb68f8a920ce974f5f5bb58f92d6237f9&lang=lv&src=listed|title=AS VIRŠI-A 2025. gada 9 mēnešu operatīvās darbības kopsavilkums un aktualitātes|publisher=Nasdaq|date=2025-10-15|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}</ref> 2025. gada 30. jūnijā "Virši" tīklā bija 83 degvielas uzpildes stacijas.<ref name="Virsi_H1_2025" /> === Elektroauto uzlāde === 2024. gada trešajā ceturksnī ar Eiropas Savienības Alternatīvo degvielu infrastruktūras finansēšanas instrumenta atbalstu tika turpināta elektroauto uzlādes staciju tīkla attīstība, 2024. gada 9 mēnešu operatīvajā kopsavilkumā norādot izbūves apjomus un jaudas.<ref name="Virsi_9M_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=bdb13505f7454ae2c4708ea49edf060c4&lang=lv|title=AS VIRŠI-A 2024. gada 9 mēnešu operatīvās darbības kopsavilkums un aktualitātes|publisher=Nasdaq|date=2024-10-17|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}</ref> 2025. gadā uzņēmums uzstādīja 8 jaunas elektroauto uzlādes stacijas Latvijā un decembra beigās atklāja pirmo uzlādes punktu degvielas uzpildes stacijā "Marijampole" Lietuvā.<ref name="Virsi_EV_2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b7c045b51a2a91605aaa8c11de5db5eca&lang=lv&src=listed|title=AS VIRŠI-A 2025. gadā būtiski paplašināja elektroauto uzlādes tīklu un sper pirmos uzlādes tīkla soļus Lietuvā|publisher=Nasdaq|date=2025-12-29|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}</ref> === Biometāna projekti === 2025. gada februārī uzņēmums informēja, ka kopā ar partneriem uzsāk biometāna ražošanas rūpnīcas būvniecību Naukšēnos; finansējumu nodrošina Eiropas Energoefektivitātes fonds (EEEF).<ref name="Virsi_biomethane_start_2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b4d42d273c6c9e54c65fcb7bff2e63e66&lang=lv&src=listed|title=AS VIRŠI-A kopā ar partneriem uzsāk biometāna rūpnīcas būvniecību Naukšēnos|publisher=Nasdaq|date=2025-02-14|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}</ref> 2025. gada 22. decembrī uzņēmums paziņoja, ka Naukšēnu biometāna ražotnes būvniecība turpinās saskaņā ar grafiku, un norādīja, ka līdzdalība SIA "Livland Biomethane" ir 49% ar plānu to palielināt līdz 51%. Tajā pašā paziņojumā minēts, ka sadarbībā ar partneriem dibināts uzņēmums SIA "VENTA Biomethane", lai izvērtētu jaunu biometāna projektu Kurzemē, Ventspils novadā, Tārgales pagastā.<ref name="Virsi_biomethane_2025" /> == Finanšu rādītāji == Revidētajos konsolidētajos gada pārskatos publicētie rādītāji:<ref name="Virsi_AR_2024_con" /><ref name="Virsi_AR_2023_con">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/market/upload/reports/virsi/2023_ar_lv_eur_con_ias.pdf|title=AS “Virši-A” revidēts konsolidētais gada pārskats par 2023. gadu|publisher=Nasdaq Baltic|date=2024-04-17|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" ! Gads !! Neto apgrozījums, EUR !! Neto peļņa, EUR |- | 2022 || 375 109 995 || 10 370 034<ref name="Virsi_AR_2023_con" /> |- | 2023 || 343 732 101 || 5 098 804<ref name="Virsi_AR_2023_con" /> |- | 2024 || 380 577 660 || 4 670 496<ref name="Virsi_AR_2024_con" /> |} 2025. gada 6 mēnešos koncerna neto apgrozījums bija 188 597 907 eiro un peļņa 1 455 900 eiro (nerevidēti dati).<ref name="Virsi_H1_2025" /> == Uzņēmuma struktūra == AS "Virši-A" meitas uzņēmumi: * SIA "Virši loģistika" * SIA "Virši Renergy" * ''UAB VIRŠI Lietuva'' Asociētie uzņēmumi: * SIA ''Gulf Petrol RE'' (30 %), darbība ar nekustamo īpašumu * SIA ''GasOn'' (30 %), saspiestās dabasgāzes ražošana un piegāde * AS ''Skulte LNG Terminal'' (19,23 %), neaktīvs sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (peldoša regazifikācijas iekārta) projekts [[Skultes osta]]s akvatorijā * SIA "Livland Biomethane" (49 %), biometāna ražotnes attīstīšana [[Naukšēni|Naukšēnos]] (plānots palielināt līdzdalību līdz 51 %).<ref name="Virsi_biomethane_2025" /> * SIA ''Venta Biomethane'' (24 %), biometāna ražotnes attīstīšana [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastā]].<ref name="Virsi_biomethane_2025" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="LA 2019.05">[http://www.la.lv/virsi-a-atklaj-latvija-pirmo-saspiestas-dabasgazes-staciju “Virši-A” atklāj Latvijā pirmo saspiestās dabasgāzes staciju] LA.LV 2019. gada 16. maijs </ref> <ref name="db 2021.11.11">[https://www.db.lv/zinas/uzsak-virsu-akciju-tirdzniecibu-birza-505208 Uzsāk Viršu akciju tirdzniecību biržā] Db.lv, 11.11.2021</ref> <ref name="db 2022.05.20">[https://www.db.lv/zinas/virsia-iegadajas-20-skulte-lng-terminal-akciju-507718 Virši-A iegādājas 20% Skulte LNG Terminal akciju] Db.lv, 20.05.2022</ref> <ref name="Virši 2024.08.05">[https://www.virsi.lv/lv/par-mums/medijiem/Virsi-uzsak-darbibu-Lietuva-netalu-no-Marijampoles-atverta-pirma-degvielas-uzpildes-stacija “Virši” uzsāk darbību Lietuvā: netālu no Marijampoles atvērta pirmā degvielas uzpildes stacija] Virši-A, 05.08.2024</ref> <ref name="delfi 2025.05.17">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120072781/nesasniedza-iecereto-virsi-slegs-divas-tirdzniecibas-vietas Nesasniedza iecerēto. "Virši" slēgs divas tirdzniecības vietas] Delfi, 17.05.2025</ref> <ref name="Virsi_shops_2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b32d457f90bc49c6e8db444d062cd93ed&lang=lv&src=listed|title=AS VIRŠI-A optimizē veikalu tīklu, maijā slēdzot divas tirdzniecības vietas|publisher=Nasdaq|date=2025-05-16|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}</ref> <ref name="Lursoft_CRYO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/kalna-iela-17-aizkraukle-aizkraukles-pagasts-aizkraukles-novads-lv-5101/uznemumi|title=Uzņēmumi adresē: Kalna iela 17, Aizkraukle, Aizkraukles novads|publisher=Lursoft|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="db 2026.02.20">[https://www.db.lv/zinas/virsia-un-naftimpeks-plano-uzsakt-strategisku-sadarbibu-dus-tikla-attistibai-latvija-525275 VIRŠI-A un Naftimpeks plāno uzsākt stratēģisku sadarbību DUS tīkla attīstībai Latvijā] Db.lv, 20.02.2026</ref> <ref name="KP 2026.06.01">[https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-atlauj-virsi-iegut-ilgstosas-nomas-tiesibas-par-17-sia-naftimpeks-degvielas-uzpildes-stacijam KP atļauj AS “VIRŠI-A” iegūt ilgstošas nomas tiesības pār 17 SIA “NAFTIMPEKS” degvielas uzpildes stacijām] Konkurences padome, 01.06.2026.</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.virsi.lv Virši] * [https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40003242737 Uzņēmumu reģistrs: AS "Virši-A" (reģ. Nr. 40003242737)] * [https://nasdaqbaltic.com/statistics/lv/ir/2445c25604/security Nasdaq Baltic: VIRSI (akcionāri ≥5%)] {{Gāzes un degvielas uzpildes stacijas Latvijā|state=collapsed}} {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 3ueiaz59axkmjzxwxw6ss9mvn2gqzs1 0 378820 4488580 4337462 2026-06-30T21:22:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488580 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RigaSkolasIela11.jpg|thumb|250px|Agrākās Valsts vācu klasiskās ģimnāzijas ēka (2016).]] '''Valsts vācu klasiskā ģimnāzija''' ({{val-de|Das Klassische Gymnasium zu Riga}}) jeb '''Rīgas valsts vācu vidusskola''' bija [[Rīga]]s skola ar [[vācu valoda]]s mācību valodu, kas līdz [[vācbaltiešu izceļošana]]i 1939. gadā darbojās fon Tidebela (''von Tideböhl'') namā [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā 11]]. Šajā namā darbojās arī Rīgas pilsētas 9. vācu pamatskola, Vācu vecāku savienības uzturētā arodskola, Latvijas vācbaltiešu skolotāju savienība un žurnāla ''Die Deutsch-Baltische Schule'' redakcija. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācija]]s laikā šajā namā izvietojās Rīgas valsts mūzikas skola un Rīgas valsts mākslas amatniecības skola.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31082/ zudusilatvija.lv]</ref> == Absolventi == Valsts vācu klasiskajā ģimnāzija ir mācījušies: * [[Jāzeps Eiduss]], fiziķis;<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=955&Itemid=343|title=Parādām godu un cieņu Dītriham Andrejam Lēberam - 2010.g. 24.maijs|website=archive.lza.lv|access-date=2025-09-18|archive-date=2025-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20250621192817/http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=955&Itemid=343}}</ref> * [[Dītrihs Andrejs Lēbers]], jurists un profesors.<ref name=":0" /> == Skatīt arī == * [[Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija]] * [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] 65ng23qrfqc6xmo8fdt7sfsat0ed20q 0 382279 4488612 4487903 2026-07-01T04:54:29Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4488612 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Raipole | settlement_type = skrajciems | image_skyline = Raipoles Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca (1932.), Nirzas pagasts, Ludzas novads, Latvia.jpg | image_caption = Raipoles katoļu baznīca | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Nirzas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5310 |title=Informācija par objektu: Raipole |accessdate={{dat|2018|04|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 18 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 22 | lats = 14 | latNS = N | longd = 27 | longm = 53 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 5736 | var_id = 100154018 | lgia_id = 5310 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Raipole''' ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Nirzas pagasts|Nirzas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5 km no pagasta centra [[Nirza]]s, 22 km no novada centra [[Ludza]]s un 240 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V516]]. Ciemā atrodas [[Raipoles baznīca|Raipoles katoļu baznīca]]. == Vēsture == [[Attēls:Raipoles skola 1937.png|thumb|left|Raipoles 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937).]] Skola dibināta 1908. gadā privātās telpās. 1921. gadā Raipoles 1. pakāpes latviešu pamatskolā mācījās 62 skolēni, bet 1931. gadā — 81 skolēns. 1937. gadā iesvētīja Raipoles 4-klasīgās skolas jauno ēku, pirmajā stāvā atradās sešas klases, otrajā – dzīvokļi trim skolotājiem. Skolu apmeklēja 150 skolēnu. 1938. gadā skolu pārveidoja par 6-klasīgo pamatskolu, 1942. gadā to apmeklēja 142 skolēni. 1944. gadā skolas ēka nodeɡa, mācības notika četrās zemnieku mājās. 1950. gadu sākumā uzcēla Raipoles septiņgadīgās pamatskolas ēku, kurā 1953./54. mācību gadā mācījās 104 skolēni, 1961. gada rudenī skolu pārveidoja par astoņgadīgo skolu. Skolu slēdza 1978. gadā.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/raipoles-skola/ Raipoles skola]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Nirza pagasta ciemi}} [[Kategorija:Nirzas pagasts]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] s7v1rax1am86333t8scf062a3mxtcvc 0 398126 4488550 4488467 2026-06-30T19:03:20Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4488550 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 72 | vārti = 215 | skatītāji = 4644549 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (6 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}||{{fb|SWE}}| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}||{{fb|CRO}}| |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}||{{fb|AUT}}| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}}||{{fb|SEN}}| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|'''{{fb|NOR}}'''|'''2''' |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||{{fb|ECU}}| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}||{{fb|COD}}| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||{{fb|CPV}}| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||{{fb|EGY}}| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||{{fb|ALG}}| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}||{{fb|GHA}}| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}||{{fb|MAR}}| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}||{{fb|NOR}}| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] t3qouw64mhwyqeudw3a5wria6bxkrxx 4488647 4488550 2026-07-01T05:50:40Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4488647 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 72 | vārti = 215 | skatītāji = 4644549 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (6 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|'''{{fb|FRA}}'''|'''3'''|{{fb|SWE}}|0 |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}||{{fb|CRO}}| |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}||{{fb|AUT}}| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}}||{{fb|SEN}}| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|'''{{fb|NOR}}'''|'''2''' |30. jūnijs - [[Mehiko]]|'''{{fb|MEX}}'''|'''2'''|{{fb|ECU}}|0 |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}||{{fb|COD}}| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||{{fb|CPV}}| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||{{fb|EGY}}| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||{{fb|ALG}}| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}||{{fb|GHA}}| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}||{{fb|FRA}}| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}||{{fb|MAR}}| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}||{{fb|NOR}}| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] 1mku3tt5e37vapb4lrsvh3fnzgao37k 4488769 4488647 2026-07-01T11:47:54Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4488769 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 72 | vārti = 215 | skatītāji = 4644549 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (6 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0 |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}||{{fb|CRO}}| |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}||{{fb|AUT}}| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}}||{{fb|SEN}}| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2 |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0 |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}||{{fb|COD}}| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||{{fb|CPV}}| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||{{fb|EGY}}| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||{{fb|ALG}}| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}||{{fb|GHA}}| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}||{{fb|FRA}}| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}||{{fb|MAR}}| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}||{{fb|NOR}}| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] hqtwx9h22ao19ff9uqh4p6tas11ub1p 0 398692 4488724 4425204 2026-07-01T09:30:48Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ 4488724 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #8C1116 | nos = Telšu „Džiugas” | logo = [[Attēls:FC Džiugas logo.png|150px]] | pilns = Telšu futbola klubs „Džiugas” (''Telšių futbolo klubas „Džiugas“'') | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Telši}} | dib = 1923 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Telšu Centrālais stadions | ietilp = 3000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Martīns Armalis | tren = {{flaga|Lietuva}} Andrius Lipskis | līga = [[TOPLYGA]] | sez = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]] | poz = 7. vieta | | pattern_la1 = |pattern_b1 = |pattern_ra1 =| leftarm1 = 8C1116 |body1 = 8C1116 |rightarm1 = 8C1116 |shorts1 = 8C1116 |socks1 = 8C1116 | pattern_la2 = |pattern_b2 = |pattern_ra2 =| leftarm2 = 000000 |body2 = 000000 |rightarm2 = 000000 |shorts2 = 000000 |socks2 = 000000| }} '''Telšu futbola klubs „Džiugas”''' ({{val|lt|Telšių futbolo klubas „Džiugas“}}) ir 1923. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Telši]]em, kas šobrīd spēlē [[TOPLYGA]]. == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''<ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.org}}</ref> ** Čempioni (0): ** Vicečempioni (0): ** 8. vieta (1): 2022 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Pirma lyga |- |||||||||| |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dziugas-1483/?cid=1816595 |title=2018 lietuvosfutbolas.lt |access-date={{dat|2018|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605144637/http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dziugas-1483/?cid=1816595 }}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} [[A lyga]] |- |||||||||| |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dziugas-1291/|title=FC Džiugas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[TOPLYGA]]''' | bgcolor="#FF" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;" |- | style="background:#8C1116;color:White" width="150" height="50" |'''FC DŽIUGAS''' | style="background:white;color:black" width="150" height="50" |'''FC DŽIUGAS''' |} == Apģērbu izmaiņas == ; Mājas krāsas {| |{{Football kit | pattern_la= | pattern_b=_blackstripeonright | pattern_ra= | pattern_sh= | pattern_so= | leftarm=8C1116 | body= 8C1116 | rightarm= 8C1116 | shorts= 8C1116 | socks= 8C1116 | title= 2015 }} |{{Football kit | pattern_la= | pattern_b=_v | pattern_ra= | pattern_sh= | pattern_so= | leftarm=8C1116 | body= 8C1116 | rightarm= 8C1116 | shorts= 8C1116 | socks= 8C1116 | title= 2016 }} |{{Football kit | pattern_la= | pattern_b= _v | pattern_ra= | pattern_sh= | pattern_so= | leftarm=FFFFFF| body= 8C1116 | rightarm=FFFFFF | shorts= 8C1116 | socks= 8C1116 | title= 2018 }} |{{Football kit | pattern_la=_whiteborder | pattern_b=_whitecollar | pattern_ra=_whiteborder | pattern_sh= | pattern_so= | leftarm= 8C1116 | body= 8C1116 | rightarm= 8C1116 | shorts= FFFFFF | socks= FFFFFF | title= 2020 }} |{{Football kit | pattern_la= _jomatoletum2ww| pattern_b= _jomatoletum2ww| pattern_ra= _jomatoletum2ww| pattern_sh= | pattern_so= | leftarm= FFFFFF | body= 8C1116 | rightarm= FFFFFF | shorts= FFFFFF | socks= FFFFFF | title= 2021 }} |} ; Izbraukuma krāsas {| |{{Football kit | pattern_la= | pattern_b=_whitestripeonright | pattern_ra= | pattern_sh= | pattern_so= | leftarm=000000 | body= 000000 | rightarm= 000000 | shorts= 000000 | socks= 000000 | title= 2015 }} |{{Football kit | pattern_la= | pattern_b= _v | pattern_ra= | pattern_sh= | pattern_so= | leftarm= 000000 | body= 000000 | rightarm= 000000 | shorts= 000000 | socks= 000000 | title= 2016 }} |{{Football kit | pattern_la= | pattern_b= _v | pattern_ra= | pattern_sh= | pattern_so= | leftarm= FFFFFF | body= 000000 | rightarm= FFFFFF | shorts= 000000 | socks= 000000 | title= 2018 }} |{{Football kit | pattern_la= _whiteborder | pattern_b=_jomawinner19ab | pattern_ra= _whiteborder | pattern_sh= | pattern_so= | leftarm= 000000 | body= 000000 | rightarm= 000000 | shorts= 000000 | socks= 000000 | title= 2020 }} |{{Football kit | pattern_la= _whiteborder | pattern_b= | pattern_ra= _whiteborder| pattern_sh= | pattern_so= | leftarm= BBBBBB | body= BBBBBB | rightarm= BBBBBB | shorts= BBBBBB | socks= BBBBBB | title= 2021 }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2026|07|01||bez}}.'' {{Fs start}} {{fs player|no=31|pos=GK|name=[[Marius Paukštė]]|nat=LTU}}<ref>{{Cite web|url=https://www.fcdziugas.lt/papildyta-vartininku-grandis/|title=Papildyta vartininkų grandis – Telšių "Džiugas" – oficialus puslapis}}</ref> {{Fs player|no=22|nat=UKR|name=Mykyta Rybčynskij|pos=GK}} {{Fs player|no=91|nat=UKR|name=Vladyslav Ryabenko|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 2|nat=NED|pos=DF|name=[[Valentino Vermeulen]]}} {{Fs player|no= 3|nat=LTU|pos=DF|name=Džiugas Aleksa}} {{Fs player|no= 4|nat=SEN|pos=DF|name=[[Bacary Sane]]}} {{Fs player|no=23|nat=CIV|pos=DF|name=Ibrahim Cissé}} {{Fs player|no=24|nat=IRE|pos=DF|name=Joshua Okpolokpo}} {{Fs player|no=44|nat=NGR|name=Brendan Ifeanyi Asomugha|pos=DF}} {{Fs player|no=46|pos=DF|nat=POL|name=[[Jakub Wawszczyk]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=Nikita Pavlovskis}} {{fs player|no= 7|name=[[Pedro Bahia]]|nat=BRA|pos=MF}} {{Fs player|no= 8|nat=UKR|name=Denys Bunčukov|pos=DF}} {{Fs player|no=10|nat=LTU|name=[[Vilius Piliukaitis]]|pos=MF}} {{fs player|no=14|name=[[Denis Ževžikovas]]|nat=LTU|pos=MF}} {{Fs player|no=21|nat=LTU|pos=MF|name=Simas Patella}} {{Fs player|no=27|nat=LTU|pos=MF|name=Deitonas Vinckus}} {{fs player|no=30|pos=MF|nat=LTU|name=Nidas Vosylius}} {{Fs player|no=33|nat=LTU|name=[[Lukas Ankudinovas]]|pos=MF}} {{Fs player|no=77|nat=UKR|pos=MF|name=Artem Marchuk}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 9|nat=ARG|pos=FW|name=[[Iker Scotto]]}} {{Fs player|no=48|nat=LTU|name=Tomas Stelmokas|pos=FW}} {{Fs player|no=90|nat=ENG|name=[[Ronald Sobowale]]|pos=FW}} {{Fs end}} == Latvieši == * {{flaga|LAT}} [[Aivars Emsis]] (2021, 2022) * {{flaga|LAT}} [[Ivans Baturins]] (2024) == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/fcdziugas/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/ FC Džiugas: alyga.lt] * [https://uk.soccerway.com/teams/lithuania/diugas-teliai/30669/ FC Džiugas: Soccerway] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-dziugas-telsiai/20684/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Džiugas]] 15vwy9timhszelnmd36emjtokh09sww 0 405166 4488619 4476293 2026-07-01T05:08:11Z Biafra 13794 /* Janvāris */ Ūte Boka 4488619 wikitext text/x-wiki {{nobots|job=kategorijas+}} '''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē. == Pasaulē == <section begin=2018. gadā mirušie /> === Janvāris === * {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā) * {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā) * {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā) * {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|18|N}} — [[Ūte Boka]] (''Ute Bock''), Austrijas pedagoģe, pazīstama ar projektiem palīdzībai patvēruma meklētājiem (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā) * {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā) * {{dat||1|22|N}}: ** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā) ** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||1|23|N}}: ** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā) ** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā) * {{dat||1|30|N}}: ** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā) ** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā) * [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā) <gallery> Astronaut John Young official portrait.jpg|[[Džons Jangs]] France Gall.png|[[Frensa Galla]] Dolores O'Riordan 2016 (cropped).jpeg|[[Doloresa O'Riordana]] UrsulaLeGuin.01.jpg|[[Ursula Le Gvina]] Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|[[Ingvars Kamprads]] </gallery> === Februāris === [[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]] [[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]] * {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā) * {{dat||2|4|N}}: ** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā) * {{dat||2|9|N}}: ** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) ** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā) * {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||2|14|N}}: ** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā) ** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā) * {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā) * {{dat||2|19|N}}: ** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā) * {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā) * {{dat||2|21|N}}: ** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā) ** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā) * {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā) * [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā) * {{dat||2|24|N}}: ** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā) ** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā) ** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā) * {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā) === Marts === [[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]] [[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]] * {{dat||3|3|N}}: ** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) ** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā) * {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā) * {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā) * {{dat||3|12|N}}: ** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā) ** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā) * {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā) * {{dat||3|19|N}}: ** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā) ** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā) * {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā) * {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā) * {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā) * {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā) === Aprīlis === [[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]] [[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]] [[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']] * {{dat||4|1}}: ** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā) ** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā) * {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā) * {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā) * {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā) * {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā) * {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā) * {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā) * {{dat||4|15}}: ** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā) ** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā) * {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā) * {{dat||4|21}}: ** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā) ** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā) * {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā) * {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā) === Maijs === [[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]] * {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā) * {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā) * {{dat||5|13}}: ** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā) ** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā) * {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā) * {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā) * {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā) * {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā) * {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā) * {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']] [[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]] * {{dat||6|8}}: ** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā) ** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā) * {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā) * {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā) * {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā) * {{dat||6|29}}: ** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā) ** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā) ** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā) === Jūlijs === * {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā) * {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā) * {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā) * {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā) * {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā) * {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā) === Augusts === [[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]] [[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]] [[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]] [[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]] [[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]] [[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]] * {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā) * {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā) * {{dat||8|16}}: ** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā) ** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā) * {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā) * {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā) * {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā) === Septembris === [[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]] * {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā) * {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā) * {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā) * {{dat||9|29}} : ** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā) ** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā) === Oktobris === [[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]] [[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]] [[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]] * {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā) * {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā) * {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā) * {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā) * {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā) * {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā) === Novembris === [[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]] [[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]] * {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā) * {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā) * {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā) * {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā) * {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā) * {{dat||11|26}}: ** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) ** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā) * {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā) === Decembris === [[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]] * {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā) * {{dat||12|22}} ** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts ** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā) * {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā) <section end=2018. gadā mirušie /> == Latvijā == <section begin=2018. gadā Latvijā mirušie />[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]] [[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]] [[Attēls:Velga Vilipa.jpg|thumb|120px|[[Velga Vīlipa]]]] [[Attēls:Morris Halle.jpg|thumb|120px|[[Moriss Halle]]]] [[Attēls:Uldis Deisons.jpeg|thumb|120px|[[Uldis Deisons]]]] [[Attēls:Arvids Sodums brivmurnieks.jpg|thumb|120px|[[Arvīds Sodums]]]] [[Attēls:Valters Frīdenbergs.jpg|thumb|120px|[[Valters Frīdenbergs]]]] [[Attēls:Terēze Broka.jpg|thumb|120px|[[Terēze Broka]]]] [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Pauls Putniņš.jpg|thumb|120px|[[Pauls Putniņš]]]] [[Attēls:Valentīne Lasmane pirms 1940.jpg|thumb|120px|[[Valentīne Lasmane]]]] [[Attēls:Henrihs Vorkals portrait.jpg|thumb|120px|[[Henrihs Vorkals]]]] === Janvāris === * {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā) * {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā) * {{dat||1|15|N}} — [[Aivars Niedre]], advokāts, profesors (dzimis 1931. gadā) * {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā) * {{dat||1|24|N}}: ** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā) ** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā) === Februāris === * {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā) * {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā) * {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā) * {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā) === Marts === * {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā) * {{dat||3|2|N}}: ** [[Latvīte Medniece]], keramiķe (dzimusi 1924. gadā) ** [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā) * {{dat||3|8|N}} — [[Edmunds Trops]], grupas "[[Zig Zag]]" basģitārists (dzimis 1968. gadā) * {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā) * {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā) * {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā) === Aprīlis === * {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā) * {{dat||4|4|N}}: ** [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā) ** [[Imants Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1930. gadā) * {{dat||4|14|N}}: ** [[Imants Dulbergs]], šaha problēmists (dzimis 1936. gadā) ** [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā) * {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā) * {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā) * {{dat||4|30|N}}: ** [[Daiga Putekle]], māksliniece, ādas plastikas meistare (dzimusi 1956. gadā) ** [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā) === Maijs === * {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā) * {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā) * {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā) * {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā) * {{dat||5|28|N}} — [[Inese Ščucka]], gleznotāja (dzimusi 1950. gadā) * {{dat||5|30|N}}: ** [[Mārtiņš Bunkus]], zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators (dzimis 1980. gadā) ** [[Valdis Opmanis]], gleznotājs (dzimis 1944. gadā) === Jūnijs === * {{dat||6|5|N}}: ** [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā) ** [[Emīls Braunbergs]], mākslinieks, ķirurgs (dzimis 1931. gadā) ** [[Maruta Raude]], porcelāna māksliniece (dzimusi 1965. gadā) * {{dat||6|9|N}} — [[Lotārs Millers]], ūdens motosportists (dzimis 1964. gadā) * {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā) * {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā) * {{dat||6|30|N}}: ** [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā) ** [[Kārlis Siļķe]], mazo HES speciālists, docents (dzimis 1937. gadā) === Jūlijs === * {{dat||7|1|N}} — [[Jānis Millers]], ūdens motosporta meistars (dzimis 1946. gadā) * {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā) * {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā) * {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā) === Augusts === * {{dat||8|4|N}} — [[Andrejs Zvejnieks]], mākslinieks (dzimis 1939. gadā) * {{dat||8|8|N}} — [[Jānis Buģins]], psihiatrs, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra vadītājs (dzimis 1951. gadā) * {{dat||8|9|N}}: ** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā) ** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā) * {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā) * {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā) * {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā) === Septembris === * {{dat||9|8|N}} — [[Mareks Mediņš]], mūzikas darbinieks (dzimis 1971. gadā) * {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā) * {{dat||9|25|N}} — [[Arvīds Sodums]], trimdas latviešu mākslinieks (dzimis 1919. gadā) * {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||9|28|N}} — [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]], vieglatlēts (dzimis 1950. gadā) === Oktobris === * {{dat||10|2|N}} — [[Andis Surgunts]], dzejnieks, teologs (dzimis 1984. gadā) * {{dat||10|10|N}}: ** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}</ref> * {{dat||10|12|N}} — [[Ināra Cimermane]], operas orķestra vijolniece (dzimusi 1960. gadā) * {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā) * {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā) * {{dat||10|24|N}}: ** [[Ingrīda Ģelze-Ozoliņa]], māksliniece (dzimusi 1947. gadā) ** [[Toms Lipskis]], kontrabasists, basģitārists, džeza mūziķis, pedagogs (dzimis 1990. gadā) * {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā) * {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā) === Novembris === * {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā) * {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā) * {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā) * {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā) === Decembris === * {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā) * {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā) * {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||12|6|N}}: ** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā) ** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||12|9|N}} — [[Valters Nikans]], sporta žurnālists (dzimis 1964. gadā) * {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā) * {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā) * {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā) * {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā) <section end=2018. gadā Latvijā mirušie /> == Sportā == <section begin=2018. gadā sportā mirušie /> [[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]] [[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]] * {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā) * {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā) * {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā) * {{dat||2|19|N}}: ** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā) ** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā) * {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā) * {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā) * {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā) * {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā) * {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā) * {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā) * {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā) * {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā) * {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā) * {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā) * {{dat||4|8}}: ** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā) ** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā) * {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā) * {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā) * {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā) * {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā) * {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā) * {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā) * {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā) * {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā) * {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā) * {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā) * {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā) * {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā) * {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā) * {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) == Atsauces == {{atsauces}}<section end="2018." gadā="" sportā="" mirušie="" /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]] 67c055eliqidptemdl67s46a59vj7uf 0 411716 4488770 4474834 2026-07-01T11:49:34Z ~2026-37660-11 147480 4488770 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Pļavnieku pamatskola | logo = | logo_size = 100px | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Jāņa Grestes iela (Rīga)|Jāņa Grestes iela]] 14, [[Rīga]] {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 07 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 43 | longEW = E | established = 2011 (1986) | headmaster = Valda Tinkusa | staff = | teaching_staff = 64 | employees = | grades = | years = | students = 703 (2018) | language = latviešu | revenue = | homepage = {{URL|https://www.rpps.lv}} }} '''Rīgas Pļavnieku pamatskola''' ir [[Rīga]]s pamatskola [[Jāņa Grestes iela (Rīga)|Jāņa Grestes ielā]] 14 [[Pļavnieki|Pļavnieku apkaimē]], kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei divās izglītības programmās. == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (21011111), Pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (21013111).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dati.e-skola.lv/Iestade/R90VS |title=Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments |access-date={{dat|2018|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181117150432/http://dati.e-skola.lv/Iestade/R90VS }}</ref> == Vēsture == Skola dibināta 1986. gadā kā [[Rīgas 90. vidusskola]], ēkas augšstāvā darbojās Mākslas skola. Daudzus gadus skolā mācības tika organizēts divās maiņās, tādēļ no tās atdalīja Rīgas Pļavnieku sākumskolu, kurā mācības notika no 1. līdz 6. klasei. Skolēnu skaitam krītoties, 2011. gadā abas skolas atkal apvienoja un pārveidoja par Rīgas Pļavnieku pamatskolu. Skolu vadījuši šādi direktori: * Elīna Dreimane (2012 - 2025) * Valda Tinkusa (2025 - pašlaik) == Ārējās saites == * [http://www.rpps.lv/sites/default/files/Documents/Rigas_Plavnieku_pamatsk_pasnovertejums2017.pdf Pašvērtējuma ziņojums 2017] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190516053230/http://rpps.lv/sites/default/files/Documents/Rigas_Plavnieku_pamatsk_pasnovertejums2017.pdf |date={{dat|2019|05|16||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]] tmx10ftmot2p7w29fxj2be3kbzyh7y3 10 413574 4488547 4488264 2026-06-30T18:01:18Z EdgarsBot 50781 upd 4488547 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-06-30 18:01:17{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 45 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> hvarrrgrioqke609iily9mlm0whp50i 0 415013 4488542 3980149 2026-06-30T17:56:03Z ZANDMANIS 91184 4488542 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Redirected: Nacionālā ķeza | oriģinālnos = ''Redirected'' | attēls = Redirected Film Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[Komēdija]], [[asa sižeta filma]] | režisors = [[Emilis Velīvis]] | producents = * [[Daiva Jovaišiene]] * [[Asta Liukaite]] * [[Andris Paulavičis]] * [[Donats Šimukausks]] | scenārijs = * [[Jons Baņis]] * [[Luiss Britnels]] * Emīls Velīvs | galvenajās lomās = * [[Vinnijs Džonss]] * [[Skots Viljamss]] * [[Džils Darnels]] * [[Olivers Džeksons]] * [[Entonijs Strečens]] * [[Mindaugs Papinigs]] * [[Džeks Kūpers]] * [[Artūrs Smoļaņinovs]] | mūzika = * [[Paulis Kilbausks]] * [[Doms Strupinsks]] | operators = | montāža = | studija = * ''Kinokultas'' * ''Wellington Films'' | izplatītājs = ''Koch Film'' | izdošana = * {{Filmas datums|2014|1|10|}} ([[Lietuva]]) * {{Filmas datums|2014|11|13|}} ([[Apvienotā Karaliste]]) | ilgums = 99 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/redirected-film|title=REDIRECTED|publisher=bbfc.co.uk|accessdate={{dat|2018|12|16||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141315/http://www.bbfc.co.uk/releases/redirected-film}}</ref> | valsts = * {{GBR}} {{LTU}} | valoda = angļu, lietuviešu, krievu, poļu | budžets = {{US$|2 miljoni}} | ienākumi = {{US$|1,8 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/gangster-comedy-redirected-breaks-box-692162|title=Gangster Comedy 'Redirected' Breaks Box Office Records in Lithuania|publisher=hollywoodreporter.com|accessdate={{dat|2018|12|16||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 2275946 }} '''"Redirected: Nacionālā ķeza"''' ({{val|en|Redirected}}) ir 2014. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Lietuva]]s kopražojuma filma, kuras režisors ir [[Emilis Velīvis]]. Galvenās lomas tajā atveido [[Vinnijs Džonss]], [[Skots Viljamss]], [[Džils Darnels]], [[Olivers Džeksons]], [[Entonijs Strečens]], [[Mindaugs Papinigs]], [[Džeks Kūpers]] un [[Artūrs Smoļjaņinovs|Artūrs Smoļaņinovs]]. Filmas pirmizrāde notika 2014. gada 10. janvārī [[Lietuva|Lietuvā]]. Filma ir stāsts par četriem angļiem, kas liktenīgas sagadīšanās rezultātā nonāk Lietuvā un ir spiesti meklēt atpakaļceļu mājup. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2014. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Lietuvas filmas]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:Kriminālkomēdijas]] br7zyojon0hiug6ap097xqmnq27yvme 4 415707 4488545 4488263 2026-06-30T18:01:05Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4488545 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|06|30||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199893}}] | {{formatnum:1689}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13708}}] | 2009-02-13 | 2026-06-30 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173212}}] | {{formatnum:10480}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8011}}] | 2007-12-03 | 2026-06-30 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:953}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114475}}] | {{formatnum:9673}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9827}}] | 2007-11-24 | 2026-06-29 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113330}}] | {{formatnum:10100}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1914}}] | 2009-10-02 | 2026-06-30 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87330}}] | {{formatnum:6534}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6652}}] | 2005-10-30 | 2026-06-27 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:70686}}] | {{formatnum:9992}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2145}}] | 2009-05-24 | 2026-06-30 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68858}}] | {{formatnum:1850}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-06-29 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58824}}] | {{formatnum:958}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-06-15 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51885}}] | {{formatnum:7210}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6474}}] | 2018-06-22 | 2026-06-30 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49039}}] | {{formatnum:1524}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3532}}] | 2006-05-03 | 2026-06-30 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:48934}}] | {{formatnum:5442}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-06-30 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1901}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2993}}] | 2007-04-26 | 2026-05-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44143}}] | {{formatnum:5572}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1580}}] | 2015-03-11 | 2026-06-30 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42176}}] | {{formatnum:1694}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-06-27 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38894}}] | {{formatnum:4726}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:784}}] | 2013-03-30 | 2026-06-30 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31551}}] | {{formatnum:3631}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:636}}] | 2020-05-10 | 2026-06-30 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29201}}] | {{formatnum:7740}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4399}}] | 2023-01-18 | 2026-06-22 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26378}}] | {{formatnum:4580}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}] | 2015-08-30 | 2026-06-30 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-06-07 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23701}}] | {{formatnum:9}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-06-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:1991}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15861}}] | {{formatnum:1309}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-06-30 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15191}}] | {{formatnum:3723}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1383}}] | 2014-07-27 | 2026-06-30 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15151}}] | {{formatnum:2524}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1998}}] | 2005-07-30 | 2026-06-28 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14457}}] | {{formatnum:518}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-06-11 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14206}}] | {{formatnum:732}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-06-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13299}}] | {{formatnum:972}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-06-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10785}}] | {{formatnum:1847}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:410}}] | 2021-07-27 | 2026-06-30 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10603}}] | {{formatnum:292}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-06-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10097}}] | {{formatnum:257}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}] | 2012-05-17 | 2026-06-15 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9560}}] | {{formatnum:233}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-06-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}] | {{formatnum:169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-06-09 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:718}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5584}}] | {{formatnum:92}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-06-26 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:149}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] tlld8ktlv4mhc5md6a0ru5tlrc5i5kj 0 417283 4488526 4441713 2026-06-30T16:15:28Z VariatioDelecta 117672 4488526 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ansis | Attēls = Ansis_Kolmanis.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = ansis festivālā Positivus 2022. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = Ansis Kolmanis | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|8}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | Žanrs = [[hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, [[producents (mūzika)|producents]] | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Dirty Deal Audio]]'' | Darbojies_arī = [[PKI]]<br />[[Kreisais Krasts]]<br />[[Riekstu Armija]]<br />[[Lāzeri (apvienība)|Lāzeri]] <br /> [[Netīrās Cilpas]] <br /> [[Ritmiskās Runas]] <br /> [[rolands če|rolandu če]] | Mlapa = http://ansis.co/ | Dzimums = V }} '''ansis''' (īstajā vārdā '''Ansis Kolmanis''', dzimis {{dat|1987|5|8}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[Latvija]]s [[hiphops|hiphopa]] mūziķis, bītmeikeris un mūzikas producents. Par albumu "[[Liela māksla]]" (2020) saņēmis nozīmīgāko [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta mikrofons]] 2021. gada balvu kategorijā labākais albums, kā arī tas atzīts par [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labāko ''hiphop'' mūzikas albumu]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53026269|title=Pasniegtas 'Zelta mikrofona' balvas. Gada albums – ansis 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-17|date=2021-03-17|language=lv}}</ref> Šo balvu saņēmis arī par albumiem "Balzams" (2018) un "Melnezera grāmata" (2024). 2019. gadā viņa dziesma "Zemes stunda" atzīta par labāko iedzīvotāju balsojumā ("Origo Zelta dziesma"). == Biogrāfija == Dzimis [[Ķemeri|Ķemeros]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] 1987. gada 8. maijā. Viņš audzis radošu cilvēku ģimenē: māte [[Ieva Kolmane]] ir [[literatūrzinātne|literatūrkritiķe]] un [[tulkošana|tulkotāja]], tēvs ir rotkalis.<ref name="Satori">{{Tīmekļa atsauce|title=Ansis Kolmanis: Kā dabūt akmeni sniega pikā iekšā|publisher=Satori.lv|date=19.07.2018.|first=Uldis|last=Rudaks|url=https://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa|accessdate=17.01.2019|archive-date=01.10.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181001014811/http://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa}}</ref> Brālis [[Kārlis Kolmanis]], pazīstams arī kā ''181h'', arī bītmeikeris, sadarbojas kopā ar ansi apvienībā [[Netīrās Cilpas]].<ref name="TVNET"/> Pašlaik dzīvo Rīgā. == Mūziķa karjera == Pirmos soļus mūzikā sācis ap 2003.—2004. gadu. Tad arī izlēmis, ka viņa pseidonīms būs ''ansis'', ko rakstījis ar mazajiem burtiem, jo šādi uzrakstot, viņaprāt, izskatījies labāk. Turklāt šādi varot vieglāk nošķirt mūziķi "ansi" no "Anša", ierindas cilvēka.<ref name="TVNET">{{Tīmekļa atsauce|title=Reperis ansis atklāj, kāpēc viņa vārds jāraksta ar mazo burtu|publisher=[[tvnet.lv]]|date=4.03.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4533560/reperis-ansis-atklaj-kapec-vina-vards-jaraksta-ar-mazo-burtu|accessdate=17.01.2019}}</ref> 2005. gadā izdevis debijas soloalbumu ''[[111 (albums)|111]]''. Vēlāk iesaistījies dažādās hiphopa mūziķu apvienībās, kā [[PKI]], [[Kreisais Krasts]] un [[Riekstu Armija]]. 2013. gadā kopā ar [[Oriole|Orioli]] izdevis otro albumu ''[[Himnas (albums)|#Himnas]]''.<ref name=":0" /> 2017. gadā izdevis trešo albumu "Balzams".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Bio|publisher=ansis.co|url=http://ansis.co/bio|accessdate=17.01.2019|archive-date=25.08.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180825225407/http://ansis.co/bio}}</ref> Par to mūziķis 2018. gadā ieguva balvu [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|"Zelta mikrofons']] nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums]] un tika nominēts [[Austras balva]]i.<ref name="TVNET2">{{Tīmekļa atsauce|first=Krista|last=Tuča|title=«Zelta mikrofona» ieguvējs ansis: «Hiphops šobrīd Latvijā ir ļoti spēcīgs»|publisher=[[tvnet.lv]]|date=27.02.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4518559/zelta-mikrofona-ieguvejs-ansis-hiphops-sobrid-latvija-ir-loti-specigs|accessdate=17.01.2019}}</ref> 2018. gadā kopā ar dziedātāju Kristīni Pāži izdeva dziesmu "Zemes stunda", kas 2019. gada "Zelta mikrofona" balvā iedzīvotāju balsojumā atzīta par "Origo Zelta dziesmu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/272714-zelta-mikrofonu-par-gada-albumu-sanem-instrumenti.htm|title="Zelta mikrofonu" par gada albumu saņem "Instrumenti"|website=nra.lv|access-date=2020-10-17|language=lv}}</ref> 2020. gada 30. oktobrī izdeva ceturto albumu "Liela māksla"''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52613255|title=Iznācis hiphopa mākslinieka anša jaunais albums 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-31|date=2020-10-30|language=lv}}</ref> Albums stāsta gan par repera pagātni, gan par viņa redzējumu par mūsdienu pasauli. Albums "Liela māksla" tika atzīts par 2020. gada labāko Latvijas albumu gan Latvijas gada balvā "Zelta mikrofons", gan mūzikas apskata portāla intro.lv un [[Austras balva]]s žūrijas vērtējumā, kā arī saņēma "Zelta mikrofona" balvu kā labākais hiphopa mūzikas albums.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://intro.lv/zinas/intro_lv_2020_gada_labako_latvijas_albumu_top_15|title=Intro.lv 2020. gada labāko Latvijas albumu TOP 15|website=intro.lv|access-date=2021-02-23|language=en-us}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53304317|title='Austras balvu 2021' par labāko albumu iegūst reperis ansis|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-08-20|date=2021-06-16|language=lv}}</ref> 2023. gadā kopā ar brāli ''181h'' kā apvienība "Netīrās cilpas" izdeva apvienības "Netīrās Cilpas" albumu "Melnezera Grāmata", kurā viesmākslinieku lomā piedalījušies vairāk nekā 30 Latvijas repa scēnas pārstāvji. Albums ieguvis "Zelta Mikrofona" balvu nominācijā "Hiphopa mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ansis.co/product-page/melnezera-gr%C4%81mata-2023|title=Netīrās Cilpas — "Melnezera grāmata" mp3 (2023)|website=ansis {{!}} NC|access-date=2025-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/|title=Noskaidroti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons’24" laureāti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2025-07-22|date=2024-03-09|language=lv|archive-date=2024-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240422200042/https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/}}</ref> 2026. gada 8. martā, sieviešu dienā, laida klajā savu albumu "222" Tā ir dzīves realitāte un vides dokumentācija repā, ko mākslinieks Ansis Kolmanis cenšās parādīt sabiedrībai un repa faniem. Ainas no mākslinieka dzīves un ikdienas 2020. gados. "222" neaicina klausītāju identificēties ar manu stāstu, bet ved to ekskursijā pa manu pasauli, pa ceļam sastopot vēl citus varoņus. Tāpat šis ieraksts jūtami ir arī Netīro Cilpu (ansis un 181h) gadu desmitiem nogatavinātās, Latvijas repam labi pazīstamās un reizē eksperimentālās skaņas nākamā evolūcijas pakāpe pēc albuma "Melnezera grāmata" (2023). == Diskogrāfija == Kā solo mākslinieks: '''Albumi''' * ''[[111 (albums)|111]]'' (2005) * ''[[Himnas (albums)|#Himnas]]'' (2013; kopā ar [[Oriole|Orioli]]) * ''[[Standarti (albums)|Standarti]]'' (izlase; 2017) * ''[[Balzams (albums)|Balzams]]'' (2017) * ''[[Liela māksla]]'' (2020) * ''[[Melnezera grāmata]]'' (2023; kā "Netīrās cilpas" ar ''181h'') * ''222'' (2026) '''Miksteipi''' * ''[[Dekadansis (1. daļa)]]'' (2013) * ''[[Dekadansis (2. daļa)]]'' (2013) * ''[[1004 LENTE]]'' (2014) * ''[[PROJEKTS "MĪNUSS"]]'' (2016) * ''[[Dekadansis (3. daļa)]]'' (2023) '''Singli''' * [[Zemes stunda (dziesma)|Zemes stunda]] (2018, piedaloties [[Kristīne Pāže|Kristīnei Pāžei]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ansis.co Oficiālā mājaslapa] * [https://ansis.bandcamp.com/ ''Bandcamp'' profils] * {{tviteris|ansishh}} * [https://www.facebook.com/ansisHH/ ''Facebook'' lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCgnwYP5Xx-WLetHB-AFvwEg ''Youtube'' oficiālais kanāls] {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] hoe6pvtboz2dbcfcamfiuuz0uadlcyz 4488528 4488526 2026-06-30T16:18:46Z VariatioDelecta 117672 4488528 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ansis | Attēls = Ansis_Kolmanis.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = ansis festivālā Positivus 2022. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = Ansis Kolmanis | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|8}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | Žanrs = [[hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, [[producents (mūzika)|producents]] | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Dirty Deal Audio]]'' | Darbojies_arī = [[PKI]]<br />[[Kreisais Krasts]]<br />[[Riekstu Armija]]<br />[[Lāzeri (apvienība)|Lāzeri]] <br /> [[Netīrās Cilpas]] <br /> [[Ritmiskās Runas]] <br /> [[rolands če|rolandu če]] | Mlapa = http://ansis.co/ | Dzimums = V }} '''ansis''' (īstajā vārdā '''Ansis Kolmanis''', dzimis {{dat|1987|5|8}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[Latvija]]s [[hiphops|hiphopa]] mūziķis, bītmeikeris un mūzikas producents. Par albumu "[[Liela māksla]]" (2020) saņēmis nozīmīgāko [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta mikrofons]] 2021. gada balvu kategorijā labākais albums, kā arī tas atzīts par [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labāko ''hiphop'' mūzikas albumu]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53026269|title=Pasniegtas 'Zelta mikrofona' balvas. Gada albums – ansis 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-17|date=2021-03-17|language=lv}}</ref> Šo balvu saņēmis arī par albumiem "Balzams" (2018) un "Melnezera grāmata" (2024). 2019. gadā viņa dziesma "Zemes stunda" atzīta par labāko iedzīvotāju balsojumā ("Origo Zelta dziesma"). == Biogrāfija == Dzimis [[Ķemeri|Ķemeros]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] 1987. gada 8. maijā. Viņš audzis radošu cilvēku ģimenē: māte [[Ieva Kolmane]] ir [[literatūrzinātne|literatūrkritiķe]] un [[tulkošana|tulkotāja]], tēvs ir rotkalis.<ref name="Satori">{{Tīmekļa atsauce|title=Ansis Kolmanis: Kā dabūt akmeni sniega pikā iekšā|publisher=Satori.lv|date=19.07.2018.|first=Uldis|last=Rudaks|url=https://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa|accessdate=17.01.2019|archive-date=01.10.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181001014811/http://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa}}</ref> Brālis [[Kārlis Kolmanis]], pazīstams arī kā ''181h'', arī bītmeikeris, sadarbojas kopā ar ansi apvienībā [[Netīrās Cilpas]].<ref name="TVNET"/> Pašlaik dzīvo Rīgā. == Mūziķa karjera == Pirmos soļus mūzikā sācis ap 2003.—2004. gadu. Tad arī izlēmis, ka viņa pseidonīms būs ''ansis'', ko rakstījis ar mazajiem burtiem, jo šādi uzrakstot, viņaprāt, izskatījies labāk. Turklāt šādi varot vieglāk nošķirt mūziķi "ansi" no "Anša", ierindas cilvēka.<ref name="TVNET">{{Tīmekļa atsauce|title=Reperis ansis atklāj, kāpēc viņa vārds jāraksta ar mazo burtu|publisher=[[tvnet.lv]]|date=4.03.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4533560/reperis-ansis-atklaj-kapec-vina-vards-jaraksta-ar-mazo-burtu|accessdate=17.01.2019}}</ref> 2005. gadā izdevis debijas soloalbumu ''[[111 (albums)|111]]''. Vēlāk iesaistījies dažādās hiphopa mūziķu apvienībās, kā [[PKI]], [[Kreisais Krasts]] un [[Riekstu Armija]]. 2013. gadā kopā ar [[Oriole|Orioli]] izdevis otro albumu ''[[Himnas (albums)|#Himnas]]''.<ref name=":0" /> 2017. gadā izdevis trešo albumu "Balzams".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Bio|publisher=ansis.co|url=http://ansis.co/bio|accessdate=17.01.2019|archive-date=25.08.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180825225407/http://ansis.co/bio}}</ref> Par to mūziķis 2018. gadā ieguva balvu [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|"Zelta mikrofons']] nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums]] un tika nominēts [[Austras balva]]i.<ref name="TVNET2">{{Tīmekļa atsauce|first=Krista|last=Tuča|title=«Zelta mikrofona» ieguvējs ansis: «Hiphops šobrīd Latvijā ir ļoti spēcīgs»|publisher=[[tvnet.lv]]|date=27.02.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4518559/zelta-mikrofona-ieguvejs-ansis-hiphops-sobrid-latvija-ir-loti-specigs|accessdate=17.01.2019}}</ref> 2018. gadā kopā ar dziedātāju Kristīni Pāži izdeva dziesmu "Zemes stunda", kas 2019. gada "Zelta mikrofona" balvā iedzīvotāju balsojumā atzīta par "Origo Zelta dziesmu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/272714-zelta-mikrofonu-par-gada-albumu-sanem-instrumenti.htm|title="Zelta mikrofonu" par gada albumu saņem "Instrumenti"|website=nra.lv|access-date=2020-10-17|language=lv}}</ref> 2020. gada 30. oktobrī izdeva ceturto albumu "Liela māksla"''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52613255|title=Iznācis hiphopa mākslinieka anša jaunais albums 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-31|date=2020-10-30|language=lv}}</ref> Albums stāsta gan par repera pagātni, gan par viņa redzējumu par mūsdienu pasauli. Albums "Liela māksla" tika atzīts par 2020. gada labāko Latvijas albumu gan Latvijas gada balvā "Zelta mikrofons", gan mūzikas apskata portāla intro.lv un [[Austras balva]]s žūrijas vērtējumā, kā arī saņēma "Zelta mikrofona" balvu kā labākais hiphopa mūzikas albums.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://intro.lv/zinas/intro_lv_2020_gada_labako_latvijas_albumu_top_15|title=Intro.lv 2020. gada labāko Latvijas albumu TOP 15|website=intro.lv|access-date=2021-02-23|language=en-us}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53304317|title='Austras balvu 2021' par labāko albumu iegūst reperis ansis|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-08-20|date=2021-06-16|language=lv}}</ref> 2023. gadā kopā ar brāli ''181h'' kā apvienība "Netīrās cilpas" izdeva apvienības "Netīrās Cilpas" albumu "Melnezera Grāmata", kurā viesmākslinieku lomā piedalījušies vairāk nekā 30 Latvijas repa scēnas pārstāvji. Albums ieguvis "Zelta Mikrofona" balvu nominācijā "Hiphopa mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ansis.co/product-page/melnezera-gr%C4%81mata-2023|title=Netīrās Cilpas — "Melnezera grāmata" mp3 (2023)|website=ansis {{!}} NC|access-date=2025-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/|title=Noskaidroti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons’24" laureāti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2025-07-22|date=2024-03-09|language=lv|archive-date=2024-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240422200042/https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/}}</ref> 2026. gada 8. martā, [[Starptautiskā sieviešu diena |sieviešu dienā]], laida klajā savu albumu "222" Tā ir dzīves realitāte un vides dokumentācija repā, ko mākslinieks Ansis Kolmanis cenšās parādīt sabiedrībai un repa faniem. Ainas no mākslinieka dzīves un ikdienas 2020. gados. "222" neaicina klausītāju identificēties ar manu stāstu, bet ved to ekskursijā pa manu pasauli, pa ceļam sastopot vēl citus varoņus. Tāpat šis ieraksts jūtami ir arī Netīro Cilpu (ansis un 181h (''Kārlis Kolmanis'') gadu desmitiem nogatavinātās, Latvijas repam labi pazīstamās un reizē eksperimentālās skaņas nākamā evolūcijas pakāpe pēc albuma "Melnezera grāmata" (2023). == Diskogrāfija == Kā solo mākslinieks: '''Albumi''' * ''[[111 (albums)|111]]'' (2005) * ''[[Himnas (albums)|#Himnas]]'' (2013; kopā ar [[Oriole|Orioli]]) * ''[[Standarti (albums)|Standarti]]'' (izlase; 2017) * ''[[Balzams (albums)|Balzams]]'' (2017) * ''[[Liela māksla]]'' (2020) * ''[[Melnezera grāmata]]'' (2023; kā "Netīrās cilpas" ar ''181h'') * ''222'' (2026) '''Miksteipi''' * ''[[Dekadansis (1. daļa)]]'' (2013) * ''[[Dekadansis (2. daļa)]]'' (2013) * ''[[1004 LENTE]]'' (2014) * ''[[PROJEKTS "MĪNUSS"]]'' (2016) * ''[[Dekadansis (3. daļa)]]'' (2023) '''Singli''' * [[Zemes stunda (dziesma)|Zemes stunda]] (2018, piedaloties [[Kristīne Pāže|Kristīnei Pāžei]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ansis.co Oficiālā mājaslapa] * [https://ansis.bandcamp.com/ ''Bandcamp'' profils] * {{tviteris|ansishh}} * [https://www.facebook.com/ansisHH/ ''Facebook'' lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCgnwYP5Xx-WLetHB-AFvwEg ''Youtube'' oficiālais kanāls] {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] 66u63ckwa5kt4o57nnyds5fjcvjobd5 4488530 4488528 2026-06-30T16:24:16Z ~2026-37398-75 147452 4488530 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ansis | Attēls = Ansis_Kolmanis.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = ansis festivālā Positivus 2022. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = Ansis Kolmanis | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|8}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | Žanrs = [[hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, [[producents (mūzika)|producents]] | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Dirty Deal Audio]]'' <br />''[[Netīrās Cilpas]]'' | Darbojies_arī = [[PKI]]<br />[[Kreisais Krasts]]<br />[[Riekstu Armija]]<br />[[Lāzeri (apvienība)|Lāzeri]] <br /> [[Netīrās Cilpas]] <br /> [[Ritmiskās Runas]] <br /> [[rolands če|rolandu če]] | Mlapa = http://ansis.co/ | Dzimums = V }} '''ansis''' (īstajā vārdā '''Ansis Kolmanis''', dzimis {{dat|1987|5|8}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[Latvija]]s [[hiphops|hiphopa]] mūziķis, bītmeikeris un mūzikas producents. Par albumu "[[Liela māksla]]" (2020) saņēmis nozīmīgāko [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta mikrofons]] 2021. gada balvu kategorijā labākais albums, kā arī tas atzīts par [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labāko ''hiphop'' mūzikas albumu]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53026269|title=Pasniegtas 'Zelta mikrofona' balvas. Gada albums – ansis 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-17|date=2021-03-17|language=lv}}</ref> Šo balvu saņēmis arī par albumiem "Balzams" (2018) un "Melnezera grāmata" (2024). 2019. gadā viņa dziesma "Zemes stunda" atzīta par labāko iedzīvotāju balsojumā ("Origo Zelta dziesma"). == Biogrāfija == Dzimis [[Ķemeri|Ķemeros]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] 1987. gada 8. maijā. Viņš audzis radošu cilvēku ģimenē: māte [[Ieva Kolmane]] ir [[literatūrzinātne|literatūrkritiķe]] un [[tulkošana|tulkotāja]], tēvs ir rotkalis.<ref name="Satori">{{Tīmekļa atsauce|title=Ansis Kolmanis: Kā dabūt akmeni sniega pikā iekšā|publisher=Satori.lv|date=19.07.2018.|first=Uldis|last=Rudaks|url=https://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa|accessdate=17.01.2019|archive-date=01.10.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181001014811/http://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa}}</ref> Brālis [[Kārlis Kolmanis]], pazīstams arī kā ''181h'', arī bītmeikeris, sadarbojas kopā ar ansi apvienībā [[Netīrās Cilpas]].<ref name="TVNET"/> Pašlaik dzīvo Rīgā. == Mūziķa karjera == Pirmos soļus mūzikā sācis ap 2003.—2004. gadu. Tad arī izlēmis, ka viņa pseidonīms būs ''ansis'', ko rakstījis ar mazajiem burtiem, jo šādi uzrakstot, viņaprāt, izskatījies labāk. Turklāt šādi varot vieglāk nošķirt mūziķi "ansi" no "Anša", ierindas cilvēka.<ref name="TVNET">{{Tīmekļa atsauce|title=Reperis ansis atklāj, kāpēc viņa vārds jāraksta ar mazo burtu|publisher=[[tvnet.lv]]|date=4.03.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4533560/reperis-ansis-atklaj-kapec-vina-vards-jaraksta-ar-mazo-burtu|accessdate=17.01.2019}}</ref> 2005. gadā izdevis debijas soloalbumu ''[[111 (albums)|111]]''. Vēlāk iesaistījies dažādās hiphopa mūziķu apvienībās, kā [[PKI]], [[Kreisais Krasts]] un [[Riekstu Armija]]. 2013. gadā kopā ar [[Oriole|Orioli]] izdevis otro albumu ''[[Himnas (albums)|#Himnas]]''.<ref name=":0" /> 2017. gadā izdevis trešo albumu "Balzams".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Bio|publisher=ansis.co|url=http://ansis.co/bio|accessdate=17.01.2019|archive-date=25.08.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180825225407/http://ansis.co/bio}}</ref> Par to mūziķis 2018. gadā ieguva balvu [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|"Zelta mikrofons']] nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums]] un tika nominēts [[Austras balva]]i.<ref name="TVNET2">{{Tīmekļa atsauce|first=Krista|last=Tuča|title=«Zelta mikrofona» ieguvējs ansis: «Hiphops šobrīd Latvijā ir ļoti spēcīgs»|publisher=[[tvnet.lv]]|date=27.02.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4518559/zelta-mikrofona-ieguvejs-ansis-hiphops-sobrid-latvija-ir-loti-specigs|accessdate=17.01.2019}}</ref> 2018. gadā kopā ar dziedātāju Kristīni Pāži izdeva dziesmu "Zemes stunda", kas 2019. gada "Zelta mikrofona" balvā iedzīvotāju balsojumā atzīta par "Origo Zelta dziesmu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/272714-zelta-mikrofonu-par-gada-albumu-sanem-instrumenti.htm|title="Zelta mikrofonu" par gada albumu saņem "Instrumenti"|website=nra.lv|access-date=2020-10-17|language=lv}}</ref> 2020. gada 30. oktobrī izdeva ceturto albumu "Liela māksla"''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52613255|title=Iznācis hiphopa mākslinieka anša jaunais albums 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-31|date=2020-10-30|language=lv}}</ref> Albums stāsta gan par repera pagātni, gan par viņa redzējumu par mūsdienu pasauli. Albums "Liela māksla" tika atzīts par 2020. gada labāko Latvijas albumu gan Latvijas gada balvā "Zelta mikrofons", gan mūzikas apskata portāla intro.lv un [[Austras balva]]s žūrijas vērtējumā, kā arī saņēma "Zelta mikrofona" balvu kā labākais hiphopa mūzikas albums.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://intro.lv/zinas/intro_lv_2020_gada_labako_latvijas_albumu_top_15|title=Intro.lv 2020. gada labāko Latvijas albumu TOP 15|website=intro.lv|access-date=2021-02-23|language=en-us}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53304317|title='Austras balvu 2021' par labāko albumu iegūst reperis ansis|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-08-20|date=2021-06-16|language=lv}}</ref> 2023. gadā kopā ar brāli ''181h'' kā apvienība "Netīrās cilpas" izdeva apvienības "Netīrās Cilpas" albumu "Melnezera Grāmata", kurā viesmākslinieku lomā piedalījušies vairāk nekā 30 Latvijas repa scēnas pārstāvji. Albums ieguvis "Zelta Mikrofona" balvu nominācijā "Hiphopa mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ansis.co/product-page/melnezera-gr%C4%81mata-2023|title=Netīrās Cilpas — "Melnezera grāmata" mp3 (2023)|website=ansis {{!}} NC|access-date=2025-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/|title=Noskaidroti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons’24" laureāti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2025-07-22|date=2024-03-09|language=lv|archive-date=2024-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240422200042/https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/}}</ref> 2026. gada 8. martā, [[Starptautiskā sieviešu diena |sieviešu dienā]], laida klajā savu albumu "222" Tā ir dzīves realitāte un vides dokumentācija repā, ko mākslinieks Ansis Kolmanis cenšās parādīt sabiedrībai un repa faniem. Ainas no mākslinieka dzīves un ikdienas 2020. gados. "222" neaicina klausītāju identificēties ar manu stāstu, bet ved to ekskursijā pa manu pasauli, pa ceļam sastopot vēl citus varoņus. Tāpat šis ieraksts jūtami ir arī Netīro Cilpu (ansis un 181h (''Kārlis Kolmanis'') gadu desmitiem nogatavinātās, Latvijas repam labi pazīstamās un reizē eksperimentālās skaņas nākamā evolūcijas pakāpe pēc albuma "Melnezera grāmata" (2023). == Diskogrāfija == Kā solo mākslinieks: '''Albumi''' * ''[[111 (albums)|111]]'' (2005) * ''[[Himnas (albums)|#Himnas]]'' (2013; kopā ar [[Oriole|Orioli]]) * ''[[Standarti (albums)|Standarti]]'' (izlase; 2017) * ''[[Balzams (albums)|Balzams]]'' (2017) * ''[[Liela māksla]]'' (2020) * ''[[Melnezera grāmata]]'' (2023; kā "Netīrās cilpas" ar ''181h'') * ''222'' (2026) '''Miksteipi''' * ''[[Dekadansis (1. daļa)]]'' (2013) * ''[[Dekadansis (2. daļa)]]'' (2013) * ''[[1004 LENTE]]'' (2014) * ''[[PROJEKTS "MĪNUSS"]]'' (2016) * ''[[Dekadansis (3. daļa)]]'' (2023) '''Singli''' * [[Zemes stunda (dziesma)|Zemes stunda]] (2018, piedaloties [[Kristīne Pāže|Kristīnei Pāžei]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ansis.co Oficiālā mājaslapa] * [https://ansis.bandcamp.com/ ''Bandcamp'' profils] * {{tviteris|ansishh}} * [https://www.facebook.com/ansisHH/ ''Facebook'' lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCgnwYP5Xx-WLetHB-AFvwEg ''Youtube'' oficiālais kanāls] {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] 9l4q86y5kfqnnjh523zd4iuv1rt6n9d 4488532 4488530 2026-06-30T16:26:53Z VariatioDelecta 117672 4488532 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ansis | Attēls = Ansis_Kolmanis.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = ansis festivālā Positivus 2022. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = Ansis Kolmanis | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|8}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | Žanrs = [[hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, [[producents (mūzika)|producents]] | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Dirty Deal Audio]]'' <br />''[[Netīrās Cilpas]]'' | Darbojies_arī = [[PKI]]<br />[[Kreisais Krasts]]<br />[[Riekstu Armija]]<br />[[Lāzeri (apvienība)|Lāzeri]] <br /> [[Netīrās Cilpas]] <br /> [[Ritmiskās Runas]] <br /> [[rolands če|rolandu če]] <br / > [[181h]] | Mlapa = http://ansis.co/ | Dzimums = V }} '''ansis''' (īstajā vārdā '''Ansis Kolmanis''', dzimis {{dat|1987|5|8}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[Latvija]]s [[hiphops|hiphopa]] mūziķis, bītmeikeris un mūzikas producents. Par albumu "[[Liela māksla]]" (2020) saņēmis nozīmīgāko [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta mikrofons]] 2021. gada balvu kategorijā labākais albums, kā arī tas atzīts par [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labāko ''hiphop'' mūzikas albumu]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53026269|title=Pasniegtas 'Zelta mikrofona' balvas. Gada albums – ansis 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-17|date=2021-03-17|language=lv}}</ref> Šo balvu saņēmis arī par albumiem "Balzams" (2018) un "Melnezera grāmata" (2024). 2019. gadā viņa dziesma "Zemes stunda" atzīta par labāko iedzīvotāju balsojumā ("Origo Zelta dziesma"). == Biogrāfija == Dzimis [[Ķemeri|Ķemeros]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] 1987. gada 8. maijā. Viņš audzis radošu cilvēku ģimenē: māte [[Ieva Kolmane]] ir [[literatūrzinātne|literatūrkritiķe]] un [[tulkošana|tulkotāja]], tēvs ir rotkalis.<ref name="Satori">{{Tīmekļa atsauce|title=Ansis Kolmanis: Kā dabūt akmeni sniega pikā iekšā|publisher=Satori.lv|date=19.07.2018.|first=Uldis|last=Rudaks|url=https://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa|accessdate=17.01.2019|archive-date=01.10.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181001014811/http://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa}}</ref> Brālis [[Kārlis Kolmanis]], pazīstams arī kā ''181h'', arī bītmeikeris, sadarbojas kopā ar ansi apvienībā [[Netīrās Cilpas]].<ref name="TVNET"/> Pašlaik dzīvo Rīgā. == Mūziķa karjera == Pirmos soļus mūzikā sācis ap 2003.—2004. gadu. Tad arī izlēmis, ka viņa pseidonīms būs ''ansis'', ko rakstījis ar mazajiem burtiem, jo šādi uzrakstot, viņaprāt, izskatījies labāk. Turklāt šādi varot vieglāk nošķirt mūziķi "ansi" no "Anša", ierindas cilvēka.<ref name="TVNET">{{Tīmekļa atsauce|title=Reperis ansis atklāj, kāpēc viņa vārds jāraksta ar mazo burtu|publisher=[[tvnet.lv]]|date=4.03.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4533560/reperis-ansis-atklaj-kapec-vina-vards-jaraksta-ar-mazo-burtu|accessdate=17.01.2019}}</ref> 2005. gadā izdevis debijas soloalbumu ''[[111 (albums)|111]]''. Vēlāk iesaistījies dažādās hiphopa mūziķu apvienībās, kā [[PKI]], [[Kreisais Krasts]] un [[Riekstu Armija]]. 2013. gadā kopā ar [[Oriole|Orioli]] izdevis otro albumu ''[[Himnas (albums)|#Himnas]]''.<ref name=":0" /> 2017. gadā izdevis trešo albumu "Balzams".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Bio|publisher=ansis.co|url=http://ansis.co/bio|accessdate=17.01.2019|archive-date=25.08.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180825225407/http://ansis.co/bio}}</ref> Par to mūziķis 2018. gadā ieguva balvu [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|"Zelta mikrofons']] nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums]] un tika nominēts [[Austras balva]]i.<ref name="TVNET2">{{Tīmekļa atsauce|first=Krista|last=Tuča|title=«Zelta mikrofona» ieguvējs ansis: «Hiphops šobrīd Latvijā ir ļoti spēcīgs»|publisher=[[tvnet.lv]]|date=27.02.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4518559/zelta-mikrofona-ieguvejs-ansis-hiphops-sobrid-latvija-ir-loti-specigs|accessdate=17.01.2019}}</ref> 2018. gadā kopā ar dziedātāju Kristīni Pāži izdeva dziesmu "Zemes stunda", kas 2019. gada "Zelta mikrofona" balvā iedzīvotāju balsojumā atzīta par "Origo Zelta dziesmu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/272714-zelta-mikrofonu-par-gada-albumu-sanem-instrumenti.htm|title="Zelta mikrofonu" par gada albumu saņem "Instrumenti"|website=nra.lv|access-date=2020-10-17|language=lv}}</ref> 2020. gada 30. oktobrī izdeva ceturto albumu "Liela māksla"''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52613255|title=Iznācis hiphopa mākslinieka anša jaunais albums 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-31|date=2020-10-30|language=lv}}</ref> Albums stāsta gan par repera pagātni, gan par viņa redzējumu par mūsdienu pasauli. Albums "Liela māksla" tika atzīts par 2020. gada labāko Latvijas albumu gan Latvijas gada balvā "Zelta mikrofons", gan mūzikas apskata portāla intro.lv un [[Austras balva]]s žūrijas vērtējumā, kā arī saņēma "Zelta mikrofona" balvu kā labākais hiphopa mūzikas albums.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://intro.lv/zinas/intro_lv_2020_gada_labako_latvijas_albumu_top_15|title=Intro.lv 2020. gada labāko Latvijas albumu TOP 15|website=intro.lv|access-date=2021-02-23|language=en-us}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53304317|title='Austras balvu 2021' par labāko albumu iegūst reperis ansis|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-08-20|date=2021-06-16|language=lv}}</ref> 2023. gadā kopā ar brāli ''181h'' kā apvienība "Netīrās cilpas" izdeva apvienības "Netīrās Cilpas" albumu "Melnezera Grāmata", kurā viesmākslinieku lomā piedalījušies vairāk nekā 30 Latvijas repa scēnas pārstāvji. Albums ieguvis "Zelta Mikrofona" balvu nominācijā "Hiphopa mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ansis.co/product-page/melnezera-gr%C4%81mata-2023|title=Netīrās Cilpas — "Melnezera grāmata" mp3 (2023)|website=ansis {{!}} NC|access-date=2025-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/|title=Noskaidroti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons’24" laureāti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2025-07-22|date=2024-03-09|language=lv|archive-date=2024-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240422200042/https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/}}</ref> 2026. gada 8. martā, [[Starptautiskā sieviešu diena |sieviešu dienā]], laida klajā savu albumu "222" Tā ir dzīves realitāte un vides dokumentācija repā, ko mākslinieks Ansis Kolmanis cenšās parādīt sabiedrībai un repa faniem. Ainas no mākslinieka dzīves un ikdienas 2020. gados. "222" neaicina klausītāju identificēties ar manu stāstu, bet ved to ekskursijā pa manu pasauli, pa ceļam sastopot vēl citus varoņus. Tāpat šis ieraksts jūtami ir arī Netīro Cilpu (ansis un 181h (''Kārlis Kolmanis'') gadu desmitiem nogatavinātās, Latvijas repam labi pazīstamās un reizē eksperimentālās skaņas nākamā evolūcijas pakāpe pēc albuma "Melnezera grāmata" (2023). == Diskogrāfija == Kā solo mākslinieks: '''Albumi''' * ''[[111 (albums)|111]]'' (2005) * ''[[Himnas (albums)|#Himnas]]'' (2013; kopā ar [[Oriole|Orioli]]) * ''[[Standarti (albums)|Standarti]]'' (izlase; 2017) * ''[[Balzams (albums)|Balzams]]'' (2017) * ''[[Liela māksla]]'' (2020) * ''[[Melnezera grāmata]]'' (2023; kā "Netīrās cilpas" ar ''181h'') * ''222'' (2026) '''Miksteipi''' * ''[[Dekadansis (1. daļa)]]'' (2013) * ''[[Dekadansis (2. daļa)]]'' (2013) * ''[[1004 LENTE]]'' (2014) * ''[[PROJEKTS "MĪNUSS"]]'' (2016) * ''[[Dekadansis (3. daļa)]]'' (2023) '''Singli''' * [[Zemes stunda (dziesma)|Zemes stunda]] (2018, piedaloties [[Kristīne Pāže|Kristīnei Pāžei]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ansis.co Oficiālā mājaslapa] * [https://ansis.bandcamp.com/ ''Bandcamp'' profils] * {{tviteris|ansishh}} * [https://www.facebook.com/ansisHH/ ''Facebook'' lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCgnwYP5Xx-WLetHB-AFvwEg ''Youtube'' oficiālais kanāls] {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] clgu1lay7auyljmtk9qdw2lvnu2l9o8 10 419399 4488672 4336800 2026-07-01T07:24:15Z Biafra 13794 atj. 4488672 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Brooklyn Nets spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|Brooklyn Nets|1}} | fg = #{{NBA color|Brooklyn Nets|2}} | komanda = Bruklinas "Nets" | komanda_saite = Bruklinas "Nets" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 0 [[Deriks Vaitheds|Vaitheds]] * 1 [[Zaire Viljamss|Viljamss]] * 4 [[Dreiks Pauels|Pauels]] * 7 [[Maikls Porters jaunākais|Porters]] * 8 [[Jegors Djomins|Djomins]] * 13 [[Tairīss Mārtins|Mārtins]] * 14 [[Terenss Manns|Manns]] * 18 [[Denijs Volfs|Volfs]] * 19 [[Nolans Traore|Traore]] * 20 [[Dejrons Šārps|Šārps]] * 21 [[Noā Klaunijs|Klaunijs]] * 22 [[Džeilens Vilsons|Vilsons]] * 24 [[Kems Tomass|Tomass]] * 26 [[Drū Timme|Timme]] * 45 [[Keons Džonsons|Džonsons]] * 77 [[Bens Sarafs|Sarafs]] * ? [[Kobe Bafkins|Bafkins]] * ? [[Kīons Eliss|Eliss]] * Galvenais treneris: [[Hordi Fernandess]] * Treneri asistenti: [[Deividas Duļķis|Duļķis]] * [[Džejs Ernandess|Ernandess]] * [[Raiens Forehans-Kellijs|Forehans-Kellijs]] * [[Dačs Gaitlijs|Gaitlijs]] * [[Konors Grifins|Grifins]] * [[Džuvans Hauards|Hauards]] * [[Steve Hecels|Hecels]] * [[Korijs Vinsons|Vinsons]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> 5dds0yy0hqa136tx5vqbhij69znxlvc 0 423745 4488571 4477775 2026-06-30T19:58:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488571 wikitext text/x-wiki '''Vadakste''' ir [[dzelzceļa stacija|stacija]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe]]—[[Mažeiķi]], kas atrodas [[Vadakste (ciems)|Vadakstē]]. Kopš 2010. gada tā vairs netiek izmantota pasažieru vilcienu satiksmei. {| | |} == Vēsture == [[Attēls:Vadakstes stacija 1929.jpg|thumb|300px|Vadakstes dzelzceļa stacija 1929. gadā.]] Dzelzceļa pietura Vadakste ({{val-de|Waddax}}) atklāta 1873. gadā uz [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi|dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava—Mažeiķi]]. Pēc tam, kad 2008. gadā Lietuvas valdība slēdza vilcienu satiksmi starp Reņģi un Mažeiķiem, pasažieru vilcieni Rīga-Reņģe pieturēja Vadakstē vēl līdz 2010. gada 22. februārim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3938 |title=Izmaiņas pasažieru vilcienu kustības sarakstā |access-date={{dat|2019|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305161419/http://www.ldz.lv/?object_id=3938 }}</ref><ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/regions/uz-ventspili-un-rengi-vilciens-vairs-nekurses Uz Ventspili un Reņģi vilciens vairs nekursēs]{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz mūsdienām stacijas ēka nav saglabājusies. Perona atliekas dabā bija redzamas vismaz līdz 2017. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/station/1091|title=Остановочный пункт Вадаксте. Фотолинии — Railwayz.info|website=railwayz.info|access-date=2023-10-18|language=ru}}</ref> {| class="mw-collapsible" |{{Glūda — Mažeiķi|collapse=yes}} |} == Ārējās saites == * [http://www.youtube.com/watch?v=ij4RUa3I53A Pēdējais reiss maršrutā Rīga — Reņģe (video)] == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe}} [[Kategorija:Vadakstes pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Glūda—Reņģe stacijas un pieturas punkti]] alqp5ddmgmn4k529ucpedqsuxb8b3nd 0 432662 4488652 4432267 2026-07-01T06:19:21Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci 4488652 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada jūnijs}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krīvu Gorbuni | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Isnaudas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65446 |title=Informācija par objektu: Krīvu Gorbuni |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 7 | population_density_km2 = | latd = 56.4318 | latNS = N | longd = 27.8148 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Krīvu Gorbuni''' ir ciems [[Isnaudas pagasts|Isnaudas pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 282 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Mazais Kurmas ezers]]. == Vēsture == Krīvu Gorbunu sādžā 1893. vai 1897. gadā nodibināja Restmuižas baznīcas skolu, kuru 1922. gadā pārveidoja par baltkrievu, bet 1923. gadā – par Restmuižas 4-klasīgo jaukto tautību pamatskolu. 1921. gadā skolā mācījās 93, bet 1931. gadā — 75 skolēni. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/restmuizas-gorbunu-skola/ Restmuižas (Gorbunu) skola]</ref> <gallery> Restmuižas skola 1937.png|Restmuižas 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937) Restmuižas skolas skolēni 1937.png|Restmuižas skolas skolēni (1937) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Isnaudas pagasts]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] 4p8bai1a2xiqnn6jlcxd3lrdqfjl26b 0 433668 4488620 4440786 2026-07-01T05:08:24Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci 4488620 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Latvijā|pilsētu Indijā|Rānčī}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ranči | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Mežvidu pagasts]] | area_total_km2 = 0,214 | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5195 |title=Informācija par objektu: Ranči |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 24 | population_density_km2 =auto | latd = 56.735 | latNS = N | longd = 27.6268 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Ranči''' ir ciems [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 269 km attālumā no [[Rīga]]s. == Vēsture == [[Attēls:Ranču skola 1937.png|thumb|left|Ranču 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 18 sētas. 1920. gadā privātās telpās sāka darboties Ranču latviešu 1. pakāpes pamatskola, vēlāk Ranču 4-klasīgā pamatskola, kurā 1927. gadā mācījās 39, bet 1931. gadā – 75 skolēni. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/rancu-skola/ Ranču skola]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 30% | align = none | cols = 1 | graph-pos = bottom |1897|111 |2003|33 |2008|31 |2018|24 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Mežvidu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] lyisvqajjw645nnbby0bpgb12yc92nh 4488627 4488620 2026-07-01T05:14:30Z Pirags 3757 4488627 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Latvijā|pilsētu Indijā|Rānčī}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ranči | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Mežvidu pagasts]] | area_total_km2 = 0,214 | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5195 |title=Informācija par objektu: Ranči |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 24 | population_density_km2 =auto | latd = 56.735 | latNS = N | longd = 27.6268 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Ranči''' ir ciems [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 269 km attālumā no [[Rīga]]s. == Vēsture == 1897. gadā katoļu ciemā bija 18 sētas. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 30% | align = none | cols = 1 | graph-pos = bottom |1897|111 |2003|33 |2008|31 |2018|24 }} [[Attēls:Ranču skola 1937.png|thumb|left|Ranču 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937).]] 1920. gadā privātās telpās sāka darboties Ranču latviešu 1. pakāpes pamatskola, vēlāk Ranču 4-klasīgā pamatskola, kurā 1927. gadā mācījās 39, bet 1931. gadā – 75 skolēni. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/rancu-skola/ Ranču skola]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Mežvidu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] onvk3qnyl9ya29898793g8j7ur9o6fn 0 433695 4488639 4464998 2026-07-01T05:36:46Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4488639 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Reiki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Brigu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65455 |title=Informācija par objektu: Reiki |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.4869 | latNS = N | longd = 28.0446 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Reiki''' ir ciems [[Brigu pagasts|Brigu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 295 km attālumā no [[Rīga]]s [[Jučovas upīte]]s krastos. Ciema apkārtnē atrodas [[Reiku pareizticīgo baznīca]]. == Vēsture == 1897. gadā pareizticībnieku ciemā bija 41 sēta ar 271 cilvēku. Skola dibināta 1900. vai 1906. gadā privātās telpās. 1921. gadā Reiku pamatskolu pārveidoja par baltkrievu, bet 1924. gadā par jaukto tautību 4-klasīgo pamatskolu, 1921. gadā skolā mācījās 69, bet 1931. gadā — 38 skolēni. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/reiku-reinu-skola/ Reiku (Reiņu) skola]</ref> <gallery> Reiņu skola 1937.png|Reiņu 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Nirza pagasta ciemi}} [[Kategorija:Nirzas pagasts]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Briģu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Briģu pagasts]] 7oc8u7xvvx1y7finawlzr5ukearx0fi 4488641 4488639 2026-07-01T05:43:02Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4488641 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Reiki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Brigu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65455 |title=Informācija par objektu: Reiki |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.4869 | latNS = N | longd = 28.0446 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Reiki''' ir ciems [[Brigu pagasts|Brigu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 295 km attālumā no [[Rīga]]s [[Jučovas upīte]]s krastos. Ciema apkārtnē atrodas [[Reiku pareizticīgo baznīca]]. == Vēsture == 1897. gadā pareizticībnieku ciemā bija 41 sēta ar 271 cilvēku. Skola dibināta 1900. vai 1906. gadā privātās telpās. 1921. gadā Reiku pamatskolu pārveidoja par baltkrievu, bet 1924. gadā par jaukto tautību 4-klasīgo pamatskolu, 1921. gadā skolā mācījās 69, bet 1931. gadā — 38 skolēni. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/reiku-reinu-skola/ Reiku (Reiņu) skola]</ref> <gallery> Reiņu skola 1937.png|Reiņu 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937) Reiņu skolas skolēni 1937.png|Reiņu skolas skolēni (1937) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Nirza pagasta ciemi}} [[Kategorija:Nirzas pagasts]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Briģu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Briģu pagasts]] lo96njwbq9wfaam6nr6fyge5zzs4n5i 4488645 4488641 2026-07-01T05:44:51Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4488645 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Reiki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Brigu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65455 |title=Informācija par objektu: Reiki |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.4869 | latNS = N | longd = 28.0446 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Reiki''' ir ciems [[Brigu pagasts|Brigu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 295 km attālumā no [[Rīga]]s [[Jučovas upīte]]s krastos. Ciema apkārtnē atrodas [[Reiku pareizticīgo baznīca]]. == Vēsture == 1897. gadā pareizticībnieku ciemā bija 41 sēta ar 271 cilvēku. Skola dibināta 1900. vai 1906. gadā privātās telpās. 1921. gadā Reiku pamatskolu pārveidoja par baltkrievu, bet 1924. gadā par Reiņu 4-klasīgo jaukto tautību pamatskolu, 1921. gadā skolā mācījās 69, bet 1931. gadā — 38 skolēni. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/reiku-reinu-skola/ Reiku (Reiņu) skola]</ref> <gallery> Reiņu skola 1937.png|Reiņu 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937) Reiņu skolas skolēni 1937.png|Reiņu skolas skolēni (1937) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Nirza pagasta ciemi}} [[Kategorija:Nirzas pagasts]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Briģu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Briģu pagasts]] n321ozjrz9gmcgyaxa6ljkyho166wgj 4488648 4488645 2026-07-01T05:56:22Z Pirags 3757 4488648 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Reiki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Brigu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65455 |title=Informācija par objektu: Reiki |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.4869 | latNS = N | longd = 28.0446 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Reiki''' ir ciems [[Brigu pagasts|Brigu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 295 km attālumā no [[Rīga]]s [[Jučovas upīte]]s krastos. Ciema apkārtnē atrodas [[Reiku pareizticīgo baznīca]]. == Vēsture == 1897. gadā pareizticībnieku ciemā bija 41 sēta ar 271 cilvēku. Skola dibināta 1900. vai 1906. gadā privātās telpās. 1921. gadā Reiku pamatskolu pārveidoja par baltkrievu, bet 1924. gadā par Reiņu 4-klasīgo jaukto tautību pamatskolu, 1921. gadā skolā mācījās 69, bet 1931. gadā — 38 skolēni. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/reiku-reinu-skola/ Reiku (Reiņu) skola]</ref> <gallery> Reiņu skola 1937.png|Reiņu 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937) Reiņu skolas skolēni 1937.png|Reiņu skolas skolēni (1937) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Briģu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Briģu pagasts]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] pgrtjyy69bldewu1dm4ujns0j77ubbi 4488649 4488648 2026-07-01T05:58:12Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4488649 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Reiki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Brigu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65455 |title=Informācija par objektu: Reiki |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.4869 | latNS = N | longd = 28.0446 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Reiki''' ir ciems [[Brigu pagasts|Brigu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 295 km attālumā no [[Rīga]]s [[Jučovas upīte]]s krastos. Ciema apkārtnē atrodas [[Reiku pareizticīgo baznīca]]. == Vēsture == 1897. gadā pareizticībnieku ciemā bija 41 sēta ar 271 cilvēku. Skola dibināta 1900. vai 1906. gadā privātās telpās. 1921. gadā Reiku pamatskolu pārveidoja par baltkrievu, bet 1924. gadā par Reiņu 4-klasīgo jaukto tautību pamatskolu, 1921. gadā skolā mācījās 69, bet 1931. gadā — 38 skolēni. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/reiku-reinu-skola/ Reiku (Reiņu) skola]</ref> <gallery> Reiņu skola 1937.png|1929. gadā celtās Reiņu 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937) Reiņu skolas skolēni 1937.png|Reiņu skolas skolēni (1937) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Briģu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Briģu pagasts]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] 3ifkmj4vccdyl632bco5ctmowcxgu2s 4488650 4488649 2026-07-01T05:58:41Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4488650 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Reiki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Brigu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65455 |title=Informācija par objektu: Reiki |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.4869 | latNS = N | longd = 28.0446 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Reiki''' ir ciems [[Brigu pagasts|Brigu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 295 km attālumā no [[Rīga]]s [[Jučovas upīte]]s krastos. Ciema apkārtnē atrodas [[Reiku pareizticīgo baznīca]]. == Vēsture == 1897. gadā pareizticībnieku ciemā bija 41 sēta ar 271 cilvēku. Skola dibināta 1900. vai 1906. gadā privātās telpās. 1921. gadā Reiku pamatskolu pārveidoja par baltkrievu, bet 1924. gadā par Reiņu 4-klasīgo jaukto tautību pamatskolu, 1921. gadā skolā mācījās 69, bet 1931. gadā — 38 skolēni. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/reiku-reinu-skola/ Reiku (Reiņu) skola]</ref> <gallery> Reiņu skola 1937.png|1929. gadā celtā Reiņu 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937) Reiņu skolas skolēni 1937.png|Reiņu skolas skolēni (1937) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Briģu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Briģu pagasts]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] 2jeh8y0lsgewidegt8pes5pu5vsxqky 0 434207 4488499 4434169 2026-06-30T13:51:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488499 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tihanovka | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Griškānu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2024|03|21||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4334 |title=Informācija par objektu: Tihanovka |accessdate={{dat|2025|03|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 4 | population_density_km2 = | latd = 56.4897 | latNS = N | longd = 27.4125 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Tihanovka''' ir [[mazciems]] [[Griškānu pagasts|Griškānu pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 252 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas bērnudārzs, pasts, 3 viensētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/rezeknes-novads-griskanu-pagasts-tihanovka|title=Tihanovka, Griškānu pagasts, Rēzeknes novads|website=Lursoft IT|access-date=2025-03-21|date=2025-03-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1897. gadā (tobrīd – viensētā) bija 5 cilvēki. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Griškānu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Griškānu pagasts]] bspcn1zz0723qm22crzauudf9u2pbqs 0 434342 4488586 4434332 2026-06-30T22:17:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488586 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Varšava | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Nirzas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5317 |title=Informācija par objektu: Varšava |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 4 | population_density_km2 = | latd = 56.3598 | latNS = N | longd = 27.8873 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Varšava''' ir ciems [[Nirzas pagasts|Nirzas pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 295 km attālumā no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V523]]. Tā sastāv no adresēm "Varšava", "Gaismu mājas" un "Pentjuši". Ciemā kopš 1994. gada darbojas zemnieku saimniecība "Varšava", no 1992. līdz 2005. gadam — arī z/s "Gaismas mājas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/varsava-nirzas-pagasts-ludzas-novads/majas|title=Varšava, Nirzas pagasts, Ludzas novads|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-10-14|date=2020-10-15|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1930. gados presē ciemu sauca arī par sādžu, kuras tāda paša nosaukuma viensētā saimniekoja Gruduļu, Pentjušu un Grigorenko ģimenes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_wawe1933n231%7Carticle:DIVL112%7Cquery:Var%C5%A1avas%20Nirzas%20pagasta%7CissueType:P|title="Nekustamas mantas saraksts" Valdības Vēstnesis, Nr.231 (13.10.1933)|last=|first=|website=periodika.lv|access-date=2020-10-14|date=1933. gada 14. oktobrī|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_wawe1933n231%7Carticle:DIVL112%7Cquery:Var%C5%A1avas%20Nirzas%20pagasta%7CissueType:P}}</ref> 1928. gada jūnijā ciemā noslepkavots tika atrasts 19 gadus vecais Voldemārs Putniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_iemv1928n214%7Carticle:DIVL31%7Cquery:Nirzas%20Var%C5%A1avas%7CissueType:P|title="Noslepkavots jauneklis" Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.214 (29.06.1928)|last=|first=|website=periodika.lv|access-date=2020-10-14|date=1928. gada 29. jūnijā|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_iemv1928n214%7Carticle:DIVL31%7Cquery:Nirzas%20Var%C5%A1avas%7CissueType:P}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lkar1928n142%7Carticle:DIVL190%7Cquery:Nirzas%20Var%C5%A1avas%7CissueType:P|title="Dzimtenes kronika" Latvijas Kareivis, Nr.142 (29.06.1928)|last=|first=|website=periodika.lv|access-date=2020-10-14|date=|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lkar1928n142%7Carticle:DIVL190%7Cquery:Nirzas%20Var%C5%A1avas%7CissueType:P}}</ref> 1897. gadā ciemā bija 5 sētas ar 36 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Nirza pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Nirzas pagasts]] b0fu6em1yelrehtse2dxioqjnbasgt5 0 434548 4488684 4434536 2026-07-01T08:01:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488684 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada jūnijs}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zeļonaja Gora | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Kaunatas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2025|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=120524 |title=Informācija par objektu: Zeļonaja Gora |accessdate={{dat|2025|03|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 7 | population_density_km2 = | latd = 56.2823 | latNS = N | longd = 27.56 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Zeļonaja Gora''' (arī '''Zeļonija Gora''', '''Zaļais Kalns''')<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/zelonija-gora-kaunatas-pagasts-rezeknes-novads|title=Zeļonija Gora, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads|website=Lursoft IT|access-date=2025-03-21|date=2025-03-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> ir [[mazciems]] [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 277 km attālumā no [[Rīga]]s. Nelielā ciema nosaukums radies no krievu valodas nosaukuma, kurš tulkojams kā "Zaļais kalns", kas ir vienīgās ciema viensētas nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511870-neticesiet-latvija-joprojam-ir-holodnije-rucji-tihaja-pristana-un-zelonaja-gora|title=Neticēsiet: Latvijā joprojām ir Holodnije Ručji, Tihaja Pristaņa un Zeļonaja Gora!|last=Barkāns|first=Elmārs|website=[[Jauns.lv]]|access-date=2025-03-21|date=2022-07-20|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> Ciema apkārtnē atrodas [[Antropovas ezers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1215/|title=Antropovas ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 9.decembrī|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Kaunatas pagasta ciemi}}{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Kaunatas pagasts]] k2b7vzr8h3nw51up3gudphvknmc5c8h 0 434568 4488712 4434556 2026-07-01T09:13:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488712 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zjabki | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Kantinieku pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4426 |title=Informācija par objektu: Zjabki |accessdate={{dat|2020|12|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 8 | population_density_km2 = | latd = 56.5672 | latNS = N | longd = 27.0873 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Zjabki''' ir ciems [[Kantinieku pagasts|Kantinieku pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 224 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Subinaites akmens|Subinaites dižakmens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/zjabki-kantinieku-pagasts-rezeknes-novads|title=Subinaites dižakmens|last=|first=|website=dabasretumi.lv|access-date=2020.gada 6.decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>. 1897. gadā katoļu ciemā bija 11 sētas ar 67 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Kantinieku pagasta ciemi}} 8l61vhnurhh3ylylz2n9xsbv9uftc9g 0 434939 4488682 4406087 2026-07-01T07:59:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488682 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:"Zero_Waste_Latvija"_logotips.png|link=Attēls:%22Zero_Waste_Latvija%22_logotips.png|thumb|200x200px|Biedrības "Zero Waste Latvija" logotips]] '''''Zero Waste Latvija''''' ir kustība, kas apvieno bezatkritumu dzīvesveida entuziastus, lai dzīve bez lieku [[Atkritumi|atkritumu]] radīšanas [[Latvija|Latvijā]] kļūtu par normu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://esmaja.lv/lv/aktualitates/14-februari-zero-waste-meistarklase-ar-cienu-par-partiku|title=14. februārī Zero Waste meistarklase “Ar cieņu par pārtiku”|website=esmaja.lv|language=lv|access-date=2019-05-11}}</ref> kā arī 2018. gadā dibināta [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskā organizācija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/article/dibinata-biedriba-zero-waste-latvija-2|title=Dibināta biedrība "Zero Waste Latvija"|website=www.satori.lv|language=en|access-date=2019-05-11}}{{Novecojusi saite}}</ref> kas atbalsta un popularizē bezatkritumu dzīvesveida un aprites ekonomikas principus un cenšas mazināt Latvijas sabiedrības radītā [[Piesārņojums|piesārņojuma]] ietekmi uz [[Dabas aizsardzība|vidi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/zero-waste-latvija/40008279219|title=Zero Waste Latvija , 40008279219 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|date=2019-05-11|website=Lursoft|language=lv|access-date=2019-05-11|archive-date=2019-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20190511150450/https://company.lursoft.lv/zero-waste-latvija/40008279219}}</ref> == Vēsture == 2016. gada 26. janvārī Zane Skuja un Artis Tauriņš izveidoja ''Facebook'' diskusiju grupu “Zero Waste Shopping Riga”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/pages/category/Non-Governmental-Organization--NGO-/zerowastelatvija/about/|title=Zero Waste Latvija|website=www.facebook.com|language=en|access-date=2019-05-11}}</ref> ar mērķi izzināt potenciālo pircēju [[Pieprasījums|pieprasījumu]] pēc bezatkritumu [[Dzīvesveids|dzīvesveida]] precēm pirmā ''zero waste'' [[Koncepta veikali|koncepta veikala]] attīstīšanai Latvijā un piesaistīt domubiedrus idejas realizēšanai. Lai raisītu plašākas diskusijas, grupa tika pārsaukta par “Zero Waste Riga”, un 2016. gada nogalē notika pirmā grupas biedru tikšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/atkritumi-pa-nullem/|title=Sāc jauno gadu ar jēdzīgu apņemšanos – pievienojies “Zero Waste” dzīvesveidam|website=LA.lv|language=lv|access-date=2019-05-11}}</ref> Pēc tikšanās grupai sāka pievienoties arvien vairāk interesentu no citām [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|Latvijas pilsētām]], tāpēc 2017. gadā grupa tika pārsaukta par “Zero Waste Latvija”. 2018. gada 1. augustā jeb “[[Ekoloģiskā parāda diena|Ekoloģiskā parāda dienā]]” (''Earth Overshoot Day'') “Zero Waste Latvija” tika reģistrēta kā biedrība,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6027939/zemes-parterina-diena-dibina-organizaciju-zero-waste-latvija|title=Zemes pārtēriņa dienā dibina organizāciju "Zero Waste Latvija"|date=2018-08-05|website=TVNET|language=lv|access-date=2019-05-11}}</ref> Laurai Treimanei kļūstot par valdes priekšsēdētāju. 2018. gadā “Zero Waste Latvija” kļuva par organizāciju tīkla “[https://zerowasteeurope.eu/ Zero Waste Europe]” dalībnieci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/ZeroWasteEurope/posts/2603853663018337|title=Zero Waste Europe|website=www.facebook.com|language=en|access-date=2019-05-11}}</ref> [[Attēls:Zero_Waste_Shopping_Riga_logo.png|thumb|200x200px|Facebook grupas "Zero Waste Shopping Riga" titulattēls]] == Organizācijas mērķi == # Mazināt Latvijas sabiedrības radītā piesārņojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. # Veicināt Latvijas attīstību atbilstoši [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas attīstības]] principiem. # Veidot un atbalstīt videi draudzīgas alternatīvas piesārņojošiem ieradumiem, pakalpojumiem un precēm, un veicināt to pārņemšanu plašākā sabiedrībā # Popularizēt bezatkritumu dzīvesveida un [[aprites ekonomika]]s principus. # Sniegt atbalstu tiem, kas vēlas īstenot un veicināt bezatkritumu prakses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.google.com/document/d/1TRl11hF6SFisrmo6ppzcICK5sN48nf8002EXP9s8brs/edit?usp=sharing&usp=embed_facebook|title=“Zero Waste Latvija” statūti|website=Google Docs|language=en|access-date=2019-05-11}}</ref> == Darbība == [[Attēls:Zero_Waste_Latvija_diskusiju_logo.jpg|thumb|200x200px|Facebook grupas "Zero Waste Latvija diskusijas" logotips]] Biedrības darbība notiek trīs virzienos: # Sabiedrības informēšana par atkritumu un piesārņojuma problemātiku, aicināšana uz paradumu un uzskatu maiņu. Organizācija ir izveidojusi ''Facebook'' diskusiju grupu “Zero Waste Latvija diskusijas”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/groups/573538136144969/|title=Zero Waste Latvija diskusijas|website=www.facebook.com|language=en|access-date=2019-05-11}}</ref> kas šobrīd pulcē vairāk nekā 10 000 dalībnieku. Grupā tiek apspriesti ar bezatkritumu dzīvesveidu saistīti jautājumi. Tāpat organizācija izveidoja ''Facebook'' pirkšanas/maiņas/atdošanas grupu “Atdod, maini, pārdod — Zero Waste”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/groups/243651272981036/|title=Atdod, maini, pārdod - Zero Waste|website=www.facebook.com|language=en|access-date=2019-05-11}}</ref> kas paredzēta darījumiem ar bezatkritumu dzīvesveidam atbilstošiem priekšmetiem, un karti “ZW iesaka” ar vietām, kur var nodot nevajadzīgos sadzīves priekšmetus, iegādāties videi draudzīgas alternatīvas, [[Apģērbs|apģērbus]] un dažādas preces bez iepakojuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=16GwENUfJpUXgKAgWJG7ZA10naeg&hl=en|title=#ZWIesaka|website=Google My Maps|access-date=2019-05-11}}</ref> “Zero Waste Latvija” atsevišķi un kopā ar citām organizācijām ir arī organizējusi vairākus pasākumus plašākai sabiedrībai — vienas dienas festivālu “Zero Wasted”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/ka%C5%86epes-kult%C5%ABras-centrs/zero-wasted/126909384604956/|title=Zero Wasted|website=www.facebook.com|language=en|access-date=2019-05-11}}</ref> sociālo akciju “Tirgus savā maisiņā”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rct.lv/lv/zinas/sociala-akcija-tirgus-sava-maisina/|title=Sociāla akcija “Tirgus savā maisiņā”|website=www.rct.lv|access-date=2019-05-11}}</ref> akciju “100 zaļi latvieši”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chaula.tv/en/chaula_video/54S0PB505NNU504/|title=Mairita Lūse par Zero Waste Latvija organizēto akciju 100 zaļi latvieši|website=chaula.tv|access-date=2019-05-11|archive-date=2019-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20190511150504/https://chaula.tv/en/chaula_video/54S0PB505NNU504/}}</ref> ikgadējo pasākumu “Zero waste Ziemassvētki”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurpes.lv/pasakums/zero-waste-ziemassvetki-1|title=Zero Waste Ziemassvētki {{!}} Kurp.es|website=kurpes.lv|language=lv|access-date=2019-05-11}}{{Novecojusi saite}}</ref> atkritumu vākšanas [[Talka|talku]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/tirajuravieno/videos/226792581524644/|title=MANA JŪRA|website=www.facebook.com|language=en|access-date=2019-05-11}}</ref> un zīmolu auditu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-latvija-veikts-atkritumu-zimolu-audits-kuru-razotaju-produktu-atkritumi-atrasti-visvairak/|title=FOTO: Latvijā veikts atkritumu zīmolu audits. Kuru ražotāju produktu atkritumi atrasti visvairāk?|website=LA.lv|language=lv|access-date=2019-05-11}}</ref> un Globālo [[Streiks|streiku]] nākotnei<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50910767|title=Simtiem jauniešu Rīgā piedalās globālajā 'klimata streikā'|last=Calis.lv|date=2019-03-15|website=delfi.lv|language=lv|access-date=2019-05-11}}</ref> — piedalās festivālos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.veganfest.lv/lv/news/dda|title=Veganfest 2019|website=www.veganfest.lv|language=en|access-date=2019-05-11|archive-date=2019-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20190511150504/https://www.veganfest.lv/lv/news/dda}}</ref> un Dziesmu svētku biedrībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dziesmusvetkubiedriba.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|06|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190815230457/http://dziesmusvetkubiedriba.lv/ }}</ref> Tāpat organizācija vada lekcijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nvo.lv/site/attachments/08/10/2018/NVO_e_zinas_08.10.2018_1.pdf|title=NVO aktualitātes|last=|first=|date=|website=|archive-url=https://web.archive.org/web/20190511150500/http://www.nvo.lv/site/attachments/08/10/2018/NVO_e_zinas_08.10.2018_1.pdf|archive-date=11.05.2019|dead-url=|access-date=}}</ref> nodarbības<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leta.lv/es/item/9A0AC7B4-605A-43BF-96E2-B7439B41EDAF/jaunumi:news/|title=ES mājā notiks pirmā izzinošā cikla meistarklase "Vai pastāv dzīve bez plastmasas maisiņiem?" {{!}} Jaunumi {{!}} Es & ES {{!}} LETA|website=www.leta.lv|access-date=2019-05-11|archive-date=2019-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20190511150453/https://www.leta.lv/es/item/9A0AC7B4-605A-43BF-96E2-B7439B41EDAF/jaunumi:news/}}</ref> bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, sniedz viedokļus<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4520053/5-padomi-ka-sakt-dzivot-dabai-draudzigi|title=5 padomi, kā sākt dzīvot dabai draudzīgi|date=2018-06-18|website=TVNET|language=lv|access-date=2019-05-11}}</ref> un [[intervija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/videunturisms/dabasdiena/dzive-bez-atkritumiem.-saruna-ar-_zero-waste_-entuziasti-baibu-petrenko-14193247|title=Dzīve bez atkritumiem. Saruna ar zero waste entuziasti Baibu Petrenko|website=www.diena.lv|access-date=2019-05-11}}</ref> # Darbs ar uzņēmumiem — lekcijas, nodarbības un konsultācijas par atkritumu samazināšanas iespējām, bezatkritumu dzīvesveida veicināšanu un videi nekaitīgāku saimniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stockmann.lv/jaunumi/daba-saka-paldies/?fbclid=IwAR2vcaGWJ87OlbcloJMvioYwsgWDTRN4s57w9KYixsT2WuqPK7E31tlBhAU|title=Daba saka: paldies! : Stockmann|website=www.stockmann.lv|access-date=2019-05-11}}{{Novecojusi saite}}</ref> # Centieni ietekmēt valsts mēroga lēmumus. 2018. gadā biedrība kopā ar citām vides nevalstiskajām organizācijām iestājās pret grozījumiem [https://likumi.lv/doc.php?id=57207 Iepakojuma likumā],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vides-organizacijas-iznemumi-likuma-trauces-ierobezot-maisinu-izplatibu-veikalos.a292797/|title=Vides organizācijas: Izņēmumi likumā traucēs ierobežot maisiņu izplatību veikalos|website=www.lsm.lv|language=lv|access-date=2019-05-11}}</ref> kas paredzēja vienreizlietojamo plastmasas maisiņu izplatīšanas ierobežošanu, bet 2019. gadā, reaģējot uz Latvijas valdības atbalstu atkritumu dedzināšanas rūpnīcām, publicēja atklātu vēstuli, kuru kopā ar [http://www.zalabriviba.lv/ biedrību Zaļā brīvība] nosūtīja lēmumpieņēmējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zalabriviba.lv/atkritumi/atklata-vestule-sadzives-atkritumu-sadedzinasana-energijas-ieguvei-nav-risinajums-atkritumu-problemai/|title=Atklāta vēstule - sadzīves atkritumu sadedzināšana enerģijas ieguvei nav risinājums atkritumu problēmai|last=Apine|first=Lilija|date=2019-01-11|website=Zaļā brīvība|language=en-US|access-date=2019-05-11|archive-date=2019-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20190604024215/http://www.zalabriviba.lv/atkritumi/atklata-vestule-sadzives-atkritumu-sadedzinasana-energijas-ieguvei-nav-risinajums-atkritumu-problemai/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zerowasteeurope.eu/2019/02/waste-incineration-lets-not-burn-our-bridges/|title=Waste incineration? Let's not burn our bridges!|date=2019-02-11|website=Zero Waste Europe|language=en-GB|access-date=2019-05-11}}</ref> Organizācija ir [https://www.varam.gov.lv/lv/vides-konsultativa-padome Vides konsultatīvās padomes] locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.varam.gov.lv/lat/lidzd/pad/vkp/?doc=10227|title=VARAM|website=www.varam.gov.lv|access-date=2019-05-11|archive-date=2019-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20190511150536/http://www.varam.gov.lv/lat/lidzd/pad/vkp/?doc=10227}}</ref> == Atsauces == <!-- Inline citations added to your article will automatically display here. See en.wikipedia.org/wiki/WP:REFB for instructions on how to add citations. --> {{Atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskās organizācijas]] gc6cpwyuifr49v14lx3x33368tst8sz 0 435962 4488740 4483637 2026-07-01T10:15:34Z Vylks 50297 4488740 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|21}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 39 | caps3 = 16 | caps4 = 67 | caps5 = 132 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Bryne FK|Bryne]] | clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]] | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Līdsa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]] | goals1 = 0 | goals2 = 14 | goals3 = 17 | goals4 = 62 | goals5 = 112 | height = 194 | image = Erling Haaland June 2025.jpg | caption = Holanns 2025. gadā | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U16 | nationalyears2 = 2016 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|01|sk|bez}} | name = | playername = Ērlings Breuts Holanns | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2016 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2019 | years4 = 2020—2022 | years5 = 2022—šobrīd | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 6 | nationalcaps6 = 5 | nationalcaps7 = 3 | nationalcaps8 = 53 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 6 | nationalgoals5 = 6 | nationalgoals6 = 11 | nationalgoals7 = 0 | nationalgoals8 = 60 | nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U18 | nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U19 | nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U20 | nationalteam7 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21 | nationalteam8 = {{fb|Norvēģija}} | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2017—2018 | nationalyears5 = 2018 | nationalyears6 = 2019 | nationalyears7 = 2018 | nationalyears8 = 2019— }} '''Ērlings Breuts Holanns''' ({{val|no|Erling Braut Håland}}, dzimis {{Dat|2000|7|21}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2022. gada 1. jūlija Holanns pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Mančestras "City"]]. == Karjera == Holanns ir dzimis [[Līdsa|Līdsā]], [[Anglija|Anglijā]], jo tobrīd viņa tēvs [[Alfs Inge Holanns]] pārstāvēja ''[[Leeds United F.C.]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/193845/molde-starlet-erling-braut-haland-wants-follow-father-alf-inge-and-play-leeds-united/|title=Alf-Inge Haland's son dreams of winning Premier League with Leeds United|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2019-06-21|date=2017-02-10|language=en-US}}</ref> Savu karjeru Holanns sāka ''[[Eliteserien]]'' līgas komandā ''[[Bryne FK]]''. 2017. gadā Holanns pievienojās [[Molde FK]]. 2018. gadā bija tuvu pārejai uz ''[[Manchester United FC]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/transfer-news/man-utd-transfer-erling-haland-14853170|title=Manchester United scout watches wonderkid Erling Haaland score FOUR goals|last=Kelly|first=Ciaran|website=men|access-date=2019-06-21|date=2018-07-02}}</ref> 2019. gada janvārī viņš pievienojās [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] klubam ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html|title=FC Red Bull Salzburg - Servus in Salzburg, Erling Haland!|website=redbulls|access-date=2019-06-21|language=de|archive-date=2018-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180818214857/https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html}}</ref> Debijas spēlē [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] 2019. gada 17. septembrī guva trīs vārtus 6:2 uzvarā pār [[Beļģija]]s klubu ''[[KRC Genk]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/sep/17/champions-league-roundup-haland-makes-history-in-salzburg-romp-as-barca-are-held |title=Champions League roundup: Haaland makes history in Salzburg romp as Barça are held |language=en |date={{Dat|2019|9|17||bez}}|website=theguardian.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}</ref> Viņš guva vārtus pirmajās piecās Čempionu līgas spēlēs pēc kārtas. 2019. gada decembrī vienojās par pāreju uz [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes "Borussia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/29122019-holanns_janvari_pievienosies_dortmundes_b|title=Holanns janvārī pievienosies Dortmundes "Borussia"|date={{Dat|2019|12|29||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}</ref> 2020. gada 18. janvārī savā pirmajā spēlē Bundeslīgā ''Borussia'' sastāvā pret ''[[FC Augsburg]]'' nāca uz maiņu 56. minūtē un izcēlās ar trim vārtu guvumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/vacija/18012020-norvegu_superzvaigzne_holanns_vacija_debi|title=Norvēģu superzvaigzne Holanns Vācijā debitē ar hat-trick 20 minūtēs|date={{Dat|2020|1|18||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}</ref> {{Dat|2019|5|30||bez}} Holanns U-20 Pasaules kausa spēlē pret [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasu]] guva deviņus vārtus, tādējādi palīdzot [[Norvēģija]]i uzvarēt ar 12—0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48465037|title=Erling Braut Haaland: Norway player scores nine goals in U20 World Cup win|access-date=2019-06-21|date=2019-05-30|language=en-GB}}</ref> Šī spēle kļuva par vislielāko uzvaru U-20 Pasaules kausā, un Holanns uzstādīja rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem vienā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/|title=FIFA U-20 World Cup Poland 2019 - Matches - Norway - Honduras - FIFA.com|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2019-06-21|language=en-GB|archive-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517053718/https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/}}</ref> [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2019|9|5||bez}} [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. {{dat|2024|10|10||bez}} Holanns guva divus vārtus Norvēģijas uzvarā ar 3:0 pār [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]] [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]], sasniedzot 34 vārtus izlasē un kļūstot par Norvēģijas izlases visu laiku labāko vārtu guvēju tikai 24 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/41721566/erling-haaland-norway-leading-scorer|title=Erling Haaland becomes Norway's all-time leading scorer|date={{Dat|2024|10|10||bez}}|website=espn.com|language=en|access-date={{Dat|2024|10|11||bez}}}}</ref> 2025. gada 9. septembrī viņš guva piecus vārtus 11:1 uzvarā pār [[Moldovas futbola izlase|Moldovas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10092025-norvegiem_11_1_islandiesi_vadiba_parize_a|title=Norvēģiem 11:1, islandieši vadībā Parīzē, angļi grauj Belgradā, Ronaldu 141. bumba izlasē|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-10|date=2025-09-09|language=lv}}</ref> [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kas Holannam bija debija finālturnīros, jau pirmajā spēlē pret [[Irākas futbola izlase|Irāku]] guva divus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/17062026-halandam_divi_vartu_guvumi_pasaules_kausa|title=Holannam divi vārtu guvumi Pasaules kausa debijā|date={{Dat|2026|6|17||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2026|6|17||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2018—19, 2019—20 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2018—19 '''Borussia Dortmund''' * [[DFB Pokal]]: 2020—21<ref>{{Cite web|url=https://www.kicker.de/leipzig-gegen-dortmund-2021-dfb-pokal-4704927/aufstellung|title=Leipzig - Dortmund 1:4 &#124; BVB krönt sich zum Pokalsieger|website=kicker}}</ref> '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile & Stats {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-09-28|language=en}}</ref> * [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Zelta puisēns]]: 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award|title=🌟 Erling Haaland beats Sancho, Ansu Fati to the 2020 Golden Boy award {{!}} Futaa.com|last=Futaa|website=futaa.com|access-date=2021-03-23|archive-date=2020-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20201121044434/https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award}}</ref> * [[Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile & Stats &#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}</ref> * [[Premjerlīgas sezonas labākais jaunais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[Premjerlīgas Zelta "futbola zābaks"]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Holanns, Ērlings Breuts}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:Molde FK spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 0nnvgk4bvfhwgg184qhaul6untjscj7 0 439118 4488546 4422847 2026-06-30T18:01:06Z ZANDMANIS 91184 /* Latvijas kinoteātros demonstrētās ārzemju filmas */ 4488546 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2020|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2020. gads|2020. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2020. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. Tāpat ir uzskaitītas Latvijas kinoteātros demonstrētās ārzemju filmas. 2020. gadā kino nozari būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Vairākas filmas, kuru pirmizrādes bija paredzētas šajā gadā, tika vai nu pārceltas uz citiem datumiem gada ietvarā, vai vispār pārceltas uz 2021. gadu. Tāpat daudzas filmas savu pirmizrādi piedzīvoja [[straumēšana]]s servisos. Šis bija pirmais gads kopš 2007. gada, kad nevienas filmas peļņa nesasniedza viena miljarda ASV dolāru robežu, un pirmais gads 1995. gada, kad nepārsniedza 500 miljonu ASV dolāru peļņu. Tāpat šis bija pirmais gads kino vēsturē, kad tikai piecas no 10 pelnošākajām filmām bija producētas Ziemeļamerikā, savukārt pārējās piecas bija producētas Ķīnā un Japānā. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2020. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2020/?ref_=bo_cso_table_1|title=2020 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate= {{dat|2022|11|1|bez}}}}</ref> {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2020. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | ''[[The Eight Hundred]]'' | ''[[CMC Pictures Holdings]]'' | ${{sk|461421559}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | ''[[Demon Slayer: Mugen Train]]'' (''劇場版 無限列車編'') | ''[[Toho]]'' / ''[[Aniplex]]'' | ${{sk|447691934}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Sliktie puiši uz mūžu]]" (''Bad Boys for Life'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|426505244}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | ''[[My People, My Homeland]]'' (''我和我的家乡'') | ''China Lion Film Distribution'' | ${{sk|422390820}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Tenet]]" (''Tenet'') | ''[[Warner Bros. Pictures|Warner Bros.]]'' | ${{sk|365294355}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Soniks: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|319715683}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Dūlitls]]" (''Doolittle'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|251410631}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | ''[[Jiang Ziya]]'' (''姜子牙'') | ''[[Beijing Enlight Pictures]]'' | ${{sk|240663149}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | ''[[A Little Red Flower]]'' (''送你一朵小红花'') | ''HG Entertainment'' | ${{sk|216000000}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Krūdi 2: Jauna ēra]]" (''The Croods: A New Age'') | ''Universal'' | ${{sk|215905815}} |} Pēc atkārtotas filmas "[[Harijs Poters un Filozofu akmens (filma)|Harijs Poters un Filozofu akmens]]" izdošanas 4K formātā Ķīnā, tās kopējie ieņēmumi pārsniedza miljona ASV dolāru robežu, tādējādi kļūstot par otru [[Harijs Poters (filmu cikls)|filmu cikla]] filmu, kuras ieņēmumi ir pārsnieguši miljona robežu un ierindojās [[visu laiku ienesīgākās filmas|48. vietā starp visu laiku ienesīgākajām filmām]]. === 2020. gada filmu ieņēmumu rekordi === === Ieņēmumu rekordi === * 2020. gadā Ķīna pirmo reizi pārspējusi ASV ar lielākajiem [[kases ienākumi]]em no veidoto filmu izplatīšanas. Tas lielā mērā ir saistāms ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]], kas negatīvi ietekmē visu kino pasauli, jo īpaši Ziemeļameriku.<ref>{{ziņu atsauce |title=China overtakes US as world's biggest movie box office in 2020 |url=https://news.sky.com/story/china-overtakes-us-as-worlds-biggest-movie-box-office-in-2020-12108349 |accessdate=12 November 2020 |work=[[Sky News]] |agency=[[Sky Group]] |date=19 October 2020}}</ref> * Tā kā pandēmijas ietekme uz Āzijas filmu tirgiem ir mazāka, piecas no desmit gada visvairāk pelnošajām filmām ir ne-Holivudas (ķīniešu un japāņu) veidotas, kas vēsturē ir pirmo reizi, jo rangos iepriekš vienmēr dominēja Ziemeļamerikā veidotas filmas. ==== Filmu rekordi ==== * Filma "[[Soniks: Filma]]" pārspēja filmas "[[Pokémon: Detektīvs Pikaču|''Pokémon'': Detektīvs Pikaču]]" uzstādīto rekordu filmai, kas veidota pēc videospēles motīviem, nopelnot 70 miljonus ASV dolāru pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://deadline.com/2020/02/sonic-the-hedgehog-birds-of-prey-will-ferrell-downhill-valentines-day-box-office-1202860119/ |title='Sonic The Hedgehog' Breaks Videogame Game Pic Opening Record With $70M & Reps 4th Best Presidents' Weekend Debut – Monday Update |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=February 17, 2020 |website=[[Deadline Hollywood]] |access-date=February 17, 2020}}</ref> Tāpat šī filma ir visienesīgākā 2020. gada supervaroņu filma, kas beidz ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' desmit gadus ilgušo uzvaras gājienu (no 2010. līdz 2019. gadam).<ref>{{ziņu atsauce |title=Sonic the Hedgehog Ends Marvel's 10-Year Run As Highest-Grossing Superhero Movie |url=https://screenrant.com/sonic-hedgehog-highest-grossing-superhero-movie-marvel-2020/ |accessdate=25 October 2020 |work=[[Screen Rant]] |date=19 October 2020}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Sonic the Hedgehog Unseats Marvel as Top-Grossing Superhero Movie of 2020 |url=https://www.cbr.com/sonic-hedgehog-marvel-top-superhero-movie-2020/ |accessdate=25 October 2020 |work=[[Comic Book Resources]] |date=19 October 2020}}</ref> * Ķīnas filma ''[[Eight Hundred]]'' ir pirmā filma, kas kļuvusi par gada ienesīgāko filmu un nav uzņemta Holivudā. Iepriekšējos gados gada ienesīgākā filma vienmēr bijusi producēta Holivudā. Šo rekordu lielā mērā ietekmējusi COVID-19 pandēmija.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Xu |first1=Ting Ting |title=New Asian Cinema: The Eight Hundred (Babai), (China) |url=https://www.goldenglobes.com/articles/new-asian-cinema-eight-hundred-babai-china |access-date=7 December 2020 |work=[[Zelta globusa balva|Golden Globe Awards]] |date=November 12, 2020 |language=en |archive-date={{dat|2020|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201114052106/https://www.goldenglobes.com/articles/new-asian-cinema-eight-hundred-babai-china }}</ref> * Japāņu [[anime]] filma ''[[Demon Slayer: Mugen Train]]'', kuras pamatā ir [[manga]] sērija ''[[Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba]]'', pārspēja vairākus kases ieņēmumu rekordus Āzijā. Japānā tā uzstādīja jauno pirmizrādes dienas rekordu nopelnot 1,2 miljardus [[Japānas jena|jenu]] (11,3 miljoni ASV dolāru),<ref>{{ziņu atsauce |last1=Harding |first1=Daryl |title=Demon Slayer: Mugen Train Continues to Charge Through Japanese Box Office, Over 1 Billion Yen Made in One Day |url=https://www.crunchyroll.com/anime-news/2020/10/18-1/demon-slayer-mugen-train-continues-to-charge-through-japanese-box-office-over-1-billion-yen-made-in-one-day |accessdate=2 November 2020 |work=[[Crunchyroll]] |publisher=[[Otter Media]] |date=October 18, 2020 |language=en}}</ref> un labojot pirmizrādes nedēļas nogales rekordu ar 4,6 miljardiem jenu (43,8 miljoniem ASV dolāru).<ref>{{ziņu atsauce |last1=Harding |first1=Daryl |title=Demon Slayer: Mugen Train Anime Film Exceeds 4.6 Billion Yen in 3-Day Opening Weekend, Biggest Opening Weekend Ever in Japan |url=https://www.crunchyroll.com/anime-news/2020/10/18-1/oricon-demon-slayer-mugen-train-anime-exceeds-46-billion-yen-in-3-day-opening-weekend-biggest-opening-weekend-ever-in-japan |accessdate=2 November 2020 |work=[[Crunchyroll]] |publisher=[[Otter Media]] |date=October 19, 2020 |language=en}}</ref> Filmas labie ieņēmumi turpinājās arī otrajā nedēļas nogalē, un tā kļuva par filmu, kas pirmajās desmit dienās visātrāk sasniegusi 10 miljardus jenu robežu (96,7 miljonu ASV dolāru), pārspējot "[[Gariem līdzi]]" (2001), kas 10 miljardu robežu šķērsoja 19 dienās un 19 gadus bija noturējusi šo rekordu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Harding |first1=Daryl |title=Demon Slayer: Mugen Train Crosses 10 Billion Yen at Japanese Box Office, Beating Spirited Away's Record |url=https://www.crunchyroll.com/anime-news/2020/10/25-1/demon-slayer-mugen-train-crosses-10-billion-yen-at-japanese-box-office-beating-spirited-aways-record |accessdate=2 November 2020 |work=[[Crunchyroll]] |publisher=[[Otter Media]] |date=October 26, 2020 |language=en}}</ref> Tāpat ''Mugen Train'' Japānā kļuva par filmu, kas visātrāk šķērsojusi 20 miljardus jenu robežu, atkal pārspējot "Gariem līdzi".<ref name="24days">{{tīmekļa atsauce|last=Harding|first=Daryl|title=Demon Slayer: Mugen Train Exceeds 20 Billion Yen at Japan's Box Office, Now 5th Biggest Film in Japan Ever|url=https://www.crunchyroll.com/anime-news/2020/11/08-1/demon-slayer-mugen-train-exceeds-20-billion-yen-at-japans-box-office-now-5th-biggest-film-in-japan-ever|access-date=2020-11-09|website=Crunchyroll|language=en}}</ref> Vēl filma uzstādīja rekordu kā vieienesīgākā [[IMAX]] filma Japānā, pārspējot filmu "[[Bohēmista rapsodija]]" (2018).<ref name="deadline">{{ziņu atsauce |last1=Tartaglione |first1=Nancy |title=‘Demon Slayer’ Now Biggest IMAX Title Ever In Japan As Anime Smash Trains Sights On More Records; ‘Freaky’ Shows Strong In Australia – International Box Office |url=https://deadline.com/2020/11/demon-slayer-imax-japan-all-time-record-freaky-opening-weekend-tenet-china-global-international-box-office-1234615988/ |accessdate=15 November 2020 |work=[[Deadline Hollywood]] |publisher=[[Penske Media Corporation]] |date=15 November 2020}}</ref> Pēc 59 dienām kopš pirmizrādes ''Mugen Train'' uzstādīja vēl vienu rekordu kā filma, kas visātrāk sasniegusi 30 miljardus jenu robežu,<ref>{{ziņu atsauce |last1=Komatsu |first1=Mikikazu |title=Demon Slayer: Mugen Train Anime Film Is the 2nd Film Ever to Cross 30 Billion Yen at Japanese Box Office |url=https://www.crunchyroll.com/anime-news/2020/12/13/demon-slayer-film-finally-crosses-30-billion-yen-mark-in-59-days |access-date=15 December 2020 |work=[[Crunchyroll]] |date=14 December 2020}}</ref> kas filmai "Gariem līdzi" prasīja 253 dienas.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Pineda |first1=Rafael Antonio |title=Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba Film Is 1st Since Spirited Away to Earn 30 Billion Yen |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-12-13/demon-slayer-kimetsu-no-yaiba-film-is-1st-since-spirited-away-to-earn-30-billion-yen/.167411 |access-date=15 December 2020 |work=[[Anime News Network]] |date=13 December 2020}}</ref> 66 dienu laikā filma uzstādīja vēl vienu rekordu kā pirmā filma, kas desmit nedēļas ir noturējusies ienesīgākā filmu desmitnieka līderpozīcijā (kopš kases ieņēmumu publicēšanas sākuma 2004. gadā).<ref>{{ziņu atsauce |last1=Komatsu |first1=Mikikazu |title=Japan Box Office: Demon Slayer's Non-stop Domination Finally Reaches Its 10th Week |url=https://www.crunchyroll.com/anime-news/2020/12/21/japan-box-office-demon-slayers-non-stop-domination-finally-reaches-its-10th-week |access-date=22 December 2020 |work=[[Crunchyroll]] |date=22 December 2020 |language=en}}</ref> ** Taivānā ''Mugen Train'' 17 dienās nopelnīja 360 miljonus [[Jaunais Taivānas dolārs|NT$]] (12,6 miljoni ASV dolāru), uzstādot rekordu kā visu laiku ienesīgākā animācijas filma Taivānā, pārspējot iepriekšējos rekordistus "[[Ledus sirds 2]]" (2019) un ''[[Your Name]]'' (2016).<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|last=Harding|first=Daryl|title=Demon Slayer: Mugen Train Anime Film Dominates Making 23.3 Billion Yen in Japan in Just 1 Month|url=https://www.crunchyroll.com/anime-news/2020/11/15-1/demon-slayer-mugen-train-anime-film-dominates-making-233-billion-yen-in-japan-in-just-1-month|date=16 November 2020|accessdate=16 November 2020|website=Crunchyroll|language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Loo |first1=Egan |title=Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba Film Is #1 Film in Taiwan in 2020, #1 All-Time Animated Film in Taiwan |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-17/demon-slayer-kimetsu-no-yaiba-film-is-no.1-film-in-taiwan-in-2020-no.1-all-time-animated-film-in-taiwan/.166426 |accessdate=18 November 2020 |work=[[Anime News Network]] |date=17 November 2020}}</ref> * Pirmo reizi kases ieņēmumu vēsturē divas neamerikāņu animācijas filmas (konkrēti Āzijas filmas), ''Demon Slayer: Mugen Train'' no Japānas un ''[[Jiang Ziya]]'' no Ķīnas, kļuvušas par gada ienesīgākajām animācijas filmām. To daļēji ietekmēja arī COVID-19 pandēmija.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Wit |first1=Alex Dudok de |title=Two Asian Features Are Now Competing To Top The Global Animation Box Office In 2020 |url=https://www.cartoonbrew.com/box-office-report/two-asian-features-are-now-competing-to-top-the-global-animation-box-office-in-2020-198348.html |access-date=7 December 2020 |work=[[Cartoon Brew]] |date=2 November 2020}}</ref> Tāpat šī ir arī pirmā reize kopš 1987. gada, kad neamerikāņu animācijas filma (īpaši japāņu anime) ''Demons Slayer: Mugen Train'' kļuva par gada ienesīgāko animācijas filmu. == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" style="margin:auto; margin:auto;" !Datums !Notikums !Organizātors !Norises vieta |- |{{dat||1|5|n|bez}} |[[77. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |{{dat||1|19|n|bez}} |[[26. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |{{dat||2|2|n|bez}} |[[73. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |{{dat||2|9|n|bez}} |[[92. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |} === Festivāli === {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; margin:auto;" |- ! Datums ! Notikums ! Organizators ! Norises vieta |- |- | 20. februāris — 1. marts | [[70. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīne]], [[Vācija]] |- | TBA | [[2020. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | [[Kannas]], [[Francija]] |- | 2.—12. septembris | [[77. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcija]], [[Itālija]] |- | 7.—12. oktobris | [[2020. gada Baltijas pērle]] | [[Baltijas pērle]] | [[Rīga]], [[Latvija]] |- | 13.—16. novembris | [[2020. gada Lielā Kristapa balva]] | [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]] | [[Rīga]], [[Latvija]] |} == Latvijas kino == === Janvāris—marts === <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:#f7bf87;" |J<br />A<br />N<br />V. | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 17 | "[[Pilsēta pie upes]]"<br />''Piļsāta pi upis'' || [[Ego Media]] || [[Viesturs Kairišs]] (režisors); [[Dāvis Suharevskis]], [[Agnese Budovska|Agnese Cīrule]], [[Jozs Budraitis]], [[Gundars Āboliņš]], [[Brigita Cmuntova]] || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PILSĒTA PIE UPES |url=http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3495 |website=[[Splendid Palace|splendidpalace.lv]] |accessdate={{dat|2019|10|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191026195609/http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3495 }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Klajā nācis Viestura Kairiša filmas «Pilsēta pie upes» pirmais treileris |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/klaja-nacis-viestura-kairisa-filmas-pilseta-pie-upes-pirmais-treileris.a313465/ |accessdate={{dat|2019|10|26||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|3|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 31 | "[[ODA (filma)|ODA]]" || [[SKLMNTI]] || [[Edvards Lansmanis]], [[Ernests Cerbulis]] (režisori); [[Pauls Iklāvs]], [[Emīls Ozoliņš]], [[Einārs Lansmanis]], [[Kaspars Ozoliņš]], [[Ernests Cerbulis]], Edvards Lansmanis, [[Reinis Stabiņš]], [[Anete Krasovska]] || dokumentāla filma, sports || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ODA |url=https://www.forumcinemas.lv/event/302883/title/oda/ |website=[[Forum Cinemas|forumcinemas.lv]] |accessdate={{dat|2020|1|19||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="1" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 14 | "[[Klases salidojums 2]]" || [[Platforma Filma]] || [[Andrejs Ēķis]] (režisors); [[Ainārs Ančevskis]], [[Imants Strads]], [[Juris Kaukulis]], [[Elza Gauja]], [[Gints Grāvelis]], [[Daiga Gaismiņa]], [[Indra Burkovska]] || komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Klases salidojums 2 |url=https://www.apollokino.lv/event/302841/title/klases_salidojums_2/ |website=apollokino.lv |accessdate={{dat|2019|10|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191026202850/https://www.apollokino.lv/event/302841/title/klases_salidojums_2/ }}</ref>}} |- |} === Augusts—septembris === <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="1" style="text-align:center; background:#bf87f7|A<br />U<br />G. | rowspan="1" style="text-align:center; background:#dfc7f7"|5 | "[[Robežu gūstā]]"|| ''[[Skuba Films]]'' / ''fon Films'' / ''[[VFS Films]]'' || [[Sandijs Semjonovs]] (režisors/scenārists), [[Jānis Indriks]] (operators) || dokumentālā filma|| {{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Ar veciem ugunsdzēsēju auto apbraukt pusi pasaules. Tapusi dokumentālā filma «Robežu gūstā» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ar-veciem-ugunsdzeseju-auto-apbraukt-pusi-pasaules-tapusi-dokumentala-filma-robezu-gusta.a369565/ |accessdate={{dat|2020|8|28||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|6||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:#98fb98;|S<br />E<br />P<br />T. | rowspan="1" style="text-align:center; background:#e0f9e0"|17 | "[[Maiņa]]"|| ''[[Mistrus Media]]'' || [[Reinis Kalviņš]] (režisors/scenārists), [[Aldis Bukšs]] (scenārists), galvenajā lomā [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]] || drāma, detektīvfilma || {{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Pirmizrādi piedzīvos jauna spēlfilma «Maiņa» – krimināldrāma par Latvijas taksistu dzīvi |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/pirmizradi-piedzivos-jauna-spelfilma-maina--kriminaldrama-par-latvijas-taksistu-dzivi.a371173/ |accessdate={{dat|2020|8|28||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|20||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#e0f9e0"|25 | "[[Mans mīļākais karš]]"<br />''My favorite War'' || [[Ego Media]], ''[[Bivrost film]]'' ({{NOR}}) || [[Ilze Burkovska-Jacobsen]] (režisors, scenārists) || animācija, dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/toposas-filmas/mans-milakais-kars/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|10|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190124192140/http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/toposas-filmas/mans-milakais-kars/ }}</ref>}} |} === Oktobris—decembris === <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan=2; style="text-align:center; background:#ffa07a;|O<br />K<br />T. | rowspan=2; style="text-align:center; background:#ffdacc"|23 | "[[Ko zina Klusa Gerda]]" || [[Nida Filma]] || [[Jevgeņijs Paškevičs]] (režisors/scenārists); [[Leonīds Jarmoļņiks]], [[Severija Janašauskaite]], [[Leonards Pobedonoscevs]], [[Arvīds Dapšis]], [[Merle Palmiste]], [[Kērta Tammjarve]], [[Gundars Āboliņš]], [[Inese Pudža]], [[Gatis Gāga]], [[Andris Apinis]] || drāma || {{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Top Jevgeņija Paškēviča spēlfilma «Ko zina klusā Gerda» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/top-jevgenija-paskevica-spelfilma-ko-zina-klusa-gerda.a245975/ |accessdate={{dat|2020|10|11||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|8||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Ar tuk-tukiem pa Indiju]]" || Tere || [[Roberts Vītols]] (režisors) || piedzīvojumu filma, komēdija, dokumentāla filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ar tuk-tukiem pa Indiju |url=https://www.forumcinemas.lv/event/303147/title/ar_tuk-tukiem_pa_indiju/ |website=forumcinemas.lv |accessdate={{dat|2020|10|25||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle" |N<br />O<br />V.<!-- <br />E<br />M<br />B<br />R<br />I<br />S --> | style="text-align:center; background: | 6 | "[[Kino un mēs]]" || ''Fenixfilm'' / ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors/scenārists), [[Andris Keišs]], [[Jānis Skutelis]], [[Egons Dombrovskis]] (scenāristi); Andris Keišs, Jānis Skutelis, Egons Dombrovskis || komēdija||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=KINO UN MĒS |url=http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/kino-un-mes/ |website=Nacionālais kino centrs |accessdate={{dat|2020|10|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201020040550/http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/kino-un-mes/ }}</ref>}} |} == Latvijas kinoteātros demonstrētās ārzemju filmas == === Janvāris—marts === {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center" ! colspan="2" | Pirmizrāde (Latvija) ! style="width:17%"| Nosaukums ! style="width:16%"| Studija ! Filmešanas komanda un aktieri ! Žanrs ! Pirmizrāde (pasaule) |- ! rowspan="21" style="text-align:center; background:#f7bf87" |J<br />A<br />N<br />V<br />Ā<br />R<br />I<br />S | rowspan="5" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 3 | "[[Trusis Džodžo]]"<br />(''Jojo Rabbit'') || ''[[Searchlight Pictures|Fox Searchlight Pictures]]'' || [[Taika Vaititi]] (režisors/scenārists); Romāns Grifins Deiviss, [[Tomasina Makenzija]], [[Skārleta Džohansone]], Taika Vaititi, [[Rebela Vilsona]], [[Stīvens Merčants]], [[Alfijs Alens]], [[Sems Rokvels]] |drāma, komēdija||{{dat|2019|10|18|n|bez}} |- | "[[Niknuma varā (2020. gada filma)|Niknuma varā]]"<br />(''The Grudge'') || ''[[Screen Gems]]'' / ''[[Stage 6 Films]]'' / ''[[Ghost House Pictures]]'' || [[Nikolass Peske]] (režisors/scenārists); Džefs Bālers (scenārists); [[Andrea Raisboro]], [[Demjans Biširs]], [[Džons Čo]], [[Betija Gilpina]], [[Lina Šeija]], [[Džeki Vīvere]] || šausmu filma, trilleris, mistērija || {{dat|2020|1|3|n|bez}} |- | "[[Gravitācija 2: Iebrukums]]"<br />(''Вторжение'') || ''[[Art Pictures Group]]'' || [[Fjodors Bondarčuks]] (režisors); Oļegs Malovičko, Andrejs Zolotarovs (scenāristi); [[Aleksandrs Petrovs (aktieris)|Aleksandrs Petrovs]], [[Irina Staršenbauma]], [[Oļegs Menšikovs]], [[Rinals Muhametovs]] ||fantastika, drāma||{{dat|2020|1|1|n|bez}} |- | "[[Fiksīši pret krobotiem]]"<br />(''Фиксики против кработов'') || ''[[Blitz Films]]'' / ''[[Aeroplan]]'' || Vasiko Bedošvili, [[Oļegs Užinovs]] (režisori); Jevgeņijs Antropovs, [[Georgs Vasiļjevs]], [[Aleksandrs Tatarskis]] (scenāristi); [[Dmitrijs Nazarovs]], [[Nonna Grišajeva]], [[Larisa Brohmane]], Diomids Vinogradovs || animācijas filma || {{dat|2019|12|21||bez}} |- | "[[Brīnišķīgais laikmets]]"<br />(''La Belle Époque'') || ''[[Les Films du Kiosque]]'' || [[Nikolā Bedoss]] (režisors/scenārists); [[Daniels Oteijs]], [[Gijoms Kanē]], [[Dorija Tiljē]], [[Fanija Ardāna]], [[Pjērs Arditi]] || romantiskā komēdija || {{dat|2019|5|20|n|bez}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 9 | "[[Svilpotāji]]"<br />(''La Gomera'') || ''42 Km Film'' / ''Komplizen Film'' / ''Les Films du Worso'' || [[Kornēlius Porumboro]] (režisors/scenārists); [[Vlads Ivanovs]], [[Ketrinela Marlona]], [[Rodika Lazāra]] || kriminālā komēdija || {{dat|2019|5|18|n|bez}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 10 | "[[1917 (filma)|1917]]" || ''[[DreamWorks Pictures]]'' / ''[[Amblin Partners]]'' || [[Sems Mendess]] (režisors un scenārists), [[Kristija Vilsone Kērnsa]] (scenāriste); [[Džordžs Makkejs]], [[Dīns Čārlzs Čepmans]], [[Marks Strongs]], [[Endrū Skots]], [[Ričards Medens]], Klēra Duburka, [[Kolins Fērts]], [[Benedikts Kamberbačs]] || kara filma || {{dat|2019|12|25|n|bez}} |- | "[[Maskētie spiegi]]"<br />(''Spies in Disguise'') || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Blue Sky Studios]]'' / ''[[Chernin Entertainment]]'' || Niks Bruno, Trojs Kveins (režisori); Breds Kouplends (scenārijs); [[Vills Smits]], [[Toms Holands]], [[Rašida Džonsa]], [[Bens Mendelsons]], [[Reba Makintaira]], [[Reičela Brosnahena]], [[Kārena Gilana]], ''[[DJ Khaled]]'', [[Masi Oka]] ||animācija, ģimenes, asa sižeta filma, komēdija|| {{dat|2019|12|25|n|bez}} |- | "[[Anjēze par Vardā]]"<br />(''Varda par Agnès'') || ''[[Ciné Tamaris]]'' / ''[[ARTE]]'' || [[Anjēze Vardā]] (režisore) || dokumentālā filma || {{dat|2019|2|13|n|bez}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 16 | "[[Īpašie]]"<br />(''Hors normes'') || ''Quad Productions'' / ''Ten Films'' || [[Olivjē Nakašs un Eriks Toledano]] (režisori/scenāristi); [[Vinsents Kasels]], [[Reda Katebs]] || komēdija|| {{dat|2019|5|25|n|bez}} |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 17 | "[[Sliktie puiši uz mūžu]]"<br />(''Bad Boys for Life'') || ''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Jerry Bruckheimer Films]]'' || Adils El Arbi, Bilals Falahs (režisori); Kriss Bremers (scenārists); [[Vills Smits]], [[Mārtins Lorenss]], [[Vanesa Hadžensa]], [[Aleksandrs Ludvigs]], [[Čārlzs Meltons]], [[Džo Pantoliano]], [[Džeikobs Skipio]] ||asa sižeta, piedzīvojumu filma, komēdija, trilleris|| {{dat|2020|1|17|n|bez}} |- | "[[Dūlitls]]"<br />(''Dolittle'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Team Downey]]'' || [[Stīvens Geihans]] (režisors/scenārists); Tomass Šeperds (scenārists); [[Roberts Daunijs jaunākais]], [[Antonio Banderass]], [[Maikls Šīns]], [[Džims Brodbents]], [[Džons Sina]], [[Mariona Kotijāra]], [[Karmena Edžogo]], [[Reifs Fainss]], [[Selīna Gomesa]], [[Toms Holands]], [[Rāmi Māleks]], [[Kumails Nandžiani]], [[Kreigs Robinsons]], [[Oktāvija Spensere]], [[Emma Tompsone]], [[Frensisa de la Tūra]] ||ģimenes, piedzīvojumu filma, fantāzija, komēdija||{{dat|2020|1|17|n|bez}} |- | "[[Skandāls]]"<br />(''Bombshell'') || ''[[Lionsgate]]'' || [[Džejs Roučs]] (režisors); [[Čārlzs Rendolfs]] (scenārists); [[Šarlīze Terona]], [[Nikola Kidmena]], [[Margo Robija]], [[Džons Litgovs]], [[Keita Makinona]], [[Konija Britona]], [[Marks Dupless]], [[Robs Delanijs]], [[Malkolms Makdauels]], [[Elisone Dženija]]||biogrāfija, drāma||{{dat|2019|12|20|n|bez}} |- | "[[Mafijas nodevējs]]"<br />(''Il traditore'') || ''IBC Movie'' / ''Kavac Film'' / ''Rai Cinema'' / ''Gullane'' / ''Ad Vitam Production'' / ''Match Factory Productions'' || [[Marko Belokjū]] (režisors/scenārists); [[Pjērfrančesko Favīno]], [[Marija Fernanda Kandidu]], [[Luidži Lo Kašo]] || biogrāfiska drāma || {{dat|2019|5|23|n|bez}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 24 | "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]"<br />(''Little Women'') || ''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Regency Enterprises|New Regency Pictures]]'' || [[Greta Gērviga]] (režisore/scenāriste); [[Merila Strīpa]], [[Sīrša Ronana]], [[Emma Votsone]], [[Florense Pjū]], [[Elaisa Skanlena]], [[Timotejs Šalamē]], [[Luijs Garels]], [[Džeimss Nortons]], [[Lora Derna]], [[Bobs Odenkērks]], [[Kriss Kūpers]] |drāma, romantika|| {{dat|2019|12|25|n|bez}} |- | "[[(Ne) ideālais vīrietis]]"<br />(''(НЕ)идеальный мужчина'') || ''[[KIT]]'' / ''[[Non-Stop Production]]'' || [[Marius Vaisbergs]] (režisors), [[Žora Križovņikovs]], Jevgēnija Hripkova (scenāristi); [[Jegors Krīds]], [[Jūlija Aleksandrova]], [[Artjoms Sučkovs]], [[Romāns Kurcins]], [[Maksims Lagaškins]], [[Jana Koškina]] ||komēdija || {{dat|2019|12|16|n|bez}} |- | "[[Arktikas sargi]]"<br />(''Arctic Dogs'') ||''[[Assemblage Entertainment]]'' || [[Ārons Vūdlijs]] (režisors/scenārists); [[Bobs Barlens]], Kels Brankers (scenāristi); [[Džeremijs Renners]], [[Džeimss Franko]], [[Heidija Kluma]], [[Aleks Boldvins]], [[Omars Si]], [[Anželika Hjūstone]], [[Džons Klīzs]] | animācija, ģimenes filma, komēdija || {{dat|2019|11|1|n|bez}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 27 | "[[Anna Franka. Paralēlie stāsti]]"<br />(''#AnneFrank. Parallel Stories'') || ''3D Produzioni'' / ''Nexo Digital'' ||Sabīna Fedeli, Anna Migoto (režisores); [[Anna Franka]], Martina Gati, [[Helēna Mirena]] || dokumentālā filma || {{dat|2019|10|18||bez}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 31 | "[[Aukle (filma)|Aukle]]"<br />(''The Turning'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[DreamWorks Pictures]]'' / ''[[Amblin Entertainment]]'' || [[Florija Sigismondi]] (režisore); [[Kerija Heisa]], [[Čeds Heiss]] (scenāristi); [[Makenzijs Deiviss]], [[Finns Volfhards]], [[Bruklina Prinsa]], [[Džoelija Ričardsone]] || šausmu filma || {{dat|2020|1|24||bez}} |- | "[[Džentlmeņi]]"<br />(''The Gentlemen'') || ''[[STX Entertainment]]'' / ''[[Miramax]]'' || [[Gajs Ričijs]] (režisors/scenārists); [[Metjū Makonahijs]], [[Čārlijs Hanems]], [[Henrijs Goldings]], [[Mišela Dokerija]], [[Džeremijs Strongs]], [[Edijs Marsans]], [[Kolins Ferels]], [[Hjū Grānts]] ||asa sižeta filma || {{dat|2020|1|24||bez}} |- | "[[Zem ūdens]]"<br />(''Underwater'') || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Chernin Entertainment]]'' || [[Viljams Jūbenks]] (režisors); Braians Dafīlds, [[Ādams Kozeds]] (scenāristi); [[Kristena Stjuarta]], [[Vinsents Kasels]], [[Džesika Henvika]], [[Džons Galahers jaunakais]], [[Māmadū Etī]], [[T.J. Millers]] || zinātniskā fantastika, šausmu filma, trilleris ||{{dat|2020|1|10|n|bez}} |- ! rowspan="15" style="text-align:center; background:#bf87f7" |F<br />E<br />B<br />U<br />Ā<br />R<br />I<br />S | rowspan="5" style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Spārnotā sardze]]"<br />(''Manou the Swift'') || ''[[LUXX Film]]'' || Kristians Haass, Andrea Bloka (režisori); Aksels Melceners, Andrea Bloka, Fils Pārkers, Kristians Haass (scenāristi); [[Keita Vinsleta]], [[Vilems Defo]], [[Džošs Kītons]], [[Kasandra Stīna]], [[Deivids Šognesijs]] ||animācija, piedzīvojumu filma ||{{dat|2019|2|28|n|bez}} |- | "[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)]]"<br />(''Birds of Prey'') || ''[[Warner Bros. Pictures]]'' / ''[[DC Entertainment]]'' || [[Ketija Jena]] (režisore); [[Kristīna Hodsone]] (scenāriste); [[Margo Robija]], [[Mērija Elizabete Vinsteda]], [[Džērnija Smoleta Bella]], [[Rozija Peresa]], [[Kriss Mesina]], Ella Džeja Basko, [[Ali Vonga]], [[Jūens Makgregors]] ||supervaroņu, asa sižeta filma, kriminālfilma, komēdija||{{dat|2020|2|7|n|bez}} |- | "[[Vēlmju maratons]]"<br />''Марафон желаний'' || ''[[SAGa]]'' || [[Daša Čaruša]] (režisore/scenāriste); [[Aleksandrs Gudkovs]] (scenārists); [[Aglaja Tarasova]], [[Kirils Nagijevs]], [[Marija Minogarova]], Aleksandrs Gudkovs, [[Jana Trojanova]] || komēdija ||{{dat|2019|1|23|n|bez}} |- | "[[Koma (filma)|Koma]]"<br />(''Кома'') || ''[[Bolshoe Kino]]'' || [[Nikita Argunovs]] (režisors/scenārists), [[Aleksejs Gravickis]], [[Timofejs Dekins]] (scenāristi); [[Rinals Muhametovs]], [[Aleksejs Serebrakovs]], [[Ļubova Aksenova]], [[Milošs Bikovičs]] || trilleris, piedzīvojumu filma, fantāzija, zinātniskā fantastika || {{dat|2020|1|30|n|bez}} |- | "[[Grietiņa un Ansītis: Drūmā pasaka]]"<br />(''Gretel & Hansel'') || ''[[Orion Pictures]]'' || [[Ozs Pērkinss]] (režisors/scenārists), Robs Hejs (scenārists); [[Sofija Lilisa]], Semija Līkija, [[Čārlzs Babalola]], [[Elisa Krīga]] || šausmu filma || {{dat|2020|1|31|n|bez}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 14 | "[[Fantāziju sala]]"<br />(''Fantasy Island'') || ''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Blumhouse Productions]]'' || [[Džefs Vodlovs]] (režisors/scenārists); Kriss Roučs, Džilians Džeikobs (scenāristi); [[Maikls Penja]], [[Megija Kjū]], [[Lūsija Heila]], [[Ostins Stouels]], [[Portija Dabldeja]], [[Džimijs O. Jangs]], [[Raians Hansens]], [[Maikls Rukers]] || šausmu filma ||{{dat|2019|2|14|n|bez}} |- | "[[The King`s Man: Pirmā misija]]"<br />(''The King's Man'') || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Marv Films]]'' || [[Metjū Vons]] (režisors); [[Karls Gajduseka]] (scenārists); [[Reifs Fainss]], [[Džemma Artertone]], [[Rīss Ivanss]], [[Metjū Gūde]], [[Toms Holanders]], [[Hariss Dikinsons]], [[Denjels Brūhls]], [[Džimons Honsu]], [[Čārlzs Denss]], [[Ārons Teilors-Džonsons]], [[Stenlijs Tuči]] || asa sižeta, piedzīvojumu, kara filma, komēdija ||{{dat|2020|2|14|n|bez}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Soniks: Filma]]"<br />(''Sonic the Hedgehog'') || ''[[Paramount Pictures]]'' / ''[[Original Film]]'' / ''[[Paramount Animation]]'' / ''[[Sega]]'' || [[Džefs Foulers]] (režisors), [[Patriks Keisijs]], [[Džošs Millers]], [[Orens Uzjels]] (scenāristi); [[Džeimss Mārsdens]], [[Bens Švarcs]], [[Taika Samptere]], [[Nataša Rotvella]], [[Nīls Makdonavs]], [[Ādams Pallijs]], [[Džims Kerijs]] || piedzīvojumu filma, animācija, asa sižeta filma || {{dat|2020|2|14|n|bez}} |- | "[[Ledus 2]]"<br />(''Лёд 2'') || ''[[Vodorod]]'' / ''[[Art Pictures Studio]]'' || [[Žora Križovņikovs]] (režisors), [[Andrejs Zolotarevs]] (scenārists); [[Aleksandrs Petrovs (aktieris)|Aleksandrs Petrovs]], [[Aglaja Tarasova]], [[Likovs Vladimirs]] || sporta melodrāma || {{dat|2020|2|14|n|bez}} |- |- | "[[Mežonīgās dabas balss]]"<br />(''The Call of the Wild'') || ''[[20th Century Studios]]'' / ''[[3 Arts Entertainment]]'' || [[Kriss Sanderss]] (režisors); [[Maikls Grīns]] (scenārists); [[Harisons Fords]], [[Dens Stīvenss]], [[Omars Si]], [[Kārena Gilana]], [[Bredlijs Vitfords]], [[Kolins Vudells]] || piedzīvojumu filma || {{dat|2020|2|21|n|bez}} |- | rowspan="5" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 28 | "[[Emma (2020. gada filma)|Emma]]"<br />(''Emma'') || ''[[Focus Features]]'' / ''[[Perfect World Pictures]]'' / ''[[Working Title Films]]'' || [[Otuma de Vilde]] (režisore); [[Eleanora Katone]] (scenāriste); [[Anja Teilore-Džoja]], [[Džonijs Flins]], [[Bills Naijs]] || komēdija || {{dat|2020|2|21|n|bez}} |- | "[[Puika 2]]"<br />(''Brahms: The Boy II'') || ''[[STX Entertainment]]'' || [[Viljams Brents Bells]] (režisors); Steisija Menēra (scenāriste); [[Ketija Holmsa]], [[Ralfs Ainesons]], [[Ovains Jomens]] || šausmu filma || {{dat|2020|2|21|n|bez}} |- | "[[Neuzvaramā cilts]]"<br />(''Rising Hawk'' / ''Захар Беркут'') || ''Cinemaday'' / ''Kinorob'' || [[Ahtems Seitablajevs]], [[Džons Vins]] (režisori), Ričs Ronats, Jaroslavs Voitsešeks (scenāristi); [[Roberts Patriks]], [[Tomijs Flenagans]], [[Popija Dreitone]] || piedzīvojumu filma, drāma, vēsturiskā filma, fantāzija || {{dat|2019|10|10|n|bez}} |- | "[[Kalašņikovs (filma)|Kalašņikovs]]"<br />(''Калашников'') || ''RB Production'' || Konstantīns Buslovs (režisors), Anatolijs Usovs, [[Sergejs Bodrovs vecākais]], Aleksejs Borodačevs (scenāristi); [[Jura Borisovs]], [[Olga Ļermane]], [[Artūrs Smoļjaņinovs|Artūrs Smoļaņinovs]] || drāma, vēsturiskā filma, biogrāfija || {{dat|2020|2|20|n|bez}} |- | "[[Ar ieročiem rokās]]"<br />(''Guns Akimbo'') || ''[[Saban Films]]'' / ''[[Altitude Film Distribution|Altitude Films]]'' || Džeisons Lī Houdens (režisors/scenārists); [[Denjels Redklifs]], [[Samāra Vīvinga]], [[Nataša Ljū Bordico]] || komēdija, asa sižeta filma || {{dat|2020|2|28|n|bez}} |- ! rowspan="16" style="text-align:center; background:#87f7bf" |M<br />A<br />R<br />T<br />S | rowspan="4" style="text-align:center; background:#e0f9e0;"| 6 | "[[Neredzamais cilvēks (2020. gada filma)|Neredzamais cilvēks]]"<br />(''The Invisible Man'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Blumhouse Productions]]'' || [[Lī Vonells]] (režisors/scenārists); [[Elizabete Mosa]], [[Olivers Džeksons-Koens]], [[Eldiss Hodžs]], [[Storma Rīda]], [[Heriete Daiere]]||trilleris, šausmu filma|| {{dat|2020|2|28|n|bez}} |- | "[[Uz priekšu (filma)|Uz priekšu]]"<br />(''Onward'') || ''[[Walt Disney Pictures]]'' / ''[[Pixar]]'' || [[Dens Skenlons]] (režisors/scenārists); Džeisons Hīdlijs, [[Kīts Banins]] (scenāristi); [[Toms Holands]], [[Kriss Prats]], [[Džūlija Luisa-Dreifusa]], [[Oktāvija Spensere]], [[Eli Vonga]], [[Lena Veita]], [[Mels Rodrigess]], [[Vilmers Valderama]], [[Treisija Ulmana]] || piedzīvojumu filma, komēdija, animācija, ģimenes filma || {{dat|2020|3|6|n|bez}} |- | "[[Ļoti sievišķīgi stāsti]]"<br />(''Очень женские истории'') || ''Capella Film'' || [[Nataša Merkulova]], Lika Jatkovskaja, Anna Saruhanova, Oksana Mihejeva, Antons Bilžo (režisori/scenāristi); [[Anna Mihalkova]], [[Viktorija Isakova]], [[Viktorija Tolstoganova]], [[Lukērija Iļjašenko]], [[Anna Sļu]] || komēdija, drāma || {{dat|2020|3|5|n|bez}} |- | "[[Viesnīca BELGRADA]]"<br />(''Отель «Белград»'') || ''[[Супер]]'' / ''[[START]]'' / ''[[Yellow, Black & White]]''|| Konstantīns Statskis (režisors); [[Milošs Bikovičs]], [[Diāna Požarskaja]] || komēdija|| {{dat|2020|3|5|n|bez}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#e0f9e0;"| 13 | ''[[Bladšots]]''<br />(''Bloodshot'') || ''[[Columbia Pictures]]'' || Deivs S. F. Vilsons (režisors), [[Džefs Vodlovs]], [[Ēriks Haiserers]] (scenāristi); [[Vins Dīzels]], [[Eisa Gonsalesa]], [[Sems Hjūens]], [[Tobijs Kebels]], [[Gajs Pīrss]] || supervaroņu, spriedzes filma, zinātniskā fantastika, trilleris || {{dat|2020|2|21|n|bez}} |- | "[[Jaga. Tumšā meža šausmas]]"<br />(''Яга. Кошмар тёмного леса'') || ''[[QS Films]]'' / ''[[Non-Stop Production]]'' / ''[[Central Partnership]]'' || [[Svjatoslavs Podgajevskis]] (režisors/scenārists), [[Natalja Dubovaja]], [[Ivans Kapitonovs]] (scenāristi); [[Marjana Spivaka]], [[Svetlana Ustinova]], [[Aleksejs Rozins]] || šausmu filma || {{dat|2020|2|27|n|bez}} |- | "[[Tici mīlestībai]]"<br />(''I Still Believe'') || ''[[Lionsgate]]'' || [[Brāļi Ervini]] (režisori); Džons Ervns, [[Džons Gans]] (scenāristi); [[Kei Džī Apa]], [[Brita Robertsone]], [[Šenija Tveina]], [[Gērijs Sinīzs]] || drāma, romantika, muzikāla filma || {{dat|2020|3|13|n|bez}} |- | || || ||'''Saistībā ar [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|COVID-19 izplatīšanos Latvijā]] un ārkārtējās situācijas izsludināšanu kinoteātri bija slēgti līdz 9. jūnijam, kad valdība vairs nepagarināja ārkārtas situāciju.'''|| || |- |} === Jūnijs—augusts === {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center" ! colspan="2" | Pirmizrāde (Latvija) ! style="width:17%"| Nosaukums ! style="width:16%"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! Žanrs ! Pirmizrāde (pasaule) |- ! rowspan="4" style="text-align:center; background:#98fb98;" |J<br />Ū<br />N<br />I<br />J<br />S | rowspan="2" style="text-align:center; background:#c7f7df"|10 | "[[Ceļojums uz Grieķiju]]"<br />(''The Trip to Greece'') || ''[[IFC Films]]''|| [[Maikls Vinterbotoms]] (režisors); [[Robs Braidons]], [[Stīvs Kūgans]] || komēdija, drāma || {{dat|2020|3|3|n|bez}} |- | "[[Vikings Viks]]"<br />(''Vic the Viking and the Magic Sword'') || ''[[Studio 100 Animation]]'' || [[Ēriks Kazess]] (režisors); [[Deklans Miele-Houells]] || animācija, komēdija, piedzīvojumu filma || {{dat|2019|12|18|n|bez}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#c7f7df"|19 | "[[Mis Dumpiniece]]"<br />(''Misbehaviour'') || ''[[BBC Films]]'', ''[[British Film Institute]]'', ''[[Pathé]]'' || [[Filipa Loutorpe]] (režisore), [[Gebija Čiape]], [[Rebeka Frejana]] (scenāristes); [[Kīra Naitlija]], [[Gugu Mbata Rova]], [[Džesija Beklija]], [[Kīlija Housa]], [[Leslija Menvila]], [[Rīss Ivanss]], [[Gregs Kinīrs]] || drāma, vēsturiska || {{dat|2020|3|13|n|bez}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#c7f7df"|24 | "[[Kapteinis Zobenzobs un burvju briljants]]"<br />(''Kaptein Sabeltann og den magiske diamant'') || ''[[Qvisten Animation]]''|| [[Marita Moma Aune]] un [[Rasmuss A. Sivertsens]] (režisori); [[Kirre Hāgens Sidness]]|| animācija, piedzīvojumu filma || {{dat|2019|9|27|n|bez}} |- ! rowspan="11" style="text-align:center; background:#f7bf87" |J<br />Ū<br />L<br />I<br />J<br />S | rowspan="1" style="text-align:center; background:#f7dfc7"|1 | "[[Viena ieelpa]]"<br />(''Один вдох'') || ''[[Public Opinion]]'' || [[Jelēna Hazanova]] (režisore), Aļona Alova, Andrejs Ivanovs (scenāristi); [[Viktorija Isakova]], [[Maksims Suhanovs]] || drāma, sporta filma|| {{dat|2020|3|5|n|bez}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#f7dfc7"|3 | "[[Spiegu tīkls]]"<br />(''Wasp Network'') || ''Orange Studio'' / ''RT Features'' || [[Olivjē Asajass]] (režisors/scenārists); [[Penelope Krusa]], [[Edgars Ramiress]], [[Gaels Garsija Bernals]], [[Ana de Armasa]], [[Leonardo Sbaralja]], [[Vāgners Moura]] || trilleris || {{dat|2019|9|1|n|bez}} |- | "[[Bēgšana no Pretorijas]]"<br />(''Escape from Pretoria'') || ''[[South Australian Film Corporation]]'' || Frensis Annans (režisors, scenārists); [[Denjels Redklifs]], [[Denjels Vēbers]], [[Īens Hārts]], [[Marks Leonards Vinters]], [[Natans Peidžs]] || trilleris || {{dat|2020|3|6|n|bez}} |- | "[[Kapone (filma)|Kapone]]"<br />(''Capone'') || ''[[Vertical Entertainment]]'' / ''[[Bron Studios]]'' || [[Džošs Tranks]] (režisors/scenārists); [[Toms Hārdijs]], [[Linda Kardellīni]], [[Džeks Loudens]], [[Noels Fišers]], [[Kails Maklahlens]], [[Mets Dillons]] || biogrāfija || {{dat|2020|5|12|n|bez}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#f7dfc7"|10 | "[[Esi manas acis]]"<br />(''Смотри как я'') || ''[[Gramani Film]]'' || [[Jegors Saļņikovs]] (režisors); [[Olga Turčaka]], [[Mihails Mešerjakovs]] || komēdija || {{dat|2020|7|10|n|bez}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#f7dfc7"|17 | "[[Nešķiramie]]"<br />(''Inséparables'') || ''[[CCJ Films]]'' || [[Varants Sudžāns]] (režisors/scenārists); [[Ahmeds Silla]], [[Albans Ivanovs]] || komēdija || {{dat|2019|9|4|n|bez}} |- | "[[Seko man]]"<br />(''Follow Me'') || ''[[Escape Productions]]'' || [[Vills Verniks]] (režisors/scenārists); [[Kīgens Allens]], [[Denzels Vaitakers]], [[Holande Rodena]] || šausmu filma|| {{dat|2020|7|11|n|bez}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#f7dfc7"|24 | "[[Priekšpostenis]]"<br />(''The Outpost'') || ''[[Millennium Media]]'' / ''[[Perfection Hunter]]'' / ''[[York Films]]'' || [[Rods Lurijs]] (režisors), Ēriks Džonsons, Pols Tamasijs (scenāristi); [[Orlando Blūms]], [[Skots Īstvuds]], [[Kalebs Lendrijs Džons]] || asa sižeta filma|| {{dat|2020|7|3|n|bez}} |- | "[[Pavadonis (filma)|Pavadonis]]"<br />(''Спутник'') || ''[[Vodorod]]'' / ''[[Art Pictures Studio]]'' || [[Jegors Abramenko]] (režisors), Oļegs Malovičko, Andrejs Zolotarovs (scenāristi); [[Oksana Akinšina]], [[Pjotrs Fjodorovs]], [[Fjodors Bondarčuks]] || zinātniskā fantastika|| {{dat|2020|4|23|n|bez}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#f7dfc7"|31 | "[[Brīvdienu māja]]"<br />(''The Rental'') || ''[[IFC Films]]'' || [[Deivs Franko]] (režisors/scenārists); [[Džo Svanbergs]] (scenārists); [[Dens Stīvenss]], [[Elisone Brī]], [[Šeila Vanda]], [[Džeremijs Elens Vaits]], [[Tobij Hass]] || šausmu filma|| {{dat|2020|7|24|n|bez}} |- | "[[Vajātājs]]"<br />(''Unhinged'') || ''[[Solstice Studios]]'' || [[Deriks Borte]] (režisors); [[Karls Ellsvorts]] (scenārists); [[Rasels Krovs]], [[Kārena Pistoriusa]], [[Gebriels Beitmens]], [[Džimmi Simpsons]] || trilleris|| {{dat|2020|7|16|n|bez}} |- ! rowspan="30" style="text-align:center; background:#bf87f7|A<br />U<br />G<br />U<br />S<br />T<br />S | rowspan="2" style="text-align:center; background:#dfc7f7"|7 | "[[Troļļi 2]]"<br />(''Trolls World Tour'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[DreamWorks Animation]]'' || [[Volts Dorns]] (režisors), Deivids Smits (līdzrežisors); [[Džonatans Eibels un Glens Bergers|Džonatans Eibels, Glens Bergers]] (scenāristi); [[Anna Kendrika]], [[Džastins Timberleiks]], [[Džeimss Kordens]], [[Ozijs Osborns]], [[Reičela Blūma]], [[Andersons Paks]], [[Džordžs Klintons]], [[Mērija Blaidža]], [[Kellija Klārksone]], [[Sems Rokvels]], [[Rons Fančess]], ''[[Icona Pop]]'', [[Kunals Naijars]], [[Džeimijs Dornans]], [[Džeijs Bolvins]], [[Kenans Tompsons]] || animācijas filma, mūzikls, komēdija|| {{dat|2020|4|10|n|bez}} |- | "[[Aizliegtā zona (2020. gada filma)|Aizliegtā zona]]"<br />(''Запретная зона'') || ''[[MEGOGO Studios]]'' || [[Mitrijs Semenovs-Aļeiņikovs]] (režisors/scenārists); Aleksandrs Demjaņikovs, Andrejs Kureičiks (scenāristi); [[Darja Meļņikova]], [[Aleksandrs Golovins (aktieris)|Aleksandrs Golovins]], [[Daņiils Varhuševs]] || trilleris|| {{dat|2020|8|6|n|bez}} |- | rowspan="6" style="text-align:center; background:#dfc7f7"| 14 | "[[Grenlande (filma)|Grenlande]]"<br />(''Greenland'') || ''[[STX Entertainment]]'' / ''[[Thunder Road Films]]'' || [[Riks Romāns Vo]] (režisors); [[Kriss Spērlings]] (scenārists); [[Džerards Batlers]], [[Morēna Bakkarina]], [[Skots Glens]], [[Endrū Bačelors]], [[Deivids Denmans]] || trilleris|| {{dat|2020|7|29|n|bez}} |- | "[[Noslēpumainais dārzs]]"<br />(''The Secret Garden'') || ''[[Heyday Films]]'' || [[Marks Mandens]] (režisors); [[Džeks Torns]] (scenārists); [[Kolins Fērts]], [[Džūlija Voltersa]], Diksija Egeriksa, Īdans Haihersts || piedzīvojumu filma || {{dat|2020|8|7|n|bez}} |- | "[[Vilciens uz Pusanu 2: Pussala]]"<br />(''반도'') || ''[[Next Entertainment World]]'' / ''[[RedPeter Film]]'' / ''[[New Movie]]''|| [[Jons Sans Ho]] (režisors/scenārists); [[Parks Jo Suks]] (scenārists); [[Gangs Dongs Vo]], [[Lī Junga Hiuna]], [[Lī Re]] || šausmu filma|| {{dat|2020|7|15|n|bez}} |- | "[[Kara rēgi]]"<br />(''Ghosts of War'') || ''[[Miscellaneous Entertainment]]'' || [[Ēriks Bress]] (režisors/scenārists); [[Brentons Tveitess]], [[Teo Rossi]], [[Skailārs Estins]], [[Kails Gallers]], [[Alans Ritšons]] || šausmu filma|| {{dat|2020|6|18|n|bez}} |- | "[[Pālmpsringsa (filma)|Pālmpsringsa]]"<br />(''Palm Springs'') || ''[[Neon]] / [[Hulu]]'' || Makss Barbakovs (režisors); [[Endijs Siara]] (scenārists); Endijs Sembergs, [[Kristina Milioti]], [[Pīters Galahers]], [[Dž. K. Simonss]] || komēdija|| {{dat|2020|1|26|n|bez}} |- | "[[Esmu skaistule]]"<br />(''Красотка в ударе'') || ''Mars Media Entertaiment'' / ''Okko Studios'' || [[Jana Gladkiha]] (režisore); [[Jevgēnija Hripkova]] (scenāriste); [[Jūlija Aleksandrova]], [[Larisa Kokoeva]], [[Maksims Bļinovs]], [[Andrejs Burkovskis]] || komēdija|| {{dat|2020|8|13|n|bez}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#dfc7f7"|26 | "[[Tenet]]"<br />(''Tenet'') || ''[[Warner Bros. Pictures]]'' / ''[[Syncopy Inc.]]''|| [[Kristofers Nolans]] (režisors/scenārists); [[Džons Deivids Vašingtons]], [[Roberts Patinsons]], [[Elizabete Debiki]], [[Dimple Kapadija]], [[Maikls Keins]], [[Kenets Brana]]|| trilleris, drāma, asa sižeta filma|| {{dat|2020|8|26|n|bez}} |} === Septembris—oktobris=== {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center" ! colspan="2" | Pirmizrāde (Latvija) ! style="width:17%"| Nosaukums ! style="width:16%"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! Žanrs ! Pirmizrāde (pasaule) |- ! rowspan="13" style="text-align:center; background:#98fb98; textcolor:#000;"|S<br />E<br />P<br />T<br />E<br />M<br />B<br />R<br />I<br />S | rowspan="3" style="text-align:center; background:#e0f9e0"|4 | "[[Labākie draugi]]"<br />(''Elleville Elfrid'') || ''Gimpville AS''|| Atle Solbergs Blaksets un Frenks Mosvolds (režisori) || animācija, ģimenes filma, mūzikls|| {{dat|2020|1|24|n|bez}} |- | "[[Kosmobols]]"<br />(''Вратарь Галактики'') || ''Nashe Kino''|| [[Džaniks Faizijevs]] (režisors/scenārists), [[Andrejs Rubanovs]], [[Dru Rou]] (scenāristi); Jevgenijs Romancevs, Viktorija Agalakova, [[Jevgenijs Mironovs]]|| supervaroņu filma, fantastika|| {{dat|2020|8|27|n|bez}} |- | "[[Jaunie mutanti]]"<br />(''The New Mutants'') || ''[[20th Century Studios]]'' / ''[[Marvel Entertainment]]''|| [[Džošs Būns]] (režisors/scenārists), Neits Lī (scenārists); [[Meisija Viljamsa]], [[Anja Teilore-Džoja]], [[Čārlijs Hītons]], [[Alisi Braga]], [[Blu Hanta]], [[Henrijs Zaga]] || asa sižeta filma, šausmu filma, fantastika|| {{dat|2020|8|28|n|bez}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#e0f9e0"|11 | "[[After. Pēc mūsu strīda]]"<br />(''After We Collided'') || ''[[Open Road Films]]'' / ''[[Voltage Pictures]]''|| Kims Hāgens Jensens (režisors), Anna Toda un Mario Kelajs (scenāristi); [[Džozefīna Lengforda]], [[Hiro Fainss-Tifins]], [[Kendisa Kinga]], [[Selma Blēra]] || drāma, romantika|| {{dat|2020|9|2|n|bez}} |- | "[[Mulana (2020. gada filma)|Mulana]]"<br />(''Mulan'') || ''[[Walt Disney Pictures]]'' / ''[[Disney+]]''|| [[Nikija Karo]] (režisors), [[Riks Džaffa un Amanda Silvera|Riks Džaffa, Amanda Silvera]], Lora Haineka, Elizabete Martina (scenāristi); [[Lu Ifeja]], [[Donijs Jens]], [[Ci Ma]], [[Džeisons Skots Lī]], [[Josons Ans]], [[Rons Jans]], [[Guna Lī]], [[Džets Lī]] || piedzīvojumu filma, drāma, asa sižeta filma, ģimenes filma|| {{dat|2020|3|9|n|bez}} |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#e0f9e0"|18 | "[[Kariņš ar opi]]"<br />(''War With Grandpa'') || ''101 Studios'' / ''Brookdale Studios''|| [[Tims Hills]] (režisors), Toms Estls, Mets Embers (scenāristi); [[Roberts De Niro]], [[Uma Tūrmane]], [[Robs Rigls]], [[Oukss Feglijs]], [[Čīčs Marins]], [[Džeina Seimūra]], [[Kristofers Volkens]] || komēdija, ģimenes filma|| {{dat|2020|8|28|n|bez}} |- | "[[Antebellum: Izredzētā]]"<br />(''Antebellum'') || ''[[Lionsgate]]'' || Džerards Bušs, Kristofers Renzs (režisori/scenāristi); [[Žanele Monē]], [[Ēriks Landžs]], [[Džena Melona]], [[Džeks Hjūstons]], [[Kīrsija Klemonsa]], [[Gabereja Sidibeja]] || trilleris, šausmu filma || {{dat|2020|9|18|n|bez}} |- | "[[Deivida Koperfīlda dzīvesstāsts]]"<br />(''The Personal History of David Copperfield'') || ''[[Searchlight Pictures]]'' / ''[[FilmNation Entertainment]]'' / ''[[Film4]]''|| [[Armando Ianuči]] (režisors), [[Saimons Blekvels]] (scenārists); [[Devs Patels]], [[Aneirins Barnards]], [[Pīters Kapaldi]], [[Morveds Klārks]], [[Deizija Meja Kūpere]], [[Rozalinda Elezara]], [[Hjū Lorijs]], [[Tilda Svintone]], [[Bens Višo]], [[Pols Vaithauss]] || komēdija, drāma|| {{dat|2019|9|5|n|bez}} |- | "[[Vētras puika]]"<br />(''Storm Boy'') || ''Ambience Entertainment'' / ''[[Screen Australia]]'' / ''[[Sony Pictures Releasing]]''|| Šons Sīts (režisors), [[Džastins Mondžo]] (scenāristi); [[Džefrijs Rašs]], [[Džajs Kortnijs]], Fins Litls, [[Trevors Džeimisons]], [[Morgana Deivisa]], [[Ēriks Tomsons]] || piedzīvojumu filma, drāma, ģimenes filma|| {{dat|2019|1|17|n|bez}} |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#e0f9e0"|25 | "[[Sapņu meistari]]"<br />(''Drømmebyggerne'') || ''ADS Service''|| [[Rodžers Kambls]] (režisors); Emīlija Koppela, Rasmuss Bostofts|| piedzīvojumu filma, komēdija, animācija || {{dat|2020|2|6|n|bez}} |- | "[[Streļcovs]]"<br />(''Стрельцов'') || ''TPO Rok'' / ''[[TRITE]]''|| Ilja Učiteļs (režisors), Konstantīns Čelidze (scenārists); [[Aleksandrs Petrovs (aktieris)|Aleksandrs Petrovs]], [[Aleksandrs Jacenko]], [[Viktors Dobronravovs]]|| drāma, sports|| {{dat|2019|9|24|n|bez}} |- | "[[Aģente Eva]]"<br />(''Ava'') || ''[[Vertical Entertainment]]'' / ''[[Voltage Pictures]]''|| [[Teits Teilors]] (režisors), [[Metjū Ņūtons]] (scenārists); [[Džesika Česteina]], [[Džons Malkovičs]], ''[[Common]]'', [[Džīna Deivisa]], [[Kolins Ferels]], [[Ioans Grifids]], [[Džoana Čena]] || trilleris, detektīvfilma, asa sižeta filma|| {{dat|2020|7|2|n|bez}} |- | "[[Mīlestība trijiem]]"<br />(''Endings, Beginnings'') || ''[[Samuel Goldwyn Films]]''|| [[Dreiks Doremuss]] (režisors/scenārists), [[Džardīna Libeira]] (scenāriste); [[Šeilīna Vudlija]], [[Džeimijs Dornans]], [[Sebastians Stens]] || drāma, romantika|| {{dat|2019|9|8|n|bez}} |- ! rowspan="12" style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" |O<br />K<br />T<br />O<br />B<br />R<br />I<br />S | rowspan="1" style="text-align:center; background:#ffdacc"|2 | "[[Melnais strazds (filma)|Melnais strazds]]"<br />(''Blackbird'') || ''[[Screen Media Films]]'' / ''[[Millennium Films]]''|| [[Rodžers Mičels]] (režisors), Kristians Torps (scenārists); [[Sūzana Sarandona]], [[Keita Vinsleta]], [[Mija Vašikovska]], [[Lindsija Dankana]], [[Reins Vilsons]], [[Beksa Teilore-Klausa]], [[Sems Nīlls]] || drāma|| {{dat|2019|9|6|n|bez}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffdacc"|9 | "[[Bīstamais elements]]"<br />(''Radioactive'') || ''[[Working Title Films]]'' / ''Shoebox Films''|| [[Maržāna Satrapi]] (režisore), [[Džeks Torns]] (scenārists); [[Rozamunda Paika]], [[Sems Railijs]], [[Aņa Teilore-Džoja]], [[Aneirids Barnards]], [[Saimons Rasels Bīls]] || drāma, romantika, biogrāfija|| {{dat|2019|9|14|n|bez}} |- | "[[Godīgs zaglis]]"<br />(''Honest Thief'') || ''[[Open Road Films]]'' / ''[[Briarcliff Entertainment]]''|| Marks Viljamss (režisors/scenārists), Stīvs Ollričs (scenārists); [[Liams Nīsons]], [[Keita Volša]], [[Roberts Patriks]], [[Entonijs Ramoss]], [[Džefrijs Donovans]], [[Džajs Kortnijs]]|| drāma, detektīvfilma, asa sižeta filma|| {{dat|2019|10|16|n|bez}} |- | "[[Bezgalība starp mums]]"<br />(''Endless'') || ''Summerstorm Entertainment'' / ''Thunder Road Pictures''|| [[Skots Spīrs]] (režisors), Andre Keiss (scenārists); [[Aleksandra Šippa]], [[Nikolass Hamiltons]] || drāma, romantika|| {{dat|2020|5|8|n|bez}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#ffdacc"|16 | "[[Lielās Pēdas ģimene]]"<br />(''Bigfoot Family'') || ''nWave Pictures'' / ''Octopolis''|| [[Bens Stassens]] un Džeremijs Degrusons (režisori); Bobs Barlens un Kelans Brunkers (scenāristi); Kilians Truiljars, Aleksis Viktors|| piedzīvojumu filma, komēdija, animācija || {{dat|2020|8|5|n|bez}} |- | "[[Ligzda (2020. gada filma)|Ligzda]]"<br />(''The Nest'') || ''[[IFC Films]]'' / ''[[FilmNation Entertainment]]''|| [[Šons Dērkins]] (režisors/scenārists); [[Džūds Lo]], [[Kerija Kūna]], [[Čārlijs Šotvels]] || drāma|| {{dat|2020|1|26|n|bez}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#ffdacc"|23 | "[[Slepenkaķis]]"<br />(''Spycies '') || ''[[Lux Populi VFX]]'' / ''[[Particular Crowd]]'' || [[Gijoms Ivernels]], [[Čžana Czi]] (režisori); [[Stefans Karazs]] (scenārists); [[Kārena Strasmena]], [[Monsers Polpe]] ||animācija || {{dat|2019|1|14|n|bez}} |- | "[[Daktere Liza]]"<br />(''Доктор Лиза'') || ''White Nights'' || [[Oksana Karasa]] (režisore/scenāriste); Aleksejs Iļuškins, Nataļja Kudrašova, Aļona Saņko (scenāristi); [[Čulpana Hamatova]], [[Konstantīns Habenskis]], [[Andrejs Burkovskis]] ||drāma || {{dat|2020|10|22|n|bez}} |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:|30 | "[[Raganas (filma)|Raganas]]"<br />(''The Witches'') || ''[[HBO Max]]'' / ''[[Warner Bros. Pictures]]'' / ''[[ImageMovers]]'' || [[Roberts Zemekis]] (režisors); [[Kenija Barriss]] un [[Giljermo del Toro]] (scenāristi); [[Anna Hetaveja]], [[Oktāvija Spensere]], [[Stenlijs Tuči]], [[Kristīna Čenoveta]], [[Kriss Roks]] ||piedzīvojumu filma, komēdija, ģimenes filma|| {{dat|2020|10|22|n|bez}} |- | "[[Nāc spēlēties]]"<br />(''Come Play'') || ''[[Focus Features]]'' || Džeikobs Čeizs (režisors/scenārists); [[Gilliana Džeikobsa]], [[Džons Gallahers jaunākais]] ||drāma, šausmu filma, mistika|| {{dat|2020|10|30|n|bez}} |- | "[[Bezizmēra mīlestība]]"<br />(''Любовь без размера'') || ''[[Gorky Film Studio]]'' || Marija Šuļgina (režisore/scenāriste), Jeļizaveta Tihonova un Oksana Mihejeva (scenāristes); [[Svetlana Hodčenkova]], [[Maksims Lagaškins]], [[Ivans Koļesņikovs]] ||komēdija, romantika || {{dat|2020|10|22|n|bez}} |- | "[[Kā būt labai sievai]]"<br />(''La bonne épouse'') || ''Les Films du Kiosque'' || [[Martēns Provo]] (režisors/scenārists); [[Žiljeta Binoša]], [[Jolanda Moro]], [[Noemī Ļvovska]] ||komēdija || {{dat|2020|3|11|n|bez}} |} === Novembris—decembris === {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center" ! colspan="2" | Pirmizrāde (Latvija) ! style="width:17%"| Nosaukums ! style="width:16%"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! Žanrs ! Pirmizrāde (pasaule) |- ! rowspan="8" style="text-align:center; background:thistle" |N<br />O<br />V<br />E<br />M<br />B<br />R<br />I<br />S | rowspan="3" style="text-align:center; background: | 6 | "[[Itālijas atmiņas]]"<br />(''Made in Italy'') || ''[[Lionsgate]]'' || [[Džeimss D'Ārsijs]] (režisors/scenārists); [[Liams Nīsons]], Mišels Ričardsons, [[Valērija Bilello]], [[Lindsija Dankana]] || komēdija||{{dat|2020|8|7|n|bez}} |- | "[[Burvestība: Mantojums]]"<br />(''The Craft: Legacy'') || ''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Blumhouse Productions]]'' || [[Zoja Listere-Džonsa]] (režisore/scenāriste); [[Keilī Speni]], [[Gideona Edlona]], [[Lovija Simona]], Zoja Luna, [[Mišela Monagana]], [[Deivids Duhovnijs]] || drāma||{{dat|2020|10|28|n|bez}} |- | "[[Rūķi atgriežas!]]"<br />(''Die Heinzels - Rückkehr der Heinzelmännchen'') || ''Akkord Film Production'' || Ute fon Minhova-Poha (režisore)|| animācija||{{dat|2019|10|8|n|bez}} |- | || || ||'''Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmiju Latvijā]] un ārkārtējās situācijas izsludināšanu kinoteātri slēgti no 9. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām.'''|| || <!-- | rowspan="2" style="text-align:center; background: | 13 | "[[Dullā vista Turu]]"<br />(''La Gallina Turuleca'') || ''Brown Films AIE'' || [[Eduardo Gondells]], [[Viktors Monigote]] (režisori)|| animācija||{{dat|2019|9|21|n|bez}} |- | "[[Slepkavas ādā]]"<br />(''Freaky'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Blumhouse Productions]]'' || [[Kristofers Lendons]] (režisors/scenārists), Maikls Kenedijs (scenārists); [[Vinss Vons]], [[Ketrīna Ņūtona]], [[Seleste O'Konora]], Miša Ošerovičs, [[Uriass Šeltons]], [[Alans Raks]] || šausmu filma||{{dat|2020|10|8|n|bez}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background: | 20 | "[[Bēdz]]"<br />(''Run'') || ''[[Hulu]]'' / ''[[Lionsgate]]'' || [[Enīšs Čagantijs]] (režisors/scenārists), [[Sevs Ohanians]] (scenārists); [[Sāra Polsone]], Kīra Allena || šausmu filma||{{dat|2020|11|20|n|bez}} |- | "[[Nāvējošās ilūzijas]]"<br />(''Смертельные иллюзии'') || ''[[Megogo.net]]'' || [[Oļegs Asaduļins]] (režisors); Mihails Zubko un [[Sergejs Četveruhins]] (scenāristi); [[Andrejs Burkovskis]], [[Pāvels Činarovs]] ||trilleris|| {{dat|2020|11|19|n|bez}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background: | 27 | "[[Kā uz asmens]]"<br />(''На острие'') || ''Telesto'' || [[Eduarts Bodrukovs]] (režisors/scenārists); [[Svetlana Hodčenkova]], [[Stasja Miloslavskaja]], [[Sergejs Puskepaļiss]]|| drāma, sporta filma||{{dat|2020|11|26|n|bez}} |- ! rowspan="7" style="text-align:center; background:#98fb98" |D<br />E<br />C<br />E<br />M<br />B<br />R<br />I<br />S | rowspan="2" style="text-align:center; background: | 4 | ''[[Monster Hunter]]'' || ''[[Screen Gems]]'' / ''[[Constantin Film]]'' / ''[[Tencent Pictures]]'' / ''[[Toho]]'' || [[Pols V. S. Andersons]] (režisors/scenārists); [[Milla Jovoviča]], [[Tonijs Džā]], [[T.I.]], [[Migana Gūda]], [[Djego Boneta]], [[Džošs Helmans]], [[MC Džins]], [[Rons Perlmans]]|| asa sižeta filma||{{dat|2020|12|30|n|bez}} |- | "[[Sudraba slidas (filma)|Sudraba slidas]]"<br />(''Серебряные коньки'') || ''[[Central Partnership]]'' / ''[[KIT]]'' / ''[[TriTe]]''|| [[Mihails Loškins]] (režisors), Romāns Kantors (scenārists); Fjodors Fedotovs, Sofja Priss, [[Kirils Zaicevs]], [[Aleksejs Guskovs]], [[Jurijs Kolokoļņikovs]], [[Severija Jaušauskaite]]|| drāma||{{dat|2020|12|3|n|bez}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background: | 11 | "[[Brīvais]]"<br />(''Free Guy'') || ''[[20th Century Studios]]'' / ''[[21 Laps Entertainment]]'' / ''[[TSG Entertainment]]'' || [[Šons Levijs]] (režisors), Mets Lībermans, [[Zeks Pens]] (scenāristi); [[Raiens Renoldss]], [[Džodija Komera]], [[Džo Kīrijs]], [[Lils Rels Houerijs]], [[Utkāršs Ambūdkars]], [[Taika Vaititi]]|| asa sižeta filma||{{dat|2020|12|11|n|bez}} |- | "[[Mīluļi apvienojas]]"<br />(''Pets United'') || ''[[China Film Group]]'' / ''Fish Blowing Bubbles'' || [[Reinhards Kloss]] (režisors/scenārists); Patriks Roše, [[Natālija Dormere]], [[Edijs Marsans]], [[Džefs Barells]]|| animācija||{{dat|2019|11|8|n|bez}} |- | "[[Krūdi 2: Jauna ēra]]"<br />(''The Croods: A New Age'') || ''[[DreamWorks Animation]]'' || Džoels Krofords (režisors); [[Nikolass Keidžs]], [[Emma Stouna]], [[Raiens Renoldss]], [[Pīters Dinklidžs]], [[Leslija Manna]], [[Kellija Marija Trena]]|| piedzīvojumu filma, komēdija, animācija||{{dat|2019|11|25|n|bez}} |- |style="text-align:center; background: | 18 | "[[Nāve uz Nīlas]]"<br />(''Death on the Nile'') || ''[[20th Century Studios]]'' / ''[[Scott Free Productions]]'' / ''[[TSG Entertainment]]'' || [[Kenets Brana]] (režisors), [[Maikls Grīns]] (scenārists); Kenets Brana, [[Toms Beitmans]], [[Anete Beninga]], [[Rasels Brends]], [[Ali Fazals]], [[Dona Frenča]], [[Gala Gadota]], [[Armijs Hammers]], [[Rouza Leslija]], [[Emma Makija]], [[Sofija Okonedo]], [[Dženifera Sondersa]], [[Letīcija Raita]]|| detektīvfilma||{{dat|2020|12|18|n|bez}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background: | 25 | "[[Brīnumsieviete 1984]]"<br />(''Wonder Woman 1984'') || ''[[Warner Bros.]]'' / ''[[DC Films]]'' / ''[[Atlas Entertainment]]'' / ''[[The Stone Quarry]]'' || [[Petija Dženkinsa]] (režisore/scenāriste); [[Džefs Džonss]], [[Deivids Kalahems]] (scenāristi); [[Gala Gadota]], [[Kriss Pains]], [[Kristena Viga]], [[Pedro Paskāls]], [[Robina Raita]], [[Konija Nīlsena]] || supervaroņu, piedzīvojumu, asa sižeta filma || {{dat|2020|12|25|n|bez}} |- --> |} == Miruši == <!-- Šajā 2020. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība !! Profesija !! Filmas |- valign="top" |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Baks Henrijs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, scenārists, režisors|| {{hlist|"[[Absolvents (filma)|Absolvents]]"|''[[Heaven Can Wait]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Tonijs Gārnets]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| producents|| {{hlist|''[[Kes]]''|"[[Zemes meitenes ir viegli pieejamas]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Terijs Džonss]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| velsietis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists|| {{hlist|"[[Montijs Paitons un dzīves jēga]]"|"[[Labirints (1986. gada filma)|Labirints]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Kobe Braiants]] || style="text-align:center;"| 41 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, scenārists|| {{hlist|"[[Tētuku kari]]"|''[[Dear Basketball]]''}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; vertical-align:top;" | [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Kevins Konvejs]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|''[[F.I.S.T.]]''|"[[Ātrs un miris]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Kērks Daglass]] || style="text-align:center;"| 103 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents|| {{hlist|''[[Spartacus (filma)|Spartacus]]''|''[[The Bad and the Beautiful]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Orsons Bīns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents|| {{hlist|"[[Slepkavības anatomija]]"|"[[Būt par Džonu Malkoviču]]"}} |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Makss fon Sīdovs]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| zviedrs|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|"[[Sātana izdzinējs]]"|"[[Septītais zīmogs]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Albērs Uderzo]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists|| {{hlist|"[[Asterikss un Kleopatra (filma)|Asterikss un Kleopatra]]"|''[[Les Douze travaux d'Astérix]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Kšištofs Pendereckis]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| polis|| style="text-align:center;" | komponists, diriģents|| {{hlist| "[[Mirdzums]]"|"[[Iekšzemes impērija]]"}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Onora Blekmana]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise|| {{hlist|"[[Zelta pirksts]]"|''[[Jason and the Argonauts]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Braians Denehijs]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|"[[Pirmās asinis]]"|"[[Gardēdis]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Širlija Naita]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise|| {{hlist|''[[Sweet Bird of Youth]]''|''[[Juggernaut]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Irfans Hans]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| indietis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|"[[Graustu miljonārs]]"|"[[Pī dzīve]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Riši Kapurs]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| indietis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|''[[Kapoor & Sons]]''|''[[102 Not Out]]''}} |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džerijs Stillers]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|"[[Paraugtēviņš]]"|''[[Airport 1975]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Mišels Pikolī]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|"[[Lielā rīšana]]"|"[[Nicinājums]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Freds Vilards]]|| style="text-align:center;" | 86 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|''[[Best in Show]]''|"[[Televīzijas dvēsele]]"}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Vera Linna]] || style="text-align:center;"| 103 || style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja|| {{hlist|''[[We'll Meet Again]]''|''[[Rhythm Serenade]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Jans Holms]] || style="text-align:center;"| 88 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|"[[Gredzenu pavēlnieks (filmu cikls)|Gredzenu pavēlnieks]]"|"[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Džoels Šūmahers]] || style="text-align:center;"| 88 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, kostīmu mākslinieks|| {{hlist|"[[Pazudušie zēni]]"|"[[Viss pieriebies]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Kārls Rainers]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists|| {{hlist|"[[Stulbenis]]"|''[[Oh, God!]]''}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Ennio Morrikone]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| itālis|| style="text-align:center;"| komponists|| {{hlist|"[[Reiz Amerikā]]"|"[[Misija]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Naja Rivera]] || style="text-align:center;"| 33 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise|| {{hlist|''[[At the Devil's Door]]''|''[[Mad Families]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Kellija Prestone]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise|| {{hlist|"[[Džerijs Magvairs]]"|"[[Dvīņi (filma)|Dvīņi]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Olīvija de Hevilenda]] || style="text-align:center;"| 104 || style="text-align:center;"| angliete—amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise|| {{hlist|"[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]"|''[[The Heiress]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Alans Pārkers]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors|| {{hlist|"[[Pusnakts ekspresis]]"|''[[Mississippi Burning]]''}} |- ! rowspan=2 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Vilfords Brimlijs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|"[[Dārgie tautieši]]"|"[[Radījums]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Čedviks Bouzmens]] || style="text-align:center;"| 43 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|"[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]"|"[[42 (filma)|42]]"}} |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Septembris]] | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jirži Mencels]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| čehs|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists|| {{hlist|''[[Vesničko má středisková]]''|''[[Ostře sledované vlaky]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Ronalds Harvuds]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| scenārists|| {{hlist|"[[Pianists (filma)|Pianists]]"|''[[The Diving Bell and the Butterfly]]''}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Daiena Riga]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise|| {{hlist|"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"|''[[The Hospital]]''}} |- ! rowspan=2 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Oktobris]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Končata Ferela]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise|| {{hlist|"[[Edvards Šķērrocis]]"|"[[Īstā mīlestība]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Šons Konerijs]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| skots|| style="text-align:center;"| aktrise|| {{hlist|"[[Džeimss Bonds]]"|"[[Neaizskaramie (1987. gada filma)|Neaizskaramie]]"}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Novembris]] | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Deivids Prouss]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|"[[Zvaigžņu kari]]"|"[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]"}} |- ! rowspan=2 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Decembris]] | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Tomijs Listers jaunākais]] || style="text-align:center;"| 62 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris|| {{hlist|"[[Piektais elements]]"|"[[Piektdiena (filma)|Piektdiena]]"}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Kims Kidoks]] || style="text-align:center;"| 59|| style="text-align:center;"| korejietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists|| {{hlist|''[[3-Iron]]''|''[[Pietà (filma)|Pietà]]''}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2020. gads kino]] c5vfy5wkxnpvk1pj5yx2d87r2uxyy7u 0 451176 4488592 4178193 2026-07-01T00:41:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488592 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Billy_monk_seal_2.jpg | att_izmērs = 220px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | apakškārta = Caniformia | apakškārta_lv = Suņveidīgie | virsdzimta = Pinnipedia | virsdzimta_lv = Airkāji | dzimta = Phocidae | dzimta_lv = Roņi | cilts = Monachini | cilts_lv = Mūku roņi | ģints = Monachus | ģints_lv = Vidusjūras mūku roņi | ģints_r = Vidusjūras mūku ronis | suga = Monachus monachus | suga_lv = Vidusjūras mūku ronis | binomial = Monachus monachus <small>([[Johann Hermann|Hermann]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Monachus_monachus_distribution.png|center|240px]] | kategorijas = nē }} '''Vidusjūras mūku ronis''' jeb '''Vidusjūras mūkronis''' (''Monachus monachus'') ir [[roņi|roņu dzimta]]s (''Phocidae'') [[jūras zīdītāji|jūras zīdītājs]], kas ir vienīgā suga '''Vidusjūras mūku roņu ģintī''' (''Monachus''). Valda uzskats, ka šī ir visapdraudētākā [[airkāji|airkāju]] suga mūsdienās, tā kā populācija ir sadrumstalota un tajā ir mazāk nekā 700 īpatņu.<ref name=iuc>[https://www.iucnredlist.org/species/13653/45227543 IUCN: Mediterranean Monk Seal]</ref><ref name=seman/> Vidusjūras mūku ronis sastopams [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] pie [[Grieķija]]s un [[Turcija]]s krastiem un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] pie [[Āfrika]]s krastiem. Vidusjūras mūku roņa tuvākie radinieki ir izmirušais [[Karību mūku ronis]] (''Neomonachus tropicalis'') un mūsdienās dzīvojošais [[Havaju mūku ronis]] (''Neomonachus schauinslandi''), ar kuriem kopā tas veido [[mūku roņi|mūku roņu cilti]] (''Monachini'').<ref name=new>[http://www.sci-news.com/biology/science-neomonachus-new-genus-monk-seals-01945.html Neomonachus: New Genus of Monk Seals Described]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Monachus_monachus.jpg|thumb|left|220px|Mātītes ir gaišākas nekā tēviņi]] [[Attēls:Phoque_Moine_Monachus.jpg|thumb|left|220px|Mūsdienās Vidusjūras mūku roņi pludmalēs novērojami ļoti reti]] Vidusjūras mūku roņu populācija fragmentēta četrās lielākās, izolētās grupās ([[Egejas jūra|Egejas jūrā]], [[Jonijas jūra|Jonijas jūrā]], Atlantijas okeānā [[Madeira]]s arhipelāgā un pie [[Nuadibu rags|Nuadibu raga]]).<ref name=seman>[https://www.semanticscholar.org/paper/The-Mediterranean-monk-seal-Monachus-monachus%3A-and-Karamanlidis-Dendrinos/034bc3399827b77b883515531db5750f8d5ef9fd The Mediterranean monk seal Monachus monachus: status, biology, threats, and conservation priorities]</ref><ref name=pinni>{{Tīmekļa atsauce |url=https://pinniped.org/front-page/pinnipedia/mediterranean-monk-seal/ |title=Pinnipeds: Mediterranean Monk Seal (Monachus monachus) |access-date={{dat|2020|02|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191103125241/http://pinniped.org/front-page/pinnipedia/mediterranean-monk-seal/ }}</ref> == Izskats == Vidusjūras mūku ronis ir vidēji liels [[roņi|ronis]]. Tam ir slaids, torpēdveida ķermenis ar garu [[kakls|kaklu]], relatīvi īsām priekšējām airkājām un garām, slaidām aizmugurējām airkājām. [[tēviņš|Tēviņi]] lielāki nekā [[mātīte]]s. Tēviņa ķermeņa garums līdz 2,8 [[metrs|m]], vidējais svars 300 [[kilograms|kg]], lielākie īpatņi sver līdz 400 kg. Mātītes ķermeņa garums līdz 2,4 m, vidējais svars 240 kg, grūsna mātīte sver līdz 300 kg.<ref name=iuc/><ref name=pinni/> Atšķirībā no citiem roņiem mātītei ir četri zīdekļi nevis divi.<ref name=pinni/> Vidusjūras mūku roņa matojums ir ļoti īss. Tēviņiem tas ir melns, mātītēm brūns vai tumši pelēks. Pavēdere gaiši pelēka vai gaiši dzeltenbrūna, tēviņiem mēdz būt gandrīz balta. Purns īss un plats ar ļoti garām, uz augšu vērstām nāsīm. Priekšējām airkājām īsi, smaili nadziņi.<ref name=pinni/> == Uzvedība == Līdz ar cilvēku pieplūdumu pludmalēs ir mainījies Vidusjūras mūku roņa ieradums atpūtai un mazuļu dzimšanai izmantot atklātās smilšu pludmales. Mūsdienās tas izmanto krasta klintīs jūras izgrauztās [[ala]]s, kurās ieeja visbiežāk ir zem ūdens. Roņu alās ieeja var būt arī virs ūdens līmeņa, bet tā vienmēr ir tuneļveidīga. Pēc tam šaurā ieeja atveras plašā, sausā alā. Pēdējos gados dabas liegumos, vietās, kurās cilvēku klātbūtne un aktivitāte tiek ierobežota, piemēram, pie Nuadibu raga, mūku roņi atkal sāk parādīties atklātās pludmalēs. Retos gadījumos novērota pat mazuļu dzimšana.<ref name=iuc/> == Barība == Vidusjūras mūku ronis barojas ar ļoti daudzām un dažādām [[kaulzivis|kaulzivīm]] ([[jūras karūsas|jūras karūsām]], [[zeltainā kefale|zeltainajām kefalēm]], [[Vidusjūras papagaiļzivis|Vidusjūras papagaiļzivīm]], [[zuši]]em, [[salemas (zivis)|salemām]], u.c.), arī [[skrimšļzivis|skrimšļzivīm]] ([[rajas|rajām]]), [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]] ([[krabji]]em) un [[galvkāji]]em ([[parastais astoņkājis|astoņkājiem]], [[sēpija|sēpijām]]).<ref name=iuc/><ref name=pinni/> Galvenokārt medī seklos ūdeņos, līdz 100 m dziļumam (Atlantijas okeāna populācijas arī dziļākos ūdeņos, līdz 200 m).<ref name=iuc/><ref name=pinni/> Iecienītākais medījums atkarībā no izplatības areāla ir atšķirīgs.<ref name=pinni/> == Vairošanās == [[Attēls:Monachus_monachus_-_Museo_civico_di_storia_naturale_(Milan).jpg|thumb|240px|Mazuļi dzimst jūras izgrauztās krasta klinšu alās]] Vidusjūras mūku ronim nav noteikta vairošanās sezona, mazuļi dzimst visu gadu, bet visbiežāk [[oktobris|oktobrī]] un [[novembris|novembrī]]. Dzimumbriedumu mātīte sasniedz 2—4 gadu vecumā, tēviņš 5—6 gados. Līdzīgi kā citiem [[mūku roņi]]em, arī Vidusjūras mūku ronim raksturīga [[poliginija]]. Tā kā pārošanās notiek jūrā, katram tēviņam piekrastes ūdeņos ir sava teritorija. Grūsnības periods ilgst apmēram vienu gadu. Mazuļi dzimst jūras izgrauztās krasta klinšu alās. Lai arī kopumā suga nav sabiedriska, vienā alā apmetas vairākas mātītes. Mazulis piedzimst apmēram vienu metru garš un sver 15—26 kg. Kažoka matojums tumši brūns. Mazuļu mirstība ir ļoti augsta, tā kā tie alās pakļauti rudens vētru lielajiem un spēcīgajiem viļņiem. Vidusjūras mūku ronim ir garš laktācijas periods: 14—21 nedēļa. Mātītes zīda arī svešus mazuļus. Nedēļu vecs ronēns sāk jau īslaicīgi peldēt. Kad mazulim ir 8 nedēļas, tam nomainās matojums un kļūst sudrabaini pelēks. Vidusjūras mūku roņa mūža ilgums ir 20—30 gadi.<ref name=iuc/><ref name=pinni/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.monachus-guardian.org/factfiles/medit1903.htm Mediterranean Monk Seal]{{Novecojusi saite}} *[https://animaldiversity.org/accounts/Monachus_monachus/ ADW: Monachus monachus] *[https://www.euronatur.org/en/what-we-do/endangered-species/monk-seal/fact-sheet-monk-seal/ Brief fact sheet Mediterranean Monk Seal (Monachus monachus)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200215142806/https://www.euronatur.org/en/what-we-do/endangered-species/monk-seal/fact-sheet-monk-seal/ |date={{dat|2020|02|15||bez}} }} [[Kategorija:Roņi]] [[Kategorija:Vidusjūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] faf6gohb04tvl8dl2x0h4n30mp78erg 0 458969 4488637 4376670 2026-07-01T05:31:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488637 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vērmaņa uzņēmumi Sarkandaugavas kartē 1876.jpg|thumb|300px|Vērmaņa uzņēmumi (''Wöhrmanns Sägemühle'' un ''Wöhrmanns Eisengießerei'') Sarkandaugavas kartē (1876)]] [[Attēls:WöhrmannJC.jpg|thumb|200px|Johans Kristofs Vērmanis (1784—1843)]] '''Vērmanis un dēls''' ({{val|de|Wöhrmann & Sohn}}) bija [[Vērmaņu dzimta]]i piederošs tirdzniecības un finanšu uzņēmums, kas 1819. gadā izveidoja un 1832. gadā modernizēja pirmo ar [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]] darbināto kokzāģētavu [[Sarkandaugava]]s apkaimē, mūsdienu [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika ielas]] apkāŗtnē blakus [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugavas upei]]. 19. gadsimta vidū kokrūpniecības uzņēmums "Vērmanis un dēls" ražoja lielāko daļu no Rīgā pārdodamo dēļu.<ref name="Rīga">Enciklopēdija "Rīga" 1988. — 726 lpp.</ref> Sarkandaugavā līdzās Vērmaņa kokzāģētavai atradās arī Vērmaņa mašīnbūves rūpnīca jeb dzelzslietuve, kas ražoja dažādus sūkņus, ugunsdzēsības iekārtas, lokomotīves, hermētiski noslēdzošās durvis, transmisijas, lauksaimniecības mašīnas (kuļmašīnas, sējmašīnas), alus darītavu iekārtas. 1847. gadā rūpnīcā izgatavoja pirmo tvaika dzinēju Vērmaņa kuģu būvētavas velkonim "Rīga".<ref name="Rīga"/> == Vēsture == Uzņēmuma dibinātājs bija [[Melngalvju biedrība]]s vecākais un [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] loceklis Kristiāns Heinrihs (I) Vērmanis (1737—1813), kurš 1763. gadā ieradās no [[Lībeka]]s un kļuva par partneri tirdzniecības kompānijās ''Krupp & Wöhrmann'' un ''Wöhrmann & Detenhoff'', vēlāk izveidoja savu tirdzniecības namu "Vērmanis un dēls" (''Wöhrmann & Sohn''). 1804. gadā viņa jaunākais dēls Johans Kristofs Vērmanis (1784—1843) pārņēma tēva tirdzniecības un finanšu uzņēmumu un izveidoja vairākas fabrikas Rīgā un tekstilfabriku [[Sindi (Igaunija)|Sindi]] muižā (''Zintenhof'') pie [[Pērnava]]s. 1832. gadā J.K. Vērmanis kopā ar angļu firmu ''"Hunt and Hill"'' modernizēja kokzāģētavu (''Wöhrmanns Dampf-Sägemühle'') Sarkandaugavā.<ref>''Beiträge zur Geschichte der Industrie Rigas'', vols. I-III. Rīga: Technischer Verein zu Riga, 1910—1912</ref> 1842. gadā firma pilnībā pārgāja Vērmaņa uzņēmuma īpašumā, tolaik uzņēmumā strādāja 60 strādnieki, un tā gada apgrozījums sasniedza 150 000 rubļu. Pēc J. K. Vērmaņa nāves īpašumus pārņēma viņa dēls Kristiāns Heinrihs (IV) Vērmanis (1814—1874), kurš Tvaika ielā Sarkandaugavas apkaimē nodibināja tēraudlietuvi (''Eisengießerei'') un mašīnrūpnīcu. 1874. gadā kokzāģētavā strādāja 500 strādnieki, bet tās apgrozījums sasniedza 1 000 000 rubļu. Vērmaņa mašīnbūves rūpnīcas patentētā kuļmašīna ieguva balvu 1877. gada izstādē Berlīnē, tolaik tajā strādāja ap 320—360 strādnieku. 1881. gadā kokzāģētavā izcēlās liels ugunsgrēks, kas iznīcināja lielāko daļa ražotnes. Uzņēmuma īpašnieki bija spiesti pārdot gandrīz bankrotējošo fabriku vācu firmai "Šaje". Savukārt 1888. gadā bankrotēja Vērmaņa mašīnbūves rūpnīca, uz tās bāzes izveidojās Rozenkranca mašīnfabrika, Felzera mašīnfabrika, Langes un Skujes firmas.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/sarkandaugava/rupnieciba/vermanis-un-dels/ citariga.lv]</ref> 1930. gadu vidū vēl darbojās bijušās fabrikas kokzāģētava, bet tās vietā līdz 2002. gadam – Valsts Rīgas kokapstrādes rūpnīca (Tvaika ielā 7, reizēm – Rīgas kokapstrādāšanas rūpnīca). 1997. gada septembrī rūpnīcu nopirka SIA "[[MAN-TESS]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=15/57.00021/24.11622&l=O/RIC|title=1936. gada Ernst Plates Rīgas pilsētas karte - Dodies.lv vēstures kartes|website=vesture.dodies.lv|access-date=2025-12-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/rigas-kokapstrades-rupnica/40103016067|title=RĪGAS KOKAPSTRĀDES RŪPNĪCA, Rīgas pilsētas akciju sabiedrība, 40103016067 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2025-12-11|date=2025-12-11|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/?id=9009&kods=300105889&vien=2|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2025-12-11}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|56|59|59|N|24|7|2|E|display=title|type:landmark}} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] bqblfljtf1ujqoyscx6cq58pcs2shgd 2 461202 4488663 4476513 2026-07-01T07:04:31Z Kb10076 91770 /* 2029 */ Smilšu kastes tīrīšana 3 677 601 4488663 wikitext text/x-wiki 0 = 2026.01.12 12hr 1 069 465 = 2392.01.17 15hr 0 = 2026.03.30 12 hr 3 677 564 = 2445.10.11 08 hr 0 = 2026.03.30 12 hr 3 677 565 = 2445.10.11 09 hr 0 = 2026.03.30 12 hr 3 677 569 = 2445.10.11 13 hr 0 = 2026.03.30 12 hr 3 677 601 = 2445.10.12 21 hr == 2030 == * [[February 1]] – February 17 – The [[2030 Winter Olympics]] is scheduled to be held in the French Alps.<ref>{{Cite web |date=July 24, 2024 |title=France to host 2030 Winter Olympics & Paralympics |url=https://www.bbc.co.uk/sport/articles/cyx524d5zqgo#:~:text=Under%20the%20French%20bid%2C%20the,the%20first%20since%20Albertville%201992. |publisher=BBC Sport |access-date=January 1, 2025}}</ref> * [[April]] – [[Europa Clipper]] will arrive at [[Jupiter]]'s moon Europa.<ref name="NASA use commercial">{{Cite web |last=Foust |first=Jeff |date=February 10, 2021 |title=NASA to use commercial launch vehicle for Europa Clipper |url=https://spacenews.com/nasa-to-use-commercial-launch-vehicle-for-europa-clipper/ |url-status=live |archive-url=https://wayback.archive-it.org/all/20210216064656/https://spacenews.com/nasa%2Dto%2Duse%2Dcommercial%2Dlaunch%2Dvehicle%2Dfor%2Deuropa%2Dclipper/ |archive-date=February 16, 2021 |access-date=November 12, 2024 |website=SpaceNews}}</ref> * [[June 1]] – [[Solar eclipse of June 1, 2030]] will start in northern [[Africa]], then cross the [[Eurasian]] continent, including [[Algeria]], [[Tunisia]], [[Libya]], [[Malta]], [[Greece]], northwestern [[Turkey]], southeastern [[Bulgaria]], southeastern [[Ukraine]], [[Russia]], northern [[Kazakhstan]], northeastern [[China]], and northern [[Japan]].<ref name="Time and Date">{{Cite web |title=June 1, 2030 Solar Eclipse |url=https://www.timeanddate.com/eclipse/solar/2030-june-1 |access-date=June 7, 2025}}</ref> * [[June 8]] – [[July 21]] – The [[2030 FIFA World Cup]] is scheduled to be held in [[Spain]], [[Portugal]], and [[Morocco]] (with anniversary match hosts [[Uruguay]], [[Argentina]], and [[Paraguay]]).<ref>{{Cite web |date=December 12, 2024 |title=Spain, Portugal and Morocco to co-host 2030 World Cup |url=https://www.bbc.co.uk/newsround/articles/cwy8nqg0z1vo#:~:text=Fifa%20has%20announced%20that%20Spain,will%20officially%20stage%20the%20tournament. |access-date=January 1, 2025 |publisher=BBC|language=en}}</ref> * [[October 1]] – The [[Expo 2030|2030 World Expo]] will be opened in [[Riyadh]], [[Saudi Arabia]].<ref>{{Cite web |last=Zbibo |first=Zeina |date=November 28, 2023 |title=Saudi capital Riyadh to host World Expo 2030 |url=https://arab.news/6fch8 |access-date=February 19, 2024 |website=Arab News |language=en}}</ref> * [[July 24]] – [[August 4]] – The [[2030 Mediterranean Games]] are expected to take place in [[Pristina]], [[Kosovo]].<ref>{{Cite web |last=Si |first=Nen |date=December 20, 2024 |title=Agreement for "Mediterranean Games 2030" organization signed during Rama-Kurti meeting |url=https://euronews.al/en/agreement-for-mediterranean-games-2030-organization-signed-during-rama-kurti-meeting/ |access-date=January 1, 2025 |website=Euronews Albania |language=en}}</ref> * [[November 5]] – The [[Elections in the United States|United States midterm elections]] are scheduled to be held. ===Date unknown=== * Predicted (in 2022) the year in which both the [[Voyager 1]] and [[Voyager 2]] space probes will run out of power and cease transmission.<ref>{{cite web |url=https://www.scientificamerican.com/article/record-breaking-voyager-spacecraft-begin-to-power-down/ |title=Record-Breaking Voyager Spacecraft Begin to Power Down |website=[[Scientific American]] |date=July 2022 }}</ref> {{atsauces}} 1. februāris — 17. februāris — 2030. gada ziemas olimpiskās spēles ir paredzētas Francijas Alpos.[1] Aprīlis — Europa Clipper ieradīsies Jupitera pavadonī Europa.[2] 1. jūnijs — 2030. gada 1. jūnija Saules aptumsums sāksies Āfrikas ziemeļos, pēc tam šķērsos Eirāzijas kontinentu, tostarp Alžīriju, Tunisiju, Lībiju, Maltu, Grieķiju, Turcijas ziemeļrietumus, Bulgārijas dienvidaustrumus, Ukrainas dienvidaustrumus, Krieviju, Kazahstānas ziemeļus, Ķīnas ziemeļaustrumus un Japānas ziemeļus.[3] 8. jūnijs — 21. jūlijs — 2030. gada FIFA Pasaules kauss ir paredzēts Spānijā, Portugālē un Marokā (ar jubilejas spēles rīkotājām Urugvaju, Argentīnu un Paragvaju).[4] 1. oktobris — Rijādā, Saūda Arābijā, tiek atklāta 2030. gada Pasaules izstāde.[5] 24. jūlijs — 4. augusts — 2030. gada Vidusjūras spēles ir paredzētas Prištinā, Kosovā.[6] 5. novembris — ir paredzētas Amerikas Savienoto Valstu vidustermiņa vēlēšanas. Datums nav zināms Paredzēts (2022. gadā) gads, kurā gan Voyager 1, gan Voyager 2 kosmosa zondes beigsies ar enerģiju un pārtrauks raidīšanu.[7] == 2031 == * The [[2031 FIFA Women's World Cup]] will be held in the United States, Mexico, and other [[CONCACAF]] hosts. * The XXII Pan American Games will be held. * In the [[United Kingdom]], the [[Universal United Kingdom Resort]] [[Amusement park|theme park]] is expected to open subject to planning approvals. * January – The [[2031 World Men's Handball Championship]] will be held in [[Denmark]], [[Iceland]] and [[Norway]].<ref>{{Cite web |url=https://www.ihf.info/media-center/news/ihf-council-awards-2029-and-2031-editions-ihf-world-championship |title=IHF Council Awards 2029 and 2031 Editions of the IHF World Championship |publisher=IHF |date=16 April 2024 |access-date=10 March 2025}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://handbolti.is/fer-hluti-hm-karla-2029-eda-2031-fram-her-a-landi/ |title=Fer hluti HM karla 2029 eða 2031 fram hér á landi? |date=5 July 2023 |website=Handbolti.is |language=is}}</ref> * [[March 31]] – The [[Expo 2030|2030 World Expo]] will be closed in [[Riyadh]], [[Saudi Arabia]].<ref>{{cite web |date=2021-10-29 |title=Saudi capital Riyadh enters race to host 2030 World Expo |url=https://saudigazette.com.sa/article/612921 |access-date=2021-10-29 |website=Saudi Gazette.com |language=English}}</ref><ref>{{Cite web |date=28 November 2023 |title=Saudi capital Riyadh to host World Expo 2030 |url=https://arab.news/6fch8 |access-date=10 March 2025 |website=Arab News |language=en}}</ref> * [[April 5]] – [[C/2014 UN271 (Bernardinelli–Bernstein)|Comet Bernardinelli–Bernstein]] will make its closest approach to Earth at a distance of {{convert|10.1|AU|e9km e9mi|abbr=unit|sigfig=2}}.<ref>{{Cite web |title=Giant comet found hidden in dark energy data |date=July 2021 |url=https://www.astronomy.com/science/giant-comet-found-hidden-in-dark-energy-data/ |access-date=July 1, 2021}}</ref><ref>{{Cite web |date=October 3, 2021 |title=After 3.5 million-year hiatus, the largest comet ever discovered is headed our way |website=[[Space.com]] |url=https://www.space.com/bernardinelli-bernstein-comet-close-approach-2031 |access-date=January 2, 2025 |language=en}}</ref><ref>{{cite web |type=2022-02-13 last obs. |title=JPL Small-Body Database Browser: C/2014 UN271 (Bernardinelli–Bernstein) |url=https://ssd.jpl.nasa.gov/tools/sbdb_lookup.html#/?sstr=1003787 |publisher=[[Jet Propulsion Laboratory]] |access-date=14 February 2022}}</ref> * [[May 1]]: 100th anniversary of the [[Empire State Building]]. * [[June]] – [[VERITAS (spacecraft)|VERITAS]], a mission by [[NASA]] to map the surface of [[Venus]], will be launched.<ref>{{Cite web |url=https://spacenews.com/veritas-venus-mission-seeks-to-avoid-further-delays/ |title=VERITAS Venus mission seeks to avoid further delays |work=[[SpaceNews]] |date=27 November 2024 |access-date=January 1, 2025}}</ref><ref>{{Cite web |title=VERITAS, NASA's Venus mapper |url=https://www.planetary.org/space-missions/veritas |access-date=January 2, 2025 |language=en}}</ref> * [[August 1]]: 50th anniversary of the cable television channel [[MTV]]. * [[September]]–[[October]] – The [[2031 Men's Rugby World Cup|2031 Rugby World Cup]] will be held in the United States.<ref>{{Cite web |date=July 12, 2024 |title=Cities descend on Washington DC as interest in Rugby World Cup 2031 and 2033 ramps up |url=https://www.world.rugby/news/943721/cities-descend-on-washington-dc-as-interest-in-rugby-world-cup-2031-and-2033-ramps-up |access-date=January 1, 2025}}</ref><ref>{{Cite web |date=May 12, 2022 |title=Rugby World Cup host locations confirmed through to 2033 |url=https://www.rugbyworldcup.com/news/714742/rugby-world-cup-host-locations-confirmed-through-to-2033 |access-date=January 1, 2025 |language=en}}</ref><ref>{{cite news |last=Morgan |first=Amy |date=May 12, 2022 |title=The U.S. is named a Rugby World Cup host |url=https://www.npr.org/2022/05/12/1098533209/rugby-world-cup-host-usa |publisher=[[NPR]] |access-date=May 14, 2022 |archive-date=June 7, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220607084240/https://www.npr.org/2022/05/12/1098533209/rugby-world-cup-host-usa |url-status=live }}</ref> * [[October]]–[[November]] – The [[2031 Cricket World Cup]] will be held in India.<ref>{{Cite web |date=June 24, 2024 |title=Upcoming ICC Tournament Fixtures and Schedule - From 2025 to 2031 |url=https://www.zapcricket.com/blogs/newsroom/upcoming-icc-tournament-fixtures-and-schedule?srsltid=AfmBOorwcdJHuGb1xUjX89TrlqJ_TI1DMiw5074DjANl-lp0nhmWgIfD |access-date=March 6, 2025 |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |title=USA to stage T20 World Cup: 2024–2031 ICC Men's tournament hosts confirmed |date=16 November 2021 |url=https://www.icc-cricket.com/news/usa-to-stage-t20-world-cup-2024-2031-icc-mens-tournament-hosts-confirmed |access-date=9 February 2025|language=en}}</ref> * [[December 12]] &ndash; [[Virgin of Guadalupe]] 500 year anniversary * December – [[EnVision]], an [[European Space Agency|ESA]] orbital mission to Venus, will be launched.<ref>{{Cite web |url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-57416589 |title=Europe will join the space party at Planet Venus |publisher=BBC News |date=June 10, 2021 |access-date=January 1, 2025}}</ref><ref>{{cite web |last=Foust |first=Jeff |url=https://spacenews.com/veritas-venus-mission-seeks-to-avoid-further-delays/ |title=VERITAS Venus mission seeks to avoid further delays |work=[[SpaceNews]] |date=27 November 2024 |access-date=28 November 2024 |quote=EnVision was still planning a launch in December 2031. ESA recently changed the launch vehicle for the mission from an Ariane 62 to an Ariane 64.}}</ref> ===Date unknown=== * The XXII Pan American Games will be held.<ref>{{Cite web |date=December 29, 2024 |title=Paraguay Bids To Host The 2030 Youth Olympic Games And 2031 Pan American Games |url=https://asunciontimes.com/sport/international-sport/paraguay-bids-to-host-the-2030-youth-olympic-games-and-2031-pan-american-games/ |access-date=January 1, 2025}}</ref> * The [[2031 FIFA Women's World Cup|2031 Women's World Cup]] will be held in the United States, Mexico, and other [[CONCACAF]] members.<ref>{{Cite web |date=December 20, 2024 |title=Netflix signs US broadcast deal with FIFA for the Women's World Cup in 2027 and 2031 |publisher=[[Associated Press]] |url=https://apnews.com/article/fifa-netflix-2027-womens-world-cup-1d33884fa21a9e4f7ef3bc53b7e14a80 |access-date=January 1, 2025}}</ref><ref>{{Cite web |date=October 25, 2024 |title=Japan eye 2031 women's soccer World Cup |url=https://www.taipeitimes.com/News/sport/archives/2024/10/25/2003825844 |access-date=January 1, 2025}}</ref> * The [[2031 AFC Asian Cup]] will be held.<ref>{{Cite news |title=Race for 2031 Asian Cup heats up as South Korea express interest |url=https://www.reuters.com/sports/soccer/race-2031-asian-cup-heats-up-south-korea-express-interest-2025-02-28/ |publisher=Reuters}}</ref><ref>{{cite web |date=11 December 2024 |title=Indonesia Proposes To Host The 2031 Asian Cup Singles|url=https://voi.id/en/sports/442061|work=VOI|access-date=11 December 2024}}</ref><ref>{{Cite news |title=Australia interested in 2031 Asian Cup, Central Asian nations launch joint bid |url=https://www.reuters.com/sports/soccer/central-asian-trio-launch-bid-co-host-asian-cup-finals-2025-02-25/ |publisher=Reuters}}</ref> * In [[Kazakhstan]], the switch of the [[Kazakh alphabets|writing script]] of the [[Kazakh language]] from the [[Cyrillic alphabet]] to the [[Latin alphabet]] is scheduled to be fully implemented by 2031.<ref>{{Cite web |date=27 October 2017 |title=Kazakhstan to change from Cyrillic to Latin alphabet |url=https://emerging-europe.com/news/kazakhstans-alphabet-switch-reflects-wider-societal-changes/ |access-date=9 March 2025 |publisher=Deutsche Welle |language=en-GB}}</ref><ref>{{cite web |title=Switching to Latin alphabet further opens Kazakhstan to the world |url=https://astanatimes.com/2018/03/switching-to-latin-alphabet-further-opens-kazakhstan-to-the-world/ |website=Astana Times |date=13 March 2018 |access-date=9 March 2025}}</ref><ref>{{cite news |url=https://www.rferl.org/a/kazakh-president-orders-shift-from-cyrillic/28425590.html |title=Kazakh President Orders Shift Away From Cyrillic Alphabet |work=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]] |date=April 12, 2017 |access-date=October 30, 2017 |url-status=live |archive-date=July 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170706223651/https://www.rferl.org/a/kazakh-president-orders-shift-from-cyrillic/28425590.html}}</ref> {{atsauces}} === Mašīntulkojums === * 2031. gada FIFA sieviešu pasaules kauss notiks Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā un citās CONCACAF rīkotājvalstīs. * Apvienotajā Karalistē paredzēts atvērt atrakciju parku Universal United Kingdom Resort, ja tiks saņemti plānošanas apstiprinājumi. * Janvāris — 2031. gada vīriešu pasaules handbola čempionāts notiks Dānijā, Islandē un Norvēģijā.[1][2] * 31. marts — Rijādā, Saūda Arābijā, tiks slēgta 2030. gada Pasaules izstāde.[3][4] * 5. aprīlis — Bernardinelli-Bernsteina komēta pietuvosies Zemei vistuvāk 10,1 AU (1,5 miljardi km; 0,94 miljardi jūdžu) attālumā.[5][6][7] * 1. maijs — Empire State Building 100. gadadiena. * Jūnijs — tiks palaista NASA misija VERITAS, kuras mērķis ir kartēt Venēras virsmu.[8][9] * 1. augusts — kabeļtelevīzijas kanāla MTV 50. gadadiena. Septembris–oktobris — 2031. gada Pasaules kauss regbijā notiks Amerikas Savienotajās Valstīs.[10][11][12] * Oktobris–novembris — 2031. gada Pasaules kauss kriketā notiks Indijā.[13][14] * 12. decembris — Gvadalupes Jaunavas 500 gadu jubileja * Decembris — tiks palaista EnVision, ESA orbitālā misija uz Venēru.[15][16] Datums nav zināms * Notiks XXII Panamerikas spēles.[17] * 2031. gada Pasaules kauss sievietēm notiks Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā un citās CONCACAF dalībvalstīs.[18][19] * Notiks 2031. gada AFC Āzijas kauss.[20][21][22] Kazahstānā kazahu valodas rakstības pāreja no kirilicas uz latīņu alfabētu ir paredzēta pilnībā līdz 2031. gadam.[23][24][25] == 2032 == *[[January 15]]–[[February 1]] — The [[2032 European Men's Handball Championship]] is expected to be held in [[France]] and [[Germany]].<ref name=":0">{{Cite web |date=December 14, 2024 |title=Five nations to host EHF and EURO events in 2030 and 2032 |url=https://ehfeuro.eurohandball.com/men/2024/news/en/five-nations-to-host-ehf-euro-events-in-2030-and-2032/ |access-date=June 5, 2025 |website=EHF EURO}}</ref> * June–July: Turkey and Italy will co-host the [[UEFA Euro 2032]].<ref>{{cite news |author1=Selcuk Bugra Gokalp |title=Türkiye, Italy to co-host EURO 2032: UEFA |url=https://www.aa.com.tr/en/sports/turkiye-italy-to-co-host-euro-2032-uefa/3014052 |access-date=January 26, 2024 |agency=[[Anadolu Agency]] |date=October 10, 2023 |language=en}}</ref> *[[November 2]] — The 2032 [[United States presidential election]] is scheduled to be held. The winners will be [[United States presidential inauguration|inaugurated]] on January 20, 2033. *[[November 13]] — A [[transit of Mercury]] will occur.<ref>{{cite web |last=Espenak |first=Fred |date=December 6, 2011 |title=Seven century catalog of Mercury transits: 1601 CE to 2300 CE |url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/transit/catalog/MercuryCatalog.html |access-date=May 15, 2022 |website=NASA Eclipse Web Site}}</ref> *[[December 1]]–[[December 19]] — The [[2032 European Women's Handball Championship]] is expected to be held in Germany, [[Denmark]], and [[Poland]].<ref name=":0" /> *[[December 22]] — The [[asteroid]] [[2024 YR4]], which had an impact rating of 3 on the [[Torino scale]] from January 27, 2025 to February 20, 2025, will pass by Earth.<ref>{{Cite web |title=Sentry: 2024 YR4 |url=https://cneos.jpl.nasa.gov/sentry/details.html#?des=2024%20YR4 |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20250201124938/https://cneos.jpl.nasa.gov/sentry/details.html#?des=2024%20YR4 |archive-date=February 1, 2025 |access-date=February 13, 2025 |work=Sentry: Earth Impact Monitoring |publisher=NASA}}</ref><ref>{{cite web |date=February 25, 2025 |title=Asteroid 2024 YR4 no longer poses significant impact risk |url=https://www.esa.int/Space_Safety/Planetary_Defence/Asteroid_2024_YR4_no_longer_poses_significant_impact_risk |access-date=March 3, 2025 |work=Near-Earth Objects Coordination Centre |publisher=European Space Agency}}</ref> ===Date unknown=== *The [[Korea Lunar Lander and Rover]], a [[lunar lander]] currently under development in [[South Korea]], is scheduled to be launched.<ref>{{Cite news |date=November 4, 2024 |title=2032년 독자 달 착륙선 보낸다…달탐사 2단계 사업 본격 추진 |url=https://www.yna.co.kr/view/AKR20241104059600017 |work=[[Yonhap News]] |publisher=}}</ref> *''[[LiteBIRD]]'', a planned small space observatory that aims to study the [[cosmic microwave background]], is planned to be launched.<ref name="dsbt-20230703">{{cite web |url=https://www.d-sbt.fr/en/Pages/News/2023_Thomas-Prouve.aspx |title=The origin of the Universe will be unveiled by the LiteBIRD cryogenic satellite |work=[[Grenoble Alpes University]] |date=July 3, 2023 |access-date=December 26, 2023}}</ref><ref name="in2p3-2019">{{cite web |last=Montier |first=L. |url=https://indico.in2p3.fr/event/19378/sessions/12141/attachments/54391/71180/20190710_LBDay_Overview.pdf |title=LiteBIRD Overview |work=[[IN2P3]] |date=July 10, 2019 |access-date=April 29, 2021}}</ref> * {{As of|2025}}, the [[Strait of Messina Bridge]] between [[Sicily]] and [[Calabria]] is projected to be opened for traffic in 2032 {{atsauces}} == 2033-39 == ===2034=== * The [[2034 Winter Olympics]] is scheduled to be held in [[Salt Lake City]], Utah, in the United States.<ref>{{cite news |last1=Longman |first1=Jeré |last2=Panja |first2=Tariq |last3=Schmidt |first3=Michael S. |name-list-style=and |date=July 24, 2024 |title=Salt Lake Awarded 2034 Olympics Under I.O.C. Pressure Over Doping Inquiries |url=https://www.nytimes.com/2024/07/24/world/olympics/salt-lake-city-winter-olympics-2034.html |accessdate=July 24, 2024 |work=The New York Times}}</ref> * End of the project [[Northern Link (MTR)]], a rapid transit line in Hong Kong. * The city of [[Rochester, New York]], will turn 200 and intends to complete its 4th comprehensive plan called "Rochester 2034".<ref>{{cite web | url=https://www.cityofrochester.gov/departments/mayors-office/rochester-2034 | title=Rochester 2034 &#124; City of Rochester, New York }}</ref> ===2035=== * The [[2035 FIFA Women's World Cup]] will be held in the United Kingdom. * All regions of the Lower Volga, southern Western Siberia and part of the Far East will experience a shortage of water resources for agriculture.<ref name="Shevchenko2023">{{cite journal |last1=Shevchenko |first1=V. A. |last2=Isaeva |first2=S. D. |last3=Dedova |first3=E. B. |year=2023 |title=Новый этап развития мелиоративно-водохозяйственного комплекса Российской Федерации |trans-title=A new stage in the development of the melioration and water management complex of the Russian Federation |url=https://new.ras.ru/upload/iblock/a8f/vfw1g7hafto3gx7qbnwgpmuljd0j8ykk.pdf#page=58 |url-status=live |journal=[[Herald of the Russian Academy of Sciences|Vestnik Rossiiskoi Akademii Nauk]] |language=ru |volume=93 |issue=4 |pages=355–361 |doi=10.31857/S0869587323040114 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240216183756/https://new.ras.ru/upload/iblock/a8f/vfw1g7hafto3gx7qbnwgpmuljd0j8ykk.pdf#page=58 |archive-date=February 16, 2024}}</ref> * The world population is expected to reach 9 billion around this time.<ref>{{Cite web |title=World Population Projections – Worldometer |url=https://www.worldometers.info/world-population/world-population-projections/ |access-date=April 28, 2023 |website=worldometers.info |language=en}}</ref> ===2036=== * The [[United States military]]'s lease on the island of [[Diego Garcia]], part of the [[British Indian Ocean Territory]], will expire if it is not renewed.<ref>{{Cite news |last=Karsten |first=Joshua |date=March 7, 2019 |title=UN ruling raises questions about future of US mission in Diego Garcia |url=https://www.stripes.com/migration/un-ruling-raises-questions-about-future-of-us-mission-in-diego-garcia-1.571709 |access-date=January 21, 2022 |work=Stars and Stripes |language=en}}</ref> * 4 November: The 2036 [[United States presidential election]] will be held. ===2039=== * Commemorations of the centenary of [[World War II]] will begin this year, continuing through 2045.<ref>{{Cite web |last=Morris |first=Ben |date=2024-06-11 |title='Insane' amounts of data spurs new storage tech |url=https://www.bbc.com/news/articles/cd116m3jyn1o |access-date=2024-11-29 |website=BBC News |language=en-GB}}</ref> {{atsauces}} == 2040 - 2059 == * 2040: End year of the [[Baku City Master Plan]] implementation.<ref>{{cite web | url =https://arxkom.gov.az/en/bakinin-bas-plani?plan=baki-seherinin-bas-plani-2040|title=Baku City General Plan 2040|publisher= State Committee on Urban Planning and Architecture of Azerbaijan| date=| accessdate =25 January 2024}}</ref> * 2045: ** 31 December: [[Bill Gates]] announced that [[Gates Foundation]] is scheduled to cease operations.<ref>{{Cite web |title=My new deadline: 20 years to give away virtually all my wealth |url=https://www.gatesfoundation.org/ideas/articles/next-chapter |access-date=2025-05-09 |website=Gates Foundation}}</ref> * 2047: On 1 July, the "[[one country, two systems]]" principle's guarantee in [[Hong Kong]] is scheduled to end, as it was guaranteed for 50 years starting from 1 July 1997, provided under the [[Hong Kong Basic Law]]. The agreement was raised by [[Deng Xiaoping]] to deal with [[Handover of Hong Kong|Hong Kong's reunification]] with the [[China|People's Republic of China]] in 1997, and stipulated in the [[Sino-British Joint Declaration]] of 1984.<ref name="transcript" /> However, in February 2024, [[Xia Baolong]], the head of the [[Hong Kong and Macau Affairs Office]], said that the system would be kept permanently.<ref>{{Cite web |last=Cheung |first=Ezra |last2=Lo |first2=Hoi-ying |last3=Wu |first3=Willa |date=2024-02-26 |title=Hong Kong governing principle to be permanent feature, top Beijing official says |url=https://www.scmp.com/news/hong-kong/politics/article/3253216/beijing-attaches-great-importance-hong-kong-countrys-global-finance-hub-xia-baolong-tells-local |url-access=subscription |url-status=live |archive-url=https://archive.today/20240226191728/https://www.scmp.com/news/hong-kong/politics/article/3253216/beijing-attaches-great-importance-hong-kong-countrys-global-finance-hub-xia-baolong-tells-local |archive-date=26 February 2024 |access-date=2024-03-27 |website=South China Morning Post |language=en}}</ref> * 2049 * The [[News embargo|embargoed]] 37-million-word diary of [[Robert Shields (diarist)|Robert Shields]] will become available to read and count words.<ref>{{Cite news|last=Martin |first=Douglas |date=29 October 2007 |title=Robert Shields, Wordy Diarist, Dies at 89 |url=https://www.nytimes.com/2007/10/29/us/29shields.html|url-access=subscription|archive-url=https://web.archive.org/web/20241231024919/https://www.nytimes.com/2007/10/29/us/29shields.html|archive-date=31 December 2024|website=[[New York Times]]}}</ref> * 2050: ** The [[United Kingdom]] aims to reach [[Net zero emissions|net-zero]] [[Greenhouse gas emissions by the United Kingdom|carbon emissions]] in accordance with the [[Climate Change Act 2008]].<ref>{{Cite web|title=UK net zero target|url=https://www.instituteforgovernment.org.uk/explainers/net-zero-target#:~:text=In%20June%202019%2C%20parliament%20passed,to%201990%20levels%20by%202050.&text=Prior%20to%20this%2C%20the%20UK,1990%20levels%2C%20also%20by%202050. |access-date=20 March 2024|website=Institute for Government|date=20 April 2020|archive-date=20 March 2024|archive-url=https://archive.today/20240320042051/https://www.instituteforgovernment.org.uk/article/explainer/uk-net-zero-target |url-status=live}}</ref> ** [[Three-North Shelter Forest Program]] is expected to be completed.<ref name="multiple 1">{{cite web |url=http://english.forestry.gov.cn/web/article.do?action=readnew&id=201001141142307633 |title=State Forestry Administration, P.R.China |language=zh |website=State Forestry Administration, P.R.China |access-date=15 March 2014 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140315074537/http://english.forestry.gov.cn/web/article.do?action=readnew&id=201001141142307633 |archive-date=15 March 2014 }}</ref> ** The case files surrounding the 1943 death of the former [[lieutenant general]] of the [[Polish Army]] and first [[Prime Minister]] of the [[Polish government in exile]], [[Władysław Sikorski]], are expected to be declassified this year by the [[Government of the United Kingdom|British government]].<ref>{{Cite book|title=Poznać przeszłość: Wiek XX: Podręcznik do historii dla szkół ponadgimnazjalnych. Zakres podstawowy|last1=Roszak|first1=Stanisław|last2=Kłaczkow|first2=Jarosław|publisher=Nowa Era|year=2015|isbn=9788326724022|location=Warsaw|language=pl}}</ref> Due to tensions between the [[United Kingdom]], the [[Soviet Union]], and [[Nazi Germany]], the circumstances of his death [[Władysław Sikorski's death controversy|has led to disputes over whether the crash was deliberate or not]]. The official conclusion by the British government is that the crash was accidental. However, the Polish government refused to endorse this report on the basis of a lack of conclusive findings and contradictions within the British evidence.<ref name="Peszke2005-101">{{cite book|author=Michael Alfred Peszke|title=The Polish Underground Army, The Western Allies, And The Failure of Strategic Unity in World War II|url=https://books.google.com/books?id=zhb2doihL1wC&pg=PA102|year=2005|publisher=McFarland|isbn=978-0-7864-2009-4|page=101}}</ref> In 2008, an investigation was opened by the Commission for the Prosecution of Crimes against the Polish Nation of the [[Institute of National Remembrance]], and concluded in 2013 that there is not enough evidence to prove or disprove the sabotage theory.<ref>{{Cite web |title=Śledztwo ws. śmierci generała Sikorskiego umorzone |url=https://www.tvn24.pl/r/383218 |access-date=2022-12-20 |website=TVN24.pl}}</ref> === Mašīntulkojums 2050 === Apvienotā Karaliste saskaņā ar 2008. gada Klimata pārmaiņu likumu cenšas sasniegt oglekļa emisiju nulles līmeni.[6] Paredzams, ka tiks pabeigta programma “Trīs ziemeļi: patvēruma meži”.[7] Lietas materiāli par bijušā Polijas armijas ģenerālleitnanta un Polijas trimdas valdības pirmā premjerministra Vladislava Sikorska nāvi 1943. gadā Lielbritānijas valdība plāno deklasificēt šogad.[8] Sakarā ar saspīlējumu starp Apvienoto Karalisti, Padomju Savienību un nacistisko Vāciju viņa nāves apstākļi ir izraisījuši strīdus par to, vai avārija bija tīša vai nē. Lielbritānijas valdības oficiālais secinājums ir tāds, ka avārija bija nejauša. Tomēr Polijas valdība atteicās apstiprināt šo ziņojumu, pamatojoties uz pārliecinošu secinājumu trūkumu un pretrunām Lielbritānijas pierādījumos.[9] 2008. gadā Nacionālās piemiņas institūta Noziegumu pret poļu tautu kriminālvajāšanas komisija uzsāka izmeklēšanu un 2013. gadā secināja, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai pierādītu vai atspēkotu sabotāžas teoriju.[10] Plāno deklasificēt lietas materiālus par bijušā Polijas armijas ģenerālleitnanta un Polijas trimdas valdības pirmā premjerministra [[Vladislavs Sikorskis|Vladislava Sikorska]] nāvi 1943. gadā<ref>{{Cite book|title=Poznać przeszłość: Wiek XX: Podręcznik do historii dla szkół ponadgimnazjalnych. Zakres podstawowy|last1=Roszak|first1=Stanisław|last2=Kłaczkow|first2=Jarosław|publisher=Nowa Era|year=2015|isbn=9788326724022|location=Warsaw|language=pl}}</ref>. Sakarā ar saspīlējumu starp Apvienoto Karalisti, [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un nacistisko Vāciju viņa nāves apstākļi ir izraisījuši strīdus par to, vai avārija bija tīša vai nē. Lielbritānijas valdības oficiālais secinājums ir tāds, ka avārija bija nejauša. Tomēr [[Polija]]s valdība atteicās apstiprināt šo ziņojumu, pamatojoties uz pārliecinošu secinājumu trūkumu un pretrunām Lielbritānijas pierādījumos<ref name="Peszke2005-101">{{cite book|author=Michael Alfred Peszke|title=The Polish Underground Army, The Western Allies, And The Failure of Strategic Unity in World War II|url=https://books.google.com/books?id=zhb2doihL1wC&pg=PA102|year=2005|publisher=McFarland|isbn=978-0-7864-2009-4|page=101}}</ref>. 2008. gadā [[Nacionālais piemiņas institūts|Nacionālās piemiņas institūta]] Noziegumu pret poļu tautu kriminālvajāšanas komisija uzsāka izmeklēšanu un 2013. gadā secināja, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai pierādītu vai atspēkotu sabotāžas teoriju<ref>{{Cite web |title=Śledztwo ws. śmierci generała Sikorskiego umorzone |url=https://www.tvn24.pl/r/383218 |access-date=2022-12-20 |website=TVN24.pl}}</ref>. == 2060+ == === 2060 === ** [[Russia]] aims to be carbon neutral.<ref>{{Cite news |date=2021-10-13 |title=Russia striving to be carbon neutral no later than 2060, says Putin |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/business/environment/russia-striving-be-carbon-neutral-no-later-than-2060-says-putin-2021-10-13/ |access-date=2023-11-27}}</ref> 2061 ** All 6 reactors from the [[Fukushima Daiichi Nuclear Power Plant]] are planned to be decommissioned by this time (30 to 40 years from 2021).<ref>{{cite web|archiveurl=https://web.archive.org/web/20230901124954/https://www.tepco.co.jp/en/hd/decommission/project/roadmap/index-e.html|archivedate=September 1, 2023|url=https://www.tepco.co.jp/en/hd/decommission/project/roadmap/index-e.html|title=Roadmap on the Way to Decommissioning|work=[[Tokyo Electric Power Company|TEPCO]]|accessdate=October 1, 2023}}</ref> However, according to a 2023 report by [[Voice of America]], some experts have said "it would be impossible to remove all the melted fuel debris by 2051 and would take 50–100 years, if achieved at all".<ref>{{cite web |archive-url=https://web.archive.org/web/20230827040122/https://www.voanews.com/a/at-fukushima-daiichi-decommissioning-nuclear-plant-more-challenging-than-water-release-/7242926.html| archive-date=August 27, 2023 |url= https://www.voanews.com/a/at-fukushima-daiichi-decommissioning-nuclear-plant-more-challenging-than-water-release-/7242926.html |title=Can decommissioning end by 2051 as planned? |work=[[Voice of America]]| date=August 26, 2023 |access-date=October 1, 2023 | agency= Associated Press}}</ref> * 2066: ** 1,000-year anniversary of the [[Norman Conquest|Norman conquest of England]]. Normanu [[Anglija]]s iekarošanas 1000 gadu jubileja. * 2067: ** In October, a [[Active SETI|METI]] message [[Cosmic Call|Cosmic Call 1]] sent from the 70-meter [[Yevpatoria RT-70 radio telescope|Eupatoria Planetary Radar]] arrives at its destination, [[HD 178428]] star. * 2085: The "secret" letter of [[Queen Elizabeth II]] will be opened in [[Sydney, Australia]].<ref>{{cite news|url=https://www.independent.co.uk/life-style/royal-family/queen-elizabeth-ii-secret-letter-sydney-mayor-b2167674.html|title=Queen Elizabeth II left a 'secret' letter that will stay unopened until 2085|work=The Independent|date=15 September 2022|access-date=15 September 2022}}</ref> 2099 ** [[Ontario]] regains control of the [[Ontario Highway 407]] when its 99-year lease expires.<ref>{{Cite news|last=Siekierska|first=Alicja|date=2019-04-05|title=Worst deal ever? The 407 is worth $30B today – Ontario sold it for $3.1B in 1999|work=[[Yahoo! Finance]]|url=https://ca.finance.yahoo.com/news/worst-deal-ever-the-407-is-worth-30-b-today-ontario-sold-it-for-31-b-in-1998-181642680.html|access-date=2021-12-20}}</ref> ** 2099 is the maximum year that can be set on computers with [[BIOS]] firmware, as well as Microsoft's [[Windows XP]], [[Windows Vista]], [[Windows 7]], [[Windows 8]], and [[Windows 8.1]] operating systems, and Sony's [[PlayStation 2]] and the [[Nintendo DS]] gaming platforms. == 25. gadsimts == * 2425: The annual funding increase of $325 per student to [[Wisconsin]] public schools, which began in 2023, is set to end.<ref>{{cite web | last1=Beck | first1=Molly | last2=Opoien | first2=Jessie | title=Tony Evers extends increases for public schools in perpetuity | website=Milwaukee Journal Sentinel - Milwaukee and Wisconsin breaking news and investigations | date=2023-07-05 | url=https://www.jsonline.com/story/news/politics/2023/07/05/tony-evers-extends-increases-for-public-schools-in-perpetuity/70381898007/ | access-date=2025-04-14}}</ref> * 2439: The "[[Across the Universe (ziņa)|Across the Universe]]" message broadcast by NASA in 2008 will reach [[Polaris]].<ref name="Beatles2439">{{cite web | title=NASA beaming Beatles tune to the stars | website=NBC News | date=2008-02-01 | url=https://www.nbcnews.com/id/wbna22951001 | access-date=2025-02-26}}</ref> === Mašīntulkojums === 2425. gads: Beigsies ikgadējais finansējuma pieaugums 325 ASV dolāru apmērā uz vienu skolēnu Viskonsinas publiskajās skolās, kas sākās 2023. gadā.[1] 2439. gads: NASA 2008. gadā pārraidītā ziņa "[[Across the Universe (message)|Across the Universe]]" sasniegs Polārzvaigzni.[2] kvf9md14s5am0m4cgeyw59bak48dj29 0 462603 4488529 4466721 2026-06-30T16:23:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488529 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Tukuma novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tukuma novads | karte = Tukuma novads karte 2021.png | karte2 = Tukuma novads 2021.png | karte2_apraksts = Tukuma novads | ģerboņa_attēls = Tukuma novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Tukuma novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Tukuma novads.png | karoga_nosaukums = Tukuma novada karogs | centrs = Tukums | mērs = [[Gundars Važa]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = | platība = 2450 | iedzīvotāji = 43439 | iedzīvotāji_gads = 2025 | blīvums = {{#expr: 43439/ 2450 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.tukums.lv/ }} '''Tukuma novads''' ir pašvaldība [[Latvija]]s rietumu daļā, pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Tas ietilpst [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums|Tukuma]] pilsēta. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot bijušos [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Kandavas novads|Kandavas]] un [[Jaunpils novads|Jaunpils novadus]]. Šāda administratīvā teritorija atjaunoja plašāku Tukuma apkārtnes pašvaldību telpu, kas pirms 2009. gada reformas bija saistīta ar [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]]. Tukuma novads robežojas ar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]], [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]]. Tā teritorija aptver piekrasti, Tukuma apkārtni, [[Abavas senleja]]s apvidu un plašas lauku teritorijas [[Kurzeme]]s austrumu daļā un [[Zemgale]]s rietumu daļā. Novadam raksturīga daudzveidīga dabas un kultūrvēsturiskā vide, lauksaimniecība, uzņēmējdarbība un tūrisma potenciāls, īpaši piekrastes, Abavas senlejas, vēsturisko centru un kultūras pieminekļu dēļ. Novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Reģionālā mērogā Tukuma novads ir nozīmīgs satiksmes, pakalpojumu, izglītības, kultūras un tūrisma centrs starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], Rīgas līča piekrasti un Kurzemes iekšzemi. == Vēsture == [[Attēls:Siliņupes apmetne.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Siliņupes apmetne]]s piemiņas akmens]] Mūsdienu Tukuma novada teritorija vēsturiski veidojusies [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares joslā, aptverot [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s apkārtni, [[Jaunpils]] apvidu, [[Abavas senleja|Abavas senleju]] un plašas lauku teritorijas. Šajā teritorijā dažādos laikmetos krustojušās [[lībieši|lībiešu]], [[kurši|kuršu]], [[zemgaļi|zemgaļu]], [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un [[latvieši|latviešu]] apdzīvotības, saimnieciskās dzīves un pārvaldes tradīcijas.<ref name="LPE">{{LPE|10-1|35}}</ref> Par senāko apdzīvotību liecina arheoloģiskie pieminekļi, tostarp [[pilskalns|pilskalni]], senās [[apmetne (arheoloģija)|apmetnes]] un [[kapulauki]]. Viena no nozīmīgākajām senākās apdzīvotības liecībām ir [[Siliņupes apmetne|Siliņupes akmens laikmeta apmetne]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]], kas datēta ar 3.–2. gadu tūkstoti p. m. ē.; tajā atrasti akmens, krama, kaula, dzintara un koka priekšmeti, zvejas un medību rīki, kā arī māla trauki. Kandavas pilsētas un apkārtnes vēsturiskās saknes saistāmas ar [[neolīts|neolītu]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]], par ko liecina kuršu un lībiešu arheoloģijas pieminekļi Kandavas, [[Matkule]]s, [[Čāpuļu pilskalns|Čāpuļu]] un plašākā Abavas senlejas apvidū. Kandavas vārds rakstītajos avotos zināms kopš 1230. gada, savukārt Tukuma vārds, rakstīts kā ''Tuckemen'', pirmo reizi minēts 1253. gada pavasarī noslēgtajā kuršu zemju dalīšanas līgumā starp [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] Livonijā. Tukuma nosaukumu valodnieki saista ar lībisku izcelsmi, skaidrojot to kā norādi uz kalnainu vietu vai “gala zemi” — vietu, kur robežojas Kurzeme un Zemgale. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tagadējā Tukuma novada teritorija nonāca [[Livonija]]s politiskajā un militārajā telpā. 13. gadsimta [[Livonijas krusta kari|krusta karu]] un zemju dalīšanas rezultātā kuršu, lībiešu un zemgaļu apdzīvotās teritorijas pakāpeniski tika iekļautas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas bīskapija]]s un ar tām saistīto pārvaldes struktūru ietekmes zonā.<ref name="LPE" /> Nozīmīgi nocietināti centri izveidojās Tukumā, Kandavā un Jaunpilī. [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma Livonijas ordeņa pils]] celtniecība tradicionāli tiek saistīta ar 13. gadsimta beigām, iespējams, ar 1277. gadu; līdz mūsdienām saglabājies pils mūra fragments un tornis, kas ir viena no senākajām mūra celtnēm Tukumā. Kandava Livonijas ordeņa varas laikā bija nozīmīgs pārvaldes un satiksmes punkts pie ceļa no Rīgas uz Kurzemi un [[Prūsija|Prūsiju]]. 13. gadsimta otrajā pusē vai 14. gadsimta sākumā pie šī ceļa tika uzcelta [[Kandavas viduslaiku pils|mūra pils]], kas kā [[Kandavas fogteja|ordeņa fogta]] jeb apgabala pārvaldnieka rezidence pirmoreiz minēta 1312. gadā. Pie pils 14. gadsimtā izveidojās amatnieku, tirgotāju un pils kalpotāju apmetne ar baznīcu, kapsētu un tirgus laukumu. [[Jaunpils pils]] celtniecības sākums vēsturiskajā tradīcijā saistīts ar 1301. gadu, bet rakstītajos avotos tā pirmoreiz minēta ordeņa piļu sarakstos 1411. gadā; vēlāk pils kļuva par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku un muižu laika arhitektūras pieminekļiem tagadējā Tukuma novada teritorijā. [[Attēls:6 Jaunpils-pils3-5apr08.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Jaunpils pils]]]] Pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma 16. gadsimtā lielākā daļa tagadējā Tukuma novada teritorijas iekļāvās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kas pastāvēja no 1561./1562. līdz 1795. gadam. Šajā laikā Tukumam, Kandavai un Jaunpilij saglabājās nozīme kā vietējiem pārvaldes, muižu saimniecības, amatniecības un satiksmes punktiem. Kandava pēc hercogistes izveidošanas kļuva par pilskunga iecirkņa centru, bet īpašs uzplaukums tai saistāms ar hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] valdīšanas laiku, kad Kandavā un tās apkārtnē tika ierīkotas manufaktūras, tostarp pulvera dzirnavas, darvas cepļi un austuves. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskā patstāvība pakāpeniski samazinājās, pieaugot [[Krievijas Impērija]]s ietekmei. 1783. gadā hercogiste bija spiesta atteikties no [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]], ko Krievija pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i; ar šo teritoriju vēsturiski saistāma arī [[Kaņieris|Kaņiera]] ezera un Lapmežciema apkārtne.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 1795. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas Impērijā tagadējā Tukuma novada lielākā daļa nonāca [[Kurzemes guberņa]]s pārvaldes sistēmā. Tajā pašā gadā tika izveidots [[Tukuma apriņķis]] ar centru Tukumā, kas nostiprināja Tukuma administratīvo nozīmi reģionā. 19. gadsimtā [[Tukums]] attīstījās kā vietējais administratīvais, saimnieciskais un satiksmes centrs. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, 1806. gadā atvērta pirmā skola, 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas, 1875. gadā — ielu apgaismojums, bet 1877. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija]]. Šie procesi veicināja pilsētas izaugsmi un tās saikni ar [[Rīga|Rīgu]] un citiem [[Kurzeme]]s centriem. [[Kandava|Kandavā]] pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Kurzemē 1817. gadā izveidojās pagasti ar zemnieku pašpārvaldēm, pieauga amatniecības, tirdzniecības un sīkražošanas nozīme, bet 19. gadsimta otrajā pusē pilsētas apbūvi un infrastruktūru ietekmēja ugunsgrēki, ielu bruģēšana, tiltu būve un satiksmes attīstība. Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā Tukuma, Kandavas, Jaunpils un piekrastes teritorijas iekļāvās neatkarīgās Latvijas administratīvajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā sistēmā. Starpkaru periodā Tukums saglabāja apriņķa centra nozīmi, bet lauku teritorijās būtiska bija agrārā reforma, pagastu pašvaldību darbība, kooperācija un sabiedrisko organizāciju attīstība. 1923. gadā sākās Tukuma elektrifikācija, bet 1925. gadā tika apstiprināts [[Tukuma ģerbonis]]. Kandava pilsētas tiesības bija ieguvusi 1917. gadā, un arī tai starpkaru periodā nostiprinājās vietējā pārvalde, izglītības, amatniecības un tirdzniecības funkcijas. [[Attēls:Latviešu leģiona karavīru brāļu kapi.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls]] 20. gadsimta vidū novada teritoriju smagi skāra [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]] un [[Otrais pasaules karš]]. 1940. gadā [[Padomju Savienība]]s īstenotā okupācija un aneksija pārtrauca Latvijas Republikas neatkarīgo valsts dzīvi; tai sekoja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas okupācija]] un kara beigās — [[Latvijas PSR|padomju okupācijas režīma]] atjaunošana. Kara noslēguma posmā Tukuma novada rietumu un dienvidrietumu apkārtne atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kara darbības areālā. Padomju okupācijas laikā teritoriju skāra represijas, kolektivizācija, administratīvo robežu pārmaiņas, industrializācija un demogrāfiskas pārmaiņas. Pie dzelzceļa stacijas [[Tukums II]] atrodas piemiņas vieta [[1941. gada jūnija deportācijas|1941]]. un [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada deportācijās]] izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem, bet [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls ir nozīmīga Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru piemiņas vieta. Pēc Otrā pasaules kara tagadējā Tukuma novada teritorija tika iekļauta [[Latvijas PSR]] administratīvajā sistēmā. Šajā laikā tika likvidēta agrākā apriņķu un pagastu pārvaldes sistēma, veidoti rajoni, ciema padomes, kolhozi un padomju saimniecības. Tukums attīstījās kā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] centrs, bet Kandava no 1950. gada bija [[Kandavas rajons|Kandavas rajona]] centrs, līdz 1960. gadā to iekļāva Tukuma rajonā. Padomju periodā vietējā saimnieciskā dzīve tika pārkārtota atbilstoši centralizētās plānošanas principiem; līdzās lauksaimniecībai attīstījās rūpnieciskā ražošana, izglītības un kultūras iestāžu tīkls, taču šīs pārmaiņas notika okupācijas režīma politiskās kontroles apstākļos. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990.–1991. gadā Tukuma apkārtnē tika atjaunota demokrātiska pašvaldību pārvalde, bet administratīvās robežas turpināja mainīties. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā tika likvidētas rajonu pašvaldības un izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar novadiem un republikas pilsētām; sākotnēji tika izveidotas 118 pašvaldību administratīvās teritorijas — 9 republikas pilsētas un 109 novadi. Vēsturiskā Tukuma rajona teritorijā pēc reformas pastāvēja vairākas atsevišķas pašvaldības, tas ir, [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]] un [[Kandavas novads]]. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā, apvienojot Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadus. Jaunā apvienotā pašvaldība darbu sāka 2021. gada 1. jūlijā, un par tās administratīvo centru noteikta Tukuma pilsēta. Pašreizējā Tukuma novadā ietilpst divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. == Ģeogrāfija == Tukuma novads atrodas [[Latvija]]s rietumu daļā, Baltijas jūras [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums]]. Administratīvi novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Novada kopējā platība ir 2450,22 km², no tās 2373,21 km² ir sauszemes teritorija. Tukuma novads robežojas ar [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]], bet ziemeļaustrumos tam ir aptuveni 50 km gara krasta līnija gar Rīgas līci. [[Attēls:Smiltiņkalns.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Smiltiņu kalns]] ir augstākais punkts Tukuma novadā]] Reljefa ziņā Tukuma novads ir daudzveidīgs, jo tā teritorijā saskaras [[Piejūras zemiene]], [[Austrumkursas augstiene]] un [[Viduslatvijas zemiene]]. Ziemeļaustrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]], kur sastopami [[Baltijas jūra]]s agrāko attīstības stadiju erozijas un akumulācijas līdzenumi, smilšaini glaciofluviāli un glaciolimniski nogulumi, kāpu grēdas, senkrasta vaļņi un piejūras zemienēm raksturīgs kankaru un vigu reljefs. [[Lapmežciems|Lapmežciema]] un [[Kaņieris|Kaņiera]] apkārtnē piekrastes ainava saistīta arī ar Piejūras zemienes [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumu]]. Austrumu un dienvidaustrumu malā novada teritorija iestiepjas Viduslatvijas zemienē, galvenokārt [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] apvidū, bet atsevišķās dienvidaustrumu daļās — arī [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] virzienā. Lielākā novada daļa atrodas Austrumkursas augstienē. Tajā ietilpst [[Vanemas pauguraine]] novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, [[Abavas senleja]]s apvidus centrālajā un rietumu daļā, [[Spārnenes viļņotais līdzenums]] dienvidrietumu virzienā un [[Saldus pauguraine]] tālākajā rietumu un dienvidrietumu daļā.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Abavas senleja ir nozīmīga ģeomorfoloģiska josla, kas saistīta ar [[Abava]]s–[[Slocene]]s senielejas sistēmu, Abavas pieteku [[Imula]]s un [[Amula]]s lejteces posmiem, kā arī ar citām ieleju un pazeminājumu formām. Augstākie un ainaviski izteiksmīgākie pauguri atrodas novada paugurainajās daļās; Zantes pagastā esošais [[Smiltiņu kalns]] jeb Ķīķerkalns sasniedz ap 153–155 m virs jūras līmeņa, bet Tukuma un [[Milzkalne]]s apkārtnē izceļas [[Milzukalns|Milzukalna]] (119 m) ainava.<ref name="LME">{{LME|3|566}}</ref> Novada ģeoloģisko uzbūvi un mūsdienu reljefu lielā mērā noteikuši ledāja un pēcleduslaikmeta procesi. Austrumkursas augstienes daļā raksturīgi lēzeni viļņoti [[morēna]]s līdzenumi, ledāja malas veidojumu joslas un vaļņi, kā arī ledājkušanas ūdeņu veidotas noteces ielejas. Piekrastes joslā nozīmīgas ir [[kāpas]], bijušie krasta vaļņi, [[lagūnu tipa ezers|lagūnu tipa ezeri]], [[mitrājs|mitrāji]] un piejūras meži, savukārt pārmitrajās zemienēs izveidojušies [[purvs|purvi]], tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis|Ķemeru–Smārdes tīreļa]] apkārtnē. Novada augsnēs dominē [[podzolaugsne]]s un [[podzolētā glejaugsne|podzolētās glejaugsnes]]; ziemeļaustrumu piekrastē raksturīgas podzolu un podzolētās glejaugsnes, bet Abavas krastos sastopamas [[aluviālā augsne|aluviālās augsnes]]. Tukuma novadā sastopami dažādi [[derīgie izrakteņi]] — [[dolomīts]], [[māls]], [[smiltis|smilts]], [[grants]], smilts-grants, saldūdens [[kaļķakmens|kaļķiezis]], [[sapropelis]] un [[kūdra]]. Purvu teritorijās atrodas ievērojamas kūdras krātuves, bet pie Kandavas, [[Čužu purvs|Čužu purva]] apkārtnē, sastopami [[sērvavots|sēravoti]] un sērūdeņi. Pēc LVĢMC datiem 2024. gadā Tukuma novadā bija reģistrētas 190 derīgo izrakteņu atradnes; smilts ieguve notika 133 atradnēs, smilts-grants ieguve — 101 atradnē, bet sapropelis tika iegūts 29 atradnēs. Lielākā daļa šo atradņu pēc platības izvietota [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]] un [[Tumes pagasts|Tumes pagastos]]. Pašvaldības izsniegto atļauju sarakstos kā smilts un smilts-grants ieguves vietas minētas arī [[Praviņas]], [[Kažoki (Slampes pagasts)|Kažoki]], [[Pūre]], [[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]], [[Sēme]], [[Smārde]] un citi karjeru apvidi. Tukuma novada klimats ir mēreni vēss un samērā mitrs, ar izteiktu Rīgas līča ietekmi piekrastē un [[kontinentāls klimats|kontinentālākām iezīmēm]] iekšzemes paugurainēs un līdzenumos. Piekrastē ziemas parasti ir maigākas, vasaras vēsākas un sniega sega nepastāvīgāka, savukārt iekšzemē biežāk novērojamas lielākas [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības. Klimatiskās standarta normas periodā no 1991. līdz 2020. gadam Tukuma novada gada vidējā gaisa temperatūra bija ap +7,0 °C; vissiltākais mēnesis bija [[jūlijs]] ar vidējo temperatūru +17,7 °C, bet visaukstākais bija [[februāris]] ar −2,6 °C. Gada vidējais [[nokrišņu daudzums]] šajā periodā bija 658,3 mm; visvairāk nokrišņu vidēji bija jūlijā, bet vismazāk — [[marts|martā]]. [[Bezsala periods]] novadā vidēji ilgst aptuveni 140–170 dienas atkarībā no attāluma līdz jūrai. [[Attēls:Kaņieris 2019 10.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Kaņieris]]]] Novada hidrogrāfisko tīklu veido Rīgas līča piekraste, upes, ezeri, purvi un mākslīgas ūdenstilpes. Lielākā daļa Tukuma novada ūdensobjektu ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā, bet austrumu un dienvidu daļa — [[Lielupe]]s upju baseina apgabalā. Lielākās upes ir [[Abava]], [[Slocene]], [[Lāčupe (Rīgas līča pieteka)|Lāčupe]] un [[Imula]]. Ventas baseinā nozīmīgākā upe ir Abava ar pietekām [[Viesata|Viesatu]], [[Vēdzele (Abavas pieteka)|Vēdzeli]], [[Pūre (upe)|Pūri]], [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupi]], [[Amula|Amulu]] un [[Imula|Imulu]]; Lielupes baseina virzienā plūst [[Džūkste (upe)|Džūkste]] un [[Slampe (upe)|Slampe]], bet Rīgas līča piekrastes noteces sistēmā nozīmīgas ir Slocene un Lāčupe. Tukuma novadā atrodas daļa [[Engures ezers|Engures ezera]] (19,1 km²), kas ir viens no lielākajiem Latvijas ezeriem, kā arī [[Kaņieris]] (11,2 km²), [[Valguma ezers]] (0,6 km²), [[Sēmes ezers]] (0,5 km²), [[Pālansu ezers]], [[Rideļu dzirnavezers]], [[Seklis (Tumes pagasts)|Seklis]], [[Purdīķis]], [[Glūdainis]], [[Duņieris]], [[Dzirciema ezers]] un citi ezeri. Rīgas līča piekraste ir viena no novada nozīmīgākajām dabas un ainavu telpām. Piekrastē sastopamas smilšainas pludmales, kāpas, piejūras meži, zvejniekciemi, lagūnu tipa ezeri un mitrāji. [[Engures ezers]] un [[Kaņieris]] ir sekli piejūras ezeri ar augstu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]]; Kaņieris atrodas [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] teritorijā un ir nozīmīga putnu novērošanas vieta. Piejūras ezeru ekoloģisko stāvokli ietekmē [[aizaugšana]] un [[eitrofikācija]], tāpēc šo teritoriju apsaimniekošanā būtiska ir ūdens kvalitātes, piekrastes biotopu un putnu dzīvotņu saglabāšana. Zemes izmantošanā Tukuma novadā dominē [[mežs|meža]] zemes un [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]]. 2023. gadā meža zemes aizņēma aptuveni 45% jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — aptuveni 40% jeb {{nobr|96 680 ha}}.<ref name="LPE" /><ref name="LME" /> Pārējo teritoriju veido purvi, ūdensobjekti, krūmāji, apbūves un pagalmu zemes, ceļi un citas zemes. Šāda zemes lietojuma struktūra nosaka novada ainavu raksturu — mežu, lauksaimniecības zemju, pauguraiņu, upju ieleju, purvu un piekrastes ainavu mozaīku. Ainaviski nozīmīgas teritorijas ir Rīgas līča piekraste, Engures ezera un Kaņiera apkārtne, Abavas senleja, Ziemeļkurzemes un Austrumkursas pauguraiņu ainavas Tukuma, Lamiņu, Zvāres un Dzirciema apkārtnē, Milzukalna apkārtne, Apsauju ezera apkārtne un Viesatas upesloku teritorija. Latvijas ainavu atlantā Tukuma novadā izceltas nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas, tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis]], piejūras ainavas un [[Abavas senleja]]s ainava. Abavas senielejas ainava [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]] raksturota kā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma kopums ar izteiktām terasētām nogāzēm, pieteku dziļajām ielejām, gravām, palienām un mežu un lauku miju. Tukuma novadā atrodas vairākas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un ''[[Natura 2000]]'' teritorijas. [[Ķemeru nacionālais parks]] daļēji ietilpst Tukuma novadā; tas ir nacionālais parks, ''Natura 2000'' teritorija un starptautiskas nozīmes [[Rāmsaras konvencija|Rāmsaras mitrājs]] {{nobr|36 184 ha}} platībā. Parks izveidots dabas, kultūrvēsturisko un kūrortu vērtību saglabāšanai, tostarp minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesu aizsardzībai. Novada piekrastes ūdeņos nozīmīga ir arī aizsargājamā jūras teritorija “[[Rīgas līča rietumu piekraste]]”, kas izveidota zemūdens dzīvotņu un putnu sugu aizsardzībai. Nozīmīgs ir dabas parks “[[Engures ezers (dabas parks)|Engures ezers]]”, kas atrodas Rīgas līča rietumu piekrastē Tukuma un Talsu novadā un ietver Engures ezeru, zemes ap to, piekrastes posmu un mežus starp ezeru un jūru. Dabas parka platība ir ap {{nobr|12 579–12 580 ha}}; tas ir ''Natura 2000'' teritorija un Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgs mitrājs. Teritorija izveidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai; dabas parkā ligzdo 186 putnu sugas un konstatētas vismaz 844 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas. Dabas parks “[[Abavas senleja (dabas parks)|Abavas senleja]]” aizsargā Abavas ieleju un tai piegulošās pļavu, nogāžu, mežu un upju ieleju ainavas. Tas dibināts 1999. gadā, bet teritorija aizsardzībā atrodas jau kopš 1957. gada; dabas parka platība ir {{nobr|14 933 ha}}. Abavas senlejai raksturīgi stāvi krasti, dolomītu atsegumi, terasētas nogāzes, avoti, ūdenskritumi, alas, daudzveidīgas pļavas un floras ziņā bagātas dzīvotnes. Pie Kandavas atrodas [[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purvs]] — kalcifils pārejas purvs ar sēravotiem un Latvijā īpaši nozīmīgu [[krūmu čuža]]s augteni. == Administratīvais iedalījums == {{Location map+ | Tukuma novads |relief= 0 |caption = Pilsētas (ar lielajiem burtiem) un pagasti Tukuma novadā (ar punktiem atzīmēti pagastu centru atrašanās vietas) |float = right |width = 550 |places = {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.966667 |long= 23.153333 |position = top |label= '''[[Tukums|TUKUMS]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = top |label= '''[[Kandava|KANDAVA]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.107222 |long= 22.869444 |position = left |label= '''[[Cēres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.902222 |long= 23.127778 |position = bottom |label= '''[[Degoles pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.791389 |long= 23.244167 |position = right |label= '''[[Džūkstes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.161111 |long= 23.229722 |position = left |label= '''[[Engures pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.875556 |long= 22.993611 |position = bottom |label= '''[[Irlavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.731389 |long= 23.0125 |position = top |label= '''[[Jaunpils pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.973333 |long= 22.931389 |position = bottom |label= '''[[Jaunsātu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = bottom |label= '''[[Kandavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.001111 |long= 23.515 |position = left |label= '''[[Lapmežciema pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.775833 |long= 23.142222 |position = top |label= '''[[Lestenes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.983056 |long= 22.596667 |position = left |label= '''[[Matkules pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.035833 |long= 22.906944 |position = top |label= '''[[Pūres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.042222 |long= 23.1275 |position = top |label= '''[[Sēmes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.850278 |long= 23.2975 |position = top |label= '''[[Slampes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.955 |long= 23.338056 |position = top |label= '''[[Smārdes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.936944 |long= 23.0875 |position = top |label= '''[[Tumes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.9225 |long= 22.560278 |position = right |label= '''[[Vānes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.796389 |long= 22.848333 |position = top |label= '''[[Viesatu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.836389 |long= 22.738889 |position = top |label= '''[[Zantes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.928333 |long= 22.794444 |position = bottom |label= '''[[Zemītes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.134444 |long= 22.9775 |position = right |label= '''[[Zentenes pagasts]]''' }} }} Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta). {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pilsēta || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || 13,6 || 16 182 || 1189,9 || — |- | [[Attēls:Kandava COA.svg|15px]] [[Kandava]] || 9,5 || 3232 || 340,2 || — |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pagasts || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Cēres pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Cēres pagasts]] || 47,8 || 436 || 9,1 || [[Cēre]] |- | [[Attēls:Degoles pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Degoles pagasts]] || 67,4 || 578 || 8,6 || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] |- | [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|15px]] [[Džūkstes pagasts]] || 184,5 || 1298 || 7,0 || [[Džūkste]] |- | [[Attēls:Engures pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Engures pagasts]] || 132,8 || 2696 || 20,3 || [[Engure]] |- | [[Attēls:Irlavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Irlavas pagasts]] || 114,0 || 1214 || 10,6 || [[Irlava]] |- | [[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|15px]] [[Jaunpils pagasts]] || 157,1 || 1753 || 11,2 || [[Jaunpils]] |- | [[Attēls:Jaunsātu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Jaunsātu pagasts]] || 95,3 || 767 || 8,0 || [[Abavnieki]] |- | [[Attēls:Kandavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Kandavas pagasts]] || 167,8 || 1212 || 7,2 || [[Kandava]] |- | [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|15px]] [[Lapmežciema pagasts]] || 49,0 || 2189 || 44,7 || [[Lapmežciems]] |- | [[Attēls:Lestenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Lestenes pagasts]] || 83,9 || 527 || 6,3 || [[Lestene]] |- | [[Attēls:Matkules pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Matkules pagasts]] || 63,1 || 482 || 7,6 || [[Matkule]] |- | [[Attēls:LVA Pūres pagasts COA.png|15px]] [[Pūres pagasts]] || 102,2 || 1287 || 12,6 || [[Pūre]] |- | [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|15px]] [[Sēmes pagasts]] || 145,0 || 1133|| 7,8 || [[Sēme]] |- | [[Attēls:Slampes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Slampes pagasts]] || 155,1 || 1672 || 10,8 || [[Slampe]] |- | [[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|15px]] [[Smārdes pagasts]] || 214,7 || 2626 || 12,2 || [[Smārde]] |- | [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|15px]] [[Tumes pagasts]] || 111,8 || 1684 || 15,1 || [[Tume]] |- | [[Attēls:Vānes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Vānes pagasts]] || 166,4 || 682 || 4,1 || [[Vāne]] |- | [[Attēls:Viesatu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Viesatu pagasts]] || 52,4 || 329 || 6,3 || [[Viesatas]] |- | [[Attēls:Zantes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zantes pagasts]] || 96,2 || 424 || 4,4 || [[Zante]] |- | [[Attēls:Zemītes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zemītes pagasts]] || 98,2 || 564 || 5,7 || [[Zemīte]] |- | [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zentenes pagasts]] || 122,6 || 471 || 3,8 || [[Zentene]] |} Lielākā daļa no pagastiem atrodas vēsturiskajā [[Kurzeme]]s novadā, izņemot Jaunpils, Lestenes, Džūkstes un Slampes pagastus, kas atrodas [[Zemgale]]s novadā. == Pašvaldība == {{pamatraksts|2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas}} [[Attēls:Tukuma novada dome.jpg|thumb|Tukuma novada domes ēka]] [[2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē]] tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "[[Latvijas Reģionu apvienība]]" (8 vietas), [[Latvijas Zaļā partija]] (3 vietas), politiskā partija "[[Tukuma pilsētai un novadam]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Vienotība]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Latvijas Zemnieku savienība]]" (2 vietas) un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (2 vietas).<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tukuma-novada-parliecinosu-vairakumu-iegust-lra.a407769/|title= Tukuma novadā pārliecinošu vairākumu iegūst LRA|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=6 June 2021|accessdate=6 June 2021}}</ref> Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais [[Engures novads|Engures novada]] domes priekšsēdētājs [[Gundars Važa]] no Latvijas Reģionu apvienības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/velesanas2021/tukuma-novada-dome-varu-parnem-no-lra-ieveletais-lidzsinejais-engures-novada-mers-vaza/|title=Tukuma novada domē varu pārņem no LRA ievēlētais līdzšinējais Engures novada mērs Važa|work=skaties.lv|publisher=[[LETA]]|date=1 July 2021|accessdate=4 July 2021}}</ref> == Iedzīvotāji == Tukuma novads ir viens no lielākajiem [[Latvijas novadi]]em pēc iedzīvotāju skaita. 2025. gada sākumā novadā dzīvoja {{nobr|43 439}} pastāvīgie iedzīvotāji; pēc iedzīvotāju skaita tas bija trešais lielākais starp Latvijas novadiem. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies. 2023. gada sākumā tas bija {{nobr|44 545}}, 2024. gada sākumā — {{nobr|44 094}}, bet 2025. gada sākumā — {{nobr|43 439}} iedzīvotāji. Tādējādi divu gadu laikā iedzīvotāju skaits saruka par 1106 cilvēkiem. Ilgākā laika posmā iedzīvotāju skaita samazinājums ir vēl izteiktāks. Pašreizējās Tukuma novada teritorijā 2009. gada sākumā dzīvoja {{nobr|51 485}} iedzīvotāji, bet 2021. gada sākumā — 44 193 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka laikā no 2009. līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 7074 cilvēkiem jeb aptuveni 13,7 %. Tukuma novada attīstības dokumentos norādīts, ka kopš 2016. gada gan [[dabiskais pieaugums]], gan [[migrācijas saldo]] jaunizveidotā novada teritorijā bijuši negatīvi, bet negatīvais migrācijas saldo kumulatīvi gandrīz divkārt pārsniedzis negatīvo dabisko pieaugumu. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|50339 |1959|50823 |1967|53233 |1970|53371 |1979|55443 |1989|58575 |2000|55531 |2011|49524 |2021|44193 }} Iedzīvotāju izvietojums novadā ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir [[Tukums|Tukuma]] pilsētā, kas ir novada administratīvais, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centrs. 2026. gada 1. janvāri Tukumā bija {{nobr|17 009}} reģistrēti iedzīvotāji, Kandavā — 3358, Engures pagastā — 2862, Smārdes pagastā — 2460, Lapmežciema pagastā — 2321, Jaunpils pagastā — 1817, Tumes pagastā — 1735 un Slampes pagastā — 1706. Mazāk apdzīvotos pagastos iedzīvotāju skaits bija ievērojami zemāks, piemēram, Viesatu pagastā — 352, Cēres pagastā — 440, Zantes pagastā — 450 un Zentenes pagastā — 464. Šāda izvietojuma struktūra atspoguļo gan Tukuma kā galvenā novada centra nozīmi, gan blīvāku apdzīvotību pie lielākajiem pakalpojumu, satiksmes un piekrastes centriem. Vecumstruktūrā Tukuma novadam, līdzīgi kā daudzām Latvijas reģionālajām pašvaldībām, raksturīgs darbspējas vecuma iedzīvotāju pārsvars un vienlaikus arī sabiedrības novecošanās. 2026. gada 1. janvārī novadā bija 6792 personas līdz darbspējas vecumam, {{nobr|28 665}} personas darbspējas vecumā un 9524 personas pēc darbspējas vecuma. Tas nozīmē, ka aptuveni divas trešdaļas reģistrēto iedzīvotāju bija darbspējas vecumā, bet senioru skaits pārsniedza bērnu un jauniešu skaitu līdz darbspējas vecumam. Attīstības plānošanas dokumentos šī disproporcija minēta kā viens no demogrāfiskās slodzes un iedzīvotāju novecošanās rādītājiem. {{bar box |width = 400px |float = right |title = Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (38429) |green |87.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (2651) |red |6.0}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (701) |black |1.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (572) |blue |1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (364) |yellow|0.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (296) |pink |0.7}} {{bar percent|[[Čigāni]] (264) |violet|0.6}} {{bar percent|[[Igauņi]] (14) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (9) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (705) |grey |1.6}} }} Tukuma novada etniskais sastāvs ir salīdzinoši viendabīgs, un tajā izteikti dominē [[latvieši]]. 2026. gada 1. janvārī novadā bija {{nobr|38 989}} [[latvieši]], 2767 [[krievi]], 691 [[baltkrievi|baltkrievs]] un 641 [[ukraiņi|ukrainis]]; vēl 1776 personas bija iekļautas kategorijā “pārējie”. Tādējādi latvieši veidoja lielāko daļu novada iedzīvotāju, savukārt krievi, baltkrievi, ukraiņi un citas tautības — salīdzinoši nelielāku iedzīvotāju daļu. Iedzīvotāju skaita samazinājumu nosaka gan negatīvs dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. 2025. gada sākumā Tukuma novadā iedzīvotāju skaits gada laikā bija samazinājies par 655 cilvēkiem; no šī samazinājuma 332 veidoja negatīvais dabiskais pieaugums, bet 323 — negatīvais migrācijas saldo. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaita kritumu gandrīz līdzīgā mērā noteica gan mirušo skaita pārsvars pār dzimušajiem, gan lielāks izbraukušo nekā iebraukušo skaits. Demogrāfiskās pārmaiņas novadā cieši saistītas ar apdzīvojuma struktūru, nodarbinātības iespējām, mājokļu pieejamību, pakalpojumu sasniedzamību un transporta sakariem starp Tukumu, Rīgu, piekrasti un Kurzemes iekšzemi. Reģionālās attīstības dokumentos īpaši uzsvērts depopulācijas risks nomaļākajos pagastos, savukārt Rīgas tuvums, dzelzceļa un autoceļu savienojumi, kā arī Tukuma kā reģionāla centra funkcijas var mazināt šo tendenci, ja novads spēj nodrošināt pievilcīgus dzīves apstākļus, darbavietas un pakalpojumu pieejamību. === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Tukuma novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Tukums]]''' || Pilsēta || — || 17 299 |- | 2. || '''[[Kandava]]''' || Pilsēta || — || 3502 |- | 3. || [[Engure]] || Ciems || Engures || 1419 |- | 4. || [[Lapmežciems]] || Ciems || Lapmežciema || 1293 |- | 5. || [[Slampe]] || Ciems || Slampes || 794 |- | 6. || [[Jaunpils]] || Ciems || Jaunpils || 803 |- | 7. || [[Ragaciems]] || Ciems || Lapmežciema || 600 |- | 8. || [[Smārde]] || Ciems || Smārdes || 594 |- | 9. || [[Pūre]] || Ciems || Pūres || 583 |- | 10. || [[Tume]] || Ciems || Tumes || 565 |} === Ievērojami novadnieki === {{div col}} * [[Volmārs fon Fārensbahs]] (1586–1633), karavīrs politiķis * [[Kārlis fon Meks]] (1821–1876), uzņēmējs * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (1829–1902), anatoms * [[Krišjānis Barons]] jeb Dainu tēvs (1835–1923), folklorists, rakstnieks un publicists; viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem * [[Kārlis Bergs]] (1843–1902), zoologs * [[Kārlis Mīlenbahs]] (1853–1916), valodnieks * [[Jānis Kade]] (1858–1923), skolotājs un mūziķis * [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] (1859–1903), rakstnieks, folklorists * [[Matīss Siliņš]] (1861–1942), etnogrāfs, kartogrāfs * [[Osvalds Kilpe]] (1862–1915), psihologs, filozofs * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]] (1863–1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs * [[Jēkabs Klaviers]] (1865–1937), karavīrs * [[Teodors Zeiferts]] (1865–1929), dzejnieks un literatūrkritiķis * [[Ludis Bērziņš]] (1870–1965), mācītājs un folklorists * [[Jānis Linde]] (1870–1942), rakstnieks, dramaturgs * [[Ernests Birznieks-Upītis]] (1871–1960), rakstnieks * [[Gustavs Zemgals]] (1871–1939), otrais Latvijas Valsts prezidents * [[Ansis Gulbis]] (1873–1936), grāmatizdevējs, rakstnieks * [[Atis Freināts]] (1882–1955), grāmatizdevējs, rakstnieks * [[Valters Sadovskis]] (1882–1956), politiķis * [[Oskars Dankers]] (1883–1965), ģenerālis * [[Ludvigs Sēja]] (1885–1962), diplomāts * [[Kārlis Fihtenbergs]] (1886–1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks * [[Jānis Straubergs]] (1886–1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887–1925), politiķis * [[Vilis Šūmanis]] (1887–1948), diplomāts * [[Ernests Gulbis (politiķis)|Ernests Gulbis]] (1888–?), politiķis * [[Ernests Eferts-Klusais]] (1889–1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889–1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934) * [[Kārlis Straubergs]] (1889–1962), folklorists un filologs * [[Roberts Liepiņš]] (1890–1978), diplomāts * [[Milda Bulle]] (1892–1938), skolotāja, komuniste * [[Ģertrūde fon den Brinkena]] (1892–1982), vācbaltiešu rakstniece * [[Arnolds Artums-Hartmanis]] (1895–?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants * [[Valdis Lukss]] (1905–1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks * [[Žanis Katlaps]] (1907–1968), aktieris, teātra režisors * [[Ansis Artums]] (1908–1997), gleznotājs * [[Žanis Ansons]] (1911–1968), latviešu leģiona virsseržants * [[Kārlis Ķezbers]] (1914–2006), rakstnieks, žurnālists * [[Harijs Gulbis]] (1926–2019), rakstnieks, dramaturgs * [[Imants Feltiņš]] (1928–2006), fiziķis * [[Vija Artmane]] (1929–2008), aktrise * [[Ilgonis Bērsons]] (1931), literatūrzinātnieks, kritiķis, dzejnieks * [[Georgs Andrejevs]] (1932–2022), politiķis, diplomāts * [[Imants Ziedonis]] (1933–2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists * [[Arvis Grods]] (1933–2005), rakstnieks * [[Armands Krauliņš]] (1939–2022), basketbola treneris * [[Vitolds Mašnovskis]] (1942–2024), kultūras vēsturnieks, enciklopēdists * [[Laima Līvena]] (1943–2006), dzejniece, tulkotāja * [[Jānis Baltvilks]] (1944–2003), dzejnieks * [[Māra Zālīte]] (1952), dzejniece, dramaturģe * [[Ligita Gintere]] (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece * [[Dainis Kūla]] (1959), vieglatlēts * [[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts * [[Rihards Bargais]] (1969), dzejnieks * [[Kārlis Lācis]] (1977), komponists, pianists * [[Mārtiņš Staķis]] (1979), politiķis * [[Maija Doveika]] (1980), aktrise * [[Jānis Znotiņš]] (1983), režisors, aktieris * [[Kristaps Blanks]] (1986), futbolists * [[Ronalds Arājs]] (1987), vieglatlēts * [[Samanta Tīna]] (1989), dziedātāja {{div col end}} == Saimniecība == {| class="sortable wikitable" align="right" |+ Lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma (2024. gadā)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem (Tukuma rajons, 2024) |url=https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&city=0&district=100001225&id=389&year=2024 |website=lursoft.lv |publisher=Lursoft statistika |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> |- ! Uzņēmums !! Juridiskā adrese !! Apgrozījumus<br />(eiro) |- | [[Tukuma piens]] || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || {{sort|94881767|94 881 767}} |- | [[Timberex Group]] || [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|15px]] [[Sēmes pagasts]] || {{sort|34309473|34 309 473}} |- | [[Puratos Latvia]] || [[Attēls:LVA Pūres pagasts COA.png|15px]] [[Pūres pagasts]] || {{sort|28558215|28 558 215}} |- | [[Jaunpils pienotava]] || [[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|15px]] [[Jaunpils pagasts]] || {{sort|27881703|27 881 703}} |- | [[Vilomix Baltic]] || [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|15px]] [[Tumes pagasts]] || {{sort|20763526|20 763 526}} |- | [[Dekšņi (uzņēmums)|Dekšņi]] || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || {{sort|20102385|20 102 385}} |- | [[Vītoli AMI]] || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || {{sort|16383524|16 383 524}} |- | [[CSK Steel]] || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || {{sort|13695486|13 695 486}} |- | [[ZEParts]] || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || {{sort|12434265|12 434 265}} |- | [[Stiga RM Metāls]] || [[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|15px]] [[Smārdes pagasts]] || {{sort|10104824|10 104 824}} |} Tukuma novada [[saimniecība|saimniecību]] raksturo daudznozaru struktūra, kurā apvienojas [[lauksaimniecība]], [[pārtikas ražošana]] un [[pārtikas pārtrāde|pārstrāde]], [[kokapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvniecība]], [[metālapstrāde]], [[tirdzniecība]], [[pakalpojumi]], [[transports]], [[loģistika]], [[tūrisms]], [[zivsaimniecība]] un arī radošās industrijas. Novada ekonomisko attīstību ietekmē tā novietojums starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti un [[Kurzeme]]s iekšzemi, kā arī [[Tukums|Tukuma]] pilsētas loma kā administratīvajam, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centram. Uzņēmēju aptaujā, kas izmantota Tukuma novada attīstības programmas sagatavošanā, kā būtiskākie novada ekonomiskā profila virzieni minēti [[lauksaimniecība]], [[tūrisms]], [[pārtikas rūpniecība]], [[kokapstrāde]], [[vieglā rūpniecība]], [[būvniecība]], [[tirdzniecība]], [[zivsaimniecība]], [[metālapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvmateriālu ražošana]], [[transports]], [[telesakari]], [[loģistika]], kā arī [[ieguves rūpniecība]] un [[karjeru izstrāde]]. [[Lauksaimniecība]] ir viena no tradicionāli nozīmīgākajām Tukuma novada tautsaimniecības nozarēm, īpaši pagastu teritorijās ārpus [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s. To veicina plašas [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]], lauku apdzīvojuma struktūra un novada atrašanās [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Meža zemes aizņēma aptuveni 45 % jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — ap 40 % jeb {{nobr|96 680 ha}}, tādēļ novada saimnieciskajā ainavā būtiska vieta ir gan lauksaimniecībai, gan [[mežsaimniecība]]i. Lauksaimniecība novadā saistīta ar [[zemkopība|zemkopību]], [[lopkopība|lopkopību]], vietējo izejvielu izmantošanu un pārtikas produktu pārstrādi. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos investoru piesaistei īpaši izcelta lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu pārstrāde, [[zivjrūpniecība]], [[tūrisms]], [[rekreācija]] un ūdens resursu, īpaši jūras, izmantošana ekonomiskajā darbībā. Tajos kā būtisks attīstības priekšnoteikums minēta arī mājokļu joma, jo mājokļu pieejamība un [[Rīga]]s tuvums ietekmē [[darbaspēks|darbaspēka]] piesaisti un [[uzņēmējdarbība]]s attīstību. Piekrastes pagastos nozīme ir [[zivsaimniecība]]i, [[zivju pārstrāde]]i un ar jūru saistītai uzņēmējdarbībai. Īpaša loma ir [[Engures osta]]i, kas raksturota kā zvejas un [[jahta|jahtu]] osta un nodrošina reģiona ekonomisko aktivitāti. Tukuma novads šajā kontekstā ir viens no piejūras reģioniem ar augstu zivju pārstrādes uzņēmumu koncentrāciju; Engures ostas teritorijā vēsturiski darbojas zivju apstrādes uzņēmums, piekrastes zvejniecības uzņēmumi, zvejas tīklu ražošana, kā arī ar [[kuģubūve|kuģu un laivu būvi]] saistīti uzņēmumi. Ostas infrastruktūrā pēdējos gados attīstīti arī jahtu apkalpošanas pakalpojumi, piestātnes un ar atpūtas kuģošanu saistīta infrastruktūra. [[Rūpniecība|Rūpniecībā]] nozīmīga vieta ir [[pārtikas pārstrāde]]i, [[kokapstrāde]]i, [[būvmateriālu ražošana]]i, [[metālapstrāde]]i un ar lauksaimniecību saistītai ražošanai. Pēc [[Nodarbinātības valsts aģentūra]]s apkopotās informācijas, Tukuma novada teritorijā bija reģistrēti 4426 komercdarbības veicēji. Kā uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2023. gadā minēti “[[Tukuma Piens]]”, “[[Timberex Group]]”, “[[Puratos Latvia]]”, “[[Vilomix Baltic]]”, “[[Dekšņi (uzņēmums)|Dekšņi]]”, “[[Vītoli AMI]]” un “[[CSK Steel]]”. Šie uzņēmumi raksturo novada rūpniecisko un agroindustriālo specializāciju, kurā nozīmīga vieta ir [[piena pārstrāde]]i, pārtikas sastāvdaļu un [[dzīvnieku barība]]s ražošanai, [[komateriāli|kokmateriālu]], [[būvniecība]]s un [[metālapstrāde]]s produkcijai, kā arī ar šīm nozarēm saistītiem pakalpojumiem. [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors koncentrējas galvenokārt Tukumā, Kandavā un lielākajos pagastu centros. Tajā ietilpst [[mazumtirdzniecība]], [[sabiedriskā ēdināšana]], [[izmitināšana]], [[finanses|finanšu]], [[remonts|remonta]], [[nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]], [[transports|transporta]], [[izglītība]]s, [[veselības aprūpe]]s, sociālie, pašvaldības un citi publiskie pakalpojumi. Tukums kā novada centrs nodrošina lielāko administratīvo un publisko pakalpojumu koncentrāciju, savukārt Kandava, piekrastes ciemi un lielākie pagastu centri pilda vietēja mēroga pakalpojumu un nodarbinātības centru funkcijas. Transporta un loģistikas nozīmi pastiprina novada savienojumi ar Rīgu, [[Jūrmala|Jūrmalu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Ventspils|Ventspili]] un citiem Kurzemes reģiona centriem. [[Tūrisms]] ir viena no Tukuma novada atpazīstamākajām saimniecības un pakalpojumu nozarēm. To veicina [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekraste, [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] un [[Abavas senleja]]s dabas teritorijas, [[Tukums|Tukuma]], [[Kandava]]s un [[Jaunpils]] kultūrvēsturiskais mantojums, muižas un pilis, muzeji, amatniecība, gastronomija, lauku tūrisms, aktīvā atpūta un kultūras pasākumi. Tukuma tūrisma informācijas centrs ir Tukuma novada pašvaldības struktūrvienība, kas īsteno pašvaldības funkcijas uzņēmējdarbības sekmēšanā, tūrisma uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Centra uzturētajā tūrisma vietnē apkopota informācija par apskates objektiem, naktsmītnēm, ēdināšanas uzņēmumiem, aktīvās atpūtas iespējām un pasākumiem Tukumā un apkārtnē. Novada tūrisma piedāvājumā nozīmīga vieta ir Tukuma vecpilsētai, [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma pils]] tornim, [[Durbes muiža|Durbes pilij]], [[Tukuma Mākslas muzejs|Tukuma Mākslas muzejam]] un citām [[Tukuma muzejs|Tukuma muzeja]] struktūrvienībām, kā arī Kandavas un Jaunpils kultūrvēsturiskajiem objektiem. Tukuma pils tornis atrodas pilsētas vecākajā mūra ēkā un darbojas kā muzejs, kas stāsta par Tukuma vēsturi, savukārt Durbes pilī skatāmi rekonstruēti vēsturiskie interjeri un kultūrvēsturiskas izstādes. [[Tukuma muzejs]], kas dibināts 1935. gadā, apvieno vairākas struktūrvienības, tostarp Tukuma Mākslas muzeju, Durbes pili, Tukuma pils torni, [[Tukuma Audēju darbnīca|Tukuma Audēju darbnīcu]], [[Pastariņa muzejs|Pastariņa muzeju]] un [[Džūkstes Pasaku muzejs|Džūkstes Pasaku muzeju]]. [[Nodarbinātība|Nodarbinātību]] Tukuma novadā nosaka gan vietējā uzņēmējdarbības struktūra, gan darbaspēka kustība uz Rīgu, Jūrmalu un citām tuvējām ekonomiskās aktivitātes teritorijām. Darba vietas nodrošina ražošanas, lauksaimniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, izglītības, veselības aprūpes, pašvaldības iestāžu un sezonālā tūrisma sektors. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2024. gada 30. septembrī Tukuma novadā bija 960 reģistrēti bezdarbnieki, bet reģistrētā [[bezdarba līmenis]] darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū bija 3,5 %. Darba tirgū nozīmīgas ir gan vienkāršās profesijas, gan pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, speciālistu, vecāko speciālistu, iekārtu un mašīnu operatoru, izstrādājumu montieru, amatnieku un vadītāju vakances. Nodarbinātības valsts aģentūras Jūrmalas filiālē, kuras darbības teritorijā ietilpst arī Tukuma klientu apkalpošanas centrs, 2024. gada trešajā ceturksnī bija reģistrētas 857 brīvas darba vietas; jāņem vērā, ka šis rādītājs raksturo filiāles teritoriju kopumā, nevis tikai Tukuma novadu. Lielākās vakanču grupas bija vienkāršās profesijas, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, speciālisti, kā arī iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri. === Transports === Lielākā daļa autoceļu krustojas ap [[Tukums|Tukuma pilsētu]]. Pašā Tukuma pilsētas centra krustojas trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|98}} (Jelgava (Tušķi)—Tukums), {{P ceļš|121}} (Tukums—Kuldīga), {{P ceļš|131}} (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka). Tukuma pilsētas dienvidrietumos, [[Līdums (Tumes pagasts)|Līdumā]], galvenais autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils), kas šķērso visu Tukuma novadu, krustojas ar autoceļu P121. Turpat netālu uz dienvidiem, autoceļš P121 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|104}} (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Uz dienvidiem no [[Lidosta "Jūrmala"|Lidostas "Jūrmalas"]] A10 šoseja krustojas ar autoceļu P98. Pie [[Līgas dzirnavas|Līgas dzirnavām]] A10 autoceļš krustojas ar autoceļu {{P ceļš|130}} (Līgas—Kandava—Veģi). Novada otrā pilsētā [[Kandava|Kandavā]] krustojas autoceļi P130 un {{P ceļš|109}} (Kandava—Saldus). [[Zemīte|Zemītē]] autoceļu P109 divās daļās sadala autoceļš P121. Gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti iet divi autoceļi ({{P ceļš|128}} (Sloka—Talsi) un P131), kas savā starpā krustojas uz dienvidrietumiem no [[Ķesterciems|Ķesterciema]]. Novada dienvidus šķērso arī autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tukumā atrodas arī [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II]], gala punkts. Kopumā uz šīs dzelzceļa līnijas Tukuma novadā atrodas divi dzelzceļa pieturas punkti — [[Smārde (stacija)|Smārde]], [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]], kā arī divas stacijas — [[Tukums I]] un [[Tukums II]]. Novada dienvidus šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]], taču uz tās, Tukuma novadā, neatrodas neviens pieturas punkts. <gallery> P121 pie Sātiem.jpg|Autoceļš P121 pie Sātiem 1RK7458.jpg|Autoceļš P109 Zemītē Tukums-1 stacija 2021 (2).jpg|Tukuma I dzelzceļa stacija Tukums-2 stacija 2021 (2).jpg|Tukums II dzelzceļa stacija </gallery> === Tūrisms === ==== Apskates objekti ==== {{Nepilnīga nodaļa}} [[Attēls: Kaives ozols 2001-05-20.jpg|thumb|Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.]] * '''[[Kaives Senču ozols]]''': [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaive]]s apkārtnē, Tukuma novada [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]] ir apjomīgākais [[dižkoks]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]], vienpadsmitais resnākais koks [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.daba.gov.lv/lv/kaives-sencu-ozols|title= Kaives Senču ozols|work=daba.gov.lv|publisher=[[Dabas aizsardzības pārvalde]]|date=21 November 2020|accessdate=7 June 2021}}</ref> * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= Tukuma tūrisma informācijas centrs |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> == Kultūra == === Izglītība === Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 [[Vispārējā izglītība|vispārējās izglītības]] iestādes:<ref name="skolutikls">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.tukums.lv/lv/jaunums/turpinas-skolu-tikla-sakartosana-tukuma-novada-pasvaldiba-0|title= Turpinās skolu tīkla sakārtošana Tukuma novada pašvaldībā|first=|last=|work=tukums.lv|publisher=Tukuma novada pašvaldības administrācija|date=29 February 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> * 3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola); * 11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, [[Tukuma 3. pamatskola]], [[Kandavas Reģionālā pamatskola]], [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola]]); * 5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, [[Zemgales vidusskola (Tukuma novads)|Zemgales vidusskola]], Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, [[Tukuma 2. vidusskola]]); * 1 Valsts ģimnāzija – [[Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija]]. Līdzīgi kā citviet [[Latvija|Latvijā]] arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.<ref name="skolutikls"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2024-par-spiti-iedzivotaju-protestiem-no-gada-sakuma-slegta-vanes-sakumskola.a539696/|title= Par spīti iedzīvotāju protestiem no gada sākuma slēgta Vānes sākumskola|first=Monta|last=Bērziņa|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=21 January 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> === Sports un sabiedriskā dzīve === Tukuma novadā sporta un sabiedriskās dzīves attīstību nodrošina pašvaldības sporta infrastruktūra, profesionālās ievirzes sporta izglītība, izglītības iestāžu sporta bāzes, sporta klubi, nevalstiskās organizācijas un vietējo kopienu iniciatīvas. Sporta dzīve koncentrējas galvenokārt [[Tukums|Tukumā]], [[Kandava|Kandavā]] un lielākajos pagastu centros, taču aktīvās atpūtas iespējas cieši saistītas arī ar novada dabas vidi — Rīgas līča piekrasti, Abavas senleju, mežiem, ezeriem, upju ielejām un lauku teritorijām. Nozīmīga loma novada sporta sistēmā ir [[Tukuma Sporta skola]]i, kas dibināta 1954. gadā un īsteno profesionālās ievirzes sporta programmas [[basketbols|basketbolā]], [[ložu šaušana|ložu šaušanā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[volejbols|volejbolā]], [[futbols|futbolā]] un [[māksla vingrošana|mākslas vingrošanā]]. Sporta skolas un novada sporta bāzu vidū ir [[Tukuma Sporta halle]], [[Tukuma mākslīgais futbola laukums]], [[Tukuma Sporta skolas šautuve]], [[Tukuma Sporta skola]], kā arī vairākas izglītības iestāžu sporta zāles un laukumi Tukumā, [[Tumes pagasts|Tumes]] un [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]]. Novada sporta infrastruktūru veido sporta halles, stadioni, skolu sporta zāles, āra laukumi, šautuve, mākslīgā seguma futbola laukumi, ledus halle, kā arī aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas objekti. Tukumā nozīmīga sporta vieta ir [[Tukuma pilsētas stadions]] Kuldīgas ielā 74, kur notiek vieglatlētikas sacensības un citi sporta pasākumi, kā arī futbola laukumi, kurus izmanto futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”. “Lauktehnikas” stadions ir viens no būtiskiem Tukuma āra sporta objektiem; tā atjaunošanas darbos paredzēta vieglatlētikas stadiona mākslīgā seguma atjaunošana un papildināšana, kā arī dabīgā zāliena futbola laukuma izveide. Sporta infrastruktūrā īpaša vieta ir [[Tukuma Ledus halle]]i Stadiona ielā 3, kas darbojas kā pašvaldības kapitālsabiedrība. Tās pamatdarbības virzieni ietver sporta nodarbības, sporta objektu darbību, sporta klubu darbību, fitnesa centru darbību, izklaides un atpūtas pakalpojumus, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus. Ledus halle nodrošina [[hokejs|hokeja]] un [[daiļslidošana]]s infrastruktūru, un [[Latvijas Hokeja federācija]]s arēnu datubāzē tai norādītas 1526 skatītāju vietas; halles tīmekļvietnē savukārt precizēts, ka ledus arēnā ir 58 × 28 m laukums, 820 sēdvietas un tikpat daudz stāvvietu. Ārpus Tukuma pilsētas sporta infrastruktūru papildina [[Kandavas sporta halle]], [[Irlavas sporta nams]] un sporta objekti citos pagastos. Kandavas sporta hallē pieejama sporta zāle, sporta laukumi, trenažieru zāle, kā arī galda teniss, novuss, šahs un dambrete. Irlavas sporta nams tiek izmantots sporta, atpūtas un nakšņošanas vajadzībām; tajā ir sporta zāle, sporta laukumi, peldvieta, piknika un telšu vietas, semināru telpa, pirts un sportistu naktsmītne ar 50 gultasvietām. Novadā tiek attīstīta arī jauna sporta infrastruktūra. Tukumā plānota [[Tukuma sportas manēža|sporta manēža]], kuras galvenajā telpā paredzēts 200 m skriešanas aplis, 60 m skrejceļi un vieglatlētikas sektori tāllēkšanai, augstlēkšanai, lodes grūšanai un citiem vieglatlētikas veidiem. Apļa centrā paredzēta komandu sporta zona, kas primāri domāta [[florbols|florbolam]], bet būs piemērota arī basketbolam, volejbolam, iekštelpu futbolam un tenisam; papildus paredzētas tribīnes, savienojums ar [[Tukuma 2. vidusskola]]s ēku, trenažieru zona, cīņas sporta zāle un multifunkcionāla grupu treniņu zāle. {| class="wikitable" align="right" |+ Tukuma novada sporta komandas (2026. gadā) |- ! Komanda !! Sporta veids !! Līga (līmenis) |- | [[FK Tukums 2000]] || futbols || [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] (1.) |- | [[FK Irlava/I.S.A.M.]] || florbols || [[Elvi florbola līga|Florbola līga]] (1.) |- | [[FK Tukums 2000/Talsi]] || sieviešu futbols || [[Altero.lv Sieviešu 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Kandava/Turība]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[BS Tukums/TSS]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[SK Slampe/Zevid]] || florbols || [[Latvijas florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Irlava/Tukums]] || sieviešu florbols || [[Latvijas sieviešu florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[BK Jaunpils]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |- | [[Kandavas BJSS]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |} Populārākie un plašāk pārstāvētie sporta veidi Tukuma novadā ir [[futbols]], [[basketbols]], [[volejbols]], [[vieglatlētika]], [[hokejs]] un [[slidošana]], kā arī [[florbols]], [[ložu šaušana]], [[mākslas vingrošana]], [[novuss]], [[galda teniss]], [[šahs]], [[dambrete]], [[orientēšanās]], [[riteņbraukšana]], [[BMX]], [[motosports]], [[autosports]], [[jāšanas sports]], [[cīņas sports|cīņas sporta]] veidi, [[spēka sports]], [[airēšana]], [[SUP airēšana]], [[šautriņu mešana]], [[skriešana]], [[disku golfs]] un citi aktīvās atpūtas veidi. Par sporta veidu daudzveidību liecina gan Tukuma Sporta skolas programmas, gan pašvaldības sporta portālā norādītās nodarbību un sacensību iespējas. Sporta dzīvē nozīmīga loma ir sporta klubiem un biedrībām. Pašvaldības sporta klubu sarakstā minētas organizācijas, kas pārstāv orientēšanos, basketbolu, spēka sportu, jāšanas sportu, motosportu, šautriņu mešanu, BMX, florbolu, breiku un citus sporta veidus. Starp novadā zināmākajām sporta organizācijām ir futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”, hokeja klubs “[[Tukums (hokeja klubs)|Tukums]]”, florbola klubs “[[Irlava (florbola klubs)|Irlava]]”, basketbola klubi un skolas, Tukuma vieglatlētikas klubs, Tukuma šaušanas sporta klubs un citas organizācijas. Šāda klubu daudzveidība nodrošina iespējas bērnu un jauniešu sportam, amatieru sportam, sacensību sportam, veterānu sportam un veselīga dzīvesveida aktivitātēm. Tukuma novadā notiek arī vietēja un novada mēroga sacensības. Pašvaldības sporta portāls apkopo informāciju par Tukuma novada čempionātiem un sacensībām, tostarp futbolā, galda tenisā, novusā, volejbolā, basketbolā, florbolā un telpu futbolā. Sporta pasākumu koordinācijā iesaistīta Tukuma novada pašvaldības Kultūras, sporta un komunikāciju nodaļa, sporta speciālists un sporta organizators. Sabiedriskajā dzīvē nozīmīga vieta ir nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un vietējo kopienu iniciatīvām. Tukuma novadā darbojas [[Tukuma Nevalstisko Organizāciju Apvienība]], kuras darbības veids ir biedrorganizāciju izglītošana, koordinēšana, konsultēšana un atbalstīšana. Pašvaldības publicētajā biedrību sarakstā minētas senioru, bērnu un jauniešu, ģimeņu, cilvēku ar invaliditāti, profesionālās, sieviešu, labdarības, kultūras mantojuma, baznīcu atjaunošanas, vides sakārtošanas un vietējo kopienu biedrības. To darbība aptver brīvā laika organizēšanu, sociālo atbalstu, jauniešu iniciatīvas, kultūras un vides aktivitātes, pilsoniskās līdzdalības veicināšanu un vietējās identitātes uzturēšanu. Viena no sabiedriskās līdzdalības vietām ir NVO māja Tukumā, Talsu ielā 20, kur darbojas un sadarbojas vairākas sabiedriskās organizācijas. Pašvaldības publikācijās šī vieta minēta kā NVO māja, kurā pieejami materiāli par biedrību darbību un kur kopienas organizācijas īsteno savas aktivitātes. Pašvaldība atbalsta sabiedrisko organizāciju un vietējo kopienu aktivitātes ar projektu konkursiem un līdzfinansējuma programmām. NVO iniciatīvu konkursa mērķis ir atbalstīt NVO aktivitātes Tukuma novadā, veicināt organizāciju savstarpējo sadarbību un sadarbību ar pašvaldību, sekmēt iedzīvotāju aktivitāti, stiprināt piederības sajūtu novadam un veicināt Tukuma novada atpazīstamību ārpus tā administratīvās teritorijas. Savukārt projektu konkurss “Darām paši” paredzēts iedzīvotāju iesaistei savas dzīves vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā, atbalstot sabiedriska labuma projektus, kas ir nozīmīgi vietējai sabiedrībai vai tās daļai. Iedzīvotāju līdzdalību vietējo jautājumu apspriešanā papildina arī iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Tukuma novadā šādas padomes darbojas vairākās teritorijās, un 2026. gadā pašvaldība informēja par Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta konsultatīvo padomju apvienošanu vienā Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, lai stiprinātu sadarbību un padarītu iedzīvotāju līdzdalību efektīvāku. Līdzīgas padomes un to sēdes tiek organizētas arī citās novada teritorijās, piemēram, Matkules un Pūres pagastā. === Reliģija === {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēli == <gallery> Sabiles street in Kandava.jpg|Kandava, Sabiles iela Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera.jpg|Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera Cinneville - Prototype of Old Riga - panoramio - Paul Berzinn (2).jpg|Vecrīga Cinevillā Tukums (22).jpg|Brīvības laukums Tukumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Tukuma apriņķis]] (1819—1949) * [[Tukuma rajons]] (1949—2009) * [[Tukuma novads (2009—2021)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://tukums.lv/lv/ Tukuma novada pašvaldības oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://www.visittukums.lv/lv Tukuma tūrisma informācijas centra oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Tukuma novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] cyryv7ye5xckt2mlbgvbx6jvqm73aam 0 463283 4488691 4394999 2026-07-01T08:15:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488691 wikitext text/x-wiki {{Latvijas klimats menesi}} '''Ziemas klimats Latvijā'''. Ziemas sezona, ar stabilu vidējās diennakts gaisa temperatūras pazemināšanos zem 0 grādiem, visagrāk, novembra mēneša vidū, iestājas Latvijas ziemeļaustrumu un austrumu daļā, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes]] un [[Alūksnes augstiene|Alūksnes augstienēs]].<ref>[https://www.la.lv/pedejas-desmitgades-ziemas-latvija-kluvusas-par-nedelu-isakas-un-siltakas Pēdējās desmitgadēs ziemas Latvijā kļuvušas par nedēļu īsākas un siltākas], la.lv, {{dat|2019|12|19|SK}}</ref> Baltijas jūras rietumu piekrastē ziema sākas mēnesi vēlāk — vidēji 18—20. decembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/daudzviet-piekraste-ari-riga-meteorologiska-ziema-joprojam-nav-iestajusies.a344043/ Daudzviet piekrastē, arī Rīgā meteoroloģiskā ziema joprojām nav iestājusies], lsm.lv, {{dat|2020|1|8|SK}}</ref> Apmēram divas nedēļas pēc stabilas negatīvas gaisa temperatūras pieturēšanās, pēc vidējiem ilggadīgajiem datiem, teritorijā jau var izveidoties stabila sniega sega, sākas augsnes un grunts sasalšana, aizsalst ūdenskrātuves. Visagrāk ziema sezona beidzas 10. martā [[Baltijas jūra]]s piekrastes teritorijās, visvēlāk — Alūksnes un Vidzemes augstienēs — 22., 23. martā. == Sezonas ilgums == [[Ziema]]s sezonas ilgst vidēji no 80 dienām Baltijas jūras Kurzemes piekrastē līdz 120—130 dienām augstienēs Latvijas austrumu daļā. Vidējā ziemas sezonas gaisa temperatūra ir no –1 grāda Baltijas jūras piekrastē līdz –4 grādiem austrumu daļā un Vidzemes augstienē. Klimatiskās normas periodā (1981.—2010. gads) zemākās diennakts vidējās gaisa temperatūras variē no –2 grādiem Baltijas jūras piekrastē līdz –6 grādiem kontinentālākajā austrumu daļā, bez tam aukstākais laiks pēc vidējiem ilggadīgajiem rādītājiem pieturās februāra mēneša pirmās dekādes baigās — otrās dekādes sākumā. Raksturīga Latvijas klimatiskās ziemas iezīme ir ievērojamas sezonas sākuma un beigu laika novirzes no ilggadīgā vidējā rādītāja atsevišķos gados, kā arī termiskā režīma variācijas.<ref>[https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/kopsavilkums.pdf Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200605015450/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/kopsavilkums.pdf |date={{dat|2020|06|05||bez}} }}, meteo.lv</ref> Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē ziemas sezonā dažkārt norisinās vairākkārtēja vidējās diennakts gaisa temperatūras paaugstināšanās un pazemināšanās virs un zem 0 grādiem, un faktiski stabila termālā ziemas sezona var nesākties. Siltās ziemās (piemēram, pēdējos gados tās ir bijušas [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988.]]/[[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989.]], [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989.]]/[[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990.]], [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991.]]/[[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992.]], [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007.]]/[[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008.]] un vissiltākās — [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]]/[[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020.]] sezonu ziemas)<ref>[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/2020/ziema-2020/meteo-2020-ziema?id=2480&nid=1232 Ziema, 2020] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200706111220/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/2020/ziema-2020/meteo-2020-ziema?id=2480&nid=1232 |date={{dat|2020|07|06||bez}} }}, meteo.lv</ref> jūras piekrastē tikai 20—25 dienas ir bijušas ar negatīvu diennakts vidējo gaisa temperatūru, un stabili noturīgi sala apstākļi neiestājās. Savukārt aukstu ziemu laikā (piemēram, 1941./1942., [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985.]], [[1995. gada laikapstākļi Latvijā|1995.]]/[[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996.]] sezonās)<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/mits-vai-patiesiba-vai-latvija-vairs-nekad-nebus-tik-bargu-ziemu-ka-agrak/ Mīts vai patiesība? Vai Latvijā vairs NEKAD nebūs tik bargu ziemu kā agrāk?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200708032918/https://skaties.lv/zinas/latvija/mits-vai-patiesiba-vai-latvija-vairs-nekad-nebus-tik-bargu-ziemu-ka-agrak/ |date={{dat|2020|07|08||bez}} }}, skaties.lv {{dat|2017|1|3|SK}}</ref> pat jūras piekrastē ziemas dienu skaits sasniedz 100 un vairāk. Neskatoties uz samērā mērenajām sezonas vidējām gaisa temperatūrām, diennakts minimālās temperatūras var ievērojami noslīdēt zem 0 grādu atzīmes visā Latvijas teritorijā. Sevišķi bīstami ir ilgstoši sala periodi jeb aukstuma viļņi, kad ilgāku laika periodu pieturas zemas gaisa temperatūras (–25 grādi un zemākas). Aukstuma visapdraudētākie ir augstieņu rajoni un teritorijas, kas atrodas lielākā attālumā no Baltijas jūras un Rīgas līča. Gaisa temperatūra zemāka par –25 grādiem lielākajā Latvijas daļā tiek reģistrēta laikā no decembra beigām līdz marta vidum. Dažkārt Latvijas austrumu daļā šāda zema gaisa temperatūra novērojamas no decembra sākuma līdz pat marta mēneša beigām. Gaisa temperatūru zemāku par –30 grādiem Latvijas austrumu daļā var sasniegt laikā no decembra vidus līdz marta vidum. Baltijas jūras piekrastē šādas zemas temperatūras reģistrētas tikai pašā aukstākajā laikā — no janvāra baigām līdz februāra sākumam. Tomēr jāņem vējā, ka piekrastes rajonos termālo aukstuma efektu pastiprina lielāki vēju ātrumi, kad pie salīdzinoši siltākām gaisa temperatūrā aukstuma sajūtas un apsaldēšanās risks var būt lielāks kā pie zemākām gaisa temperatūrām bezvēja apstākļos. == Temperatūra == Atšķirībā no citām sezonām, tieši ziemas laikā Latvijas teritorijā ir iespējamas lielāka termiskā režīma svārstības gadu no gada. Vidējo kalendāro diennakts gaisa temperatūru standartnovirzes vidējā vērtība (1981.—2010. gads) janvāra un februāra mēnešos ir 5—7 grādi, atsevišķās dienās sasniedzot pat 7—9 grādi. Savukārt mēneša vidējo gaisa temperatūru standartnovirze janvārī un februārī sastāda 3—4 grādi. Iespējamās ievērojamās termiskā režīma variācijas ziemas sezonā labi raksturo daži ekstremāli aukstu un siltu ziemu piemēri. Pēc Latvijas meteoroloģisko staciju novērojumu datiem kopš 20. gadsimta sākuma visaukstākā ir bijusi 1941./1942. gada sezonas ziema, kad stabils sals turējās 4,5 mēnešus. Sniega sega izveidojās austrumu daļā oktobra otrajā dekādē, Rīgā — oktobra trešajā dekādē un, tā kā ziemas laikā atkušņu nebija, saglabājās līdz aprīļa vidum. Ziemas gaitā minimālās gaisa temperatūras sasniedza –30, –36 grādus. Rīgas līcis bija vairāk kā 3 mēnešus klāts ar ledus segu. Ledus biezums sasniedza 80—90 cm. Upes pārklājās ar ledus segu jau novembra pirmajā pusē, un atbrīvojās no tās tikai aprīļa sākumā. Pēc novērojumu stacijas Rīga—Universitāte vēsturiskajiem (kopš 1795. gada) datiem visaukstākā ir bijusi 1798./1799. gada ziemas sezona, kad gandrīz nepārtraukta sala periods ilga no 19. novembra līdz 6. aprīlim, februāra sākumā diennakts vidējā gaisa temperatūra 10 dienas pēc kārtas pieturējās zemāka par –20 grādiem, un 1799. gada 15. februārī diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza –30,7 °C, kas ir zemākā diennakts vidējā temperatūra Rīgas pilsētā. Savukārt viszemākā līdz šim reģistrētā diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bijusi 1978. gada 31. decembrī Latvijas austrumu daļā, Gaujienā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija –37,2 °C. Dienā termometra stabiņš šeit nepakāpās augstāk par –31,5 °C, bet naktī noslīdēja līdz –42,7 °C.<ref>[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/latvijas-klimats/menesu-klimatiskais-raksturojums/decembris/decembris?id=1171&nid=552 Klimatiskā informācija / Latvijas klimats / Mēnešu klimatiskais raksturojums / Decembris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200706104114/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/latvijas-klimats/menesu-klimatiskais-raksturojums/decembris/decembris?id=1171&nid=552 |date={{dat|2020|07|06||bez}} }}, meteo.lv</ref> Vissiltākās ziemas Latvijas teritorijā kopš 20. gadsimta 20. gadiem ir bijušas 1924./1925., [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007.]]/[[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008.]] un [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]]/[[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020.]] gada ziemas. Vidējā gaisa temperatūra decembra—februāra mēnesī [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007.]]/[[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008.]] gada ziemā Latvijas teritorijā bija +0,8 °C, kas par apmēram 4 grādiem pārsniedz klimatiskās normas rādītāju, un stabils ilgstoša sala periods neiestājās pat Latvijas austrumu daļā. Tomēr arī šajā siltajā ziemas sezonā janvāra pirmajā dekādē īslaicīgi valdīja auksts laiks, bet pārējā perioda vidējās gaisa temperatūras bija augstākas par normu un lielākoties pozitīvas. Pēc novērojumu stacijas Rīga—Universitāte vēsturiskajiem datiem vissiltākā ziemas sezona bijusi 1823./1824. gadā, kad visu ziemu sezonu pārsvarā valdīja pozitīvas gaisa temperatūras, bet nepārtraukts periods ar negatīvu gaisa temperatūru garums nepārsniedza 5 dienas. Ziemā pakāpeniski, līdz ar negatīvajām gaisa temperatūrām, sasalst grunts. Vislielākais vidējais grunts sasaluma dziļums tiek novērots februāra mēnesī, ka Latvijas austrumu daļā tas ir vidēji 40—70 cm, Baltijas jūras piekrastē 20—30 cm. Reti, apmēram reizi 100 gados Latvijas teritorijā ziemā grunts sasaluma dziļums var sasniegt 120—135 cm. 1972. gada martā Dagdā reģistrētais grunts sasaluma dziļums sasniedza 150 cm. Līdzās ilgstošiem aukstuma viļņu periodiem, viena no bīstamām parādībām Latvijas ziemas sezonā ir kailsals. Situācija, kad gaisa temperatūra īsāku vai ilgāku laiku pieturas zema, un sniega segas nav vai tās biezums ir neliels (kailsals), Latvijas teritorijā var iestāties gandrīz katru gadu. 21. gadsimtā ilgstošākie kailsala apstākļi tika novēroti [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gada]] decembrī, kad gandrīz mēnesi ar nelieliem pārtraukumiem lielā teritorijas daļā valdīja zemas gaisa temperatūras (līdz –10, –20 grādiem), un sniega segas biezums bija tikai daži centimetri. Līdzīgi laika apstākļi pieturējās arī [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gada]] janvārī un februārī, kad Latvijas austrumu daļā naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz –20, –30 grādiem, un sniega segas biezums bija niecīgs. Dažkārt kailsala apstākļi var skart tikai daļu no Latvijas teritorijas. Tā tas bija [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gada]] februāra otrajā pusē, kad visā Latvijas teritorijā pus mēnesi pieturējās zemas gaisa temperatūras (līdz pat –20, –25 grādiem). Šajā periodā Latvijas austrumu daļu klāja bieza sniega sega, kas Alūksnē sasniedza pat 50 cm biezumu, kamēr Latvijas rietumu daļā pie zemām gaisa temperatūrām sniega segas biezums bija vien 1—2 cm. Arī [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] janvāra beigās un februāra sākumā apmēram divu nedēļu garumā pieturoties minimālajām diennakts gaisa temperatūrām līdz –20, –30 grādiem Latvijas rietumu daļā sniega segas biezums bija tikai 2—5 cm, bet Latgales augstienē tā biezums šajos bargajos laika apstākļos sasniedza 30 cm. Raksturīga Latvijas ziemas iezīme ir atkusnis, parādība, kad laikā ar stabilu diennakts gaisa temperatūru zem 0 grādiem, īsāku vai garāku laika periodu pieturas pozitīvas gaisa temperatūras, kas nereti izraisa sniega segas samazināšanos un augsnes virskārtas atkušanu. Gandrīz katru gadu ziemas periodā vienu vai 3—5 reizes no dažām dienām līdz vienai nedēļai gaisa temperatūra pieturās pozitīva Baltijas jūras piekrastē. Latvijas austrumu daļā atkusnis ir salīdzinoši retāka parādība, apmēram katru trešo gadu pēc ilggadīgajiem statiskākajiem rādītājiem noturīga sala periods šeit var pieturēties bez atkušņu periodiem. Tomēr klimata pasiltināšanās rezultātā, kad straujākas gaisa temperatūras izmaiņas tiek novērotas tieši aukstajā gada laikā, atkušņi kļūst biežāka parādība arī Latvijas austrumu daļā. Bez tam ilgāki kļūst arī atkušņu periodu ilgumu, kas var ilgt pat līdz divām nedēļām visā Latvijas teritorijā. == Vējš == Ziemā valdošie ir dienvidu kvadranta vēji (dienvidaustrumu, dienvidu, dienvidrietumu) ar vidējo vēja ātrumu 3—4 m/s iekšzemes teritorijās un 4-6 m/s Baltija jūras piekrastē. Dažkārt ziemas periodā maksimālās vēja brāzmas visā Latvijas teritorijā var sasniegt ātrumu 30—40 m/s. Lai gan vētrains laiks raksturīgs lielākoties rudens periodam, arī ziemā tā nav retums. Viena no spēcīgākajām ziemas vētrām Latvija piedzīvoja [[2005. gada laikapstākļi Latvijā|2005. gada]] [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|8. — 9. janvārī]], kad vēja ātrums brāzmās sasniedza 40 m/s, bet vidējais vēja ātrums 10 minūšu laikā bija lielāks par 20 m/s.<ref>[https://www.delfi.lv/archive/specigakas-un-postosakas-vetras-latvija.d?id=46566211 Spēcīgākās un postošākās vētras Latvijā], delfi.lv, {{dat|2015|10|9|SK}}</ref> Ziemas periodā ir samazināts saules spīdēšanas ilgums, ko ietekmē gan astronomiskie faktori, gan palielinātais mākoņu daudzums. Laikā no novembra līdz janvārim vidējais kopējo mākoņu diennakts daudzums ir 8—9 balles, februārī 7—8 balles, bet martā 6—7 balles. No novembra līdz janvārim visā Latvijas teritorijā ir lielākais dienu skaits bez saules, 15—24 dienas mēnesī. Ziemas sākumā dienās ar sauli tā spīd līdz vidēji līdz 3 stundām, decembra beigās — tikai vidēji 2 stundas. Ziemas beigās, martā, saule spīd jau vidēji 22—24 dienas mēnesī, un tās vidējais spīdēšanas ilgums dienā ir 6—7 stundas dienā. == Nokrišņi == Ziemā nokrišņi vidēji izkrīt reizi 1,5 dienās ziemas sākumā un reizi 2—2,5 dienās ziemas beigās. Kopējais nokrišņu daudzums mainās no vidēji 40—70 mm mēnesī ziemas sākumā līdz 35 mm ziemas beigās. Kopumā sezonas trīs mēnešu (decembri—februāris) kopējais nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā ir ap 140 mm, un tas klimatiskās normas periodā (1981.—2010. gads) svārstās no 105 mm valsts vidienē līdz 170 mm rietumu daļā. Ar nokrišņiem visbagātākie ziemas trīs mēneši ir bijuši 2011./2012. gada sezonā, kad vidēji Latvijā izkrita ap 210 mm nokrišņu. Savukārt nokrišņiem visnabadzīgākā ir bijusi 1946./1947. gada ziemas sezona, kad vidējais nokrišņu daudzums trijos ziemas mēnešos ir bijis tikai nedaudz virs 40 mm. Ziemā ir samazināta nokrišņu intensitāte. Dienā ar nokrišņiem vidēji izkrīt 2—4 mm nokrišņu, bet novērotais diennakts maksimālais nokrišņu daudzums visbiežāk ir 20—30 mm diennaktī. Dažkārt ziemas sezonas sākumā un beigās diennakts maksimālais nokrišņu daudzums var sasniegt 70 mm, bet ziemas sezonas vidū 50 mm diennaktī. [[2009. gada laikapstākļi Latvijā|2009. gada]] 16. — 17. decembrī intensīvi sniga Kurzemes ziemeļu daļā ar maksimumu Kolkā. Kolkas novērojumu stacijā nepilnu divu diennakšu sniega nokrišņu daudzums bija ap 80 mm. Ziemas sākumā apmēram 50% no visiem nokrišņiem izkrīt sniega veidā, ziemas vidū sniega nokrišņu ir vairāk par 80% Latvijas austrumu daļā un 60—70% Baltijas jūras piekrastē. Negatīvo gaisa temperatūru ietekmē izkrītot un uzkrājoties cietajiem nokrišņiem, veidojas sniega sega, ko nereti uzskata par ziemas raksturīgāko pazīmi. Izkrītot sniegam pie pastiprinātiem vēja ātrumiem (parasti 6—10 m/s), atsevišķās dienās tiek novērots putenis. Dažkārt nesablīvējies sniegs vēja darbības rezultātā tiek pūsts un nedaudz pacelts no zemes virsmas, veidojas zemais putenis un sniegvilksnis. Pēc ilggadīgajiem novērojumu datiem (1945. — 2010. gads) ziemas sezonā visbiežāk, vidēji 20—24 dienas, putenis un sniegvilksnis ir Latvijas augstieņu rajonos un kontinentālākajā ziemeļu daļā. Viduslatvijas zemienē putenis ir visretāk, vidēji 10—13 dienas sezonā, kas ir saistīts ar samazinātiem vēju ātrumiem. Arī Baltijas jūras piekrastē dienu skaits ar puteni ir samazināts (vidēji 15—16 dienas sezonā), ko savukārt var izskaidrot ar retāku sniega nokrišņu izkrišanu un biežākiem atkušņiem. Pie labvēlīgiem apstākļiem sezonā putenis var pūst 50—60 dienas, un tā maksimālais ilgums līdz pat divām diennaktīm. Tā 1953. gada sākumā Stendē tika reģistrēts putenis 59 stundas bez pārtraukuma. Pēdējās desmitgadēs līdz ar ziemas sezonas pasiltināšanos un sniega nokrišņu samazināšanos, arī puteņi kļūst retākas parādības. Visbiežāk putenis tiek reģistrēts janvāra un februāra mēnešos, taču dažkārt tas tiek novērots līdz ar sniega izkrišanu jau oktobrī un pat vēl maija mēnesī. == Citas parādības == Zemās gaisa temperatūras un paaugstinātais mitrums ziemā ir labvēlīgi nosacījumi vienai no skaistākajām ziemas sezonas parādībām, sarmai. Visbiežāk sarma veidojas Austrumlatvijas augstieņu rajonos, kur tā vidēji ir 20 un vairāk dienas sezonā, dažkārt pat 50—60 dienas. Ievērojami retāk, tikai vidēji 5—6 dienas sezonā, sarmu var vērot Baltijas jūras piekrastē. Lai gan sarmas nogulumi uz kokiem un vadiem ir vizuāli skaista parādība, nogulumiem sasniedzot ievērojamu biezumu, līdzīgi kā apledojums, tā var būt bīstama. Viens no biezākajiem sarmas nogulumiem reģistrēts 1953. gada decembrī Gaiziņkalnā, un tas sasniedzis 84 mm.<ref>[https://weatherfoto.wordpress.com/sarma-13-14-janvari-2010/ Sarma - skaista ziemas parādība (13-14 janvāri 2010).], weatherfoto.wordpress.com</ref> Bīstama ziemas sezonas parādība ir apledojums, kas var izveidoties kā uz zemes, tā arī uz priekšmetiem, koku zariem un vadiem. Apledojums visvairāk tiek novērots decembrī un janvārī, kad tas vidēji ir no 1 dienas Baltijas jūras piekrastē līdz 4 dienām mēnesī Latgales augstienē. Dažkārt Latvijas austrumu daļā pat līdz 50 dienām sezonā var būt ar apledojumu. Savukārt rietumos, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, maksimāli tiek reģistrētas 10—15 dienas ar apledojumu atsevišķās ziemas sezonās. 1953. gada 2. janvārī Rēzeknē sarmas un apledojuma nogulumu biezums sasniedza pat 138 mm. Viena no pēdējo gadu dramatiskākajām situācijām izveidojās 2010./2011. gada ziemas sezonā, kad atkalas, apledojuma un biezās sniega segas izveidošanās rezultātā tika liekti un lauzti koku zari un pat veseli koki, un nodarīti ievērojami bojājumu elektropārvades līnijā, īpaši Latvijas austrumu daļā. Šo ziemas bīstamo dabas parādību elektroapgāde tika traucēta desmitiem tūkstošu mājsaimniecībām, 40 novados izsludināta ārkārtas situācija. Ziemas sākumā (novembrī un decembrī) ievērojam biežāk kā citā gada laikā miglas veidojas lielā daļā Latvijas teritorijas. Latgales augstienē ziemas sākumā miglas vidēji ir katru 3—4 dienu, Kursas augstienē — katru 4—5 dienu. Lai gan reta, tomēr iespējama parādība ziemas sezonā ir pērkona negaiss, kas ilggadīgajā laika periodā ir reģistrēts faktiski visā Latvijas teritorijā un visos ziemās mēnešos. Pērkona negaiss ziemas periodā maksimāli gan tiek novērots ne biežāk kā reizi mēnesī. == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Decembra klimats Latvijā]] * [[Janvāra klimats Latvijā]] * [[Februāra klimats Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas klimats|Februāris}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] sl0zkkh056uhddan8tg5mf37zmm3v43 0 464579 4488507 4234660 2026-06-30T15:04:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488507 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dry docks of the Liepāja Northern Shipyard in 2006.jpg|thumb|300px|Tosmares kuģubūvētava 2006. gadā]] '''Tosmares kuģubūvētava''' ir [[Latvija]]s akciju sabiedrība, kas atrodas [[Ģenerāļa Baloža iela|Ģenerāļa Baloža ielā]] 42/44 [[Liepāja]]s [[Tosmare (Liepāja)|Tosmares]] apkaimē. Uzņēmuma rīcībā ir divi sausie un viens peldošais doks un tā nodarbojas ar kuģu būvi un remontu. == Vēsture == Uzņēmuma darbība sākās 1900. gadā, kad [[Karosta]]s teritorijā tika pabeigta divu sauso doku un kuģu remonta, būves un mehānisko darbnīcu celtniecība. 1901. gadā pabeidza rakt cietokšņa kanālu, kura atzars veidots kā kuģu un zemūdeņu baseins. Pēc Latvijas valsts izveides uzņēmums ieguva Liepājas '''Kara ostas darbnīcas''' (KOD) nosaukumu. Kad 1933. gada augustā KOD par 1 miljonu latu izsolē nopirka [[Liepājas drāšu fabrika|Liepājas drāšu fabriku]], viss rūpnīcu komplekss apvienojās zem Liepājas drāšu fabrikas nosaukuma. 1938. gadā šos divus uzņēmumus atdalīja un kuģu būves rūpnīca kļuva par akciju sabiedrību „Mašīnu fabrika un kuģu būvētava „Tosmare””. Karostas kanālā [[Padomju Savienība|padomju]] laikā bija zemūdeņu bāze, no kuras pie kuģu remontrūpnīcas saglabājies zemūdeņu angārs. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s uzņēmuma teritoriju 1997. gadā iekļāva Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Pēc '''[[Valsts akciju sabiedrība|VAS]] Tosmare''' privatizācijas 2000. gadā uzņēmuma lielākā īpašniece bija "[[Rīgas kuģu būvētava]]", tās akcijas kotēja biržas ''"[[Nasdaq Riga]]"'' otrajā sarakstā. 2018. gada 9. augustā [[Kurzemes rajona tiesa]] [[Talsi|Talsos]] pasludināja kuģubūves kompāniju par maksātnespējīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/tosmares-kugubuvetavu-atzist-par-maksatnespejigu.a288282/ «Tosmares kuģubūvētavu» atzīst par maksātnespējīgu] lsm.lv 2018. gada 10. augustā</ref> 2020. gadā kļuva zināms, ka “Tosmares kuģubūvētavu” pērk Latvijas uzņēmums SIA ''LZK''.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/atjauno-darbibu-maksatnespejigaja-tosmares-kugbuvetava/ Atjauno darbību maksātnespējīgajā ”Tosmares kuģbūvētavā”] liepajniekiem.lv 12.03.2020</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lzk/42103093384|title=LZK, SIA, 42103093384 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-07-16|date=2024-07-16|language=lv|archive-date=2024-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240716143101/https://company.lursoft.lv/lzk/42103093384}}</ref> 2020. gada martā būvētava atsāka darbību ar zīmolu “'''Liepājas Ziemeļu kuģubūvētava'''” jeb “Liepaja Northern Shipyard”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/kugi-uz-remontu-gaida-rinda/|title=Bijušajā Tosmares kuģubūvētavā kuģi uz remontu gaida rindā|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-07-16|language=lv}}</ref> 2022. gada novembrī abu LZK īpašnieku starpā radās konflikts, abām pusēm apvainojot vienai otru [[Reiderisms|reiderismā]] un vēlmē pārņemt uzņēmumu savās rokās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/skandals-kugubuvetava-ipasnieki-censas-viens-otru-patriekt-no-biznesa/|title=Skandāls kuģubūvētavā – īpašnieki cenšas viens otru patriekt no biznesa|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-09-06|date=2022-11-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lzk.lv/ SIA "LZK" mājaslapa] {{coord|56|32|49|N|21|2|30|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] ke39xys2b4lpjw3c0fk9lhb4gk8gfop 0 467126 4488533 4387393 2026-06-30T16:27:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488533 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = SIA "Tukuma slimnīca" | org/group = | image = | alt = | image_size = | caption = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | logo = | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Tukums|Raudas iela 8}} | healthcare = | funding = | type = lokālas nozīmes daudzprofilu slimnīca | speciality = | standards = | emergency = | helipad = | affiliation = | patron = | network = | beds = | founded = | closed = | demolished = | website = https://tukslim.lv/index.html | other_links = }} '''Tukuma slimnīca''' ir [[neatliekamā medicīniskā palīdzība|neatliekamās medicīniskās palīdzības]] ārstniecības iestāde Raudas ielā 8 [[Tukums|Tukumā]], kurā ir uzņemšanas, [[terapija]]s, [[ķirurģija]]s, [[traumatoloģija]]s, [[neiroloģija]]s, [[pediatrija]]s un hronisko pacientu aprūpes nodaļas, kā arī [[Intensīvā terapija|intensīvās terapijas]] nodaļa. Slimnīcā pieejamas sociālās gultas, dienas stacionārs, observācijas gultas uzņemšanas nodaļā un slimnīcas viesnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tukslim.lv/index.html |title=Par Tukuma slimnīcu |access-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190302183606/http://tukslim.lv/index.html }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Tukuma slimnīca 20. gadsimta vidū.jpg|thumb|200px|Tukuma slimnīcas vecā ēka Raudas ielā (20. gadsimta pirmā puse).]] Par slimnīcas pirmsākumu uzskata 1886. gadu, kad kāda īrēta nama sešas telpās iekārtotoja privātu diakonijas slimnīcu, kuru iesvētīja mācītājs Magnuss Fleišers. Brīvprātīgi ziedoja gan vācu, gan latviešu draudzes locekļi no pilsētas un laukiem, inventāru sagādāja no Tukuma apkārtnes muižām. Pēc Tukuma Sieviešu biedrības lūguma Tukuma diakonijas slimnīcu apstiprināja par Jelgavas diakonijas nama filiāli.<ref>[https://www.ntz.lv/novados/tukuma-un-novada/tukuma/aicina-dalities-atminas-par-tukuma-slimnicu/ Aicina dalīties atmiņās par Tukuma slimnīcu] avīze "Tukuma ziņas" 2015. gada 15. oktobrī</ref> 1979. gadā Raudas (tolaik Ļeņina) ielā uzcēla jaunu poliklīnikas ēku.<ref>[http://wikimapia.org/street/15576379/lv/Raudas-iela wikimapia.org]</ref> 2003. gadā Tukuma dome konkursa kārtībā nolēma pārdot slimnīcas un poliklīnikas ēku Raudas ielā 8, tomēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs [[Ivars Gaters]] apturēja privatizāciju, jo viens no deputātiem, balsojot par nama pārdošanu, bija interešu konfliktā.<ref>[https://www.delfi.lv/archive/gaters-aptur-tukuma-slimnicas-ekas-privatizaciju.d?id=6788766 Gaters aptur Tukuma slimnīcas ēkas privatizāciju] [[BNS]] 13.11.2003.</ref> 2009. gadā Engures novada dome, Jaunpils novada dome, Kandavas novada dome un Tukuma novada dome nodibināja SIA "Tukuma slimnīca".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/tukuma-slimnica/40103233177 |title=company.lursoft.lv |access-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220302185557/https://company.lursoft.lv/tukuma-slimnica/40103233177 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{aizmetnis}} {{coord|56|58|11|N|23|9|24|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:III līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Tukums]] pll666qzhxqpakjnhpsq4msimqlkbzw 0 468708 4488745 4471216 2026-07-01T10:25:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488745 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Ādažu poligons<br />NBS Ādažu militārā bāze | krāsu_shēma = | attēls = USMC sniper support (7189510011).jpg | att_izm = | att_paraksts = Ādažu poligons NATO militāro mācību laikā | vietaskarte = Latvija |vietaskartes_izmērs = | reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 57.12 | plat_NS = N | gar_d = 24.411 | gar_EW = E | atrašanās = [[Ādažu novads]], [[Saulkrastu novads]], {{LAT}} | tuvākā_pilsēta = [[Ādaži]] | platība = {{sk|13335}} ha | mājaslapa = | citas_daļas = | atklāts= {{dat|1927}} }} '''Nacionālo bruņoto spēku Ādažu poligons''' (dažreiz arī '''Gaujas poligons''', '''Lilastes poligons''', '''Ādažu militārā bāze''', '''Kadagas bāze''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://galerija.adazikultura.lv/index.php/1918-1940/daba-cilveki|title=Poligons|website=galerija.adazikultura.lv|access-date=2022-11-02}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.lnb.lv/onto/nll_geo/lv/page/LNC10-000274386|title=Skosmos: NLL-Geo: Ādažu poligons (Latvija)|website=dati.lnb.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/adazu-militara-baze-kadaga-adazu-pagasts-adazu-novads-lv-2103/uznemumi|title="Ādažu militārā bāze", Kadaga, Ādažu pagasts, Ādažu novads, LV-2103|website=Lursoft IT|access-date=2025-05-30|date=2025-05-30|language=lv|archive-date=2025-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20250530105745/https://www.lursoft.lv/adrese/adazu-militara-baze-kadaga-adazu-pagasts-adazu-novads-lv-2103/uznemumi}}</ref> ir 1927. gadā izveidots [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] [[militārais poligons]] un militārā bāze {{sk|13335}} hektāru platībā uz ziemeļaustrumiem no [[Rīga]]s, [[Ādažu novads|Ādažu novada]] un [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] teritorijā. Poligons izveidots militāro treniņu vajadzībām, to izmanto kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Poligona centrs un militārā bāze atrodas Ādažu novada [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] [[Kadaga|Kadagā]]. Lielu daļu no poligona teritorijas aizņem [[aizsargājamo ainavu apvidus]] [[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādaži]], kurā ietilpst [[dabas liegums]] [[Lieluikas un Mazuikas ezers]]. Poligona ziemeļos atrodas [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Dzelves-Kroņa purvs]] dienvidu daļa. Poligona teritorija ir arī [[putniem nozīmīgā vieta]] "Ādaži". Ādažu poligona teritorijā aizliegts ieiet un iebraukt bez saskaņošanas ar Ādažu poligona administrāciju. == Vēsture == Ādažu poligons izveidots 1927. gadā, kad Centrālā zemes ierīcības komisija, kas Latvijā realizēja [[agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], kara resoram [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] piešķīra teritoriju [[Gauja]]s labajā krastā, kuru pārsvarā veidoja smilšaini līdzenumi, kāpas un to ieplakas.<ref>{{Atsauce|title=Ādažu poligonam - 85. gadadiena|url=https://www.youtube.com/watch?v=456bomL3UMQ|accessdate=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Līdzšinējie poligoni [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņos]] bija vai nu pārāk tālu no Rīgas, vai pārāk mazi pēc platības. Par spīti [[Saeima]]s atbildīgās komisijas pretenzijām, 1928. gada oktobrī poligona teritoriju oficiāli nostiprināja [[Zemesgrāmata|zemesgrāmatā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/vesturisks-atskats-par-adazu-poligonu|title=Vēsturisks atskats par Ādažu poligonu {{!}} Ādaži|last=Pētersone|first=Elita|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-03-05|date=2013-10-15|language=lv}}</ref> Starpkaru Latvijā poligonā pārsvarā uzturējās Rīgas garnizona karaspēka vienības, tostarp [[Latvijas Smagās artilērijas pulks|Smagās artilērijas pulks]] un [[Vidzemes artilērijas pulks]]. 20. gadsimta 30. gados karavīri šeit iestādīja vairākus tūkstošus visdažādāko koku — liepu, bērzu, kļavu.<ref name=":0" /> [[Latvijas PSR|Latvijas okupācijas]] laikā poligonu plaši izmantoja, kā arī paplašināja [[Padomju armija]]. No 20. gadsimta 40. gadu vidus līdz 1953. gadam poligonu izmantoja [[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija|43. gvardes latviešu sarkano strēlnieku divīzija]]. No 1953. līdz 1969. gadam poligonā uzturējās 24. tanku divīzija (divi tanku pulki, strēlnieku pulks un artilērijas bataljons). No 1969. līdz 1993. gadam poligona teritorijā izvietojās motorizēto strēlnieku brigāde, kā arī laikā no 1969. līdz 1985. vai 1986.gadam — viens ķīmiskās aizsardzības bataljons.<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, PSRS bruņoto spēku mantinieku — [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēku]] — apsaimniekotā Ādažu bāze un poligons [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku rīcībā]] tika nodoti tikai 1994. gada vasarā.<ref name=":0" /> == NATO daudznacionālā kaujas grupa == 2017. gadā Ādažu poligonā izvietoja NATO paplašinātās klātbūtnes (''Enhanced Forward Presence'', EFP) Latvijā kaujas grupu, ko 2023. gadā veidoja vairāk nekā 1700 karavīru no [[Albānija]]s, [[Čehija]]s, [[Islande]]s, [[Itālija]]s, [[Kanāda]]s, [[Melnkalne]]s, [[Polija]]s, [[Slovākija]]s, [[Slovēnija]]s, [[Spānija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. 2023. gada 10. jūlijā Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]] paziņoja, ka Latvijā papildus izvietos līdz 1200 Kanādas bruņoto spēku karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.07.2023-kanada-apnemas-dubultot-latvija-izvietoto-karaviru-skaitu.a515991/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Kanāda apņemas dubultot Latvijā izvietoto karavīru skaitu] lsm.lv 2023. gada 10. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Daiga Mieriņa apmeklē NATO daudznacionālās brigādes mācību paraugdemonstrējumus 2024.gada 14.novembris - 56.jpg|Ādažu militārās bāzes vārti Kadagā Attēls:Italian Army - 4th Tank Regiment Ariete main battle tank with a Canadian Army LAV III in Latvia 2019.jpg|NATO bruņutehnika Ādažu poligonā (2019) Attēls:Italian Army - 1st Bersaglieri Regiment Lince vehicle and Canadian Army in Latvia 2019.jpg|NATO mācības Ādažu poligonā (2019) Attēls:NATO eFP Battle Group Latvia.svg|NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas struktūra (2020) Attēls:King Felipe VI of Spain Visits NATO Soldiers at Camp Adazi (8497509).jpg|Spānijas karaļa [[Felipe VI|Felipes VI]] vizīte Ādažu poligonā 2024. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Sēlijas militārais poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.adazi.lv/novads/poligons/ Par poligonu Ādažu novada mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201017230545/https://www.adazi.lv/novads/poligons/ |date={{dat|2020|10|17||bez}} }} [[Kategorija:Ādažu novads]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] 1mjp2nhfwuwsj1s1ooik2sth3lieygs 0 471342 4488584 4291632 2026-06-30T22:06:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488584 wikitext text/x-wiki '''Varakļānu veselības aprūpes centrs''' ir sociālās aprūpes centrs (SAC), kas atrodas Pils ielā 25a, [[Varakļāni|Varakļānos]]. To uztur [[Madonas novads|Madonas novada]] pašvaldība.<ref>[https://company.lursoft.lv/varaklanu-veselibas-aprupes-centrs/40003365196 Lursoft]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{aizmetnis}} [[Kategorija:Madonas novads]] [[Kategorija:Sociālās aprūpes centri Latvijā]] dg60a1cdx5kgbz5l97jzqlxckc7ltem 0 476051 4488617 4419946 2026-07-01T05:01:21Z ZANDMANIS 91184 4488617 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Zaks Verenskis | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 8., 1. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2016—''pašlaik'' | balv = * [[Kaldera kauss]] — 2016 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2018, 2022 * [[Džeimsa Norisa balva]] — 2026 * [[NHL simboliskā izlase|Pirmā NHL simboliskā izlase]] — 2025, 2026 | numurs = 8 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|7|1||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | vārds_orig = ''Zach Werenski'' | mir_dat = | attēls = Werenski.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|19}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Grosspointa}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 95 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Helsinki 2016]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija/Dānija 2025]]}} }} '''Zaharijs (Zaks) Verenskis''' ({{Val|en|Zachary "Zach" Werenski}}, dzimis {{Dat|1997|7|19}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2016. gada Verenskis pārstāv [[NHL]] komandu [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL drafā]] Verenski ar kopējo 8. numuru izvēlējās [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. 2016. gadā ar [[Lake Erie Monsters]] komandu Verenskis izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]]. Savu debiju [[NHL]] Verenskis piedzīvoja {{Dat|2016|10|23|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/brad-marchands-five-points-lead-bruins-past-blue-jackets/c-282641070|title=Brad Marchand's five points help Bruins win opener|website=NHL.com|access-date=2021-01-22|language=en-US}}</ref> [[ASV hokeja izlase]]s sastāvā Verenskis piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]] kur ar izlasi izcīnīja zelta medaļu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:ASV sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] {{DEFAULTSORT:Verenskis, Zahs}} jn06wdsh1tp6al9q85i21kc9tks9kt0 0 478839 4488706 4417711 2026-07-01T09:02:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488706 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste |nosaukums=Zip.lv |izveidotāji=SIA Draugiem |īpašnieks=SIA EON |darbību_uzsāka=2008. gadā |valsts=Latvija |reģistrācija=Lai izvietotu sludinājumu |mājas_lapa=https://zip.lv/ |valodas=latviešu, krievu, angļu |komerciāla=Jā |lozungs=Zip.lv - gudri sludinājumi |logo_attēls=Zip.lv logo 350x350.jpg }} '''Zip.lv''' ir sludinājumu portāls Latvijā, kurš tika atklāts 2008. gadā. To dibināja [[Draugiem.lv|SIA Draugiem]] — Latvijā populārā sociālā tīkla Draugiem.lv īpašnieki. Nosaukums "Zip" ir saīsinājums no angļu valodas vārda ''zipper'' ([[rāvējslēdzējs]]) un simbolizē ideju, ka šī platforma savienos kopā pārdevējus un pircējus. Pateicoties sludinājuma portāla integrācijai sociālajā tīklā Draugiem.lv, Zip.lv strauji kļuva par vienu no pieprasītākajām interneta vietnēm sludinājumu izvietošanai, iekļūstot 10 populārāko Latvijas interneta vietņu vidū. Uzņēmuma plāns bija Zip.lv ieviest arī virknē [[Austrumeiropa]]s valstīs, piemēram, [[Rumānija|Rumānijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Ungārija|Ungārijā]] un citur, kur tobrīd sekmīgi darbojās arī Draugiem.lv.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/draugiem-lieli-plani-171631|title=Draugiem lieli plāni|website=Dienas Bizness|access-date=2021-03-12|language=lv}}</ref> Portālā Zip.lv ir iespējams ievietot sludinājumus šādās kategorijās: Transports, Nekustamais īpašums, Darbs un bizness, Celtniecība, Elektronika, Apģērbs un apavi, Mājai un dārzam, Bērnu preces, Dzīvnieki, Ražots Latvijā, Krāmu tirgus, Izklaide un atpūta, Skaistums un veselība, Atrasts un pazaudēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zip.lv/|title=Zip.lv sludinājumi|website=zip.lv|access-date=2021-03-12}}</ref> == Zip.lv īpašnieki == 2020. gada rudenī Zip.lv iegādājās EON SIA mediju grupa, kam pieder arī lielākais auto un tehnoloģiju tematikai veltītais portāls iAuto.lv, jaunu auto portāls jauniauto.lv, sieviešu dzīves stila portāls Dieviete.lv un nekustamo īpašumu portāls Dzivoklis.lv, kā arī organizē jaunu [[Automašīna|automobiļu]] konkursu "[[Latvijas Gada auto]]". EON SIA mediju grupa ir 100% Latvijas uzņēmums, kurš tika dibināts 1999. gada 17. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/eon/40003449436|title=EON, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003449436 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2021-03-12|date=2021-03-12|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] bal4iidz96ip48khkkravbh9aozuz11 0 479764 4488484 4488465 2026-06-30T12:11:02Z Olgerts V 41522 karte 4488484 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ielu Cēsīs|ielu Rīgā|Lenču iela (Rīga)}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Lenču iela | atklāta = | pilsēta lokatīvā = [[Cēsis|Cēsīs]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=350|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q105871159|zoom=14}} | pilsēta = [[Attēls:Cesis flag.svg|24px|border]] [[Cēsis]] | priekšpilsēta = | apkaime = | ielas garums = 2,2 km | attēls =Latvijas Krājbanka Cēsīs - panoramio.jpg |attēla paraksts = Ielas sākumposms 2008. gadā | joslu skaits = 1—2 | vēst nosaukumi = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] | ievēr celtnes = [[Cēsu vecā alus darītava|Vecā alus darītava]] | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Lenču iela''' ir iela [[Cēsis|Cēsīs]]. Tā sākas [[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumā]] pilsētas centrā, [[Rīgas iela (Cēsis)|Rīgas]] un [[Vaļņu iela (Cēsis)|Vaļņu ielas]] krustojumā, un beidzas pie pilsētas robežas ar [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastu]]. Gandrīz visā garumā to klāj asfalts, tikai nelielā posmā pirms beigām ielai ir grants segums.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticmaps.eu/lv/c___57.314069-25.275484-18/f___ls-dVeg+lpjs545Ch..*5616%27q..0g..46246++K3M*I46-p-vkeg+RTjs5-p-Vpeg+rWjs5/bl___cl|title=BalticMaps|website=balticmaps.eu|access-date=2021-03-10}}</ref> Ielas kopgarums ir 2,2 kilometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-03-10|language=lv}}</ref> Iela visā garumā ir daļa no valsts vietējās nozīmes autoceļa [[Autoceļš V292|V292]] (Cēsis—[[Pieškalni]]).<ref name=":0" /> Iela nosaukta [[Lenči|Lenču]] vārdā, jo savulaik veda uz Lenču ciemu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Druva/2013/04/12/Lencu-parceltuve|title=News.lv: Lenču pārceltuve 12.04.2013 Druva|last=Lursoft|website=LLB|access-date=2021-03-10|date=2021-03-10|language=LV}}</ref> (izmantojot vēsturisko pārceltuvi pār [[Gauja|Gauju]] pie tagadējās ūdenstūristu apmetnes "Lenči").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jenculaivas.lv/lv/pakalpojumi/laivu-marsruti/janramis-ligatne|title=“Jāņrāmis” - Līgatne - Jeņču Laivas|website=www.jenculaivas.lv|access-date=2021-03-10}}</ref> Starpkaru periodā tās beigu posmā, pirms [[Siļķupīte|Siļķupītes]], tai bija cita trajektorija — tā veda pa tagadējo [[Mazā Lenču iela|Mazo Lenču ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=265&l=lv|title=Cēsu pilsētas plāns|publisher=Cēsu pilsētas valde|website=kartes.lnb.lv|access-date=2021-03-14|date=1926}}</ref> == Ielu savienojumi == Lenču iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Rīgas iela (Cēsis)|Rīgas iela]] / [[Vaļņu iela (Cēsis)|Vaļņu iela]] * [[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukums]] * [[Lielā Skolas iela]] * [[Valmieras iela (Cēsis)|Valmieras iela]] (T veida krustojums) * [[Podnieku iela (Cēsis)|Podnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Pils laukums (Cēsis)|Pils laukums]] * [[Aldaru iela (Cēsis)|Aldaru iela]] (T veida krustojums) * [[Ceriņu iela (Cēsis)|Ceriņu iela]] (T veida krustojums) * [[Palasta iela (Cēsis)|Palasta iela]] / [[Festivāla iela (Cēsis)|Festivāla iela]] * [[Pērļu iela (Cēsis)|Pērļu iela]] (T veida krustojums) * [[Noras iela (Cēsis)|Noras iela]] (T veida krustojums) * [[Amatas iela (Cēsis)|Amatas iela]] (T veida krustojums) * [[Oktobra iela (Cēsis)|Oktobra iela]] (T veida krustojums) * [[Ainavu iela (Cēsis)|Ainavu iela]] (T veida krustojums) * [[Celtnieku iela (Cēsis)|Celtnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Lenču iela]] (T veida krustojums) * [[Krasta iela (Cēsis)|Krasta iela]] / [[Birzes iela (Cēsis)|Birzes iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Cēsu ielas}} [[Kategorija:Ielas Cēsīs]] {{Latvija-aizmetnis}} kv4v3h6kwhbx9hzk5bb1zr21zhcxm95 0 481989 4488589 4169661 2026-07-01T00:06:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488589 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Veru dzelzceļa stacija | platformas = 1 | attēls = WMEE-exp2019-(025) Võru raudteejaam.jpg | attēla_apraksts = | karte = | pushpin_label_position = | līnijā = [[Rīga]] - [[Pleskava]] | atvērta = 1889 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = | arhitekts2 = | tips = stacija | sliežu_ceļi = 6 | platformu_tips = | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = N | longd = | longm = | longs = | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = }} '''Veru dzelzceļa stacija''' ir piepilsētas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ra.ee/fotis/index.php?type=2&id=722672|title=Fotode|author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|publisher=National Archives of Estonia|website=Photo description page (see the Russian original caption)|accessdate=7 March 2014|date=2014}}</ref> [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] stacija [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]] [[Veru]] pilsētas dienvidu daļā. Vēsturiskā stacijas ēka ir saglabājusies un atrodas Jaama ielā 14. [[Attēls:Võru_jaamahoone.jpg|thumb|Stacijas ēka (2012)]] Caur Veru iet [[Valga|Valgas]]-[[Pečori|Pečoru]] dzelzceļa posms, kas tika pabeigts 1889. gadā dzelzceļa [[Rīga]]-[[Pleskava]]-[[Sanktpēterburga]] ietvaros.<ref>Железнодорожные станции СССР. Справочник. — М.: Транспорт, 1981</ref> 1919. gadā, [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā, stacijas ēka tika pamatīgi sabojāta, vēlāk atjaunota. == Stacija šodien == Veru dzelzceļa stacijā ir seši siežu ceļi un stacijas ēku komplekss. Turklāt stacijai ir vairāki atzarojuma ceļi, kas ved uz dažādām rūpniecības teritorijām. [[Attēls:Võru_veetorn.jpg|thumb|Ūdens tornis pie dzelzceļa stacijas (2012)]] Kopš 2001. gada marta, kad Veru apstājās pēdējais regulārais pasažieru vilciens, dzelzceļu un staciju izmanto tikai kravu pārvadājumiem.<ref>[http://maaleht.delfi.ee/news/maaleht/uudised/raudtee-kus-inimeste-asemel-veetakse-puid?id=71179859&utm_source=feedburner&utm_medium=feed&utm_campaign=Feed%3A+maaleht+%28Maaleht.ee%29 Maaleht "Raudtee, kus inimeste asemel veetakse puid", 11.04.2015]</ref> [[Attēls:Võru_raudteejaama_kõrvalhooned.jpg|thumb|Saimniecības ēkas (2012)]] Bija cerība, ka stacijā tomēr varētu apstāties pasažieru vilcieni, taču 2010. gadā ''[[Eesti Raudtee]]'' paziņoja, ka tajā nav ieinteresēti. Neatkarīgi no tā stacija būtu jāuzlabo, lai tā atbilstu pašreizējiem standartiem; tās ēka ir pamesta, ar aiznaglotiem logiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://maaleht.delfi.ee/news/uudised/elu/vorulased-voivad-jaadagi-reisironge-ootama.d?id=36252827|title=Võrulased võivad jäädagi reisironge ootama|last1=Rein Raudvere|first1=|last2=|first2=|publisher=|website=maaleht.delfi.ee|accessdate=May 5, 2014|date=December 11, 2010|archive-date={{dat|2014|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140505075921/http://maaleht.delfi.ee/news/uudised/elu/vorulased-voivad-jaadagi-reisironge-ootama.d?id=36252827}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vorumaa24.ee/?id=2022&lng=ee&view=page&k=0 |title=Võrumaa24 "Kumb raudteejaam on vingem", 30.07.2010 |access-date=03.04.2021 |archive-date=05.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305051608/http://www.vorumaa24.ee/?id=2022&lng=ee&view=page&k=0 }}</ref> == Piemiņa == 1941. gada jūnijā un 1949. gada martā Igaunijas iedzīvotāji caur Veru dzelzceļa staciju tika izsūtīti uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Šo notikumu piemiņai pie ēkas sienas 1989. gadā tika uzstādīta granīta plāksne ar uzrakstu: "Šeit 1944. gada 14. aprīlī - 1949. gada 25. jūlijā sākās no Veru apriņķa deportēto ģimeņu Sibīrijas ceļojums. Garāmgājēj, atceries!”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lounaleht.ee/index.php?page=1&id=123|title=Rongid, rongid, kuhu te...|author=Ülo Tootsen|publisher=|website=www.lounaleht.ee|accessdate=May 5, 2014|date=2009-07-07|language=Estonian|trans-title=Trains, Trains, where you ...}}</ref> Veru stacija ir vēstures piemineklis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ra.ee/fotis/index.php?type=2&id=604798 Rahvusarhiivi fotode andmebaas. EFA.69.A-275-21. "Nõukogude-Vene vägede poolt mahajäetud Võru raudteejaam" (veebr 1919).] * [https://operail.com/et/uudised/rongiliiklus-kaib-vorus-kahel-paeval-nadalas/?fbclid=IwAR0WZhNAG2ICFdes7WU-_dA2K2IBnKRQcQ9LKu-aVQYOFgEynbRaBT3eCO0 Rongiliiklus käib Võrus kahel päeval nädalas]; AS Operail uudised, 25.02.2021 * [https://vorumaateataja.ee/koik-uudised/elu-ja-kultuur/23018-anti-haugas-voru-jaamahoone-tuleb-korda-teha Võrumaa Teataja "Anti Haugas: Võru jaamahoone tuleb korda teha", 11.07.2019] * [https://kultuur.err.ee/313781/fotod-vorus-osales-filmivotetel-230-vabatahtlikku-naitlejat-kogu-eestist ERR uudised: "Võrus osales filmivõtetel 230 vabatahtlikku näitlejat kogu Eestist", 19.09.2016] * [http://www.lounaleht.ee/index.php?page=1&id=19149 LounaLeht.ee "Võrus mälestati küüditamise ohvreid", 26.03.2016] * [http://uudised.err.ee/v/bb0c2840-cb24-4c9c-8e63-15e50cbad440 ERR uudised: "Kagu-Eesti rongiliiklus ootab varjusurmast välja toomist", 15.10.2010] * [http://lounaeestlane.ee/majandus/item/699-internetis-kogutakse-allkirju-reisirongiliikluse-taastamiseks-kagu-eestis Lõunaeestlane – "Internetis kogutakse allkirju reisirongiliikluse taastamiseks Kagu-Eestis"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306194143/http://lounaeestlane.ee/majandus/item/699-internetis-kogutakse-allkirju-reisirongiliikluse-taastamiseks-kagu-eestis |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} * [http://railwayz.info/photolines/station/6209 Infot jaama kohta; fotod] {{Commons|Category:Võru railway station}} [[Kategorija:Veru apriņķis]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Igaunijā]] 0zi3tdzucmuwadacvanop8phqi2ctud 0 504831 4488732 4487484 2026-07-01T09:59:40Z CrznaGora 147471 /* 2026. gada uzbrukumi */ 4488732 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] doz3wz0rfx0xls7h0awie2hip4xuwly 0 505580 4488625 4388204 2026-07-01T05:13:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488625 wikitext text/x-wiki {{Infokaste | bodystyle = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}} | above = "Vāgnera grupa" | abovestyle = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}} | subheader = <div class="nickname">{{val|ru|Группа Вагнера, ЧВК «Вагнер»}} | subheaderstyle = {{WPMILHIST Infobox style|sub_header_raw}} | image = [[Attēls:PMC_Wagner_Center_logo.png|185px]] | imagestyle = {{WPMILHIST Infobox style|image_box_raw}} | caption = "Vāgnera grupas" emblēma | label1 = Pastāvēšanas laiks | data1 = 2013—pašlaik | label2 = Ideoloģija | data2 = [[Krievu nacionālisms]]<br /> | label3 = Valsts | data3 = {{karogs|Krievija}}<br />{{Baltkrievija}} | label4 = Pakļautība | data4 = [[Attēls:Flag_of_National_Guard_of_the_Russian_Federation.svg|22px]] [[Krievijas Nacionālā gvarde|Rosgvarde]] (kopš 2023. gada oktobra)<ref>{{ziņu atsauce |title=В городах России возобновили набор в ЧВК Вагнера — как в новое подразделение Росгвардии |url=https://meduza.io/news/2023/11/01/v-gorodah-rossii-vozobnovili-priem-v-chvk-vagnera-kak-v-novoe-podrazdelenie-rosgvardii |accessdate={{dat|2024|7|31||bez}} |work=Meduza |language=ru}}</ref> | label5 = Iesaukas | data5 = Vāgnerieši, Vāgneri, Vagineri, Vagnerieši, Muzikanti, Orķestris | label6 = Līderi | data6 = [[Pāvels Prigožins]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Nanu |first1=Maighna |title=Yevgeny Prigozhin’s son ‘takes over command of Wagner’ |url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2023/10/02/yevgeny-prigozhins-son-takes-over-command-of-wagner/ |accessdate={{dat|2024|7|31||bez}} |work=The Telegraph |date={{dat|2023|10|2||bez}} |language=en}}</ref><br />[[Andrejs Jeļizarovs]]<br />[[Jevgeņijs Prigožins]] †<br />[[Dmitrijs Utkins|Dmitrijs "Vāgners" Utkins]] † | label7 = Dibinātāji | data7 = [[Jevgeņijs Prigožins]] †<br />[[Dmitrijs Utkins|Dmitrijs "Vāgners" Utkins]] † | label8 = Galvenā mītne | data8 = ''ČVK Vagner Centr'', [[Sanktpēterburga]], [[Krievija]] | label9 = Devīze | data9 = ''"Кровь, Честь, Справедливость, Родина, Отвага"''<br />("Asinis, gods, taisnīgums, dzimtene, drosme") | label10 = Karavīru skaits | data10 = 85 000 (2023. gadā)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russian Offensive Campaign Assessment, May 24, 2023 |url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-may-24-2023 |website=Institute for the Study of War |accessdate={{dat|2024|7|31||bez}} |language=en |date={{dat|2023|5|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524231847/https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-may-24-2023 }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Ukraine |first1=Reporting from |title=Frontline report: Prigozhin's video exposes high losses and failure of Wagner Group in battle for Bakhmut |url=https://euromaidanpress.com/2023/05/27/frontline-report-prigozhins-video-exposes-high-losses-and-failure-of-wagner-group-in-battle-for-bakhmut/ |accessdate={{dat|2024|7|31||bez}} |work=Euromaidan Press |date={{dat|2023|5|27||bez}} |language=en}}</ref> | label11 = Sabiedrotie | data11 = [[Attēls:Banner of the Armed Forces of the Russian Federation (obverse).svg|22px]] [[Krievijas Bruņotie spēki]]<br />[[Attēls:War Flag of Novorussia.svg|22px]] [[Krievijas separātistu spēki Donbasā|Donbasa separātisti]]<br />[[Attēls:Flag of the Syrian Arab Armed Forces (1980–2024).svg|22px]] [[Sīrijas Arābu bruņotie spēki]] (2013–2024)<br />[[Attēls:Seal of the Army of the Guardians of the Islamic Revolution.svg|22px]] [[Islāma revolucionāro gvardu korpuss (Irāna)|IRGC]]<br />[[Attēls:Flag_of_the_Central_African_Republic.svg|22px]] [[Centrālāfrikas Bruņotie spēki|FACA]]<br />[[Attēls:Flag_of_the_Central_African_Republic.svg|22px]] ''[[Russes noirs]]''<br />[[Attēls:Flag_of_the_Central_African_Republic.svg|22px]] ''[[Azande Ani Kpi Gbe]]''<br />[[Attēls:Flag of The Libyan National Army (Variant).svg|22px]] [[Lībijas Nacionālā armija]]<br />[[Attēls:Emblem of the Rapid Support Forces.png|22px]] [[Ātrie atbalsta spēki (Sudāna)|Ātrie atbalsta spēki]]<br />[[Attēls:Flag_of_Mozambique.svg|22px]] [[Mozambikas Aizsardzības bruņotie spēki|FADM]]<br />[[Attēls:Flag_of_Mali.svg|22px]] [[Mali Bruņotie spēki|FAMa]] | label12 = Pretinieki | data12 = [[Attēls:Ensign_of_the_Ukrainian_Armed_Forces.svg|22px]] [[Ukrainas Bruņotie spēki]]<br />[[Attēls:Flag_of_the_Syrian_Salvation_Government.svg|22px]] ''[[Tahrir al-Sham]]''<br />[[Attēls:Flag_of_the_Syrian_revolution.svg|22px]] [[Sīrijas Nacionālā armija]]<br />[[Attēls:Flag_of_the_Syrian_revolution.svg|22px]] [[Brīvā Sīrijas armija]]<br />[[Attēls:Flag_of_Syrian_Democratic_Forces.svg|22px]] [[Sīrijas demokrātiskie spēki]]<br />[[Attēls:Flag_of_the_Islamic_State_of_Iraq_and_the_Levant2.svg|22px]] [[Islāma valsts]]<br />[[Attēls:Flag_of_the_Al-Nusra_Front.svg|22px]] [[Džabhat fath aš šām|Al-Nusra fronte]] (2014–2017)<br />[[Attēls:Flag_of_the_Central_African_Republic.svg|22px]] [[Patriotu koalīcija pārmaiņām|CPC]]<br />[[Attēls:Flag_of_the_Libyan_Ground_Forces.svg|22px]] [[Lībijas armija]]<br />[[Attēls:Flag_of_Jihad.svg|22px]] ''[[Ansar al-Sunna]]''<br />[[Attēls:Flag_of_Jihad.svg|22px]] ''[[Nusrat al-Islam]]''<br />[[Attēls:Banner of the Armed Forces of the Russian Federation (obverse).svg|22px]] [[Krievijas Bruņotie spēki]] ([[Vāgneriešu dumpis|īslaicīgi, 2023. gadā]]) | label13 = Militārās operācijas | data13 = [[Krimas okupācija]]<br />[[Donbasa karš]]<br />[[Sīrijas pilsoņu karš]]<br />[[Dienvidsudānas pilsoņu karš]]<br />[[Centrālāfrikas Republika|CĀR]] pilsoņu karš<br />[[Lībijas pilsoņu karš (no 2014)]]<br />Protesti [[Sudāna|Sudānā]] (2018-2019)<br />Politiskā krīze [[Venecuēla|Venecuēlā]]<br />[[Islāmisms|Islāmistu]] nemieri [[Mozambika|Mozambikā]]<br />[[Mali]] karš<br />[[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]<br />[[Trešais Sudānas pilsoņu karš]]<br />[[Vāgneriešu dumpis]] | label14 = Atzīta par teroristisku organizāciju | data14 = {{karogs|Ukraina}}<ref>[https://www.kyivpost.com/post/11883 Ukraine's Parliament Recognizes Wagner as Transnational Criminal Organization] ''Kyiv Post'' 2023. gada 6. februārī</ref><br />{{karogs|Igaunija}}<ref>[https://www.aljazeera.com/news/2022/10/18/estonia-parliament-declares-russia-a-terrorist-regime Estonia's parliament declares Russia a 'terrorist regime'] ''aljazeera.com'' 2022. gada 18. oktobrī</ref><br />{{karogs|Lietuva}}<ref>[https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1936307/lithuania-designates-russia-s-wagner-as-terrorist-organisation Lithuania designates Russia’s Wagner as terrorist organisation] ''lrt.lt'' 2023. gada 14. martā</ref><br />{{karogs|Francija}}<ref>[https://www.politico.eu/article/pre-write-french-parliament-designates-wagner-a-terrorist-group/ French parliament designates Wagner a ‘terrorist group’] ''POLITICO'' 2023. gada 9. maijā</ref><br />{{karogs|Apvienotā Karaliste}}<ref>[https://www.reuters.com/world/uk-officially-proscribes-russias-wagner-terrorist-organisation-2023-09-15/ UK officially proscribes Russia's Wagner as terrorist organisation] ''Reuters'' 2023. gada 15. septembrī</ref><br />[[Attēls:Flag_of_the_Organization_for_Security_and_Co-operation_in_Europe.svg|22px]] [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]] Parlamentārā asambleja<ref>[https://kyivindependent.com/ukrainian-delegation-osce-parliamentary-assembly-recognizes-russia-as-state-sponsor-of-terrorism/ OSCE Parliamentary Assembly recognizes Russia as state sponsor of terrorism] ''The Kyiv Independent'' 2023. gada 4. jūlijā</ref> }} '''"Vāgnera grupa"''' ({{val|ru|Группа Вагнера}}) ir [[Krievija|Krievijā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] bāzēta starptautiska noziedzīga militāro algotņu vienība, kas sākumā maskējās kā 2013. gadā reģistrēta [[Honkonga]]s kompānija ''Slavonic Corps Limited'' (''Славя́нский ко́рпус''), vēlāk kļuva pazīstama kā [[privāta militāra kompānija]] ''ЧВК Вагнера''. Šī grupa sūtīja algotņus, lai destabilizētu situāciju dažādās [[Āfrika]]s valstīs, kā arī piedalījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], [[Lībijas pilsoņu karš (no 2014)|Lībijas pilsoņu karā]], [[Krimas aneksija|Krimas aneksijā]], [[Donbasa karš|Donbasa karā]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumā Ukrainā]]. [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]] laikā 2021. gada 13. decembrī [[Eiropas Savienība]]s ārlietu ministri vienojās par sankciju noteikšanu pret "Vāgnera grupu" un astoņām tās personām un trim ar grupu saistītām struktūrām. "Vāgnera grupu" finansēja [[Putins|Putina]] [[Darījuma partneris|darījumu partneris]] [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] uzņēmējs [[Jevgeņijs Prigožins]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-versis-sankcijas-pret-krievijas-militaro-privatuznemumu-vagnera-grupa.a434331/ ES vērsīs sankcijas pret Krievijas militāro privātuzņēmumu «Vāgnera grupa»] lsm.lv 2021. gada 13. decembrī</ref><ref>[https://jauns.lv/tema/jevgenijs-prigozins "Putina pavārs" beidzot atzīst, ka ir algotņu bandas "Vagner" dibinātājs] Jauns.lv /[[LETA]] 2022. gada 26. septembrī</ref> == Dibināšana == Algotņu vienību 2013. gadā dibinājis no aktīvā dienesta atvaļinātais [[neonacisms|neonacistiski]] noskaņotais Krievijas militārā izlūkdienesta apakšpulkvedis [[Dmitrijs Utkins]] (iesauka "[[Vāgners]]"), kurš no prezidenta Putina 2016. gadā saņēma Vīrišķības ordeni. == Kļūšana par starptautisku noziedzīgu organizāciju == Vāgnera grupa vervēja, apmācīja un nosūtīja algotņus uz konfliktu zonām visā pasaulē, lai veicinātu vardarbību, izlaupītu dabas resursus un iebiedētu civiliedzīvotājus. [[Lībijas pilsoņu karš (no 2014)|Lībijas pilsoņu kara]] laikā tā 2019. gada pavasarī karoja ģenerāļa Halifa Haftara pusē, kurš mēģināja militāri pārņemt varu valstī, aplencot galvaspilsētu [[Tripole|Tripoli]]. 2023. gada 20. janvārī ASV atzina Vāgnera algotņu formējumu par starptautisku noziedzīgu organizāciju. Tās vienībām Ukrainā ieročus piegādāja [[Ziemeļkoreja]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-atzist-vagner-par-starptautisku-noziedzigu-organizaciju.a492640/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV atzīst «Vagner» par starptautisku noziedzīgu organizāciju] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Vāgnera grupas algotņi veica spīdzināšanu un patvaļīgu nāvessodu izpildi ne tikai Ukrainā, Lībijā un Sīrijā, bet arī [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]], [[Sudāna|Sudānā]], [[Mali]], [[Burkinafaso]], [[Mozambika|Mozambikā]], [[Madagaskara|Madagaskarā]] un [[Nigēra|Nigērā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2023-eksperti-putina-rezims-drizuma-varetu-parnemt-vagner-funkcijas-un-biznesu-afrika.a523068/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Eksperti: Putina režīms drīzumā varētu pārņemt «Vagner» funkcijas un biznesu Āfrikā] lsm.lv 2023. gada 10. septembrī</ref> == Cietumnieku izmantošana karam Ukrainā == [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Ukrainas pretuzbrukuma laikā]] 2022. gada septembra sākumā kļuva zināms par Prigožina centieniem vervēt kaujiniekus Krievijas cietumos.<ref>[https://jauns.lv/raksts/arzemes/518779-bedigi-slavenais-krievu-uznemejs-prigozins-karam-pret-ukrainu-savervejis-1000-ieslodzito-noziedznieku Bēdīgi slavenais krievu uzņēmējs Prigožins karam pret Ukrainu savervējis 1000 ieslodzīto noziedznieku] Jauns.lv /[[LETA]] 2022. gada 2. septembrī</ref> Krievijas neatkarīgais medijs “MediaZona” novembrī ziņoja, ka kopš Vāgnera grupas vervēšanas kampaņas sākuma notiesāto vīriešu skaits cietumos divu mēnešu laikā Krievijas Federācijā bija samazinājies par 23 000 cilvēku. Ukrainas Nacionālais pretošanās centrs 13. decembrī paziņoja, ka Krievija šos ieslodzītos izmanto “kā lielgabalgaļas vairogu”. Lai novērstu uzmanību no Vāgnera grupas svarīgākajiem komandieriem, kaujiniekiem izsniedzot viedtālruņus vai planšetdatorus, kas parāda viņu koordinātes un uzbrukuma mērķi komerciāliem satelītiem, ko Ukrainas armija var izmantot, lai uzbruktu šīm cietumnieku vienībām.<ref>[https://puaro.lv/kars/vagnera-grupas-vadiba-ka-lielgabalgalas-vairogu-izmanto-savervetos-krievijas-cietumniekus/ VĀGNERA GRUPAS VADĪBA KĀ “LIELGABALGAĻAS VAIROGU” IZMANTO SAVERVĒTOS KRIEVIJAS CIETUMNIEKUS] puaro.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2022. gada novembrī "Vāgnera grupā" (VG) mobilizētos cietumniekus iesaistīja [[Bahmuta]]s kaujās Doneckas apgabalā. Kaujās piedalījās gandrīz 50 000 algotņu, no kuriem ap 40 000 bija savervēti cietumos.<ref name="LSM10JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijai-nacies-ieverojami-samazinat-izsauto-artilerijas-ladinu-skaitu.a490993/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijai nācies ievērojami samazināt izšauto artilērijas lādiņu skaitu] lsm.lv 2023. gada 10. janvārī</ref> == Dzīvā spēka zaudējumi == Pēc ASV izlūkdienestu datiem līdz 2023. gada janvārim Ukrainā bija krituši vairāk nekā 4100, bet ievainoti ap 10 000 algotņu, pie kam ap 90% kritušo bija savervētie cietumos.<ref name="LSM10JAN"/> 2023. gada februārī ASV Nacionālā drošības padome lēsa, ka Vāgnera grupa bija zaudējusi vairāk nekā trīsdesmit tūkstošus algotņu, aptuveni deviņi tūkstoši bija gājuši bojā kaujās. Aptuveni puse no kritušajiem bija nogalināti kopš decembra vidus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-piedzivojusi-jaunus-krievijas-rakesu-uzbrukumus-ukrainas-austrumos-turpinas-smagas-cinas.a497029/ Ukraina piedzīvojusi jaunus Krievijas raķešu uzbrukumus; Ukrainas austrumos turpinās smagas cīņas] lsm.lv 2023. gada 18. februārī</ref> == Atzīšana par teroristisku organizāciju == 2022. gada 8. decembrī [[Latvijas Saeima]] aicināja Eiropas Savienību iekļaut Vāgnera grupu terora aktos iesaistīto personu, grupu un organizāciju sarakstā. 2023. gada 23. martā [[Lietuvas Seims]] Vāgnera grupu pasludināja par teroristisku organizāciju. Aprīlī Eiropas Savienība noteica sankcijas pret Vāgnera grupas vadītājiem par aktīvu dalību Krievijas militārajā agresijā pret Ukrainu. 2023. gada 9. maijā arī Francijas parlamenta apakšpalātas – Nacionālās asamblejas – deputāti pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas Savienību oficiāli atzīt Vāgnera algotņu grupējumu par teroristisku organizāciju. Atsaucoties uz Rietumvalstu izlūkdienestu sniegto informāciju, rezolūcijā bija konstatēts, ka Vāgnera grupas kaujinieki piedalījušies civiliedzīvotāju slepkavošanā un spīdzināšanā Ukrainas pilsētā Bučā, dokumentā bija norādīts uz algotņu grupējuma kaujinieku pastrādātajām civiliedzīvotāju slepkavībām Sīrijā un Āfrikas valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2023-francijas-parlaments-aicina-es-pasludinat-vagner-grupejumu-par-teroristisku-organizaciju.a508058/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Francijas parlaments aicina ES pasludināt «Vagner» grupējumu par teroristisku organizāciju] lsm.lv 2023. gada 10. maijā</ref> == Vāgneriešu dumpis == {{Pamatraksts|Vāgneriešu dumpis}} Kara ar Ukrainu priekšvakarā Prigožinam bija saspīlētas attiecības ar Krievijas vadību. Prigožins konfliktēja gan ar [[Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija|Krievijas Aizsardzības ministriju]], gan ar Krievijas prezidenta administrāciju, jo kritizēja [[Sergejs Šoigu|Sergeju Šoigu]] par Krievijas armijas rīcību [[Sīrija|Sīrijā]], sakot, ka Krievijas armija tur darbojas ar "novecojušām metodēm". Vāgnera grupa faktiski kļuva par Jevgeņija Prigožina privāto armiju, kas darbojas ārpus Krievijas likumiem un ārpus Krievijas militārās hierarhijas. Krievijas Aizsardzības ministrija un [[Krievijas Federācijas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštābs]] bija neapmierināti ar šo situāciju un sāka censties ierobežot Prigožina pieaugošo ietekmi. No otras puses, Prigožins sāka publiski asi kritizēt Krievijas Aizsardzības ministriju. 2023. gada 23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas militārpersonas]] devušas triecienu algotņu nometnei, kurā "gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju", ka arī viņa grupa gatavojas Krievijā "atjaunot taisnību" un aicināja visus Krievijas iedzīvotājus viņam pievienoties, bet tos, kas izrādīs pretestību, viņa [[kaujinieki]] uzskatīs par draudīgiem un nekavējoties iznīcinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2023-vagner-grupejuma-lideris-prigozins-krievija-megina-gazt-varu.a514085/|title=«Vagner» grupējuma līderis Prigožins Krievijā mēģina gāzt varu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> Līdz ar to, Vāgnera grupa Jevgēnija Prigožina vadībā sacelās pret oficiālo Krievijas valdību. 24. jūnijā vairākos Krievijas reģionos ieviesa pretteroristiskās operācijas režīmu. Vāgnera grupa uzsāka kustību un bez pretestības iegāja [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7801754/video-rostova-tanki-ielenkusi-armijas-staba-eku-prigozins-draud-gazt-krievijas-militaro-vadibu/comments|title=VIDEO &#10217; Rostovā tanki ielenkuši armijas štāba ēku. Prigožins draud gāzt Krievijas militāro vadību|website=Ārvalstīs|access-date=2023-06-26|date=2023-06-24|language=lv}}</ref> Pēc pilsētas ieņemšanas Vāgnera kaujinieki devās uz [[Maskava|Maskavu]], nesastopot gandrīz nekādu pretestību. Pa ceļam uz Maskavu viņi notrieca aptuveni sešus [[Helikopters|helikopterus]], vienu militāro lidmašīnu un trāpīja Krievijas armijas transportlīdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/iespejams-pilsonu-kars-krievija-tiesraide-ar-rajevu|title=SPECIĀLIZLAIDUMS AR IGORU RAJEVU. “Vagner” algotņu grupējuma aktivitātes, mēģinot gāzt Krievijas militāro vadību|website=LA.LV|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> Vietējās varas iestādes mēģināja bloķēt satiksmi uz ceļiem, taču tas nepalīdzēja. Tomēr pirms aptuveni 200 km līdz Maskavai tika ziņots, ka vāgnerieši ir apstājušies. Ap 22:40 [[Kremlis (Maskava)|Kremļa]] preses pārstāvis [[Dmitrijs Peskovs]] paziņoja, ka lieta par bruņotu dumpi pret Jevgeņiju Prigožinu tiks izbeigta, kā arī to, ka ir panākta vienošanās, ka Vāgnera grupa atkāpsies uz savām lauka nometnēm un pats Prigožins dosies uz [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/prigozins-dosies-uz-baltkrieviju-apsudzibas-vinam-un-kaujiniekiem-tiks-atceltas-zino-kremlis/|title=Prigožins dosies uz Baltkrieviju, apsūdzības viņam un kaujiniekiem tiks atceltas, ziņo Kremlis|website=tv3.lv|access-date=2023-06-26|language=lv|archive-date=2023-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230626191653/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/prigozins-dosies-uz-baltkrieviju-apsudzibas-vinam-un-kaujiniekiem-tiks-atceltas-zino-kremlis/}}</ref> == Pēc Prigožina nāves == 2023. gada 23. augustā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] gāja bojā Prigožins un Utkins kopā ar vēl astoņiem cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/nexta_live/59724|title=NEXTA Live|website=Telegram|access-date=2023-08-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/dns-analizes-apstiprinajusas-prigozina-navi-pauz-krievijas-amatpersonas.d?id=55885926|title=DNS analīzes apstiprinājušas Prigožina nāvi, pauž Krievijas amatpersonas|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-27|date=2023-08-27|language=lv}}</ref> Dažas dienas vēlāk tika paziņots, ka molekulāri ģenētiskie testi ir apstiprinājuši visu desmit mirušo identitātes, tostarp Prigožina.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-66632924|title=Prigozhin confirmed dead in plane crash - Moscow|website=BBC News|access-date=2023-08-27|date=2023-08-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2023-krievija-pec-ekspertizes-apstiprina-prigozina-bojaeju-aviokatastrofa.a521676/|title=Krievija pēc ekspertīzes apstiprina Prigožina bojāeju aviokatastrofā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-27|language=lv}}</ref> 2023. gada augustā Putins aicināja visus Vāgnera grupas un citu Krievijas privāto militāro grupējumu algotņus zvērēt uzticību Krievijas valstij. Septembra beigās viņš tikās ar Prigožina bijušo palīgu Andreju Troševu, kurš 2015. un 2016. gadā vadīja Vāgnera algotņu grupējumu Sīrijā. Putins aicināja viņu izveidot brīvprātīgo vienības, kas varētu veikt dažādus kaujas uzdevumus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.09.2023-krievijas-prezidents-ticies-ar-vienu-no-bijusajiem-vagner-grupejuma-komandieriem.a525839/ Krievijas prezidents ticies ar vienu no bijušajiem «Vagner» grupējuma komandieriem] lsm.lv 2023. gada 29. septembrī</ref> 2024. gada janvārī, pieaugot noziegumu skaitam, ko pastrādā tie, kas atgriezušies no kara, Vladimirs Putins izbeidza karā savervēto cilvēku atbrīvošanu no cietumiem. Krievijas tiesas karā bijušajiem noziedzniekiem mēdza piespriest mīkstinātu sodu, atsaucoties uz viņu patriotismu un ieguldījumu, ko viņi snieguši Krievijas karā pret Ukrainu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-putins-tiem-kas-karo-ukraina-jaklust-par-krievijas-jauno-eliti.a569998/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Putins: Tiem, kas karo Ukrainā, jākļūst par «Krievijas jauno eliti»] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Federācijas militārie formējumi]] [[Kategorija:Militārisms Krievijā]] 79xbjksee82y0lzoq2ogovnia3q1kp8 0 518885 4488597 4484104 2026-07-01T01:59:05Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4488597 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q46909406 | label = ''[[:d:Q46909406|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ambeļi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ambeļu katoļu baznīcā | lat = 56.03805556 | long = 26.8475 | p625 = {{Coord|56.038056|26.8475|display=inline}} | vaid = 3238 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ambeļu baznīca|Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Ambe%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46909290 | label = ''[[:d:Q46909290|Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Kampāniem un Mazajiem Kusiņiem | lat = 56.024680795926 | long = 26.869431604291 | p625 = {{Coord|56.024681|26.869432|display=inline}} | vaid = 653 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909324 | label = [[Melnais kalns|Melnais kalns - pilskalns]] | name = Melnais kalns - pilskalns | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Putāniem un Greižām | lat = 56.060723630968 | long = 26.867256668183 | p625 = {{Coord|56.060724|26.867257|display=inline}} | vaid = 654 | wikipediauri = Melnais_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909363 | label = ''[[:d:Q46909363|Ubodišķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ubodišķu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ubodišķos | lat = 56.041267031201 | long = 26.922841709847 | p625 = {{Coord|56.041267|26.922842|display=inline}} | vaid = 655 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007677 | label = ''[[:d:Q47007677|Altāri (3)]]'' | name = Altāri (3) | municipality = Bebrene | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu baznīcā | lat = 56.06638889 | long = 26.13027778 | p625 = {{Coord|56.066389|26.130278|display=inline}} | image = Bebrenes%20bazn%C4%ABca%2013.jpg | vaid = 3244 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Bebrene }} {{monument | qid = Q47007666 | label = ''[[:d:Q47007666|Bebrenes senkapi]]'' | name = Bebrenes senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dainām | lat = 56.068752035746 | long = 26.123283831065 | p625 = {{Coord|56.068752|26.123284|display=inline}} | vaid = 657 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007668 | label = ''[[:d:Q47007668|Dagu senkapi]]'' | name = Dagu senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dagiem | lat = 56.044809879666 | long = 26.11616167646 | p625 = {{Coord|56.04481|26.116162|display=inline}} | vaid = 658 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007669 | label = ''[[:d:Q47007669|Ezeru senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Ezeru senkapi (Franču kapi) | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Ezeriem | lat = 56.051404586895 | long = 26.080688624573 | p625 = {{Coord|56.051405|26.080689|display=inline}} | vaid = 659 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007670 | label = [[Ilzes pilskalns]] | name = Ilzes pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Biteniekiem un Mālniekiem | lat = 56.040225830991 | long = 26.094953368156 | p625 = {{Coord|56.040226|26.094953|display=inline}} | vaid = 660 | wikipediauri = Ilzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007671 | label = [[Valaiņu pilskalns (Bebrenes pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Valaiņiem | lat = 56.092954589835 | long = 27.059790368316 | p625 = {{Coord|56.092955|27.05979|display=inline}} | vaid = 9024 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Bebrenes_pagasts) | year = 5.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007672 | label = ''[[:d:Q47007672|Valaiņu apmetne un dobumakmens]]'' | name = Valaiņu apmetne un dobumakmens | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Valaiņi", pie Valaiņiem | lat = 56.053336 | long = 26.175593 | p625 = {{Coord|56.053336|26.175593|display=inline}} | vaid = 9022 | year = 11.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007674 | label = ''[[:d:Q47007674|Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča]]'' | name = Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu kapos | lat = 56.071318762759 | long = 26.14858430188 | p625 = {{Coord|56.071319|26.148584|display=inline}} | image = Gr%C4%81fu%20Pl%C4%81teru-Z%C4%ABbergu%20kapli%C4%8Da%2C%2021.06.2020.jpg | commonscat = Plater-Sieberg chapel in Bebrene | vaid = 8708 | year = 1875. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007675 | label = [[Čamaņu kapu kapliča]] | name = Čamaņu kapu kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pašvaldības (Čamaņu) kapi | lat = 56.030412350848 | long = 26.149813475632 | p625 = {{Coord|56.030412|26.149813|display=inline}} | vaid = 8728 | wikipediauri = %C4%8Cama%C5%86u_kapu_kapli%C4%8Da | year = 1821. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909903 | label = ''[[:d:Q46909903|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]'' | name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta | municipality = Birkineļi | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.816139113751 | long = 26.45663624385 | p625 = {{Coord|55.816139|26.456636|display=inline}} | image = Bir%C4%B7enele%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%202000-10-15.jpg | commonscat = Birkineļi Manor | vaid = 20 | year = 1872.-1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Birkine%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46910555 | label = ''[[:d:Q46910555|Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)]]'' | name = Buivīšu pilskalns (Vecie kapi) | municipality = Buivīši | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.125578407037 | long = 26.340875644516 | p625 = {{Coord|56.125578|26.340876|display=inline}} | vaid = 683 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Buiv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q46909706 | label = ''[[:d:Q46909706|Robežnieku pilskalns ar apmetni]]'' | name = Robežnieku pilskalns ar apmetni | municipality = Demenes pagasts | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Riču ezera ziemeļrietumu galā pie bij. Robežniekiem | lat = 55.710316067393 | long = 26.656511572048 | p625 = {{Coord|55.710316|26.656512|display=inline}} | vaid = 8921 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Demenes_pagasts }} {{monument | qid = Q16355113 | label = [[Dvietes apmetne]] | name = Dvietes apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Niedrēm, Dvietes upes labajā kr. pie iztekas no Dvietes ezera | lat = 56.056314438536 | long = 26.265051863295 | p625 = {{Coord|56.056314|26.265052|display=inline}} | vaid = 664 | wikipediauri = Dvietes_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007678 | label = ''[[:d:Q47007678|Grīvas ezera apmetne]]'' | name = Grīvas ezera apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie ietekas Grīvas (Skuķu) ezerā | lat = 56.069273 | long = 26.192319 | p625 = {{Coord|56.069273|26.192319|display=inline}} | vaid = 9020 | year = 3400.–2300. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007680 | label = ''[[:d:Q47007680|Slobodas apmetne]]'' | name = Slobodas apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie Viesītes ietekas Dvietes kanālā | lat = 56.07032 | long = 26.187849 | p625 = {{Coord|56.07032|26.187849|display=inline}} | vaid = 9021 | year = 2300.–1500. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q15218177 | label = [[Lašu pilskalns]] | name = Lašu pilskalns | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Eglaines krejotavas | lat = 55.95805556 | long = 26.115 | p625 = {{Coord|55.958056|26.115|display=inline}} | image = Vecla%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas%2C%2030.05.2015.jpg | commonscat = Laši Hillfort | vaid = 666 | wikipediauri = La%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007682 | label = ''[[:d:Q47007682|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3249 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007686 | label = ''[[:d:Q47007686|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3250 | year = ap 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007688 | label = ''[[:d:Q47007688|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3251 | year = ap 1805. 1924. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007689 | label = ''[[:d:Q47007689|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3253 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q15218899 | label = [[Elernes baznīca|Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.890776387053 | long = 26.712947786496 | p625 = {{Coord|55.890776|26.712948|display=inline}} | image = Elerne%20church.jpg | commonscat = Church of the Ascension of Christ in Elerne | vaid = 6300 | wikipediauri = Elernes_bazn%C4%ABca | year = 1651., 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911193 | label = ''[[:d:Q46911193|Cilnis "Marijas pasludināšana"]]'' | name = Cilnis "Marijas pasludināšana" | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīcā | lat = 55.890738326753 | long = 26.71315814784 | p625 = {{Coord|55.890738|26.713158|display=inline}} | vaid = 3304 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911483 | label = ''[[:d:Q46911483|Ezerstarpu senkapi]]'' | name = Ezerstarpu senkapi | municipality = Ezerstarpi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.133523199816 | long = 26.886982137327 | p625 = {{Coord|56.133523|26.886982|display=inline}} | vaid = 716 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezerstarpi }} {{monument | qid = Q46909445 | label = ''[[:d:Q46909445|Galvānu senkapi]]'' | name = Galvānu senkapi | municipality = Galvāni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042112471154 | long = 26.849923759339 | p625 = {{Coord|56.042112|26.849924|display=inline}} | vaid = 646 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galv%C4%81ni_(Ambe%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909469 | label = ''[[:d:Q46909469|Gņilojas Ručejas senkapi]]'' | name = Gņilojas Ručejas senkapi | municipality = Gļinaruča | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.023240274217 | long = 26.940240778506 | p625 = {{Coord|56.02324|26.940241|display=inline}} | vaid = 647 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%BCinaru%C4%8Da }} {{monument | qid = Q113483852 | label = ''[[:d:Q113483852|Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti]]'' | name = Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti | municipality = Ilūkste | district = Ilūkste | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''<br/>''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.97662 | long = 26.29893 | p625 = {{Coord|55.97662|26.29893|display=inline}} | image = I%C5%82uk%C5%A1ta%2C%20Rynak%2C%20Jezuicki.%20%D0%86%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%88%D1%82%D0%B0%2C%20%D0%A0%D1%8B%D0%BD%D0%B0%D0%BA%2C%20%D0%95%D0%B7%D1%83%D1%96%D1%86%D0%BA%D1%96%20%281901-14%29.jpg | vaid = 9310 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis<br/>valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Il%C5%ABkste }} {{monument | qid = Q46910747 | label = ''[[:d:Q46910747|Ērģeļu prospekta fragmenti]]'' | name = Ērģeļu prospekta fragmenti | municipality = Jaunborne | district = Jaunborne<br/>Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Jaunbornes katoļu baznīcā | lat = 55.866103999849 | long = 26.925525999814 | p625 = {{Coord|55.866104|26.925526|display=inline}} | vaid = 3266 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Jaunborne }} {{monument | qid = Q46910071 | label = ''[[:d:Q46910071|Janušanu senkapi]]'' | name = Janušanu senkapi | municipality = Jaunušāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.935363995745 | long = 26.441311098537 | p625 = {{Coord|55.935364|26.441311|display=inline}} | vaid = 672 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunu%C5%A1%C4%81ni }} {{monument | qid = Q15219035 | label = [[Jezupovas baznīca|Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca]] | name = Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca | municipality = Juzefova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Pēteri" | lat = 55.92638889 | long = 26.72277778 | p625 = {{Coord|55.926389|26.722778|display=inline}} | image = Jezupovas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%93tera%20un%20P%C4%81vila%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Peter and Saint Paul in Juzepova | vaid = 8713 | wikipediauri = Jezupovas_bazn%C4%ABca | year = 1936., 1958.-1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Juzefova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q11196513 | label = [[Kalkūnes pilskalns]] | name = Kalkūnes pilskalns | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem | lat = 55.82611111 | long = 26.46388889 | p625 = {{Coord|55.826111|26.463889|display=inline}} | vaid = 668 | wikipediauri = Kalk%C5%ABnes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909835 | label = ''[[:d:Q46909835|Kilušku senkapi]]'' | name = Kilušku senkapi | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, pie Grantiņiem | lat = 55.829949360799 | long = 26.454185573951 | p625 = {{Coord|55.829949|26.454186|display=inline}} | vaid = 667 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909942 | label = ''[[:d:Q46909942|Interjera dekoratīvā apdare un iekārta]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare un iekārta | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kalupes katoļu baznīcā | lat = 56.09694444 | long = 26.54388889 | p625 = {{Coord|56.096944|26.543889|display=inline}} | image = Kalupes%20katolisk%C4%81%20bazn%C4%ABca16.jpg | commonscat = Kalupe Roman Catholic Church (interior) | vaid = 3258 | year = 1882. 1913. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909996 | label = ''[[:d:Q46909996|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ķīšos (Ķeišos) | lat = 56.117675536707 | long = 26.539740068862 | p625 = {{Coord|56.117676|26.53974|display=inline}} | vaid = 669 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46911016 | label = ''[[:d:Q46911016|Kaķīšu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Kaķīšu pilskalns (Zamok) | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.896604489797 | long = 26.386066135739 | p625 = {{Coord|55.896604|26.386066|display=inline}} | vaid = 702 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911044 | label = ''[[:d:Q46911044|Kaķīšu senkapi]]'' | name = Kaķīšu senkapi | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.898601799001 | long = 26.386895999332 | p625 = {{Coord|55.898602|26.386896|display=inline}} | vaid = 703 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911261 | label = [[Lasiņu pilskalns|Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni]] | name = Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni | municipality = Lasenberga | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lasenbekas muižā | lat = 55.854765874335 | long = 26.596468601795 | p625 = {{Coord|55.854766|26.596469|display=inline}} | image = Lasinu%20pilskalns-1-960x636.jpg | vaid = 712 | wikipediauri = Lasi%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Lasenbekas muiža]] | munwiki = Lasenberga }} {{monument | qid = Q46910037 | label = ''[[:d:Q46910037|Klajumu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Klajumu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Laucesas pagasts | district = Laucesas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Klajumiem | lat = 55.843969294776 | long = 26.503693550479 | p625 = {{Coord|55.843969|26.503694|display=inline}} | vaid = 671 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucesas_pagasts }} {{monument | qid = Q46909497 | label = [[Leperu pilskalns]] | name = Leperu pilskalns | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.036650126332 | long = 26.928674134013 | p625 = {{Coord|56.03665|26.928674|display=inline}} | vaid = 648 | wikipediauri = Leperu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q46909527 | label = ''[[:d:Q46909527|Leperu senkapi]]'' | name = Leperu senkapi | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026657159529 | long = 26.923897528377 | p625 = {{Coord|56.026657|26.923898|display=inline}} | vaid = 649 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q47007706 | label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]'' | name = Palazdiņu pilskalns | municipality = Liellazdas | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.020349484879 | long = 26.294272094059 | p625 = {{Coord|56.020349|26.294272|display=inline}} | vaid = 686 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liellazdas }} {{monument | qid = Q46909558 | label = [[Baranaukas pilskalns]] | name = Baranaukas pilskalns | municipality = Lielā Baranovska | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.046217400504 | long = 26.859032844538 | p625 = {{Coord|56.046217|26.859033|display=inline}} | vaid = 650 | wikipediauri = Baranaukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liel%C4%81_Baranovska }} {{monument | qid = Q46910097 | label = ''[[:d:Q46910097|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Līksna | district = Līksnas pagasts<br/>Līksna | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Līksnas katoļu baznīcā | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | vaid = 3263 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABksna }} {{monument | qid = Q131160415 | label = [[Ļūbasta pilskalns]] | name = Ļūbasta pilskalns | municipality = Līksnas pagasts | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.942527777778 | long = 26.452722222222 | p625 = {{Coord|55.942528|26.452722|display=inline}} | vaid = 9522 | wikipediauri = %C4%BB%C5%ABbasta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABksnas_pagasts }} {{monument | qid = Q16363144 | label = [[Markovas pilskalns]] | name = Markovas pilskalns | municipality = Markova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918889671237 | long = 26.888363797121 | p625 = {{Coord|55.91889|26.888364|display=inline}} | vaid = 675 | wikipediauri = Markovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Markova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911510 | label = ''[[:d:Q46911510|Maskavas pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Maskavas pilskalns (Gorodok) | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.041312058542 | long = 26.804965174582 | p625 = {{Coord|56.041312|26.804965|display=inline}} | vaid = 717 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46911545 | label = ''[[:d:Q46911545|Maskavas senkapi]]'' | name = Maskavas senkapi | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.044811805261 | long = 26.799188181845 | p625 = {{Coord|56.044812|26.799188|display=inline}} | vaid = 718 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46910300 | label = ''[[:d:Q46910300|Melderišķu senkapi]]'' | name = Melderišķu senkapi | municipality = Melderiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.938778575966 | long = 26.912136432505 | p625 = {{Coord|55.938779|26.912136|display=inline}} | vaid = 676 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melderi%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910133 | label = ''[[:d:Q46910133|Muntišķu senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Muntišķu senkapi (Mēra kapi) | municipality = Munciški | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.08454585093 | long = 26.367094435506 | p625 = {{Coord|56.084546|26.367094|display=inline}} | vaid = 673 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Munci%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910579 | label = ''[[:d:Q46910579|Malagala apmetne]]'' | name = Malagala apmetne | municipality = Mālgals | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.172513611442 | long = 26.315251536104 | p625 = {{Coord|56.172514|26.315252|display=inline}} | vaid = 684 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81lgals }} {{monument | qid = Q4110154 | label = [[Vecračinas pilskalns]] | name = Vecračinas pilskalns | municipality = Naujenes pagasts<br/>Vecračina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.915<br/>55.914850618886 | long = 26.932222222222<br/>26.932359211285 | p625 = {{Coord|55.915|26.932222|display=inline}}<br/>{{Coord|55.914851|26.932359|display=inline}} | vaid = 681 | wikipediauri = Vecra%C4%8Dinas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Naujenes_pagasts<br/>Vecra%C4%8Dina }} {{monument | qid = Q46910334 | label = ''[[:d:Q46910334|Nitišu senkapi]]'' | name = Nitišu senkapi | municipality = Nitiši | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.892028264038 | long = 26.733927501693 | p625 = {{Coord|55.892028|26.733928|display=inline}} | vaid = 677 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Niti%C5%A1i }} {{monument | qid = Q4993833 | label = [[Nīcgales Lielais akmens]] | name = Nīcgales Lielais akmens | municipality = Nīcgales pagasts | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Nīcgali un Vārkavu | lat = 56.15214987265 | long = 26.461463519661 | p625 = {{Coord|56.15215|26.461464|display=inline}} | image = N%C4%ABcgales%20Lielais%20akmens%202002-06-29.jpg | commonscat = Nīcgale Great Stone | vaid = 685 | wikipediauri = N%C4%ABcgales_Lielais_akmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcgales_pagasts }} {{monument | qid = Q46911579 | label = ''[[:d:Q46911579|Ostrovas senkapi]]'' | name = Ostrovas senkapi | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.054140530107 | long = 26.819427366536 | p625 = {{Coord|56.054141|26.819427|display=inline}} | vaid = 719 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911602 | label = ''[[:d:Q46911602|Višķu pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Višķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.060983781937 | long = 26.839046849172 | p625 = {{Coord|56.060984|26.839047|display=inline}} | vaid = 720 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007692 | label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]'' | name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem | lat = 56.029936318852 | long = 26.289556655929 | p625 = {{Coord|56.029936|26.289557|display=inline}} | image = Zame%C4%8Dkas%20pilskaln%C4%81%2C%2024.06.2020.%20-%2050866517676.jpg | commonscat = Zamečka Hillfort | vaid = 687 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007693 | label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.054610225627 | long = 26.204817508815 | p625 = {{Coord|56.05461|26.204818|display=inline}} | vaid = 688 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007695 | label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]'' | name = Grantiņu senkapi II | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | vaid = 9023 | year = 10.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007696 | label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]'' | name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Kalnājiem (Speķiem) | lat = 56.049431414305 | long = 26.215130468487 | p625 = {{Coord|56.049431|26.21513|display=inline}} | vaid = 689 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007699 | label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]'' | name = Lapsukalns - pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Paradīzēm (Rajām) | lat = 55.970374556177 | long = 26.188648244837 | p625 = {{Coord|55.970375|26.188648|display=inline}} | vaid = 690 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007700 | label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]'' | name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rurāniem | lat = 56.02580326663 | long = 26.209116684058 | p625 = {{Coord|56.025803|26.209117|display=inline}} | vaid = 691 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007701 | label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]'' | name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.016008610688 | long = 26.213348059848 | p625 = {{Coord|56.016009|26.213348|display=inline}} | vaid = 692 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007703 | label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]'' | name = Sidrabiņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.018795670132 | long = 26.21168499364 | p625 = {{Coord|56.018796|26.211685|display=inline}} | vaid = 693 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007704 | label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]'' | name = Varoņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Varoņiem un Grantiņiem | lat = 56.054113548142 | long = 26.203512917769 | p625 = {{Coord|56.054114|26.203513|display=inline}} | vaid = 694 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007705 | label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]'' | name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Senčiem un Ķirškalniem | lat = 55.98002245684 | long = 26.263296103878 | p625 = {{Coord|55.980022|26.263296|display=inline}} | vaid = 695 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q46909773 | label = ''[[:d:Q46909773|Piparu senkapi]]'' | name = Piparu senkapi | municipality = Pipari | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.078838127862 | long = 26.728709521466 | p625 = {{Coord|56.078838|26.72871|display=inline}} | vaid = 662 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pipari_(Dubnas_pagasts) }} {{monument | qid = Q12650390 | label = ''[[:d:Q12650390|Bārenes pilskalns]]'' | name = Bārenes pilskalns | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Paškānos pie Upītēm | lat = 56.10244 | long = 25.84628 | p625 = {{Coord|56.10244|25.84628|display=inline}} | vaid = 701 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q138514628 | label = ''[[:d:Q138514628|Baltmuižas kungu māja ar parku]]'' | name = Baltmuižas kungu māja ar parku | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 6298 | year = 1801., 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuiža]] | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910167 | label = ''[[:d:Q46910167|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Ribaki | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.951609839829 | long = 26.423193026384 | p625 = {{Coord|55.95161|26.423193|display=inline}} | vaid = 674 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ribaki }} {{monument | qid = Q46910360 | label = ''[[:d:Q46910360|Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)]]'' | name = Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi) | municipality = Rudāni | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.907419336736 | long = 26.841044633078 | p625 = {{Coord|55.907419|26.841045|display=inline}} | vaid = 678 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rud%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46910612 | label = ''[[:d:Q46910612|Kerkūzu apmetne]]'' | name = Kerkūzu apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kerkūzos | lat = 55.878401490531 | long = 26.926968883423 | p625 = {{Coord|55.878401|26.926969|display=inline}} | vaid = 696 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910647 | label = ''[[:d:Q46910647|Janomoles senkapi]]'' | name = Janomoles senkapi | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Jaunmoles | lat = 55.916339093934 | long = 26.912624432534 | p625 = {{Coord|55.916339|26.912624|display=inline}} | vaid = 697 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910684 | label = ''[[:d:Q46910684|Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)]]'' | name = Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče) | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Upīšiem | lat = 55.811117193998 | long = 26.941681052168 | p625 = {{Coord|55.811117|26.941681|display=inline}} | vaid = 698 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910715 | label = ''[[:d:Q46910715|Līdaku apmetne]]'' | name = Līdaku apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Līdakām | lat = 55.873793259498 | long = 26.929821409744 | p625 = {{Coord|55.873793|26.929821|display=inline}} | vaid = 699 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911303 | label = ''[[:d:Q46911303|Sarkaņu senkapi]]'' | name = Sarkaņu senkapi | municipality = Sarkaņi | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.995939280764 | long = 26.462113876818 | p625 = {{Coord|55.995939|26.462114|display=inline}} | vaid = 713 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Vaboles_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909587 | label = [[Greitas kalns|Skromaņu Greitas kalns - pilskalns]] | name = Skromaņu Greitas kalns - pilskalns | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042736905588 | long = 26.89760949517 | p625 = {{Coord|56.042737|26.897609|display=inline}} | image = Greitas%20pilskalna%20valnis.jpg | commonscat = Skromaņi Greita Hillfort | vaid = 651 | wikipediauri = Greitas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46909614 | label = ''[[:d:Q46909614|Skromaņu senkapi]]'' | name = Skromaņu senkapi | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.037646942239 | long = 26.900388548968 | p625 = {{Coord|56.037647|26.900389|display=inline}} | vaid = 652 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46910825 | label = ''[[:d:Q46910825|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Skrudaliena | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Skrudalienas pareizticīgo baznīcā | lat = 55.814772000063 | long = 26.711984999227 | p625 = {{Coord|55.814772|26.711985|display=inline}} | vaid = 3268 | year = 19.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Skrudaliena }} {{monument | qid = Q46910788 | label = ''[[:d:Q46910788|Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)]]'' | name = Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče) | municipality = Skrudalienas pagasts | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Pļaviņām | lat = 55.791808587283 | long = 26.694771949142 | p625 = {{Coord|55.791809|26.694772|display=inline}} | vaid = 700 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrudalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910387 | label = ''[[:d:Q46910387|Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne]]'' | name = Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.913102893529 | long = 26.885526849593 | p625 = {{Coord|55.913103|26.885527|display=inline}} | vaid = 679 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910411 | label = ''[[:d:Q46910411|Slutišku sādža]]'' | name = Slutišku sādža | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 8986 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q30183922 | label = [[Subates luterāņu baznīca|Subates Pestītāja luterāņu baznīca]] | name = Subates Pestītāja luterāņu baznīca | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | lat = 56.00111111 | long = 25.91361111 | p625 = {{Coord|56.001111|25.913611|display=inline}} | image = Subates%20evlut%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Subate | vaid = 6299 | wikipediauri = Subates_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1685. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007708 | label = ''[[:d:Q47007708|Subates pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Subates pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.006064318123 | long = 25.913232704116 | p625 = {{Coord|56.006064|25.913233|display=inline}} | image = Skats%20p%C4%81r%20Subati%2C%2020.04.2019.jpg | commonscat = Historic Centre of Subate | vaid = 7430 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007709 | label = ''[[:d:Q47007709|Altārdaļas sētiņa]]'' | name = Altārdaļas sētiņa | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3280 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007710 | label = ''[[:d:Q47007710|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3281 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007712 | label = ''[[:d:Q47007712|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3283 | year = 18.gs.s. 19.gs. 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007715 | label = ''[[:d:Q47007715|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3284 | year = 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007716 | label = ''[[:d:Q47007716|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3285 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007718 | label = ''[[:d:Q47007718|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3289 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q12649060 | label = ''[[:d:Q12649060|Arāju pilskalns]]'' | name = Arāju pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Arājiem | lat = 55.9118881 | long = 26.2616158 | p625 = {{Coord|55.911888|26.261616|display=inline}} | vaid = 704 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910894 | label = ''[[:d:Q46910894|Āpšukalns - pilskalns]]'' | name = Āpšukalns - pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 55.902501774891 | long = 26.330892167666 | p625 = {{Coord|55.902502|26.330892|display=inline}} | vaid = 705 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910926 | label = [[Sudmaļu pilskalns|Sudmaļu pilskalns (Zamok)]] | name = Sudmaļu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sudmaļiem | lat = 55.900829129364 | long = 26.34323249784 | p625 = {{Coord|55.900829|26.343232|display=inline}} | vaid = 706 | wikipediauri = Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910965 | label = ''[[:d:Q46910965|Timšānu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Timšānu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Timšāniem | lat = 55.911347713232 | long = 26.30141099383 | p625 = {{Coord|55.911348|26.301411|display=inline}} | vaid = 707 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910992 | label = ''[[:d:Q46910992|Turību senkapi]]'' | name = Turību senkapi | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Turībām | lat = 55.88687614159 | long = 26.4019895535 | p625 = {{Coord|55.886876|26.40199|display=inline}} | vaid = 708 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909806 | label = ''[[:d:Q46909806|Svilišķu pilskalns]]'' | name = Svilišķu pilskalns | municipality = Svilišķi | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.0915132111 | long = 26.745508443314 | p625 = {{Coord|56.091513|26.745508|display=inline}} | vaid = 663 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Svili%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911082 | label = ''[[:d:Q46911082|Ellernas Āboltiņu apmetne]]'' | name = Ellernas Āboltiņu apmetne | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Āboltiņiem | lat = 55.90138499735 | long = 26.719665270576 | p625 = {{Coord|55.901385|26.719665|display=inline}} | vaid = 709 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911121 | label = ''[[:d:Q46911121|Lipikišķu senkapi]]'' | name = Lipikišķu senkapi | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Lipikišķu Ozoliem | lat = 55.850749796673 | long = 26.740042231621 | p625 = {{Coord|55.85075|26.740042|display=inline}} | vaid = 710 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911158 | label = ''[[:d:Q46911158|Mednieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mednieku viduslaiku kapsēta | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Medniekiem un Sviklišķiem | lat = 55.835953068238 | long = 26.714152949962 | p625 = {{Coord|55.835953|26.714153|display=inline}} | vaid = 711 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911336 | label = ''[[:d:Q46911336|Vaboles muižas apbūve ar parku]]'' | name = Vaboles muižas apbūve ar parku | municipality = Vabole | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026484842039 | long = 26.461967095703 | p625 = {{Coord|56.026485|26.461967|display=inline}} | image = Vaboles%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2003.08.2018.jpg | commonscat = Vabole Manor | vaid = 9017 | year = 19.gs I.p., 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vabole_(ciems) }} {{monument | qid = Q10989039 | label = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | name = Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | municipality = Vaikuļāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Draudzes māja" | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | image = L%C4%ABksnas%20Sv%C4%93t%C4%81s%20sirds%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%2004.08.2018.jpg | commonscat = Sacred Heart church in Līksna | vaid = 8717 | wikipediauri = L%C4%ABksnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1909.-1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vaiku%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46909642 | label = ''[[:d:Q46909642|Vecstupelišķu senkapi]]'' | name = Vecstupelišķu senkapi | municipality = Vecie Stupeliški | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.040583037 | long = 26.904532739793 | p625 = {{Coord|56.040583|26.904533|display=inline}} | vaid = 656 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecie_Stupeli%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q4161770 | label = [[Dinaburgas pils]] | name = Dinaburgas pils | municipality = Vecpils | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.9125 | long = 26.725 | p625 = {{Coord|55.9125|26.725|display=inline}} | image = Dinaburg4.JPG | commonscat = Dinaburga Castle | vaid = 680 | wikipediauri = Dinaburgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911378 | label = ''[[:d:Q46911378|Sīķeles apmetne]]'' | name = Sīķeles apmetne | municipality = Vecsalienas pagasts | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Sīķelē, Daugavas krastā | lat = 55.885714879769 | long = 26.769867389913 | p625 = {{Coord|55.885715|26.769867|display=inline}} | vaid = 714 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911645 | label = ''[[:d:Q46911645|Višķu senkapi]]'' | name = Višķu senkapi | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Višķu tehnikuma 1. māc. korpusa | lat = 56.063988403029 | long = 26.765157846744 | p625 = {{Coord|56.063988|26.765158|display=inline}} | vaid = 721 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911676 | label = ''[[:d:Q46911676|Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta]]'' | name = Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.053971110885 | long = 26.791300763626 | p625 = {{Coord|56.053971|26.791301|display=inline}} | vaid = 723 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911708 | label = ''[[:d:Q46911708|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = [[Višķu baznīca|Višķu katoļu baznīcā]] | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3320 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911764 | label = ''[[:d:Q46911764|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = Višķu katoļu baznīcā | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3324 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911446 | label = [[Zabornajas pilskalns]] | name = Zabornajas pilskalns | municipality = Višķu pagasts | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Zabornaju un Podgurji | lat = 56.087050096461 | long = 26.812299142982 | p625 = {{Coord|56.08705|26.812299|display=inline}} | image = Zabornajas%20pilskaln%C4%81.jpg | commonscat = Zabornaja Hillfort | vaid = 722 | wikipediauri = Zabornajas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q4190977 | label = [[Zemgale (stacija)|Zemgales dzelzceļa stacija]] | name = Zemgales dzelzceļa stacija | municipality = Zemgale (Demenes pagasts) | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.714305555556 | long = 26.47 | p625 = {{Coord|55.714306|26.47|display=inline}} | image = Bij.%20Zemgales%20dzelzce%C4%BCa%20stacija%2C%2006.09.2014.jpg | commonscat = Zemgale train station | vaid = 8703 | wikipediauri = Zemgale_(stacija) | year = 1922.-1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zemgale_(Demenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q7917770 | label = ''[[:d:Q7917770|Vecsalienas muižas pils]]'' | name = Vecsalienas muižas pils | municipality = Červonka | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Červonkas pils | lat = 55.82611111 | long = 26.77166667 | p625 = {{Coord|55.826111|26.771667|display=inline}} | image = %C4%8Cervonka%20manor%20in%202000.jpg | commonscat = Vecsaliena manor house | vaid = 8963 | year = 1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecsalienas muiža]] | munwiki = %C4%8Cervonka_(Vecsalienas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911613 | label = ''[[:d:Q46911613|Špogu senkapi]]'' | name = Špogu senkapi | municipality = Špoģi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Daugavpils-Rēzeknes šosejas kreisajā pusē | lat = 56.079189497365 | long = 26.735932293152 | p625 = {{Coord|56.079189|26.735932|display=inline}} | vaid = 715 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0po%C4%A3i }} {{monument | qid = Q47007707 | label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]'' | name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi) | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Elkšņiem | lat = 55.937440348353 | long = 26.164529613087 | p625 = {{Coord|55.93744|26.16453|display=inline}} | vaid = 665 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q130748363 | label = [[Keklišku pilskalns]] | name = Keklišku pilskalns | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.857555555556 | long = 26.292722222222 | p625 = {{Coord|55.857556|26.292722|display=inline}} | vaid = 9604 | wikipediauri = Kekli%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q46910501 | label = ''[[:d:Q46910501|Židinas senkapi]]'' | name = Židinas senkapi | municipality = Židina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918652165676 | long = 26.899385062404 | p625 = {{Coord|55.918652|26.899385|display=inline}} | vaid = 682 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDidina }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] 8g5gok0q9e4ks5x1d9ivaqf07vvircw 0 522735 4488664 4488266 2026-07-01T07:09:01Z Lasks 38532 /* Ministru prezidenta amata kandidāti */ 4488664 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = Arvils Ašeradens 2022.jpg | colour1 = A6C705 | leader1 = [[Arvils Ašeradens]] | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2023 (cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = ''TBA'' | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs.jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |aprīlis-maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |'''5,2''' |4,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] afgi7f5iu39zcy5zeoxrt1fy2woy1y1 4488665 4488664 2026-07-01T07:10:29Z Lasks 38532 4488665 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = Arvils Ašeradens 2022.jpg | colour1 = A6C705 | leader1 = [[Arvils Ašeradens]] | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = ''TBA'' | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs.jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |aprīlis-maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |'''5,2''' |4,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 9waop8aogv00guneiy05haxkambyyl2 0 522970 4488607 4487978 2026-07-01T04:26:48Z ZANDMANIS 91184 4488607 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | image = House-of-the-dragon-logo-2054x300.png | genre = {{Plainlist| * [[Asa sižeta]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Huddleston |first1=Tom |title=House of the Dragon recap: episode one – blood, guts, gore and tons of epic action |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/aug/22/house-of-the-dragon-recap-episode-one-blood-guts-gore-and-tons-of-epic-action |access-date=October 30, 2022 |work=[[The Guardian]] |date=August 22, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221018114412/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/aug/22/house-of-the-dragon-recap-episode-one-blood-guts-gore-and-tons-of-epic-action |archive-date=October 18, 2022 |}}</ref> * [[Piedzīvojumu]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=House of the Dragon |url=https://www.avclub.com/tv/reviews/house-of-the-dragon-2022 |website=[[The A.V. Club]] |access-date=October 30, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221023153730/https://www.avclub.com/tv/reviews/house-of-the-dragon-2022 |archive-date=October 23, 2022 |}}</ref> * [[Fantāzijas]]<ref name=LOTRVF>{{ziņu atsauce |last1=Jarvey |first1=Natalie |title=In the Battle of the Genre Shows, Does House of the Dragon or Rings of Power Take the Crown? |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2022/10/does-house-of-the-dragon-or-rings-of-power-take-the-crown |access-date=October 24, 2022 |work=[[Vanity Fair (magazine)|Vanity Fair]] |date=October 20, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221024124058/https://www.vanityfair.com/hollywood/2022/10/does-house-of-the-dragon-or-rings-of-power-take-the-crown |archive-date=October 24, 2022 |}}</ref> * [[drāmas seriāls]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Brinkman |first1=Emilie M. |title='House of the Dragon' succession drama is rooted in actual history |url=https://www.washingtonpost.com/made-by-history/2022/10/23/house-dragons-succession-drama-is-rooted-actual-history/ |access-date=October 30, 2022 |newspaper=[[The Washington Post]] |date=October 23, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221030151157/https://www.washingtonpost.com/made-by-history/2022/10/23/house-dragons-succession-drama-is-rooted-actual-history/ |archive-date=October 30, 2022 |}}</ref> }} | creator = {{Plainlist| * [[Raiens Kondals]] * [[Džordžs R. R. Mārtins]] }} | based_on = {{Based on|''[[Fire & Blood (novel)|Fire & Blood]]''|George R.&nbsp;R. Martin}} | starring = {{Plainlist| <!-- New cast members go at the end of the list per [[MOS:TVCAST]] --> <!--1.01--> * [[Pedijs Konsideins]] * [[Mets Smits]] * [[Emma D'Arsija]] * [[Rīss Ivanss]] * [[Stīvs Tusēns]] * [[Īva Besta]] * [[Sonoja Mizuno]] * [[Fabjēns Frankels]] * [[Millija Alkoka]] * [[Emīlija Kerija]] * [[Greiems MakTevišs]] <!--1.03--> * [[Metjū Nīdhems]] * [[Džefersons Hals]] <!--1.06--> * [[Olīvija Kuka]] <!--1.08--> * [[Harijs Kollets]] * [[Toms Glinns-Kārnijs]] * [[Evans Mičels]] * [[Betānija Entonija]] * Fēbe Kembela * Pija Sabana * [[Tomijs Flenegens]] }} | theme_music_composer = [[Ramins Džavadi]] | opentheme = "[[''Troņu spēle'' Tēma]]" | composer = Ramins Džavadi | country = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | language = angļu | num_seasons = 3 | num_episodes = 20 | list_episodes = <!--- #Episodes ---> | executive_producer = {{Plainlist| * [[Migels Sapočniks]] * Raiens Kondals * [[Džordžs R. R. Mārtins]] * Rons Šmits * Žoslīna Diasa * [[Sāra Hessa]] * Vins Džerardis }} | producer = {{Plainlist| * Kārena Vekere * Angus Mūrs Gordons * Aleksis Rebens * Kevins Lau }} | editor = {{Plainlist| * [[Tims Porters]] * Selīna Makārtura * Krispins Grīns * Kriss Hanters }} | location = {{Plainlist| * [[Portugāle]] * [[Lielbritānija]] * [[Spānija]] * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] }} | cinematography = {{Plainlist| *[[Fabiāns Vāgners]] *Pepē Avila del Pino * Alehandro Martinezs * Katrīna Goldsmita }} | camera = | runtime = 54–68 minūtes | company = {{Plainlist| * GRRM * Bastard Sword * 1:26 Pictures Inc. * HBO Entertainment }} | distributor = [[Warner Bros. Domestic Television Distribution]] | network = [[HBO]] | picture_format = {{Plainlist| * [[4K resolution|4K]] [[UHDTV]] [[HDR]] * [[Dolby Vision]] }} | audio_format = [[Dolby Atmos]] | first_aired = {{Start date|2022|8|21}} | last_aired = | related = "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]"<br>"[[Septiņu karaļvalstu bruņinieks]]" }} '''"Pūķa nams"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/serials-puka-nams-nonak-uz-ekraniem-ari-latvija.a470325/|title=Seriāls «Pūķa nams» nonāk uz ekrāniem arī Latvijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> ({{val|en|House of the Dragon}}) ir amerikāņu fantāzijas drāmas televīzijas seriāls. Tas ir neatkarīgs [[prīkvels]] seriālam "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]" (2011–2019) un otrais seriāls franšīzē. To pēc [[HBO]] pasūtījuma veidojuši [[Džordžs R. R. Mārtins]] un Raiens Kondals. Abu seriālu pamatā ir Mārtina romāni no sērijas "[[Dziesma par ledu un uguni]]". Seriāla vadošie producenti ir Kondals un Migels Sapočniks. Seriāla notikumi risinās aptuveni 200 gadus pirms "Troņu spēles" notikumiem un ir balstīti uz daļu no romāna ''Uguns un asinis.'' Seriāls sākas 172 gadus pirms [[Dinerīsa Tārgārjena|Dinerīsas Tārgārjenas]], karaliskās dzimtas pēcteces, dzimšanas un 100 gadus pēc tam, kad Tārgārjeni ar iekarojumiem pavienojuši Septiņas karaļvalstis. Tajā attēlots Tārgārjenu dzimtas beigu sākums un notikumi, kas noveda pie Tārgārjenu pilsoņu pēctecības kara, kas zināms ar nosaukumu "Pūķu deja". 2019. gada oktobrī "Pūķa nams" komanda saņēma pasūtījumu veidot seriālu, aktieru atlase sākās 2020. gada jūlijā, bet pamata filmēšana — 2021. gada aprīlī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Seriāla pirmizrāde notika 2022. gada 21. augustā, un pirmā sezona sastāvēja no desmit sērijām. Piecas dienas pēc pirmizrādes seriāls tika pagarināts uz otro sezonu. Sapočņiks atstāja producenta amatu pēc pirmās sezonas, atstājot Kondalu kā otrās sezonas vienīgo producentu. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:HBO seriāli]] ktytdcntjphknxs8l0zzfo79eb95uoa 0 523237 4488588 4278176 2026-06-30T23:33:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 6 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488588 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Venjamins Gurevičs | dz_gads = 1954 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{LVA}} | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = | attēls = | nodarbošanās = uzņēmējs }} '''Venjamins Gurevičs''' (dzimis 1954. gada 21. oktobrī) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]], kas darbojas [[Ātrie kredīti|ātro kredītu]] un [[Nekustamie īpašumi|nekustamo īpašumu]] nozarē. Viņš ir likvidētā ātro kredītu uzņēmuma "Soho Credit" bijušais īpašnieks un valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/soho-group/40003770114|title=SOHO GROUP, SIA, 40003770114 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-09|date=2022-10-09|language=lv|archive-date=2022-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221009204334/https://company.lursoft.lv/soho-group/40003770114}}</ref> == Uzņēmējdarbība == 2022. gadā V. Gurevičs bija īpašnieks vairākiem Latvijas uzņēmumiem — SIA "Jūrmalas priedes",<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/jurmalas-priedes/40003531187|title=JŪRMALAS PRIEDES, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003531187 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-09|date=2022-10-09|language=en|archive-date=2022-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221009204338/https://company.lursoft.lv/en/jurmalas-priedes/40003531187}}</ref> SIA "Vīlande",<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/vilande/40003588538|title=VĪLANDE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003588538 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-09|date=2022-10-09|language=en|archive-date=2022-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221009204335/https://company.lursoft.lv/en/vilande/40003588538}}</ref> SIA "Jūsu grupa arhitekts",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/jusu-grupa-arhitekts/40003540762|title=JŪSU GRUPA "ARHITEKTS", Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003540762 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-09|date=2022-10-09|language=en|archive-date=2022-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221009204333/https://company.lursoft.lv/en/jusu-grupa-arhitekts/40003540762}}</ref> kā arī [[pārvaldītājsabiedrība]]i SIA "G3 Capital".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/g3-capital/50203014401|title=G3 CAPITAL, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 50203014401 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-09|date=2022-10-09|language=en|archive-date=2022-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221009204335/https://company.lursoft.lv/en/g3-capital/50203014401}}</ref> Šo uzņēmumu kopējais aktīvu apjoms 2020. gadā bija 7,1 miljoni eiro. Iepriekš, no 2005. gada līdz 2021. gadam, bija arī nu jau likvidētās ātro kredītu uzņēmumu grupas SIA "Soho Group" un tās meitassabiedrības SIA "Soho Credit"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/soho-credit/40103432188|title=SOHO CREDIT, SIA, 40103432188 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-09|date=2022-10-09|language=lv|archive-date=2022-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221009204332/https://company.lursoft.lv/soho-credit/40103432188}}</ref> dibinātājs un īpašnieks. 2021. gadā V. Gurevičs uzsāka grupas likvidēšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Paziņojumi kreditoriem un ieinteresētajām personām, 10.12.2021. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-10-09|language=lv}}</ref> V. Gurevičam savulaik piederēja arī 1991. gadā dibinātais zāļu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Hansa Pharma Balticum", kā arī tai piederošā meitassabiedrība, zāļu mazumtirdzniecības ķēde SIA "Hansa Pharma" un komandītsabiedrība LTV. 2001. gadā grupu SIA "Hansa Pharma Balticum" iegādājās zāļu vairumtirdzniecības grupa "Tamro Group".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6384385/tamro-group-iegadajies-medikamentu-vairumtirgotaju-sia-hansa-pharma-balticum|title="Tamro Group" iegādājies medikamentu vairumtirgotāju SIA "Hansa Pharma Balticum"|website=Finanšu ziņas|access-date=2022-10-09|date=2001-06-27|language=lv}}</ref> == Nekustamie īpašumi == === Darījumi === 2004. gadā V. Gurevičam piederošais uzņēmums SIA "Mira-G" no [[Latvijas Universitāte]]s iegādājās nekustamo īpašumu Rīgā, [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 22, kur toreiz atradās [[viesnīca Rīga|viesnīca "Rīga"]] (tagad — ''Grand Hotel Kempinski Riga''), bet 2011. gadā šo īpašumu kopā ar to pārvaldošo uzņēmumu SIA "Mira-G" pārdeva [[Armēnija]]s uzņēmējam, savā valstī par oligarhu dēvētajam [[Gagiks Carukjans|Gagikam Carukjanam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/4733081/vladelcem-gostinicy-riga-stal-armyanskiy-oligarh|title=Владельцем гостиницы «Рига» стал армянский олигарх|website=Экономика|access-date=2022-10-09|date=2011-12-23|language=ru}}</ref> === Grausti === Lielākā daļa V Gurevičam piederošo uzņēmumu reģistrēti ar adresi [[Vīlandes iela (Rīga)|Vīlandes ielā]] 11, Rīgā, kas pazīstams kā [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēku rajons. Pati ēka Vīlandes ielā 11 ir valsts nozīmes arhitektūras un kultūras piemineklis, viens no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā, taču tās stāvokļa dēļ ilgstoši tikusi klasificēta kā [[Rīgas grausti|grausts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://grausti.riga.lv/objekti/vilandes-11/|title=Vīlandes 11 – Rīgas domes Īpašuma departaments|access-date=2022-10-09|language=lv|archive-date=2022-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221009204333/https://grausti.riga.lv/objekti/vilandes-11/}}</ref> 2021. gadā Rīgas dome grausta statusu ēkai atcēla plānoto atjaunošanas darbu dēļ, līdz ar ko tika atcelta arī ēkai paaugstinātā nekustamo īpašumu nodokļa likme.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/no-graustu-saraksta-izsledz-vienu-no-pirmajiem-jugendstila-namiem-riga-502975|title=No graustu saraksta izslēdz vienu no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā|website=Dienas Bizness|access-date=2022-10-09|language=lv}}</ref> Zināms, ka 2016. gadā ikgadējais nodoklis par faktiski neizmantoto graustu bija mērāms 66 tūkstošu eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rigas-grausti-pievelk-bernus|title=Rīgas graustu miljonāri snauž, tikmēr iet bojā bērni. Pilsētā – 466 brūkošas ēkas|website=LA.LV|access-date=2022-10-09|language=lv}}</ref> Ēkas īpašnieks kopš 2002. gada ir SIA "Vīlande".<ref name=":1" /> V. Gurevičam piederošajam uzņēmumam SIA "Jūrmalas priedes"<ref name=":0" /> ilgstoši piederēja arī zeme un ēka [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Ērgļu iela (Jūrmala)|Ērgļu ielā]] 2, kur kādreiz atradās Baltijas flotes sanatorija "Majori". Arī šī ēka ilgstoši tika klasificēta kā grausts,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/ceribas-tikt-vala-no-grausta-kapas-746041|title=Cerības tikt vaļā no grausta kāpās|website=www.diena.lv|access-date=2022-10-09}}</ref> taču tā tika pārbūvēta un 2021. gadā nodota ekspluatācijā kā viesu māja "Sea Breeze".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ne-np.facebook.com/JurmalasMuzejsJurmalaMuseum/photos/a.316642881755193/3858165650936214/|title=Sea Breeze|last=Facebook: Jūrmalas muzejs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gurevičs, Venjamins}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Ātrie kredīti]] [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas graustu īpašnieki]] 6kj1x2uidr8lrk4n7v5yc1yssrok9uh 0 524869 4488606 4424795 2026-07-01T04:19:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488606 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Vladimirs Utkins | vārds_orig = ''Владимир Валентинович Уткин'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1932 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1994 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[ķirurģija]], [[pulmonoloģija]] | grāds = [[Doktors (akadēmiskais grāds)|medicīnas doktors]] | darba_vietas = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | akad_amats = | alma_mater = [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]], Maskavas 1. Medicīnas institūts | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = [[Pauls Stradiņš]] | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = Latvijas Pulmonoloģijas centra radīšanas iniciators (1969) | apbalvojumi = Latvijas PSR Nopelniem bagāts zinātnes darbinieks (1982) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Vladimirs Utkins''' ({{val|ru|Владимир Валентинович Уткин}}; dzimis {{dat|1932|6|27}}, miris {{dat|1994|8|23}}) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[ķirurģija|ķirurgs]] [[pulmonoloģija|pulmonologs]], habilitētais medicīnas zinātņu doktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis (1993).<ref name="i.med">{{tīmekļa atsauce |title=Vladimirs Utkins |url=http://www.ieverojamiemediki.lv/u/utkins-vladimirs/ |website=100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē |access-date={{dat|2022|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210921140726/https://www.ieverojamiemediki.lv/u/utkins-vladimirs/ }}</ref> == Biogrāfija == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] komponista un muzikologa [[Valentīns Utkins|Valentīna Utkina]] (1904–1995) ģimenē. Mācījās [[Rīgas 20. vidusskola|Rīgas 20. vidusskolā]]. Vidusskolas pēdējā klāsē pieņema lēmumu kļūt par ķirurgu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vladimirs Utkins |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:615546%7Carticle:DIVL9%7Cquery:VLADIMIRS%20UTKINS%20Vladimirs%20Utkins%20Vladimiram |website=Periodika.lv}}</ref> 1949. gadā iestājās [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē]]. 1952. gadā pārgāja studēt Maskavas 1. Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1955. gadā.<ref name="russkije">{{tīmekļa atsauce |last1=Tjuņina |first1=Ērika |title=Vladimirs Utkins |url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/utkin-vladimir.html |website=russkije.lv}}</ref> Pēc studijām atgriezās Rīgā, bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] [[Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā]]. 1958. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju, darba zinātniskais vadītājs bija [[Pauls Stradiņš]], bet darba temats – [[aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] ārējās sekrēcijas funkcija kuņģa vēža un pirmsonkoloģisko saslimstību gadījumos.<ref name="i.med"/><ref name="russkije"/> Pēc disertācijas aizstāvēšanas turpināja strādāt Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1966. gadā aizstāvēja medicīnas [[doktors (akadēmiskais grāds)|doktora]] disertāciju. Pēc gada sāka strādāt [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūta (RMI)]] Ķirurģijas katedras vadītāju (1967–1974), pēc tam vadīja Ķirurģisko slimību katedru 2. ķirurģiskajā klīnika.<ref name="russkije"/> 1969. gadā viņam piešķīra [[profesors|profesora]] pakāpi. Tajā pašā gadā kļuva par Latvijas Pulmonoloģijas centra radīšanas iniciatoru. 20 gadu garumā bija tā vadītājs. Viņa vadībā ķirurģijas praksē tika ieviestas jaunas metodes [[plaušu vēzis|plaušu vēža]] ārstēšanā, kā arī tika izstrādātas jaunas [[bronhi|bronhu]] un audu rekonstrukciju operāciju metodes. No 1971. līdz 1972. gadam bija LPSR Veselības aizsardzības ministrijas Zinātniskās medicīnas padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Bija vairāk nekā 300 zinātnisku rakstu, sešu monogrāfiju, četru mācību grāmatu un vairāk nekā 60 populārzinātnisku rakstu autors. Piereģistrēja 12 izgudrojumu patentus. Bija daudzu starptautisku medicīnas asociāciju loceklis, uzstājās ārvalstu zinātniskās organizācijās un starptautiskajās konferencēs.<ref name="russkije"/> 1992. gadā kopā ar [[Vera Rudzīte|Veru Rudzīti]] ieguva [[Paula Stradiņa balva|Paula Stradiņa balvu]]. 1993. gadā tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.<ref name="i.med"/><ref name="russkije"/> Miris 1994. gada 23. augustā no [[smadzeņu audzējs|smadzeņu audzēja]]. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vladimirs Utkins |url=https://timenote.info/lv/Vladimirs-Utkins |website=timenote.lv}}</ref> == Darbi == * ''Уткин, Владимир Валентинович.'' Кардиоспазм. — Rīga : [[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]], 1966. — 196 lpp., 18 л. ил. : ил.; 22 см<ref name=":4">{{tīmekļa atsauce|url=https://search.rsl.ru/ru/search#q=%D0%A3%D1%82%D0%BA%D0%B8%D0%BD,%20%D0%92%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%20%D0%92%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Уткин, Владимир Валентинович. Работы|website=search.rsl.ru|publisher=Российская государственная библиотека|access-date={{dat|2022|11|02||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191126205256/https://search.rsl.ru/ru/search#q=%D0%A3%D1%82%D0%BA%D0%B8%D0%BD,%20%D0%92%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%20%D0%92%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87}}</ref> * ''Уткин, Владимир Валентинович.'' Грыжи пищеводного отверстия диафрагмы / В. В. Уткин, Б. К. Апситис; [Риж. мед. ин-т]. — Рига : Зинатне, 1976. — 176 с.<ref name=":4" /> * Современные методы диагностики и лечения в пульмонологии: Сб. науч. статей / Риж. мед. ин-т. Центр пульмонологии Латв. ССР ; [Редкол.: В.В. '''Уткин''' (отв. ред.) и др.]. — Rīga : [[Rīgas Stradiņa universitāte|RMI]], 1979. — 126 lpp. * Хирургия язвенной болезни желудка и двенадцатиперстной кишки / А. С. Ермолов, В. В. Уткин. — Rīga : [[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]], 1983. — 210 lpp. * Патология органов грудной полости : Сб. науч. ст. / Риж. мед. ин-т, Респ. клинич. больница им. П. Страдыня; [Редкол.: В. В. Уткин (отв. ред.) и др.]. — Rīga : RMI, 1983. — 196 lpp. == Apbalvojumi<ref name="i.med"/> == * [[LPSR Valsts prēmija]] (1974) * Latvijas PSR Nopelniem bagāts zinātnes darbinieks (1982) * [[Paula Stradiņa balva]] (1992) == Literatūra<ref name="i.med"/> == * In memoriam. Vladimirs Utkins // Latvijas Ārsts, 1994, 7. nr., 626. lpp. * No universitātes līdz universitātei. Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskās darbības vēsture dokumentos un atmiņās. R., 2010. 670 lpp. * Stradiņa slimnīca. Rakstu vainags deviņdesmitgadē / sast. [[Arnis Vīksna|A. Vīksna]]. R., 2000. 363 lpp. * [[Arnis Vīksna|Vīksna A]]. Latvijas ķirurģijas profesori. R., 2010. 141 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Utkins, Vladimirs}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Ķirurgi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie zinātnes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] g9wp581tclb3baxe86isv6lu7mwcvwx 0 526771 4488581 4348415 2026-06-30T21:40:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488581 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Valērija Kļeimenova | vārds_orig = ''Валерия Алексеевна Клейменова'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2008 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Valērija Kļeimenova''' ({{val|ru|Валерия Алексеевна Клейменова}}; dzimusi 2008. gadā) ir [[Krievija]]s [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] meistare [[šahs|šahā]] (2022). == Biogrāfija == Šahu sākusi spēlēt septiņu gadu vecumā. [[Uļjanovska]]s šaha skolas audzēkne.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dvorec73.ru/history-success/Valeriya.html |title=Валерия Клейменова: «Кто знает, может женщина станет чемпионом мира по шахматам» |access-date={{dat|2022|11|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240223143215/http://dvorec73.ru/history-success/Valeriya.html }}</ref> 2018. gadā uzvarējusi Krievijas jauniešu šaha čempionātā U11 meiteņu vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr347592.aspx?lan=1&art=4 Первенство России 2018 года по шахматам среди девочек до 11 лет]</ref> 2021. gadā uzvarējusi Krievijas jauniešu šaha čempionātā U15 meiteņu vecuma grupā.<ref>[https://ulpravda.ru/rubrics/sport/ulianovskaia-shakhmatistka-zavoevala-chempionskii-titul-na-fone-tragedii Ульяновская шахматистка завоевала чемпионский титул на фоне трагедии]</ref> 2022. gada novembrī [[Antalja|Antaljā]] uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] meiteņu G14 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr678942.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Youth Chess Championship 2022 - Girls 14]</ref> 2025. gada oktobrī [[Duresi]] izcīnījusi bronzas medaļu Pasaules jauniešu šaha čempionāta meiteņu G18 vecuma grupā.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1265988.aspx?lan=1&art=4&fedb=LAT&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 World Youth U14, U16 & U18 Championships 2025 - G18]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 34219366 | chessgames = 181648 | 365chess = Valeria_Kleymenova }} {{DEFAULTSORT:Kļeimenova, Valērija}} [[Kategorija:2008. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] sqydujpz5onfmig78s310putkwrq2c4 0 531781 4488543 3927765 2026-06-30T17:57:01Z ZANDMANIS 91184 4488543 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Ivans cara dēls un Pelēkais Vilks" | oriģinālnos = ''Иван Царевич и Серый Волк'' | attēls = Иван Царевич и Серый Волк.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[kinokomēdija]] | režisors = [[Vladimirs Toropčins]] | producents = * [[Aleksandrs Bojarskis (režisors)|Aleksandrs Bojarskis]] * [[Sergejs Seļjanovs]] | scenārijs = * [[Rostislavs Haits]] * [[Leonīds Baracs]] * Sergejs Petreikovs * Aleksandrs Bojarskis | aktieri = * [[Ņikita Jefremovs]] * [[Artūrs Smoļaņinovs]] * Tatjana Buņina * [[Mihails Bojarskis]] * [[Ivans Ohlobistins]] * [[Viktors Suhorukovs]] * Aleksandrs Bojarskis | mūzika = * [[Valentīns Vasenkovs]] * [[Igors Rasterjajevs]] | operators = | mākslinieks = | montāža = Sergejs Gļezins | studija = * ''Мельница'' * ''СТВ'' | izplatītājs = | izdošana = | ilgums = | valsts = {{RUS}} | valoda = [[krievu valoda]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = "[[Ivans cara dēls un Pelēkais Vilks 2]]" (2013) | imdb = }} '''"Ivans cara dēls un Pelēkais Vilks"''' ({{val|ru|Иван Царевич и Серый Волк}}) ir 2011. gada Krievijas animācijas filma, kuras režisors ir [[Vladimirs Toropčins]]. Galvenās lomas tajā ieskaņojuši [[Ņikita Jefremovs]] (Ivans), [[Artūrs Smoļjaņinovs|Artūrs Smoļaņinovs]] (Vilks), [[Tatjana Buņina]] (Vasiļisa), [[Mihails Bojarskis]] (Kaķis), [[Ivans Ohlobistins]] (cars), [[Viktors Suhorukovs]] (premjerministrs) un Aleksandrs Bojarskis (Ēna). Filma ir par Ivanu, kuram jāiziet cara pārbaudījums, lai apprecētos ar mīļoto. Filmas pirmizrāde notika 2011. gada 29. decembrī, Latvijā to sāka rādīt 2012. gada 13. janvārī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ivans cara dēls un Pelēkais Vilks |url=https://www.forumcinemas.lv/event/300828/title/ivans_cara_d%C4%93ls_un_pel%C4%93kais_vilks/ |website=[[Forum Cinemas]]}}</ref> Filmai izdoti vairāki turpinājumi. Neskatoties uz nosaukumu, šī nav krievu tautas pasakas ekranizācija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2011. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Krievijas animācijas filmas]] fstwzeljl1lsk6spp6oepi8wjznjq56 0 540990 4488653 4488295 2026-07-01T06:20:45Z Lasks 38532 4488653 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2025 logo.jpg | att_izm = | fināls = 2025. gada 17. maijā | pusfināls = | pirmais pusfināls = 2025. gada 13. maijā | otrais pusfināls = 2025. gada 15. maijā | vadītājs (i) = [[Heizela Brugere]]<br />[[Sandra Študere]]<br />[[Mišela Huncikere]] | koordinators = | režisors = | pārraidītājs = ''Swiss Broadcasting Corporation'' (SRG SSR) | vieta = {{vieta|Šveice|Bāzele|St. Jakobshalle}} | uzvarētājs = {{ESC|Austrija}} ''[[Johanness Pīčs|JJ]]'' — ''[[Wasted Love]]'' | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 37 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Moldova}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2025 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Fināla dalībvalstis | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2024]] | nākamais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026 ►]] }} '''2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2025}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2025}}) bija 69. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-05-12 |title=Eurovision 2024 winner's press conference with Nemo |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2024-winners-press-conference-nemo |access-date=2024-05-12 |website=Eurovision.tv |publisher=EBU}}</ref> Šī bija trešā reize, kad konkursu rīko Šveice (iepriekš {{ESCg|1956}}. un {{ESCg|1989}}. gadā) Konkursā uzvarēja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] dziedātājs ''[[Johanness Pīčs|JJ]]'' ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. == Norises vieta == [[Attēls:St Jakobshalle Basel.JPG|left|thumb|200x200px|''[[St. Jakobshalle]]'', 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta]] 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Šveices pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu ''[[The Code]]''. Šī bija trešā reize, kad Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un {{ESCg|1989}}. gadā). ''[[St. Jakobshalle]]'' ar ietilpību {{sk|12400}} ir multifunkcionāla arēna, kas rīko sporta pasākumus un koncertus. === Norises vietas izvēle === Drīz pēc Šveices uzvaras 2024. gada konkursā [[Ženēva]]s varas iestādes paziņoja par interesi rīkot 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://www.letemps.ch/culture/musiques/palexpo-est-deja-sur-les-rangs-pour-accueillir-l-eurovision-2025 |title=Palexpo est déjà sur les rangs pour accueillir l’Eurovision 2025 |work= [[Le Temps]] |date=2024-05-12 |access-date=2024-05-12|language=fr|author=Nicolas Dufour}}</ref> Tai pašā dienā [[Bāzele]]s varas iestādes paziņoja par interesi rīkot konkursu.<ref name="Basel">{{tīmekļa atsauce|url=https://x.com/ConradinCramer/status/1789578870993129751|last=Cramer|first=Conradin|title=Herzliche Gratulation an Nemo|trans-title=Congratulations to Nemo|date=12 May 2024|publisher=x.com|access-date=12 May 2024|language=de}}</ref> 2024. gada 12. maijā savu kandidatūru izvirzīja [[Sanktgallene]].<ref name=StGallen1>{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2024-05-12 |title=🇨🇭 Eurovision 2025: Three Cities Aiming to Host Eurovision 2025 |url=https://eurovoix.com/2024/05/12/eurovision-2025-three-cities-aim-to-host-eurovision-2025/ |access-date=2024-05-12 |website=Eurovoix |language=en}}</ref><ref name=StGallen2>{{tīmekļa atsauce |date=2024-05-12 |title=Kampf um Austragung - Genf, Basel, St. Gallen: Alle wollen den ESC – doch wer kann? |url=https://www.srf.ch/news/gesellschaft/kampf-um-austragung-genf-basel-st-gallen-alle-wollen-den-esc-doch-wer-kann |access-date=2024-05-12 |website=[[Schweizer Radio und Fernsehen]] |language=de}}</ref> 2024. gada 30. augustā tika paziņots, ka 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss norisināsies [[Bāzele|Bāzelē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Farren |first=Neil |date=2024-07-30 |title=Eurovision 2025: Host City Announcement on August 30 |url=https://eurovoix.com/2024/07/30/eurovision-2025-host-city-announcement-august-30/ |access-date=2024-07-30 |website=Eurovoix |language=en}}</ref> {{Location map many|Šveice|width=225px|float=right|caption=Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta (zaļā krāsā), pilsētas, kas iesniedza pieteikumu rīkot konkursu (sarkanā krāsā), pilsēta, kas bija izteikusi interesi rīkot konkursu, bet savu pieteikumu neiesniedza (pelēkā krāsā)|places= |label1={{small|[[Ženēva]]}}|lat=46.201667|long=6.146944|position=right|mark=green pog.svg |label2={{small|[[Bāzele]]}}|lat2=47.554722|long2=7.590556|position2=right|mark2=blue pog.svg |label3={{small|[[Sanktgallene]]}}|lat3=47.4245|long3=9.3767|position3=top|mark3=gray pog.svg |label4={{small|[[Cīrihe]]}}|lat4=47.3769|long4=8.5417|position4=bottom|mark4=Red pog.svg |label5={{small|[[Bīle]] un [[Berne]]}}|lat5=46.9605|long5=7.4697|position5=bottom|mark5=Red pog.svg }} <br /> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#D0F0C0|*|border=darkgray}} Īsais saraksts {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{piezīme|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" rowspan="2" style="background:#CEDFF2" | [[Bāzele]] † | [[Sv. Jakoba Parks]] | Rīkojusi 2016. gada UEFA Eirolīgas fināla spēli. | rowspan="2" style="background:#CEDFF2" |<ref name="Basel"/><ref name="ESC2025">{{tīmekļa atsauce |last=Galli |first=Paolo |title=Eurosong, Zurigo non si sfila |trans-title=Eurosong, Zurich doesn't show up|url=https://www.cdt.ch/news/eurosong-zurigo-non-si-sfila-352074|website=Corriere del Ticino | date = 13 May 2024 | access-date=13 May 2024 |language=it}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=Eurovision 2025: Basel applies to host the contest |url=https://esctoday.com/195397/eurovision-2025-basel-applies-to-host-the-contest/ |website=ESCToday |date=7 June 2024 |access-date=7 June 2024}}</ref> |-style="background:#CEDFF2" | ''[[St. Jakobshalle]]'' | Rīko ikgadējo ''Swiss Indoors'' tenisa turnīru. |- style="background:#F2E0CE" ! scope="row" rowspan="1" style="background:#F2E0CE"| [[Berne]]/[[Bīle]] ^ | ''[[Neue Festhalle]]'' | Piedāvājums rīkot konkursu ''Bernexpo'' kompleksā. |<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2025: Bern & Biel/Bienne Reveal Details of Bid |url=https://eurovoix.com/2024/06/27/eurovision-2025-bern-biel-bienne-bid/ |website=Eurovoix |date=27 June 2024 |access-date=27 June 2024}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |title=Eurovision 2025: Bern and Biel apply to host the contest |url=https://esctoday.com/195522/eurovision-2025-bern-and-biel-apply-to-host-the-contest/ |website=ESCToday |date=27 June 2024 |access-date=27 June 2024}}</ref> |- style="background:#F2E0CE" ! scope="row" rowspan="2" style="background:#F2E0CE" | [[Cīrihe]] ^ | ''[[Hallenstadion]]'' | Rīkojusi Cīrihes "Open" sacensības no 1998. līdz 2008. gadam | rowspan="2" |<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay|title=Eurovision 2025: Zurich officially applies to host the contest|url=https://esctoday.com/195526/eurovision-2025-zurich-officially-applies-to-host-the-contest/ |website=ESCToday |date=27 June 2024 |access-date=27 June 2024}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Farren |first=Neil |date=2024-06-27 |title=Eurovision 2025: Zurich Reveals Details of Bid |url=https://eurovoix.com/2024/06/27/eurovision-2025-zurich-reveals-details-of-bid/ |access-date=2024-06-28 |website=Eurovoix |language=en}}</ref> |- | ''Swiss Life Arena'' | — |- ! scope="row" rowspan="1" | [[Sanktgallene]] | ''[[Olma Hall]]'' | — |<ref name=StGallen1/><ref name=StGallen2/> |-style="background:#D0F0C0" ! scope="row" rowspan="1" style="background:#D0F0C0" | [[Ženēva]] * | ''[[Palexpo]]'' | Rīkojusi 2014. gada [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] pusfinālu un 2019. gada [[Leivera kauss|Leivera kausu]]. |<ref name="ESC2025"/><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2025: Geneva Aims to Host Eurovision 2025 |url=https://eurovoix.com/2024/05/12/%f0%9f%87%a8%f0%9f%87%ad-eurovision-2025-geneva-aims-to-host-eurovision-2025/ |website=Eurovoix | date = 12 May 2024 | access-date=12 May 2024}}</ref> |} == Dalībvalstis == Valstis savu dalību konkursā varēja pieteikt līdz 15. septembrim un izstāties līdz 11. oktobrim bez finansiāla soda. Dalību konkursam sākotnēji apstiprināja 38 valstis. Taču 2025. gada janvārī Moldova paziņoja, ka izstājas no konkursa ekonomisko, administratīvo un māksliniecisko izaicinājumu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-23 |title=Moldova izstājas no 2025. gada "Eirovīzijas" dziesmu konkursa |url=https://www.delfi.lv/life/56010800/notikumi/120058540/moldova-izstajas-no-2025-gada-eirovizijas-dziesmu-konkursa |access-date=2025-01-23 |website=delfi.lv }}</ref> === Pusfināli === [[Attēls:ESC 2025 Semi-Finals.svg|thumb|{{uzraksts|#29ADFF|Pirmā pusfināla dalībvalstis}}{{uzraksts|#C2E8FF|Valstis, kas automātiski kvalificējušās finālam, bet balsos pirmajā pusfinālā}}{{uzraksts|#FDA011|Otrā pusfināla dalībvalstis}}{{uzraksts|#FFE1B3|Valstis, kas automātiski kvalificējušās finālam, bet balsos otrajā pusfinālā}}]] ==== Pirmais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[13. maijs|13. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="calendar">{{tīmekļa atsauce |date=13 March 2019 |title=Eurovision Calendar 2025 |url=https://eurovision.tv/calendar |access-date=28 January 2025 |website=Eurovision.tv |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|European Broadcasting Union]] (EBU) }}</ref> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis plus [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā pusfinālā vai konkursā kā "Pārējā pasaule".<ref name=":8">{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-28 |title=Eurovision 2025: Semi-Final Draw results |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-semi-final-draw-results |access-date=28 January 2025 |website=Eurovision.tv |publisher=EBU |language=en}}</ref> Pusfinālā uzstājās arī Itālijas, Spānijas un Šveices pārstāvji — Spānija uzstājās starp Igauniju un Ukrainu, Itālija uzstājās starp Beļģiju un Azerbaidžānu un Šveice uzstājās starp Horvātiju un Kipru. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Islande}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RÚV]] | ''[[Væb]]'' | ''Róa'' | "Rinda" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 6. | 97 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Justina Stečkovska]] | ''Gaja'' | — | [[Poļu valoda|Poļu]]<br />Angļu | 7. | 85 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēnijas Radio un Televīzija|RTVSLO]] | [[Klemens Slakonja|Klemens]] | ''How Much Time Do We Have Left?'' | "Cik daudz laika mums ir atlicis?" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 13. | 23 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Tommy Cash]]'' | [[Espresso Macchiato]] | — | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />Angļu | 5. | 113 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | ''[[Ziferblat]]'' | ''Bird of Pray'' | "Lūgšanu putns" | Angļu<br />[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | 1. | 137 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | ''[[KAJ]]'' | ''Bara bada bastu'' | "Vienkārši mazgājies pirtī" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 4. | 118 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Napa]]'' | ''Deslocado'' | "Pārvietoties" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 9. | 56 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Kails Alesandro]] | ''Lighter'' | "Šķiltavas" | Angļu | 8. | 82 |- | 09 | {{ESC|Beļģija}} | [[Flāmu Radio un Televīzijas raidorganizācija|VRT]] | ''[[Red Sebastian]]'' | ''Strobe Lights'' | — | Angļu | 14. | 23 |- | 10 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Mamagama]]'' | ''Run with U'' | "Skriet ar tevi" | Angļu | 15. | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Gabrijs Ponte]] | ''Tutta l'Italia'' | "Visa Itālija" | Itāļu | 10. | 46 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | ''[[Shkodra Elektronike]]'' | ''Zjerm'' | "Troksnis" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | 2. | 122 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Nīderlande}} | [[AVROTROS]] | ''[[Claude (dziedātājs)|Claude]]'' | ''C'est la vie'' | "Šī ir dzīve" | [[Franču valoda|Franču]]<br />Angļu | 3. | 121 |- | 14 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | [[Marko Bošņaks]] | ''Poison Cake'' | "Saindētā kūka" | Angļu | 12. | 28 |- | 15 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | [[Teo Evans]] | ''Shh'' | — | Angļu | 11. | 44 |} ==== Otrais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls norisinājās [[15. maijs|15. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="calendar" /> Pusfinālā piedalijās 16 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis plus [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā kā "Pārējā pasaule" varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā pusfinālā vai konkursā.<ref name=":8" /> Pusfinālā uzstājās arī Francijas, Lielbritānijas un Vācijas pārstāvji — Lielbritānija uzstājās starp Austriju un Grieķiju, Francija uzstājās starp Gruziju un Dāniju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Serbiju. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | ''[[Go-Jo]]'' | ''Milkshake Man'' | "Piena kokteiļa vīrs" | Angļu | 11. | 41 |- | 02 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Nina Žižiča]] | ''Dobrodošli <small>(Добродошли)</small>'' | "Sveicināti" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | 16. | 12 |- | 03 | {{ESC|Īrija}} | [[Īrijas Radio & Televīzija|RTÉ]] | ''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]'' | ''Laika Party'' | "Laikas ballīte" | Angļu | 13. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Tautumeitas]] | ''[[Bur man laimi]]'' | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] | 2. | 130 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Parg]]'' | ''Survivor'' | "Izdzīvotājs" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 10. | 51 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Austrija}} | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | [[Johanness Pīčs|JJ]] | ''[[Wasted Love]]'' | "Izniekotā mīlestībba" | Angļu | 5. | 104 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu raidorganizācijas korporācija|ERT]] | [[Klaudija]] | ''Asteromata <small>(Αστερομάτα)</small>'' | "Zvaigžņotās acis" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 4. | 112 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Katarsis]]'' | ''Tavo akys'' | "Tavas acis" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]] | 6. | 103 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | [[Miriana Konte]] | ''Serving'' | "Kalpot" | Angļu | 9. | 53 |- | 10 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | [[Mariama Šengelija]] | ''Freedom'' | "Brīvība" | [[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]<br />Angļu | 15. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | ''[[Sissal]]'' | ''Hallucination'' | "Halucinācijas" | Angļu | 8. | 61 |- | 12 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | ''[[Adonxs]]'' | ''Kiss Kiss Goodbye'' | "Atvadu skūpsts" | Angļu | 12. | 29 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Laura Torna]] | ''La poupée monte le son'' | "Lelle palielina skaļumu" | Franču | 7. | 62 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Juvala Rafaela]] | ''New Day Will Rise'' | "Jauna diena celsies" | Angļu<br />[[Ivrits]]<br />[[Franču valoda|Franču]] | 1. | 203 |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | [[Stefans Zdravkovičs|''Princ'']] | ''Mila <small>(Мила)</small>'' | — | [[Serbu valoda|Serbu]] | 14. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Ērika Vikmane]] | ''Ich komme'' | "Es nāku" | [[Somu valoda|Somu]]<br />[[Vācu valoda|Vācu]] | 3. | 115 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās [[17. maijs|17. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="calendar" /> Tajā piedalijās 26 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais piecinieks" un Šveice kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsoja visas 37 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalijās, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Kails Alesandro]] | ''Lighter'' | "Šķiltavas" | Angļu | 18. | 89 |- | 02 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Laura Torna]] | ''La poupée monte le son'' | "Lelle palielina skaļumu" | Franču | 22. | 47 |- | 03 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Tommy Cash]]'' | ''Espresso Macchiato'' | — | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />Angļu | 3. | 356 |- | 04 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Juvala Rafaela]] | ''New Day Will Rise'' | "Jauna diena celsies" | Angļu<br />[[Ivrits]]<br />[[Franču valoda|Franču]] | 2. | 357 |- | 05 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Katarsis]]'' | ''Tavo akys'' | "Tavas acis" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]] | 16. | 96 |- | 06 | {{ESC|Spānija}} | [[Spānijas Radio un Televīzijas Kooperācija|RTVE]] | ''[[Melody]]'' | ''Esa diva'' | "Tā dīva" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 24. | 37 |- | 07 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | ''[[Ziferblat]]'' | ''Bird of Pray'' | "Lūgšanu putns" | Angļu<br />[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | 9. | 218 |- | 08 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[BBC]] | ''[[Remember Monday]]'' | ''What the Hell Just Happened?'' | "Kas pie velna tikko notika?" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 19. | 88 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 09 | {{ESC|Austrija}} | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | [[Johanness Pīčs|JJ]] | ''[[Wasted Love]]'' | "Izniekotā mīlestība" | Angļu | 1. | 436 |- | 10 | {{ESC|Islande}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RÚV]] | ''[[Væb]]'' | ''Róa'' | "Rinda" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 25. | 33 |- | 11 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Tautumeitas]] | ''[[Bur man laimi]]'' | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] | 13. | 158 |- | 12 | {{ESC|Nīderlande}} | [[AVROTROS]] | ''[[Claude (dziedātājs)|Claude]]'' | ''C'est la vie'' | "Šī ir dzīve" | [[Franču valoda|Franču]]<br />Angļu | 12. | 175 |- | 13 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Ērika Vikmane]] | ''Ich komme'' | "Es nāku" | [[Somu valoda|Somu]]<br />[[Vācu valoda|Vācu]] | 11. | 196 |- | 14 | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | [[Lučo Korsi]] | ''Volevo essere un duro'' | "Es gribēju būt stingrs puisis" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 5. | 256 |- | 15 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Justina Stečkovska]] | ''Gaja'' | — | [[Poļu valoda|Poļu]]<br />Angļu | 14. | 156 |- | 16 | {{ESC|Vācija}} | [[Publiskā Vācijas raidorganizācijas darba grupa|ARD]] | ''[[Abor & Tynna]]'' | ''Baller'' | "Šauj" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 15. | 151 |- | 17 | {{ESC|Grieķija}} | [[Grieķu raidorganizācijas korporācija|ERT]] | [[Klaudija]] | ''Asteromata <small>(Αστερομάτα)</small>'' | "Zvaigžņotās acis" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 6. | 231 |- | 18 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Parg]]'' | ''Survivor'' | "Izdzīvotājs" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 20. | 72 |- | 19 | {{ESC|Šveice}} (rīkotāji) | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | ''[[Zoë Më]]'' | ''Voyage'' | "Ceļojums" | Franču | 10. | 214 |- | 20 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | [[Miriana Konte]] | ''Serving'' | "Kalpot" | Angļu | 17. | 91 |- | 21 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Napa]]'' | ''Deslocado'' | "Pārvietoties" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 21. | 50 |- | 22 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | ''[[Sissal]]'' | ''Hallucination'' | "Halucinācijas" | Angļu | 23. | 47 |- | 23 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | ''[[KAJ]]'' | ''Bara bada bastu'' | "Vienkārši mazgājies pirtī" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 4. | 321 |- | 24 | {{ESC|Francija}} | [[Francija Televīzija]] | [[Luāna Emera|Luāna]] | ''Maman'' | "Mamma" | [[Franču valoda|Franču]] | 7. | 230 |- | 25 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Gabrijs Ponte]] | ''Tutta l'Italia'' | "Visa Itālija" | Itāļu | 26. | 27 |- | 26 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | ''[[Shkodra Elektronike]]'' | ''Zjerm'' | "Troksnis" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | 8. | 218 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2025. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] exo5yoz4cdea8r2jyc6xhykh6rcz4we 0 541591 4488488 4167312 2026-06-30T12:32:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488488 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Teizinas miera līgums 1595.jpg|thumb|250px|Teizinas miera līguma zviedriskais oriģināls (1595)]] [[Attēls:Narvas apkārtne 1705.jpg|thumb|250px|Miera līguma parakstīšanas vieta Teizina atradās pie [[Ivangoroda]]s cietokšņa]] '''Teizinas miera līgums''' ({{val|sv|freden i Teusina}}, {{val|ru|Тявзинский мирный договор}}) bija starpvalstu līgums, kuru pēc [[Krievu—zviedru karš (1570—1595)|krievu—zviedru kara]] beigām 1595. gada 18. maijā parakstīja [[Krievijas cariste]]s un [[Zviedrijas karaliste]]s pārstāvji. Krievija atguva [[Ingrija|Ingriju]] un [[Priozerska (Krievija)|Korelu]], bet atteicās no pretenzijām uz [[Zviedru Igaunija|Igaunijas hercogisti]]. Līgums noteica Krievijas un Zviedrijas robežu līdz Ziemeļu Ledus okeānam. == Vēsture == Miera līgums pārtrauca 25 gadus ilgušo karu, kas notika [[Igaunija]]s, Ingrijas un [[Karēlija]]s teritorijā. Izšķirošās kaujas notika 1590. gadā pie [[Narvas cietoksnis|Narvas]] un [[Ivangoroda]]s cietokšņiem. 20. februārī cietokšņa aizstāvji Kārļa Horna vadībā sāka sarunas par pamieru uz vienu gadu, kuru parakstīja 25. februārī, un atstāja Ivangorodas cietoksni. Zviedrijas karalis [[Juhans III]] atteicās atzīt Horna parakstīto pamiera līgumu un novembrī zviedru karaspēks neveiksmīgi mēģināja atgūt Ivangorodu. Tajā pašā laikā zviedru karaspēks ieņēma krievu [[Petsamo]] klosteri pie Ziemeļu Ledus okeāna. Kad 1592. gada oktobrī Krievijas karaspēks uzbruka [[Viborga]]s cietoksnim, 1593. gada janvārī Krievija un Zviedrija noslēdza divu gadu pamieru. === Sarunu vedēji === Zviedrijas puse: karaļa padomnieks Stens Baners (''Sten Banér''); Kristers Klāsons Horns (''Krister Klasson (Horn)''); Jērans Boije (''Göran Boije''); Arveds Eriksons; sekretāri: Niklass Rasks un Hanss Kranks. Krievijas puse: kņazs Ivans Tureņins (''Иван Самсонович Туренин''); bajārs Ostafijs Puškins (''Остафий Михайлович Пушкин''); rakstveži Grigorijs Klobukovs (''Григорий Иванович Клобуков'') un Posņiks Dmitrijevs (''Посник Дмитриев''). Sarunās kā starpnieks piedalījās [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sūtnis Ērenfrīds fon Minkovičs. === Saturs === [[Attēls:Finnland 1323-1743.png|thumb|Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam]] * Krievija atteicās no pretenzijām uz [[Zviedru Igaunija]]s teritoriju, kurā bija uzskaitīti šādi cietokšņi: [[Narva]], [[Tallina|Rēvele]], [[Veisenšteinas pils]], [[Vezenbergas pils]], [[Padizes klosteris]], [[Tolses pils|Tolsburgas pils]], [[Vasknarva|Jaunpils]], [[Borkholmas pils]], [[Hāpsalas pils]], [[Lodes pils]], [[Leāles pils]], [[Vigala|Vec-Fikeles pils]]. * Zviedrija atdeva Krievijai [[Priozerska (Krievija)|Keksholmas]], [[Ivangoroda]]s, [[Kingisepa|Jamburgas]], [[Koporje]]s, [[Šliselburga|Nēteburgas]], [[Staraja Ladoga|Lādogas]] cietokšņus un apņēmās neuzbrukt [[Kola]]i un [[Pleskava]]i, kā arī Solovecas klosterim, Sumai, Kargopolei, [[Holmogori]]em. * Krievija apņēmās nesākt karu pret Zviedru Somijā un Zviedru Igaunijā esošajām pilīm, kā arī pret Kveņu zemi un [[Lapzeme|Lapzemi]]. * Tirgotāji no citām valstīm drīkstēja tirgoties ar krieviem tikai caur [[Viborga]]s un Rēveles ostām, Narvas ostā bija brīva pieeja zviedru tirgotājiem. * Zviedru tirgotājiem bija pieejami Nēteburgas, Lādogas, Novgorodas, Keksholmas cietokšņi, kā arī Narvas upes abas puses no grīvas līdz Peipusa ezeram, Pleskava un citas pilsētas, kur varēja nokļūt tikai zviedru kuģi. * Narvas pilsēta bija slēgta ārvalstu tirgotājiem. Zviedru tirgotājiem tika piešķirtas tiesības brīvi tirgoties uz Krievijas zemes, tostarp Maskavā, Novgorodā, Pleskavā un citās Krievijas pilsētās līdz tatāru un citām zemēm. * Obligātā savstarpējā palīdzība tika noteikta kuģa avārijas gadījumā ar īpašuma atdošanu cietušajai pusei. * Noteica aizliegumu iekasēt nodevas no [[sāmi|lapiem]] vietās, kur starp abām valstīm bija strīds par zemes īpašumtiesībām. * Izsludināja visu gūstekņu apmaiņa bez izpirkuma maksas un kompensācijas. * Līguma nosacījumi ir jāapstiprina parakstītāju valstu valdnieku pēctečiem. * Visi incidenti bija kopīgi jāizmeklē, un tie, kas pārkāpa mieru, bija jāsoda. Pārbēdzēji, ja viņi izdarījuši kādu noziegumu, bija jāizdod vienai no pusēm, kas to pieprasīja. * Līgums nodrošināja brīvu, bez šķēršļiem un negodīguma pārvietošanos diplomātiskajā pārstāvniecībā un diplomātiskā pasta pārvadāšanu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * Miera līguma teksts zviedriski un angliski: Treaty of Peace between Sweden and Russia [http://www.histdoc.net/history/teusina.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110609124419/http://www.histdoc.net/history/teusina.html |date={{dat|2011|06|09||bez}} }} * Miera līguma teksts krieviski: Текст договора на русском. Перевод со шведского подлинника А. Чумиков, 1868 г. [http://www.kolamap.ru/library/doc/1595_tjavzin.htm] * [http://rgada.info/kueh/1/96_3_12/0009.jpg Miera līguma teksts zviedriski. Fotogrāfija, РГАДА.] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Līgumi ar Zviedriju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:1595. gads]] 9viv51xl4jopiw6dqp6a1vbrriemy8c 0 545081 4488549 4310902 2026-06-30T18:28:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488549 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Vilciena infokaste|Nosaukums=''Siemens Ultra Low Floor''|Ekspluatācijas periods=1997-|Ražotājs=''Simmering-Graz-Pauke''r, ''ELIN EBG Traction'' un ''Siemens Mobility''|Uzbūvēti sastāvi=342|Platums=2,40 m|Augstums=3,615 m|Vagona garums=24,21 m vai 35,47 m (atkarīgs no versijas)|Paātrinājums=1,3-1,4 m/s|Svars=30t (A, A1), 43t (B, B1)|Maksimālais ātrums=70 km/h|Spriegums=600 V|Sliežu platums=1435 mm|Attēls=2017-09-01 AT Wien 13 Hietzing, Hietzinger Hauptstraße @ Stoesslgasse, A1 120 Linie 58 (40754339143).jpg|Paraksts=ULF A1 58. līnijā}}[[Attēls:Wien_20_Wallensteinstraße_31_-_ULF_Nr.1.jpg|thumb|ULF Nr.1 Vallenšteina ielā]] '''ULF''' (saīsinājums no '''''Ultra Low Floor''''') ir zemās grīdas [[tramvajs]], ko ''Siemens Rail Systems'' izstrādāja [[Vīne]]s transporta kompānijai ''[[Wiener Linien]]''. ULF raksturo tā bezass šasija un viens no zemākajiem iekāpšanas augstumiem pasaulē. [[Vīne]]i un [[Rumānija]]s pilsētai [[Oradja]]i laikā no 1994. līdz 2017. gadam kopumā tika uzbūvēti 342 ULF tipa tramvaji. == Transportlīdzekļa tipa izstrāde == === Vīnes ULF === 1989. gadā Vīnes pilsēta nolēma iegādāties zemās grīdas tramvajus, kuru iekšpusē nevarēja būt pārāk stāvi pakāpieni, platformas vai rampas. Uzņēmumu ''Simmering-Graz-Pauker'' (SGP) (šobrīd ''Siemens'') un ''Elin EBG'' Traction (VA meitasuzņēmums) konsorcijs ''Tech'' izstrādāja jauna veida transportlīdzekļa koncepciju, kas bija jātestē. Šim nolūkam tika izmantots ar [[Vīnes E tramvaju sērija|E ₁]] motorvagonu savienots C ₂ piekabināmais vagons ar zemās grīdas vidusdaļu, kas ietvēra jaunus šarnīrveida portālus. Konstrukcija, kas sākotnēji bija bez piedziņas, vēlāk tika aprīkota ar vilces motoriem un prezentēta sabiedrībai 1991. gadā. Veiksmīgie testa braucieni mudināja SGP un Elin nomainīt piekarināmā vagona priekšējo daļu pret pilnībā funkcionējošu priekšējo daļu, lai tagad paplašināto testa transportlīdzekli turpmāk varētu darbināt neatkarīgi. Šo priekšdaļu izstrādāja ''Porsche Design''. [[Attēls:Wien-wvb-sgpelin-versuchswagen-quellenstrasse--795290.jpg|thumb|Paplašinātais testa transportlīdzeklis, 1994]] [[Attēls:65_A_1_Karlsplatz_1998-04-24a.jpg|thumb|A₁ oriģinālajā krāsojumā, 1998. gads]] ULF tika nodots ražošanā 1994. gadā līdz ar prototipa (īsa un gara sastāva) izbūvi. Pirmais sastāvs tika nodots ''Wiener Linien'' 1995. gada martā, kas pēc tam to pakļāva turpmākiem testiem un pārbaudes braucieniem. SGP veica arī papildus izmaiņas sastāviem. Oficiālā ULF debija bija 1995. gada 18. maijā. Transportlīdzekļu ārējo dizainu atkal bija izstrādājusi kompānija ''Porsche Design'', bet tas bija uzlabots salīdzinājumā ar testa transportlīdzekļa dizainu. Tramvaju izskats būtībā nemainījās visā ražošanas periodā. Tikai 1. vagons sākotnēji bija modificētā krāsu shēmā ar lielāku pelēkās krāsas saturu. Abi tramvaji pēc tam tika izmantoti regulārajā pasažieru satiksmē. 1996. gada novembrī ''Wiener Linien'' beidzot pasūtīja SGP būvēt sērijas vagonus, lai gan pirmo sastāvu varēja nodot tikai 1997. gada beigās. Apstiprināšanas procesā sekoja turpmāka kavēšanās, kas beidzās tikai aptuveni gadu vēlāk, kad rūpnīca sāka darboties. Abu prototipu vagonus sērijveidā sāka ražot līdz 2002. gadam. Pat pirms pirmās daļas pilnīgas piegādes 2005. gadā (150 vienības) transporta uzņēmums pasūtīja vēl 150 tāda paša veida sastāvus. Otrās sērijas piegādes ''Wiener Linien'' sākās 2007. gada 18. janvārī. Pirmo reizi šie tramvaji sāka kursēt 2007. gada 26. novembrī 58. maršrutā. 2. paaudzes sastāvi piedzīvoja gan optiskus, gan tehniskus uzlabojumus. Starp uzlabojumiem bija gaisa kondicionēšanas sistēma, jauns interjers, uzlaboti galamērķa displeji un pilnveidojumi ritošajā daļā, taču ilgās apstiprināšanas procedūras atkal aizkavēja tramvaju nodošanu ekspluatācijā. 2. paaudzes ULF garā versija (B1) darbību tīklā (43. līnijā) uzsāka 2 gadus vēlāk 2009. gada jūlijā. Pēdējais ULF (Nr. 801) ''Wiener Linien'' tika nodots 2017. gada jūnija beigās. Ieskaitot abus prototipus, Vīnei kopumā tika uzbūvēti 332 ULF sastāvi. ==== ''Bombardier Flexity'' ==== {{Pamatraksts|Alstom Flexity Vīne}} 2013. gada rudenī ''Wiener Linien'' izsludināja jaunu konkursu par nākamās paaudzes zemās grīdas tramvaju iepirkumu. 2014. gada beigās tika noslēgts 562 miljonu eiro vērts līgums ar ''Bombardier'' par 119 ''Bombardier Flexity'' sastāvu iegādi, paredzot iespēju pasūtīt papildus 37 sastāvus. Tāpat kā ''Flexity Berlin'', arī ''Flexity'' ''Vienna'' ir īpaši pielāgots modelis ar 215 mm ieejas augstumu. Tika pasūtīti tikai garie sastāvi ar garumu 34 metri. Piegādes plānotas no 2018. līdz 2026. gadam. === ULF citās pilsētās === Pēc ''InnoTrans 2004'' [[Berlīne|Berlīnē]] tur izstādītais sastāvs demonstrācijas nolūkos dažas dienas brauca Berlīnes tramvaju tīklā. 2005. gadā [[Grāca]]s tramvaja tīklā testa nolūkos dažas dienas kursēja divi ULF, kā arī viens sastāvs [[Minhene]]s tramvaja tīklā 2001. gadā. Tramvajs tika prezentēts arī ''UITP vieglā dzelzceļa kongresā 2004'' [[Drēzdene|Drēzdenē]]. 2008. gada janvārī Rumānijas transporta uzņēmums ''Oradea Transport Local'' nolēma iegādāties desmit ULF transportlīdzekļus Oradjas tramvaju tīklam. Tramvaji tika balstīti uz Vīnes dizainu un tādējādi pilnībā atbilda tur izmantotajam A₁ tipam. Tie tika piegādāti 2008. un 2009. gadā. Pasūtījuma vērtība bija aptuveni 27,5 miljoniem eiro.<ref>Helmut Dité: ''[http://www.wienerzeitung.at/nachrichten/wirtschaft/international/265608_Wiener-Ulf-auch-in-Oradea.html Wiener ULF auch in Oradea]'', [[Wiener Zeitung]], 15. Jänner 2008, abgerufen am 7. November 2013.</ref><ref>Ernst Lassbacher: ''ULF in Rumänien'', in: Stadtverkehr, Ausgabe Juni 2008, Seite 51.</ref> == Ritošā daļa un tehnika == [[Attēls:ULF_Antrieb.jpg|thumb|Tips B]] [[Attēls:ULF_Dachausruestung.jpg|thumb|Jumta aprīkojums no diviem ULF (tips b)]] [[Attēls:Versuchsträger_02_18._06._1994_HW_Simmering.jpg|thumb|ULF testa transportlīdzeklis 1994. gadā]] ULF ir zemas grīdas vienvirziena tramvajs. Transportlīdzekļa salona grīda ir tik zema, ka tā ir aptuveni vienā līmenī ar ietves apmali. Durvju slieksnis ir 197 milimetrus virs sliedes augšējās malas, vienlaidu vagona grīda 220 milimetrus virs sliedes augšējās malas, t.i., katrā gadījumā aptuveni par 100 milimetriem zemāka nekā lielākajai daļai zemās grīdas tramvaju. Zemais iekāpšanas augstums un zemā transportlīdzekļa grīda visā transportlīdzekļa garumā neļauj izmantot asis, kas savieno riteņus abās sastāva pusēs. Tā vietā tika izstrādāta pilnībā pārveidota šasija, kurā asis tika aizstātas ar elektronisko vilces dzinēju vadību. Lielākā daļa motorvagona palīgierīču atrodas uz vagona jumta. Viss transportlīdzeklis sastāv no tā saukto moduļu (transportlīdzekļa virsbūves segmentu) un portālu (locītavu savienojumu) sistēmas, un atsevišķie moduļi ir savienoti viens ar otru šarnīrsavienojumā. Viens modulis ir piekārts portālā, nākamais uzlikts uz tā. Priekšējie un aizmugurējie portāli ir pagriežami, piekarami. Atšķirībā no citiem sliežu transportlīdzekļiem, piemēram, vilcieniem, piedziņas motori nav iebūvēti ratiņos zem vagona virsbūves, bet ir vertikāli izvietoti abās portāla rāmja ārējās pusēs. Atsevišķos riteņus piedzen konusveida zobrati. Īso vilkmi darbina seši piedziņas motori (centrālajā portālā un aizmugurējā portālā), garo vilkmi — astoņi piedziņas motori (centrālajos portālos), katrs ar 60 kW (pirmā sērija) vai 35 kW (otrā sērija) piedziņas. Ideja par šīm portāla šasijām, kas ir veidota kā apgriezts "U", radās SGP inženierim Leopoldam Lenkam.<ref name="Porsche">[https://www.nextroom.at/article.php?id=28358 ''Ein Stadtbild kommt ins Rollen''] vom 20. Jänner 2008.</ref> Visiem ULF vilcieniem ir reģeneratīvā bremzēšana — tie var atgriezt tīklā lielu daļu no bremzēšanas laikā radītās enerģijas, jo to piedziņas motori darbojas kā ģeneratori un pārvērš kinētisko enerģiju elektroenerģijā.<ref>[http://www.energieleben.at/kers-bei-den-wiener-linien/ ''Bremsenergie-Rückgewinnung bei den Wiener Linien''] vom 24. April 2012</ref> No 2001. gada sastāviem rūpnīcā tika uzstādīts trešais priekšējais lukturis, ārējie spoguļi (durvju pusē) un otrs indikatoru pāris. Otrā ULF piegādes sērija ienesa gan optiskus, gan tehniskus jauninājumus. 2. sērijai ir, piemēram, gaisa dzesēšanas, nevis ūdens dzesēšanas dzinēji, dūmu detektori un temperatūras sensori, kā arī jauni priekšējie lukturi. Pārskatīts tika arī interjers. Jaunākie otrās kārtas sastāvi (no A ₁ numura 92 un B ₁ numura 755) tika piegādāti bez stikla rūts uz vadītāja kabīnes aizmugurējās sienas. Tomēr tajā pašā laikā ekspluatācijas laikā tramvajiem tika veiktas daudzas pārbūves: * visos sastāvos tika ierīkota videonovērošana; * lai līdzinātu pirmās kārtas sastāvus otrās kārtas transportlīdzekļiem, A un B tipi tika aprīkoti ar plastmasas sēdekļiem un oranžiem iekšējiem un ārējiem displejiem; * visos tramvajos tika modernizētas optiskās un akustiskās durvju bloķēšanas ierīces; * atpakaļskata spoguļus nomainīja kameras. Līdz ar sastāva numuru 772 vagoni tika aprīkoti ar hidraulisko līmeņa kontroli, kas pastāvīgi uzraudzīja iepriekš noteiktu iebraukšanas augstumu un nepieciešamības gadījumā to koriģēja. Papildus standarta augstumam 197 mm, sistēma ļāva izmantot arī tā saukto "ziemas līmeni" (240 mm), lai brauktu. Jaunākos sastāvos šī kļūdām pakļautā tehnoloģija tika izslēgta par labu normālai balstiekārtai; iekāpšanas augstums šajos sastāvos vienmēr ir 225 mm. === Tehniskās specifikācijas === {| class="wikitable" style="text-align:center" !Specifikācijas ! colspan="4" style="text-align:center" | Tips |- class="hintergrundfarbe8" | | class="hintergrundfarbe1" | '''A''' | class="hintergrundfarbe1" | '''B''' | class="hintergrundfarbe5" | '''a ₁''' | class="hintergrundfarbe5" | '''b ₁''' |- | class="hintergrundfarbe8" | Asu izvietojums | class="hintergrundfarbe1" | 1'+A'+A'+A' | class="hintergrundfarbe1" | 1'+A'+A'+A'+A'+1' | class="hintergrundfarbe5" | 1'+A'+A'+A' | class="hintergrundfarbe5" | 1'+A'+A'+A'+A'+1' |- | class="hintergrundfarbe8" | Sliežu platums | colspan="2" class="hintergrundfarbe1" | 1435 mm | colspan="2" class="hintergrundfarbe5" | 1435 mm |- | class="hintergrundfarbe8" | Garums | class="hintergrundfarbe1" | 24 210 mm | class="hintergrundfarbe1" | 35 470 mm | class="hintergrundfarbe5" | 24 210 mm | class="hintergrundfarbe5" | 35 470 mm |- | class="hintergrundfarbe8" | Platums | colspan="2" class="hintergrundfarbe1" | 2400 mm | colspan="2" class="hintergrundfarbe5" | 2400 mm |- | class="hintergrundfarbe8" | Augstums virs sliedes | colspan="2" class="hintergrundfarbe1" | 3,615 mm | colspan="2" class="hintergrundfarbe5" | 3,615 mm |- | class="hintergrundfarbe8" | Zemās grīdas proporcija | colspan="2" class="hintergrundfarbe1" | 100 % | colspan="2" class="hintergrundfarbe5" | 100 % |- | class="hintergrundfarbe8" | Šasijas mehānismi | colspan="2" class="hintergrundfarbe1" | radiāli kontrolēts<br /><br /><br /><br />Portāla šasija | colspan="2" class="hintergrundfarbe5" | radiāli kontrolēts<br /><br /><br /><br />Portāla šasija |- | class="hintergrundfarbe8" | Maks. ass slodze | colspan="2" class="hintergrundfarbe1" | 12 t | colspan="2" class="hintergrundfarbe5" | 12 t |- | class="hintergrundfarbe8" | Pašmasa | class="hintergrundfarbe1" | 30 t | class="hintergrundfarbe1" | 43 t | class="hintergrundfarbe5" | 30 t | class="hintergrundfarbe5" | 43 t |- | class="hintergrundfarbe8" | Maksimālais ātrums | colspan="2" class="hintergrundfarbe1" | 70 km/h | colspan="2" class="hintergrundfarbe5" | 70 km/h |- | class="hintergrundfarbe8" | Maks. paātrinājums | colspan="2" class="hintergrundfarbe1" | 1.4 m/s² | colspan="2" class="hintergrundfarbe5" | 1.3 m/s² |- | class="hintergrundfarbe8" | Maks. bremžu palēninājums | colspan="2" class="hintergrundfarbe1" | 3.0 m/s² | colspan="2" class="hintergrundfarbe5" | 1.8 m/s² |- | class="hintergrundfarbe8" | Barošanas spriegums | colspan="2" class="hintergrundfarbe1" | 600 V DC | colspan="2" class="hintergrundfarbe5" | 600 V DC |- | class="hintergrundfarbe8" | Piedziņas jauda | class="hintergrundfarbe1" | 6 × 60 kW | class="hintergrundfarbe1" | 8 × 60 kW | class="hintergrundfarbe5" | 6 × 35 kW | class="hintergrundfarbe5" | 8 × 35 kW |} == Salons un ārpuse == [[Attēls:Vienna_Trams_26june2010-1_(5366916054).jpg|thumb|ULF iekāpšanas stāvoklī pieturā]] Katram modulim ir divviru bīdāmās durvis. Durvju atvēršanu var veikt ar attiecīgo durvju pogu. Visas durvis var atvērt arī centralizēti no vadītāja kabīnes. Lai atvieglotu iekļūšanu personām ratiņkrēslā, sākotnēji pie priekšējām durvīm tika uzstādīta elektriskā rampa, pirmo moduli varēja pilnībā nolaist, izmantojot hidrauliku. Vēlāk automātiskās rampas un nolaišanās funkcija tika paplašināta par labu manuāli salokāmām rampām; jaunāki transportlīdzekļi tika attiecīgi aprīkoti šādi no paša sākuma. Informācija pasažieriem tiek nodrošināta, izmantojot skaļruņus un digitālos displejus, kas ir uzstādīti gan iekšpusē, gan ārpusē. Ārējos displejos tiek parādīts līnijas numurs un galamērķis, savukārt iekšpusē tiek parādīta gala pietura un apstāšanās pieprasījums. Atkarībā no piegādes perioda tie ir izstrādāti LCD, ''flip dot'', ''flip dot/''LED vai LED tehnoloģijā. Atsevišķos vilcienos ir uzstādīti arī tā sauktie info ekrāni. Šajos ekrānos lielākoties rāda redakcionālu saturu, bet tiek parādīti arī nākamo pieturu nosaukumi, kā arī pārsēšanās savienojumi. Biļešu automāts otrajā modulī piedāvā iespēju iegādāties biļetes. Biļešu validatori atrodas katrā otrajā portālā. Sienas, griesti un šarnīrveida ejas tika apšūtas ar baltiem plastmasas paneļiem, un griestu elementi ir perforēti labākai skaņas izolācijai. Sēdekļiem, kas ir sarkanā krāsā, oriģinālajā aprīkojumā bija tekstila pārvalks, bet lielākā daļa tagad ir nomainīti pret plastmasas apvalkiem. Šādi sēdekļi tika uzstādīti vēlāk otrās paaudzes sastāvos no rūpnīcas. Turklāt, lai labāk cīnītos pret ārēju nolietojumu, otrās sērijas interjers saņēma tumšu līmi, nevis gaišas lietnes grīdas un pelēkus sienu segumus. Margas tika pilnībā nokrāsotas dzeltenā krāsā un ir paredzētas, lai atvieglotu orientēšanos vājredzīgajiem. Centrālajā modulī abās durvju pusēs ir vietas [[bērnu ratiņi]]em un pirmajā modulī aiz vadītāja sēdekļa ir vieta ratiņkrēslam. Tā kā salons citādi ir pilns ar krēsliem un nav klasiska daudzfunkcionāla nodalījuma, kopš 2012. gada garajiem vilcieniem ir izņemti atsevišķi sēdekļi (otrajā modulī un aizmugurē). Salonu apgaismo divas gaismas joslas A un B tipiem un viena gaismas josla A1 un B1 tipiem gaisa kondicionēšanas sistēmas dēļ. Pirmās sērijas automašīnām ir sildītājs, ko lielā mērā nodrošina atgūtā bremzēšanas enerģija, bet otrās paaudzes tramvajiem ir temperatūras kontroles sistēma. Katram modulim ir viens gaisa kondicionēšanas bloks apkurei un dzesēšanai. Vadītāja sēdeklis atrodas slēgtā kabīnē un ir izvietots augstāk par pasažieru nodalījumu. Tas tika izstrādāts atbilstoši ergonomiskiem aspektiem, piemēram, bieži lietotie funkciju taustiņi ir integrēti roku balstos. Transportlīdzekļa aizmugurē ir manevrēšanas palīgstāvvieta vadītājam. {| class="wikitable zebra" style="text-align:center" |+Pieejamā vieta ULF tramvajos ! Tips ! Sēdvietas ! Stāvvietas ! Ratiņi ! Ratiņkrēsli |- | style="text-align:left" | A/A ₁ | 42 | 94 | 3 | 1 |- | style="text-align:left" | B/B ₁ | 66 | 141 | 5 | 1 |} == Sastāvu numerācija == === Vīne === Transportlīdzekļa tips tika izstrādāts ''Wiener Linien'' pēc pieprasījuma divos garumos, tā sauktais īsais sastāvs (24 metrus garš, tips A) un garais sastāvs (35 metrus garš, tips B). ''Wiener Linien'' iegādājās savus 332 sastāvus šādi: {| class="wikitable zebra" style="text-align:center" |+Wiener Linien ! Sērija ! Tips<br />Būvniecības gads ! Numerācija ! Skaits |- | rowspan="2" | prototipus | īsais sastāvs A<br /><br /><br /><br />1995. gads | 1 | 1 |- | garais sastāvs B<br /><br /><br /><br />1995. gads | 601 | 1 |- | rowspan="2" | Pirmā sērija | īsais sastāvs A<br /><br /><br /><br />1997-2005 | 2-51 | 50 |- | garais sastāvs B<br /><br /><br /><br />1998-2005 | 602-701 | 100 |- | rowspan="2" | otrā sērija | īsais sastāvs a ₁<br /><br /><br /><br />2007-2015 | 52-131 | 80 |- | garais sastāvs b ₁<br /><br /><br /><br />2009-2017 | 702-801 | 100 |- class="hintergrundfarbe8" | colspan="3" | '''Kopējais skaits''' | '''332''' |} === Oradja === Oradjā izmantotie vilcieni optiski un tehniski atbilst Vīnes tipam A1. {| class="wikitable zebra" style="text-align:center" |+''Oradea Transport Local'' !Sērija !Numerācija !Skaits |- |Īsais sastāvs A₁<br /><br />2008/2009 |50—59 |10 |- class="hintergrundfarbe8" | colspan="2" |'''Kopējais skaits''' |'''10''' |} == Kritika un problēmas == Revīzijas palātas ziņojumā “Zemās grīdas tramvaju apkope un remonts” tika aplūkota ULF vagona tipa augstā apkopes intensitāte konstrukcijas dēļ. Izlases veida pārbaude tika veikta novērošanas periodā no 2007. līdz 2009. gadam. Inspektori nonāca pie secinājuma, ka biežu defektu problēma (īpaši saistībā ar portāla šasiju, hidrauliku, pārveidotājiem, slīpēšanas ierīcēm un riteņiem) ir saistīta ar nekonsekventiem apkopes plāniem un neatrisinātām garantijas problēmām. Pārāk maza nozīme tika piešķirta izmaksām un sekām. No 2008. līdz 2011. gadam tramvajos bija ugunsgrēki un dūmi, bez cietušajiem. Šajā kontekstā ''Wiener Zeitung'' citēja vārdā nenosauktu tehniķi, kurš šos notikumus attiecināja uz "fundamentālu dizaina kļūdu": "Tas notiek ar ULF visu laiku. Dažreiz izplūst tikai hidrauliskā eļļa, dažreiz ir dūmi — un dažreiz ir īsti ugunsgrēki." Saistībā ar notikumiem Satiksmes ministrija kārtējo reizi norādīja uz iespēju trūkumu izkļūt pa logiem un ugunsgrēka sprādzienbīstamību lielā plastmasas īpatsvara dēļ komplektos. Pēdējos gados tika noņemti hidrauliskie sūkņi, šļūtenes un cilindri, kas nodrošināja, ka ULF var pielāgoties līmenim atkarībā no sezonas, jo tie bija pārāk pakļauti remontam. Tā vietā tika izmantoti fiksēti, stingri dzelzs stieņi ULF iekšpusē, kas nozīmēja, ka ULF vairs nevar iegūt rezultātu ar zemāko ieejas augstumu. Tomēr, pateicoties tagad visaptverošajām pieturu salām nolaišanas funkcija pieejamam ieejas līmenim vairs nav nepieciešama. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://public-transport.net/bim/Ulf.htm ''Die Höhe überwunden''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210211191342/http://public-transport.net/bim/Ulf.htm |date={{dat|2021|02|11||bez}} }} Ein mehrseitiger Artikel (Ulf-Story) und viele Bilder zum Wiener ULF * [http://www.mp-video.at/ulf.htm ''ULF''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210508142650/http://mp-video.at/ulf.htm |date={{dat|2021|05|08||bez}} }} Ausführliche Erklärung der Entwicklung der Prototypen bis zur Serienreife mit vielen Bildern * [http://archiv.fpdwl.at/fahrzeuge/plaene/AB_3.pdf ''Niederflurstraßenbahn SGP ULF''] Infobroschüre zum ULF vom Mai 1995 * [http://www.stadtrechnungshof.wien.at/berichte/2011/lang/05-05-KA-V-GU-230-2-11.pdf Rechnungshofbericht zur Wartung und Instandsetzung der Niederflur-Straßenbahn-Wagentyps ULF] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921110837/https://www.stadtrechnungshof.wien.at/berichte/2011/lang/05-05-KA-V-GU-230-2-11.pdf |date={{dat|2021|09|21||bez}} }} * [https://www.youtube.com/watch?v=UF1VhFxbubU&list=UU3VXfc1MHud4VhGk5ZQdCRw Wartung eines ULF-Straßenbahnwagens] auf dem YouTube-Kanal der Wiener Linien [[Kategorija:Tramvajs]] [[Kategorija:Vīne]] [[Kategorija:Vīnes tramvajs]] dmo843dhg7fsvcj3jr9tjdey8bbph2w 0 547644 4488486 4474823 2026-06-30T12:15:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488486 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Tautas varas spēks |logo = |leader = [[Valentīns Jeremejevs]] |colorcode = #56021C |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2007||}} |dissolved = |ideology = * [[konservatīvisms]] * [[populisms]] |position = |international = |merged = |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#56021C}} [[Sarkana]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#56021C}} |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#56021C}} |seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#56021C}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#56021C}} |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#56021C}} |membership_year = 2024 |membership = 535 {{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2024-02-09|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> |website = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Tautas varas spēks"''' ir 2007. gadā ar nosaukumu '''"Spēks vienotībā"''' dibināta [[Latvija|Latvijas]] [[Populisms|populistiska]] [[politiskā partija]], kas no 2012. līdz 2022. gadam darbojās ar nosaukumu '''"Alternative"'''.<ref>[https://www.lursoft.lv/previous-names/40008113748 Tautas varas spēks, Politiskā partija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230805101916/https://www.lursoft.lv/previous-names/40008113748 |date={{dat|2023|08|05||bez}} }} lursoft.lv 2023</ref> == Vēsture == [[2009. gada Aglonas novada domes vēlēšanas| 2009. gada Aglonas novada domes vēlēšanās]] partija ieguva vienu deputāta mandātu. Gatavojoties [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām]], 2013. gadā [[Aleksandrs Mirskis]] pārdēvēja partiju "Spēks vienotībā" par "Alternative", kļūstot par tās vadītāju, taču [[Eiropas Parlaments|Eiropas parlamentā]] netika ievēlēts. Arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] partija "Alternative" neguva ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu un [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] partija nepārvarēja 5% barjeru. Kandidātu sarakstā bija [[Valērijs Petrovs]] (mēra amata kandidāts), [[Aleksejs Rosļikovs]], Vitālijs Dubovs, [[Jefimijs Klementjevs]], Jevgenijs Jevstifejevs, [[Svetlana Čulkova]], [[Agris Sūna]], [[Amils Saļimovs]], Rolands Pogulis, Mihails Tjurins, Kirils Haritonovs, Andrejs Daņiļevičs, Andrejs Pokumeiko, Aleksandrs Šileinikovs, Nikolajs Grebņovs, [[Nataļja Marčenko-Jodko]], Ronalds Pedāns, Jevgenijs Trigubko, Linda Livčāne, Nataļja Nikuļina, [[Aleksandrs Mirskis]], Natālija Sproģe, Igors Karazejevs, Valērijs Dombrovskis, Kristīna Linova, Rihards Romušs, [[Poļina Rožkova]], Pēteris Jefimovs, [[Andris Gūtmanis]], Valentīna Kudrjašova, Vitālijs Porsevs, Viktorija Jarkina, [[Sergejs Volodins]] un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Reģistrētie deputātu kandidātu saraksti Rīgas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-05|language=lv}}</ref> 2020. gada 11. oktobrī vairāki partijas "Alternative" biedri piereģistrēja jaunu biedrību "Stabilitātei- Jā!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-02|date=2022-10-02|language=lv|archive-date=2022-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20221002162315/https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093}}</ref> 2021. gada 17. janvārī par jaundibinātās partijas "[[Stabilitātei!]]" priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju kļuva [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}</ref> 2022. gada maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju "Tautas varas spēks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}</ref> Partija startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču, nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]], Saeimā neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-tautas-varas-speks|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-05}}</ref> Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, Jeremejevs rezultātus apstrīdēja, iesniedzot sūdzības [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajā vēlēšanu komisijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par politiskās partijas 'Tautas varas spēks'… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-06|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2014. | [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 3,73 | {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#56021C}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,34 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#56021C}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 1,13 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#56021C}} | |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības|J]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] sytyalbcf0of29u0qir0wlrcw551kyk 3 551340 4488534 3935417 2026-06-30T16:40:19Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4488534 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=VariatioDelecta}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 25. septembris, plkst. 14.03 (EEST) == Ieteikumi un iebildumi == Labvakar! Paldies par vēlmi papildināt Vikipēdiju. Tomēr būs daži iebildumi un ieteikumi, kas palīdzēs turpmākajā Vikidarbā: # Nedrīkst vienkārši kopēt tekstus no citiem avotiem — tas ir autortiesību pārkāpums un tie ir jāpārraksta saviem vārdiem. Redzu rakstā [[laka]] liela daļa teksta ir pārkopēta no dotā avota, tāpat esmu novērojis kopētus tekstus citos jūsu rakstos. # Tāpat ar attēliem ir jābūt uzmanīgam — nedrīkst vienkārši kopēt internetā atrastus attēlus un tos ielādēt, ja vien tiem nav licence, kas to atļauj. Tas ir autortiesību pārkāpums un šie attēli visticamāk tiks dzēsti. # Dažādi sīkumi, kas saistīti ar noformējumu, piemēram, vikisaišu trūkums (rakstā [[Tērvetes sila senkapi]] to vispār nav, citos rakstos ir labāk), tāpat nav īsti pieņemts treknrakstu raksta tekstā. Vēlams arī pievienot rakstiem kategorijas. Laba ideja ir aplūkot citu rakstu noformēšanu. Veiksmi Vikidarbā! [[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 14. oktobris, plkst. 23.38 (EEST) :Labrīt! :Liels paldies par informāciju un viedokli, turpmāk mēģināšu būt uzmanīgāks ar šo visu. Un rakstu Laka izlabošu tuvākajā laikā. :Novērtēju saņemto informāciju, kas palīdzēs turpmākajās darbībās. [[Dalībnieks:VariatioDelecta|VariatioDelecta]] ([[Dalībnieka diskusija:VariatioDelecta|diskusija]]) 2023. gada 15. oktobris, plkst. 08.35 (EEST) == Iekavas (30.06.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4488528 šis labojums] lapā [[Ansis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ansis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: pa manu pasauli, pa ceļam sastopot vēl citus varoņus. Tāpat šis ieraksts jūtami ir arī Netīro Cilpu <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>ansis un 181h (&#x27;&#x27;Kārlis Kolmanis&#x27;&#x27;) gadu desmitiem nogatavinātās, Latvijas repam labi pazīstamās un |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 19.40 (EEST) 2oyrppoj0mvpdjfjo8pgx3ednm5xn75 0 561135 4488662 4319075 2026-07-01T07:04:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488662 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Zaicevas lidlauks | nosaukums_originalvaloda = | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = | attela-platums = | paraksts = | paraksts2 = | IATA = | ICAO = |lat_deg=57|lat_min=28|lat_sec=05.9|lat_dir=N |lon_deg=27|lon_min=30|lon_sec=27.8|lon_dir=E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidlauka atrašanās vieta Latvijā | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = | ipasnieks = Alūksnes novada pašvaldība | atrasanas_vieta = [[Pededzes pagasts]], [[Alūksnes novads]] | elevation-f = 422 | elevation-m = 129 | metric-rwy = y | r1-number = 06/24 | r1-length-f = | r1-length-m = 400 | r1-surface = asfalts | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = | majas_lapa = }} '''Zaicevas lidlauks''' jeb '''Pededzes lidlauks''' ir nesertificēts un neoficiāls [[Lidosta|lidlauks]], kas atrodas [[Pededzes pagasts|Pededzes pagastā]], [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]], netālu no [[Čistigi|Čistigiem]]. Agrāk kalpojis kā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[kolhozs|kolhoza]] "Zarja" lauksaimniecības lidlauks, kurā bāzējās [[lidmašīna]]s ''[[Antonov An-2]].''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/21386250/lv/Zaicevas-Pededzes-lidlauks|title=Zaicevas (Pededzes) lidlauks|website=wikimapia.org|access-date=2024-06-18|language=lv}}</ref><ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/21386250/ru/%D0%90%D1%8D%D1%80%D0%BE%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%BC|title=Аэродром|website=wikimapia.org|access-date=2024-06-18|language=ru}}</ref> Asfaltētais lidlauks atrodas tikai 1,7 kilometru attālumā no [[Latvijas—Krievijas robeža|Krievijas robežas]], ir 400 metru garš un 20 metru plats. Lidlauku no 1996. gadā likvidētās paju sabiedrības "Zarja" pārņēma Pededzes pagasta pašvaldība un tas ir iekļauts rezerves zemes fondā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/zarja/320300043|title=ZARJA, Alūksnes rajona Pededzes pagasta paju sabiedrība, 320300043 - par uzņēmumu|website=Lursoft IT|access-date=2024-10-25|date=2024-10-25|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|year=05.10.2010|title=Akts par zemes vienības iekļaušanu rezerves zemes fondā|journal=Kadastrs.lv|publisher=VZD Vidzemes reģionālās nodaļas Gulbenes birojs}}</ref> Šobrīd skrejceļš ir aizaudzis un pamests; to ieskauj krūmi un koki. Lidlauka stāvoklis prasa lielus uzlabojumus, un tas nav aviācijas iestāžu sertificēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&id=26420|title=(lidostas) - -|website=www.aviofoto.lv|access-date=2024-06-18}}</ref> Aerofotogrāfijās redzams sabojāts šķūņa tērauda rāmis, kurš, iespējams, bija lidlauka angārs vai noliktava.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-zaiceva-1288.html|title=Forgotten airfields europe|website=web.archive.org|access-date=2024-07-02|date=2024-07-02|archive-date=2024-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20240702153835/https://www.forgottenairfields.com/airfield-zaiceva-1288.html}}</ref> Lidlauks atrodas ''EVR17B'' zonā, kurā aizliegti lidojumi bez iepriekš saskaņota lidojumu plāna. Lidlauka izmantošanai jāsaņem atļauja no [[Latvijas Republikas Nacionālie Bruņotie spēki|Latvijas Republikas Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://myairfields.com/|title=MyAirfields|website=myairfields.com|access-date=2024-06-18|archive-date=2020-09-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20200921022939/https://myairfields.com/}}</ref> Lidlauku potenciāli varētu izmantot [[valsts robežsardze|robežapsardzības]] vajadzībām.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aluksne.lv/teritorijas%20planojums/pededze/Planojuma_grozijumi.doc|title=Pededzes pagasta teritorijas plānojums|access-date=2024-07-03|pages=28}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Pededzes pagasts]] [[Kategorija:Lidostas Latvijā]] 5j9uykbhmj7sq0aweskt7lqwf9h2xpp 0 561882 4488483 4474826 2026-06-30T12:05:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488483 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Tauta. Zeme. Valstiskums. | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | logo = | colorcode = #00acb4 | chairperson = [[Māris Možvillo]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = [[Māris Možvillo]] | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | slogan = "Kamēr nav par vēlu!" | founded = 2022. gada 27. aprīlī | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] 11 - 1, [[Rīga]], {{LAT}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | membership_year = 2023 | membership = | ideology = * [[nacionālisms]] * [[fiskālais konservatīvisms]] | position = [[Labēja politika|labēja]], [[Centriski labēja politika|centriski labēja]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#c42027}} [[sarkanā krāsa|sarkana]] {{krāsa|#00acb4}} [[zilā krāsa|zila]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#00acb4}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#00acb4}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#00acb4}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#00acb4}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#00acb4}} | symbol = | flag = | website = [https://tautazemevalstiskums.lv/ Tautazemevalstiskums.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | country_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Tauta. Zeme. Valstiskums."''' (līdz 2024. gada 5. februārim – '''"Apvienība Latvijai"''', līdz 8. martam – '''"Tauta. Zeme. Valsts."''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tauta-zeme-valsts/40008315581|title=Tauta. Zeme. Valsts., 40008315581 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2024-02-08|date=2024-02-08|language=lv|archive-date=2025-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20251003094141/https://company.lursoft.lv/tauta-zeme-valsts/40008315581}}</ref> ir [[2022. gads|2022. gadā]] izveidota politisko partiju apvienība, kuru tā gada 27. aprīlī izveidoja partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju|Par Cilvēcīgu Latviju]]", "[[Tēvzemes mantojums]]", “[[Brīvai stiprai Latvijai]]” un "[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]" (pēdējā apvienību 2022. gada jūlijā pameta, lai vēlēšanās startētu no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] saraksta [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] vietā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsdsp-un-kpv-lv-pectece-vienojusas-par-kopeju-startu-14-saeimas-velesanas.a454281/|title=LSDSP un «KPV LV» pēctece vienojušās par kopēju startu 14. Saeimas vēlēšanās|website=www.[[lsm.lv]]|access-date=2022-04-27|date=2022-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> Apvienība startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ar PCL valdes priekšsēdētāju [[Māris Možvillo|Māri Možvillo]] priekšgalā. Apvienība vēlēšanās ieguva tikai 0,33% un [[Saeima|Saeimā]] neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tevzemesmantojums.mozello.com/jaunumi/params/post/4135696/partijas-tevzemes-mantojums-kandididati-vestijumi-uz-14saeimas-velesanam|title=Partijas “Tēvzemes mantojums” kandididāti vēstījumi uz 14.Saeimas vēlēšanām 17.saraksts "Apvienība Latvijai".|website=tevzemesmantojums.mozello.com|access-date=2023-04-17|language=lv|archive-date=2022-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221103013028/https://tevzemesmantojums.mozello.com/jaunumi/params/post/4135696/partijas-tevzemes-mantojums-kandididati-vestijumi-uz-14saeimas-velesanam}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2024-01-28}}</ref> 2024. gada februārī pirms sarakstu iesniegšanas dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] tai pievienojās bijušais [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] ar savu jaundibināto biedrību "Latvijas neatkarības kustība" un kļuva par saraksta pirmo numuru<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7955965/kirsteins-bus-ep-velesanu-lideris-tauta-zeme-valsts-saraksta|title=Kiršteins būs EP vēlēšanu līderis "Tauta. Zeme. Valsts" sarakstā|website=Latvijā|access-date=2024-02-08|date=2024-02-08|language=lv}}</ref> , tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu. "Tauta. Zeme. Valsts." bija A. Kiršteina pārstāvētās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustības]] sauklis [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=oai:the.european.library.DOM:1039948&q=tauta%20zeme%20valsts&tab=2&of=2-124|title=LNNK № 11 [attēls] Tauta. Zeme. Valsts / mākslinieks nezināms - Digitālā bibliotēka|website=digitalabiblioteka.lv|access-date=2024-02-08}}</ref> Vēlāk martā sarakstu un pašu apvienību pēc [[CVK]] lēmuma pārsauca par "Tauta. Zeme. Valstiskums.". CVK tādu lēmumu pieņēma tādēļ, ka atbilstoši likumam partijas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdus "Latvijas Republika", valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdus "valsts" vai "pašvaldība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7984695/cvk-precizejusi-kirsteina-saraksta-nosaukumu-ep-velesanam|title=CVK precizējusi Kiršteina saraksta nosaukumu EP vēlēšanām|website=Sabiedrība un politika|access-date=2024-04-04|date=2024-03-21|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās]] Rīgā apvienības sarakstā piedalījās arī partija "[[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/photo/album/CF167396-4A8F-469E-9D2D-025ABBCB154C|title=Apvienība "Tauta. Zeme. Valstiskums" un partija "Pašcieņa" informē par startu Rīgas domes vēlēšanās|last=|website=www.leta.lv|access-date=2025-02-28|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saraksts nepārvarēja 5% barjeru nevienā pašvaldībā, Rīgā iegūstot 0,37% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/pasvaldibu-velesanas-2025/riga|title=Rīga / Pašvaldību vēlēšanas 2025|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-16|date=2025-06-04|language=lv}}</ref> 2025. gadā "Par Cilvēcīgu Latviju" likvidējās. == Apvienības locekļi == === Esošie === {| class="wikitable" !Krāsa !Partija !Ideoloģija !Vadītājs !Vietas pašvaldībās !Vietas Saeimā |- | |[[Tēvzemes mantojums|'''Tēvzemes mantojums''']] |[[Kreisais nacionālisms]] |[[Alfrēds Buls]] | |{{Infobox political party/seats|0|100|hex=#680707}} |- | |[[Brīvai stiprai Latvijai|'''Brīvai stiprai Latvijai''']] |[[Populisms]] |[[Rūdolfs Sauja]] | |{{Infobox political party/seats|0|100|hex=#680707}} |- | |biedrība '''"Latvijas neatkarības kustība"''' |[[Nacionālisms|Labējais nacionālisms]] |[[Aleksandrs Kiršteins]] | | |} === Bijušie === {| class="wikitable" !Logo !Partija !Ideoloģija !Pievienojās !Izstājās |- | |[[Par cilvēcīgu Latviju|'''Par cilvēcīgu Latviju''']] |[[Fiskālais konservatīvisms]] |2022 |2025 (likvidācija) |- | |[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|'''Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija''']] |[[Sociāldemokrātija]] |2022. gada aprīlis |2022. gada jūlijs |} === Asociētie === {| class="wikitable" !Krāsa !Partija !Ideoloģija !Vadītājs !Vietas pašvaldībās !Vietas Saeimā |- | |'''[[Pašcieņa (partija)|Alternatīvais saraksts Pašcieņa]]''' |[[Centriski labēja politika]] |[[Jānis Lapinskis]] | |{{Infobox political party/seats|0|100|hex=#680707}} |} == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,58 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#00acb4}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 0,33 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#00acb4}} | Kā "Apvienība Latvijai" |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://tautazemevalstiskums.lv/ Apvienības mājaslapa] * [https://www.facebook.com/PartijuAL "Apvienība Latvijai" ''Facebook'' lapa] {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]] oq2irlhkwrlpqpn8incyys93zughcqe 0 565460 4488578 4283092 2026-06-30T21:06:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488578 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|civilo lidlauku Valmiermuižā|Valmieras lidlauks (nozīmju atdalīšana)|Valmieras lidlauks}} {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Valmieras lidlauks | nosaukums_originalvaloda = | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = | attela-platums = | paraksts = | paraksts2 = | IATA = | ICAO = |lat_deg=57|lat_min=33|lat_sec=37|lat_dir=N |lon_deg=025|lon_min=26|lon_sec=36|lon_dir=E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidlauka atrašanās vieta Latvijā | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = | ipasnieks = | atrasanas_vieta = [[Valmiermuiža]], [[Valmieras pagasts]], [[Valmieras novads]] | elevation-f = 190 | elevation-m = 58 | metric-rwy = y | r1-number = 16/34 | r1-length-f = | r1-length-m = 400 | r1-surface = asfalts | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = | majas_lapa = }} '''Valmieras lidlauks''' ir nesertificēts [[lidlauks]], kas atrodas [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]], [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp autoceļiem [[P17]] un [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ar 400 metru garu un 20 metru platu [[asfaltbetons|asfaltētu]] segumu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/10401502/lv/Valmieras-lidlauks|title=Valmieras lidlauks wikimapia}}</ref> == Vēsture == Lidlauku uzbūvēja [[PSRS]] laikos un izmantoja lauksaimniecības vajadzībām.<ref name=":0" /> 1967. gadā no lidlauka tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām.<ref name=":1">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:338745|article:DIVL38 H. Kalnozols ''Zilajās trasēs'', Liesma, Nr. 106, 1967]</ref> Pasažieru lidojumus bieži veica ar divpadsmitvietīgajām ''[[An-2]]'' lidmašīnām, jo pasažieru nebija daudz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/citi/413199-nezinama-vesture-no-rigas-uz-latvijas-pilsetam-bijusi-cetri-lidojumu-marsruti/|title= Nezināmā vēsture: No Rīgas uz Latvijas pilsētām bijuši četri lidojumu maršruti}}</ref><ref name=":1" /> Mūsdienās lidlauks nav sertificēts un netiek izmantots aviācijai. Valmieras lidlauku tagad sauc arī par "'''pilsētas lidlauku'''",<ref name=":0" /> un bijušais lidlauka angārs tagad tiek izmantots kā minerālmēslu noliktava.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/mineralmeslu-noliktava-lidlauka-valmiermuiza-valmieras-pagasts-burtnieku-novads-lv-4219|title="Minerālmēslu noliktava lidlaukā", Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Aviokompānijas un galamērķi == {| class="wikitable" !Lidojumu veikšanas gads !Lidojumu veicējs !Maršruts |- |1967 |''Aeroflot'' |Valmiera-Maskava |- |1967 |''Aeroflot'' |Valmiera-Aldera |- |1967 |''Aeroflot'' |Valmiera-Rēzekne |- |1967 |''Aeroflot'' |Valmiera-Daugavpils |- |1967 |''Aeroflot'' |Valmiera-Simferopole |- |1967 |''Aeroflot'' |Valmiera-Miņeraļnije Vodi |- |1967 |''Aeroflot'' |Valmiera-Rīga |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Valmieras pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novads]] shi2kq04kfwuq9fqp81u4mayw9pr4r5 0 569124 4488669 4387731 2026-07-01T07:15:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488669 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Zane Zusta | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1982 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | nodarbošanās = [[rakstniece]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = | attēls = }} '''Zane Zusta''' (dzimusi {{dat|1982|4|8}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Rakstnieks|rakstniece]], [[Scenārists|scenāriste]] un [[Dramaturģija|dramaturģe]]. Tēla [[Ucipuci]] radītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ucipuci.lv/|title=ucipuci - Sākums|website=www.ucipuci.lv|access-date=2024-04-30}}</ref> == Biogrāfija == Dzimusi [[Liepāja|Liepājā]], absolvējusi [[Liepājas Raiņa vidusskola|Liepājas Raiņa 6.vidusskolu]] un Liepājas [[Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skola|Emila Melngaiļa]] bērnu mūzikas skolu. 2004. gadā absolvējusi [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikāciju zinātnē ar specializāciju žurnālistikā. Debitējusi literatūrā 2015. gadā ar grāmatām "Ucipuci meklē mājas" (nominēta balvai "[[Zelta Ābele]]" par skaistāko grāmatu) un "Ucipuci domā ārpus kastes" (2017. gadā nominēta [[Jāņa Baltvilka balva|Jāņa Baltvilka]] un [[Literatūras gada balva]]i). 2016. gadā dibinājusi izdevniecību "Ucipuci". 2021. gadā izveidojusi latviešu bērnu žurnālu "[[Ucipuci (žurnāls)|Ucipuci]]" un ir tā redaktore. 2021. gadā LMT Viedtelevīzijas platformā izveidots raidījums bērniem "Ucipuci".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://viedtelevizija.lv/skaties/lv-playlist-ucipuci|title=LMT Viedtelevīzija|website=viedtelevizija.lv|access-date=2024-04-30}}</ref> Grāmatas par Ucipuci 2019. gadā iestudētas [[Liepājas leļļu teātris|Liepājas Leļļu teātrī]] — izrāde "Ucipuci meklē mājas" (režisors [[Ģirts Šolis]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://liepajaslelles.lv/izrades/|title=Izrādes|website=Liepājas Leļļu teātris|access-date=2024-04-30|language=lv|archive-date=2024-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20240417094901/http://liepajaslelles.lv/izrades/}}</ref> Darbi "Tarakāni manā galvā" un "Tarakāni tavā galvā" dramatizēti Latvijas Radioteātrī (režisore [[Karīna Tatarinova]]). == Darbi == * "Tarakāni manā galvā"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Tarakāni manā galvā|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/169892-tarakani_mana_galva.html|access-date={{dat|2024|04|30||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240417095323/https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/169892-tarakani_mana_galva.html}}</ref> (izdevniecība "[[Zvaigzne ABC]]", līdzautors psihoterapeits Gatis Līdums) * "Tarakāni tavā galvā. Stāsti par vīriešiem"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Tarakāni tavā galvā. Stāsti par vīriešiem|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/197171-tarakani_tava_galva_stasti_par_viriesiem.html}}</ref> (izdevniecība "Zvaigzne ABC", līdzautore psihoterapeite [[Diāna Zande]]) * "Es esmu Boss"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Es esmu Boss|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/199655-es_esmu_boss.html|access-date={{dat|2024|04|30||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240417095311/https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/199655-es_esmu_boss.html}}</ref> (izdevniecība "Zvaigzne ABC") * "Labrīmes, kas mudina bērnu izaugt par labu cilvēku"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Labrīmes, kas mudina bērnu izaugt par labu cilvēku|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/202496-labrimes_kas_mudina_bernu_izaugt_par_labu_cilveku.html}}</ref> (izdevniecība "Zvaigzne ABC") * "Austra, mākoņi un mazais putniņš"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sosbernuciemati.lv/lv/labdaribas-veikals/gramata-austra-makoni-un-mazais-putnins|title=Grāmata „Austra, mākoņi un mazais putniņš“|website=www.sosbernuciemati.lv|access-date=2024-04-30|language=lv}}</ref> (izdevējs "[[SOS bērnu ciemati Latvijā]]") * "Toto atkož noslēpumu"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Toto atkož noslēpumu|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/203407-toto_atkoz_noslepumu.html}}</ref> (izdevniecība "Zvaigzne ABC") * "Aiz durvīm"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Aiz durvīm|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/182158-aiz_durvim.html}}</ref> (izdevniecība "Zvaigzne ABC") * "Tauriņa spārnu vēzieni" (izdevniecība "Zvaigzne ABC") * "Nepieradināts putns"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Nepieradināts putns|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/204217-nepieradinats_putns.html}}</ref> (izdevniecība "Zvaigzne ABC") * "20 padomi laimīgākai bērnībai"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sosbernuciemati.lv/lv/labdaribas-veikals/gramata-20-padomi-laimigakai-bernibai-lv|title=Grāmata “20 padomi laimīgākai bērnībai”|website=www.sosbernuciemati.lv|access-date=2024-04-30|language=lv}}</ref> (izdevējs "SOS bērnu ciemati Latvijā") Grāmatas par Ucipuci izdotas Ķīnā, Lietuvā, Igaunijā un Maķedonijā. === Scenāriji === * "Ucipuci" (seriāls bērniem) * "[[Perfektās kāzas]]" (režisors: [[Andrejs Ēķis]]) * "[[Nebaidies ne no kā]]" 1. un 2. sezonas līdzautore (seriāls, režisors: Andrejs Ēķis) * "[[Tarakāni tavā galvā]]" (seriāls, režisors: Andrejs Ēķis)<ref>{{Atsauce|title=Tarakāni tavā galvā - S01E01 {{!}} Seriāls {{!}} skatīties tet.plus|url=https://tet.plus/media/1663667355227|date=2022|accessdate=2024-04-30|language=lv}}</ref> Dramaturģe: * "Vafeļu sirdis. Misija — tētis" ([[Latvijas Leļļu teātris]], režisors [[Intars Rešetins-Pētersons]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lelluteatris.lv/lv/izrades/latviesu-trupa/liela-zale/vafelu-sirdis-misija-tetis|title=Vafeļu sirdis. Misija – tētis - Leļļu teātris|website=www.lelluteatris.lv|access-date=2024-04-30|archive-date=2024-04-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240420035744/https://www.lelluteatris.lv/lv/izrades/latviesu-trupa/liela-zale/vafelu-sirdis-misija-tetis}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieces]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Latvijas scenāristi]] b9x7zo5q02lcn3hh0vr5mb9yfeep0lx 0 572994 4488726 4354235 2026-07-01T09:41:56Z ~2026-37683-14 147472 4488726 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dāvis Lejasmeiers | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|4|8}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērv|cm=192}} | svars = {{mērv|kg=86}} | iesauka = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = 2019 | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} Ventspils tehnikums | numurs = | amats = | līga = [[Reģionālā basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = 2009—20110 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2010—2011 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Liepājas Lauvas]] | kl_sez 3 = 2011—2015 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 4 = 2015—2017 | klubs 4 = {{flaga|Zviedrija}} ''[[Sodertalje BBK]]'' | kl_sez 5 = 2017—2018 | klubs 5 = {{flaga|Polija}} ''[[Miasto Szkla Krosno|Krosno]]'' | kl_sez 6 = 2018—2019 | klubs 6 = {{flaga|Lietuva}} ''[[KK Prienai]]'' | kl_sez 7 = 2025—pašlaik | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} Ventspils tehnikums <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2016—2018 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[BBL]] čempions <small>(2013)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]])</small> * [[Zviedrija]]s čempions <small>(2016)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Dāvis Lejasmeiers''' (dzimis {{dat|1991|4|8}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2014. gada [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions [[BK Ventspils]] sastāvā, kā arī 2016. gada Zviedrijas čempions. Pēc spēlētāja karjeras beigām — grafiskais dizaineris un sporta [[fotogrāfs]], specializējoties basketbola un citu sporta veidu fotografēšanā. D. Lejasmeiers ir Ventspils basketbola sistēmas audzēknis. Pieaugušo basketbola karjeru sācis BK Ventspils, bet uz vienu sezonu bija izīrēts Liepājas komandai. 2013. gadā kopā ar Ventspils komandu uzvarēja [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgā]] un 2014. gadā kļuva par Latvijas čempionu, bet drīz pēc tam uzsāka karjeru ārzemēs, spēlējot [[Zviedrija]]s, [[Polija]]s un [[Lietuva]]s klubos. 2016. gadā kopā ar ''[[Sodertalje BBK]]'' kļuva par Zviedrijas čempionu. 2019. gadā noslēdza profesionālā basketbola karjeru. 2025. gadā D. Lejasmeiers iesaistījies amatieru basketbolā, pārstāvot [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālās basketbola līgas]] debitantus, klubu "Ventspils tehnikums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspils.lv/ventspils-tehnikuma-basketbola-komandai-parliecinosa-uzvara-sezonas-pirmaja-spele/|title=Ventspils tehnikuma basketbola komandai pārliecinoša uzvara sezonas pirmajā spēlē|last=@anete|website=Ventspils|access-date=2025-10-27|date=2025-10-13|language=lv}}</ref> D. Lejasmeiers spēlēja Latvijas U-20 izlasē 2012. gada Eiropas čempionātā. Bijis arī pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] sastāvā, aizvadot dažas spēles 2016. un 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/48114/davis-lejasmeiers|title=Davis Lejasmeiers, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-06-06|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://davislejasmeiers.com Dāvis Lejasmeiers — sporta fotōgrafs] {{Ventspils 2013 BBL}} {{Ventspils 2014 LBL}} {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{DEFAULTSORT:Lejasmeiers, Dāvis}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] fk5yzg3rkt4ahrttujtu3f2n2w9xjll 0 576969 4488555 4485615 2026-06-30T19:29:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488555 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Užavas alus | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | foundation = [[1994. gads|1994. gadā]] | founder = Uldis Pumpurs | location = {{vieta|Latvija|Ventspils novads|Užavas pagasts}} | industry = [[alus darīšana]] | products = [[alus]], alus dzēriens, [[kvass]], [[sidrs]] | homepage = {{URL|https://uzavasalus.eu/}} | logo = Logo_pamat_png.png }} '''Užavas alus''' ir [[alus darītava]], kas atrodas [[Užavas pagasts|Užavas pagastā]], [[Ventspils novads|Ventspils novadā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta 1994. gadā, neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s un nodarbojas ar [[alus]], [[Kvass|kvasa]] un [[Sidrs|sidra]] ražošanu. == Vēsture == Sākotnēji alus darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, kreisā ēkas daļa bija iekārtota kā dzīvesvieta tās saimniekam. 1994. gadā uzņēmumu reģistrēja kā [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecību]] un 1995. gada 9. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223|title=UŽAVAS ALUS, SIA, 41201005223 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-07-09|date=2024-07-09|language=lv|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709082447/https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223}}</ref> to reģistrēja kā [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrību ar ierobežoto atbildību]] "Zaksi". 2016. gada 18. janvārī uzņēmuma juridiskais nosaukumu nomainīja uz SIA "UŽAVAS ALUS".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus|title=Alus ražotājs ZAKSI pārtapis par UŽAVAS ALUS|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2024-07-24|date=2016-01-15|language=en|archive-date=2024-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240724140702/https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus}}</ref> 1999. gadā uzsākta otra alus darītavas celtniecība. Pirmās darītavas iekārtas papildināja ar jaunām un 2000. gadā savu darbību uzsāka otrā "Užavas alus" darītava, kura joprojām darbojas kā alus ražotne un atrodas blakus Pumpuru ģimenes mājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> 2008. gadā atklāja trešo Užavas alus darītavas korpusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> To projektēja kā atvērta tipa ražotni, kur ierīkota arī degustācijas zāle. Ēka veidota tā, lai viesiem būtu apskatāms alus darīšanas process un gūts priekštats par uzņēmējdarbību. "Užavas alus" jaunākās ēkas viesiem uzņēmums piedāvā ekskursijas ierobežotā skaitā. Šo trešo Užavas alus darītavas ēku nominēja [[Latvijas Arhitektu savienība]]s 2008. [[Latvijas Arhitektūras gada balva|gada balvai]] kategorijā "Ražošanas ēkas". Ēkas arhitekts ir [[Uldis Pīlēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/|title=LAS gada balva 2008 — jaunbūves|last=A4D|website=A4D|access-date=2024-07-09|date=2009-05-11|language=lv-LV|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709120628/https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/}}</ref> [[Attēls:Uzavas.alus.2.daritava.jpg|thumb|Užavas alus darītavas otrā ēka]] 2017. gadā "Užavas alus" īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iepazistinam-ar-uzavas-alus-jauno-ipasnieku-465134|title=Iepazīstinām ar Užavas alus jauno īpašnieku|website=Dienas Bizness|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> == Produkcija == "Užavas alus" produkcija tiek ražota tikai no dabīgām izejvielām, tās ir: [[ūdens]], [[mieži|miežu]] [[iesals]], [[apiņi]] un alus [[raugs]]. Alus ražošanā izmanto "Užavas alus" īpašumā esošo artēziskā dziļurbuma ūdeni, ar ko uzņēmums lepojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref>[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|alt=Užavas alus darītavas jaunākā ēka|thumb|Užavas alus darītavas jaunākā ēka]] * ražo no 1994. gada: "Gaišais alus" (4,6%) un "Tumšais alus" (4,9%) * ražo no 2018. gada: "Ziemeļu alus" (5,8%) * ražo no 2019. gada: "Lauku kvass" * ražo no 2020. gada: "Bezalkoholiskais alus", ne vairāk kā (0,5 %) * ražo no 2021. gada: alus dzēriens "Savvaļas dzērvene" (5,2%) * ražo no 2022. gada: "Vecais nefiltrētais gaišais alus" (4,9%) un "Vecais nefiltrētais tumšais alus" (4,6%) * ražo no 2023. gada: "Kviešu alus" (4,9%) un "Vieglais alus" (3,5%) * ražo no 2023. gada: "Ābolu sidrs" ar bumbieru garšu, (5,7 %)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/produkcija/#sidrs|title=Produkcija – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://uzavasalus.eu/}} {{Latvijas alus darītavas}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas alus darītavas]] [[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]] gyy1zvpg5tzgxqrkmh0qwkcfwt81jae 0 590195 4488485 4467409 2026-06-30T12:11:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488485 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Tautas iela|Tautas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Tautas iela |attēls = Daugavpils, Tautas iela - panoramio (27).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 1670 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Kijevas iela * Vecticībnieku iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Tautas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Tautas iela sākas krustojumā ar [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielu]] pie [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle|Borisa un Gļeba katedrāles]], ved ziemeļaustrumu virzienā, paralēli [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielai]], un beidzas krustojumā ar [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas ielu]]. Ielā ir daudzstāvu un privātmāju apbūve. Tautas ielas kopējais garums ir 1670 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Kijevas iela''' ({{val|ru|Киевская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā tika pārdēvēta par '''Vecticībnieku ielu''', bet 1940. gada 2. augustā — par '''Tautas ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5881 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1940|8|2||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš tā laika ielas nosaukums vairs nav mainījies. == Ievērojami objekti == [[Attēls:Jaunība Children's and Youth Centre.jpg|270px|thumb|Tautas iela, 7]] * Nr. 2 — [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]], uzcelta 1905. gadā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīca |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4822 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|8|27||bez}}}}</ref> * Nr. 7 — divstāvu sabiedriska ēka, uzcelta 1860. gados, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sabiedriska ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4823 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|2||bez}}}}</ref> * Nr. 11 — bijusī [[Daugavpils 10. vidusskola]], tagad viena no [[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]s ēkām. * Nr. 59 — [[Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs]]. * Nr. 60 — pirts Nr. 2.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tautas iela 60, Daugavpils |url=https://www.lursoft.lv/adrese/tautas-iela-60-daugavpils-lv-5404/strukturvienibas |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |archive-date={{dat|2025|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251209231607/https://www.lursoft.lv/adrese/tautas-iela-60-daugavpils-lv-5404/strukturvienibas }}</ref> Agrāk, no 19. gadsimta otrās puses līdz Pirmajam pasaules karam, pirts atradās blakus, majā Nr. 62 (Ņemcova pirts, no 20. gadsimta sākuma — Saļnera pirts).<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Банный король Немцов тоже парил Двинск |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158157 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> * Visu kvartālu pārnumuru ielas pusē starp [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas]] un [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas ielu]] aizņem bijušais ''Slavas skvērs'', kas tika atklāts 1969. gada 26. jūlijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Otrā pasaules kara atcere: Slavas skvērs Daugavpilī |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/1675 |publisher=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|1|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pašlaik visi padomju laika pieminekļi skvērā ir nojaukti, tiek plānots izveidot jaunu vides objektu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī nogāztā padomju pieminekļa vietā Slavas skvērā plāno veidot jaunu vides objektu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpili-nogazta-padomju-pieminekla-vieta-slavas-skvera-plano-veidot-jaunu-vides-objektu.a497442/ |publisher=LSM.lv |accessdate={{dat|2025|1|22||bez}} |date={{dat|2023|2|21||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Tautas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas iela]] (T veida krustojums) * [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] * [[Dobeles iela (Daugavpils)|Dobeles iela]] * [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]] * [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]] * [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas iela]] * [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 3r7tld5240b3335pb16521xijt3iayi 0 601777 4488629 4375482 2026-07-01T05:17:21Z Biafra 13794 4488629 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Petro Konashevych-Sahaidachny (Portrait, mid 19th century, Havrylo Vasko).jpg|thumb|Petro Sahajdačnijs]] '''Petro Konaševičs-Sahajdačnijs''' ({{val|uk|Петро Конашевич-Сагайдачний}}; 1582—1622) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] karavadonis un politiskais darbinieks, pareizticīgais [[Šļahta|šļahtičs]], kazaku [[hetmanis]]. Organizēja veiksmīgus [[Zaporižjas kazaki|Zaporižjas kazaku]] karagājienus pret [[Krimas haniste|Krimas hanisti]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Maskavas cariste|Maskavas caristi]], tostarp [[1618. gada karagājiens uz Maskavu|1618. gada karagājienu uz Maskavu]]. Sahaidāčnijs centās aizstāvēt kazaku intereses un vienlaikus sadarboties ar [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s varu. Viņš atbalstīja pareizticīgo baznīcas tiesību atjaunošanu un bija cieši saistīts ar Kijivas Brāļu skolu un pareizticīgo metropoliju. Tika smagi ievainots Hotinas kaujā 1621. gadā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Miris 1622. gadā [[Kijiva|Kijivā]]. Kanonizēts [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca|Ukrainas Pareizticīgajā baznīcā]] kā svētais ar titulu "svētlaimīgais hetmanis". Viņa vārda nosaukta [[Hetmaņa P. Sahajdačnija Sauszemes spēku akadēmija|Sauszemes spēku akadēmija]] [[Ļviva|Ļvivā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] b5mtejxlkvphalajur7zj1h4s3ne2oa 0 601783 4488630 4335211 2026-07-01T05:18:16Z Biafra 13794 4488630 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Vasilijs Ņebenzja''' ({{val|uk|Василь Олексійович Небензя}}, dzimis 1962. gada 26. februārī [[Volgograda|Volgogradā]]) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievijas Federācija]]s [[diplomāts]], ārlietu ministra vietnieks (2013—2017), pastāvīgais pārstāvis [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]] un [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņebenzja, Vasilijs}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Volgogradas apgabalā dzimušie]] 7lrge7nneyelafxyc5u8t104b1hczh6 0 601789 4488632 4289972 2026-07-01T05:20:03Z Biafra 13794 4488632 wikitext text/x-wiki {| class="wikitable infobox" style="margin: 0.5em 0 0.5em 1em; width: 22em;" |- |+ Ibērijas karaliste | colspan="2" style="text-align:center;" | ქართლი (''Kartli'') |- | colspan="2" style="text-align:center;" | 302. g. p.m.ē. — 580. g. m.ē. |- ! colspan="2" style="background: white;" style="text-align:center;" | [[Attēls:Part_of_Historical_Kartli_(Inner,_Lower_and_Upper)_in_modern_international_borders_of_Georgia.svg|border|250px|Kartli vēsturiskā reģiona karte]] |- | colspan="2" style="text-align:center;" | Kartli vēsturiskā reģiona karte mūsdienu Gruzijas teritorijā |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Apraksts |- | '''Vēsturiskais laikmets:''' || Antīkā senatne |- | '''Valsts iekārta:''' || [[Monarhija]] |- | '''Valsts veids:''' || Teritoriāla karaliste (vēlāk daļēji vasaļvalsts) |- | '''Galvaspilsēta:''' || [[Mcheta]] |- | '''Valoda:''' || Vecgruzīnu valoda |- | '''Reliģija:''' || [[Pagānisms]], vēlāk [[Kristietība Gruzijā|kristietība]] (no 4. gs.) |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Pārvalde |- | '''Pirmais valdnieks:''' || [[Parnavazs I]] |- | '''Ievērojamākie valdnieki:''' || [[Vakhtangs I Gorgasali]] |- | '''Pēdējais valdnieks:''' || [[Bakurs III]] |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Papildinformācija |- | '''Daļa no mūsdienu:''' || {{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]] |- | '''Priekštecis:''' || Kolhisas un Kartli ciltis |- | '''Pēctecis:''' || [[Sasanīdu Persija]] (kā province pēc 580. g.) |} '''Ibērijas Karaliste''' ({{val|grc|Ἰβηρία}}, {{val|la|Iberia}}; {{val|ka|ქართლი}}, ''Kartli'') bija sena monarhiska valsts [[Kaukāzs|Kaukāza reģionā]], kas pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā. == Nosaukums == Vēsturiski šī valsts bija pazīstama ar diviem dažādiem nosaukumiem: * '''Ibērija''' — nosaukums, ko lietoja [[Senā Grieķija|grieķu]] un [[Senā Roma|romiešu]] autori;<ref>Rapp, Stephen H. Jr. (2024). ''The Sasanian World through Georgian Eyes''. Routledge, 12.—13. lpp. ISBN 978-1032918860.</ref> * '''Kartli''' — pašnosaukums gruzīnu valodā (ქართლი), kas saglabājies līdz mūsdienām kā Gruzijas austrumu reģiona nosaukums.<ref>Suny, Ronald Grigor (1994). ''The Making of the Georgian Nation''. Indiana University Press, 15. lpp. ISBN 978-0253050120.</ref> Nosaukums ''Ibērija'' nav saistīts ar [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalu]] Eiropas dienvidrietumos (mūsdienu Spānijas un Portugāles teritorijā), lai gan grieķu un romiešu tekstos abas sauktas līdzīgi. == Vēsture == === Izveidošanās === Saskaņā ar viduslaiku gruzīnu hroniku ''[[Kartlis Tskhovreba]]'' Ibērijas valsti dibinājis karalis [[Parnavazs I]] ap 302. gadu p.m.ē., pēc Ahemenīdu impērijas sabrukuma un Aleksandra Lielā kampaņu radītajām pārmaiņām reģionā.<ref name="Toumanoff">Toumanoff, Cyril (1967). ''Studies in Christian Caucasian History''. Georgetown University Press, 89.—91. lpp. [https://archive.org/details/toumanoff-cyril-1967.-studies-in-christian-caucasian-history.-georgetown-university-press/mode/2up Tiešsaistes versija].</ref> === Politiskā un kultūras attīstība === Ibērija kļuva par nozīmīgu valsti Kaukāza reģionā, bieži atrodoties starp divām lielvarām — [[Romas impērija|Romas impēriju]] un vēlāk [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu Persiju]]. Tai bija spēcīga aristokrātija un centralizēta monarhija. 4. gadsimta sākumā karalis Miriani III pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā valsts reliģiju, ko, pēc tradīcijas, ieviesa [[svētā Nino]] no Kapadokijas. Tā kļuva par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas pieņēma kristietību kā valsts reliģiju. === Krīze un integrācija Persijā === 6. gadsimta vidū Ibērijas karaliste zaudēja faktisko neatkarību. 580. gadā Persija atcēla monarhiju un pievienoja Ibēriju kā provinci, saglabājot daļēju vietējās aristokrātijas varu.<ref name="Toumanoff"/> == Galvaspilsēta == Ibērijas galvaspilsēta bija [[Mcheta]], kas arī kļuva par svarīgu reliģisko centru, kad tajā tika ieviesta kristietība. Mūsdienās Mcheta ir viens no svarīgākajiem Gruzijas kultūras un vēsturiskajiem pieminekļiem. == Mantojums == Ibērijas (Kartli) vēsturiskais mantojums turpinājās caur vēlākajiem feodālajiem gruzīnu valstiskajiem veidojumiem. Nosaukums ''Kartli'' saglabājies kā Gruzijas austrumu reģions, bet kristietības ieviešana bija būtisks pavērsiens Gruzijas vēsturē. == Skatīt arī == * [[Gruzijas vēsture]] * [[Kartlija]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Rapp, Stephen H. Jr. (2024). ''The Sasanian World through Georgian Eyes: Caucasia and the Iranian Commonwealth in Late Antique Georgian Literature''. Routledge. ISBN 978-1032918860. * Suny, Ronald Grigor (1994). ''The Making of the Georgian Nation''. 2. izdevums. Indiana University Press. ISBN 978-0253050120. * Toumanoff, Cyril (1967). ''Studies in Christian Caucasian History''. Georgetown University Press. [https://archive.org/details/toumanoff-cyril-1967.-studies-in-christian-caucasian-history.-georgetown-university-press/mode/2up Tiešsaistes versija]. Public Domain. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senās valstis]] [[Kategorija:Gruzijas vēsture]] [[Kategorija:Kaukāzs]] lvvumb0vabuzh5npns2xaee8tzg3hvq 0 601792 4488633 4477247 2026-07-01T05:21:35Z Biafra 13794 4488633 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}} {{F1 Grand Prix infokaste| Nos = Maiami ''Grand Prix'' | Vlt = ASV | Trase = [[Maiami Starptautiskais autodroms]] | Att = [[Attēls:Hard Rock Stadium Circuit 2022.svg|240px]] | Apl = 57 | Tgar = 5,412 | Sgar = 308,326 | Rek_uzv_pil = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] (2) | Rek_uzv_kom = {{flaga|GBR}} ''[[McLaren|McLaren-Mercedes]]'' (2), {{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]'' (2) | Gads = 2026 | Uzv_pil = {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | Uzv_kom = {{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | Uzv_laik = 1:33.19.273 | Pole_pil = {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | Pole_kom = {{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | Pole_lai = 1:27.798 | AA_pil = {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | AA_kom = ''[[McLaren|McLaren-Mercedes]]'' | AA_laik = 1:31.869 | }} '''Maiami ''Grand Prix''''' ({{val|en|Miami Grand Prix}}) ir viens no ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmiem, kas pirmo reizi pasaules čempionāta kalendārā tika iekļauts [[2022. gada F1 sezona|2022. gadā]]. Debija ''Grand Prix'' sacensībām ar šo nosaukumu notika [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami Starptautiskā autodroma]] trasē [[Maiamigārdensa]]s pilsētā 2022. gada 8. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-announces-23-race-calendar-for-2022.2HcIP34fK3Zznx7YZfWL6P.html |title=Formula 1 announces 23-race calendar for 2022 |website=Formula1.com |date=October 15, 2021 |accessdate=October 16, 2021 |archive-date=December 19, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211219204636/https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-announces-23-race-calendar-for-2022.2HcIP34fK3Zznx7YZfWL6P.html |url-status= }}</ref> == Vēsture == 2018. gadā [[Maiami]] pilsēta iesniedza priekšlikumu rīkot Maiami ''Grand Prix'' kā ''Formula 1'' pasaules čempionāta posmu, un 2019. gads tika ierosināts kā pirmais sacīkšu datums, trasei atrodoties netālu no [[Maiami osta]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Cooper|first=Adam|date=|title=First images of proposed Miami Formula 1 circuit layout revealed|work=Autosport.com|publisher=[[Motorsport Network]]|url=https://www.autosport.com/f1/news/135799/first-images-of-miami-f1-track-revealed|access-date=|archive-date=2020-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111190623/https://www.autosport.com/f1/news/135799/first-images-of-miami-f1-track-revealed}}</ref> Pēc sarežģījumiem, kas radās saistībā ar Maiami ostas būvniecības un attīstības plāniem, tika iesniegts priekšlikums rīkot 2021. gada sacīkstes netālu no [[Hard Rock Stadium|''Hard Rock'' stadiona]]. Sacīkstes netika iekļautas {{f1|2021}}. gada kalendārā, kurā debitēja [[Džida|Džidas]] ielu trase pirmajā [[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']], bet 2021. gada aprīlī paziņoja, ka trasi iekļaus 2022. gada kalendārā. Sacīkstes pirmo reizi notika [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami Starptautiskā autodromā]] saskaņā ar desmit gadu līgumu 2022. gada 8. maijā. == Trase == [[Attēls:Start-Finish Straight at the 2024 Miami Grand Prix.jpg|thumb|Starta/finiša taisne [[2024. gada Maiami Grand Prix|2024. gada Maiami ''Grand Prix'']] laikā.|alt=Start/Finish Straight at the 2024 Miami Grand Prix]] Trase, ko projektēja un izveidoja ''Formula 1'' trašu projektētāji ''Apex Circuit Design'', tika īpaši uzbūvēta šim pasākumam. Stadiona īpašnieks Stīvens M. Ross vairākus gadus bija mēģinājis organizēt Maiami ''Grand Prix'', pirms viņam tas izdevās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Miami GP: Everything you need to know about F1's newest race – including how the track was designed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.everything-you-need-to-know-about-the-f1-miami-grand-prix.6JTdOPphcU58I8TDLmssx.html|access-date=2021-04-18|website=Formula1.com|language=en|archive-date=2021-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210418102702/https://www.formula1.com/en/latest/article.everything-you-need-to-know-about-the-f1-miami-grand-prix.6JTdOPphcU58I8TDLmssx.html|url-status=}}</ref> Trases izkārtojums veidots tā, lai sacīkstes netraucētu vietējiem iedzīvotājiem. Trase ir pastāvīga apļa līnija ar pagaidu infrastruktūru, piemēram, barjerām un žogiem, kuras demontēs, kad sacīkstes nenotiks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2019-10-04|title=F1: New car park track proposed for 2021 Miami Grand Prix|url=https://www.racefans.net/2019/10/04/new-car-park-track-proposed-for-2021-miami-grand-prix/|access-date=2021-04-18|website=RaceFans|language=en|archive-date=2019-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20191111054833/https://www.racefans.net/2019/10/04/new-car-park-track-proposed-for-2021-miami-grand-prix/|url-status=}}</ref> Ziņots, ka 2022. gada aprīlī, pirms debijas 2022. gada maijā, trase bija 95 % pabeigta. == Uzvarētāji == === Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Pilots ! Gadi |- !rowspan="1"| 2 | {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | {{f1|2022}}, {{f1|2023}} |} === Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Komanda ! Gadi |- ! rowspan="2" |2 | {{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]'' | 2014, {{f1|2022}}, {{F1|2023}} |- |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]'' |{{f1|2024}}, {{f1|2025}} |} === Saraksts === Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros. {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- ! Gads ! Pilots ! Konstruktors ! Vieta ! Ziņojums |- ! {{f1|2026}} | {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami]] | {{f1gp2|2026|Maiami}} |- ! {{f1|2025}} | {{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | ''[[McLaren|McLaren-Mercedes]]'' | [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami]] | {{f1gp2|2025|Maiami}} |- ! {{f1|2024}} | {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | ''[[McLaren|McLaren-Mercedes]]'' | [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami]] | {{f1gp2|2024|Maiami}} |- ! {{f1|2023}} | {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | ''[[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda RBPT]]'' | [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami]] | {{f1gp2|2023|Maiami}} |- ! {{f1|2022}} | {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | ''[[Red Bull Racing|Red Bull Racing-RBPT]]'' | [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami]] | {{f1gp2|2022|Maiami}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.formula1.com/en/racing/2025/miami/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Formula 1-aizmetnis}} {{F1 Grand Prix saraksts}} [[Kategorija:Maiami Grand Prix|*]] [[Kategorija:Autosports ASV]] r6i03q19e9ux9ej59rvcrix4dzo5hnp 0 601830 4488634 4303377 2026-07-01T05:22:52Z Biafra 13794 4488634 wikitext text/x-wiki '''Primārie metabolīti''' ir [[organiskas vielas]], kas veidojas [[vielmaiņa]]s (metabolisma) procesos un ir tieši iesaistītas organismu augšanā, attīstībā un vairošanā. Tie ir būtiski visiem dzīvajiem organismiem un sastopami visās [[Šūna|šūnās]]. Šīs vielas nepieciešamas pamatprocesiem, piemēram, enerģijas ražošanai, šūnu struktūras veidošanai un [[Ģenētiskā informācija|ģenētiskās informācijas]] pārsūtīšanai.<ref name="LibreText">[https://bio.libretexts.org/Bookshelves/Microbiology/Microbiology_(Boundless)/17%3A_Industrial_Microbiology/17.01%3A_Industrial_Microbiology/17.1C%3A_Primary_and_Secondary_Metabolites LibreText Biology — Primary and Secondary Metabolites] {{en ikona}}</ref><ref name="Liela krievu enciklopēdija">[https://bigenc.ru/c/metabolity-3e8f65 Lielā krievu enciklopēdija] {{ru ikona}}</ref> == Funkcijas == Primārie metabolīti pilda dažādas pamatfunkcijas: * enerģijas nodrošināšana (piemēram, [[glikoze]], [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]); * šūnu uzbūves veidošana ([[aminoskābes]], [[taukskābes]], [[nukleotīdi]]); * rezerves vielu uzkrāšana ([[ciete]] augos, [[glikogēns]] dzīvniekos). == Piemēri == {| class="wikitable" |- ! Vielu grupa !! Vielu piemēri |- | [[Ogļhidrāti]]|| [[Glikoze]], [[fruktoze]], [[ciete]] |- | [[Aminoskābes]] || [[Glutamīnskābe]] |- | Organiskās skābes ||[[Citronskābe]] |- | [[Spirti]] || [[Etanols]] |} <ref name="LibreText" /><ref name="Liela krievu enciklopēdija" /> == Pielietošana == Primārie metabolīti tiek plaši izmantoti tādu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā [[vīns]] un [[alus]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] rfc6beiv67potorfk1d44r291novh1o 0 602301 4488579 4393276 2026-06-30T21:15:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488579 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | name = Valsts digitālās attīstības aģentūra | native_name = | native_name_a = | native_name_r = | type = | seal = | seal_size = | seal_caption = | seal_alt = | logo = | logo_size = | logo_caption = | logo_alt = | image = Alberta iela 10.jpg | image_size = | image_caption = Alberta iela 10 | image_alt = | formed = {{Start date and age|2002|10|24}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/valsts-digitalas-attistibas-agentura/90001733697|title=Valsts digitālās attīstības aģentūra - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2025-06-08|date=2025-06-08|language=lv|archive-date=2025-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20250608052603/https://iestades.lursoft.lv/valsts-digitalas-attistibas-agentura/90001733697}}</ref> | preceding1 = Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) | preceding2 = <!-- up to |preceding6= --> | dissolved = | superseding1 = | superseding2 = <!-- up to |superseding6= --> | agency_type = Aģentūra | jurisdiction = | status = | headquarters = Rīga, [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] 10, LV-1010 | coordinates = <!-- {{coord|LATITUDE|LONGITUDE|type:landmark_region:US|display=inline,title}} --> | motto = | employees = | budget = 24 368 107 EUR (2025) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e2.kase.gov.lv/budzettames-publicesana/|title=Tāmju publicēšana}}{{Novecojusi saite}}</ref> | minister_type = | minister1_name = | minister1_pfo = | minister2_name = | minister2_pfo = <!-- up to |minister8_name= --> | deputyminister_type = | deputyminister1_name = | deputyminister1_pfo = | deputyminister2_name = | deputyminister2_pfo = <!-- up to |deputyminister8_name= --> | chief1_name = Valdis Pusvācietis | chief1_position = | chief2_name = | chief2_position = <!-- up to |chief9_name= --> | parent_department = | parent_agency = [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija]] | parent_agency_type = <!-- defaults to |type if left blank --> | child1_agency = | child2_agency = <!-- up to |child25_agency= --> | keydocument1 = <!-- up to |keydocument6= --> | website = <!-- {{URL|example.com}} --> | agency_id = | map = | map_size = | map_caption = | map_alt = | footnotes = | embed = }} '''Valsts digitālās attīstības aģentūra''' (VDAA) ir [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas]] (VARAM) [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā|pārraudzībā esoša iestāde]], kas nodarbojas ar valsts un pašvaldību e-pārvaldes attīstību, [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības fondu]] apgūšanu un digitālās infrastruktūras veidošanu. Dibināta 2007. gadā kā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), 2024. gadā pārdēvēta par VDAA, fokusējoties uz digitālo transformāciju. 2025. gada VDAA valsts budžets izdevumu segšanai bija 24,3 miljoni EUR.<ref>https://e2.kase.gov.lv/budzettames-publicesana/{{Novecojusi saite}}</ref> == Vadība == Kopš 2024. gada 4. oktobra VDAA vada Jorens Liopa, bijušais [[Tiesu administrācija|Tiesu administrācijas]] IKT vadītājs, kurš uzvarēja atklātā konkursā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/658072-valsts-digitalas-attistibas-agenturu-kritize-par-bezdarbibu-velesanu-norises-problemu-celonu-noskaidrosana|title=Valsts digitālās attīstības aģentūru kritizē par bezdarbību vēlēšanu norises problēmu cēloņu noskaidrošanā|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-08|date=2025-06-05|language=lv}}</ref> == Projekti == * '''latvija.gov.lv''': Centralizēta e-pakalpojumu platforma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8254760/portala-latvija-gov-lv-ieviesis-rindu-risinajumu|title=Portālā "Latvija.gov.lv" ieviesīs rindu risinājumu|website=Latvijā|access-date=2025-06-08|date=2025-05-23|language=lv}}</ref> * '''E-adrese''': Eelektroniskā saziņa valsts pārvaldei. * '''E-rēķini''': Atbalsta e-rēķinu apriti kopš 2025. gada. * '''Vēlēšanu sistēma''': Nodrošina tehnoloģisko atbalstu vēlēšanām.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8264315/vdaa-direktors-vertes-velesanu-sistemas-nodrosinasanas-darbu|title=VDAA direktors vērtēs vēlēšanu sistēmas nodrošināšanas darbu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-06-08|date=2025-06-08|language=lv}}</ref> == Notikumi == 2025. gada jūnijā VDAA kritizēta par vēlēšanu sistēmas traucējumiem. Direktors Liopa skaidroja, ka problēmas radās neparedzēta noslogojuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/uncertainty-and-errors-in-the-election-olatform-cec-seeks-justifications-mps-still-doubt-readiness-268380|title=Uncertainty and errors in the election olatform – CEC seeks justifications, MPs still doubt readiness|last=LETA|website=Baltic News Network|access-date=2025-06-08|date=2025-06-04|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/velesanas2025/kadel-uzkaras-velesanu-sistema-komente-vdaa-direktors/|title=Kādēļ uzkārās vēlēšanu sistēma? Komentē VDAA direktors|website=tv3.lv|access-date=2025-06-08|date=2025-06-08|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā]] * [[Centrālā vēlēšanu komisija]] == Atsauces == {{Reflist}} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija]] 0fh9k1xtx7wds39uj4cqc02dvgstw2l 0 605294 4488600 4407529 2026-07-01T02:50:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488600 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vingru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Vecā Forštate]] |ielas garums = 333 m |atklāta = 2009 |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vingru iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Vecā Forštate|Vecās Forštates]] apkaimē. Vingru iela sākas krustojumā ar [[Artilērijas iela (Daugavpils)|Artilērijas ielu]], ved rietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes ielu]]. Vingru ielā ir savrupmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir 333 metri. Īstenībā pastāv tikai posms pie Vidzemes ielas, kas klāts ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet posms pie Artilērijas ielas vēl nav izbūvēts. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Vingru ielu nekursē, bet pie krustojuma ar [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes ielu]] atrodas [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] autobusu maršrutu pietura "Pļavu iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pļavu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-4-autoosta-cietoksnis-mezciems-autoosta#9757 |publisher=4. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250718142439/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-4-autoosta-cietoksnis-mezciems-autoosta#9757 }}</ref> Vingru iela izveidota kādreizējā siltumnīcu uzņēmuma "Daugavpils zieds" teritorijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils zieds, vietējās pašpārvaldes Daugavpils puķkopības lauksaimniecības uzņēmums |url=https://company.lursoft.lv/daugavpils-zieds/41503002273 |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260106155327/https://company.lursoft.lv/daugavpils-zieds/41503002273 }}</ref> Nosaukums jaunizveidotajai ielai piešķirts 2009. gada 13. augustā,<ref>{{Ielas dati no data.gov.lv}}</ref> iemūžinot toponīmu "Vingri", kas pastāvēja šajā apkārtnē, pie [[Adatiņa (ezers)|Adatiņas]] ezera. == Ielu savienojumi == Vingru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Artilērijas iela (Daugavpils)|Artilērijas iela]] (T veida krustojums) * [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Vecajā Forštatē]] 2pc1f2mwvqibhlf0dk85hymnesz3fc7 0 606484 4488644 4487800 2026-07-01T05:44:24Z Biafra 13794 atj. 4488644 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Mārcis Šteinbergs | vārds_orig = | attēls = Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg | att_izm = | paraksts = Mārcis Šteinbergs 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|8|28}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Ogre}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=208}} | svars = {{mērvienība|kg=90}} | poz = {{Basketbola pozīcija|4}} | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} ''[[UCAM Murcia]]'' | numurs = | līga = [[ACB līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 20176—2019 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 2 = 2019—2021 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Gran Canaria]]'' | kl_sez 3 = 2019—2021 | klubs 3 = → {{flaga|Spānija}} ''[[CBA Gran Canaria]]'' | kl_sez 4 = 2021—2026 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Manresa]]'' | kl_sez 5 = 2026—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Spānija}} ''[[UCAM Murcia]]'' | kl_sez 6 = | klubs 6 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2020—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = Mārtiņš Bērziņš | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalSilver2|[[2018. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Latvija 2018]]}} }} '''Mārcis Šteinbergs''' (dzimis {{dat|2001|8|28||bez}} [[Ogre|Ogrē]]) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Spānija]]s [[ACB līga]]s klubu ''[[UCAM Murcia]]'', bet iepriekš 5 sezonas aizvadījis citā šīs līgas klubā ''[[Bàsquet Manresa]]''. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. M. Šteinberga vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] ir basketboliste, viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7547886/masai-vienmer-varu-prasit-padomu-marcis-steinbergs-iejutas-latvijas-basketbola-izlase|title="Māsai vienmēr varu prasīt padomu." Mārcis Šteinbergs iejūtas Latvijas basketbola izlasē|website=Citi sporta veidi|access-date=2025-08-02|date=2022-06-19|language=lv}}</ref> Basketbolistu vecāki ir bijuši [[Airēšana (sports)|airētāji]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/no-baleta-lidz-basketbolam.-latvijas-basketbola-jauna-ceriba-anete-steinberga-14013096|title=No baleta līdz basketbolam. Latvijas basketbola jaunā cerība Anete Šteinberga|website=www.diena.lv|access-date=2025-08-02|archive-date=2025-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20251008093113/https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/no-baleta-lidz-basketbolam.-latvijas-basketbola-jauna-ceriba-anete-steinberga-14013096}}</ref> == Karjera == Trenēties sācis Ogrē, kuras komandā [[BK Ogre]] piedzīvojis debiju pieaugušo basketbolā. 2019. gadā pārcēlies uz [[Spānija|Spāniju]], kur trenējies un spēlējis ''[[CB Gran Canaria]]'' sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6518000/marcis-steinbergs-nosledz-ilgtermina-ligumu-ar-spanijas-basketbola-grandu|title=Mārcis Šteinbergs noslēdz ilgtermiņa līgumu ar Spānijas basketbola grandu|website=Basketbols|access-date=2025-08-02|date=2019-02-07|language=lv}}</ref> Kopš 2021. gada pārstāvēja vienu no spēcīgākajiem [[Spānija]]s [[ACB līga]]s klubiem ''[[Bàsquet Manresa]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.basquetmanresa.com/en/news/baxi-manresa/news/2021/baxi-manresa-bets-young-interior-marcis-steinbergs/|title=BAXI Manresa bets on the young interior Marcis Steinbergs|website=BAXI Manresa|access-date=2025-08-02|language=en}}</ref> 2022. gadā kopā ar ''Manresa'' sasniedza [[FIBA čempionu līga]]s ''Final-four''. [[Manresa]]s kluba sastāvā aizvadītajās 5 sezonās viņš kļuva par šajā klubā visvairāk spēles nospēlējušo ārvalstu basketbolistu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/BasquetManresa/status/2071602085380911600|title=Kids&Us Manresa (@BasquetManresa) on X|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-01|language=en-US}}</ref> 2026. gada vadasarā M. Šteinbergs pārcēlās uz citu ACB līgas klubu ''[[UCAM Murcia CB|UCAM Murcia]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/29062026-steinbergs_nomaina_klubu_spanijas_acb_lig|title=Šteinbergs nomaina klubu Spānijas ACB līgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-01|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> kura galvenais treneris ir bijušais Latvijas izlases vadītājs [[Sito Alonso]]. === Latvijas izlase === Pārstāvējis Latvijas U-18 un U-19 jaunatnes izlases. 2018. gada vasarā pārstāvējis valstsvienību [[Rīga|Rīgā]] notiekošajā [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]], kur Latvija izcīnīja sudraba medaļas. 2022. gada februārī debitēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{Latvija vir basket 2019 U-19}} {{Latvija vir basket 2019 U-18}} {{Latvija vir basket 2018 U-18}} {{DEFAULTSORT:Šteinbergs, Mārcis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ogrē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] khh6hperts0vr5hmpd3sip90p63ku2b 4488646 4488644 2026-07-01T05:45:42Z Biafra 13794 /* Latvijas izlase */ 4488646 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Mārcis Šteinbergs | vārds_orig = | attēls = Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg | att_izm = | paraksts = Mārcis Šteinbergs 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|8|28}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Ogre}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=208}} | svars = {{mērvienība|kg=90}} | poz = {{Basketbola pozīcija|4}} | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} ''[[UCAM Murcia]]'' | numurs = | līga = [[ACB līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 20176—2019 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 2 = 2019—2021 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Gran Canaria]]'' | kl_sez 3 = 2019—2021 | klubs 3 = → {{flaga|Spānija}} ''[[CBA Gran Canaria]]'' | kl_sez 4 = 2021—2026 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Manresa]]'' | kl_sez 5 = 2026—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Spānija}} ''[[UCAM Murcia]]'' | kl_sez 6 = | klubs 6 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2020—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = Mārtiņš Bērziņš | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalSilver2|[[2018. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Latvija 2018]]}} }} '''Mārcis Šteinbergs''' (dzimis {{dat|2001|8|28||bez}} [[Ogre|Ogrē]]) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Spānija]]s [[ACB līga]]s klubu ''[[UCAM Murcia]]'', bet iepriekš 5 sezonas aizvadījis citā šīs līgas klubā ''[[Bàsquet Manresa]]''. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. M. Šteinberga vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] ir basketboliste, viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7547886/masai-vienmer-varu-prasit-padomu-marcis-steinbergs-iejutas-latvijas-basketbola-izlase|title="Māsai vienmēr varu prasīt padomu." Mārcis Šteinbergs iejūtas Latvijas basketbola izlasē|website=Citi sporta veidi|access-date=2025-08-02|date=2022-06-19|language=lv}}</ref> Basketbolistu vecāki ir bijuši [[Airēšana (sports)|airētāji]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/no-baleta-lidz-basketbolam.-latvijas-basketbola-jauna-ceriba-anete-steinberga-14013096|title=No baleta līdz basketbolam. Latvijas basketbola jaunā cerība Anete Šteinberga|website=www.diena.lv|access-date=2025-08-02|archive-date=2025-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20251008093113/https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/no-baleta-lidz-basketbolam.-latvijas-basketbola-jauna-ceriba-anete-steinberga-14013096}}</ref> == Karjera == Trenēties sācis Ogrē, kuras komandā [[BK Ogre]] piedzīvojis debiju pieaugušo basketbolā. 2019. gadā pārcēlies uz [[Spānija|Spāniju]], kur trenējies un spēlējis ''[[CB Gran Canaria]]'' sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6518000/marcis-steinbergs-nosledz-ilgtermina-ligumu-ar-spanijas-basketbola-grandu|title=Mārcis Šteinbergs noslēdz ilgtermiņa līgumu ar Spānijas basketbola grandu|website=Basketbols|access-date=2025-08-02|date=2019-02-07|language=lv}}</ref> Kopš 2021. gada pārstāvēja vienu no spēcīgākajiem [[Spānija]]s [[ACB līga]]s klubiem ''[[Bàsquet Manresa]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.basquetmanresa.com/en/news/baxi-manresa/news/2021/baxi-manresa-bets-young-interior-marcis-steinbergs/|title=BAXI Manresa bets on the young interior Marcis Steinbergs|website=BAXI Manresa|access-date=2025-08-02|language=en}}</ref> 2022. gadā kopā ar ''Manresa'' sasniedza [[FIBA čempionu līga]]s ''Final-four''. [[Manresa]]s kluba sastāvā aizvadītajās 5 sezonās viņš kļuva par šajā klubā visvairāk spēles nospēlējušo ārvalstu basketbolistu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/BasquetManresa/status/2071602085380911600|title=Kids&Us Manresa (@BasquetManresa) on X|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-01|language=en-US}}</ref> 2026. gada vadasarā M. Šteinbergs pārcēlās uz citu ACB līgas klubu ''[[UCAM Murcia CB|UCAM Murcia]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/29062026-steinbergs_nomaina_klubu_spanijas_acb_lig|title=Šteinbergs nomaina klubu Spānijas ACB līgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-01|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> kura galvenais treneris ir bijušais Latvijas izlases vadītājs [[Sito Alonso]]. === Latvijas izlase === Pārstāvējis Latvijas U-18 un U-19 jaunatnes izlases. 2018. gada vasarā pārstāvējis valstsvienību [[Rīga|Rīgā]] notiekošajā [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]], kur Latvija izcīnīja sudraba medaļas. 2022. gada februārī debitēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]]. Pārstāvēja izlasi [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]] [[Rīga|Rīgā]], kur komanda ieņēma 12. vietu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{Latvija vir basket 2019 U-19}} {{Latvija vir basket 2019 U-18}} {{Latvija vir basket 2018 U-18}} {{DEFAULTSORT:Šteinbergs, Mārcis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ogrē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] i9ky5g56txgdk6lrrwbaskmy1q0j48f 0 608366 4488536 4407127 2026-06-30T16:55:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488536 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Tvaikoņu iela|Tvaikoņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Tvaikoņu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 17 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 240 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] |ielas garums = 70 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Tvaikoņu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Parka iela (Daugavpils)|Parka ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Staņislavska iela|Staņislavska ielu]]. Tvaikoņu iela ir īsa, tajā ir tikai viena savrupmāja (Nr.&nbsp;6).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tvaikoņu iela, Daugavpils |url=https://www.lursoft.lv/adresu-katalogs/catalog/search?q=Tvaiko%C5%86u+iela%2C+Daugavpils&setm=address |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|8|23||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ielas garums ir aptuveni 70 metri, tā visā garumā klāta ar [[grants]] segumu. Satiksmes kustība atļauta vienā joslā abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Tvaikoņu ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Parka iela". Tvaikoņu iela ir šīs ielas vienīgais nosaukums, laika gaitā tas nav mainījies. == Ielu savienojumi == Tvaikoņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Parka iela (Daugavpils)|Parka iela]] (T veida krustojums) * [[Staņislavska iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Mežciemā (Daugavpils)]] b0l45ht1s1w1porvejvwvm1c6506718 0 608404 4488711 4407676 2026-07-01T09:10:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488711 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Zivju iela|Zivju iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Zivju iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 300 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zivju iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Tā sākas [[Brīvības iela (Daugavpils)|Brīvības]] un [[Aiviekstes iela (Daugavpils)|Aiviekstes ielas]] krustojumā, ved dienvidaustrumu un dienvidu virzienā pa [[Laucesa (upe)|Laucesas]] upes aizsargdambi un palieni un beidzas strupceļā. Mūsdienās nevienai celtnei vai zemesgabalam nav adreses Zivju ielā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zivju iela, Daugavpils |url=https://www.lursoft.lv/adresu-katalogs/catalog/search?q=Zivju+iela%2C+Daugavpils&setm=address |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|8|23||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Zivju ielas kopējais garums ir aptuveni 300 metri, visā garumā tai nav seguma. Sabiedriskais transports pa Zivju ielu nekursē. Iela izveidota 20. gadsimta beigās, tās nosaukums laika gaitā nav mainījies. == Ielu savienojumi == Zivju iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības iela (Daugavpils)|Brīvības iela]] * [[Aiviekstes iela (Daugavpils)|Aiviekstes iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] hg84vsar8uf0l0yb7mzal3cbwkyctw8 0 609129 4488768 4487624 2026-07-01T11:38:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488768 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Čuguna iela|Čuguna iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Čuguna iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] |karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Liepāja}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] |ielas garums = 850 m |atklāta = 2025. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Čuguna iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunās pasaules]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības ielu]] un, pēc plāna, stiepjas dienvidaustrumu virzienā līdz [[Dzelzsgriezēja iela]]i. Ielas plānotais garums ir aptuveni 850 metri, bet īstenībā tā vēl nav izbūvēta. Iela izveidota bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā Liepājas industriālajā parkā. Tās nosaukumu, tāpat kā citu jaunizveidotu ielu nosaukumus, liepājnieki izvēlējās balsojumā 2025. gada jūlijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Balsojums par jaunizveidoto ielu nosaukumiem bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā – topošajā Liepājas industriālajā parkā |url=https://epakalpojumi.liepaja.lv/lv/projects/preview/486/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}}}}</ref> un Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome to apstiprināja 21. augustā. Tagad Liepājas Industriālā parka teritorijā notiek jaunu ielu izbūve, kas ietver sevī arī gājēju un velosipēdu celiņu, pazemes inženierkomunikāciju, apgaismojuma izbūvi un apzaļumošanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Trīs skursteņu, Dzelzsgriezēja un Čuguna: Liepājnieki tiek pie astoņām jaunām ielām |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}} |date={{dat|2025|8|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260106141108/https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ }}</ref> == Ielu savienojumi == Čuguna iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) * [[Eksporta iela (Liepāja)|Eksporta iela]] (plānots, pašlaik nepastāv) * [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu iela]] (plānots, pašlaik nepastāv) * [[Dzelzsgriezēja iela]] (plānots T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Ielas Jaunajā pasaulē (Liepāja)]] 3ls478wdpqfivh2iu43rovgkzjwdh4s 0 609136 4488525 4487619 2026-06-30T16:07:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488525 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Trīs skursteņu iela |attēls = Liepajas Metalurgs, Liepaja, Latvija.jpg |attēla paraksts = Trīs skursteņi [[Liepājas Metalurgs|rūpnīcas]] ainavā, 2013. gads |pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] |karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 250 |pilsēta = {{Liepāja}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] |ielas garums = 300 m |atklāta = 2025. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Trīs skursteņu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunās pasaules]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu ielu]] un ved ziemeļaustrumu virzienā līdz [[Martena iela]]i. Iela izveidota bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā Liepājas industriālajā parkā. Tās nosaukumu, tāpat kā citu jaunizveidotu ielu nosaukumus, liepājnieki izvēlējās balsojumā 2025. gada jūlijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Balsojums par jaunizveidoto ielu nosaukumiem bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā – topošajā Liepājas industriālajā parkā |url=https://epakalpojumi.liepaja.lv/lv/projects/preview/486/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}}}}</ref> un Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome to apstiprināja 21. augustā. Ielas nosaukums atspoguļo bijušā uzņēmuma atpazīstamo izskatu: trīs augstie skursteņi ir rūpnīcas simbols, un tie tiks saglabāti kā sava veida piemineklis. Trīs skursteņu ielas garums ir aptuveni 300 metri, visā garumā tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Agrāk šī iela bija pievedceļš rūpnīcas korpusiem. 2025. gadā uzsākta ielas labiekārtošana.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Trīs skursteņu, Dzelzsgriezēja un Čuguna: Liepājnieki tiek pie astoņām jaunām ielām |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}} |date={{dat|2025|8|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260106141108/https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ }}</ref> == Ielu savienojumi == Trīs skursteņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu iela]] (L veida krustojums) * [[Martena iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Jaunajā pasaulē (Liepāja)]] n9o4liqmb0gnnywmw5tyja8sk8kbjgy 0 617494 4488590 4477561 2026-07-01T00:10:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488590 wikitext text/x-wiki '''“Veselības centrs 4”''' (saīsināti — '''VC4''') ir privāts daudzprofilu ambulatorās veselības aprūpes medicīnas centrs [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eveseliba.lv/veselibas-centrs-4/|title=Pamatinformācija par Veselības centrs 4}}{{Novecojusi saite}}</ref> “Veselības centrs 4” darbojas Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Juridiskā adrese ir [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela 117]], [[Rīga]], Latvija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/veselibas-centrs-4/40003188233|title=Lursoft uzņēmuma apraksts|access-date={{dat|2025|12|18||bez}}|archive-date={{dat|2025|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251222231111/https://company.lursoft.lv/veselibas-centrs-4/40003188233}}</ref> == Vēsture == “Veselības centrs 4” dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā privāts medicīnas pakalpojumu sniedzējs, valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/veselibas-centra-4-valdes-priekssedetajs-maris-revalds.a121320/|title=Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds}}</ref> Laika gaitā tas ir paplašinājis savu darbību, izveidojot 23 filiāles un 13 grupas uzņēmumus. == Darbība == “Veselības centrs 4” sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp: * ārstu speciālistu konsultācijas; * diagnostikas izmeklējumus; * ārstniecības un rehabilitācijas procedūras; * profilaktiskās veselības pārbaudes; * preventīvo un estētisko medicīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vc4.lv/par-veselibas-centrs-4|title=Мeselības centrs 4 mājaslapas sadaļa “Par mums”}}</ref> == Struktūra un filiāles == SIA “Veselības centrs 4” ir vairākas struktūrvienības Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās. Atsevišķas struktūrvienības specializējas noteiktās medicīnas nozarēs vai diagnostikas pakalpojumos. * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Baltijas Vēnu klīnika" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Diagnostikas centrs" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Valdlauči" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Dermatoloģijas klīnika" * SIA "Veselības centrs 4" Estētiskās medicīnas klīnika "4. Dimensija" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Capital Clinic Riga" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Vizuālā diagnostika" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Anti-Aging Institute" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Diplomātiskā servisa medicīnas centrs" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Medicīnas centrs t/c "Origo"" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Medicīnas centrs TK "Spice"" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Medicīnas centrs T/c "Akropole Rīga"" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Mārupe" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Bērnu veselības centrs" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Pēdu centrs" * SIA "Veselības centrs 4" Magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas kabinets (SIA "Orto klīnika" telpās) * SIA "Veselības centrs 4" Magnētiskās rezonanses kabinets (VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" telpās) * SIA "Veselības centrs 4" Arodveselības nodaļa * SIA "Veselības centrs 4" Vakcinācijas dienests * SIA "Veselības centrs 4" Analīžu nodošanas kabineti * SIA "Veselības centrs 4" Medicīniskās komisijas * SIA "Veselības centrs 4" medicīnas un skaistumkopšanas preču veikalu tīkls SIA "Dynasty" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Derma Clinic Riga" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Doktorāts" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Pārventas klīnika" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Privātklīnika "Ģimenes veselība"" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Starptautiskā CIDESCO Rīgas Kosmētikas skola"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piearsta.lv/lv/iestazu-katalogs/?clinics_filter_search=vesel%C4%ABbas%20centrs%204|title=Piearsta.lv iestāžu katalogs}}</ref> === Sadarbība ar valsts veselības sistēmu === “Veselības centrs 4” piedalās Latvijas valsts [[veselības aprūpe]]s sistēmā ([[Nacionālais veselības dienests|NVD]]), sniedzot medicīniskos pakalpojumus valsts apmaksāto programmu ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumiestazu-saraksts-iedzivotajiem#https://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumiestazu-saraksts-iedzivotajiem|title=Ambulatoro pakalpojumu sniedzēji un gaidīšanas rindas}}</ref> == Attīstība == Laika gaitā “Veselības centrs 4” ir īstenojis vairākus attīstības projektus. Viens no nozīmīgākajiem attīstības virzieniem saistīts ar medicīnas pakalpojumu koncentrēšanu Rīgas centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120060906/rigas-centra-top-medicinas-kvartals-vc4-isteno-ambiciozu-attistibas-projektu|title=Rīgas centrā top medicīnas kvartāls – VC4 īsteno ambiciozu attīstības projektu}}</ref> veidojot specializētu medicīnas kvartālu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/medicinas-kvartala-izveide-ieguldis-35-miljonus-eiro-500542|title=Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro}}</ref> kurā apvienotas dažādas ambulatorās veselības aprūpes un diagnostikas struktūrvienības. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, attīstības projekti tiek īstenoti, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc specializētiem ambulatorās veselības aprūpes un diagnostikas pakalpojumiem, kā arī ņemot vērā privātās veselības aprūpes nozares attīstības tendences Latvijā. == Medicīnas tūrisms == “Veselības centrs 4” Latvijas medicīnas tūrisma kontekstā ir minēts kā viens no privātajiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas ārvalstu pacientu apkalpošanas segmentā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Latvijas medicīnas tūrisma nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi strukturālas izmaiņas, tostarp ārvalstu pacientu plūsmas pārorientāciju, ņemot vērā ģeopolitiskos un nozares attīstības faktorus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-no-medicinas-turisma-merka-valstim-izsvitrojusi-krieviju-un-baltkrieviju.a455973/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Medicīna Latvijā]] lckqfjzb184u11gwyjkyn3pksqkspfe 0 619435 4488537 4488366 2026-06-30T17:06:39Z DrewAir 91233 /* Jūnijs */ 4488537 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedza vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksēti arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 28jixjm2yey3vpyxt68y1y305cgjvc9 4488541 4488537 2026-06-30T17:46:28Z Meistars Joda 781 4488541 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 8jsmlhg8v5b3d6eb9ve6ib7eb6y1hka 4 626261 4488601 4488364 2026-07-01T03:04:40Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4488601 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4696 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16535 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1674 || 2299 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8332 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2724 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8094 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1130 || 2041 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2277 || 6965 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 4080 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8682 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,344 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,654 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,569 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,172 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 29,607 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,723 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] q0oxa7afed4ztlota5ibyy4goysg7gs 0 626492 4488636 4465406 2026-07-01T05:25:44Z Biafra 13794 4488636 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ignats Čeksters | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1840 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Rundānu pagasts|td=Latvija|4s=Rundēnu pagasts}} | m_dat_alt = | m_gads = 1914 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Pēterburgas guberņa|Pēterhofa|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:1904ic-p08r.png|50px]]<br />[[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1867 — 1907 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}} | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Ignats Čeksters''' (1840—1914) bija [[Latvieši|latviešu]] kara topogrāfs, [[Krievijas Impērija]]s [[ģenerālmajors]] (1907). [[Latgaliešu nacionālā atmoda|Latgaliešu nacionālās atmodas]] atbalstītājs.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/217 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1840. gada 6. decembrī [[Rundēnu pagasts|Rundānu pagasta]] Novijdvoras ciemā. Mācījās [[Vitebska]]s ģimnāzijā, studēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Pēterburgas Universitātē]] (1863—1867), tad Kara topogrāfijas skolā. Dienēja militāro topogrāfu korpusā, tad strādāja Kara ministrijas Rietumu pierobežas triangulācijas direkcijā, veica [[Latgale|Latgales]] zemes mērīšanu. 1902. gadā viņu paaugstinājās [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpē, 1907. ɡadā [[Ģenerālmajors|ģenerālmajora]] pakāpē.<ref>[https://bioslovhist.spbu.ru/alumni/5119-cekster-ignatij-mihajlovic.html Чекстер Игнатий Михайлович]</ref> Miris no 1914. gada 16. septembrī [[Pēterhofa|Pēterhofā]]. == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (1895, 1880), * Sv. Annas ordenis, II, III šķira (1907, 1884). == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Čeksters, Ignats}} [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu inženieri]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Latviešu tautības ģenerāļi]] j7bsx2x78zn1dtilxmupqyt050fn0db 4 626708 4488602 4488365 2026-07-01T03:04:42Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4488602 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,411 baiti # {{U|Kikos}} - 918,257 baiti # {{U|Egilus}} - 876,345 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti # {{U|Tankists}} - 253,590 baiti # {{U|MC2013}} - 183,501 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti # {{U|Biafra}} - 149,033 baiti # {{U|Lasks}} - 127,488 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,093 baiti # {{U|Vylks}} - 103,705 baiti # {{U|Dainis}} - 87,038 baiti # {{U|Pirags}} - 41,834 baiti # {{U|Papuass}} - 32,125 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,899 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] if470anddgy5rs2zqf2wuxk5xx43kuh 0 632082 4488527 4470848 2026-06-30T16:16:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488527 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Tukuma Piens | native_name = | logo = Tukuma Piens - Baltais logo.png | logo_size = 230px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība | successor = | foundation = {{ubl|{{dat|1996|5|14||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tukuma Piens |url=https://company.lursoft.lv/tukuma-piens/40003294211?l=lv |website=company.lursoft.lv |publisher=Lursoft |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref>|{{dat|1913|6|20||bez}} kā Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība}} | founder = | defunct = | location = {{flaga|Latvija}} [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas iela]] 7, [[Tukums]], [[Tukuma novads]], [[Latvija]] | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[piena pārstrāde]] | products = [[piena produkti]] | services = | revenue = {{sk|94881767}} eiro (2024. gadā) | operating_income = | net_income = {{sk|4254310}} eiro (2024. gadā) | aum = | assets = {{sk|46094970}} eiro (2024. gadā) | equity = | owner = | num_employees = 225 (2024. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://baltais.lv/}} | footnotes = | intl = }} '''AS “Tukuma Piens”''' ir [[Latvija]]s piena pārstrādes [[uzņēmums]], kura galvenā ražotne un juridiskā adrese atrodas [[Tukums|Tukumā]], [[Jelgavas iela (Tukums)|Jelgavas ielā]] 7. Uzņēmums darbojas [[piena pārstrāde]]s nozarē un specializējas svaigu [[piena produkti|piena produktu]] ražošanā, būdams viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem piena produktu ražotājiem Latvijā. Uzņēmums pazīstams ar [[zīmols|zīmolu]] '''“Baltais”''', ar kuru tiek ražots plašs piena produktu klāsts Latvijas un eksporta tirgiem. Galvenās produktu grupas ir [[piens]], [[jogurts]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņi]], [[saldais ēdiens|deserti]] un citi piena produkti. “Tukuma Piens” tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem jogurta un sviesta ražotājiem valstī, un tā produkcija ieņem nozīmīgu vietu Latvijas pārtikas tirgū. Latvijas piena pārstrādes nozarē uzņēmums raksturots kā viens no redzamākajiem nozares dalībniekiem, kas apvieno tradicionālu piena produktu ražošanu ar jaunu produktu attīstību un eksportspēju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title="Tukuma piens" un BALTAIS |url=https://www.visittukums.lv/lv/Suveniri/Vietejais-razojums/Tukuma-piens-un-BALTAIS |website=visittukums.lv |accessdate={{dat|2026|5|17||bez}}}}</ref> “Tukuma Piens” ir arī [[Latvijas Piena komiteja]]s dalībnieks. == Vēsture == [[Piena pārstrāde]]s tradīcijas Tukumā veidojās 20. gadsimta sākumā, attīstoties kooperatīvajai [[piensaimniecība]]i un vietējai [[pārtikas rūpniecība]]i. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami {{dat|1913|6|20||bez}}, kad nodibināja Tukuma piensaimnieku sabiedrību, kurā bija 339 biedri un kurai piederēja 11 [[krejotava]]s. Sākotnēji uzņēmuma darbība bija orientēta galvenokārt uz [[sviests|sviesta]] ražošanu un piena savākšanu [[Zemgale]]s un [[Kurzeme]]s reģiona saimniecībām, cieši saistoties ar apkārtējo [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Starpkaru periodā pienotava pakāpeniski paplašinājās un modernizējās. 1920. gados tika pārkārtota piena pārstrāde, iegādātas jaunas iekārtas un palielinātas piena pieņemšanas un pārstrādes jaudas. Ražošanas attīstību sekmēja pieaugošais pieprasījums pēc piena produktiem pilsētās, kā arī dzelzceļa infrastruktūras pieejamība Tukumā. 1926. gadā Tukumā tika nodibināta [[Valsts Tukuma piensaimniecības skola]], kas bija cieši saistīta ar vietējo pienrūpniecību un speciālistu sagatavošanu nozarei. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] uzņēmumu iekļāva centralizētajā [[Latvijas PSR]] pārtikas rūpniecības sistēmā. Kara laikā pienotava bija smagi cietusi, tomēr jau 1945. gadā tajā pārstrādāja 380 tonnas piena. Laikposmā no 1946. līdz 1955. gadam uzņēmuma galvenā specializācija bija [[sviests|sviesta]] un [[biezpiens|biezpiena]] ražošana, un daļu produkcijas piegādāja [[Rīga]]i un citām [[Padomju Savienība]]s republikām. Ražošanu organizēja atbilstoši [[komandekonomika|plānveida ekonomikas]] principiem, un valsts noteica gan izejvielu piegādes, gan produkcijas realizāciju. No 1950. gadu vidus sākās strauja uzņēmuma paplašināšana. Tika pievienotas apkārtnes krejotavas, izbūvēti jauni korpusi, pasterizācijas līnijas, pildīšanas cehi un sviesta ražošanas iekārtas. 1970. un 1980. gados turpinājās rekonstrukcija un modernizācija, tostarp uzcelts jauns sviesta cehs un paplašināts pilnpiena produkcijas un biezpiena cehs. Šajā periodā uzņēmums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas PSR piena pārstrādes centriem. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gados uzņēmums piedzīvoja būtiskas strukturālas pārmaiņas, pielāgojoties [[tirgus ekonomika]]s apstākļiem. Notika reorganizācija, pārvaldības modernizācija un īpašuma formas maiņa, bet publiskajos reģistros to nostiprināja kā akciju sabiedrību “Tukuma Piens”. Konkurence [[brīvā tirgus ekonomika|brīvā tirgus]] apstākļos veicināja investīcijas ražošanas modernizācijā, automatizācijā un produktu kvalitātes uzlabošanā, ieviešot arī [[Eiropas pārtikas drošības standarti]]em atbilstošas tehnoloģijas. Šajā laikā nostiprinājās zīmols “Baltais”, kas kļuva par vienu no atpazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijā. 21. gadsimtā AS “Tukuma Piens” turpināja paplašināt ražošanu un attīstīt produktu klāstu. Uzņēmums investējis jaunās tehnoloģijās, energoefektivitātē un ražošanas infrastruktūrā, palielinot konkurētspēju Baltijas un starptautiskajos tirgos. 2010. gadu otrajā pusē īstenoti apjomīgi ieguldījumi materiālajos aktīvos, sākta jaunas ražošanas ēkas būvniecība, kas pabeigta 2018. gadā, kā arī realizēti projekti bioloģisko piena produktu attīstībai un ražošanas procesu modernizācijai. Mūsdienās uzņēmums ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādātājiem un aktīvi attīsta eksporta tirgus. Uzņēmuma un nozares avoti liecina, ka kopš 2017. gada ražošanā un attīstībā ieguldīti vairāk nekā 12 miljoni eiro, savukārt 2020. gadā īstenota modernizācijas programma 9,6 miljonu eiro vērtībā ar mērķi palielināt ražošanas apjomus un eksportu. 2021. gadā atklāja jaunu biezpiena ražotni un modernizētas pildīšanas līnijas. Uzņēmuma produkciju realizē gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos, un AS “Tukuma Piens” turpina attīstīt jaunus eksporta virzienus un produktu līnijas. == Darbība == AS “Tukuma Piens” darbības pamatā ir [[piena pārstrāde]] un dažādu [[piena produkti|piena produktu]] ražošana. Uzņēmums specializējas svaigu piena produktu segmentā, un tā sortimentā ir ap 300 produktu vienību. Ražošana aptver [[pilnpiens|pilnpiena]] produkciju, [[skābpiena produkti|skābpiena produktus]], [[sviests|sviestu]], svaigos un krēma [[siers|sierus]], kā arī [[saldais ēdiens|desertu]] un atsevišķas kulinārijas produktu līnijas. Uzņēmuma tehnoloģiskais process ietver piena pieņemšanu, kvalitātes pārbaudi, pasterizāciju, homogenizāciju, fermentāciju, gatavās produkcijas iepildīšanu un iepakošanu. Ražošanā izmanto automatizētas līnijas un modernas pārtikas rūpniecības tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt lielus pārstrādes apjomus un stabilu produkcijas kvalitāti. Atsevišķās produktu līnijās izmanto specifiskas tehnoloģijas, piemēram, “Baltais Turku jogurts” tiek raudzēts ar termostata metodi. Uzņēmuma produkcijas klāstā ietilpst [[piens]], [[kefīrs]], [[jogurts|jogurti]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[biezpiens]], [[graudainais biezpiens]], [[saldais krējums]], [[saldais ēdiens|deserti]], [[biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņi]], [[krēmsiers|krēmsieri]], [[kausētais siers|kausētie sieri]], [[grieķu siers]], [[quark tipa produkti|''quark'' tipa produkti]] un citi piena pārstrādes izstrādājumi. Galvenais un pazīstamākais uzņēmuma zīmols ir “Baltais”, bet produktu līnijās ietilpst arī “Baltais Eko”, “Eksporta”, “Tukuma”, “Turku jogurts” un “Shake”. Nozīmīga vieta uzņēmuma darbībā ir kvalitātes kontrolei un pārtikas drošības prasību ievērošanai. Izejvielas un gatavo produkciju regulāri pārbauda laboratorijās, izvērtējot mikrobioloģiskos un ķīmiskos rādītājus. Ražošanas procesi organizēti atbilstoši Eiropas Savienības pārtikas aprites un kvalitātes standartiem. Publiski pieejamajos avotos uzņēmums minēts kā [[HACCP]] sertificēts, tas ir reģistrēts arī [[bioloģiskā pārstrāde|bioloģiskās pārstrādes]] uzņēmumu sarakstā, bet daļa produkcijas iekļauta [[Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma|Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā]]. AS “Tukuma Piens” regulāri īsteno produktu attīstības un modernizācijas projektus, tostarp projektus bioloģisko piena produktu izstrādē un zinātniski pamatotu skābpiena produktu attīstībā. Uzņēmums attīsta gan tradicionālos piena produktus, gan funkcionālos un desertu segmenta izstrādājumus, vienlaikus modernizējot receptūras, iepakojumu un ražošanas tehnoloģijas atbilstoši tirgus tendencēm un patērētāju pieprasījumam. Izejvielu nodrošināšanā uzņēmums balstās uz sadarbību ar Latvijas piena saimniecībām, īpaši [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]]. Uzņēmuma oficiālajā informācijā norādīts, ka ik dienu uz ražotni piegādā vidēji ap 250 tonnām [[piens|svaigpiena]], bet 2024. gadā uzņēmums sadarbojās ar 95 piena ražotājiem un piegādātājiem. Atsevišķām produktu līnijām izmanto specializētas piegādes, piemēram, “Baltais Eko” produktu ražošanā izmanto sertificētu [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģisko saimniecību]] pienu. Svarīga nozīme uzņēmuma darbībā ir arī [[loģistika]]i un [[piena savākšana]]s sistēmai, jo svaigpiens ir ātri pārstrādājama izejviela. Piena transportēšanu organizē specializētās cisternās ar temperatūras kontroli un sanitāro prasību ievērošanu, kas ļauj uzturēt nepārtrauktu ražošanas procesu un stabilu produkcijas kvalitāti gan vietējam tirgum, gan eksportam. == Ekonomiskie rādītāji == Pēc apgrozījuma un pārstrādes apjoma AS “Tukuma Piens” ir viens no lielākajiem [[piena pārstrāde]]s uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]]. Uzņēmuma ekonomiskie rādītāji 21. gadsimtā kopumā uzrādījuši izaugsmi, ko sekmējusi ražošanas modernizācija, produktu klāsta paplašināšana un eksporta attīstība. Saskaņā ar publiski pieejamiem uzņēmējdarbības datiem 2024. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 94,88 miljonus eiro, kas bija par 6,72 % vairāk nekā 2023. gadā. Firmas.lv apkopotajā 2024. gada Latvijas pārtikas ražotāju topā AS “Tukuma Piens” pēc apgrozījuma ieņēma 4. vietu valstī, ierindojoties starp lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Uzņēmums ieņem nozīmīgu vietu jogurtu, desertu, sviesta un skābpiena produktu segmentos, savukārt zīmols “Baltais” ir viens no atpazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijas tirgū. Atsevišķās produktu grupās uzņēmums raksturots arī kā tirgus līderis, piemēram, skābā krējuma segmentā, bet saldā krējuma tirgū tam piedēvē apmēram 40% Latvijas tirgus. Publiskajos avotos norādītais darbinieku skaits atšķiras atkarībā no izmantotās uzskaites metodikas. Firmas.lv pārtikas ražotāju topā par 2024. gadu uzņēmumam minēti 225 darbinieki, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta dati uzņēmuma profilā norāda vidēji 260 darbiniekus 2024. gadā. Kopumā uzņēmumā pēdējos gados nodarbināti vairāk nekā 200 cilvēku. Būtiska AS “Tukuma Piens” darbības daļa ir [[eksports]]. Uzņēmuma produkcija realizēta ne tikai Latvijā, bet arī citās [[Eiropas Savienība]]s valstīs un vairākos ārvalstu tirgos ārpus [[Eiropa]]s. Eksporta attīstība kļuvusi par vienu no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, īpaši augstākas pievienotās vērtības piena produktu segmentā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma eksporta apjomi turpina pieaugt. 2025. gadā ziņots par sviesta produkcijas eksporta pieaugumu par 3%, bet kā galvenās eksporta valstis minētas [[Igaunija]], [[Vācija]] un [[Lietuva]]. Tajā pašā laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra norādījusi, ka uzņēmums būtiski palielinājis eksportu uz [[Nīderlande|Nīderlandi]], savukārt vēlākos nozares materiālos minēts arī pieaugošs eksports biezpiena produktu segmentā. == Zīmoli un mārketings == AS “Tukuma Piens” produkcija tiek tirgota ar vairākiem [[zīmols|zīmoliem]] un produktu līnijām. Uzņēmuma nozīmīgākais un atpazīstamākais zīmols ir “Baltais”, kas ir viens no pazīstamākajiem piena produktu zīmoliem Latvijā. Ar šo zīmolu tiek tirgots plašs produktu klāsts, tostarp [[piens]], [[kefīrs]], [[jogurts|jogurti]], [[skābais krējums]], [[sviests]], [[saldais ēdiens|deserti]], [[biezpiens]] un [[biezpiena sieriņš|biezpiena sieriņi]]. Papildus “Baltajam” uzņēmuma oficiālajā katalogā minēti arī zīmoli un produktu līnijas “Baltais Eko”, “Eksporta”, “Tukuma”, “Turku jogurts”, “SKYR”, “Shake”, “Saldā Krējuma” un “Super Brokastis”. Uzņēmums attīsta arī specializētas produktu līnijas dažādiem patērētāju segmentiem, pielāgojot sortimentu uztura tendencēm un tirgus pieprasījumam. [[Tirgzinība|Mārketingā]] nozīmīga vieta ir jaunu produktu ieviešanai un produktu portfeļa paplašināšanai, regulāri izlaižot jaunus “Baltais” zīmola produktus un modernizējot esošo produktu receptūras un iepakojumu. AS “Tukuma Piens” mārketinga stratēģijā liela uzmanība tiek pievērsta zīmola atpazīstamībai, vietējās izcelsmes akcentēšanai un tradicionālo pienrūpniecības vērtību sasaistīšanai ar modernu pārtikas ražošanu. [[Reklāma]]s kampaņās bieži uzsvērta Latvijas piena kvalitāte, sadarbība ar vietējām piena saimniecībām un ģimenes patēriņa kultūra. Uzņēmums izmanto televīzijas, drukāto mediju, digitālā mārketinga un sociālo tīklu platformas, kā arī piedalās pārtikas nozares izstādēs un sabiedriskajos pasākumos. Digitālajā komunikācijā nozīmīga loma ir uzņēmuma oficiālajai tīmekļvietnei un sociālajiem tīkliem, kuros tiek publicēta informācija par produktiem, receptēm, jaunumiem un akcijām. Uzņēmums uztur komunikāciju arī platformās ''[[Facebook]]'', ''[[Instagram]]'' un citos digitālajos kanālos. Viena no publiski dokumentētajām reklāmas aktivitātēm bija “Baltais” biezpiena sieriņa ''[[YouTube]]'' priekšreklāmu kampaņa ''Skip Skipping'', kas tika izmantota zīmola atpazīstamības uzturēšanai starp lielākām pārdošanas kampaņām. Sabiedriskā tēla veidošanā nozīmīga vieta ir kvalitātes, ilgtspējas un sociālās atbildības komunikācijai. Uzņēmums publiskajā vidē uzsver ilgstošās pienrūpniecības tradīcijas, sadarbību ar Latvijas piena saimniecībām un pārtikas kvalitātes standartus. 2017. gadā zīmols “Baltais” sadarbībā ar [[Ziedot.lv]] izveidoja “Baltais fondu”, kurā daļa ieņēmumu no “Baltais Eko” produktu tirdzniecības tika novirzīta grūtībās nonākušu ģimeņu atbalstam. Uzņēmums iesaistās arī vietējo kopienu un sabiedrisko iniciatīvu atbalstīšanā. AS “Tukuma Piens” un tā zīmoli saņēmuši dažādus nozares [[apbalvojums|apbalvojumus]] un kvalitātes novērtējumus. Uzņēmuma komunikācijā izcelti tādi apbalvojumi kā “[[Riga Food]]” medaļas, “[[Veselības gada balva]] 2013” un atsevišķu produktu atzīšana par “[[Gada prece|Gada preci]]”. Nozares un reģionālajos avotos “Baltais” raksturots kā plaši pazīstams un patērētāju iecienīts Latvijas piena produktu zīmols. == Uzņēmuma vadītāji == {{colbegin}} * Fricis Auns (1920—1926) * Jānis Gailītis (1924—1928) * Fricis Muižnieks (1926—1931) * Alberts Sēja (1926—1935) * Augusts Alksnis (1928—1929) * A. Alksnis (1929—1930) * Kārlis Kaporālis (1930—1935?) * Krišjānis Ulmanis (1931—?) * L. Kalniņš (1941—1944) * Jānis Plikšķis (1945) * Kārlis Birkenfelds (1945—1946) * Aleksejs Ždanovs (1946) * Aleksandrs Vilcāns (1947—1950) * Jānis Ozols (1950—1952) * Jefims Tjunis (1952—1954) * Dainis Āboliņš (1954—1961) * Jāzeps Garjāns (1961—1963) * Irēna Freiberga (1963—1965) * Jānis Gūtmanis (1965—1969) * Jānis Pļavāns (1969—1994) * Jānis Skvarnovičs (1992—1998) * Ingrīda Belinska (1994—2000) * Hanss Berglunds (2000—2003) * Otto Tamme (2003—2004) * Ojārs Drengers (2004—2007) * Edmunds Jansons (2007—2011) * Konstantīns Stroganovs (2011—2012) * Ints Poškus (2012—) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Tukums]] [[Kategorija:Piens]] mmf2yqa0xj0h4jwjydlms9711qka92q 0 632466 4488502 4488276 2026-06-30T14:21:14Z SalSapiente 147427 1. Papildināts par PATA grupa. Pievienota atsauce uz avotu.; 2. Labota kļūdaini norādītā informācija, jo J. Mierkalns nav uzņēmēja dēls. Pievienota atsauce uz avotu par pašreizējo darbību. 4488502 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Mierkalns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Latvija}} | tautība = | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Uldis Mierkalns''' (dzimis {{dat|1973|11|5}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]]. Viņš ir mežu apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmumu grupas "[[PATA]]" vadītājs un dibinātājs. Pēc izglītības [[jurists]]. U. Mierkalns ticis iekļauts Latvijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/jaunais_miljonars__kuri_sogad_ir_latvijas_visbagatakie_cilveki?nomob|title=Pietiek :: Jaunais „Miljonārs”: kuri šogad ir Latvijas visbagātākie cilvēki|website=pietiek.com|access-date=2026-05-21}}</ref> 1999. gadā viņš dibināja SIA "PATA" un turpmākajos gados attīstīja to par vadošo privāto pilna cikla mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumu Latvijā, kura darbība aptver mežu apsaimniekošanu, kokrūpniecību, koksnes loģistiku, kokmateriālu tirdzniecību un finansēšanas pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pata.lv/|title=PATA – meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums|website=pata.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> U. Mierkalns 2001. gadā iegādājās mežizstrādes uzņēmumu SIA "Smiltenes MRS" (kopš 2022. gadā pievienots AS “PATA Strenči”).  2003. gadā "PATA" uzņēmumu grupā tika iekļauti [[Nasdaq Riga]] biržā kotētie kokrūpniecības uzņēmumi AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/lv/news/par-birzas-vertspapiru-sarakstiem-pec-2004-gada-1-janvara/|title=Par biržas vērtspapīru sarakstiem pēc 2004.gada 1.janvāra|website=Nasdaq Baltic|access-date=2026-06-29|language=lv}}</ref> (tagad – AS "PATA Strenči") un 2008. gadā AS "Saldus mežrūpniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nasdaqbaltic.com/statistics/en/instrument/LV0000101681/news|title=PATA Saldus {{!}} Market News — Nasdaq Baltic|website=www.nasdaqbaltic.com|access-date=2026-06-29|language=en}}</ref>(tagad – SIA "PATA Saldus"), būtiski paplašinot grupas kokapstrādes un zāģmateriālu ražošanas jaudas. 2012. gadā tika izveidota SIA "PATA TIMBER",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patatimber.lv/|title=Latvijā ražoti kokmateriāli un būvmateriāli {{!}} PATA|website=patatimber.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas attīsta specializētu kokmateriālu veikalu tīklu Latvijā un tiešsaistē, savukārt 2020. gadā dibināta SIA "PATA Finance",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patafinance.lv/|title=PATA Finance – Kredītlīnija meža un lauksaimniecības zemes īpašniekiem|website=patafinance.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas sniedz finansēšanas pakalpojumus meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. "PATA" grupa ir nozīmīgs nodokļu maksātājs valsts mērogā un reģionos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/684282-spitejot-grutiem-laikiem-pata-grupa-nodoklos-gada-samaksa-95-miljonus-eiro|title=Spītējot grūtiem laikiem, “PATA” grupa nodokļos gadā samaksā 9,5 miljonus eiro!|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-30|date=2025-11-26|language=lv}}</ref> 2026. gada maijā U. Mierkalns paziņoja, ka vairāk fokusēsies uz "PATA" grupas stratēģisko attīstību, īpašu uzmanību pievēršot digitālajai inženierijai, mākslīgā intelekta risinājumu integrācijai un dabas kapitāla pārvaldībai. Viens no šiem attīstības virzieniem ir projekts "PATA Carbon".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/pata-grupa-palielina-vadibas-komandas-lomu-uznemumu-ikdienas-parvaldiba|title=PATA grupa palielina vadības komandas lomu uzņēmumu ikdienas pārvaldībā|website=Dienas Bizness|access-date=2026-06-30|date=2026-05-20|language=lv}}</ref> 2026. gada martā [[Ģenerālprokuratūra]] uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus valsts AS "[[Latvijas Valsts meži]]". Starp personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess, bija arī U. Mierkalns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-10-personas-pret-kuram-sakts-kriminalprocess.a647143/|title=«Kokrūpnieku lietā» – 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mierkalns, Uldis}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] kciy0ghec3jll8hgxlnu9zv2x18smnm 4488504 4488502 2026-06-30T14:38:58Z Egilus 27634 Te tomēr raksts ir par personu, nevis par uzņēmumu. 4488504 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Mierkalns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Latvija}} | tautība = | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Uldis Mierkalns''' (dzimis {{dat|1973|11|5}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]]. Viņš ir mežu apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmumu grupas "[[PATA]]" vadītājs un dibinātājs. Pēc izglītības [[jurists]]. U. Mierkalns ticis iekļauts Latvijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/jaunais_miljonars__kuri_sogad_ir_latvijas_visbagatakie_cilveki?nomob|title=Pietiek :: Jaunais „Miljonārs”: kuri šogad ir Latvijas visbagātākie cilvēki|website=pietiek.com|access-date=2026-05-21}}</ref> 1999. gadā viņš dibināja SIA "PATA" un turpmākajos gados attīstīja to par privātu pilna cikla mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumu Latvijā, kura darbība aptver mežu apsaimniekošanu, kokrūpniecību, koksnes loģistiku, kokmateriālu tirdzniecību un finansēšanas pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pata.lv/|title=PATA – meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums|website=pata.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> U. Mierkalns 2001. gadā iegādājās mežizstrādes uzņēmumu SIA "Smiltenes MRS" (kopš 2022. gadā pievienots AS “PATA Strenči”).  2003. gadā "PATA" uzņēmumu grupā tika iekļauti [[Nasdaq Riga]] biržā kotētie kokrūpniecības uzņēmumi AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/lv/news/par-birzas-vertspapiru-sarakstiem-pec-2004-gada-1-janvara/|title=Par biržas vērtspapīru sarakstiem pēc 2004.gada 1.janvāra|website=Nasdaq Baltic|access-date=2026-06-29|language=lv}}</ref> (tagad – AS "PATA Strenči") un 2008. gadā AS "Saldus mežrūpniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nasdaqbaltic.com/statistics/en/instrument/LV0000101681/news|title=PATA Saldus {{!}} Market News — Nasdaq Baltic|website=www.nasdaqbaltic.com|access-date=2026-06-29|language=en}}</ref>(tagad – SIA "PATA Saldus"), būtiski paplašinot grupas kokapstrādes un zāģmateriālu ražošanas jaudas. 2012. gadā tika izveidota SIA "PATA TIMBER",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patatimber.lv/|title=Latvijā ražoti kokmateriāli un būvmateriāli {{!}} PATA|website=patatimber.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas attīsta specializētu kokmateriālu veikalu tīklu Latvijā un tiešsaistē, savukārt 2020. gadā dibināta SIA "PATA Finance",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patafinance.lv/|title=PATA Finance – Kredītlīnija meža un lauksaimniecības zemes īpašniekiem|website=patafinance.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas sniedz finansēšanas pakalpojumus meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. 2026. gada maijā U. Mierkalns paziņoja, ka vairāk fokusēsies uz "PATA" grupas stratēģisko attīstību, īpašu uzmanību pievēršot digitālajai inženierijai, mākslīgā intelekta risinājumu integrācijai un dabas kapitāla pārvaldībai. Viens no šiem attīstības virzieniem ir projekts "PATA Carbon".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/pata-grupa-palielina-vadibas-komandas-lomu-uznemumu-ikdienas-parvaldiba|title=PATA grupa palielina vadības komandas lomu uzņēmumu ikdienas pārvaldībā|website=Dienas Bizness|access-date=2026-06-30|date=2026-05-20|language=lv}}</ref> 2026. gada martā [[Ģenerālprokuratūra]] uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus valsts AS "[[Latvijas Valsts meži]]". Starp personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess, bija arī U. Mierkalns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-10-personas-pret-kuram-sakts-kriminalprocess.a647143/|title=«Kokrūpnieku lietā» – 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> 2026. gada maijā uzņēmējs paziņoja, ka atstāj savu uzņēmumu operatīvo vadību un to pārņēma valdes locekļi Jānis Mierkalns un Diāna Suprunoviča.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120119372/uldis-mierkalns-atkapjas-no-ikdienas-vadibas-pata-uznemumos|title=Uldis Mierkalns atkāpjas no ikdienas vadības "Pata" uzņēmumos|website=Delfi|access-date=2026-05-21|date=2026-05-21|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mierkalns, Uldis}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] kq85mmiy8r48dgih30vhef5idyamr57 4488553 4488504 2026-06-30T19:20:42Z Biafra 13794 4488553 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Mierkalns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Latvija}} | tautība = | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Uldis Mierkalns''' (dzimis {{dat|1973|11|5}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]]. Viņš ir mežu apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmumu grupas "[[PATA]]" vadītājs un dibinātājs. Pēc izglītības [[jurists]]. U. Mierkalns ticis iekļauts Latvijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/jaunais_miljonars__kuri_sogad_ir_latvijas_visbagatakie_cilveki?nomob|title=Pietiek :: Jaunais „Miljonārs”: kuri šogad ir Latvijas visbagātākie cilvēki|website=pietiek.com|access-date=2026-05-21}}</ref> 1999. gadā viņš dibināja SIA "PATA" un turpmākajos gados attīstīja to par privātu pilna cikla mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumu Latvijā, kura darbība aptver mežu apsaimniekošanu, kokrūpniecību, koksnes loģistiku, kokmateriālu tirdzniecību un finansēšanas pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pata.lv/|title=PATA – meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums|website=pata.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> U. Mierkalns 2001. gadā iegādājās mežizstrādes uzņēmumu SIA "Smiltenes MRS" (kopš 2022. gadā pievienots AS “PATA Strenči”).  2003. gadā "PATA" uzņēmumu grupā tika iekļauti [[Nasdaq Riga]] biržā kotētie kokrūpniecības uzņēmumi AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/lv/news/par-birzas-vertspapiru-sarakstiem-pec-2004-gada-1-janvara/|title=Par biržas vērtspapīru sarakstiem pēc 2004.gada 1.janvāra|website=Nasdaq Baltic|access-date=2026-06-29|language=lv}}</ref> (tagad – AS "PATA Strenči") un 2008. gadā AS "Saldus mežrūpniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nasdaqbaltic.com/statistics/en/instrument/LV0000101681/news|title=PATA Saldus {{!}} Market News — Nasdaq Baltic|website=www.nasdaqbaltic.com|access-date=2026-06-29|language=en}}</ref> (tagad – SIA "PATA Saldus"), būtiski paplašinot grupas kokapstrādes un zāģmateriālu ražošanas jaudas. 2012. gadā tika izveidota SIA "PATA TIMBER",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patatimber.lv/|title=Latvijā ražoti kokmateriāli un būvmateriāli {{!}} PATA|website=patatimber.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas attīsta specializētu kokmateriālu veikalu tīklu Latvijā un tiešsaistē, savukārt 2020. gadā dibināta SIA "PATA Finance",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patafinance.lv/|title=PATA Finance – Kredītlīnija meža un lauksaimniecības zemes īpašniekiem|website=patafinance.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas sniedz finansēšanas pakalpojumus meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. 2026. gada maijā U. Mierkalns paziņoja, ka vairāk fokusēsies uz "PATA" grupas stratēģisko attīstību, īpašu uzmanību pievēršot digitālajai inženierijai, mākslīgā intelekta risinājumu integrācijai un dabas kapitāla pārvaldībai. Viens no šiem attīstības virzieniem ir projekts "PATA Carbon".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/pata-grupa-palielina-vadibas-komandas-lomu-uznemumu-ikdienas-parvaldiba|title=PATA grupa palielina vadības komandas lomu uzņēmumu ikdienas pārvaldībā|website=Dienas Bizness|access-date=2026-06-30|date=2026-05-20|language=lv}}</ref> 2026. gada martā [[Ģenerālprokuratūra]] uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus valsts AS "[[Latvijas Valsts meži]]". Starp personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess, bija arī U. Mierkalns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-10-personas-pret-kuram-sakts-kriminalprocess.a647143/|title=«Kokrūpnieku lietā» – 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> 2026. gada maijā uzņēmējs paziņoja, ka atstāj savu uzņēmumu operatīvo vadību un to pārņēma valdes locekļi Jānis Mierkalns un Diāna Suprunoviča.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120119372/uldis-mierkalns-atkapjas-no-ikdienas-vadibas-pata-uznemumos|title=Uldis Mierkalns atkāpjas no ikdienas vadības "Pata" uzņēmumos|website=Delfi|access-date=2026-05-21|date=2026-05-21|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mierkalns, Uldis}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 95nd9rdwp0g9i0iplm2bta73xi464zh 0 632861 4488656 4473755 2026-07-01T06:24:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488656 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Whimsical | logo = | type = Privāts uzņēmums | foundation = 2017. gadā | founder = [[Kaspars Dancis]]<br />Stīvs Šēfels (''Steve Schoeffel'') | key_people = [[Kaspars Dancis]] (izpilddirektors) | location = [[Denvera]], [[Kolorādo]], [[ASV]] (juridiskā mītne); birojs [[Rīga|Rīgā]] (''Whimsical, SIA''); attālināta darba kultūra | industry = [[Programmatūra]] kā [[mākoņpakalpojumi|pakalpojums]] ([[:en:Software as a service|SaaS]]), vizuālas sadarbības rīki | products = Whimsical (vizuāla sadarbības platforma un baltā tāfele) | website = [https://whimsical.com whimsical.com] }} '''Whimsical''' ir [[mākoņpakalpojumi|mākoņpakalpojumu]] vizuālās sadarbības platforma. Tās pamatā ir neierobežots virtuālais darba lauks (tāfele), kas apvieno [[blokshēma|blokshēmas]], [[domu karte|domu kartes]], [[:en:Website wireframe|lietotāja saskarnes skices]], diagrammas un dokumentus, kā arī iebūvētus [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] palīgrīkus.<ref name="canvas">{{Tīmekļa atsauce|title=What Is the Brief History of Whimsical Company?|url=https://canvasbusinessmodel.com/blogs/brief-history/whimsical-brief-history|publisher=Canvas Business Model|language=en}}</ref><ref name="depth">{{Tīmekļa atsauce|title=Choosing depth over breadth|url=https://whimsical.com/blog/choosing-depth-over-breadth|publisher=Whimsical|date=2025|language=en}}</ref><ref name="whimsical-ai">{{Tīmekļa atsauce|title=Whimsical AI|url=https://whimsical.com/ai|publisher=Whimsical|language=en}}</ref> == Vēsture == === Dibināšana un pirmie gadi (2017–2020) === Whimsical 2017. gadā [[Denvera|Denverā]], [[Kolorādo]], dibināja latviešu uzņēmējs [[Kaspars Dancis]], kurš pirms tam jau bija izveidojis vairākus tehnoloģiju [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumus]]. Starp tiem bija kontaktu pārvaldības rīks ''Cobook'', ko 2014. gadā iegādājās ASV uzņēmums [[:en:FullContact|FullContact]].<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvijas perspektīvo uzņēmumu «Cobook» nopērk amerikāņi|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvijas-perspektivo-uznemumu-cobook-noperk-amerikani.a75046/|publisher=LSM.lv|date=2014-01-15}}</ref><ref name="jauns">{{Tīmekļa atsauce|title=Amerikāņi iegādājas latviešu izveidoto kontaktu pārvaldes rīku «Cobook»|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/96758-amerikani-iegadajas-latviesu-izveidoto-kontaktu-parvaldes-riku-cobook-video|publisher=Jauns.lv|date=2014-01-15}}</ref><ref name="techeu">{{Tīmekļa atsauce|title=FullContact acquires Latvia's Cobook|url=https://tech.eu/2014/01/15/fullcontact-acquires-cobook/|publisher=Tech.eu|date=2014-01-15|language=en}}</ref> Drīz pēc dibināšanas komandai kā līdzdibinātājs pievienojās Stīvs Šēfels (''Steve Schoeffel''), ar kuru Dancis bija strādājis kopā FullContact periodā.<ref name="startin">{{Tīmekļa atsauce|title=Whimsical: Returning to Latvia with a Bang!|url=https://startin.lv/learn_blog_post/whimsical-returning-to-latvia-with-a-bang/|publisher=Startin.LV|date=2022-03-15|language=en}}</ref> Sākotnēji platforma piedāvāja tikai vienkāršu blokshēmu izveidi, taču vēlāk funkcionalitāte tika papildināta ar saskarnes skicēm un domu kartēm. Uzsvars uz vizuālu skaidrību un vienkāršu lietojamību piesaistīja produktu izstrādes komandas un radošo nozaru profesionāļus visā pasaulē.<ref name="canvas" /><ref name="lol-iedvesma">{{Tīmekļa atsauce|title=Whimsical: palīdz komandām sadarboties attālināti|url=https://labsoflatvia.com/iedvesmas-stasti/palidz-komandam-sadarboties-attalinati|publisher=Labs of Latvia}}</ref> Kopš darbības sākuma uzņēmums attīstīts pēc pilnīga [[tāldarbs|tāldarba]] modeļa, vienlaikus uzturot biroju [[Rīga|Rīgā]].<ref name="startin" /><ref name="lol-iedvesma" /><ref name="lursoft">{{Tīmekļa atsauce|title=Whimsical, SIA, 40203663241|url=https://company.lursoft.lv/en/whimsical/40203663241|publisher=Lursoft|access-date={{dat|2026|05|26||bez}}|archive-date={{dat|2026|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260526155656/https://company.lursoft.lv/en/whimsical/40203663241}}</ref> === Atgriešanās Latvijā un izaugsme (2021–2024) === Pēc gandrīz septiņiem ASV pavadītiem gadiem Kaspars Dancis atgriezās [[Latvija|Latvijā]] un turpināja vadīt uzņēmumu no [[Rīga|Rīgas]], vienlaikus aktīvi iesaistoties vietējā jaunuzņēmumu ekosistēmā un atbalstot Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju Startin.LV.<ref name="startin" /><ref name="lol-iedvesma" /> Latvijā darbojas uzņēmuma meitas sabiedrība ''Whimsical, SIA'' (reģistrācijas numurs 40203663241), kuras juridiskā adrese ir Malduguņu iela 2, Mārupes novadā.<ref name="lursoft" /> 2021. gada novembrī Whimsical piesaistīja 30 miljonus [[:en:United States dollar|ASV dolāru]] [[:en:Series A round|A sērijas]] (''Series A'') investīciju. Vadošais investors bija [[:en:Venture capital|riska kapitāla]] fonds [[:en:Accel (company)|Accel]], piedaloties arī ''Basis Set Ventures''.<ref name="lol30m">{{Tīmekļa atsauce|title=Whimsical piesaista 30 miljonu dolāru investīciju|url=https://labsoflatvia.com/aktuali/whimsical-piesaista-30-miljonus|publisher=Labs of Latvia|date=2021-11}}</ref><ref name="techcrunch2021">{{Tīmekļa atsauce|author=Christine Hall|title=Visual workspace Whimsical closes first funding as it enters next phase of growth|url=https://techcrunch.com/2021/11/02/visual-workspace-whimsical-closes-first-funding-as-it-enters-next-phase-of-growth/|publisher=TechCrunch|date=2021-11-02|language=en}}</ref><ref name="nordic9">{{Tīmekļa atsauce|title=Whimsical raises $30 million in a round led by Accel and joined by Basis Set Ventures|url=https://nordic9.com/news/whimsical-raised-30-million-in-a-round-led-by-accel-and-joined-by-basis-set-ventures/|publisher=Nordic 9|date=2021-11-01|language=en}}</ref><ref name="ainua">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvian Whimsical raises $30M|url=https://en.ain.ua/2021/11/04/latvian-whimsical-raises-30m/|publisher=AIN.UA|date=2021-11-04|language=en}}</ref> Tobrīd platformai jau bija aptuveni divi miljoni lietotāju.<ref name="podcast">{{Tīmekļa atsauce|title=Episode 25: Kaspars Dancis – Founder & CEO of Whimsical|url=https://www.pursuitofscrappiness.co/episodes/episode25-kaspars-dancis|publisher=Pursuit of Scrappiness|language=en}}</ref> Līdz šī finansējuma piesaistei uzņēmums bija darbojies, izmantojot pašfinansēšanas modeli ([[:en:Bootstrapping|''bootstrapping'']]), un bija peļņu nesošs.<ref name="techcrunch2021" /> Darījuma rezultātā ''Accel'' partneris Dens Levīns (''Dan Levine'') pievienojās uzņēmuma valdei, salīdzinot Whimsical darbības ātrumu un vienkāršību ar tādām platformām kā [[:en:Figma|Figma]] un [[:en:Notion (productivity software)|Notion]].<ref name="accel">{{Tīmekļa atsauce|title=Our Series A in Whimsical: Where Great Ideas Take Shape|url=https://www.accel.com/noteworthies/our-series-a-in-whimsical-where-great-ideas-take-shape|publisher=Accel|date=2021-11-02|language=en}}</ref> === Atgriešanās pie pamatprodukta un fokuss uz mākslīgo intelektu (2025–) === Lai gan gadu gaitā platformas funkcionalitāte tika pakāpeniski paplašināta, mēģinot piedāvāt universālākus komandas darba rīkus, uzņēmums 2025. gadā paziņoja, ka turpmāk koncentrēsies uz sava pamatprodukta — neierobežotā virtuālā darba lauka — pilnveidošanu, to apvienojot ar mākslīgā intelekta iespējām.<ref name="depth" /> Šī lēmuma rezultātā tāfele kļuva par platformas centrālo elementu.<ref name="depth" /> Sekojot paziņojumam, 2026. gada maijā tika ieviesta ''Whiteboard in ChatGPT'' lietotne, kas lietotājiem ļauj ģenerēt diagrammas [[ChatGPT]] sarunās, kā arī ieviests [[:en:Model Context Protocol|MCP]] (''Model Context Protocol'') serveris, nodrošinot platformas pieejamību autonomiem mākslīgā intelekta aģentiem, tostarp rīkos [[:en:Claude (language model)|Claude]] un [[:en:Cursor (company)|Cursor]].<ref name="release-2026-5">{{Tīmekļa atsauce|title=2026.5: Whiteboard in ChatGPT|url=https://whimsical.com/releases/2026-5-whiteboard-in-chatgpt|publisher=Whimsical|date=2026-05|language=en}}</ref> == Tehnoloģija == Platformas programmatūras kods lielākoties ir uzrakstīts [[:en:Functional programming|funkcionālajā programmēšanas valodā]] [[:en:Clojure|Clojure]].<ref name="clojure-companies">{{Tīmekļa atsauce|title=Companies Using Clojure|url=https://clojure.org/community/companies|publisher=Clojure.org|language=en}}</ref> Starptautiskajā ''Clojure'' programmētāju kopienā uzņēmums regulāri tiek minēts kā sekmīgs piemērs šīs valodas pielietojumam liela mēroga komerciālos produktos.<ref name="juxt">{{Tīmekļa atsauce|title=Clojure in Whimsical|url=https://www.juxt.pro/blog/clojure-in-whimsical/|publisher=JUXT|language=en}}</ref><ref name="clojurestream">{{Tīmekļa atsauce|title=E77 Whimsical with Kaspars Dancis|url=https://soundcloud.com/clojurestream/e77-whimsical-with-kaspars-dancis|publisher=ClojureStream Podcast|language=en}}</ref> Whimsical inženieri līdzdarbojas [[:en:Open-source software|atvērtā koda]] projektos un ar ziedojumiem atbalsta organizācijas ''Clojurists Together'' iniciatīvas.<ref name="ct2023">{{Tīmekļa atsauce|title=Announcing 2023 Board Nominations|url=https://www.clojuriststogether.org/news/announcing-2023-board-nominations/|publisher=Clojurists Together|language=en}}</ref><ref name="ctlong">{{Tīmekļa atsauce|title=Long-term Funding Selections|url=https://www.clojuriststogether.org/news/long-term-funding-selections/|publisher=Clojurists Together|language=en}}</ref> Mākslīgā intelekta funkcijām, piemēram, automatizētai blokshēmu un domu karšu struktūru ģenerēšanai, platforma izmanto uzņēmuma [[:en:Anthropic|Anthropic]] izstrādātos ''Claude'' [[:en:Large language model|lielos valodas modeļus]].<ref name="whimsical-ai" /> == Ilgtspēja == Jau 2020. gada janvārī Whimsical paziņoja par komandas gada [[Oglekļa dioksīds|CO₂]] emisiju kompensēšanu, formulējot uzņēmuma ilgtspējas virzību.<ref name="sustainability-path">{{Tīmekļa atsauce|author=Jānis Peisenieks|title=On the path to sustainability|url=https://whimsical.com/blog/on-the-path-to-sustainability|publisher=Whimsical|date=2020-01-22|language=en}}</ref> Tā paša gada oktobrī uzņēmums pievienojās [[:en:Stripe, Inc.|Stripe]] programmai ''Stripe Climate'' un ziedoja 1% no gada ieņēmumiem zinātniski pārbaudītām [[oglekļa piesaiste|oglekļa piesaistes]] tehnoloģijām.<ref name="sustainable">{{Tīmekļa atsauce|author=Jānis Peisenieks|title=Investing in a sustainable future|url=https://whimsical.com/blog/investing-in-a-sustainable-future|publisher=Whimsical|date=2020-10-28|language=en}}</ref><ref name="stripe-customer">{{Tīmekļa atsauce|title=Whimsical uses Stripe Climate to make every dollar count in its commitment to climate change|url=https://stripe.com/ie/customers/whimsical|publisher=Stripe|language=en}}</ref> Kopumā šajā programmā uzņēmums ir ziedojis vairāk nekā 300 000 [[:en:United States dollar|ASV dolāru]].<ref name="stripe-customer" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://whimsical.com Whimsical oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:ASV programmatūras uzņēmumi]] [[Kategorija:Latviešu uzņēmēji]] [[Kategorija:2017. gadā dibināti uzņēmumi]] [[Kategorija:Tiešsaistes sadarbības rīki]] 9jhisz3to7yujtlraffud0vgci2ue0k 0 633077 4488569 4475063 2026-06-30T19:39:24Z Biafra 13794 4488569 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Fjodors Sologubs | vārds_orig = ''Фёдор Сологуб'' | attēls = Sologub-1909.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Sologubs 20. gadsimta sākumā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 5 | m_vieta = [[Ļeņingrada]], [[PSRS]]<br />({{USSR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievi|krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Anastasija Čebotarevska]] | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Fjodors Sologubs | nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs un literatūrkritiķis | rakstīšanas valoda = [[krievu valoda]] | periods = [[19. gadsimts]], [[20. gadsimts]] | žanri = romāns, dzeja | temati = dekadence, mistika | lit virzieni = [[simbolisms]] | slavenākie darbi = ''Mazais dēmons'' | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Fjodors Sologubs''' ({{val|ru|Фёдор Сологуб}}; īstajā vārdā Fjodors Teternikovs, dzimis {{dat|1863|3|1}}, miris {{dat|1927|12|5}}) bija [[Krievi|krievu]] [[rakstnieks]], [[dzejnieks]], [[dramaturgs]] un literatūrkritiķis, viens no ievērojamākajiem krievu [[simbolisms|simbolisma]] pārstāvjiem. Plašu atzinību ieguva ar [[Romāns|romānu]] "Mazais dēmons" (''Мелкий бес''). Dzimis [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] nabadzīgā ģimenē. Pēc tēva nāves bērnību pavadīja trūcīgos apstākļos. Studēja skolotāju institūtā un ilgus gadus strādāja par skolotāju Krievijas provincēs. Literatūrā debitēja 19. gadsimta 80. gados, publicējot dzeju un stāstus. Vēlāk pievērsās simbolisma estētikai un kļuva par vienu no šī virziena nozīmīgākajiem autoriem Krievijā. 1905. gadā tika publicēts romāns "Mazais dēmons", kas kļuva par vienu no pazīstamākajiem krievu [[Dekadence|dekadences]] literatūras darbiem. Sologuba daiļradē bieži sastopami pesimisma, vientulības, mistikas un cilvēka psiholoģisko pretrunu motīvi. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s palika [[Padomju Krievija|Padomju Krievijā]], lai gan attiecības ar jauno varu bija sarežģītas. Dzīves pēdējos gadus pavadīja [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], kur arī nomira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sologubs, Fjodors}} [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Simbolisma rakstnieki]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] 7ghes6u6dzyey1oidikjws4zgvi2udl 0 634629 4488638 4487115 2026-07-01T05:34:08Z Biafra 13794 divas uzvārda versijas, atstāju Hocko 4488638 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Holodne Sonce'' | Attēls = Kholodne_Sontse_band_photo_2026.jpg | Att_izm = 270 | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ternopiļa]], [[Ukraina]] | Žanrs = [[Alternatīvais roks]], [[poproks]], [[gotiskais roks]] | Gadi = 2001—pašlaik | Izdevējkompānija = ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'', ''Країна Мрій'' | Mlapa = | Dalībnieki = * Vasils Hocko * Artēmijs Jakovļevs * Deniss Kovalenko * Ihors Kuprijs | Ainava = | Vārds_orig = ХОЛОDНЕ СОНЦЕ }} '''''Holodne sonce''''' ({{val|uk|Холодне сонце}} — 'aukstā saule') ir [[Ukraina]]s [[rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'' un «''Країна Мрій''». Grupa piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu ''Кому Вниз'' pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''. Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Hocko. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]] 4ggye5vlzymqyggvlwc6qgeiyjhansi 0 634710 4488505 4486522 2026-06-30T14:39:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4488505 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Toms Jorks | Attēls = RadioheadO2241125-12 (54952217862) (cropped).jpg | Att_izm = 220px | Apraksts = Toms Jorks 2025. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1968|10|7}} | Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Northemptonšīra|Velingboro}} | Instrumenti = balss, ģitāra, taustiņinstrumenti, basģitāra | Žanrs = [[ārtroks]], [[alternatīvais roks]], [[elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]], [[eksperimentālais roks]] | Gadi = kopš 1985. gada | Dzimums = V | Darbojies_arī = ''[[Radiohead]]'', ''[[The Smile]]'' | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, komponists }} '''Tomass Edvards Jorks''' ({{Val|en|Thomas Edward Yorke}}; dzimis {{Dat|1968|10|7}}) ir [[Angļi|angļu]] [[mūziķis]], rokgrupas ''[[Radiohead]]'' dziedātājs un galvenais dziesmu autors. Viņš spēlē ģitāru, basģitāru, taustiņinstrumentus un citus instrumentus, kā arī ir pazīstams ar savu plašo vokālo diapazonu. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' Jorku raksturojis kā vienu no izcilākajiem un ietekmīgākajiem savas paaudzes dziedātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-lists/best-singers-all-time-1234642307/|title=The 200 Greatest Singers of All Time|last=Stone|first=Rolling|website=Rolling Stone|access-date=2026-06-25|date=2023-01-01|language=en}}</ref> Jorks izveidoja ''Radiohead'' kopā ar skolasbiedriem Abingdonas skolā [[Oksfordšīra|Oksfordšīrā]]. Grupa ieguva ievērību ar savu debijas singlu ''Creep'' (1992), vēlāk sasniedzot plašu atzinību un pārdodot vairāk nekā 30 miljonus albumu. Jorka agrīnās ietekmes bija alternatīvā roka grupas, piemēram, ''[[Pixies]]'' un ''[[R.E.M.]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seattlepi.com/entertainment/music/article/pixies-dust-coachella-music-fest-with-magic-1143820.php|title=Pixies dust Coachella music fest with magic|last=HAY|first=By TRAVIS|website=Seattle Post-Intelligencer|access-date=2026-06-25|date=2004-05-04|language=en}}</ref> Strādājot pie ''Radiohead'' ceturtā albuma ''[[Kid A]]'' (2000), Jorks pievērsās elektroniskajai mūzikai, iedvesmojoties no ierakstu kompānijas ''[[Warp Records|Warp]]'' māksliniekiem, piemēram, ''[[Aphex Twin]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/friday_review/story/0,,371289,00.html|title=The Friday interview: Thom Yorke {{!}} The Guardian {{!}} guardian.co.uk|website=www.theguardian.com|access-date=2026-06-25}}</ref> Jorka solo darbība galvenokārt saistīta ar elektronisko mūziku. Viņa debijas solo albums ''The Eraser'' tika izdots 2006. gadā. Lai albumu izpildītu koncertos, viņš izveidoja jaunu grupu ''[[Atoms for Peace]]'', kurā piedalījās arī [[Naidžels Godričs]] un ''[[Red Hot Chili Peppers]]'' basģitārists [[Maikls Balzarijs|Flī]]. 2013. gadā grupa izdeva albumu ''Amok''. Jorks savu otro solo albumu ''Tomorrow’s Modern Boxes'' izdeva 2014. gadā, kam 2019. gadā sekoja ''Anima''. 2021. gadā Jorks debitēja ar jaunu grupu ''[[The Smile]]'', kurā spēlē arī ''Radiohead'' ģitārists [[Džonijs Grīnvuds]] un bundzinieks [[Toms Skiners]]; grupa izdevusi trīs albumus, no kuriem jaunākais ir ''Cutouts'' (2024). Jorks sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā ''[[Unkle]]'', ''[[Burial]]'', ''[[Four Tet]]'', [[Marks Pričards|Marku Pričardu]], [[P. Dž. Hārvija|P. Dž. Hārviju]], [[Bjorka|Bjorku]], ''[[Flying Lotus]]'', ''[[Modeselektor]]'' un ''[[Clark (mūziķis)|Clark]]'', kā arī komponējis mūziku kino un teātrim, tostarp filmām "[[Nopūtas (2018. gada filma)|Nopūtas]]" (''Suspiria'', 2018) un ''[[Confidenza]]'' (2024). Jorks ir aktīvists vides aizsardzības, taisnīgas tirdzniecības un pretkara jautājumos, un viņa dziesmu tekstos bieži sastopamas politiskas tēmas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/environment/blog/2008/mar/20/thomyorke|title=Thom Yorke: why I'm a climate optimist|work=The Guardian|access-date=2026-06-25|date=2008-03-23|last=Yorke|first=Thom|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.mtv.com/news/1428868/u2-radiohead-perry-farrell-ask-world-leaders-to-wipe-out-third-world-debt/|title=U2, Radiohead, Perry Farrell Ask World Leaders To Wipe Out Third World Debt|work=MTV News|access-date=2026-06-25|archive-date=2015-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20150518110719/http://www.mtv.com/news/1428868/u2-radiohead-perry-farrell-ask-world-leaders-to-wipe-out-third-world-debt/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/news/radiohead-thom-yorke-releases-statement-on-israel-and-gaza/|title=Radiohead’s Thom Yorke Releases Statement on Israel and Gaza|last=Strauss|first=Matthew|website=Pitchfork|access-date=2026-06-25|date=2025-05-30|language=en}}</ref> Viņš kritizējis mūzikas industriju, īpaši lielās ierakstu kompānijas un straumēšanas platformas, piemēram, ''[[Spotify]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rocksbackpages.com/Library/Article/radiohead-walking-on-thin-ice|title=Radiohead: Walking on Thin Ice. By Simon Reynolds : Articles, reviews and interviews from Rock's Backpages.|website=www.rocksbackpages.com|access-date=2026-06-25}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/technology-23313445|title=Thom Yorke pulls albums from Spotify|work=BBC News|access-date=2026-06-25|date=2013-07-15|language=en}}</ref> Gan ar ''Radiohead'', gan solo darbībā Jorks izmantojis alternatīvas mūzikas izplatīšanas platformas, piemēram, “maksā, cik vēlies” modeli un ''[[BitTorrent]]''. 2019. gadā viņš tika uzņemts [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]] kā ''Radiohead'' dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rockhall.com/inductees/radiohead|title=Radiohead|website=www.rockhall.com|access-date=2024-03-12}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jorks, Toms}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Northemptonšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Angļu ģitāristi]] [[Kategorija:Angļu komponisti]] [[Kategorija:Radiohead]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 9bh2y5upvh7hf62g5xv4l7bp5zy2tt3 0 634934 4488608 4488462 2026-07-01T04:33:22Z Pirags 3757 4488608 wikitext text/x-wiki [[Attēls:20070320 Tomas Venclova by Kubik 02.JPG|thumb|270px|Tomass Venclova 2007. gadā]] '''Tomass Venclova''' ({{val-lt|Tomas Venclova}}, dzimis 1937. gada 11. septembrī) ir lietuviešu dzejnieks, publicists, tulkotājs, literatūras zinātnieks un profesors. Viens no pieciem [[Lietuva]]s Helsinku grupas dibinātājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1937. gadā [[Klaipēda|Klaipēdā]] skolotāja un rakstnieka Antana Venclovas (1906–1971) un viņa sievas Elīzas, dzimušas Račkauskas, ģimenē. Pēc Klaipēdas aneksijas 1939. gada martā viņa ģimene pārcēlās uz Kauņu. Pēc Otrā pasaules kara beiɡām mācījās Viļņas 1. zēnu ģimnāzijā, studēja [[Viļņas Universitāte]]s Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954–1960). No 1961. līdz 1965. gadam viņš dzīvoja Maskavā, arī Ļeņingradā, 1966. gadā viņš nodibināja [[semiotika]]s grupu Viļņas Universitātē. 1975. gadā Tomass Venclova uzrakstīja atklātu vēstuli Lietuvas KP Centrālajai komitejai, kurā viņš norādīja: "Komunistiskā ideoloģija man ir tāla un, manuprāt, lielā mērā nepatiesa. Tās absolūtā valdīšana ir nesusi mūsu valstij daudzas nelaimes. Informācijas barjeras un represijas, kas tiek piemērotas tiem, kas domā citādi, iedzen sabiedrību stagnācijā un valsti atpalicībā. <…> Es nevarētu un negribētu strādāt nevienu citu darbu, izņemot literāro un kultūras darbu. Tomēr kultūras darba iespējas man ar katru gadu sašaurinās, un pati mana eksistence šajā valstī kļūst bezjēdzīga un apšaubāma. <…> Lūdzu, atļaujiet man <…> doties uz ārzemēm kopā ar ģimeni". 1975. gadā viņš pievienojās Lietuvas Helsinku grupai. 1977. gadā viņam atļāva doties uz ASV un pasnieɡt [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērklijā]], drīz atņemot [[Padomju Savienība]]s pilsonību. No 1980. līdz 2012. gadam viņš bija [[Jeila Universitāte]]s krievu un poļu literatūras mācībspēks, 1985. gadā ieguva filozofijas doktora grādu. 2019. gadā Tomass Venclova atgriezās Viļņā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Venclova, Tomass}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuviešu rakstnieki]] it1yhf1jcav8hf9n08yj9w1f05eomxg 0 634938 4488506 2026-06-30T14:57:30Z VariatioDelecta 117672 Jauna lapa: {{Albuma infokaste| | Nosaukums = '''Melnezera grāmata''' | Izpildītājs = [[ansis]] | Vāks = Melnezera grāmata.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{dat|2023|11|24}} | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 51:10 | Ierakstu kompānija = “Netīrās cilpas” | Izpildītājsģen = anša | Iepriekšējais albums = "[[Liela māksla (albums)|Liela māksla]]"<br />(2020) | Šis albums = "Melnezera grāmata" <br />(2023) | Nākamais albums = "[[222 (albums)|222]]"<br />(2026)... 4488506 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = '''Melnezera grāmata''' | Izpildītājs = [[ansis]] | Vāks = Melnezera grāmata.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{dat|2023|11|24}} | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 51:10 | Ierakstu kompānija = “Netīrās cilpas” | Izpildītājsģen = anša | Iepriekšējais albums = "[[Liela māksla (albums)|Liela māksla]]"<br />(2020) | Šis albums = "Melnezera grāmata" <br />(2023) | Nākamais albums = "[[222 (albums)|222]]"<br />(2026) }} "'''Melnezera grāmata'''" ir brāļu Anša un Kārļa Kolmaņu dueta kopdarbs. Kārlis Kolmanis pazīstams ar skatuves vārdu 181h - bītmeikeris, bet ansis ir latviešu reperis, kas šobrīd ir Nr.1 repa scēnas izpildītājs. Iepriekšējais viņu kopdarbs bija debijas albūms “Melnezera grāmata”, kas tapa pandēmijas laikā. Albūms "Melnazarā grāmata" tapa no mīlestības pret Latvijas hiphopu un vēlmes radīt darbu, kurā centrā ir mūzika un producentu radošums, nevis viena izpildītāja personība, tādēļ albūmā ir 21 skaņdarbi, kopā ar 33 viemāksliniekiem: Wiesulis, Marko, Hotte, Xantikvariāts, 3adatu stagars, “Riekstu armija” (Edavārdi, Arčijs, ansis), Arturs Skutelis, Ozols, I Mean Love, PCK97, Kjuumanis, Kurts, Kapelmeistars Group, “Ausmeņa Records” (Bruolāns, Ūga, Kvāps), E.V., Kaizers, Pionieris, Eliots, Steps, rolands če, MC Apšaude, Ods, Goča, Melikols, Amanito, og montekarlo un Flabbijs. Vēl jāpiebilst, ka ģitāru dziesmās “Kreiļa ierocis” un “Zenītā” iespēlējis “Very Cool People” līderis Elvijs Grafcovs. == Dziesmu saraksts<ref>{{Atsauce|title=Melnezera grāmata|url=https://open.spotify.com/album/4ifT0y4TGyDc6p9GIfcprf|accessdate=2021-04-10|language=lv}}</ref> == # Helsinki (pied. Skutelis & Marko) - 2:31 # Melnezera mūzika (pied. Hotte & xantikvariāts) - 1:48 # Trīsstūris (pied. 3adatu stagars) - 2:14 # Mego gambīts freestyle (pied. Wiesulis) - 2:31 # Apdirsies (pied. Riekstu Armija & Ozols) - 3:17 # Jauns (pied. I MEAN LOVE & ansis) - 2:07 # Longbīča / Prospekti (pied. PCK 97 & Kjuumanis) - 2:26 # OGMC (pied. Ozols & ansis) - 2:31 # Kreiļa ierocis (pied. Kurts & I MEAN LOVE) - 1:41 # HIP-HOP BĪTS (pied. Kapelmeistars Group) - 1:36 # Krekli pie griestiem (pied. ansis & Skutelis) - 2:24 # SiSiDra 5000 (pied. Ausmeņa Records) - 2:14 # Prasīgais klusums (pied. E.V. & Kaizers) - 2:24 # Manevrē kā mažori (pied. Pionieris & ansis) - 1:53 # Tilti un tuneļi (pied. Eliots & ansis) - 2:24 # Banda taxi (pied. STEPS, xantikvariāts & rolands če) - 2:46 # Zenītā (pied. Ods, goča & MC Apšaude) - 2:28 # anša bīts (pied. ansis & Melikols) - 3:44 # SĒNE! (pied. Amanito) - 1:45 # Prospektu Kush (pied. OG Montekarlo & Flabbijs) - 4:26 # Zelta ķēdes (pied. xantikvariāts) - 1:50 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/4ifT0y4TGyDc6p9GIfcprf Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://www.ansis.co/product-page/melnezera-gr%C4%81mata-2023 Albums anša oficiālā interneta vietnē] {{Autoritatīvā vadība}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada albumi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas albumi]] 28wjq78wfjv5yxm3ow5o92ru2026aol 4488508 4488506 2026-06-30T15:08:12Z VariatioDelecta 117672 4488508 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = '''Melnezera grāmata''' | Izpildītājs = [[ansis]] | Vāks = Melnezera grāmata.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{dat|2023|11|24}} | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 51:10 | Ierakstu kompānija = “Netīrās cilpas” | Izpildītājsģen = anša | Iepriekšējais albums = "[[Liela māksla (albums)|Liela māksla]]"<br />(2020) | Šis albums = "Melnezera grāmata" <br />(2023) | Nākamais albums = "[[222 (albums)|222]]"<br />(2026) }} "'''Melnezera grāmata'''" ir brāļu Anša un Kārļa Kolmaņu dueta kopdarbs. Kārlis Kolmanis pazīstams ar skatuves vārdu 181h - bītmeikeris, bet [[ansis]] ir latviešu [[Reps|reperis]], kas šobrīd ir Nr.1 repa scēnas izpildītājs. Iepriekšējais viņu kopdarbs bija debijas albums [[“Melnezera grāmata”]], kas tapa pandēmijas laikā. Albums "Melnazarā grāmata" tapa no mīlestības pret Latvijas hiphopu un vēlmes radīt darbu, kurā centrā ir mūzika un producentu radošums, nevis viena izpildītāja personība, tādēļ albūmā ir 21 skaņdarbi, kopā ar 33 viemāksliniekiem: [[Wiesulis]], Marko, Hotte, Xantikvariāts, 3adatu stagars, “Riekstu armija” ([[Edavārdi]], Arčijs, ansis), [[Arturs Skutelis]], [[Ozols]], I Mean Love, PCK97, Kjuumanis, Kurts, Kapelmeistars Group, “Ausmeņa Records” (Bruolāns, Ūga, Kvāps), E.V., Kaizers, [[Pionieris_(mūziķis)|Pionieris]], Eliots, Steps, [[rolands če]], MC Apšaude, Ods, Goča, Melikols, Amanito, og montekarlo un Flabbijs. Vēl jāpiebilst, ka ģitāru dziesmās “Kreiļa ierocis” un “Zenītā” iespēlējis “Very Cool People” līderis Elvijs Grafcovs. Albuma recenzija no Neatkarīgās Rīta Avīzes<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/izklaide/muzika/439080-recenzija-netiras-cilpas-melnezera-gramata.htm}}</ref> == Dziesmu saraksts<ref>{{Atsauce|title=Melnezera grāmata|url=https://open.spotify.com/album/4ifT0y4TGyDc6p9GIfcprf|accessdate=2021-04-10|language=lv}}</ref> == # Helsinki (pied. Skutelis & Marko) - 2:31 # Melnezera mūzika (pied. Hotte & xantikvariāts) - 1:48 # Trīsstūris (pied. 3adatu stagars) - 2:14 # Mego gambīts freestyle (pied. Wiesulis) - 2:31 # Apdirsies (pied. Riekstu Armija & Ozols) - 3:17 # Jauns (pied. I MEAN LOVE & ansis) - 2:07 # Longbīča / Prospekti (pied. PCK 97 & Kjuumanis) - 2:26 # OGMC (pied. Ozols & ansis) - 2:31 # Kreiļa ierocis (pied. Kurts & I MEAN LOVE) - 1:41 # HIP-HOP BĪTS (pied. Kapelmeistars Group) - 1:36 # Krekli pie griestiem (pied. ansis & Skutelis) - 2:24 # SiSiDra 5000 (pied. Ausmeņa Records) - 2:14 # Prasīgais klusums (pied. E.V. & Kaizers) - 2:24 # Manevrē kā mažori (pied. Pionieris & ansis) - 1:53 # Tilti un tuneļi (pied. Eliots & ansis) - 2:24 # Banda taxi (pied. STEPS, xantikvariāts & rolands če) - 2:46 # Zenītā (pied. Ods, goča & MC Apšaude) - 2:28 # anša bīts (pied. ansis & Melikols) - 3:44 # SĒNE! (pied. Amanito) - 1:45 # Prospektu Kush (pied. OG Montekarlo & Flabbijs) - 4:26 # Zelta ķēdes (pied. xantikvariāts) - 1:50 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/4ifT0y4TGyDc6p9GIfcprf Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://www.ansis.co/product-page/melnezera-gr%C4%81mata-2023 Albums anša oficiālā interneta vietnē] {{Autoritatīvā vadība}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada albumi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas albumi]] a90e37fym21bcnrh1qom7u8vuajebpw 4488522 4488508 2026-06-30T16:00:54Z VariatioDelecta 117672 4488522 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = '''Melnezera grāmata''' | Izpildītājs = [[ansis]] | Vāks = Melnezera grāmata.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{dat|2023|11|24}} | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 51:10 | Ierakstu kompānija = “Netīrās cilpas” | Izpildītājsģen = anša | Iepriekšējais albums = "[[Liela māksla (albums)|Liela māksla]]"<br />(2020) | Šis albums = "Melnezera grāmata" <br />(2023) | Nākamais albums = "[[222 (albums)|222]]"<br />(2026) }} "'''Melnezera grāmata'''" ir brāļu Anša un Kārļa Kolmaņu dueta kopdarbs. Kārlis Kolmanis pazīstams ar skatuves vārdu 181h - bītmeikeris, bet [[ansis]] ir latviešu [[Reps|reperis]], kas šobrīd ir Nr.1 repa scēnas izpildītājs. Iepriekšējais viņu kopdarbs bija debijas albums [[Liela māksla|“Liela māksla”]], kas tapa pandēmijas laikā. | Albums [[Liela māksla]] tapa no mīlestības pret Latvijas hiphopu un vēlmes radīt darbu, kurā centrā ir mūzika un producentu radošums, nevis viena izpildītāja personība, tādēļ albūmā ir 21 skaņdarbi, kopā ar 33 viemāksliniekiem: [[Wiesulis]], Marko, Hotte, Xantikvariāts, 3adatu stagars, “Riekstu armija” ([[Edavārdi]], Arčijs, ansis), [[Arturs Skutelis]], [[Ozols]], I Mean Love, PCK97, Kjuumanis, Kurts, Kapelmeistars Group, “Ausmeņa Records” (Bruolāns, Ūga, Kvāps), E.V., Kaizers, [[Pionieris_(mūziķis)|Pionieris]], Eliots, Steps, [[rolands če]], MC Apšaude, Ods, Goča, Melikols, Amanito, og montekarlo un Flabbijs. Vēl jāpiebilst, ka ģitāru dziesmās “Kreiļa ierocis” un “Zenītā” iespēlējis [[Very Cool People|“Very Cool People”]] līderis Elvijs Grafcovs. Albuma recenzija no [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]]<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/izklaide/muzika/439080-recenzija-netiras-cilpas-melnezera-gramata.htm|title=Recenzija Netiras cilpas Melnezera gramata}}</ref> == Dziesmu saraksts<ref>{{Atsauce|title=Melnezera grāmata|url=https://open.spotify.com/album/4ifT0y4TGyDc6p9GIfcprf|accessdate=2026-06-30|language=lv}}</ref> == # Helsinki (pied. Skutelis & Marko) - 2:31 # Melnezera mūzika (pied. Hotte & xantikvariāts) - 1:48 # Trīsstūris (pied. 3adatu stagars) - 2:14 # Mego gambīts freestyle (pied. Wiesulis) - 2:31 # Apdirsies (pied. Riekstu Armija & Ozols) - 3:17 # Jauns (pied. I MEAN LOVE & ansis) - 2:07 # Longbīča / Prospekti (pied. PCK 97 & Kjuumanis) - 2:26 # OGMC (pied. Ozols & ansis) - 2:31 # Kreiļa ierocis (pied. Kurts & I MEAN LOVE) - 1:41 # HIP-HOP BĪTS (pied. Kapelmeistars Group) - 1:36 # Krekli pie griestiem (pied. ansis & Skutelis) - 2:24 # SiSiDra 5000 (pied. Ausmeņa Records) - 2:14 # Prasīgais klusums (pied. E.V. & Kaizers) - 2:24 # Manevrē kā mažori (pied. Pionieris & ansis) - 1:53 # Tilti un tuneļi (pied. Eliots & ansis) - 2:24 # Banda taxi (pied. STEPS, xantikvariāts & rolands če) - 2:46 # Zenītā (pied. Ods, goča & MC Apšaude) - 2:28 # anša bīts (pied. ansis & Melikols) - 3:44 # SĒNE! (pied. Amanito) - 1:45 # Prospektu Kush (pied. OG Montekarlo & Flabbijs) - 4:26 # Zelta ķēdes (pied. xantikvariāts) - 1:50 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/4ifT0y4TGyDc6p9GIfcprf Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://www.ansis.co/product-page/melnezera-gr%C4%81mata-2023 Albums anša oficiālā interneta vietnē] {{Autoritatīvā vadība}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada albumi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas albumi]] am5go8xyeevvhphr4nizo5r0jzqy1xs 4488524 4488522 2026-06-30T16:05:36Z VariatioDelecta 117672 4488524 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = '''Melnezera grāmata''' | Izpildītājs = [[ansis]] | Vāks = Melnezera grāmata.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{dat|2023|11|24}} | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 51:10 | Ierakstu kompānija = “Netīrās cilpas” | Izpildītājsģen = anša | Iepriekšējais albums = "[[Liela māksla (albums)|Liela māksla]]"<br />(2020) | Šis albums = "Melnezera grāmata" <br />(2023) | Nākamais albums = "[[222 (albums)|222]]"<br />(2026) }} "'''Melnezera grāmata'''" ir brāļu Anša un Kārļa Kolmaņu dueta kopdarbs. Kārlis Kolmanis pazīstams ar skatuves vārdu 181h - bītmeikeris, bet [[ansis]] ir latviešu [[Reps|reperis]], kas šobrīd ir Nr.1 repa scēnas izpildītājs. Iepriekšējais viņu kopdarbs bija debijas albums [[Liela māksla|“Liela māksla”]], kas tapa pandēmijas laikā. | Albums Melnezara grāmata tapa no mīlestības pret Latvijas hiphopu un vēlmes radīt darbu, kurā centrā ir mūzika un producentu radošums, nevis viena izpildītāja personība, tādēļ albūmā ir 21 skaņdarbi, kopā ar 33 viemāksliniekiem: [[Wiesulis]], Marko, Hotte, Xantikvariāts, 3adatu stagars, “Riekstu armija” ([[Edavārdi]], Arčijs, ansis), [[Arturs Skutelis]], [[Ozols]], I Mean Love, PCK97, Kjuumanis, Kurts, Kapelmeistars Group, “Ausmeņa Records” (Bruolāns, Ūga, Kvāps), E.V., Kaizers, [[Pionieris_(mūziķis)|Pionieris]], Eliots, Steps, [[rolands če]], MC Apšaude, Ods, Goča, Melikols, Amanito, og montekarlo un Flabbijs. Vēl jāpiebilst, ka ģitāru dziesmās “Kreiļa ierocis” un “Zenītā” iespēlējis [[Very Cool People|“Very Cool People”]] līderis Elvijs Grafcovs. Albuma recenzija no [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]]<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/izklaide/muzika/439080-recenzija-netiras-cilpas-melnezera-gramata.htm|title=NRA.lv Recenzija Netiras cilpas Melnezera grāmata|authorlink=nra.lv}}</ref> Albuma recenzija no hiphops.lv<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hiphops.lv/netiras-cilpas-melnezera-gramata/|title=hiphops.lv Recenzija Netiras cilpas Melnezera grāmata}}</ref> == Dziesmu saraksts<ref>{{Atsauce|title=Melnezera grāmata|url=https://open.spotify.com/album/4ifT0y4TGyDc6p9GIfcprf|accessdate=2026-06-30|language=lv}}</ref> == # Helsinki (pied. Skutelis & Marko) - 2:31 # Melnezera mūzika (pied. Hotte & xantikvariāts) - 1:48 # Trīsstūris (pied. 3adatu stagars) - 2:14 # Mego gambīts freestyle (pied. Wiesulis) - 2:31 # Apdirsies (pied. Riekstu Armija & Ozols) - 3:17 # Jauns (pied. I MEAN LOVE & ansis) - 2:07 # Longbīča / Prospekti (pied. PCK 97 & Kjuumanis) - 2:26 # OGMC (pied. Ozols & ansis) - 2:31 # Kreiļa ierocis (pied. Kurts & I MEAN LOVE) - 1:41 # HIP-HOP BĪTS (pied. Kapelmeistars Group) - 1:36 # Krekli pie griestiem (pied. ansis & Skutelis) - 2:24 # SiSiDra 5000 (pied. Ausmeņa Records) - 2:14 # Prasīgais klusums (pied. E.V. & Kaizers) - 2:24 # Manevrē kā mažori (pied. Pionieris & ansis) - 1:53 # Tilti un tuneļi (pied. Eliots & ansis) - 2:24 # Banda taxi (pied. STEPS, xantikvariāts & rolands če) - 2:46 # Zenītā (pied. Ods, goča & MC Apšaude) - 2:28 # anša bīts (pied. ansis & Melikols) - 3:44 # SĒNE! (pied. Amanito) - 1:45 # Prospektu Kush (pied. OG Montekarlo & Flabbijs) - 4:26 # Zelta ķēdes (pied. xantikvariāts) - 1:50 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/4ifT0y4TGyDc6p9GIfcprf Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://www.ansis.co/product-page/melnezera-gr%C4%81mata-2023 Albums anša oficiālā interneta vietnē] {{Autoritatīvā vadība}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada albumi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas albumi]] etd0ys7my15evcim8548ypzndvaf9in 0 634939 4488510 2026-06-30T15:18:24Z MargaritaPLV 130866 Izveidots raksta melnraksts par Rīgas jūgendstila arhitektūru 4488510 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|thumb|Jūgendstila ēkas Rīgā]] '''Rīgas jūgendstila arhitektūra''' ir nozīmīga [[Rīga]]s 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma arhitektūras daļa. Rīga ir viens no ievērojamākajiem [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras centriem Eiropā, un šī perioda apbūve ir viena no būtiskām [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] vērtībām. [[UNESCO]] Rīgas vēsturiskā centra aprakstā norādīts, ka 20. gadsimta sākumā Rīga kļuva par Eiropas pilsētu ar īpaši lielu jūgendstila arhitektūras koncentrāciju — aptuveni 50 augstvērtīgas jūgendstila ēkas atradās viduslaiku pilsētas daļā, bet vairāk nekā 300 — pārējā vēsturiskā centra teritorijā.<ref name="unesco">"[https://whc.unesco.org/en/list/852/ Historic Centre of Riga]". ''UNESCO World Heritage Centre''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> Arhitektūras vēsturnieks [[Jānis Krastiņš]] ir norādījis, ka jūgendstila ēkas veido gandrīz trešdaļu no Rīgas centra apbūves. Viņš Rīgas jūgendstila arhitektūrā izdala vairākus formālus virzienus, tostarp eklektiski dekoratīvo jūgendstilu, perpendikulāro jūgendstilu un nacionālo romantismu.<ref name="krastins2006">Jānis Krastiņš. "[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/30606652.pdf Architecture and Urban Development of Art Nouveau—Metropolis Riga]". ''International Review of Sociology'', 16(2), 2006, 395.–425. lpp. DOI: 10.1080/03906700600709327. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> == Vēsturiskais konteksts == Jūgendstils Latvijas arhitektūrā parādījās 19. un 20. gadsimta mijā kā reakcija pret 19. gadsimta eklektismu. Rīgas gadījumā tā attīstību veicināja pilsētas straujā izaugsme, industrializācija, īres namu būvniecība un arhitektu profesionālās vides nostiprināšanās.<ref name="enc-arch">Jānis Lejnieks. "[https://enciklopedija.lv/skirklis/21025-arhitekt%C5%ABra-Latvij%C4%81 Arhitektūra Latvijā]". ''Nacionālā enciklopēdija''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref><ref name="enc-jug">"[https://enciklopedija.lv/skirklis/9011-j%C5%ABgendstils%2C-arhitekt%C5%ABr%C4%81 Jūgendstils, arhitektūrā]". ''Nacionālā enciklopēdija''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> Īpaši intensīva jūgendstila apbūves attīstība Rīgā notika 20. gadsimta sākumā. Krastiņš šo periodu saista ar pilsētas ekonomisko uzplaukumu un plašu daudzstāvu mūra īres namu celtniecību, kurā aktīvi piedalījās vietējie arhitekti, tostarp Rīgas Politehniskā institūta absolventi.<ref name="krastins2006" /> Jūgendstila nozīmi Latvijas arhitektūrā pastiprināja arī 1901. gada Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde, kuras laikā jaunās stilistiskās tendences kļuva redzamākas plašākai sabiedrībai.<ref name="enc-arch" /> == Galvenie virzieni == Rīgas jūgendstils nav vienots stilistisks tips. Tā attīstībā parasti izšķir vairākus virzienus, kas atšķiras ar fasāžu kompozīciju, ornamenta lietojumu, konstruktīvo izteiksmi un attieksmi pret nacionālās arhitektūras formām.<ref name="krastins-centrs">Jānis Krastiņš. "[https://jugendstils.riga.lv/eng/muzejs/14/db/16/ Formal varieties of Riga's Art Nouveau]". ''Rīgas Jūgendstila centrs''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> === Eklektiski dekoratīvais jūgendstils === Agrīnajam Rīgas jūgendstilam raksturīgas bagātīgi dekorētas fasādes, stilizēti augu, masku, dzīvnieku un fantastisku tēlu motīvi, kā arī kompozīcijas, kurās jūgendstila ornamentika vēl cieši saistīta ar 19. gadsimta beigu eklektisma tradīciju.<ref name="krastins-centrs" /> Par vienu no agrīnajiem Rīgas jūgendstila piemēriem tiek minēts nams Audēju ielā 7, kas projektēts 1899. gadā.<ref name="krastins-centrs" /> Īpaši pazīstamas ir vairākas [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielas]] ēkas, kas saistītas ar arhitekta [[Mihails Eizenšteins|Mihaila Eizenšteina]] darbību. Nacionālā enciklopēdija izceļ viņa projektētos īres namus Alberta ielā 8, 4, 6, 2 un 2a, kuru fasādēm raksturīga bagātīga dekoratīvā plastika.<ref name="enc-arch" /> Eizenšteina ēku simbolikas un fasāžu tēlu interpretācijai atsevišķu pētījumu veltījusi arī arhitektūras vēsturniece Solveiga Ruša.<ref name="rush">Solveiga Rush. ''Mikhail Eisenstein: Themes and Symbols in Art Nouveau Architecture of Riga, 1901–1906''. Rīga: Neputns, 2003.</ref> === Perpendikulārais jūgendstils === Perpendikulārajā jeb vertikālajā jūgendstilā fasādes kompozīcijā lielāka nozīme piešķirta vertikāliem arhitektoniskiem elementiem, logailu ritmam, lizēnām un skaidrākai būvmasu organizācijai. Šis virziens Rīgā iezīmēja pāreju no bagātīgi dekorētas fasādes uz racionālāku un konstruktīvāku arhitektūras izteiksmi.<ref name="krastins2006" /><ref name="grosa2003">Silvija Grosa. ''Art Nouveau in Riga''. Rīga: Jumava, 2003.</ref> === Nacionālais romantisms === Nacionālais romantisms Rīgas arhitektūrā attīstījās kā jūgendstila virziens, kas izmantoja vietējo materiālu, tautas celtniecības, ornamenta un vēsturiskās arhitektūras ierosmes. Nacionālā enciklopēdija šajā kontekstā min [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]], [[Eižens Laube|Eižena Laubes]], [[Aleksandrs Vanags|Aleksandra Vanaga]] un citu arhitektu darbus.<ref name="enc-arch" /> Šim virzienam raksturīga smagnējāka būvmasu plastika, dabīga akmens vai apmetuma faktūru izmantojums, stāvas jumtu līnijas, etnogrāfiski un ģeometriski ornamentāli motīvi. Pētnieki nacionālo romantismu saista ar 20. gadsimta sākuma latviešu kultūras un nacionālās pašapziņas pieaugumu.<ref name="latvijas-makslas-vesture">Silvija Grosa. "Arhitektūra". Grāmatā: Eduards Kļaviņš (red.). ''Latvijas mākslas vēsture'', 4. sējums. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2014, 405.–549. lpp.</ref> === Neoklasicizētais jūgendstils === 20. gadsimta otrajā desmitgadē Rīgas jūgendstilā pastiprinājās klasiskākas kompozīcijas, simetrijas un atturīgāka dekora iezīmes. Šo virzienu nereti raksturo kā neoklasicizētu jūgendstilu, kurā jūgendstila ornamentika apvienota ar klasiskāk organizētu fasādi un monumentālāku kopskatu.<ref name="krastins2018">Jānis Krastiņš. ''Jūgendstila arhitektūra Latvijā''. Rīga: Madris, 2018.</ref> == Arhitekti un nozīmīgas ielas == Rīgas jūgendstila arhitektūru veidoja gan vācbaltiešu, gan latviešu un citu tautību arhitekti. Starp nozīmīgākajiem minami [[Mihails Eizenšteins]], [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags]], [[Vilhelms Bokslafs]], [[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], [[Augusts Reinbergs]], [[Jānis Alksnis]] un citi.<ref name="krastins2006" /><ref name="complete-guide">Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. ''Riga: The Complete Guide to Architecture''. Rīga: ADD projekts, 2004.</ref> Ar jūgendstila arhitektūru īpaši saistītas Alberta, Elizabetes, Strēlnieku, Vīlandes, Tērbatas, Brīvības, Krišjāņa Valdemāra un Krišjāņa Barona ielas, kā arī vairāki nami Rīgas vēsturiskā centra kvartālos ārpus visplašāk zināmā Alberta ielas ansambļa.<ref name="krastins2014">Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas''. Rīga: ADD projekts, 2014.</ref><ref name="sparitis-krastins">Ojārs Spārītis, Jānis Krastiņš. ''Rīgas arhitektūra: astoņsimt gados atspoguļota Eiropas kultūras vēsture''. Rīga: Nacionālais apgāds, 2005.</ref> == Mantojums un aizsardzība == Rīgas jūgendstila arhitektūra ir cieši saistīta ar Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] 1997. gadā. UNESCO aprakstā jūgendstila ēku daudzums un kvalitāte minēta kā viens no Rīgas vēsturiskā centra izcilās universālās vērtības pamatiem.<ref name="unesco" /> Jūgendstila arhitektūra ir arī nozīmīga Rīgas kultūras tūrisma daļa. Alberta ielā 12, Konstantīna Pēkšēna projektētā namā, darbojas [[Rīgas Jūgendstila centrs]], kas veltīts Rīgas jūgendstila mantojuma izpētei un popularizēšanai.<ref name="live-riga">"[https://www.liveriga.com/en/7971-art-nouveau Art Nouveau]". ''Live Riga''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> 2018. gadā Latvijas sabiedriskie mediji ziņoja par jaunu Jāņa Krastiņa grāmatu, kurā apkopota jūgendstila arhitektūra Latvijā, tostarp Rīgas un citu pilsētu piemēri.<ref name="lsm-book">"[https://eng.lsm.lv/article/culture/history/new-book-documents-art-nouveau-architecture-in-latvia.a281703/ New book documents Art Nouveau architecture in Latvia]". ''LSM.lv''. 2018. gada 5. jūnijs. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> == Skatīt arī == * [[Jūgendstils]] * [[Rīgas vēsturiskais centrs]] * [[Alberta iela (Rīga)]] * [[Rīgas Jūgendstila centrs]] * [[Konstantīns Pēkšēns]] * [[Mihails Eizenšteins]] * [[Eižens Laube]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Silvija Grosa. ''Art Nouveau in Riga''. Rīga: Jumava, 2003. * Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas''. Rīga: ADD projekts, 2014. * Jānis Krastiņš. ''Jūgendstila arhitektūra Latvijā''. Rīga: Madris, 2018. * Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. ''Riga: The Complete Guide to Architecture''. Rīga: ADD projekts, 2004. * Solveiga Rush. ''Mikhail Eisenstein: Themes and Symbols in Art Nouveau Architecture of Riga, 1901–1906''. Rīga: Neputns, 2003. bnxqb72frutmmivaslz2ns1rlyp1w5c 4488515 4488510 2026-06-30T15:19:22Z MargaritaPLV 130866 MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:MargaritaPLV/Rīgas jūgendstila arhitektūra]] uz [[Rīgas jūgendstila arhitektūra]]: Pārvietots avotos balstīts melnraksts uz rakstu telpu 4488510 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|thumb|Jūgendstila ēkas Rīgā]] '''Rīgas jūgendstila arhitektūra''' ir nozīmīga [[Rīga]]s 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma arhitektūras daļa. Rīga ir viens no ievērojamākajiem [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras centriem Eiropā, un šī perioda apbūve ir viena no būtiskām [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] vērtībām. [[UNESCO]] Rīgas vēsturiskā centra aprakstā norādīts, ka 20. gadsimta sākumā Rīga kļuva par Eiropas pilsētu ar īpaši lielu jūgendstila arhitektūras koncentrāciju — aptuveni 50 augstvērtīgas jūgendstila ēkas atradās viduslaiku pilsētas daļā, bet vairāk nekā 300 — pārējā vēsturiskā centra teritorijā.<ref name="unesco">"[https://whc.unesco.org/en/list/852/ Historic Centre of Riga]". ''UNESCO World Heritage Centre''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> Arhitektūras vēsturnieks [[Jānis Krastiņš]] ir norādījis, ka jūgendstila ēkas veido gandrīz trešdaļu no Rīgas centra apbūves. Viņš Rīgas jūgendstila arhitektūrā izdala vairākus formālus virzienus, tostarp eklektiski dekoratīvo jūgendstilu, perpendikulāro jūgendstilu un nacionālo romantismu.<ref name="krastins2006">Jānis Krastiņš. "[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/30606652.pdf Architecture and Urban Development of Art Nouveau—Metropolis Riga]". ''International Review of Sociology'', 16(2), 2006, 395.–425. lpp. DOI: 10.1080/03906700600709327. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> == Vēsturiskais konteksts == Jūgendstils Latvijas arhitektūrā parādījās 19. un 20. gadsimta mijā kā reakcija pret 19. gadsimta eklektismu. Rīgas gadījumā tā attīstību veicināja pilsētas straujā izaugsme, industrializācija, īres namu būvniecība un arhitektu profesionālās vides nostiprināšanās.<ref name="enc-arch">Jānis Lejnieks. "[https://enciklopedija.lv/skirklis/21025-arhitekt%C5%ABra-Latvij%C4%81 Arhitektūra Latvijā]". ''Nacionālā enciklopēdija''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref><ref name="enc-jug">"[https://enciklopedija.lv/skirklis/9011-j%C5%ABgendstils%2C-arhitekt%C5%ABr%C4%81 Jūgendstils, arhitektūrā]". ''Nacionālā enciklopēdija''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> Īpaši intensīva jūgendstila apbūves attīstība Rīgā notika 20. gadsimta sākumā. Krastiņš šo periodu saista ar pilsētas ekonomisko uzplaukumu un plašu daudzstāvu mūra īres namu celtniecību, kurā aktīvi piedalījās vietējie arhitekti, tostarp Rīgas Politehniskā institūta absolventi.<ref name="krastins2006" /> Jūgendstila nozīmi Latvijas arhitektūrā pastiprināja arī 1901. gada Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde, kuras laikā jaunās stilistiskās tendences kļuva redzamākas plašākai sabiedrībai.<ref name="enc-arch" /> == Galvenie virzieni == Rīgas jūgendstils nav vienots stilistisks tips. Tā attīstībā parasti izšķir vairākus virzienus, kas atšķiras ar fasāžu kompozīciju, ornamenta lietojumu, konstruktīvo izteiksmi un attieksmi pret nacionālās arhitektūras formām.<ref name="krastins-centrs">Jānis Krastiņš. "[https://jugendstils.riga.lv/eng/muzejs/14/db/16/ Formal varieties of Riga's Art Nouveau]". ''Rīgas Jūgendstila centrs''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> === Eklektiski dekoratīvais jūgendstils === Agrīnajam Rīgas jūgendstilam raksturīgas bagātīgi dekorētas fasādes, stilizēti augu, masku, dzīvnieku un fantastisku tēlu motīvi, kā arī kompozīcijas, kurās jūgendstila ornamentika vēl cieši saistīta ar 19. gadsimta beigu eklektisma tradīciju.<ref name="krastins-centrs" /> Par vienu no agrīnajiem Rīgas jūgendstila piemēriem tiek minēts nams Audēju ielā 7, kas projektēts 1899. gadā.<ref name="krastins-centrs" /> Īpaši pazīstamas ir vairākas [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielas]] ēkas, kas saistītas ar arhitekta [[Mihails Eizenšteins|Mihaila Eizenšteina]] darbību. Nacionālā enciklopēdija izceļ viņa projektētos īres namus Alberta ielā 8, 4, 6, 2 un 2a, kuru fasādēm raksturīga bagātīga dekoratīvā plastika.<ref name="enc-arch" /> Eizenšteina ēku simbolikas un fasāžu tēlu interpretācijai atsevišķu pētījumu veltījusi arī arhitektūras vēsturniece Solveiga Ruša.<ref name="rush">Solveiga Rush. ''Mikhail Eisenstein: Themes and Symbols in Art Nouveau Architecture of Riga, 1901–1906''. Rīga: Neputns, 2003.</ref> === Perpendikulārais jūgendstils === Perpendikulārajā jeb vertikālajā jūgendstilā fasādes kompozīcijā lielāka nozīme piešķirta vertikāliem arhitektoniskiem elementiem, logailu ritmam, lizēnām un skaidrākai būvmasu organizācijai. Šis virziens Rīgā iezīmēja pāreju no bagātīgi dekorētas fasādes uz racionālāku un konstruktīvāku arhitektūras izteiksmi.<ref name="krastins2006" /><ref name="grosa2003">Silvija Grosa. ''Art Nouveau in Riga''. Rīga: Jumava, 2003.</ref> === Nacionālais romantisms === Nacionālais romantisms Rīgas arhitektūrā attīstījās kā jūgendstila virziens, kas izmantoja vietējo materiālu, tautas celtniecības, ornamenta un vēsturiskās arhitektūras ierosmes. Nacionālā enciklopēdija šajā kontekstā min [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]], [[Eižens Laube|Eižena Laubes]], [[Aleksandrs Vanags|Aleksandra Vanaga]] un citu arhitektu darbus.<ref name="enc-arch" /> Šim virzienam raksturīga smagnējāka būvmasu plastika, dabīga akmens vai apmetuma faktūru izmantojums, stāvas jumtu līnijas, etnogrāfiski un ģeometriski ornamentāli motīvi. Pētnieki nacionālo romantismu saista ar 20. gadsimta sākuma latviešu kultūras un nacionālās pašapziņas pieaugumu.<ref name="latvijas-makslas-vesture">Silvija Grosa. "Arhitektūra". Grāmatā: Eduards Kļaviņš (red.). ''Latvijas mākslas vēsture'', 4. sējums. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2014, 405.–549. lpp.</ref> === Neoklasicizētais jūgendstils === 20. gadsimta otrajā desmitgadē Rīgas jūgendstilā pastiprinājās klasiskākas kompozīcijas, simetrijas un atturīgāka dekora iezīmes. Šo virzienu nereti raksturo kā neoklasicizētu jūgendstilu, kurā jūgendstila ornamentika apvienota ar klasiskāk organizētu fasādi un monumentālāku kopskatu.<ref name="krastins2018">Jānis Krastiņš. ''Jūgendstila arhitektūra Latvijā''. Rīga: Madris, 2018.</ref> == Arhitekti un nozīmīgas ielas == Rīgas jūgendstila arhitektūru veidoja gan vācbaltiešu, gan latviešu un citu tautību arhitekti. Starp nozīmīgākajiem minami [[Mihails Eizenšteins]], [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags]], [[Vilhelms Bokslafs]], [[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], [[Augusts Reinbergs]], [[Jānis Alksnis]] un citi.<ref name="krastins2006" /><ref name="complete-guide">Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. ''Riga: The Complete Guide to Architecture''. Rīga: ADD projekts, 2004.</ref> Ar jūgendstila arhitektūru īpaši saistītas Alberta, Elizabetes, Strēlnieku, Vīlandes, Tērbatas, Brīvības, Krišjāņa Valdemāra un Krišjāņa Barona ielas, kā arī vairāki nami Rīgas vēsturiskā centra kvartālos ārpus visplašāk zināmā Alberta ielas ansambļa.<ref name="krastins2014">Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas''. Rīga: ADD projekts, 2014.</ref><ref name="sparitis-krastins">Ojārs Spārītis, Jānis Krastiņš. ''Rīgas arhitektūra: astoņsimt gados atspoguļota Eiropas kultūras vēsture''. Rīga: Nacionālais apgāds, 2005.</ref> == Mantojums un aizsardzība == Rīgas jūgendstila arhitektūra ir cieši saistīta ar Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] 1997. gadā. UNESCO aprakstā jūgendstila ēku daudzums un kvalitāte minēta kā viens no Rīgas vēsturiskā centra izcilās universālās vērtības pamatiem.<ref name="unesco" /> Jūgendstila arhitektūra ir arī nozīmīga Rīgas kultūras tūrisma daļa. Alberta ielā 12, Konstantīna Pēkšēna projektētā namā, darbojas [[Rīgas Jūgendstila centrs]], kas veltīts Rīgas jūgendstila mantojuma izpētei un popularizēšanai.<ref name="live-riga">"[https://www.liveriga.com/en/7971-art-nouveau Art Nouveau]". ''Live Riga''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> 2018. gadā Latvijas sabiedriskie mediji ziņoja par jaunu Jāņa Krastiņa grāmatu, kurā apkopota jūgendstila arhitektūra Latvijā, tostarp Rīgas un citu pilsētu piemēri.<ref name="lsm-book">"[https://eng.lsm.lv/article/culture/history/new-book-documents-art-nouveau-architecture-in-latvia.a281703/ New book documents Art Nouveau architecture in Latvia]". ''LSM.lv''. 2018. gada 5. jūnijs. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> == Skatīt arī == * [[Jūgendstils]] * [[Rīgas vēsturiskais centrs]] * [[Alberta iela (Rīga)]] * [[Rīgas Jūgendstila centrs]] * [[Konstantīns Pēkšēns]] * [[Mihails Eizenšteins]] * [[Eižens Laube]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Silvija Grosa. ''Art Nouveau in Riga''. Rīga: Jumava, 2003. * Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas''. Rīga: ADD projekts, 2014. * Jānis Krastiņš. ''Jūgendstila arhitektūra Latvijā''. Rīga: Madris, 2018. * Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. ''Riga: The Complete Guide to Architecture''. Rīga: ADD projekts, 2004. * Solveiga Rush. ''Mikhail Eisenstein: Themes and Symbols in Art Nouveau Architecture of Riga, 1901–1906''. Rīga: Neputns, 2003. bnxqb72frutmmivaslz2ns1rlyp1w5c 4488517 4488515 2026-06-30T15:20:26Z MargaritaPLV 130866 Pievienotas kategorijas 4488517 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|thumb|Jūgendstila ēkas Rīgā]] '''Rīgas jūgendstila arhitektūra''' ir nozīmīga [[Rīga]]s 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma arhitektūras daļa. Rīga ir viens no ievērojamākajiem [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras centriem Eiropā, un šī perioda apbūve ir viena no būtiskām [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] vērtībām. [[UNESCO]] Rīgas vēsturiskā centra aprakstā norādīts, ka 20. gadsimta sākumā Rīga kļuva par Eiropas pilsētu ar īpaši lielu jūgendstila arhitektūras koncentrāciju — aptuveni 50 augstvērtīgas jūgendstila ēkas atradās viduslaiku pilsētas daļā, bet vairāk nekā 300 — pārējā vēsturiskā centra teritorijā.<ref name="unesco">"[https://whc.unesco.org/en/list/852/ Historic Centre of Riga]". ''UNESCO World Heritage Centre''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> Arhitektūras vēsturnieks [[Jānis Krastiņš]] ir norādījis, ka jūgendstila ēkas veido gandrīz trešdaļu no Rīgas centra apbūves. Viņš Rīgas jūgendstila arhitektūrā izdala vairākus formālus virzienus, tostarp eklektiski dekoratīvo jūgendstilu, perpendikulāro jūgendstilu un nacionālo romantismu.<ref name="krastins2006">Jānis Krastiņš. "[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/30606652.pdf Architecture and Urban Development of Art Nouveau—Metropolis Riga]". ''International Review of Sociology'', 16(2), 2006, 395.–425. lpp. DOI: 10.1080/03906700600709327. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> == Vēsturiskais konteksts == Jūgendstils Latvijas arhitektūrā parādījās 19. un 20. gadsimta mijā kā reakcija pret 19. gadsimta eklektismu. Rīgas gadījumā tā attīstību veicināja pilsētas straujā izaugsme, industrializācija, īres namu būvniecība un arhitektu profesionālās vides nostiprināšanās.<ref name="enc-arch">Jānis Lejnieks. "[https://enciklopedija.lv/skirklis/21025-arhitekt%C5%ABra-Latvij%C4%81 Arhitektūra Latvijā]". ''Nacionālā enciklopēdija''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref><ref name="enc-jug">"[https://enciklopedija.lv/skirklis/9011-j%C5%ABgendstils%2C-arhitekt%C5%ABr%C4%81 Jūgendstils, arhitektūrā]". ''Nacionālā enciklopēdija''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> Īpaši intensīva jūgendstila apbūves attīstība Rīgā notika 20. gadsimta sākumā. Krastiņš šo periodu saista ar pilsētas ekonomisko uzplaukumu un plašu daudzstāvu mūra īres namu celtniecību, kurā aktīvi piedalījās vietējie arhitekti, tostarp Rīgas Politehniskā institūta absolventi.<ref name="krastins2006" /> Jūgendstila nozīmi Latvijas arhitektūrā pastiprināja arī 1901. gada Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde, kuras laikā jaunās stilistiskās tendences kļuva redzamākas plašākai sabiedrībai.<ref name="enc-arch" /> == Galvenie virzieni == Rīgas jūgendstils nav vienots stilistisks tips. Tā attīstībā parasti izšķir vairākus virzienus, kas atšķiras ar fasāžu kompozīciju, ornamenta lietojumu, konstruktīvo izteiksmi un attieksmi pret nacionālās arhitektūras formām.<ref name="krastins-centrs">Jānis Krastiņš. "[https://jugendstils.riga.lv/eng/muzejs/14/db/16/ Formal varieties of Riga's Art Nouveau]". ''Rīgas Jūgendstila centrs''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> === Eklektiski dekoratīvais jūgendstils === Agrīnajam Rīgas jūgendstilam raksturīgas bagātīgi dekorētas fasādes, stilizēti augu, masku, dzīvnieku un fantastisku tēlu motīvi, kā arī kompozīcijas, kurās jūgendstila ornamentika vēl cieši saistīta ar 19. gadsimta beigu eklektisma tradīciju.<ref name="krastins-centrs" /> Par vienu no agrīnajiem Rīgas jūgendstila piemēriem tiek minēts nams Audēju ielā 7, kas projektēts 1899. gadā.<ref name="krastins-centrs" /> Īpaši pazīstamas ir vairākas [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielas]] ēkas, kas saistītas ar arhitekta [[Mihails Eizenšteins|Mihaila Eizenšteina]] darbību. Nacionālā enciklopēdija izceļ viņa projektētos īres namus Alberta ielā 8, 4, 6, 2 un 2a, kuru fasādēm raksturīga bagātīga dekoratīvā plastika.<ref name="enc-arch" /> Eizenšteina ēku simbolikas un fasāžu tēlu interpretācijai atsevišķu pētījumu veltījusi arī arhitektūras vēsturniece Solveiga Ruša.<ref name="rush">Solveiga Rush. ''Mikhail Eisenstein: Themes and Symbols in Art Nouveau Architecture of Riga, 1901–1906''. Rīga: Neputns, 2003.</ref> === Perpendikulārais jūgendstils === Perpendikulārajā jeb vertikālajā jūgendstilā fasādes kompozīcijā lielāka nozīme piešķirta vertikāliem arhitektoniskiem elementiem, logailu ritmam, lizēnām un skaidrākai būvmasu organizācijai. Šis virziens Rīgā iezīmēja pāreju no bagātīgi dekorētas fasādes uz racionālāku un konstruktīvāku arhitektūras izteiksmi.<ref name="krastins2006" /><ref name="grosa2003">Silvija Grosa. ''Art Nouveau in Riga''. Rīga: Jumava, 2003.</ref> === Nacionālais romantisms === Nacionālais romantisms Rīgas arhitektūrā attīstījās kā jūgendstila virziens, kas izmantoja vietējo materiālu, tautas celtniecības, ornamenta un vēsturiskās arhitektūras ierosmes. Nacionālā enciklopēdija šajā kontekstā min [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]], [[Eižens Laube|Eižena Laubes]], [[Aleksandrs Vanags|Aleksandra Vanaga]] un citu arhitektu darbus.<ref name="enc-arch" /> Šim virzienam raksturīga smagnējāka būvmasu plastika, dabīga akmens vai apmetuma faktūru izmantojums, stāvas jumtu līnijas, etnogrāfiski un ģeometriski ornamentāli motīvi. Pētnieki nacionālo romantismu saista ar 20. gadsimta sākuma latviešu kultūras un nacionālās pašapziņas pieaugumu.<ref name="latvijas-makslas-vesture">Silvija Grosa. "Arhitektūra". Grāmatā: Eduards Kļaviņš (red.). ''Latvijas mākslas vēsture'', 4. sējums. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2014, 405.–549. lpp.</ref> === Neoklasicizētais jūgendstils === 20. gadsimta otrajā desmitgadē Rīgas jūgendstilā pastiprinājās klasiskākas kompozīcijas, simetrijas un atturīgāka dekora iezīmes. Šo virzienu nereti raksturo kā neoklasicizētu jūgendstilu, kurā jūgendstila ornamentika apvienota ar klasiskāk organizētu fasādi un monumentālāku kopskatu.<ref name="krastins2018">Jānis Krastiņš. ''Jūgendstila arhitektūra Latvijā''. Rīga: Madris, 2018.</ref> == Arhitekti un nozīmīgas ielas == Rīgas jūgendstila arhitektūru veidoja gan vācbaltiešu, gan latviešu un citu tautību arhitekti. Starp nozīmīgākajiem minami [[Mihails Eizenšteins]], [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags]], [[Vilhelms Bokslafs]], [[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], [[Augusts Reinbergs]], [[Jānis Alksnis]] un citi.<ref name="krastins2006" /><ref name="complete-guide">Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. ''Riga: The Complete Guide to Architecture''. Rīga: ADD projekts, 2004.</ref> Ar jūgendstila arhitektūru īpaši saistītas Alberta, Elizabetes, Strēlnieku, Vīlandes, Tērbatas, Brīvības, Krišjāņa Valdemāra un Krišjāņa Barona ielas, kā arī vairāki nami Rīgas vēsturiskā centra kvartālos ārpus visplašāk zināmā Alberta ielas ansambļa.<ref name="krastins2014">Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas''. Rīga: ADD projekts, 2014.</ref><ref name="sparitis-krastins">Ojārs Spārītis, Jānis Krastiņš. ''Rīgas arhitektūra: astoņsimt gados atspoguļota Eiropas kultūras vēsture''. Rīga: Nacionālais apgāds, 2005.</ref> == Mantojums un aizsardzība == Rīgas jūgendstila arhitektūra ir cieši saistīta ar Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] 1997. gadā. UNESCO aprakstā jūgendstila ēku daudzums un kvalitāte minēta kā viens no Rīgas vēsturiskā centra izcilās universālās vērtības pamatiem.<ref name="unesco" /> Jūgendstila arhitektūra ir arī nozīmīga Rīgas kultūras tūrisma daļa. Alberta ielā 12, Konstantīna Pēkšēna projektētā namā, darbojas [[Rīgas Jūgendstila centrs]], kas veltīts Rīgas jūgendstila mantojuma izpētei un popularizēšanai.<ref name="live-riga">"[https://www.liveriga.com/en/7971-art-nouveau Art Nouveau]". ''Live Riga''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> 2018. gadā Latvijas sabiedriskie mediji ziņoja par jaunu Jāņa Krastiņa grāmatu, kurā apkopota jūgendstila arhitektūra Latvijā, tostarp Rīgas un citu pilsētu piemēri.<ref name="lsm-book">"[https://eng.lsm.lv/article/culture/history/new-book-documents-art-nouveau-architecture-in-latvia.a281703/ New book documents Art Nouveau architecture in Latvia]". ''LSM.lv''. 2018. gada 5. jūnijs. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> == Skatīt arī == * [[Jūgendstils]] * [[Rīgas vēsturiskais centrs]] * [[Alberta iela (Rīga)]] * [[Rīgas Jūgendstila centrs]] * [[Konstantīns Pēkšēns]] * [[Mihails Eizenšteins]] * [[Eižens Laube]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Silvija Grosa. ''Art Nouveau in Riga''. Rīga: Jumava, 2003. * Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas''. Rīga: ADD projekts, 2014. * Jānis Krastiņš. ''Jūgendstila arhitektūra Latvijā''. Rīga: Madris, 2018. * Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. ''Riga: The Complete Guide to Architecture''. Rīga: ADD projekts, 2004. * Solveiga Rush. ''Mikhail Eisenstein: Themes and Symbols in Art Nouveau Architecture of Riga, 1901–1906''. Rīga: Neputns, 2003. [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Arhitektūra]] [[Kategorija:Arhitektūras vēsture]] [[Kategorija:Rīga]] s81381d0xbtdnq7mt7qjp7ldu76s20e 0 634940 4488513 2026-06-30T15:18:59Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Īstie daudzšūņi]] uz [[Daudzšūnu dzīvnieki]], pārrakstot pāradresācijas lapu 4488513 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Daudzšūnu dzīvnieki]] 3p11e4fdbesl0m0gfhgb9vrxikulerh 2 634941 4488516 2026-06-30T15:19:22Z MargaritaPLV 130866 MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:MargaritaPLV/Rīgas jūgendstila arhitektūra]] uz [[Rīgas jūgendstila arhitektūra]]: Pārvietots avotos balstīts melnraksts uz rakstu telpu 4488516 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rīgas jūgendstila arhitektūra]] k7ey41d2t5o8ewdtokrxzxb2652j2zp 0 634942 4488556 2026-06-30T19:29:53Z Semigall 8687 Jauna lapa: '''Seleiks III Keravns''' ([[Grieķu valoda|grieķu]]: Σέλευκος Κεραυνός, Séleukos Keraunós; 244. vai 243 g. p.m.ē. — 223. g. p.m.ē.) bija hellēniskās [[Seleikīdu impērija]]s piektais valdnieks. Dzimis Seleikīdu impērijas valdnieka [[Seleiks II Kalliniks|Seleika II Kallinka]] un viņa sievas Laodīkes ģimenē. Kļuvis par valdnieku pēc sava tēva traģiskās nāves 225. gadā p.m.e. Valdījis tikai divus gadus. Uzreiz pēc kāpšanas tronī organ... 4488556 wikitext text/x-wiki '''Seleiks III Keravns''' ([[Grieķu valoda|grieķu]]: Σέλευκος Κεραυνός, Séleukos Keraunós; 244. vai 243 g. p.m.ē. — 223. g. p.m.ē.) bija hellēniskās [[Seleikīdu impērija]]s piektais valdnieks. Dzimis Seleikīdu impērijas valdnieka [[Seleiks II Kalliniks|Seleika II Kallinka]] un viņa sievas Laodīkes ģimenē. Kļuvis par valdnieku pēc sava tēva traģiskās nāves 225. gadā p.m.e. Valdījis tikai divus gadus. Uzreiz pēc kāpšanas tronī organizējas militāru kampaņu [[Anatolija|Mazāzijā]], lai cīnītos ar [[Pergamas valsts|Pergama]]s valdnieku Attālu, kurš bija iekarojis lielāko daļu pussalas. Pirmās divas Seleika sūtītās ekspedīcijas cieta sakāvi. 223.g.p.m.ē. pats ieradies Mazāzijā un stājies armijas priekšgalā. Tomēr, finanšu trūkums, politiskā nestabilitāte un militārā nekompetence neļāva viņam izveidot autoritāti un disciplīnu armijā. Tā paša gada vasarā nogalināts savu galminieku sazvērestībā. Pēc viņa nāves par valdnieku kļuva viņa jaunākais brālis Antiohs III. 9p622oog0anbmdnfq3ypdw9ctex6tmc 4488560 4488556 2026-06-30T19:34:21Z Semigall 8687 infokaste 4488560 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Seleiks III Keravns | vārds_orģ = {{gree|Σέλευκος Κεραυνός}} | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Seleikīdu impērija]]s valdnieks | term_sākums = 225. gads p.m.ē. | term_beigas = 223. gada p.m.ē. Vasara | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Seleiks II Kallinks]] | pēctecis = [[Antiohs III Lielais]] | dzim_dati = 244/243. gads p.m.ē. | dzim_vieta = | mir_dati = 223. gada p.m.ē. Vasara | mir_vieta = Iespējams [[Frīģija]]. | tautība = | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[pagānisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Seleiks III Keravns''' ([[Grieķu valoda|grieķu]]: Σέλευκος Κεραυνός, Séleukos Keraunós; 244. vai 243 g. p.m.ē. — 223. g. p.m.ē.) bija hellēniskās [[Seleikīdu impērija]]s piektais valdnieks. Dzimis Seleikīdu impērijas valdnieka [[Seleiks II Kalliniks|Seleika II Kallinka]] un viņa sievas Laodīkes ģimenē. Kļuvis par valdnieku pēc sava tēva traģiskās nāves 225. gadā p.m.e. Valdījis tikai divus gadus. Uzreiz pēc kāpšanas tronī organizējas militāru kampaņu [[Anatolija|Mazāzijā]], lai cīnītos ar [[Pergamas valsts|Pergama]]s valdnieku Attālu, kurš bija iekarojis lielāko daļu pussalas. Pirmās divas Seleika sūtītās ekspedīcijas cieta sakāvi. 223.g.p.m.ē. pats ieradies Mazāzijā un stājies armijas priekšgalā. Tomēr, finanšu trūkums, politiskā nestabilitāte un militārā nekompetence neļāva viņam izveidot autoritāti un disciplīnu armijā. Tā paša gada vasarā nogalināts savu galminieku sazvērestībā. Pēc viņa nāves par valdnieku kļuva viņa jaunākais brālis Antiohs III. pkr94fscwtxiunnqr9yrxwxv1cfljj8 4488562 4488560 2026-06-30T19:36:11Z Semigall 8687 4488562 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Seleiks III Keravns | vārds_orģ = {{gree|Σέλευκος Κεραυνός}} | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Seleikīdu impērija]]s valdnieks | term_sākums = 225. gads p.m.ē. | term_beigas = 223. gada p.m.ē. Vasara | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Seleiks II Kallinks]] | pēctecis = [[Antiohs III Lielais]] | dzim_dati = 244/243. gads p.m.ē. | dzim_vieta = | mir_dati = 223. gada p.m.ē. Vasara | mir_vieta = Iespējams [[Frīģija]]. | tautība = | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[pagānisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Seleiks III Keravns''' ([[Grieķu valoda|grieķu]]: Σέλευκος Κεραυνός, Séleukos Keraunós; 244. vai 243 g. p.m.ē. — 223. g. p.m.ē.) bija hellēniskās [[Seleikīdu impērija]]s piektais valdnieks. Dzimis Seleikīdu impērijas valdnieka [[Seleiks II Kalliniks|Seleika II Kallinka]] un viņa sievas Laodīkes ģimenē. Kļuvis par valdnieku pēc sava tēva traģiskās nāves 225. gadā p.m.e. Valdījis tikai divus gadus. Uzreiz pēc kāpšanas tronī organizējas militāru kampaņu [[Anatolija|Mazāzijā]], lai cīnītos ar [[Pergamas valsts|Pergama]]s valdnieku Attālu, kurš bija iekarojis lielāko daļu pussalas. Pirmās divas Seleika sūtītās ekspedīcijas cieta sakāvi. 223.g.p.m.ē. pats ieradies Mazāzijā un stājies armijas priekšgalā. Tomēr, finanšu trūkums, politiskā nestabilitāte un militārā nekompetence neļāva viņam izveidot autoritāti un disciplīnu armijā. Tā paša gada vasarā nogalināts savu galminieku sazvērestībā. Pēc viņa nāves par valdnieku kļuva viņa jaunākais brālis Antiohs III. [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Seleikīdu impērija]] p4vxty6plh5quixiezfob5qu9mm5be8 4488563 4488562 2026-06-30T19:37:49Z Semigall 8687 4488563 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Seleiks III Keravns | vārds_orģ = {{gree|Σέλευκος Κεραυνός}} | attēls = Seleukos III Keraunos, Tetradrachm, 226-223 BC, HGC 3-414c Obverse.jpg | mazs_att = | apraksts = Seleiks III uz Antiohā kaltas monētas | amats = [[Seleikīdu impērija]]s valdnieks | term_sākums = 225. gads p.m.ē. | term_beigas = 223. gada p.m.ē. Vasara | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Seleiks II Kallinks]] | pēctecis = [[Antiohs III Lielais]] | dzim_dati = 244/243. gads p.m.ē. | dzim_vieta = | mir_dati = 223. gada p.m.ē. Vasara | mir_vieta = Iespējams [[Frīģija]]. | tautība = | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[pagānisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Seleiks III Keravns''' ([[Grieķu valoda|grieķu]]: Σέλευκος Κεραυνός, Séleukos Keraunós; 244. vai 243 g. p.m.ē. — 223. g. p.m.ē.) bija hellēniskās [[Seleikīdu impērija]]s piektais valdnieks. Dzimis Seleikīdu impērijas valdnieka [[Seleiks II Kalliniks|Seleika II Kallinka]] un viņa sievas Laodīkes ģimenē. Kļuvis par valdnieku pēc sava tēva traģiskās nāves 225. gadā p.m.e. Valdījis tikai divus gadus. Uzreiz pēc kāpšanas tronī organizējas militāru kampaņu [[Anatolija|Mazāzijā]], lai cīnītos ar [[Pergamas valsts|Pergama]]s valdnieku Attālu, kurš bija iekarojis lielāko daļu pussalas. Pirmās divas Seleika sūtītās ekspedīcijas cieta sakāvi. 223.g.p.m.ē. pats ieradies Mazāzijā un stājies armijas priekšgalā. Tomēr, finanšu trūkums, politiskā nestabilitāte un militārā nekompetence neļāva viņam izveidot autoritāti un disciplīnu armijā. Tā paša gada vasarā nogalināts savu galminieku sazvērestībā. Pēc viņa nāves par valdnieku kļuva viņa jaunākais brālis Antiohs III. [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Seleikīdu impērija]] hje9lpdsrc5ql6g2dth8qiu9vwe29lv 0 634943 4488557 2026-06-30T19:29:54Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Lepuru purvs (dabas liegums)]] 4488557 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lepuru purvs (dabas liegums)]] is247rsanlis266dgzrkno203c3pvs9 0 634944 4488565 2026-06-30T19:38:31Z Luvigas36437 87875 Luvigas36437 pārvietoja lapu [[45. autobusu maršruts (Rīga)]] uz [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]]: Būs jauns variants. 4488565 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]] 7fpprhn6zgxsmj3b41cqywz2zt91ziq 1 634945 4488567 2026-06-30T19:38:31Z Luvigas36437 87875 Luvigas36437 pārvietoja lapu [[Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga)]] uz [[Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]]: Būs jauns variants. 4488567 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]] 8x7ss3x2wc08llvroiaodypjlim0z6x 0 634946 4488623 2026-07-01T05:11:23Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Petro Sahajdačnijs]] 4488623 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Petro Sahajdačnijs]] curinht1n5rb3t120j9hlpdk4uemdsi 6 634947 4488624 2026-07-01T05:12:15Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/02/Ran%C4%8Du-4-kl.pamatskola.png {{NA-70}} 4488624 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/02/Ran%C4%8Du-4-kl.pamatskola.png {{NA-70}} a9nea32yv94d2ow31vi8khqzvai6ld8 0 634948 4488631 2026-07-01T05:18:39Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Vasilijs Ņebenzja]] 4488631 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vasilijs Ņebenzja]] sy2opup5x1vtu3jrqgfzo4vcfns9t83 6 634949 4488640 2026-07-01T05:38:56Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/02/Reinu-4.kl_.pamatsk.png {{NA-70}} 4488640 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/02/Reinu-4.kl_.pamatsk.png {{NA-70}} to6hr99jlz6lvmrznmmfj1zy5g4zdv0 6 634950 4488642 2026-07-01T05:43:54Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/02/Reinu-4.kl_.j.t.skola_.png {{NA-70}} 4488642 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/02/Reinu-4.kl_.j.t.skola_.png {{NA-70}} n7lqdkhthbnfgn9rfcqvtr4eze2ftap 6 634951 4488654 2026-07-01T06:22:19Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/02/Restmuizas-4-kl.j.t.pamatskola.png {{NA-70}} 4488654 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/02/Restmuizas-4-kl.j.t.pamatskola.png {{NA-70}} aq7fqixrrbw3v1ycbdgedbe05zlqalv 6 634952 4488655 2026-07-01T06:24:10Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/02/Restmuizas-4-kl.j.t.pamatskl.png {{NA-70}} 4488655 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/02/Restmuizas-4-kl.j.t.pamatskl.png {{NA-70}} dyv2tvg8lla12qqacrtipl0lw4dryvm 3 634953 4488658 2026-07-01T06:36:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4488658 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jurgismezenieks}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 09.36 (EEST) m73ocfwoqnth6nqj41scym2vew8pkwm 0 634954 4488686 2026-07-01T08:07:19Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Forfara | official_name = ''Forfar''<br/>''Fharfair'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = The Cross - geograph.org.uk - 4... 4488686 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Forfara | official_name = ''Forfar''<br/>''Fharfair'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = The Cross - geograph.org.uk - 405749.jpg | image2 = Forfar East and Old Parish Church.JPG | image3 = The Pend in Osnaburg Street - geograph.org.uk - 1168853.jpg | image4 = }} | image_caption = Forfaras pilsētas un apgabala domes ēka; Austrumu un Vecā pagasta baznīcas; Pilsētas iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Angusa#Lielbritānija | latd = 56| latm = 38| lats =39 | latNS = N | longd = 02| longm = 53| longs =19 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Angusa]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 14120 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = DD8 | website = | footnotes = }} '''Forfara''' ({{val|en|Forfar}}, {{val|sco|Farfar}}, {{val|gd|Fharfair}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s austrumu daļā, Stratmoras ielejā. Tā ir administratīvais centrs [[Angusa]]s apgabalam, kā arī vēsturiskā Forfaršīras (tagad Angusas) grāfistes galvaspilsēta. Pilsēta vēsturiski bijusi nozīmīgs lauksaimniecības tirgus un tekstilrūpniecības centrs. == Vēsture == Forfaras pirmsākumi meklējami jau [[Pikti|piktu]] laikmetā, un tās apkārtnē atradušies [[Senā Roma|seno romiešu]] nocietinājumi. Viduslaikos pilsēta bija cieši saistīta ar Skotijas karaļnamu — Skotijas karalis [[Malkolms III]] 11. gadsimtā šeit uzbūvēja pili, ko izmantoja kā karalisko rezidenci un aizsardzības punktu pret iebrucējiem. Forfarai karaliskās pilsētas (''Royal Burgh'') statusu 12. gadsimtā piešķīra karalis [[Dāvids I]]. 17. gadsimtā Forfara kļuva bēdīgi slavena ar vērienīgajām raganu prāvām (''Forfar Witches''), kuru laikā desmitiem vietējo iedzīvotāju tika spīdzināti un sodīti ar nāvi. 18. un 19. gadsimtā pilsētā strauji attīstījās aušana un [[džuta]]s pārstrādes rūpniecība, kas veicināja pilsētas ekonomisko uzplaukumu un iedzīvotāju skaita pieaugumu. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Forfara darbojas kā reģionālais administratīvais un pakalpojumu centrs. Apkārtējā reģionā ir attīstīta lauksaimniecība, un pilsētā joprojām norisinās nozīmīgi liellopu tirgi. Forfara visā Skotijā ir slavena ar savu tradicionālo kulinārijas mantojumu — Forfaras pīrāgu (''Forfar Bridie''), kas ir ar gaļu un sīpoliem pildīts mīklas izstrādājums. Pilsētā atrodas ''Meffan'' muzejs un mākslas galerija, kurā var iepazīties ar vietējo vēsturi un apskatīt unikālus piktu akmeņus ar tajos kaltiem zīmējumiem. Pilsētas tuvumā atrodas Forfaras ezers (''Forfar Loch''), kas ir populāra rekreācijas un dabas vērošanas vieta. Pilsētu pārstāv profesionālais futbola klubs ''[[Forfar Athletic FC]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] d7i4h11rheevqqadrz080cwswfuebhl 0 634955 4488687 2026-07-01T08:08:10Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Forfara]] 4488687 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Forfara]] nqtwmj2mb1t7sras05ff485z6y9rj9w 0 634956 4488688 2026-07-01T08:08:25Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Forfara]] 4488688 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Forfara]] nqtwmj2mb1t7sras05ff485z6y9rj9w 0 634957 4488689 2026-07-01T08:08:38Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Forfara]] 4488689 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Forfara]] nqtwmj2mb1t7sras05ff485z6y9rj9w 0 634958 4488693 2026-07-01T08:23:25Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārbrota | official_name = ''Arbroath''<br/>''Obar Bhrothaig'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Arbroath Abbey2.jpg |... 4488693 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārbrota | official_name = ''Arbroath''<br/>''Obar Bhrothaig'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Arbroath Abbey2.jpg | image2 = Arbroath Harbour.jpg | image3 = Arbroath, St Thomas Of Canterbury R.C. Church.jpg | image4 = }} | image_caption = Ārbrotas abatijas drupas; Ārbrotas osta; Sv. Toma baznīca | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Angusa#Lielbritānija | latd = 56| latm = 34| lats = | latNS = N | longd = 02| longm = 35| longs = | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Angusa]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 23500 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = DD11 | website = | footnotes = }} '''Ārbrota''' ({{val|en|Arbroath}}, {{val|sco|Aiberbrothock}}, {{val|gd|Obar Bhrothaig}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s austrumu piekrastē, [[Ziemeļjūra]]s krastā, lielākā apdzīvotā vieta [[Angusa]]s apgabalā. Pilsēta vēsturiski bijusi nozīmīga osta, kurā attīstījusies zvejniecība un kuģubūve. == Vēsture == Ārbrotas vēsture ir cieši saistīta ar Ārbrotas abatiju, ko 1178. gadā dibināja karalis [[Viljams I Lauva]]. Abatija kļuva par vienu no bagātākajiem un ietekmīgākajiem reliģiskajiem centriem viduslaiku Skotijā. 1320. gada 6. aprīlī abatijā tika parakstīta vēsturiskā Ārbrotas deklarācija, ar kuru Skotijas muižnieki apliecināja valsts neatkarību un nosūtīja vēstuli pāvestam [[Jānis XXII|Jānim XXII]]. Šis notikums ir viens no svarīgākajiem Skotijas nacionālās identitātes stūrakmeņiem. 1599. gadā karalis [[Džeimss VI]] piešķīra Ārbrotai karaliskās pilsētas statusu. Rūpnieciskās revolūcijas laikā 18. un 19. gadsimtā pilsētā strauji attīstījās tekstilrūpniecība, īpaši linu un buru audeklu ražošana, kā arī metālapstrāde un mašīnbūve. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Ārbrota ir nozīmīgs reģionālais centrs, kurā būtiska loma ir tūrismam un pārtikas rūpniecībai. Pilsēta visā pasaulē ir slavena ar savu tradicionālo kulinārijas produktu — kūpinātu pikšu jeb Ārbrotas dūmeni (''Arbroath Smokie''), kam Eiropas Savienībā un Lielbritānijā ir piešķirts aizsargātas cilmes vietas nosaukuma statuss.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Protected food name with Protected Geographical Indication (PGI): Arbroath Smokie |url=https://www.gov.uk/protected-food-drink-names/arbroath-smokies |publisher=Department for Environment, Food & Rural Affairs |date=2004-07-30 |accessdate=2026-07-01 |language=angliski}}</ref> Ievērojamākie tūrisma objekti ir Ārbrotas abatijas drupas, vēsturiskā osta un netālu jūrā esošā Belrokas bākas (''Bell Rock Lighthouse'') muzejs, kas ierīkots kādreizējā bākas krasta stacijā. Pilsētu pārstāv profesionālais futbola klubs ''[[Arbroath FC]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 9gn5r1e2pzptx34elpas03uaxd2m3pz 0 634959 4488694 2026-07-01T08:25:58Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ārbrota]] 4488694 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārbrota]] 8kvg4vsra0ztyx6v15nmc7llqspnk38 0 634960 4488695 2026-07-01T08:26:12Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ārbrota]] 4488695 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārbrota]] 8kvg4vsra0ztyx6v15nmc7llqspnk38 0 634961 4488696 2026-07-01T08:26:30Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ārbrota]] 4488696 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ārbrota]] 8kvg4vsra0ztyx6v15nmc7llqspnk38 3 634962 4488710 2026-07-01T09:10:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4488710 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=CrznaGora}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 12.10 (EEST) jt9hga40tcv7snujwwazn153t3vr7hw 0 634963 4488729 2026-07-01T09:55:02Z CrznaGora 147471 Jauna lapa: '''Degvielas krīze Krievijā''' sākās 2025. gada augustā, pastiprinoties [[Ukraina|Ukrainas]] [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumiem [[Krievija|Krievijas]] [[Nafta|naftas]] pārstrādes rūpnīcām, kas izraisīja ražošanas kritumu un [[Benzīns|benzīna]] deficītu valstī. == Notikumu attīstība == [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)]] laikā (kopš 2022. gada februāra) Ukrainas bezpilota lidaparāti sāka uzbrukumus Krievijas naftas... 4488729 wikitext text/x-wiki '''Degvielas krīze Krievijā''' sākās 2025. gada augustā, pastiprinoties [[Ukraina|Ukrainas]] [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumiem [[Krievija|Krievijas]] [[Nafta|naftas]] pārstrādes rūpnīcām, kas izraisīja ražošanas kritumu un [[Benzīns|benzīna]] deficītu valstī. == Notikumu attīstība == [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)]] laikā (kopš 2022. gada februāra) Ukrainas bezpilota lidaparāti sāka uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām (NPR) jau 2024. gadā, taču līdz 2025. gada vidum šie uzbrukumi neradīja nopietnus piegāžu traucējumus.<ref name="d655">{{cite web|title=Can Russia Weather a Fuel Crisis Caused by Ukrainian Drone Attacks?|website=Carnegie Endowment for International Peace|date=2025-08-26|url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2025/08/russia-war-gasoline-problem?|lang=en|access-date=2025-10-06}}</ref> === 2025 === 2025. gada laikā [[Ukrainas bruņotie spēki]] veica daudzus uzbrukumus Krievijas [[Naftas pārstrādes rūpnīca|naftas pārstrādes rūpnīcām]] un citiem naftas pārstrādes objektiem, tostarp arī attāliem no kara darbības zonām. Saskaņā ar ''[[The Economist]]'' datiem, uzbrukumiem tika pakļauti vairāk nekā puse Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu.<ref>[https://www.economist.com/europe/2025/10/05/ukraines-hellfire-is-intensifying-the-kremlins-fuel-crisis Ukraine’s hellfire is intensifying the Kremlin’s fuel crisis], The Economist, 2025. gada 5. oktobris</ref> Augustā dažādi avoti lēsa, ka naftas pārstrādes jaudu apturēšanas apjoms uzbrukumu dēļ bija 13–23%. Tajā laikā tika novērots, ka dzelzceļa un lidostu traucējumi lika iedzīvotājiem biežāk izmantot automašīnas, kas palielināja degvielas pieprasījumu. Rezultātā strauji pieauga benzīna cenas un vairākos Krievijas reģionos, kā arī okupētajās teritorijās, tika ieviesti degvielas pārdošanas ierobežojumi degvielas uzpildes stacijās.<ref>{{Cite web|url=https://ru.themoscowtimes.com/2025/08/28/prostoi-moschnostei-narossiiskih-npz-ustanovil-istoricheskii-rekord-posle-atak-bpla-a172968|title=Jaudu dīkstāve Krievijas NPP sasniedza vēsturisku rekordu pēc dronu uzbrukumiem|lang=ru|website=Русская служба The Moscow Times|date=2025-08-28|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20250926230937/https://ru.themoscowtimes.com/2025/08/28/prostoi-moschnostei-narossiiskih-npz-ustanovil-istoricheskii-rekord-posle-atak-bpla-a172968|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/ukrainian/articles/cyvnlm5p1veo|title=Ukrainas uzbrukumi izraisa degvielas deficītu Krievijā – benzīna pārdošana tiek ierobežota. Cik tas ir nopietni|lang=uk|website=BBC News Україна|date=2025-08-26|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20250926230936/https://www.bbc.com/ukrainian/articles/cyvnlm5p1veo|url-status=live}}</ref> 27. augustā notika spēcīgs sprādziens Rjazaņas NPP, kas ir viens no galvenajiem benzīna piegādātājiem Maskavas tirgum. Atkārtotie dronu uzbrukumi neļauj atjaunot bojātās rūpnīcas pirms nākamajiem triecieniem.<ref name="d484">{{cite web|last=Sauer|first=Pjotr|title=Frustrated Russians grapple with fuel crisis as Ukraine attacks oil refineries|website=The Guardian|date=2025-08-27|url=https://www.theguardian.com/world/2025/aug/27/frustrated-russians-grapple-with-fuel-crisis-as-ukraine-attacks-oil-refineries|access-date=2025-10-06}}</ref> Krima un Krievijas Tālie Austrumi kļuva par pirmajiem reģioniem, kur jau augustā radās benzīna trūkums.<ref name="p655">{{cite web|title=Russian fuel crisis widens after Ukrainian attacks, sources say|website=Reuters|date=2025-09-23|url=https://www.reuters.com/business/energy/russian-fuel-crisis-widens-after-ukrainian-attacks-sources-say-2025-09-23/|access-date=2025-10-06|archive-date=2025-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250924123122/https://www.reuters.com/business/energy/russian-fuel-crisis-widens-after-ukrainian-attacks-sources-say-2025-09-23/|url-status=live}}</ref> Līdz 2025. gada septembrim naftas pārstrādes apjomi Krievijā samazinājās gandrīz par 20%. Degvielas deficīts sākās Volgas reģionā, kā arī dienvidos un centrālajā Krievijā.<ref name="p655"/> Līdz 2025. gada 29. septembrim problēmas ar degvielu saasinājās un izplatījās lielākajā daļā valsts, izraisot cenu pieaugumu, ierobežojumus degvielas pārdošanā vienā reizē, garas rindas, kā arī pilnīgu benzīna trūkumu atsevišķās degvielas uzpildes stacijās.<ref name="x286">{{cite web|last=Hambling|first=David|title=Russia's Gasoline Crises Deepens As Drones Hit More Refineries|website=Forbes|date=2025-09-29|url=https://www.forbes.com/sites/davidhambling/2025/09/29/russia-gasoline-crises-deepens-as-drones-hit-more-refineries/|access-date=2026-10-06|archive-date=2025-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20251006200955/https://www.forbes.com/sites/davidhambling/2025/09/29/russia-gasoline-crises-deepens-as-drones-hit-more-refineries/|url-status=live}}</ref> Līdz 28. septembrim jau 38% naftas pārstrādes jaudu pirmajā pārstrādes posmā bija dīkstāvē, benzīna ražošana septembrī samazinājās par 1 miljonu tonnu, bet iekšējā tirgus deficīts sasniedza 20% no patēriņa. Kopumā vairāk nekā 20 reģioni — no Sahalīnas līdz Ņižņijnovgorodas apgabalam — saskārās ar degvielas trūkumu.<ref>{{Cite web|url=https://ru.themoscowtimes.com/2025/09/30/vrossii-ostanovilis-pochti-40-moschnostei-neftezavodov-a175881|title=Krievijā apstājušies gandrīz 40% naftas pārstrādes jaudu|lang=ru|website=Русская служба The Moscow Times|date=2025-09-30|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20251002072133/https://ru.themoscowtimes.com/2025/09/30/vrossii-ostanovilis-pochti-40-moschnostei-neftezavodov-a175881|url-status=live}}</ref> Līdz 2025. gada oktobra vidum benzīna piegāžu traucējumi bija izplatījušies vismaz 57 [[Krievijas Federācijas subjekti|Krievijas reģionos]].<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cy7pr2565vvo|title=Kā Ukrainas uzbrukumi NPP pastiprina degvielas krīzi Krievijā|lang=ru|first=Ярослава|last=Кирюхина|website=BBC News Русская служба|date=2025-10-11|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251012090424/https://www.bbc.com/russian/articles/cy7pr2565vvo|url-status=live}}</ref> Līdz oktobrim Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu skaits sasniedza rekordu: augustā tika uzbrukts 14 naftas pārstrādes rūpnīcām, bet septembrī — astoņām. Tas nozīmē, ka kopš 2025. gada janvāra cietušas 21 no 38 lielajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām<ref name="d962">{{cite web|last=Murphy|first=Matt|last2=Robinson|first2=Olga|last3=Kiryukhina|first3=Yaroslava|title=Surge in Ukrainian oil refinery attacks sparks Russian fuel shortages|website=BBC News|date=2025-10-01|url=https://www.bbc.com/news/articles/czx020k4056o|access-date=2025-10-06|archive-date=2025-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20251006133746/https://www.bbc.com/news/articles/czx020k4056o|url-status=live}}</ref>. Dažas degvielas uzpildes stacijas bija spiestas pilnībā slēgties, jo nespēja paaugstināt cenas antimonopola ierobežojumu dēļ. Krimā vietējās varas iestādes ierobežoja benzīna pārdošanu līdz 20 litriem uz cilvēku un ieviesa cenu griestus<ref name="e566">{{cite web|title=Krievijā radies benzīna deficīts. Degvielas uzpildes stacijās rindas, degvielu izsniedz pēc taloniem|website=|date=2025-10-04|url=https://meduza.io/feature/2025/10/04/v-rossii-voznik-defitsit-benzina-na-zapravkah-ocheredi-toplivo-prodayut-po-talonam|access-date=2026-04-14|archive-date=2026-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20260423223039/https://meduza.io/feature/2025/10/04/v-rossii-voznik-defitsit-benzina-na-zapravkah-ocheredi-toplivo-prodayut-po-talonam|url-status=live}}</ref>. Vienlaikus 2025. gada oktobrī jēlnaftas eksports ar tankkuģiem ievērojami pieauga.<ref>{{cite web |author= |url=https://www.svoboda.org/a/eksport-rossiyskoy-nefti-vyros-do-maksimuma-na-fone-atak-npz-ukrainoy/33552655.html |title=Krievijas naftas eksports pieaudzis līdz maksimumam uz NPP uzbrukumu fona |lang=ru |website=Radio Brīvība |date=2025-10-07 |access-date=2026-10-13 |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20251013130123/https://www.svoboda.org/a/33552655.html |archive-date=2025-10-13 }}</ref> Saskaņā ar 2017. gada likumu viss jēlnaftas eksports tika pilnībā atbrīvots no muitas nodevām.<ref name="СП_27июн">[[Делягин, Михаил Геннадьевич|Mihails Deļagins]] [https://svpressa.ru/economy/article/521444/ skaidro, kāpēc radās un kad beigsies degvielas krīze] // SP, 2026. gada 27. jūnijs</ref> 2025. gada novembrī aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka naftas pārstrāde Krievijā gada laikā samazinājusies tikai par 3%, neskatoties uz uzbrukumiem, jo naftas pārstrādes rūpnīcas izmantoja rezerves jaudas, lai kompensētu bojājumus. Saskaņā ar ziņojumu, kas balstīts uz trīs Krievijas nozares avotu informāciju, uzbrukumu kulminācijas periodā no augusta līdz oktobrim tika apturēti 20% Krievijas naftas pārstrādes jaudu, taču tas izraisīja tikai 6% kopējā naftas pārstrādes apjoma samazinājumu.<ref>{{Cite news|title=Ekskluzīvi: Krievija izmanto brīvās naftas pārstrādes jaudas, lai kompensētu Ukrainas dronu radītos bojājumus|url=https://www.reuters.com/business/energy/russia-using-spare-oil-refining-capacity-offset-ukrainian-drone-damage-sources-2025-11-13/|website=Reuters|access-date=2026-03-16|lang=en-US|archive-url=http://web.archive.org/web/20251123150655/https://www.reuters.com/business/energy/russia-using-spare-oil-refining-capacity-offset-ukrainian-drone-damage-sources-2025-11-13/|archive-date=2025-11-23}}</ref> === 2026 === 2026. gada vasarā degvielas krīze izplatījās vairāk nekā divās trešdaļās valsts reģionu. Dīzeļdegvielas ražošana maijā samazinājās par 10% Ukrainas uzbrukumu dēļ naftas pārstrādes rūpnīcām; līdzīgi samazinājās arī benzīna ražošana. Jūnijā (pēc diviem uzbrukumiem cieta Maskavas NPP Kapoņā) vēl aptuveni par 10%. Jūnija otrajā pusē benzīna ražošana samazinājās par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju.<ref name="СП_27июн" /> Ažotāžas pieprasījums pēc degvielas, kas radās piegāžu traucējumu dēļ, izraisīja ierobežojumu ieviešanu: dažos reģionos benzīnu drīkstēja iepildīt tikai transportlīdzekļu tvertnēs, aizliedzot pildīt kannās, citos tika noteikti apjoma ierobežojumi.<ref>[https://svpressa.ru/economy/article/521210/ Kur pazūd dīzelis. Iedomātie un reālie degvielas krīzes cēloņi] // Svobodnaja prese, 2026. gada 26. jūnijs</ref><ref>[https://vot-tak.tv/94026305/toplivnyi-krisis-reaktsiya-gubernatorov "Cilvēki cenšas nopirkt benzīnu uz mūžu". Kā gubernatori skaidro degvielas krīzi Krievijas reģionos] // 2026. gada 26. jūnijs</ref> Tā, Kurganas, Omskas un Samaras apgabalos — līdz 40 litriem, Lipetskas un Saratovas apgabalos, kā arī Mordovijā — līdz 30 litriem. Dagestānā no 25. jūnija ieviesti pagaidu ierobežojumi — ne vairāk kā 20 litri benzīna un 50 litri dīzeļdegvielas vienai personai. Visstingrākie ierobežojumi ieviesti 26. jūnijā Aizbaikāla novadā — 15 litri vienā uzpildē.<ref>[https://vot-tak.tv/94030149/benzin-limit Vairāk nekā 20 reģionos oficiāli ierobežota degvielas iegāde] // 2026. gada 26. jūnijs</ref><ref>[https://svpressa.ru/economy/article/521722/ Krievijas autopārvadātāji brīdina par cenu pieaugumu pakalpojumiem degvielas trūkuma dēļ] // 2026. gada 29. jūnijs</ref> [[Vladimirs Putins]] nosauca degvielas deficītu reģionos par “nekritisku”<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/8779002 Putins nosauca degvielas deficītu Krievijā par nekritisku] // Kommersant, 2026. gada 26. jūnijs</ref> un norādīja, ka situācijas stabilizēšanai nepieciešams paātrināt enerģētikas infrastruktūras objektu remontu.<ref>[https://vz.ru/society/2026/6/29/1431016.html NPP tiek pārbaudītas remonta ātruma dēļ] // 2026. gada 29. jūnijs</ref> == Krīzes mazināšanas pasākumi == Krievijas valdība ieviesa benzīna eksporta aizliegumus no 2024. gada marta (ar pārtraukumiem).<ref name ="svoboda2024-02-27">{{Cite news|title=Krievijas valdība aizliegs benzīna eksportu pēc Ukrainas uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām|url=https://www.svoboda.org/a/praviteljstvo-rossii-zapretit-eksport-benzina-posle-atak-vsu-na-neftepererabatyvayuschie-zavody/32836829.html|website=Radio Brīvība|date=2024-02-27|lang=ru|access-date=2024-03-19|archive-date=2024-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240305161722/https://www.svoboda.org/a/32836829.html|url-status=live}}</ref> 2025. gada jūlija beigās Krievija atkal ierobežoja benzīna eksportu.<ref>{{Cite web|url=https://www.dw.com/ru/v-rossii-vveli-polnyj-zapret-na-eksport-benzina-do-konca-avgusta/a-73443097|title=Krievijā ieviests pilnīgs benzīna eksporta aizliegums līdz augusta beigām|lang=ru|website=dw.com|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20251002175421/https://www.dw.com/ru/v-rossii-vveli-polnyj-zapret-na-eksport-benzina-do-konca-augusta/a-73443097|url-status=live}}</ref> 2025. gada oktobrī valdība paziņoja par degvielas dempfera iesaldēšanu un ziemas dīzeļdegvielas atbrīvošanu no akcīzes nodokļa,<ref>{{cite web |url=https://www.rbc.ru/rbcfreenews/68ebf0e09a79472e85c77124 |title=Enerģētikas ministrija skaidro degvielas dempfera iesaldēšanu |lang=ru |website=[[RBC]] |date=2025-10-12 |access-date=2025-10-13}}</ref> kā arī par benzīna eksporta aizlieguma pagarināšanu līdz 2026. gada 1. maijam.<ref>{{cite web |url=https://www.svoboda.org/a/putin-podpisal-ukaz-prizvannyy-borotjsya-s-defitsitom-toplivo/33557877.html |title=Putins parakstīja dekrētu par degvielas deficīta mazināšanu |website=Radio Brīvība |date=2025-10-12 |access-date=2026-10-13}}</ref> 2026. gada jūnijā tika ieviests pilnīgs benzīna un aviācijas degvielas eksporta aizliegums. Tiek apsvērts arī pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums — paziņoja vicepremjers Aleksandrs Novaks (lēmums vēl nebija pieņemts 2026. gada jūlija sākumā). Baltkrievija palielināja benzīna un dīzeļdegvielas piegādes uz Krieviju.<ref>[https://svpressa.ru/war21/article/520570/ Baltkrievijas NPP produkcijas piegāžu pieaugums Krievijai] // 2026. gada 20. jūnijs</ref> == Situācija Krimā == 2026. gada jūnijā Krimā, saskaņā ar ''Reuters'' korespondentiem, novērots akūts benzīna deficīts, ko izraisīja Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi degvielas piegādes ķēdēm. Sevastopolē degvielas trūkums bija tik liels, ka pat iepriekš noteiktie limiti netika ievēroti.<ref>[https://www.reuters.com/world/fuel-stations-crimea-run-dry-after-fresh-night-ukrainian-drone-strikes-2026-06-11/ Degvielas uzpildes stacijas Krimā paliek tukšas pēc jauniem dronu uzbrukumiem] // Reuters, 2026-06-11</ref> No 21. jūnija plkst. 9.00 uz nenoteiktu laiku pussalā pilnībā pārtraukta degvielas pārdošana fiziskām un juridiskām personām. Degvielai piekļuve saglabāta tikai drošības un infrastruktūras dienestiem.<ref>[https://svpressa.ru/war21/article/520649/ Krimas degvielas krīze tuvojas Maskavai] // 2026-06-21</ref> == Piezīmes == {{atsauces}} == Saites == * {{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cy7pr2565vvo|title=Degvielas krīze Krievijā jau skar vairāk nekā pusi reģionu|website=BBC News Russian|lang=ru}} * [https://svpressa.ru/economy/article/521210/ Kur pazūd dīzelis. Degvielas krīzes cēloņi] // Svobodnaja prese, 2026. gada 26. jūnijs [[Kategorija:Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022)]] [[Kategorija:2025. gads Krievijā]] [[Kategorija:2026. gads Krievijā]] k3qksuv222hax6tdrfyalag9xreuveo 4488730 4488729 2026-07-01T09:55:36Z CrznaGora 147471 4488730 wikitext text/x-wiki '''Degvielas krīze Krievijā''' sākās 2025. gada augustā, pastiprinoties [[Ukraina|Ukrainas]] [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumiem [[Krievija|Krievijas]] [[Nafta|naftas]] pārstrādes rūpnīcām, kas izraisīja ražošanas kritumu un [[Benzīns|benzīna]] deficītu valstī. == Notikumu attīstība == [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)]] laikā (kopš 2022. gada februāra) Ukrainas bezpilota lidaparāti sāka uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām (NPR) jau 2024. gadā, taču līdz 2025. gada vidum šie uzbrukumi neradīja nopietnus piegāžu traucējumus.<ref name="d655">{{cite web|title=Can Russia Weather a Fuel Crisis Caused by Ukrainian Drone Attacks?|website=Carnegie Endowment for International Peace|date=2025-08-26|url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2025/08/russia-war-gasoline-problem?|lang=en|access-date=2025-10-06}}</ref> === 2025 === 2025. gada laikā [[Ukrainas bruņotie spēki]] veica daudzus uzbrukumus Krievijas [[Naftas pārstrādes rūpnīca|naftas pārstrādes rūpnīcām]] un citiem naftas pārstrādes objektiem, tostarp arī attāliem no kara darbības zonām. Saskaņā ar ''[[The Economist]]'' datiem, uzbrukumiem tika pakļauti vairāk nekā puse Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu.<ref>[https://www.economist.com/europe/2025/10/05/ukraines-hellfire-is-intensifying-the-kremlins-fuel-crisis Ukraine’s hellfire is intensifying the Kremlin’s fuel crisis], The Economist, 2025. gada 5. oktobris</ref> Augustā dažādi avoti lēsa, ka naftas pārstrādes jaudu apturēšanas apjoms uzbrukumu dēļ bija 13–23%. Tajā laikā tika novērots, ka dzelzceļa un lidostu traucējumi lika iedzīvotājiem biežāk izmantot automašīnas, kas palielināja degvielas pieprasījumu. Rezultātā strauji pieauga benzīna cenas un vairākos Krievijas reģionos, kā arī okupētajās teritorijās, tika ieviesti degvielas pārdošanas ierobežojumi degvielas uzpildes stacijās.<ref>{{Cite web|url=https://ru.themoscowtimes.com/2025/08/28/prostoi-moschnostei-narossiiskih-npz-ustanovil-istoricheskii-rekord-posle-atak-bpla-a172968|title=Jaudu dīkstāve Krievijas NPP sasniedza vēsturisku rekordu pēc dronu uzbrukumiem|lang=ru|website=Русская служба The Moscow Times|date=2025-08-28|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20250926230937/https://ru.themoscowtimes.com/2025/08/28/prostoi-moschnostei-narossiiskih-npz-ustanovil-istoricheskii-rekord-posle-atak-bpla-a172968|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/ukrainian/articles/cyvnlm5p1veo|title=Ukrainas uzbrukumi izraisa degvielas deficītu Krievijā – benzīna pārdošana tiek ierobežota. Cik tas ir nopietni|lang=uk|website=BBC News Україна|date=2025-08-26|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20250926230936/https://www.bbc.com/ukrainian/articles/cyvnlm5p1veo|url-status=live}}</ref> 27. augustā notika spēcīgs sprādziens Rjazaņas NPP, kas ir viens no galvenajiem benzīna piegādātājiem Maskavas tirgum. Atkārtotie dronu uzbrukumi neļauj atjaunot bojātās rūpnīcas pirms nākamajiem triecieniem.<ref name="d484">{{cite web|last=Sauer|first=Pjotr|title=Frustrated Russians grapple with fuel crisis as Ukraine attacks oil refineries|website=The Guardian|date=2025-08-27|url=https://www.theguardian.com/world/2025/aug/27/frustrated-russians-grapple-with-fuel-crisis-as-ukraine-attacks-oil-refineries|access-date=2025-10-06}}</ref> Krima un Krievijas Tālie Austrumi kļuva par pirmajiem reģioniem, kur jau augustā radās benzīna trūkums.<ref name="p655">{{cite web|title=Russian fuel crisis widens after Ukrainian attacks, sources say|website=Reuters|date=2025-09-23|url=https://www.reuters.com/business/energy/russian-fuel-crisis-widens-after-ukrainian-attacks-sources-say-2025-09-23/|access-date=2025-10-06|archive-date=2025-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250924123122/https://www.reuters.com/business/energy/russian-fuel-crisis-widens-after-ukrainian-attacks-sources-say-2025-09-23/|url-status=live}}</ref> Līdz 2025. gada septembrim naftas pārstrādes apjomi Krievijā samazinājās gandrīz par 20%. Degvielas deficīts sākās Volgas reģionā, kā arī dienvidos un centrālajā Krievijā.<ref name="p655"/> Līdz 2025. gada 29. septembrim problēmas ar degvielu saasinājās un izplatījās lielākajā daļā valsts, izraisot cenu pieaugumu, ierobežojumus degvielas pārdošanā vienā reizē, garas rindas, kā arī pilnīgu benzīna trūkumu atsevišķās degvielas uzpildes stacijās.<ref name="x286">{{cite web|last=Hambling|first=David|title=Russia's Gasoline Crises Deepens As Drones Hit More Refineries|website=Forbes|date=2025-09-29|url=https://www.forbes.com/sites/davidhambling/2025/09/29/russia-gasoline-crises-deepens-as-drones-hit-more-refineries/|access-date=2026-10-06|archive-date=2025-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20251006200955/https://www.forbes.com/sites/davidhambling/2025/09/29/russia-gasoline-crises-deepens-as-drones-hit-more-refineries/|url-status=live}}</ref> Līdz 28. septembrim jau 38% naftas pārstrādes jaudu pirmajā pārstrādes posmā bija dīkstāvē, benzīna ražošana septembrī samazinājās par 1 miljonu tonnu, bet iekšējā tirgus deficīts sasniedza 20% no patēriņa. Kopumā vairāk nekā 20 reģioni — no Sahalīnas līdz Ņižņijnovgorodas apgabalam — saskārās ar degvielas trūkumu.<ref>{{Cite web|url=https://ru.themoscowtimes.com/2025/09/30/vrossii-ostanovilis-pochti-40-moschnostei-neftezavodov-a175881|title=Krievijā apstājušies gandrīz 40% naftas pārstrādes jaudu|lang=ru|website=Русская служба The Moscow Times|date=2025-09-30|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20251002072133/https://ru.themoscowtimes.com/2025/09/30/vrossii-ostanovilis-pochti-40-moschnostei-neftezavodov-a175881|url-status=live}}</ref> Līdz 2025. gada oktobra vidum benzīna piegāžu traucējumi bija izplatījušies vismaz 57 [[Krievijas Federācijas subjekti|Krievijas reģionos]].<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cy7pr2565vvo|title=Kā Ukrainas uzbrukumi NPP pastiprina degvielas krīzi Krievijā|lang=ru|first=Ярослава|last=Кирюхина|website=BBC News Русская служба|date=2025-10-11|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251012090424/https://www.bbc.com/russian/articles/cy7pr2565vvo|url-status=live}}</ref> Līdz oktobrim Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu skaits sasniedza rekordu: augustā tika uzbrukts 14 naftas pārstrādes rūpnīcām, bet septembrī — astoņām. Tas nozīmē, ka kopš 2025. gada janvāra cietušas 21 no 38 lielajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām<ref name="d962">{{cite web|last=Murphy|first=Matt|last2=Robinson|first2=Olga|last3=Kiryukhina|first3=Yaroslava|title=Surge in Ukrainian oil refinery attacks sparks Russian fuel shortages|website=BBC News|date=2025-10-01|url=https://www.bbc.com/news/articles/czx020k4056o|access-date=2025-10-06|archive-date=2025-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20251006133746/https://www.bbc.com/news/articles/czx020k4056o|url-status=live}}</ref>. Dažas degvielas uzpildes stacijas bija spiestas pilnībā slēgties, jo nespēja paaugstināt cenas antimonopola ierobežojumu dēļ. Krimā vietējās varas iestādes ierobežoja benzīna pārdošanu līdz 20 litriem uz cilvēku un ieviesa cenu griestus<ref name="e566">{{cite web|title=Krievijā radies benzīna deficīts. Degvielas uzpildes stacijās rindas, degvielu izsniedz pēc taloniem|website=|date=2025-10-04|url=https://meduza.io/feature/2025/10/04/v-rossii-voznik-defitsit-benzina-na-zapravkah-ocheredi-toplivo-prodayut-po-talonam|access-date=2026-04-14|archive-date=2026-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20260423223039/https://meduza.io/feature/2025/10/04/v-rossii-voznik-defitsit-benzina-na-zapravkah-ocheredi-toplivo-prodayut-po-talonam|url-status=live}}</ref>. Vienlaikus 2025. gada oktobrī jēlnaftas eksports ar tankkuģiem ievērojami pieauga.<ref>{{cite web |author= |url=https://www.svoboda.org/a/eksport-rossiyskoy-nefti-vyros-do-maksimuma-na-fone-atak-npz-ukrainoy/33552655.html |title=Krievijas naftas eksports pieaudzis līdz maksimumam uz NPP uzbrukumu fona |lang=ru |website=Radio Brīvība |date=2025-10-07 |access-date=2026-10-13 |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20251013130123/https://www.svoboda.org/a/33552655.html |archive-date=2025-10-13 }}</ref> Saskaņā ar 2017. gada likumu viss jēlnaftas eksports tika pilnībā atbrīvots no muitas nodevām.<ref name="СП_27июн">[[Делягин, Михаил Геннадьевич|Mihails Deļagins]] [https://svpressa.ru/economy/article/521444/ skaidro, kāpēc radās un kad beigsies degvielas krīze] // SP, 2026. gada 27. jūnijs</ref> 2025. gada novembrī aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka naftas pārstrāde Krievijā gada laikā samazinājusies tikai par 3%, neskatoties uz uzbrukumiem, jo naftas pārstrādes rūpnīcas izmantoja rezerves jaudas, lai kompensētu bojājumus. Saskaņā ar ziņojumu, kas balstīts uz trīs Krievijas nozares avotu informāciju, uzbrukumu kulminācijas periodā no augusta līdz oktobrim tika apturēti 20% Krievijas naftas pārstrādes jaudu, taču tas izraisīja tikai 6% kopējā naftas pārstrādes apjoma samazinājumu.<ref>{{Cite news|title=Ekskluzīvi: Krievija izmanto brīvās naftas pārstrādes jaudas, lai kompensētu Ukrainas dronu radītos bojājumus|url=https://www.reuters.com/business/energy/russia-using-spare-oil-refining-capacity-offset-ukrainian-drone-damage-sources-2025-11-13/|website=Reuters|access-date=2026-03-16|lang=en-US|archive-url=http://web.archive.org/web/20251123150655/https://www.reuters.com/business/energy/russia-using-spare-oil-refining-capacity-offset-ukrainian-drone-damage-sources-2025-11-13/|archive-date=2025-11-23}}</ref> === 2026 === 2026. gada vasarā degvielas krīze izplatījās vairāk nekā divās trešdaļās valsts reģionu. Dīzeļdegvielas ražošana maijā samazinājās par 10% Ukrainas uzbrukumu dēļ naftas pārstrādes rūpnīcām; līdzīgi samazinājās arī benzīna ražošana. Jūnijā (pēc diviem uzbrukumiem cieta Maskavas NPP Kapoņā) vēl aptuveni par 10%. Jūnija otrajā pusē benzīna ražošana samazinājās par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju.<ref name="СП_27июн" /> Ažotāžas pieprasījums pēc degvielas, kas radās piegāžu traucējumu dēļ, izraisīja ierobežojumu ieviešanu: dažos reģionos benzīnu drīkstēja iepildīt tikai transportlīdzekļu tvertnēs, aizliedzot pildīt kannās, citos tika noteikti apjoma ierobežojumi.<ref>[https://svpressa.ru/economy/article/521210/ Kur pazūd dīzelis. Iedomātie un reālie degvielas krīzes cēloņi] // Svobodnaja prese, 2026. gada 26. jūnijs</ref><ref>[https://vot-tak.tv/94026305/toplivnyi-krisis-reaktsiya-gubernatorov "Cilvēki cenšas nopirkt benzīnu uz mūžu". Kā gubernatori skaidro degvielas krīzi Krievijas reģionos] // 2026. gada 26. jūnijs</ref> Tā, Kurganas, Omskas un Samaras apgabalos — līdz 40 litriem, Lipetskas un Saratovas apgabalos, kā arī Mordovijā — līdz 30 litriem. Dagestānā no 25. jūnija ieviesti pagaidu ierobežojumi — ne vairāk kā 20 litri benzīna un 50 litri dīzeļdegvielas vienai personai. Visstingrākie ierobežojumi ieviesti 26. jūnijā Aizbaikāla novadā — 15 litri vienā uzpildē.<ref>[https://vot-tak.tv/94030149/benzin-limit Vairāk nekā 20 reģionos oficiāli ierobežota degvielas iegāde] // 2026. gada 26. jūnijs</ref><ref>[https://svpressa.ru/economy/article/521722/ Krievijas autopārvadātāji brīdina par cenu pieaugumu pakalpojumiem degvielas trūkuma dēļ] // 2026. gada 29. jūnijs</ref> Krievijas diktators [[Vladimirs Putins]] nosauca degvielas deficītu reģionos par “nekritisku”<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/8779002 Putins nosauca degvielas deficītu Krievijā par nekritisku] // Kommersant, 2026. gada 26. jūnijs</ref> un norādīja, ka situācijas stabilizēšanai nepieciešams paātrināt enerģētikas infrastruktūras objektu remontu.<ref>[https://vz.ru/society/2026/6/29/1431016.html NPP tiek pārbaudītas remonta ātruma dēļ] // 2026. gada 29. jūnijs</ref> == Krīzes mazināšanas pasākumi == Krievijas valdība ieviesa benzīna eksporta aizliegumus no 2024. gada marta (ar pārtraukumiem).<ref name ="svoboda2024-02-27">{{Cite news|title=Krievijas valdība aizliegs benzīna eksportu pēc Ukrainas uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām|url=https://www.svoboda.org/a/praviteljstvo-rossii-zapretit-eksport-benzina-posle-atak-vsu-na-neftepererabatyvayuschie-zavody/32836829.html|website=Radio Brīvība|date=2024-02-27|lang=ru|access-date=2024-03-19|archive-date=2024-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240305161722/https://www.svoboda.org/a/32836829.html|url-status=live}}</ref> 2025. gada jūlija beigās Krievija atkal ierobežoja benzīna eksportu.<ref>{{Cite web|url=https://www.dw.com/ru/v-rossii-vveli-polnyj-zapret-na-eksport-benzina-do-konca-avgusta/a-73443097|title=Krievijā ieviests pilnīgs benzīna eksporta aizliegums līdz augusta beigām|lang=ru|website=dw.com|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20251002175421/https://www.dw.com/ru/v-rossii-vveli-polnyj-zapret-na-eksport-benzina-do-konca-augusta/a-73443097|url-status=live}}</ref> 2025. gada oktobrī valdība paziņoja par degvielas dempfera iesaldēšanu un ziemas dīzeļdegvielas atbrīvošanu no akcīzes nodokļa,<ref>{{cite web |url=https://www.rbc.ru/rbcfreenews/68ebf0e09a79472e85c77124 |title=Enerģētikas ministrija skaidro degvielas dempfera iesaldēšanu |lang=ru |website=[[RBC]] |date=2025-10-12 |access-date=2025-10-13}}</ref> kā arī par benzīna eksporta aizlieguma pagarināšanu līdz 2026. gada 1. maijam.<ref>{{cite web |url=https://www.svoboda.org/a/putin-podpisal-ukaz-prizvannyy-borotjsya-s-defitsitom-toplivo/33557877.html |title=Putins parakstīja dekrētu par degvielas deficīta mazināšanu |website=Radio Brīvība |date=2025-10-12 |access-date=2026-10-13}}</ref> 2026. gada jūnijā tika ieviests pilnīgs benzīna un aviācijas degvielas eksporta aizliegums. Tiek apsvērts arī pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums — paziņoja vicepremjers Aleksandrs Novaks (lēmums vēl nebija pieņemts 2026. gada jūlija sākumā). Baltkrievija palielināja benzīna un dīzeļdegvielas piegādes uz Krieviju.<ref>[https://svpressa.ru/war21/article/520570/ Baltkrievijas NPP produkcijas piegāžu pieaugums Krievijai] // 2026. gada 20. jūnijs</ref> == Situācija Krimā == 2026. gada jūnijā Krimā, saskaņā ar ''Reuters'' korespondentiem, novērots akūts benzīna deficīts, ko izraisīja Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi degvielas piegādes ķēdēm. Sevastopolē degvielas trūkums bija tik liels, ka pat iepriekš noteiktie limiti netika ievēroti.<ref>[https://www.reuters.com/world/fuel-stations-crimea-run-dry-after-fresh-night-ukrainian-drone-strikes-2026-06-11/ Degvielas uzpildes stacijas Krimā paliek tukšas pēc jauniem dronu uzbrukumiem] // Reuters, 2026-06-11</ref> No 21. jūnija plkst. 9.00 uz nenoteiktu laiku pussalā pilnībā pārtraukta degvielas pārdošana fiziskām un juridiskām personām. Degvielai piekļuve saglabāta tikai drošības un infrastruktūras dienestiem.<ref>[https://svpressa.ru/war21/article/520649/ Krimas degvielas krīze tuvojas Maskavai] // 2026-06-21</ref> == Piezīmes == {{atsauces}} == Saites == * {{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cy7pr2565vvo|title=Degvielas krīze Krievijā jau skar vairāk nekā pusi reģionu|website=BBC News Russian|lang=ru}} * [https://svpressa.ru/economy/article/521210/ Kur pazūd dīzelis. Degvielas krīzes cēloņi] // Svobodnaja prese, 2026. gada 26. jūnijs [[Kategorija:Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022)]] [[Kategorija:2025. gads Krievijā]] [[Kategorija:2026. gads Krievijā]] ss6g9d3ymvperciqzg14swbz3mrq26s 4488731 4488730 2026-07-01T09:58:10Z CrznaGora 147471 4488731 wikitext text/x-wiki '''Degvielas krīze Krievijā''' sākās 2025. gada augustā, pastiprinoties [[Ukraina|Ukrainas]] [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumiem [[Krievija|Krievijas]] [[Nafta|naftas]] pārstrādes rūpnīcām, kas izraisīja ražošanas kritumu un [[Benzīns|benzīna]] deficītu valstī. == Notikumu attīstība == [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)]] laikā (kopš 2022. gada februāra) Ukrainas bezpilota lidaparāti sāka uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām (NPR) jau 2024. gadā, taču līdz 2025. gada vidum šie uzbrukumi neradīja nopietnus piegāžu traucējumus.<ref name="d655">{{cite web|title=Can Russia Weather a Fuel Crisis Caused by Ukrainian Drone Attacks?|website=Carnegie Endowment for International Peace|date=2025-08-26|url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2025/08/russia-war-gasoline-problem?|lang=en|access-date=2025-10-06}}</ref> === 2025 === 2025. gada laikā [[Ukrainas bruņotie spēki]] veica daudzus uzbrukumus Krievijas [[Naftas pārstrādes rūpnīca|naftas pārstrādes rūpnīcām]] un citiem naftas pārstrādes objektiem, tostarp arī attāliem no kara darbības zonām. Saskaņā ar ''[[The Economist]]'' datiem, uzbrukumiem tika pakļauti vairāk nekā puse Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu.<ref>[https://www.economist.com/europe/2025/10/05/ukraines-hellfire-is-intensifying-the-kremlins-fuel-crisis Ukraine’s hellfire is intensifying the Kremlin’s fuel crisis], The Economist, 2025. gada 5. oktobris</ref> Augustā dažādi avoti lēsa, ka naftas pārstrādes jaudu apturēšanas apjoms uzbrukumu dēļ bija 13–23%. Tajā laikā tika novērots, ka dzelzceļa un lidostu traucējumi lika iedzīvotājiem biežāk izmantot automašīnas, kas palielināja degvielas pieprasījumu. Rezultātā strauji pieauga benzīna cenas un vairākos Krievijas reģionos, kā arī okupētajās teritorijās, tika ieviesti degvielas pārdošanas ierobežojumi degvielas uzpildes stacijās.<ref>{{Cite web|url=https://ru.themoscowtimes.com/2025/08/28/prostoi-moschnostei-narossiiskih-npz-ustanovil-istoricheskii-rekord-posle-atak-bpla-a172968|title=Jaudu dīkstāve Krievijas NPP sasniedza vēsturisku rekordu pēc dronu uzbrukumiem|lang=ru|website=Русская служба The Moscow Times|date=2025-08-28|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20250926230937/https://ru.themoscowtimes.com/2025/08/28/prostoi-moschnostei-narossiiskih-npz-ustanovil-istoricheskii-rekord-posle-atak-bpla-a172968|url-status=live}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/ukrainian/articles/cyvnlm5p1veo|title=Ukrainas uzbrukumi izraisa degvielas deficītu Krievijā – benzīna pārdošana tiek ierobežota. Cik tas ir nopietni|lang=uk|website=BBC News Україна|date=2025-08-26|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20250926230936/https://www.bbc.com/ukrainian/articles/cyvnlm5p1veo|url-status=live}}</ref> 27. augustā notika spēcīgs sprādziens Rjazaņas NPP, kas ir viens no galvenajiem benzīna piegādātājiem Maskavas tirgum. Atkārtotie dronu uzbrukumi neļauj atjaunot bojātās rūpnīcas pirms nākamajiem triecieniem.<ref name="d484">{{cite web|last=Sauer|first=Pjotr|title=Frustrated Russians grapple with fuel crisis as Ukraine attacks oil refineries|website=The Guardian|date=2025-08-27|url=https://www.theguardian.com/world/2025/aug/27/frustrated-russians-grapple-with-fuel-crisis-as-ukraine-attacks-oil-refineries|access-date=2025-10-06}}</ref> Krima un Krievijas Tālie Austrumi kļuva par pirmajiem reģioniem, kur jau augustā radās benzīna trūkums.<ref name="p655">{{cite web|title=Russian fuel crisis widens after Ukrainian attacks, sources say|website=Reuters|date=2025-09-23|url=https://www.reuters.com/business/energy/russian-fuel-crisis-widens-after-ukrainian-attacks-sources-say-2025-09-23/|access-date=2025-10-06|archive-date=2025-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250924123122/https://www.reuters.com/business/energy/russian-fuel-crisis-widens-after-ukrainian-attacks-sources-say-2025-09-23/|url-status=live}}</ref> Līdz 2025. gada septembrim naftas pārstrādes apjomi Krievijā samazinājās gandrīz par 20%. Degvielas deficīts sākās Volgas reģionā, kā arī dienvidos un centrālajā Krievijā.<ref name="p655"/> Līdz 2025. gada 29. septembrim problēmas ar degvielu saasinājās un izplatījās lielākajā daļā valsts, izraisot cenu pieaugumu, ierobežojumus degvielas pārdošanā vienā reizē, garas rindas, kā arī pilnīgu benzīna trūkumu atsevišķās degvielas uzpildes stacijās.<ref name="x286">{{cite web|last=Hambling|first=David|title=Russia's Gasoline Crises Deepens As Drones Hit More Refineries|website=Forbes|date=2025-09-29|url=https://www.forbes.com/sites/davidhambling/2025/09/29/russia-gasoline-crises-deepens-as-drones-hit-more-refineries/|access-date=2026-10-06|archive-date=2025-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20251006200955/https://www.forbes.com/sites/davidhambling/2025/09/29/russia-gasoline-crises-deepens-as-drones-hit-more-refineries/|url-status=live}}</ref> Līdz 28. septembrim jau 38% naftas pārstrādes jaudu pirmajā pārstrādes posmā bija dīkstāvē, benzīna ražošana septembrī samazinājās par 1 miljonu tonnu, bet iekšējā tirgus deficīts sasniedza 20% no patēriņa. Kopumā vairāk nekā 20 reģioni — no Sahalīnas līdz Ņižņijnovgorodas apgabalam — saskārās ar degvielas trūkumu.<ref>{{Cite web|url=https://ru.themoscowtimes.com/2025/09/30/vrossii-ostanovilis-pochti-40-moschnostei-neftezavodov-a175881|title=Krievijā apstājušies gandrīz 40% naftas pārstrādes jaudu|lang=ru|website=Русская служба The Moscow Times|date=2025-09-30|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20251002072133/https://ru.themoscowtimes.com/2025/09/30/vrossii-ostanovilis-pochti-40-moschnostei-neftezavodov-a175881|url-status=live}}</ref> Līdz 2025. gada oktobra vidum benzīna piegāžu traucējumi bija izplatījušies vismaz 57 [[Krievijas Federācijas subjekti|Krievijas reģionos]].<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cy7pr2565vvo|title=Kā Ukrainas uzbrukumi NPP pastiprina degvielas krīzi Krievijā|lang=ru|first=Ярослава|last=Кирюхина|website=BBC News Русская служба|date=2025-10-11|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251012090424/https://www.bbc.com/russian/articles/cy7pr2565vvo|url-status=live}}</ref> Līdz oktobrim Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu skaits sasniedza rekordu: augustā tika uzbrukts 14 naftas pārstrādes rūpnīcām, bet septembrī — astoņām. Tas nozīmē, ka kopš 2025. gada janvāra cietušas 21 no 38 lielajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām<ref name="d962">{{cite web|last=Murphy|first=Matt|last2=Robinson|first2=Olga|last3=Kiryukhina|first3=Yaroslava|title=Surge in Ukrainian oil refinery attacks sparks Russian fuel shortages|website=BBC News|date=2025-10-01|url=https://www.bbc.com/news/articles/czx020k4056o|access-date=2025-10-06|archive-date=2025-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20251006133746/https://www.bbc.com/news/articles/czx020k4056o|url-status=live}}</ref>. Dažas degvielas uzpildes stacijas bija spiestas pilnībā slēgties, jo nespēja paaugstināt cenas antimonopola ierobežojumu dēļ. Krimā vietējās varas iestādes ierobežoja benzīna pārdošanu līdz 20 litriem uz cilvēku un ieviesa cenu griestus<ref name="e566">{{cite web|title=Krievijā radies benzīna deficīts. Degvielas uzpildes stacijās rindas, degvielu izsniedz pēc taloniem|website=|date=2025-10-04|url=https://meduza.io/feature/2025/10/04/v-rossii-voznik-defitsit-benzina-na-zapravkah-ocheredi-toplivo-prodayut-po-talonam|access-date=2026-04-14|archive-date=2026-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20260423223039/https://meduza.io/feature/2025/10/04/v-rossii-voznik-defitsit-benzina-na-zapravkah-ocheredi-toplivo-prodayut-po-talonam|url-status=live}}</ref>. Vienlaikus 2025. gada oktobrī jēlnaftas eksports ar tankkuģiem ievērojami pieauga.<ref>{{cite web |author= |url=https://www.svoboda.org/a/eksport-rossiyskoy-nefti-vyros-do-maksimuma-na-fone-atak-npz-ukrainoy/33552655.html |title=Krievijas naftas eksports pieaudzis līdz maksimumam uz NPP uzbrukumu fona |lang=ru |website=Radio Brīvība |date=2025-10-07 |access-date=2026-10-13 |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20251013130123/https://www.svoboda.org/a/33552655.html |archive-date=2025-10-13 }}</ref> Saskaņā ar 2017. gada likumu viss jēlnaftas eksports tika pilnībā atbrīvots no muitas nodevām.<ref name="СП_27июн">[[Делягин, Михаил Геннадьевич|Mihails Deļagins]] [https://svpressa.ru/economy/article/521444/ skaidro, kāpēc radās un kad beigsies degvielas krīze] // SP, 2026. gada 27. jūnijs</ref> 2025. gada novembrī aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka naftas pārstrāde Krievijā gada laikā samazinājusies tikai par 3%, neskatoties uz uzbrukumiem, jo naftas pārstrādes rūpnīcas izmantoja rezerves jaudas, lai kompensētu bojājumus. Saskaņā ar ziņojumu, kas balstīts uz trīs Krievijas nozares avotu informāciju, uzbrukumu kulminācijas periodā no augusta līdz oktobrim tika apturēti 20% Krievijas naftas pārstrādes jaudu, taču tas izraisīja tikai 6% kopējā naftas pārstrādes apjoma samazinājumu.<ref>{{Cite news|title=Ekskluzīvi: Krievija izmanto brīvās naftas pārstrādes jaudas, lai kompensētu Ukrainas dronu radītos bojājumus|url=https://www.reuters.com/business/energy/russia-using-spare-oil-refining-capacity-offset-ukrainian-drone-damage-sources-2025-11-13/|website=Reuters|access-date=2026-03-16|lang=en-US|archive-url=http://web.archive.org/web/20251123150655/https://www.reuters.com/business/energy/russia-using-spare-oil-refining-capacity-offset-ukrainian-drone-damage-sources-2025-11-13/|archive-date=2025-11-23}}</ref> === 2026 === 2026. gada vasarā degvielas krīze izplatījās vairāk nekā divās trešdaļās valsts reģionu. Dīzeļdegvielas ražošana maijā samazinājās par 10% Ukrainas uzbrukumu dēļ naftas pārstrādes rūpnīcām; līdzīgi samazinājās arī benzīna ražošana. Jūnijā (pēc diviem uzbrukumiem cieta Maskavas NPP Kapoņā) vēl aptuveni par 10%. Jūnija otrajā pusē benzīna ražošana samazinājās par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju.<ref name="СП_27июн" /> Ažotāžas pieprasījums pēc degvielas, kas radās piegāžu traucējumu dēļ, izraisīja ierobežojumu ieviešanu: dažos reģionos benzīnu drīkstēja iepildīt tikai transportlīdzekļu tvertnēs, aizliedzot pildīt kannās, citos tika noteikti apjoma ierobežojumi.<ref>[https://svpressa.ru/economy/article/521210/ Kur pazūd dīzelis. Iedomātie un reālie degvielas krīzes cēloņi] // Svobodnaja prese, 2026. gada 26. jūnijs</ref><ref>[https://vot-tak.tv/94026305/toplivnyi-krisis-reaktsiya-gubernatorov "Cilvēki cenšas nopirkt benzīnu uz mūžu". Kā gubernatori skaidro degvielas krīzi Krievijas reģionos] // 2026. gada 26. jūnijs</ref> Tā, Kurganas, Omskas un Samaras apgabalos — līdz 40 litriem, Lipetskas un Saratovas apgabalos, kā arī Mordovijā — līdz 30 litriem. Dagestānā no 25. jūnija ieviesti pagaidu ierobežojumi — ne vairāk kā 20 litri benzīna un 50 litri dīzeļdegvielas vienai personai. Visstingrākie ierobežojumi ieviesti 26. jūnijā Aizbaikāla novadā — 15 litri vienā uzpildē.<ref>[https://vot-tak.tv/94030149/benzin-limit Vairāk nekā 20 reģionos oficiāli ierobežota degvielas iegāde] // 2026. gada 26. jūnijs</ref><ref>[https://svpressa.ru/economy/article/521722/ Krievijas autopārvadātāji brīdina par cenu pieaugumu pakalpojumiem degvielas trūkuma dēļ] // 2026. gada 29. jūnijs</ref> Krievijas diktators [[Vladimirs Putins]] nosauca degvielas deficītu reģionos par “nekritisku”<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/8779002 Putins nosauca degvielas deficītu Krievijā par nekritisku] // Kommersant, 2026. gada 26. jūnijs</ref> un norādīja, ka situācijas stabilizēšanai nepieciešams paātrināt enerģētikas infrastruktūras objektu remontu.<ref>[https://vz.ru/society/2026/6/29/1431016.html NPP tiek pārbaudītas remonta ātruma dēļ] // 2026. gada 29. jūnijs</ref> == Krīzes mazināšanas pasākumi == Krievijas valdība ieviesa benzīna eksporta aizliegumus no 2024. gada marta (ar pārtraukumiem).<ref name ="svoboda2024-02-27">{{Cite news|title=Krievijas valdība aizliegs benzīna eksportu pēc Ukrainas uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām|url=https://www.svoboda.org/a/praviteljstvo-rossii-zapretit-eksport-benzina-posle-atak-vsu-na-neftepererabatyvayuschie-zavody/32836829.html|website=Radio Brīvība|date=2024-02-27|lang=ru|access-date=2024-03-19|archive-date=2024-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240305161722/https://www.svoboda.org/a/32836829.html|url-status=live}}</ref> 2025. gada jūlija beigās Krievija atkal ierobežoja benzīna eksportu.<ref>{{Cite web|url=https://www.dw.com/ru/v-rossii-vveli-polnyj-zapret-na-eksport-benzina-do-konca-avgusta/a-73443097|title=Krievijā ieviests pilnīgs benzīna eksporta aizliegums līdz augusta beigām|lang=ru|website=dw.com|access-date=2026-05-04|archive-date=2025-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20251002175421/https://www.dw.com/ru/v-rossii-vveli-polnyj-zapret-na-eksport-benzina-do-konca-augusta/a-73443097|url-status=live}}</ref> 2025. gada oktobrī valdība paziņoja par degvielas dempfera iesaldēšanu un ziemas dīzeļdegvielas atbrīvošanu no akcīzes nodokļa,<ref>{{cite web |url=https://www.rbc.ru/rbcfreenews/68ebf0e09a79472e85c77124 |title=Enerģētikas ministrija skaidro degvielas dempfera iesaldēšanu |lang=ru |website=[[RBC]] |date=2025-10-12 |access-date=2025-10-13}}</ref> kā arī par benzīna eksporta aizlieguma pagarināšanu līdz 2026. gada 1. maijam.<ref>{{cite web |url=https://www.svoboda.org/a/putin-podpisal-ukaz-prizvannyy-borotjsya-s-defitsitom-toplivo/33557877.html |title=Putins parakstīja dekrētu par degvielas deficīta mazināšanu |website=Radio Brīvība |date=2025-10-12 |access-date=2026-10-13}}</ref> 2026. gada jūnijā tika ieviests pilnīgs benzīna un aviācijas degvielas eksporta aizliegums. Tiek apsvērts arī pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums — paziņoja vicepremjers Aleksandrs Novaks (lēmums vēl nebija pieņemts 2026. gada jūlija sākumā). Baltkrievija palielināja benzīna un dīzeļdegvielas piegādes uz Krieviju.<ref>[https://svpressa.ru/war21/article/520570/ Baltkrievijas NPP produkcijas piegāžu pieaugums Krievijai] // 2026. gada 20. jūnijs</ref> == Situācija Krimā == 2026. gada jūnijā Krimā, saskaņā ar ''Reuters'' korespondentiem, novērots akūts benzīna deficīts, ko izraisīja Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi degvielas piegādes ķēdēm. Sevastopolē degvielas trūkums bija tik liels, ka pat iepriekš noteiktie limiti netika ievēroti.<ref>[https://www.reuters.com/world/fuel-stations-crimea-run-dry-after-fresh-night-ukrainian-drone-strikes-2026-06-11/ Degvielas uzpildes stacijas Krimā paliek tukšas pēc jauniem dronu uzbrukumiem] // Reuters, 2026-06-11</ref> No 21. jūnija plkst. 9.00 uz nenoteiktu laiku pussalā pilnībā pārtraukta degvielas pārdošana fiziskām un juridiskām personām. Degvielai piekļuve saglabāta tikai drošības un infrastruktūras dienestiem.<ref>[https://svpressa.ru/war21/article/520649/ Krimas degvielas krīze tuvojas Maskavai] // 2026-06-21</ref> == Piezīmes == {{atsauces}} == Saites == * {{Cite web|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cy7pr2565vvo|title=Degvielas krīze Krievijā jau skar vairāk nekā pusi reģionu|website=BBC News Russian|lang=ru}} * [https://svpressa.ru/economy/article/521210/ Kur pazūd dīzelis. Degvielas krīzes cēloņi] // Svobodnaja prese, 2026. gada 26. jūnijs [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 7w1jqd53di7ylcufmbcdd6qnbqo2r63