Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.9 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1733 4489899 4418197 2026-07-04T01:49:23Z Egilus 27634 Papildināju, jo traki aktuāla valsts. 4489899 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | pilnais_valsts_nosaukums = Kaboverdes Republika | vietējais_nosaukums = ''República de Cabo Verde'' | valsts_nosaukums = Kaboverde | karoga_nosaukums = Kaboverdes karogs | karoga_attēls = Flag of Cape Verde.svg | ģerboņa_nosaukums = Kaboverdes ģerbonis | ģerboņa_platums = | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Cape Verde.svg | kartes_attēls = Location_Cape_Verde_AU_Africa.svg | valsts_himna = {{val|pt|[[Cântico da Liberdade]]}} "Brīvības dziesma" | valsts_valodas = [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |regional_languages = [[Kreoliskās valodas]] | galvaspilsēta = [[Praja]] |latd=14 |latm=55 |latNS=N |longd=23 |longm=31 |longEW=W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta |demonym = kaboverdieši | valsts_iekārta = [[unitāra valsts|unitāra]] [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Žozē Maria Nevešs]] | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva2 = [[Fransišku Karvaļju]] | platība_rangs = 172. | platība_km2 = 4033 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaits = 523 568 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 172. | iedzīvotāju_skaita_gads = 2025 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 130 |population_density_sq_mi = 325,0 <!--Do not remove per [[WP:MOSNUM]]--> | apdzīvotības_blīvums_rangs = 89. | IKP_PPP = $5717 miljardi | IKP_PPP_gads = 2023 | IKP_PPP_per_capita = $9909 |GDP_nominal = $2598 miljardi |GDP_nominal_year = 2023 |GDP_nominal_per_capita = $4502 | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_notikums = no [[Portugāle]]s | neatkarības_datums = 1975. gada 5. jūlijs | Gini_gads = 2015|Gini_change = <!--increase/decrease/steady--> | Gini = 42,4 |Gini_ref = | Gini_rangs = | HDI_gads = 2023 |HDI_change = increase <!--increase/decrease/steady--> | HDI = 0,668 <!--number only--> |HDI_ref = | HDI_rangs = 135. | valūta = [[Kaboverdes eskudo]] | valūtas_kods = CVE |country_code = | laika_zona = [[Cape Verde Time|CVT]] | utc_offset = -1 | laika_zona_DST = nab | utc_offset_DST = -1 |drives_on = labajā | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 238 | domēns = [[.cv]] }} '''Kaboverde''', oficiāli '''Kaboverdes Republika''' ({{val|pt|República de Cabo Verde}}), ir vidēji attīstīta, [[Unitāra valsts|unitāra]] [[salu valsts]] un [[arhipelāgs]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] centrālajā daļā, uz rietumiem no [[Rietumāfrika]]s krastiem. == Ģeogrāfija == Kaboverde sastāv no desmit [[vulkāniskā sala|vulkāniskas izcelsmes salām]], kuru kopējā sauszemes platība ir aptuveni 4033 kvadrātkilometri.<ref name="NameNatGeo">{{publikācijas atsauce |url=http://news.nationalgeographic.com/news/2013/12/131212-maps-cabo-verde-cartography-science-cape-verde-africa/ |title=Cape Verde Gets New Name: 5 Things to Know About How Maps Change |author=Tanya Basu |magazine=National Geographic |date=12 December 2013 |access-date=12 December 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131213044150/http://news.nationalgeographic.com/news/2013/12/131212-maps-cabo-verde-cartography-science-cape-verde-africa/ |archive-date=13 December 2013 |dead-url=dead}}</ref> Salas atrodas aptuveni 600 līdz 850 kilometru attālumā uz rietumiem no [[Senegāla]]s un [[Zaļais rags|Zaļā raga]] — [[Āfrika|kontinentālās Āfrikas]] tālākā rietumu punkta, no kura cēlies valsts nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-10-14 |title=Cabo Verde {{!}} Capital, Map, Language, People, & Portugal {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/place/Cabo-Verde |access-date=2025-10-15 |website=www.britannica.com |language=en}}</ref> Kaboverde kopā ar [[Azoru salas|Azoru salām]], [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Madeira|Madeiru]] veido [[Makaronēzija]]s ekoreģionu. Salas pēc novietojuma ir sadalītas divās grupās: * Barlavento salas (pretvēja salas): [[Santuantona]], [[Sanvisenti]], [[Santalusija]], [[Sannikolau]], [[Sala (Kaboverde)|Sala]], [[Boavišta]]; * Sotavento salas (aizvēja salas): [[Maiu]], [[Santjagu]], [[Fogu]], [[Brava]].<ref name=":1">[http://web.archive.org/web/20080910143054/http://www.peacecorps.gov/welcomebooks/cvwb655.pdf The Peace Corps Welcomes You to Cape Verde]</ref> == Vēsture == Neapdzīvotās Zaļā raga salas, ko tagad sauc tai pašā nosaukumā portugāliski par Kaboverdi, atklāja [[Dženovas Republika|Dženovas]] un [[Portugāle|Portugāles]] navigatori ap 1456. gadu. Saskaņā ar Portugāles oficiālajiem ierakstiem, pirmos atklājumus veica Dženovā dzimušais Antoniu de Noli, kuru vēlāk Portugāles karalis [[Afonsu V]] iecēla par Kaboverdes gubernatoru. Portugāļi 1462. gadā kā pirmo kolonizēja Santjago salu, izveidojot vienu no pirmajām eiropiešu apmetnēm [[tropi|tropos]]. Pateicoties stratēģiskajam novietojumam, salām bija nozīmīga loma [[transatlantiskā vergu tirdzniecība|transatlantiskajā vergu tirdzniecībā]] 16. un 17. gadsimtā; šajā laikā salas piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi. 1770. gadā galvaspilsēta no pirmās apmetnes Ribeiru Grandi tika pārcelta uz [[Praja|Praju]] tai pašā Santjagu salā. Līdz 19. gadsimta vidum pieaugošā ārvalstu konkurence, ieilgušie sausuma periodi un vergu tirdzniecības noriets izraisīja ekonomikas lejupslīdi un iedzīvotāju emigrāciju, taču vēlāk Kaboverde atguvās kā nozīmīgs tirdzniecības centrs un galveno kuģošanas ceļu pieturpunkts. Par svarīgu ostu izvirzījās [[Mindelu]]. Tomēr salinieki bija neapmierināti ar Portugāles pārvaldi, jo metropolei trūka resursu apkalpot savas kolonijas, bet pašai Kaboverdei no resursiem bija tikai zivis un ostas pakalpojumi. Tas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā noveda pie nacionālās pašapziņas veidošanās. Šo procesu ļoti atviegloja tas, ka administratīvo aparātu salās jau ļoti agrīnā stadijā nodrošināja kreolu elite, kas bija dzimusi Kaboverdē, vai tie, kuriem jau bija spēcīga identifikācija ar koloniju, izņemot augstākos amatus, piemēram, gubernatorus, militāros komandantus utt., kas joprojām bija paredzēti Portugāles aprindu pārstāvjiem. Šī Kaboverdes administratīvā "pašpietiekamība" bija saistīta ar relatīvi attīstītu izglītību un vairāk vai mazāk dinamiskas preses esamību, ko ieviesa Portugāle, kas veicināja intelektuālās un birokrātiskās elites veidošanos. Šī elite 20. gadsimtā sāka arvien vairāk apspriest neatkarības jautājumu, radot berzi ar metropoles pārstāvjiem. Lasītāji, kas sekoja vietējai oficiālajai presei, redzēja, ka ir iespējams apspriest neatkarību vai vismaz palielinātu autonomiju.<ref name=":2">António Costa Pinto, "The transition to democracy and Portugal's decolonization", in Stewart Lloyd-Jones and António Costa Pinto (eds., 2003). The Last Empire: Thirty Years of Portuguese Decolonization (Intellect Books, <nowiki>ISBN 978-1-84150-109-3</nowiki>) pp. 22–24.</ref> Kaboverdes kreolu elite tika izmantota arī mazāk izglītotās [[Gvineja-Bisava|Portugāles (mūsdienu Bisavas) Gvinejas]] pārvaldei, kas radīja ciešas saites starp abām kolonijām. Viens no 20. gadsimta politiskās krīzes cēloņiem bija klimatisks: hronisks sausums mežu izciršanas dēļ izraisīja regulārus bada periodus, un kolonija nesaņēma nekādu pārtikas palīdzību. Laikā no 1941. līdz 1948. gadam nomira 50 000 cilvēku, tas ir, vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju.<ref>Antoni Castel, Cabo Verde: Historia, identidad y cultura, La Catarata, 2020</ref> 1951. gadā Portugāle mainīja Kaboverdes statusu no kolonijas uz [[Aizjūras province (Portugāle)|aizjūras provinci]], cenšoties mazināt augošo nacionālismu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://2009-2017.state.gov/r/pa/ei/bgn/2835.htm|title=Cabo Verde|website=U.S. Department of State|access-date=2026-07-04}}</ref> 1956. gadā Amilkars Kabrals un grupa Kaboverdes un Portugāles Gvinejas iedzīvotāju organizēja slepeno Āfrikas partiju Gvinejas un Kaboverdes neatkarībai (PAIGC).<ref name=":3" /> Tā pieprasīja uzlabot ekonomiskos, sociālos un politiskos apstākļus Kaboverdē un Portugāles Gvinejā un veidoja abu valstu neatkarības kustības pamatu, cerot izveidot kopīgu neatkarīgu valsti.<ref name=":2" /> 1960. gadā pārceļot savu galveno mītni uz [[Konakri]] [[Gvineja|Gvinejā]], PAIGC ar [[Austrumu bloks|padomju bloka]] atbalstu 1961. gadā sāka bruņotu sacelšanos pret Portugāli. Sabotāžas akti galu galā pārauga karā, kurā 10 000 PAIGC kaujinieku cīnījās pret 35 000 Portugāles un [[Portugāļu Āfrika|Portugāļu Āfrikas]] karavīru.<ref name=":3" /> Tomēr pašas Kaboverdes teritorijā nekad netika veiktas partizānu aktivitātes. Lai gan PAIGC salās bija organizējusi slepenu bruņotu struktūru, loģistikas problēmas un portugāļu kontrole, ilgstošais sausums un gaidītā [[Kuba|Kubas]] atbalsta neveiksme padarīja kustības aktivitāti Kaboverdē neiespējamu. Līdz 1972. gadam PAIGC kontrolēja lielu daļu Portugāles Gvinejas, neskatoties uz Portugāles karaspēka klātbūtni, taču organizācija jprojām nemēģināja izjaukt Portugāles kontroli Kaboverdē. Portugāles Gvineja pasludināja neatkarību 1973. gadā un 1974. gadā tai tika piešķirta ''de iure'' neatkarība. Topošā Kaboverdes neatkarības kustība, kuru sākotnēji vadīja Amilkars Kabrals, kurš tika nogalināts 1973. gadā, pārgāja viņa pusbrāļa Luisa Kabrala vadībā, bet praktisku darbību tā nespēja veikt līdz izmaiņām pašā Portugālē. Pēc 1974. gada [[Aprīļa revolūcija Portugālē|aprīļa revolūcijas]] Portugālē PAIGC kļuva par legālu politisku kustību Kaboverdē un sāka aktīvu propagandas darbu neatkarības atbalstam. 1974. gada decembrī PAIGC un Portugāle parakstīja vienošanos, kas paredzēja pārejas valdību, kuras sastāvā būtu portugāļi un kaboverdieši. 1975. gada 30. jūnijā kaboverdieši ievēlēja Nacionālo asambleju, kas 1975. gada 5. jūlijā saņēma neatkarības dokumentu no Portugāles. Kaboverde ieguva neatkarību no Portugāles 1975. gadā. PAIGC un tās pēctece PAICV (tā nosaukta kopš 1981. gada, kad tika galīgi atmesta Gvinejas-Bisavas un Kaboverdes kopvalsts izveides ideja) līdz 1990. gadam valdīja pār salām vienpartijas stilā, līdz tās zaudēja [[PSRS sabrukums|brūkošās Padomju Savienības]] atbalstu. Ekonomika tika nacionalizēta, taču atradās permanentā krīzē: Teritorijas lauksaimniecība sedza tikai nelielu daļu no tās pārtikas vajadzībām – mazāk nekā 10%. Tirdzniecības bilance bija dziļā deficītā, aptuveni 93 % apmērā, un valsts kase bija tukša. Līdz ar vienpartijas sistēmas sabrukumu vara pārgāja labējas partijas rokās, valsts kopš tā laika ir stabila [[pārstāvniecības demokrātija]], lai gan PAICV 2001. gadā atguva vairākumu parlamentā un abas galvenās partijas, kreisā PAICV un labējā MPD, mainās vietām ik desmit gadus. Sākās privatizācija, 1997. gadā izveidojās [[Ofšors|ofšora]] banku centrs. Kaboverde kļuvusi par vienu no demokrātiskākajām valstīm Āfrikā, tajā nekad nav bijis [[Valsts apvērsums|valsts apvērsuma]]. 2023. gadā pēc [[Tautas attīstības indekss|tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] tā dalīja 115. vietu pasaulē un 7. vietu Āfrikā. == Saimniecība == Minerālo un citu dabas resursu trūkuma dēļ valsts ekonomika galvenokārt ir orientēta uz pakalpojumu sfēru, kura dod 80% [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]], pieaugot tūrisma un ārvalstu investīciju nozīmei. Galvenās tūristu pameklētās salas ir Sala un Boavišta. [[Lauksaimniecība]] un [[Zvejošana|zvejniecība]] joprojām nodrošina tikai nelielu daļu no valsts pieaugošajām pārtikas vajadzībām. Lauksaimniecība cieš no pastāvīgiem sausuma periodiem, un tai trūkst labākas infrastruktūras un lauksaimniecības tehnikas modernizācijas.<ref>Carlos Teixeira Couto, ''Incerteza, adaptabilidade e inovação na sociedade rural da Ilha de Santiago de Cabo Verde'', Lisboa: Fundação Calouste Gulbenkian, 2010.</ref> Zvejniecības produkti dod pāri par divām trešdaļām valsts eksporta. Lielu daļu valsts ieņēmumu dod pārskaitījumi ģimenēm no emigrantiem, īpaši no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un Portugāles.<ref>História concisa de Cabo Verde / coordenado e organizado por Maria Emília Madeira Santos, Maria Manuel Ferraz Torrão e Maria João Soares. Lisboa: Instituto de Investigação Científica Tropical, Praia (Cabo Verde): Instituto da Investigação e do Património Culturais, 2007. Pg.21-30</ref> === Transports === [[//pt.wikipedia.org/wiki/Ficheiro:GVAC_SID.jpg|link=https://pt.wikipedia.org/wiki/Ficheiro:GVAC_SID.jpg|thumb|Amilkara Kabrala starptautiskā lidosta Salas salā .]] Lielākā daļa pārvadājumu Kaboverdē notiek ar gaisa transportu. Starp galvenajām salām (Santjago, Salu un Sanvisenti) ir regulāri reisi, bet uz pārējām salām - retāki reisi. Ir pieejams arī laivu transports, lai gan tas netiek plaši izmantots. Galvenajās pilsētās sabiedriskais autobusu transports ir regulārs, un taksometri ir izplatīti. Valsts galvenās lidostas ir Amilkara Kabrala starptautiskā lidosta Salas salā, Nelsona Mandelas starptautiskā lidosta Santjago salā, Aristida Pereiras starptautiskā lidosta Boavištas salā un Sanpedro lidosta Sanvisenti salā.<ref name=":1" /> Mindelu Sanvisenti salā ir galvenā kruīzu osta un prāmju satiksmes termināls uz Santuantonas salu. Praja Santjago salā ir nozīmīgs prāmju satiksmes centrs uz citām salām. Mazākas ostas ir izkaisītas pa visu valsti. == Iedzīvotāji == Ar aptuveni 530 tūkstošiem iedzīvotāju (2026. gada dati)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://population.un.org/|title=[default] Population Division Data Portal|last=Division|first=United Nations Population|website=Population Division Data Portal|access-date=2026-07-04|language=en}}</ref> Kaboverde ir viena no vismazāk apdzīvotajām Āfrikas valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju ir afrikāņu un [[portugāļi|portugāļu]] pēcteči. Pasaulē pastāv ievērojama [[Kaboverdiešu diaspora|diaspora]], kas skaitliski pārsniedz salu iedzīvotāju skaitu. Kaboverde ir [[Āfrikas Savienība]]s dalībvalsts. Oficiālā valoda ir [[portugāļu valoda]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ihl-databases.icrc.org/applic/ihl/ihl-nat.nsf/0/1437105f604ce363c1257082003ea54a/$FILE/Constitution%20Cape%20Verde%20-%20POR.pdf |title=Constituição da República de Cabo Verde |website=[[International Committee of the Red Cross|ICRC]] databases on international humanitarian law |at=Article 9 |access-date=11 March 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170312062840/https://ihl-databases.icrc.org/applic/ihl/ihl-nat.nsf/0/1437105f604ce363c1257082003ea54a/$FILE/Constitution%20Cape%20Verde%20-%20POR.pdf |archive-date=12 March 2017 |dead-url=live}}</ref> savukārt atzītā nacionālā valoda ir [[kaboverdiešu kreolu valoda]] (''Crioulo''), kurā runā lielākā daļa iedzīvotāju. Pēc 2021. gada tautas skaitīšanas datiem lielākā un apdzīvotākā sala ir [[Santjagu sala]] (269 370), kurā atrodas valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta [[Praja]]. Citas apdzīvotas salas ir [[Sanvisenti sala]] (74 016), [[Santuantana sala]] (36 632), [[Fogu sala]] (33 519), [[Salas sala]] (33 347), kā arī [[Boavišta]]s sala, [[Maio sala|Maiu sala]] un [[Bravas sala]]. Lielākās pilsētas ir Praja (137 868), [[Mindelu]] (69 013), Espargosa (24 500) un Asomada (21 297).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Cape Verde: Islands, Municipalities, Cities & Urban Localities - Population Statistics, Maps, Charts, Weather and Web Information |url=http://www.citypopulation.de/en/capeverde/ |access-date=2024-02-07 |website=www.citypopulation.de}}</ref> == Sports == [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdes futbola izlases]] iesauka ir "Zilās haizivis". Bez futbola Kaboverdei ir izlašu sasniegumi [[Basketbols|basketbolā]] un [[Rokasbumba|rokasbumbā]], populāri ir [[vindsērfings]] un [[kaitbords]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaboverde| ]] [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Āfrikas salas]] [[Kategorija:Salu valstis]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna salas]] [[Kategorija:Arhipelāgi]] 9z6zepfxu7ec2l4pfum2uho1lfr5oa6 0 3772 4489956 4299768 2026-07-04T07:17:42Z Pirags 3757 /* Izcelsme */ 4489956 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Alberts fon Bukshēvdens | vārds_orig = ''Albrecht von Buxthoeven'' | attēls = Albert of Riga.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes. | dz_dat_alt = | dz_gads = apmēram 1165 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1229 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 17 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Alberts fon Bukshēvdens''' ({{val|de|Albrecht von Buxthoeven}}, {{val|la|Adalbertus Canonicus Rigensis}}; dzimis apmēram {{dat|1165}}, miris {{dat|1229|1|17}}), arī '''Alberts no Apeldernas''', bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais [[Līvu zemes|Līvzemes]] (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskaps]]. Galvenais vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijas vadītājs Baltijā [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā. Tiek uzskatīts par [[Rīga]]s dibinātāju, viņa valdīšanas laikā uzcēla [[Rīgas Doms|Rīgas Doma baznīcu]]. == Izcelsme == Cēlies no zemākās kārtas dižciltīgajiem — [[Bukshēvdeni]]em (''Bickeshovede'', ''Bikeshovde'', ''Beckeshovede'', ''de Bekeshovede'', ''Buxhöveden'', ''Buxöhvden'', ''Bukshöwden''). Alberta māte bija otrreiz precējusies ar ministeriālu Hogero no Apeldernas. Līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] visur kā Alberta dzimtas uzvārds figurē Bukshēvdens. Nesaskaņas radās tikai tad, kad J.D. Grūbers savā "Livonijas Hronikas" izdevumā (1740. gadā) piešķīra Albertam dzimtas uzvārdu Apelderns (''de Apeldern''). J.D. Grūbers pamatojās vietu [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (XXVIII, 6), kur minēts kā Alberta brālis minēts Johanness no Apeldernas (''Iohannes vero de Appelderin, frater episcopi...''). Tas likās par pietiekamu iemeslu, lai lauztu līdzšinējo tradīciju un izvirzītu jaunu tēzi par Alberta dzimtas uzvārdu. Šo tēzi atzina un pieņēma arī vairāki vēlākie pētnieki (J.G. Arnts, A. Hanzens, E. Pābsts, S. Aņņinskis). Jāteic, ka Alberta dzimtas vārds ar pilnīgu ticamību nav pierādīts vēl tagad. == Biogrāfija == [[Attēls:Livonijas_fenins_1211.jpg|thumb|200px|Bīskapa Alberta attēls uz Livonijā kaltā feniņa (1211—1229).]] Alberts Bukshēvdens ir dzimis ap 1165. gadu, mācījies [[Brēmene]]s svētā Pētera baznīcas skolā, vēlāk kļuvis par šīs baznīcas skolas garīdznieku un Brēmenes domkungu (1186—1194). {{dat|1199|3|29||bez}} (pēc [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] nāves 1198. gadā) pāvests [[Inocents III]] iesvētīja viņu par trešo Līvzemes (Ikšķiles) bīskapu. Izvēli acīmredzot ir ietekmējusi tuvā radniecība ar [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapu]] [[Hartvigs II|Hartvigu II]] (Alberta māte bija Hartviga II pusmāsa). 1200. gadā Alberts ieradās Līvzemē, par savu rezidenci izvēloties [[Ikšķile|Ikšķili]]. 1201. gadā, pēc pret līviem zaudētās [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kaujas pie Rumbulas]], Alberts savu rezidenci pārcēla uz [[Rīga|Rīgu]], ko tad arī vēlāk oficiāli uzskata par Rīgas pilsētas dibināšanas gadu. {{dat|1214|2|20||bez}} Inocents III atbrīvoja [[Livonijas bīskapija|Līvzemes bīskapiju]] no Brēmenes arhibīskapa uzraudzības. 1220. gadā Igaunija un Līvzeme tika piešķirtas [[Dānija]]s karalim Valdemāram II, pret ko iebilda Līvzemes iedzīvotāji un bīskapam Albertam 1222. gada jūnijā [[Sāmsala]]s sarunās ar karali izdevās viņu pārliecināt atteikties no tiesībām uz Līvzemi. {{dat|1225|12|1||bez}} [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls, Vācijas karalis [[Heinrihs VII]] (literatūrā dažkārt Indriķis), pamatojoties uz Alberta lūgumu, piešķīra Albertam principātu pār [[Livonija|Livoniju]], [[Jersika (valsts)|Letiju]] un [[Ridala|Ridalu]] ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Tādējādi Alberts kļuva par Vācijas valsts firstu. Tomēr Albertam neizdevās iegūt Livonijas arhibīskapa titulu. Viņš nebija vienīgais Livonijas garīgais valdnieks un viņa apgabala robežās ietilpa tikai daļa no [[Igaunija]]s. Alberts (arī viņa pēcteči līdz pat 1255. gadam) no Livonijas bīskapa palika tikai par Rīgas un Rīgas apgabala bīskapu, un Alberts aktīvi konfliktēja ar Dāniju par to, kuram pieder tiesības kristīt Igaunijas iedzīvotājus.<ref name="IepazīsimLatviju4">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (3)''", 2008., "Aplis", 7. lpp. ISBN 9984-10-214-9</ref> Daļa autoru uzskata, ka Alberta aktīvā darbība drīzāk kavējusi kristietības ienākšanu Baltijā, jo no austrumiem reģionā līdz Alberta karagājieniem virzījās [[pareizticība]], kura nebija tik asiņaini konfrontējoša ar vietējiem pagāniem.<ref name="IepazīsimLatviju42">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (4)''", "Aplis", 7.-8. lpp. ISBN 9984-10-214-9</ref> Savas valdīšanas laikā Alberts 14 reizes pats personiski devies vervēt krusta karotājus. 1202. gadā Alberta palīgs [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihs]] ar viņa ziņu dibināja garīgu bruņinieku ordeni — Kristus bruņinieku brāļus —, ko vēlāk pazīst ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] nosaukumu. Organizējis daudzus krusta karagājienus pret līviem, letiem un igauņiem, pēdējo reizi 1227. gada janvārī piedalījās [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)|Sāmsalas iekarošanā]]. Miris 1229. gada 17. janvārī, apglabāts Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcā]]. Albertam par godu ir nosaukta [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] Rīgā. 1996. gadā, saistībā ar Rīgas astoņsimtgadi, tika izlaista 10 [[lats|latu]] jubilejas monēta ar bīskapa Alberta attēlu reversā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |title=10 Latu 1995, Rīgai - 800, bīskaps Alberts, 13 gs. |access-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130221061700/http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |archivedate={{dat|2013|02|21||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20050405031058/http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/ALBERTS/alberts.htm ''Historia'' prodils] * [http://www.buxhoeveden.net/index.php?link=2 Dzimtas tīmekļa vietne] {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{S-rel}} {{Amatu secība | pirms = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] | virsraksts = [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskaps]]| periods=1199—1229 | pēc =[[Nikolajs fon Nauens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukshevdens, Alberts fon}} [[Kategorija:1160. gados dzimušie]] [[Kategorija:1229. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapija]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] 36jh3krk2dhaus16j0pnzadnzzj2pm3 0 5281 4490017 4484836 2026-07-04T11:00:05Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4490017 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Cesvaine (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Cesvaine | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Cesvaine palace.jpg | imagesize = | image_caption = Cesvaines muižas pils | image_flag = | flag_link = Cesvaines karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Cesvaine.svg | shield_link = Cesvaines ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56| latm = 57| lats = 58| latNS =N | longd = 26| longm = 18| longs = 18| longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1991]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Seßwegen}} | leader_title = Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Vilnis Špats | area_total_km2 = 5.1 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Cesvaine}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4871 | website = {{URL|www.cesvaine.lv}} | footnotes = }} '''Cesvaine''' ({{val|de|Seßwegen}}) ir pilsēta [[Madonas novads|Madonas novadā]] [[Vidzeme]]s centrālajā daļā 15 km no novada centra [[Madona]]s un 164 km no [[Rīga]]s. Cesvaine atrodas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] pie [[Sula (upe)|Sulas]] upītes, kas tek cauri Cesvaines parkam. Pilsētu šķērso autoceļi [[P37]] un [[P38]], gar dienvidaustrumu robežu iet [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņu—Gulbenes]] dzelzceļš (stacija [[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]]). Cesvaines pilsēta ir [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagasta]] centrs, kaut arī tā atrodas ārpus pagasta robežām. == Vēsture == {{Pamatraksts|Cesvaines vēsture}} Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla Rīgas arhibīskapa [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]] un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gadā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. Kopš 19. gadsimta pastāvējušo [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]] 1924. gadā pievienoja [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķim]]. 1932. gadā Cesvainei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk — pilsētciemata) statusu. Latvijas okupācijas laikā 1949. gadā likvidēja pagastus un apriņķus, izveidojot Cesvaines [[Ciema padome|ciema padomi]] [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajona]] sastāvā. Cesvaines rajonu 1956. gadā pievienoja [[Madonas rajons|Madonas rajonam]]. 1957. gadā Cesvainei pievienoja [[Aizkujas ciems|Aizkujas ciemu]], izveidojot [[Cesvaines lauku teritorija|Cesvaines lauku teritoriju]]. 1991. gadā Cesvainei piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, no 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] centrs. 2010. gadā Cesvaines lauku teritoriju pārdēvēja par Cesvaines novada [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]]. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], Cesvaines pilsēta un [[Cesvaines pagasts]] atrodas [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Apskates objekti == * [[Cesvaines pils]] celta laika posmā no 1890. līdz 1897. gadam blakus [[Cesvaines viduslaiku pils]] drupām, kā barona fon Vulfa dzimtas medību pils. Pils ir izcils eklektisma paraugs, kurā sajaukušies [[gotika]]s, [[renesanse]]s, [[romānika]]s un [[jūgendstils|jūgendstila]] elementi. 2002. gada 5. decembrī pils daļēji nodega. Līdz 2022. gadam notika pils atjaunošanas darbi. * Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1879. gadā pēc [[Pauls Makss Berči|Berči]] projekta un celta [[gotika|gotiskajā]] stilā. Visi trīs zvani izgatavoti [[Vācija|Vācijā]]. [[Baznīca (celtne)|Baznīca]] atjaunota 1929. gadā un 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Baznīcā ir [[Bīne|J. Bīnes]] altārglezna „Kristus pie krusta“. Baznīcas ērģeles atjaunoja 2002. gadā. * Cesvaines pilskalns — Baronkalns. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi (V. Urtāns, 1965) pilskalns bijis apdzīvots jau senākajā dzelzs laikmetā (no 500. gada BC). Atrasti dzelzs naži, [[slēdzene]]s, kaula rūceņi, kauri gliemežvāki, bronzas krustiņš, 3 Hamburgas sudraba monētas u.c. un 1086 māla trauku lauskas. Pilskalna malas bijušas nocietinātas ar guļbaļķu divrindu sienu un kamerām. Kad celtne nodega, to nolīdzināja un cēla no jauna. Visblīvāk senvieta bijusi apdzīvota 12. un 13. gadsimtos. Pilskalns atrodas Sūlas upītes līkumā. Dienvidu un austrumu pusē pilskalns ir 14–16 m augsts, bet rietumu pusē tikai 8–10 m. Plakums 70 m garš un ap 25 m plats. Rietumu nogāzē vēlākos laikos ierīkots uzbraucamais ceļš. Pilskalns savu otro nosaukumu — Baronkalns ieguvis pēc 1904. gada, kad te tika apglabāts muižas īpašnieks [[Ādolfs fon Vulfs]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|521 |1959|1395 |1970|1494 |1979|1736 |1989|2069 |2000|1864 |2011|1574 |2021|1239 }} == Cilvēki == Cesvainē dzimuši, mācījušies vai strādājuši: * [[Jākobs Mihaels Reinholds Lencs]] (''Jakob Michael Reinhold Lenz'', (1751—1792)), rakstnieks; * [[Bebru Juris]] (1859—1951), rakstnieks; * [[Doku Atis]] (1861—1903), rakstnieks; * [[Pēteris Sarķis]] (1862—1895), fabulists; * [[Augusts Saulietis]] (1869—1933), latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors. * [[Marija Gubene]] (1872—1947), ērģelniece; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924), rakstnieks; * [[Anda Līce]] (1941), dzejniece. == Attēlu galerija == <gallery widths="150" heights="150" perrow="4"> Attēls:Cesvaines RTV tornis.jpg|<center>Televīzijas tornis</center> Attēls:Cesvaine2.jpeg|<center>Strūklaka pie Cesvaines pils</center> Attēls:Cesvaine3.jpeg|<center>Skats no Cesvaines pils torņa uz Cesvaines vidusskolu</center> Attēls:Cesvaine4.jpeg|<center>Pils iela</center> Attēls:Cesvaine5.jpeg|<center>Cesvaines Tūrisma centrs Pils ielā 2</center> Attēls:Cesvaine6.jpeg|<center>Cesvaines novada domes ēka</center> Attēls:Romantiskā Cesvaine.jpeg|<center>Ēka no bij. muižas kompleksa Attēls:Cesvaine 2.jpg|<center>Bijušais tilts</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Madonas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Cesvaines novads}} {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Cesvaine| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] jqnbxwce9ou2yk5ckozisftzlveugry 4490033 4490017 2026-07-04T11:53:03Z Ivario 51458 karogs 4490033 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Cesvaine (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Cesvaine | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Cesvaine palace.jpg | imagesize = | image_caption = Cesvaines muižas pils | image_flag = Flag of Cesvaine.png | flag_link = Cesvaines karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Cesvaine.svg | shield_link = Cesvaines ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 57 | lats = 58 | latNS = N | longd = 26 | longm = 18 | longs = 18 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1991]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Seßwegen}} | leader_title = Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Vilnis Špats | area_total_km2 = 5.1 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Cesvaine}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4871 | website = {{URL|www.cesvaine.lv}} | footnotes = }} '''Cesvaine''' ({{val|de|Seßwegen}}) ir pilsēta [[Madonas novads|Madonas novadā]] [[Vidzeme]]s centrālajā daļā 15 km no novada centra [[Madona]]s un 164 km no [[Rīga]]s. Cesvaine atrodas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] pie [[Sula (upe)|Sulas]] upītes, kas tek cauri Cesvaines parkam. Pilsētu šķērso autoceļi [[P37]] un [[P38]], gar dienvidaustrumu robežu iet [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņu—Gulbenes]] dzelzceļš (stacija [[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]]). Cesvaines pilsēta ir [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagasta]] centrs, kaut arī tā atrodas ārpus pagasta robežām. == Vēsture == {{Pamatraksts|Cesvaines vēsture}} Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla Rīgas arhibīskapa [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]] un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gadā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. Kopš 19. gadsimta pastāvējušo [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]] 1924. gadā pievienoja [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķim]]. 1932. gadā Cesvainei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk — pilsētciemata) statusu. Latvijas okupācijas laikā 1949. gadā likvidēja pagastus un apriņķus, izveidojot Cesvaines [[Ciema padome|ciema padomi]] [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajona]] sastāvā. Cesvaines rajonu 1956. gadā pievienoja [[Madonas rajons|Madonas rajonam]]. 1957. gadā Cesvainei pievienoja [[Aizkujas ciems|Aizkujas ciemu]], izveidojot [[Cesvaines lauku teritorija|Cesvaines lauku teritoriju]]. 1991. gadā Cesvainei piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, no 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] centrs. 2010. gadā Cesvaines lauku teritoriju pārdēvēja par Cesvaines novada [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]]. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], Cesvaines pilsēta un [[Cesvaines pagasts]] atrodas [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Apskates objekti == * [[Cesvaines pils]] celta laika posmā no 1890. līdz 1897. gadam blakus [[Cesvaines viduslaiku pils]] drupām, kā barona fon Vulfa dzimtas medību pils. Pils ir izcils eklektisma paraugs, kurā sajaukušies [[gotika]]s, [[renesanse]]s, [[romānika]]s un [[jūgendstils|jūgendstila]] elementi. 2002. gada 5. decembrī pils daļēji nodega. Līdz 2022. gadam notika pils atjaunošanas darbi. * Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1879. gadā pēc [[Pauls Makss Berči|Berči]] projekta un celta [[gotika|gotiskajā]] stilā. Visi trīs zvani izgatavoti [[Vācija|Vācijā]]. [[Baznīca (celtne)|Baznīca]] atjaunota 1929. gadā un 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Baznīcā ir [[Bīne|J. Bīnes]] altārglezna „Kristus pie krusta“. Baznīcas ērģeles atjaunoja 2002. gadā. * Cesvaines pilskalns — Baronkalns. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi (V. Urtāns, 1965) pilskalns bijis apdzīvots jau senākajā dzelzs laikmetā (no 500. gada BC). Atrasti dzelzs naži, [[slēdzene]]s, kaula rūceņi, kauri gliemežvāki, bronzas krustiņš, 3 Hamburgas sudraba monētas u.c. un 1086 māla trauku lauskas. Pilskalna malas bijušas nocietinātas ar guļbaļķu divrindu sienu un kamerām. Kad celtne nodega, to nolīdzināja un cēla no jauna. Visblīvāk senvieta bijusi apdzīvota 12. un 13. gadsimtos. Pilskalns atrodas Sūlas upītes līkumā. Dienvidu un austrumu pusē pilskalns ir 14–16 m augsts, bet rietumu pusē tikai 8–10 m. Plakums 70 m garš un ap 25 m plats. Rietumu nogāzē vēlākos laikos ierīkots uzbraucamais ceļš. Pilskalns savu otro nosaukumu — Baronkalns ieguvis pēc 1904. gada, kad te tika apglabāts muižas īpašnieks [[Ādolfs fon Vulfs]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|521 |1959|1395 |1970|1494 |1979|1736 |1989|2069 |2000|1864 |2011|1574 |2021|1239 }} == Cilvēki == Cesvainē dzimuši, mācījušies vai strādājuši: * [[Jākobs Mihaels Reinholds Lencs]] (''Jakob Michael Reinhold Lenz'', (1751—1792)), rakstnieks; * [[Bebru Juris]] (1859—1951), rakstnieks; * [[Doku Atis]] (1861—1903), rakstnieks; * [[Pēteris Sarķis]] (1862—1895), fabulists; * [[Augusts Saulietis]] (1869—1933), latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors. * [[Marija Gubene]] (1872—1947), ērģelniece; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924), rakstnieks; * [[Anda Līce]] (1941), dzejniece. == Attēlu galerija == <gallery widths="150" heights="150" perrow="4"> Attēls:Cesvaines RTV tornis.jpg|<center>Televīzijas tornis</center> Attēls:Cesvaine2.jpeg|<center>Strūklaka pie Cesvaines pils</center> Attēls:Cesvaine3.jpeg|<center>Skats no Cesvaines pils torņa uz Cesvaines vidusskolu</center> Attēls:Cesvaine4.jpeg|<center>Pils iela</center> Attēls:Cesvaine5.jpeg|<center>Cesvaines Tūrisma centrs Pils ielā 2</center> Attēls:Cesvaine6.jpeg|<center>Cesvaines novada domes ēka</center> Attēls:Romantiskā Cesvaine.jpeg|<center>Ēka no bij. muižas kompleksa Attēls:Cesvaine 2.jpg|<center>Bijušais tilts</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Madonas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Cesvaines novads}} {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Cesvaine| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] eziut8z7nradb872awfakws1pi0yi3u 0 5891 4489912 4383762 2026-07-04T05:04:42Z Pirags 3757 /* Vācbaltiešu izceļošana */ bilde 4489912 wikitext text/x-wiki {{etniskas grupas infokaste | group = Vācbaltieši | native_name = {{val|de|Deutsch-Balten}} | native_name_lang = German | image = [[Attēls:Glasfenster Deutschbalten (1973).JPG|200px]] | image_caption = Vācbaltiešu karogs un ģerbonis ar motto "Uzticībā cieši" (''In Treuen fest'') | pop = apmēram 5200<br />(Vācieši šobrīd Latvijā un Igaunijā, ne vienmēr vācbaltieši tajā pašā vēsturiskajā un kultūras izpratnē) | pop2 = {{flaga|Estonia}}: 2701 | pop3 = {{flaga|Latvia}}: 2554 | pop4 = '''Vēsturiski:'''{{Plainlist| * [[Attēls:Baltic coat of arms.svg|20x22px|alt=|link=]] {{lang|la|[[Terra Mariana]]}} * [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Kurzemes guberņa]] * [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Igaunijas guberņa]] * [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Vidzemes guberņa]] }} | region1 = | pop1 = | langs = [[Lejasvācu valoda]], [[Augšvācu valoda]], [[Baltijas vācu valoda]] | rels = [[luterisms]] pārsvarā<br />[[Romas Katoļu baznīca]] mazākumā<ref>According to Gerhard Reichling, out of 250,000 Germans deported from the Baltic states in the [[Flight and expulsion of Germans]] 239,000 were Protestant and 8,000 were Catholic.</ref><ref>Gerhard Reichling, ''Die deutschen Vertriebenen in Zahlen'', part 1, Bonn: 1995, pp. 8</ref> | related_groups = [[Germanic peoples]], [[Germans]], [[Prussian Lithuanians]], [[Germans in Russia]], [[Estonian Swedes]], [[German diaspora]] | related-c = }} '''Vācbaltieši''', '''vācbalti''' ({{val|de|Deutschbalten}}), arī '''baltvācieši''', '''baltvāci''' (''Baltendeutsche''), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par '''baltiešiem''' (''die Balten''). Starpkaru periodā bieži lietots nosaukums '''Baltijas vācieši''' (''die baltischen Deutschen''). Iepriekš pašidentificēšanās notika arī pēc provinces nosaukuma — igaunieši, livonieši, kurzemieši (''Estländer, Livländer, Kurländer'').<ref name="zapiskihistoryczne.pl">[http://www.zapiskihistoryczne.pl/files/issues/6f7b428319f91a0fa9a79319f6a67755_ZH_2011_4_TopijN.pdf THE ROLE OF THE DEUTSCHBALTEN IN THE CULTURAL AND ECONOMIC DEVELOPMENT OF RUSSIA’S BALTIC PROVINCES IN THE 19th CENTURY]</ref> 1881. gadā vācbaltu bija ap 180 000, jeb 10% no [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] iedzīvotājiem. Taču viņi gandrīz pilnībā kontrolēja kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, armijas un valsts administrācijas amatus. Veidojušies no [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā ieceļojušo [[vācieši|vāciešu]], zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] pārstāvju, kā arī pārvācoto [[lībieši|līvu]], [[Latvieši|latviešu]] un [[Igauņi|igauņu]] pēctečiem, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], un 20. gadsimta pirmajā pusē veidoja monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu etnokultūrgrupu ar savu kultūru, atšķirīgu valodas dialektu un mentalitāti. Kopiena beidza pastāvēt 1939./1941. gados, kad lielākā daļa [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu pārcēlās uz Vācijas okupēto Polijas daļu]]. == Vēsture == Vācieši sāka ieceļot Latvijas teritorijā sākot ar 12. gadsimta beigām, izveidojot savas valstis [[Livonijas Konfederācija]]s ietvaros. Asimilēja daļu no [[līvi]]em, [[latvieši]]em un [[igauņi]]em, kas vairāku paaudžu laikā pārņēma vācisko dzīvesveidu un valodu, un līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] bija valdošais slānis [[Baltija]]s iekšpolitikā, ekonomikā un kultūrā (veidoja visu pilsētas kultūrvidi). Daudzi vācbaltieši 18.—19. gadsimtā pārcēlās uz [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]], kur ieņēma augstus amatus impērijas pārvaldes aparātā. 1871. gadā 74% [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieku bija vācbaltieši. 1772. gadā sāka strādāt pirmais Rīgas teātris, kurā uzveda izrādes un operas. Vāciešu vidū izplatīta bija koru dziedāšana. 1761. gadā Rīgā dibināta “''Musikalische Gesellschaft''”, 1851. gadā “''Rigasche Liederkranz''”, 1859. gadā “''Rigasche Sängerkreis''”. [[Rēvele|Rēvelē]] 1857. gadā notika Baltijas vāciešu dziesmu svētki, kam četrus gadus vēlāk sekoja dziesmu svētki Rīgā. Koru dziedāšanas tradīciju pārņēma latvieši un igauņi, kas to turpina līdz mūsdienām.<ref name="zapiskihistoryczne.pl"/> Vācieši nodibināja un par saviem līdzekļiem uzcēla [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas politehnikumu]], kas līdz 1898. gadam bija vienīgais impērijā. Šeit strādāja pasaulē slavenie [[Vilhelms Ostvalds]] un [[Pauls Valdens]]. Rīgas politehnikums bija viens no lielākajiem Eiropā. 1885./86. mācību gadā tajā mācījās 856 studenti, kamēr Cīrihes politehnikumā 600 un Minhenes — 400 studenti. Augstākajās mācību iestādēs, ģimnāzijās, mācības notika vāciski. Kurzemes guberņā bija 3, Livonijas guberņā 7 un Igaunijas guberņā 2 ģimnāzijas. Ģimnāziju mācību programma izmantoja Prūsijas paraugu. Baltijas provincēs vecākā un lielākā bija [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], kas līdz 19. gadsimta beigām baudīja plašu iekšējo autonomiju no impērijas izglītības sistēmas un [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]]. 1886./87. mācību gadā [[Vidzemes guberņa|Livonijas guberņā]] bija viena skola uz 920 iedzīvotājiem. Tikmēr Zviedrijā bija viena skola uz 900, bet [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalistē]] viena skola uz 682 iedzīvotājiem. [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] bija pa vienai skolai uz 1070 iedzīvotājiem, ko var izskaidrot ar citu tautību un reliģiju klātbūtni — poļu, ebreju, baltkrievu. Skolu uzturēšanas izmaksas sedza muižniecība un zemniecība, valstij iesaistoties minimāli. Skolas parasti kontrolēja un tajās pasniedza luterāņu mācītāji. Nelielajā vāciešu kopienā bija viens no pasaulē augstākajiem augstskolu absolventu rādītājiem. 1830. gados uz 100 000 vāciešu bija 300 studentu, kamēr Vācijā 35 uz 100 000. 20. gadsimta sākumā nedaudz vairāk kā 10% vāciešu bija augstākā izglītība, un laikraksti žēlojās par speciālistu pārprodukciju.<ref name="zapiskihistoryczne.pl"/> Pirmā pasaules kara un [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 20-30. gados. Ja 1914. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad 1938. gadā — tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. Tomēr arī starpkaru periodā līdz pat 1939. gadam vācbaltiešiem bija liela loma Latvijas ekonomikā: 1935. gadā no 922 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem 15,7% piederēja vāciešiem, tie ražoja 36,7% kopprodukcijas.<ref>Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā 71. lpp.</ref> == Vācbaltiešu izceļošana == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|300px|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma uz [[Varta]]s novadu okupētajā Polijā 1939. gadā]] [[Attēls:Proportion Baltic Germans.png|300px|thumb|Vācbaltiešu īpatsvara samazināšanās Latvijas lielākajās pilsētās (1869-1939)]] {{Pamatraksts|Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm}} Drīz pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada 6. oktobra runā [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] aicināja PSRS, Latvijā, Igaunijā un Itālijā dzīvojošos etniskos vāciešus pārcelties uz Vācijas okupēto Poliju. Tas, ka [[Molotova—Ribentropa pakts]] paredzēja Baltijas valstu nonākšanu [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā, bija iemesls, kāpēc [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja vācbaltiešu ''pārvietošanu'' (''Umsiedlung''), kas paredzēja Latvijā un Igaunijā dzīvojošos vāciešus izmitināt uz dzīvi [[Vācija]]s nupat okupētajā [[Polija]]s teritorijas daļā. No 1939. gada 7. novembra līdz 16. decembrim no Latvijas izceļoja aptuveni 47 000 vācbaltiešu, bet palika ap 4000—7000. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada vasarā daudzi Latvijā palikušie vācbaltieši vērsās Vācijas vēstniecībā ar izceļošanas lūgumiem, tādēļ 1941. gada 10. janvārī Vācijas un PSRS valdības parakstīja vienošanos par papildu izceļošanas atļaušanu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=69xXBQAAQBAJ&pg=PA332&dq=Volksdeutsche+Baltikum+...&hl=lv&sa=X&ved=0CHEQ6AEwCWoVChMIopPO2KLfxgIVo49yCh1Wigwy#v=onepage&q=Volksdeutsche%20Baltikum%20...&f=false Maria Fiebrandt. Auslese für die Siedlergesellschaft. Die Einbeziehung Volksdeutscher in die NS-Erbgesundheitspolitik im Kontext der Umsiedlungen 1939—1945]. Vandenhoeck & Ruprecht, 2014 — 671 Seiten {{ISBN|978-3-525-36967-8}}</ref> No 1939. gada oktobra līdz 1940. gada maijam ap 14 000 vāciešu atstāja Igauniju. Pēc [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācijas]] un pievienošanas PSRS, papildus vēl 7500 vācieši pameta Igauniju laikā no 1941. gada janvāra līdz aprīlim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mnemosyne.ee/hc.ee/pdf/conclusions_en_1940-1941.pdf |title=Phase I: the Soviet occupation of Estonia in 1940—1941 |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140211082523/http://www.mnemosyne.ee/hc.ee/pdf/conclusions_en_1940-1941.pdf }}</ref> Šobrīd lielākā daļa vācbaltiešu dzīvo Vācijā, mentalitātes, valodas un kultūras ziņā vēl joprojām atšķiroties no vāciešiem. === Vācbaltiešu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) === {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | [[vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas vācieši]] == Ievērojami vācbaltieši == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Johann Gottfried Ageluth'') — luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs; * [[Mihaels Barklajs de Tolli]] (''Michael Andreas Barclay de Tolly'') — karavadonis, kara ministrs, vadīja Krievijas Impērijas armijas cīņas pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleonu I]]; * [[Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli]] (''August Wilhelm Barclay de Tolly'') — Rīgas birģermeistars; * [[Fabiāns fon Belingshauzens]] (''Fabian Gottlieb von Bellingshausen'') — flotes admirālis, ceļotājs, [[Antarktīda]]s atklājējs; * [[Aleksandrs fon Benkendorfs]] (''Alexander von Benckendorff'') — ģenerālis Napoleona karu laikā, Krievijas žandarmērijas dibinātājs; * [[Konstantīns fon Benkendorfs]] (''Konstantin von Benckendorff'') — ģenerālis un diplomāts; * [[Johans Kristofs Bērenss]] (''Johann Christoph Berens'') — Rīgas rātskungs, dzimtbūšanas pretinieks; * [[Verners Bergengrīns]] (''Werner Bergengruen'') — rakstnieks; * [[Baltazars fon Bergmanis]] (''Balthasar von Bergmann'') — jurists, galma padomnieks, rakstnieks; * [[Ernests fon Bergmanis]] (''Ernst von Bergmann'') — ķirurgs, [[aseptika]]s principu ieviesējs, [[lepra]]s pētnieks; * [[Kārlis Ernsts fon Bērs]] (''Karl Ernst von Baer'') — biologs, [[embrioloģija]]s pamatlicējs; * [[Augusts Bīlenšteins]] (''August Johann Gottfried Bielenstein'') — folklorists, valodnieks, teologs; * [[Ernsts Johans Bīrons]] (''Ernst Johann von Biron'') — Kurzemes un Zemgales hercogs, Krievijas Impērijas reģents; * [[Pēteris Bīrons]] (''Peter von Biron'') — pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs; * [[Vilhelms Bokslafs]] (''Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff'') — arhitekts; * [[Johans Kristofs Broce]] (''Johann Christoph Brotze'') — etnogrāfs, mākslinieks, vēsturnieks; * [[Frīdrihs Canders]] (''Friedrich Zander'') — [[raķete|raķešu]] izgudrotājs, kosmonautikas aizsācējs; * [[Valters Caps]] (''Walter Zapp'') — ''[[Minox]]'' fotoaparāta izgudrotājs; * [[Johans Lēberehts Eginks]] (''Johann Leberecht Eggink'') — vēstures ainu gleznotājs un portretists; * [[Heincs Erhards]] (''Heinz Erhardt'') — komediants; * [[Johans Frīdrihs fon Eššolcs]] (''Johann Friedrich von Eschscholtz'') — dabas pētnieks; * [[Hamilkārs fon Felkerzāms|Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms]] (''Wilhelm Hamilcar von Fölkersahm'') — [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]]; * [[Johans Daniels Felsko]] — Rīgas pilsētas arhitekts; * [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] (''Wessel Freytag von Loringhoven'') — Vērmahta ģenerālštāba virsnieks, piedalījās atentāta sagatavošanā pret Ādolfu Hitleru; * [[Armīns fon Gerkāns]] — arheologs, pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā; * [[Meinhards fon Gerkāns]] — arhitekts; * [[Teodors Grothuss]] — dabaszinātnieks, elektrolīzes teorijas ("Grothusa mehānisma") izveidotājs; * [[Nikolajs Hartmanis]] (''Nicolai Hartmann'') — filozofs; * [[Augusts Hupels]] (''August Wilhelm Hupel'') — kolekcionārs, ārsts; * [[Kārlis Hūns]] — gleznotājs; * [[Oto fon Hūns]] — ārsts, vēsturnieks, uzsācis pretbaku vakcinēšanu Latvijā; * [[Jākobs fon Ikskils]] (''Jakob von Uexküll'') — biologs, semiotiķis; * [[Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)]] — Vidzemes guberņas civilgubernators, Krievijas Impērijas senators; * [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (''Alexander von Keyserling'') — ģeologs, paleontologs; * [[Arhibalds fon Keizerlings]] ''(Archibald von Keyserling'') — admirālis, pirmais Latvijas Republikas kara flotes komandieris; * [[Eduards fon Keizerlings]] (''Eduard von Keyserling'') — rakstnieks; * [[Hermanis fon Keizerlings]] (''Hermann Keyserling'') — filozofs; * [[Voldemārs Kernigs]] (''Vladimir Kernig'') — ārsts internists, neirologs; * [[Lionels Kīzerickis]] (''Lionel Kieseritzky'') — šaha meistars; * [[Oto fon Kocebū]] (''Otto von Kotzebue'') — ceļotājs; * [[Ādams Johans fon Krūzenšterns]] (''Adam Johann von Krusenstern'') — admirālis, ceļotājs; * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (''Karl Wilhelm von Kupffer'') — anatoms, histologs un embriologs; * [[Eižens Laube]] — arhitekts; * [[Emīls Lencs]] (''Heinrich Friedrich Emil Lenz'') — fiziķis; * [[Ernests Gideons fon Laudons]] (''Ernst Gideon Freiherr von Laudon'') — karavadonis, [[Austrija]]s armijas virspavēlnieks; * [[Gustavs Manteifelis]] (''Gustav von Manteuffel'') — etnogrāfs, folklorists, latgaliešu laicīgās literatūras iedibinātājs; * [[Verners Cēge fon Manteifels]] (''Werner Zoege von Manteuffel'') — ķirurgs, pirmais ierosinājis sterilizētu gumijas cimdu lietošanu ķirurģijā; * [[Frīdrihs Fromholds Martenss]] (''Friedrich Fromhold Martens'') — diplomāts un starptautisko tiesību speciālists; * [[Garlībs Merķelis]] (''Garlieb Hellwig Merkel'') — publicists, cīnītājs pret dzimtbūšanu; * [[Aleksandrs fon Midendorfs]] (''Alexander von Middendorff'') — zoologs; * [[Jevgeņijs Millers]] (''Eugene Miller'') — karavadonis, [[kontrrevolucionārs]]; * [[Burhards Kristofs fon Minihs]] (''Burkhard Christoph von Munnich'') — feldmaršals un politiķis; * [[Vilhelms Munters]] — Latvijas ārlietu ministrs; * [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] — rakstnieks, māte vācbaltiete; * [[Vilhelms Neimanis]] — arhitekts, mākslas vēsturnieks; * [[Vilhelms Ostvalds]] (''Wilhelm Ostwald'') — ķīmiķis, [[Nobela prēmija]]s laureāts; * [[Oto Arnolds fon Paikuls]] (''Otto Arnold von Paykull'') — Saksijas armijas ģenerālis un alķīmiķis; * [[Johans Reinholds fon Patkuls]] (''Johann Reinhold von Patkul'') — Livonijas politiķis, spējīgs diplomāts, viens no Ziemeļu kara izraisītājiem ; * [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] (''Adolf Pilar von Pilchau'') — politiķis, Livonijas landmaršals, Baltijas hercogistes reģents (1918); * [[Volferts Gerhards fon Rādens]] (''Wolfert Gerhard, Baron von Rahden) —'' kājnieku virsnieks; * [[Nikolajs Rērihs]] — gleznotājs, arheologs, ceļotājs un domātājs; * [[Georgs Vilhelms Rihmanis]] (''Georg Wilhelm Richmann'') — fiziķis; * [[Aleksejs Rīdigers]] (''Aleksey Ridiger'') — Krievijas ortodoksās baznīcas patriarhs [[Aleksijs II]]; * [[Alfrēds Rozenbergs]] (''Alfred Rosenberg'') — politiķis, nacionālsociālistu ideologs; * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] — luterāņu mācītājs, [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] popularizētājs; * [[Pauls Šīmanis]] (''Paul Schiemann'') — politiķis, Saeimas deputāts; * [[Makss fon Šeibners-Rihters]] (''Ludwig Maximilian Erwin von Scheubner-Richter'') — nacionālsociālistu partijas darbonis, [[alus pučs|alus puča]] iedvesmotājs Minhenē (1923); * [[Reinholds Šmēlings]] (''Reinhold Georg Schmaeling'') — Rīgas pilsētas arhitekts; * [[Georgs Augusts Šveinfurts]] (''Georg August Schweinfurth'') — [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] apceļotājs, botāniķis, etnogrāfs; * [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve]] (''Friedrich Georg Wilhelm von Struve'') — astronoms; * [[Franks Tīss]] (''Frank Thiess'') — rakstnieks; * [[Eduards Totlēbens|Eduards fon Totlēbens]] — kara inženieris, cietokšņu būves speciālists; * [[Romāns Ungerns fon Šternbergs]] (''Roman Ungern von Sternberg'') — Baltās armijas komandieris; * [[Edgars de Vāls]] (''Edgar de Wahl'') — mākslīgās valodas ''[[Interlingue]]'' radītājs; * [[Aleksandrs Vēbers]] — žurnālists, advokāts un sabiedrisks darbinieks; * [[Anna Ģertrūde Vērmane]] — mecenāte, kuras vārdā nosaukts, viņas 1817. gadā Rīgai uzdāvinātais [[Vērmanes dārzs]];<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/print.php?id=383745 Atjaunotajā Vērmanes dārzā atklāj pieminekli Annai Vērmanei]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Sergejs Vitte]] — [[Krievijas Impērija]]s valstsvīrs un politiķis (tēvs vācbaltietis); * [[Ervins Volfeils]] (''Erwin Wohlfeil'') — gleznotājs un grafiķis; * [[Eduards Volters]] (''Eduard Wolter'') — baltu tautu etnogrāfs, folklorists, valodnieks; * [[Ferdinands fon Vrangelis]] (''Ferdinand von Wrangel'') — admirālis, ceļotājs ; * [[Pēteris fon Vrangelis]] (''Peter von Wrangel'') — [[Baltā kustība|Baltās armijas]] ģenerālis; * [[Tomass Johans Zēbeks]] (''Thomas Johann Seebeck'') — fiziķis. == Literatūra == * Cerūzis, R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). Rīga: LU Akadēmiskais apgads, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. // Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689-1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}} * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Baltiešu gredzens. — Vesta-LK: Rīga, 2013., {{ISBN|9789934829680}} * Stradiņš Jānis. Vācbaltieši, Rīga un Latvija. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 191.-194. lpp. * Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. — LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Etnisko pētījumu centrs. Rīga : [b. i.], 2000. 57.lpp. {{ISBN|9984543560}} * Vācbaltieši Latvijā (1918—1941). / Sērija: Vēstures avoti augstskolai, VIII sējums / sast. Dr. hist. Inesis Feldmanis — Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds: Rīga, 2016., 246 lpp. * Baiba Jaunslaviete. Ieskats vācbaltiešu dziesmu svētku vēsturē. // Mūzikas akadēmijas raksti. — Latvijas Mūzikas akadēmija: Rīga, 2007. 33.-53. lpp. {{ISBN|978-9984-588-38-4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{lv ikona}} * [http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/10062/11010/1/bender_reet.pdf Oskar Masing. "Baltendeutsches Dialektwoertebuch" (Manuskripta fragments Aa-Ad kā pielikums doktora disertācijai)] {{ee ikona}} * [https://bbld.de BBLD — Baltisches Biographisches Lexikon Digital] {{de ikona}} * [http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1i Vācbaltieši — Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši|*]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]] cvoyudeg6xw01hm64n65ftal9hgrris 4489919 4489912 2026-07-04T05:25:33Z Pirags 3757 +bilde 4489919 wikitext text/x-wiki {{etniskas grupas infokaste | group = Vācbaltieši | native_name = {{val|de|Deutsch-Balten}} | native_name_lang = German | image = [[Attēls:Glasfenster Deutschbalten (1973).JPG|200px]] | image_caption = Vācbaltiešu karogs un ģerbonis ar motto "Uzticībā cieši" (''In Treuen fest'') | pop = apmēram 5200<br />(Vācieši šobrīd Latvijā un Igaunijā, ne vienmēr vācbaltieši tajā pašā vēsturiskajā un kultūras izpratnē) | pop2 = {{flaga|Estonia}}: 2701 | pop3 = {{flaga|Latvia}}: 2554 | pop4 = '''Vēsturiski:'''{{Plainlist| * [[Attēls:Baltic coat of arms.svg|20x22px|alt=|link=]] {{lang|la|[[Terra Mariana]]}} * [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Kurzemes guberņa]] * [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Igaunijas guberņa]] * [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Vidzemes guberņa]] }} | region1 = | pop1 = | langs = [[Lejasvācu valoda]], [[Augšvācu valoda]], [[Baltijas vācu valoda]] | rels = [[luterisms]] pārsvarā<br />[[Romas Katoļu baznīca]] mazākumā<ref>According to Gerhard Reichling, out of 250,000 Germans deported from the Baltic states in the [[Flight and expulsion of Germans]] 239,000 were Protestant and 8,000 were Catholic.</ref><ref>Gerhard Reichling, ''Die deutschen Vertriebenen in Zahlen'', part 1, Bonn: 1995, pp. 8</ref> | related_groups = [[Germanic peoples]], [[Germans]], [[Prussian Lithuanians]], [[Germans in Russia]], [[Estonian Swedes]], [[German diaspora]] | related-c = }} '''Vācbaltieši''', '''vācbalti''' ({{val|de|Deutschbalten}}), arī '''baltvācieši''', '''baltvāci''' (''Baltendeutsche''), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par '''baltiešiem''' (''die Balten''). Starpkaru periodā bieži lietots nosaukums '''Baltijas vācieši''' (''die baltischen Deutschen''). Iepriekš pašidentificēšanās notika arī pēc provinces nosaukuma — igaunieši, livonieši, kurzemieši (''Estländer, Livländer, Kurländer'').<ref name="zapiskihistoryczne.pl">[http://www.zapiskihistoryczne.pl/files/issues/6f7b428319f91a0fa9a79319f6a67755_ZH_2011_4_TopijN.pdf THE ROLE OF THE DEUTSCHBALTEN IN THE CULTURAL AND ECONOMIC DEVELOPMENT OF RUSSIA’S BALTIC PROVINCES IN THE 19th CENTURY]</ref> 1881. gadā vācbaltu bija ap 180 000, jeb 10% no [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] iedzīvotājiem. Taču viņi gandrīz pilnībā kontrolēja kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, armijas un valsts administrācijas amatus. Veidojušies no [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā ieceļojušo [[vācieši|vāciešu]], zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] pārstāvju, kā arī pārvācoto [[lībieši|līvu]], [[Latvieši|latviešu]] un [[Igauņi|igauņu]] pēctečiem, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], un 20. gadsimta pirmajā pusē veidoja monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu etnokultūrgrupu ar savu kultūru, atšķirīgu valodas dialektu un mentalitāti. Kopiena beidza pastāvēt 1939./1941. gados, kad lielākā daļa [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu pārcēlās uz Vācijas okupēto Polijas daļu]]. == Vēsture == [[Attēls:Baltic Germans.png|300px|thumb|Vācbaltiešu īpatsvars Baltijas provinču apriņķos (1897)]] Vācieši sāka ieceļot Latvijas teritorijā sākot ar 12. gadsimta beigām, izveidojot savas valstis [[Livonijas Konfederācija]]s ietvaros. Asimilēja daļu no [[līvi]]em, [[latvieši]]em un [[igauņi]]em, kas vairāku paaudžu laikā pārņēma vācisko dzīvesveidu un valodu, un līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] bija valdošais slānis [[Baltija]]s iekšpolitikā, ekonomikā un kultūrā (veidoja visu pilsētas kultūrvidi). Daudzi vācbaltieši 18.—19. gadsimtā pārcēlās uz [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]], kur ieņēma augstus amatus impērijas pārvaldes aparātā. 1871. gadā 74% [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieku bija vācbaltieši. 1772. gadā sāka strādāt pirmais Rīgas teātris, kurā uzveda izrādes un operas. Vāciešu vidū izplatīta bija koru dziedāšana. 1761. gadā Rīgā dibināta “''Musikalische Gesellschaft''”, 1851. gadā “''Rigasche Liederkranz''”, 1859. gadā “''Rigasche Sängerkreis''”. [[Rēvele|Rēvelē]] 1857. gadā notika Baltijas vāciešu dziesmu svētki, kam četrus gadus vēlāk sekoja dziesmu svētki Rīgā. Koru dziedāšanas tradīciju pārņēma latvieši un igauņi, kas to turpina līdz mūsdienām.<ref name="zapiskihistoryczne.pl"/> Vācieši nodibināja un par saviem līdzekļiem uzcēla [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas politehnikumu]], kas līdz 1898. gadam bija vienīgais impērijā. Šeit strādāja pasaulē slavenie [[Vilhelms Ostvalds]] un [[Pauls Valdens]]. Rīgas politehnikums bija viens no lielākajiem Eiropā. 1885./86. mācību gadā tajā mācījās 856 studenti, kamēr Cīrihes politehnikumā 600 un Minhenes — 400 studenti. Augstākajās mācību iestādēs, ģimnāzijās, mācības notika vāciski. Kurzemes guberņā bija 3, Livonijas guberņā 7 un Igaunijas guberņā 2 ģimnāzijas. Ģimnāziju mācību programma izmantoja Prūsijas paraugu. Baltijas provincēs vecākā un lielākā bija [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], kas līdz 19. gadsimta beigām baudīja plašu iekšējo autonomiju no impērijas izglītības sistēmas un [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]]. 1886./87. mācību gadā [[Vidzemes guberņa|Livonijas guberņā]] bija viena skola uz 920 iedzīvotājiem. Tikmēr Zviedrijā bija viena skola uz 900, bet [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalistē]] viena skola uz 682 iedzīvotājiem. [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] bija pa vienai skolai uz 1070 iedzīvotājiem, ko var izskaidrot ar citu tautību un reliģiju klātbūtni — poļu, ebreju, baltkrievu. Skolu uzturēšanas izmaksas sedza muižniecība un zemniecība, valstij iesaistoties minimāli. Skolas parasti kontrolēja un tajās pasniedza luterāņu mācītāji. Nelielajā vāciešu kopienā bija viens no pasaulē augstākajiem augstskolu absolventu rādītājiem. 1830. gados uz 100 000 vāciešu bija 300 studentu, kamēr Vācijā 35 uz 100 000. 20. gadsimta sākumā nedaudz vairāk kā 10% vāciešu bija augstākā izglītība, un laikraksti žēlojās par speciālistu pārprodukciju.<ref name="zapiskihistoryczne.pl"/> Pirmā pasaules kara un [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 20-30. gados. Ja 1914. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad 1938. gadā — tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. Tomēr arī starpkaru periodā līdz pat 1939. gadam vācbaltiešiem bija liela loma Latvijas ekonomikā: 1935. gadā no 922 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem 15,7% piederēja vāciešiem, tie ražoja 36,7% kopprodukcijas.<ref>Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā 71. lpp.</ref> == Vācbaltiešu izceļošana == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|300px|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma uz [[Varta]]s novadu okupētajā Polijā 1939. gadā]] [[Attēls:Proportion Baltic Germans.png|300px|thumb|Vācbaltiešu īpatsvara samazināšanās Latvijas lielākajās pilsētās (1869-1939)]] {{Pamatraksts|Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm}} Drīz pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada 6. oktobra runā [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] aicināja PSRS, Latvijā, Igaunijā un Itālijā dzīvojošos etniskos vāciešus pārcelties uz Vācijas okupēto Poliju. Tas, ka [[Molotova—Ribentropa pakts]] paredzēja Baltijas valstu nonākšanu [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā, bija iemesls, kāpēc [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja vācbaltiešu ''pārvietošanu'' (''Umsiedlung''), kas paredzēja Latvijā un Igaunijā dzīvojošos vāciešus izmitināt uz dzīvi [[Vācija]]s nupat okupētajā [[Polija]]s teritorijas daļā. No 1939. gada 7. novembra līdz 16. decembrim no Latvijas izceļoja aptuveni 47 000 vācbaltiešu, bet palika ap 4000—7000. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada vasarā daudzi Latvijā palikušie vācbaltieši vērsās Vācijas vēstniecībā ar izceļošanas lūgumiem, tādēļ 1941. gada 10. janvārī Vācijas un PSRS valdības parakstīja vienošanos par papildu izceļošanas atļaušanu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=69xXBQAAQBAJ&pg=PA332&dq=Volksdeutsche+Baltikum+...&hl=lv&sa=X&ved=0CHEQ6AEwCWoVChMIopPO2KLfxgIVo49yCh1Wigwy#v=onepage&q=Volksdeutsche%20Baltikum%20...&f=false Maria Fiebrandt. Auslese für die Siedlergesellschaft. Die Einbeziehung Volksdeutscher in die NS-Erbgesundheitspolitik im Kontext der Umsiedlungen 1939—1945]. Vandenhoeck & Ruprecht, 2014 — 671 Seiten {{ISBN|978-3-525-36967-8}}</ref> No 1939. gada oktobra līdz 1940. gada maijam ap 14 000 vāciešu atstāja Igauniju. Pēc [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācijas]] un pievienošanas PSRS, papildus vēl 7500 vācieši pameta Igauniju laikā no 1941. gada janvāra līdz aprīlim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mnemosyne.ee/hc.ee/pdf/conclusions_en_1940-1941.pdf |title=Phase I: the Soviet occupation of Estonia in 1940—1941 |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140211082523/http://www.mnemosyne.ee/hc.ee/pdf/conclusions_en_1940-1941.pdf }}</ref> Šobrīd lielākā daļa vācbaltiešu dzīvo Vācijā, mentalitātes, valodas un kultūras ziņā vēl joprojām atšķiroties no vāciešiem. === Vācbaltiešu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) === {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | [[vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas vācieši]] == Ievērojami vācbaltieši == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Johann Gottfried Ageluth'') — luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs; * [[Mihaels Barklajs de Tolli]] (''Michael Andreas Barclay de Tolly'') — karavadonis, kara ministrs, vadīja Krievijas Impērijas armijas cīņas pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleonu I]]; * [[Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli]] (''August Wilhelm Barclay de Tolly'') — Rīgas birģermeistars; * [[Fabiāns fon Belingshauzens]] (''Fabian Gottlieb von Bellingshausen'') — flotes admirālis, ceļotājs, [[Antarktīda]]s atklājējs; * [[Aleksandrs fon Benkendorfs]] (''Alexander von Benckendorff'') — ģenerālis Napoleona karu laikā, Krievijas žandarmērijas dibinātājs; * [[Konstantīns fon Benkendorfs]] (''Konstantin von Benckendorff'') — ģenerālis un diplomāts; * [[Johans Kristofs Bērenss]] (''Johann Christoph Berens'') — Rīgas rātskungs, dzimtbūšanas pretinieks; * [[Verners Bergengrīns]] (''Werner Bergengruen'') — rakstnieks; * [[Baltazars fon Bergmanis]] (''Balthasar von Bergmann'') — jurists, galma padomnieks, rakstnieks; * [[Ernests fon Bergmanis]] (''Ernst von Bergmann'') — ķirurgs, [[aseptika]]s principu ieviesējs, [[lepra]]s pētnieks; * [[Kārlis Ernsts fon Bērs]] (''Karl Ernst von Baer'') — biologs, [[embrioloģija]]s pamatlicējs; * [[Augusts Bīlenšteins]] (''August Johann Gottfried Bielenstein'') — folklorists, valodnieks, teologs; * [[Ernsts Johans Bīrons]] (''Ernst Johann von Biron'') — Kurzemes un Zemgales hercogs, Krievijas Impērijas reģents; * [[Pēteris Bīrons]] (''Peter von Biron'') — pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs; * [[Vilhelms Bokslafs]] (''Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff'') — arhitekts; * [[Johans Kristofs Broce]] (''Johann Christoph Brotze'') — etnogrāfs, mākslinieks, vēsturnieks; * [[Frīdrihs Canders]] (''Friedrich Zander'') — [[raķete|raķešu]] izgudrotājs, kosmonautikas aizsācējs; * [[Valters Caps]] (''Walter Zapp'') — ''[[Minox]]'' fotoaparāta izgudrotājs; * [[Johans Lēberehts Eginks]] (''Johann Leberecht Eggink'') — vēstures ainu gleznotājs un portretists; * [[Heincs Erhards]] (''Heinz Erhardt'') — komediants; * [[Johans Frīdrihs fon Eššolcs]] (''Johann Friedrich von Eschscholtz'') — dabas pētnieks; * [[Hamilkārs fon Felkerzāms|Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms]] (''Wilhelm Hamilcar von Fölkersahm'') — [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]]; * [[Johans Daniels Felsko]] — Rīgas pilsētas arhitekts; * [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] (''Wessel Freytag von Loringhoven'') — Vērmahta ģenerālštāba virsnieks, piedalījās atentāta sagatavošanā pret Ādolfu Hitleru; * [[Armīns fon Gerkāns]] — arheologs, pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā; * [[Meinhards fon Gerkāns]] — arhitekts; * [[Teodors Grothuss]] — dabaszinātnieks, elektrolīzes teorijas ("Grothusa mehānisma") izveidotājs; * [[Nikolajs Hartmanis]] (''Nicolai Hartmann'') — filozofs; * [[Augusts Hupels]] (''August Wilhelm Hupel'') — kolekcionārs, ārsts; * [[Kārlis Hūns]] — gleznotājs; * [[Oto fon Hūns]] — ārsts, vēsturnieks, uzsācis pretbaku vakcinēšanu Latvijā; * [[Jākobs fon Ikskils]] (''Jakob von Uexküll'') — biologs, semiotiķis; * [[Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)]] — Vidzemes guberņas civilgubernators, Krievijas Impērijas senators; * [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (''Alexander von Keyserling'') — ģeologs, paleontologs; * [[Arhibalds fon Keizerlings]] ''(Archibald von Keyserling'') — admirālis, pirmais Latvijas Republikas kara flotes komandieris; * [[Eduards fon Keizerlings]] (''Eduard von Keyserling'') — rakstnieks; * [[Hermanis fon Keizerlings]] (''Hermann Keyserling'') — filozofs; * [[Voldemārs Kernigs]] (''Vladimir Kernig'') — ārsts internists, neirologs; * [[Lionels Kīzerickis]] (''Lionel Kieseritzky'') — šaha meistars; * [[Oto fon Kocebū]] (''Otto von Kotzebue'') — ceļotājs; * [[Ādams Johans fon Krūzenšterns]] (''Adam Johann von Krusenstern'') — admirālis, ceļotājs; * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (''Karl Wilhelm von Kupffer'') — anatoms, histologs un embriologs; * [[Eižens Laube]] — arhitekts; * [[Emīls Lencs]] (''Heinrich Friedrich Emil Lenz'') — fiziķis; * [[Ernests Gideons fon Laudons]] (''Ernst Gideon Freiherr von Laudon'') — karavadonis, [[Austrija]]s armijas virspavēlnieks; * [[Gustavs Manteifelis]] (''Gustav von Manteuffel'') — etnogrāfs, folklorists, latgaliešu laicīgās literatūras iedibinātājs; * [[Verners Cēge fon Manteifels]] (''Werner Zoege von Manteuffel'') — ķirurgs, pirmais ierosinājis sterilizētu gumijas cimdu lietošanu ķirurģijā; * [[Frīdrihs Fromholds Martenss]] (''Friedrich Fromhold Martens'') — diplomāts un starptautisko tiesību speciālists; * [[Garlībs Merķelis]] (''Garlieb Hellwig Merkel'') — publicists, cīnītājs pret dzimtbūšanu; * [[Aleksandrs fon Midendorfs]] (''Alexander von Middendorff'') — zoologs; * [[Jevgeņijs Millers]] (''Eugene Miller'') — karavadonis, [[kontrrevolucionārs]]; * [[Burhards Kristofs fon Minihs]] (''Burkhard Christoph von Munnich'') — feldmaršals un politiķis; * [[Vilhelms Munters]] — Latvijas ārlietu ministrs; * [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] — rakstnieks, māte vācbaltiete; * [[Vilhelms Neimanis]] — arhitekts, mākslas vēsturnieks; * [[Vilhelms Ostvalds]] (''Wilhelm Ostwald'') — ķīmiķis, [[Nobela prēmija]]s laureāts; * [[Oto Arnolds fon Paikuls]] (''Otto Arnold von Paykull'') — Saksijas armijas ģenerālis un alķīmiķis; * [[Johans Reinholds fon Patkuls]] (''Johann Reinhold von Patkul'') — Livonijas politiķis, spējīgs diplomāts, viens no Ziemeļu kara izraisītājiem ; * [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] (''Adolf Pilar von Pilchau'') — politiķis, Livonijas landmaršals, Baltijas hercogistes reģents (1918); * [[Volferts Gerhards fon Rādens]] (''Wolfert Gerhard, Baron von Rahden) —'' kājnieku virsnieks; * [[Nikolajs Rērihs]] — gleznotājs, arheologs, ceļotājs un domātājs; * [[Georgs Vilhelms Rihmanis]] (''Georg Wilhelm Richmann'') — fiziķis; * [[Aleksejs Rīdigers]] (''Aleksey Ridiger'') — Krievijas ortodoksās baznīcas patriarhs [[Aleksijs II]]; * [[Alfrēds Rozenbergs]] (''Alfred Rosenberg'') — politiķis, nacionālsociālistu ideologs; * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] — luterāņu mācītājs, [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] popularizētājs; * [[Pauls Šīmanis]] (''Paul Schiemann'') — politiķis, Saeimas deputāts; * [[Makss fon Šeibners-Rihters]] (''Ludwig Maximilian Erwin von Scheubner-Richter'') — nacionālsociālistu partijas darbonis, [[alus pučs|alus puča]] iedvesmotājs Minhenē (1923); * [[Reinholds Šmēlings]] (''Reinhold Georg Schmaeling'') — Rīgas pilsētas arhitekts; * [[Georgs Augusts Šveinfurts]] (''Georg August Schweinfurth'') — [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] apceļotājs, botāniķis, etnogrāfs; * [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve]] (''Friedrich Georg Wilhelm von Struve'') — astronoms; * [[Franks Tīss]] (''Frank Thiess'') — rakstnieks; * [[Eduards Totlēbens|Eduards fon Totlēbens]] — kara inženieris, cietokšņu būves speciālists; * [[Romāns Ungerns fon Šternbergs]] (''Roman Ungern von Sternberg'') — Baltās armijas komandieris; * [[Edgars de Vāls]] (''Edgar de Wahl'') — mākslīgās valodas ''[[Interlingue]]'' radītājs; * [[Aleksandrs Vēbers]] — žurnālists, advokāts un sabiedrisks darbinieks; * [[Anna Ģertrūde Vērmane]] — mecenāte, kuras vārdā nosaukts, viņas 1817. gadā Rīgai uzdāvinātais [[Vērmanes dārzs]];<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/print.php?id=383745 Atjaunotajā Vērmanes dārzā atklāj pieminekli Annai Vērmanei]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Sergejs Vitte]] — [[Krievijas Impērija]]s valstsvīrs un politiķis (tēvs vācbaltietis); * [[Ervins Volfeils]] (''Erwin Wohlfeil'') — gleznotājs un grafiķis; * [[Eduards Volters]] (''Eduard Wolter'') — baltu tautu etnogrāfs, folklorists, valodnieks; * [[Ferdinands fon Vrangelis]] (''Ferdinand von Wrangel'') — admirālis, ceļotājs ; * [[Pēteris fon Vrangelis]] (''Peter von Wrangel'') — [[Baltā kustība|Baltās armijas]] ģenerālis; * [[Tomass Johans Zēbeks]] (''Thomas Johann Seebeck'') — fiziķis. == Literatūra == * Cerūzis, R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). Rīga: LU Akadēmiskais apgads, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. // Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689-1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}} * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Baltiešu gredzens. — Vesta-LK: Rīga, 2013., {{ISBN|9789934829680}} * Stradiņš Jānis. Vācbaltieši, Rīga un Latvija. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 191.-194. lpp. * Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. — LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Etnisko pētījumu centrs. Rīga : [b. i.], 2000. 57.lpp. {{ISBN|9984543560}} * Vācbaltieši Latvijā (1918—1941). / Sērija: Vēstures avoti augstskolai, VIII sējums / sast. Dr. hist. Inesis Feldmanis — Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds: Rīga, 2016., 246 lpp. * Baiba Jaunslaviete. Ieskats vācbaltiešu dziesmu svētku vēsturē. // Mūzikas akadēmijas raksti. — Latvijas Mūzikas akadēmija: Rīga, 2007. 33.-53. lpp. {{ISBN|978-9984-588-38-4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{lv ikona}} * [http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/10062/11010/1/bender_reet.pdf Oskar Masing. "Baltendeutsches Dialektwoertebuch" (Manuskripta fragments Aa-Ad kā pielikums doktora disertācijai)] {{ee ikona}} * [https://bbld.de BBLD — Baltisches Biographisches Lexikon Digital] {{de ikona}} * [http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1i Vācbaltieši — Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši|*]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]] 1hk9tjzodne0hbet8qm8x1x1p5fi1xh 4489920 4489919 2026-07-04T05:27:13Z Pirags 3757 4489920 wikitext text/x-wiki {{etniskas grupas infokaste | group = Vācbaltieši | native_name = {{val|de|Deutsch-Balten}} | native_name_lang = German | image = [[Attēls:Glasfenster Deutschbalten (1973).JPG|200px]] | image_caption = Vācbaltiešu karogs un ģerbonis ar motto "Uzticībā cieši" (''In Treuen fest'') | pop = apmēram 5200<br />(Vācieši šobrīd Latvijā un Igaunijā, ne vienmēr vācbaltieši tajā pašā vēsturiskajā un kultūras izpratnē) | pop2 = {{flaga|Estonia}}: 2701 | pop3 = {{flaga|Latvia}}: 2554 | pop4 = '''Vēsturiski:'''{{Plainlist| * [[Attēls:Baltic coat of arms.svg|20x22px|alt=|link=]] {{lang|la|[[Terra Mariana]]}} * [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Kurzemes guberņa]] * [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Igaunijas guberņa]] * [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Vidzemes guberņa]] }} | region1 = | pop1 = | langs = [[Lejasvācu valoda]], [[Augšvācu valoda]], [[Baltijas vācu valoda]] | rels = [[luterisms]] pārsvarā<br />[[Romas Katoļu baznīca]] mazākumā<ref>According to Gerhard Reichling, out of 250,000 Germans deported from the Baltic states in the [[Flight and expulsion of Germans]] 239,000 were Protestant and 8,000 were Catholic.</ref><ref>Gerhard Reichling, ''Die deutschen Vertriebenen in Zahlen'', part 1, Bonn: 1995, pp. 8</ref> | related_groups = [[Germanic peoples]], [[Germans]], [[Prussian Lithuanians]], [[Germans in Russia]], [[Estonian Swedes]], [[German diaspora]] | related-c = }} '''Vācbaltieši''', '''vācbalti''' ({{val|de|Deutschbalten}}), arī '''baltvācieši''', '''baltvāci''' (''Baltendeutsche''), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par '''baltiešiem''' (''die Balten''). Starpkaru periodā bieži lietots nosaukums '''Baltijas vācieši''' (''die baltischen Deutschen''). Iepriekš pašidentificēšanās notika arī pēc provinces nosaukuma — igaunieši, livonieši, kurzemieši (''Estländer, Livländer, Kurländer'').<ref name="zapiskihistoryczne.pl">[http://www.zapiskihistoryczne.pl/files/issues/6f7b428319f91a0fa9a79319f6a67755_ZH_2011_4_TopijN.pdf THE ROLE OF THE DEUTSCHBALTEN IN THE CULTURAL AND ECONOMIC DEVELOPMENT OF RUSSIA’S BALTIC PROVINCES IN THE 19th CENTURY]</ref> 1881. gadā vācbaltu bija ap 180 000, jeb 10% no [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] iedzīvotājiem. Taču viņi gandrīz pilnībā kontrolēja kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, armijas un valsts administrācijas amatus. Veidojušies no [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā ieceļojušo [[vācieši|vāciešu]], zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] pārstāvju, kā arī pārvācoto [[lībieši|līvu]], [[Latvieši|latviešu]] un [[Igauņi|igauņu]] pēctečiem, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], un 20. gadsimta pirmajā pusē veidoja monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu etnokultūrgrupu ar savu kultūru, atšķirīgu valodas dialektu un mentalitāti. Kopiena beidza pastāvēt 1939./1941. gados, kad lielākā daļa [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu pārcēlās uz Vācijas okupēto Polijas daļu]]. == Vēsture == [[Attēls:Baltic Germans.png|300px|thumb|Vācbaltiešu īpatsvars [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] apriņķos (1897)]] Vācieši sāka ieceļot Latvijas teritorijā sākot ar 12. gadsimta beigām, izveidojot savas valstis [[Livonijas Konfederācija]]s ietvaros. Asimilēja daļu no [[līvi]]em, [[latvieši]]em un [[igauņi]]em, kas vairāku paaudžu laikā pārņēma vācisko dzīvesveidu un valodu, un līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] bija valdošais slānis [[Baltija]]s iekšpolitikā, ekonomikā un kultūrā (veidoja visu pilsētas kultūrvidi). Daudzi vācbaltieši 18.—19. gadsimtā pārcēlās uz [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]], kur ieņēma augstus amatus impērijas pārvaldes aparātā. 1871. gadā 74% [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieku bija vācbaltieši. 1772. gadā sāka strādāt pirmais Rīgas teātris, kurā uzveda izrādes un operas. Vāciešu vidū izplatīta bija koru dziedāšana. 1761. gadā Rīgā dibināta “''Musikalische Gesellschaft''”, 1851. gadā “''Rigasche Liederkranz''”, 1859. gadā “''Rigasche Sängerkreis''”. [[Rēvele|Rēvelē]] 1857. gadā notika Baltijas vāciešu dziesmu svētki, kam četrus gadus vēlāk sekoja dziesmu svētki Rīgā. Koru dziedāšanas tradīciju pārņēma latvieši un igauņi, kas to turpina līdz mūsdienām.<ref name="zapiskihistoryczne.pl"/> Vācieši nodibināja un par saviem līdzekļiem uzcēla [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas politehnikumu]], kas līdz 1898. gadam bija vienīgais impērijā. Šeit strādāja pasaulē slavenie [[Vilhelms Ostvalds]] un [[Pauls Valdens]]. Rīgas politehnikums bija viens no lielākajiem Eiropā. 1885./86. mācību gadā tajā mācījās 856 studenti, kamēr Cīrihes politehnikumā 600 un Minhenes — 400 studenti. Augstākajās mācību iestādēs, ģimnāzijās, mācības notika vāciski. Kurzemes guberņā bija 3, Livonijas guberņā 7 un Igaunijas guberņā 2 ģimnāzijas. Ģimnāziju mācību programma izmantoja Prūsijas paraugu. Baltijas provincēs vecākā un lielākā bija [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], kas līdz 19. gadsimta beigām baudīja plašu iekšējo autonomiju no impērijas izglītības sistēmas un [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]]. 1886./87. mācību gadā [[Vidzemes guberņa|Livonijas guberņā]] bija viena skola uz 920 iedzīvotājiem. Tikmēr Zviedrijā bija viena skola uz 900, bet [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalistē]] viena skola uz 682 iedzīvotājiem. [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] bija pa vienai skolai uz 1070 iedzīvotājiem, ko var izskaidrot ar citu tautību un reliģiju klātbūtni — poļu, ebreju, baltkrievu. Skolu uzturēšanas izmaksas sedza muižniecība un zemniecība, valstij iesaistoties minimāli. Skolas parasti kontrolēja un tajās pasniedza luterāņu mācītāji. Nelielajā vāciešu kopienā bija viens no pasaulē augstākajiem augstskolu absolventu rādītājiem. 1830. gados uz 100 000 vāciešu bija 300 studentu, kamēr Vācijā 35 uz 100 000. 20. gadsimta sākumā nedaudz vairāk kā 10% vāciešu bija augstākā izglītība, un laikraksti žēlojās par speciālistu pārprodukciju.<ref name="zapiskihistoryczne.pl"/> Pirmā pasaules kara un [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 20-30. gados. Ja 1914. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad 1938. gadā — tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. Tomēr arī starpkaru periodā līdz pat 1939. gadam vācbaltiešiem bija liela loma Latvijas ekonomikā: 1935. gadā no 922 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem 15,7% piederēja vāciešiem, tie ražoja 36,7% kopprodukcijas.<ref>Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā 71. lpp.</ref> == Vācbaltiešu izceļošana == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|300px|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma uz [[Varta]]s novadu okupētajā Polijā 1939. gadā]] [[Attēls:Proportion Baltic Germans.png|300px|thumb|Vācbaltiešu īpatsvara samazināšanās Latvijas lielākajās pilsētās (1869-1939)]] {{Pamatraksts|Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm}} Drīz pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma 1939. gada 6. oktobra runā [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] aicināja PSRS, Latvijā, Igaunijā un Itālijā dzīvojošos etniskos vāciešus pārcelties uz Vācijas okupēto Poliju. Tas, ka [[Molotova—Ribentropa pakts]] paredzēja Baltijas valstu nonākšanu [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā, bija iemesls, kāpēc [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja vācbaltiešu ''pārvietošanu'' (''Umsiedlung''), kas paredzēja Latvijā un Igaunijā dzīvojošos vāciešus izmitināt uz dzīvi [[Vācija]]s nupat okupētajā [[Polija]]s teritorijas daļā. No 1939. gada 7. novembra līdz 16. decembrim no Latvijas izceļoja aptuveni 47 000 vācbaltiešu, bet palika ap 4000—7000. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada vasarā daudzi Latvijā palikušie vācbaltieši vērsās Vācijas vēstniecībā ar izceļošanas lūgumiem, tādēļ 1941. gada 10. janvārī Vācijas un PSRS valdības parakstīja vienošanos par papildu izceļošanas atļaušanu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=69xXBQAAQBAJ&pg=PA332&dq=Volksdeutsche+Baltikum+...&hl=lv&sa=X&ved=0CHEQ6AEwCWoVChMIopPO2KLfxgIVo49yCh1Wigwy#v=onepage&q=Volksdeutsche%20Baltikum%20...&f=false Maria Fiebrandt. Auslese für die Siedlergesellschaft. Die Einbeziehung Volksdeutscher in die NS-Erbgesundheitspolitik im Kontext der Umsiedlungen 1939—1945]. Vandenhoeck & Ruprecht, 2014 — 671 Seiten {{ISBN|978-3-525-36967-8}}</ref> No 1939. gada oktobra līdz 1940. gada maijam ap 14 000 vāciešu atstāja Igauniju. Pēc [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācijas]] un pievienošanas PSRS, papildus vēl 7500 vācieši pameta Igauniju laikā no 1941. gada janvāra līdz aprīlim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mnemosyne.ee/hc.ee/pdf/conclusions_en_1940-1941.pdf |title=Phase I: the Soviet occupation of Estonia in 1940—1941 |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140211082523/http://www.mnemosyne.ee/hc.ee/pdf/conclusions_en_1940-1941.pdf }}</ref> Šobrīd lielākā daļa vācbaltiešu dzīvo Vācijā, mentalitātes, valodas un kultūras ziņā vēl joprojām atšķiroties no vāciešiem. === Vācbaltiešu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) === {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | [[vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas vācieši]] == Ievērojami vācbaltieši == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Johann Gottfried Ageluth'') — luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs; * [[Mihaels Barklajs de Tolli]] (''Michael Andreas Barclay de Tolly'') — karavadonis, kara ministrs, vadīja Krievijas Impērijas armijas cīņas pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleonu I]]; * [[Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli]] (''August Wilhelm Barclay de Tolly'') — Rīgas birģermeistars; * [[Fabiāns fon Belingshauzens]] (''Fabian Gottlieb von Bellingshausen'') — flotes admirālis, ceļotājs, [[Antarktīda]]s atklājējs; * [[Aleksandrs fon Benkendorfs]] (''Alexander von Benckendorff'') — ģenerālis Napoleona karu laikā, Krievijas žandarmērijas dibinātājs; * [[Konstantīns fon Benkendorfs]] (''Konstantin von Benckendorff'') — ģenerālis un diplomāts; * [[Johans Kristofs Bērenss]] (''Johann Christoph Berens'') — Rīgas rātskungs, dzimtbūšanas pretinieks; * [[Verners Bergengrīns]] (''Werner Bergengruen'') — rakstnieks; * [[Baltazars fon Bergmanis]] (''Balthasar von Bergmann'') — jurists, galma padomnieks, rakstnieks; * [[Ernests fon Bergmanis]] (''Ernst von Bergmann'') — ķirurgs, [[aseptika]]s principu ieviesējs, [[lepra]]s pētnieks; * [[Kārlis Ernsts fon Bērs]] (''Karl Ernst von Baer'') — biologs, [[embrioloģija]]s pamatlicējs; * [[Augusts Bīlenšteins]] (''August Johann Gottfried Bielenstein'') — folklorists, valodnieks, teologs; * [[Ernsts Johans Bīrons]] (''Ernst Johann von Biron'') — Kurzemes un Zemgales hercogs, Krievijas Impērijas reģents; * [[Pēteris Bīrons]] (''Peter von Biron'') — pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs; * [[Vilhelms Bokslafs]] (''Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff'') — arhitekts; * [[Johans Kristofs Broce]] (''Johann Christoph Brotze'') — etnogrāfs, mākslinieks, vēsturnieks; * [[Frīdrihs Canders]] (''Friedrich Zander'') — [[raķete|raķešu]] izgudrotājs, kosmonautikas aizsācējs; * [[Valters Caps]] (''Walter Zapp'') — ''[[Minox]]'' fotoaparāta izgudrotājs; * [[Johans Lēberehts Eginks]] (''Johann Leberecht Eggink'') — vēstures ainu gleznotājs un portretists; * [[Heincs Erhards]] (''Heinz Erhardt'') — komediants; * [[Johans Frīdrihs fon Eššolcs]] (''Johann Friedrich von Eschscholtz'') — dabas pētnieks; * [[Hamilkārs fon Felkerzāms|Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms]] (''Wilhelm Hamilcar von Fölkersahm'') — [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]]; * [[Johans Daniels Felsko]] — Rīgas pilsētas arhitekts; * [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] (''Wessel Freytag von Loringhoven'') — Vērmahta ģenerālštāba virsnieks, piedalījās atentāta sagatavošanā pret Ādolfu Hitleru; * [[Armīns fon Gerkāns]] — arheologs, pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā; * [[Meinhards fon Gerkāns]] — arhitekts; * [[Teodors Grothuss]] — dabaszinātnieks, elektrolīzes teorijas ("Grothusa mehānisma") izveidotājs; * [[Nikolajs Hartmanis]] (''Nicolai Hartmann'') — filozofs; * [[Augusts Hupels]] (''August Wilhelm Hupel'') — kolekcionārs, ārsts; * [[Kārlis Hūns]] — gleznotājs; * [[Oto fon Hūns]] — ārsts, vēsturnieks, uzsācis pretbaku vakcinēšanu Latvijā; * [[Jākobs fon Ikskils]] (''Jakob von Uexküll'') — biologs, semiotiķis; * [[Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)]] — Vidzemes guberņas civilgubernators, Krievijas Impērijas senators; * [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (''Alexander von Keyserling'') — ģeologs, paleontologs; * [[Arhibalds fon Keizerlings]] ''(Archibald von Keyserling'') — admirālis, pirmais Latvijas Republikas kara flotes komandieris; * [[Eduards fon Keizerlings]] (''Eduard von Keyserling'') — rakstnieks; * [[Hermanis fon Keizerlings]] (''Hermann Keyserling'') — filozofs; * [[Voldemārs Kernigs]] (''Vladimir Kernig'') — ārsts internists, neirologs; * [[Lionels Kīzerickis]] (''Lionel Kieseritzky'') — šaha meistars; * [[Oto fon Kocebū]] (''Otto von Kotzebue'') — ceļotājs; * [[Ādams Johans fon Krūzenšterns]] (''Adam Johann von Krusenstern'') — admirālis, ceļotājs; * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (''Karl Wilhelm von Kupffer'') — anatoms, histologs un embriologs; * [[Eižens Laube]] — arhitekts; * [[Emīls Lencs]] (''Heinrich Friedrich Emil Lenz'') — fiziķis; * [[Ernests Gideons fon Laudons]] (''Ernst Gideon Freiherr von Laudon'') — karavadonis, [[Austrija]]s armijas virspavēlnieks; * [[Gustavs Manteifelis]] (''Gustav von Manteuffel'') — etnogrāfs, folklorists, latgaliešu laicīgās literatūras iedibinātājs; * [[Verners Cēge fon Manteifels]] (''Werner Zoege von Manteuffel'') — ķirurgs, pirmais ierosinājis sterilizētu gumijas cimdu lietošanu ķirurģijā; * [[Frīdrihs Fromholds Martenss]] (''Friedrich Fromhold Martens'') — diplomāts un starptautisko tiesību speciālists; * [[Garlībs Merķelis]] (''Garlieb Hellwig Merkel'') — publicists, cīnītājs pret dzimtbūšanu; * [[Aleksandrs fon Midendorfs]] (''Alexander von Middendorff'') — zoologs; * [[Jevgeņijs Millers]] (''Eugene Miller'') — karavadonis, [[kontrrevolucionārs]]; * [[Burhards Kristofs fon Minihs]] (''Burkhard Christoph von Munnich'') — feldmaršals un politiķis; * [[Vilhelms Munters]] — Latvijas ārlietu ministrs; * [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] — rakstnieks, māte vācbaltiete; * [[Vilhelms Neimanis]] — arhitekts, mākslas vēsturnieks; * [[Vilhelms Ostvalds]] (''Wilhelm Ostwald'') — ķīmiķis, [[Nobela prēmija]]s laureāts; * [[Oto Arnolds fon Paikuls]] (''Otto Arnold von Paykull'') — Saksijas armijas ģenerālis un alķīmiķis; * [[Johans Reinholds fon Patkuls]] (''Johann Reinhold von Patkul'') — Livonijas politiķis, spējīgs diplomāts, viens no Ziemeļu kara izraisītājiem ; * [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] (''Adolf Pilar von Pilchau'') — politiķis, Livonijas landmaršals, Baltijas hercogistes reģents (1918); * [[Volferts Gerhards fon Rādens]] (''Wolfert Gerhard, Baron von Rahden) —'' kājnieku virsnieks; * [[Nikolajs Rērihs]] — gleznotājs, arheologs, ceļotājs un domātājs; * [[Georgs Vilhelms Rihmanis]] (''Georg Wilhelm Richmann'') — fiziķis; * [[Aleksejs Rīdigers]] (''Aleksey Ridiger'') — Krievijas ortodoksās baznīcas patriarhs [[Aleksijs II]]; * [[Alfrēds Rozenbergs]] (''Alfred Rosenberg'') — politiķis, nacionālsociālistu ideologs; * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] — luterāņu mācītājs, [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] popularizētājs; * [[Pauls Šīmanis]] (''Paul Schiemann'') — politiķis, Saeimas deputāts; * [[Makss fon Šeibners-Rihters]] (''Ludwig Maximilian Erwin von Scheubner-Richter'') — nacionālsociālistu partijas darbonis, [[alus pučs|alus puča]] iedvesmotājs Minhenē (1923); * [[Reinholds Šmēlings]] (''Reinhold Georg Schmaeling'') — Rīgas pilsētas arhitekts; * [[Georgs Augusts Šveinfurts]] (''Georg August Schweinfurth'') — [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] apceļotājs, botāniķis, etnogrāfs; * [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve]] (''Friedrich Georg Wilhelm von Struve'') — astronoms; * [[Franks Tīss]] (''Frank Thiess'') — rakstnieks; * [[Eduards Totlēbens|Eduards fon Totlēbens]] — kara inženieris, cietokšņu būves speciālists; * [[Romāns Ungerns fon Šternbergs]] (''Roman Ungern von Sternberg'') — Baltās armijas komandieris; * [[Edgars de Vāls]] (''Edgar de Wahl'') — mākslīgās valodas ''[[Interlingue]]'' radītājs; * [[Aleksandrs Vēbers]] — žurnālists, advokāts un sabiedrisks darbinieks; * [[Anna Ģertrūde Vērmane]] — mecenāte, kuras vārdā nosaukts, viņas 1817. gadā Rīgai uzdāvinātais [[Vērmanes dārzs]];<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/print.php?id=383745 Atjaunotajā Vērmanes dārzā atklāj pieminekli Annai Vērmanei]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Sergejs Vitte]] — [[Krievijas Impērija]]s valstsvīrs un politiķis (tēvs vācbaltietis); * [[Ervins Volfeils]] (''Erwin Wohlfeil'') — gleznotājs un grafiķis; * [[Eduards Volters]] (''Eduard Wolter'') — baltu tautu etnogrāfs, folklorists, valodnieks; * [[Ferdinands fon Vrangelis]] (''Ferdinand von Wrangel'') — admirālis, ceļotājs ; * [[Pēteris fon Vrangelis]] (''Peter von Wrangel'') — [[Baltā kustība|Baltās armijas]] ģenerālis; * [[Tomass Johans Zēbeks]] (''Thomas Johann Seebeck'') — fiziķis. == Literatūra == * Cerūzis, R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). Rīga: LU Akadēmiskais apgads, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. // Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp. * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689-1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}} * Fēgezaks Zigfrīds, fon. Baltiešu gredzens. — Vesta-LK: Rīga, 2013., {{ISBN|9789934829680}} * Stradiņš Jānis. Vācbaltieši, Rīga un Latvija. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 191.-194. lpp. * Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. — LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Etnisko pētījumu centrs. Rīga : [b. i.], 2000. 57.lpp. {{ISBN|9984543560}} * Vācbaltieši Latvijā (1918—1941). / Sērija: Vēstures avoti augstskolai, VIII sējums / sast. Dr. hist. Inesis Feldmanis — Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds: Rīga, 2016., 246 lpp. * Baiba Jaunslaviete. Ieskats vācbaltiešu dziesmu svētku vēsturē. // Mūzikas akadēmijas raksti. — Latvijas Mūzikas akadēmija: Rīga, 2007. 33.-53. lpp. {{ISBN|978-9984-588-38-4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{lv ikona}} * [http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/10062/11010/1/bender_reet.pdf Oskar Masing. "Baltendeutsches Dialektwoertebuch" (Manuskripta fragments Aa-Ad kā pielikums doktora disertācijai)] {{ee ikona}} * [https://bbld.de BBLD — Baltisches Biographisches Lexikon Digital] {{de ikona}} * [http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1i Vācbaltieši — Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši|*]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]] pjovil2yqwlo50m4hu88vjzrt29hgsk 0 5983 4489698 4273461 2026-07-03T12:18:28Z ZANDMANIS 91184 4489698 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Morisa Rišāra trofeja |Attēls = Hhof maurice richard.jpg |Pasniedz kopš = 1999. gada |Pašreizējais īpašnieks = {{flaga|CAN}} [[Neitans Makinnons]] (1) |Pasniedz = par visvairāk gūtajiem vārtiem [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) regulārajā sezonā }} '''Morisa 'Raķetes' Rišāra trofeja''' ({{val|en|Maurice "Rocket" Richard Trophy}}) jeb vienkārši '''Morisa Rišāra trofeja''' ir balva, kas tiek piešķirta [[hokejs|hokejistam]], kurš guvis visvairāk vārtu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) regulārajā sezonā.<ref name="nhl">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.nhl.com/news/nhl-maurice-richard-trophy-winners-complete-list/c-287972892|title= NHL Maurice Richard Trophy Winners|work=nhl.com|publisher=NHL administrācija|date=9 April 2018|accessdate=13 April 2018}}</ref> Balva nodēvēta par godu [[Monreālas "Canadiens"]] leģendārajam [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējam]] [[Moriss Rišārs|Morisam Rišāram]] (1921—2000), kurš piecas sezonas bija NHL labākais vārtu guvējs un 1944.—45. gada sezonā kļuva par pirmo hokejistu, kuram regulārajā sezonā izdevās gūt 50 vārtus — viņam tas izdevās 50 spēlēs.<ref name="nhl"/> Balva tiek pasniegta kopš 1999. gada. Visvairāk reižu (9 reizes) to ir ieguvis krievu uzbrucējs [[Aleksandrs Ovečkins]].<ref name="nhl"/> == Trofejas ieguvēji == === Pēc sezonas === {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" |- ! width="15%" | Gads ! width="30%" | Uzvarētājs ! width="45%" | Komanda ! width="10%" | Vārti |- | width="15%" | [[2025.—2026. gada NHL sezona|2026.]] | width="30%" | {{flaga|CAN}} [[Neitans Makinnons]] | width="45%" | {{flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]] | align="center" width="10" | 53 |- | width="15%" | [[2024.—2025. gada NHL sezona|2025.]] | width="30%" | {{flaga|GER}} [[Leons Draizaitls]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/18042025-draizaitls_pirmoreiz_karjera_izpelnijies_|title=Draizaitls pirmoreiz karjerā izpelnījies NHL labākā snaipera godu|date=2025. gada 18. aprīlis|website=sportacentrs.com}}</ref> | width="45%" | {{flaga|ASV}} [[Edmontonas "Oilers"]] | align="center" width="10" | 52 |- | width="15%" | [[2023.—2024. gada NHL sezona|2024.]] | width="30%" | {{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062024-makinons_izpelnas_nhl_sezonas_augstvertig</ref> | width="45%" | {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Maple Leafs"]] | align="center" width="10" | 69 |- | width="15%" | [[2022.—2023. gada NHL sezona|2023.]] | width="30%" | {{flaga|CAN}} [[Konors Makdeivids]] | width="45%" | {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | align="center" width="10" | 64 |- | width="15%" | [[2021.—2022. gada NHL sezona|2022.]] | width="30%" | {{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]] | width="45%" | {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Maple Leafs"]] | align="center" width="10" | 60 |- | width="15%" | [[2020.—2021. gada NHL sezona|2021.]] | width="30%" | {{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]] | width="45%" | {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Maple Leafs"]] | align="center" width="10" | 41 |- | width="15%" | [[2019.—2020. gada NHL sezona|2020.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Davids Pastrņāks]] | width="45%" | {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Capitals"]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bostonas "Bruins"]] | align="center" width="10%" | 48 |- | width="15%" | [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} Aleksandrs Ovečkins | width="45%" | {{flaga|ASV}} Vašingtonas "Capitals" | align="center" width="10%" | 51 |- | width="15%" | [[2017.—2018. gada NHL sezona|2018.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} Aleksandrs Ovečkins | width="45%" | {{flaga|ASV}} Vašingtonas "Capitals" | align="center" width="10%" | 49 |- | width="15%" | [[2016.—2017. gada NHL sezona|2017.]] | width="30%" | {{flaga|Kanāda}} [[Sidnijs Krosbijs]] | width="45%" | {{flaga|ASV}} [[Pitsburgas "Penguins"]] | align="center" width="10%" | 44 |- | width="15%" | [[2015.—2016. gada NHL sezona|2016.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} Aleksandrs Ovečkins | width="45%" | {{flaga|ASV}} Vašingtonas "Capitals" | align="center" width="10%" | 50 |- | width="15%" | [[2014.—2015. gada NHL sezona|2015.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} Aleksandrs Ovečkins | width="45%" | {{flaga|ASV}} Vašingtonas "Capitals" | align="center" width="10%" | 53 |- | width="15%" | [[2013.—2014. gada NHL sezona|2014.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} Aleksandrs Ovečkins | width="45%" | {{flaga|ASV}} Vašingtonas "Capitals" | align="center" width="10%" | 51 |- | width="15%" | [[2012.—2013. gada NHL sezona|2013.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} Aleksandrs Ovečkins | width="45%" | {{flaga|ASV}} Vašingtonas "Capitals" | align="center" width="10%" | 32 |- | width="15%" | [[2011.—2012. gada NHL sezona|2012.]] | width="30%" | {{flaga|Kanāda}} [[Stīvens Stemkoss]] | width="45%" | {{flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] | align="center" width="10%" | 60 |- | width="15%" | [[2010.—2011. gada NHL sezona|2011.]] | width="30%" | {{flaga|Kanāda}} [[Korijs Perijs]] | width="45%" | {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] | align="center" width="10%" | 50 |- | width="15%" | [[2009.—2010. gada NHL sezona|2010.]] | width="30%" | {{flaga|Kanāda}} Sidnijs Krosbijs<br />{{flaga|Kanāda}} Stīvens Stemkoss | width="45%" | {{flaga|ASV}} Pitsburgas "Penguins"<br />{{flaga|ASV}} Tampabejas "Lightning" | align="center" width="10%" | 51 |- | width="15%" | [[2008.—2009. gada NHL sezona|2009.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} Aleksandrs Ovečkins | width="45%" | {{flaga|ASV}} Vašingtonas "Capitals" | align="center" width="10%" | 56 |- | width="15%" | [[2007.—2008. gada NHL sezona|2008.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} Aleksandrs Ovečkins | width="45%" | {{flaga|ASV}} Vašingtonas "Capitals" | align="center" width="10%" | 65 |- | width="15%" | [[2006.—2007. gada NHL sezona|2007.]] | width="30%" | {{flaga|Kanāda}} [[Vinsents Lekavaljē]] | width="45%" | {{flaga|ASV}} Tampabejas "Lightning" | align="center" width="10%" | 52 |- | width="15%" | [[2005.—2006. gada NHL sezona|2006.]] | width="30%" | {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Čīčū]] | width="45%" | {{flaga|ASV}} [[Sanhosē "Sharks"]] | align="center" width="10%" | 56 |- | width="10%" | [[2004.—2005. gada NHL sezona|2005.]] | align="center" colspan="3" | ''Nav uzvarētāja [[2004-05 NHL lokauts|NHL lokauta]] dēļ'' |- | width="15%" | [[2003.—2004. gada NHL sezona|2004.]] | width="30%" | {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Iļja Kovaļčuks]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]] | width="45%" | {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari "Flames"]]<br />{{flaga|ASV}} [[Atlantas "Thrashers"]]<br />{{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | align="center" width="10%" | 41 |- | width="15%" | [[2002.—2003. gada NHL sezona|2003.]] | width="30%" | {{flaga|Čehija}} [[Milans Hejduks]] | width="45%" | {{flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]] | align="center" width="10%" | 50 |- | width="15%" | [[2001.—2002. gada NHL sezona|2002.]] | width="30%" | {{flaga|Kanāda}} Džeroms Iginla | width="45%" | {{flaga|Kanāda}} Kalgari "Flames" | align="center" width="10%" | 52 |- | width="15%" | [[2000.—2001. gada NHL sezona|2001.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} [[Pāvels Burē]] | width="45%" | {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | align="center" width="10%" | 59 |- | width="15%" | [[1999.—2000. gada NHL sezona|2000.]] | width="30%" | {{flaga|Krievija}} Pāvels Burē | width="45%" | {{flaga|ASV}} Floridas "Panthers" | align="center" width="10%" | 58 |- | width="15%" | [[1998.—1999. gada NHL sezona|1999.]] | width="30%" | {{flaga|Somija}} [[Tēmu Selenne]] | width="45%" | {{flaga|ASV}} Anahaimas "Mighty Ducks" | align="center" width="10%" | 47 |- !colspan="9"|Avoti:<ref name="nhl"/> |} === Pēc spēlētāja === [[Attēls:Alexander Ovechkin (3484739759).jpg|thumb|right|Visvairāk, deviņas reizes, Morisa Rišāra trofeju ir izcīnījis krievu uzbrucējs [[Aleksandrs Ovečkins]]]] {|class="wikitable sortable" |- !Spēlētājs !Trofejas (kopā) !Gads(-i) !Ieguvējs (pēc kārtas) |- | {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]] |align="center" |9 |[[2007.—2008. gada NHL sezona|2008.]], [[2008.—2009. gada NHL sezona|2009.]], [[2012.—2013. gada NHL sezona|2013.]], [[2013.—2014. gada NHL sezona|2014.]], [[2014.—2015. gada NHL sezona|2015.]], [[2015.—2016. gada NHL sezona|2016.]], [[2017.—2018. gada NHL sezona|2018.]], [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019.]], [[2019.—2020. gada NHL sezona|2020.]] |align="center" |9. |- | {{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]] | align="center" |3 | [[2020.—2021. gada NHL sezona|2021.]], [[2021.—2022. gada NHL sezona|2022.]], [[2023.—2024. gada NHL sezona|2024.]] | align="center" |16. |- | {{flaga|Krievija}} [[Pāvels Burē]] | align="center" |2 | [[1999.—2000. gada NHL sezona|2000.]], [[2000.—2001. gada NHL sezona|2001.]] | align="center" |2. |- | {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] | align="center" |2 | [[2001.—2002. gada NHL sezona|2002.]], [[2003.—2004. gada NHL sezona|2004.]] | align="center" |3. |- | {{flaga|Kanāda}} [[Stīvens Stemkoss]] | align="center" |2 | [[2009.—2010. gada NHL sezona|2010.]], [[2011.—2012. gada NHL sezona|2012.]] | align="center" |10. (dalīta ar Sidniju Krosbiju) |- | {{flaga|Kanāda}} [[Sidnijs Krosbijs]] | align="center" |2 | [[2009.—2010. gada NHL sezona|2010.]], [[2016.—2017. gada NHL sezona|2017.]] | align="center" |10. (dalīta ar Stīvenu Stemkosu) |- | {{flaga|Somija}} [[Tēmu Selenne]] | align="center" |1 | [[1998.—1999. gada NHL sezona|1999.]] | align="center" |1. |- | {{flaga|Čehija}} [[Milans Hejduks]] | align="center" |1 | [[2002.—2003. gada NHL sezona|2003.]] | align="center" |4. |- | {{flaga|Krievija}} [[Iļja Kovaļčuks]] | align="center" |1 | [[2003.—2004. gada NHL sezona|2004.]] | align="center" |5. (dalīta ar Riku Nešu) |- | {{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]] | align="center" |1 | [[2003.—2004. gada NHL sezona|2004.]] | align="center" |5. (dalīta ar Iļju Kovaļčuku) |- | {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Čīčū]] | align="center" |1 | [[2005.—2006. gada NHL sezona|2006.]] | align="center" |7. |- | {{flaga|Kanāda}} [[Vinsents Lekavaljē]] | align="center" |1 | [[2006.—2007. gada NHL sezona|2007.]] | align="center" |8. |- | {{flaga|Kanāda}} [[Korijs Perijs]] | align="center" |1 | [[2010.—2011. gada NHL sezona|2011.]] | align="center" |12. |- | {{flaga|Čehija}} [[Davids Pastrņāks]] | align="center" |1 | [[2019.—2020. gada NHL sezona|2020.]] | align="center" |13. |- | {{flaga|CAN}} [[Konors Makdeivids]] | align="center" |1 | [[2022.—2023. gada NHL sezona|2023.]] | align="center" |15. |- | {{flaga|Vācija}} [[Leons Draizaitls]] | align="center" |1 | [[2024.—2025. gada NHL sezona|2025.]] | align="center" |17. |- | {{flaga|Vācija}} [[Neitans Makinnons]] | align="center" |1 | [[2025.—2026. gada NHL sezona|2026.]] | align="center" |18. |} === Pēc komandas === {|class="wikitable sortable" |- !Komanda !Trofejas (kopā) !Gads(-i) !Spēlētāji pēc vārda (trofejas) |- | {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Capitals"]] | align="center" |9 | [[2007.—2008. gada NHL sezona|2008.]], [[2008.—2009. gada NHL sezona|2009.]], [[2012.—2013. gada NHL sezona|2013.]], [[2013.—2014. gada NHL sezona|2014.]], [[2014.—2015. gada NHL sezona|2015.]], [[2015.—2016. gada NHL sezona|2016.]], [[2017.—2018. gada NHL sezona|2018.]], [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019.]], [[2019.—2020. gada NHL sezona|2020.]] |[[Aleksandrs Ovečkins]] (9) |- | {{flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] | align="center" |3 | [[2006.—2007. gada NHL sezona|2007.]], [[2009.—2010. gada NHL sezona|2010.]], [[2011.—2012. gada NHL sezona|2012.]] |[[Stīvens Stemkoss]] (2), [[Vinsents Lekavaljē]] (1) |- | {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Maple Leafs"]] | align="center" |3 | [[2020.—2021. gada NHL sezona|2021.]], [[2021.—2022. gada NHL sezona|2022.]], [[2023.—2024. gada NHL sezona|2024.]] |[[Ostons Metjūss]] (3) |- | {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | align="center" |2 | [[1999.—2000. gada NHL sezona|2000.]], [[2000.—2001. gada NHL sezona|2001.]] |[[Pāvels Burē]] (2) |- |{{flaga|Kanāda}} [[Kalgari "Flames"]] | align="center" |2 | [[2001.—2002. gada NHL sezona|2002.]], [[2003.—2004. gada NHL sezona|2004.]] |[[Džeroms Iginla]] (2) |- | {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] | align="center" |2 | [[1998.—1999. gada NHL sezona|1999.]], [[2010.—2011. gada NHL sezona|2011.]] |[[Tēmu Selenne]] (1), [[Korijs Perijs]] (1) |- | {{flaga|ASV}} [[Pitsburgas "Penguins"]] | align="center" |2 | [[2009.—2010. gada NHL sezona|2010.]], [[2016.—2017. gada NHL sezona|2017.]] |[[Sidnijs Krosbijs]] (2) |- |- | {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | align="center" |2 | [[2022.—2023. gada NHL sezona|2023.]], [[2024.—2025. gada NHL sezona|2025.]] |[[Konors Makdeivids]] (1), [[Leons Draizaitls]] (1) |- | {{flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]] | align="center" |1 | [[2002.—2003. gada NHL sezona|2003.]] |[[Milans Hejduks]] (1) |- | {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Trashers"]] | align="center" |1 | [[2003.—2004. gada NHL sezona|2004.]] |[[Iļja Kovaļčuks]] (1) |- | {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | align="center" |1 | [[2003.—2004. gada NHL sezona|2004.]] |[[Riks Nešs]] (1) |- | {{flaga|ASV}} [[Sanhosē "Sharks"]] | align="center" |1 | [[2005.—2006. gada NHL sezona|2006.]] |[[Džonatans Čīčū]] (1) |- | {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Bruins"]] | align="center" |1 | [[2019.—2020. gada NHL sezona|2020.]] |[[Davids Pastrņāks]] (1) |- | {{flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]] | align="center" |1 | [[2025.—2026. gada NHL sezona|2026.]] |[[Neitans Makinnons]] (1) |} === Pēc valsts === {|class="wikitable sortable" |- !Valsts !Trofejas (kopā) !Gads(-i) !Spēlētāji pēc vārda (trofejas) |- | {{flaga|Krievija}} [[Krievija]] | align="center" |12 | align="center" | [[1999.—2000. gada NHL sezona|2000.]], [[2000.—2001. gada NHL sezona|2001.]], [[2003.—2004. gada NHL sezona|2004.]], [[2007.—2008. gada NHL sezona|2008.]], [[2008.—2009. gada NHL sezona|2009.]], [[2012.—2013. gada NHL sezona|2013.]], [[2013.—2014. gada NHL sezona|2014.]], [[2014.—2015. gada NHL sezona|2015.]], [[2015.—2016. gada NHL sezona|2016.]], [[2017.—2018. gada NHL sezona|2018.]], [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019.]], [[2019.—2020. gada NHL sezona|2020.]] | [[Aleksandrs Ovečkins]] (9), [[Pāvels Burē]] (2), [[Iļja Kovaļčuks]] (1) |- | {{flaga|Kanāda}} [[Kanāda]] | align="center" |12 | align="center" | [[2001.—2002. gada NHL sezona|2002.]], [[2003.—2004. gada NHL sezona|2004.]], [[2005.—2006. gada NHL sezona|2006.]], [[2006.—2007. gada NHL sezona|2007.]], [[2009.—2010. gada NHL sezona|2010.]], [[2010.—2011. gada NHL sezona|2011.]], [[2011.—2012. gada NHL sezona|2012.]], [[2016.—2017. gada NHL sezona|2017.]], [[2022.—2023. gada NHL sezona|2023.]], [[2025.—2026. gada NHL sezona|2026.]] |[[Džeroms Iginla]] (2), [[Stīvens Stemkoss]] (2), [[Sidnijs Krosbijs]] (2), [[Riks Nešs]] (1), [[Džonatans Čīčū]] (1), [[Vinsents Lekavaljē]] (1), [[Korijs Perijs]] (1), [[Konors Makdeivids]] (1), [[Neitans Makinnons]] (1) |- | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | align="center" |3 | align="center" | [[2020.—2021. gada NHL sezona|2021.]], [[2021.—2022. gada NHL sezona|2022.]], [[2023.—2024. gada NHL sezona|2024.]] | [[Ostons Metjūss]] (3) |- | {{flaga|Čehija}} [[Čehija]] | align="center" |2 | align="center" | [[2002.—2003. gada NHL sezona|2003.]], [[2019.—2020. gada NHL sezona|2020.]] | [[Milans Hejduks]] (1), [[Davids Pastrņāks]] (1) |- | {{flaga|Somija}} [[Somija]] | align="center" |1 | align="center" |[[1998.—1999. gada NHL sezona|1999.]] | [[Tēmu Selenne]] (1) |- | {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | align="center" |1 | align="center" |[[2024.—2025. gada NHL sezona|2025.]] | [[Leons Draizaitls]] (1) |} == Visvairāk vārtus guvušais spēlētājs (pirms Morisa Rišāra trofejas) == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" |- ! width="15%" | Sezona ! width="30%" | Uzvarētājs ! width="45%" | Komanda ! width="10%" | Vārti |- |1997.—98. |[[Peters Bondra]]<br />[[Tēmu Selenne]] |[[Vašingtonas "Capitals"]]<br />[[Anahaimas "Mighty Ducks"]] |52 |- |1996.—97. |[[Kīts Tkačuks]] |[[Fīniksas "Coyotes"]] |52 |- |1995.—96. |[[Mario Lemjē]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |69 |- |1994.—95. |[[Peters Bondra]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |34 |- |1993.—94. |[[Pāvels Burē]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |60 |- |1992.—93. |[[Aleksandrs Mogiļnijs]]<br />[[Tēmu Selenne]] |[[Bufalo "Sabres"]]<br />[[Vinipegas "Jets" (agrākie)|Vinipegas "Jets"]] |76 |- |1991.—92. |[[Brets Halls]] |[[Sentluisas "Blues"]] |70 |- |1990.—91. |[[Brets Halls]] |[[Sentluisas "Blues"]] |86 |- |1989.—90. |[[Brets Halls]] |[[Sentluisas "Blues"]] |72 |- |1988.—89. |[[Mario Lemjē]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |85 |- |1987.—88. |[[Mario Lemjē]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |70 |- |1986.—87. |[[Veins Greckis]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |62 |- |1985.—86. |[[Jari Kurri]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |68 |- |1984.—85. |[[Veins Greckis]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |73 |- |1983.—84. |[[Veins Greckis]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |87 |- |1982.—83. |[[Veins Greckis]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |71 |- |1981.—82. |[[Veins Greckis]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |92 |- |1980.—81. |[[Maiks Bosī]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |68 |- |1979.—80. |[[Bleins Stovtons]]<br />[[Čārlijs Simmers]]<br />[[Denijs Geirs]] |[[Hartfordas "Whalers"]]<br />[[Losandželosas "Kings"]]<br />[[Bufalo "Sabres"]] |56 |- |1978.—79. |[[Maiks Bosī]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |69 |- |1977.—78. |[[Gijs Leflērs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |60 |- |1976.—77. |[[Stīvs Šats]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |60 |- |1975.—76. |[[Redžijs Līčs]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |61 |- |1974.—75. |[[Fils Espozito]] |[[Bostonas "Bruins"]] |61 |- |1973.—74. |[[Fils Espozito]] |[[Bostonas "Bruins"]] |68 |- |1972.—73. |[[Fils Espozito]] |[[Bostonas "Bruins"]] |55 |- |1971.—72. |[[Fils Espozito]] |[[Bostonas "Bruins"]] |66 |- |1970.—71. |[[Fils Espozito]] |[[Bostonas "Bruins"]] |76 |- |1969.—70. |[[Fils Espozito]] |[[Bostonas "Bruins"]] |43 |- |1968.—69. |[[Bobijs Halls]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |58 |- |1967.—68. |[[Bobijs Halls]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |44 |- |1966.—67. |[[Bobijs Halls]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |52 |- |1965.—66. |[[Bobijs Halls]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |54 |- |1964.—65. |[[Norms Ulmans]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |42 |- |1963.—64. |[[Bobijs Halls]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |43 |- |1962.—63. |[[Gordijs Hovs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |38 |- |1961.—62. |[[Bobijs Halls]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |50 |- |1960.—61. |[[Bernijs Džefrions]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |50 |- |1959.—60. |[[Bronko Horvats]]<br />[[Bobijs Halls]] |[[Bostonas "Bruins"]]<br />[[Čikāgas "Blackhawks"]] |39 |- |1958.—59. |[[Žans Belivo]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |45 |- |1957.—58. |[[Dikijs Mūrs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |36 |- |1956.—57. |[[Gordijs Hovs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |44 |- |1955.—56. |[[Žans Belivo]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |47 |- |1954.—55. |[[Moriss Rišārs]]<br />[[Bernijs Džefrions]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |38 |- |1953.—54. |[[Moriss Rišārs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |37 |- |1952.—53. |[[Gordijs Hovs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |49 |- |1951.—52. |[[Gordijs Hovs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |47 |- |1950.—51. |[[Gordijs Hovs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |43 |- |1949.—50. |[[Moriss Rišārs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |43 |- |1948.—49. |[[Sids Eibels]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |28 |- |1947.—48. |[[Teds Lindsijs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |33 |- |1946.—47. |[[Moriss Rišārs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |45 |- |1945.—46. |[[Gijs Stjuarts]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |37 |- |1944.—45. |[[Moriss Rišārs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |50 |- |1943.—44. |[[Dāgs Bentlijs]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |38 |- |1942.—43. |[[Dāgs Bentlijs]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |33 |- |1941.—42. |[[Linns Patriks]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |32 |- |1940.—41. |[[Braiens Hekstāls]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |26 |- |1939.—40. |[[Braiens Hekstāls]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |24 |- |1938.—39. |[[Rojs Konahers]] |[[Bostonas "Bruins"]] |26 |- |1937.—38. |[[Gordijs Driljons]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |26 |- |1936.—37. |[[Lerijs Aurijs]]<br />[[Nelss Stjuarts]] |[[Detroitas "Red Wings"]]<br />[[Ņujorkas "Americans"]] |23 |- |1935.—36. |[[Bills Tomss]]<br />[[Čārlijs Konahers]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |23 |- |1934.—35. |[[Čārlijs Konahers]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |36 |- |1933.—34. |[[Čārlijs Konahers]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |32 |- |1932.—33. |[[Bills Kuks]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |28 |- |1931.—32. |[[Čārlijs Konahers]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |34 |- |1930.—31. |[[Čārlijs Konahers]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |31 |- |1929.—30. |[[Ralfs Veilands]] |[[Bostonas "Bruins"]] |43 |- |1928.—29. |[[Eiss Beilijs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |22 |- |1927.—28. |[[Hauvijs Morencs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |33 |- |1926.—27. |[[Bills Kuks]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |33 |- |1925.—26. |[[Nelss Stjuarts]] |[[Monreālas "Maroons"]] |34 |- |1924.—25. |[[Sesils Dajs]] |[[Toronto "St. Patricks"]] |38 |- |1923.—24. |[[Sajs Denenijs]] |[[Otavas "Senators"]] |22 |- |1922.—23. |[[Sesils Dajs]] |[[Toronto St. Patricks]] |26 |- |1921.—22. |[[Harijs Brodbents]] |[[Otavas "Senators"]] |32 |- |1920.—21. |[[Sesils Dajs]] |[[Toronto "St. Patricks"]] |35 |- |1919.—20. |[[Džo Melons]] |[[Kvebekas "Bulldog"]] |39 |- |1918.—19. |[[Ņūsijs Lalons]]<br />[[Odijs Kleghorns]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |23 |- |1917.—18. |[[Džo Melons]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |44 |} == Skatīt arī == * [[Moriss Rišārs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] qr0ixw7stlv3ye8wwjlk70ja110wxkv 0 14007 4489766 2850133 2026-07-03T14:59:52Z Baisulis 11523 /* ievads */ precizējums........ 4489766 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cement bags.jpg|thumb|250px|Cementa pakas]] '''Cements''' ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē [[ūdens|ūdenī]]). Termins 'cements' tiek lietots, gan runājot par dabiskas izcelsmes saistvielu (piemēram, [[Gaujas svīta]]s [[smilšakmens]] graudus saista [[kaļķakmens|kaļķa]] cements), gan arī par mākslīgi veidotu saistvielu. Izplatītākais un nozīmīgākais mākslīgi veidota cementa paveids ir [[portlandcements]]. Latviešu valodā ļoti bieži ar jēdzienu 'cements' saprot tieši portlandcementu. == Portlandcements == {{pamatraksts|portlandcements}} [[Attēls:Firestop mortar mixing.jpg|thumb|280 px|С]] Portlandcements ir hidrauliska saistviela. Tas ir pelēks pulveris, ko galvenokārt izmanto betona izgatavošanai. Portlandcementu ražo no [[kaļķakmens]] (arī no [[krīts|krīta]]), [[māli]]em (var arī no māla slānekļa) un dažādām piedevām — parasti no dzelzi saturošiem rūpnieciskiem atkritumiem. Portlandcementa ražošana notiek 2 stadijās, katru no kurām ir iespējams veikt dažādās vietās: * cementa [[klinkers|klinkera]] ražošana, sajaucot un apdedzinot izejvielu maisījumu; * cementa ražošana — klinkeru samaļ kopā ar piedevām (ģipsi). Cementa klinkera izejvielas parasti sajauc slapjā veidā. Pēc krāsnī ievadāmā maisījuma mitruma satura klinkera ražošanas metodes iedala slapjajā un sausajā. Ar slapjo metodi var vieglāk iegūt homogēnu maisījumu, bet ir lielāks enerģijas patēriņš. Ar sauso metodi rodas vairāk putekļu. Latvijā, [[Brocēni|Brocēnos]] esošajā cementa rūpnīcā, cementu ražo ar sauso metodi. Cementa kvalitāti Latvijā nosaka cementa standarts LVS EN 197-1:2000. Galvenais standarta parametrs ir [[spiede]]s stiprība pēc tam, kad cements cietējis 28 dienas. Pēc šī parametra cementu iedala 3 klasēs: * 32,5 — spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 32,5 [[MPa|MPa;]] * 42,5 — spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 42,5 MPa; * 52,5 — spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 52,5 MPa. Cementa cietēšanas procesā tajā esošie savienojumi ķīmiski reaģē ar ūdeni. == Aluminātcements == Aluminātcements, jeb aluminātu cements ir hidrauliska saistviela, kuru ražo no alumīnija oksīda un kaļķakmens. Atšķirībā no portlandcementa tas saistās un cietē ļoti strauji un ātri sasniedz ļoti lielu stiprību. Tas ir ievērojami dārgāks par portlandcementu un noteiktos apstākļos tam var būt sliktāka noturība pret ārējiem apstākļiem (''durability''). Aluminātcementu lieto dažu kompozīto materiālu izgatavošanai. Aluminātcementa ražošanas process: * Sajauc un samaļ izejvielu maisījumu, kas sastāv no [[alumīnijs|alumīnija]] [[rūda]]s un kaļķa. Kaļķakmeni parasti sākumā apdedzina atsevišķi, lai samazinātu krāsns nolietošanos. * Izejvielu maisījumu apdedzina līdz saķepšanai vai izkausē. Kausējot ir lielāks enerģijas patēriņš, taču vieglāk iegūt viedabīgu produktu. * Iegūto klinkeru strauji atdzesē ielejot vei ieberot ūdenī. * Klinkeru samaļ, iegūstot cementu. === Citi mākslīgie cementi === * '''Sulfoaluminātu cements'''. Tā ražošanai ir nepieciešams mazāks enerģijas patēriņš. {{commonscat|Cement|Cements}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtniecības materiāli]] [[Kategorija:Neorganiskā ķīmija]] 0e1zf2wr0t02e8r9hryu2yrtlh59f17 0 15071 4489701 4482694 2026-07-03T12:22:41Z ZANDMANIS 91184 4489701 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|hokeja līgu|ASV vēstures pieminekļiem|Nacionālais vēstures piemineklis}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Nacionālā hokeja līga | aktuāla_sezona = 2026.—2027. gada NHL sezona | logo = 05 NHL Shield.png | pikseļi = 190px | apraksts = | sports = [[Hokejs]] | dibin = {{dat|1917|11|22|N|bez}}<br />{{vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}} | izj = | komisārs = [[Gērijs Betmens]] | direktors = | motto = | pirmā_sez = 1917-18 | komandas = 32 | valsts = {{USA}}<br />{{CAN}} | reģions = | kvalif = | izkr = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = | čempions_br = | čempions_km = [[Karolīnas "Hurricanes"]] (2) | čempions_visv = [[Monreālas "Canadiens"]] (25) | TV = [[NHL Network]] | mlapa = [http://www.nhl.com/ NHL.com] | līdzīgi = | atjaunots = {{dat|2025|10|8||bez}} }} '''Nacionālā hokeja līga''' ({{val|en|National Hockey League}}), saīsināti '''NHL''', ir vīriešu [[hokejs|hokeja]] līga. Tā tiek uzskatīta par spēcīgāko profesionālo hokeja līgu pasaulē. Līgu izveidoja {{dat|1917|11|22}}, un šobrīd tajā<!-- --> spēlē 32 klubi — 25 no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 7 no [[Kanāda]]s. Veiksmīgākā komanda NHL pastāvēšanas vēsturē ir [[Monreālas "Canadiens"]], kas čempiones titulu ir izcīnījusi 25 reizes (tai skaitā 24 [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]). == Labākie spēlētāji == [[Attēls:Hhof calder.jpg|left|thumb|100px|Kaldera kauss - to katru gadu izcīna līgas labākais debitants]] Labāk zināmie NHL spēlētāji ir [[Gordijs Hovs]], [[Bobijs Ors]], [[Moriss Rišārs]], [[Edijs Šors]] un [[Bobijs Halls]]. Pēdējo gadu populārākie spēlētāji - [[Veins Greckis]], [[Mario Lemjē]], [[Stīvs Aizermens]], [[Rejs Burks]], [[Marks Mesjē]] un čehu vārtsargs [[Dominiks Hašeks]]. Zināmākie latviešu NHL spēlētāji — [[Sandis Ozoliņš]], [[Kārlis Skrastiņš]], [[Artūrs Irbe]] un [[Sergejs Žoltoks]] arī paspēja izpelnīties lielu uzmanību no amerikāņu puses. Neskaitot amerikāņu un kanādiešu spēlētājus, kas izsenis veidojuši lielāko daļu līgas spēlētāju, NHL cenšas piesaistīt spēlētājus no visas pasaules. 1970. un 1980. gados līgā uzsāka spēlēt pirmie eiropieši, galvenokārt somi un zviedri. Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] sabruka [[komunisms]], NHL ir noticis liels eiropiešu pieplūdums. No 1998. līdz 2014. gadam līgas vadība apturēja sezonu, lai spēlētāji varētu pārstāvēt savu valsti [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Līgā šobrīd regulāri spēlē spēlētāji no vairāk kā 15 valstīm. == Kausi un balvas == Katru gadu NHL piešķir spēlētājiem un komandām vairākas balvas. Prestižākā komandu balva ir [[Stenlija kauss]], kas tiek pasniegts čempionvienībai izslēgšanas kārtas beigās. Komanda ar visvairāk nopelnītajiem punktiem regulārajā sezonā izcīna [[Prezidenta balva|Prezidenta balvu]]. Ir arī vairākas balvas, kas tiek pasniegtas spēlētājiem, skatoties pēc to statistikas rādītājiem visas sezonas garumā - starp tām [[Arta Rosa balva]], kas tiek pasniegts spēlētājam, kurš nopelnījis visvairāk punktus, [[Morisa Rišāra balva]] — spēlētājam ar visvairāk gūtajiem vārtiem sezonā, un [[Viljama Dženingsa balva]] vārtsargam ar vismazāk sezonā ielaistajiem vārtiem. Pārējas spēlētāju balvas tiek pasniegtas pēc komandu ģenerālmenedžeru vai ar NHL saistītu asociāciju balsojuma. Prestižākais no tiem ir [[Harta balva]], kas tiek pasniegts sezonas vērtīgākajam spēlētājam. [[Vezinas balva]] labākajam vārtsargam. [[Džeimsa Norisa balva]] tiek piešķirts NHL labākajam aizsargam, bet [[Kaldera balva]] labākajam līgas debitantam. Kopā ar regulāras sezona balvām tiek pasniegti arī [[Kona Smita balva]] - labākajam izslēgšanas spēļu spēlētājam. [[Džeka Adamsa balva]] tiek piešķirts labākajam komandas galvenajam trenerim, kas arī tiek noteikts pēc balsojuma. Spēlētāji, treneri, amatpersonas, un komandu veidotāji, kuriem ir bijušas veiksmīgas karjeras ir iespēja tikt ievēlētiem [[Hokeja slavas zāle|Hokeja Slavas zālē]]. Spēlētājiem līdz tam ir jāgaida vismaz trīs gadi pēc pēdējās nospēlētas profesionālās hokeja spēles. Laika gaitā gan ir pieņemti arī vairāku izņēmi. Kopā Slavas zālē, nepaejot trim gadu termiņam, tikuši uzņemti 10 spēlētāji. Pēdējais no tiem 1999. gadā Slavas zālē tika uzņemts [[Veins Greckis]]. Pēc Grecka uzņemšanas, NHL paziņoja, ka viņš bija pēdējais spēlētājs, kuru Slavas zālē uzņēma pirms šī termiņa paiešanas. == Komandas == Līga tika atklāta 1917. gadā [[Monreāla|Monreālā]], [[Kvebeka|Kvebekā]], [[Kanāda|Kanādā]], ar 5 komandām, tagad NHL spēlē 30 komandas, no kurām 24 atrodas ASV un 6 Kanādā. [[Monreālas "Canadiens"]] ir panākumiem bagātākā NHL komanda ar 24 izcīnītajiem [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] tituliem. Nākamā ir [[Toronto "Maple Leafs"]] ar 13 tituliem, bet Toronto nav izcīnījusi čempiona titulu kopš 1967. gada. Nākamā veiksmīgāka ir [[Detroitas "Red Wings"]] ar 11 tituliem. Pašreizējā līgas sistēmā komandas ir sadalītas divās konferencēs, katrā konferencē divās divīzijās, un katrā divīzijā ir astoņas komandas. Šobrīdējā sistēma stājās spēkā 2013.—14. gada sezonā, iepriekš no 1998. gada līgai bija sešas divīzijas. Jaunākās līgas komandas ir [[Vegasas "Golden Knights"]], kura pievienojās 2017.—2018. gada sezonā, [[Sietlas "Kraken"]], kura pievienojās 2021.—2022. gada sezonā, un [[Jūtas "Mammoth"]], kas pievienojās 2024. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seattletimes.com/sports/hockey/after-years-of-trying-and-a-cast-of-characters-in-between-the-nhl-will-finally-put-a-team-in-seattle/|title=After years of trying and a cast of characters in between, the NHL will finally put a team in Seattle|website=The Seattle Times|access-date=2023-10-19|date=2018-12-03|language=en}}</ref> {{NHL sastāvs}} === Panākumiem bagātākās komandas === {| class="wikitable" !Komanda !Kausa ieguvēji |- |{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]] |24 |- |{{Flaga|CAN}} [[Toronto "Maple Leafs"]] |13 |- |{{Flaga|ASV}} [[Detroitas "Red Wings"]] |11 |- |{{Flaga|ASV}} [[Bostonas "Bruins"]] |6 |- |{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] |6 |- |{{Flaga|CAN}} [[Edmontonas "Oilers"]] |5 |- |{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas "Penguins"]] |5 |- |{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Islanders"]] |4 |- |{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Rangers"]] |4 |- |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |3 |- |{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] |3 |- |{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]] |3 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas hokejisti NHL]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nhl.com NHL mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.nhlpa.com NHL spēlētāju asociācijas mājaslapa] {{en ikona}} {{NHL}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nacionālā hokeja līga| ]] 3xdf0oz73gpc6wlvj5ono78jdygy6vi 10 15425 4489903 4489460 2026-07-04T02:10:24Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4489903 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? hdj5j2j6bc02l2de367y6zzm5a1btsi 0 16059 4490012 4488765 2026-07-04T10:42:55Z Krišjānis 51961 /* Rezultāti nozīmīgākajos turnīros */ 4490012 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Gana | Badge = Futbols-Gana.gif | FIFA Trigramme = GHA | Nickname = ''Black Stars'' (melnās zvaigznes) | Association = Ganas Futbola asociācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|POR}} [[Karlušs Keirošs]] | Captain = [[Džordans Ajū]] | Most caps = [[Džordans Ajū]] (122) | Top scorer = [[Asamoā Gjans]] (51) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _gha26h | pattern_b1 = _gha26h | pattern_ra1 = _gha26h | pattern_sh1 = _gha26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _gha26a | pattern_b2 = _gha26a | pattern_ra2 = _gha26a | pattern_sh2 = _gha26a | pattern_so2 = _gha26al | leftarm2 = f8cd5c | body2 = f8cd5c | rightarm2 = f8cd5c | shorts2 = f8cd5c | socks2 = f8cd5c | FIFA Rank = {{Nft rank|74.|down|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 14. | FIFA max date = 2007. gada aprīlis — maijs, 2008. gada februāris | FIFA min = 89. | FIFA min date = 2004. gada jūnijs | First game = {{flaga|Zelta Krasts}} '''Zelta Krasts''' 1:0 {{fb-rt|NGR|colonial}} <br />([[Akra]], Zelta Krasts; {{dat|1950|5|28|N|bez}}) | Largest win = [[Attēls:Flag of Nyasaland (1919–1925).svg|20 px|Njasalenda]] [[Malāvijas futbola izlase|Njasalenda]] 0:12 '''Zelta Krasts''' {{flaga|Zelta Krasts}}<br />([[Malāvija]]; {{dat|1962|10|15|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|BUL|1967}} 10:0 {{fb-rt|GHA}} <br />([[Leona (Meksika)|Leona]], [[Meksika]]; {{dat|1968|10|2|N|bez}}) | World cup apps = 5 | World cup first = 2006 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 24 | Regional cup first = 1963 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />[[1963. gada Āfrikas Nāciju kauss|1963]], [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]], [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]], [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]] }} '''Ganas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Gana|Ganu]] starptautiskās futbola sacensībās. Ganas futbola izlasi pārvalda Ganas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase (toreiz kā '''Zelta Krasta izlase''') aizvadīja 1950. gadā, cīnoties pret [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas izlasi]]. Jau ilgus gadus Ganas izlase ir viena no spēcīgākajām [[Āfrika]]s izlasēm, taču [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] debitēja tikai [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]], kad kā vienīgā [[Āfrika]]s komanda iekļuva astotdaļfinālā, kur gan piekāpās [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]]. Labāko rezultātu Pasaules kausā sasniedza [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]], iekļūstot ceturtdaļfinālā. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] ganieši ir piedalījušies 24 reizes un ir četrkārtēji [[Āfrika]]s čempioni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://teamghanaeu.com/our-history/ |title=Our History |language=en |website=teamghanaeu.com |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}}}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''atsauca dalību kvalifikācijā'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''atsauca dalību kvalifikācijā'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ceturtdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — sešpadsmitdaļfināls === Āfrikas Nāciju kauss === {| |valign="top"| * 1957 — ''nepiedalījās'' * 1959 — ''nepiedalījās'' * 1962 — ''nekvalificējās'' * 1963 — '''čempioni''' * 1965 — '''čempioni''' * 1968 — 2. vieta * 1970 — 2. vieta * 1972—1976 — ''nekvalificējās'' * 1978 — '''čempioni''' * 1980 — grupu turnīrs * 1982 — '''čempioni''' * 1984 — grupu turnīrs * 1986—1990 — ''nekvalificējās'' * 1992 — 2. vieta * 1994 — ceturtdaļfināls * 1996 — 4. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1998 — grupu turnīrs * 2000 — ceturtdaļfināls * 2002 — ceturtdaļfināls * 2004 — ''nekvalificējās'' * 2006 — grupu turnīrs * 2008 — 3. vieta * 2010 — 2. vieta * 2012 — 4. vieta * 2013 — 4. vieta * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — 2. vieta * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — 4. vieta * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — astotdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] — grupu turnīrs * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — grupu turnīrs * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — ''nekvalificējās'' |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Gana}} == Skatīt arī == * [[Ganas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Ganas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Ganas futbola izlase| ]] 56kbhlzhcrj6f8jbco28ofhmbbs69a3 0 16096 4489879 4488795 2026-07-03T21:14:27Z Krišjānis 51961 /* Pasaules čempionātos */ 4489879 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Austrālija | Badge = Australia national football team badge.svg | FIFA Trigramme = AUS | Nickname = ''Socceroos'' (Futbola ķenguri) | Association = Austrālijas Futbola federācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Popovičs]] | Captain = [[Metjū Raians]] | Most caps = [[Marks Švarcers]] (109) | Top scorer = [[Tims Kehils]] (50) | Home Stadium = | pattern_la1 = _aus22h | pattern_b1 = _aus22h | pattern_ra1 = _aus22h | pattern_sh1 = _aus22h | pattern_so1 = _nikegreen | leftarm1 = FFBB00 | body1 = FFBB00 | rightarm1 = FFBB00 | shorts1 = FFBB00 | socks1 = White | pattern_la2 = _aus22a | pattern_b2 = _aus22a | pattern_ra2 = _aus22a | pattern_sh2 = _aus22a | pattern_so2 = | leftarm2 = 24403C | body2 = 213A36 | rightarm2 = 24403C | shorts2 = 213A36 | socks2 = 1f2e43 | FIFA Rank = {{Nft rank|27.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref> | FIFA max = 14. | FIFA max date = [[2009]]. gada septembris | FIFA min = 102. | FIFA min date = [[2014]]. gada novembris | First game = {{fb|NZL}} 3:1 {{fb-rt|AUS}} <br />([[Danīdina]], [[Jaunzēlande]]; {{dat|1922|6|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|AUS}} 31:0 {{fb-rt|ASV Samoa}} <br />([[Kofshārbora]], [[Austrālija]]; {{dat|2001|4|11|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|AUS}} 0:8 {{fb-rt|RSA|1928}}<br />([[Adelaida]], [[Austrālija]]; {{dat|1955|9|17|N|bez}}) | World cup apps = 7 | World cup first = 1974 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | Regional name = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 5 | Regional cup first = 2007 | Regional cup best = '''Čempioni''': [[2015. gada Āzijas kauss futbolā|2015]] | 2ndRegional name = [[Okeānijas Nāciju kauss]] | 2ndRegional cup apps = 6 | 2ndRegional cup first = 1980 | 2ndRegional cup best = '''Čempioni''':<br />1980, 1996, 2000, 2004 | Confederations cup apps = 4 | Confederations cup first = 1997 | Confederations cup best = 2. vieta: [[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]] }} '''Austrālijas futbola izlase''' ({{val|en|Australia men's national soccer team}}) ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Austrālija|Austrāliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Austrālijas futbola izlasi pārvalda Austrālijas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1922. gadā pret [[Jaunzēlandes futbola izlase|Jaunzēlandes izlasi]]. Laika posmā līdz 2006. gadam Austrālija bija [[Okeānijas Futbola konfederācija]]s locekle, taču konkurences trūkuma dēļ pārgāja uz [[Āzijas Futbola konfederācija|Āzijas Futbola konfederāciju]] (AFC). [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Austrālija ir piedalījusies 7 reizes, augstākais sasniegums ir iekļūšana astotdaļfinālā [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]]. Austrālijas izlase ir četrkārtēja [[Okeānijas Nāciju kauss|Okeānijas Nāciju kausa]] ieguvēja. 2007. gadā komanda pirmoreiz piedalījās [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]], bet 2015. gadā, esot mājinieku statusā, pirmoreiz kļuva par Āzijas čempioniem. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls == Okeānijas Nāciju kausā == * 1973 — ''Nepiedalījās'' * 1980 — '''Čempioni''' * 1996 — '''Čempioni''' * 1998 — 2. vieta * 2000 — '''Čempioni''' * 2002 — 2. vieta * 2004 — '''Čempioni''' == Āzijas kausā == * 2007 — ''Ceturtdaļfināls'' * 2011 — 2. vieta * 2015 — '''Čempioni''' *[[2019. gada Āzijas kauss|2019]] — ''Ceturtdaļfināls'' *[[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — ''Ceturtdaļfināls''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/02022024-sons_izglabj_dienvidkoreju_un_pagarinajum|title=Sons izglābj Dienvidkoreju un pagarinājumā nokārto uzvaru lielajā cīņā pret Austrāliju|date=2024. gada 2. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Austrālija}} == Skatīt arī == * [[Austrālijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Austrālijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] gghcuh6fa18tftzssz5ja2kwttvbipu 0 16781 4489699 4489629 2026-07-03T12:19:23Z Egilus 27634 Lai kāds būtu aprakstāms kā "pazīstams", t.i. izceļošs starp citiem, tas jāapstiprina ar atsauci... 4489699 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Artis Dvarionas | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Fons = Mūziķis | Dz_vārds = Artis Dvarionas | Dzimis = {{ddv|1974|4|21}} | Vieta_dz = {{flaga|Latvija}} [[Kuldīga]], [[Latvija]] | Instrumenti = vokāls | Žanrs = [[rokmūzika]] | Nodarbošanās = mūziķis, producents, radio dīdžejs | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = [[Nāc dilonīt apsēdies (rokgrupa)|Nāc dilonīt apsēdies]], [[R.A.P.]], [[Tā Tā Tā]], [[Lapsene]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Artis Dvarionas''' (dzimis {{dat|1974|4|21}}, [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Latvija|Latvijā]]) ir mūziķis, producents, radio un TV raidījumu vadītājs. Bijis ilggadējs [[Radio SWH]] un [[Radio SWH Rock]] ētera dīdžejs, vadījis radiopārraides "Braucamlaiks" un "Radio SWH Top 20". Darbu [[Radio SWH]] pēc 24 nostrādātiem gadiem pameta 2026.gada maijā. Agrāk strādājis arī Kuldīgā bāzētajās radiostacijās [[Kurzemes Radio]], Radio Skala un Kuldīgas Radio. Latvijas populārajā mūzikā bijis alternatīvā roka grupas [[R.A.P.]] vokālists. 2022. gadā izveidojis soloprojektu "Lapsene", agrāk darbojies arī poproka grupā [[TāTāTā]]. Kopā ar [[R.A.P.]] ieguvis trīs [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]s, bet soloprojekts "Lapsene" 2024. gadā saņēmis balvu [[Zelta Mikrofons]]. {{DEFAULTSORT:Dvarionas, Artis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] dg7thg6o6ns1mpz3j5qgwfy91da22ks 0 20004 4489772 4470923 2026-07-03T15:29:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489772 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0098c9 | nos = ''FC Zürich'' | logo = FC Zurich Logo 2022.svg | pilns = ''Fussballclub Zürich'' | iesauka = ''Der Limmat Club'' <br />(Limmatas klubs)<br />''Züri'' | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Cīrihe}} | dib = 1896 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 1 | stad = [[Letzigrund stadions]] | ietilp = 26 105 | prez = {{flaga|Šveice}} Ančillo Kanepa | tren = {{flaga|Vācija }} Andrē Breitenreiters | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 10. vieta | pattern_la1 = | pattern_b1 = _zurich1617h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _zurich1617a | pattern_b2 = _zurich1617a | pattern_ra2 = _zurich1617a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0b1433 | socks2 = 0b1433 }} '''''Fussballclub Zürich''''', biežāk pazīstams kā '''''FC Zürich''''', '''FCZ''' vai vienkārši '''''Zürich''''', ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Cīrihe]]s. Klubs ir dibināts 1896. gadā, pašlaik spēlē [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Letzigrund stadions|Letzigrund]]'' stadionā, kurš tika rekonstruēts pirms [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]]. ''Zürich'' futbolisti 12 reizes ir izcīnījuši Šveices čempionu titulu, kā arī desmit reizes uzvarējuši Šveices kausa izcīņā. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir iekļūšana [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausa]] pusfinālā, kas izdevies divreiz — 1963.—1964. un 1976.—1977. gada sezonās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fcz.ch/de/verein/history.htm |language=de |title=Geschichte |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=FC Zürich |archive-date={{dat|2013|03|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130325222036/http://www.fcz.ch/de/verein/history.htm }}</ref> No 2016. gada jūnija līdz 2020. gadam komandā spēlēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] vārtsargs [[Andris Vaņins]]. == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (13): 1901–02, 1923–24, 1962–63, 1965–66, 1967–68, 1973–74, 1974–75, 1975–76, 1980–81, 2005–06, 2006–07, 2008–09, 2021–2022 ** Vicečempioni (9): 1902–03, 1910–11, 1931–32, 1951–52, 1963–64, 1966–67, 1971–72, 1978–79, 2010–11 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (10): 1965–66, 1969–70, 1971–72, 1972–73, 1975–76, 1999–2000, 2004–05, 2013–14, 2015–16, 2017–18 ** Finālisti (1): 1980–81 * '''Šveices Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1980–81 ** Finālisti (2): 1974–75, 1975–76 * '''Šveices Izaicinājuma līga''' ** Čempioni (1): 2016–17 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]''' ** Pusfinālisti (2): 1963—64, 1976—77 == Bijušie spēlētāji == * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Jakobs "Kobi" Kūns|Jakobs Kūns]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Renē Botterons]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Frics Kūncli]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Džoans Džampers]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Karls Grobs]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Daniels Gigaks]] * [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|20px|Jaunzēlande]] [[Vintons Rufers]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Ruedi Elseners]] * [[Attēls:Flag of Burundi.svg|20px|Burundi]] [[Šābani Nonda]] * [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|20px|Nigērija]] [[Rašidi Jekini]] * [[Attēls:Flag of South Africa.svg|20px|Dienvidāfrikas Republika]] [[Šons Bārtlets]] * [[Attēls:Flag of Romania.svg|20px|Rumānija]] [[Adrians Ilje]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Frēderiks Čassots]] * [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|20px|Nigērija]] [[Ike Šorunmu]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Marko Paskolo]] * [[Attēls:Flag of Yugoslavia (1946–1992).svg|20px|Dienvidslāvija]] [[Jure Jerkovičs]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Hainzs Lūdi]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Džians-Pjetro Zappa]] * [[Attēls:Flag of Romania.svg|20px|Rumānija]] [[Julians Filipesku]] * [[Attēls:Flag of Romania.svg|20px|Rumānija]] [[Mihai Tararače]] * [[Attēls:Flag of Sweden.svg|20px|Zviedrija]] [[Jonass Terns]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Hanspeters Cvikers]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Francs Peterhanss]] * [[Attēls:Flag of Hungary.svg|20px|Ungārija]][[Attēls:Flag of Spain.svg|20px|Spānija]] [[Ladislao Kubala]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Zürich}} * [http://www.fcz.ch Kluba oficiālā vietne] {{de ikona}} {{fr ikona}} {{en ikona}} * [http://www.suedkurve.ch www.suedkurve.ch]{{Novecojusi saite}} * [http://www.efzezet.ch www.efzezet.ch] * [http://www.fczforum.ch Kluba fanu forums] {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zürich}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Zürich]] ie6ilbw1ti1uhtd318q4bxp802uppbp 0 20896 4489892 4316023 2026-07-04T00:17:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489892 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Halvilerzē |attēls=Aerial image of Lake Hallwil (view from the south).jpg | map = Šveice | plat_d=47 | plat_m=17 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=8 | gar_m=12 | gar_s= | gar_EW=E |platība=10,3 |garums=8,4 |Vid_dziļums=28 |Max_dziļums=48 |tilpums=0,285 |augstums_vjl=449 |izteka=[[Ābaha]] |baseins=128 |valstis={{SUI}} |salas= |pilsētas= }} '''Halvilerzē''' ({{val|de|Hallwilersee}}) ir [[ezers]] [[Šveice]]s ziemeļu daļā, [[Ārgavas kantons|Ārgavas kantonā]] (dienvidu daļa atrodas arī [[Lucernas kantons|Lucernas kantonā]]). Ūdens apmaiņas periods — 3,9 gadi. Aukstās ziemās var aizsalt. [[Attēls:Karte_Hallwilersee.png|left|200px|thumb|Halvilas ezera pārskata karte]] Populāra atpūtas vieta, ezera apkaimes ciematos ir daudz restorānu, ezera krastā — pludmales. Iemīļota atpūta ir pastaiga ap ezeru, kas ilgst ap 4,5 stundām. Aptuveni 1 km ziemeļos no ezera Ābahā ir sala, uz kuras atrodas [[Halvilu pils|fon Halvilu pils]]. Vasarās ezerā kursē kuģītis. == Vēsture == Cilvēki ezera krastā dzīvojuši jau [[mezolīts|mezolītā]]. Ezera ziemeļu galā atradās [[Senā Roma|romiešu]] apmetne. Ap [[1300]]. gadu ezeru dēvēja vairākos vārdos: ''Halwiler se'', ''lacus de Seingen'', ''Escherse''. Taču vairāk iegājās fogtu Halvilu vārds, kuri viduslaikos pārvaldīja ezeru. Tikai [[1859]]. gadā ezers kļuva publisks. [[1883]]. gadā ezera rietumu krastā sāka darboties [[dzelzceļš]]. Pirmie kuģi ezerā sāka kursēt [[1888]]. gadā. == Vides problēmas == Ezera apkaimē notiek intensīva lauksaimniecība un rezultātā ezerā nokļūst lauksaimniecības [[mēslojums]]. Rezultātā 1980. gadu sākumā ezers bija praktiski miris, fosfātu piesārņojums veidoja biezus [[aļģe|aļģu]] paklājus. Mirušās aļģes nogrima ezera gultnē, un to pūšanas process atņēma ezera ūdenim skābekli. [[1985]]. gadā ezerā tika uzsākta mākslīgā [[aerācija]] — ezera gultnē tika pūsts saspiests gaiss, tādējādi veicinot ūdens apriti. Vienlaikus tika samazināts ezera piesārņojums. Pašlaik (2006) fosfora līmenis ezerā krities no 250 mg/l līdz 50 mg/l, kas joprojām ir samērā augsts piesārņojuma līmenis. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180627230825/https://www.schifffahrt-hallwilersee.ch/ Halvilas ezera kuģniecība] {{vāciski}} * [http://www.baldegger-hallwilersee.ch Baldegas un Halvilas ezeru pašvaldību apvienība] {{vāciski}} * [http://www.webcam-hallwilersee.ch/ Halvilas ezera tīkla kamera] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061213002711/http://www.webcam-hallwilersee.ch/ |date={{dat|2006|12|13||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20061103093153/http://www.ag.ch/umwelt/de/pub/themen/wasser/sanierung_hallwilersee.php Halvilas ezera atveseļošanas pasākumi] {{vāciski}} * [http://www.dhs.ch/externe/protect/textes/d/D8663.html Halvilas ezers — vēsturiski teksti]{{Novecojusi saite}} {{vāciski}}{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices ezeri]] o2u6o4jl3nhzpup37t8rhsxnl6p0tp9 0 23853 4489866 4349045 2026-07-03T20:41:05Z ZANDMANIS 91184 4489866 wikitext text/x-wiki {{Sultāna infokaste | vārds =Selims III | tituls =Padišahs un visu ticīgo Kalifs | attēls =[[Attēls:III. Selim.jpg|200px]] | tugras-attēls =[[Attēls:Tughra of Selim III.JPG|75px]] | valdīšana =[[1807]]. gada [[29. maijs]] —<br />[[1808]]. gada [[17. novembris]] | investitūra =[[1807]]. gada [[29. maijs]] | citi tituli =''Sultāns Hans''<br />''Padišahs''<br />Abu Zemju un Abu Jūru ''Hākans''<br />Osmaņu nama valdnieks<br />''Sultānu Sultāns''<br />''Hanu Hans''<br />Visu ticīgo ''Kalifs'' un Visuma Kunga pravieša pēctecis''<br />''Imperators'' | pilns vārds = سليم ثالث [seli:mi sa:lis] | priekštecis =[[Abdulhamīds I]] | pēctecis =[[Mustafa IV]] | pēctecības-veids = | mantinieks = | haseki-sultan = | haseki-kadin = | ikbal = | has-odaliks = | gozde = | atvases = | karaļnams = | dinastija =[[Osmaņu dinastija]]<br />[[Osmaņu kalifāts]] | himna = | devīze = | tēvs =[[Mustafa III]] | māte =[[Mihrišaha Māte Sultāne]] | dzimšanas datums =[[1761]]. gada [[24. decembris]] | dzimšanas vieta =[[Attēls:Flag_of_the_Ottoman_Empire_(1517-1844).svg|20px]] [[Konstantinopole]] | miršanas datums =[[1808]]. gada [[28. jūlijs]] | miršanas vieta =[[Attēls:Flag_of_the_Ottoman_Empire_(1517-1844).svg|20px]] [[Konstantinopole]] | apglabāšanas datums =[[1808]] | apglabāšanas vieta =[[Attēls:Flag_of_the_Ottoman_Empire_(1517-1844).svg|20px]] [[Konstantinopole]] |}} '''Selims III''' ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: سليم ثالث [seli:mi sa:lis]) ([[1761]]. gada [[24. decembris]] — [[1808]]. gada [[29. jūlijs]]) bija [[Osmaņu impērija]]s [[Osmaņu dinastija|sultāns]] (1789—1807). Selima tēvs bija sultāns [[Mustafa III]] (1757—1774) un tronī viņš nomainīja savu tēvoci [[Abdulhamīds I|Abdulhamīdu I]] (1774—1789). Pateicoties Selima enerģijai un vairākiem talantiem, viņš tautā tika cienīts un liela sabiedrības daļa pēc viņa nokļūšanas tronī cerēja uz pozitīvām pārmaiņām. Selims bieži tikās ar cittautiešiem un viņš bija pārliecināts, ka valstij nepieciešamas pārmaiņas. Tomēr pārmaiņas bija jāatliek, jo [[Austroungārija]] un [[Krievijas Impērija]] ar saviem biežajiem uzbrukumiem viņu visu laiku nodarbināja aizsardzības jomā. Kad konflikti Eiropā bija pierimuši, viņam nācas pievērsties jaunam konfliktam, kad [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Sīrija|Sīrijā]] [[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|iebruka]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]]. Līdz ar to arī tika pārtrauktas turku senās draudzīgās attiecības ar [[Francija|Franciju]]. Savā valdīšanas laikā Selimam III izdevās izskaust lielu daļu krāpnieku no militārajām aprindām un viņš veica vairākas valsts pārvaldes reformas finanšu resorā. Selims III izveidoja īpašu karaspēka armiju ''[[Osmaņu jaunā iekārta|Nizam-ı Cedid]]'', kas kļuva par tik iespaidīgu spēku, ka spēja apturēt jebkādu pretestību reformām no vietējo pašvaldību vadītāju un [[Jeničeri|jeničeru]] puses. Sajūtot ''Nizam-ı Cedid'' spēku, Selims III izdeva pavēli, kas noteica, ka katru gadu daļu karavīru no jeničeriem pārceļ uz jaunajam karaspēkam atbilstošām pakāpēm. Pēc šīs pavēles izdošanas aptuveni 10'000 jeničeri un citi reformu pretinieki [[Edirne|Edirnē]] sarīkoja bruņotu sacelšanos, kas lika sultānam atlikt reformas uz nenoteiktu laiku. Joprojām risinājās militāras sadursmes [[Serbija|Serbijā]], Ēģiptē un citviet, kur sultāna karaspēks cieta sakāves vienu pēc otras. 1807. gadā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] ieradās [[Lielbritānija]]s flote un pieprasīja, lai sultāns piekāpjas [[Krievijas Impērija]]s prasībām un izraida [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] sūtni. Francijas sūtnim bija ļoti liela ietekme uz Selimu III un tādēļ britu flote bija spiesta doties atpakaļ, nesasniegusi vēlamos rezultātus. Nemieri, kas risinājās dažādās formās un dažādās provincēs kļuva nekontrolējami un Selims III tos nespēja apslāpēt. Jeničeri atkal sarīkoja bruņotu sacelšanos, kurā piedalījās arī [[šeihs ul-islāms]], kas pret reformām izdeva [[fatva|fatvu]]. Rezultātā Selimu III apcietināja, ieslodzīja un viņa vietā tronī iecēla viņa brāļadēlu [[Mustafa IV]] (1807—1808). Rustčukas [[pašā]] [[Mustafa Bajrakdars]], kas bija reformu atbalstītājs, savāca 40'000 lielu karaspēku un devās uz Konstantinopoli, lai Selimu III atbrīvotu un atjaunotu tronī. Tomēr viņš galvaspilsētu sasniedza par vēlu, jo [[galvenais melnais einuhs]] ar saviem vīriem Selimu jau bija paspējis nogalināt.<ref>Goodwin, Jason: "Lords of the Horizons", Chapter 24: The Auspicious Event, 1998</ref> Bajrakdaru šāds notikums saniknoja un viņš nogalināja Mustafa IV, bet viņa vietā tronī tagad kāpa [[Mahmuds II]] (1808—1839), kurš bija pēdējais dzīvs palikušais [[Osmaņu dinastija]]s pārstāvis. == Interese par dzeju un mākslu == Selims III bija liels mūzikas cienītājs un viņam pašam piemita laba dziedātāja un komponista talants. Viņš sacerēja četrpadsmit [[makams|makamus]], no kuriem trīs ir populāri arī mūsdienās. Ir zināms, ka viņš ir autors četrām mūzikas kompozīcijām, un daļa no tām joprojām ir populāras [[turku klasiskā mūzika|turku klasiskās mūzikas]] izpildītāju repertuārā. Selims III mīlēja spēlēt arī [[nejs (mūzikas instruments)|neju]] un [[tanburs|tanburu]]. Selima interese par mūziku radās laikā, kad viņš bija princis un viņu mācīja [[Krimas Ahmets Kamils]] un [[Tanbura Izaks]]. Selims III ļoti augstu vērtēja Tanbura Izaku un, kad Izaks ienāca telpā, Selims vienmēr piecēlās. == Atsauces == {{atsauces}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Osmaņu dinastija]] [[Kategorija:1761. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1808. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nogalinātie monarhi]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas sultāni]] 1yiaktz983mq6z3wsi7vouk3xc0wwb3 0 25210 4489830 4470407 2026-07-03T18:51:36Z ~2026-38129-69 147586 Pievienoju atsauci no viena no RTU absolventiem 4489830 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = RTU 2026 logo.png |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=220|imagesize=220}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896.līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz [[Maskava|Maskavu]] un tur strādāja līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI nosauca par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā universitāte tika apvienota kā Latvijas Lietišķo zinātņu universitātes (Latvijas Augstskola, kopš 1923. gada: Latvijas Universitāte) tehniskā fakultāte, kas tika dibināta pēc neatkarības atgūšanas. Daļa fakultāšu atgriezās Latvijā un iestājās jaundibinātajā Latvijas Universitātē. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal tika nodalītas un pārceltas uz neatkarīgu universitāti, nododot tai sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku Kalķu ielā 1.<ref name="RTU" /> No 1958. līdz 1983. gadam to sauca par Rīgas Politehnisko institūtu un pēc tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. 1970. gadu vidū tā kļuva par lielāko augstskolu [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā]]. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī tika dibināts studentu parlaments, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām tika pārvietotas uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā Vecrīgā un pārvācās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2026.gadā RTU absolvents Renārs pašpublicētā tīmekļa vietnē aprakstīja savu pieredzi, studējot datorsistēmu programmā. Viņš kritizēja studiju kvalitāti, norādot uz, viņaprāt, nepietiekamu programmēšanas apguvi, zemas kvalitātes mācību materiāliem, ar datorsistēmām vāji saistītiem kursiem un nepietiekamu akadēmisko atbalstu. Tekstā arī minētas studentu sūdzības par neskaidri definētiem uzdevumiem, novēlotu darbu vērtēšanu un administratīvām problēmām. Plašāku aprakstu par absolventa pieredzi studijās var lasīt viņa publicētajā tīmekļa vietnē: https://rtu.smird.lv/lv/index.html<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rtu.smird.lv/lv/index.html|title=Rīgas Traļi-vaļi Universitāte|first=Renārs|access-date=03.07.2026|date=URL apskates datums}}</ref> 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «''[[U-Multirank]]''» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «''[[Times Higher Education reitings]]''» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «''[[QS pasaules universitāšu reitings]]''», «''[[Eduniversal]]''» un «GreenMetric». == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] 3i41d46ekgdzxu9nh17t0usf3x01bbz 4489832 4489830 2026-07-03T18:57:26Z ~2026-38129-69 147586 Izlaboju linku 4489832 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = RTU 2026 logo.png |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=220|imagesize=220}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896.līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz [[Maskava|Maskavu]] un tur strādāja līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI nosauca par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā universitāte tika apvienota kā Latvijas Lietišķo zinātņu universitātes (Latvijas Augstskola, kopš 1923. gada: Latvijas Universitāte) tehniskā fakultāte, kas tika dibināta pēc neatkarības atgūšanas. Daļa fakultāšu atgriezās Latvijā un iestājās jaundibinātajā Latvijas Universitātē. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal tika nodalītas un pārceltas uz neatkarīgu universitāti, nododot tai sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku Kalķu ielā 1.<ref name="RTU" /> No 1958. līdz 1983. gadam to sauca par Rīgas Politehnisko institūtu un pēc tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. 1970. gadu vidū tā kļuva par lielāko augstskolu [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā]]. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī tika dibināts studentu parlaments, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām tika pārvietotas uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā Vecrīgā un pārvācās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2026.gadā RTU absolvents Renārs pašpublicētā tīmekļa vietnē aprakstīja savu pieredzi, studējot datorsistēmu programmā. Viņš kritizēja studiju kvalitāti, norādot uz, viņaprāt, nepietiekamu programmēšanas apguvi, zemas kvalitātes mācību materiāliem, ar datorsistēmām vāji saistītiem kursiem un nepietiekamu akadēmisko atbalstu. Tekstā arī minētas studentu sūdzības par neskaidri definētiem uzdevumiem, novēlotu darbu vērtēšanu un administratīvām problēmām. Plašāku aprakstu par absolventa pieredzi studijās var lasīt viņa publicētajā tīmekļa vietnē: https://rtu.smird.lv<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rtu.smird.lv/lv/index.html|title=Rīgas Traļi-vaļi Universitāte|first=Renārs|access-date=03.07.2026|date=URL apskates datums}}</ref> 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «''[[U-Multirank]]''» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «''[[Times Higher Education reitings]]''» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «''[[QS pasaules universitāšu reitings]]''», «''[[Eduniversal]]''» un «GreenMetric». == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] f1q4gnfusewo35znqxrwyh257tecceg 4489836 4489832 2026-07-03T18:59:16Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-38129-69|~2026-38129-69]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4470407 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = RTU 2026 logo.png |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=220|imagesize=220}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896.līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz [[Maskava|Maskavu]] un tur strādāja līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI nosauca par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā universitāte tika apvienota kā Latvijas Lietišķo zinātņu universitātes (Latvijas Augstskola, kopš 1923. gada: Latvijas Universitāte) tehniskā fakultāte, kas tika dibināta pēc neatkarības atgūšanas. Daļa fakultāšu atgriezās Latvijā un iestājās jaundibinātajā Latvijas Universitātē. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal tika nodalītas un pārceltas uz neatkarīgu universitāti, nododot tai sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku Kalķu ielā 1.<ref name="RTU" /> No 1958. līdz 1983. gadam to sauca par Rīgas Politehnisko institūtu un pēc tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. 1970. gadu vidū tā kļuva par lielāko augstskolu [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā]]. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī tika dibināts studentu parlaments, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām tika pārvietotas uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā Vecrīgā un pārvācās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «''[[U-Multirank]]''» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «''[[Times Higher Education reitings]]''» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «''[[QS pasaules universitāšu reitings]]''», «''[[Eduniversal]]''» un «GreenMetric». == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] t3hum39jpd70lzorpsqanrstjfm33ti 0 25867 4489994 4097861 2026-07-04T09:48:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489994 wikitext text/x-wiki {{Kristietība}} {{Jaunās derības grāmatas}} [[Attēls:Tas Jaunais Testaments 1685.jpg|thumb|250px|Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski ([[Ernests Gliks|Glika]] tulkojums, 1685).]] '''Jaunā Derība''' jeb '''Jaunās Derības raksti''' ir [[Bībele]]s daļa, kas vēsta par [[Jēzus Kristus]] dzīvi un kristietības pirmsākumiem. Jaunajā Derībā tiek pausts Jēzus [[evaņģēlijs]] jeb labā vēsts par to, ka Dievs mīl ikvienu cilvēku un aicina cilvēku atgriezties pie Viņa. Tāpat evaņģēlijā ir vēsts par Dieva valstību, kas darīs galu visām cilvēku ciešanām un īstenos Dieva gribu gan uz Zemes, gan debesīs. Atšķirībā no [[Vecā Derība|Vecās Derības]] rakstiem, kas, domājams, tika sarakstīti 15.— 4. gadsimtā p.m.ē. [[ivrits|ivritā]], Jaunās Derības raksti tika sarakstīti 1. gadsimta otrā pusē, sākotnēji [[grieķu valoda]]s ''[[koine]]'' variantā (Mateja evaņģēlijs, iespējams, tika vispirms sarakstīts [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]] un vēlāk pārtulkots uz grieķu valodu). == Etimoloģija == Par jaunas derības slēgšanu starp Dievu un cilvēkiem tiek runāts jau Vecajā Derībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php |title=Bībele internetā: Jermemijas 31:31 |access-date={{dat|2015|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120504115041/http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php }}</ref> Jaunajā Derībā tā ir vienošanās, kuru slēdz Jēzus Kristus starp saviem mācekļiem un tiem, kas ticēs viņu vēstij, no vienas puses un [[Dievs|Dievu]] no otras puses, ka viņi tiks [[Pestīšana|pestīti]] (glābti no nākamās [[Dieva tiesa]]s), ja saglabās [[ticība|ticību]] Dievam un Jēzum Kristum (Dieva sūtnim) līdz galam. Šo derību Jēzus slēdz [[Svētais vakarēdiens|svētā vakarēdiena]] laikā pirms savas [[Jēzus krustā sišana|krustā sišanas]], kļūdams par šīs derības starpnieku. == Kanonizēšana == Senākais Jaunās Derības grāmatu saraksts, kas tuvs mūsdienās pazīstamam ir [[Muratorija kanons]] (ap 170.-200. g.). Tajā iekļauti četri [[evaņģēlijs|evaņģēliji]], trīspadsmit Pāvila vēstules, Apustuļu darbi, divas Jāņa vēstules, Jūdas vēstule, Jāņa Atklāsmes grāmata, kā arī Salamana gudrības grāmata ar piebildēm un Pētera Atklāsmes grāmata, taču nav iekļauta piemēram, Vēstule ebrejiem. Mums pazīstamās 27 Jaunās Derības grāmatas pirmais nosauca [[Aleksandrija]]s bīskaps [[Atanasijs]] savā Lieldienu vēstulē 367. gadā. Šo kanonu apstiprināja Hiponas koncils 393. gadā. == Rakstu saraksts == Jaunās Derības rakstus veido 27 raksti un grāmatas, kurus var iedalīt: * 1. vēsturiskās grāmatas (4 evaņģēliji un Apustuļu darbi), * 2. vēstules (Pāvila, Jēkaba, Pētera, Jāņa un Jūdas vēstules), * 3. pravietojumu grāmata (Jāņa atklāsmes grāmata). ;Jaunās Derības rakstu saraksts {| class="wikitable" ! Latviešu ! Latīņu ! Latv. ! Angl. ! Min. |- | [[Mateja evaņģēlijs]] | Evangelium secundum Matthaeum | Mt. | Mt | Mt |- | [[Marka evaņģēlijs]] | Evangelium secundum Marcum | Mk. | Mk | M,Mk |- | [[Lūkas evaņģēlijs]] | Evangelium secundum Lucam | Lk. | Lk | L,Lk |- | [[Jāņa evaņģēlijs]] | Evangelium secundum Ioannem | Jņ. | Jn | Jn,Jo |- | [[Apustuļu darbi]] | Actus Apostolorum | Ap.d. | Acts | A |- | [[Pāvila vēstule romiešiem]] | Epistula ad Romanos | Rom. | Rom | Ro |- | [[Pāvila 1. vēstule korintiešiem]] | Epistula I ad Corinthios | 1Kor. | 1 Cor | 1C |- | [[Pāvila 2. vēstule korintiešiem]] | Epistula II ad Corinthios | 2Kor. | 2 Cor | 2C |- | [[Pāvila vēstule galatiešiem]] | Epistula ad Galatas | Gal. | Gal | G |- | [[Pāvila vēstule efeziešiem]] | Epistula ad Ephesios | Ef. | Eph | E |- | [[Pāvila vēstule filipiešiem]] | Epistula ad Philippenses | Fil. | Phil | Phi |- | [[Pāvila vēstule kolosiešiem]] | Epistula ad Colossenses | Kol. | Col | C |- | [[Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem]] | Epistula I ad Thessalonicenses | 1Tes. | 1 Thess | 1Th |- | [[Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem]] | Epistula II ad Thessalonicenses | 2Tes. | 2 Thess | 2Th |- | [[Pāvila 1. vēstule Timotejam]] | Epistula I ad Timotheum | 1Tim. | 1 Tim | 1T |- | [[Pāvila 2. vēstule Timotejam]] | Epistula II ad Timotheum | 2Tim. | 2 Tim | 2T |- | [[Pāvila vēstule Titam]] | Epistula ad Titum | Tit. | Tit | T |- | [[Pāvila vēstule Filemonam]] | Epistula ad Philemonem | Filem. | Philem | P |- | [[Vēstule Ebrejiem]] | Epistula ad Hebraeos | Ebr. | Heb | H |- | [[Jēkaba vēstule]] | Epistula Iacobi | Jēk. | Jas | Ja |- | [[Pētera 1. vēstule]] | Epistula I Petri | 1Pēt. | 1 Pet | 1P |- | [[Pētera 2. vēstule]] | Epistula II Petri | 2Pēt. | 2 Pet | 2P |- | [[Jāņa 1. vēstule]] | Epistula I Ioannis | 1Jņ. | 1 Jn | 1J, 1Jn |- | [[Jāņa 2. vēstule]] | Epistula II Ioannis | 2Jņ. | 2 Jn | 2J, 2Jn |- | [[Jāņa 3. vēstule]] | Epistula III Ioannis | 3Jņ. | 3 Jn | 3J, 3Jn |- | [[Jūdas vēstule]] | Epistula Iudae | Jūd. | Jude | J |- | [[Jāņa atklāsmes grāmata]] | Apocalypsis Ioannis | Jņ. atkl. | Rev | R |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20061220072424/http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/ Vecās un Jaunās Derības raksti latviešu valodā.] {{Reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunā Derība| ]] [[Kategorija:Bībele]] bv5wjbb3pol4bgiy7nd1al7jyd11cbp 0 27278 4489931 3837218 2026-07-04T05:46:08Z Meistars Joda 781 /* Iepriekšējie karogi */ 4489931 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Albānijas | Image = Flag of Albania.svg | Use = 111010 | Proportion = 5:7 | Adoption = {{dat|1992|4|7}} | Design = Melna divgalvaina ērgļa siluets uz sarkana fona | Designer = | Image2 = Civil Ensign of Albania.svg | Use2 = 000100 | Proportion2 = 2:3 | Design2 = Trīs horizontālas joslas: sarkana, melna, sarkana | Image3 = Naval Ensign of Albania.svg | Use3 = 000001 | Proportion3 = 2:3 | Design3 = Melna divgalvaina ērgļa siluets uz balta fona, apakšā horizontāla, sarkana josla | Type = National }} '''Albānijas karogs''' ({{val|sq|Flamuri i Shqipërisë}}) ir viens no [[Albānija]]s oficiālajiem valsts simboliem. Pašreizējā veidolā to pieņēma 1992. gada 7. aprīlī. Ērglis ir viens no senajiem [[albāņi|albāņu]] tautas simboliem, ko izsenis izmantojuši savos [[ģerbonis|ģerboņos]] albāņu augstmaņi. Tas norāda arī uz tautas nosaukumu&nbsp;— «ērgļu tauta». Divgalvainais ērglis sarkanā laukā ir valsts karogs kopš neatkarības atgūšanas no [[Osmaņu impērija]]s 1912. gadā. Starp 1946. un 1992. gadu virs ērgļa bija novietota sarkana [[zvaigzne]] ar dzeltenu apmali.<ref>[https://www.fotw.info/flags/al.html FOTW. Albania]</ref> == Iepriekšējie karogi == <gallery> Image:Flag_of_Albania_(1914-1920).svg|Albānijas grāfistes karogs no 1914. līdz 1920. gadam Image:Flag of Albania 1920.svg|Albānijas grāfistes karogs no 1920. līdz 1925. gadam un Albānijas Republikas karogs no 1925. līdz 1926. gadam Image:Flag of Albania 1926.svg|Albānijas Republikas karogs no 1926. līdz 1928. gadam Image:Flag of Albania 1928.svg|Albānijas karaļvalsts karogs no 1928. līdz 1934. gadam Image:Flag_of_Albania_(1934-1939).svg|Albānijas karaļvalsts karogs no 1934. līdz 1939. gadam Image:Flag_of_Albania_(1939-1943).svg|Albānijas karogs Itālijas pakļautībā 1939. līdz 1943. gadam Image:Flag of German occupied Albania.svg|Albānijas karogs Nacistiskās Vācijas pakļautībā no 1943. līdz 1944. gadam Image:Flag of Albania 1944.svg|Albānijas Sociālistiskās Tautas Republikas karogs no 1944. līdz 1946. gadam Image:Flag of Albania 1946.svg|Albānijas Tautas Republikas karogs no 1946. līdz 1976. gadam, Albānijas Sociālistiskās Tautas Republikas karogs no 1976. līdz 1991. gadam un Albānijas Republikas karogs no 1991. līdz 1992. gadam Image:Flag of Albania.svg|Albānijas Republikas karogs no 1992. gada līdz mūsdienām </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Albānija-aizmetnis}} {{karogs-aizmetnis}} {{Eiropas karogi}} [[Kategorija:Albānijas nacionālie simboli]] [[Kategorija:Nacionālie karogi|Albānija]] tcg9xceqb8gcqlsebx70y4c7xbnseyg 0 27463 4489713 3823044 2026-07-03T12:53:38Z Baisulis 11523 precizējums...... 4489713 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} '''Agresīvie ūdeņi''' ir [[skābes]] vai [[sāļi|sāļus]] saturoši dabiskie ūdeņi, kas iedarbojas uz [[betons|betonu]] un [[kalcija hidroksīds|kaļķiem]]. == Skatīt arī == * [[Pazemes ūdeņi]] {{Ģeoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Tehnika]] howqhmbfcf9o5of9s1i938va6t3wf9p 0 27757 4490009 4421462 2026-07-04T10:35:13Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4490009 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Cesvaines pagasts | karte = Cesvaines pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Cesvaines pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Cesvaines pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = | platība = 185,4 | iedzīvotāji = 1261<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|04|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161020093133/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1261 / 185.4 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.cesvaine.lv |centrs2=[[Cesvaine]] <small>(ārpusteritoriāls)</small>}} '''Cesvaines pagasts''' ir [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvā teritorija, kas no visām pusēm iekļauj [[Cesvaine]]s pilsētu. Robežojas ar sava novada [[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas]], [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]] pagastiem, kā arī [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas]] un [[Tirzas pagasts|Tirzas]] pagastiem. Pagasta centrs formāli atrodas Cesvainē, kas neietilpst pagasta teritorijā. Pagastu un pilsētu pārvalda Madonas novada Cesvaines apvienība. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Kuja]], [[Sūla]], [[Tirza (upe)|Tirza]], [[Apiņupīte]], [[Ārupīte (Sūlas pieteka)|Ārupīte]], [[Urdava]], [[Kārzdabīte]] un [[Rūgupīte]] ==== Ezeri ==== [[Kaulacezers]] (7 ha), [[Kārzdabas ezers]] (12 ha), [[Lielezers]] (1,8 ha), [[Lūšu ezers]] (6,4 ha), [[Mazais Virānes ezers]] (47,2 ha), [[Mucenieku ezers|Mucenieks]] (1,8 ha) un [[Zupānu ezers]] (3,3 ha) == Vēsture == {{Skatīt arī|Cesvaines vēsture}} Cesvaines pagasts, kurš mūsdienu formā pirmoreiz izveidojās pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas, ietilpa [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines draudzes novadā]], kurš kopš [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām bija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sastāvā esošās [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņas]], [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] un visbeidzot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] administratīva vienība. Noslēdzoties [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]], [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā [[Cesvaines pils|Cesvaines (''Seßwegen'') muižu]] ar Kinderu pusmuižu (''Kinderhof'') sadalīja 155 vienībās 1297 ha kopplatībā un muižās pilī iekārtoja valsts vidusskolu, Aizkujas (''Aiskuje'') muižu ar Klaucēnu un Dravnieku (''Drawneek'') pusmuižām sadalīja 323 vienībās 1493 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|II.|3676-3679}}</ref> 1924. gadā Cesvaines pagastu pievienoja jaunizveidotajam [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķim]]. 1935. gadā Madonas apriņķa Cesvaines pagasta platība bija 62,8 km² un tajā dzīvoja 2096 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Cesvaines ciems|Cesvaines]] un [[Aizkujas ciems|Aizkujas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajona]] Cesvaines ciema apdzīvotā vieta [[Cesvaine]] ieguva [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statusu, bet ciema teritoriju pievienoja Aizkujas ciemam. 1956. gadā likvidēja Cesvaines rajonu un Aizkujas ciemu iekļāva [[Madonas rajons|Madonas rajonā]]. 1957. gadā Aizkujas ciemu likvidēja un tā teritoriju pievienoja Cesvainei, izveidojot '''Cesvaines lauku teritoriju'''. 1961. gadā Cesvaines lauku teritorijai pievienoja likvidēto [[Grašu ciems|Grašu ciemu]], bet kolhoza «Sarkanais stars» teritoriju pievienoja [[Sarkaņu ciems|Sarkaņu ciemam]]. 1975. gadā Cesvaines lauku teritorijai pievienoja likvidēto [[Kraukļu ciems|Kraukļu ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1991. gadā Cesvainei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā pēc administratīvās reformas Madonas rajona Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]]. 2010. gadā Cesvaines lauku teritorija pārdēvēta par Cesvaines novada '''Cesvaines pagastu'''. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], pagasts atrodas [[Madonas novads|Madonas novadā]]. === Pieminekļi === * Pilsdrupas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Cesvaines+pagasts&region=0&group=1&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180412001008/http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Cesvaines+pagasts&region=0&group=1&type=0 }}</ref> * Zemnieka dzīvojamā ēka * Vēršāru senkapi (Krākals) * Sauliešu senkapi (Kapu kalniņš) * Lucu senkapi (Bērzkalniņš) * Lejasgalšu, Jurguču, Paukšu, Kalnaspieķu un Grantskalnu senkapi * Grūbu skansts - viduslaiku nocietinājums == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|4175 |1959|3250 |1965|2750 |1979|1984 |1989|1621 |2000|1594 |2011|1230 |2021|987 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Kraukļi (Cesvaines pagasts)|Kraukļi]], [[Kārzdaba]], [[Graši (Cesvaines pagasts)|Graši]], [[Kārkli (ciems)|Kārkli]]. === Ievērojamas personības === Cesvaines pagastā dzimuši: * [[Aina Karlsone]] (1935—2012) — latviešu gleznotāja un grafiķe == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēli == <gallery> Attēls:Kārzdaba.jpg|[[Kārzdaba]] Attēls:Graši manor house - panoramio.jpg|[[Graši (Cesvaines pagasts)|Grašu]] muiža </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Cesvaines novads}} {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Cesvaines pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu lauku teritorijas]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]] [[Kategorija:Cesvaines rajons]] alu4iilzjvk1doc60u6axwavugvhqsb 0 27814 4489763 4136361 2026-07-03T14:58:18Z Baisulis 11523 /* Flora un fauna */ : 4489763 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Raunas Staburags | krāsu_shēma = klints | attēls = Raunas Staburags 4.jpg | att_izm = | att_paraksts = Raunas Staburags 2020. gadā | vietaskarte = |vietaskartes_izmērs = | reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = | plat_m = | plat_s = | plat_NS = N | gar_d = | gar_m = | gar_s = | gar_EW = E | atrašanās = {{vieta|Latvija|Smiltenes novads|Raunas pagasts}} | tuvākā_pilsēta = | upe = [[Rauna (upe)|Rauna]] | tips = [[kaļķakmens]] | suga = | vecums = | svars = | augstums = 3,5 m | garums = 17 m | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = | citas_daļas = }} '''Raunas Staburags''' ir unikāls dabas veidojums [[Rauna|Raunā]], [[Raunas pagasts|Raunas pagastā]], [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]] — [[avots|avotu]] veidots [[saldūdens]] [[Kaļķakmens|kaļķiežu]] atsegums.<ref name="cēsu">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.cesis.lv/lv/ko-redzet/?object=64 |title=Tūrisma objekts: Raunas Staburags |access-date={{dat|2014|11|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150324125150/http://www.tourism.cesis.lv/lv/ko-redzet/?object=64 |archivedate={{dat|2015|03|24||bez}} }}</ref> Šī objekta vecums tiek lēsts ap 8000 gadiem.<ref name="celotajs"/> Raunas Staburags atrodas [[Rauna (upe)|Raunas]] ielejas labā krasta nogāzē, aptuveni 800 m augšpus [[Autoceļš P28|autoceļa P28]] tilta, aptuveni 1,5 km attālumā no [[Rauna]]s centra. Šis šūnakmens veidojums ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš, tas veidojies, [[Sūnas|sūnām]] pārkaļķojoties [[Kalcija karbonāts|kalcija karbonātu]] saturošajā avota ūdenī vairāku gadsimtu garumā. Šis ir vienīgais šāda veida dabas objekts [[Latvija|Latvijā]] pēc [[Daugava]]s [[Staburags|Staburaga]] applūdināšanas. Vieglās pieejamības un apmeklētāju nevērības dēļ Raunas Staburags ir viens no apdraudētākajiem [[Latvija]]s dabas objektiem.<ref name="celotajs">[http://www.celotajs.lv/lv/e/raunasstaburags celotajs.lv objekts: Raunas Staburags]</ref> Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās. Kraujā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi. Kopējais kāpņveidīgās kraujas garums ir 35 m.<ref name="cēsu"/> Raunas Staburags ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, ģeoloģisks [[dabas piemineklis]], tas iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju tīklā ''[[Natura 2000]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/natura_200011/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2015|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150501114804/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/natura_200011/ }}</ref> == Flora un fauna == Raunas Staburagā bija iespējams ieraudzīt [[Alpu kreimule|Alpu kreimuli]] (''Pinguicula alpina L.''),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/kreimule_alpu.shtml |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2015|05|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150503011243/http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/kreimule_alpu.shtml }}</ref> kas ir nevienmērīgi izplatīta [[Arktika|arktisko]] un [[Kalns|kalnu]] apvidu suga [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], tomēr pēdējo 15 gadu laikā minētā suga nav konstatēta šajā apkārtnē, par iemeslu varētu būt apmeklētāju veidotais intensīvais nomīdījums uz atseguma un tā tuvumā. [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģionā augs atrodams ļoti reti, galvenokārt [[Baltijas jūra]]s salās un [[Skandināvijas pussala]]s ziemeļdaļas kalnu rajonos. Vienīgā dabiskā atradne [[Daugava]]s ielejā uz [[Staburags|Staburaga]] iznīcināta 1965. gadā, izveidojot [[Pļaviņu HES|HES ūdenskrātuvi]]. Tiek uzskatīts, ka kreimule no Staburaga atradnes pārstādīta līdzīgās augsnēs uz saldūdens [[Kaļķakmens|kaļķa]] [[Avots|avotu]] izplūdes vietās pie [[Priekuļi]]em un [[Rauna]]s. [[Rauna]]s atradne saglabājās līdz 20. gadsimta beigām, tomēr eksemplāru skaits bija mazs. To apdraudēja [[Latvāņi|latvāņa]] izplatīšanās atradnes tiešā tuvumā un nomīdīšana, tūristiem apmeklējot [[Rauna]]s ieleju. 21. gadsimtā vairs nav atrasta, un tiek uzskatīta par izzudušu. Raunas Staburaga apkārtnē sastopamas retas [[sūnas|sūnu]] sugas, piemēram, [[mainīgā avotspalve]], [[paparžu dzīslenīte]] (''Cratoneuron licinum'') un [[vairzaru pellija]] (''Pellia endiviifolia''). [[Zīdītāji]], kā piemēram [[bebrs]] un [[ūdri|ūdrs]], kā arī [[zivis]] — [[alata]], kas iekļauta [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]], un [[strauta nēģis]]. == Attēlu galerija == <gallery widths="170" heights="170" perrow="3"> Attēls:Raunas Staburags 5.jpg|<center>Raunas Staburags no Vidzemes šosejas (A2) puses</center> Attēls:Raunas staburags ziemā - panoramio.jpg|<center>Raunas Staburags ziemā</center> Attēls:Raunas Staburags 2.jpg|<center>Informatīvais stends</center> Attēls:Raunas Staburags 3.jpg|<center>Informatīvā plāksne</center> Attēls:Raunas Staburags 7.jpg|<center>Kāpnes no Raunas Staburaga uz auto stāvvietu</center> Attēls:Raunas Staburags 6.jpg|<center>Ūdens pilienu virtenes no Raunas Staburaga</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Jērāns P. (sastād.), 1987. Latvijas Padomju enciklopēdija 9. Sējums. Rīga. Galvenā enciklopēdiju redakcija, 719. lpp. * [https://web.archive.org/web/20140619023754/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/raunas-staburags Raunas Staburags] * [http://www.celotajs.lv/lv/e/specialization/list/raunasstaburags Raunas Staburags - Praktiskā informācija] * Levitas J., Raunas iedzīvotājs. 2015. gada 3. martā. * [https://web.archive.org/web/20150324125150/http://www.tourism.cesis.lv/lv/ko-redzet/?object=64 Raunas Staburags] * [http://www.virtualtourist.com/travel/Europe/Latvia/Cesu_Rajons/Things_To_Do-Cesu_Rajons-MISC-BR-1.html Most viewed things to do in Cesu rajons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160327045309/https://www.virtualtourist.com/travel/Europe/Latvia/Cesu_Rajons/Things_To_Do-Cesu_Rajons-MISC-BR-1.html |date={{dat|2016|03|27||bez}} }} {{Latvijas dabas liegumi}} [[Kategorija:Raunas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas avoti]] [[Kategorija:Latvijas iežu atsegumi]] [[Kategorija:Latvijas ūdenskritumi]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] jnhwgl79vcec7eme8cpn9mkv5foxro9 0 28316 4489911 4421590 2026-07-04T05:00:52Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4489911 wikitext text/x-wiki '''2. jūlijs''' ir gada 183. diena (184. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 182 dienas. == Vārda dienas == [[Halina]], [[Ilvars]], [[Lauma (priekšvārds)|Lauma]] == Notikumi == * [[1777. gads]] — [[Vērmonta]] kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu, kurā atcēla [[verdzība|verdzību]]. * [[1839. gads]] — [[Abdulmedžids I]] kļuva par 31. [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns|sultānu]] pēc sava tēva [[Mahmuds II|Mahmuda II]] nāves. * [[1853. gads]] — [[Krievijas Impērija]]s armija iebruka [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], sākot [[Krimas karš|Krimas karu]]. * [[1881. gads]] — [[Vašingtona|Vašingtonā]] psihiski slims jurists atentātā sašāva [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džeimss Gārfīlds|Džeimsu Gārfīldu]]; {{dat||9|19||bez}} viņš nomira. * [[1900. gads]] — [[Vācija|Vācijā]] virs [[Bodenezers|Bodenezera]] notika pirmais [[dirižablis|cepelīna]] lidojums. * [[1976. gads]] — [[Ziemeļvjetnama]] un [[Dienvidvjetnama]] apvienojās (bija sadalīta kopš 1954. gada), izveidojot [[Vjetnama]]s Sociālistisko Republiku. * [[1992. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Uzbekistānas ģerbonis]]. * [[1985. gads]] — palaista [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] [[starpplanētu zonde|zonde]] ''[[Giotto (kosmiskais aparāts)|Giotto]]'' [[Haleja komēta]]s pētīšanai. * [[2002. gads]]: ** [[Stīvs Fosets]] kļuva par pirmo cilvēku, kas aplidojis zemeslodi [[gaisa balons|gaisa balonā]] bez nolaišanās; ** pieņemti [[Baltkrievijas himna]]s jaunie vārdi; * [[2006. gads]] — [[Meksika]]s prezidenta vēlēšanas; {{dat||9|5}} tika pasludināts, ka uzvarējis [[Filipe Kalderons]]. == Dzimuši == * [[419. gads]] — [[Valentiniāns III]] (''Placidus Valentinianus''), Rietumromas impērijas imperators (miris 455. gadā) * [[1486. gads]] — [[Jakopo Sansovīno]] (''Jacopo Sansovino''), itāliešu arhitekts (miris 1570. gadā) * [[1489. gads]] — [[Tomass Kranmers]] (''Thomas Cranmer''), angļu reformācijas līderis, Kenterberijas arhibīskaps (miris 1556. gadā) * [[1843. gads]] — [[Antonio Labriola]] (''Antonio Labriola''), itāļu filozofs (miris 1904. gadā) * [[1877. gads]] — [[Hermanis Hese]] (''Hermann Hesse''), vācu rakstnieks (miris 1962. gadā) * [[1880. gads]] — [[Francis Dūne]] (''Franz Duhne''), vācu vieglatlēts (miris 1945. gadā) * [[1903. gads]]: ** [[Aleks Daglass-Hjūms]] (''Alec Douglas-Home''), britu politiķis (miris 1995. gadā) ** [[Ulafs V]] (''Olav V''), Norvēģijas karalis (miris 1991. gadā) * [[1916. gads]] — [[Hanss Ulrihs Rūdels]] (''Hans-Ulrich Rudel''), vācu karavīrs (miris 1982. gadā) * [[1923. gads]] — [[Vislava Šimborska]] (''Wisława Szymborska''), poļu dzejniece (mirusi 2012. gadā) * [[1925. gads]] — [[Patriss Lumumba]] (''Patrice Lumumba''), Kongo Demokrātiskās Republikas neatkarības cīnītājs un politiķis (miris 1961. gadā) * [[1928. gads Latvijā|1928. gads]] — [[Viktors Kalnbērzs]], Latvijas ķirurgs un politiķis (miris 2021. gadā) * [[1930. gads]] — [[Karloss Menems]] (''Carlos Menem''), Argentīnas prezidents (miris 2021. gadā) * [[1936. gads Latvijā|1936. gads]] — [[Jadviga Darbiniece]], latviešu folkloriste * [[1940. gads]] — [[Georgi Ivanovs]] (''Георги Иванов''), Bulgārijas kosmonauts * [[1942. gads]]: ** [[Visente Fokss]] (''Vicente Fox''), Meksikas prezidents ** [[Ivars Strautiņš]], latviešu uzņēmējs (miris 2020. gadā) * [[1947. gads]] — [[Lerijs Deivids]] (''Larry David''), ASV komiķis un aktieris * [[1961. gads Latvijā|1961. gads]] — [[Guntis Berelis]], latviešu literatūrzinātnieks * [[1975. gads]] — [[Aļaksandrs Turčins]] (''Аляксандр Генрыхавіч Турчын''), Baltkrievijas premjerministrs * [[1979. gads]] — [[Džo Torntons]] (''Joe Thornton''), Kanādas hokejists * [[1985. gads]] — [[Ešlija Tisdeila]] (''Ashley Tisdale''), ASV aktrise un dziedātāja * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Aleksandrs Fadejevs]], Latvijas hokejists * [[1992. gads Latvijā|1992. gads]] — [[Jānis Timma]], latviešu basketbolists (miris 2024. gadā) == Miruši == * [[936. gads]] — [[Heinrihs I Putnuķērājs]] (''Heinrich der Finkler''), Vācijas karalis (dzimis ap 876. gadu) * [[1298. gads]] — [[Nasavas Ādolfs]] (''Adolf von Nassau''), Vācijas karalis (dzimis ap 1255. gadu) * [[1504. gads]] — [[Stefans III Lielais]] (''Ștefan cel Mare''), Moldāvijas gospodars (dzimis 1433. gadā) * [[1566. gads]] — [[Nostradams]] (''Nostradamus''), franču aptiekārs un ievērojams gaišreģis (dzimis 1503. gadā) * [[1778. gads]] — [[Žans Žaks Ruso]] (''Jean Jacques Rousseau''), franču filozofs, rakstnieks (dzimis 1712. gadā) * [[1850. gads]] — [[Roberts Pīls]] (''Robert Peel''), britu politiķis (dzimis 1788. gadā) * [[1914. gads]] — [[Džozefs Čemberlens]] (''Joseph Chamberlain''), britu politiķis (dzimis 1836. gadā) * [[1934. gads]] — [[Ernsts Rēms]] (''Ernst Röhm''), vācu virsnieks, NSDAP līderis (dzimis 1887. gadā) * [[1949. gads]] — [[Georgijs Dimitrovs]] (''Георги Михайлов''), bulgāru komunists (dzimis 1882. gadā) * [[1950. gads]] — [[Tomass Bērdžess]] (''Thomas Burgess''), britu izcelsmes franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1872. gadā) * [[1961. gads]] — [[Ernests Hemingvejs]] (''Ernest Miller Hemingway''), ASV rakstnieks (dzimis 1899. gadā) * [[1977. gads]] — [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Владимир Набоков''), krievu ASV rakstnieks (dzimis 1899. gadā) * [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Voldemārs Pūce]], latviešu teātra un kino režisors (dzimis 1906. gadā) * [[1989. gads]]: ** [[Andrejs Gromiko]] (''Андрей Громыко''), PSRS politiķis (dzimis 1909. gadā) ** [[Franklins Šafners]] (''Franklin J. Schaffner''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1920. gadā) * [[1991. gads]] — [[Lī Remika]] (''Lee Remick''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1935. gadā) * [[1994. gads]] — [[Andress Eskobars]] (''Andrés Escobar''), Kolumbijas futbolists (dzimis 1967. gadā) * [[1997. gads]] — [[Džeimss Stjuarts]] (''James Stewart''), amerikāņu aktieris (dzimis 1908. gadā) * [[1999. gads]] — [[Mario Pjuzo]] (''Mario Puzo''), ASV rakstnieks (dzimis 1920. gadā) * [[2013. gads]]: ** [[Daglass Engelbarts]] (''Douglas Engelbart''), amerikāņu izgudrotājs (dzimis 1925. gadā) ** [[Gvido Skulte]], latviešu kinooperators (dzimis 1939. gadā) * [[2016. gads]] — [[Maikls Čimino]] (''Michael Cimino''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1939. gadā) * [[2022. gads]] ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[2025. gads]] — [[Džulians Makmans]] (''Julian McMahon''), Austrālijas un ASV aktieris (dzimis 1968. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Aija Poča]], latviešu ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Sjēna|Sjēnas]] [[palio]] ([[Itālija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] bkvaxcy9vukzco6vvkzhhpgdqotket5 0 28680 4489693 4489589 2026-07-03T12:14:03Z Egilus 27634 4489693 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leopolds Ozoliņš | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš.jpg | mazs_att = | apraksts = Leopolds Ozoliņš 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati = {{dat|1937|6|26|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = {{mdv|2021|1|11|1937|6|26|N}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]<br>[[Tautas kopa "Brīvība"]]<br>[[Latvijas Zaļā partija]] | dzīvesb = Ieva Ozoliņa | profesija = ārsts | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Leopolds Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1937|6|26||bez}}; miris {{Dat|2021|1|11||bez}}) bija Latvijas [[ārsts]] un politiķis. PSRS Tautas deputāts (1989), [[6. Saeima]]s, [[8. Saeima]]s, [[9. Saeima]]s, [[Jūrmala]]s domes deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1937. gadā. Pēc studijām Rīgas Medicīnas institūtā viņš strādāja [[Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts|Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā]], specializējās apdegumu ķirurģijā, izveidoja vairākus jaunus ārstniecības līdzekļus grūti dzīstošu brūču ārstēšanai un dabas vielu izmantošanai medicīnā. 1988. gadā piedalījās [[1988. gada Armēnijas zemestrīce|Armēnijas zemestrīces]] seku likvidēšanā, 1989. gadā glābšanas darbos pēc [[Ufas dzelzceļa katastrofa|Ufas dzelzceļa katastrofas]]. 1991. gada janvārī piedalījās [[Barikāžu laiks|barikādēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-aizgajis-vairaku-ieprieksejo-saeimu-deputats-arsts-leopolds-ozolins/|title=Mūžībā aizgājis vairāku iepriekšējo Saeimu deputāts, ārsts Leopolds Ozoliņš|website=LA.LV|access-date=2021-02-03|language=lv}}</ref> Leopolds Ozoliņš ir latviešu folkloras pētnieka un skolotāja [[Dāvis Ozoliņš|Dāvja Ozoliņa]] mazdēls un neiroķirurga [[Jānis Ozoliņš (neiroķirurgs)|Jāņa Ozoliņa]] brālis. Leopolds Ozoliņš 1962. gada 11. augustā apprecējās ar Ievu Dauguli, un laulībā piedzima trīs dēli. === Politiskā darbība === [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā L. Ozoliņu ievēlēja par PSRS tautas deputātu kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidātu. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s L. Ozoliņu 1994. gadā [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēja]] par [[Jūrmala]]s domes deputātu, bet 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[6. Saeima]]s deputātu no [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|"Tēvzemei un Brīvībai"]] saraksta, vēlāk bija [[Tautas kopa "Brīvība"|Tautas kopas "Brīvība"]] dibinātājs un pārgāja tās frakcijā (izslēgts no "Tēvzemei un Brīvībai" par frakcijas disciplīnas neievērošanu). 1998. gadā nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no Tautas kopas "Brīvībai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/7-saeimas-velesanas|title=7. Saeimas vēlēšanas|last=CVK|first=|access-date=|date=}}</ref> 2001. gadā viņu ievēlēja par Jūrmalas domes deputātu no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta, kuru pārstāvēja arī turpmākajās politiskajās gaitās. 2002. gadā Ozoliņu [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[8. Saeima]]s deputātu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, 2004. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet 2006. gadā viņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[9. Saeima]]s deputātu. L. Ozoliņš ilgstoši slimoja un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] vairs nekandidēja. Miris 2021. gada 11. janvārī [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā]] pēc [[Insults|smadzeņu insulta]] komplikācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52833729|title=Mūžībā aizgājis vairāku iepriekšējo Saeimu deputāts Leopolds Ozoliņš|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> == Izgudrojumi == Leopolds Ozoliņš saņēma septiņas zinātniskās autorapliecības un vairākas racionalizācijas priekšlikumu apliecības par izgudrojumiem: * pirmās palīdzības aerosols AMPROVIZOLS, * antibakteriāls un pretsēnīšu aerosols MENITOZOLS, * apdegumu un inficētu brūču ārstējošais putu aerosols OLAZOLS, kas joprojām tiek ražots Ukrainā un Krievijā ar nosaukumu Олазоль un izmantots smagi apdegušu cilvēku un grūti dzīstošu brūču ārstēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drleopolds.lv/?dir=content&id=razosana |title=drleopolds.lv |access-date={{dat|2021|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204235252/http://drleopolds.lv/?dir=content&id=razosana }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.zp.lv/?r=24 Biogrāfija LZP mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608051540/http://www.zp.lv/?r=24 |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} * Jūrmalas pilsētas tiesas [http://www.politika.lv/index.php?id=11705 spriedums] civillietā pret L. Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu apollo.lv ievietotajā [https://web.archive.org/web/20070927022649/http://apollo.lv/portal/news/72/articles/52086 paziņojumā presei] {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list= {{6. Saeima}} {{8. Saeima}} {{9. Saeima}}}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Leopolds}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] kjb3y5tjr1twz8j74nh4i2ar7nsl0j4 4489717 4489693 2026-07-03T12:58:55Z Biafra 13794 4489717 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leopolds Ozoliņš | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš.jpg | mazs_att = | apraksts = Leopolds Ozoliņš 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati = {{dat|1937|6|26|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = {{mdv|2021|1|11|1937|6|26|N}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]<br>[[Tautas kopa "Brīvība"]]<br>[[Latvijas Zaļā partija]] | dzīvesb = Ieva Ozoliņa | profesija = ārsts | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Leopolds Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1937|6|26||bez}}; miris {{Dat|2021|1|11||bez}}) bija Latvijas [[ārsts]] un politiķis. PSRS Tautas deputāts (1989), [[6. Saeima]]s, [[8. Saeima]]s, [[9. Saeima]]s, [[Jūrmala]]s domes deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1937. gadā. Pēc studijām Rīgas Medicīnas institūtā viņš strādāja [[Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts|Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā]], specializējās apdegumu ķirurģijā, izveidoja vairākus jaunus ārstniecības līdzekļus grūti dzīstošu brūču ārstēšanai un dabas vielu izmantošanai medicīnā. 1988. gadā piedalījās [[1988. gada Armēnijas zemestrīce|Armēnijas zemestrīces]] seku likvidēšanā, 1989. gadā glābšanas darbos pēc [[Ufas dzelzceļa katastrofa|Ufas dzelzceļa katastrofas]]. 1991. gada janvārī piedalījās [[Barikāžu laiks|barikādēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-aizgajis-vairaku-ieprieksejo-saeimu-deputats-arsts-leopolds-ozolins/|title=Mūžībā aizgājis vairāku iepriekšējo Saeimu deputāts, ārsts Leopolds Ozoliņš|website=LA.LV|access-date=2021-02-03|language=lv}}</ref> Leopolds Ozoliņš ir latviešu folkloras pētnieka un skolotāja [[Dāvis Ozoliņš|Dāvja Ozoliņa]] mazdēls un neiroķirurga [[Jānis Ozoliņš (neiroķirurgs)|Jāņa Ozoliņa]] brālis. Leopolds Ozoliņš 1962. gada 11. augustā apprecējās ar Ievu Dauguli (pec laulībām Ozoliņa), ģimenē piedzima trīs dēli. === Politiskā darbība === [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā L. Ozoliņu ievēlēja par PSRS tautas deputātu kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidātu. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s L. Ozoliņu 1994. gadā [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēja]] par [[Jūrmala]]s domes deputātu, bet 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[6. Saeima]]s deputātu no [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|"Tēvzemei un Brīvībai"]] saraksta, vēlāk bija [[Tautas kopa "Brīvība"|Tautas kopas "Brīvība"]] dibinātājs un pārgāja tās frakcijā (izslēgts no "Tēvzemei un Brīvībai" par frakcijas disciplīnas neievērošanu). 1998. gadā nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no Tautas kopas "Brīvībai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/7-saeimas-velesanas|title=7. Saeimas vēlēšanas|last=CVK|first=|access-date=|date=}}</ref> 2001. gadā viņu ievēlēja par Jūrmalas domes deputātu no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta, kuru pārstāvēja arī turpmākajās politiskajās gaitās. 2002. gadā Ozoliņu [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[8. Saeima]]s deputātu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, 2004. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet 2006. gadā viņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[9. Saeima]]s deputātu. L. Ozoliņš ilgstoši slimoja un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] vairs nekandidēja. Miris 2021. gada 11. janvārī [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā]] pēc [[Insults|smadzeņu insulta]] komplikācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52833729|title=Mūžībā aizgājis vairāku iepriekšējo Saeimu deputāts Leopolds Ozoliņš|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> == Izgudrojumi == Leopolds Ozoliņš saņēma septiņas zinātniskās autorapliecības un vairākas racionalizācijas priekšlikumu apliecības par izgudrojumiem: * pirmās palīdzības aerosols AMPROVIZOLS, * antibakteriāls un pretsēnīšu aerosols MENITOZOLS, * apdegumu un inficētu brūču ārstējošais putu aerosols OLAZOLS, kas joprojām tiek ražots Ukrainā un Krievijā ar nosaukumu Олазоль un izmantots smagi apdegušu cilvēku un grūti dzīstošu brūču ārstēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drleopolds.lv/?dir=content&id=razosana |title=drleopolds.lv |access-date={{dat|2021|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204235252/http://drleopolds.lv/?dir=content&id=razosana }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.zp.lv/?r=24 Biogrāfija LZP mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608051540/http://www.zp.lv/?r=24 |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} * Jūrmalas pilsētas tiesas [http://www.politika.lv/index.php?id=11705 spriedums] civillietā pret L. Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu apollo.lv ievietotajā [https://web.archive.org/web/20070927022649/http://apollo.lv/portal/news/72/articles/52086 paziņojumā presei] {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list= {{6. Saeima}} {{8. Saeima}} {{9. Saeima}}}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Leopolds}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] 6cqs93pwbfyg8ifmpk4vg403dwnni1c 0 32841 4489939 4489540 2026-07-04T06:09:18Z Lasks 38532 4489939 wikitext text/x-wiki {{nepilnīgs}} {{atveidošana+}} {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Awakening"'' |attēls = Kyiv ESC 2005.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2005|5|21|N}} |pusfināls = {{dat|2005|5|19|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Jefrosinina]]<br />[[Pavlo Šilko]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Ukraina}} [[NTU]] |vieta = {{karogs|Ukraina}}, [[Kijiva]]<br />[[Sporta Pils]] |uzvarētājs = {{ESC|Grieķija}} [[Elena Paparizu]] - ''[[My Number One]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 39 kopā - 25 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla. |valstis, kas debitē = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Libāna}} (izstājās) |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ungārija}} |valstis, kas izstājās = |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Ruslana]]<br />Grupa [[NOVA]] |map = ESC 2005 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2005. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2004]] |nākamais = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006 ►]] }} '''2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2005}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2005}}) bija 50. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[2005. gads|2005]]. gada 19. un 21. maijā. Tiesības rīkot konkursu Ukraina ieguva [[2004. gads|2004]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Ruslana]]. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Ukrainā. Par 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Grieķija]]s pārstāve [[Elena Paparizu]] ar dziesmu ''[[My Number One]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkursā uzvarēja Grieķija. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja duets "[[Valters un Kaža]]" ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]'', kas ieguva 10. vietu pusfinālā, tādējādi iegūstot iespēju startēt finālā, kurā ieguva 5. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Bulgārija]] un [[Moldova]]. Bija paredzēta arī [[Libāna]]s dalība, tomēr Izraēlas iebildumu dēļ tā nepiedalījās konkursā. == Dalībvalstis == Pusfinālā piedalijās 25 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" style="width:100%;" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|angļu]], [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Global Kryner]]'' | ''Y así'' | "Tāpat" | 21. | 30 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | ''[[Laura & The Lovers]]'' | ''Little by Little'' | "Pamazām" | 25. | 17 |- | 03 | {{ESC|Portugāle}} | angļu, [[Portugāļu valoda|portugāļu]] | ''[[2B]]'' | ''Amar'' | "Mīlēt" | 17. | 51 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Moldova}} | angļu, [[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Zdob şi Zdub]]'' | ''Boonika Bate Toba'' | "Vecmāmiņa sit bungas" | 2. | 207 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[Valters un Kaža]] | ''[[The War Is Not Over]]'' | "Karš vēl nav beidzies" | 10. | 85 |- | 06 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Lisa Dārlija]] | ''Tout de moi'' | "Viss no manis" | 24. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Širī Maimona]] | ''Hasheket Shenish'ar <small>(השקט שנשאר)</small>'' | "Klusums, kas paliek" | 7. | 158 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Anželika Agurbaša]] | ''Love me Tonight'' | "Mīli mani šonakt" | 13. | 67 |- | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Glenisa Greisa]] | ''My Impossible Dream'' | "Mans neiespējams sapnis" | 14. | 53 |- | 10 | {{ESC|Islande}} | angļu | [[Zelma Bjorgvinsdotīra]] | ''If I Had Your Love'' | "Ja man ir tava mīlestība" | 16. | 52 |- | 11 | {{ESC|Beļģija}} | franču | [[Nono Hesendže]] | ''Le grand soir'' | "Lielā nakts" | 22. | 29 |- | 12 | {{ESC|Igaunija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Suntribe]]'' | ''Let's Get Loud'' | "Kļūsim skaļi" | 20. | 31 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | ''[[Wig Wam]]'' | ''In My Dreams'' | "Manos sapņos" | 6. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | [[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]'' | ''Let Me Try'' | "Ļaujiet man mēģināt" | 1. | 235 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|ungāru]] | [[NOX (grupa)|''NOX'']] | ''Forogj, világ!'' | "Griezies, pasaule!" | 5. | 167 |- | 16 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Geirs Ronings]] | ''Why?'' | "Kāpēc?" | 18. | 50 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Maķedonija}} | angļu | [[Martins Vučičs]] | ''Make My Day'' | "Uzlabo manu dienu" | 9. | 97 |- | 18 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|katalāņu]] | [[Mariana van de Valla]] | ''La mirada interior'' | "Iekšējais izskats" | 23. | 27 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 19 | {{ESC|Šveice}} | angļu | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Cool Vibes'' | "Vēsām vibrācijām" | 8. | 114 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]] | [[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' | ''Vukovi umiru sami'' | "Vilki mirst vieni" | 4. | 169 |- | 21 | {{ESC|Bulgārija}} | angļu | ''[[Kaffe]]'' | ''Lorraine'' | — | 19. | 49 |- | 22 | {{ESC|Īrija}} | angļu | [[Dona un Džo]] | ''Love?'' | "Mīlestība?" | 14. | 53 |- | 23 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Omars Nabers]] | ''Stop'' | — | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 24 | {{ESC|Dānija}} | angļu | [[Jakobs Sveistrups]] | ''Talking to You'' | "Runājot ar tevi" | 3. | 185 |- | 25 | {{ESC|Polija}} | [[Poļu valoda|poļu]],<br />[[Krievu valoda|krievu]] | [[Ivans Komarenko|Ivans]] un ''[[Delfin]]'' | ''Czarna dziewczyna'' | "Melnā meitene" | 11. | 81 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Valstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tūlkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|ungāru]] | [[NOX (grupa)|''NOX'']] | ''Forogj, világ!'' | "Griezies, pasaule!" | 12. | 97 |- | 02 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Džeivīne Hiltone|Javine]]'' | ''Touch My Fire'' | "Pieskaries manai ugunij" | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 03 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Šiāra Cirauska|Kiara]] | ''Angel'' | "Eņģelis" | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 192 |- | 04 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | [[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]'' | ''Let Me Try'' | "Ļaujiet man mēģināt" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 158 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | ''[[Wig Wam]]'' | ''In My Dreams'' | "Manos sapņos" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 125 |- | 06 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|turku]] | ''[[Gülseren]]'' un ''[[Shaman]]'' | ''Rimi Rimi Ley'' | — | 13. | 92 |- | 07 | {{ESC|Moldova}} | angļu<br />[[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Zdob şi Zdub]]'' | ''Boonika Bate Toba'' | "Vecmāmiņa sit bungas" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 148 |- | 08 | {{ESC|Albānija}} | angļu | [[Ledina Čelo]] | ''Tomorrow I Go'' | "Rīt es iešu" | 16. | 53 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | angļu | [[Konstantīns Kristoforovs]] | ''Ela Ela (Come Baby)'' | "Nāc mazulīt" | 18. | 46 |- | 10 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Son de Sol]]'' | ''Brujería'' | "Maģija" | 21. | 28 |- | 11 | {{ESC|Izraēla}} | [[ivrits]]<br />angļu | [[Širī Maimona]] | ''Hasheket Shenish'ar <small>(השקט שנשאר)</small>'' | "Klusums, kas paliek" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 154 |- | 12 | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] | ''[[No Name]]'' | ''Zauvijek moja <small>(Заувијек моја)</small>'' | "Uz mūžu mans" | 7. | 137 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | angļu | [[Jakobs Sveistrups]] | ''Talking to You'' | "Runājot ar tevi" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 125 |- | 14 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | [[Martins Stēnmarks]] | ''Las Vegas'' | "Lasvegasa" | 19. | 30 |- | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | angļu | [[Martins Vučičs]] | ''Make My Day'' | "Uzlabo manu dienu" | 17. | 52 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} (rīkotāji) | angļu,<br />[[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] | ''[[GreenJolly]]'' | ''Razom nas bahato <small>(Разом нас багато)</small>'' | "Kopā mēs esam daudz" | 19. | 30 |- | 17 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Greisa Baura]] | ''Run & Hide'' | "Bēdz un slēpies" | bgcolor="#FFDEAD" | 24. | bgcolor="#FFDEAD" | 4 |- | 18 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]] | [[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' | ''Vukovi umiru sami'' | "Vilki mirst vieni" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 115 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 19 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | [[Elena Paparizu]]''' | ''[[My Number One]]'' | "Mans numurs viens" | 1. | 230 |- | 20 | {{ESC|Krievija}} | angļu | [[Nataļja Podoļska]] | ''Nobody Hurt No One'' | "Neviens ievainotais" | 15. | 57 |- | 21 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | angļu | ''[[Feminnem]]'' | ''Call Me'' | "Sauc man" | 14. | 79 |- | 22 | {{ESC|Šveice}} | angļu | ''[[Vanilla Ninja]]'' | "Cool Vibes" | "Vēsām vibrācijām" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- | 23 | {{ESC|Latvija}} | angļu | ''[[Valters un Kaža]]'' | ''[[The War Is Not Over]]'' | "Karš vēl nav beidzies" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 153 |- | 24 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | ''[[Ortal]]'' | ''Chacun pense à soi'' | "Katrs domā par sevi" | bgcolor="#FFDEAD" | 23. | bgcolor="#FFDEAD" | 11 |} == Balsošanas tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kyiv 2005 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=20 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420055534/https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/semi-final/results |archive-date=20 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2005 Semi-final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=157#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=10 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040437/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=157#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgaria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="25" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || 7 || 6 || || || || 10 || || || || || || 5 || || || || || || 1 || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || 4 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || 10 || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || 5 || || || || '''12''' || || || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 207 || 8 || 10 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || 10 || 10 || || 8 || 4 || 5 || 1 || '''12''' || 6 || 3 || 10 || || || 4 || 6 || 3 || 7 || || 6 || 5 || || '''12''' || 3 || 8 || 1 || 6 || || '''12''' || || 6 || '''12''' || 6 || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 85 || || '''12''' || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 7 || || 2 || || 10 || 3 || || || || || || || 7 || || 6 || 6 || 5 || || || '''12''' || || || 2 || || || || 2 || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 158 || || 2 || 6 || 5 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 10 || || 3 || || || 8 || 5 || 1 || 1 || '''12''' || 3 || || 4 || 7 || || 4 || 4 || 6 || 6 || 6 || 7 || 3 || 4 || 3 || || 5 || 3 || || 8 || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 67 || || 3 || || || 3 || 1 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || 6 || || || || '''12''' || || || || 1 || || 7 || 3 || || 7 || || || || 4 || || 8 || 10 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || || || || || || 8 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || '''12''' || || || 1 || || || || 5 || 2 || || || 4 || || 6 || || 2 || 8 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 || || || || 10 || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || || || || 6 || || || || || || 10 || || 3 || || || || || 2 || || 7 || || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || || || '''12''' || 3 || || || || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || || 5 || || 1 || '''12''' || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || 6 || || || || || || 1 || 2 || 3 || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 164 || 2 || 6 || 1 || 8 || 6 || || 7 || 5 || 2 || '''12''' || 2 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || '''12''' || 2 || || 5 || || 2 || 10 || 3 || '''12''' || 7 || 7 || 3 || 2 || 2 || 4 || || 4 || 8 || 6 || || 4 || || 7 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 235 || 10 || || 10 || '''12''' || || 7 || '''12''' || 3 || 8 || 5 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 4 || 1 || 5 || 8 || 1 || 7 || 8 || 8 || 10 || 7 || || '''12''' || '''12''' || 5 || 5 || 1 || 7 || '''12''' || 3 || 5 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 167 || 7 || || 7 || || 5 || || 8 || 4 || || 7 || 6 || 4 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 4 || 1 || 1 || 8 || 7 || || 4 || 1 || '''12''' || 1 || 2 || 8 || || 6 || 3 || 8 || 3 || 10 || || 5 || 7 || 3 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || || || || || || 6 || || || 1 || || || 8 || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 3 || || || || || || 8 || || || || || || || || || 10 || || 4 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 97 || 4 || || || || || 3 || || || 3 || || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || '''12''' || 10 || || 8 || || || || || 10 || '''12''' || || || 10 || 1 || || 2 || || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || || || || 4 || || || || || 7 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 6 || || 10 || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Šveice | style="text-align:right;" | 114 || 1 || 8 || 2 || || 7 || 2 || 3 || 8 || || 6 || || '''12''' || 2 || 2 || 3 || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 3 || 2 || 5 || 2 || 5 || || 1 || || || 5 || || 2 || 4 || || 6 || 3 || 2 || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 169 || '''12''' || 4 || 3 || 6 || 4 || 5 || || 1 || 4 || 4 || 1 || 3 || 4 || 6 || 8 || 2 || '''12''' || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || || '''12''' || || 3 || || || || 10 || || || '''12''' || 6 || 7 || 10 || || || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || || || || 7 || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 5 || 4 || 10 || 6 || 1 || || || || 7 || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || || || || || || || || || || || || 2 || || 5 || 10 || || || 2 || || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 2 || '''12''' || 5 || 4 || || 1 || || || || || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 3 || || || || || 4 || 1 || 2 || || 1 || || || || || 2 || 7 || 7 || || || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 8 || || || 7 || || 3 || || || 6 || 8 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 185 || 6 || 7 || 5 || || 2 || 10 || || || '''12''' || 10 || 7 || 7 || '''12''' || 3 || 7 || 8 || || 8 || 7 || 6 || || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 10 || 4 || || || || 8 || || '''12''' || || 5 || 2 || 4 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || 5 || 1 || || || 1 || || || 6 || 5 || 3 || 5 || || 5 || || 4 || || || || || 2 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || || || 7 || || 2 || 8 || 8 || 10 || 5 || || 3 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 3 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Monako}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Bulgārija}} |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Igaunija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Polija}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kyiv 2005 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=20 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420055600/https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/grand-final/results |archive-date=20 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2005 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=159#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=10 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043508/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=159#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgaria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || || 2 || || 2 || || 6 || 2 || 3 || || 6 || 5 || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || 6 || || || 7 || 5 || 8 || 6 || || || 1 || 2 || || 6 || 2 || 3 || 1 || || 3 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || || 1 || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 192 || 5 || 2 || || 5 || 5 || 5 || 4 || 8 || 4 || 8 || || || 10 || 1 || || 5 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 10 || 8 || || 4 || 6 || 7 || 10 || || 10 || 6 || || 10 || 8 || 4 || 8 || '''12''' || || 3 || 5 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 158 || 6 || || '''12''' || 4 || 1 || 3 || 5 || 7 || || || 7 || 8 || 5 || || 7 || 10 || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 4 || 7 || 5 || 8 || '''12''' || '''12''' || 3 || 3 || 2 || 2 || || || || 5 || || 2 || || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 125 || || 5 || || || 4 || 1 || '''12''' || 3 || 8 || '''12''' || 2 || 1 || 4 || 4 || 8 || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 3 || || 3 || 3 || 1 || 2 || '''12''' || 8 || || 6 || || || 4 || || 3 || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 7 || || || || || '''12''' || || 10 || || || || 3 || || || || || 1 || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || || || || || 8 || || 4 || || 10 || || || || 8 || 6 || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 148 || 2 || 10 || 10 || || 7 || || 8 || 1 || 6 || || || 6 || || 3 || 3 || 4 || 2 || 2 || '''12''' || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || 4 || 4 || 5 || || || 5 || '''12''' || 1 || 1 || 7 || 10 || 4 || || 8 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 3 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 8 || || || '''12''' || || || 2 || 10 || || 5 || 10 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || 3 || '''12''' || 1 || || || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || || || || || || || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || || 8 || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || 4 || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 154 || 1 || 3 || 5 || '''12''' || 8 || 7 || || 6 || 1 || 5 || 8 || || 6 || || || 8 || 7 || 8 || 7 || 5 || 3 || 6 || 3 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 5 || 1 || || 7 || 5 || || || 8 || || 1 || 2 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija un Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 137 || '''12''' || || || 6 || 3 || 4 || || || || || || 4 || || 10 || || 2 || || || 6 || || || 1 || 6 || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 10 || 3 || 3 || '''12''' || 6 || 6 || 10 || '''12''' || 1 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 125 || || 4 || 1 || 10 || || 8 || 10 || 4 || 5 || 2 || 3 || || 7 || || 5 || 6 || 8 || 3 || 4 || '''12''' || || || || || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || || 6 || || || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || 3 || || || || || || 6 || || || || || || || || || || 1 || || 5 || || || 2 || || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 || || || || 1 || || || || || || || || 7 || || 5 || || || || || || || 5 || || 10 || || || || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || || 7 || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || 7 || || || || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || 8 || || || 1 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 2 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 || 8 || 6 || || 7 || || 2 || 1 || || 2 || 1 || || 2 || || '''12''' || 2 || 7 || || || 5 || 2 || || || 2 || || || || 10 || || || 8 || 8 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || '''12''' || 8 || 7 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Grieķija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 230 || 4 || 1 || 3 || || || 10 || 2 || '''12''' || || 3 || 4 || '''12''' || 2 || 2 || 1 || '''12''' || '''12''' || 6 || 10 || 4 || '''12''' || 4 || '''12''' || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || 2 || '''12''' || 7 || || '''12''' || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 6 || 7 || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || || 7 || || || '''12''' || || || || 7 || 7 || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || || || || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 79 || 10 || || || || || 6 || || || || || || || 1 || 8 || || || 4 || || || 7 || 10 || || || || || || 4 || 4 || 7 || 3 || || || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || 8 || 4 || 8 || 10 || || 7 || || '''12''' || 10 || 1 || || 3 || 6 || 6 || 3 || || 1 || || 3 || || || || 4 || || 2 || || 1 || 5 || || 5 || 4 || 3 || 3 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 153 || || '''12''' || 6 || || 6 || || 3 || 5 || 10 || 4 || 10 || || '''12''' || 7 || 4 || 1 || 6 || 10 || || 8 || || '''12''' || || 1 || || 6 || || 6 || 3 || || 1 || 7 || 7 || 1 || 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || 1 || || || 5 || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 10 | '''{{ESC|Grieķija}}''' || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 3 | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 2 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Monako}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Ukraina}}|| {{ESC|Polija}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2005]] == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2005. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] fx4qlpiueg77o1furdqxf3px61ihhe5 4489940 4489939 2026-07-04T06:09:38Z Lasks 38532 4489940 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Awakening"'' |attēls = Kyiv ESC 2005.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2005|5|21|N}} |pusfināls = {{dat|2005|5|19|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Jefrosinina]]<br />[[Pavlo Šilko]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Ukraina}} [[NTU]] |vieta = {{karogs|Ukraina}}, [[Kijiva]]<br />[[Sporta Pils]] |uzvarētājs = {{ESC|Grieķija}} [[Elena Paparizu]] - ''[[My Number One]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 39 kopā - 25 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla. |valstis, kas debitē = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Libāna}} (izstājās) |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ungārija}} |valstis, kas izstājās = |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Ruslana]]<br />Grupa [[NOVA]] |map = ESC 2005 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2005. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2004]] |nākamais = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006 ►]] }} '''2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2005}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2005}}) bija 50. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[2005. gads|2005]]. gada 19. un 21. maijā. Tiesības rīkot konkursu Ukraina ieguva [[2004. gads|2004]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Ruslana]]. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Ukrainā. Par 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Grieķija]]s pārstāve [[Elena Paparizu]] ar dziesmu ''[[My Number One]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkursā uzvarēja Grieķija. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja duets "[[Valters un Kaža]]" ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]'', kas ieguva 10. vietu pusfinālā, tādējādi iegūstot iespēju startēt finālā, kurā ieguva 5. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Bulgārija]] un [[Moldova]]. Bija paredzēta arī [[Libāna]]s dalība, tomēr Izraēlas iebildumu dēļ tā nepiedalījās konkursā. == Dalībvalstis == Pusfinālā piedalijās 25 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" style="width:100%;" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|angļu]], [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Global Kryner]]'' | ''Y así'' | "Tāpat" | 21. | 30 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | ''[[Laura & The Lovers]]'' | ''Little by Little'' | "Pamazām" | 25. | 17 |- | 03 | {{ESC|Portugāle}} | angļu, [[Portugāļu valoda|portugāļu]] | ''[[2B]]'' | ''Amar'' | "Mīlēt" | 17. | 51 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Moldova}} | angļu, [[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Zdob şi Zdub]]'' | ''Boonika Bate Toba'' | "Vecmāmiņa sit bungas" | 2. | 207 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[Valters un Kaža]] | ''[[The War Is Not Over]]'' | "Karš vēl nav beidzies" | 10. | 85 |- | 06 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Lisa Dārlija]] | ''Tout de moi'' | "Viss no manis" | 24. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Širī Maimona]] | ''Hasheket Shenish'ar <small>(השקט שנשאר)</small>'' | "Klusums, kas paliek" | 7. | 158 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Anželika Agurbaša]] | ''Love me Tonight'' | "Mīli mani šonakt" | 13. | 67 |- | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Glenisa Greisa]] | ''My Impossible Dream'' | "Mans neiespējams sapnis" | 14. | 53 |- | 10 | {{ESC|Islande}} | angļu | [[Zelma Bjorgvinsdotīra]] | ''If I Had Your Love'' | "Ja man ir tava mīlestība" | 16. | 52 |- | 11 | {{ESC|Beļģija}} | franču | [[Nono Hesendže]] | ''Le grand soir'' | "Lielā nakts" | 22. | 29 |- | 12 | {{ESC|Igaunija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Suntribe]]'' | ''Let's Get Loud'' | "Kļūsim skaļi" | 20. | 31 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | ''[[Wig Wam]]'' | ''In My Dreams'' | "Manos sapņos" | 6. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | [[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]'' | ''Let Me Try'' | "Ļaujiet man mēģināt" | 1. | 235 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|ungāru]] | [[NOX (grupa)|''NOX'']] | ''Forogj, világ!'' | "Griezies, pasaule!" | 5. | 167 |- | 16 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Geirs Ronings]] | ''Why?'' | "Kāpēc?" | 18. | 50 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Maķedonija}} | angļu | [[Martins Vučičs]] | ''Make My Day'' | "Uzlabo manu dienu" | 9. | 97 |- | 18 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|katalāņu]] | [[Mariana van de Valla]] | ''La mirada interior'' | "Iekšējais izskats" | 23. | 27 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 19 | {{ESC|Šveice}} | angļu | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Cool Vibes'' | "Vēsām vibrācijām" | 8. | 114 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]] | [[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' | ''Vukovi umiru sami'' | "Vilki mirst vieni" | 4. | 169 |- | 21 | {{ESC|Bulgārija}} | angļu | ''[[Kaffe]]'' | ''Lorraine'' | — | 19. | 49 |- | 22 | {{ESC|Īrija}} | angļu | [[Dona un Džo]] | ''Love?'' | "Mīlestība?" | 14. | 53 |- | 23 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Omars Nabers]] | ''Stop'' | — | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 24 | {{ESC|Dānija}} | angļu | [[Jakobs Sveistrups]] | ''Talking to You'' | "Runājot ar tevi" | 3. | 185 |- | 25 | {{ESC|Polija}} | [[Poļu valoda|poļu]],<br />[[Krievu valoda|krievu]] | [[Ivans Komarenko|Ivans]] un ''[[Delfin]]'' | ''Czarna dziewczyna'' | "Melnā meitene" | 11. | 81 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Valstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tūlkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|ungāru]] | [[NOX (grupa)|''NOX'']] | ''Forogj, világ!'' | "Griezies, pasaule!" | 12. | 97 |- | 02 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Džeivīne Hiltone|Javine]]'' | ''Touch My Fire'' | "Pieskaries manai ugunij" | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 03 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Šiāra Cirauska|Kiara]] | ''Angel'' | "Eņģelis" | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 192 |- | 04 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | [[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]'' | ''Let Me Try'' | "Ļaujiet man mēģināt" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 158 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | ''[[Wig Wam]]'' | ''In My Dreams'' | "Manos sapņos" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 125 |- | 06 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|turku]] | ''[[Gülseren]]'' un ''[[Shaman]]'' | ''Rimi Rimi Ley'' | — | 13. | 92 |- | 07 | {{ESC|Moldova}} | angļu<br />[[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Zdob şi Zdub]]'' | ''Boonika Bate Toba'' | "Vecmāmiņa sit bungas" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 148 |- | 08 | {{ESC|Albānija}} | angļu | [[Ledina Čelo]] | ''Tomorrow I Go'' | "Rīt es iešu" | 16. | 53 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | angļu | [[Konstantīns Kristoforovs]] | ''Ela Ela (Come Baby)'' | "Nāc mazulīt" | 18. | 46 |- | 10 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Son de Sol]]'' | ''Brujería'' | "Maģija" | 21. | 28 |- | 11 | {{ESC|Izraēla}} | [[ivrits]]<br />angļu | [[Širī Maimona]] | ''Hasheket Shenish'ar <small>(השקט שנשאר)</small>'' | "Klusums, kas paliek" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 154 |- | 12 | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] | ''[[No Name]]'' | ''Zauvijek moja <small>(Заувијек моја)</small>'' | "Uz mūžu mans" | 7. | 137 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | angļu | [[Jakobs Sveistrups]] | ''Talking to You'' | "Runājot ar tevi" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 125 |- | 14 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | [[Martins Stēnmarks]] | ''Las Vegas'' | "Lasvegasa" | 19. | 30 |- | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | angļu | [[Martins Vučičs]] | ''Make My Day'' | "Uzlabo manu dienu" | 17. | 52 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} (rīkotāji) | angļu,<br />[[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] | ''[[GreenJolly]]'' | ''Razom nas bahato <small>(Разом нас багато)</small>'' | "Kopā mēs esam daudz" | 19. | 30 |- | 17 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Greisa Baura]] | ''Run & Hide'' | "Bēdz un slēpies" | bgcolor="#FFDEAD" | 24. | bgcolor="#FFDEAD" | 4 |- | 18 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]] | [[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' | ''Vukovi umiru sami'' | "Vilki mirst vieni" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 115 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 19 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | [[Elena Paparizu]]''' | ''[[My Number One]]'' | "Mans numurs viens" | 1. | 230 |- | 20 | {{ESC|Krievija}} | angļu | [[Nataļja Podoļska]] | ''Nobody Hurt No One'' | "Neviens ievainotais" | 15. | 57 |- | 21 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | angļu | ''[[Feminnem]]'' | ''Call Me'' | "Sauc man" | 14. | 79 |- | 22 | {{ESC|Šveice}} | angļu | ''[[Vanilla Ninja]]'' | "Cool Vibes" | "Vēsām vibrācijām" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- | 23 | {{ESC|Latvija}} | angļu | ''[[Valters un Kaža]]'' | ''[[The War Is Not Over]]'' | "Karš vēl nav beidzies" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 153 |- | 24 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | ''[[Ortal]]'' | ''Chacun pense à soi'' | "Katrs domā par sevi" | bgcolor="#FFDEAD" | 23. | bgcolor="#FFDEAD" | 11 |} == Balsošanas tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kyiv 2005 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=20 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420055534/https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/semi-final/results |archive-date=20 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2005 Semi-final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=157#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=10 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040437/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=157#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgaria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="25" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || 7 || 6 || || || || 10 || || || || || || 5 || || || || || || 1 || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || 4 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || 10 || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || 5 || || || || '''12''' || || || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 207 || 8 || 10 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || 10 || 10 || || 8 || 4 || 5 || 1 || '''12''' || 6 || 3 || 10 || || || 4 || 6 || 3 || 7 || || 6 || 5 || || '''12''' || 3 || 8 || 1 || 6 || || '''12''' || || 6 || '''12''' || 6 || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 85 || || '''12''' || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 7 || || 2 || || 10 || 3 || || || || || || || 7 || || 6 || 6 || 5 || || || '''12''' || || || 2 || || || || 2 || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 158 || || 2 || 6 || 5 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 10 || || 3 || || || 8 || 5 || 1 || 1 || '''12''' || 3 || || 4 || 7 || || 4 || 4 || 6 || 6 || 6 || 7 || 3 || 4 || 3 || || 5 || 3 || || 8 || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 67 || || 3 || || || 3 || 1 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || 6 || || || || '''12''' || || || || 1 || || 7 || 3 || || 7 || || || || 4 || || 8 || 10 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || || || || || || 8 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || '''12''' || || || 1 || || || || 5 || 2 || || || 4 || || 6 || || 2 || 8 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 || || || || 10 || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || || || || 6 || || || || || || 10 || || 3 || || || || || 2 || || 7 || || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || || || '''12''' || 3 || || || || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || || 5 || || 1 || '''12''' || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || 6 || || || || || || 1 || 2 || 3 || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 164 || 2 || 6 || 1 || 8 || 6 || || 7 || 5 || 2 || '''12''' || 2 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || '''12''' || 2 || || 5 || || 2 || 10 || 3 || '''12''' || 7 || 7 || 3 || 2 || 2 || 4 || || 4 || 8 || 6 || || 4 || || 7 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 235 || 10 || || 10 || '''12''' || || 7 || '''12''' || 3 || 8 || 5 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 4 || 1 || 5 || 8 || 1 || 7 || 8 || 8 || 10 || 7 || || '''12''' || '''12''' || 5 || 5 || 1 || 7 || '''12''' || 3 || 5 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 167 || 7 || || 7 || || 5 || || 8 || 4 || || 7 || 6 || 4 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 4 || 1 || 1 || 8 || 7 || || 4 || 1 || '''12''' || 1 || 2 || 8 || || 6 || 3 || 8 || 3 || 10 || || 5 || 7 || 3 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || || || || || || 6 || || || 1 || || || 8 || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 3 || || || || || || 8 || || || || || || || || || 10 || || 4 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 97 || 4 || || || || || 3 || || || 3 || || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || '''12''' || 10 || || 8 || || || || || 10 || '''12''' || || || 10 || 1 || || 2 || || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || || || || 4 || || || || || 7 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 6 || || 10 || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Šveice | style="text-align:right;" | 114 || 1 || 8 || 2 || || 7 || 2 || 3 || 8 || || 6 || || '''12''' || 2 || 2 || 3 || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 3 || 2 || 5 || 2 || 5 || || 1 || || || 5 || || 2 || 4 || || 6 || 3 || 2 || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 169 || '''12''' || 4 || 3 || 6 || 4 || 5 || || 1 || 4 || 4 || 1 || 3 || 4 || 6 || 8 || 2 || '''12''' || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || || '''12''' || || 3 || || || || 10 || || || '''12''' || 6 || 7 || 10 || || || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || || || || 7 || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 5 || 4 || 10 || 6 || 1 || || || || 7 || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || || || || || || || || || || || || 2 || || 5 || 10 || || || 2 || || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 2 || '''12''' || 5 || 4 || || 1 || || || || || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 3 || || || || || 4 || 1 || 2 || || 1 || || || || || 2 || 7 || 7 || || || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 8 || || || 7 || || 3 || || || 6 || 8 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 185 || 6 || 7 || 5 || || 2 || 10 || || || '''12''' || 10 || 7 || 7 || '''12''' || 3 || 7 || 8 || || 8 || 7 || 6 || || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 10 || 4 || || || || 8 || || '''12''' || || 5 || 2 || 4 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || 5 || 1 || || || 1 || || || 6 || 5 || 3 || 5 || || 5 || || 4 || || || || || 2 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || || || 7 || || 2 || 8 || 8 || 10 || 5 || || 3 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 3 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Monako}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Bulgārija}} |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Igaunija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Polija}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kyiv 2005 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=20 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420055600/https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/grand-final/results |archive-date=20 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2005 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=159#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=10 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043508/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=159#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgaria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || || 2 || || 2 || || 6 || 2 || 3 || || 6 || 5 || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || 6 || || || 7 || 5 || 8 || 6 || || || 1 || 2 || || 6 || 2 || 3 || 1 || || 3 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || || 1 || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 192 || 5 || 2 || || 5 || 5 || 5 || 4 || 8 || 4 || 8 || || || 10 || 1 || || 5 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 10 || 8 || || 4 || 6 || 7 || 10 || || 10 || 6 || || 10 || 8 || 4 || 8 || '''12''' || || 3 || 5 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 158 || 6 || || '''12''' || 4 || 1 || 3 || 5 || 7 || || || 7 || 8 || 5 || || 7 || 10 || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 4 || 7 || 5 || 8 || '''12''' || '''12''' || 3 || 3 || 2 || 2 || || || || 5 || || 2 || || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 125 || || 5 || || || 4 || 1 || '''12''' || 3 || 8 || '''12''' || 2 || 1 || 4 || 4 || 8 || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 3 || || 3 || 3 || 1 || 2 || '''12''' || 8 || || 6 || || || 4 || || 3 || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 7 || || || || || '''12''' || || 10 || || || || 3 || || || || || 1 || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || || || || || 8 || || 4 || || 10 || || || || 8 || 6 || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 148 || 2 || 10 || 10 || || 7 || || 8 || 1 || 6 || || || 6 || || 3 || 3 || 4 || 2 || 2 || '''12''' || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || 4 || 4 || 5 || || || 5 || '''12''' || 1 || 1 || 7 || 10 || 4 || || 8 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 3 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 8 || || || '''12''' || || || 2 || 10 || || 5 || 10 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || 3 || '''12''' || 1 || || || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || || || || || || || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || || 8 || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || 4 || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 154 || 1 || 3 || 5 || '''12''' || 8 || 7 || || 6 || 1 || 5 || 8 || || 6 || || || 8 || 7 || 8 || 7 || 5 || 3 || 6 || 3 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 5 || 1 || || 7 || 5 || || || 8 || || 1 || 2 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija un Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 137 || '''12''' || || || 6 || 3 || 4 || || || || || || 4 || || 10 || || 2 || || || 6 || || || 1 || 6 || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 10 || 3 || 3 || '''12''' || 6 || 6 || 10 || '''12''' || 1 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 125 || || 4 || 1 || 10 || || 8 || 10 || 4 || 5 || 2 || 3 || || 7 || || 5 || 6 || 8 || 3 || 4 || '''12''' || || || || || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || || 6 || || || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || 3 || || || || || || 6 || || || || || || || || || || 1 || || 5 || || || 2 || || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 || || || || 1 || || || || || || || || 7 || || 5 || || || || || || || 5 || || 10 || || || || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || || 7 || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || 7 || || || || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || 8 || || || 1 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 2 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 || 8 || 6 || || 7 || || 2 || 1 || || 2 || 1 || || 2 || || '''12''' || 2 || 7 || || || 5 || 2 || || || 2 || || || || 10 || || || 8 || 8 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || '''12''' || 8 || 7 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Grieķija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 230 || 4 || 1 || 3 || || || 10 || 2 || '''12''' || || 3 || 4 || '''12''' || 2 || 2 || 1 || '''12''' || '''12''' || 6 || 10 || 4 || '''12''' || 4 || '''12''' || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || 2 || '''12''' || 7 || || '''12''' || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 6 || 7 || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || || 7 || || || '''12''' || || || || 7 || 7 || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || || || || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 79 || 10 || || || || || 6 || || || || || || || 1 || 8 || || || 4 || || || 7 || 10 || || || || || || 4 || 4 || 7 || 3 || || || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || 8 || 4 || 8 || 10 || || 7 || || '''12''' || 10 || 1 || || 3 || 6 || 6 || 3 || || 1 || || 3 || || || || 4 || || 2 || || 1 || 5 || || 5 || 4 || 3 || 3 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 153 || || '''12''' || 6 || || 6 || || 3 || 5 || 10 || 4 || 10 || || '''12''' || 7 || 4 || 1 || 6 || 10 || || 8 || || '''12''' || || 1 || || 6 || || 6 || 3 || || 1 || 7 || 7 || 1 || 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || 1 || || || 5 || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 10 | '''{{ESC|Grieķija}}''' || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 3 | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 2 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Monako}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Ukraina}}|| {{ESC|Polija}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2005]] == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2005. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] kk9u2a9ikzl1muekh36fgkiunndc89m 0 38872 4489779 4408965 2026-07-03T16:48:30Z Jaunais Strēlnieks 127483 4489779 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Anatols Līvens | vārds_orig = ''Anatol Lieven'' | attēls = Anatols_Livens_1919.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1873 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Ķemeri]] {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = Pauls Hermans Līvens (1821—1881); Natālija fon der Pālena (1842—1920) | brāļi = [[Pauls Līvens|Pauls Ivans]] (1875—1963) | māsas = Marija (1877—1907); Aleksandra (1879—1974); Sofija (1880—1964) | dzīvesbiedrs = Serafina Soltikova (1875—1898); Elizabete fon Firksa (1873—1941) | bērni = Serafina (1898—1967); Dina Antuanete (1903—1982); Pauls Hermans (1905—1965); Karls Johans Kristofs (1911—1996) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1896. — 1908., 1914. — 1917., 1919. | valsts = [[Attēls:Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg|20px]] | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Latvijas brīvības cīņas]], [[Krievijas pilsoņu karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Anatols Leonīds fon Līvens''' ({{val|de|Anatol Leonid von Lieven}}; {{dat|1873|11|16|N}} — {{dat|1937|4|3|N}}) bija [[Mežotnes muiža|Mežotnes muižnieks]], [[kņazs]], [[Krievijas Impērijas armija]]s [[virsnieks]], [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1873. gada 16. novembrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], cēlies no senas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas [[Līveni]]em. Pēc ģimnāzijas beigšanas studēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Pēterburgas Universitātes]] Juridiskajā fakultātē, paralēli kā [[Eksternāts|eksterns]] nolika eksāmenus [[Nikolaja kavalērijas skola|Nikolaja kavalērijas skolā]] (''Николаевское кавалерийское училище'') un ieguva [[Podporučiks|podporučika]] (leitnanta) pakāpi. No [[1896]]. līdz [[1908]]. gadam Līvens bija virsnieks Kavalērijas gvardes pulkā, pēc tam atvaļinājās un dzīvoja savā muižā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma atgriezās savā Kavalērijas gvardes pulkā, 1917. gadā ieguva [[Rotmistrs|rotmistra]] (kavalērijas kapteiņa) pakāpi. [[1919]]. gada janvārī rotmistrs Līvens no 60 bijušajiem Krievijas Impērijas armijas virsniekiem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (''Либавский добровольческий стрелковый отряд'') jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] pret lieliniekiem. Vienībai drīzumā pievienojās viena [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] rota un kapteiņa [[Kliments Didorovs|Didorova]] rota, tajā dienēja arī latvieši, piemēram, [[Artūrs Silgailis]]. [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] laikā Līvens atteicās piedalīties militārajā direktorātā, ko plānoja veidot [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] un sadarboties ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] valdību. Līvena vienība landesvēra sastāvā piedalījās kaujās pie [[Ventspils]] un [[Jelgava]]s un Rīgas ieņemšanas operācijā. 1919. gada 24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie [[Ropaži]]em ar atkāpjošos [[LSPR]] armiju un nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. 1919. gada 6. jūnijā Līvena vienība tika pārveidota par krievu brīvprātīgo korpusu, kurā bija ap 4000 karavīru. Līvens aizliedza savai karaspēka vienībai piedalīties [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armiju]] un [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]]. Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas Līvens īsu laiku no 2. jūlija bija jaunizveidotās [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s komandieris, kurā viņa korpusam pievienojās vēl divas krievu brīvprātīgo vienības: "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosauktā partizānu vienība" [[Pāvels Bermonts-Avalovs|Pāvela Bermonta-Avalova]] vadībā un pulkveža [[Virgoļiča korpuss|Virgoļiča brigāde]]. 1919. gada 9. jūlijā kņaza Līvena daļas saņēma ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] pavēli doties uz [[Narva]]s fronti, lai pievienotos [[Ziemeļrietumu armija]]s plānotajam karagājienam uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. Bermonta-Avalova un Virgoļiča komandētās daļas Jelgavā un [[Šauļi|Šauļos]] atteicās doties prom no Latvijas, izstājās no Līvena korpusa un nodibināja "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosaukto Rietumu brīvprātīgo korpusu". Savukārt Līvena komandētā 5. kājnieku divīzija līdz 1919. gada decembrim cīnījās Judeņiča Ziemeļrietumu armijā pie Petrogradas. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Anatols Līvens kļuva par Latvijas pilsoni un aktīvu krievu emigrantu organizācijas "[[Krievu Taisnības brālība]]" (''Братство Русской Правды'') locekli un kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījās krievu monarhistu kongresā Reihenhallē [[Veimāras Republika|Vācijā]]. Dzīvoja [[Mazmežotnes muiža|Mazmežotnes muižā]], kur aktīvi pievērsās dārzkopībai. Vēlāk kļuva par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadīja kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī [[Ķemeri|Ķemeros]]. Apbedīts [[Mežotnes baznīca]]s kapos. Viņa brāļa mazdēls [[Anatols Līvens (žurnālists)|Anatols Līvens]] (''Peter Paul Anatol Lieven'', 1960) ir pazīstams britu žurnālists un politologs.<ref>[http://www.angelfire.com/realm/gotha/gotha/lieven.html Līvenu dzimtas ģenealoģija]</ref> Mūsdienu Latvijā krievu emigranti 31. janvārī atzīmē Līvena dienu kā datumu, kad Līvena nodaļa devās uz fronti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/694601-konventa-seta-piemin-knazu-livenu-kura-vadiba-krievu-vieniba-1919-gada-brivibas-cinas-kopa-ar-latviesiem-cinijas-pret-komunistiem|title="Konventa sētā" piemin kņazu Līvenu, kura vadībā krievu vienība 1919. gada brīvības cīņās kopā ar latviešiem cīnījās pret komunistiem|website=https://jauns.lv|access-date=2026-02-05|date=2026-02-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080509041615/http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/livens_anat/livens.htm Līvens, Anatols Leonīds fon] (Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 541.lpp.) * [http://www.hrono.ru/biograf/bio_l/liven_ap.html A. Līvena biogrāfija] (krieviski no hrono.ru) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Līvens, Anatols}} [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Līveni|Anatols]] [[Kategorija:Latvijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Vācbaltieši|Līvens, Anatols]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] sbqis6ub6tu3kfx5zz1n146bfzaf7ds 4489835 4489779 2026-07-03T18:59:06Z Jaunais Strēlnieks 127483 Visādi papildinājumi 4489835 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Anatols Līvens | vārds_orig = ''Anatol Lieven'' | attēls = Anatols_Livens_1919.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1873 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburga|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīgas apriņķis|Ķemeri}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = Pauls Hermans Līvens <small>(1821—1881)</small>; Natālija fon der Pālena <small>(1842—1920)</small> | brāļi = [[Pauls Līvens|Pauls Ivans]] <small>(1875—1963)</small> | māsas = Marija <small>(1877—1907)</small>;<br />Aleksandra <small>(1879—1974)</small>;<br />Sofija <small>(1880—1964)</small> | dzīvesbiedrs = Serafina Soltikova <small>(1875—1898)</small>;<br />Elizabete fon Firksa <small>(1873—1941)</small> | bērni = Serafina <small>(1898—1967)</small>;<br />Dina Antuanete <small>(1903—1982)</small>;<br />Pauls Hermans <small>(1905—1965)</small>;<br />Karls Johans Kristofs <small>(1911—1996)</small> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:1904ic-p07r.png|50px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1896 — 1908, 1914 — 1917<br />1919 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[Līvena nodaļa]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Anatols Leonīds fon Līvens''' ({{val|de|Anatol Leonid von Lieven}}; {{val|ru|Анатолий Павлович Ливен}}; {{dat|1873|11|16|N}} — {{dat|1937|4|3|N}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Mežotnes muiža|Mežotnes muižnieks]], [[kņazs]], [[Krievijas Impērijas armija]]s [[virsnieks]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1873. gada 16. novembrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], cēlies no senas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas [[Līveni]]em. Pēc ģimnāzijas beigšanas studēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Pēterburgas Universitātes]] Juridiskajā fakultātē, paralēli kā [[Eksternāts|eksterns]] nolika eksāmenus [[Nikolaja kavalērijas skola|Nikolaja kavalērijas skolā]] ({{val|ru|Николаевское кавалерийское училище}}) un ieguva [[Podporučiks|podporučika]] (leitnanta) pakāpi. No [[1896]]. līdz [[1908]]. gadam Līvens bija virsnieks Kavalērijas gvardes pulkā [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], pēc tam atvaļinājās un dzīvoja savā muižā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma atgriezās savā Kavalērijas gvardes pulkā, 1917. gadā ieguva [[Rotmistrs|rotmistra]] (kavalērijas kapteiņa) pakāpi. [[1919]]. gada janvārī rotmistrs Līvens no 60 bijušajiem Krievijas Impērijas armijas virsniekiem izveidoja [[Līvena nodaļa|Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību]] ({{val|ru|Либавский добровольческий стрелковый отряд}}) jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. Vienībai drīzumā pievienojās viena [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] rota un kapteiņa [[Kliments Didorovs|Didorova]] rota, tajā dienēja arī latvieši, piemēram, [[Artūrs Silgailis]]. [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] laikā Līvens atteicās piedalīties militārajā direktorātā, ko plānoja veidot [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] un sadarboties ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] valdību. Līvena vienība landesvēra sastāvā piedalījās kaujās pie [[Ventspils]] un [[Jelgava]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas ieņemšanas]] operācijā. 1919. gada 24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie [[Ropaži]]em ar atkāpjošos [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]] un nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. 1919. gada 6. jūnijā Līvena vienība tika pārveidota par Rietumu brīvprātīgo korpusu jeb Līvena korpusu, kurā bija ap 4000 karavīru. Līvens aizliedza savai karaspēka vienībai piedalīties [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armiju]] un [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]]. Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas Līvens īsu laiku no 2. jūlija bija jaunizveidotās [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s komandieris, kurā viņa korpusam pievienojās vēl divas krievu brīvprātīgo vienības: "[[Grāfa Kellera korpuss|Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosauktā partizānu vienība]]" [[Pāvels Bermonts-Avalovs|Pāvela Bermonta-Avalova]] vadībā un pulkveža [[Virgoļiča korpuss|Virgoļiča brigāde]]. 1919. gada 9. jūlijā kņaza Līvena daļas saņēma ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] pavēli doties uz [[Narva]]s fronti, lai pievienotos [[Ziemeļrietumu armija]]s plānotajam karagājienam uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. Bermonta-Avalova un Virgoļiča komandētās daļas Jelgavā un [[Šauļi|Šauļos]] atteicās doties prom no Latvijas, izstājās no Līvena korpusa un nodibināja "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosaukto Rietumu brīvprātīgo korpusu". Savukārt Līvena komandētā 5. kājnieku divīzija līdz 1919. gada decembrim cīnījās Judeņiča Ziemeļrietumu armijā pie Petrogradas. Pēc Latvijas Neatkarības kara beigām Anatols Līvens kļuva par Latvijas pilsoni un aktīvu krievu emigrantu organizācijas "[[Krievu Taisnības brālība]]" ({{val|ru|Братство Русской Правды}}) locekli un kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījās krievu monarhistu kongresā Reihenhallē [[Veimāras Republika|Vācijā]]. Dzīvoja [[Mazmežotnes muiža|Mazmežotnes muižā]], kur aktīvi pievērsās dārzkopībai. Vēlāk kļuva par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadīja kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī [[Ķemeri|Ķemeros]]. Apbedīts [[Mežotnes baznīca]]s kapos. Viņa bērēs piedalījās valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]], [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Kara ministrs]] ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], Armijas komandieris ģenerālis [[Krišjānis Berķis]] un Armijas štāba priekšnieks ģenerālis [[Mārtiņš Hartmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mazmezotne.lv/vesture/37|title=Anatols Līvens|website=www.mazmezotne.lv|access-date=2026-07-03}}</ref> Viņa brāļa mazdēls [[Anatols Līvens (žurnālists)|Anatols Līvens]] ({{val|en|Peter Paul Anatol Lieven}}, 1960) ir pazīstams britu žurnālists un politologs.<ref>[http://www.angelfire.com/realm/gotha/gotha/lieven.html Līvenu dzimtas ģenealoģija]</ref> Mūsdienu Latvijā krievu emigranti 31. janvārī atzīmē Līvena dienu kā datumu, kad Līvena nodaļa devās uz fronti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/694601-konventa-seta-piemin-knazu-livenu-kura-vadiba-krievu-vieniba-1919-gada-brivibas-cinas-kopa-ar-latviesiem-cinijas-pret-komunistiem|title="Konventa sētā" piemin kņazu Līvenu, kura vadībā krievu vienība 1919. gada brīvības cīņās kopā ar latviešiem cīnījās pret komunistiem|website=https://jauns.lv|access-date=2026-02-05|date=2026-02-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080509041615/http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/livens_anat/livens.htm Līvens, Anatols Leonīds fon] (Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 541.lpp.) * [http://www.hrono.ru/biograf/bio_l/liven_ap.html A. Līvena biogrāfija] (krieviski no hrono.ru) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Līvens, Anatols}} [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Līveni|Anatols]] [[Kategorija:Latvijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Vācbaltieši|Līvens, Anatols]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] i461bnnqkwftgj08dsz0lui905bjsh1 4489837 4489835 2026-07-03T19:00:42Z Jaunais Strēlnieks 127483 4489837 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Anatols Līvens | vārds_orig = ''Anatol Lieven'' | attēls = Anatols_Livens_1919.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1873 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburga|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīgas apriņķis|Ķemeri}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = Pauls Hermans Līvens <small>(1821—1881)</small>; Natālija fon der Pālena <small>(1842—1920)</small> | brāļi = [[Pauls Līvens|Pauls Ivans]] <small>(1875—1963)</small> | māsas = Marija <small>(1877—1907)</small>;<br />Aleksandra <small>(1879—1974)</small>;<br />Sofija <small>(1880—1964)</small> | dzīvesbiedrs = Serafina Soltikova <small>(1875—1898)</small>;<br />Elizabete fon Firksa <small>(1873—1941)</small> | bērni = Serafina <small>(1898—1967)</small>;<br />Dina Antuanete <small>(1903—1982)</small>;<br />Pauls Hermans <small>(1905—1965)</small>;<br />Karls Johans Kristofs <small>(1911—1996)</small> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:1904ic-p07r.png|50px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1896 — 1908, 1914 — 1917<br />1919 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[Līvena nodaļa]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Anatols Leonīds fon Līvens''' ({{val|de|Anatol Leonid von Lieven}}; {{val|ru|Анатолий Павлович Ливен}}; {{dat|1873|11|16|N}} — {{dat|1937|4|3|N}}) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Mežotnes muiža|Mežotnes muižnieks]], [[kņazs]], [[Krievijas Impērijas armija]]s un [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās armijas]] [[virsnieks]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1873. gada 16. novembrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], cēlies no senas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas [[Līveni]]em. Pēc ģimnāzijas beigšanas studēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Pēterburgas Universitātes]] Juridiskajā fakultātē, paralēli kā [[Eksternāts|eksterns]] nolika eksāmenus [[Nikolaja kavalērijas skola|Nikolaja kavalērijas skolā]] ({{val|ru|Николаевское кавалерийское училище}}) un ieguva [[Podporučiks|podporučika]] (leitnanta) pakāpi. No [[1896]]. līdz [[1908]]. gadam Līvens bija virsnieks Kavalērijas gvardes pulkā [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], pēc tam atvaļinājās un dzīvoja savā muižā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma atgriezās savā Kavalērijas gvardes pulkā, 1917. gadā ieguva [[Rotmistrs|rotmistra]] (kavalērijas kapteiņa) pakāpi. [[1919]]. gada janvārī rotmistrs Līvens no 60 bijušajiem Krievijas Impērijas armijas virsniekiem izveidoja [[Līvena nodaļa|Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību]] ({{val|ru|Либавский добровольческий стрелковый отряд}}) jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. Vienībai drīzumā pievienojās viena [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] rota un kapteiņa [[Kliments Didorovs|Didorova]] rota, tajā dienēja arī latvieši, piemēram, [[Artūrs Silgailis]]. [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] laikā Līvens atteicās piedalīties militārajā direktorātā, ko plānoja veidot [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] un sadarboties ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] valdību. Līvena vienība landesvēra sastāvā piedalījās kaujās pie [[Ventspils]] un [[Jelgava]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas ieņemšanas]] operācijā. 1919. gada 24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie [[Ropaži]]em ar atkāpjošos [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]] un nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. 1919. gada 6. jūnijā Līvena vienība tika pārveidota par Rietumu brīvprātīgo korpusu jeb Līvena korpusu, kurā bija ap 4000 karavīru. Līvens aizliedza savai karaspēka vienībai piedalīties [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armiju]] un [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]]. Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas Līvens īsu laiku no 2. jūlija bija jaunizveidotās [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s komandieris, kurā viņa korpusam pievienojās vēl divas krievu brīvprātīgo vienības: "[[Grāfa Kellera korpuss|Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosauktā partizānu vienība]]" [[Pāvels Bermonts-Avalovs|Pāvela Bermonta-Avalova]] vadībā un pulkveža [[Virgoļiča korpuss|Virgoļiča brigāde]]. 1919. gada 9. jūlijā kņaza Līvena daļas saņēma ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] pavēli doties uz [[Narva]]s fronti, lai pievienotos [[Ziemeļrietumu armija]]s plānotajam karagājienam uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. Bermonta-Avalova un Virgoļiča komandētās daļas Jelgavā un [[Šauļi|Šauļos]] atteicās doties prom no Latvijas, izstājās no Līvena korpusa un nodibināja "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosaukto Rietumu brīvprātīgo korpusu". Savukārt Līvena komandētā 5. kājnieku divīzija līdz 1919. gada decembrim cīnījās Judeņiča Ziemeļrietumu armijā pie Petrogradas. Pēc Latvijas Neatkarības kara beigām Anatols Līvens kļuva par Latvijas pilsoni un aktīvu krievu emigrantu organizācijas "[[Krievu Taisnības brālība]]" ({{val|ru|Братство Русской Правды}}) locekli un kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījās krievu monarhistu kongresā Reihenhallē [[Veimāras Republika|Vācijā]]. Dzīvoja [[Mazmežotnes muiža|Mazmežotnes muižā]], kur aktīvi pievērsās dārzkopībai. Vēlāk kļuva par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadīja kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī [[Ķemeri|Ķemeros]]. Apbedīts [[Mežotnes baznīca]]s kapos. Viņa bērēs piedalījās valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]], [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Kara ministrs]] ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], Armijas komandieris ģenerālis [[Krišjānis Berķis]] un Armijas štāba priekšnieks ģenerālis [[Mārtiņš Hartmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mazmezotne.lv/vesture/37|title=Anatols Līvens|website=www.mazmezotne.lv|access-date=2026-07-03}}</ref> Viņa brāļa mazdēls [[Anatols Līvens (žurnālists)|Anatols Līvens]] ({{val|en|Peter Paul Anatol Lieven}}, 1960) ir pazīstams britu žurnālists un politologs.<ref>[http://www.angelfire.com/realm/gotha/gotha/lieven.html Līvenu dzimtas ģenealoģija]</ref> Mūsdienu Latvijā krievu emigranti 31. janvārī atzīmē Līvena dienu kā datumu, kad Līvena nodaļa devās uz fronti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/694601-konventa-seta-piemin-knazu-livenu-kura-vadiba-krievu-vieniba-1919-gada-brivibas-cinas-kopa-ar-latviesiem-cinijas-pret-komunistiem|title="Konventa sētā" piemin kņazu Līvenu, kura vadībā krievu vienība 1919. gada brīvības cīņās kopā ar latviešiem cīnījās pret komunistiem|website=https://jauns.lv|access-date=2026-02-05|date=2026-02-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080509041615/http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/livens_anat/livens.htm Līvens, Anatols Leonīds fon] (Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 541.lpp.) * [http://www.hrono.ru/biograf/bio_l/liven_ap.html A. Līvena biogrāfija] (krieviski no hrono.ru) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Līvens, Anatols}} [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Līveni|Anatols]] [[Kategorija:Latvijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Vācbaltieši|Līvens, Anatols]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] shb7cpbkte2cvvbd4n9xw58vyo5uabu 0 39375 4489768 4346584 2026-07-03T15:09:17Z Meistars Joda 781 4489768 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = STS-120 | misijas nosaukums cits = | misijas nosaukums orig = | kosmosa kuģis = [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]] | nesējs = | apkalpes skaits = 7 | misijas sākums = {{dat|2007|10|23|N}} 15:38:19 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] | misijas beigas = {{dat|2007|11|7|N}} 18:01:18 UTC | misijas ilgums = 15 dienas 2 stundas 23 minūtes 0 sekundes. | apkalpes attēls = STS-120_crew.jpg | apkalpes attēla apraksts = (no kreisās uz labo) Parazinskis, Vīloks, Vilsone, Zamka, Melroja, Tani un Nespoli | iepriekšējā misija = [[STS-118]] | nākošā misija = [[STS-122]] | citas misijas = [[SKS 16. ekspedīcija|SKS-16]] }} '''STS-120''' bija [[Space Shuttle]] [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]] ekspedīcija uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] (SKS). Starts notika {{dat|2007|10|23}} 15:38:19 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] no [[Kenedija kosmiskais centrs|Kenedija kosmiskā centra]] starta laukuma ''39A''. {{dat||11|7}} ''Discovery'' nolaidās uz zemes. Lidojuma ilgums — 15 dienas 2 stundas 23 minūtes 0 sekundes. [[Attēls:ISS after ATV1.jpg|thumb|180px|right|SKS konfigurācija pirms STS-120 misijas]] [[Attēls:ISS after Harmony was installed.jpg|thumb|180px| SKS konfigurācija STS-120 misijas beigās, izcelts ''Harmony'' modulis.]] STS-120 misijas galvenais uzdevums bija uzstādīt SKS jaunu moduli [[Harmony modulis|Harmony]] (''Node 2''). Bez tam apkalpe veica saules bateriju bloka pārvietošanu un izvēršanu, kā arī tās paneļa remontu. Ar STS-120 stacijā ieradās [[SKS 16. ekspedīcija]]s jaunais dalībnieks [[Daniels Tani]], kas nomainīja [[Kleitons Andersons|Kleitonu Andersonu]]. == Apkalpe == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! width="50%"|Kosmonauts ! width="5%"|Virz.¹ ! width="20%"|Amats ! width="10%"|Lidojums pēc skaita ! width="20%"|Valsts |- | [[Pamela Melroja]] (''Pamela Melroy'') | ↑↓ | komandieris | 3. | {{USA}} |- | [[Džordžs Zamka]] (''George Zamka'') | ↑↓ | pilots | 1. | {{USA}} |- | [[Skots Parazinskis]] (''Scott Parazynski'') | ↑↓ | misijas speciālists 1 | 5. | {{USA}} |- | [[Stefānija Vilsone]] (''Stephanie Wilson'') | ↑↓ | misijas speciālists 2 | 2. | {{USA}} |- | [[Daglass Vīloks]] (''Douglas Wheelock'') | ↑↓ | misijas speciālists 3 | 1. | {{USA}} |- | [[Paolo Nespoli]] | ↑↓ | misijas speciālists 4 | 1. | [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] {{ITA}} |- | [[Daniels Tani]] (''Daniel Tani'') | ↑ | SKS lidojuma inženieris | 2. | {{USA}} |- | [[Kleitons Andersons]] (''Clayton Anderson '') | ↓ | SKS lidojuma inženieris | 1. | {{USA}} |- bgcolor="#efefef" | colspan="5" | ¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) un ↓ (lejup) |} === Apkalpes piezīmes === Pirms [[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]] katastrofas STS-120 apkalpe bija paredzēta šādā sastāvā: * [[Džeimss Helsels]] (''James Halsell''), komandieris * [[Alans Poindeksters]] (''Alan Poindexter''), pilots * [[Vendija Lorenca]] (''Wendy Lawrence''),misijas speciālists * [[Stefānija Vilsone]] (''Stephanie Wilson''), misijas speciālists * [[Pīrss Sellers]] (''Piers Sellers''), misijas speciālists * [[Maikls Formens]] (''Michael Foreman''), misijas speciālists [[Attēls:Harmony on SSPF webcam.jpg|thumb|''Harmony'' Starptautiskās kosmosa stacijas sagatavošanas telpā, gaidot startu (NASA)]] == Derīgā krava == STS-120 uz SKS nogādās paketi 10A, kas sastāv no [[Harmony modulis|Harmony]] (sākotnējais nosaukums ''Node 2'') moduļa, ''Power and Data Grapple Fixture'' (''PDGF'') — īpaša turētāja stacijas manipulatoram, un ''Shuttle Power Distribution Unit'' (''SPDU'') — kosmoplāna elektroenerģijas sadales iekārtas. Harmony būs savienojošais mezgls starp jau esošo [[Destiny modulis|Destiny]] moduli un turpmākajās ekspedīcijās nogādājamiem moduļiem — Eiropas [[Columbus modulis|Columbus]] un Japānas [[Kibo modulis|Kibo]]. == Gatavošanās lidojumam == [[Attēls:STS120 at Pad.jpg|thumbnail|right|160px|Discovery tiek pārvietots uz [[LC-39A]] ({{dat|2007|9|30|SK|}})]] Sākotnēji STS-120 misija bija paredzēta 2004. gadā, ko veiktu ar kosmoplānu [[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]]. Pēc [[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]] katastrofas [[2003. gads|2003]]. gadā plāni mainījās. Tika nokomplektēta arī cita sastāva apkalpe. {{dat|2007|4|16}}, sakarā ar Atlantis [[STS-117]] starta aizkavēšanos NASA nolēma izmainīt nākamo ekspedīciju secību. STS-120 paredzētais ''Atlantis'' tika nomainīts pret [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]. Pēc [[STS-118]] lidojuma 2007. gada augustā tika veiktas kosmoplāna ārējās degvielas tvertnes un [[šķidrais skābeklis|šķidrā skābekļa]] vadu modifikācijas <ref>Bill Harwood (2007). [http://www.cbsnews.com/network/news/space/current.html Hale says external tank fix not expected to delay next shuttle flight]. CBS News.</ref> 17. septembrī tika atlikta ''Discovery'' pārvietošana uz montāžas celtni, jo atklājās hidrauliskā šķidruma sūce labajā galvenajā nolaišanās šasijā. Tā tika novērsta 19. septembrī, un pēc tam orbitālajam aparātam varēja pievienot ārējo degvielas tvertni un starta paātrinātājus. 30. septembrī kosmoplāns tika nogādāts uz starta laukumu 39A. 9. oktobrī NASA neatkarīgā inženieru un drošības grupa ierosināja nomainīt trīs karstumizturīgos paneļus spārnu priekšgalā, jo tie bija zaudējuši nelielu daudzumu [[silīcijs|silīcija]] [[karbīdi|karbīda]] aizsargpārklājuma.<ref>[http://www.cbc.ca/technology/story/2007/10/11/tech-discovery-repair.html NASA considers shuttle wing repair before launch]. CBC News (2007).</ref> NASA izanalizēja šo plākšņu oksidācijas procesu, un secināja, ka to stāvoklis nav pasliktinājies divu pēdējo ''Discovery'' lidojumu laikā. 16. oktobrī preses konferencē tika paziņots, ka paneļi netiks mainīti, un kosmoplāna starts netiks aizkavēts. == Lidojuma gaita == === 1. lidojuma diena, starts (23.—24. oktobris) === [[Attēls:STS-120_liftoff.jpg|STS-120 starts.|thumb|right]] Starts notika {{dat|2007|10|23}} 15.38.19 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]. 8 minūtes 39 sekundes pāc starta ''Discovery'' iegāja orbītā. Pēc tam tika atvērtas kravas telpas durvis, izvērsta sakaru antena un pārbaudīts manipulators.<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-02.html STS-120 MCC Status Report #02] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071028131005/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-02.html |date={{dat|2007|10|28||bez}} }} (NASA)</ref> === 2. lidojuma diena, saslēgšanās ar SKS (24.—25. oktobris) === [[Attēls:Whitson_greets_Melroy.jpg|thumbnail|right|SKS 16. ekspedīcijas komandiere Vitsone (no kreisās) sagaida STS-120 komandieri Melroju.]] Apkalpe veica ''Discovery'' karstumaizsardzības plāksnīšu pārbaudi, izmantojot kosmoplāna manipulatoru un īpaši šim nolūkam paredzēto sensoru iekārtu ''Orbiter Boom Sensor System''. Inspekcija ilga piecas stundas, un sākotnējie novērojumi radīja, ka plāksnītēm nav nopietnu bojājumu. Viņi arī uzstādīja kameru un citas iekārtas, kas būs nepieciešamas saslēgšanās ar SKS laikā, kā arī veica skafandru pārbaudes.<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-04.html STS-120 MCC Status Report #04] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071028131010/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-04.html |date={{dat|2007|10|28||bez}} }} (NASA)</ref> Tuvošanās stacijai manevri sākās pirms 7.00 UTC, 25. oktobrī. Pirms saslēgšanās kosmoplāns veica SKS aplidojumu, lai tajā atrodošies kosmonauti varētu no 180 m attāluma nofotografēt ''Space Shuttle'' apkšējo virsmu. Saslēgšanās ar staciju notika 12.40 pie ''Destiny'' moduļa ''PMA-2'' adaptera. Pēc savienojumu hermētiskuma pārbaudēm, stacijas lūka tika atvērta 14.39, un [[SKS 16. ekspedīcija]] sagaidīja ''Discovery'' apkalpi. No zemes paziņoja, ka, balstoties uz analizētajiem novērojumiem, nebūs jāveic kosmoplāna virsmas detalizētāka pārbaude.<ref name="autogenerated1">[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-06.html STS-120 MCC Status Report #06] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071028131020/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-06.html |date={{dat|2007|10|28||bez}} }} (NASA)</ref> === 3. lidojuma diena, 1. iziešana (25.—26. oktobris) === [[Attēls:STS120 EVA1Wheelock.jpg|thumbnail|right|Vīloks gatavojas 1. iziešanai kosmosā. Parazinskis atrodas aiz viņa, ar kajām gaisā.]] Pēc ierašanās stacijā 16. ekspedīcijas dalībnieks K. Andersons tika nomainīts ar D. Tani, nomainot Andersona individuālo sēdekli [[Sojuz TMA-11]] kosmosa kuģī pret ar ''Discovery'' atvesto Tani sēdvietu.<ref name="autogenerated1" /> Piedaloties Parazinskim un Vīlokam, 1. iziešana atklātā kosmosā sākās 10.02 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]], beidzās 16.16, ilgums — 6 stundas 14 minūtes; koordinators — Nespoli. Vispirms viņi uz P6 fermas noņēma un salocīja sabojājušos S-joslas sakaru antenas bloku, kuru atgriezīs uz zemi ar ''Discovery''. Tad kosmonauti sagatavoja ''Harmony'' moduli pārvietošanai: pievienoja manipulatora turētāju ''Payload and Data Grapple Fixture'', noņēma no moduļa pārklājus un atvienoja elektrības kabeļus, kuru savienoja moduli ar kosmoplānu. Pēc tam no stacijas iekšienes Vilsone, Tani un Andersons, vadot stacijas manipulatoru, izņēma moduli no kravas telpas un pārvietoja to uz īslaicīgās atrašanās vietu — pie ''Unity'' moduļa sāna porta.<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-08.html STS-120 MCC Status Report #08] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081013162009/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-08.html |date={{dat|2008|10|13||bez}} }} (NASA)</ref> 15.38 UTC ''Harmony'' oficiāli tika pievienots stacijai. SKS hermētiskais tilpums palielinājās par 20%, no 425 m³ līdz 500 m³. === 4. lidojuma diena (26.—27. oktobris) === Apkalpes sagatavoja ''Harmony'' ieiešanai tajā, savienojot elektroenerģijas un datu kabeļus. 12.24 UTC lūka tika atvērta. Vitsone un Nespoli iegaja pirmie, izmantojot elpošanas maskas. Pirmais darbs bija uzstādīt īslaicīgās gaisa caurules, lai ļautu gaisam modulī cirkulēt caur stacijas filtriem.<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-10.html STS-120 MCC Status Report #10] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071031013553/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-10.html |date={{dat|2007|10|31||bez}} }} (NASA)</ref> === 5. lidojuma diena, 2. iziešana (27.—28. oktobris) === [[Attēls:STS120HarmonyInstalled.jpg|thumbnail|''Harmony'' moduļa iekšiene pēc ta pievienošanas stacijai.]] Kosmonauti turpināja darbus ''Harmony'' modulī, noņemot aptuveni 700 skrūvju, kas turēja iekārtas kosmoplāna starta laikā. Notika gatavošanās otrajai iziešanai kosmosā. Otrā iziešana sākās 09.32 UTC, pusotru stundu pirms plānotā laika; tā ilga 6 stundas 33 minūtes. Iziešanā piedalījās Parazinskis un Tani. Sākumā viņi darbojās ar P6, noņemot turētājus un atvienojot kabeļu savienojumus starp Z1 un P6. Kad tas tika izdarīts, Vilsone un Vīloks ar stacijas manipulatoru P6 pārvietoja uz īslaicīgo atrašanās vietu. Pēc tam Parazinskis uzstādīja turētājus uz ''Harmony'' moduļa, bet Tani veica vairāku iekārtu apskati, īpaši pievēršot uzmanību rokturiem uz ''Crew and Equipment Translation Aid (CETA)'' transportiera, kas varētu būt par iemeslu [[Ričards Mastračio|Rika Mastračio]] cimda bojājumam misijā [[STS-118]]. Nekas aizdomīgs netika atrasts. Tani pēc tam pārvietojās uz S4 saules bateriju pagriešanas mehānismu ''Solar Alpha Rotary Joint (SARJ)'', kuram kopš pagājušā mēneša tika novērotas pārejošas vibrācijas. Noņemot savienojuma pārsegu, Tani ieraudzīja metāla skaidas, kā arī nodilumu vienā no gredzeniem. Metāla skaidas viņš savāca līplentē, lai uz zemes varētu izanalizēt bojājuma iemeslu. Vēl uz S1 tika pārkonfigurēti savienojumi, lai varētu izvērst radiatoru uz S1.<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-12.html STS-120 MCC Status Report #12] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081011181207/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-12.html |date={{dat|2008|10|11||bez}} }} (NASA)</ref> === 6. lidojuma diena (28.—29. oktobris) === Apkalpe turpināja sagatavot P6 uzstādīšanai. Vispirms no nakts pozīcijas P6 pārņēma ''Discovery'' manipulators, kuru vadīja Vilsons un Zamka. Tad bija iespējams pārvietot stacijas manipulatoru (Andersons un Tani) ar mobilā transportiera palīdzību uz vietu, no kurienes varēs sasniegt P6 paredzēto vietu. Tad ''Canadarm-2'' pārņēma P6, lai atstātu to līdz nākamajai dienai. Kosmonauti arī turpināja iekārtot un aktivizēt iekārtas ''Harmony'' modulī un gatavojās nākamajai iziešanai kosmosā<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-13.html STS-120 MCC Status Report #13] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071031064302/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-13.html |date={{dat|2007|10|31||bez}} }} (NASA)</ref><ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-14.html STS-120 MCC Status Report #14] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071031064307/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-14.html |date={{dat|2007|10|31||bez}} }} (NASA)</ref> Tika nolemts pagarināt ekspedīcijas ilgumu par vienu dienu, un 4. iziešanas reizei mainīt uzdevumus — karstumizturīgo plāksnīšu remonta eksperimentu vietā veikt papildu apskati bojātajam saules bateriju savienojumam. [[Attēls:NASA 194029main 4-2007-10-30 120228.jpg|thumb|Plīsums saules bateriju panelī 4B]] === 7. lidojuma diena, 3. iziešana (29.—30. oktobris) === 3. iziešana atklātā kosmosā sākās 08.45 UTC, un tajā piedalījās Parazinskis un Vīloks. Ar stacijas manipulatoru, kuru vadīja Vilsone un Tani, P6 saules bateriju segments tika uzstādīts P5 galā. 10:17 UTC konstrukcija tika pievienota stacijai. Kosmonauti veica nostiprināšanas un kabeļu savienošanas darbus. Pēc tam Parazinskis apskatīja ''SARJ'' pie P4, lai salīdzinātu tā stāvokli attiecībā pret Tani atklāto bojāto S4. Tas izrādījās labā stāvoklī. Pa to laiku Vīloks no ''Discovery'' kravas telpas uz platformu [[ESP-2]] pie [[Quest modulis|Quest]] slūžu kameras pārvietoja elektrības pārveidotāju. Līdz iziešanas beigām tika izvērsti P6 saules bateriju paneļi. 2B panelis atritinājās normāli, bet tika ievērots viens plīsums 4B panelī. Kosmonauti slūžu kamerā atgriezās 15.53 UTC; iziešanas ilgums — 7 stundas 8 minūtes<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-16.html STS-120 MCC Status Report #16] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081019231832/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-16.html |date={{dat|2008|10|19||bez}} }} (NASA)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071030fd8/index4.html |title=WILLIAM HARWOOD. CBS NEWS. Port joint appears in good condition. |access-date={{dat|2007|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2008|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080704221024/http://spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071030fd8/index4.html }}</ref> === 8. lidojuma diena, (30.—31. oktobris) === [[Attēls:STS-120_Two_Crews.jpg|thumbnail|Abas apkalpes preses konferences laikā pozē kopējam attēlam.]] Pēc iziešanas kosmosā, pārbaudot skafandrus, Vīloks atklāja nelielu caurumu viņa cimdā. Nākamā iziešana tika atlikta par vienu dienu, lai speciālisti uz zemes izstrādātu procedūras, kā salabot ieplīsušo saules bateriju paneli, bet paredzētos darbus — ''S4'' ''SARJ'' apskati nolemts atlikt. Piekto iziešanu, kas bija plānota 3. novembrī, tika nolemts veikt stacijas apkalpei pēc ''Discovery'' aizlidošanas<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-18.html STS-120 MCC Status Report #18] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071101135308/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-18.html |date={{dat|2007|11|01||bez}} }} (NASA)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071030fd8/index4.html |title=WILLIAM HARWOOD. CBS NEWS. Engineers refine repair options for solar array. |access-date={{dat|2007|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2008|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080704221024/http://spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071030fd8/index4.html }}</ref> === 9. lidojuma diena, (31. oktobris — 1. novembris) === [[Attēls:STS120_Cufflink.jpg|thumbnail|Džordžs Zamka tur sameistaroto "aproču pogu", kas palīdzēs noverst plīsumu P6 4B saules bateriju panelī.]] Apkalpes gatavojās trešajai iziešanai kosmosā. Uz zemes inženieri strādāja pie veicamo uzdevumu plāna. Nesen uzstādītās saules baterijas dod elektroenerģiju, lai arī P6-4B panelis tika izvērsts tikai par 80%. Lai aptuveni 75 cm garais plīsums neietu tālāk, bija nepieciešams izvērst paneli līdz galam un bojājumu salāpīt. Šo darbu nevarēja atlikt uz citu ekspedīciju tādēļ, ka otras puses saules bateriju pagriešanas mehānismā tika atklāts bojājums, un tā darbināšana ir ierobežota. Kosmonauti turpināja iekārtot ''Harmony'' moduli<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-20.html STS-120 MCC Status Report #20] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071104163621/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-20.html |date={{dat|2007|11|04||bez}} }} (NASA)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071101fd10/index2.html |title=WILLIAM HARWOOD. CBS NEWS. Risky spacewalk planned to save mangled solar array. |access-date={{dat|2007|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080513002803/http://spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071101fd10/index2.html }}</ref> === 10. lidojuma diena, (1. — 2. novembris) === Kosmonauti pabeidza sagatavošanos sestdienas iziešanai kosmosā. Tika sagatavoti un konfigurēti instrumenti. Tā kā plīsums saules bateriju panelī bija eņģes vietā, tad no diviem vadiem tika izgatavotas savdabīgas "aproču pogas" (''cufflink''), ar kurām paredzēts sastiprināt pārplēstās daļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071031fd9/index3.html |title=WILLIAM HARWOOD. CBS NEWS. Engineers refine repair options for solar array |access-date={{dat|2007|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2008|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080704202943/http://spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071031fd9/index3.html }}</ref> Tā kā ar vienu pašu stacijas manipulatoru nevar sasniegt bojāto vietu, palīgā tiks ņemts kosmoplāna manipulatora pagarinājuma stienis, kurš paredzēts Space Shuttle apakšas apskatei. Stacijas mobilais transportieris un manipulators tika pārvietots uz fermas galu, kur tas tiks izmantots kosmonautu pacelšanai.<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-22.html STS-120 MCC Status Report #22] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071104124640/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-22.html |date={{dat|2007|11|04||bez}} }} (NASA)</ref> === 11. lidojuma diena, 4. iziešana (2. — 3. novembris) === [[Attēls:STS-120 OBSS repair.jpg|thumb|Parazinskis manipulatora stieņa galā tiek pārvietots uz P6 bojāto saules bateriju paneli]] [[Attēls:SolarSailRepairIss016e008875.jpg|thumbnail|Divi no pieciem savienojumiem (''cufflink''), kas palīdzēs saturēt plīsumu saules baterijās.]] Parazinskis un Vīloks nakti pavadīja Quest slūžu kamerā pazeminātā spiedienā. Iziešana sākās 10.03 UTC, kad tika atvērta slūžu kameras lūka. Parazinskis piestiprinājās pie kosmoplāna manipulatora pagarinājuma stieņa un ar stacijas manipulatoru tika pārvietots uz bojājuma vietu. Vīloks pa to laiku pārvietojās uz uz P6 4B saules bateriju paneļa pamatni, lai no šīs vietas varētu novērot Parazinska darbu un dot padomus manipulatora operatoriem Vilsonei un Tani. Vispirms Parazinskis apskatīja bojāto vietu un informēja par to misijas vadītājus. Tad viņš ar piecām iepriekš sagatavotām "aproču pogām" savienoja plīsuma malas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071103fd12/index3.html |title=WILLIAM HARWOOD. CBS NEWS. Snarled wire cut away during solar array repair. |access-date={{dat|2007|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2008|05|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080512144829/http://spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071103fd12/index3.html }}</ref> Pēc šī darba pabeigšanas Parazinskis tika atvirzīts nost un novēroja saules bateriju paneļa izvēršanas operāciju, kas veiksmīgi beidzās 15.23 UTC .<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071103fd12/index4.html |title=WILLIAM HARWOOD. CBS NEWS. Solar array redeployed after successful repair. |access-date={{dat|2007|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2007|11|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071118222739/http://www.spaceflightnow.com/shuttle/sts120/071103fd12/index4.html }}</ref> Pēc tam viņi apskatīja abus 2B un 4B paneļus un atgriezās stacijā. Slūžu kameras lūka tika aizvērta 17.22 UTC. Iziešanas ilgums — 7 stundas 19 minūtes. === 12. lidojuma diena, (3. — 4. novembris) === ''Discovery'' apkalpe gatavojās pamest staciju. Tika pārvietotas pēdējās mantas (iekārtas un eksperimentu paraugi) uz kosmoplānu. === 13. lidojuma diena, (4. — 5. novembris) === [[Attēls:ISS after STS-120 in November 2007.jpg|thumbnail|Starptautiskā kosmosa stacija pēc ''Discovery'' atvienošanās. ''P6'' saules bateriju paneļi redzami labajā pusē.]] Lūkas starp SKS un ''Discovery'' tika aizvērtas 4. novembrī 18:03 UTC. Daniels Tani palika stacijā, bet Kleitons Andersons pievienojās kosmoplāna apkalpei. 5. novembrī 10:32 UTC ''Space Shuttle'' atvienojās no SKS, tā beidzot 10 dienu 21 stundas 52 minūšu atrašanos pieslēgtam pie stacijas. Pēc orbitālā kompleksa aplidojuma, kura laikā no stacijas tika fotografēts kosmoplāna apakšas apšuvums, tas sāka nolaišanās operācijas.<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-28.html STS-120 MCC Status Report #28] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071106155103/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-28.html |date={{dat|2007|11|06||bez}} }} (NASA)</ref> === 14. lidojuma diena, (5. — 6. novembris) === Apkalpe gatavojās atgriezties uz zemes. Tika pārbaudītas kosmoplāna lidojuma vadības sistēmas un dzinēji, kravātas mantas un uzstādīta Kleitona Andersona sēdvieta.<ref>[http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-30.html STS-120 MCC Status Report #30] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071206032137/http://www.nasa.gov/mission_pages/shuttle/shuttlemissions/sts120/news/STS-120-30.html |date={{dat|2007|12|06||bez}} }} (NASA)</ref> === 15. lidojuma diena, (6. — 7. novembris) === [[Attēls:STS120LandingKSC.jpg|thumbnail|''Discovery'' nolaišanās]] {{dat||11|7}} 16.58 UTC tika veikta dzinēju iedarbināšana, lai veiktu noiešanu no orbītas. ''Discovery'' pakaļējie riteņi Kenedija kosmiskā centra lidlauka skrejceļam pieskārās 18.01.32 UTC, un 18.02.13 UTC kosmosa kuģis beidza kustību. == Iziešanas atklātā kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! width="2.5%"| ! width="8%"|'''Misija''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- |- | <!--?.--> | STS-120<br><small>EVA 1</small> | [[Skots Parazinskis]]<br>[[Daglass Vīloks]] | {{dat|2007|10|26|SK}}<br> 10.02 UTC | {{dat|2007|10|26|SK|bez}}<br>16.16 UTC | 6 stundas<br>14 minūtes | ''S-Band Antenna Support Assembly'' noņemšana, ''P6/Z1'' dzesēšanas šķidruma vadu atvienošana, ''P6'' radiatora pārklāja uzstādīšana, [[Harmony modulis|Harmony]] sagatavošana pārvietošanai |- | <!--?.--> | STS-120<br><small>EVA 2</small> | Skots Parazinskis<br>[[Daniels Tani]] | {{dat|2007|10|28|SK}}<br>09.32 UTC | {{dat|2007|10|28|SK|bez}}<br>16.05 UTC | 6 stundas<br>33 minūtes | ''Z1'' un ''P6'' savienojumu atvienošana, ''P6'' noņemsana no ''Z1'', ''S1'' radiatora konfigurēšana, rokturu uzlikšana uz ''Harmony'', ''S4'' ''SARJ'' apskate |- | <!--?.--> | STS-120<br><small>EVA 3</small> | Skots Parazinskis<br>Daglass Vīloks | {{dat|2007|10|30|SK}}<br> 08.45 UTC | {{dat|2007|10|30|SK|bez}}<br>15.53 UTC | 7 stundas<br>8 minūtes | ''P6'' uzstādīšana uz ''P5'' un kabeļu savienošana, ''S1'' konfigurēšana, ''P4'' ''SARJ'' apskate |- | <!--96.--> | STS-120<br><small>EVA 4</small> | Skots Parazinskis<br>Daglass Vīloks | {{dat|2007|11|03|SK}}<br> 10.03 UTC | {{dat|2007|11|03|SK|bez}}<br>17.22 UTC | 7 stundas<br>19 minūtes | ''P6'' saules bateriju paneļa ''4B'' apskate un remonts |} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV astronauti}} {{Commons|STS-120}} [[Kategorija:Space Shuttle ekspedīcijas]] mla8q5m7afyuz935jumyfyc0ii76kx6 0 41332 4489762 4295362 2026-07-03T14:57:30Z Baisulis 11523 /* Sinopija */ : 4489762 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Studio del Corpo Umano - Leonardo da Vinci.png|thumb|250px|[[Leonardo da Vinči]] 1490. gada zīmējums "Vīrieša ķermeņa izpēte"]] '''Zīmējums''' ir [[attēls]], kas iegūts zīmējot uz jebkuras virsmas ar mitru vai sausu priekšmetu. Zīmējums ir viens no [[grafika]]s veidiem. Zīmējuma izteiksmes līdzekļi ir [[gaismēnas]], [[līnija]], [[krāsa|toņi]] un pustoņi, gaišie un tumšie [[laukums|laukumi]]. Mākslinieks zīmējumu rada vienā eksemplārā, strādājot uz pamatnes, biežāk [[papīrs|papīra]] vai citas virsmas ar [[zīmulis|zīmuli]], [[spalva|spalvu]], [[krīts|krītu]], [[kokogle|ogli]] vai [[ota (rīks)|otu]]. Lai spētu zīmējumu saglabāt ilgāku laiku, tas ir jāfiksē, uzpūšot īpašu stiprinošu šķīdumu, kas sīkās [[pigments|pigmenta]] daļiņas piesaista pie papīra. Biežāk zīmējums ir sagatavošanās darbs topošai [[kompozīcija]]i, ko sauc par [[skice|skici]] vai studiju. Taču zīmējuma tehnikā var veidot patstāvīgas un pabeigtas kompozīcijas. Šādas kompozīcijas ir radījuši tādi mākslinieki kā [[Rembrants]], [[Leonardo da Vinči]], [[Nikolā Pusēns]] un [[Albrehts Dīrers]]. == Vēsture == [[Attēls:Mocking of Christ - Limbourg brothers - Copenhagen.jpg|thumb|250px|Nezināma franču-flāmu mākslinieka 1415. gada zīmējums "Kristus izsmiešana"]] Zīmējuma pirmsākumi ir meklējami [[cilvēce]]s pirmsākumos, par ko liecina [[alu māksla|alu mākslā]] sastopamie zīmējumi. Par vienu no pirmajiem zīmējumiem tiek uzskatīts kādas [[meitene]]s apvilktās mīļotā [[vīrietis|vīrieša]] [[ēna]]s kontūras.<ref>Lanerī-Dažāna N. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:J. L.V., 94. lpp.</ref> Līdz mūsu dienām maz ir saglabājušies seno periodu zīmējumu. Viens zīmējums ir saglabājies no [[Senā Ēģipte|Senās Ēgiptes]] laikiem, tas ir [[Tutmoss III|Tutmosa III]] laika zīmējums ar līniju tīklu. Nav saglabājušies zīmējumi no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vai [[Senā Roma|Romas]] laikiem, maz ir saglabājies pat [[Agrie viduslaiki|agro viduslaiku]] paraugu, kuru vidū ir minama Karolingu laika Utrehtas [[psalms|psalmu]] [[grāmata]], kurai ir ar spalvu darinātas [[ilustrācija]]s. Lielāks skaita zīmējumu ir saglabājies no [[gotika]]s perioda, pateicoties tam, ka zīmējumus sāka apkopot paraugu [[krājums|krājumos]] mākslinieku ierosmes veidošanai. Vienu no šādiem paraugu krājumiem izveidoja pikardiešu arhitekts Vijārs d'Onkūrs. Nelielais saglabājušo zīmējumu skaits ir izskaidrojams ar diviem faktoriem — pamatnes neizturību, jo sākumā zīmējumus darināja uz [[papiruss|papirusa]], kopš antīko laiku beigām uz [[pergaments|pergamenta]] vai [[velīnpapīrs|velīnpapīra]] jeb [[teļš|teļa]] [[āda]]s, kā arī zīmējumu niecīgā vērtība, jo tos uzskatīja tikai par sagatavi [[krāsa|krāsu]] uzlikšanai, nevis kā mākslas darbu. Zīmējums kā pabeigts mākslas darbs, ko dāvināja, pārdeva un saglabāja, radās 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā. Par to liecina Džentile Bellīni nosūtītais zīmējumu paraugu krājums, ko viņš bija mantojis no sava tēva Jakopo Bellīni, uz [[Austrumi]]em kā dāvana [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[sultāns|sultānam]]. Šis zīmējumu krājums tagad atrodas [[Londona|Londonā]], [[Britu muzejs|Britu muzejā]]. == Sinopija == [[Attēls:Clusone disciplini dannati.jpg|thumb|200px|right|Sinopijas fragments zem freskas]] [[Attēls:Pisa - Museo delle Sinopie..jpg|thumb|200px|right|Sinopija]] Ar sinopiju saprot [[freska]]s zīmējumus, kas ir saglabājušies zem fresku krāsu slāņa. Biežāk tie ir viduslaiku zīmējumi — [[skice]]s, kas veikti uz gleznojuma pamatnes vai arī jaunāku laiku zīmējumi — meti uz koka vai [[audekls|audekla]] pamatnes. Abu veidu zīmējumi tiek apzīmēti kā [[sagatave]]s zīmējumi. Uz koka vai audekla veidotos zīmējumus, ko apslēpj gleznojums, var ieraudzīt ar [[rentgens|rentgena]] palīdzību, bet fresku zīmējumus ''a secco'' tehnikā var atklāt nejauši, ja gleznojums sāk lupt nost. Bieži zīmējumus atsedz apzināti, restauratoriem atdalot [[pigments|pigmenta]] slāni no kaļķu kārtas. Veicot šo atdalīšanu pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tika iegūti fresku zīmējumi, kuri tika izstādīti kā atsevišķi, no freskām neatkarīgi [[māksla]]s darbi. Zīmējums zem freskas tiek darināts ar sarkanas krāsas pigmentu sinopiju, šajā vārdā tiek apzīmēti arī fresku zīmējumi. Skatoties fresku zīmējumus, dažkārt var pamanīt, ka zīmējumu veido dūrienu pēdas. Tas liecina, ka tika izmantota punktēšanas metode — sienai bija pārklāts papīrs un zīmējums pārnests ar punktēšanas palīdzību, vēlāk ar tamponu dūrienu vietās iepildot ogļu putekļus. Noņemot papīru, uz sienas parādījās zīmējums, ko vēlāk izgleznoja, veidojot freskas. == "Kartons" == Par "kartoniem" sauc sinopijas ekvivalentu zīmējumu uz papīra, kas tiek darināti punktējuma pārnesumam. Parasti tie ir vienā izmēra ar iecerēto darbu. Gadījumā, ja darbs ir paredzēts liels, mākslinieks uz formāta izstrādā [[kompozīcija|kompozīciju]], kas ir aptverama vienā [[acs|acu]] uzmetumā. Ja zīmējums ir mazāks par gleznas laukumu, pārnesumu veic ar rūtojuma jeb kvadrātu palielināšanas palīdzību, nevis uzklājot zīmējumu uz pamatnes. Sākotnējais zīmējums tiek ievietots perpendikulāru horizontālu un vertikālu līniju tīklā, kas grafiski sadala gleznojuma laukumu. Mūsdienās rūtojuma metodi aizstāj [[diapozitīvs|diapozitīva]] projekcija vai [[fotogrāfija]], kas tiek projicēta uz izraudzītās pamatnes. == Zīmējuma veidošanas pakāpes == Atbilstoši zīmējuma izstrādāšanas pakāpei zīmējumiem ir dažādi nosaukumi. Pirmo [[uzmetums|uzmetumu]], kurā formulē sākotnējo [[ideja|ideju]], vispārīgos vilcienos attēlojot kompozīcijas pamatformas, sauc par '''skici''' (no {{val|it|schizzo}}). Šis zīmējums lielākoties ir neliels un nereti veikts uz materiāla, kas pagadījies pa rokai. Vēlāk fiksē perspektīvas līnijas, tēlu un motīvu izkārtojumu attēlā, ko sauc par '''modeli''' (no {{val|it|modello}}). Kad ir noslīpēta kompozīcija, mākslinieks veic atsevišķu elementu studēšanu, līdz visu apvienojot, rodas '''pamatzīmējums'''. == Zīmēšanas tehnikas == [[Attēls:Drip.jpg|thumb|100px|left|Spalva ar tinti]] [[Attēls:Chalks.jpg|thumb|100px|left|Krītiņi]] [[Attēls:Charcoal pencils 051907.jpg|thumb|100px|left|Kokogles zīmuļi]] [[Attēls:Chung Hwa 6181.JPG|thumb|100px|left|Grafīta zīmuļi]] [[Attēls:Emile Schweitzer-Hartenbourg (1).jpg|thumb|100px|left|Papīrs ar skici]] Atkarībā no [[mākslinieks|mākslinieka]] izvēlētajiem instrumentiem zīmējuma radīšanai izšķir dažādas zīmēšanas tehnikas. === Spalva === No antīkās senatnes līdz [[viduslaiki]]em zīmējumus veidoja ar [[tinte|tintē]] pamērcētu [[spalva|spalvu]] vai metāla grifeli. Iegūtā līnija ir smalka, viegli iegriezusies pamatnē. Izmantojot grifeli, līnija iznāk blāvāka. Zīmējumam ir izteiktas [[motīvs (māksla)|motīvu]] [[kontūra]]s, piemīt informatīvas īpašības [[forma|formu]] atveidojumam nepiemīt jutekliskas iezīmes, tas ir precīzs un sauss. === Krītiņš === [[Krīts|Krītu]] zīmēšanai sāka izmantot [[15. gadsimts|15. gadsimtā]]. Biežāk izmanto sangīnu jeb [[sarkana krāsa|sarkano]] ({{val|en|red chalk}}), [[Itālija]]s jeb [[melna krāsa|melno]] ({{val|en|black chalk}} vai [[balta krāsa|baltu]] ({{val|en|white chalk}} krītu. Iegūstot grafīta nūjiņai līdzīgu formu [[koks|koka]] apvalkā, to nosauca par krītiņu ({{val|it|matita}}. Krītiņš veido precīzu līniju, bet, salīdzinot ar spalvu, biezāku un daudz maigāku. === Ogle === Ogli sāka izmantot [[16. gadsimts|16. gadsimtā]]. Ogle ir slēgtā traukā daļēji karbonizēta [[kokogle]], to neizmantoja agrāk, jo vēl nemācēja to nostiprināt. Zīmēšanai ar ogli ({{val|it|carbonico}} ir nepieciešama viegli graudaina [[pamatne]], kur tai aizķerties. Ogle veido platas līnijas, kā arī dziļus melnus un niansētus [[pelēkā krāsa|pelēkos]] toņus, ja ir iespējams izsmērēt tos ar tušējamo [[irbulis|irbuli]]. Ar ogli var iegūt daudz jutīgāku virsmu apdari nekā ar citiem materiāliem. === Grafīts === [[Grafīts]] par galveno zīmētāja instrumentu kļuva [[17. gadsimts|17. gadsimta]] otrajā pusē. Līdz pat [[revolūcija]]i grafītu ieguva no [[angļu valoda|angļu]] ''Borrowdale'' [[iegulas|iegulām]], vēlākos gados grafītam piejauca [[māls|mālu]], nosaucot to par Kontē zīmuli. Salīdzinot ar tīru grafītu, Kontē zīmulis ir trauslāks, bet ir iespējams panākt daudzveidīgāku tumšumu pelēkos toņos neatkarīgi vai tiek izmantota izsmērēšanas metode vai nē. Tāpat var iegūt gandrīz tikpat smalkas līnijas kā ar metāla grifeli vai spalvu. == Daļējas zīmēšanas tehnikas == Pie daļējām jeb nosacītām zīmēšanas tehnikām pieskaita tehnikas, kurās instrumenti tiek izmantoti dažādos [[tēlotāja māksla]]s veidos. Šeit var minēt divas tehnikas — tušas mazgājumu un pasteli. === Tušas mazgājums === Tušas mazgājums ir [[tuša]], ko uzklāj ar ūdenī samitrinātu [[ota (rīks)|otu]], tad ar otu pārklāj spalvas vai cita instrumenta ievilktās līnijas, veidojot toņu nianses. Šajā tehnikā var izstrādāt visu darbu vai tikai fragmentu. Biežāk tušas mazgājuma tehnikā tiek izmantota vienas krāsas tuša, īpaši melnā krāsa. === Pastelis === [[Francija|Francijā]] pasteli sāka izmantot 15. gadsimtā kā papildu instrumentu zīmējuma veidošanā. Šī tendence īpaši pieauga [[17. gadsimts|17. gadsimtā]]. Taču pastelis zīmējumā ir uzskatāms par palīgtehniku atšķirībā no [[glezniecība]]s, kur tā ir pamattehnika. == Atsauces == {{atsauces}} {{portāls2|Māksla}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grafika]] [[Kategorija:Grafikas tehniku grupas]] 6rqmfwtxqsxhb1bquqbl8x6c2kii3jj 0 58617 4489761 4313825 2026-07-03T14:53:07Z Baisulis 11523 /* Bioloģija */ : 4489761 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Cococrb2.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | apakštips = Crustacea | apakštips_lv = Vēžveidīgie | klase = Malacostraca | klase_lv = Augstākie vēži | kārta = Decapoda | kārta_lv = Desmitkājvēži | apakškārta = Pleocyemata | apakškārta_lv = Pleocimāti | infrakārta=Anomura | infrakārta_lv=Anomuras | virsdzimta = Paguroidea | virsdzimta_lv = Vientuļniekvēži | dzimta = Coenobitidae | dzimta_lv = Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta | ģints = Birgus | ģints_lv = Palmu krabji | ģints_r = Palmu krabis | suga = Birgus latro | suga_lv = Palmu krabis | binomial = Birgus latro <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1767)</small> | izplatība = [[Attēls:CoconutCrab_distribution_map.svg|240px]]<br />Palmu krabja izplatības areāls iekrāsots zilā krāsā. | sinonīmi = *''Burgus latro'' *''Cancer crumenatus'' *''Cancer crumenatus orientalis'' *''Cancer latro'' *''Birgus laticauda'' | kategorijas = nē }} '''Palmu krabis''' (''Birgus latro''), tiek saukts arī par '''palmu zagli''', '''kokosriekstu krabi''' vai '''kokoskrabi''', ir viena no [[sauszemes vientuļniekvēžu dzimta]]s (''Coenobitidae'') sugām. Turklāt palmu krabis ir vienīgā suga '''palmu krabju ģintī''' (''Birgus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marinespecies.org/aphia.php?id=208668&p=taxdetails |title=WoRMS: Birgus latro (Linnaeus, 1767) |access-date={{dat|2015|11|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160131075958/http://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=208668 }}</ref> Tā tuvākie radinieki ir pārējie [[sauszemes vientuļniekvēži]]. Palmu krabis ir lielākais uz sauszemes dzīvojošais [[posmkājis]] pasaulē, un, iespējams, lielākajiem īpatņiem ir arī maksimālais iespējamais lielums uz [[sauszeme]]s dzīvojošiem dzīvniekiem ar eksoskeletu. == Izplatība == [[Attēls:Coconut_Crab_Birgus_latro.jpg|thumb|left|240px|Palmu krabji var būt gan oranžsarkani, gan zilgan violeti]] [[Attēls:Birgus latro 3.jpg|thumb|left|240px|Vēderu palmu krabis tur palocītu apakšā zem krūšu daļas]] [[Attēls:Coconut Crab - Birgus latro 1 (4091437676).jpg|thumb|left|240px|Pirmajam ejkāju pārim ir lielas spīles]] Palmu krabis mājo [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salās, izplatības areālam austrumu virzienā sasniedzot [[Gambjē salas]]. Kopumā sugas izplatības areāls sakrīt ar [[kokosrieksts|kokosriekstu]] palmu izplatības areālu. Daudzviet, kur dzīvo cilvēki, šī suga ir mērķtiecīgi izskausta, [[Austrālija|Austrāliju]], [[Maurīcija|Maurīciju]] un [[Madagaskara|Madagaskaru]] ieskaitot.<ref name=drew/> Lielākā palmu krabju populācija mājo [[Ziemsvētku Sala|Ziemsvētku Salā]] Indijas okeānā.<ref>Bill S. Hansson, Steffen Harzsch, Markus Knaden & Marcus Stensmyr (2010). "The neural and behavioral basis of chemical communication in terrestrial crustaceans". In Thomas Breithaupt & Martin Thiel. Chemical Communication in Crustaceans. New York, New York: Springer. pp. 149–173. doi:10.1007/978-0-387-77101-4_8. {{ISBN|978-0-387-77100-7}}.</ref> Liela populācija mājo arī [[Kuka Salas|Kuka Salās]] un [[Kiribati]].<ref>Richard Hartnoll (1988). "Evolution, systematics, and geographical distribution". In Warren W. Burggren & Brian Robert McMahon. Biology of the Land Crabs. Cambridge, United Kingdom: Cambridge University Press. pp. 6–54. {{ISBN|978-0-521-30690-4}}.</ref><ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/2811/0 IUCN: Birgus latro]</ref> Palmu krabis parasti uzturas piekrastes joslā. [[Mātīte]]s neaizklīst tālāk par 100 metriem no krasta, bet [[tēviņš|tēviņi]] ir novēroti arī iekšzemē, 6 km attālumā no krasta.<ref name=iuc/> == Morfoloģija == Palmu krabis ir gan lielākais [[Vientuļniekvēži|vientuļniekvēzis]], gan [[bezmugurkaulnieks]] pasaulē.<ref name=drew>M. M. Drew, S. Harzsch, M. Stensmyr, S. Erland & B. S. Hansson (2010). "A review of the biology and ecology of the Robber Crab, Birgus latro (Linnaeus, 1767) (Anomura: Coenobitidae)". Zoologischer Anzeiger 249 (1): 45–67. doi:10.1016/j.jcz.2010.03.001</ref> Lielākie īpatņi sasniedz 4,1 [[kilograms|kg]] masu, ķermeņa lielums ir apmēram 40 cm, bet, krabi mērot no kājas gala līdz kājas galam, var sasniegt [[metrs|metru]].<ref>Piotr Naskrecki (2005). The Smaller Majority. Cambridge, Massachusetts: Belknap Press of Harvard University Press. p. 38. {{ISBN|978-0-674-01915-7}}.</ref><ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/coconut-crab/birgus-latro/#text=All |title=ARKive: Coconut crab (Birgus latro) |access-date={{dat|2015|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151110081342/http://www.arkive.org/coconut-crab/birgus-latro/#text=All#text=All |archivedate={{dat|2015|11|10||bez}} }}</ref> Kopumā tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.<ref name=drew/> Iespaidīgo lielumu palmu krabji sasniedz 40—60 gadu vecumā.<ref name=museum/> Uz dažādām salām dzīvojošiem palmu krabjiem ir dažāda [[eksoskelets|eksoskeleta]] krāsa. Tā var būt, sākot ar oranžīgi sarkanas un beidzot ar violeti zilu.<ref name=ark/> Visbiežāk sastopami zilie krabji, bet dažās vietās, [[Seišelas]] ieskaitot, lielākā daļa ir sarkanu krabju.<ref name=warwick/> === Palmu krabja ejkājas === Kā ikvienam [[vēžveidīgie|vēžveidīgajam]] palmu krabim ir galvkrūtis (nekustīgi savienota galva ar krūtīm), pie kurām piestiprināti 5 pāri ejkāju, un muskuļots vēders. Pirmajam pārim ir lielas spīles, turklāt kreisā spīle ir lielāka nekā labā.<ref name=warwick>Warwick J. Fletcher (1993). "Coconut crabs". In Andrew Wright & Lance Hill. Nearshore Marine Resources of the South Pacific: Information for Fisheries Development and Management. Suva, Fiji: International Centre for Ocean Development. pp. 643–681. {{ISBN|978-982-02-0082-1}}</ref> Spīles ir ļoti spēcīgas. Ar tām krabis spēj salaizt biezo kokosrieksta čaumalu un pacelt smagumu, kas sver līdz 28 kg.<ref name=ark/> Arī nākamie divi ejkāju pāri ir lieli un spēcīgi, nobeidzoties ar smailiem galiem. Pateicoties tiem, palmu krabis spēj rāpties kokos un citās vertikālās virsmās, kā arī pa horizontālu virsmu apakšām ar kājām gaisā.<ref name=museum>[http://museumvictoria.com.au/pages/4017/60_1_greenaway.pdf Terrestrial adaptations in the Anomura (Crustacea: Decapoda)]</ref> Ar šīm kājām tas caurdur arī kokosriekstus to plānakajos punktos.<ref name=ark/> Nākamais ceturtais ejkāju pāris ir mazāks, kura kāju galos ir pincetveidīgas spīles, ar kurām palmu krabis satver un notur gliemežvāku vai arī tukšu kokosrieksta čaumalu. Pieaugušie īpatņi, kuri vairs nenēsā līdzi slēptuves, šīs kājas izmanto iešanai un rāpošanai. Pēdējais ejkāju pāris ir ļoti mazs. Ar tām mātītes rūpējas par ikriem, bet tēviņi izmanto pārošanās laikā.<ref name=warwick/> Šīs kājas palmu krabis parasti paslēpj zem savas čaulas, elpošanas orgānu dobumā. === Eksoskelets === Jaunie īpatņi, līdzīgi kā citi [[vientuļniekvēži]], izmanto tukšus gliemežvākus kā aizsargājošas mājiņas un bruņas, kuras nēsā sev līdzi, lai aizsargātu mīksto vēderu. Toties pieaugušajiem palmu krabjiem atšķirībā no pārējiem vientuļniekvēžiem arī ap vēdera posmu ar laiku attīstās un nobriest ciets eksoskelets. Kad čaula ir nobriedusi, krabis pārtrauc sev nēsāt līdzi gliemežvāku. Līdzīgi kā īstie [[krabji]], arī palmu krabis vēderu tur palocītu apakšā zem krūtīm.<ref name=warwick/> Reizi gadā, augot lielākam, palmu krabis maina eksoskeletu. Čaulas nomaiņas periodā krabis ierokas bedrē apmēram viena metra dziļumā. Tur viņš paliek noslēpies apmēram 3—16 nedēļas (atkarībā no īpatņa lieluma), līdz čaula ir nomainījusies un nocietējusi. Jaunais eksoskelets nocietē apmēram 1—3 nedēļu laikā (atkarībā no īpatņa lieluma).<ref>W. J. Fletcher, I. W. Brown, D. R. Fielder & A. Obed (1991). Moulting and growth characteristics. pp. 35–60. In: Brown & Fielder (1991)</ref> == Bioloģija == [[Attēls:Birgus_latro.jpg|thumb|left|240px|Palmu krabis bez grūtībām spēj uzlauzt kokosrieksta čaumalu, attēlā palmu krabis uz rieksta]] Palmu krabim piemīt vairākas adaptācijas, pateicoties kurām, tas spēj dzīvot uz sauszemes. Tam ir pārveidojušās [[žaunas]], kuras piemērotas [[skābeklis|skābekļa]] iegūšanai no [[gaiss|gaisa]]. Žaunas ietver sūklim līdzīgi [[audi]], kuriem visu laiku jābūt mitriem. Lai tos mitrinātu, palmu krabis iemērc kājas ūdenī un samērcē savas žaunas. Tomēr tas nespēj peldēt un, paliekot pārāk ilgi ūdenī, tas noslīkst.<ref name=ark/> Tam, līdzīgi kā visiem vientuļniekvēžiem, ir izcila [[oža]], ar kuras palīdzību tas atrod sev barību. Pieaugušie palmu krabji barojas ar [[augļi]]em, [[sēkla|sēklām]], lapām un kritušo palmu serdēm. Tie barojas arī ar [[maita|maitu]] un citām dzīvnieku izcelsmes vielām, ja ir tāda iespēja. Tie apēd ne tikai savu veco eksoskeletu, bet uzlasa arī citu vēžveidīgo nomestās čaulas. Tādējādi palmu krabis iegūst kaļķi, kas ir tik nepieciešams, lai attīstītos vēdera posma eksoskelets.<ref name=ark/> Suga asociējas, pirmkārt, ar kokosriekstiem, kurus tas uzlasa pa zemi. Šo krabi ļoti bieži var novērot, kāpjam arī palmā, lai iegūtu kāroto augli. Pēc tam krabis ar asajām kājām caurdur kokosriekstu plānajos punktos, bet ar spīlēm uzlauž rieksta čaumalā caurumu, līdz spēj piekļūt pie kārotā mīkstuma. Tomēr, lai arī palmu krabis spēj uzlauzt lielo riekstu, tas nav tā galvenais iztikas avots. Palmu krabis daudz dzer jūras [[ūdens|ūdeni]], lai saglabātu [[sāls]] balansu organismā.<ref name=ark/> Tas ir aktīvs [[nakts]] laikā, dienu pavadot, noslēpies pašraktā alā.<ref name=iuc/><ref name=ark/> Vēsturiski [[cilvēks|cilvēki]] nav spējuši pieņemt lielo palmu krabi un medī to pie mazākās iespējas. Tomēr mūsdienās, aizsargājot sugas izdzīvošanu, jau vairākās vietās ir aizliegtas krabja medības.<ref name=iuc/> == Vairošanās== [[Attēls:Coconut_Crab_-_Birgus_latro_(4090669383).jpg|thumb|240px|Jaunie krabji sev līdzi nēsā paslēptuvi — tukšu gliemežvāku]] Palmu krabji dzimumbriedumu sasniedz apmēram 5 gadu vecumā, bet to dzīves ilgums var sasniegt vairāk kā 60 gadus.<ref name=museum/> Pārošanās notiek uz sauszemes, bet pēc tam [[mātīte]] ar apaugļotajiem [[ikri]]em, kas paslēpti zem vēdera, dodas uz [[jūra|jūru]], kur tos iznērš. No ikriem izšķiļas kāpuri, kuri kā [[planktons]] peld jūrā apmēram 28 dienas. Pēc tam kāpuri nolaižas uz gultnes, kur atrod tukšus gliemežvākus, un 21—28 dienas turpina attīstību paslēpies drošā vietā, kā arī pārvietojoties ar gliemežvāku visur kopā. Šajā periodā tas ik pa brīdim apciemo arī sauszemi.<ref name=schil>C. Schiller, D. R. Fielder, I. W. Brown & A. Obed (1991). Reproduction, early life-history and recruitment. pp. 13–34. In: Brown & Fielder (1991)</ref> Līdzko gliemežvāks kļūst par mazu un šauru, tas tiek nomainīts pret lielāku. Nobriestot spēcīgākam, mazais krabītis kopīgi ar atrasto gliemežvāku izceļo no jūras, uzsākot sauszemes dzīves posmu.<ref name=ark/> Uz sauszemes, ja krabis nespēj piemeklēt nākamā izmēra gliemežvāku, tas izmanto kokosrieksta čaumalu.<ref name=schil/> Palmu krabis aug lēnām. Sasniedzot trīs gadu vecumu, tas joprojām ir mazāks par 2 cm, bet ap šo laiku tam ir nocietējis eksoskelets uz vēdera posma, un jaunais krabis pamet gliemežvāku.<ref name=ark/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Kokosriekstu-krabis/285020 Kokosriekstu krabis] *[http://eol.org/pages/2982586/overview EOL: Birgus latro] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151212032820/http://www.eol.org/pages/2982586/overview |date={{dat|2015|12|12||bez}} }} *[http://animaldiversity.org/accounts/Birgus_latro/ ADW: Birgus latro] [[Kategorija:Sauszemes vientuļniekvēži]] [[Kategorija:Indijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Klusā okeāna fauna]] [[Kategorija:Okeānijas fauna]] 6xafocva31sgal9wzodd0x45byk4xa9 0 59247 4490034 4185357 2026-07-04T11:53:29Z Vylks 50297 4490034 wikitext text/x-wiki '''Gonsaless'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, VII: Spāņu valodas īpašvārdi |author=Laimdots Ceplītis |authorlink=Laimdots Ceplītis |year=1961 |publisher=[[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s izdevniecība |location=Rīga |page=22 |quote=Spāņu ''z'' — [θ] vai [ð] — atdarināms latviešu valodā ar ''s'', neatkarīgi no spāņu izrunas: ''González'' pv — ''Gonsaless'' [..•sa..]}}</ref> ({{val|es|González}}; no [[personvārds|personvārda]] [[Gonsalo (personvārds)|Gonsalo]]; sieviešu dzimtē [[Gonsalesa]]) ir izplatīts [[spāņi|spāņu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alberto Gonsaless]] (''Alberto Gonzales''; 1955) — ASV ģenerālprokurors; * [[Alvaro Gonsaless]] (''Álvaro González''; 1984) — Urugvajas futbolists; * [[Armando Gonsaless]] (''Armando González''; 2003) — Meksikas futbolists; * [[Felipe Gonsaless]] (''Felipe González''; 1942) — Spānijas politiķis; * [[Fernando Gonsaless]] (''Fernando González''; 1980) — Čīles tenisists; * [[Giljermo Garsija Gonsaless]] (''Guillermo García González''; 1953—1990) — Kubas šahists; * [[Jankarlo Gonsaless]] (''Giancarlo González''; 1988) — Kostarikas futbolists; * [[Niko Gonsaless]] (''Nico González''; 2002) — Spānijas futbolists; * [[Nikolass Gonsaless]] (''Nicolás González''; 1998) — Argentīnas futbolists; * [[Rauls Gonsaless]] (''Raúl González''; 1977) — Spānijas futbolists. == Skatīt arī == * [[Gonsalesa]] * ''[[González]]'' == Atsauces == {{atsauces}} {{Uzvārds}} [[Kategorija:Spāņu uzvārdi]] frwbfbdbjnamltbzd3pdlmohpbtccd7 0 61343 4489910 4420351 2026-07-04T04:59:06Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4489910 wikitext text/x-wiki '''30. jūnijs''' ir gada 181. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (182. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 184 dienas. == Vārda dienas == [[Mareks (personvārds)|Mareks]], [[Tālivaldis (personvārds)|Tālivaldis]] == Notikumi == * [[1908. gads]] — [[Tunguskas fenomens]]: [[Podkamennaja Tunguska]]s upes tuvumā [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]], [[Krievija|Krievijā]] notika sprādziens. * [[1911. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Portugāles karogs]]. * [[1934. gads]] — [[Garo nažu nakts]]: [[Vācija|Vācijā]], [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadītā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partija]] izrēķinājās ar konkurentiem. * [[1960. gads]] — [[Beļģu Kongo]] ieguva neatkarību no [[Beļģija]]s, mainot nosaukumu uz [[Kongo Republika (Leopoldvile)|Kongo Republika]] (tagad [[Kongo Demokrātiskā Republika]]). * [[1971. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] kosmosa kuģa ''[[Sojuz-11]]'' apkalpe gāja bojā, dehermetizējoties nolaižamajam aparātam. * [[1972. gads]] — pirmoreiz [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] laika sistēmai tika pievienota viena [[Liekā sekunde|lieka sekunde]], lai saskaņotu to ar [[Zeme]]s rotācijas izmaiņām. * [[2020. gads]] — [[Ķīna]] pieņēma pretrunīgi vērtēto Honkongas nacionālās drošības likumu, kas apdraud Honkongas politiskās brīvības un samazina tās autonomiju. == Dzimuši == * [[1833. gads]] — [[Manuels Amadors Gerrero]] (''Manuel Amador Guerrero''), pirmais Panamas prezidents (miris 1909. gadā) * [[1861. gads]] — [[Džons Hovards Teilors]] (''John Howard Taylor''), britu burātājs un brokeris (miris 1925. gadā) * [[1893. gads]] — [[Valters Ulbrihts]] (''Walter Ulbricht''), VDR politiķis (miris 1973. gadā) * [[1900. gads]] — [[Džeimss Stegs]] (''James Stagg''), Lielbritānijas meteorologs (miris 1975. gadā) * [[1909. gads]] — [[Romāns Šuhevičs]] (''Роман Шухевич''), ukraiņu politiķis un militārais darbinieks (miris 1950. gadā) * [[1911. gads]] — [[Česlavs Milošs]] (''Czesław Miłosz''), poļu dzejnieks (miris 2004. gadā) * [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Indulis Ozols]], latviešu ekonomists, sabiedriskais darbinieks un sporta funkcionārs (miris 2025. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Jānis Peters]], latviešu dzejnieks (miris 2025. gadā) * [[1940. gads]] — [[Viktors Erise]] (''Víctor Erice''), spāņu kinorežisors * [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Aija Poča]], latviešu ekonomiste un politiķe (mirusi 2026. gadā) * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Egils Levits]], Latvijas prezidents * [[1966. gads]] — [[Maiks Taisons]] (''Mike Tyson''), ASV bokseris * [[1975. gads]] — [[Ralfs Šūmahers]] (''Ralf Schumacher''), Vācijas autosportists * [[1981. gads]]: ** [[Tatjana Troina]] (''Татьяна Троина''), baltkrievu basketboliste ** [[Barbora Špotākova]] (''Barbora Špotáková''), čehu vieglatlēte, šķēpmetēja * [[1982. gads]] — [[Lizija Kaplana]] (''Lizzy Caplan''), amerikāņu aktrise * [[1985. gads]]: ** [[Trevors Arisa]] (''Trevor Ariza''), ASV basketbolists ** [[Maikls Felpss]] (''Michael Phelps''), ASV peldētājs == Miruši == * [[1817. gads]] — [[Abrahams Gotlobs Verners]] (''Abraham Gottlob Werner''), vācu ģeologs (dzimis 1749. gadā) * [[1919. gads]] — [[Džons Strats]] (''John Strutt''), britu fiziķis (dzimis 1842. gadā) * [[1949. gads]] — [[Eduards de Rotšilds]] (''Édouard de Rothschild''), franču finansists, aristokrāts un polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1868. gadā) * [[1966. gads]] — [[Džuzepe Farina]] (''Giuseppe Farina''), Itālijas autosportists (dzimis 1906. gadā) * [[1995. gads]] — [[Georgijs Beregovojs]] (''Георгий Береговой''), PSRS kosmonauts (dzimis 1921. gadā) * [[1999. gads Latvijā|1999. gads]] — [[Gunārs Bērziņš (karikatūrists)|Gunārs Bērziņš]], latviešu karikatūrists (dzimis 1927. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Kongo Demokrātiskā Republika]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] opcrxq541a59ne0stfh5b0gdc0jl0bx 0 62774 4489759 3617865 2026-07-03T14:50:37Z Baisulis 11523 /* Sūkļa uzbūve */ : 4489759 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Sponge.JPG | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | apakšvalsts =Parazoa | apakšvalsts_lv =Parazoji | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Porifera | tips_lv =Sūkļi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Calcarea|Kaļķsūkļi}} * {{TaksoSaite|Demospongiae|Spongīnsūkļi}} * {{TaksoSaite|Hexactinellida|Stikla sūkļi}} * {{TaksoSaite|Sclerospongiae|Sklerosūkļi}} |binomial =Porifera <small>([[Robert Edmond Grant|Grant]] & [[Robert Bentley Todd|Todd]], 1836)</small> | kategorijas = nē }} '''Sūkļi''' (''Porifera'') ir [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[dzīvnieki|dzīvnieku]] tips. Tie ir nekustīgi, pie substrāta pieaugoši, vienpatņi vai koloniāli dzīvnieki, kas dzīvo [[jūra|jūrās]] vai [[saldūdens]] baseinos. Tie ir sastopami visos pasaules jūras ūdeņos, sākot ar polārajiem un beidzot ar [[tropi|tropu]] ūdeņiem<ref>Bergquist, P.R. (2001), "Porifera (Sponges)", Encyclopedia of Life Sciences, John Wiley & Sons, Ltd., doi:10.1038/npg.els.0001582</ref>. Lielākā daļa mīt mierīgos, tīros ūdeņos, jo netīri ūdeņi aizsprosto sūkļu poras. Tādā veidā sūklim ir traucēta barošanās un elpošana<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ucm.es/BUCM/revistas/geo/16986180/articulos/JIGE9898110223A.PDF |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|08|19||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090319205858/http://www.ucm.es/BUCM/revistas/geo/16986180/articulos/JIGE9898110223A.PDF }}</ref>. Parasti sūkļi ir atrodami uz cietām virsmām kā akmeņi, klintis, bet dažas sugas spēj piestiprināties pie mīkstām virsmām kā augu saknēm<ref>Weaver, J.C., Aizenberg, J., and Fantner, G.E. et al. (April 2007). "Hierarchical assembly of the siliceous skeletal lattice of the hexactinellid sponge Euplectella aspergillum". Journal of Structural Biology 158 (1): 93–106. doi:10.1016/j.jsb.2006.10.027</ref>. Vēsajos ūdeņos sūkļi aug bagātīgi, bet to sugu dažādība ir ierobežota. Tropu ūdeņos sūkļu sugas ir ļoti dažādas, toties to augšana ir traucēta, tā kā tropu ūdeņos ir [[dzīvnieki]], kas barojas ar sūkļiem<ref>Ruzicka, R., and Gleason, D.F. (2008). "Latitudinal variation in spongivorous fishes and the effectiveness of sponge chemical defenses". Oecologia 154: 785–794. doi:10.1007/s00442-007-0874-0</ref>. Polārajos ūdeņos visbiežāk redzamie sūkļi ir [[stikla sūkļi]], jo to vienkāršajai konstrukcijai pietiek ar nabadzīgajiem barības resursiem. Toties tropu ūdeņos bagātīgi aug [[spongīnsūkļi]] un [[kaļķsūkļi]]. Dažreiz pie sūkļiem pieskaita arī izmirušu jūras bezmugurkaulnieku senkausaiņu tipu ([[Archaeocyatha]]), dzīvnieki bija plaši izplatīti kembrija perioda laikā. Kā fosilijas atrod to kaļķa, parasti koniskas vai cilindriskas formas skeletus, kas sastāv no dubulti griezta konusa, kas veidots ap centrālo dobumu, iekšējo un ārējo konusu satur kopā šķērssienas. Visas skeleta sieniņas ir sietveidīgi perforētas. Ir sastopami gan vientuļi kausi, gan kausu kolonijas. == Sūkļa uzbūve == [[Attēls:Spongilla lacustris.jpg|thumb|left|220px|Saldūdens sūklis (''[[Spongilla lacustris]]'')]] Sūkļi ir vieni no primitīvākiem [[daudzšūnu organismi]]em. Sūkļiem nav [[neirons|nervu šūnu]] un [[gremošanas sistēma]]s. Tie barojas, filtrējot ūdeni, un ir specializējušies sēdošam dzīvesveidam. Lielākai daļai daudzšūnu organismu bāzes [[šūna]] spēj transformēties par speciālu šūnu, toties sūkļi ir unikāli ar spēju specializētu šūnu transformēt cita veida specializētā šūnā. Sūkļiem ir divi šūnu slāņi - ārējais ([[pinakocīti]] un [[porocīti]]) un iekšējais ([[hoanocīti]]), kas izklāj sūkļa kanālus un kameras, un caurauž želejveidīgo [[Mezogleja|mezogleju]]. Mezoglejā atrodas dažādi šūnu elementi - balsta ([[kollencīti]]), skeleta ([[sklerocīti]]), kustīgie ([[amebocīti]]), nediferencētie ([[arheocīti]]) un [[dzimumšūnas]]. Sūkļiem ir neorganisks (kaļķa vai krama), organisks (spongija) vai jaukts (krama - ragvielas) [[skelets]]. Attīstība notiek ar dīgļlapu inversiju. Sūkļi pārstāv senāko dzīvnieku "ciltskoka" atzaru. Kaut arī to [[šūna]]s ir specializējušās konkrētu uzdevumu veikšanai, piemēram, barības satveršanai no [[ūdens]] vai vairošanās procesam, tomēr tās nav organizētas audos. [[Skelets]] sastāv no organiskām šķiedrām un [[minerāli]]em - [[kaļķakmens|kaļķa]] vai [[krams|krama]]. Minerāli veido adatveida vai zvaigžņveida struktūras, kuras sauc par [[spikulas|spikulām]]: parasti tās saglabājas fosilā veidā. Senākie sūkļi ir zināmi no [[kembrijs|kembrija]] nogulumiem. == Ieradumi == [[Attēls:Aphrocallistes vastus- dphershman.jpg|thumb|240px|Stikla sūklis (''[[Aphrocallistes vastus]]'')]] Sūkļiem ir nekustīgs dzīves veids. Lai gan ir sastopamas arī saldūdens sūkļu sugas, tomēr lielākā daļa ir [[sālsūdens]] sūkļi. Sūkļi aug, sākot ar [[paisums|paisuma]] un [[bēgums|bēguma]] zonu un beidzot ar 8800 [[m]] dziļumu. Lielākā daļa sūkļu, apmēram 9000 sugu barojas ar [[baktērija|baktērijām]] un citām sīkām organiskām daļiņām, kas peld ūdenī, dažas sugas uzņem [[fotosintēze]]s ceļā iegūtus mikroorganismus. Šādi sūkļi parasti saražo barību un [[skābeklis|skābekli]] vairāk nekā paši patērē. Ir dažas sūkļu sugas, kas dzīvo barības vielām nabadzīgos ūdeņos, un tādēļ tie ir kļuvuši plēsīgi. Šie sūkļi "medī" galvenokārt mazos [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] dzīvniekus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sūkļi| ]] [[Kategorija:Parazoji]] <!-- interwiki --> lmmarov6p2qi62tir3zme3mixk1hdhr 0 65935 4490013 3817434 2026-07-04T10:45:48Z Meistars Joda 781 4490013 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Quercus velutina 002.jpg | att_izmērs =250px | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Quercus velutina|Samtainais ozols}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Fagales | rinda_lv =Dižskābaržu rinda | dzimta =Fagaceae | dzimta_lv =Dižskābaržu dzimta | ģints =Quercus | ģints_lv =Ozoli | suga =Q. velutina | suga_lv =Samtainais ozols | binomial =Quercus velutina Lamb. }} '''Samtainais ozols''' ({{val|la|Quercus velutina}}) ir daudzgadīgs [[dižskābaržu dzimta]]s koks. Šis ozols savvaļā aug [[Ziemeļamerika]]s austrumdaļā. Koka augums ir mainīgs. Izplatības areāla ziemeļdaļā samtainie ozoli ir vidēji lieli, sasniedz 20—25 m augstumu, areāla dienviddaļā koki ir lieli, līdz 42 m augstumam. Lapas ir 10—20 cm garas ar 5—7 smailām daivām. Lapu virspuse ir spilgti zaļa, apakšpuse dzeltenbrūna. Zīles nelielas. Samtainie ozoli viegli krustojas ar citiem Lobatae grupas ozoliem, veidojot [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdus]]. Samtaino ozolu miza satur dzelteno pigmentu (kvercitrīnu), kuru līdz 1940. gadiem eksportēja uz [[Eiropa|Eiropu]]. {{commons|Quercus velutina|Samtainais ozols}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Dižskābaržu dzimta]] 8wiyd77wsu0ele7a4awtp96dd729fxb 0 72221 4489961 4455737 2026-07-04T07:30:06Z Pirags 3757 /* Krusta karu norise */ +bilde 4489961 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Livonijas krusta kari | width = | partof = [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta kariem]] | image = Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā.jpg | image_size = 270px | alt = | caption = [[Rīgas aplenkums (1210)|Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā]] | date = 1198-1290 | place = [[Baltija]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = [[Terra Mariana]] dibināšana | result = Krustnešu uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = [[Livonijas bīskapija]], [[Tērbatas bīskapija]], [[Zobenbrāļu ordenis]], [[Livonijas ordenis]], [[Dānija]], [[Zviedrija]] | combatant2 = [[Līvzeme]], [[Tālava]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Ugaunija]], [[Sakala]], [[Sāmsala]], [[Revala]], [[Harija]], [[Jerva]], [[Viruzeme]], [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuva]], [[Žemaitija]] | combatant3 = [[Polockas kņazi|Polocka]], [[Pleskavas kņazi|Pleskava]], [[Novgorodas kņazi|Novgoroda]], [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimira-Suzdaļa]] | commander1 = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)]]†<br>[[Teoderihs no Turaidas|Turaidas Teodorihs]]†<br>[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]]<br> [[Bernhards no Lipes]]<br>[[Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)|Tērbatas Aleksandrs]]†<br>[[Venno]]<br>[[Folkvins]]†<br>[[Villekens fon Endorps]]†<br>[[Oto fon Luterbergs]]†<br>[[Ernsts fon Rasburgs]]†<br>[[Valdemārs II]]<br>[[Jūhans I Sverkersons]]<br>[[Viclavs]] | commander2 = [[Ako]]†<br>[[Kaupo]]†<br>[[Ase]]<br>[[Dabrelis]]<br>[[Ninnus]]<br>[[Varidotis]]<br>[[Tālivaldis]]†<br>[[Rameka]]<br>[[Rūsiņš]]†<br>[[Vetseke]]†<br>[[Visvaldis]]<br>[[Lembits]]†<br>[[Viestards]]<br>[[Šabis]]<br>[[Namejs]]<br>[[Daugerūts]]<br>[[Mindaugs]]<br>[[Vikints]]<br>[[Tranaitis]]<br>[[Vaišelga]]<br>[[Traidenis]]<br>[[Vītenis]] | commander3 = [[Vladimirs (Polockas kņazs)]]<br>[[Vladimirs Mstislavičs]]<br>[[Daumants]]<br>[[Aleksandrs Ņevskis]] | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Livonijas krusta kari''' ({{val|de|Kreuzzug gegen die Heiden in Livland}}, {{val|et|Liivi ristisõda}} un ''eestlaste muistne vabadusvõitlus'') bija ar militārām misijām atbalstītā tagadējās [[Latvija|Latvijas]] un [[Igaunija|Igaunijas]] teritoriju kolonizācija un [[kristianizācija]].<ref>[https://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/725.pdf Eva Eihmane. Livonijas pamatiedzīvotāju kristīšana: Dieva vīna dārza iekopšana vai brutāla pakļaušana reliģijas piesegā?] LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj. Vēsture. Rīga: Latvijas Universitāte, 2009., 9.–28. lpp.</ref> Par to sākumu uzskata 1171. gadu, kad [[Romas pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] aicināja finansiāli atbalstīt misionāru [[Fulko]]. 1160.—1170. gadā notika pirmā dokumentētā kristiešu misionāra nosūtīšana uz Livoniju — trimdā esošais dāņu arhibīskaps [[Eskils]] (1137—1177) par Igaunijas bīskapu iecēla cisterciešu mūku [[Fulko]]. Sākotnēji kristianizācija notika miermīlīgi, bet militāras misijas sākās pēc tam, kad Romas pāvests [[Celestīns III]] 1193. gadā atļāva vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. xiv, 214 lpp. |access-date={{dat|2016|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526135558/http://old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm }}</ref> Šo misiju rezultātā tika izveidota [[Livonijas Konfederācija]]. Livonijas krusta kari pieder pie [[Ziemeļu krusta kari]]em, kas ir kopējs apzīmējums militārajām misijām [[Ziemeļeiropa]]s zemēs 12.—14. gadsimtā. == Priekšvēsture == [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|300px|Senās Igaunijas un Senlatvijas valstis un zemes ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]] {{Pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} Rakstiskas liecības par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|pirmajām kristiešu misijām Latvijā]] ir saglabājušās kopš 11. gadsimta sākuma. Kristietības ietekmes no kaimiņzemēm tajā laikā izplatījās galvenokārt tirdzniecības sakaru, kolonizēšanas un krusta karagājienu veidā. Militārās misijas no Rietumeiropas, ko historiogrāfijā sauc par [[krusta kari]]em ({{val|la|Expeditiones sacrae}}), sākotnēji tika organizētas, lai atkarotu musulmaņu iekarotās teritorijas un lai aizsargātu šajās zemēs dzīvojošos kristiešus, ceļotājus un tirgotājus. 1165. gadā ar Romas pāvesta [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandra III]] svētību [[Lundas arhibīskaps]] [[Eskils]] iecēla [[Benediktiešu ordenis|Benediktiešu ordeņa]] mūku [[Fulko]] par pirmo zināmo bīskapu "Aistu zemē". Tas notika Eskila un dāņu karaļa [[Valdemārs I Lielais|Valdemāra I]] (1157—1182) savstarpējas konkurences apstākļos, kas atrisinājās 1160. gadu vidū. Fulko atbalstīja trimdā esošais pāvests Aleksandrs III, 1171. vai 1172. gadā izdodams trīs vēstules par igauņu kristīšanu, aicinot dāņus atbalstīt viņa misiju finansiāli un lūdzot Norvēģijas arhibīskapu atļaut Stavangeras Sv. Ūlafa klostera mūkam Nikolasam pavadīt Fulko viņa misijā (Fonnesberg Schmidt 2005, 244—245). Taču avotos nav atrodamas ziņas, ka Fulko būtu sasniedzis Igauniju.<ref>[[Edgars Andersons]]. Dānijas sakari ar Baltijas zemēm no IX līdz XIII gadsimtam vēstures avotu gaismā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2: 1990. 22—24 lpp.</ref> Neilgi pēc tam ap 1180. gadu kopā ar vācu tirgotājiem [[Daugavas līvi|Līvzemē]] ieradās [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] mūks [[Meinards]] un apmetās [[Ikšķile|Ikšķilē]], 1185. gadā viņš ataicināja mūrniekus no [[Gotlande]]s (Visbijas) un uzcēla akmens pili un baznīcu Ikšķilē, kā arī akmens pili [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]] [[Salaspils|Salaspilī]] (''Holme'', ''Holmia''). Spriežot pēc Lībekas Arnolda hronikas, mūks Meinards kā Lībekas tirgotāju garīgais tēvs un rakstvedis sācis braukt uz Daugavas grīvu ap 1182. gadu. Sākuma gados Meinards ieradies tikai uz navigācijas sezonu un rudenī atgriezies Lībekā. Galvenais Meinarda nolūks bijis kristietības sludināšana Daugavas līviem. Kristietības sludināšanai mūks Meinards bija saņēmis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kura meslu atkarībā atradās līvi, Kokneses un Jersikas valsts.<ref>Senās Latvijas vēstures avoti: Izd. A. Švābe. I burtnīca. R. 1937. Nr. 22</ref> == Misiju attīstība un rezultāti == [[Attēls:Alksnis Senlatviesu kauja ar bruiniekiem.jpg|thumb|300px|Senlatviešu kauja ar bruņiniekiem ([[Ādams Alksnis|Ā. Alkšņa]] zīmējums, ap 1890).]] Daļa līvu kristietību bija pieņēmuši Meinarda darbības rezultātā jau pirms Ikšķiles pils uzcelšanas, pārējie solījās to darīt, kad pils būšot uzcelta. Taču, kad tā bija uzcelta, līvi solījumu tomēr nepildīja. Līvu kaimiņi zemgaļi, uzzinājuši par Ikšķilē uzcelto pili, laivās cēlās pāri Daugavai un, apmetuši pilij virves, mēģināja to ievilkt ūdenī. Kaimiņos dzīvojoši salieši (Salaspils iedzīvotāji), sapratuši, kāda nozīme ir mūra pilij, sagribēja šādu pili arī sev un tāpēc nolēma kristīties, ja arī viņiem šāda pils tikšot uzcelta. Daži kristījās jau tūdaļ un arī viņiem tika uzbūvēta tāda pati pils un baznīca. Tomēr pēc pils uzcelšanas līvi ne tikai savu solījumu nepildīja, bet sāka vajāt kristītos līvus, aplaupīja Meinardu, piekāva viņa kalpotājus un draudēja arī viņu pašu izdzīt no zemes.<ref>Henriks Trūps, Katoļu Baznīcas vēsture. R. Avots, 1992. 159. lpp.</ref> Šis apdraudējums lika Meinardam meklēt militāru atbalstu. Baidoties no atriebības, līvi vairākkārt negribēja laist Meinardu prom, tāpēc viņš nosūtīja uz Romu mūku Teoderihu. [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] pēc Livonijas bīskapa [[Meinhards|Meinarda]] sūtņa [[Teoderihs no Turaidas|Teoderiha]] lūguma 1195. vai 1196. gadā, uzzinājis kristīgo skaitu nosprieda, ka tos nedrīkst pamest, un norādīja, ka tie jāpiespiež paturēt ticību, ko brīvu prātu pieņēmuši. Tāpēc viņš visiem, kas pieņemšot krustu un došoties atjaunot turienes (Līvzemes) pirmbaznīcu, atvēlēja visu grēku atlaišanu (sk. Indriķa hronika I, 12.). Daļa vēsturnieku un sabiedrības šo pāvesta rīcību uzskata par Livonijas krusta karu izsludināšanu. [[Latviešu Indriķis]] savā hronikā piemin, ka krustnešu brauciens uz Līvzemi ticis pielīdzināts ceļojumam uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]].^{<ref name="ReferenceB">[[Indriķa hronika]] III.2. [..] karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.</ref>} Šādi ceļojumi, kas iekļāvās tā laika svētceļojumu tradīcijā, tika organizēti uz teritorijām, kur bija nepieciešams aizstāvēt kristiešus. Parasti tirgotājus, misionārus un citus ceļotājus aizsargāja bruņoti cilvēki, kurus sauca par bruņiniekiem. Jau miermīlīgā{{efn|Kristīgo ticību bīskaps Meinards izplatīja bez varas lietošanas, un desmitās tiesas nodevas no jaunkristītajiem neievāca. Atskaņu hronikā, kura nebūt nebija labvēlīga katoļu garīdzniekiem, rakstīts, ka Meinards savas darbības laikā Ikšķilē izcēlies ar savu tikumu, sniedzis labus padomus un pamācības, ar ko bija ieguvis uzmanību un cieņu, kas veicināja pievēršanos kristīgajai ticībai.<ref>Atskaņu hronika R., 1936. 454. rinda, Heinrihs Strods Latvijas katoļu baznīcas vēsture, R. 1996., 71. lpp.</ref>}} misionāra Zēgebergas klostera mūka Meinarda darbības laikā radās nepieciešamība aizstāvēt ne vien ieceļotājus, bet arī jaunkristītos vietējos iedzīvotājus. Tādēļ tika veidotas aizsardzības formācijas, kurās iekļāvās gan bruņinieki, gan kristīgajai ideoloģijai lojālie vietējie iedzīvotāji. Latvijas un Igaunijas teritorijas sākotnēji netika iekarotas un pakļautas kādai citai valstij tradicionālajā izpratnē. [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Kristianizācijas]] procesā tika izveidota [[Livonijas Konfederācija]], kurā vietējās pašvaldības tiesības daļēji saglabāja iepriekšējie valdnieki, saglabājot arī savu karaspēku, cīņās piedaloties kopā ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], vai atsevišķi, kā arī atsevišķos gadījumos atsakoties piedalīties cīņās, vai pat cīnoties pret zobenbrāļiem.<ref>Literatūras avotu apkopojums grāmatā: Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII—XVI gs., Renovata, 2007. 169.—200. lpp.</ref> Veidojoties Livonijas valstij, kuras aizsākums bija Alberta iecelšana par Līvzemes bīskapu, militārais kontingents nostiprinājās, tika nodibināts [[Zobenbrāļu ordenis]]. Šis militārais formējums, laika gaitā pārciezdams dažādas pārmaiņas, visā Livonijas valsts pastāvēšanas laikā veica militāras misijas gan iekšējo nesaskaņu gadījumos, gan valsts aizsardzībai, gan uzbrukumiem, lai atbildētu uz dažādiem ārējiem militāriem izaicinājumiem. Kaujas pret [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valdniekiem, [[Polockas kņazi|Polockas]], [[Pleskavas kņazi|Pleskavas]] un [[Novgorodas kņazi]]em [[Livonija]]s teritorijā tiek uzskatītas par šo karu sastāvdaļu.<ref>Christiansen, Erik (1997). The Northern Crusades. London: Penguin Books. p. 287</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.the-orb.net/encyclop/religion/crusades/cruurban.html |title=An Historical Overview of the Crusade to Livonia by William Urban |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160323035455/http://www.the-orb.net/encyclop/religion/crusades/cruurban.html }}</ref> [[Livonija]]s valsts veidošanās procesā tai pievienotajām teritorijām tika piešķirts kopējs nosaukums ''[[Terra Mariana]]'' (1207) un tās tika pakļautas Svētajam Krēslam ([[Romas pāvests|Romas pāvestam]]).<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century]</ref> [[Modenas Vilhelms]] ar pāvesta piekrišanu iekaroto teritoriju sadalīja starp sešiem feodālajiem senioriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm |title=Vilhelms no Modenas |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150516202744/http://www.old.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm |archivedate={{dat|2015|05|16||bez}} }}</ref> Cakuls uzskata, ka Livonijas krusta karu dēļ Livonijas valsts teritorijā iekļautās nekrievu tautas tika konsolidētas Livonijas valstī un tādējādi pasargātas no [[pārkrievošana]]s, no kuras neizvairījās, piemēram, tagadējās Baltkrievijas teritorijā dzīvojošās nekrievu tautas.<ref name="ReferenceC">Sal. Cakuls Jānis Livonijas Romas katoļu baznīcas valsts XII—XIII gs., 177. lpp.</ref> Latvijas vēstures zinātnes pamatlicējs profesors Arveds Švābe 1922. gadā raksta: "''13. gs. Baltijas jautājums bija kļuvis starptautisks. Viņas dēļ savā starpā cīnījās Dānija, Zviedrija, Krievija. Ja cīņā nebūtu iejaukusies Vācija, tad droši vien Latvija pakļūtu zem vairākiem kungiem. Varbūt mūsu senči būtu pazaudējuši savu tautību, pāriedami krievos vai leišos. Turpretim jaundibinātās Māras zemes robežas ietvēra sevī gandrīz visas Baltijas nekrievu tautības. Ar to tās paglābās no pārkrievošanās. [..] Bij vajadzīga sveša vara, kura ar spēku no ārienes saturētu kopā (Baltijā) patvaļā augušās ciltis. Šo uzdevumu izpildīja Māras valsts. Kopīgas cīņas un ieroču brālības vienā sabiedrotā karaspēkā, zem vācu virspavēlnieka, izlīdzināja seno Baltijas tautu naidu, iemācīja agrākos ienaidniekus slēgt mieru.''"<ref>Švābe A., Latvijas vēsture I daļa, Trešais izdevums, Rīga, Avots 1990, 104. lpp.</ref> == Krusta karu norise == {{Livonijas krusta kari}} Tūlīt pēc Meinarda nāves [[Brēmenes arhibīskaps]] Hartvigs Iķšķilei 1197. gadā iesvētīja jaunu bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]], [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] abatu no Lokumas. Kad Bertolds ieradās Ikšķilē, lībieši viņu uzņēma ar cieņu. Taču drīz vien bīskaps dabūja dzirdēt draudus un apvainojumus, ka viņš esot ieradies Livonijā, lai iedzīvotos mantā. Aizvainotais Bertolds, redzēdams lībiešu noskaņojumu, devās atpakaļ uz Vāciju, kur savāca karotāju pulkus, un ar tiem 1198. gadā atgriezās Ikšķilē. Saskaņā ar [[Indriķa hronika|Livonijas Indriķa hronikā]] vēstīto, Bertolds, savācis vīrus, ieradās ar karaspēku Līvzemē. Tomēr pie Salas pils Bertolds ieradies bez karaspēka atbalsta, piedāvādams līviem ar mieru pieņemt ticību, bet tie atteikušies, tāpēc Bertolds, nespēdams neko darīt, atgriezies Rīgas vietā. Hronika vēsta, ka līvi devušies Bertoldam pakaļ un nometušies aiz Rīgas kalna gatavi cīnīties. Sarunās līvi esot devuši padomu Bertoldam atlaist karaspēku un atgriezties savā bīskapijā (Ikšķilē), piebilstot, „piespied tos, kas pieņēmuši ticību, glabāt to, bet pārējos pieņemt to mudini ar runām, nevis rungām!”. Tādēļ Bertolds savas drošības garantam prasījis par ķīlniekiem labiešu dēlus, ko līvi gan sākotnēji noraidījuši, tomēr ierosinājuši pamieru it kā ķīlnieku vākšanas nolūkā. Pamiers ir apstiprināts, pēc līvu tradīcijas apmainoties ar šķēpiem, bet pamiera laikā līvi nogalinājuši vairākus vāciešus, kas meklējuši barību zirgiem, tādēļ bīskaps nosūtījis šķēpu atpakaļ, tādējādi uzteikdams mieru. Tad līvi sākuši izturēties agresīvi, pulcēties [[Kauja pie Rīgas kalna|Kaujai pie Rīgas kalna]], bet bruņinieki viņiem uzbrukuši, aizbiedējot līvus prom. Bertolds, ar zirgu iekļūstot bēgošo līvu pūlī, tiek nogalināts. Līvi, izbijušies no sava cīņu biedra, kurš uzvilcis nogalināta pretinieka bruņucepuri, bēguši prom. Savukārt bruņinieki sākuši postīt līvu sējumus, kas licis līviem atjaunot mieru un aicināt pie sevis garīdzniekus, lai tie viņus kristītu. Indriķa hronikā attiecībā uz Bertolda misiju nav minēts neviens kritušais līvu pusē. Tiklīdz krustneši devās prom, lībieši aplaistījās ar Daugavas ūdeni, mēģinot "nomazgāt" jauno ticību. 1199. gada 5. oktobrī Romas pāvests [[Inocents III]] deva tiesības Livonijas bīskapam vervēt krustnešus jaunkristīto aizstāvēšanai: {{citāts|Lai neieskaitītu mūsu nolaidībai ka šie, kas jau ieticējuši, netiktu piespiesti atgriezties (pagānismā) un lai nevairītos citi mūsu ticību pieņemt tāpēc, ka jau pieņēmušie no pagānu uzbrukumiem ir palikuši neaizsargāti; visus jūs brīdinām un ļoti mudinām grēku piedošanas (soda par piedotiem grēkiem piedošanas) dēļ, ja pagāni, Livonijas bīskapijā dzīvojošie, negribētu mieru līgt vai nolīgto ievērot, tad, karapulku Dieva vārdā, celieties cīņai aizstāvēt šo zemju kristiešus [..]. Visus, kas dievišķās degsmes vadīti dosies uz Livonijas baznīcu un turienes kristīgos aizstāvēt, ņemam svētā Pētera un mūsu aizsardzībā un piešķiram apustuliskās aizgādnības palīdzību.<ref>Romā 1199. gada 5. oktobrī</ref>}} 1199. gadā par bīskapu ievētītais [[Alberts fon Bukshēvdens]] vispirms ieguva [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas ķēniņa Knuda VI]], viņa brāļa [[Valdemārs II Estridsens|hercoga Valdemāra]] un [[Lundas arhibīskapi|Lundas arhibīskapa Absalona]] labvēlību. [[Švābijas Filips|Vācijas karaļa Filipa]] kronēšanas laikā viņš saņēma solījumu, ka krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi: {{citāts|Nākamajā vasarā pēc iesvētīšanas viņš devās uz Gotlandi un tur apzīmēja ar krusta zīmi ap piecsimt vīru braukšanai uz Līvzemi. No turienes dodoties tālāk caur Dāniju, viņš saņēma dāvanas no karaļa Knuda, hercoga Valdemāra un arhibīskapa Absolona. Atgriezies Vācijā, viņš tā Kunga dzimšanas dienā [25. decembrī] daudzus apzīmēja ar krusta zīmi Magdeburgā, kur notika karaļa Filipa un tā sievas kronēšana. Un šī karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm] [[Indriķa hronika]] 3.2.</ref>}} 1200. gadā bīskaps Alberts ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem ieradās Livonijā. Viņš bez krustnešu pavadības devās uz [[Mārtiņsala|Salas pili]] (''Holmi'').<ref>Indriķis Šterns Latvijas vēsture, Krustakari, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. 159. lpp.</ref> Pēc līvu uzbrukuma un nonākšanas aplenkumā viņu glāba frīzu tirgotāji, kas ieradās ar vienu kuģi un postīja līvu tīrumus, tādējādi panākot, ka ar līvi ar Albertu noslēdza mieru. Lai rastu aizsardzību, Alberts sūtīja Teoderihu pie pāvesta. Rudenī līvi Albertam ierādīja vietu pilsētas būvēšanai. 1201. gadā vācu apmetnes vietā sāka būvēt Rīgas pilsētu. Ieradās kuršu ziņneši, lai noslēgtu mieru, un arī lietuvieši noslēdza sadraudzības līgumu. 1202. gadā [[Cistercieši|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kam [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Albert]]s 1210. gadā atļāva paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām. Šis ordenis pastāvēja līdz tā sakāvei 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pēc tam dzīvi palikušie ordeņa brāļi pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. Jau pirms krusta kariem tagadējās Baltijas zemēs bija izveidojušās divas militārās cilšu savienības,<ref>“Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari”. Latvijas Vēstures Institūta Apgāds, 2002. — 734 lpp.</ref> kuru savstarpējās cīņas talantīgais diplomāts bīskaps Alberts veikli izmantoja. Vienu cilšu savienību bija izveidojuši [[lietuvieši]], [[līvi]], [[Tālava]]s, [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]] un [[Polocka]]s [[kriviči]]. Pret viņiem cīnījās [[zemgaļi]], [[žemaiši]], [[ugauņi]], [[sakalieši]], ko reizumis atbalstīja [[Pleskava]]s un [[Novgoroda]]s kriviči. Krusta karu pirmajā etapā, 1205. un 1206. gadā krustneši pret igauņiem un līviem cīnījās kopā ar zemgaļiem, bet vēlāk par viņu sabiedrotajiem kļuva kristītie līvi un letgaļi. [[Attēls:Nocirstais ozols.jpg|thumb|300px|Alegorisks attēls par Senlatvijas kristianizēšanu. Augšā pa kreisi pāvesta galvassega ar uzrakstu "Tu esi Pēteris un uz šī Pētera uzcelšu savu baznīcu". Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv.Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs vaidelotis ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva Pērkona sadragātais [[Elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. Apakšējā attēlā [[Dobele]]s ordeņa pils un tās komtura fon der Rekes dzimtas ģerbonis. No Romas pāvestam dāvātā albuma "[[Terra Mariana]]".]] [[Attēls:Līvu sacelšanās 2011.jpg|thumb|300px|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” (Frīdrihs Ludvigs fon [[Maideli|Maidels]], 1842)]] Kā pirmos krustneši pakļāva lībiešus, kuru pretestība tika salauzta [[1206. gads|1206. gadā]]. Pēc kristietības pieņemšanas lībieši kļuva par zobenbrāļu sabiedrotajiem, viņu teritorijas nosaukums [[Livonija|''Livonia'']] (Līvzeme) pakāpeniski tika attiecināts uz visu krustnešu iekaroto reģionu.<ref name="Kasekamps">Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 26.lpp</ref> Politiskā situācija krasi mainījās 1204. gadā, kad [[Krusta kari|Ceturtā Krusta kara]] rezultātā krustneši ieņēma [[Austrumu Ortodoksā baznīca|Austrumu Ortodoksās baznīcas]] centru [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] un nodibināja katoļu baznīcas atbalstītu [[Latīņu impērija|Latīņu impēriju]] (1204—1261). Ar Romas pāvesta atbalstu bīskapa Alberta vadītie krustneši vērsās pret ortodoksās baznīcas kontrolētajām valstīm arī ziemeļaustrumu Eiropā. 1207.-1209. gadā tika pakļautas ortodoksās [[Koknese (valsts)|Kokneses]], [[Tālava]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstis un to valdnieki bija spiesti kļūt par bīskapa Alberta vasaļiem. 1208. gada 31. janvārī Romas pāvests [[Inocents III]] izziņoja, ka katoļticībai ir pievērsti visi līvi, idumieši, vendi un puse letgaļu. Līdz ar to bija sasniegts Livonijas krusta karu pirmais mērķis — pakļautas līvu zemes Daugavas un Gaujas lejtecēs un izveidota [[Livonijas bīskapija]]. Kopā ar bīskapa Alberta līvu un latgaļu vasaļiem, starp kuriem īpaši pieminami [[Kaupo]], [[Rūsiņš]], [[Varidots]] un [[Tālivaldis]] ar saviem dēliem, Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki un no citām Eiropas valstīm sabraukušie krustneši vērsās pret igauņu zemēm. Zobenbrāļi un to jaunie sabiedrotie latgaļi un lībieši 1208. gadā devās uz ziemeļiem karagājienā pret igauņiem. Igauņi politiski nebija vienoti, un iesākumā dienvidu novadi [[Ugaunija|Ugandi]] (''Ugaunia'') un [[Sakala]] (''Saccalia'') pret iebrucējiem cīnījās vieni paši. 1217. gadā apvienotā igauņu armija cieta smagu sakāvi pret apvienoto krustnešu, lībiešu un latgaļu karaspēku. Šajā kaujā krita [[Kaupo]] un igauņu vadonis [[Lembits]]. Iznākumā dienvidu un centrālā Igaunija nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|zobenbrāļu]] rokās.<ref name="Kasekamps" /> Lai iegūtu katoļu baznīcas piekrišanu krusta karu turpināšanai, bīskaps Alberts atkārtoti devās pie Romas pāvesta Inocenta III. Tomēr pāvests neievēroja bīskapa Alberta kareivīgo lūgumu izsludināt krusta karus Livonijā, bet gan paziņoja tikai svētceļotāju braucienus (''cruscisignati'') braucienus uz Livoniju.<ref>Strods H. Latvijas katoļu Baznīcas vēsture, 75. lpp.</ref> 1211. gadā, tūlīt pēc savas atgriešanās no Vācijas, bīskaps Alberts iecēla [[abats Teoderihs|abatu Teoderihu]] par tikko iekarotās Leales jeb [[Igaunijas bīskapija|Igaunijas bīskapu]] (''Estiensis episcopus''). Savukārt viņa vietā par Daugavgrīvas abatu tika nozīmēts [[Bernhards no Lipes]]. 1215. gada Romas katoļu baznīcas vadītāju Laterānas koncila laikā pāvests paziņoja, ka atbalstīs "Mātes zemi" (Livoniju) tāpat kā "Dēla zemi" (Palestīnu). Koncila laikā izdeva krusta karu bullu pret Livoniju, kuras teksts nav saglabājies: {{citāts|Tā Kunga iemiesošanās 1215. gadā Romas baznīcā tika noturēts koncils, kuru vadīja pāvests Innocents un kurā piedalījās četrsimt patriarhu, kardinālu un bīskapu, kā arī astoņsimt abatu. To vidū bija Līvzemes bīskaps Alberts ar [[Teoderihs no Turaidas|Igaunijas bīskapu]]. Viņi ziņoja visusugstajam priesterim un reizē visiem bīskapiem par Līvzemes baznīcas pārbaudījumiem, kariem un vajadzībām. Un visi līdz ar viņiem priecājās par pagānu atgriešanu, kā arī par kariem un daudzkārtējiem kristiešu triumfiem. Un bīskaps [Alberts] sacīja: “Tāpat kā tu, svētais tēvs,” viņš teica, “nepārstāj ar savas svētības centību rūpēties par svēto Jeruzalemes zemi, kas ir dēla zeme, tev tāpat nevajag arī šoreiz atstāt bez mierinājuma Līvzemi, kas ir mātes zeme un līdz šim ar tavu atbalstu un gādību paplašināta pagānu vidū. Dēls taču mīl savu māti un, tāpat kā negrib, lai iet bojā viņa paša zeme, arī nekādā ziņā negrib, lai briesmas draudētu mātes zemei.” Visuaugstais priesteris [pāvests], viņam atbildēdams, sacīja: “Tāpat kā dēla zemi, tā allaž centīsimies arī mātes zemi atbalstīt ar savas tēvišķās gādības pūliņiem.” Un, kad koncils beidzās, viņš atlaida tos priecīgus, atjaunojis pilnvaru sludināt un grēku atlaišanai ar krusta zīmi apzīmēt krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm] [[Indriķa hronika]] 19.7.</ref>}} 1219. gada 23. martā ķeizars Frīdrihs I uzdāvāja Magdeburgas arhibīskapam visas zemes viņpus un pie Līvzemes, kuras tas pievērstu kristīgajai ticībai un iegūtu impērijai. 1217. gada 30. septembrī pāvests [[Honorijs III]] paziņoja Livonijas bīskapam Albertam, ka viņš drīkst iecelt un iesvētīt jaunus bīskapus krustnešu iekarotajās zemēs un celt tiem katedrāles. Rezultātā ietekmīgais [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] abats [[Bernhards no Lipes]] tika iecelts par [[Sēlijas bīskaps|Sēlijas bīskapu]], bet 1218. gadā pāvests atbrīvoja Livonijas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1219. gada 25. oktobrī pāvests ziņoja Daugavgrīvas klostera abatam Bernhardam, ka apstiprina viņa diēcēzes Sēlijas bīskapijas tais robežās, kādas tai 1218. gadā noteica Livonijas bīskaps Alberts. 1219. gada 28. oktobrī pāvests izdeva bullu ''Cum a nobis petitur'', kurā ņēma Romas pāvesta sevišķā aizsardzībā Livonijas baznīcu un apstiprināja Livonijas bīskapa Alberta tiesības uz jauniegūtajām [[Sēlija]]s, [[Igaunija]]s un [[Zemgale]]s zemēm. 1219. gada 7. novembrī pāvests aizrādīja bīskapam Albertam, ka vēl ir par agru dibināt Rīgā jaunu baznīcas metropoli. Ar šo lēmumu nebija mierā [[Dānija]]s karalis [[Valdemārs II]], kas kopā ar Lundas arhibīskapu iekaroja Lindanises pilskalnu [[Rēvele]]s zemē un pieteica savas pretenzijas ne tikai uz visām [[Igaunija]]s zemēm, bet arī uz [[Livonijas bīskapija]]s zemēm. Konflikts atrisinājās tikai 1224. gadā, kad dāņiem atstāja [[Rēvele]]s, [[Harija]]s, [[Jerva]]s un [[Viruzeme|Viru]] zemes Ziemeļigaunijā, [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva [[Sakala]]s zemi, [[Igaunijas bīskaps]] ieguva [[Ugaunija]]s zemi, bet [[Livonijas bīskaps]] ieguva Piejūras zemes, pie kurām piederēja [[Sontagana]]s un [[Ridala]]s novadi. 1224. gada vasaras beigās notika viena no galvenajām krusta karu kaujām pret Tērbatas pili, kurā pēc igauņu sacelšanās 1222. gadā valdīja bijušais [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valdnieks [[Vetseke]] (Vjačko). Pēc Igaunijas zemju pakļaušanas bija beigusies Livonijas krusta karu otrā daļa. 1225. gada 19. novembrī pāvests [[Honorijs III]] atļāva savam legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] Livonijā nodibināt no Brēmenes arhibīskapa neatkarīgu katoļu baznīcas metropoli. 1226. gadā pāvests atļāva Sēlijas pievienošanu [[Zemgales bīskapija]]i ar [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] kā Zemgales bīskapu un Kurzemes protektoru. Tērbatas bīskapa [[Hermanis fon Bukshēvdens|Hermaņa]] neveiksmīgais mēģinājums pakļaut [[Pleskava]]s zemi beidzās ar sakāvi Ledus kaujā 1242. gadā. Toties [[Polocka]]s kņazs [[Tautivils]] no 1247./1248. gada līdz 1264. gadam kļuva par Rīgas bīskapa vasali un viņa pārvaldītajā teritorijā īslaicīgi tika nodibināta [[Rutēnijas bīskapija]] (''episcopatus Rutheniensis''). Savukārt [[Žemaitija]]s teritorijā tika nodibināta [[Veršavas bīskapija]] (''episcopatus Wersoviensis''). 1253. gadā [[Romas katoļu baznīca]]s [[Romas pāvests|pāvests]] lika kronēt [[Lietuvas dižkunigaitis|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Mindaugs|Mindaugu]] par karali un piešķīra viņam Lietuvu kā feodālo lēni, bet viņam bija jāatdod Vācu ordenim daļu Žemaitijas un Sēlijas teritorijas. Pēc žemaišu uzvaras pār apvienoto Vācu un Livonijas ordeņu karaspēku [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā kara veiksme novērsās no krustnešiem. No latīņu ticības atkrita Lietuvas karalis Mindaugs, tika likvidētas katoļu bīskapijas Lietuvā un Baltkrievijā, bet 1262. gadā [[Novgorodas kņazi]] noslēdza savienību ar lietuviešiem, kuriem pievienojās zemgaļi, kurši, sāmsalieši, un atsāka karadarbību pret Livonijas ordeni. Tikai pēc smagām kaujām ordenim izdevās salauzt zemgaļu bruņoto pretestību 1271. gadā, tomēr pēc [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujas]] 1279. gadā zemgaļi lauza miera līgumu, uzbruka Rīgai un sakāva ordeni [[Garozas kauja|Garozas kaujā]] 1287. gadā. Karš turpinājās līdz 1290. gadam, kad Livonijas ordenis piespieda zemgaļus atstāt savu dzimteni un pārcelties uz Žemaitiju. Kā Livonijas krustu karu turpinājums ir uzskatāmas Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa militārās kampaņas pret lietuviešiem un žemaišiem, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi [[Grunvaldes kauja|Grīnvaldes (Žalgires) kaujā]] 1410. gadā. == Galvenie karagājieni un kaujas == [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|300px|Kartē parādīti galveno Livonijas un Prūsijas krusta karagājienu virzieni.]] === Pret līviem === * [[1198]] — [[Kauja pie Rīgas (1198)]], * [[1200]] — [[Kauja pie Rumbulas (1200)]], * [[1204]] — [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)]] * [[1206]] — [[1206. gada kauja pie Salaspils]], * [[1206]] — [[1206. gada kauja pie Turaidas]], * [[1206]] — [[1206. gada Salaspils aplenkums]], * [[1212]] — [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles]], līvu padošanās. === Pret sēļiem un lietuviešiem === [[Attēls:Mindaugas Lithuania (Voruta).png|thumb|300px|Lietuviešu zemes XIII gadsimta vidū. Ar tumšāku krāsu apzīmētas karalim Mindaugam pakļautās teritorijas, bet ar gaišāku krāsu — zemes, uz kurām notika lietuviešu cilšu karagājieni.]] * [[1205]] — [[Ropažu kauja (1205)]], * [[1207]] — [[Sēlpils aplenkums (1208)]], miera līgums ar sēļiem, * [[1208]] — [[Karagājiens uz Lietuvu (1208)]], * [[1213]] — [[Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)]], * [[1215]] — [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1235]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1235)]], * [[1244]] — [[Embūtes kauja (1244)]], * [[1245]] — [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)]], * [[1245]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1245)]], * [[1245]] — [[Cēsu kauja (1245)]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1262]] — [[Kauja pie Lielvārdes (1262)]], * [[1262]] — [[Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]], * [[1263]] — [[Kauja pie Daugavgrīvas (1263)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1273]] — [[Kauja pie Dubnas (ap 1273)]], * [[1276]] — [[Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)]], * [[1278]] — [[Karagājiens uz Kernavi (1279)]], * [[1279]] — [[Aizkraukles kauja (1279)]], * pēc [[1282]] — [[Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā]] * pēc [[1291]] — [[Mažeikas karagājiens uz Talsiem]] === Pret Polocku, Koknesi un Jersiku === * [[1203]] — [[Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)]] * [[1206]] — [[1206. gada Salaspils aplenkums]], * [[1208]] — [[Kokneses nodedzināšana (1208)]], * [[1209]] — [[Karagājiens uz Jersiku (1209)]], miera līgums ar Jersiku, * [[1214]] — [[Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)]], * [[1215]] — [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)]]. === Pret igauņiem === [[Attēls:Ancient Estonian counties.png|thumb|300px|Senās Igaunijas zemes Livonijas krusta karu sākumā.]] [[Attēls:Danmarks flag 1219 Lorentzen.jpg|thumb|300px|Karoga parādīšanās debesīs [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|Lindanises kaujas]] laikā 1219. gadā (Lorencena glezna).]] ==== Pret Ziemeļigaunijas zemēm ==== * [[1196]] — [[Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)]] * [[1212]] — [[Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)]], * [[1216]] — [[Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)]], * [[1217]] — [[Otrais karagājiens uz Jervu (1217)]], * [[1219]] — [["Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)]], * [[1219]] — [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)]], * [[1219]] — [[Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)]], * [[1221]] — [[Tallinas aplenkums (1221)]], * [[1223]] — [[Tallinas aplenkums (1223)]], * [[1224]] — [[Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)]], miera līgums ar Jervu un Viruzemi. ==== Pret Sāmsalu un Piejūras zemēm ==== * [[1203]] — [[Kauja pie Visbijas (1203)]], * [[1206]] — [[Uzbrukums Sāmsalai (1206)]], * [[1211]] — [[Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)]], * [[1211]] — [[Kauja pie Turaidas (1211)]], * [[1215]] — [[Kauja pie Sāmsalas (1215)]], * [[1215]] — [[Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)]], * [[1216]] — [[Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)]], * [[1220]] — [[Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)]], * [[1222]] — [[Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)]], * [[1227]] — [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)]], miera līguma noslēgšana ar Sāmsalu * [[1262]] — [[Sāmsaliešu sacelšanās (1262)]] ==== Pret Ugauniju un Sakalu ==== * [[1208]] — [[Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)]], * [[1208]] — [[Beverīnas aplenkums]] * [[1208]] — [[Karagājiens uz Sakalu (1208)]], * [[1209]] — [[Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)]] * [[1210]] — [[Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)]], * [[1210]] — [[Kauja pie Imeras]], * [[1211]] — [[Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211)]], * [[1211]] — [[Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)]], * [[1215]] — [[Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)]], * [[1215]] — [[Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)]], * [[1215]] — [[Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)]], miera līguma noslēgšana ar Ugauniju, * [[1217]] — [[Kauja pie Otepē (1217)]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu, * [[1217]] — [[Svētā Matīsa dienas kauja]], miera līguma noslēgšana ar Sakalu, * [[1223]] — [[Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)]], * [[1223]] — [[Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)]], * [[1223]] — [[Karagājiens uz Sakalu (1223)]], * [[1223]] — [[Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)]], * [[1223]] — [[Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)]], sakaliešu padošanās, * [[1224]] — [[Tērbatas kauja (1224)]], ugauņu padošanās. === Pret kuršiem === [[Attēls:LivoniaKnight.jpg|thumb|300px|[[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa virsmestrs]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestrs.]] * [[1210]] — [[Jūras kauja Zundā (1210)]], * [[1210]] — [[Rīgas aplenkums (1210)]], * [[1228]] — [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)]], * [[1229]] — [[Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)]], miera līgumi ar kuršiem, * [[1242]] — [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)]], miera līgums ar kuršiem, * [[1252]] — [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)]], * [[1260]] — [[Kuršu sacelšanās (1260)]], * [[1261]] — [[Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)]], * [[1263]] — [[Kuršu piļu nodedzināšana (1263)]], * [[1263]] — [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)]], * [[1264]] — [[Kauja pie Griezes (1264)]]. === Pret zemgaļiem === [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|300px|thumb|[[Livonijas Konfederācija]]s karte 13. gadsimta vidū. Atzīmētas lielāko Livonijas krusta karu kauju vietas.]] * [[1219]] — [[Mežotnes aplenkumi (1219—1220)]], * [[1228]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1228)]], * [[1228]] — [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)]], * [[1229]] — [[Aizkraukles kauja (1229)]], * [[1236]] — [[Saules kauja]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1250)]], miera līguma noslēgšana ar zemgaļiem, * [[1259]] — [[Zemgaļu sacelšanās (1259)]], * [[1259]] — [[Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)]], * [[1264]] — [[Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)]], * [[1265]] — [[Mītavas pils uzcelšana]], * [[1265]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1265)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1271]] — [[Karagājieni uz Zemgali (1271)]], miera līguma noslēgšana ar zemgaļiem * [[1279]] — [[Tērvetes pils atbrīvošana (1279)]], * [[1280]] — [[Uzbrukumi Dobelei (1280)]], * [[1280]] — [[Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)]], * [[1280]] — [[Dobeles aplenkums (1280)]], * [[1281]] — [[Tērvetes aplenkums (1281)]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]], * [[1287]] — [[Zemgaļu uzbrukums Rīgai]], * [[1287]] — [[Garozas kauja]], * [[1289]] — [[Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali]], * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē]] * [[1290]] — [[Zemgales galīgā nopostīšana]]. === Pret žemaišiem === [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px|thumb|[[Saules kauja]] 1236. gadā ([[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] glezna).]] * [[1236]] — [[Saules kauja]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1252]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1252)]], * [[1255]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1255)]], * [[1256]] — [[Kauja pie Klaipēdas (1256)]], pamiera noslēgšana ar žemaišiem, * [[1259]] — [[Kauja pie Skodas (1259)]], * [[1259]] — [[Vārtājas aplenkums (1259)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Dobes (1260)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Jurbarkas (1260)]], * [[1260]] — [[Durbes kauja]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]] * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē|Žemaišu iebrukums Līvzemē]] === Pret Novgorodu un Pleskavu === * [[1217]] — [[Kauja pie Otepē (1217)]], * [[1218]] — [[Kauja pie Puides (1218)]], * [[1218]] — [[Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)]], * [[1218]] — [[Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1222]] — [[Karagājieni un Novgorodu un Ingriju (1222)]], * [[1223]] — [[Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)]], * [[1240]] — [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)]] * [[1242]] — [[Ledus kauja]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu, * [[1262]] — [[Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)]], * [[1268]] — [[Rakveres kauja]], * [[1269]] — [[Pleskavas aplenkums (1269)]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu. {{Latvijas vēsture}} == Indriķa hronikā pieminētie krustneši == * 1195. gadā [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] atvēlēja visu grēku atlaišanu tiem, kas došoties atjaunot kristietību Līvzemē. Jau nākamajā gadā [[Teoderihs no Turaidas]] kopā ar [[zviedri|zviedru]] [[jarls|jarlu]] [[Birgers Brūsa|Birgeru Brūsu]] (''Brosa''), [[vācieši]]em un [[gotlandieši]]em sāka kampaņu pret [[kurši]]em, taču, vētras aizdzīti, krusta karotāji piestāja Viruzemē, Ziemeļigaunijā, un trīs dienas postīja to. * 1197. gadā [[Romas pāvests]] visiem, kas pieņemšot krusta zīmi un ķeršoties pie ieročiem pret [[līvi]]em, atvēlēja grēku atlaišanu. 1198. gadā [[bīskaps Bertolds]] ieradās [[Līvzeme|Līvzemē]] ar [[sakši|sakšu]] [[krustneši]]em. * 1200. gadā Līvzemē ieradās [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem. * 1201. gadā bīskaps Alberts ar krustnešiem atgriezās Līvzemē. Šai laikā bīskaps paņēma pie sevis Daniēlu [Bannerovu] un Konrādu no Meiendorpas un piešķīra viņiem par lēni divas pilis — [[Lielvārde|Lielvārdi]] un [[Ikšķile|Ikšķili]]. * 1203. gadā bīskaps Alberts no Vācijas atveda sev līdzi Arnoldu no Meiendorpas, Bernhardu no Zēhūzenes un savu brāli Teoderihu fon Bukshēvdenu līdz ar vairākiem citiem bruņiniekiem. * 1207. gadā bīskaps Alberts [[Lejassaksija|Saksijā]] un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Vestfālenē]] apstaigāja ciematus, ielas un baznīcas, meklēdams krustnešus. Kopā ar viņu atbrauca grāfs Gotšalks no Pirmontes, kāds cits [[grāfs]] un vēl ļoti daudzi krustneši. * 1208. gadā bīskaps Alberts no jauna devās uz Vāciju, lai savāktu gan krustnešus, gan līdzekļus, ar ko atbalstīt vēl jauno baznīcu, kurai bija daudz kas vajadzīgs. Sprediķodams viņš esot apstaigājis daudzas vietas un pieredzējis ne mazumu grūtību. * 1209. gadā bīskaps Alberts atgriezās no Vācijas prāva krustnešu skaita pavadībā. To vidū bija Rūdolfs no Jērihovas, Volters no Emerslēbenes un ļoti daudz citu dižciltīgo, bruņinieki, garīdznieki ar visu tautu. * 1210. gadā bīskaps Alberts kopā ar Zobenbrāļu ordeņa mestru Folkvīnu devās pie Romas pāvesta, kas viņiem piešķīra privilēģijas par [[Līvzeme]]s un [[Letija]]s sadalīšanu un atjaunotu pilnvaru sludināt grēku atlaišanas. * 1211. gadā kopā ar bīskapu Albertu no Vācijas atbrauca trīs bīskapi — Filips no Raceburgas, Īzo no Verdenas un Pāderbornas bīskaps Helmolds no Pleses, [[Bernhards no Lipes]] un citi dižciltīgie, kā arī ļoti daudz krustnešu. * 1214. gadā bīskaps Alberts no Vācijas atgriezās Līvzemē ar daudziem krustnešiem. * 1216. gadā bīskaps Alberts atgriezās no [[Roma]]s kūrijas ar Igaunijas bīskapu Teoderihu un citiem uzticamiem vīriem, bruņiniekiem un krustnešiem. * 1217. gadā Vācijā bīskaps Alberts, visiem stāstīdams par karu grūtībām un savējo zaudējumiem, aicināja drosmīgus un dižciltīgus vīrus pieņemt krustu un grēku atlaišanas labad doties par krustnešiem uz Līvzemi. Grāfs Alberts no Lauenburgas, grēku atlaišanas labad pieņēmis krustu, ar saviem bruņiniekiem un dižciltīgiem vīriem devās ceļā uz Līvzemi. * 1218. gadā bīskaps Alberts reizē ar Igaunijas bīskapu Teoderihu, Zemgales bīskapu Bernhardu un grāfu Albertu no Lauenburgas devās pie Dānijas karaļa un lūdza viņu virzīt savu jūras karaspēku pret Igauniju. Bīskaps Alberts atkal savāca krustnešus, sludināja viņiem grēku atlaišanu. Savā vietā viņš atstāja Halberštates dekānu Šlādenes Burhardu, kas kopā ar dāņu karaļa vasali [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgā]] Heinrihu Borevīnu un dažiem citiem krustnešiem devās uz Līvzemi, lai tur nokalpotu savu krustneša gadu. * 1219. gadā kopā ar bīskapu Albertu no Vācijas ieradās Saksijas [[hercogs]] Alberts no Anhaltes, Rūdolfs no Stoteles, Kvērfurtes [[grāfs]] Burhards un ļoti daudz citu krustnešu. Tajā pašā gadā pie [[Rēvele]]s igauņu zemē iebruka Dānijas karalis Valdemārs II kopā ar Igaunijas bīskapu Teoderihu, Lundas arhibīskapu Andreasu, Šlēsvigas bīskapu Nikolaju, karaļa kancleru Reskildes bīskapu Petrusu Jakobi un Rīgenes slāvu kņazu [[Viclavs|Viclavu]]. * 1221. gadā Daseles grāfs Ādolfs devās atpakaļ uz Vāciju, savukārt bīskaps Alberts atgriezās Līvzemē tikai ar nedaudziem krustnešiem, kuru vidū bija Bodo no Homburgas. * 1222. gadā [[Dānijas karalis]] Valdemārs II, sapulcējis lielu karaspēku, ieradās Sāmsalā ar grāfu Albertu no Lauenburgas. * 1224. gadā bīskaps Alberts atgriezās no Vācijas ar daudziem krustnešiem. Kopā ar viņu ieradās viņa brālis Igaunijas bīskaps Hermanis. * 1225. gadā Rīgas bīskaps aizsūtīja savu priesteri Maurīciju uz Romas kūriju, lai izlūgtos pāvesta legātu Līvzemei. Pāvests norīkoja sava galma kancleru [[Modēna]]s bīskapu Guljelmo ([[Modenas Vilhelms]]), kas ieradās Līvzemē ar savu saimi, krustnešiem un pavadoņiem. == Livonijas krusta kari historiogrāfijā == Latvijas historiogrāfijā pastāv viedoklis, ka Latvijas teritorijā 12. gadsimtā dzīvojošās ciltis ir kristianizētas vardarbīgi un kristianizēšana veikta ar organizēta karaspēka masveida iebrukumu<ref>[http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/257856-vesturiskie-miti-latviesu-stereotipiskais-pagatnes-redzejums-ii/ Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums (II)] Kaspars Kļaviņš, Dr. hist. 19.09.2013</ref><ref>Jānis Krēsliņš, [http://zagarins.net/jg/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920092354/http://zagarins.net/JG/jg213/JG213_Kreslins.htm |date={{dat|2015|09|20||bez}} }}</ref> līdzīgi, kā notikušas krusta karagājienu kampaņas uz Jeruzalemi un citām musulmaņu sagrābtajām kristiešu teritorijām. Taču, analizējot karadarbības gaitu, titulārbīskaps un vēsturnieks Jānis Cakuls konstatējis, ka kaujas notikušas daudz retāk un ilgākā laika posmā, nekā tas notika t.s. krusta karos, turklāt pašu [[Zobenbrāļu ordenis|ordeņa]] brāļu skaits esot bijis ne vairāk par 50—80.<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 84. lpp.</ref> Pirmie krustneši ieradās Līvzemē, lai aizsargātu kristiešus. Bīskapa Bertolda laikā notikusī kauja pie Rīgas bija aizstāvēšanās pret līvu agresiju. Arī bīskapa Alberta valdīšanas pirmajos gados militārās kampaņas bija aizsardzības nolūkos. Kā norāda vēsturnieks Indriķis Šterns, "Vācu krustneši Senlatvijā cīnījās par vācu Rīgas apmetnes un kolonijas pastāvēšanas nodrošināšanu". Līdz 1205. gadam notika tikai aizstāvēšanās kaujas, bet tā kā rīdzinieki turpināja piedzīvot pastāvīgus laupīšanas uzbrukumus, 1205. un 1206. gadā viņi sāka organizēt pretuzbrukumus. Šo pretuzbrukumu nolūkā viņi sabiedrojās ar tolaik vēl nekristītajiem zemgaļiem, kuru bija nospiedošs vairākums. Tādēļ krusta karu kontekstā šie pretuzbrukumi īsti neiekļaujas.{{nepieciešama atsauce}} Vēlākajos gados, nostiprinoties Zobenbrāļu ordenim un bīskapam iegūstot iespēju iesaistīt karadarbībā vietējos iedzīvotājus, uzbrukumi kļūst par iekarošanas karagājieniem vai sirojumiem galvenokārt kopā ar pakļautajiem līviem un latgaļiem, vēlāk arī ar igauņiem un kuršiem. Pamatojoties uz pāvestu izdotajiem lēmumiem aizsargāt Zobenbrāļu ordeņa brāļu īpašumus, kamēr viņi dodas aizstāvēt ticīgos Livonijā, piešķirt grēku atlaidas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/aktuali/1725-kas-ir-atlaidas |title=Laicīgā soda atlaišana |access-date={{dat|2015|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150728024634/http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/aktuali/1725-kas-ir-atlaidas |archivedate={{dat|2015|07|28||bez}} }}</ref> kā arī vēlāk ar bīskapu Albertu noslēgto līgumu par iekaroto zemju 1/3 daļas pārvaldīšanu,{{efn|[[Zobenbrāļu ordenis]]. Zobenbrāļi bija karojošie mūki, kas bija devuši nabadzības un šķīstības zvērestu. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, bīskaps Alberts atļāva tiem paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām.}} krustnešu misijas Livonijā tiek pielīdzinātas [[Krusta kari]]em.<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century Marek Tamm. How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century] Journal of Medieval History 2013, Vol. 39, No. 4, 431—455</ref> [[Inocents III|Pāvests Inocents III]] 1199. gadā ir aicinājis Kristum ticīgos Saksijā un Vestfālē "celties cīņai aizstāvēt šo zemju kristiešus", tādējādi pielīdzinot ceļojumus uz Livoniju (svēt)ceļojumiem uz Jeruzalemi.<ref name="ReferenceB" /> Tomēr jāatzīst, ka pati svētceļojumu un pēc būtības arī t. s. "krusta karu" ideja tajā laikā attiecībā uz Jeruzalemi, bija miermīlīgo ceļotāju aizsardzība{{efn|Zināmas grūtības sagādājusi Hronikā bieži pieminētā termina peregrini atveide. Šis termins Hronikā apzīmē vāciešus, kas, lielākoties nenogurdināmā bīskapa Alberta savervēti, uz vienu vai diviem gadiem dodas uz Līvzemi, lai kā bruņots spēks piedalītos turienes tautu pakļaušanā un pievēršanā kristīgajai ticībai. Visos vācu tulkojumos, tāpat S.Aņņinska krievu un Dž.Brandidža angļu tulkojumā izmantoti analoga rakstura termini, kuri, balstīdamies uz oriģinālformu, šajās valodās stabili ieviesušies kā latīņu peregrini ekvivalenti, proti, vācu ''Pilgrime'', krievu ''пилигримы'', angļu ''pilgrims''. M.Siliņš lietojis terminu “svētceļotāji”, J.Krīpēns — latīniskās oriģinālformas transliterējumu “peregrīni”. Neviens no šiem variantiem īsti neapmierina. Svētceļotāji ir cilvēki, kas dodas uz kādu svētu vietu ar kultu saistītā nolūkā, bet Līvzeme par tādu, neraugoties uz kristīšanas misiju, nav uzskatāma. Transliterējums “peregrīni” savukārt latviešu valodā ir svešķermenis, un īsti ieviesies tajā nav arī termins “pilgrimi”. Galu galā izšķīros par vēsturnieku ieteikto terminu “krustneši”. Jāuzsver, ka šajā izvēlē nekādas nozīmes nebija pie krustnešu tērpa piestiprinātajai krusta zīmei[17], jo latīņu terminā peregrini krusta jēdziens nav ietverts. Izšķirošais bijis apsvērums, ka peregrini viduslaiku latīņu valodā apzīmē arī krusta karotājus un ka pāvests “grēku atlaišanai uzlikto braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi” (III, 2). Zināma loma gan bijusi arī tam, ka termins “krustneši” šajā nozīmē jau stabili ieviesies vēstures literatūrā. Taču arī šis termins visā pilnībā neapmierina. “Krustneši” mūsdienu lasītājam vispirms asociējas ar karotāju funkcijām, ar agresijas jēdzienu, turpretim latīņu termins peregrini pats par sevi vēl šādu asociāciju nerada. Lai gan tam, kā jau norādīts, ir arī nozīme “krusta karotāji”, tai līdzās pastāv otra, miermīlīga nozīme — “svētceļnieki”, bet vārda pamatnozīme, kuras izejas punkts ir apstākļa vārds ''peregre'' — “svešumā, no svešuma”, ir pavisam neitrāla — “svešie, svešinieki”. Krusta karotāju, krustnešu jēdziens Hronikas peregrini atveidojumam izmantots tikai vēl igauņu tulkojumā (''ristisõdijad'').<ref>Ā.Feldhūns. [http://www.historia.lv/raksts/afeldhuns-tulkotaja-prieksvards Tulkotāja priekšvārds]</ref>}}. Viens no iemesliem, kāpēc [[Livonija]] izraudzīta par [[Svētceļojums|svētceļojumu]] galamērķi, bija tas, ka šī teritorija ir nosaukta par Māras jeb Marijas zemi (''Terra Mariana''), kas jau dod zināmu sakralitātes statusu, jo tā bija arī [[Romas pāvests|pāvesta]] tiešā pakļautībā esoša valsts. Cits skaidrojums varētu būt saistīts ar nepieciešamību aizstāvēt kristiešus un jaunkristītos no pagānu uzbrukumiem. Viens no nosacījumiem, ar kādiem līvi un citas maztautas piekrita kristīties, bija, ka viņus aizsargās no tajā laikā biežajiem igauņu, krievu un lietuviešu sirojumiem. Iespējams, ka daļa krustnešu, kas ieradās no citām zemēm, bija augstu ideālu vadīta, bet, spriežot pēc karadarbības eskalācijas un metodēm, 13. gadsimtā notika Senlatvijas un Igaunijas zemju iekarošana un kolonizēšana. Kā uzskata vēsturnieks Indriķis Šterns, vietējie iedzīvotāji, kas bija spiesti piedalīties vai brīvprātīgi piedalījās karagājienos, arī pieder pie krusta karotājiem, uz kuriem attiecas pāvesta aicinājums karot pret neticīgajiem,<ref>Sk. arī Indriķis Šterns Latvijas vēsture, Krustakari, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. 228. lpp.</ref> lai gan šie karotāji, spriežot pēc vairākām pazīmēm, paši vēl nebija īsti ticīgi. Tādēļ šos krusta karus var uzskatīt arī par iepriekš praktizētās sirošanas tradīcijas loģisku turpinājumu, tikai nu jau bruņinieku aizsegā un pret Livonijas valsts ārējiem ienaidniekiem. Krusta karotāju mērķis nebija kristīt cilvēkus, bet pakļaut teritorijas Livonijas valsts varai. Vēlāk, laika gaitā arī tauta tika pamazām kristianizēta. == Skatīt arī == * [[Prūsijas krusta kari]] * [[Livonijas bīskapija]] * [[Livonijas bīskapi]] * [[Zobenbrāļu ordenis]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160307165009/https://www.scribd.com/doc/29958155/The-Invasion-and-Conquest-of-Livonia Tiago João Queimada e Silva. The invasion and conquest of Livonia (late-12th and 13th centuries)] * [http://books.google.com/books?id=wY5JGQAACAAJ&dq Livonian Crusade By William Urban] {{ISBN|0-8191-1683-1}} * [http://www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%20kari%20Baltija.doc Krusta kari Baltijā. Latvju enciklopēdijas 3. sējums, 2647-2661.lpp.] {{Webarchive|url=https://archive.today/20121209173851/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:DiDLnF0oF8UJ:www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%2520kari%2520Baltija.doc+%C5%A1abis+zemgale&hl=lv&ct=clnk&cd=6&gl=lv |date={{dat|2012|12|09||bez}} }} * [http://www.home.lv/ice/kartes/Latvija%2013.gs.s.jpg Latvijas karte 13. gadsimta pirmajā pusē.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.home.lv/ice/kartes/Livonija%2013.gs.iekarojumi.jpg Karte: Baltijas valstu iekarošana 13.gs.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.home.lv/ice/lacausis_files/krustneshi%20uzbruuk2.jpg Krustneši aplenc pilskalnu (glezna)]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Livonijas krusta kari| ]] 0qox5ydpwxhf2xd1vhwknxlbgxtcvfw 0 72294 4489895 3047930 2026-07-04T01:11:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489895 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Hartmann-bergzebra.jpeg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Perissodactyla | kārta_lv =Nepārnadži | dzimta =Equidae | dzimta_lv =Zirgu dzimta | ģints =Equus | ģints_lv =Zirgi | apakšģints =Hippotigris | apakšģints_lv =Zebras | suga =Equus zebra | suga_lv =Kalnu zebra | pasuga =Equus zebra hartmannae | pasuga_lv =Hartmaņa kalnu zebra | binomial=Equus zebra hartmannae <small>([[Matschie]], 1898)</small> }} '''Hartmaņa kalnu zebra''' (''Equus zebra hartmannae'') ir [[kalnu zebra]]s (''Equus zebra'') viena no pasugām. Hartmaņa kalnu zebras apdzīvo daļu [[Namiba tuksnesis|Namibas tuksneša]]. Savvaļā mūsdienās dzīvo apmēram 25 000 Hartmaņa kalnu zebru. Kādreiz tās dzīvoja plašās teritorijās [[namībija|Namībijā]], [[angola|Angolā]] un [[dienvidāfrika|Dienvdāfrikā]], bet mūsdienās tās sastopamas tikai nelielās, sadrumstalotās teritorijās. == Izskats un īpašības == Hartmaņa kalnu zebra ir lielākā no divām [[kalnu zebra|kalnu zebru]] pasugām. Tās augstums skaustā ir apmēram 1,20-1,30 m, svars 260-370 kg. Kalnu zebru abas pasugas; Hartmaņa kalnu zebra un [[Kāpas kalnu zebra]] ir ļoti tuvi radinieki, tomēr zinātnieki tās ir sadalījuši divās pasugās. Abām grupām, kādreiz dzīvojot teritoriālā izolācijai vienai no otras, ir izveidojušās izteiktas atšķirības: Hartmaņa kalnu zebras ir lielāks, Hartmaņa kalnu zebras ir baltākas, to baltās strīpas ir platākas nekā melnās, un to ausis ir mazākas nekā Kāpas kalnu zebrām. Vēders kā visām kalnu zebrām ir balts. Hartmaņa kalnu zebrām baltais pamats var būt krēmīgs un reizēm gaiši brūns, īpaši kumeļiem un jaunām zebrām. Pieaugot gaišais pamats paliek arvien baltāks<ref name="wild" />. Melnās strīpas uz kājām paliek šauras un sīkas. Uz muguras ir sīku melno svītru raksts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.quantum-conservation.org/EEP/HARTMANNS%20MOUNTAIN%20ZEBRA.html |title=Hartmann'S Mountain Zebra<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071117085016/http://quantum-conservation.org/EEP/HARTMANNS%20MOUNTAIN%20ZEBRA.html |archivedate={{dat|2007|11|17||bez}} }}</ref>. Augumā nav lielas atšķirības starp tēviņiem un mātītēm, tomēr tēviņi ir kopumā smagāki. ==Uzvedība== Zinātnieki ir novērojuši, ka Hartmaņa zebras, kamēr diena kalnos vēl nav iesilusi, stāv tādā veidā, lai saule maksimāli tās apgaismotu un sildītu. Tās griež līdzi [[saule]]i savus sānus. Kad diena ir iesilusi, zebras uzmeklē ēnu. Hartmaņa kalnu zebras [[Namiba tuksnesis|Namiba tusnesī]] māk uzmeklēt ūdeni izžuvušās upes gultnēs, tās ar [[oža]]s palīdzību sameklē vispiemērotāko vietu [[ūdens]] izrakšanai. Hartmaņa kalnu zebras var ierakties pat līdz 60 cm dziļi zemē, lai iegūtu ūdeni. Atšķirībā no pārējām zebrām Hartmaņa zebras var aiziet prom no ātklātiem ūdens rezervātiem pat četru dienu gājiena attālumā<ref name=wild />. Galvenie Hartmaņa kalnu zebru ienaidnieki ir [[leopards|leopardi]] un [[hiēna]]s. Hartmaņa zebras kopā ar citiem Namībijas tuksneša upju ieleju zālēdājiem kā [[Dienvidāfrika]]s dažāda veida antilopēm un [[Dienvidāfrikas gazele|Dienvidāfrikas gazelēm]] veido kopīgus barus, lai vieglāk būtu uzraudzīt teritoriju pret [[plēsēji]]em. ==Barošanās== Tuksnesī ir sarkanu smilšu kāpas, starp kurām veidojas [[upe|upju]] izgraustas granīta aizas. Šajās aizās aug dažādi tuksnešu [[augi]], ar kuriem barojas Hartmaņa kalnu zebras<ref name="wild">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wild-about-you.com/GameHartmannZebra.htm |title=Hartmann's Zebra<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090105155942/http://wild-about-you.com/GameHartmannZebra.htm }}</ref>. Namībijas Naukluftas rajons, kurā dzīvo visvairāk Hartmaņa kalnu zebru, ir izveidots par [[Āfrikas Nacionālais parks|Āfrikas Nacionālo parku]]. Hartmaņa kalnu zebrām ir atšķirīga [[gremošanas sistēma]], tām ir speciāli fermenti, kas ļauj sagremot aso un cieto [[tuksnesis|tukneša]] veģetāciju, kas citām zebrām nebūtu iespējams. ==Reprodukcija== Hartamaņa kalnu zebras dzīvo nelielās ģimenēs, kas sastāv no ērzeļa un ķēvēm ar jaunākajiem kumeļiem. Harēmā var būt 5-10 zebras. Ķēves nemaina harēmu visu savu mūžu, ar laiku nomainās ērzelis pret jaunāku un spēcīgāku indivīdu. Baram nav raksturīga teritoriālā piederība, bet valda ģimenes piederība. Jaunie ērzeļi pirms ir ieguvuši savu harēmu veido "vecpuišu" barus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20060928095216/http://www.waza.org/virtualzoo/factsheet.php?id=118-001-001-007a&view=Equids WAZA: Equids] * [http://www.animalcorner.co.uk/wildlife/zebra/zebra_mountain.html Mountain Zebra] [[Kategorija:Zirgi]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] fb5vlh4q40ghqzk2bio559u4f8br266 0 76065 4490005 4457402 2026-07-04T10:29:42Z Ivario 51458 4490005 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Cesvaines novads | karte = Cesvaines novads karte.png | karte2 = Cesvaines novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Cesvaines novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Cesvaines novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag_of_Cesvaines_novads.png | karoga_nosaukums = Cesvaines novada karogs | centrs = Cesvaine | mērs = | mērs_partija = | platība = 190,5<ref>[http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]</ref> | iedzīvotāji = 3114<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 3114 / 190.5 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | teritorijas = [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]]<br />[[Cesvaines pagasts]] | mājaslapa = www.cesvaine.lv }} '''Cesvaines novads''' bija [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas pastāvēja no 2009. līdz 2021. gadam, kad to iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Vēsture == Novads izveidots [[2009. gads|2009. gada]] 1. jūlijā, par novadu pārveidojot [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Cesvaine|Cesvaines pilsētu]] ar tās [[Cesvaines pilsētas lauku teritorija|lauku teritoriju]]. 2010. gadā Cesvaines pilsētas lauku teritoriju pārveidoja par Cesvaines pagastu, kurš bija eksistējis [[Cēsu apriņķis|Cēsu]] un [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķu]] sastāvos līdz 1949. gadam. 2021. gada 1. jūlijā Cesvaines pagastu un Cesvaines pilsētu iekļāva jaunajā Madonas novadā. == Apdzīvotās vietas == {{galvenais|Cesvaines novada ciemu uzskaitījums}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|5129 |1967|2800 |1979|3547 |1989|3591 |2000|3427 |2011|2802 |2021|2218 }} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Cesvaines novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=11&zoom=100,185,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2493) |green|91.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (140) |red|5.1}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (32) |violet|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (72) |purple|2.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == Galvenā likumdevēja funkcijas piederēja [[Cesvaines novada dome|Cesvaines novada domei]], kuru vadīja [[Cesvaines novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Cesvaines novada pašvaldības vadītājs]]. {{Skatīt arī|2009. gada Cesvaines novada domes vēlēšanas}} === Administratīvais iedalījums === * Cesvaines pilsēta * Cesvaines pagasts Cesvaines pagasta centrs atradās Cesvainē, kas neietilpa pagasta teritorijā. == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cesvaines novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Cesvaine loss 5015 06.jpg|[[Cesvaines pils]] Attēls:Kārzdaba.jpg|[[Kārzdaba]] Attēls:Graši manor house - panoramio.jpg|[[Graši (Cesvaines pagasts)|Grašu]] muiža </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Cesvaines novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] g1i8uukgtzlnjge9dnd4r929ttcgk7u 0 80296 4489707 4187297 2026-07-03T12:38:24Z Ivario 51458 4489707 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē''' (LELBP), līdz 2020. gadam '''Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca ārpus Latvijas''' (LELBāL),<ref>[http://www.redraudze.lv/jaunumi/baznica-maina-nosaukumu-uz-lelbp Rīgas evaņģēliskā draudze: Baznīca maina nosaukumu uz LELBP]</ref> ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā, kas nodibināta 1922. gadā, turpinātāja, kas apvieno latviešu [[Luterisms|luterāņu]] draudzes visā pasaulē. == Vēsture == Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē izveidojās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|LELB arhibīskapa]] [[Teodors Grīnbergs|Teodora Grīnberga]] (1870–1962) vadībā. [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas]] (LELB) vadībai dodoties bēgļu gaitās uz Vāciju, tā turpināja pārstāvēt LELB starptautiskos forumos, esot vienai no [[Pasaules Luterāņu federācija]]s dibinātājām 1947. gadā. Tikmēr okupētajā Latvijā LELB struktūras turpināja darbu, par spīti represijām un LELB satversmes piespiedu kārtā izdarītajiem grozījumiem. 1998. gadā abas baznīcas pieņēma dokumentu “LELB un LELBĀL kopīgie noteikumi” kā pamatu nākotnes sadarbībai. Abas baznīcas sevi uzskata par pēcteci tai Latvijas Evaņģēliski Luteriskajai Baznīcai, kas pastāvēja pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara.]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lelbpasaule.lv/sakums/par-mums/|title=Par mums|website=www.lelbpasaule.lv|access-date=2026-07-03}}</ref> 1998. gadā LELBāL piederēja 134 draudzes Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. 1998. gada 15. maijā arī [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]] oficiāli reģistrēja LELBāL pārstāvniecību Latvijā.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/49054 Četros kontinentos latviešiem — tā pati Baznīca] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 196/197, 3.07.1998.</ref> Šobrīd LELBP sastāvā ir arī Latvijas apgabals. 2015. gada aprīlī par LELBāL arhibīskapi kļuva [[Lauma Zušēvica]], 2020. gadā LELBāL pārdēvēja par Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu pasaulē. 2024. gada novembrī par LELBP bīskapu ievēlēja emeritēto prāvestu [[Kārlis Žols|Kārli Žolu]].<ref>[https://www.lelbpasaule.lv/lelbp-biskapa-velesanu-rezultati/ LELBP Bīskapa vēlēšanu rezultāti] lelbpasaule.lv 2024. gada 30. novembrī</ref> LELBP ir Pasaules Luterāņu Federācijas, [[Pasaules Baznīcu padome|Pasaules Baznīcu padomes]] un Eiropas Baznīcu konferences locekle. 2014. gada septembrī LELBP parakstīja Porvo deklarāciju, līdz ar ko tā ir uzņemta kā pilntiesīga locekle Eiropas luterāņu un [[Anglikānisms|anglikāņu]] [[Porvo]] baznīcu saimē.<ref name=":0" /> Kopš 1993. gada LELBP ir vienīgā latviešu luterāņu baznīca, kas ordinē mācītājas sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/istenibas-izteiksme-15-minutes/aizliegums-latvija-ordinet-macitajas-sievietes-sabiedribas-reakc.a124951/|title=Aizliegums Latvijā ordinēt mācītājas sievietes: sabiedrības reakcija niecīga|website=lr1.lsm.lv|access-date=2026-07-03|date=2019-12-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sieviesuordinacija.lv/2021/09/07/debates-par-sieviesu-ordinaciju-lelb-no-1992-lidz-1999-gadam-notikumu-hronika/|title=Debates par sieviešu ordināciju LELB no 1992. līdz 1999. gadam. Notikumu hronika - Sieviešu ordinācija|last=ieamk|access-date=2026-07-03|date=2021-09-07|language=lv}}</ref> == LELBāL un LELBP vadītāji == * [[Teodors Grīnbergs]] (1944–1962) * [[Kārlis Oskars Kundziņš (teologs)|Kārlis Kundziņš]] (1962–1966) * [[Arnolds Lūsis]] (1966–1993) * [[Elmārs Ernsts Rozītis]] (1994–2015) * [[Lauma Zušēvica]] (2015–2024) * [[Kārlis Žols]] (kopš 2024) == Vadība == LELBP struktūrvienības ir: Sinode, LELBP Pārvalde, Revīzijas komisija un Apgabalu konferences. == Baznīcas apgabali == LELBP draudzes ir organizētas deviņos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lelbpasaule.lv/sakums/par-mums/latviesu-draudzes-pasaule/|title=Latviešu draudzes pasaulē|website=www.lelbpasaule.lv|access-date=2026-07-03}}</ref> apgabalos: * Lielbritānijas apgabals (Lielbritānija, Īrija) * Austrālijas apgabals (Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienība, ALELDA) * Latvijas apgabals * Zviedrijas apgabals * Vācijas apgabals (Beļģija, Nīderlande, Vācija) * Latviešu Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Amerikā (LELBA) ** LELBA Austrumu apgabals (ASV, Brazīlija, Venecuēla) ** LELBA Rietumu apgabals (ASV, Kanāda) ** LELBA Vidienes apgabals (ASV) ** LELBA Kanādas apgabals (ASV, Kanāda) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca]] * [[Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi]] == Ārējās saites == * [http://www.lelbal.org/lv/ LELB ārpus Latvijas vecā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201130174416/http://lelbal.org/lv/ |date={{dat|2020|11|30||bez}} }} * [https://www.lelbpasaule.lv/ LELB Pasaulē mājaslapa] * [http://www.redraudze.lv/lv Rīgas evaņģēliskā draudze] {{Latvija-aizmetnis}} {{Reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] 6g4ldby5xahuzj4h37gou8cdmw3y316 100 80595 4489841 4489314 2026-07-03T19:21:28Z Dainis 876 4489841 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission|LINK]]''. * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''. * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. mu22vrlwsnfok748f15pnm9cujbrvn3 100 80630 4489864 4489318 2026-07-03T20:30:34Z Dainis 876 4489864 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[3. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[7. jūlijs]] — pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', ''[[SunCET]]'', ''[[CubIXSS]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Jūlijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Jūlijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūlijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observaatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. <!-- * [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> ets6xrcgrzv2y7f2ucsfkhjcz1slbzp 0 84258 4489882 4450918 2026-07-03T22:24:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489882 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|grūtniecību cilvēkiem|grūtniecību dzīvniekiem|grūsnība}} [[Attēls:Pregnant woman.jpg|thumbnail|upright=1.0|Grūtniece]] '''Grūtniecība''' ir [[sieviete]]s organisma fizioloģisks stāvoklis, kas sākas ar [[olšūna]]s apaugļošanos un turpinās līdz [[dzemdības|dzemdībām]]. Tas ir [[auglis (anatomija)|augļa]] attīstības periods mātes [[dzemde|dzemdē]], kura laikā notiek pakāpeniskas bioloģiskas, hormonālas un anatomiskas izmaiņas, lai nodrošinātu [[embrijs|embrija]] un vēlāk augļa augšanu un attīstību. [[Grūtniecības periods]] vidēji ilgst 40 nedēļas (aptuveni 280 dienas) no pēdējās [[menstruācija]]s pirmās dienas.<ref name="Māmiņu klubs"/><ref name="nhs.uk"/> Tā tiek iedalīta trīs trimestros. Pirmais trimestris (0–12 nedēļas) ir sākotnējais attīstības posms, kurā veidojas visi svarīgākie [[orgāns|orgāni]] un [[orgānu sistēma|sistēmas]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/> Otrais trimestris (13–27 nedēļas) ir augļa straujas augšanas periods, kad jau iespējams noteikt [[dzimums|dzimumu]] un sajust pirmās kustības. Trešais trimestris (28–40 nedēļas) ir gatavošanās dzemdībām, kad auglis sasniedz pilnvērtīgu attīstību un kļūst dzīvotspējīgs ārpus mātes organisma. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek būtiskas izmaiņas, kas ietekmē gan fizisko, gan emocionālo stāvokli. Lai nodrošinātu veiksmīgu grūtniecības norisi, nepieciešama regulāra [[medicīniskā uzraudzība]], [[veselīgs dzīvesveids]] un [[veselīgs uzturs|atbilstošs uzturs]]. Grūtniecības iznākums parasti ir [[dzemdības]], kurās piedzimst [[zīdainis|jaundzimušais]], taču dažādu faktoru dēļ iespējamas arī [[priekšlaicīgas dzemdības]] vai [[spontānais aborts]]. Grūtniecībā var būt daudzējāds [[grūtniecības periods]], kā [[dvīņi|dvīņu]] vai [[trīnīši|trīnīšu]] gadījumā. No visām [[grūtniecība (zīdītāji)|zīdītāju grūtniecībām]] cilvēka grūtniecība ir visvairāk izpētīta. [[Dzemdniecība]] ir ķirurģiska nozare, kas pēta un rūpējas par augsta riska grūtniecību, bet tikpat labi tā var būt nozare, kur speciālisti rūpējas par grūtniecību un stāvoklī esošo sievieti. Pēc [[Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|Starptautiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas]] grūtniecība ir klasificēta kā “faktors, kas ietekmē veselību, un sakari ar [[Veselības aprūpe|veselības aprūpes]] darbiniekiem”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/g_344 |title=Veselības aprūpes iestādes apmeklējums reproduktīvās veselības dēļ (Z30-Z39) |publisher=Slimību profilakses un kontroles centrs |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Tās kods pēc SSK-10 ir Z33. == Apaugļošanās un embrionālā attīstība == [[Apaugļošanās]] ir process, kurā vīrišķā dzimumšūna — [[spermatozoīds]] — saplūst ar sievietes [[olšūna|olšūnu]], veidojot [[zigota|zigotu]]. Tas parasti notiek [[olvads|olvados]] 12–24 stundu laikā pēc [[ovulācija]]s. Pēc spermatozoīda iekļūšanas olšūnā notiek apaugļošanās membrānas veidošanās, kas novērš citu spermatozoīdu iekļūšanu. Apaugļošanās procesā olšūnas un spermatozoīda kodoli saplūst, veidojot zigotu ar pilnu [[hromosoma|hromosomu]] komplektu (2n), kur viens komplekts nāk no [[māte]]s, otrs no [[tēvs|tēva]]. Šī [[ģenētiskā informācija]] nosaka turpmāko embrija attīstību. Zigota uzsāk šūnu dalīšanās procesu, kas nodrošina [[embrijs|embrija]] augšanu un attīstību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hromosomas |url=https://medicine.lv/raksti/hromosomas_pme |publisher=Latvijas veselības portāls |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zygote |url=https://www.britannica.com/science/zygote |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Cell division |url=https://medlineplus.gov/ency/anatomyvideos/000025.htm |publisher=MedlinePlus |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Vispārīgā [[embrioloģija]] pēta [[ieligzdenis|ieligzdeņa]] (''conceptus'') veidošanās, augšanas un attīstības principus no zigotas līdz dzimšanas brīdim, ietverot agrīnās attīstības procesus, kuru laikā veidojas embrija galveno orgānu un orgānu sistēmu priekšteči.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vispārīgā embioloģija |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/123401-visp%C4%81r%C4%ABg%C4%81-embriolo%C4%A3ija |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Pēc apaugļošanās sākas jauna organisma attīstība, kas iedalāma vairākos posmos. Zigotiskā stadijas laikā (0–4 dienas) zigota dalās [[mitoze]]s ceļā, veidojot šūnu grupu ([[morula|morulu]]), kas ceļo uz [[dzemde|dzemdi]]. Apaugļotā olšūna (zigota) sāk dalīties un pārvietojas uz dzemdes dobumu, sasniedzot to 6–7 dienu laikā [[blastocista]]s stadijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Augļa augšana un attīstība grūtniecības laikā un grūtniecības izvērtēšana: Pamata antenatālā aprūpe, izmeklējumi, interpretācija, riska izvērtēšana |url=https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-02/96_Aug%C4%BCa%20augsh_antenat_aprupe.pdf |website=talakizglitiba.lv |publisher=Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 9.2.6.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250326135517/https://talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-02/96_Aug%C4%BCa%20augsh_antenat_aprupe.pdf }}</ref> Implantācijas laikā blastocista, kas sastāv no iekšējās šūnu masas un ārējā [[trofoblasti|trofoblastu]] slāņa, pievienojas dzemdes gļotādai, izraisot nelielu asiņošanu, kas pazīstama kā implantācijas asiņošana.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Implantācijas asiņošana: cēloņi, simptomi un ārstēšana |url=https://www.apollohospitals.com/lv/diseases-and-conditions/implantation-bleeding-causes-symptoms-and-treatment/ |publisher=Apollo Hospitals |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Šis periods ilgst aptuveni 4 dienas,<ref>{{laikraksta atsauce |author1=K. Diedrich, B.C.J.M. Fauser, P. Devroey, G. Griesinger |title=The role of the endometrium and embryo in human implantation |journal=Human Reproduction Update |date=July/August 2007 |volume=13 |issue=4 |doi=10.1093/humupd/dmm011}}</ref> un tas ir būtisks, lai nodrošinātu embrija turpmāku attīstību un grūtniecības iestāšanos. Blastocistas ārējais slānis veidos [[placenta|placentu]], bet iekšējais — embriju. Embrionālajā stadija (2.–8. nedēļa) sākas [[organoģenēze]] jeb orgānu veidošanās.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/> Izstrādājas nervu caurule (topošā [[nervu sistēma]]), [[sirds]], [[asinsvadi]], [[loceklis (anatomija)|ekstremitāšu]] un citu orgānu aizmetņi. Augļa stadijā (9. nedēļa–dzemdības) sākas aktīva augšana un jau izveidoto orgānu attīstība. Šajā posmā [[auglis (anatomija)|auglis]] kļūst arvien dzīvotspējīgāks. Augļa dzīvotspēja ārpus mātes organisma ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp grūtniecības nedēļu skaita, medicīniskās aprūpes pieejamības un augļa veselības stāvokļa. Augļa dzīvotspējas robeža variē no 20 līdz 28 grūtniecības nedēļām.<ref name="Santa Markova">{{tīmekļa atsauce |author1=Santa Markova |title=Uz pierādījumiem balstīta taktika – priekšlaicīgas dzemdības, nenobriedis auglis |url=https://www.ginasoc.lv/uploads/content/Lekcijas/2017/Lekcija%2021.01..pdf |website=ginasoc.lv |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Izdzīvošanas rādītāji priekšlaicīgi dzimušiem bērniem palielinās ar katru papildu grūtniecības nedēļu. Grūtniecības laikā [[dzemde]] pakāpeniski palielinās, pielāgojoties augošajam auglim. Šajā laikā notiek [[gļotāda]]s sabiezēšana un [[asinsrite]]s palielināšanās, lai nodrošinātu auglim nepieciešamās barības vielas un skābekli. no 4. nedēļas notiek [[placenta]]s veidošanās, kas ir galvenais savienojums starp māti un augli, un nodrošina barības vielu un skābekļa apmaiņu, kā arī aizsargā augli no daudziem kaitīgiem faktoriem. Dzemdes tilpums palielinās no aptuveni 50–75 ml pirms grūtniecības līdz aptuveni 5–20 litriem pirms dzemdībām.<ref name="spkc"/> Šis pieaugums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu vietu un atbalstu auglim, placentai un [[amnijs|amnija]] šķidrumam. Papildus veidojas dzemdes kakla gļotu aizbāznis, kas aizsargā augli no infekcijām. Šīs izmaiņas nodrošina optimālus apstākļus embrija un augļa attīstībai, līdz tas ir gatavs piedzimšanai. == Grūtniecības pazīmes un simptomi == [[Attēls:Fetal yawning 4D ultrasound ecografia 4D Dr. Wolfgang Moroder.theora.ogv|thumbnail|upright=1.0|4D ultraskaņas ekogrāfijā var redzēt, kā žāvājas auglis]] Grūtniecības sākumā sievietes organismā notiek būtiskas izmaiņas, kas izraisa dažādus simptomus. Viena no pirmajām pazīmēm, kas liek aizdomāties par iespējamu grūtniecību, ir iztrūkstoša [[menstruācija]]. Bieži sastopams simptoms ir arī [[nelabums|slikta dūša]] un [[vemšana]], ko sauc par rīta nelabumu, lai gan tas var parādīties jebkurā diennakts laikā un visbiežāk novērojams no 4. līdz 12. grūtniecības nedēļai. Paaugstinātais [[progesterons|progesterona]] līmenis izraisa pastiprinātu [[nogurums|nogurumu]] un [[miegainība|miegainību]], savukārt hormonālo izmaiņu dēļ [[krūts|krūtis]] var kļūt jutīgākas un palielināties. Grūtniecības laikā sievietes organisms piedzīvo arī asins tilpuma palielināšanos,<ref name="spkc">{{tīmekļa atsauce |title=Grūtniecības norise |url=https://www.spkc.gov.lv/lv/grutniecibas-norise |publisher=Slimību profilakses un kontroles centrs |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |author1=K L Cheung, R A Lafayette |title=Renal Physiology of Pregnancy |journal=Published in final edited form as: Adv Chronic Kidney Dis. |date=2013 May |volume=20 |issue=3 |doi=10.1053/j.ackd.2013.01.012}}</ref> kas veicina [[nieres|nieru]] darbības pastiprināšanos un izraisa biežāku [[urinēšana|urinēšanu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The causes of frequent urination during pregnancy and what to do |url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/frequent-urination-during-pregnancy |publisher=MedicalNewsToday |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Turklāt dažām sievietēm var mainīties [[garša]]s un [[smarža]]s uztvere, kas izpaužas kā pastiprināta jutība pret smaržām, neparastas ēdiena kāres vai nepatika pret noteiktiem produktiem. Grūtniecības laikā organismā strauji palielinās vairāku [[hormoni|hormonu]] līmenis, kas būtiski ietekmē gan fizisko, gan emocionālo pašsajūtu. Viens no svarīgākajiem hormoniem ir [[cilvēka horiona gonadotropīns]] (hCG), ko sāk izdalīt [[placenta]] jau pēc [[apaugļošanās]]. Tas ir atbildīgs par grūtniecības uzturēšanu sākuma stadijā un ir galvenais hormons, ko nosaka [[grūtniecības tests|grūtniecības testos]]. Liela nozīme ir arī [[progesterons|progesteronam]], kas palīdz saglabāt dzemdes [[gļotāda|gļotādu]], novērš priekšlaicīgas dzemdes [[kontrakcija]]s un ietekmē [[imūnsistēma|imūnsistēmu]], lai novērstu augļa atgrūšanu. Papildus tam [[estrogēns]] stimulē [[dzemde]]s un [[piena dziedzeris|piena dziedzeru]] attīstību, kā arī uzlabo asinsriti dzemdē un placentā, nodrošinot auglim nepieciešamās barības vielas un skābekli. Svarīgu lomu spēlē arī [[relaksīns]], kas atslābina [[saistaudi|saistaudus]] un [[saite (anatomija)|saites]], sagatavojot organismu [[dzemdības|dzemdībām]]. Šo hormonālo izmaiņu dēļ grūtniecības laikā sievietes var izjust dažādas fiziskas un emocionālas pārmaiņas. Grūtniecību iespējams noteikt ar dažādām medicīniskām metodēm, no kurām visizplatītākie ir [[grūtniecības tests|grūtniecības testi]]. Mājas urīna testi nosaka [[cilvēka horiona gonadotropīns|hCG]] hormona klātbūtni urīnā un sniedz rezultātu dažu minūšu laikā, savukārt laboratorijas [[asins analīze]]s ļauj precīzāk noteikt hCG līmeni un grūtniecības attīstības stadiju. Vēl viena būtiska diagnostikas metode ir [[ultrasonogrāfija]], kas ir drošs un efektīvs veids, kā apstiprināt grūtniecību un novērtēt augļa attīstību. Ar tās palīdzību iespējams noteikt augļa sirdsdarbību, augšanas dinamiku un iespējamās [[patoloģija]]s, un pirmo ultrasonogrāfijas izmeklējumu parasti veic ap 6.—8. grūtniecības nedēļu. Papildus tam [[ginekoloģija|ginekoloģiskā izmeklēšana]] ļauj ārstam konstatēt dzemdes palielināšanos un citas izmaiņas, kas liecina par grūtniecību. Savlaicīga diagnostika ir būtiska, lai nodrošinātu sievietes un augļa veselību, veiktu nepieciešamos izmeklējumus un nodrošinātu atbilstošu medicīnisko aprūpi visā grūtniecības laikā. == Grūtniecības gaita un trimestri == Grūtniecība parasti ilgst aptuveni 40 nedēļas vai 10 ginekoloģiskos mēnešus, katrā no tiem — 28 dienas.<ref name="Māmiņu klubs">{{tīmekļa atsauce |title=Grūtniecības kalendārs 40. nedēļa |url=https://maminuklubs.lv/grutniecibas-kalendars/40/ |publisher=Māmiņu klubs |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="nhs.uk">{{tīmekļa atsauce |title=You and your baby at 40 weeks pregnant |url=https://www.nhs.uk/pregnancy/week-by-week/28-to-40-plus/40-weeks/ |publisher=NHS |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka faktiskais grūtniecības ilgums var atšķirties. Pētījumi liecina, ka vidējais laiks no [[ovulācija]]s līdz [[dzemdības|dzemdībām]] ir 268 dienas (38 nedēļas un 2 dienas).<ref>{{laikraksta atsauce |author=A.M. Jukic, D.D. Baird, C.R. Weinberg, D.R. McConnaughey, A.J. Wilcox |title=Length of human pregnancy and contributors to its natural variation |journal=Human Reproduction |date=2013 Oct |volume=28(10) |issue=2848-55 |doi=10.1093/humrep/det297 |language=en}}</ref> Šī atšķirība rodas tāpēc, ka ovulācija parasti notiek aptuveni divas nedēļas pēc pēdējās menstruācijas pirmās dienas. Turklāt pētījumi rāda, ka grūtniecības ilgums var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona, piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] vidējais grūtniecības ilgums ir samazinājies no 39,1 nedēļas 1990. gadā līdz 38,5 nedēļām 2020. gadā, un tas ir īsāks nekā [[Eiropa]]s valstīs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Average Pregnancy Length in the US Is Shorter than in European Countries |url=https://www.bu.edu/sph/news/articles/2023/average-pregnancy-length-in-the-us-is-shorter-than-in-european-countries/ |publisher=Boston University - School of Public Health |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Šīs 40 grūtniecības nedēļas tiek iedalītas trīs trimestros. Katra trimestra laikā notiek būtiskas pārmaiņas gan mātes organismā, gan augļa attīstībā. Visizteiktākās pārmaiņas grūtniecības laikā ir [[veģetatīvā nervu sistēma|veģetatīvajā nervu sistēmā]]. Pirmajos grūtniecības mēnešos pārmaiņas un traucējumi rodas [[parasimpātiskā nervu sistēma|parasimpātiskajā nervu sistēmā]], bet grūtniecības otrajā pusē — [[simpātiskā nervu sistēma|simpātiskajā nervu sistēmā]]. [[Endokrīnā sistēma|Endokrīnajā sistēmā]] apstājas [[olšūna|olšūnu]] ieligzdošanās. [[Olnīca|Olnīcā]] pārstāj nogatavoties [[folikuli]] un [[ovulācija]] nenotiek. [[Attēls:Pregnancy timeline lv.svg|1000px|center]] Pirmais trimestris (0–12 nedēļas) sākas no [[apaugļošanās]] brīža un ilgst līdz 12. grūtniecības nedēļai. Šajā periodā [[embrijs]] strauji attīstās un pārtop par [[auglis (anatomija)|augli]], sāk veidoties un līdz 8. nedēļai attīstās galvenie [[orgāns|orgāni]], [[nervu sistēma]], [[sirds]], [[plaušas]] un [[loceklis (anatomija)|ekstremitātes]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Māra Pilmane |title=Embrioloģijas posmi |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/117970-embriolo%C4%A3ijas-posmi |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Lai gan orgānu un orgānu sistēmu pamati izveidojas pirmajā trimestrī, to turpmākā attīstība un nobriešana turpināsies visā grūtniecības laikā un pat pēc dzimšanas. Ap sesto vai septīto nedēļu [[ultrasonogrāfija|ultrasonogrāfijā]] jau var konstatēt augļa sirdsdarbību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=You and your baby at 6 weeks pregnant |url=https://www.nhs.uk/pregnancy/week-by-week/1-to-12/6-weeks/ |publisher=NHS |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Agrīna augļa ultrasonogrāfija |url=https://capitalclinicriga.lv/pakalpojumi/toposajam-maminam/i-trimestris/agrina-augla-ultrasonografija/ |publisher=Capital Clinic Riga |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Šajā agrīnajā stadijā sirds vēl nav pilnībā izveidojusies, orgāns vēl nesit tādā veidā, kā to parasti iedomājas; drīzāk tiek novērota primitīva sirds struktūra ar elektrisko aktivitāti, kas ultrasonogrāfijā var būt redzama kā mirgošana.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=What to Expect From the 6-Week Ultrasound |url=https://www.thebump.com/a/6-week-ultrasound |publisher=the BUMP |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz 12. nedēļai attīstās arī [[pirksts|pirksti]], [[acs|acis]] un [[auss|ausis]]. Mātei šajā laikā bieži rodas agrīnie grūtniecības simptomi, piemēram, [[nelabums|slikta dūša]], [[nogurums]] un hormonālās izmaiņas. Pirmajā trimestrī pastāv lielākais [[spontānais aborts|spontānā aborta]] risks, un to var izraisīt dažādi faktori, tostarp ģenētiskas novirzes, hormonālie traucējumi vai infekcijas. Otrais trimestris (13–27 nedēļas) tiek uzskatīts par grūtniecības stabilāko posmu, jo agrīnie simptomi samazinās un sieviete bieži jūtas enerģiskāka. Auglis turpina strauji attīstīties — izveidojas [[balsta un kustību orgānu sistēma|kaulu sistēma]], attīstās [[muskuļi]], un ap 20. nedēļu māte var sākt just augļa kustības. Šajā periodā auglis sāk reaģēt uz [[skaņa|skaņām]] un [[gaisma|gaismu]], attīstās arī iekšējie orgāni, tostarp [[gremošanas orgānu sistēma|gremošanas]] un [[elpošanas orgānu sistēma|elpošanas sistēma]]. Otrajā trimestrī bieži tiek veikti [[skrīnigs|skrīninga]] izmeklējumi, lai novērtētu augļa attīstību un iespējamos [[iedzimtība|iedzimtos]] defektus. Lai gan šajā periodā [[komplikācijas|komplikāciju]] risks ir mazāks, pastāv iespēja attīstīties [[gestācijas diabēts|gestācijas diabētam]], [[augsts asinsspiediens|augsta asinsspiediena]] problēmām vai [[priekšlaicīgas dzemdības|priekšlaicīgu dzemdību]] draudiem. Trešajā trimestrī (28–40 nedēļas) auglis turpina augt un attīstīties, sasniedzot pilnīgu briedumu. [[Smadzenes]] un [[plaušas]] strauji attīstās, bet zem [[āda]]s sāk uzkrāties [[taukaudi]], kas palīdzēs [[termoregulācija]]i pēc piedzimšanas. Auglis kļūst aktīvāks, un tā kustības var būt izteiktākas un stiprākas. Ap 36.–37. nedēļu, gatavojoties dzemdībām, auglis parasti ieņem galvas pozīciju uz leju. Tomēr aptuveni 3–4% gadījumu virs 37 nedēļām auglis saglabā iegurņa priekšguļu, tas ir, sēžamvieta vai kājas ir vērstas uz leju.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Irina Rumjanceva |title=Grūtniecības atrisināšanas taktika un iznākums augļa iegurņa priekšguļas gadījumā šodien un pirms 20 gadiem |url=https://www.ginasoc.lv/uploads/content/Lekcijas/TIF_2015_Irina_Rumjanceva.pdf |publisher=Rīgas Stradiņa universitāte}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |author1=Noor Azmi Mat Adenan, A. Aniza |title=Term breech trial and its consequences on practice:a retrospective study of the university of malaya medical centre's experience |journal=Journal of Health and Translational Medicine |date=January 2003 |volume=8 |issue=1 |doi=10.22452/jummec.vol8no1.8}}</ref> Šādos gadījumos veselības aprūpes speciālisti var ieteikt procedūras, piemēram, ārējo galvas pagriešanu (''external cephalic version''), lai mēģinātu pagriezt mazuli galvas pozīcijā pirms dzemdībām.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ECV for turning your breech baby |url=https://www.guysandstthomas.nhs.uk/health-information/ecv-for-turning-your-breech-baby |publisher=Guys and St Thomas NHS Foundation Trust |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> grūtniecības beigu fāzē mātei var rasties diskomforts, ieskaitot [[muguras sāpes]], [[aizdusa|elpas trūkumu]] un [[pietūkums|pietūkumu]], jo dzemde ievērojami palielinās. Trešajā trimestrī palielinās priekšlaicīgu dzemdību un [[preeklampsija]]s risks, tāpēc svarīgi ir regulāri ārsta apmeklējumi, lai uzraudzītu mātes un augļa veselību. Latvijā priekšlaicīgu dzemdību biežums ir aptuveni 5–6% no visām grūtniecībām.<ref name="Santa Markova"/> Preeklampsija ir stāvoklis, kas raksturojas ar paaugstinātu asinsspiedienu un olbaltuma klātbūtni urīnā pēc 20. grūtniecības nedēļas. Tā sastopama aptuveni 2–5% grūtnieču.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Elizabete Lohova, Anna Miskova |title=Preeklampsija – riski, izpausmes, skrīnings un profilakse |url=https://arsts.lv/jaunumi/elizabete-lohova-anna-miskova-preeklampsija-riski-izpausmes-skrinings-un-profilakse |publisher=Ārsts.lv |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123065957/https://arsts.lv/jaunumi/elizabete-lohova-anna-miskova-preeklampsija-riski-izpausmes-skrinings-un-profilakse }}</ref> Grūtniecības norise katrai sievietei var būt atšķirīga, taču regulāras medicīniskās pārbaudes un veselīgs dzīvesveids palīdz nodrošināt veiksmīgu grūtniecības iznākumu gan mātei, gan bērnam. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=grutnieciba | title= Grūtniecība <nowiki>|</nowiki> Medicīnas termins | publisher= ''Neslimo.lv'' profils | language= lv}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grūtniecība| ]] hbtrt8k8is9hn2nii4coknl6d9wgz7l 0 87386 4490004 4162037 2026-07-04T10:29:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490004 wikitext text/x-wiki [[Attēls:1нв ugolino-nerio-isaiah-London NG.jpg|thumb|Pravietis Jesaja, Ugolino di Nerio glezna (ap 1317.-1327.).]] '''Jesaja''' ir [[Bībele]]s [[pravietis]] 8. gadsimtā [[p.m.ē.]] un tradicionāli tiek uzskatīs par [[Jesajas grāmata]]s autoru. [[Jūdaisms|Jūdaismā]] Jesaja tiek uzskatīts par pirmo no lielajiem praviešiem. Bībelē teikts, ka Jesaja dzimis 8. gadsimtā p.m.ē. Viņa sieva Bībelē minēta vienīgi kā "praviete" un viņiem ir divi dēli. Viņa pravietošanas laiks bija [[Jūdejas karaliste]]s karaļu Uzija, Jotāma, Ahaza un Hezekijas valdīšanas laikā. Ņemot vērā karaļu valdīšanas laikus, iespējams, ka Jesajas pravietošanas laiks bija četrdesmit četri gadi. Šajā laikā [[Asīrija|asīrieši]] vairākkārt uzbruka senajai [[Izraēlas karaliste]]i, iekarojot tās teritoriju un aizvedot daļu iedzīvotāju trimdā. 722 gadā p.m.ē. asīrieši iekaroja un izpostīja Samariju. Karaļa Ahaza valdīšanas laikā asīrieši Jūdejas karalisti militāri neapdraudēja, taču pēc tam, kad Jūdas karalis Hezekija izveidoja aliansi ar Ēģipti, Asīrijas karaspēks 700. gadā p.m.ē. iebrukā Jūdejas karalistē. Turpmākajos gados karš ar Asīriju noritēja vairākkārt, vienubrīd asīriešu karaspēks pat aplenca [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]], taču Dieva uzsūtīta slimība nonāvēja daudzus asīriešu kareivjus un aplenkums tika izbeigts. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Jesaja mira mocekļa nāvē, kad elkdievji viņu pārzāģēja uz pusēm ar koka zāģi. == Ārējās saites == * {{catholic|08179b}} * [http://www.isaiahexplained.com/isaiah_ch_1.html Jesajas grāmata, angliski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090525010443/http://www.isaiahexplained.com/isaiah_ch_1.html |date={{dat|2009|05|25||bez}} }} * [http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php Jesajas grāmata, latviski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120504115041/http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php |date={{dat|2012|05|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091003011328/http://www.kmd.valsts.lv/Jesaja/ievads.htm Ievads Jesajas grāmatā] * [http://www.jewishtreats.org/2010/07/whats-in-book-isaiah.html Par Jesajas grāmatu, Jewish Treats] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bībele]] [[Kategorija:Vecā Derība]] [[Kategorija:Vecās Derības personāži]] [[Kategorija:Jūdaisms]] [[Kategorija:Ebreju vēsture]] 4k299cvglh4peh1rrr4v4awn34y4xxu 0 90433 4489900 4233858 2026-07-04T02:05:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489900 wikitext text/x-wiki {{enciklopēdiskais stils}} {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Hezeras Universitāte |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |moto = |dibin = [[1991]] |vieta = {{vieta|Azerbaidžāna|Baku}} |tips = Privātā universitāte |rektors = [[Hamlets Isahanli (Hamlet Isaxanli)]] |pasniedz = 250 |studenti = 2000 |mlapa = {{oficiālā tīmekļa vietne}} }} '''Hezeras Universitāte''' ({{IPA2|xæzæras}}; {{val|az|Xəzər Universitəsi}} — 'Kaspijas Universitāte') ir privāta universitāte [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]]. == Pamatinformācija == Universitāti 1991. gadā nodibināja profesors Hamlets Isahanli (Hamlet Isaxanli). Tā ir pirmā privātā universitāte Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Centrālāzijā un kā pirmā iepazīstināja Azerbaidžānu ar rietumniecisko augstākās izglītības un pētījumu sistēmu. Profesors Isahanli izveidoja augstskolu, lai reformētu iepriekšējo, reizēm korumpēto augstākās izglītības sistēmu, kas bija izveidojusies Padomju Savienības laikā. Vairāk informācijas par Azerbaidžānas izglītības sistēmu var iegūt: 1. Hamlet Isaxanli. In Search of Khazar. Khazar University Press, Baku, 2006. 2. Hamlet Isaxanli. Education System in Transition Economy: A View from Azerbaijan. Khazar University Press, Baku, 2007. == Akadēmiskā informācija == Kazaras Universitāte Azerbaidžānā ir atzīta par tās inovatīvā rietumnieciskā stila izglītības ieviešanu visos līmeņos: bakalaura, maģistratūras un doktorantūras. Augstskolas sastāvā iekļauta arī skola ar pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas līmeņu programmām. Kazaras Universitātes akadēmiskajā personālā ir apmēram 200 pasniedzēju, kuri mācījušies un/vai praktizējuši Eiropā un ASV. Kazaras Universitāte ir pirmā, kas Azerbaidžānā ieviesa elastīgu uz studentiem vērstu kredītpunktu uzkrāšanas sistēmu. Universitātes mācību plāns atbilst augsti attīstīto demokrātisko valstu vadošo universitāšu standartiem. Primārā universitātes mācību valoda ir angļu. Šie faktori veicina studentu akadēmisko un profesionālo iespēju paaugstināšanu un gatavo viņus darbam globalizētajā starptautiskajā vidē. Kazaras Universitāte sastāv no 6 fakultātēm, kas nodrošina izglītību, praksi un pētījumus. Fakultātēs iespējams apgūt visu līmeņu augstāko izglītību šādās studiju jomās: * '''Arhitektūras, inženierzinātņu un lietišķo zinātņu fakultāte:''' datorzinātne, skaitļošanas tehnika, naftas inženierzinātne, vides inženierzinātne, matemātika, vadība, arhitektūra un celtniecība. * '''Ekonomikas un vadības fakultāte:''' uzņēmējdarbības administrācija, ekonomika, [[tirgzinība]], finanses, grāmatvedība, vadība un starptautiskā uzņēmējdarbība, enerģētiskā saimniecība. * '''Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte:''' angļu valoda un literatūra, austrumu (arābu, persiešu, japāņu) valodas, rietumu ( angļu, franču, itāļu, spāņu, krievu) valodas, Azerbaidžāņu valoda un literatūra, filoloģija, žurnālistika, valodniecība, politikas zinātne, starptautiskās attiecības, ...., reģionu studijas (Kaukāza reģions un Centrālāzija, Eiropas Savienība, Tuvie Austrumi, Amerikas Savienotās Valstis, Austrumāzija). * '''Juridiskā fakultāte:''' [[tieslietas]] un starptautiskās tieslietas. * '''Medicīnas fakultāte:''' biomedicīna, medicīna, zobārstniecība un veselības aizsardzība. * '''Pedagoģijas fakultāte:''' pamatizglītība, izglītības administrācija, izglītības vēsture un filozofija. * '''''Dunya'' skola,''' kas sastāv no pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas, ir saistīta ar pedagoģijas fakultāti. Pēc vairāku ārzemju ekspertu novērtējuma ''Dunya'' skola ir viena no labākajām Azerbaidžānas skolām. Nodarbības notiek azerbaidžāņu valodā, angļu valoda ir otrā valoda. Hezeras Universitātē ir vairāki pētījumu un apmācības institūti, piemēram, Ekonomikas un uzņēmējdarbības pētījumu un izglītības centrs, vārdnīcu un enciklopēdiju centrs, Izglītības politikas institūts, Zinātnes un mākslas asambleja, un citi. == Studentu atbalsts == Studējot Kazaras Universitātē, katrs students var iesaistīties mūzikas, deju, teātra un citās aktivitātēs. Studenti var izvēlēties arī paklāju darināšanu, juveliermākslu vai kādu citu lietišķās mākslas veidu kā izvēlēs priekšmetu, apmeklējot kultūras nodarbības. Universitātē ir iespēja trenēties daudzos komandu sporta veidos, piemēram, futbolā, volejbolā, basketbolā, šahā, kā arī vairākos cīņu mākslas veidos ([[karatē]], [[džudo]], [[kungfu]] nesen nodibinātajā Kazaras Universitātes Kungfu klubā). == Studentu skaits == Kazaras Universitātes 6 fakultātēs studē apmēram 2000 studentu. 80% studē bakalaura studiju programmu līmenī, 20% aspirantūrā, bet šie skaitļi katrā fakultātē atšķiras, dažās fakultātēs sasniedzot apmēram 50%. Apmēram 15% no studentu kopskaita ir ārvalstu studenti. Šeit studē Turcijas, Irānas, Ēģiptes, Indijas, Pakistānas, Nigērijas, Gruzijas, Irākas, Lietuvas, Bulgārijas, Lībijas, ASV, Dānijas, Norvēģijas, Dienvidkorejas, Kanādas, Krievijas, Centrālāzijas republiku un citu valstu pilsoņi. == Bibliotēkas informācijas centrs == Kazaras Universitātes bibliotēkas informācijas centra (LIC) uzdevums ir saglabāt un attīstīt krājumus un pakalpojumus, atbalstot pašreizējās un nākotnes studiju, pētījumu un mācību vajadzības. Centrs ir strādājis, lai attīstītu patīkamu darba vidi ikvienam bibliotēkas lietotājam. == Starptautiskās attiecības un projekti == Šajā jomā Kazaras Universitāte ir viena no visattīstītākajām Azerbaidžānas un tuvāko reģionu universitātēm. Universitātei ir sadarbības līgumi ar vairāk nekā 70 universitātēm un pētījumu institūtiem vairāk kā 25 valstīs. Kopš universitātes dibināšanas, Starptautiskās partnerības programmas ir kļuvušas par vienu no galvenajiem universitātes mērķiem. == Akadēmiskais kalendārs == Akadēmiskais gads ir no septembra līdz jūnijam, tas ir sadalīts divos semestros — rudens un pavasara. Vasaras semestris nav obligāts, bet tas ir svarīgs, lai pabeigtu kursu paātrināšanu un nopelnītu papildu kredītpunktus. == Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte == Ideja par Humanitāro zinātņu fakultātes izveidošanu radās gadu pēc universitātes dibināšanas. Jaunās paaudzes humanitāro zinātņu speciālistu izglītošana par universitātes prioritāti kļuva 1992. gadā, kad tika izveidotas pirmās katedras. Fakultāte par savu mērķi izvirzīja Azerbaidžānas mantojumā esošo nacionālo un kultūras vērtību apgūšanu, novērtēšanu, saglabāšanu un izplatīšanu, kā arī vispasaules vērtību daudzveidības novērtēšanu. Tā daļa no bijušajiem studentiem veiksmīgi kļuva par jaunizveidotās fakultātes savu specialitāšu celmlaužiem. Angļu valoda un literatūra, kā arī žurnālistika kļuva par galvenajiem studiju virzieniem, ko papildināja austrumu valodas. 2004. gadā sāka apspriest ideju par Humanitāro zinātņu fakultātes paplašināšanu ar dažām Juridiskās fakultātes un Sociālo zinātņu katedrām, un 2005. gadā Humanitāro zinātņu fakultāte pārtapa par Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāti. Šobrīd Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte ir lielākā Kazaras Universitātē un piedāvā plašu klāstu bakalaura un aspirantūras studiju programmas. Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte izceļas ar saviem skolotājiem un zinātniekiem, kas izglītību ieguvuši Rietumeiropas un Ziemeļamerikas augstskolās. === Angļu valodas un literatūras katedra === Katedra izveidota 1992. gadā. Pašlaik tā ir viena no lielākajām universitātē. Katedrā strādā pieredzējuši pasniedzēji un pētnieki no Azerbaidžānas, kā arī vieslektori. Angļu valodas un literatūras katedra nodrošina spēcīgas valodas un komunikāciju spējas, pamatzināšanas par britu un amerikāņu literatūru, kā arī pamatzināšanas citās būtiskās jomās — [[valodniecība|valodniecībā]] un [[tulkošana|tulkošanā]]. Katedra iesaistījusies arī Tulkošanas centra, Vārdnīcu un Enciklopēdiju centra, Skolotāju mācību centra un Sieviešu studiju centra projektos. Katedra nodrošina plaša spektra studiju un pētījumu vadību. Katedra piedāvā 3 līmeņu ( iesācējiem, ar priekšzināšanām un profesionāļiem) kursus angļu valodas, britu un amerikāņu literatūras un valodas studijām. Angļu valodas un literatūras katedras programmas angļu valodas apguvei mērķis ir nodrošināt vispusīgu angļu valodas gramatiskās un leksiskās sistēmas pamatu apguvi, kombinējot ar plašu 4 valodas prasmju: lasīšana, rakstīšana, runāšana un klausīšanās, praktisko lietojumu. Šī programma ir paredzēta visu fakultāšu studentiem, kur nodarbības notiek angļu valodā. Katedras programmas pārsvarā ir balstītas uz interaktīviem mācību materiāliem angļu valodā un sastāv no diviem komponentiem: vispārīgā angļu valoda/ angļu valoda kā otrā valoda un angļu valoda speciālam mērķim. Pēdējā programmas komponentā iekļauti šādi kursi: ekonomikas un vadības angļu valoda * '''juridiskā angļu valoda''' * '''sociālo zinātņu angļu valoda''' * '''datorzinātņu angļu valoda''' * '''inženierzinātņu angļu valoda''' * '''izglītības angļu valoda''' * '''medicīnas angļu valoda''' Maģistra programmas ir pieejamas sekojošās programmās: Angļu kā otrās valodas mācīšana, Tulkošana, Valodniecība, Angļu valoda un literatūra, Interlingvālie sakari un starpfakultāšu programmās: Amerikas studijas un Britu studijas. Angļu valodas un literatūras katedra ir iesaistīta arī angļu valodas mācīšanas programmu izveidē un īstenošanā dažādu jomu speciālistiem. Katedra organizē sertificētus seminārus un darba grupas vidusskolu skolotājiem un kursus emigrantiem — skolotājiem dažādos Azerbaidžānas reģionos. == Literatūra un avoti == Emily Van Buskirk, "Current Trends in Education in Azerbaijan - A discussion with Professor Hamlet Isaxanli", Caspian Studies Program, Harvard University, April 25, 2001, Accessed on April 14, 2006 == Atsauces == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{az ikona}} {{en ikona}} * [http://www.hisaxanli.org/ Prof. Hamlet Isaxanli's (founder) website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120402131457/http://hisaxanli.org/ |date={{dat|2012|04|02||bez}} }} {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Azerbaidžānā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Baku]] rlc5y30udvcwhvm94p27py0nyg0gbc2 0 90817 4489702 4134875 2026-07-03T12:23:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489702 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Güstrow, Natur&Umwelt Park28-30.06.08 254.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Ursidae | dzimta_lv = Lāču dzimta | ģints = Ursus | ģints_lv = Lāči | suga = Ursus arctos | suga_lv = Brūnais lācis | pasuga = Ursus arctos arctos | pasuga_lv = Eirāzijas brūnais lācis | binomial = Ursus arctos arctos <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Eirāzijas brūnais lācis''' (''Ursus arctos arctos'') ir [[lāču dzimta]]s (''Ursidae'') viena no [[brūnais lācis|brūno lāču]] (''Ursus arctos'') pasugām. Eirāzijas brūno lāci mēdz saukt arī par '''parasto brūno lāci'''. Tas dzīvo visā [[Eirāzija]]s ziemeļu daļā.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/41688/0 Ursus arctos (Brown Bear, Grizzly Bear, Mexican Grizzly Bear)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Arī [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tieši Eirāzijas brūnais lācis. Tie uzturas Latvijas mežainākajos apvidos, visbiežāk tie ir novēroti gar [[Igaunija]]s, [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s robežu, arī [[Madona]]s un [[Gulbene]]s rajonā. Lācis ir manīts arī [[Kurzeme|Kurzemē]] — [[Dundaga]]s un [[Ance (ciems)|Ances]] apkārtnē.<ref>http://www.dap.gov.lv/public/files_uploaded/citi/GadaSIMBOLI_2009(5).pdf{{Novecojusi saite}}</ref> Gadījumu skaits, ka cilvēki Latvijā sastop lāci, pieaug, un 2010. gadu beigās apstiprinājās, ka lāči tagad ne tikai ieklīst, bet arī vairojas Latvijas teritorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/petnieks-pedejos-gados-noverojam--laci-latvija-ari-vairojas.a471798/|title=Pētnieks: Pēdējos gados novērojam – lāči Latvijā arī vairojas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-04|language=lv}}</ref> == Drošība == Speciālisti iesaka, ja mežā sastop lāci, tad lācim nedrīkst pagriezt muguru, bet, atmuguriski atkāpjoties, nevajadzētu nokrist, lai zvērs to neuztvertu kā cilvēka vājuma pazīmi. Nedrīkst arī izrādīt paniku, kliegt un vicināties ar rokām.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/178736 Apollo - Ziņas: Lāči Latvijā manīti arvien biežāk<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> == Eirāzijas brūno lāču izcelsme == [[Attēls:Darica Brown Bear 00963.jpg|thumb|left|200px]] Jaunākās [[DNS]] zinātniskās izpētes iespējas ļauj secināt, ka brūnais lācis ir radies apmēram pirms 5 miljoniem [[gads|gadu]], bet Eirāzijas brūnais lācis ir atdalījies no pārējiem brūnajiem lāčiem pirms 850 000 gadiem. Eirāzijas brūnajam lācim ir divas grupas: [[Rietumeiropa]]s brūnie lāči un [[Austrumeiropa]]s, [[Krievija]]s un [[Āzija]]s grupa. DNS pētījumi liecina, ka Rietumeiropas grupa ir sadalīta vēl divās lielākās apakšgrupās: [[Ibērijas pussala]]s lāči un [[Balkānu pussala|Balkānu]] lāči. Pētot [[Skandināvija]]s dienvidteritoriju brūnos lāčus, zinātnieki ir secinājuši, ka pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] laikā tie ir ieradušies no [[Pireneji]]em. Toties Skandināvijas ziemeļteritoriju lāči ir radniecīgi Austrumeiropas lāčiem. To priekšteči ledus laikmetā visticamāk ir apdzīvojuši neaizsalušās teritorijas [[Urāli|Urālu kalnu]] rietumu nogāzēs. No šejienes tie ir izplatījušies uz [[rietumi]]em. == Daži vēsturiski fakti == [[Attēls:Brown Bears Nationalpark Bayerischer Wald 13.jpg|thumb|240px|Brūnie lāči [[Bavārija]]s mežā]] [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] brūnie lāči dzīvoja līdz apmēram 500. gadam mūsu ērā, tad tie tika izmedīti. Eirāzijas brūnos lāčus izmantoja [[Senā Roma|Senās Romas]] asiņainajās izklaižu atrakcijās arēnā. Spēcīgākie lāči esot bijuši no [[Dalmācija]]s un [[Kaledonija]]s (seno romiešu [[Skotija]]s nosaukums). Senajos laikos Eirāzijas brūnie lāči bija daudz plēsīgāki nekā mūsdienu lāči. To barības 80% bija dzīvnieku [[gaļa]]. Izzūdot lāču [[populācija]]i, mainījās arī to ēšanas ieradumi, [[viduslaiki|viduslaikos]] gaļa lāču ikdienā sastādīja 40% no visas barības, toties mūsdienās tie ir tikai 10—15%.<ref>M.Zaninović, Ilirsko pleme Delmati, pages 58, 83-84.</ref> Eirāzijas brūnie lāči ir mazāk agresīvi kā, piemēram, [[Amerika]]s brūnie lāči. Amerikā vidēji katru gadu brūnie lāči nogalina divus [[cilvēks|cilvēkus]], Skandināvijā pēdējā [[gadsimts|gadsimta]] laikā ir zināmi tikai 3 lāču uzbrukumu nāves gadījumi, bet Rumānijā 2019. gadā lāči nogalināja 3 cilvēkus 1 mēneša laikā. == Izskats == [[Attēls:Brown Bear Nationalpark Bayerischer Wald 03.jpg|thumb|left|240px|Brūnais lācis Bavārijas mežā]] Lai arī Eirāzijas brūnais lācis ir viens no mazākajiem [[brūnais lācis|brūnajiem lāčiem]], tas ir lielākais no Latvijā sastopamajiem plēsīgajiem zvēriem. Tā svars ir atkarīgs no vecuma, dzimuma, kā arī gadalaika.<ref name="lat"/> [[rudens|Rudenī]] tie ir smagāki, bet pavasarī pēc ziemas miega vieglāki. Tā svars parasti ir 100—200 [[Kilograms|kg]]. Lai gan ir datētas mātītes, kuras svēra 90 kg, un smagākais Eirāzijas brūnais lācis svēra 481 kg.<ref>Wood, The Guinness Book of Animal Facts and Feats. Sterling Pub Co Inc (1983), {{ISBN|978-0-85112-235-9}} </ref> Ķermeņa garums 170—280 [[Centimetrs|cm]], ķermenis ir masīvs ar īsu, resnu [[kakls|kaklu]]. Galva plata, apaļa ar samērā īsu purnu un spēcīgiem žokļiem. Lācim ir 42 zobi. [[Ausis]] un [[aste]] ir īsas, [[acis]] salīdzinoši mazas. [[Kājas]] masīvas, ar platām piecpirkstainām pēdām un gariem [[nagi]]em, kas sasniedz 10&nbsp;cm garumu. Kažoka matojums ir garš, sasniedzot 10&nbsp;cm garumu, biezs un raupjš, parasti vienkrāsains. [[Krāsa]] variē no brūngandzeltenīgas līdz tumši [[brūnā krāsa|brūnai]] vai pat pilnīgi [[melns|melnai]].<ref name="lat">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=546 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20020907231641/http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=546# |archivedate={{dat|2002|09|07||bez}} }}</ref> Eirāzijas brūnie lāči, kas dzīvo uz austrumiem no [[Urāli]]em, parasti ir gaišāki, un brūnais tonis ir sarkanāks, kā arī [[Āzija]]s pusē dzīvojošie lāči ir agresīvāki par tiem, kas dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]. == Lāča apdzīvoto vietu pazīmes == [[Attēls:BärenspurP1050395.jpg|thumb|200px|Priekškājas nospiedums dubļos]] [[Attēls:Grizzly rear paw print.jpg|thumb|200px|Pakaļkājas nospiedums dubļos]] Lācis [[zeme|zemē]] atstāj ļoti raksturīgus pēdu nospiedumus: [[kājas|priekškājām]] tie ir tikpat plati (9–19&nbsp;cm), cik gari vai nedaudz platāki un ar labi saskatāmiem pirkstu un nagu iespiedumiem. Pakaļkāju pēdu nospiedumi pēc formas atgādina cilvēka kailas [[pēda]]s nospiedumus, tikai ir nedaudz platāki, ar sašaurinātu papēža daļu. Brūnā lāča parastā dzīvesvieta ir mežs, sastopams arī jaunaudzēs un izcirtumos.<ref name=":0" /> Vietās, kur dzīvo lāči, var atrast saplosītus, satrupējušus celmus un guļošu koku stumbrus, apvērstu velēnu un izrakstus [[Skudru dzimta|skudru]] pūžņus. Ar priekškāju nagiem maksimāli aizsniedzamā augstumā lācis iezīmē augošu [[koks|koku]] stumbrus.<ref name="lat"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100122061723/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191680 Viļakas novadā manīts milzīgs lācis] * [https://web.archive.org/web/20090723063352/http://naturetravels.wordpress.com/2008/01/28/brown-bears-in-sweden-the-shy-giant-of-the-wilderness/ Eirāzijas brūnais lācis Skandināvijā (angliski)] * [http://www.kora.ch/sp-ois/bear-ois/index.htm Brūnie lāči Eiropā (angliski)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210614033232/https://www.kora.ch/sp-ois/bear-ois/index.htm |date={{dat|2021|06|14||bez}} }} * [http://raksti.daba.lv/referaati/2006/kortlova/palags.html Brūnā lāča Ursus arctos apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130612085039/http://raksti.daba.lv/referaati/2006/kortlova/palags.html |date={{dat|2013|06|12||bez}} }} * [http://www.diena.lv/lat/dzive/daba/neertais-milzis Brūnais lācis Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100413183641/http://www.diena.lv/lat/dzive/daba/neertais-milzis |date={{dat|2010|04|13||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090729092053/http://rigazoo.lv/public/29320.html Brūnais lācis] * [https://web.archive.org/web/20110215160836/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/40016/no-ziemas-miega-pamodusies-pirmie-laci No ziemas miega pamodušies pirmie lāči] [[Kategorija:Lāču dzimta]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] 6l1oshqzz0x0y15uakhq9l8ox3eriu8 0 92890 4489880 4270279 2026-07-03T21:45:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489880 wikitext text/x-wiki {{Futbolista info | vārds = Grigorijs Čirkins | pilns vārds = | iesauka = | foto = [[Attēls:Grigori Chirkin.jpg|250px]] | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1986|2|26}} | dzimtā pilsēta = | dzimtene = | augums = 174 cm | klubs = | numurs = | pozīcija = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]/[[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | jauniešu sezonas = | jauniešu klubi = | sezonas = 2004-2006<br />2006<br />2007<br />2008<br />2008<br />2009-2011<br />2011<br />2012-2014<br />2014-2015<br />2015-2017<br />2017-2019<br />2019-2020<br />2020-2021<br />2021-2022 | klubi = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|FC Lokomotiv Moscow 2]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC SKA Rostov]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Sibir Novosibirsk]]<br />{{flaga|Latvija}} [[FK Rīga]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Barnaul]]<br />{{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Česke Budejovices "Dynamo"]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Baltika Kaliningrad]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Mahačkalas "Anži"|FC Anzhi Makhachkala]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Tosno]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FK Orenburg|FC Orenburg]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Avangard Kursk]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Bryansk]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Murom]] | spēles(vārti) = 46 (2)<br />18 (2)<br />11 (0)<br />19 (6)<br />5 (0)<br /> 40 (13)<br />27 (3)<br />72 (3)<br />26 (0)<br />45 (2)<br />44 (5)<br />22 (0)<br />19 (1)<br />31 (0) | ni sezonas = | ni komanda = | ni spēles(vārti) = | trenera sezonas = | trenera klubi = | ni izmaiņas = | pk izmaiņas = }} '''Grigorijs Čirkins''' ({{val-ru|Григорий Александрович Чиркин}}; dzimis {{dat|1986|2|26}}) ir [[Krievija]]s bijušais futbolists. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.playerhistory.com/player/48493/ Profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307095829/https://playerhistory.com/player/48493/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} playerhistory.com {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{FK Ventspils spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Čirkins, Grigorijs}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]] [[Kategorija:Mahačkalas "Anži" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Orenburg spēlētāji]] [[Kategorija:Rostovas SKA spēlētāji]] [[Kategorija:Česke Budejovices "Dynamo" spēlētāji]] 334ja472c146e144c4p3kxbx1cmh91c 0 93220 4489781 4373550 2026-07-03T16:50:00Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Ievērojami dalībnieki */ 4489781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:За единую Россію.jpg|thumb|Baltās kustības [[plakāts]], kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju]] '''Baltā kustība''' ({{val|ru|Белое движение}}), '''Baltā gvarde''' ({{val|ru|Белая гвардия}}), '''Baltā lieta''' ({{val|ru|Белое дело}}) jeb '''Baltā ideja''' ({{val|ru|Белая идея}}), bija kustība [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], kura no [[1917]]. līdz [[1923]]. gadam, kā arī vēlākajā [[Emigrācija|emigrācijā]] apvienoja pret [[boļševiki]]em gan politiski, gan militāri noskaņotus cilvēkus. Šajā kustībā iesaistījās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms [[Februāra revolūcija|Februāra]] un vēlākās [[Oktobra revolūcija]]s nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu [[ideoloģija|ideoloģisku]] nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā liela nozīme [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltajā armijā]] bija bijušajiem [[Krievijas Impērijas armija]]s virsniekiem. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s lielākajai daļa no viņiem draudēja [[represijas]], kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās [[karavīrs|karavīri]] ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, [[Rūdolfs Bangerskis]], [[Kārlis Goppers]], [[Ģederts Teodors Biernis]], [[Jānis Buivids]], [[Jānis Ušaks]], [[Pēteris Grīviņš]], [[Pēteris Mežaks]], kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr [[Krievijas Impērija]]s vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — [[Petrograda]] un [[Maskava]] — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. [[Boļševiki]]em pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties [[emigrācija|emigrācijā]], kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava [[kultūra]]s un [[politika|politiskā]] dzīve. == Ievērojami dalībnieki == * [[Dienvidkrievijas armija|Dienvidkrievijā]]: ** [[Aleksejs Kaledins]]; ** [[Mihails Aleksejevs]]; ** [[Lavrs Korņilovs]]; ** [[Antons Deņikins]]; ** [[Pjotrs Krasnovs]]; ** [[Nikolajs Ivanovs]]; ** [[Andrejs Škuro]]; ** [[Pjotrs Vrangelis]]; ** [[Mihails Drozdovskis]]; ** [[Sergejs Markovs (ģenerālis)|Sergejs Markovs]]; ** [[Vladimirs Mai-Majevskis]]; ** [[Aleksandrs Kutepovs]]; * [[Sibīrija|Sibīrijā]]: ** [[Vasīlijs Boldirevs]]; ** [[Aleksandrs Kolčaks]]; ** [[Vladimirs Kapels]]; ** [[Aleksandrs Dutovs]]; * [[Ziemeļrietumu armija|Ziemeļrietumos]]: ** [[Aleksandrs Rodzjanko]]; ** [[Nikolajs Judeničs]]; ** [[Pēteris Glāzenaps|Pēteris Glazenaps]]; ** [[Anatols Līvens (virsnieks)|Anatols Līvens]]; ** [[Pāvels Bermonts-Avalovs]]; * [[Arhangeļskas apgabals|Ziemeļkrievijā]]: ** [[Jevgeņijs Millers|Jevgēnijs Millers]]; *[[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]: ** [[Grigorijs Semjonovs]]; ** [[Romāns fon Ungerns-Šternbergs]]; ** [[Ivans Kalmikovs]]; ** [[Mihails Diterihss]]; *[[Centrālāzija|Centrālāzijā]]: **[[Boriss Annekovs]]. == Skatīt arī == * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[Bermontiāde]] * [[Sarkanā armija]] * [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Brīvprātīgo armija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Baltā armija Krievijas pilsoņu karā]] js2vwi9t4dok4o04luqnv8l1w0t45zr 0 93344 4489907 4488294 2026-07-04T03:49:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489907 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Igaunija]] | karogs = Flag of Estonia.svg | parraiditajs = [[Eesti Televisioon|ETV]] (1994—2008)<br />[[Eesti Rahvusringhääling|ERR]] (2009—) | nac atlase = [[Eurolaul]] (1993—2008)<br />[[Eesti Laul]] (2009—) | pied reizes = 31 (20 fināli) | pirma reize = {{escy|1994}}. | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2001}}. | ESC sl = Pēdējā vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2016}}. | majaslapa = [http://etv.err.ee/?0552076 ERR mājaslapa] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=26 Igaunijas lapa Eurovision.tv lapā] }} '''[[Igaunija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 30 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]]. [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada konkursā]] Igaunija, kuru pārstāvēja [[Tanels Padars]], [[Deivs Bentons]] un [[2XL]] ar dziesmu ''[[Everybody]]'', uzvarēja ar 198 punktiem. Igaunija no visām Baltijas valstīm ir visvairāk reižu ir ieguvusi TOP 10 rezultātus. == Igaunijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | {{N/A|[[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]}} | [[Janika Sillama]] | ''Muretut meelt ja südametuld'' | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 5. | align="center" | 47 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Silvija Vraita]] | ''Nagu merelaine'' | Igauņu | align="center" | 24. | align="center" | 2 | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | {{N/A|[[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | [[Mārja-Līsa Ilusa]] un [[Ivo Linna]] | ''[[Kaelakee hääl]]'' | Igauņu | align="center" | 5. | align="center" | 94 | align="center" | 5. | align="center" | 106 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | Mārja-Līsa Ilusa | ''Keelatud maa'' | Igauņu | align="center" | 8. | align="center" | 82 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | [[Koits Tome]] | ''Mere lapsed'' | Igauņu | align="center" | 12. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Evelīna Samuela]] un ''[[Camillie]]'' | ''Diamond of Night'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 6. | align="center" | 90 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | [[Eda Inese Eti]] | ''Once in a Lifetime'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 98 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Tanels Padars]], [[Deivs Bentons]], ''[[2XL]]'' | ''[[Everybody]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 198 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | [[Sahlena]] | ''Runaway'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 111 |- | align="center" | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Ruffus]]'' | ''Eighties Coming Back'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 14 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | ''[[Neiokõsõ]]'' | ''Tii'' | [[Veru valoda|Veru]] | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 57 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | ''[[Suntribe]]'' | ''Let's Get Loud'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 31 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Santra Oksenrajra]] | ''Through My Window'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 28 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Gerli Padara]] | ''Partners in Crime'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 33 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Kreisiraadio]]'' | ''Leto Svet'' | [[Serbu valoda|Serbu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Somu valoda|somu]] | align="center" | 18. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | Igauņu | align="center" | 6. | align="center" | 129 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 115 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]'' | ''Siren'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 39 |- | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Getera Jāni]] | ''[[Rockefeller Street]]'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 60 | align="center" | 24. | align="center" | 44 |- | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Ots Leplands]] | ''Kuula'' | Igauņu | align="center" | 6. | align="center" | 120 | align="center" | 4. | align="center" | 100 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Birgita Sarapa]] |''Et uus saaks alguse'' | Igauņu | align="center" | 20. | align="center" | 19 | align="center" | 10. | align="center" | 52 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Tanja Mihhailova|Tanja]] | ''Amazing'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Elina Borna]] un [[Stigs Resta]] | ''Goodbye to Yesterday'' | Angļu | align="center" |7. | align="center" |106 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |105 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FF8080" align="center" | 18. | bgcolor="#FF8080" align="center" | 24 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Koits Tome]] un [[Laura Peldvere]] | ''Verona'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 85 |- | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Elīna Nečajeva]] | ''La Forza'' | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | align="center" | 8. | align="center" | 245 | align="center" | 5. | align="center" | 201 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Viktors Krons]] | ''Storm'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 76 | align="center" | 4. | align="center" | 198 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Uku Suviste]] | ''What Love Is'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Uku Suviste]] | ''The Lucky One'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 58 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Stefans Airapetjans|Stefans]] | ''Hope'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 141 | align="center" | 5. | align="center" | 209 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Alika]] | ''Bridges'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 168 | align="center" | 10. | align="center" | 74 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[5miinust]]'' un ''[[Puuluup]]'' | ''(Nendest) narkootikumidest ei tea me (küll) midagi'' | Igauņu | align="center" | 20. | align="center" | 37 | align="center" | 6. | align="center" | 79 |- | bgcolor="#cc9966" align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | bgcolor="#cc9966" align="center" | ''[[Tommy Cash]]'' | bgcolor="#cc9966" align="center" | ''[[Espresso Macchiato]]'' | bgcolor="#cc9966" align="center" |Itāļu,<br />angļu | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 356 | align="center" | 5. | align="center" | 113 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 79 |} == Balsošanas vēsture == === Visvairāk atdotie punkti === {| class="wikitable" |- ! Vieta ! Valsts ! Punkti |- bgcolor="gold" | 1 |{{flag|Krievija}} | 151 |- bgcolor="silver" | 2 |{{flag|Zviedrija}} | 133 |- bgcolor="#CC9966" | 3 |{{flag|Norvēģija}} | 75 |- | 4 |{{flag|Latvija}} | 73 |- | 5 |{{flag|Somija}} | 67 |} === Visvairāk saņemtie punkti === {| class="wikitable" |- ! Vieta ! Valsts ! Punkti |- bgcolor="gold" | 1 |{{flag|Somija}} | 87 |- bgcolor="silver" | 2 |{{flag|Latvija}} | 72 |- bgcolor="#CC9966" | 3 |{{flag|Zviedrija}} | 71 |- | 4 |{{flag|Īrija}} | 65 |- | 5 |{{flag|Lietuva}} | 56 |} == Konkursi Igaunijā == {| class="wikitable" |- !Gads !Pilsēta !Arēna !Vadītāji |- |[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |{{flaga|Igaunija}} [[Tallina]] |[[Saku Suurhall]] |[[Annelija Pēbo]] un [[Marko Matvere]] |} == Ārējās saites == *[http://www.eurolaul.ee/ ETV - Eurolaul] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050829171033/http://www.eurolaul.ee/ |date={{dat|2005|08|29||bez}} }} {{et ikona}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Igaunijas mūzika]] kpio003t9y004xbamw49456owylzuct 0 94396 4489722 4489255 2026-07-03T13:22:48Z Ivario 51458 /* Karogu uzskaitījums */ 4489722 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pilsētu karogi''' kopā ar [[ģerbonis|ģerboņiem]], [[himna|himnām]] un [[logo]] ir [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|Latvijas pilsētu]] simboli. Atšķirībā no ģerboņiem, ko pilsētai piešķīra tās sizerēns, [[karogs|karogi]] veidojās pēc citiem principiem. Vēsturiski karogi ir viens no [[jūrniecība]]s identitātes simboliem un tie pārsvarā bija raksturīgi [[osta|ostu]] pilsētām ar savu [[tirdzniecības flote|floti]]. Senākais zināmais Latvijas pilsētu karogs ir 14. gadsimta [[Rīga]]s karogs, kurā uz melna audekla attēlots balts krusts.<ref>Flags of the World: [http://flagspot.net/flags/lv_riga.html Riga — Historical Flags (Latvia)]</ref> == Karogu uzskaitījums == '''treknrakstā''' — [[valstspilsēta]]s ar savu pašvaldību (kopš 2021. gada). {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- | [[Ainaži|Ainažu]] [[Ainažu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ainaži.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-ain.html|title=Ainaži (Limbazi, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Aizkraukle]]s [[Aizkraukles karogs|karogs]] | [[Attēls:Aizkraukle flag.svg|border|center|80px]] |1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-aizkr.html|title=Aizkraukle (Aizkraukle, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Aizpute]]s [[Aizputes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Aizpute.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1998. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-aiz.html|title=Aizpute (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> pārapstiprināts 2022. gada 30. novembrī<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nosaka-novada-simbolikas-izmantosanu/|title=Nosaka Dienvidkurzemes novada simbolikas izmantošanu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-03-30|date=2022-11-30|language=lv}}</ref><ref name=":1">[https://www.dkn.lv/lv/media/16302/download?attachment Par Dienvidkurzemes novada simboliku — projekts] </ref> |- |[[Aknīste]]s [[Aknīstes karogs|karogs]] | |2022. gada 30. novembrī<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=338492|title=Par Jēkabpils novada pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-03-30|language=lv}}</ref> |- | [[Aloja]]s [[Alojas karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Aloja flag.svg|border|center|80px]] |1998. gadā |- | [[Alūksne]]s [[Alūksnes karogs|karogs]] | [[Attēls:Aluksne flag.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2005. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-al-02.html|title=Aluksne (Aluksne, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Baldone]]s [[Baldones karogs|karogs]] |[[Attēls:BaldonesPilsetasKarogs2.jpg|border|center|80px]] |2023. gada 23. novembrī<ref name=":3" /> |- | [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] [[Baložu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Baloži.svg|border|center|80px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/balozu_pilsetas_karoga_mets.png Baložu pilsētas karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206111108/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/balozu_pilsetas_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref>/līdz 1999. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-bz.html|title=Balozi (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Balvi|Balvu]] [[Balvu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Balvi.svg|border|center|80px]] | 2005. gada 11. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/izstdes/983-erasmus-interaktivais-stends-rzekne|title=Balvi – pilsēta ar vilka spēku ģerbonī|website=www.rezeknesbiblioteka.lv|access-date=2022-11-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-blv.html|title=Balvi (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Bauska]]s [[Bauskas karogs|karogs]] | [[Attēls:Bauska flag.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2000. gadā |- | [[Brocēni|Brocēnu]] [[Brocēnu karogs|karogs]] | [[Attēls:Brocēnu pilsētas karogs.png|border|center|80px]] |2000. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=3414922425259890&set=a.3414922348593231|title=Brocēnu pilsēta - Brocēnu novada Goda pilsonis - Romualds Laurinovičs {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-03-16|date=2020-11-19|language=lv}}</ref> |- | [[Cēsis|Cēsu]] [[Cēsu karogs|karogs]] | [[Attēls:Cesis flag.svg|border|center|80px]] | 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/cesis-izdod-gramatu-par-pilsetas-gerboni.a223097/|title=Cēsīs izdod grāmatu par pilsētas ģerboni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Cesvaine]]s [[Cesvaines karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage_2-1.png|border|center|80px]] |''notiek balsojums''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesvaine.lv/sakums/aktualitates/single/backPid/3/article/aicinam-izteikt-viedokli-par-toposo-cesvaines-karogu.html|title=Aicinām izteikt viedokli par topošo Cesvaines karogu|website=www.cesvaine.lv|access-date=2024-04-15|date=2024-03-13}}</ref> |- | [[Dagda]]s [[Dagdas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Dagda.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2007. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-dagda.html|title=Dagda (Kraslavas, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | '''[[Daugavpils]]''' [[Daugavpils karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Daugavpils.svg|border|center|80px]] | 1937. gadā |- | [[Dobele]]s [[Dobeles karogs|karogs]] | [[Attēls:Dobele flag.svg|border|center|80px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-dob.html|title=Dobele (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Durbe]]s [[Durbes karogs|karogs]] |[[Attēls:Durbe flag.svg|border|center|80px]] |2016. gada 29. septembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.durbe.lv/saistosie_noteikumi_jauna_versija.html|title=Durbes novads :: DURBES NOVADA DOMES SAISTOŠIE NOTEIKUMI (9/2016 Par Durbes novada simbolikas lietošanu)|website=www.durbe.lv|access-date=2023-06-29|archive-date=2023-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230629083323/http://www.durbe.lv/saistosie_noteikumi_jauna_versija.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=341089|title=Par Dienvidkurzemes novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-06-29|date=2023-03-23|language=lv}}</ref> |- | [[Gulbene]]s [[Gulbenes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Gulbene.svg|border|center|80px]] | {{dat|2002|06|04||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbenesdome.lv/lat/pilseta_novads/simboli/?doc=48 |title=Gulbenes pilsētas karogs |access-date={{dat|2011|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150130010328/http://www.gulbenesdome.lv/lat/pilseta_novads/simboli/?doc=48 |archivedate={{dat|2015|01|30||bez}} }}</ref> |- |[[Grobiņa]]s [[Grobiņas karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|80px]] |2022. gada 30. novembrī<ref name=":0" /><ref name=":1" /> |- | [[Iecava]]s [[Iecavas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Iecava.png|border|center|80px]] | 2022. gada 28. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/16361-2/|title=Dome apstiprina Iecavas pilsētas ģerboni un karogu|last=|website=[[Bauskas Dzīve]]|access-date=2022-11-15|date=2022-04-29|language=lv|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115163954/https://bauskasdzive.lv/16361-2/}}</ref> |- | [[Ikšķile]]s [[Ikšķiles karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ikšķile.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2005. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-og-02.html|title=Ikskele (Ogres, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |} | valign="top" | {| class="wikitable" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- |[[Jēkabpils]] [[Jēkabpils karogs|karogs]] |[[Attēls:Jēkabpils flag.svg|border|center|80px]] |1999. gadā |- | [[Jelgava|'''Jelgavas''']] [[Jelgavas karogs|karogs]] | [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|center|80px]] | {{dat|1938|10|24||bez}}<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa{{!}}issue:153961{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1|title=Karogs Jelgavas pilsētai|publisher=Paju sabiedrības "Zemgales Balss"|work=Zemgales Balss|date=Trešdien, 26. oktobrī 1938. g.|issue=№224 15. gads.|access-date={{dat|2025|09|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210525053643/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa{{!}}issue:153961{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1}}</ref> |- |[[Jūrmala|'''Jūrmalas''']] [[Jūrmalas karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Jurmala.svg|border|center|80px]] |1990. gada 5. aprīlī<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=33126119&isArticle=true&query=J%C5%AARMALAS%20PILS%C4%92TAS%20KAROGU%20J%C5%ABrmalas%20pils%C4%93tas%20|title=JŪRMALAS PILSĒTAS TDP PIECPADSMITĀ SASAUKUMA TREŠĀS SESIJAS LĒMUMS PAR JŪRMALAS PILSĒTAS ĢERBONI UN KAROGU|work=Jūrmala|access-date=2024-05-21|date=1990-04-05|page=2}}</ref> |- | [[Kandava]]s [[Kandavas karogs|karogs]] | [[Attēls:Kandavas pilsētas karogs.png|border|center|80px]] | |- | [[Kuldīga]]s [[Kuldīgas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Kuldīga.svg|border|center|80px]] | 1992. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kuldiga.lv/kuldiga/simboli |title=Simboli — Kuldīgas novads |access-date={{dat|2022|11|15||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221115163954/https://www.kuldiga.lv/kuldiga/simboli }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |title=Pilsētas simboli - Kuldiga.lv |access-date={{dat|2011|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517015120/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> |- |[[Ķekava]]s [[Ķekavas karogs|karogs]] |[[Attēls:KekavasPilsetasKarogs2.jpg|border|center|80px]] |2023. gada 23. novembrī<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/47607-kekavas-novada-dome-apstiprinajusi-kekavas-pilsetas-un-baldones-pilsetas-karogus|title=Ķekavas novada dome apstiprinājusi Ķekavas pilsētas un Baldones pilsētas karogus|last=Kekava.lv|website=www.aprinkis.lv|access-date=2024-03-16|date=2023-11-24|language=lv-lv}}</ref> |- |[[Koknese]]s [[Kokneses karogs|karogs]] |[[Attēls:KoknesesPilsetasKarogs3.jpg|border|center|80px]] |2024. gada 26. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/jaunums/izveleta-kokneses-pilsetas-karoga-skice|title=Izvēlēta Kokneses pilsētas karoga skice {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2024-07-28|date=2024-06-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://staburags.lv/koknesei-savs-karogs/|title=Koknesei — savs karogs|last=Skaba|first=Iveta|website=Staburags.lv|access-date=2024-07-28|date=2024-07-03|language=lv-LV|archive-date=2024-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20240728142957/https://staburags.lv/koknesei-savs-karogs/}}</ref> |- | [[Liepāja|'''Liepājas''']] [[Liepājas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|border|center|80px]] | 1938. gadā |- | [[Limbaži|Limbažu]] [[Limbažu karogs|karogs]] | [[Attēls:Bandera Limbazi.png|border|center|80px]] | 1993. gada 28. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?id=8577042&isArticle=true&query=Limba%C5%BEu%20karogs%20Limba%C5%BEi%20karoga%20|title=Top Limbažu karogs|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|website=periodika.lv|access-date=2022-11-15|date=1993-05-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- | [[Līvāni|Līvānu]] [[Līvānu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Līvāni.png|border|center|80px]] | {{dat|1996|05|21||bez}}<ref>Līvānu novads: [http://www.livani.lv/page/275 Līvānu pilsētas simbolika]</ref> |- | [[Lubāna]]s [[Lubānas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Lubāna.svg|border|center|80px]] | 2000. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitmadona.lv/lv/noderigi111|title=Noderīgi|website=www.visitmadona.lv|access-date=2022-11-15}}</ref><!-- citā avotā - bijis jau 1999 (https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-bz.html) --> |- | [[Madona]]s [[Madonas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Madona.svg|border|center|80px]] | {{dat|2003|12|16||bez}}<ref>Madonas novads: [http://madona.lv/lat/?ct=karogs Par Madonas pilsētas karogu]</ref> |- |[[Mārupe]]s [[Mārupes karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|80px]] |2023. gada 31. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/2julija-uzvilks-masta-marupes-pilsetas-jauno-karogu-30-06-2023|title=2.jūlijā uzvilks mastā Mārupes pilsētas jauno karogu {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2023-07-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/atzimejot-marupes-pilsetas-pirmo-gadadienu-karoga-masta-uzvilkts-marupes-pilsetas-karogs-03|title=Atzīmējot Mārupes pilsētas pirmo gadadienu, karoga mastā uzvilkts Mārupes pilsētas karogs {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> |- | [[Ogre]]s [[Ogres karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ogre.svg|border|center|80px]] |2005. gada beigās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-og-og.html|title=Ogre (Ogre, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Olaine]]s [[Olaines karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Olaine.png|border|center|80px]] |2012. gada 28. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:mEvNkMX4oQMJ:www.heraldicum.ru/latvija/texts/2012_olaine.doc&cd=11&hl=lv&ct=clnk&gl=lv|title=Olaines novada domes 2012. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. 17 "Par Olaines novada simbolikas lietošanu un izmantošanu”.|website=webcache.googleusercontent.com|access-date=2022-11-16}}</ref> |- | [[Pāvilosta]]s [[Pāvilostas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Pāvilosta.svg|border|center|80px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pavilosta.lv/lv/novads|title=Pašvaldība - Pāvilostas novads|website=www.pavilosta.lv|access-date=2023-03-30|archive-date=2023-03-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230330123626/http://www.pavilosta.lv/lv/novads}}</ref><ref name=":0" /> |- | [[Piltene]]s [[Piltenes karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Piltene flag.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2006. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-ve-03.html|title=Piltene (Ventspils, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Pļaviņas|Pļaviņu]] [[Pļaviņu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Pļaviņas.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2011. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-plav.html|title=Plavinas (Plavinas, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Preiļi|Preiļu]] [[Preiļu karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|80px]] |1997. gada 26. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/119|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-07-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.preili.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Preiļi|website=www.preili.lv|access-date=2026-07-02|language=lv}}</ref> |- |[[Priekule]]s [[Priekules karogs|karogs]] |[[Attēls:Priekule flag.svg|border|center|80px]] |2022. gada 30. novembrī<ref name=":1" /> |- | [[Rēzekne|'''Rēzeknes''']] [[Rēzeknes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Rēzekne.svg|border|center|80px]] |pēc 1990. gada |} | valign="top" | {| class="wikitable" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- |[[Rīga|'''Rīgas''']] [[Rīgas karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Riga.svg‎|border|center|80px]] |{{dat|1937|05|04||bez}} |- | [[Rūjiena]]s [[Rūjienas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Rūjiena.png|border|center|80px]] |2000. gada 4. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-rujie.html|title=Rujiena (Valmiera, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Sabile]]s [[Sabiles karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Sabile.png|border|center|80px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":42">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=303277|title=Zaudējis spēku - Par Talsu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref name=":32">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=309314|title=Par Talsu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- | [[Salacgrīva]]s [[Salacgrīvas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Salacgrīva.svg‎|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sg.html|title=Salacgriva (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Saldus]] [[Saldus karogs|karogs]] | [[Attēls:Bandera Saldus.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sd.html|title=Saldus (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Saulkrasti.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2009. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-su.html|title=Saulkrasti (Daugapils, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Sigulda]]s [[Siguldas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Sigulda.svg‎|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sig.html|title=Sigulda (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Skrunda]]s [[Skrundas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Skrunda.svg‎|border|center|80px]] |1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sk.html|title=Skrunda (Kuldiga, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Smiltene]]s [[Smiltenes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Smiltene.svg‎|border|center|80px]] |2000. gada 8. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sm.html|title=Smiltene (Smiltene, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Staicele]]s [[Staiceles karogs|karogs]] | [[Attēls:Staiceles karogs.gif‎‎|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sc.html|title=Staicele (Limbazi, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Stende]]s [[Stendes karogs|karogs]] |[[Attēls:Stende town flag.png|border|center|80px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":42" /><ref name=":32" /> |- | [[Talsi|Talsu]] [[Talsu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Talsi.svg|border|center|80px]] |2008. gada 17. jūlijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/archive/talsu-pilsetai-bus-savs-karogs.d?id=21398574|title=Talsu pilsētai būs savs karogs|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-11-15|date=2008-07-15|language=lv}}</ref> |- | [[Tukums|Tukuma]] [[Tukuma karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Tukums.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-tk.html|title=Tukums (Tukums, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Valdemārpils]] [[Valdemārpils karogs|karogs]] | [[Attēls:Valdemārpils flag.svg|border|center|80px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":42" /><ref name=":32" /> |- | [[Valka]]s [[Valkas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Valka.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2003. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-vlk.html|title=Valka (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Valmiera]]s [[Valmieras karogs|karogs]] | [[Attēls:Valmiera flag.svg|border|center|80px]] | 1996. gada 6. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/pilseta/par-valmieru/valmieras-simbolika/|title=Valmieras simbolika|website=Valmieras novads|access-date=2022-11-15|language=lv-LV}}</ref> |- | '''[[Ventspils]]''' [[Ventspils karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ventspils.svg|border|center|80px]] | {{dat|1993|03|25||bez}}<ref>[https://www.ventspils.lv/lat/par_ventspili/ventspils_simbolika/?doc=170 Ventspils karogs]{{Novecojusi saite}}</ref> |- | [[Vangaži|Vangažu]] [[Vangažu karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg‎|border|center|80px]] | 2022. gada 8. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=333923|title=Par Ropažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/2243/|title=Inčukalna novads - Mīlot Vangažu pilsētu - izdrukā karodziņu un ņem to līdzi svētku gājienā 14. novembrī|website=www.incukalns.lv|access-date=2022-11-15|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115163955/https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/2243/}}</ref> |- | [[Viesīte]]s [[Viesītes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viesīte.png‎|border|center|80px]] |iesvētīts 1999. gada 18. novembrī, pārapstiprināts 2022. gada 30. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-vie.html|title=Viesite (Rezekne, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref><ref name=":2" /> |- | [[Viļaka]]s [[Viļakas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viļaka.png‎|border|center|80px]] | |- | [[Viļāni|Viļānu]] [[Viļānu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viļāni.svg|border|center|80px]] | 2015. gada 14. maijā<ref>[http://www.heraldicum.ru/latvija/texts/2015_vilana.pdf Viļānu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.74 „Par Viļānu novada simboliku” — Heraldicum.ru]</ref> |} |} === Pilsētas bez apstiprināta karoga === [[Ādaži]], [[Ape]], [[Auce]], [[Ilūkste]], [[Jaunjelgava]], [[Kārsava]], [[Ķegums]], [[Krāslava]], [[Lielvārde]], [[Līgatne]], [[Ludza]], [[Mazsalaca]], [[Salaspils]], [[Seda]], [[Strenči]], [[Subate]], [[Varakļāni]], [[Zilupe]]. === Bijušās pilsētas === {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- |[[Kalnciems|Kalnciema]] [[Kalnciema karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Kalnciems.svg|border|center|80px]] |''līdz 2010. gadam'' |} == Skatīt arī == {{Commons category|Flags of cities of Latvia|Latvijas pilsētu karogi}} * [[Karogs]] * [[Latvijas karogs]] * [[Latvijas pilsētas]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu karogi]] * [[Latvijas pagastu karogi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{karogs-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu karogi}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu karogi| ]] [[Kategorija:Veksiloloģija]] 9hmbf9uhxvk6dql9rbg60uzufmslxls 4489723 4489722 2026-07-03T13:27:26Z Ivario 51458 /* Karogu uzskaitījums */ 4489723 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pilsētu karogi''' kopā ar [[ģerbonis|ģerboņiem]], [[himna|himnām]] un [[logo]] ir [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|Latvijas pilsētu]] simboli. Atšķirībā no ģerboņiem, ko pilsētai piešķīra tās sizerēns, [[karogs|karogi]] veidojās pēc citiem principiem. Vēsturiski karogi ir viens no [[jūrniecība]]s identitātes simboliem un tie pārsvarā bija raksturīgi [[osta|ostu]] pilsētām ar savu [[tirdzniecības flote|floti]]. Senākais zināmais Latvijas pilsētu karogs ir 14. gadsimta [[Rīga]]s karogs, kurā uz melna audekla attēlots balts krusts.<ref>Flags of the World: [http://flagspot.net/flags/lv_riga.html Riga — Historical Flags (Latvia)]</ref> == Karogu uzskaitījums == '''treknrakstā''' — [[valstspilsēta]]s ar savu pašvaldību (kopš 2021. gada). {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- | [[Ainaži|Ainažu]] [[Ainažu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ainaži.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-ain.html|title=Ainaži (Limbazi, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Aizkraukle]]s [[Aizkraukles karogs|karogs]] | [[Attēls:Aizkraukle flag.svg|border|center|80px]] |1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-aizkr.html|title=Aizkraukle (Aizkraukle, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Aizpute]]s [[Aizputes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Aizpute.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1998. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-aiz.html|title=Aizpute (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> pārapstiprināts 2022. gada 30. novembrī<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nosaka-novada-simbolikas-izmantosanu/|title=Nosaka Dienvidkurzemes novada simbolikas izmantošanu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-03-30|date=2022-11-30|language=lv}}</ref><ref name=":1">[https://www.dkn.lv/lv/media/16302/download?attachment Par Dienvidkurzemes novada simboliku — projekts] </ref> |- |[[Aknīste]]s [[Aknīstes karogs|karogs]] | |2022. gada 30. novembrī<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=338492|title=Par Jēkabpils novada pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-03-30|language=lv}}</ref> |- | [[Aloja]]s [[Alojas karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Aloja flag.svg|border|center|80px]] |1998. gadā |- | [[Alūksne]]s [[Alūksnes karogs|karogs]] | [[Attēls:Aluksne flag.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2005. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-al-02.html|title=Aluksne (Aluksne, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Baldone]]s [[Baldones karogs|karogs]] |[[Attēls:BaldonesPilsetasKarogs2.jpg|border|center|80px]] |2023. gada 23. novembrī<ref name=":3" /> |- | [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] [[Baložu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Baloži.svg|border|center|80px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/balozu_pilsetas_karoga_mets.png Baložu pilsētas karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206111108/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/balozu_pilsetas_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref>/līdz 1999. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-bz.html|title=Balozi (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Balvi|Balvu]] [[Balvu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Balvi.svg|border|center|80px]] | 2005. gada 11. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/izstdes/983-erasmus-interaktivais-stends-rzekne|title=Balvi – pilsēta ar vilka spēku ģerbonī|website=www.rezeknesbiblioteka.lv|access-date=2022-11-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-blv.html|title=Balvi (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Bauska]]s [[Bauskas karogs|karogs]] | [[Attēls:Bauska flag.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2000. gadā |- | [[Brocēni|Brocēnu]] [[Brocēnu karogs|karogs]] | [[Attēls:Brocēnu pilsētas karogs.png|border|center|80px]] |2000. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=3414922425259890&set=a.3414922348593231|title=Brocēnu pilsēta - Brocēnu novada Goda pilsonis - Romualds Laurinovičs {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-03-16|date=2020-11-19|language=lv}}</ref> |- | [[Cēsis|Cēsu]] [[Cēsu karogs|karogs]] | [[Attēls:Cesis flag.svg|border|center|80px]] | 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/cesis-izdod-gramatu-par-pilsetas-gerboni.a223097/|title=Cēsīs izdod grāmatu par pilsētas ģerboni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Cesvaine]]s [[Cesvaines karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage_2-1.png|border|center|80px]] |''notiek balsojums''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesvaine.lv/sakums/aktualitates/single/backPid/3/article/aicinam-izteikt-viedokli-par-toposo-cesvaines-karogu.html|title=Aicinām izteikt viedokli par topošo Cesvaines karogu|website=www.cesvaine.lv|access-date=2024-04-15|date=2024-03-13}}</ref> |- | [[Dagda]]s [[Dagdas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Dagda.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2007. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-dagda.html|title=Dagda (Kraslavas, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | '''[[Daugavpils]]''' [[Daugavpils karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Daugavpils.svg|border|center|80px]] | 1937. gadā |- | [[Dobele]]s [[Dobeles karogs|karogs]] | [[Attēls:Dobele flag.svg|border|center|80px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-dob.html|title=Dobele (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Durbe]]s [[Durbes karogs|karogs]] |[[Attēls:Durbe flag.svg|border|center|80px]] |2016. gada 29. septembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.durbe.lv/saistosie_noteikumi_jauna_versija.html|title=Durbes novads :: DURBES NOVADA DOMES SAISTOŠIE NOTEIKUMI (9/2016 Par Durbes novada simbolikas lietošanu)|website=www.durbe.lv|access-date=2023-06-29|archive-date=2023-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230629083323/http://www.durbe.lv/saistosie_noteikumi_jauna_versija.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=341089|title=Par Dienvidkurzemes novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-06-29|date=2023-03-23|language=lv}}</ref> |- | [[Gulbene]]s [[Gulbenes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Gulbene.svg|border|center|80px]] | {{dat|2002|06|04||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbenesdome.lv/lat/pilseta_novads/simboli/?doc=48 |title=Gulbenes pilsētas karogs |access-date={{dat|2011|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150130010328/http://www.gulbenesdome.lv/lat/pilseta_novads/simboli/?doc=48 |archivedate={{dat|2015|01|30||bez}} }}</ref> |- |[[Grobiņa]]s [[Grobiņas karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|80px]] |2022. gada 30. novembrī<ref name=":0" /><ref name=":1" /> |- | [[Iecava]]s [[Iecavas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Iecava.png|border|center|80px]] | 2022. gada 28. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/16361-2/|title=Dome apstiprina Iecavas pilsētas ģerboni un karogu|last=|website=[[Bauskas Dzīve]]|access-date=2022-11-15|date=2022-04-29|language=lv|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115163954/https://bauskasdzive.lv/16361-2/}}</ref> |- | [[Ikšķile]]s [[Ikšķiles karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ikšķile.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2005. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-og-02.html|title=Ikskele (Ogres, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |} | valign="top" | {| class="wikitable" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- |[[Jēkabpils]] [[Jēkabpils karogs|karogs]] |[[Attēls:Jēkabpils flag.svg|border|center|80px]] |1999. gadā |- | [[Jelgava|'''Jelgavas''']] [[Jelgavas karogs|karogs]] | [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|center|80px]] | {{dat|1938|10|24||bez}}<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa{{!}}issue:153961{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1|title=Karogs Jelgavas pilsētai|publisher=Paju sabiedrības "Zemgales Balss"|work=Zemgales Balss|date=Trešdien, 26. oktobrī 1938. g.|issue=№224 15. gads.|access-date={{dat|2025|09|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210525053643/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa{{!}}issue:153961{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1}}</ref> |- |[[Jūrmala|'''Jūrmalas''']] [[Jūrmalas karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Jurmala.svg|border|center|80px]] |1990. gada 5. aprīlī<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=33126119&isArticle=true&query=J%C5%AARMALAS%20PILS%C4%92TAS%20KAROGU%20J%C5%ABrmalas%20pils%C4%93tas%20|title=JŪRMALAS PILSĒTAS TDP PIECPADSMITĀ SASAUKUMA TREŠĀS SESIJAS LĒMUMS PAR JŪRMALAS PILSĒTAS ĢERBONI UN KAROGU|work=Jūrmala|access-date=2024-05-21|date=1990-04-05|page=2}}</ref> |- | [[Kandava]]s [[Kandavas karogs|karogs]] | [[Attēls:Kandavas pilsētas karogs.png|border|center|80px]] |2013. gada 30. oktobrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kandava.lv/saistosie-noteikumi-grozijumu-vesture/saistosie_noteikumi1|title=Saistošie noteikumi - Kandavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 29 "Par Kandavas novada simbolikas izmantošanu ( 30.10. 2013. prot. Nr.15.; 54.§)|website=Kandavas novads|access-date=2026-07-03|language=lv}}</ref> |- | [[Kuldīga]]s [[Kuldīgas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Kuldīga.svg|border|center|80px]] | 1992. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kuldiga.lv/kuldiga/simboli |title=Simboli — Kuldīgas novads |access-date={{dat|2022|11|15||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221115163954/https://www.kuldiga.lv/kuldiga/simboli }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |title=Pilsētas simboli - Kuldiga.lv |access-date={{dat|2011|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517015120/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> |- |[[Ķekava]]s [[Ķekavas karogs|karogs]] |[[Attēls:KekavasPilsetasKarogs2.jpg|border|center|80px]] |2023. gada 23. novembrī<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/47607-kekavas-novada-dome-apstiprinajusi-kekavas-pilsetas-un-baldones-pilsetas-karogus|title=Ķekavas novada dome apstiprinājusi Ķekavas pilsētas un Baldones pilsētas karogus|last=Kekava.lv|website=www.aprinkis.lv|access-date=2024-03-16|date=2023-11-24|language=lv-lv}}</ref> |- |[[Koknese]]s [[Kokneses karogs|karogs]] |[[Attēls:KoknesesPilsetasKarogs3.jpg|border|center|80px]] |2024. gada 26. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/jaunums/izveleta-kokneses-pilsetas-karoga-skice|title=Izvēlēta Kokneses pilsētas karoga skice {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2024-07-28|date=2024-06-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://staburags.lv/koknesei-savs-karogs/|title=Koknesei — savs karogs|last=Skaba|first=Iveta|website=Staburags.lv|access-date=2024-07-28|date=2024-07-03|language=lv-LV|archive-date=2024-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20240728142957/https://staburags.lv/koknesei-savs-karogs/}}</ref> |- | [[Liepāja|'''Liepājas''']] [[Liepājas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|border|center|80px]] | 1938. gadā |- | [[Limbaži|Limbažu]] [[Limbažu karogs|karogs]] | [[Attēls:Bandera Limbazi.png|border|center|80px]] | 1993. gada 28. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?id=8577042&isArticle=true&query=Limba%C5%BEu%20karogs%20Limba%C5%BEi%20karoga%20|title=Top Limbažu karogs|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|website=periodika.lv|access-date=2022-11-15|date=1993-05-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- | [[Līvāni|Līvānu]] [[Līvānu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Līvāni.png|border|center|80px]] | {{dat|1996|05|21||bez}}<ref>Līvānu novads: [http://www.livani.lv/page/275 Līvānu pilsētas simbolika]</ref> |- | [[Lubāna]]s [[Lubānas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Lubāna.svg|border|center|80px]] | 2000. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitmadona.lv/lv/noderigi111|title=Noderīgi|website=www.visitmadona.lv|access-date=2022-11-15}}</ref><!-- citā avotā - bijis jau 1999 (https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-bz.html) --> |- | [[Madona]]s [[Madonas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Madona.svg|border|center|80px]] | {{dat|2003|12|16||bez}}<ref>Madonas novads: [http://madona.lv/lat/?ct=karogs Par Madonas pilsētas karogu]</ref> |- |[[Mārupe]]s [[Mārupes karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|80px]] |2023. gada 31. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/2julija-uzvilks-masta-marupes-pilsetas-jauno-karogu-30-06-2023|title=2.jūlijā uzvilks mastā Mārupes pilsētas jauno karogu {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2023-07-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/atzimejot-marupes-pilsetas-pirmo-gadadienu-karoga-masta-uzvilkts-marupes-pilsetas-karogs-03|title=Atzīmējot Mārupes pilsētas pirmo gadadienu, karoga mastā uzvilkts Mārupes pilsētas karogs {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> |- | [[Ogre]]s [[Ogres karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ogre.svg|border|center|80px]] |2005. gada beigās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-og-og.html|title=Ogre (Ogre, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Olaine]]s [[Olaines karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Olaine.png|border|center|80px]] |2012. gada 28. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:mEvNkMX4oQMJ:www.heraldicum.ru/latvija/texts/2012_olaine.doc&cd=11&hl=lv&ct=clnk&gl=lv|title=Olaines novada domes 2012. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. 17 "Par Olaines novada simbolikas lietošanu un izmantošanu”.|website=webcache.googleusercontent.com|access-date=2022-11-16}}</ref> |- | [[Pāvilosta]]s [[Pāvilostas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Pāvilosta.svg|border|center|80px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pavilosta.lv/lv/novads|title=Pašvaldība - Pāvilostas novads|website=www.pavilosta.lv|access-date=2023-03-30|archive-date=2023-03-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230330123626/http://www.pavilosta.lv/lv/novads}}</ref><ref name=":0" /> |- | [[Piltene]]s [[Piltenes karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Piltene flag.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2006. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-ve-03.html|title=Piltene (Ventspils, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Pļaviņas|Pļaviņu]] [[Pļaviņu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Pļaviņas.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2011. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-plav.html|title=Plavinas (Plavinas, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Preiļi|Preiļu]] [[Preiļu karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|80px]] |1997. gada 26. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/119|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-07-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.preili.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Preiļi|website=www.preili.lv|access-date=2026-07-02|language=lv}}</ref> |- |[[Priekule]]s [[Priekules karogs|karogs]] |[[Attēls:Priekule flag.svg|border|center|80px]] |2022. gada 30. novembrī<ref name=":1" /> |- | [[Rēzekne|'''Rēzeknes''']] [[Rēzeknes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Rēzekne.svg|border|center|80px]] |pēc 1990. gada |} | valign="top" | {| class="wikitable" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- |[[Rīga|'''Rīgas''']] [[Rīgas karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Riga.svg‎|border|center|80px]] |{{dat|1937|05|04||bez}} |- | [[Rūjiena]]s [[Rūjienas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Rūjiena.png|border|center|80px]] |2000. gada 4. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-rujie.html|title=Rujiena (Valmiera, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Sabile]]s [[Sabiles karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Sabile.png|border|center|80px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":42">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=303277|title=Zaudējis spēku - Par Talsu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref name=":32">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=309314|title=Par Talsu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- | [[Salacgrīva]]s [[Salacgrīvas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Salacgrīva.svg‎|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sg.html|title=Salacgriva (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Saldus]] [[Saldus karogs|karogs]] | [[Attēls:Bandera Saldus.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sd.html|title=Saldus (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Saulkrasti.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2009. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-su.html|title=Saulkrasti (Daugapils, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Sigulda]]s [[Siguldas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Sigulda.svg‎|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sig.html|title=Sigulda (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Skrunda]]s [[Skrundas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Skrunda.svg‎|border|center|80px]] |1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sk.html|title=Skrunda (Kuldiga, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Smiltene]]s [[Smiltenes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Smiltene.svg‎|border|center|80px]] |2000. gada 8. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sm.html|title=Smiltene (Smiltene, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Staicele]]s [[Staiceles karogs|karogs]] | [[Attēls:Staiceles karogs.gif‎‎|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sc.html|title=Staicele (Limbazi, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Stende]]s [[Stendes karogs|karogs]] |[[Attēls:Stende town flag.png|border|center|80px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":42" /><ref name=":32" /> |- | [[Talsi|Talsu]] [[Talsu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Talsi.svg|border|center|80px]] |2008. gada 17. jūlijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/archive/talsu-pilsetai-bus-savs-karogs.d?id=21398574|title=Talsu pilsētai būs savs karogs|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-11-15|date=2008-07-15|language=lv}}</ref> |- | [[Tukums|Tukuma]] [[Tukuma karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Tukums.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-tk.html|title=Tukums (Tukums, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Valdemārpils]] [[Valdemārpils karogs|karogs]] | [[Attēls:Valdemārpils flag.svg|border|center|80px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":42" /><ref name=":32" /> |- | [[Valka]]s [[Valkas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Valka.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2003. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-vlk.html|title=Valka (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Valmiera]]s [[Valmieras karogs|karogs]] | [[Attēls:Valmiera flag.svg|border|center|80px]] | 1996. gada 6. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/pilseta/par-valmieru/valmieras-simbolika/|title=Valmieras simbolika|website=Valmieras novads|access-date=2022-11-15|language=lv-LV}}</ref> |- | '''[[Ventspils]]''' [[Ventspils karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ventspils.svg|border|center|80px]] | {{dat|1993|03|25||bez}}<ref>[https://www.ventspils.lv/lat/par_ventspili/ventspils_simbolika/?doc=170 Ventspils karogs]{{Novecojusi saite}}</ref> |- | [[Vangaži|Vangažu]] [[Vangažu karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg‎|border|center|80px]] | 2022. gada 8. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=333923|title=Par Ropažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/2243/|title=Inčukalna novads - Mīlot Vangažu pilsētu - izdrukā karodziņu un ņem to līdzi svētku gājienā 14. novembrī|website=www.incukalns.lv|access-date=2022-11-15|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115163955/https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/2243/}}</ref> |- | [[Viesīte]]s [[Viesītes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viesīte.png‎|border|center|80px]] |iesvētīts 1999. gada 18. novembrī, pārapstiprināts 2022. gada 30. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-vie.html|title=Viesite (Rezekne, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref><ref name=":2" /> |- | [[Viļaka]]s [[Viļakas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viļaka.png‎|border|center|80px]] | |- | [[Viļāni|Viļānu]] [[Viļānu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viļāni.svg|border|center|80px]] | 2015. gada 14. maijā<ref>[http://www.heraldicum.ru/latvija/texts/2015_vilana.pdf Viļānu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.74 „Par Viļānu novada simboliku” — Heraldicum.ru]</ref> |} |} === Pilsētas bez apstiprināta karoga === [[Ādaži]], [[Ape]], [[Auce]], [[Ilūkste]], [[Jaunjelgava]], [[Kārsava]], [[Ķegums]], [[Krāslava]], [[Lielvārde]], [[Līgatne]], [[Ludza]], [[Mazsalaca]], [[Salaspils]], [[Seda]], [[Strenči]], [[Subate]], [[Varakļāni]], [[Zilupe]]. === Bijušās pilsētas === {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- |[[Kalnciems|Kalnciema]] [[Kalnciema karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Kalnciems.svg|border|center|80px]] |''līdz 2010. gadam'' |} == Skatīt arī == {{Commons category|Flags of cities of Latvia|Latvijas pilsētu karogi}} * [[Karogs]] * [[Latvijas karogs]] * [[Latvijas pilsētas]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu karogi]] * [[Latvijas pagastu karogi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{karogs-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu karogi}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu karogi| ]] [[Kategorija:Veksiloloģija]] scwr64vo2sxtqw537e195w6jm5ygsk3 4489724 4489723 2026-07-03T13:27:52Z Ivario 51458 /* Karogu uzskaitījums */ 4489724 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pilsētu karogi''' kopā ar [[ģerbonis|ģerboņiem]], [[himna|himnām]] un [[logo]] ir [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|Latvijas pilsētu]] simboli. Atšķirībā no ģerboņiem, ko pilsētai piešķīra tās sizerēns, [[karogs|karogi]] veidojās pēc citiem principiem. Vēsturiski karogi ir viens no [[jūrniecība]]s identitātes simboliem un tie pārsvarā bija raksturīgi [[osta|ostu]] pilsētām ar savu [[tirdzniecības flote|floti]]. Senākais zināmais Latvijas pilsētu karogs ir 14. gadsimta [[Rīga]]s karogs, kurā uz melna audekla attēlots balts krusts.<ref>Flags of the World: [http://flagspot.net/flags/lv_riga.html Riga — Historical Flags (Latvia)]</ref> == Karogu uzskaitījums == '''treknrakstā''' — [[valstspilsēta]]s ar savu pašvaldību (kopš 2021. gada). {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- | [[Ainaži|Ainažu]] [[Ainažu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ainaži.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-ain.html|title=Ainaži (Limbazi, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Aizkraukle]]s [[Aizkraukles karogs|karogs]] | [[Attēls:Aizkraukle flag.svg|border|center|80px]] |1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-aizkr.html|title=Aizkraukle (Aizkraukle, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Aizpute]]s [[Aizputes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Aizpute.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1998. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-aiz.html|title=Aizpute (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> pārapstiprināts 2022. gada 30. novembrī<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nosaka-novada-simbolikas-izmantosanu/|title=Nosaka Dienvidkurzemes novada simbolikas izmantošanu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-03-30|date=2022-11-30|language=lv}}</ref><ref name=":1">[https://www.dkn.lv/lv/media/16302/download?attachment Par Dienvidkurzemes novada simboliku — projekts] </ref> |- |[[Aknīste]]s [[Aknīstes karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|80px]] |2022. gada 30. novembrī<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=338492|title=Par Jēkabpils novada pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-03-30|language=lv}}</ref> |- | [[Aloja]]s [[Alojas karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Aloja flag.svg|border|center|80px]] |1998. gadā |- | [[Alūksne]]s [[Alūksnes karogs|karogs]] | [[Attēls:Aluksne flag.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2005. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-al-02.html|title=Aluksne (Aluksne, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Baldone]]s [[Baldones karogs|karogs]] |[[Attēls:BaldonesPilsetasKarogs2.jpg|border|center|80px]] |2023. gada 23. novembrī<ref name=":3" /> |- | [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] [[Baložu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Baloži.svg|border|center|80px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/balozu_pilsetas_karoga_mets.png Baložu pilsētas karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206111108/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/balozu_pilsetas_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref>/līdz 1999. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-bz.html|title=Balozi (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Balvi|Balvu]] [[Balvu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Balvi.svg|border|center|80px]] | 2005. gada 11. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/izstdes/983-erasmus-interaktivais-stends-rzekne|title=Balvi – pilsēta ar vilka spēku ģerbonī|website=www.rezeknesbiblioteka.lv|access-date=2022-11-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-blv.html|title=Balvi (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Bauska]]s [[Bauskas karogs|karogs]] | [[Attēls:Bauska flag.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2000. gadā |- | [[Brocēni|Brocēnu]] [[Brocēnu karogs|karogs]] | [[Attēls:Brocēnu pilsētas karogs.png|border|center|80px]] |2000. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=3414922425259890&set=a.3414922348593231|title=Brocēnu pilsēta - Brocēnu novada Goda pilsonis - Romualds Laurinovičs {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-03-16|date=2020-11-19|language=lv}}</ref> |- | [[Cēsis|Cēsu]] [[Cēsu karogs|karogs]] | [[Attēls:Cesis flag.svg|border|center|80px]] | 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/cesis-izdod-gramatu-par-pilsetas-gerboni.a223097/|title=Cēsīs izdod grāmatu par pilsētas ģerboni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Cesvaine]]s [[Cesvaines karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage_2-1.png|border|center|80px]] |''notiek balsojums''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesvaine.lv/sakums/aktualitates/single/backPid/3/article/aicinam-izteikt-viedokli-par-toposo-cesvaines-karogu.html|title=Aicinām izteikt viedokli par topošo Cesvaines karogu|website=www.cesvaine.lv|access-date=2024-04-15|date=2024-03-13}}</ref> |- | [[Dagda]]s [[Dagdas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Dagda.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2007. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-dagda.html|title=Dagda (Kraslavas, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | '''[[Daugavpils]]''' [[Daugavpils karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Daugavpils.svg|border|center|80px]] | 1937. gadā |- | [[Dobele]]s [[Dobeles karogs|karogs]] | [[Attēls:Dobele flag.svg|border|center|80px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-dob.html|title=Dobele (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Durbe]]s [[Durbes karogs|karogs]] |[[Attēls:Durbe flag.svg|border|center|80px]] |2016. gada 29. septembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.durbe.lv/saistosie_noteikumi_jauna_versija.html|title=Durbes novads :: DURBES NOVADA DOMES SAISTOŠIE NOTEIKUMI (9/2016 Par Durbes novada simbolikas lietošanu)|website=www.durbe.lv|access-date=2023-06-29|archive-date=2023-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230629083323/http://www.durbe.lv/saistosie_noteikumi_jauna_versija.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=341089|title=Par Dienvidkurzemes novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-06-29|date=2023-03-23|language=lv}}</ref> |- | [[Gulbene]]s [[Gulbenes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Gulbene.svg|border|center|80px]] | {{dat|2002|06|04||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbenesdome.lv/lat/pilseta_novads/simboli/?doc=48 |title=Gulbenes pilsētas karogs |access-date={{dat|2011|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150130010328/http://www.gulbenesdome.lv/lat/pilseta_novads/simboli/?doc=48 |archivedate={{dat|2015|01|30||bez}} }}</ref> |- |[[Grobiņa]]s [[Grobiņas karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|80px]] |2022. gada 30. novembrī<ref name=":0" /><ref name=":1" /> |- | [[Iecava]]s [[Iecavas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Iecava.png|border|center|80px]] | 2022. gada 28. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/16361-2/|title=Dome apstiprina Iecavas pilsētas ģerboni un karogu|last=|website=[[Bauskas Dzīve]]|access-date=2022-11-15|date=2022-04-29|language=lv|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115163954/https://bauskasdzive.lv/16361-2/}}</ref> |- | [[Ikšķile]]s [[Ikšķiles karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ikšķile.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2005. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-og-02.html|title=Ikskele (Ogres, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |} | valign="top" | {| class="wikitable" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- |[[Jēkabpils]] [[Jēkabpils karogs|karogs]] |[[Attēls:Jēkabpils flag.svg|border|center|80px]] |1999. gadā |- | [[Jelgava|'''Jelgavas''']] [[Jelgavas karogs|karogs]] | [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|center|80px]] | {{dat|1938|10|24||bez}}<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa{{!}}issue:153961{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1|title=Karogs Jelgavas pilsētai|publisher=Paju sabiedrības "Zemgales Balss"|work=Zemgales Balss|date=Trešdien, 26. oktobrī 1938. g.|issue=№224 15. gads.|access-date={{dat|2025|09|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210525053643/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa{{!}}issue:153961{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1}}</ref> |- |[[Jūrmala|'''Jūrmalas''']] [[Jūrmalas karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Jurmala.svg|border|center|80px]] |1990. gada 5. aprīlī<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=33126119&isArticle=true&query=J%C5%AARMALAS%20PILS%C4%92TAS%20KAROGU%20J%C5%ABrmalas%20pils%C4%93tas%20|title=JŪRMALAS PILSĒTAS TDP PIECPADSMITĀ SASAUKUMA TREŠĀS SESIJAS LĒMUMS PAR JŪRMALAS PILSĒTAS ĢERBONI UN KAROGU|work=Jūrmala|access-date=2024-05-21|date=1990-04-05|page=2}}</ref> |- | [[Kandava]]s [[Kandavas karogs|karogs]] | [[Attēls:Kandavas pilsētas karogs.png|border|center|80px]] |2013. gada 30. oktobrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kandava.lv/saistosie-noteikumi-grozijumu-vesture/saistosie_noteikumi1|title=Saistošie noteikumi - Kandavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 29 "Par Kandavas novada simbolikas izmantošanu ( 30.10. 2013. prot. Nr.15.; 54.§)|website=Kandavas novads|access-date=2026-07-03|language=lv}}</ref> |- | [[Kuldīga]]s [[Kuldīgas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Kuldīga.svg|border|center|80px]] | 1992. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kuldiga.lv/kuldiga/simboli |title=Simboli — Kuldīgas novads |access-date={{dat|2022|11|15||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221115163954/https://www.kuldiga.lv/kuldiga/simboli }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |title=Pilsētas simboli - Kuldiga.lv |access-date={{dat|2011|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517015120/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> |- |[[Ķekava]]s [[Ķekavas karogs|karogs]] |[[Attēls:KekavasPilsetasKarogs2.jpg|border|center|80px]] |2023. gada 23. novembrī<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/47607-kekavas-novada-dome-apstiprinajusi-kekavas-pilsetas-un-baldones-pilsetas-karogus|title=Ķekavas novada dome apstiprinājusi Ķekavas pilsētas un Baldones pilsētas karogus|last=Kekava.lv|website=www.aprinkis.lv|access-date=2024-03-16|date=2023-11-24|language=lv-lv}}</ref> |- |[[Koknese]]s [[Kokneses karogs|karogs]] |[[Attēls:KoknesesPilsetasKarogs3.jpg|border|center|80px]] |2024. gada 26. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/jaunums/izveleta-kokneses-pilsetas-karoga-skice|title=Izvēlēta Kokneses pilsētas karoga skice {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2024-07-28|date=2024-06-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://staburags.lv/koknesei-savs-karogs/|title=Koknesei — savs karogs|last=Skaba|first=Iveta|website=Staburags.lv|access-date=2024-07-28|date=2024-07-03|language=lv-LV|archive-date=2024-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20240728142957/https://staburags.lv/koknesei-savs-karogs/}}</ref> |- | [[Liepāja|'''Liepājas''']] [[Liepājas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|border|center|80px]] | 1938. gadā |- | [[Limbaži|Limbažu]] [[Limbažu karogs|karogs]] | [[Attēls:Bandera Limbazi.png|border|center|80px]] | 1993. gada 28. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?id=8577042&isArticle=true&query=Limba%C5%BEu%20karogs%20Limba%C5%BEi%20karoga%20|title=Top Limbažu karogs|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|website=periodika.lv|access-date=2022-11-15|date=1993-05-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- | [[Līvāni|Līvānu]] [[Līvānu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Līvāni.png|border|center|80px]] | {{dat|1996|05|21||bez}}<ref>Līvānu novads: [http://www.livani.lv/page/275 Līvānu pilsētas simbolika]</ref> |- | [[Lubāna]]s [[Lubānas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Lubāna.svg|border|center|80px]] | 2000. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitmadona.lv/lv/noderigi111|title=Noderīgi|website=www.visitmadona.lv|access-date=2022-11-15}}</ref><!-- citā avotā - bijis jau 1999 (https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-bz.html) --> |- | [[Madona]]s [[Madonas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Madona.svg|border|center|80px]] | {{dat|2003|12|16||bez}}<ref>Madonas novads: [http://madona.lv/lat/?ct=karogs Par Madonas pilsētas karogu]</ref> |- |[[Mārupe]]s [[Mārupes karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|80px]] |2023. gada 31. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/2julija-uzvilks-masta-marupes-pilsetas-jauno-karogu-30-06-2023|title=2.jūlijā uzvilks mastā Mārupes pilsētas jauno karogu {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2023-07-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/atzimejot-marupes-pilsetas-pirmo-gadadienu-karoga-masta-uzvilkts-marupes-pilsetas-karogs-03|title=Atzīmējot Mārupes pilsētas pirmo gadadienu, karoga mastā uzvilkts Mārupes pilsētas karogs {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> |- | [[Ogre]]s [[Ogres karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ogre.svg|border|center|80px]] |2005. gada beigās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-og-og.html|title=Ogre (Ogre, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Olaine]]s [[Olaines karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Olaine.png|border|center|80px]] |2012. gada 28. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:mEvNkMX4oQMJ:www.heraldicum.ru/latvija/texts/2012_olaine.doc&cd=11&hl=lv&ct=clnk&gl=lv|title=Olaines novada domes 2012. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. 17 "Par Olaines novada simbolikas lietošanu un izmantošanu”.|website=webcache.googleusercontent.com|access-date=2022-11-16}}</ref> |- | [[Pāvilosta]]s [[Pāvilostas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Pāvilosta.svg|border|center|80px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pavilosta.lv/lv/novads|title=Pašvaldība - Pāvilostas novads|website=www.pavilosta.lv|access-date=2023-03-30|archive-date=2023-03-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230330123626/http://www.pavilosta.lv/lv/novads}}</ref><ref name=":0" /> |- | [[Piltene]]s [[Piltenes karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Piltene flag.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2006. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-ve-03.html|title=Piltene (Ventspils, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Pļaviņas|Pļaviņu]] [[Pļaviņu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Pļaviņas.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2011. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-plav.html|title=Plavinas (Plavinas, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Preiļi|Preiļu]] [[Preiļu karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|80px]] |1997. gada 26. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/119|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-07-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.preili.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Preiļi|website=www.preili.lv|access-date=2026-07-02|language=lv}}</ref> |- |[[Priekule]]s [[Priekules karogs|karogs]] |[[Attēls:Priekule flag.svg|border|center|80px]] |2022. gada 30. novembrī<ref name=":1" /> |- | [[Rēzekne|'''Rēzeknes''']] [[Rēzeknes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Rēzekne.svg|border|center|80px]] |pēc 1990. gada |} | valign="top" | {| class="wikitable" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- |[[Rīga|'''Rīgas''']] [[Rīgas karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Riga.svg‎|border|center|80px]] |{{dat|1937|05|04||bez}} |- | [[Rūjiena]]s [[Rūjienas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Rūjiena.png|border|center|80px]] |2000. gada 4. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-rujie.html|title=Rujiena (Valmiera, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Sabile]]s [[Sabiles karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Sabile.png|border|center|80px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":42">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=303277|title=Zaudējis spēku - Par Talsu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref name=":32">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=309314|title=Par Talsu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- | [[Salacgrīva]]s [[Salacgrīvas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Salacgrīva.svg‎|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sg.html|title=Salacgriva (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Saldus]] [[Saldus karogs|karogs]] | [[Attēls:Bandera Saldus.png|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sd.html|title=Saldus (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Saulkrasti.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2009. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-su.html|title=Saulkrasti (Daugapils, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Sigulda]]s [[Siguldas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Sigulda.svg‎|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sig.html|title=Sigulda (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Skrunda]]s [[Skrundas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Skrunda.svg‎|border|center|80px]] |1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sk.html|title=Skrunda (Kuldiga, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Smiltene]]s [[Smiltenes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Smiltene.svg‎|border|center|80px]] |2000. gada 8. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sm.html|title=Smiltene (Smiltene, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Staicele]]s [[Staiceles karogs|karogs]] | [[Attēls:Staiceles karogs.gif‎‎|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-sc.html|title=Staicele (Limbazi, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- |[[Stende]]s [[Stendes karogs|karogs]] |[[Attēls:Stende town flag.png|border|center|80px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":42" /><ref name=":32" /> |- | [[Talsi|Talsu]] [[Talsu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Talsi.svg|border|center|80px]] |2008. gada 17. jūlijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/archive/talsu-pilsetai-bus-savs-karogs.d?id=21398574|title=Talsu pilsētai būs savs karogs|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-11-15|date=2008-07-15|language=lv}}</ref> |- | [[Tukums|Tukuma]] [[Tukuma karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Tukums.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-tk.html|title=Tukums (Tukums, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Valdemārpils]] [[Valdemārpils karogs|karogs]] | [[Attēls:Valdemārpils flag.svg|border|center|80px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":42" /><ref name=":32" /> |- | [[Valka]]s [[Valkas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Valka.svg|border|center|80px]] |ne vēlāk kā 2003. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-vlk.html|title=Valka (Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref> |- | [[Valmiera]]s [[Valmieras karogs|karogs]] | [[Attēls:Valmiera flag.svg|border|center|80px]] | 1996. gada 6. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/pilseta/par-valmieru/valmieras-simbolika/|title=Valmieras simbolika|website=Valmieras novads|access-date=2022-11-15|language=lv-LV}}</ref> |- | '''[[Ventspils]]''' [[Ventspils karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Ventspils.svg|border|center|80px]] | {{dat|1993|03|25||bez}}<ref>[https://www.ventspils.lv/lat/par_ventspili/ventspils_simbolika/?doc=170 Ventspils karogs]{{Novecojusi saite}}</ref> |- | [[Vangaži|Vangažu]] [[Vangažu karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg‎|border|center|80px]] | 2022. gada 8. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=333923|title=Par Ropažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/2243/|title=Inčukalna novads - Mīlot Vangažu pilsētu - izdrukā karodziņu un ņem to līdzi svētku gājienā 14. novembrī|website=www.incukalns.lv|access-date=2022-11-15|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115163955/https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/2243/}}</ref> |- | [[Viesīte]]s [[Viesītes karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viesīte.png‎|border|center|80px]] |iesvētīts 1999. gada 18. novembrī, pārapstiprināts 2022. gada 30. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/lv-vie.html|title=Viesite (Rezekne, Latvia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-03}}</ref><ref name=":2" /> |- | [[Viļaka]]s [[Viļakas karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viļaka.png‎|border|center|80px]] | |- | [[Viļāni|Viļānu]] [[Viļānu karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viļāni.svg|border|center|80px]] | 2015. gada 14. maijā<ref>[http://www.heraldicum.ru/latvija/texts/2015_vilana.pdf Viļānu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.74 „Par Viļānu novada simboliku” — Heraldicum.ru]</ref> |} |} === Pilsētas bez apstiprināta karoga === [[Ādaži]], [[Ape]], [[Auce]], [[Ilūkste]], [[Jaunjelgava]], [[Kārsava]], [[Ķegums]], [[Krāslava]], [[Lielvārde]], [[Līgatne]], [[Ludza]], [[Mazsalaca]], [[Salaspils]], [[Seda]], [[Strenči]], [[Subate]], [[Varakļāni]], [[Zilupe]]. === Bijušās pilsētas === {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! Pilsēta ! Karogs ! Apstiprināts |- |[[Kalnciems|Kalnciema]] [[Kalnciema karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Kalnciems.svg|border|center|80px]] |''līdz 2010. gadam'' |} == Skatīt arī == {{Commons category|Flags of cities of Latvia|Latvijas pilsētu karogi}} * [[Karogs]] * [[Latvijas karogs]] * [[Latvijas pilsētas]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu karogi]] * [[Latvijas pagastu karogi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{karogs-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu karogi}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu karogi| ]] [[Kategorija:Veksiloloģija]] bkmiqt38hzq6i9efmff30z04d8pg2og 0 94979 4489822 4418482 2026-07-03T18:28:28Z MC2013 40125 4489822 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1948|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1948. gads|1948. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Jūlijs === * [[19. jūlijs|19.]]—[[22. jūlijs]] — notika [[X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. Vienlaicīgi [[Dinamo stadions (Rīga)|"Dinamo" stadionā]] notika I Deju svētki. === Decembris === * [[8. decembris]] — [[Biskajas līcis|Biskajas līcī]] nogrima pēdējais pirmās brīvvalsts tvaikonis "Ķegums" ar sarkanbaltsarkano karogu mastā, kas uz ilgāku laiku palika kā neatkarīgās valsts simbols. == Kultūra == * "[[Mājup ar uzvaru]]" (režisors Aleksandrs Ivanovs) == Dzimuši == * [[14. janvāris]] — [[Benita Vēja]], šahiste * [[16. janvāris]] — [[Anatolijs Solovjovs]] (''Анатолий Соловьев''), Latvijas krievu izcelsmes kosmonauts * [[24. februāris]] — [[Ludmila Leite-Plaude]], scenogrāfe un māksliniece (mirusi 2023. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Uldis Osis]], politiķis un ekonomists * [[28. aprīlis]] — [[Egons Maisaks]], aktieris (miris 1994. gadā) * [[1. maijs]] — [[Mihails Vasiļonoks]], hokejists (miris 2023. gadā) * [[30. jūnijs]] — [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (mirusi 2026. gadā) * [[3. jūlijs]] — [[Uldis Sterģis]], tēlnieks un akmeņkalis * [[4. jūlijs]] — [[Vladimirs Kirpičņikovs]], šahists * [[23. jūlijs]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (miris 2026. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Jānis Dinevičs]], politiķis * [[1. augusts]] — [[Ivars Kalniņš]], aktieris * [[13. augusts]] — [[Raits Černajs]], Valsts kontrolieris (miris 2018. gadā) * [[15. augusts]] — [[Romans Vitkovskis]], karikatūrists un matemātiķis * [[19. augusts]] — [[Juris Karlsons (komponists)|Juris Karlsons]], komponists * [[20. augusts]] — [[Rūta Kazāka]], botāniķe un māksliniece * [[27. augusts]] — [[Aleksandrs Kiršteins]], politiķis * [[5. decembris]] — [[Aleksandrs Šostaks]], matemātiķis (miris 2024. gadā) == Miruši == * [[16. janvāris]] — [[Voldemārs Zāmuēls]], politiķis, Ministru prezidents (dzimis 1872. gadā) * [[11. februāris]] — [[Sergejs Eizenšteins]] (''Сергей Михайлович Эйзенштейн''), Rīgā dzimis krievu kinorežisors (dzimis 1898. gadā) * [[24. aprīlis]] — [[Jāzeps Vītols]], komponists (dzimis 1863. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Alfrēds Bīlmanis]], diplomāts (dzimis 1887. gadā) * [[4. augusts]] — [[Voldemārs Salnais]], politiķis un diplomāts (dzimis 1886. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1948. gads|Latvija]] [[Kategorija:1948. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 9hnzm3hyt7q82q5w8rppitm2fjcaodn 0 102776 4489952 4301957 2026-07-04T07:04:25Z Pirags 3757 +bilde 4489952 wikitext text/x-wiki [[attēls:File:P 20221107 205156 vHDR Auto (1).jpg|thumb|Lielvācijas nākotne (propaɡandas plakāts).]] '''Ģenerālplāns "Ost"''', saīsinājumā '''GPO''' ({{val|de|Generalplan Ost}} — 'Ģenerālplāns "Austrumi"') bija dokumentu kopums, plānu, plānu projektu un atskaišu komplekss, kas veltīts t.s. "austrumu teritoriju" kolonizēšanai pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] uzvaras [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]]. Koncepciju izstrādāja 1939. gada oktobrī izveidotā ''Vācu valstiskuma nostiprināšanas reihskomisariāta'' (''RKF'') vadībā (reihskomisārs [[Heinrihs Himlers]]), kā okupēto teritoriju [[kolonizācija]]s un [[pārvācošana]]s teorētisko pamatu. Kas attiecas uz [[Latvieši|latviešu]] likteni gadījumā, ja Vācija uzvarētu karā, to pauž 1942. gada rudenī izstrādātais "Kolonizēšanas ģenerālplāns" (''Generalsiedlungsplan''), kas paredzēja pievienot Lielvācijai 330 000 km² plašu teritoriju, nometināt tajā 12 210 000 vāciešus, pirms tam deportējot aiz [[Urāli]]em 30 800 000 vietējo iedzīvotāju (95% poļu, 50% igauņu, vairāk nekā 50% latviešu, 85% lietuviešu un 100% latgaliešu<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Baltic States, years of dependence, 1940-1990|url=http://archive.org/details/balticstatesyear00misi|publisher=University of California Press; Exp Upd edition|date=1993|isbn=978-0-520-08228-1|last=Romuald J. Misiunas}}</ref>), bet pārējos piespiedu kārtā pārvācojot.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gplanost.x-berg.de/kausagen.html |title=Kernaussagen der verschiedenen Versionen des Generalplan Ost. |access-date={{dat|2010|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111110153524/http://gplanost.x-berg.de/kausagen.html }}</ref> == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vesture.eu/index.php/Himlera_vēstule_Greifeltam_12.06.1942. Himlera vēstule Greifeltam 12.06.1942. — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [https://web.archive.org/web/20081119035108/http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/Raksti/2005/februaris/09-02-2005/ Antonijs Zunda. Latvija nacistu varā (1941—1945)] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Trešais reihs]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Pārvācošana]] [[Kategorija:Noziegumi pret cilvēci]] a6xc71zoq51m8rv7w9mf5w896gbjakv 4489953 4489952 2026-07-04T07:04:43Z Pirags 3757 4489953 wikitext text/x-wiki [[attēls:P 20221107 205156 vHDR Auto (1).jpg|thumb|Lielvācijas nākotne (propaɡandas plakāts).]] '''Ģenerālplāns "Ost"''', saīsinājumā '''GPO''' ({{val|de|Generalplan Ost}} — 'Ģenerālplāns "Austrumi"') bija dokumentu kopums, plānu, plānu projektu un atskaišu komplekss, kas veltīts t.s. "austrumu teritoriju" kolonizēšanai pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] uzvaras [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]]. Koncepciju izstrādāja 1939. gada oktobrī izveidotā ''Vācu valstiskuma nostiprināšanas reihskomisariāta'' (''RKF'') vadībā (reihskomisārs [[Heinrihs Himlers]]), kā okupēto teritoriju [[kolonizācija]]s un [[pārvācošana]]s teorētisko pamatu. Kas attiecas uz [[Latvieši|latviešu]] likteni gadījumā, ja Vācija uzvarētu karā, to pauž 1942. gada rudenī izstrādātais "Kolonizēšanas ģenerālplāns" (''Generalsiedlungsplan''), kas paredzēja pievienot Lielvācijai 330 000 km² plašu teritoriju, nometināt tajā 12 210 000 vāciešus, pirms tam deportējot aiz [[Urāli]]em 30 800 000 vietējo iedzīvotāju (95% poļu, 50% igauņu, vairāk nekā 50% latviešu, 85% lietuviešu un 100% latgaliešu<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Baltic States, years of dependence, 1940-1990|url=http://archive.org/details/balticstatesyear00misi|publisher=University of California Press; Exp Upd edition|date=1993|isbn=978-0-520-08228-1|last=Romuald J. Misiunas}}</ref>), bet pārējos piespiedu kārtā pārvācojot.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gplanost.x-berg.de/kausagen.html |title=Kernaussagen der verschiedenen Versionen des Generalplan Ost. |access-date={{dat|2010|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111110153524/http://gplanost.x-berg.de/kausagen.html }}</ref> == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vesture.eu/index.php/Himlera_vēstule_Greifeltam_12.06.1942. Himlera vēstule Greifeltam 12.06.1942. — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [https://web.archive.org/web/20081119035108/http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/Raksti/2005/februaris/09-02-2005/ Antonijs Zunda. Latvija nacistu varā (1941—1945)] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Trešais reihs]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Pārvācošana]] [[Kategorija:Noziegumi pret cilvēci]] 7psn2t5qbkmnj38os9w0p2vasf86j50 4489954 4489953 2026-07-04T07:05:30Z Pirags 3757 4489954 wikitext text/x-wiki [[attēls:P 20221107 205156 vHDR Auto (1).jpg|thumb|“Lielvācija nākotnē” (propaɡandas plakāts).]] '''Ģenerālplāns "Ost"''', saīsinājumā '''GPO''' ({{val|de|Generalplan Ost}} — 'Ģenerālplāns "Austrumi"') bija dokumentu kopums, plānu, plānu projektu un atskaišu komplekss, kas veltīts t.s. "austrumu teritoriju" kolonizēšanai pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] uzvaras [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]]. Koncepciju izstrādāja 1939. gada oktobrī izveidotā ''Vācu valstiskuma nostiprināšanas reihskomisariāta'' (''RKF'') vadībā (reihskomisārs [[Heinrihs Himlers]]), kā okupēto teritoriju [[kolonizācija]]s un [[pārvācošana]]s teorētisko pamatu. Kas attiecas uz [[Latvieši|latviešu]] likteni gadījumā, ja Vācija uzvarētu karā, to pauž 1942. gada rudenī izstrādātais "Kolonizēšanas ģenerālplāns" (''Generalsiedlungsplan''), kas paredzēja pievienot Lielvācijai 330 000 km² plašu teritoriju, nometināt tajā 12 210 000 vāciešus, pirms tam deportējot aiz [[Urāli]]em 30 800 000 vietējo iedzīvotāju (95% poļu, 50% igauņu, vairāk nekā 50% latviešu, 85% lietuviešu un 100% latgaliešu<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Baltic States, years of dependence, 1940-1990|url=http://archive.org/details/balticstatesyear00misi|publisher=University of California Press; Exp Upd edition|date=1993|isbn=978-0-520-08228-1|last=Romuald J. Misiunas}}</ref>), bet pārējos piespiedu kārtā pārvācojot.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gplanost.x-berg.de/kausagen.html |title=Kernaussagen der verschiedenen Versionen des Generalplan Ost. |access-date={{dat|2010|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111110153524/http://gplanost.x-berg.de/kausagen.html }}</ref> == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vesture.eu/index.php/Himlera_vēstule_Greifeltam_12.06.1942. Himlera vēstule Greifeltam 12.06.1942. — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [https://web.archive.org/web/20081119035108/http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/Raksti/2005/februaris/09-02-2005/ Antonijs Zunda. Latvija nacistu varā (1941—1945)] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Trešais reihs]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Pārvācošana]] [[Kategorija:Noziegumi pret cilvēci]] qxn8apw3l3s9u8ww20gelfmtxv7ct51 0 104041 4489803 4016580 2026-07-03T17:45:45Z Meistars Joda 781 4489803 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Mapuču |nativename=Mapudungun |states=[[Čīle]], [[Argentīna]] |speakers=240 000 |familycolor=Izolēta |fam1=[[Araukāņi|Araukāņu]] |iso2=arn|iso3=arn}} '''Mapuču valoda''', jeb '''mapudunguna''' (''mapu'' 'zeme' un ''dungun'' 'valoda, runāt'), ir [[izolēta valoda]], kurā runā centrālajā [[Čīle|Čīlē]] un [[Argentīna]]s vidusdaļas rietumos dzīvojošie [[mapuči|mapuču]] (''mapu'' un ''che'' 'cilvēki') [[cilts|cilšu]] piederīgie. Zināma arī kā [[araukāņu valodas|araukāņu valoda]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Valoda-aizmetnis}} [[Kategorija:Dienvidamerikas indiāņu valodas]] raae3kxrn2zjdsk8dzyr9hsyx126dhc 0 104254 4489999 4454979 2026-07-04T10:03:59Z Ivario 51458 4489999 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Województwo wendeńskie<br />Vendeno vaivadija |nosaukums_latv_val = Cēsu vaivadija |sugasvārds = | |kontinents = Eiropa |reģions = <!- Lieto, lai ģenerētu apakškategorijas kontinentu kategorijām -> |valsts = <!- Lieto, lai norādītu tagadējo valsti, kuras teritorijā ir atradusies šī bijusī valsts -> |laikmets = Jaunie laiki |statuss = Vaivadija |statusa_teksts = [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s vaivadija |impērija = Polijas-Lietuvas ūnija |valdības_veids = <!-- Ģenerē šādas kategorijas: "Monarhijas", "Republikas" u.c. --> | |<!-- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi --> |<!-- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" --> | |gads_sākums = 1598 |gads_beigas = 1621 (1660) | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārvaldes reforma |date_start = [[1598]]. gads |event_end = [[Otrais Ziemeļu karš]] |date_end = 1655.-1661. gads | |event1 = [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)]] |date_event1 = 1600.-1629. gads |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s prezidijus pārdēvēja par vaivadijām |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Zviedru Livonija |flag_s1 = Flag of Sweden (1562–1650).svg |image_s1 = Flag of Sweden (1562–1650).svg|s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flaga Rzeczypospolitej Obojga Narodow ogolna.svg |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default: "Flag" ---> | |image_coat = POL Inflanty IRP COA.svg |symbol = Ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png |image_map_caption = Cēsu vaivadija (''woj. wendeńskie'') Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā (1619) | |galvaspilsēta = Cēsis |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = |nauda = | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = <!--- Default: "King" for monarchy, otherwise "President"---> |representative1 = <!--- Name of representative of head of state (eg. colonial governor)---> |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = 30000<!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Cēsu vaivadija''' ({{lang-pl|Województwo wendeńskie}}) bija [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598. gada pārvaldes reformas no [[Cēsu prezidijs|Cēsu prezidiāta]] (''prezydencja wendeńska''), kas bija izveidots 1582. gadā. Tajā bija iekļautas mūsdienu Vidzemes, Latgales un Rīgas zemes. No 1621. gada lielākā vaivadijas daļa atrodas Zviedrijas kontrolē, kas bija iekarojusi Rīgu un Cēsis. Polija-Lietuva no zviedru iekarotās vaivadijas daļas formāli atteicās ar 1660. gada [[Olivas miera līgums|Olivas miera līgumu]]. Zviedru neiekarotajā teritorijā 1667. gadā izveidoja [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]]. [[Attēls:RON województwo wendeńskie map.svg|thumb|right|Cēsu vaivadija, un tai vēlāk īslaicīgi pievienotais [[Piltenes apgabals]] Polijas-Lietuvas sastāvā]] == Izveidošana == Pēc Polijas-Lietuvas ūnijas uzvaras [[Livonijas karš|Livonijas karā]] ([[Jamzapoļskas miera līgums]]), karalis [[Stefans Batorijs]] 1582. gadā veica Livonijas zemju pārdalīšanu. Gandrīz visas bijušo bīskapiju zemes kļuva par kroņa īpašumu, kuru sadalīja trīs daļās, ar pārvaldes centriem Tērbatā, Alūksnē un Koknesē. Tikmēr bijušās Livonijas ordeņa zemes sadalīja [[Lēnis|lēņu]] zemēs, ko izdalīja vietējiem vācu, kā arī poļu un lietuviešu muižniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:42{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:42{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Lēņos neizdalītajās zemēs izveidoja 26 [[stārastija]]s. Savus lēmumus Stefans Batorijs apstiprināja ar 1582. gada 4. decembrī izdoto Livonijas konstitūciju (''Constitutiones Livoniae''): * Cēsīs tiek izveidota katoļu [[Cēsu bīskapija]]. Baznīcai jārūpējas par skolu celšanu. * Rīgā un Livonijā tiek saglabāta protestantu [[Augsburgas ticības apliecība]]. * Cēsis, Tērbatā un Pērnavā izveido trīs kara apgabalus (prezidijus), kuru vadītāji (prezidenti) karā ved vietējos iedzīvotājus un muižniekus. * Divreiz gadā Cēsīs jāsasauc zemes tiesa. Pilsētas saglabā savas esošās tiesas. * Pēc saskaņošanas ar karali, svarīgāko jautājumu apspriešanai jāsasauc [[Livonijas landtāgs]]. * Zemniekiem aizliedz nēsāt ieročus, izņemot medību laikā, vai ar sava kunga atļauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}article:DIVL157{{!}}page:45{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}article:DIVL157{{!}}page:45{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 1583. gadā Livonijas administrators [[Georgs Radvils]] jaunizveidotajai Cēsu bīskapijai lika pievienot arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]], izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju ([[Piltenes mantojuma karš]]). 1582. gadā Stefana Batorija iesāktā zemju revīzija turpinājās līdz 1590. gadam, un tika atsākta pēc [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pieņemtās [[Livonijas ordinācijas|Livonijas Otrās ordinācijas]] 1599. gadā. Tad arī atsākās zemju piešķiršana Livonijas muižniekiem, jo iepriekš tās ieguva Lietuvas un Polijas muižnieki, kas tagad kontrolēja gandrīz pusi Livonijas zemju. Vācbaltu muižnieki naidīgi izturējās pret jauno varu – tā atņēma viņu zemes, un spieda atteikties no protestantisma. Sākoties poļu-zviedru karam situācija mainījās, Sigismundam III cenšoties nosargāt [[Livonijas bruņniecība]]s lojalitāti. Tas gan neizdevās, un lielākā daļa vietējo muižnieku uzreiz pārgāja zviedru protestantu pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ppublishing.org/upload/iblock/895/AJH_5-6_2015.pdf |title=The German Noble Recatholisation in Inflanty in 17th –18th century |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180417112938/http://ppublishing.org/upload/iblock/895/AJH_5-6_2015.pdf }}</ref> 1598. gadā Sigismunds III Vāsa iebruka Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts Stongebrū kaujā un bija spiests atgriezties Polijā. Kara priekšvakarā Pārdaugavas Livonijas hercogistes iekārta tika reformēta, padarot to līdzīgāku pārējās Polijas-Lietuvas ūnijas pārvaldei. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu III no troņa, kas kalpoja par iemeslu [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara (1600-1629)]] sākumam. == Iekarošana un likvidācija == [[Attēls:Livland1585-1710.gif|thumb|right|Zviedrijas iekarojumi]] 1620.-1622. gados Polijas-Lietuvas karaspēks cieta smagas sakāves pie Rīgas un Zemgalē. Ar 1622. gada novembra [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamiera]] noteikumiem ūnija atteicās no zviedru iekarotajām Livonijas zemēm. Oficiāli Polijas-Lietuvas ūnija no Cēsu vaivadijas teritorijas lielākās daļas atteicās ar [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] parakstīšanas 1660. gadā. == Stārastijas jeb pilsnovadi == * [[Aizkraukles pils]]novads, [[Alūksnes pils]]novads, [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]]novads, [[Cēsu pils]]novads, [[Daugavgrīvas pils]]novads, [[Dinaburgas pils|Daugavpils pils]]novads, [[Ērgļu pils]]novads, [[Ērģemes pils]]novads, [[Gaujienas pils]]novads, [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]]novads, [[Kokneses pils]]novads, [[Rēzeknes pils]]novads, [[Rīgas pils]]novads, [[Siguldas pils]]novads, [[Suntažu pils]]novads. == Cēsu vaivadi == Rezidēja Cēsīs: * [[Jirgens fon Fārensbahs]] (''Jürgen von Farensbach'', 1598.-1602.), pirms tam [[Cēsu prezidents]] (nominēts 1585., apstiprināts 1588. gadā)<ref>[http://pilsvesture.cesis.lv/category/saraksti/ Agris Dzenis. Cēsu pils vēsture]</ref> * [[Macejs Dembiņskis]] (''Maciej Dembiński'', 1602.-1606.), pirms tam [[Pērnavas vaivadija|Pērnavas vaivads]] * [[Kšištofs Sluška]] (''Krzysztof Słuszka'', 1609.-1620.), pirms tam [[Minska]]s podsondeks ({{val|la|subiudex}}) * [[Teodors Denhofs]] (''Teodor Dönhoff '', 1620.-1622.), [[Tērbatas vaivadija|Tērbatas vaivada]] [[Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)|Gerharda Dēnhofa]] brālis. Pēc Cēsu zaudēšanas nominētie vaivadi: * [[Joahims Tarnovskis]] (''Joachim Tarnowski'', 1627.-1641.) * [[Tomašs Sapeha]] (''Tomasz Sapieha'', 1641.-1643.) * [[Korfi|Nikolajs fon Korfs]] (''Mikołaj Korff'', 1643.-1659.) * [[Aleksandrs Morštīns]] (''Aleksander Morsztyn'', 1659.-1660.) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Pērnavas vaivadija]] * [[Tērbatas vaivadija]] {{Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijas un autonomijas}} [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Polijas-Lietuvas ūnija]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] kbojz5kbrqmzrdg15qa4a5uspirb2wb 0 107473 4489844 4488521 2026-07-03T19:27:03Z Rigassatiksme 119815 /* Vēsture */ 4489844 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 18. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:18aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 36,422 km<br />(17,879 km / 18,543 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 69 (35 / 34) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2931&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''18. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Dārziņi]]em. 18. autobusu maršruta kopējais garums ir 36,422 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 17,879 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 18,543 km. Darbdienās pa 18. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 18. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Neskatoties uz Dārziņu apkaimes iedzīvotāju iebildumiem<ref>https://www.facebook.com/RigasDarzini/posts/p%C4%93c-%C5%A1odienas-tik%C5%A1an%C4%81s-ar-rd-un-rs-p%C4%81rst%C4%81vjiem-diskut%C4%93jot-par-18autobusa-likteni-/1430341885787540/</ref>, no 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "[[Dārziņi]] - [[Ķengarags]]" līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). Maršruts Dārziņos būs pēc apļveida principa (''Latgales iela - Dārziņu iela - Jāņogu iela - Taisnā iela - Latgales iela''). Kustības intervāls samazināsies līdz 12-15 minūtēm katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1971. gados, tas kursēja no [[VEF|Rupnīcas "VEF"]] līdz Višķu ielai. 1992. gadā slēdza. Maršrutu atjaunoja 2000. gadā un kursēja no Abrenes ielas līdz Višķu ielai, sākotnēji brauca pa Latgales ielu, tad pa Lokomotīves ielu. 2001. gadā darba dienās tika atklāts [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A. maršruts]] Abrenes iela - Dārziņi. Tas kursēja pa Latgales ielu. 2007. gada 12. martā šis maršruts tika slēgts. 2002. gada to pagarināja līdz Dārziņiem. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "Dārziņi - Ķengarags" līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" (Latgales un Višķu ielas krustojumā). Dārziņu iedzīvotāji iebilst pret iecerēto 18. autobusa maršruta saīsināšanu, jo tas nozīmē tiešā savienojuma zaudēšanu ar Rīgas centru (Abrenes ielu) un neērtas pārsēšanās. == Maršruts == [[Attēls:18. autobuss uz Ludzas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Ludzas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Emīlijas Benjamiņas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lazdonas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lazdonas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Salaspils ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Salaspils ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lomonosova ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lomonosova ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Višķu ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Višķu ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]], [[Lauvas iela]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]], [[Lauvas iela]], [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]], [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 18. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 69 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 34 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 35 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Lauvas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | |- | align="center" | 13 | [[Jāņavārti]] | |- | align="center" | 14 | [[Rušonu iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Daugmale (stacija)|"Daugmales" stacija]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] 3 | |- | align="center" | 21 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 23 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 24 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 25 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 26 | Tīrumi |x |- | align="center" | 27 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 28 | [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] |x |- | align="center" | 32 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 33 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 34 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] |x |- | align="center" | 5 | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]] |x |- | align="center" | 7 | [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] |x |- | align="center" | 8 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 9 | Tīrumi |x |- | align="center" | 10 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 11 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 12 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 13 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] / trolejbusu galapunkts | |- | align="center" | 16 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] | |- | align="center" | 17 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Daugmale (stacija)|"Daugmales" stacija]] |x |- | align="center" | 20 | Mūzikas skola |x |- | align="center" | 21 | [[Rušonu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Jāņavārti]] | |- | align="center" | 23 | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | |- | align="center" | 24 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Lauvas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] | |- | align="center" | 29 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Pasts (pārdēvēta par "Elizabetes iela") * Centrālais tirgus (pārdēvēta par "Centrāltirgus") * Ķengarags (pārdēvēta par "Kuzņecovs") * Rušānu iela (pārdēvēta par "Rušonu iela") * Muita (pārdēvēta par "Višķu iela 3") * Veikals (pārdēvēta par "Ābeļu iela") * 10. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 10. līnija") * Dārziņi-1 (pārdēvēta par "Jāņogu iela") * 29. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 29. līnija") * 38. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 38. līnija") * 46. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 46. līnija") * Dārziņi-2 (pārdēvēta par "Dārziņi") * Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450") * Salaspils iela (pārdēvēta par "Rītupes iela")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Lubānas iela (pārdēvēta par "Rītupes iela") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|IAuWGMlPPNE|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|6WmMwWYip2w|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|18]] iv2fawn1uch7up7z8e1blfjvdc6jjp0 0 108557 4489908 4477614 2026-07-04T04:16:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489908 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Igors Miglinieks | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1964|5|4}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=194}} | svars = {{mērvienība|kg=96}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1981—1985 | klubs 1 = {{flaga|PSRS}} [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]] | kl_sez 2 = 1986—1989 | klubs 2 = {{flaga|PSRS}} [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] | kl_sez 3 = 1990—1992 | klubs 3 = {{flaga|PSRS}} [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]] | kl_sez 4 = 1992—1994 | klubs 4 = {{flaga|Vācija}} [[Braunschweig (basketbola klubs)|Braunschweig]] | kl_sez 5 = 1994—1995 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Metropole (basketbola klubs)|Metropole]] | kl_sez 6 = 1995—1996 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[LainERS]] | kl_sez 7 = 1996—1997 | klubs 7 = {{flaga|Lietuva}} [[Pluņģes "Olimpas"]] | kl_sez 8 = 1997—1998 | klubs 8 = {{flaga|Bulgārija}} [[Varnas "Černo more"]] | kl_sez 9 = 1997—1998 | klubs 9 = {{flaga|Maķedonija}} "[[KK Žito Vardar]]" <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold2|{{oss|V=1988|teksts=Seula 1988}}}} }} '''Igors Miglinieks''' (dzimis {{dat|1964|5|4}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="Ošiņš">{{LOZSB|64.—67|Kā pušu lauzti zvani}}</ref> ir bijušais [[Latvija|latviešu]] [[Basketbols|basketbolists]], tagad [[treneris]]. Spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas PSR]] un [[PSRS basketbola izlase|PSRS]] valstsvienību dalībnieks. PSRS izlases sastāvā izcīnījis zelta medaļu {{oss|V=1988|L=L}}, kļūstot par pirmo latviešu basketbolistu starp vīriešiem, kas izcīnījis zeltu [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Basketbolista brālis [[Raimonds Miglinieks]] arī ir bijis basketbolists, pārstāvējis Latvijas izlasi. I. Miglinieks darbojies arī politikā. Bijis [[Ogres novada dome]]s deputāts, ievēlēts no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Bijis arī [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]] domes deputāts. Bijis precējies ar dziedātāju [[Olga Rajecka|Olgu Rajecku]], viņiem ir meita Marija, dzimusi 1992. gadā. Otrajā laulībā dzimis dēls, bet trešajā laulībā dzimuši četri bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/47655-igors-miglinieks-jau-sesto-reizi-kluvis-par-tevu.htm|title=Igors Miglinieks jau sesto reizi kļuvis par tēvu|website=nra.lv|access-date=2023-04-07|language=lv}}</ref> Dēls [[Pauls Miglinieks]] arī ir basketbolists. == Karjera == === Spēlētāja karjera === Kopā ar PSRS izlasi I. Miglinieks 1982. gadā kļuva par [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 vecuma čempionu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/izlases/juniori-u18/vesture10|title=Vēsture|website=www2.basket.lv|access-date=2024-08-20|language=lv|archive-date=2024-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240820051748/https://www2.basket.lv/izlases/juniori-u18/vesture10}}</ref> Spēlētāja karjeru sācis [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]], bet 1986. gadā pārcēlās uz [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]], ar kuru 1988. gadā kļuva par [[PSRS čempionāts basketbolā|PSRS čempionu]]. {{oss|V=1992|L=L}} [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|Apvienotās (NVS) komandas]] sastāvā izcīnīja 4. vietu. Olimpiskajā turnīrā I. Miglinieks uzstādīja šajā līmenī nepārspētu rekordu, pārķerot 11 bumbas spēlē pret [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasi]].<ref>[https://twitter.com/LamarMatic/status/1252497106859970560?s=09 Reinis Lācis] ''Twitter''</ref> PSRS jaunatnes izlašu sastāvā izcīnījis uzvaru Eiropas kadetu čempionātā, Eiropas junioru čempionātā un sudrabu Pasaules junioru čempionātā.<ref name="sa" /> 1988. gadā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] sastāvā izcīnījis uzvaru PSRS čempionātā. === Trenera karjera === Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Trenējis klubus Latvijā, Lietuvā, Kiprā, Ukrainā, Polijā un Krievijā.<ref name="sa" /> Bijis Eiropas izlases treneris FIBA Eirokausa Visu zvaigžņu spēlē.<ref name="sa" /> Četras reizes kļuvis par Kipras čempionu.<ref name="sa" /> I. Miglinieks ir bijis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris 1997. gadā — vadījis 13 spēles. Vēlāk bijis arī galvenā trenera asistents. 2005. gadā [[Ķīnas basketbola izlase|Ķīnas izlasē]] bijis lietuviešu speciālista [[Jons Kazlausks|Jona Kazlauska]] palīgs.<ref name="sa" /> Kopš 2017. gada strādā par treneri Ķīnā. 2019. gadā kļuva par Ķīnas čempionu kā kluba [[Guandunas "Southern Tigers"]] galvenā trenera asistents. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="sa">{{Sporta Avīze|first= Ingmārs|last= Jurisons|date= {{dat|2013|3|26||bez}}|title= Dāvids un goliāti|volume= |issue= |pages= 14}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131121061232/http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/16/igors-miglinieks Latvijas basketbola Goda zāles profils] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris | periods = {{dat|1997|||N|bez}} — {{dat|1999|||N|bez}} | pirms = [[Armands Krauliņš]] | pēc = [[Armands Krauliņš]] }} {{kastes beigas}} {{Ogres novada dome 2021}} {{Latvija 1992 VOS}} {{Latvija 1988 VOS}} {{Latvijas basketbola Goda zāle}} {{DEFAULTSORT:Miglinieks, Igors}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] [[Kategorija:1988. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Latvijas basketbola izlases galvenie treneri]] dn6c3zoe8iqpwiy7gn3ge3zj7n9icho 0 110496 4489981 4448918 2026-07-04T09:09:32Z Meistars Joda 781 4489981 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Jaša Heifecs |Attēls = Jascha Heifetz 1 1953.jpg |Att_izm = 225px |Apraksts = Jaša Heifecs 1953. gadā |Fons = instrumentālists_bez_vokāla |Dz_vārds = |Pseidonīms = |Dzimis = {{dat VS|{{dat|1901|2|2|}}|{{dat||1|20}}}} |Vieta_dz = {{flaga|Krievija}} [[Viļņa]],<br />[[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{LTU}}) |Miris = {{miršanas datums un vecums|1987|12|10|1901|2|2|}} |Vieta_mr = {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Instrumenti = [[vijole]] |Žanrs = [[klasiskā mūzika]] |Nodarbošanās = |Gadi = 1910 — 1987 |Izdevējkompānija = ''[[RCA Victor]]'', ''[[Sony Masterworks|Columbia Masterworks]]'' |Darbojies_arī = |Mlapa = [http://www.jaschaheifetz.com/ www.jaschaheifetz.com] | Dzimums = V }} '''Jaša Heifecs''' (''Jascha Heifetz''; dzimis {{dat VS|{{dat|1901|2|2|}}|{{dat||1|20}}}}, miris {{dat|1987|12|10}}) bija [[Lietuva|Lietuvā]] dzimis [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[vijolnieks]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vijolniekiem pasaulē.<ref>Kennedy, Michael and Joyce Bourne. [http://books.google.com/books?id=y0b0_CQATAIC&pg=PA331&dq=%22greatest+violinists%22+heifetz&hl=en&ei=oeBgTKaiBZD4sAPsl_iWCA&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=12&ved=0CHIQ6AEwCw#v=onepage&q=%22greatest%20violinists%22%20heifetz&f=false ''The Concise Oxford Dictionary of Music''.] Oxford University Press, 2004. p. 331.{{en ikona}}</ref><ref>[http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,828985,00.html "The Best Violinists."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130823190658/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,828985,00.html |date={{dat|2013|08|23||bez}} }} ''[[Time]]''. February 2, 1962.{{en ikona}}</ref><ref>Wallechinsky, David and Amy Wallace. ''The New Book of Lists''. Canongate, 2005. p. 94.{{en ikona}}</ref><ref name=GodsFiddler>{{Tīmekļa atsauce |last=Rosen |first=Peter |title=God's Fiddler |url=http://www.peterrosenproductions.com/productions/jaschaheifetz/ |work=Peter Rosen Productions |accessdate=May 26, 2011}}{{en ikona}}</ref> == Bērnība == Heifecs piedzima [[Viļņa|Viļņā]], [[ebreji|ebreju]] ģimenē, kas tajā laikā bija [[Krievijas Impērija]]s sastāvā.<ref>Ieraksts, kas apliecina viņa dzimšanu ir datēts ar 1901. gada 20. janvāri (pilnais arhivētais citāts - LVIA/728/4/77) un glabājas Lietuvas vēstures arhīvā. Kopija no šī ieraksta glabājas mikrofilmā, ģimenes vēstures arhīvos kādā Soltleiksitijas baznīcā. Ieraksts tika reģistrēts [[Polotska]]s pilsētā.</ref> Viņa tēvs Rūvens Heifecs (''Reuven Heifetz'') bija vietējais vijoļspēles skolotājs un, sezonu pirms slēgšanas, darbojās Viļņas Teātra orķestrī kā koncertmeistars. Jaša pirmoreiz paņēma rokā [[vijole|vijoli]], kad viņam bija 3 gadi. 5 gadu vecumā viņš sāka mācīties vijoļspēli Iļjas Malkina uzraudzībā. Malkins bija kādreizējais [[Leopolds Auers|Leopolda Auera]] (''Leopold Auer'') audzēknis. Jaša bija bērns – ģēnijs, jo jau 7 gadu vecumā pirmoreiz uzstājās plašākas auditorijas priekšā [[Kauņa|Kauņā]]. Izpildītā kompozīcija bija [[Fēlikss Mendelszons|Fēliksa Mendelszona]] ''Violin Concerto in E minor''. 1910. gadā Jaša iestājās Sanktpēterburgas konservatorijā, kur mācījās Leopolda Auera pakļautībā. Viņš spēlēja [[Vācija|Vācijā]] un [[Skandināvija|Skandināvijas valstīs]] un iepazinās ar [[Fricis Kreislers|Frici Kreisleru]]. Fricis pavadīja divpadsmitgadīgo Heifecu, spēlējot klavieres, un pēc Mendelszona Vijoļkoncerta izpildīšanas klātesošajiem pateicis: „''Mēs gandrīz vai varam salauzt vijoles uz ceļiem''.” Jaunības gados Heifecs apceļoja lielu daļu [[Eiropa]]s. Piemēram, 1911. gada aprīlī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] mākslinieks uzstājās 25 000 klausītāju priekšā. Pēc koncerta skatītāji bija tik sajūsmināti, ka, lai nogādātu jauno mākslinieku drošībā, nācās pieaicināt [[Policija|policiju]]. 1914. gadā Heifecs uzstājās Berlīnes Filharmoniskajā orķestrī, kura diriģents bija [[Artūrs Nikišs]] (''Arthur Nikisch''). Diriģents bija ļoti pārsteigts, sakot, ka nekad nav dzirdējis tik lielisku vijolnieku.<ref>Nikolaus de Palezieux, ''Jascha Heifetz – The Supreme'' (2000 RCA Victor compilation){{en ikona}}</ref> == Karjera == 1917. gadā Heifecs un viņa ģimene pameta Krieviju. Ar vilcienu viņi ceļoja uz [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] un tad ar kuģi pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]], [[Sanfrancisko]]. Tā paša gada 27. oktobrī Heifecs pirmoreiz uzstājās Savienotajās valstīs – [[Kārnegija zāle|Kārnegija zālē]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], un viņa uzstāšanās kļuva par tūlītēju sensāciju.<ref name="AykeBook">{{Grāmatas atsauce |author=Agus, Ayke |title=Heifetz As I Knew Him |url=https://archive.org/details/heifetzasiknewhi0000agus |publisher=Amadeus Press |year=2001 |isbn=157467062X |page=[https://archive.org/details/heifetzasiknewhi0000agus/page/n4 4]}}</ref> Vijolnieks [[Miša Elmans]] (''Mischa Elman'') publikai jautājis: „''Vai Jūs domājat, ka te ir karsts?''”, uz ko blakus sēdošais [[Leopolds Godovskis]] (''Leopold Godowsky'') mierīgi atbildējis: „''Ne pianistiem.''”<ref>MCA Classics liner notes, 1988.{{en ikona}}</ref> Ņujorkas kritiķi bija sajūsmā. 1917. gadā Heifecs tika iecelts par ''Phi Mu Alpha Sinfonia'' goda locekli. Tajā laikā viņam bija 16 gadu, iespējams, ka viņš bija jaunākais jelkad ievēlētais goda loceklis. 1925. gadā Heifecs kļuva par Amerikas [[pilsonis|pilsoni]]. Kad viņš [[Graučo Marks]]am (''Groucho Marx'') atklājis, ka jau no 7 gadu vecuma pelnījis sev iztiku kā [[mūziķis]], otrais atbildējis: „''Un es iepriekš domāju, ka tu esi vienkārši slaists.''” === Tehnika un tembrs === Heifecs tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[Vijolnieks|vijolniekiem]]. Viņa prasme, ar satriecošu precizitāti pārvaldīt vijoļspēli, daudzu kritiķu acīs tiek uzskatīta nepārspēta. Kontrole pār instrumentu ļauj Heifecam radīt [[tonis|toņu]] kvalitāti, kas padara viņu tik ievērojamu. Tomēr, laiku pa laikam, viņa gandrīz ideālā tehnika un konservatīvā ieturētība uz skatuves kļuva par kritiķu ''karsto kartupeli''. Izskanēja piezīmes par pārlieku mehānisku, pat aukstu vijoļspēli. [[Virdžils Tomsons]] (''Virgil Thomson'') izteicās, ka Heifecs spēlē „''zīda apakšveļas mūzikas''” stilā, ko viņš nedomāja kā [[Kompliments|komplimentu]]. Citi kritiķi apgalvo, ka viņš spēlē izjusti, ar godbijību pret komponistu skaņdarbiem. Jašas spēlēšanas stils bija ļoti liels iedvesmas avots, liekot pamatus mūsdienu vijoļspēles tehnikai. Vijolnieks [[Ichaks Perlmans]] (''Itzhak Perlman'') Heifeca vijoļspēli apraksta kā ''tornado''. Perlmans arī atklājis, ka Heifecs labprātāk ierakstījis mūziku, atrodoties tuvu [[Mikrofons|mikrofonam]]. Tādā gadījumā toņu kvalitāte starp uzstāšanos koncerta hallē un mūzikas ierakstu atšķīrusies.<ref>''The Art of Violin'' (c) 2000 Ideale Audience / IMG Artists / LA Sept-Arte{{en ikona}}</ref> Veidojot skaņu, Heifecs bija īpaši izvēlīgs stīgu piedāvājumā. === Sākotnējie ieraksti === [[Attēls:Heifetz LOC 38890u.jpg|thumb|Jaša Heifecs ap 1920. gadu]] Savus pirmos ierakstus Heifecs veica Krievijā, 1910. – 1911. gadā. Tajā laikā viņš studēja pie [[Leopolds Auers|Leopolda Auera]]. Jaša Heifeca dzīves laikā šo ierakstu esamība nebija plaši pazīstama. Pēc viņa nāves, kā pielikums žurnālam ''The Strad'', tika izlaistas pāris atskaņojamās plates (ievērojamākās - [[Francis Šūberts|Franča Šūberta]] ''L`Abeille''). Īsi pēc [[debija]]s [[Kārnegija zāle|Kārnegija zālē]] (1917. gada 7. novembris), Heifecs veica pirmos ierakstus ''Victor Talking Machine Company''; lielāko daļu dzīves viņš pieturējās pie šīs ierakstu kompānijas un viņa pēcteča – ''RCA Records''. Trīsdesmitajos gados, viņš veica ierakstus galvenokārt ''HMV Group'', kas atradās [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], jo [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] laikā RCA Records apcirpa [[Klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] finansējumu. Šie ieraksti iznāca [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]], ierakstu kompānijā ''RCA Victor''. Heifecam bieži patika uzstāties [[kamermūzika]]s sastāvā. Daudzi kritiķi gan ir nosodījuši šo soli, jo Jaša artistiskā personība tika vērtēta augstāk par viņa kolēģiem. 1941. gada ierakstos, izpildot [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]], [[Francis Šūberts|Šūberta]] un [[Johanness Brāmss|Brāmsa]] skaņdarbus, viņš sadarbojās ar čellistu [[Emanuels Feiermanis|Emanuelu Feiermani]] (''Emanuel Feuermann'') un pianistu [[Arturs Rubinšteins|Arturu Rubinšteinu]]. Līdzīgos sastāvos arī vēlāk, spēlējot [[Moriss Ravēls|Morisa Ravēla]], [[Pēteris Čaikovskis|Čaikovska]] un [[Fēlikss Mendelszons|Mendelszona]] skaņdarbus, tikai čellista vietā izvēloties jaunu biedru – [[Grigorijs Pjatigorskis|Gregoru Pjatigorski]] (''Gregor Piatigorsky''). Abus trio dažreiz sauca par „''Miljons Dolāru Trio''”. 1940. gadā Heifecs kopā ar NBC Simfonisko orķestri, diriģenta [[Arturo Toskanini]] (''Arturo Toscanini'') vadībā, ierakstīja Bēthovena vijoļkoncertu, un vēlreiz – 1955. gadā, kopā ar Bostonas Simfonisko orķestri, diriģenta [[Šarls Minšs|Šarla Minša]] (''Charles Munch'') vadībā. 1944. gada 9. aprīlī Heifecs kopā ar NBC Simfonisko orķestri, diriģenta Arturo Toskanini (''Arturo Toscanini'') vadībā, ierakstīja Mendelszona vijoļkoncertu. Jaša uzstājās un ierakstīja [[Ērihs Volfgangs Korngolds|Ēriha Volfganga Korngolda]] vijoļkoncertu. Te atzīmējams apstāklis, ka daudzi klasiskie mūziķi tajā laikā izvairījās no Korngolda skaņdarbiem. Korngolds netika ''uztverts nopietni'', jo bija komponējis vairākām ''Warner Brothers'' filmām. == Kara laiks == Heifecs šajā laikā izpildīja varākus skaņdarbus, iespējams, ievērojamākais no tiem ir [[Viljams Voltons|Viljama Voltona]] vijoļkoncerts. Viņš aranžēja vairākus skaņdarbus, piemēram, rumāņa [[Grigorašs Diniku|Grigoraša Diniku]] (''Grigoraş Dinicu'') kompozīciju ''Hora Staccato''. Heifecs viņu nodēvēja par labāko vijolnieku, kādu viņš jebkad ir dzirdējis. Heifecs spēlēja un veidoja kompozīcijas arī [[Klavieres|klavierēm]].<ref name=AykeBook /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš uzstājās arī sabiedroto [[karavīrs|karavīru]] priekšā, ceļojot pa visu [[Eiropa|Eiropu]], un, lietojot aizstājvārdu ''Jim Hoyl'', uzrakstīja dziesmu „''When You Make Love to Me (Don`t Make Believe)''”, ko iedziedāja [[Bings Krosbijs]]. === ''Decca'' ieraksti === Laika posmā no 1944. līdz 1946. gadam, galvenokārt Amerikas Mūziķu federācijas izsniegtā ierakstu aizlieguma dēļ, Heifecs devās uz amerikāņu ierakstu kompāniju ''Decca Records''. Lielākoties viņš ierakstīja īsas kompozīcijas, tostarp [[Džordžs Gēršvins|Džordža Gēršvina]] un [[Stīvens Fosters|Stīvena Fostera]] (''Stephen Foster'') izpildījumu aranžējumus. Šie skaņdarbi parasti izpelnījās klausītāju sajūsmu, un mākslinieks bija ''spiests'' tos spēlēt atkārtoti. Jašam asistēja [[Pianists|pianisti]] [[Emanuels Bejs]] (''Emanuel Bay'') vai [[Miltons Kejs]] (''Milton Kaye''). 1946. gada 27. jūlija sesijā ''Decca'' studijas [[orķestris|orķestri]] [[Diriģents|diriģēja]] [[Viktors Jangs]] (''Victor Young''). Ieraksti tika veikti mazās studijās, līdz ar to skaņdarbi bija ārkārtīgi dzidri, skaņa bija ļoti augstā kvalitātē. == Vēlākie ieraksti == 1946. gadā mākslinieks atgriezās ierakstu kompānijā ''RCA Victor'', kur turpināja ierakstīt skaņdarbus līdz pat 1970. gadiem.<ref>''Jascha Heifetz: The Decca Masters'' digitally remastered by MCA Classics in 1988, RCA Victor liner notes {{en ikona}}</ref> Jaša ierakstīja vairākas ierakstu plates (78 apgr. min) ar solo, [[kamermūzika]]s un orķestra skaņdarbiem. No 1950. gada RCA sāka laist apgrozībā ilgspēlējošos ierakstus, protams, iekļaujot koncerta ierakstus no vecajām ierakstu platēm (78 apgr. min.). Uzņēmums uzsāka veikt jaunus, augstas kvalitātes ierakstus un pieaicināja, galvenokārt, Bostonas simfonisko orķestri (diriģents Šarls Minšs) un Čikāgas simfonisko orķestri (diriģents [[Fricis Reiners]]). 1954. gada sākumā lielākā daļa RCA klasisko sesiju tika ierakstītas stereofoniskajos [[Magnetofons|magnetofonos]]. Sākot ar 1958. gadu šos ierakstus izdeva ''Living Stereo'' sērijās. Vēlāk RCA šīs sērijas izlaida arī uz [[Kompaktdisks|kompaktdiskiem]]. Agrākie Heifeca ieraksti tika izpildīti tuvu mikrofonam, kā dēļ izpildījums bija tāds kā ''sauss''. 1954. gada RCA koncertieraksti, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, tika veikti tālāk no mikrofona un radīja efektīvāku koncerta gaisotni, kas deva priekšrocību Heifeca [[vijole]]s [[Tonis|tonim]]. 2000. gadā RCA izlaida divu disku kopsavilkumu ar nosaukumu „''Jascha Heifetz – The Supreme''”, kurā ietilpst Haifeca nozīmīgākie ieraksti, piemēram, [[Johanness Brāmss|Brāmsa]], [[Pēteris Čaikovskis|Čaikovska]], [[Žans Sibēliuss|Sibēliusa]] vijoļkoncerti, [[Makss Bruhs|Maksa Bruha]] „''Scottish Fantasy''”, [[Aleksandrs Glazunovs|Glazunova]] „''A minor Concerto''”, Džordža Gēršvina „''Three Preludes''” un [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]] „''Partita No. 2 in D minor''”. === Trešā turneja uz Izraēlu === Trešajā turnejā uz [[Izraēla|Izraēlu]], kas norisinājās 1953. gadā, Heifecs izpildīja arī [[Rihards Štrauss|Riharda Štrausa]] „Violin Sonata”. Te atzīmējams fakts, ka Štrauss tika uzskatīts par [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu]] komponistu, tas pats attiecās uz [[Rihards Vāgners|Rihardu Vāgneru]]. Viņu izcelsmes dēļ, mākslinieku darbi [[Izraēla|Izraēlā]] neoficiāli bija aizliegti. Par spīti faktam par [[Holokausts|Holokaustu]] un paša izraēliešu izglītības ministra lūguma šo komponistu skaņdarbus neiekļaut repertuārā, Heifecs palika pie sava, piebilzdams: „''Mūzika ir virs šiem faktoriem... Es nemainīšu savu programmu. Man ir tiesības izvēlēties savu repertuāru.''” Visas turnejas laikā Štrausa sonātes izpildījums no skatītāju puses tika pavadīts ar ''kapa'' klusumu. Pēc solokoncerta [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] kāds jauns vīrietis uzbruka Heifecam, sabojājot viņa vijoļu futlāri. [[Komponists]] cieta arī pats, jo ar labo roku mēģināja aizsargāt savas nenovērtējamās [[vijole]]s no nūjas sitieniem. Kad uzbrucējs muka prom, Heifecs uzsauca saviem apbruņotajiem biedriem: „''Šaujiet uz viņu, viņš gribēja mani nogalināt.''” Uzbrucējs aizbēga un netika atrasts. Vaininieku lomu uzņēmās teroristu grupa ''Kingdom of Israel''. Starpgadījums tūlīt parādījās avīžu pirmajās lapās. Uz to reaģējot, Heifecs paziņoja, ka tas viņu neapturēs no Štrausa kompozīciju izpildīšanas. Draudi tomēr turpināja pieaugt, un viņš izlaida šos skaņdarbus no sava nākamā solokoncerta. Viņa pēdējais koncerts tika atcelts, jo viņa labā [[roka]] bija tiktāl uztūkusi, ka sāka sāpēt. Viņš pameta Izraēlu un neatgriezās līdz pat 1970. gadam. == Krievu pārbēdzējs == Padomju mūziķi Heifecu, tāpat arī viņa skolotāju [[Leopolds Auers|Leopoldu Aueru]] uzskatīja par nodevējiem, jo viņi no [[Padomju Savienība]]s emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Īpaši tas attiecās uz Heifecu, jo viņš bija ļoti jauns. Tajā pašā laikā mūziķus, kuri palika dzimtenē, piemēram, [[Dāvids Oistrahs|Dāvidu Oistrahu]] (''David Oistrakh''), uzskatīja par patriotiem. Heifecs ļoti kritizēja Padomju režīmu; viņš nosodīja Starptautiskās Čaikovska sacensības, kurās atklāti diskriminēja [[Rietumu pasaule|Rietumu valstu]] mūziķus. [[Kārlis Flešs|Kārļa Fleša]] (''Carl Flesch'') sacensību laikā Oistrahs mēģināja pierunāt [[Ēriks Frīdmans|Ēriku Frīdmanu]] (''Erick Friedman'') – Heifeca slavenāko skolnieku – iesaistīties Čaikovska sacensībās, kurās Dāvids darbojās kā žūrijas loceklis. To dzirdot, Heifecs iestājās pret, sakot Frīdmanam: „Tu redzēsi, kas tur notiks.” Rezultātā sacensības saņēma starptautisku „rājienu”, jo Ēriks Frīdmans, kas izpildīja ierakstus'' RCA Victor'', bija uzstājies kopā ar Čikāgas, Londonas un Bostonas simfoniskajiem orķestriem, ierindojās sestajā vietā starp mūziķiem, kuri tikko vien sāka kāpt pa karjeras kāpnēm. [[Jožefs Sigeti]] (''Szigeti József'') vēlāk Heifecam atklāja, ka saviem studentiem devis maksimālo novērtējumu. == Vēlākā dzīve == 1972. gadā pēc daļēji veiksmīgās labā [[Plecs|pleca]] operācijas Heifecs pārtrauca koncertēt un veikt ierakstus. Lai gan Jaša Heifeca drosmīgais mākslinieka tēls palika neskarts un viņš turpināja spēlēt privāti līdz pat mūža galam, labā roka vairs nespēja turēt [[vijole]]s lociņu tik augstu kā agrāk. [[Attēls:Koelman & Heifetz 1979.jpg|thumb|Rūdolfs Koelmans (pa kreisi) un Jaša Heifecs, 1979. gads]] Heifecs sāka mācīt vijoļspēli, vadot meistarklases, sākumā, Kalifornijas Universitātē un tad – Dienvidkalifornijas Universitātē, kurā par mācībspēku darbojās arī slavenais [[čellists]] Grigorijs Pjatigorskis (''Gregor Piatigorsky'') un [[vijolnieks]] [[Viljams Primrouzs]] (''William Primrose''). [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]] 1980ajos gados viņš vadīja privāto studiju. Viņa mācību studiju Kolburnas skolā var redzēt arī šodien. Šobrīd tā kalpo par meistarklasi un arī par studentu iedvesmas avotu. Heifecs nomira [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] 1987. gada decembrī. Pēc Heifeca nāves, 1989. gadā viņš saņēma balvu ''Grammy Lifetime Achievement Award''. == Ģimenes dzīve == 1928. gadā Heifecs apprecējās ar filmu [[aktieris|aktrisi]] [[Florense Vidora|Florensi Vidoru]] (''Florence Vidor''), bijušo [[Kings Vidors|Kinga Vidora]] [[Sieva|sievu]]. Kinga un Florences laulībā dzimušo septiņgadīgo meitu Suzannu Heifecs adoptēja. Jašam un Florencei bija divi [[bērns|bērni]]: Jozefa (dz. 1930) un Roberts (1932-2001). 1945. gadā viņu [[laulība]] tika šķirta. 1947. gadā Heifecs paņēma atvaļinājumu un apprecējās ar Fransesu Spīlbergu (''Frances Spielberg''), viņiem piedzima dēls Jozefs. 1962. gadā arī otrā laulība tika šķirta. Heifeca dēls Džejs (''Jay'') ir profesionāls fotografētājs. Agrāk viņš bija Losandželosas Filharmonijas un ''Holywood Bowl'' mārketinga direktors, pasaulē pazīstamas video kompānijas – ''Paramount Pictures'' – finansu speciālistu vadītājs. Viņš dzīvo un strādā Fremantlā, [[Rietumaustrālija|Rietumaustrālijā]]. Heifeca [[meita]] Jozefa Heifetza Birna (''Josefa Heifetz Byrne'') ir [[leksikogrāfs]] – raksta [[vārdnīca]]s.<ref>{{Grāmatas atsauce | last=Heifetz | first=Josefa | title=Mrs. Byrne's dictionary of unusual, obscure, and preposterous words | url=https://archive.org/details/mrsbyrnesdiction0000heif | location=Secaucus, NJ | publisher=University Books | year=1974 | isbn=0821602039}}{{en ikona}}</ref> Heifeca [[mazdēls]] Denijs Heifecs (''Danny Heifetz'') pārvalda [[Sitamie instrumenti|sitamo instrumentu]] spēli. Heifecs bija sarežģīta personība, dažreiz viņš tika dēvēts par ''mizantropisku'' – tādu, kurš ienīst cilvēkus viņu slikto nodomu dēļ. Jaša centās tikt vaļā no tiem, kuri varēja kļūt par viņa uzticamākajiem sabiedrotajiem. Iespējams, tas tāpēc, ka viņam bija smaga bērnība; tēvs bija ļoti bargs cilvēks – pat tad, kad Jaša kļuva par ģimenes ''maizes pelnītāju'', tēvs mūždien kritizējis katru viņa priekšnesumu. == Filmogrāfija == Heifecs atveidoja galvenā varoņa lomu [[Kinofilma|filmā]] ''They Shall Have Music'' (1939). Tajā viņš atveidoja sevi un centās saglābt nabadzīgu bērnu mūzikas skolu no aizvēršanas. 1947. gadā viņš parādījās filmā ''Carnegie Hall'', atveidojot saīsinātu Čaikovska vijoļkoncertu ar Frici Reineru priekšgalā. Vēlāk Heifecs kopā ar Čikāgas Simfonisko orķestri (ar diriģentu Frici Reineru) ierakstīja pilnu Čaikovska vijoļkoncertu. To veica ierakstu kompānija ''RCA Victor'' – diskos „''Living Stereo''”.<ref>RCA Victor liner notes {{en ikona}}</ref> 1951. gadā viņš parādījās filmā ''Of Man and Music''. 1962. gadā Jaša filmējās televīzijas sērijās par vijoļspēles meistarnodarbībām, un, 1971. gadā, pārraidē ''Heifetz on Television'', kur stundu spēlēja dažādus skaņdarbus, piemēram, Maksa Bruha „''Scottish Fantasy''” un [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]] "''Partita No. 2''". Video ierakstos saglabājušies skaņdarbi, kurus Heifetcs vada kā [[diriģents]]. No jaunākajām filmām pieminama ''Jascha Heifetz: God`s Fiddler'', kura piedzīvoja pirmizrādi 2011. gada 16. aprīlī.<ref name=GodsFiddler /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Heifecs, Jasza}} [[Kategorija:1901. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1987. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vijolnieki]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 0db7gv9cdza8fsdhd0m546bw0bxxl6v 0 111164 4489757 4406143 2026-07-03T14:49:01Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Baby-Soap-Tindi-Ringuva.jpg|right|200px|thumb|[[Lietuva|Lietuvā]] ražotas bērnu ziepes.]] '''Ziepes''' ir [[anjons|anjonu]] [[virsmas aktīvas vielas]], kas kopā ar [[ūdens|ūdeni]] tiek izmantotas mazgāšanai, var būt cietā vai šķidrā veidā. Pēc ķīmiskā sastāva ziepes ir [[taukskābes|taukskābju]] [[nātrijs|nātrija]] vai [[kālijs|kālija]] sāļi, kas tiek iegūti, iedarbojoties uz [[eļļa|eļļām]] vai [[tauki]]em ar spēcīga [[sārmi|sārma]] (visbiežāk ar [[nātrija hidroksīds|nātrija hidroksīda]]) šķīdumu [[pārziepošana]]s procesā, otrs reakcijas produkts ir [[glicerīns]].<ref>IUPAC. "IUPAC Gold Book – soap" Compendium of Chemical Terminology, 2nd ed. (the "Gold Book"). Compiled by A. D. McNaught and A. Wilkinson. Blackwell Scientific Publications, Oxford (1997). XML on-line corrected version: created by M. Nic, J. Jirat, B. Kosata; updates compiled by A. Jenkins. {{ISBN|0-9678550-9-8}}. doi:10.1351/goldbook. Accessed 2010-08-09</ref> [[Pārziepošanās]] procesā [[tauki]] pirmie tiek izšķīdināti brīvajās taukskābēs, kuras savienojas ar sārmu, lai radītu neapstrādātas ziepes. [[Glicerīns]] ir atbrīvots un ir vai nu atstāts vai arī atdalīts kā noderīgs blakusprodukts.<ref>b Cavitch, Susan Miller. The Natural Soap Book. Storey Publishing, 1994 {{ISBN|0-88266-888-9}}.</ref> Mūsdienās ziepes bieži tiek aizstātas ar citiem tīrīšanas līdzekļiem (detergentiem). Ziepes ir pamatsastāvdaļa taukainākajām [[ziede|ziedēm]], kas parasti ir [[kalcijs|kalcija]] ziepju vai [[litijs|litija]] ziepju un minerāleļļu [[emulsija]]s. Šīs ziedes ir plaši izmantotas. Daudzas citas metālisku vielu saturošas ziepes arī ir noderīgas, sevišķi tās, kurās ir [[alumīnijs]], [[nātrijs]] vai to savienojumi. Šādas ziepes ir arī lietotas eļļu [[viskozitāte]]s palielināšanai. Senos laikos [[smērvielas]] tika pagatavotas arī no [[kalcija oksīds|kaļķa]] un [[olīveļļa]]s.<ref>Thorsten Bartels et al. "Lubricants and Lubrication" in Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry, 2005, Weinheim. doi:10.1002/14356007.a15_423</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sāļi]] [[Kategorija:Sadzīves ķīmija]] [[Kategorija:Mazgāšanās]] [[Kategorija:Personiskās higiēnas produkti]] hb7zkl6d9xpu8bsefb1lutpnlprlc7r 0 112426 4489825 4349606 2026-07-03T18:36:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489825 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|basketbola klubu|Suns (nozīmju atdalīšana)|Suns}} {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #{{NBA color|Phoenix Suns|2}} | bg_color = #{{NBA color|Phoenix Suns|1}} | klubs = Phoenix Suns | logo = Phoenix Suns 2013.png | logo_izm = 200px | pilsēta = {{Vieta|ASV|Arizona|Fīniksa}} | līga = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā basketbola asociācija]] | konference = [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]] | divīzija = [[Klusā Okeāna divīzija (NBA)|Klusā Okeāna divīzija]] | dibināts = 1968 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''[[Mortgage Matchup Center]]'' | ietilpība = 18 422 | krāsas = melns, violets, pelēks, oranžs, balts<br />{{color box|#000000}} {{color box|#423189}} {{color box|#708090}} {{color box|#FF8800}} {{color box|white}} | īpašnieks = [[Mets Išbija]], [[Džastins Išbija]] | prezidents = — | menedžeris = [[Braiens Gregori]] | galvenais_treneris = [[Džordans Otts]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.suns.com/}} | sadarbojas = [[Beikersfīldas "Jam"]] ([[D-Līga]]) <!------ čempiontituli -------> | BAA = | NBA = 0 }} '''Fīniksas "Suns"''' ({{val|en|Phoenix Suns}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[basketbols|basketbola]] klubs, kas bāzēts [[Fīniksa|Fīniksā]], [[Arizona|Arizonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NBA)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1968. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NBA. Savas pastāvēšanas vēsturē "Suns" nav izcīnījis nevienu NBA čempiontitulu,<ref>[http://sports.espn.go.com/nba/playoffs/2009/columns/story?columnist=hollinger_john&page=FranchiseRankings-Intro Intro to all-time NBA franchise rankings — ESPN<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> trīs reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 8 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Footprint Center]]'' arēnā. == Sasniegumi == * '''[[NBA čempioni|Čempioni]]''': 0 * '''Konferences čempioni''': 3 ** {{NBA Year|1975|end}}, {{NBA Year|1992|end}}, {{NBA Year|2020|end}} * '''Divīzijas čempioni''': 8 ** {{NBA Year|1980|end}}, {{NBA Year|1992|end}}, {{NBA Year|1994|end}}, {{NBA Year|2004|end}}, {{NBA Year|2005|end}}, {{NBA Year|2006|end}}, {{NBA Year|2020|end}}, {{NBA Year|2021|end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nba.com/suns/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.basketball-reference.com/teams/PHO/ Basketball-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120619185341/http://www.basketball-reference.com/teams/PHO/ |date={{dat|2012|06|19||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.sportsecyclopedia.com/nba/phoenix/suns.html Sports E-Cyclopedia profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120712233712/http://www.sportsecyclopedia.com/nba/phoenix/suns.html |date={{dat|2012|07|12||bez}} }} {{en ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NBA}} [[Kategorija:Fīniksas "Suns"| ]] k356wql70apvyhi2vmv5ymhgwu44482 0 112569 4489958 4308284 2026-07-04T07:26:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489958 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ivans Klementjevs | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781477121).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ivans Klementjevs 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis9 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1960|11|18}} | dzim_vieta = Buntiki, [[Jēkabpils rajons]] (tagad Mežāres pagasts) | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Latvijas krievs]] | partija = * [[PSKP]] <small>(1985—?)</small> * [[Tautas Saskaņas partija]] <small>(2001—2010)</small> * [[Saskaņa]] <small>(2010—?)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]] | profesija = [[pedagogs]], [[sportists]], [[politiķis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ivans Klementjevs''' (dzimis {{dat|1960|11|18}} [[Buntiki|Buntikos]], [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[smaiļošana un kanoe airēšana|kanoe airētājs]] un [[politika|politiķis]]. Triju olimpisko medaļu ieguvējs. Bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu un [[Rīgas dome]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Saskaņa]]". 1985.—1994. gadā septiņas reizes kļuva par Pasaules čempionu kanoe vieninieka distancē (no tām 6 reizes 1000 m distancē, 1 — 10 000 m), trīskārtējs pasaules vicečempions un bronzas laureāts, bija {{oss|V=1988|L=Ģ}} čempions 1000 m kanoe vieninieka distancē, pārstāvot PSRS izlasi, tad Latvijas izlases sastāvā izcīnīja divas olimpiskās sudraba medaļas 1000 m distancē {{oss|V=1992|L=L}} Barselonā un {{oss|V=1996|L=L}} Atlantā.<ref name="sa2">{{Sporta Avīze|first= Andris|last= Staģis|date= {{dat|2010|11|16||bez}}|title= Šī nedēļa vēsturē|volume= 46|issue= 771|pages= 19}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1960. gadā Jēkabpils rajona Buntiku ciemā daudzbērnu [[Vecticībnieki|vecticībnieku]] ģimenē. Viņa tēvs bija dzelzceļnieks, māte mājsaimniece. Māte nomira, kad Ivanam bija 13 gadi. Kopā ar brāļiem mācījās Rīgas dzelzceļnieku 11. profesionāli tehniskajā skolā, kurā bija airēšanas sporta sekcija. Jaunākais brālis [[Jefimijs Klementjevs]] arī bijis augsta līmeņa kanoe airētājs, bet pēc tam pievērsies politikai, arī viņš ir bijis Saeimas deputāts. 1981. gadā iekļuva PSRS izlasē, bija [[PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars]].<ref name="sa2" /> Līdztekus līdz 1985. gadam studēja [[Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts|Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā]]<ref name="lat" /> un turpināja aspirantūras studijas [[Sanktpēterburga]]s zinātniski pētnieciskajā fizkultūras institūtā. 1992. gadā kopā ar brāli Jefimiju Rīgā nodibināja airēšanas sporta klubu "Brāļi Klementjevi".<ref name="lat">{{LAT e|3|389.—390}}</ref> 1993. gadā [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]] ieguva doktora grādu pedagoģijā. 1994. gadā pēc nesaprašanās ar Latvijas sporta vadību starptautiskās sacensībās pārstāvēja [[Polija|Poliju]], bija [[Bidgošča]]s sporta kluba biedrs. Polijas izlases sastāvā piedalījās 1994. gada Pasaules čempionātā. Sportista karjeru beidza 1997. gadā<ref name="SA" /> un strādāja par treneri (trīs gadus no 1997. līdz 2001. gadam bija Spānijas izlases treneris)<ref name="lat" /><ref name="SA" /> un sporta funkcionāru, pievērsās [[politika|politiskajai darbībai]]. == Politiskā darbība == 1985. gadā iestājās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}</ref> 2001. gadā ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[PCTVL]] saraksta, kurā piedalījās arī I. Klementjeva pārstāvētā [[Tautas Saskaņas partija]]. 2004. gadā no Tautas Saskaņas partijas saraksta nesekmīgi kandidējis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanās, bet 2005. gadā tāpat nav ticis ievēlēts Rīgas domē. 2006. gadā pirmo reizi kļuvis par parlamenta deputātu, kad ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]] no partiju apvienības "[[Saskaņas Centrs]]", bet 2009. gadā vēlreiz nesekmīgi piedalījies Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2010. un 2011. gadā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta ievēlēts arī [[10. Saeima|10.]] un [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Nesekmīgi kandidēja [[Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā]]. 2014. gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, bet 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada rudenī, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Apbalvojumi == 1999. gadā saņēma IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/15431-par-apbalvosanu-ar-triju-zvaigznu-ordeni-un-ordena-goda-zimi|title=Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-11-05|language=lv}}</ref> == Literatūra == Ivans Klementjevs. Kanoe profesors. Rīga, Latvijas Olimpiskā akadēmija, 2019. — 112 lp. — ISBN 978-9934-19-782-6 == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="SA">{{Sporta Avīze|first= Anatolijs|last= Kreipāns|date= {{dat|2009|12|22||bez}}|title= Ivans Klementjevs audzina... Ivanu Klementjevu|volume= 50|issue= 725|pages= 54}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = aptauja izveidota | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = [[1996]] | pēc = [[Kristers Serģis]] un [[Artis Rasmanis]]}} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rīgas dome 2001}} {{Navboxes |title = Olimpiskās spēles |list = {{Latvija 1996 VOS}} {{Latvija 1992 VOS}} {{Latvija 1988 VOS}} }} {{DEFAULTSORT:Klementjevs, Ivans}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vecticībnieki]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Latvijas smaiļotāji un kanoe airētāji]] [[Kategorija:1988. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki smaiļošanā un kanoe airēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki smaiļošanā un kanoe airēšanā]] [[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] h679j33baqmn5pq9fkuptbhqyaao1c9 0 128094 4489771 4468195 2026-07-03T15:28:53Z Edgars2007 9590 4489771 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #F47D30 | bg_color = #00539B | team = New York Islanders | logo = New York Islanders 2010.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Ņujorka}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[UBS Arena]]'' (kopš [[2021.—2022. gada NHL sezona]]s) | ietilpība = | colors = Zila, oranža, balta<br />{{color box|#00539B}} {{color box|#F47D30}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Čārlzs Vangs]] | prezidents = | GM = {{flaga|ASV}} [[Lū Lamorello]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Pīters Debūrs]] | coach2 = | captain = {{flaga|ASV}} [[Anderss Lī]] | media = [http://islanders.nhl.com/index.html islanders.nhl.com] | affiliates = [[Bridžportas "Sound Tigers"|Bridžportas "Islanders"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Vorčesteras "Railers"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 4 (1979–80, 1980–81, 1981–82, 1982–83) }} '''Ņujorkas "Islanders"''' ({{val|en|New York Islanders}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Islanders" ir 4 reizes uzvarējis NHL, 6 reizes kļuvis par konferences uzvarētāju un 6 reizes — divīzijas čempionu. Kopš [[2021.—2022. gada NHL sezona]]s mājas spēles komanda aizvada ''[[UBS Arena]]'' hallē. 2025. gada 22. oktobrī latviešu treneris [[Sergejs Naumovs]] tika apstiprināts par [[NHL]] kluba "Islanders" vārtsargu treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/bijusais-latvijas-izlases-vartsargs-un-treneris-izpelnas-vietu-nhl-kluba/|title=Bijušais Latvijas izlases vārtsargs un treneris izpelnās vietu NHL klubā|website=Sportaziņas.com|access-date=|date=2025-10-22|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 4 ** 1979–80, 1980–81, 1981–82, 1982–83 * '''Konferences čempioni''': 6 ** 1977–78, 1978–79, 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84 * '''Divīzijas čempioni''': 6 ** 1977–78, 1978–79, 1980–81, 1981–82, 1983–84, 1987–88 == Spēlētāji == [[Attēls:New York Islanders.svg|right|150px|thumb|1997-2010]]Savulaik ilgus gadus komandā pavadījuši tādi hokejisti kā [[Braiens Trotjē]], [[Maiks Bosī]], [[Deniss Potvins]], [[Billijs Smits]], kā arī [[Maikls Peka]], [[Aleksejs Jašins]] un citi. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 3. maijā.'' ==== Vārtsargi ==== * 30 {{flaga|RUS}} [[Iļja Sorokins]] * 33 {{flaga|CZE}} [[Dāvids Ritihs]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}3 {{flaga|CAN}} [[Ādams Peleks]] * {{0}}4 {{flaga|CAN}} [[Kārsons Sousijs]] * {{0}}6 {{flaga|CAN}} [[Raiens Puloks]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 24 {{flaga|USA}} [[Skots Meifilds]] * 28 {{flaga|RUS}} [[Aleksandrs Romanovs]] * 34 {{flaga|SWE}} [[Ādams Bokvists]] * 48 {{flaga|CAN}} [[Metjū Šeifers]] ==== Uzbrucēji ==== * 10 {{flaga|CAN}} [[Breidens Šenns]] * 11 {{flaga|CAN}} [[Entonijs Duklē]] * 13 {{Flaga|Kanāda}} [[Metjū Barzals]] * 14 {{flaga|CAN}} [[Bo Horvats]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 16 {{flaga|USA}} [[Marks Getkombs]] * 18 {{flaga|SWE}} [[Pjērs Engvals]] * 21 {{flaga|USA}} [[Kails Palmeri]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 27 {{flaga|USA}} [[Anderss Lī]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 32 {{flaga|USA}} [[Kails Maklīns]] * 44 {{flaga|CAN}} [[Žans Gabriels Pažo]] * 49 {{flaga|RUS}} [[Maksims Šabanovs]] * 51 {{flaga|SWE}} [[Emīls Heinemans]] * 53 {{flaga|CAN}} [[Keisijs Sizīkass]] * 81 {{flaga|CZE}} [[Ondržejs Palāts]] * 92 {{flaga|SWE}} [[Simons Holmstrēms]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || Sezonas || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} || {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | style="text-align:left;"| [[Braiens Trotjē]] || 1975–90 || {{HOK-C}} || 1,123 || 500 || 853 || '''1,353''' || 470 || 798 |- | style="text-align:left;"| [[Maiks Bosī]] || 1977–87 || {{HOK-LM}} || 752 || 573 || 553 || '''1,126''' || 381 || 210 |- | style="text-align:left;"| [[Deniss Potvins]] || 1973–88 || {{HOK-A}} || 1,060 || 310 || 742 || '''1,052''' || 460 || 1,356 |- | style="text-align:left;"| [[Klārks Giliss]] || 1974–86 || {{HOK-KM}} || 872 || 304 || 359 || '''663''' || 240 || 891 |- | style="text-align:left;"| [[Džons Tavaress]] || 2009–18 || {{HOK-C}} || 669 || 272 || 349 || '''621''' || –42 || 307 |- | style="text-align:left;"| [[Brents Saters]] || 1980–92 || {{HOK-C}} || 694 || 287 || 323 || '''610''' || 121 || 761 |- | style="text-align:left;"| [[Pets Lafontēns]] || 1983–91 || {{HOK-C}} || 530 || 287 || 279 || '''566''' || 9 || 309 |- | style="text-align:left;"| [[Džons Tonelli]] || 1978–86 || {{HOK-KM}} || 594 || 206 || 338 || '''544''' || 216 || 473 |- | style="text-align:left;"| [[Roberts Borns]] || 1974–86 || {{HOK-C}} || 814 || 238 || 304 || '''542''' || 160 || 542 |- | style="text-align:left;"| [[Bobijs Nīstroms]] || 1972–86 || {{HOK-LM}} || 900 || 235 || 278 || '''513''' || 113 || 1,248 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Maiks Bosī]], 69 (1978.—79.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Braiens Trotjē]], 87 (1978.—79.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Braiens Trotjē]], 147 (1978.—79.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Braiens Karens]], 356 (1986.—87.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Deniss Potvins]], 101 (1978.—79.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Braiens Trotjē]], 95 (1975.—76.) === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Eds Vestfāls]] (1972—1977) * {{flaga|Kanāda}} [[Klārks Giliss]] (1977—1979) * {{flaga|Kanāda}} [[Deniss Potvins]] (1979—1987) * {{flaga|Kanāda}} [[Brents Saters]] (1987—1991) * {{flaga|Kanāda}} [[Patriks Fletlijs]] (1991—1996) * {{flaga|Kanāda}} [[Braiens Makkeibs]] (1997—1998) * {{flaga|Kanāda}} [[Trevors Lindens]] (1998—1999) * {{flaga|Zviedrija}} [[Kenijs Jensens]] (1999—2000) * {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Peka]] (2001—2004) * {{flaga|Krievija}} [[Aleksejs Jašins]] (2005—2007) * {{flaga|ASV}} [[Bills Gerins]] (2007—2009) * {{flaga|ASV}} [[Dags Vīts]] (2009—2011) * {{flaga|Šveice}} [[Marks Štreits]] (2011—2013) * {{flaga|Kanāda}} [[Džons Tavaress]] (2013—2018) * {{flaga|ASV}} [[Anderss Lī]] (2018—''Pašlaik'') {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://islanders.nhl.com/index.html Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/NYI/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519194742/http://www.hockey-reference.com/teams/NYI/ |date={{dat|2011|05|19||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorkas "Islanders"| ]] ex2iynquqxsa26i2xmqmhrytw2r1uon 0 128336 4489944 4311767 2026-07-04T06:21:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489944 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Inguna Sudraba | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15714473781).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Inguna Sudraba 2014. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontroliere]] | term_sākums3 = {{dat|2004|12|23|N}} | term_beigas3 = {{dat|2013|1|24|N}} | prezidents3 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]<br />[[Valdis Zatlers]]<br />[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = [[Aigars Kalvītis]]<br />[[Ivars Godmanis]]<br />[[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = [[Raits Černajs]] | pēctecis3 = [[Elita Krūmiņa]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|11|21}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latviete]] | partija = [[No sirds Latvijai]] <small>(2014-2019)</small><br>[[Atmoda (partija)|Atmoda]] <small>(2019-2020)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | profesija = [[ekonomika|ekonomiste]] | reliģija = [[pareizticība]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Inguna Sudraba''' (dzimusi {{dat|1964|11|21}}) ir [[latvieši|latviešu]] ekonomiste un bijusī [[Latvija]]s [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontroliere]] (2004—2013), no 2014. līdz 2020. gadam — partijas "[[No sirds Latvijai]]" (vēlāk — "Atmoda") priekšsēdētāja. Kā partijas līdere bija ievēlēta [[12. Saeima|12. Saeimā]], kur darbojās opozīcijā. == Biogrāfija == === Izglītība === Inguna Sudraba ir dzimusi {{dat|1964|11|21||bez}} [[Gulbene|Gulbenē]].<ref name="tvnet">{{Tīmekļa atsauce | title = Sudraba Saeimā dos valsts kontroliera zvērestu | publisher = TvNET | date = 2009.01.22. | accessdate = 2010.10.02 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227140-sudraba_saeima_dos_valsts_kontroliera_zverestu | archive-date = {{dat|2010|11|07||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101107230044/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227140-sudraba_saeima_dos_valsts_kontroliera_zverestu }}</ref> [[1983]]. gadā viņa ar zelta medaļu absolvēja [[Gulbenes 1. vidusskola|pilsētas 1. vidusskolu]]. 1988. gadā ar izcilību pabeigusi [[Latvijas Valsts universitāte]]s Ekonomikas fakultāti.<ref name="vk">{{Tīmekļa atsauce | title = Valsts kontroliere | publisher = LR Valsts kontrole | accessdate = 2010.10.02 | url = http://www.lrvk.gov.lv/?id=1718 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110714105414/http://www.lrvk.gov.lv/?id=1718 | archivedate = {{dat|2011|07|14||bez}} }}</ref> === Ekonomistes karjera === No 1988. gada augusta līdz 1992. gada februārim I. Sudraba bija Agrorūpnieciskā kompleksa ekonomikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskā līdzstrādniece. Pēc tam viņa strādāja [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijā]] par Sociālās attīstības un analīzes daļas priekšnieci, bet līdz 1994. gada jūlijam — [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijā]] par galveno ekonomisti, sektora vadītāju un departamenta direktora vietnieci.<ref name="vk" /> 1994. gadā I. Sudraba bija iekļauta [[Andrejs Krastiņš|Andreja Krastiņa]] piedāvātajā Ministru kabinetā kā iespējamā Budžeta un valsts ieņēmumu valsts ministre, taču valdība neguva Saeimas atbalstu.<ref name="apollo">{{Tīmekļa atsauce | title = TP valsts kontroliera amatam, visticamāk, izvirzīs Ingūnu Sudrabu | publisher = Apollo | date = 2008.12.08. | accessdate = 2010.10.03 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/35766/ }}{{Novecojusi saite}}</ref> No 1994. gada jūlija līdz 2003. gada jūnijam bija Finanšu ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|Valsts sekretāres]] [[Valentīna Andrējeva|Valentīnas Andrējevas]] vietniece. Tad no darba valsts pārvaldē aizgāja un līdz 2004. gada decembrim bija "[[Parex banka]]s" viceprezidentes vietniece klientu kreditēšanas jautājumos.<ref name="vk" /> === Darbs Valsts kontrolē === [[Attēls:Inguna Sudraba, 2009-09-30.png|200px|thumb|left|Inguna Sudraba 2009. gadā]] 2004. gada decembrī plašsaziņas līdzekļi izplatīja informāciju, ka [[Tautas partija]], kas tobrīd vadīja valdību, varētu [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontroliera]] amatam virzīt I. Sudrabu, kura ir piekritusi kandidēt šim amatam.<ref name="apollo" /> {{dat||12|22||bez}} Saeima ievēlēja par valsts kontrolieri, bet {{dat||12|23||bez}} I. Sudraba deva zvērestu un stājās amatā, solot "latiņu likt augstāk" (kā "licis" iepriekšējais kontrolieris [[Raits Černajs]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunā Valsts kontroliere Inguna Sudraba dod zvērestu un stājas amatā | publisher = Apollo | date = 2008.12.23. | accessdate = 2010.10.03 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/37075 }}{{Novecojusi saite}}</ref> {{dat|2008|12|18}} I. Sudraba tika pārvēlēta amatā uz vēl četriem gadiem, aizklātā balsojumā 84 deputātiem balsojot par, 5 — pret un 2 balsošanas zīmēm tiekot atzītām par nederīgām. {{dat|2009|01|22||bez}} viņa atkārtoti deva Valsts kontroliera zvērestu.<ref name="tvnet" /> 2013. gada janvārī viņu amatā nomainīja [[Elita Krūmiņa]]. === Iespējamā politiskā karjera === Savas lielās popularitātes dēļ Inguna Sudraba vairākkārt tika minēta kā iespējama [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidentes]] amata kandidāte. 2010. gada maijā rīkotā aptaujā viņu par piemērotāko valdības vadītāju minēja 7,2% respondentu, atpaliekot vienīgi no [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]] un [[Valdis Dombrovskis|Valda Dombrovska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Aptauja: par premjeru grib Lembergu, Dombrovski, Sudrabu | publisher = Delfi | date = 2010.05.19. | accessdate = 2010.10.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/aptauja-par-premjeru-grib-lembergu-dombrovski-sudrabu.d?id=31974625}}</ref> Neilgi pirms tam viņa atzina, ka ir saņēmusi piedāvājumus kandidēt [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no vairākām [[Politiskā partija|partijām]], tomēr visus noraidījusi.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Sudrabu par iespēju kandidēt vēlēšanās uzrunājušas vairākas partijas, visas saņēmušas atteikumu | publisher = Diena | date = 2010. gada 12. maijā | accessdate = 2010. gada 12. oktobrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/sudrabu-par-iespeju-kandidet-velesanas-uzrunajusas-vairakas-partijas-visas-sanemusas-atteikumu | archive-date = {{dat|2010|05|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20100515141206/http://www.diena.lv/lat/politics/hot/sudrabu-par-iespeju-kandidet-velesanas-uzrunajusas-vairakas-partijas-visas-sanemusas-atteikumu }}</ref> Tā paša gada septembrī I. Sudraba, atbildot uz spekulācijām par viņas iespējamu kandidēšanu premjerministres amatam, paziņoja, ka ar viņu par to nav runājis neviens politiskais spēks. Tāpat viņa izslēdza iespējamu iešanu valdībā pēc vēlēšanām, tomēr pieļāva, ka 2012. gadā, kad beigsies viņas Valsts kontrolieres pilnvaras, varētu iesaistīties politikā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Sudraba uzreiz pēc vēlēšanām vadīt valdību neuzņemtos, taču iešanu politikā neizslēdz | publisher = Diena | date = 2010. gada 21. septembrī | accessdate = 2010. gada 12. oktobrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/sudraba-uzreiz-pec-velesanam-vadit-valdibu-neuznemtos-iesanu-politika-neizsledz | archive-date = 2010. gada 24. Septembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20100924035424/http://diena.lv/lat/politics/hot/sudraba-uzreiz-pec-velesanam-vadit-valdibu-neuznemtos-iesanu-politika-neizsledz }}</ref> 2010. gada oktobrī I. Sudraba paziņoja, ka, viņasprāt, jaunievēlētā Saeima nespēs nostrādāt pilnu pilnvaru laiku un pieļāva ārkārtas vēlēšanas 2011. gadā. Tāpat viņa pateica, ka varētu pēc "gada, pusotra" kandidēt Saeimas deputātes amatam.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Sudraba pusotra gada laikā varētu iesaistīties politikā, pieļauj jaunas vēlēšanas | publisher = Diena | date = 2010. gada 12. oktobrī | accessdate = 2010. gada 12. oktobrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/sudraba-pusotra-gada-laika-dosies-politika-pielauj-drizas-jaunas-velesanas | archive-date = {{dat|2010|10|13||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101013135822/http://diena.lv/lat/politics/hot/sudraba-pusotra-gada-laika-dosies-politika-pielauj-drizas-jaunas-velesanas }}</ref> Neraugoties uz precīzo prognozi, [[11. Saeimas vēlēšanas|2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] viņa nebija iekļauta nevienā vēlēšanu sarakstā, tāpat viņa netika izvirzīta par Valsts prezidenta amata kandidātu iepriekš notikušajās [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]], lai gan neoficiāli tika minēta starp iespējamajiem pretendentiem. 2013. gada 27. novembrī viņa paziņoja par jaunas tautas kustības veidošanu. 2014. gada 28. janvārī tika reģistrēta tautas kustība ar nosaukumu "[[No sirds Latvijai]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/sudraba-oficiali-registre-tautas-kustibu-no-sirds-latvijai.d?id=44156819|title=Sudraba oficiāli reģistrē tautas kustību 'No sirds Latvijai'|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|2|5||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nosirdslatvijai.lv|title=No sirds Latvijai|publisher=|accessdate=}}</ref> Pēc politiskās karjeras beigām uzsāka darbību Ukrainā, strādājusi pie Ukrainas publisko finanšu uzskaites stratēģijas, veic finanšu audita mācības un darbojusies pie valsts iekšējā audita mehānismu uzlabošanas projekta "EU For The Accounting Chamber of Ukraine" (ES — Ukrainas Grāmatvedības palātai) ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/foto-bijusi-politike-inguna-sudraba-svin-60.-jubileju.-ka-vina-dzivo-tagad-69729/|title=FOTO: Bijusī politiķe Inguna Sudraba svin 60. jubileju. Kā viņa dzīvo tagad?|last=Kalniņa|first=Marta|website=[[Santa.lv]]|access-date=2025-07-23|date=2024-11-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/tautaruna/slavenibas/404375-kur-pazudusi-sudraba-baumo-par-vinas-darbu-ukraina.htm|title=Kur pazudusi Sudraba? Baumo par viņas darbu Ukrainā|website=nra.lv|access-date=2025-07-23|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == No 2014. gada maija I. Sudraba bija partijas "[[No sirds Latvijai]]" priekšsēdētāja. 2014. gada oktobrī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]], kur frakcija darbojās opozīcijā. 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], taču partija "No sirds Latvijai" neguva pietiekošu vēlētāju atsaucību, lai iekļūtu Saeimā. 2019. gada februārī partija "No sirds Latvijai" mainīja nosaukumu kļūstot par partiju "Atmoda".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sirds-latvijai-partop-par-atmodas-partiju-un-aicina-tris-partijas-apvienot-spekus.a308446/ «No sirds Latvijai» pārtop par Atmodas partiju un aicina trīs partijas apvienot spēkus] LSM</ref> Kā tās līdere I. Sudraba kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču netika ievēlēta. 2020. gada martā I. Sudraba pameta "Atmoda" valdi (viņas vietā stājās [[Andrejs Požarnovs]] un [[Mareks Raups]]).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sudraba-atstaj-partiju-apvienibas-atmoda-valdi.a352040/?utm_source=MLpoust&utm_campaign=news&utm_medium=soc Sudraba atstāj partiju apvienības «Atmoda» valdi] LSM</ref> == Apbalvojumi == Par darbu valsts pārvaldē I. Sudraba ir saņēmusi vairākus apbalvojumus. 1994. un 2003. gadā ieguvusi Finanšu ministrijas Goda rakstu. {{dat|1998|11|19||bez}} apbalvota ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā. 1999. gadā [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Guntis Ulmanis]] I. Sudrabai izteicis oficiālu pateicību, 2007. gadā to pašu izdarījusi prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]].<ref name="vk" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Raits Černajs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontroliere]] | periods = {{dat|2004|12|23|N}} — {{dat|2013|1|24|N}} | pēc = [[Elita Krūmiņa]]}} {{kastes beigas}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sudraba, Inguna}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Valsts kontrolieri]] jz1955d9rpr275ir9wmogykcbiao9m2 0 129815 4489993 4151061 2026-07-04T09:48:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489993 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Jaunzēlande | valsts_angl = | att_izm = | logo = All Blacks logo.svg | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = Jaunzēlandes regbija savienība | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 2. | iesauka = All Blacks | stadions = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Jans Fosters]] | kapteinis = [[Sems Vitloks]] | visv spēles = Ričijs Makkavs (148), Milss Muliaina (94) | visv vārtu = Dags Houlets (49) | visv punktu = Dens Kārters (1598) <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- Turn ---> | turn nos = [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kauss]] | turn reizes = 10 | turn medaļas = | turn lab sasn = Čempioni: 1987, [[2011. gada Pasaules kauss regbijā|2011]], [[2015. gada Pasaules kauss regbijā|2015]] <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{sp|ru|Austrālija}} 3:22 {{sp|ru|Jaunzēlande}}<br />([[Sidneja]], [[Austrālija]]; {{dat|1903|8|15|N|bez}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{sp|ru|Jaunzēlande}} 145:17 {{sp|ru|Japāna}}<br />([[Blūmfonteina]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|1995|6|4|N|bez}}) | liel zaud = {{sp|ru|Austrālija}} 47:26 {{sp|ru|Jaunzēlande}}<br />([[Pērta]], [[Austrālija]]; {{dat|2019|8|10|N|bez}})<br />{{sp|ru|Austrālija}} 28:7 {{sp|ru|Jaunzēlande}}<br />([[Sidneja]], [[Austrālija]]; {{dat|1999|8|28|N|bez}}) | pašreizējais = }} '''Jaunzēlandes regbija izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] starptautiskās [[regbijs|regbija-15]] spēlēs. Jaunzēlandes izlase uzvarēja pirmajā [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa izcīņā]] 1987. gadā un [[2011. gada Pasaules kauss regbijā|2011. gadā]], [[2015. gada Pasaules kauss regbijā|2015. gadā]]. Vēl 1995. gada Pasaules kausā ierindojās 2. vietā. Pašlaik izlase ieņem otro vietu IRB Pasaules rangā, tai skaitā tā ir visvairāk Pasaules ranga 1. vietā bijusī izlase.<ref name="WorldRank">{{Tīmekļa atsauce |publisher=irb.com |title=World Rankings |url=http://www.irb.com/rankings/index.html |accessdate=2008-07-09 |archive-date=2012-04-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120415141316/http://www.irb.com/rankings/index.html }}</ref> Jaunzēlandes izlases iesauka ir "Visi melnā" ({{val|en|All Blacks}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Former ABs doctor advocates prostate checks|url=http://www.nzherald.co.nz/nz/news/article.cfm?c_id=1&objectid=10601244}}{{Novecojusi saite}}</ref> 3 reizes (2005, 2006, 2008) Starptautiskā regbija padome atzina Jaunzēlandes izlasi par gada labāko izlasi.<ref name="PastIRBawards">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irb.com/history/awards/pastwinners/index.html |title=Past Winners |publisher=irb.com |accessdate=2008-06-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090601220035/http://www.irb.com/history/awards/pastwinners/index.html |archivedate=2009-06-01 }}</ref> 15 bijušie izlases dalībnieki ir uzņemti Starptautiskajā regbija slavas zālē un viens ir ticis uzņemts IRB slavas zālē. Pirmo oficiālo starptautisko spēli Jaunzēlandes izlase aizvadīja {{dat|1903|8|15||bez}} pret [[Austrālijas regbija izlase|Austrālijas izlasi]], šajā spēlē jaunzēlandieši uzvarēja ar 22-3. Parasti pirms spēlēm Jaunzēlandes izlases dalībnieki izpilda ''[[haka]]'' deju. == Pasaules kauss == * [[1987. gada Pasaules kauss regbijā|1987]] — '''Čempioni''' * [[1991. gada Pasaules kauss regbijā|1991]] — 3. vieta * [[1995. gada Pasaules kauss regbijā|1995]] — 2. vieta * [[2003. gada Pasaules kauss regbijā|2003]] — 3. vieta * [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007]] — Ceturtdaļfināls * [[2011. gada Pasaules kauss regbijā|2011]] — '''Čempioni''' * [[2015. gada Pasaules kauss regbijā|2015]] — '''Čempioni''' * [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019]] — 3. vieta * [[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023]] — 2. vieta == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.allblacks.co.nz/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Sports-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Regbija izlases]] [[Kategorija:Sports Jaunzēlandē]] h8dgvpguzgt03hhhpf2s40fq55cjf59 0 129929 4489988 4216948 2026-07-04T09:27:46Z Meistars Joda 781 4489988 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Nāgālenda | official_name = ''Nagaland'' | settlement_type = Indijas štats | image_skyline = Photograph of Dzukou Valley in Manipur-Nagaland border by Saurabh Sawant.jpg | imagesize = | image_caption = Dzukou ieleja | image_flag = | image_seal = | capital = [[Kohīma]] | largest_city = | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Nagaland in India (claims hatched).svg | mapsize = | map_caption = Nāgālendas atrašanās vieta Indijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{IND}} | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1963|12|1}} | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 16579 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1978502 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas Standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{URL|http://nagaland.gov.in/}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = |type=}} '''Nāgālenda''' ({{val|en|Nagaland}}) ir viens no [[Indija]]s štatiem, valsts ziemeļaustrumu daļā. Nāgālenda robežojas ar [[Arunāčala Pradēša|Arunāčalu Pradēšu]] ziemeļos, ar [[Asama|Asamu]] rietumos un ar [[Manipura|Manipuru]] dienvidos, kā arī ar [[Mjanma|Mjanmu]] austrumos. Štata platība ir 16 579&nbsp;km², pēc 2011. gada datiem štatā dzīvoja 1 980 602 iedzīvotāji. Nāgālendas administratīvais centrs ir [[Kohīma]], bet lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita ir [[Dimāpura]]. Štats ir sīkāk sadalīts 12 apgabalos. Štatu apdzīvo 16 dažādas ciltis, katra ar savu valodu un kultūru. Štata oficiālā valoda ir [[angļu valoda]], un tas ir viens no trim Indijas štatiem, kuru populārākā reliģija ir [[kristietība]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas štati]] 1csyjh2irhn01sqwf649au5m9ecambj 4489989 4489988 2026-07-04T09:28:11Z Meistars Joda 781 4489989 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Nāgālenda | official_name = ''Nagaland'' | settlement_type = Indijas štats | image_skyline = Photograph of Dzukou Valley in Manipur-Nagaland border by Saurabh Sawant.jpg | imagesize = | image_caption = Dzukou ieleja | image_flag = | image_seal = | capital = [[Kohīma]] | largest_city = | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Nagaland in India (claims hatched).svg | mapsize = | map_caption = Nāgālendas atrašanās vieta Indijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{IND}} | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1963|12|1}} | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 16579 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1978502 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas Standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{URL|http://nagaland.gov.in/}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = |type=}} '''Nāgālenda''' ({{val|en|Nagaland}}) ir viens no [[Indija]]s štatiem, valsts ziemeļaustrumu daļā. Nāgālenda robežojas ar [[Arunāčala Pradēša|Arunāčalu Pradēšu]] ziemeļos, ar [[Asama|Asamu]] rietumos un ar [[Manipura|Manipuru]] dienvidos, kā arī ar [[Mjanma|Mjanmu]] austrumos. Štata platība ir 16 579&nbsp;km², pēc 2011. gada datiem štatā dzīvoja 1 980 602 iedzīvotāji. Nāgālendas administratīvais centrs ir [[Kohīma]], bet lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita ir [[Dimāpura]]. Štats ir sīkāk sadalīts 12 apgabalos. Štatu apdzīvo 16 dažādas ciltis, katra ar savu valodu un kultūru. Štata oficiālā valoda ir [[angļu valoda]], un tas ir viens no trim Indijas štatiem, kuru populārākā reliģija ir [[kristietība]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas štati]] 2teomrzmd0ef1vag3d6n4b6nq3w68h3 4489990 4489989 2026-07-04T09:29:06Z Meistars Joda 781 4489990 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Nāgālenda | official_name = ''Nagaland'' | settlement_type = Indijas štats | image_skyline = Photograph of Dzukou Valley in Manipur-Nagaland border by Saurabh Sawant.jpg | imagesize = | image_caption = Dzukou ieleja | image_flag = | image_seal = | capital = [[Kohīma]] | largest_city = | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Nagaland in India (claims hatched).svg | mapsize = | map_caption = <br />Nāgālendas atrašanās vieta Indijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{IND}} | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1963|12|1}} | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 16579 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1978502 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas Standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{URL|http://nagaland.gov.in/}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = |type=}} '''Nāgālenda''' ({{val|en|Nagaland}}) ir viens no [[Indija]]s štatiem, valsts ziemeļaustrumu daļā. Nāgālenda robežojas ar [[Arunāčala Pradēša|Arunāčalu Pradēšu]] ziemeļos, ar [[Asama|Asamu]] rietumos un ar [[Manipura|Manipuru]] dienvidos, kā arī ar [[Mjanma|Mjanmu]] austrumos. Štata platība ir 16 579&nbsp;km², pēc 2011. gada datiem štatā dzīvoja 1 980 602 iedzīvotāji. Nāgālendas administratīvais centrs ir [[Kohīma]], bet lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita ir [[Dimāpura]]. Štats ir sīkāk sadalīts 12 apgabalos. Štatu apdzīvo 16 dažādas ciltis, katra ar savu valodu un kultūru. Štata oficiālā valoda ir [[angļu valoda]], un tas ir viens no trim Indijas štatiem, kuru populārākā reliģija ir [[kristietība]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas štati]] 5xu5l2qhdkhy5jnlks0ihegq7wb7vcm 0 132688 4489968 4204040 2026-07-04T07:57:03Z Meistars Joda 781 4489968 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1502. gadu|1502 (nozīmju atdalīšana)|1502}} {{Gadu navigācija|1502}} {{Gada citi notikumi|1502}} {{Gads citos kalendāros|1502}} '''1502. gads''' ({{Rom sk gadam|1502}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — portugāļu jūrasbraucējs [[Pedro Kabrals]] kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa [[Dienvidamerika]]s krastā, kur mūsdienās atrodas [[Riodežaneiro]]. === Maijs === * [[11. maijs]] — [[Kristofors Kolumbs]] uzsāka savu ceturto un pēdējo jūrasbraucienu uz [[Jaunā pasaule|Jauno pasauli]]. * [[21. maijs]] — portugāļu jūrasbraucējs [[Žoau da Nova]] atklāja [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salu]]. === Septembris === * [[13. septembris]] — notika [[Kauja pie Smoļinas]]. * [[18. septembris]] — [[Kristofors Kolumbs]] kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa krastā, kur mūsdienās atrodas [[Kostarika]]. === Novembris === * [[7. novembris]] — [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza [[Hondurasa]]s krastus. === Nezināms datums === * Jaunajā pasaulē ([[Haiti (sala)|Haiti salā]]) ieradās pirmais kuģis ar [[vergs|vergiem]] no [[Āfrika]]s. * [[Montesuma II]] kļuva par [[acteki|acteku]] valdnieku. == Dzimuši == * [[7. janvāris]] — [[Gregorijs XIII]], Romas pāvests (miris [[1585]].) * [[7. jūnijs]] — [[Žuau III]], Portugāles karalis (miris [[1557]].) * ''nezināms datums'' ** [[Migels Lopess Legaspi]], spāņu konkistadors (miris [[1572]].) == Miruši == * [[2. aprīlis]] — [[Artūrs Tjūdors]], Anglijas karaļa [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] vecākais dēls, Velsas princis (dzimis [[1486]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1502. gads| ]] pv82zq5sg96r4ihxy6c5l0jpk3zpfq0 4489969 4489968 2026-07-04T07:57:56Z Meistars Joda 781 4489969 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1502. gadu|1502 (nozīmju atdalīšana)|1502}} {{Gadu navigācija|1502}} {{Gada citi notikumi|1502}} {{Gads citos kalendāros|1502}} '''1502. gads''' ({{Rom sk gadam|1502}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — portugāļu jūrasbraucējs [[Pedro Kabrals]] kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa [[Dienvidamerika]]s krastā, kur mūsdienās atrodas [[Riodežaneiro]]. === Maijs === * [[11. maijs]] — [[Kristofors Kolumbs]] uzsāka savu ceturto un pēdējo jūrasbraucienu uz [[Jaunā pasaule|Jauno pasauli]]. * [[21. maijs]] — portugāļu jūrasbraucējs [[Žoau da Nova]] atklāja [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salu]]. === Septembris === * [[13. septembris]] — notika [[Kauja pie Smoļinas]]. * [[18. septembris]] — [[Kristofors Kolumbs]] kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa krastā, kur mūsdienās atrodas [[Kostarika]]. === Novembris === * [[7. novembris]] — [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza [[Hondurasa]]s krastus. === Nezināms datums === * Jaunajā pasaulē ([[Haiti (sala)|Haiti salā]]) ieradās pirmais kuģis ar [[vergs|vergiem]] no [[Āfrika]]s. * [[Montesuma II]] kļuva par [[acteki|acteku]] valdnieku. == Dzimuši == * [[7. janvāris]] — [[Gregorijs XIII]], Romas pāvests (miris [[1585]].) * [[7. jūnijs]] — [[Žuau III]], Portugāles karalis (miris [[1557]].) * ''nezināms datums'' ** [[Migels Lopess Legaspi]], spāņu konkistadors (miris [[1572]].) == Miruši == * [[2. aprīlis]] — [[Artūrs Tjūdors]], Anglijas karaļa [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] vecākais dēls, Velsas princis (dzimis [[1486]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1502. gads| ]] 118nfvuwrknv10kdm4zyosvpd491mhl 0 135760 4489974 4237676 2026-07-04T08:18:45Z Meistars Joda 781 4489974 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1895|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Lantkahrte no Latweeschu semmes 1859.jpg|thumb|315px|Latviešu zemju karte (1859).]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1895]]. gada notikumi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]]'''. [[Vidzeme]]s, [[Latgale]]s, [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes tolaik atradās [[Krievijas Impērija]]s sastāvā ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]). == Notikumi == === Janvāris === * [[5. janvāris]] — [[Ludza]] ieguva [[pašvaldība]]s tiesības. === Marts === * [[31. marts]] — austriešu rūpnieks Oskars Freivirts saņēma [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[Imperators|imperatora]] atļauju [[Rīga|Rīgā]] dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes [[Rūpnīca|rūpnīcu]] [[A/s "Fenikss"]]. === Jūnijs === * [[27. jūnijs|27.]]—[[30. jūnijs]] — [[Jelgava|Jelgavā]] notika [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]] (vienīgie ārpus Rīgas). [[Kopkoris|Kopkori]] veidoja 3000 dziedātāji. * [[24. jūnijs]] — [[Liepāja|Liepājā]] (Pētera ielā 19) tika atvērts Vecliepājas baptistu draudzes (tagad, Pāvila draudzes) dievnams. === Jūlijs === * [[22. jūlijs]] — Rīgas un [[Mītava]]s [[arhibīskaps]] Arsenijs iesvētīja [[Veclaicenes pareizticīgo baznīca|Veclaicenes pareizticīgo baznīcu]]. === Augusts === * [[21. augusts]] — Rīgas pilsētas valdes izveidota īpaša komisija nolēma [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] vecā [[tirgus]] vietā ierīkot jaunu, lielāku tirgus laukumu [[Lielā Nometņu iela|L. Nometņu ielas]] galā, kur atzarojumā pie [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu iela]]s bija 4490 kvadrātasu liels neapbūvēts, privāts zemes gabals, tādējādi aizsākot tagadējā [[Āgenskalna tirgus]] izveidi. * [[23. augusts]] — tika pabeigta [[Artēziskā aka|artēziskās akas]] ierīkošana [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]] (vēlāk papildināta ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]]). === Nezināms datums === * [[Andrejsala|Andrejsalā]] tika ierīkots pilsētas maģistrālā notekūdeņu kanāla izvads (darbojas joprojām). * [[Strenči]]em tika piešķirtas [[Miests|miesta]] tiesības. Zeme apbūvei tika ņemta no [[Ēveles muiža|Ēveles]], [[Jaunjērcēnu muiža|Jaunjērcēnu]] un [[Ķeižu muiža|Ķeižu muižu]] īpašumiem. * visas Latvijas teritorijā esošās un no dažādiem īpašniekiem atpirktās [[dzelzceļa līnija]]s (izņemot Rīgas—Tukuma dzelzceļu) valsts apvienoja un pārdēvēja par [[Rīgas-Orlas dzelzceļš|Rīgas-Orlas dzelzceļu]]. == Kultūra == * [[jūnijs]] — Pārdaugavā, [[Torņakalns|Torņakalnā]], toreizējā [[Kleina parks|Kleina parkā]] tika atvērts [[vasaras teātris "Arkādija"]]. Pavisam 1895. gada [[Vasara|vasarā]] teātrī "Arkādija" notikušas 11 [[Teātra izrāde|izrādes]]. Vēlākos gados šeit teātra izrādes vairs nav notikušas. * [[jūlijs]] — tika publicēta [[R. Blaumanis|R. Blaumaņa]] literārā pasaka "Velniņi". * [[Jānis Akuraters]] žurnālā "[[Austrums (žurnāls)|Austrums]]" publicēja savu pirmo dzeju (dzejolis "Ziema"). * Tika izrādītas [[Aspazija]]s lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana". == Zinātne == * [[Haralds Loudons]] uzsāka veikt regulārus [[Putni|putnu]] pavasara atlidošanas novērojumus [[Ķeižu muiža|Ķeižu muižā]]. * Haralds Loudons izdeva savu pirmo publikāciju "Par Baltijas provinču ligzdojošajiem putniem", kurā viņš apkopoja pieejamo [[Literatūra|literatūru]] par šo reģionu putnu [[Fauna|faunu]], papildinot to arī ar saviem novērojumiem par ligzdojošajiem putniem.<ref name="Loudon">Loudon H. 1895. Die Brutvogel der “Ostseeprovinzen“. Korrespondenzblatt des Naturforscher –Vereins zu Riga. Jg. 38: 45-54.</ref> * [[K. R. Kupfers]] [[Venta]]s labajā krastā pie Piešu mājām [[Zlēku pagasts|Zlēku pagastā]] atklāja [[Lielā kosa|Lielās kosas]] atradni. Tā atrodas uz izplatības apgabala ziemeļrietumu robežas un ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 1. kategorijā un [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. * [[Ferdinands Erdmans Štolls]] kļuva par [[Rīgas dabaspētnieku biedrība]]s [[muzejs|muzeja]] [[ornitoloģija]]s nodaļas vadītāju. == Dzimuši == * [[18. februāris]] — [[Jēkabs Kazaks]], [[gleznotājs]]. Piedalījies "[[Ekspresionistu grupa]]s", vēlāk [[Rīgas mākslinieku grupa]]s izveidē, būdams tās teorētiķis un pirmais priekšsēdētājs. (miris [[1920]].) * [[20. maijs]] — [[Uga Skulme]], [[gleznotājs]] un [[mākslas zinātnieks]]. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s [[profesors]]. (miris [[1963]].) * [[6. jūlijs]] — [[Jānis Osis]], aktieris (miris [[1973]].) * [[15. augusts]] — [[Aleksandrs Grīns]] (īstajā vārdā Jēkabs Grīns), [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]], kā arī Latvijas armijas virsnieks. (miris [[1941]].) == Miruši == * [[24. jūnijs]] — [[Pēteris Sarķis]], latviešu [[fabulists]]. (dzimis [[1862]].) == Skatīt arī == * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] <!-- == Attēlu galerija == --> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1895. gads|Latvija]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 5cfwa9bw2pf9nbg3rif9i4z6adl4ph1 0 136035 4489946 4155006 2026-07-04T06:23:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489946 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Ingus Bankevics | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|4|18}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = 195 [[centimetrs|cm]] | svars = 90 [[kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2003 | kar_beig = 2020 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Auces vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2003—2004 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto]] | kl_sez 2 = 2004—2007 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "ASK/Buki"|Gulbenes "Bumerangs/ASK"]] | kl_sez 3 = 2007—2009 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera|Valmiera-Lāčplēša alus]] | kl_sez 4 = 2009—2010 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 5 = 2010—2011 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]<ref>[http://diena.lv/lat/sports/basketbols/ingus-bankevics-nakamsezon-speles-bk-ventspils-sastava Ingus Bankevics nākamsezon spēlēs BK Ventspils sastāvā]{{Novecojusi saite}}</ref> | kl_sez 6 = 2011 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/O!Karte]]<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/41290/ingus-bankevics-pievienojas-baronsokarte-komandai Ingus Bankevics pievienojas "Barons/O!Karte" komandai]</ref> | kl_sez 7 = 2011 | klubs 7 = {{flaga|Francija}} [[Buloņas "Somb"]]<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/jaunumi/23092011-bankevics_pievienojas_francijas_otras_lig Bankevics pievienojas Francijas otrās līgas klubam]</ref> | kl_sez 8 = 2012 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 9 = 2012—2013 | klubs 9 = {{flaga|Francija}} ''[[Saint-Chamond Basket]]'' | kl_sez 10 = 2013—2014 | klubs 10 = {{flaga|Lietuva}} [[Pasvales "Pieno Žvaigzdes"]] | kl_sez 11 = 2014—2016 | klubs 11 = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Mančestras "Giants"]] | kl_sez 12 = 2016—2017 | klubs 12 = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Līdsas "Force"]] | kl_sez 13 = 2017—2020 | klubs 13 = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Mančestras "Giants"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2010 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ingus Bankevics''' (dzimis {{dat|1985|4|18}} [[Auce|Aucē]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc basketbola karjeras beigām apmeties uz dzīvi [[Mančestra|Mančestrā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kur, līdzās ikdienas darbam, ir arī basketbola [[treneris]] jauniešiem un amatieriem, kā arī [[tiesnesis]]. == Karjera == I. Bankevica kļūšanā par profesionālu basketbolistu izšķirošais pavērsiens bija nonākšana [[Rīga|Rīgā]], Valtera Basketbola skolā. Spēlējis virknē vadošo [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu: [[BK Skonto]], [[Gulbenes "Buki"|Gulbenē]], [[Valmiera-Lāčplēša alus|Valmierā]], [[VEF Rīga|VEF]], [[BK Ventspils]] un [[Barons/O Karte|Barons]]. 2008. gadā I. Bankevics uzvarēja [[Baltijas Basketbola līga]]s trīspunktu metienu konkursā. 2011. gada februārī lauza līgumu ar [[BK Ventspils]].<ref>[http://www.bkventspils.lv/25022011-ingus_bankevics_atstaj_bk_ventspils_koman Ingus Bankevics atstāj BK "Ventspils" komandu]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc vairākām sezonām LBL pārcēlās uz ārzemām, kur sākotnēji spēlēja [[Francija|Francijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]] ([[Pasvales "Pieno Žvaigzdes"]]), bet pēc tam [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kur vairākas sezonas pārstāvējis augstākās līgas klubu [[Mančestras "Giants"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/22844/ingus-bankevics|title=Ingus Bankevics, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-03-03|language=en}}</ref> Kopā ar [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasi]] spēlēja [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijā 2010. gada augustā, kopā aizvadot 14 spēles nacionālajā izlasē. Divās no tām izcēlies ar izcilu rezultativitāti — Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlē pret [[Somijas basketbola izlase|Somiju]] — 26 punkti, pārbaudes spēlē pret [[Ukrainas basketbola izlase|Ukrainu]] — 27.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-latviesa-pedejas-sekundes-metiens-atnes-uzvaru-mancestrai|title=VIDEO: Latvieša pēdējās sekundes metiens atnes uzvaru Mančestrai|website=LA.LV|access-date=2024-03-03|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bankevics Ingus}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] e7tee84m5er6cvavhrkcpff23ajesxt 0 139999 4489828 4280992 2026-07-03T18:47:47Z Jaunais Strēlnieks 127483 Typo 4489828 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bermonta armijas uzbrukums 1919. gada 9.oktobri.jpg|thumb|300px|[[Rietumkrievijas armija]]s plastunu divīzijas (1. pl. p.) izvietojums pirms uzbrukuma Rīgai 1919. gada 8. oktobrī.]] '''Grāfa Kellera 1. Brīvprātīgais korpuss''' ({{val|ru|1-й Добровольческий имени графа Келлера корпус}}) bija [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s sastāvā esošs apmēram 10 000 karavīru liels krievu algotņu karaspēks [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] ([[Bermontiāde]]s) laikā. Korpuss sastāvēja no plastunu divīzijas, huzāru pulka, kavalērijas pulka, artilērijas pulka un kazaku pussotņas. == Izveide == [[Attēls:Grāfa Kellera huzāru pulka eskadrons ar komandieri pulkvedi Doļinski 1919. jūnijā.jpg|thumb|Grāfa Kellera huzāru pulka eskadrons ar komandieri pulkvedi Doļinski 1919. gada 29. jūnijā.]] Korpusa pamatu veidoja krievu virsnieki, kas pēc 1918. gada martā noslēgtā Brestļitovskas miera līguma atradās Vācijas okupētajā zonā. Bija plānots viņu vadībā veidot divus brīvprātīgo korpusus (vācu: ''Freikorps'') — Ziemeļu korpusu Baltijā, bet Dienvidu korpusu Ukrainā un Donas kazaku reģionā. Pēc 1918. gada novembrī parakstītā Kompjeņas pamiera krievu Ziemeļu brīvprātīgo korpusa karavīri tika internēti Zalcvēdeles gūstekņu nometnē, kur 1919. gada martā tika saformētas divas krievu brīvprātīgo vienības — "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosaukto partizānu vienību" (''Партизанский Отряд имени генерала-от-кавалерии графа Келлера'') Pāvela Bermonta-Avalova vadībā un "Pulkveža Virgoļiča brigādi" (''Бригада полковника Вырголича''). Sākotnēji abas vienības ietilpa kņaza [[Anatols Līvens|Anatola Līvena]] brīvprātīgo korpusā un cīnījās pret [[LSPR|Padomju Latvijas armiju]]. Pēc korpusa sakāves un [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas 1919. gada 9. jūlijā kņaza Līvena daļas saņēma ģenerāļa Judeņiča pavēli doties uz [[Narva]]s fronti, lai pievienotos Ziemeļrietumu armijas plānotajam karagājienam uz Petrogradu. Bermonta-Avalova un Virgoļiča komandētās daļas atteicās doties prom no Latvijas, izstājās no Līvena korpusa un Jelgavā nodibināja "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosaukto Rietumu brīvprātīgo korpusu" (''Западный добровольческий генерала-от-кавалерии графа Келлера корпус''). Augustā Virgoļiča vienība izstājās no korpusa un tika pārdēvēta par 2. Rietumu brīvprātīgo korpusu (''2-й Западный добровольческий корпус''). Augusta beigās Berlīne tika izveidota Rietumkrievijas valdība, kuras rīcība tika nodoti Bermonta un Virgoļiča korpusi, uz kuru bāzes 5. septembrī tika izveidota [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]] kņaza Bermonta-Avalova vadībā. 20. septembrī P. Bermonts-Avalovs pasludināja sevi par Rietumkrievijas pavēlnieku un 21. septembrī Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijai pievienojās [[Dzelzsdivīzija]]s trīs pulki un vācu brīvprātīgo korpusi ([[Vācu leģions]]). == Grāfa Kellera korpusa sastāvs Bermonta-Avalova pakļautībā (1919. gada 25. oktobrī) == === Vadība === [[Attēls:Dmitrijs Potockis 1919.jpg|thumb|Bijušais Pavlovskas leibgvardes pulkvedis Dmitrijs Potockis.]] Komandieris: pulkvedis Dmitrijs Potockis (''Дмитрий Николаевич Потоцкий'', 1880-1949) === Kājnieku daļas === * 1. plastunu divīzija (''Пластунская дивизия'') * 1. rezerves bataljons (''1-й запасной батальон'') === Kavalērijas daļas === * Grāfa Kellera huzāru pulks (''Гусарский имени графа Келлера полк''), komandieris pulkvedis Doļinskis (''Долинский'') * 1. Kavalērijas pulks (''1-й конный полк'') * Konvoja eskadrons (''конвойный эскадрон'') * Kazaku pussotņa (''казачья полусотня'') === Artilērija === * 1. artilērijas pulks (''1-й артиллерийский полк'') ar 2 divizioniem * 1. kavalērijas baterija * 2. kavalērijas baterija === Aviācijas divīzija === * Aviācijas daļa (''авиаотряд'') === Autotransporta nodaļas === * Tehniskais bataljons (''технический батальон'') <gallery> Attēls:Grāfa Kellera plastunu pulka vienība ar komandieri pulkvedi Jevreinovu 1919. jūnijā.jpg|Grāfa Kellera plastunu pulka vienība ar komandieri pulkvedi Jevreinovu 1919. jūnijā Attēls:Grāfa Kellera huzāru pulka eskadrona vienība ar komandieri pulkvedi Kremeņecki 1919. rudenī.jpg|Grāfa Kellera huzāru pulka eskadrona vienība ar komandieri pulkvedi Kremeņecki 1919. rudenī </gallery> == Likvidācija == Grāfa Kellera korpusu izformēja 1919. gada 18. decembrī pēc tā ierašanās Veimāras Republikā. {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] lvydy7pw6tmo6catbh3ss9zbicz08cq 0 140649 4489756 3177556 2026-07-03T14:46:24Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489756 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Alberobello BW 2016-10-16 13-43-03.jpg|thumb|250px|Alberobello trulli rajons]] '''Trulli''' (itāļu valodā daudzskaitlī ''Trulli'', no grieķu valodas ''τρούλος'', kupols) ir tradicionālas [[ēka]]s, kas veidotas sausā krāvuma veidā ar konisku [[Jumts|jumtu]], un kurām ir aizvēsturiski prototipi. Izplatīti [[Itālija]]s provinces, [[Apūlija]]s centrālajos un dienvidu apgabalos. Senākie saglabājušies trulli bija celti 16. gadsimtā [[Murge]]s plato rajonā, Apūlijā. 1996. gadā [[Alberobello]] trulli rajoni tika uzņemti [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO pasaules mantojuma objektu]] sarakstā. == Konstrukcija == Trulli ir veidotas tādā veidā, ka, izvelkot vienu akmeni no krāvuma, sabruktu ēkas liela daļa. Tāda ēkas konstrukcija bija par iemeslu šādu ēku [[celtniecība]]i Alberobello apkārtnē sakarā ar vietējo [[Grāfs|grāfu]] nevēlēšanos maksāt centrālajai varai [[nodoklis|nodokļus]] par kapitāli mūrētajām celtnēm saskaņā ar tā laika likumdošanu. Pēc nodokļu inspektoru aiziešanas šādas celtnes samērā īsā laikā varēja atkal atjaunot. Trulli [[siena]]s ir diezgan biezas, un tas nodrošina vēsumu karstā laikā un [[Siltumizolācija|siltumizolāciju]] ziemas periodā. Namus cēla divos līmeņos, un uzkāpšanu otrā stāvā nodrošināja pieliekamās [[trepes]]. Lielākajā trulli daļā zem katra koniskā jumta atrodas atsevišķa [[istaba]]. Māja ar vairākām istabām tika būvēta ar vairākiem jumtu konusiem, kur katrs konuss nosedza atsevišķu istabu. Jumtu konusus sedza ar ar [[čiankarella|čiankarellu]] (''chiancarelle''), nelielām kaļķakmens plāksnēm. Namu ārsienas un iekšpusi balsināja ar [[kalcija hidroksīds|kaļķi]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Celtnes un būves Itālijā]] g0qomzp6ysqi3qssbncamhpvvuqr2dw 0 143996 4490001 4486892 2026-07-04T10:06:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490001 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Jelgava (nozīmju atdalīšana)|Jelgava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jelgava | tips = stacija | attēls = File:Jelgavas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Jelgavas stacijas ēka 2021. gadā | karte = Jelgava | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]<br />[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]<br />[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]]<br />[[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]<br />[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] | atvērta = 1868 | slēgta = | citi_nosaukumi = Mitava, Mitava I,<br /> ''Mitau-West'' <small>([[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā)</small>,<br /> Jelgava I | stacijas_tips = mezgla, kravas, pasažieru, iecirkņa | arhitekts2 = [[Oto Dīce]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/dzelzcelam-jelgava-aprit-145-gadi-muzejs-priecatos-par-fotografijam |title=Dzelzceļam Jelgavā aprit 145 gadi; muzejs priecātos par fotogrāfijām |access-date={{dat|2017|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190709134633/https://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/dzelzcelam-jelgava-aprit-145-gadi-muzejs-priecatos-par-fotografijam |archivedate={{dat|2019|07|09||bez}} }}</ref> | platformas = 3 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 27 (Jelgava I parkā, neskaitot<br /> strupceļus un atzarus) | adrese = Stacijas 1, Jelgava, LV-3001<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesana.mama.lv/?p=2&QProdukts=dzelzce%C4%BCa+stacija&SaktQ_x=0&SaktQ_y=0 |title=mama.lv |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630151633/http://meklesana.mama.lv/?p=2 |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}</ref> | latd = 56 | latm = 38 | lats = 25 | latNS = N | longd = 23 | longm = 43 | longs = 58 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Cena (stacija)|Cena]] (9 km) <br /> [[Glūda (stacija)|Glūda]] (16 km)<br />[[Meitene (stacija)|Meitene]] (28 km)<br />[[Līvbērze (stacija)|Līvbērze]] (20 km)<br />[[Jelgava II]] (2 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] (2 km) <br /> [[50. kilometrs]] (7 km) <br /> [[Dimzas]] (8 km) <br /> [[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] (13 km) | attālums_līdz_Rīgai = 43 }} '''Jelgava''' (arī '''Jelgava I''') ir svarīga [[dzelzceļa stacija|mezgla stacija]], kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]], [[Tukums II|Tukumu]], [[Liepāja (stacija)|Liepāju]], [[Krustpils (stacija)|Krustpili]] un [[Šauļi|Šauļiem]], tā atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Jelgavas stacija lielākoties tiek izmantota kā kravas stacija, kurā diennakts laikā tiek apstrādāts ap 60 kravas vilcieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/jelgava/21909-jelgava-viens-no-nozimigakajiem-dzelzcela-mezgliem.htm |title=Jelgava — viens no nozīmīgākajiem dzelzceļa mezgliem |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100505200820/http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/jelgava/21909-jelgava-viens-no-nozimigakajiem-dzelzcela-mezgliem.htm }}</ref> Jelgava ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Jelgava galapunkts, kā arī caur Jelgavu kursē dīzeļvilcieni uz Liepāju. Stacijā darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> Jelgava ir trešais lielākais dzelzceļa mezgls Latvijā pēc Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgla. Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka ir otrā lielākā dzelzceļa stacijas ēka pēc Rīgas pasažieru dzelzceļa stacijas ēkas. Blakus Jelgavas stacijai kādreizējā dzelzceļnieku dzīvojamā ēkā atrodas [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja]] Jelgavas ekspozīcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm |title=Ekspozīcija Jelgavā |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110611085213/http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm }}</ref> Kopš 2023. gada 27. decembra Jelgavas stacijā katru dienu apstājas Lietuvas dzelzceļa apkalpotie starptautiskie vilcieni Rīga–Viļņa un Viļņa–Rīga.<ref name="vilciens-vilna-riga-vilna">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltglink.lt/en/vilnius-riga-lv|title=Vilciens Viļņa–Rīga–Viļņa|access-date={{dat|2023|12|19||bez}}|archive-date={{dat|2023|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231225141245/https://ltglink.lt/en/vilnius-riga-lv}}</ref> Kopš 2025. gada 10. februāra šie reisi pagarināti līdz Valgai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/|title=Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu|website=vivi.lv|access-date=2025-04-22|language=lv}}</ref> == Vēsture == Stacijas ēka celta 1868. gadā reizē ar dzelzceļa būvi (arhitekts [[Oto Dīce]]) un saglabājusies līdz mūsdienām (kaut arī stipri cietusi abu pasaules karu laikā). Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Starp Pirmo un Otro pasaules karu caur Jelgavu kursēja starptautiskais vilciens ''[[Nord-Express]]'' maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne. 1972. gadā tika atklāta pasažieru [[elektrovilciens|elektrovilcienu]] satiksme uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti28/jelgava-stacija0/ |title=Jelgavas stacija |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111206024048/http://jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti28/jelgava-stacija0/ |archivedate={{dat|2011|12|06||bez}} }}</ref> [[1970. gadi|1970. gados]] caur Jelgavas staciju tika atjaunota arī starptautiskā satiksme, no Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne, Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no Rīgas caur Jelgavu vēl kursēja starptautiskie vilcieni [[Lietuva]]s virzienā (uz Šauļiem, [[Mažeiķi]]em, [[Viļņa|Viļņu]], [[Minska|Minsku]], [[Truskaveca|Truskavecu]], [[Gomeļa|Gomeļu]], [[Karaļauči]]em u.c.), kā arī vietējās satiksmes vilcieni Rīga—Jelgava—Ventspils, Rīga—Jelgava—Tukums II, Rīga—Jelgava—Meitene. Jelgava bija galapunkts vilcienam Krustpils—Jelgava. [[1990. gadi|1990. gados]] starptautisko un vietējo pasažieru vilcienu satiksme caur Jelgavas staciju krasi samazinājās un pēc 2000. gada pasažieru vilcienu kustība minētajos maršrutos pakāpeniski tika pārtraukta. 2012. gada augustā un 2013. gada maijā, kā arī 2014. gada augustā sakarā ar ceļu darbiem posmā Skrīveri—Krustpils starptautiskie vilcieni uz Pēterburgu, Maskavu un Minsku uz Krustpils staciju vairākas dienas kursēja caur Jelgavu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/1146-izmainas-saraksta-uz-14-15-16-08-2012 |title=Izmaiņas sarakstā uz 14.,15.,16.08.2012 |access-date=25.08.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120817025334/http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/1146-izmainas-saraksta-uz-14-15-16-08-2012 |archivedate=17.08.2012 }}</ref> 2018. gada 29. septembrī caur Jelgavu sāka kursēt pasažieru vilciens Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva.<ref>[http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/foto-jelgava-piestaj-pirmais-vilciens-marsruta-kijeva-minska-vilna-riga.d?id=50440421 Foto: Jelgavā piestāj pirmais vilciens maršrutā 'Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga']</ref> Starptautiskais vilciens kursēja ik pa 4 dienām, pieturēja arī Jelgavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga |title=Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121102126/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga }}</ref> No 2019. gada vasaras beigām bija plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai, diemžēl šī ideja netika realizēta.<ref>[https://tarbija24.postimees.ee/6540770/tallinna-kiievi-rongiliin-voib-tulla-augustis Tallinna-Kiievi rongiliin võib tulla augustis] {{igauniski}}</ref> Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ no 2020. gada 17. marta līdz turpmākam paziņojumam Rīgas—Kijivas starptautiskā maršruta pasažieru vilcieni tika atcelti. === Seni attēli === <gallery widths="180" heights="180" perrow="4"> Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pirms 1914.jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija (pirms 1914. gada) Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pēc 1920.jpg|Vilciens Jelgavas stacijā (pēc 1920. gada) Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija (pēc 1944).jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija pēc [[kauja par Jelgavu (1944)|sagraušanas 1944. gadā]] </gallery> == Pasažieru pārvadājumi == Jelgavas stacija kalpo kā galapunkts elektrovilcieniem Rīga—Jelgava un Jelgava—Rīga, un šeit divas reizes nedēļā<ref>[https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12324/8-decembri-stajies-speka-jauns-vilcienu-kustibas-saraksts-ar-butiskam-izmainam/ Vilcienu saraksta izmaiņas]</ref> piestāja vilciens Rīga—Liepāja un Liepāja—Rīga,<ref>[http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/?selected_from=9491&selected_to=9578&date=1299362400 Vilcienu saraksts]</ref> reizēm tiek norīkoti arī papildu vilcieni.<ref>Dzelzceļa maršrutā Rīga-Liepāja 2019. gada 20. jūlijā (ap plkst. 14.00) norīkots papildus vilciens Rīga—Liepāja, savukārt 2019. gada 21. jūlijā (ap plkst. 01.00) papildus vilciens Liepāja-Rīga ([http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_29032019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2019. gada 29. martā])</ref> No 2015. gada 1. jūnija Jelgavas stacijā darbdienās apstājās dīzeļvilcieni Rīga—Dobele un Dobele—Rīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/jaunums_marsruts_dobelerigadobele/ |title=Jauns maršruts Rīga—Dobele—Rīga |access-date={{dat|2015|05|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529194415/http://www.pv.lv/lv/jaunums_marsruts_dobelerigadobele |archivedate={{dat|2015|05|29||bez}} }}</ref> Kopš 2023. gada 31. jūlija Dobeles reisi pagarināti līdz Liepājai. Ceļā līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 49 minūtes (dīzeļvilcieniem mazāk), līdz Dobeles stacijai aptuveni 24 minūtes, bet līdz Liepājas Pasažieru stacijai aptuveni 2 stundas un 30 minūtes. Biļetes cena 2015. gadā bija 2,05 EUR līdz Rīgai; 1,55 EUR līdz Dobelei, bet līdz Liepājai — 5,90 EUR. Jelgava ir A biļešu zonas gala stacija. Katru dienu stacijā apstājas arī Valga—Rīga—Viļņa un Viļņa—Rīga—Valga<ref name="vilciens-vilna-riga-vilna" /> vilcieni, tomēr tie kalpo kā tranzītreisi, kurus nav iespējams izmantot atsevišķi tikai posmā Jelgava—Rīga. Ceļā līdz Viļņas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 3 stundas un 45 minūtes, biļetes cena ir 23 vai 32 EUR, atkarībā no izvēlētās klases. {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="4"|{{flaga|Latvija}} [[Pasažieru vilciens]] (Vivi) |Rīga—Jelgava |rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Jelgava—Rīga |1,2,3,4,5,6,7 |- |Rīga—Dobele—Liepāja |rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Liepāja—Dobele—Rīga |1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2" |{{flaga|Lietuva}} [[Lietuvas dzelzceļš|LTG Link]]/Vivi |Valga–Rīga–Viļņa |rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Viļņa–Rīga–Valga |1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Ukraina}} Ukrzaliznytsia |Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva |rowspan="2"|<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | — |- |Kijiva—Minska—Viļņa—Rīga | — |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru vilciens |Rīga—Reņģe |rowspan="2"|<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | — |- |Reņģe—Rīga | — |- |} === Sliežu ceļi === Pārsvarā elektrovilcieni pienāk un atiet uz Rīgu no 32. strupceļa, kā arī daži elektrovilcieni no 33. strupceļa. Ļoti reti (dažas reizes gadā) elektrovilcieni pienāk un atiet no 2. galvenā ceļa. No 1. ceļa atiet un pienāk Liepājas virziena dīzeļvilcieni. Ikrītu un svētdienu vakaros no 2. ceļa pienāk un atiet dīzeļvilcieni Nr.724 un Nr.722 Liepāja—Rīga. 3. ceļu izmantoja Kijivas starptautiskais vilciens, notika Latvijas lokomotīves maiņa pret Lietuvas lokomotīvi un otrādi. Elektrificēts ir 1., 2., 32. un 33. sliežu ceļš. {{dat|2015|08|03}} stacijā uzsāka platformu modernizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-jelgavas-stacij%C4%81-0 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Jelgavas stacijā |access-date={{dat|2015|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160914051021/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-jelgavas-stacij%C4%81-0 }}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="200px" heights="150px" perrow="5"> Attēls:Jelgavas stacijas eka.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas ēka 2011. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Jelgavā 3.jpg|<center><small>Elektrificētais 1. un 2. ceļš, skats Liepājas virzienā, kur drīz beidzas elektrifikācija</small></center> File:Sliežu ceļi Jelgavā 4.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 2.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas ēka no Stacijas ielas puses</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 3.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas sliežu ceļi ar kravas sastāviem</small></center> Attēls:Jelgavas stacijas sliedes Liepājas virzienā.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas sliežu ceļu izvērsums Liepājas un Tukuma virzienā</small></center> Attēls:ER2 Jelgavas stacijā.JPG|<center><small>Elektrovilciens ER2-1300 Jelgavas stacijā.</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 4.JPG|<center><small>Jelgavas stacija ar preču vilcieniem</small></center> Attēls:Jelgavas dzelzceļa muzejs.JPG|<center><small>Jelgavas dzelzceļa muzeja āra ekspozīcija</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 1.JPG|<center><small>Stacijas ēka</small></center> </gallery> == Literatūra == * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 47. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}} == Ārējās saites == * [http://wikimapia.org/202438/lv/Dzelzsce%C4%BCa-stacija-Jelgava Jelgavas stacija (''Wikimapia'')] * [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&lat=56.64002&lon=23.73716&layers=000B00000000TTT Jelgavas dzelzceļa mezgls PSRS ģenerālštāba kartē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210523155529/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&lat=56.64002&lon=23.73716&layers=000B00000000TTT |date={{dat|2021|05|23||bez}} }} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=383487|title=Jelgavas stacijas aerofoto|archiveurl=https://archive.today/20130630031755/http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=383487|archivedate=2013-06-30|access-date=2012-08-23}} * {{youtube|r_GTixWHM5A|Jelgavas dzelzceļa stacija - vārti uz Kurzemi}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja}} {{Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava I—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Liepāja stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Tukums II—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgava]] hzlu891x2p58by9t8emdvjexhdfoefi 0 144472 4489788 4411500 2026-07-03T17:18:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489788 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Francija | valsts_angl = | att_izm = | logo = France Rugby Logo.svg | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = Francijas regbija federācija | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 2 | iesauka = Les Bleus (the Blues)<br /> Le XV de France | stadions = ''[[Stade de France]]'' <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Francija}} [[Fabjēns Galtjē]] | kapteinis = [[Antuāns Duponts]] | visv spēles = Fabjēvs Peloss (118) | visv vārtu = [[Seržs Blanko]] (38) | visv punktu = [[Frederiks Mišalaks]] (436) <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- Turn ---> | turn nos = [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kauss]] | turn reizes = 9 | turn medaļas = Finālisti: 1987, 1999, 2011 | turn lab sasn = 2. vieta <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{sp|ru|Francija}} 8:38 {{sp|ru|Jaunzēlande}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1906|1|1|N|bez}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{sp|ru|Francija}} 87:10 {{sp|ru|Namībija}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|2007|9|16|N|bez}}) | liel zaud = {{sp|ru|Jaunzēlande}} 61:10 {{sp|ru|Francija}}<br />([[Velingtona]], [[Jaunzēlande]]; {{dat|2007|6|9|N|bez}}) | pašreizējais = }} '''Francijas regbija izlase''' ({{val|fr|Équipe de France de Rugby à XV}}) ir komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās [[regbijs|regbija]] spēlēs. Francijas izlase ir piedalījusies deviņos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa finālturnīros]], izlase kvalificējās finālam 1987. un 1999; 2011. gada Pasaules kausā. Vēl izlase piedalās ikgadējā [[Sešu nāciju čempionāts|Sešu Nāciju turnīrā]] ar [[Anglijas regbija izlase|Anglijas]], [[Īrijas regbija izlase|Īrijas]], [[Skotijas regbija izlase|Skotijas]], [[Itālijas regbija izlase|Itālijas]] un [[Velsas regbija izlase|Velsas]] izlasēm. Pašlaik (2025) izlase ieņem ceturto vietu IRB Pasaules rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irb.com/rankings/index.html|title=World Rankings|publisher=Irb.com|accessdate={{dat|2012|10|27||bez}}|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415141316/http://www.irb.com/rankings/index.html}}</ref> Pirmo starptautisko spēli Francijas izlase aizvadīja {{dat|1906|1|1||bez}} pret [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandes izlasi]], šajā spēlē francūži zaudēja ar 8–38. Mājas spēles izlase aizvada ''[[Stade de France]]'' stadionā. == Pasaules kauss == * [[1987. gada Pasaules kauss regbijā|1987]] — Fināls * [[1991. gada Pasaules kauss regbijā|1991]] — Ceturtdaļfināls * [[1995. gada Pasaules kauss regbijā|1995]] — 3. vieta * [[1999. gada Pasaules kauss regbijā|1999]] — Fināls * [[2003. gada Pasaules kauss regbijā|2003]] — 4. vieta * [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007]] — 4. vieta * [[2011. gada Pasaules kauss regbijā|2011]] — Fināls * [[2015. gada Pasaules kauss regbijā|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023]] — Ceturtdaļfināls * [[2027. gada Pasaules kauss regbijā|2027]] — == Izlases formas tērpu hronoloģija == {{Commons|France national rugby union team kits}} {| class="wikitable" |{{Football kit| | align = left | pattern_la = | pattern_b = _fra1906 | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = | leftarm = ffffff | body = ffffff | rightarm = ffffff | shorts = ffffff | socks = 000000 | title = Pirmās spēles }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = | pattern_b = _fra1915 | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = | leftarm = 0099CC | body = 0099CC | rightarm = 0099CC | shorts = FFFFFF | socks = FF0000 | title = ap 1915. gadu }} |{{Football kit| | pattern_la = | pattern_b = _fra60h | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = | leftarm = 0066CC | body = 0066CC | rightarm = 0066CC | shorts = FFFFFF | socks = FF0000 | title = 1960 }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = | pattern_b = _fra70h | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = | leftarm = 1D4791| | body = 1D4791| | rightarm = 1D4791| | shorts = | socks = FF0000| | title = 1970 }} |{{Football kit| | pattern_la = | pattern_b = _fra85h | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = | leftarm = 18277C| | body = 18277C| | rightarm = 18277C| | shorts = | socks = FF0000| | title = 1985–86.gadā }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = _fra87h | pattern_b = _fra87h | pattern_ra = _fra87h | pattern_sh = _france home adidas| | pattern_so = _3_stripes_white| | leftarm = 0000C0| | body = 0000C0| | rightarm = 0000C0| | shorts = | socks = FF0000| | title = [[1987.gada Pasaules kauss regbijā|1987]] }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = | pattern_b = _fra91rwc | pattern_ra = | pattern_sh = | pattern_so = _3_stripes_white | leftarm = 18277C| | body = 0000C0| | rightarm = 18277C| | shorts = | socks = FF0000| | title = [[1991. gada Pasaules kauss regbijā|1991 ]] }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = _fra95rwc | pattern_b = _fra95rwc | pattern_ra = _fra95rwc | pattern_sh = | pattern_so = _3_stripes_white| | leftarm = 0000C0| | body = 0000C0| | rightarm = 0000C0| | shorts = | socks = FF0000| | title = ([[1995. gada Pasaules kauss regbijā|1995]]) }} |} <br> {| class="wikitable" |{{Football kit| | align = left | pattern_la = _fra99 | pattern_b = _fra99 | pattern_ra = _fra99 | pattern_sh = _bluesides | pattern_so = _fra99 | leftarm = 0000C0| | body = 0000C0| | rightarm = 0000C0| | shorts = | socks = CE0404| | title = 1999–2001<br>([[1999. gada Pasaules kauss regbijā|1999]]) }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = _fra03h | pattern_b = _fra03h | pattern_ra = _fra03h | pattern_sh = | pattern_so = _fra03 | leftarm = 0000C0| | body = 0000C0| | rightarm = 0000C0| | shorts = 18277C| | socks = DD0404| | title = 2003–05<br>([[2003. gada Pasaules kauss regbijā|2003]]) }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = | pattern_b = _france rugby home | pattern_ra = | pattern_sh = _fra2007h | pattern_so = | | leftarm = 000C51| | body = 000C51| | rightarm = 000C51| | shorts = 000C51| | socks = 000C51| | title = 2007–09<br>([[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007]]) }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = _XV de France domicile | pattern_b = _XV de France domicile | pattern_ra = _XV de France domicile | pattern_sh = | pattern_so = | leftarm = 000040| | body = 000040| | rightarm = 000040| | shorts = FFFFFF| | socks = FF0000| | title = 2010–11<br>([[2010.gada Sešu nāciju čempionāts|2010]]) }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = _francerugby11h | pattern_b = _francerugby11h | pattern_ra = _francerugby11h | pattern_sh = | pattern_so = _francerugby11h | leftarm = 18327D| | body = 18327D| | rightarm = 18327D| | shorts = 18327D| | socks = 18327D| | title = 2011–12<br>([[2011. gada Pasaules kauss regbijā|2011]]) }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = _franceleft15| | pattern_b = _francekit1| | pattern_ra = _franceright15| | pattern_sh = | pattern_so = _francesocks15| | leftarm = 000066| | body = 000066| | rightarm = DE0023| | shorts = 161C56| | socks = FF0000| | title = 2015–16<br>([[2015. gada Pasaules kauss regbijā|2015]]) }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = _XVfrance1920h | pattern_b = _france18h | pattern_ra = _france18 | pattern_sh = _lecoqsportif | pattern_so = _lecoqsportifrugby | leftarm = 203BB0 | body = 203BB0 | rightarm = 203BB0 | shorts = FFFFFF | socks = E50000 | title = 2018–19<br>([[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019]]) }} |{{Football kit| | align = left | pattern_la = _XVFrance2122h | pattern_b = _XVFrance2122h | pattern_ra = _XVFrance2122h | pattern_sh = _XVFrance2122h | pattern_so = _lecoqsportifrugby | leftarm = 001ECC | body = 001ECC | rightarm = 001ECC | shorts = 001ECC | socks = 001ECC | title = 2021–22<br>([[2022. gada Sešu nāciju čempionāts|2022]]) }} |} == Sasniegumi == * '''[[Sešu nāciju čempionāts|Piecu nāciju čempionāts]]/[[Sešu nāciju čempionāts]]''' **{{Gold1}} '''Uzvarētāji (19):''' 1959, 1961, 1962, 1967, 1968, 1977, 1981, 1987, 1989, 1993, 1997, 1998, 2002, 2004, 2006, 2007, 2010, 2022, 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/citi/francijas-regbisti-sava-stade-de-france-stadiona-uzvar-skotiju-un-izcina-sesu-naciju-cempionu-titulu/ |title=Francijas regbisti savā “Stade de France” stadionā uzvar Skotiju un izcīna Sešu Nāciju čempionu titulu |accessdate=2025-03-16 |website=sports.tv3.lv/ |publisher= |date= |archive-date=2025-03-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250316013458/https://sports.tv3.lv/citi/francijas-regbisti-sava-stade-de-france-stadiona-uzvar-skotiju-un-izcina-sesu-naciju-cempionu-titulu/ }}</ref> == Skatīt arī == * [[Anglijas–Francijas regbija derbijs]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|France national rugby union team|Francijas regbija izlase}} * [http://www.ffr.fr/ Oficiālā mājaslapa] {{fr ikona}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Regbija izlases]] [[Kategorija:Sports Francijā]] [[Kategorija:Regbijs Francijā]] 9mv7u3ci1ter52zrpsca4t1gnxyzhbc 0 146257 4489885 4183656 2026-07-03T23:00:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489885 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste|vārds=Guntis Valneris|piktogramma_1=|piktogramma_1 izm=|piktogramma_1 saite=|vārds_orig=|attēls=Valneris2.jpg|att_izm=150px|paraksts=<!------ Personas dati ------>|pilns vārds=|dzimtais vārds=|dz_dat={{ddv|1967|9|6}}|dz_viet={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}|mir_dat=|mir_viet=|tautība=[[Latvietis]]|dzīvesvieta={{vieta|Latvija|Ropaži}}|garums=|svars=|spēlē ar=|karj ieņ=|iesauka=|mājaslapa=<!------ Izglītība ------>|vidusskola=|koledža=|augstskola=|universitāte=|izgl iest1=|izgl iest1_nos=|izgl iest2=|izgl iest2_nos=<!------ Profesionālā informācija ------>|pārstāvētā valsts={{LAT}}|sporta veids=[[Dambrete]]|disciplīna=|kar_sāk=|kar_beig=|kar_sāk_amat=|kar_beig_amat=|treneris=|bij_treneri=|partneris=<!------ Pasaules kausa informācija ------>|PK1_saite=|pk_debija=|pk_beigas=|pk_sez=|pk_uzvaras=|pk_pjedestāli=|pk_tituli=|dist_tituli=|pk_lab sasn=<!------ OS informācija ------>|os_dalība=|os_medaļas=|os_lab sasn=<!------ PČ informācija ------>|PČ_saite=|pč_dalība=|pč_medaļas=|pč_lab sasn=<!------ Papildinformācija ------>|tituli=|augst rangs=|aģenti=|sasniegumi=|slavz=|dzimums=|atjaunots=<!------ Medaļas ------>|rādīt_medaļas=|headercolor=|medaļu tabula=}} '''Guntis Valneris''' (dzimis {{dat|1967|9|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[dambrete|dambretists]], lielmeistars. 1994. gadā izcīnījis pasaules čempiona titulu [[Starptautiskā dambrete|starptautiskajā dambretē]]. == Biogrāfija == Dzimis fizkultūras skolotāja un farmaceites ģimenē. Jaunākais brālis [[Uldis Valneris]] (1972) vēlāk kļuva par profesionālu basketbolistu. Mācījies [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Rīgas 7. vidusskolā]] (absolvējis 1985. gadā). Studējis LVU [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātē]]. Dienējis [[Padomju armija|padomju armijā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/dambreteszinas/v%C4%93sture/1987/cilv%C4%93ks-sport%C4%81-guntis-valneris|title=Cilvēks sportā. Guntis Valneris|last=Robežnieks|first=Juris|publisher=[[Zvaigzne (žurnāls)|Zvaigzne]]|website=sites.google.com|access-date=2024-07-04|date=1987-07-20|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/izlases/viriesi/show-nt-player|title=Vīrieši {{!}} Izlases|website=www2.basket.lv|access-date=2024-07-04|language=lv|archive-date=2024-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20241127123941/https://www2.basket.lv/izlases/viriesi/show-nt-player}}</ref> Dambreti iemācījies spēlēt četru gadu vecumā, to iemācīja tēvocis.<ref name=":0" /> Sacensībās piedalās no 1976. gada. Par meistarkandidātu kļuva 1978. gadā, par sporta meistaru — vēl pēc diviem gadiem. 13 gadu vecumā uzvarēja Latvijas čempionātā [[Krievu dambrete|krievu dambretē]] pieaugušajiem un [[Padomju Savienība|PSRS]] jauniešu (U18) čempionātā. Pirmais treneris Viktors Adamovičs, pēc tam trenējies simtlauciņu dambretē pie Emanuela Mērina.<ref name=":0" /> 1982. gadā sāka nopietni trenēties starptautiskajā (simtlauciņu) dambretē. Trīs gadus pēc kārtas (1984, 1985, 1986) uzvarēja pasaules junioru čempionātos. Par Valnera augstāko sportisko sasniegumu kļuva [[1994]]. gadā [[Hāga|Hāgā]] izcīnītais pasaules čempiona tituls. Arī turpmākos gadus G. Valneris atrodas starp spēcīgākajiem pasaules dambretistiem. Viņš ir divkārtējs Eiropas čempions (1992, 2008) un pasaules čempions ātrspēlē (1999, 2007). Trīsreiz (2015, 2016 un 2024) uzvarējis Pasaules kausā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/valneris-triumfe-pasaules-kausa-simtlaucinu-dambrete/|title=Valneris triumfē Pasaules kausā simtlauciņu dambretē {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2024-12-01|date=2024-11-29|language=en-US}}</ref> Vairākkārt atzīts par [[Jūrmala]]s gada sportistu. I [[Pasaules prāta sporta spēles|pasaules intelektuālajās sporta spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] (2008) izcīnīja bronzas medaļu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites|fmjd=10002}} * [http://www.sporto.lv/node/2756 Intervija ar Gunti Valneri]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Valneris, Guntis}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] [[Kategorija:PSRS dambretisti]] s3ezfkln298xzv7mwx9ezb93uamfifd 0 153035 4489753 4376501 2026-07-03T14:27:07Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489753 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Brick.jpg|thumb|250px|Ķieģelis.]] [[Attēls:Lutsi ordulinnus 1.jpg|thumb|250px|Ludzas pilsdrupas.]] '''Ķieģelis''' ir [[celtniecības materiāls]], kas tiek gatavots, saulē izkaltējot vai krāsnī apdedzinot no [[māls|māla]], [[smiltis|smiltīm]] un/vai [[kaļķakmens|kaļķa]] izgatavotu taisnstūra [[paralēlskaldnis|paralēlskaldni]]. Ķieģeļus var gatavot arī savādākās formās, atkarībā no pielietošanas mērķa. Tos var izgatavot arī no [[cements|cementa]]. Ķieģeli var uzskatīt par mazāko vienību kādas ķieģeļu celtnes [[mūrēšana|mūrēšanā]]. Mūrēšanas laikā ķieģeli savā starpā tiek savienoti ar [[java (celtniecība)|javu]]. == Vēsture == Tie uzskatīts, ka pirmos ķieģeļus izgatavoja [[Senā Divupe|Divupē]] un [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] pirms 6000 gadiem, ļaujot mālam saulē sakalst. Arheoloģiskajos izrakumos Nīnivē un [[Babilona|Bābelē]] atrastas milzīgu ķieģeļu celtņu atliekas. Senajā Ēģiptē zīmējumi uz celtņu sienām attēlo ķieģeļu ražošanu. Visā [[Senā Roma|Senās Romas impērijas]] teritorijā atrodamas ķieģeļu celtņu drupas. Ķieģeļu ražošanas prasmi un glazūras tehniku tālāk attīstīja [[arābi]] un [[mauri]]. No 12. gadsimta ķieģeļu ražošana atkal atdzima arī Eiropas valstīs, kur tos plaši sāka izmantot [[romānika]]s un [[gotika]]s stila celtnēs. === Ķieģeļu ēkas Latvijā === {{pamatraksts|Ķieģeļrūpniecība Latvijā}} Latvijā pirmās mūra celtnes bija celtas no [[dolomīts|dolomīta]] un granīta [[laukakmeņi]]em, bet ķieģeļus izmantoja vienīgi durvju un logu apdarei. Vēlāk ķieģeļus arvien vairāk sāka izmantot arī ēku iekšējām konstrukcijām un aizsargmūru celšanai. Senākās ķieģeļu celtnes Latvijā ir [[Turaidas pils]], [[Ludzas pils]], [[Rīgas Doms]], [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]], [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] un Rīgas aizsargmūris ar ķieģeļu torņiem. 17.-18. gadsimtā [[Kurzemes un Zemgales hercogi]] ķieģeļus izmantoja [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]]s, [[Jelgavas pils]], [[Rundāles pils]], [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] un citu monumentālu celtņu būvei. 19. gadsimta vidū daudzās muižās izveidojās ķieģeļu "cepļi", bet gadsimta beigās radās jaudīgas ķieģeļu rūpnīcas un Hofmaņa riņķa cepļi, kas ražoja ķieģeļus Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Ventspils, Jelgavas un citu strauji augošo pilsētu mūra māju būvei. == Ķieģeļu veidi == Mūsdienās tiek izmantoti dažādi ķieģeļu veidi, kuru īpašības nosaka to blīvums, ražošanas tehnoloģija un porainība. Ķieģeļi no malas var izskatīties līdzīgi, bet būtiski ir '''māla sastāvs un apdedzināšanas režīms''' , kas nosaka gan '''stiprību''' , gan '''krāsu'''. {| class="wikitable" |+ Ķieģeļu veidu salīdzinājums ! Veids !! Izejvielas proporcijas !! Blīvums (kg/m³) !! [[Siltumvadītspēja]] λ (W/m·K) !! Mehāniskās īpašības !! Apdedzināšanas temperatūra !Ūdensuzsūce/ Sala noturība!! Raksturīgais izskats |- | Keramikas pilnķieģelis || Māls 50—70 %, smilts 20—40 %, piedevas (kaļķis, pelni) līdz 10 % || 1600—1900 || 0,6—0,8 || Spiedes stiprība 10—20 MPa, augsta ugunsdrošība || 900—1050 °C |~10—16 % / apmierinoša, bet '''zemāka nekā klinkerim''' ; fasādēs parasti nepieciešama apdare (apmetums vai apšuvums)|| Sarkans vai dzeltenīgs, blīvs, bez caurumiem |- | Dobais (caurumotais) keramikas ķieģelis || Māls ar iespējamu piedevu (piemēram, zāģu skaidas, šķiedras, kas izdeg), smilts līdz 30 % || 1000—1400 || 0,30—0,40 || Zemāka spiedes stiprība, bet pietiekama dzīvojamo ēku sienām || 900—1050 °C |~12—18 % / samazināta, īpaši, ja nav apdares un mitrums tiek iekšā dobumo|| Gaišs vai sarkanīgs, ar vertikāliem vai horizontāliem caurumiem |- | Klinkerķieģelis (masīvs) || Māls ar zemu kaļķa un organisko piemaisījumu saturu, piemaisījumi minimāli || 1900—2100 || ~1,0 || Spiedes stiprība līdz 40 MPa (dažiem pat 45—50 MPa atbilstoši EN 771-1), ļoti izturīgs pret nodilumu un salu || 1100—1200 °C (līdz 1300 °C) | ≤ 6 % / ļoti augsta (≥ F2 klase)|| Tumši sarkans, brūns vai melns, ļoti blīvs un ciets |- |Klinkerķieģelis (dobais) |Tas pats māla sastāvs, bet ar dobumiem vieglumam; reti sastopams būvniecībā |1500—1800 |0,6—0,8 |mazāka nekā masīvajam, mazāka salizturība, ūdensuzsūce lielāka |1100—1200 °C |biežāk 8—12 % / samazināta, nav ieteicams cokolos un mitrās zonās |Līdzīga krāsa, bet vieglāks, dobumains |} === Keramikas pilnķieģelis === Keramikas pilnķieģelis ir klasiskākais un vēsturiski visplašāk izmantotais ķieģeļa veids. Tas tiek izgatavots no māla vai māla ar smilts un citu piedevu maisījumiem, ko apdedzina krāsnīs 900—1050 °C temperatūrā.<ref>{{cite book |last=Roberts |first=I. |title=Celtniecības materiāli un to izmantošana |publisher=RTU |year=2012 |isbn=9789934823382}}</ref> Ražošanā izmanto tikai plastiskus mālus ar pietiekamu māla minerālu saturu, jo pārāk smilšaini vai akmeņaini māli nav piemēroti. Pilnķieģeļi ir blīvi, mehāniski izturīgi, ugunsdroši un ilgmūžīgi, bet tiem ir zema siltumnoturība, tādēļ ārsienām parasti nepieciešams papildu siltumizolācijas slānis. Tos izmanto nesošajās sienās, pamatos, pagrabu konstrukcijās, kā arī krāsnīs un skursteņos, kur svarīga ir izturība pret uguni un mehānisko slodzi. === Klinkerķieģelis === Klinkerķieģelis ir īpaši blīvs keramikas ķieģelis, kas ražots no rūpīgi atlasītiem māliem ar zemu kaļķa un organisko piemaisījumu saturu. To apdedzina augstākā temperatūrā (1100—1200 °C, reizēm līdz 1300 °C), kā rezultātā māla minerāli daļēji izkausējas un masa sinterējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Clinker bricks |url=https://www.claytec.de/en/knowledge/clinker-bricks |website=Claytec |language=en |access-date=2025-08-31 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Šis process padara klinkerķieģeļus īpaši blīvus, ar ļoti zemu ūdens uzsūci un augstu sala noturību. Klinkerķieģeļi ir ārkārtīgi izturīgi pret mehānisku nodilumu un ķīmisko iedarbību, bet to siltumizolācijas īpašības ir sliktas un cena augstāka nekā parastiem ķieģeļiem. Tos plaši izmanto fasāžu apdarē, bruģa segumos, cokola apdarē un vietās ar lielu mehānisko vai klimatisko slodzi. === Dobie keramikas ķieģeļi === Dobie ķieģeļi tiek veidoti no māla masas, kur formēšanas laikā paredzēti vertikāli vai horizontāli dobumi. Dažkārt mālu papildina ar vieglinošām piedevām, piemēram, zāģu skaidām vai organiskām šķiedrām, kas apdedzināšanas laikā izdeg un atstāj papildu poras.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Hollow bricks in construction |url=https://theconstructor.org/building/hollow-bricks-properties-uses/22819/ |website=The Constructor |language=en |access-date=2025-08-31}}</ref> Šāds risinājums samazina ķieģeļa blīvumu un uzlabo tā siltumizolācijas īpašības, saglabājot pietiekamu mehānisko stiprību. Dobie ķieģeļi ir vieglāki, lētāki un siltāki par pilnķieģeļiem, taču jutīgāki pret punktveida slodzēm un mazāk izturīgi mehāniski. Tos izmanto ārsienām ar papildu siltinājumu, kā arī nesošajām un nenesošajām starpsienām dzīvojamās un sabiedriskās ēkās. == Ķieģeļu izmantošanas ierobežojumi == Ķieģeļiem ir vairāki būtiski pielietošanas ierobežojumi, kas saistīti ar to materiālajām īpašībām. * '''Augsta ūdensuzsūce''': parastie keramikas pilnķieģeļi un dobās keramikas vienības uzsūc 10—18 % ūdens, tāpēc tie nav piemēroti konstrukcijām ar pastāvīgu mitruma vai gruntsūdens iedarbību.<ref>{{cite book |last=Latvijas būvnormatīvs |title=LBN 002-15 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika |publisher=EM |year=2015}}</ref> * '''Sala iedarbība''': mitrumu uzsūcis ķieģelis atkārtotas sasalšanas un atkušanas ciklu ietekmē plaisā un drūp. Klinkerķieģeļiem ar ūdensuzsūci ≤ 6 % šī problēma ir daudz mazāka. * '''Ķīmiskā neizturība''': kanalizācijas notekūdeņi satur sārmainas un skābas vielas, kā arī sulfātus, kas paātrina javas un ķieģeļu sairšanu. * '''Hermētiskuma trūkums''': mūrētas konstrukcijas šuvēs ar laiku rodas mikropalas, tādēļ nav iespējams nodrošināt pilnīgu necaurlaidību šķidrumiem. Tādēļ ķieģeļi nav izmantojami [[Septiķis|septiķu]], ūdens rezervuāru un citu pastāvīgi mitrumā esošu tvertņu izbūvei. Latvijā decentralizētās kanalizācijas sistēmas (septiskās tvertnes) pēc normatīviem drīkst veidot tikai no dzelzsbetona grodiem, monolīta betona vai sertificētām plastmasas tvertnēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu izbūvi un uzturēšanu |url=https://likumi.lv/ta/id/292664 |website=MK noteikumi Nr. 384 |publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets |date=2017-06-27 |language=lv }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ķieģeļu mūrniecība == Ķieģeļu mūrēšanas kvalitāti nosaka pareiza javas konsistence, tās dozēšana uz gultnes un stāvšuvēm, ķieģeļu tips (pilnķieģelis, klinkeris, dobais), kā arī šuvju apdare. Pareiza tehnika samazina aukstuma tiltu un mitruma risku un nodrošina vienmērīgu sienas nestspēju. Java un tās uzklāšana tiek veikta ar 10—12 mm biezumu gultnē un apmēram 10 mm stāvšuvēs. Tai jābūt plastiskai, bet ne šķidrai, lai tā netecētu dobumos vai gaisa šķirkārtā. Javu neklāj līdz pašai malas ārējai šķautnei, bet atstāj 5—10 mm, lai izspiestā java nenokļūtu redzamajā fasādē un dobumos. Lieldobumu keramikas dobajiem blokiem izmanto plānas kārtas līmeņus, ko klāj ar ražotāja paredzētām rievotām lāpstiņām vai troveļiem tikai uz ribām. Keramiko pilnķieģeli pirms mūrēšanas nav jāsamērcē, izņemot īpaši sausos un karstos laika apstākļos, un to mūrē ar parasto M konsistences javu vai ražotāju sistēmu. Klinkerķieģelim, kura ūdensuzsūce ir ļoti zema, samērcēšana parasti nav nepieciešama, bet patērētājam rekomendēta klinkera java ar piedevām pret izsālījumiem, turklāt fasāde jāsargā no javas traipiem, jo ​​klinkeri jānotīra. Dobajiem jeb caurumotajiem ķieģeļiem javu klāj tikai uz nesošajām ribām un nepiepilda dobumus ar javu vai smiltīm, jo ​​tas pasliktina siltumīpašības un veicina mitruma uzkrāšanos. Balsta zonās, piemēram, zem pārsedzēm vai vainagiem, lieto pilnķieģeļu ieliktņus vai lokālu pildījumu. Šuvju apdare tiek veikta laikā, kad java ir pirksta iespieduma cietībā, tas ir, vairs nav mitra, bet vēl nav akmens cieta. Apdares veidi ir dažādi. Ievelktā jeb raked apdare nozīmē, ka javas daļa tiek izņemta trīs līdz sešu milimetru dziļumā, šuves labāk žūst un pieņem apmetumu, taču fasādēs tajās var krāties netīrumi. Iespiestā jeb "struck" vai "tooled" apdare paredz javas izlīdzināšanu un aizspiešanu līdz ar ķieģeļa plakni, kas nodrošina labāku ūdensnoturību un tīrību. Konveksā jeb "weathered" vai "concave" apdare veido profilētu šuvi, kas labāk novada ūdeni. Ārējos javas izspiedumus jānoņem uzreiz ar troveli, neizsmērējot tos pa ķieģeļa virsmu, bet vēlāk sausā laikā atlikumus var notīrīt ar birsti. Fasādē izspiedumus neatstāj, jo tie piesaista mitrumu un veicina izsālījumu rašanos. Javas pārpalikumu atstāj tikai slēptās vietās, piemēram, dobuma iekšpusē pie pārsedzēm, un tikai kā konstruktīvu balsta elementu, bet redzamajās fasādēs šuves vienmēr jāapstrādā gludas. Lai nenosmērētu fasādi ar javu, izmanto dozējošu troveli ar sānu bortiem, īpaši strādājot pie ārējām sienām. Java nedrīkst būt pārāk mitra, un pārpalikumi jānotīra uzreiz, neizmantojot slapju lupatu, kas rada cementa plēvi uz ķieģeļiem. Ailes, [[karnīze]]s un stūrus aizsargā ar plēvēm vai speciāliem pārsegiem, bet uz stalažām izmanto koka bortus, kas uztver nokritušo javu. Pārsedzes balsti un vainagi jāveido tā, lai zem lokālām slodzēm, piemēram, pārsedzēm vainagiem un paneļu balstiem, netiktu izmantoti dobi ķieģeļi kā balsta virsma, jo tie nav pietiekami izturīgi. Šajās vietās lieto pilnķieģeļus vai monolītu betona atbalsta joslu, kas nodrošina vienmērīgu izkliedi un palielina sienas stingrību ārpus plaknes. Mūrniecības darbos svarīgi ir arī aizsardzība pret laikapstākļiem. Lietus laikā fasādi un mūri sedz, ziemā un karstumā kontrolē, lai java sacietē atbilstoši ražotāja norādījumiem. Mūrniecības darbos svarīgi ievērot temperatūras režīmu. Ja gaisa temperatūra nokrītas zem +5 °C, java sacietē daudz lēnāk un pie 0 °C tajā sāk veidoties ledus kristāli, kas izjauc javas struktūru un izraisa plaisas. Šādos apstākļos parasti vairs nemūrē, taču, ja darbs ir neizbēgams, izmanto siltu ūdeni javas sajaukšanai, īpašas ziemas piedevas vai pēc mūrēšanas sienu nosedz ar ģeosintētiķu, plēvi vai segmateriālu, kas notur siltumu un aizsargā no apledojuma. Līdzīgi arī vasarā, karstā un vējainā laikā, java var pārāk ātri izžūt un plaisāt, tāpēc sienu pēc mūrēšanas nosegt, lai sacietēšana notiktu vienmērīgi. Biezākās kļūdas, kas joprojām sastopamas mūrniecībā, ir smilšu iebēršana dobumos ar domu, lai samazinātu javas patēriņu, taču tas pasliktina siltumnoturību un ventilāciju. Kļūda ir arī javas izsmērēšana pa ķieģeļa plakni, kas atstāj noturīgus traipus, īpaši uz klinkera virsmas. Ja šuves apstrādā pārāk agri vai pārāk vēlu, rodas plaisas un vāja saķere. Gaisa šķiras aizbēršana ar javu noved pie mitruma uzkrāšanās un sāļu izdalīšanās sienas virsmā. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Betons]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtniecības materiāli]] [[Kategorija:Celtniecība]] t9y1mypabpxrfg5z119534nopqgn68l 0 155613 4489752 3725102 2026-07-03T14:22:23Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489752 wikitext text/x-wiki '''Artēziskā aka''' ir inženiertehniskā būve, speciāli aprīkots urbums pazemes (artēzisko) ūdeņu ņemšanai. == Apraksts == Visbiežāk dziļurbumu ierīko, lai iegūtu dzeramo ūdeni no vidējiem [[zemes slāņi]]em jeb [[dolomīts|dolomīta]]{{nepieciešama atsauce}}, kur ūdens ir tīrāks un kvalitatīvāks. Retāk{{nepieciešama atsauce}} dziļurbumu ierīko no vēl dziļāka slāņa — [[smilšakmens]] slāņa, šis ūdens ir ļoti tīrs, bet nereti ar palielinātu [[dzelzs]] saturu. Ar dziļurbumu iegūtais ūdens ir kvalitatīvāks,{{nepieciešama atsauce}} salīdzinot ar ūdeni, kas iegūts no augšējiem zemes slāņiem jeb [[kvartāra slāņi]]em, lai arī šis ūdens ieguves veids no [[smilts]] vai [[grants]], ierīkojot [[filtrācijas urbums|filtrācijas urbumu]] vai spici, ir visbiežāk izmantotais variants. Dziļurbuma jeb artēziskās [[aka]]s izbūvei tiek veikts līdz 150 [[metrs|metrus]] dziļš{{nepieciešama atsauce}} [[urbums]], kurā tiek ierīkotas speciālas biezsienu [[plastikāts|plastikāta]], [[nerūsošais tērauds|nerūsošā tērauda]] vai [[tērauds|tērauda]] [[caurule]]s. Atsevišķos gadījumos ūdens var tikt iegūts arī no dziļākiem urbumiem. Dziļurbuma ūdens ir ieslēgts starp ūdens necaurlaidīgiem slāņiem un atrodas dziļākos [[augsne|grunts]] slāņos. Atkarībā no tā, kādos [[ieži|iežu]] slāņos dziļurbums ir ierīkots, ūdenim var būt dažādas izšķīdušas [[minerālvielas]] — dolomītā [[kaļķakmens|kaļķa]], bet smilšakmenī dzelzs savienojumi. Ja šo minerālvielu koncentrācija vai klātbūtne apgrūtina ūdens izmantošanu [[mājsaimniecība|mājsaimniecībā]], tiek uzstādīti speciāli [[filtrs|filtri]], kā arī atdzelžošanas vai ūdens mīkstināšanas ierīces. == Dziļurbuma priekšrocības un trūkumi == === Priekšrocības === Pie dziļurbuma priekšrocībām ir minami: tīrāks ūdens un tā vienmērīga pieplūde, salīdzinoši liela ūdens [[patēriņš|patēriņa]] nodrošinājums, kā arī ilgs urbuma mūžs un neizsīkstoši ūdens krājumi. === Trūkumi === Pie dziļurbuma trūkumiem ir minami: ūdens var saturēt paaugstinātu minerālvielu koncentrāciju, kā rezultātā rodas nepieciešamība uzstādīt īpašus filtrus, ūdens mīkstināšanas un atdzelžošanas iekārtas. Dziļurbuma ierīkošanai ir relatīvi augstas izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gmudensapgade.lv/page/lv/arteziskais_urbums_dzilurbums_aka |title=: ARTĒZISKO AKU JEB DZIĻURBUMU IERĪKOŠANA :. - dzilurbuma-izmaksas, dzilurbuma-ierikosana, ūdens aku urbšana, artēzisko urbumu ierīkošana, artēziskā aka, dziļurbums, spice, ar...<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2011|07|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110705071736/http://www.gmudensapgade.lv/page/lv/arteziskais_urbums_dzilurbums_aka |archivedate={{dat|2011|07|05||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110705071736/http://www.gmudensapgade.lv/page/lv/arteziskais_urbums_dzilurbums_aka www.gmudensapgade.lv] {{aizmetnis}} [[Kategorija:Ūdens ieguve]] [[Kategorija:Ūdens apgāde]] icixwe4i55sp2yge99e72dmqfk5cefl 0 155724 4489694 4489579 2026-07-03T12:15:51Z Egilus 27634 4489694 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|neiroķirurgu|Jānis Ozoliņš|Jānis Ozoliņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Ozoliņš | attēls = Jānis Ozoliņš (1938).jpg | att_izm = 210px | apraksts = | amats = Saeimas deputāts | dzim_dati = {{dat|1938|11|12}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2008|8|31|1938|11|12}} | mir_vieta = | partija = [[Tautas partija]] | dzīvesb = | profesija = [[medicīna|ārsts]] | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]], Burdenko Neiroķirurģijas institūts Maskavā, Ļeņingradas Neiroķirurģijas institūts | tautība = [[latvieši|latvietis]]<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Jānis Ozoliņš | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.07.06 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=81&cbutton=36341431836 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160315135204/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=81&cbutton=36341431836 | archivedate = 2016. gada 15. Marts }}</ref> | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Ozoliņš''' ({{dat|1938|11|12|N}} — {{dat|2008|08|31|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] ārsts neiroķirurgs un politiķis. [[7. Saeima]]s un viena [[Rīgas dome]]s sasaukuma deputāts. == Dzīvesgājums == [[1956]]. gadā Jānis Ozoliņš pabeidza mācības [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]]. [[1963]]. gadā viņš absolvēja [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtu]] vispārējās ārstniecības specialitātē, bet divus gadus vēlāk ieguva neirologa kvalifikāciju. [[1969]]. gadā viņš pabeidza Burdenko Neiroķirurģijas institūta [[Maskava|Maskavā]] ordinatūru, bet [[1972]]. gadā — Ļeņingradas Neiroķirurģijas institūta ordinatūru neiroonkoloģijā.<ref name="cvk" /> J. Ozoliņš bija RMI Neiroķirurģijas katedras vadītājs un klīniskās slimnīcas "Gaiļezers" Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs.<ref name="vipi">{{Tīmekļa atsauce | title = Latvija šodien atvadās no profesora, visu neiroķirurgu tēva dr.Jāņa Ozoliņa | publisher = vipi.lv | date = 2008.09.04. | accessdate = 2016.02.07 | url = http://www.vipi.lv/vip/latvija/idn24505/latvija-sodien-atvadas-no-profesora-visu-neirokirurgu-teva-drjana-ozolina/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20171011234647/http://www.vipi.lv/vip/latvija/idn24505/latvija-sodien-atvadas-no-profesora-visu-neirokirurgu-teva-drjana-ozolina | archivedate = {{dat|2017|10|11||bez}} }}</ref> No [[Tautas partija]]s saraksta kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], [[2000. gads|2000]]. gadā uz dažiem mēnešiem kļuva par deputātu, aizvietojot [[Māris Vītols|Māri Vītolu]], kas bija uz laiku nolicis mandātu ministra pienākumu pildīšanas dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Neiroķirurgs Ozoliņš kļūst par deputātu | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2000. gada 14. janvārī | accessdate = 2011. gada 6. jūlijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/neirokirurgs-ozolins-klust-par-deputatu-10602145 }}</ref> [[2001. gads|2001]]. gadā notikušajās [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par domes deputātu, amatā bija līdz [[2005. gads|2005]]. gadam. Pēc tam kandidēja arī [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Brīvajā laikā nodarbojās ar [[Medniecība|medībām]].<ref name="vipi" /> Miris {{dat|2008|08|31}}, izvadīts no Rīgas krematorijas Lielās zāles {{dat||09|04}}.<ref name="vipi" /> Jānis Ozoliņš ir latviešu folkloras pētnieka un skolotāja [[Dāvis Ozoliņš|Dāvja Ozoliņ]]<nowiki/>a mazdēls un ārsta [[Leopolds Ozoliņš|Leopolda Ozoliņa]] brālis. == Apbalvojumi == Apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2001}} {{7. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Janis}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] ody6pd26x7r53t8hec01tbl3i4d9giz 0 156303 4489938 4277082 2026-07-04T06:02:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489938 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Inesis Boķis | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15692655336).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Inesis Boķis 2014. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[Valmiera]]s domes priekšsēdētājs | term_sākums3 = {{dat|2003|1|23|N}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|5|N}} | priekštecis3 = [[Māris Kučinskis]] | pēctecis3 = [[Jānis Baiks]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1952|12|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogres rajons|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | mir_dati = | mir_vieta = | profesija = [[mežsaimnieks]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[PSKP]] <small>(1989-)</small><br>[[Tautas partija]] <small>(?-2011)</small><br />[[Valmierai un Vidzemei]]<br /><small>(2012-2018)</small> }} '''Inesis Boķis''' (dzimis {{dat|1952|12|19}} [[Ogres rajons|Ogres rajonā]])<ref>[http://www.db.lv/razosana/par-meza-ipasnieku-biedribas-prezidentu-ievelets-inesis-bokis-132224 Par Meža īpašnieku biedrības prezidentu ievēlēts Inesis Boķis], db.lv</ref> ir [[latvieši|latviešu]] mežsaimnieks un politiķis. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts (ievēlēts no "[[Vienotība]]s" saraksta), iepriekš bijis [[Valmiera]]s domes priekšsēdētājs. Ilgstoši pārstāvēja [[Tautas partija|Tautas partiju]], 2012. gada aprīlī bija reģionālās partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Partijā "Valmierai un Vidzemei" iestājušies seši Valmieras domes deputāti | publisher = Kasjauns.lv | date = 2012.04.17. | accessdate = 2012.05.10 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/78347/partija-valmierai-un-vidzemei-iestajusies-sesi-valmieras-domes-deputati}}</ref> dibinātājs, taču no tās ir izstājies. Izglītību ieguvis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], studējis [[mežsaimniecība|mežsaimniecību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7r.kandid?NR1=2&cbutton=57375634080 |title=CVK profils |access-date={{dat|2011|07|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160315200025/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7r.kandid?NR1=2&cbutton=57375634080 }}</ref> Bijis Mazsalacas MRS direktora vietnieks, Valmieras virsmežniecības virsmežzinis. == Politiskā darbība == Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs no 1989. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}</ref> 1997. gadā pirmo reizi ievēlēts Valmieras pilsētas domē, pārstāvot apvienības "Ozols" sarakstu. Vēlētāju atbalstu guvis arī četrās sekojošajās pašvaldību vēlēšanās, kurās kandidēja no [[Tautas partija]]s saraksta un 2013. gada Valmieras domes vēlēšanās no partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]". 2001. gadā ievēlēts par Valmieras domes priekšsēdētāja [[Māris Kučinskis|Māra Kučinska]] vietnieku. Valmieras domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts {{dat|2003|1|23||bez}}, nomainot M. Kučinski, kurš kļuva par [[8. Saeima]]s deputātu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-valmieras-mers--inesis-bokis.d?id=4655022 Jaunais Valmieras mērs — Inesis Boķis], delfi.lv</ref> 2012. gadā I. Boķis bija viens no reģionālās partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" izveidotājiem. 2014. gadā ticis [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] kā partijas pārstāvis "[[Vienotība]]s" sarakstā. 2018. gada janvārī izstājies no "Vienotības" Saeimas frakcijas pēc balsojumiem pretēji kopējai frakcijas nostājai. Pēc tam paziņojis par izstāšanos arī no partijas "Valmierai un Vidzemei".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://valmieraiunvidzemei.lv/2018/01/30/inesis-bokis-esmu-nolemis-atstat-partiju-valmierai-un-vidzemei/ |title=Inesis Boķis: Esmu nolēmis izstāties no partijas “Valmierai un Vidzemei” |access-date={{dat|2018|02|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220927213002/http://valmieraiunvidzemei.lv/2018/01/30/inesis-bokis-esmu-nolemis-atstat-partiju-valmierai-un-vidzemei/ }}</ref> 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, taču netika ievēlēts. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanā]]<nowiki/>s kandidēja uz vietu [[Valmieras novads|Valmieras novada]] domē, atkal no partijas "Valmierai un Vidzemei" saraksta, tomēr netika ievēlēts. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7r.kandid?NR1=2&cbutton=57375634080 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315200025/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7r.kandid?NR1=2&cbutton=57375634080 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Valmiera]]s pašvaldības vadītājs | periods = {{dat|2003|1|23|N}} — {{dat|2014|11|5|N}} | pirms = [[Māris Kučinskis]] | pēc = [[Jānis Baiks]] }} {{kastes beigas}} {{12. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Boķis, Inesis}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] k1yy05y6u6nxja15od7o34l547acuej 0 160432 4489891 3594678 2026-07-03T23:51:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489891 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = HIM | Attēls = HIM Wiltern 2010.jpg | Att_izm = 230px | Apraksts = HIM 2010. gadā [[Losandželosa|Losandželosā]] | Vieta = {{vieta|Somija|Helsinki}} | Žanrs = gotiskais roks<br />gotiskais metāls | Gadi = 1991—2017 | Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = }} '''HIM''' bija [[Somija]]s [[rokmūzika|rokgrupa]]. To 1991. gadā dibināja [[Ville Valo]] (vokālists), [[Miko "Linde" Linstrēms]] (ģitārists) un [[Miko "Mige" Pānanens]] (basists). Grupa ir izdevusi septiņus studijas albumus, no kuriem jaunākais ir izdots 2013. gadā. 2006. gada septembrī viņu albums ''[[Dark Light]]'' tika sertificēts ar zelta disku pēc [[RIAA]] standartiem, tādējādi HIM kļuva par pirmo Somijas grupu, kuras albums ticis sertificēts ar zelta disku ASV. Pieci viņu albumi ir sertificēti ar platīna disku Somijā, savukārt ''[[Razorblade Romance]]'' Somijā ir sertificēts ar dubulto platīnu un Vācijā ar platīnu. == Studijas albumi == * ''[[Greatest Love Songs Vol. 666]]'' (1997) * ''[[Razorblade Romance]]'' (1999) * ''[[Deep Shadows and Brilliant Highlights]]'' (2001) * ''[[Love Metal]]'' (2003) * ''[[Dark Light]]'' (2005) * ''[[Venus Doom]]'' (2007) * ''[[Screamworks: Love in Theory and Practice]]'' (2010) * "[[Tears on Tape]]" (2013) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.heartagram.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110307230346/http://www.heartagram.com/ |date={{dat|2011|03|07||bez}} }} {{en ikona}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Somijas rokgrupas]] [[Kategorija:Somijas smagā roka grupas]] [[Kategorija:Somijas poproka grupas]] n0570efhh5al0pvgjq8j1r76vun0fiv 0 163708 4489915 4464220 2026-07-04T05:17:35Z Mahris1 52592 Kongress nevar atstādināt prezidentu, tikai rosināt atstādināšanu. 4489915 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Donalds Tramps | vārds_orģ = ''Donald Trump'' | attēls = Official_Presidential_Portrait_of_President_Donald_J._Trump_(2025).jpg | att_izm = 250 | apraksts = Donalda Trampa oficiālais portrets <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džo Baidens]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------>|<!--amats2 = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2025|1|20|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = [[Džeimss Venss]] | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Džo Baidens]] | pēctecis2 = --> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|14}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kvīnsa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikānis]] | partija = [[ASV Reformu partija|Reformu partija]]<br /><small>(1999—2001)</small><br /> [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]<br /><small>(2001—2009)</small><br /> [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]<br /><small>(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)</small><br /> | apvienība = | dinastija = | tēvs = Freds Tramps<ref>[https://web.archive.org/web/20110409070650/http://www.foxnews.com/projects/pdf/20110328125536753.pdf Donalda Trampa dzimšanas apliecība] ''[[Fox News]]'' 2011. gada 9. aprīlī.</ref> | māte = Mērija Anna Maklauda Trampa | dzīvesb = * [[Ivana Trampa]] (1977—1992) * [[Marla Meiplza]] (1993—1999) * [[Melānija Trampa]] (2005—pašlaik) | bērni = 5 | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[prezbiteriānisms]] | paraksts = Donald Trump (Presidential signature).svg | paraksts_izm = | piezīmes = | amats2 = [[ASV prezidenti|45.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2017|1|20|N|bez}} | viceprezidents2 = [[Maiks Penss]] | term_beigas2 = {{dat|2021|1|20|N|bez}} | pēctecis2 = [[Džo Baidens]] | priekštecis2 = [[Baraks Obama]] }} '''Donalds Džons Tramps vecākais''' ({{val|en|Donald John Trump, Sr.}}; dzimis {{dat|1946|6|14}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir 47. [[ASV prezidents]] uzņēmējs un politiķis. Bijis arī 45. [[ASV prezidents]], ievēlēts no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. Vienīgais ASV prezidents, kuru [[ASV Kongress]] divas reizes mēģināja atstādināt, bet abas reizes [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja.<ref>[https://www.tvnet.lv/7179462/asv-senats-attaisno-trampu-impicmenta-prava ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā] TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī</ref> Trampu otrreiz ievēlēja par prezidentu [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]] un viņš atkārtoti amatā stājās 2025. gada 20. janvārī. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja [[Pensilvānijas Universitāte]]s Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.<ref name=parade>{{Ziņu atsauce |title=In Step With: Donald Trump |work=[[Parade (magazine)|Parade]] |date=November 14, 2004 |url=http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101014022222/http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-date=October 14, 2010}}</ref> 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,<ref>{{grāmatas atsauce |last=Wooten |first=Sara McIntosh |date=2009 |title=Donald Trump: From Real Estate to Reality TV |url=https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot |page=[https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot/page/28 28] |isbn=0-7660-2890-9}}</ref> pārdēvējot to par ''The Trump Organization''.<ref name=hoovers>{{Tīmekļa atsauce|author=Hoover's coverage by Diane Ramirez |url=http://www.hoovers.com/the-trump-organization/--ID__40473--/freeuk-co-factsheet.xhtml |title=The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK) |publisher=Hoovers.com |date=2008-01-02 |accessdate=2011-09-25}}</ref> Nodibināja arī uzņēmumu ''Trump Entertainment Resorts'', kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2015. gadam viņš vadīja realitātes šovu ''The Apprentice''. === Politiskā darbība === Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu&nbsp;— [[Teds Kruss|Teda Krusa]] un [[Džons Keisiks|Džona Keisika]]&nbsp;— izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-konkurenti-izstajas-no-cinas-par-asv-prezidenta-amatu.a181313/ |title=Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu |author=Aigars Smiltnieks |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|5|5||bez}}}}</ref> 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]&nbsp;— [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]]. Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un [[Meksika]]s robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/tramps-atkartoti-sola-buvet-muri-uz-robezas-ar-meksiku.a212774/ |title=Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}}}</ref> un ieviest [[musulmaņi|musulmaņu]] reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/27/donald-trump-muslim-registry-policy-possibility|title=Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> Viņš apšaubīja [[klimata pārmaiņas]] un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]], bet vēlāk pēc tikšanās ar [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] un bijušo [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Els Gors|Elu Goru]] savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt "zināma saistība", tomēr joprojām pauda bažas par "zaļo" pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4609277/tramps-ar-goru-parspriedis-klimata-parmainu-jautajumu |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}} |title=Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[AFP]]}}</ref> [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] risināšanai Tramps solīja sadarboties ar [[Sīrija]]s diktatoru [[Bašārs Asads|Bašāru Asadu]] cīņā pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] un nosodīja [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/donald-trump-isis-defeating-islamic-state-not-assad-syria-part-proposed-presidential-2371781|title=Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy |publisher=[[International Business Times]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> === Pirmā prezidentūra (2017–2021) === {{dat|2017|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptaujas-tramps-ir-pedejas-desmitgades-nepopularakais-jaunais-asv-prezidents.a219581/ |title=Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents |author=Aigars Smiltnieks |date={{dat|2017|1|18||bez}} |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}}}</ref> un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national/health-science/trumps-health-what-we-could-expect-with-the-oldest-incoming-president/2017/01/18/91f0f4f0-dc5a-11e6-918c-99ede3c8cafa_story.html|title=Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president|publisher=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> 2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta [[Rūdolfs Džuljāni|Rūdolfa Džuliāni]] palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir "raganu medības". Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-atbalsta-trampa-atstadinasanu-no-amata.a342255/ ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata] lsm.lv 2019. gada 19. decembrī</ref> tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-impicmenta-prava-senats-attaisno-asv-prezidentu.a347389/ Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un viņa darbību tās ierobežošanā vērtēja kā neefektīvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-krize-asv-klus-launaka-pirms-ta-klus-labaka.a368004/|title=Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar [[COVID-19]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampam-atklaj-covid-19-asv-prezidents-ieveros-karantinu.a376494/|title=Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās [[Baltais nams|Baltajā namā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-pec-izrakstisanas-no-slimnicas-apsauba-covid-19-bistamibu.a376926/|title=Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> 2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]]. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/elektoru-kolegija-apstiprina-baidena-uzvaru-asv-prezidenta-velesanas.a385418/ Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās] lsm.lv 2020. gada 15. decembrī</ref> pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-atbalstitaju-un-policijas-sadursmju-del-slegta-kapitolija-eka.a387961/ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka] lsm.lv 2021. gada 6. janvārī</ref> Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parlaments-pec-nemieriem-vasingtona-atsak-darbu-sadursmes-4-bojagajusie.a387971/ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī</ref> Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-sola-cinities-talak-demokrati-grib-vinu-atstadinat.a388095/ Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī</ref> 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-nobalso-par-trampa-impicmentu.a388835/ ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu] 2021. gada 14. janvārī</ref> === Otrā prezidentūra (kopš 2025) === {{dat|2025|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 47. ASV prezidentu. Inaugurācijas runā viņš skarbi kritizēja iepriekšējā prezidenta Baidena administrāciju, kā arī solīja celt ASV ekonomiku un politisko ietekmi visā pasaulē. Prezidents pasludināja jauna zelta laikmeta sākšanos ASV vēsturē, izsludināja ārkārtas stāvokli uz Meksikas robežas un ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā, pieteica tarifu karu ārvalstīm un pavēstīja, ka apņemas atgūt ASV kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un pārdēvēt [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] par Amerikas līci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2025-tramps-inauguracijas-runa-sola-asv-zelta-laikmetu-un-nosauc-ambiciozus-merkus-arpolitika.a584442/ Tramps inaugurācijas runā sola ASV zelta laikmetu un nosauc ambiciozus mērķus ārpolitikā] lsm.lv 2025. gada 20. janvārī</ref> 21. janvārī Tramps nekavējoties atcēla gandrīz 80 prezidenta Baidena parakstītus rīkojumus. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par ASV izstāšanos no 2015. gadā Parīzē parakstītās [[ANO klimata vienošanās]], kuras mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu. Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) un attaisnoja notiesātos 2021. gada 6. janvāra Kapitolija grautiņu dalībniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.01.2025-asv-izstajas-no-ano-klimata-vienosanas-un-pasaules-veselibas-organizacijas.a584461/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV izstājas no ANO klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas] lsm.lv 2025. gada 21. janvārī</ref> === Apsūdzības noziegumos === Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.06.2023-pret-trampu-slepeno-dokumentu-lieta-izvirzitas-37-apsudzibas-dokumentus-glabajis-ari-dusa.a512237/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā] lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā</ref> 2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu |date=2023. gada 25. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-tramps-dzordzija-apcietinats-un-atbrivots-pret-drosibas-naudu.a521478/ |accessdate=2023. gada 25. augustā}}</ref> Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis |date=2023. gada 26. augusts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7841958/trampa-reitings-pec-apcietinajuma-ir-pieaudzis |accessdate=2023. gada 26. augustā}}</ref> 2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar [[klusēšanas nauda]]s maksāšanu [[pornozvaigzne]]i [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-asv-zverinato-tiesa-atzinusi-trampu-par-vainigu-biznesa-dokumentu-viltosana.a556111/ ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> === Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā === {{pamatraksts|Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā}} Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]]. Pēc apšaudes, [[ASV Slepenais dienests|Slepenajam dienestam]] viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613132-atentats-pret-donaldu-trampu-bijusais-asv-prezidents-sasauts-ausi |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. [[Federālais izmeklēšanas birojs]] identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (''Thomas Matthew Crook'') no Betelpārkas (''Betel Park''), Pensilvānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte |author=Rihards Plūme |date=2024. gada 14. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/ |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613137-fib-ir-identificejis-trampa-uzbruceju |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613144-policija-ignoreja-bridinajumus-par-saveju-uz-jumta-apgalvo-trampa-atentata-aculiecinieks |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> == Privātā dzīve == Precējies trīs reizes, ar [[Ivana Trampa|Ivanu Trampu]] (1977—1992), [[Marla Meiplza|Marlu Meiplzu]] (1993—1999) un [[Melānija Trampa|Melāniju Trampu]] (2005—pašlaik). Viņam ir pieci bērni. == Skatīt arī == * [[Donalda Trampa filmogrāfija]] * [[Trampisms]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * [http://www.trump.com/biography/ Biogrāfija ''Trump Organization'' mājaslapā] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} * {{Dmoz|Regional/North_America/United_States/Society_and_Culture/Politics/Candidates_and_Campaigns/President/Candidates/Donald_Trump}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{ASVprezidenti}} {{G20 līderi}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tramps, Donalds}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] 8iepaieepi1hzox68hktqwpl59zamr5 4489921 4489915 2026-07-04T05:27:25Z Mahris1 52592 Kongress nebalso. Balso palātas. 4489921 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Donalds Tramps | vārds_orģ = ''Donald Trump'' | attēls = Official_Presidential_Portrait_of_President_Donald_J._Trump_(2025).jpg | att_izm = 250 | apraksts = Donalda Trampa oficiālais portrets <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džo Baidens]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------>|<!--amats2 = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2025|1|20|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = [[Džeimss Venss]] | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Džo Baidens]] | pēctecis2 = --> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|14}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kvīnsa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikānis]] | partija = [[ASV Reformu partija|Reformu partija]]<br /><small>(1999—2001)</small><br /> [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]<br /><small>(2001—2009)</small><br /> [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]<br /><small>(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)</small><br /> | apvienība = | dinastija = | tēvs = Freds Tramps<ref>[https://web.archive.org/web/20110409070650/http://www.foxnews.com/projects/pdf/20110328125536753.pdf Donalda Trampa dzimšanas apliecība] ''[[Fox News]]'' 2011. gada 9. aprīlī.</ref> | māte = Mērija Anna Maklauda Trampa | dzīvesb = * [[Ivana Trampa]] (1977—1992) * [[Marla Meiplza]] (1993—1999) * [[Melānija Trampa]] (2005—pašlaik) | bērni = 5 | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[prezbiteriānisms]] | paraksts = Donald Trump (Presidential signature).svg | paraksts_izm = | piezīmes = | amats2 = [[ASV prezidenti|45.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2017|1|20|N|bez}} | viceprezidents2 = [[Maiks Penss]] | term_beigas2 = {{dat|2021|1|20|N|bez}} | pēctecis2 = [[Džo Baidens]] | priekštecis2 = [[Baraks Obama]] }} '''Donalds Džons Tramps vecākais''' ({{val|en|Donald John Trump, Sr.}}; dzimis {{dat|1946|6|14}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir 47. [[ASV prezidents]] uzņēmējs un politiķis. Bijis arī 45. [[ASV prezidents]], ievēlēts no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. Vienīgais ASV prezidents, kuru [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Kongresa Pārstāvju palāta]] divas reizes mēģināja atstādināt, bet abas reizes [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja.<ref>[https://www.tvnet.lv/7179462/asv-senats-attaisno-trampu-impicmenta-prava ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā] TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī</ref> Trampu otrreiz ievēlēja par prezidentu [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]] un viņš atkārtoti amatā stājās 2025. gada 20. janvārī. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja [[Pensilvānijas Universitāte]]s Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.<ref name=parade>{{Ziņu atsauce |title=In Step With: Donald Trump |work=[[Parade (magazine)|Parade]] |date=November 14, 2004 |url=http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101014022222/http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-date=October 14, 2010}}</ref> 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,<ref>{{grāmatas atsauce |last=Wooten |first=Sara McIntosh |date=2009 |title=Donald Trump: From Real Estate to Reality TV |url=https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot |page=[https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot/page/28 28] |isbn=0-7660-2890-9}}</ref> pārdēvējot to par ''The Trump Organization''.<ref name=hoovers>{{Tīmekļa atsauce|author=Hoover's coverage by Diane Ramirez |url=http://www.hoovers.com/the-trump-organization/--ID__40473--/freeuk-co-factsheet.xhtml |title=The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK) |publisher=Hoovers.com |date=2008-01-02 |accessdate=2011-09-25}}</ref> Nodibināja arī uzņēmumu ''Trump Entertainment Resorts'', kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2015. gadam viņš vadīja realitātes šovu ''The Apprentice''. === Politiskā darbība === Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu&nbsp;— [[Teds Kruss|Teda Krusa]] un [[Džons Keisiks|Džona Keisika]]&nbsp;— izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-konkurenti-izstajas-no-cinas-par-asv-prezidenta-amatu.a181313/ |title=Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu |author=Aigars Smiltnieks |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|5|5||bez}}}}</ref> 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]&nbsp;— [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]]. Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un [[Meksika]]s robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/tramps-atkartoti-sola-buvet-muri-uz-robezas-ar-meksiku.a212774/ |title=Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}}}</ref> un ieviest [[musulmaņi|musulmaņu]] reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/27/donald-trump-muslim-registry-policy-possibility|title=Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> Viņš apšaubīja [[klimata pārmaiņas]] un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]], bet vēlāk pēc tikšanās ar [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] un bijušo [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Els Gors|Elu Goru]] savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt "zināma saistība", tomēr joprojām pauda bažas par "zaļo" pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4609277/tramps-ar-goru-parspriedis-klimata-parmainu-jautajumu |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}} |title=Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[AFP]]}}</ref> [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] risināšanai Tramps solīja sadarboties ar [[Sīrija]]s diktatoru [[Bašārs Asads|Bašāru Asadu]] cīņā pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] un nosodīja [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/donald-trump-isis-defeating-islamic-state-not-assad-syria-part-proposed-presidential-2371781|title=Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy |publisher=[[International Business Times]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> === Pirmā prezidentūra (2017–2021) === {{dat|2017|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptaujas-tramps-ir-pedejas-desmitgades-nepopularakais-jaunais-asv-prezidents.a219581/ |title=Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents |author=Aigars Smiltnieks |date={{dat|2017|1|18||bez}} |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}}}</ref> un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national/health-science/trumps-health-what-we-could-expect-with-the-oldest-incoming-president/2017/01/18/91f0f4f0-dc5a-11e6-918c-99ede3c8cafa_story.html|title=Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president|publisher=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> 2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta [[Rūdolfs Džuljāni|Rūdolfa Džuliāni]] palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir "raganu medības". Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-atbalsta-trampa-atstadinasanu-no-amata.a342255/ ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata] lsm.lv 2019. gada 19. decembrī</ref> tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-impicmenta-prava-senats-attaisno-asv-prezidentu.a347389/ Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un viņa darbību tās ierobežošanā vērtēja kā neefektīvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-krize-asv-klus-launaka-pirms-ta-klus-labaka.a368004/|title=Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar [[COVID-19]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampam-atklaj-covid-19-asv-prezidents-ieveros-karantinu.a376494/|title=Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās [[Baltais nams|Baltajā namā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-pec-izrakstisanas-no-slimnicas-apsauba-covid-19-bistamibu.a376926/|title=Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}</ref> 2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]]. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/elektoru-kolegija-apstiprina-baidena-uzvaru-asv-prezidenta-velesanas.a385418/ Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās] lsm.lv 2020. gada 15. decembrī</ref> pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-atbalstitaju-un-policijas-sadursmju-del-slegta-kapitolija-eka.a387961/ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka] lsm.lv 2021. gada 6. janvārī</ref> Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parlaments-pec-nemieriem-vasingtona-atsak-darbu-sadursmes-4-bojagajusie.a387971/ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī</ref> Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-sola-cinities-talak-demokrati-grib-vinu-atstadinat.a388095/ Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī</ref> 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Pārstāvju palāta nobalsojusi divreiz.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-nobalso-par-trampa-impicmentu.a388835/ ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu] 2021. gada 14. janvārī</ref> === Otrā prezidentūra (kopš 2025) === {{dat|2025|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 47. ASV prezidentu. Inaugurācijas runā viņš skarbi kritizēja iepriekšējā prezidenta Baidena administrāciju, kā arī solīja celt ASV ekonomiku un politisko ietekmi visā pasaulē. Prezidents pasludināja jauna zelta laikmeta sākšanos ASV vēsturē, izsludināja ārkārtas stāvokli uz Meksikas robežas un ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā, pieteica tarifu karu ārvalstīm un pavēstīja, ka apņemas atgūt ASV kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un pārdēvēt [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] par Amerikas līci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2025-tramps-inauguracijas-runa-sola-asv-zelta-laikmetu-un-nosauc-ambiciozus-merkus-arpolitika.a584442/ Tramps inaugurācijas runā sola ASV zelta laikmetu un nosauc ambiciozus mērķus ārpolitikā] lsm.lv 2025. gada 20. janvārī</ref> 21. janvārī Tramps nekavējoties atcēla gandrīz 80 prezidenta Baidena parakstītus rīkojumus. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par ASV izstāšanos no 2015. gadā Parīzē parakstītās [[ANO klimata vienošanās]], kuras mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu. Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) un attaisnoja notiesātos 2021. gada 6. janvāra Kapitolija grautiņu dalībniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.01.2025-asv-izstajas-no-ano-klimata-vienosanas-un-pasaules-veselibas-organizacijas.a584461/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV izstājas no ANO klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas] lsm.lv 2025. gada 21. janvārī</ref> === Apsūdzības noziegumos === Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.06.2023-pret-trampu-slepeno-dokumentu-lieta-izvirzitas-37-apsudzibas-dokumentus-glabajis-ari-dusa.a512237/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā] lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā</ref> 2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu |date=2023. gada 25. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-tramps-dzordzija-apcietinats-un-atbrivots-pret-drosibas-naudu.a521478/ |accessdate=2023. gada 25. augustā}}</ref> Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis |date=2023. gada 26. augusts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7841958/trampa-reitings-pec-apcietinajuma-ir-pieaudzis |accessdate=2023. gada 26. augustā}}</ref> 2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar [[klusēšanas nauda]]s maksāšanu [[pornozvaigzne]]i [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-asv-zverinato-tiesa-atzinusi-trampu-par-vainigu-biznesa-dokumentu-viltosana.a556111/ ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> === Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā === {{pamatraksts|Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā}} Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]]. Pēc apšaudes, [[ASV Slepenais dienests|Slepenajam dienestam]] viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613132-atentats-pret-donaldu-trampu-bijusais-asv-prezidents-sasauts-ausi |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. [[Federālais izmeklēšanas birojs]] identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (''Thomas Matthew Crook'') no Betelpārkas (''Betel Park''), Pensilvānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte |author=Rihards Plūme |date=2024. gada 14. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/ |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613137-fib-ir-identificejis-trampa-uzbruceju |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613144-policija-ignoreja-bridinajumus-par-saveju-uz-jumta-apgalvo-trampa-atentata-aculiecinieks |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}</ref> == Privātā dzīve == Precējies trīs reizes, ar [[Ivana Trampa|Ivanu Trampu]] (1977—1992), [[Marla Meiplza|Marlu Meiplzu]] (1993—1999) un [[Melānija Trampa|Melāniju Trampu]] (2005—pašlaik). Viņam ir pieci bērni. == Skatīt arī == * [[Donalda Trampa filmogrāfija]] * [[Trampisms]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * [http://www.trump.com/biography/ Biogrāfija ''Trump Organization'' mājaslapā] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} * {{Dmoz|Regional/North_America/United_States/Society_and_Culture/Politics/Candidates_and_Campaigns/President/Candidates/Donald_Trump}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{ASVprezidenti}} {{G20 līderi}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tramps, Donalds}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] qaob0qrscsu403hloeu1263tngfg8cw 0 168057 4489750 4231416 2026-07-03T14:19:50Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489750 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Partek Oyj'' | logo = [[Attēls:Partek.gif|200px]] | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = pārdots | predecessor = | successor = ''[[KONE]]'' | foundation = 1898. gads | founder = | defunct = 2002. gads | location_city = [[Helsinki]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mašīnbūve]], [[izrakteņu ieguve]] un [[celtniecības materiāls|būvmateriālu]] ražošana | products = iekraušanas, transportēšanas, lauksaimniecības un mežizstrādes tehnika, [[kaļķakmens|kaļķa]], [[cements|cementa]], [[izolācija]]s materiāli, gatavie [[betons|betona]] izstrādājumi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = <!-- {{URL|www.example.com}} --> | footnotes = | intl = }} '''''Partek [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Oyj]]''''' bija [[Somija]]s daudznozaru uzņēmums. Tas bija dibināts 1898. gadā; 2002. gadā uzņēmums tika pārdots ''[[Kone]]''. ''Partek'' galvenās ražošanas nozares bija kravas iekraušanas tehnika un aprīkojums, transportsistēmas, mežsaimniecības tehnikas un lauksaimniecības tehnika, kaļķa, cementa un izolācijas materiāli, dzelzsbetona izstrādājumi. == Vēsture == === Sākums === 1898. gada 26. novembrī [[Pargasa]]s raktuvēs, kur [[kaļķakmens]] tika iegūts vismaz kopš 17. gadsimta, [[kaļķakmens|kaļķa]] rūpnieciskai ieguvei tika izveidota kapitālsabiedrība '''''Pargas Kalkbergs Aktiebolag'''''. 1910. gadā tika sākta [[cements|cementa]] ražošana. 1910. gadā darbību sāka ražotne [[Lapēnranta|Lapēnrantā]], kur uzbūvēja šahtveida cepli. === Paplašināšanās === 1930. gadu beigās tika iegādāta [[Turku]] [[flīzes|flīžu]] ražotne ''Åbo Kakel''. 1949. gadā ''Sandfall Tegelbruk AB'' [[ķieģelis|ķieģeļu]] ražotne nonāca ''Pargas'' īpašumā.<ref>[http://www.pbk-pvk.fi/loggen/1998/1/sandfal1.htm Flyttningen till Sandfall] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110615182901/http://www.pbk-pvk.fi/loggen/1998/1/sandfal1.htm |date={{dat|2011|06|15||bez}} }} {{sv ikona}}</ref> 1952. gadā Lapēnrantā sāka ražot [[akmens vate]]s izolācijas materiālus.<ref>[http://hms.cobuilder.no/doc/paroc/Magazine4.pdf Paroc panel system magazine 4 / 1999-2000]{{Novecojusi saite}}</ref> 1959. gadā tika nopirkta [[azbests|azbesta]] izstrādājumu ražotne ''Suomen Mineraalin Oy''.<ref>[http://www.cembrit.fi/Historia-22623.aspx Cembrit Historia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120160657/http://www.cembrit.fi/Historia-22623.aspx |date={{dat|2012|01|20||bez}} }} {{fi ikona}}</ref> 1969. gadā ''Pargas Kalkbergs Aktiebolag'' tika pārdēvēts par '''''Pargas Kalk Ab'''''. 1970. gadā tika iegādāta betona gatavo izstrādājumu uzņēmums ''Elementtitoute Oy''. 1973. gadā tika nopirkts betona gatavo izstrādājumu iekārtu ražotājs ''Toijalan Teräsvalmiste (TTV)''. 1977. gadā ''Pargas'' sāka jaunu nozari, iegādājoties kravu iekraušanas risinājumu uzņēmumu ''Multilift Oy''. 1978. gadā ''Pargas Kalk Ab'' tika pārdēvēts par '''''Oy Partek Ab'''''. 1980. gadu sākumā ''Partek'' izveidoja kopuzņēmumu ar Zviedrijas ''Euroc Mineral AB'', iegūstot Ziemeļvalstīs lielākās kaļķakmens iegulas [[Gotlande|Gotlandē]]. Vēl viens kopuzņēmums tika dibināts ar Šveices ''Plüss-Staufer'' un Somijas ''Ruskealan Marmori''. ASV tika nopirkts izolācijas materiālu uzņēmums ''Holmes Insulation''. 1985. gadā tika iegādāti: Zviedrijas iekraušanas tehnikas ražotāju ''[[Hydrauliska Industri AB]]'' (''Hiab''), kas pirms gada bija nopircis Zviedrijas baļķu iekrāvēju ražotāju ''Jonsered Cranes''. 1988. gadā tika nopirkts Somijas meža hidromanipulatoru ražotājs ''Loglift''. 1980. gados tika iegādāts Zviedrijas izolācijas materiālu ražotājs ''Rockwool AB''. 1988. gadā tika nopirkts ''Ruskealan Marmori'', 1990. gadā nopirkts ''Euroc Mineral''. === ''Lohja'' biznesa pārņemšana === 1992. gadā ''Partek'' un Somijas uzņēmums ''[[Wärtsilä|Metra]]'' (izveidots pirms diviem gadiem, apvienojoties mašīnbūves uzņēmumam ''[[Wärtsilä]]'' un celtniecības materiālu ražotājam ''[[Lohja (uzņēmums)|Lohja]]'') vienojās par to celtniecības materiālu biznesu apvienošanu. ''Partek'' tika nodotas bijušās ''Lohja'' kaļķa un cementa ieguves operācijas. Abu uzņēmumu betona gatavo izstrādājumu ražošanas iekārtu risinājumi (''Partek'' ''Elematic Engineering'' un ''Lohja Parma Engineering'') tika apvienoti kopuzņēmumā ''Partek Concrete Engineering'', kas 1996. gadā mainīja nosaukumu uz ''PCE Engineering Oy Ab'' un 1997. gadā tika pārdots ''Addtek Group''; kopš 2000. gadiem tas zināms kā ''[[Elematic]]''. 1993. gadā ''Metra'' 75 % savu celtniecības materiālu operāciju pārdeva Zviedrijas uzņēmumam ''Euroc AB'', bet 1994. gadā ''Metra'' pārdeva savu atlikušo celtniecības materiālu biznesu ''Partek''. 1994. gadā ''Partek'' mainīja savu nosaukumu uz '''''Partek Oy Ab'''''. 1996. gadā ''Partek'' savas daļas uzņēmumā ''Euroc'' pārdeva Norvēģijas ''Aker RGI'', un līdz ar to izstājās no cementa ražošanas tirgus. 1997. gadā, apvienojot ''Partek Precast Concrete'' un Zviedrijas uzņēmumu ''Strängbetong'', tika izveidots kopuzņēmums ''Addtek'' (vēlāk ''Consolis Oy''). 1996. gadā ''Partek'' Ziemeļamerikas izolācijas materiālu bizness tika pārdots uzņēmumam ''Owens Corning''. 1997. gadā ''Partek'' izolācijas materiālu biznesa vairākuma daļas pārdeva investīciju uzņēmumam ''Industri Kapital''; izolācijas materiālu uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz ''[[Paroc Group|Paroc Group Oy Ab]]''. === ''Sisu'', ''Kalmar'' un ''Valmet'' biznesu iegāde === 1997. gadā ''Partek'' ieguva vairākumu holdinga sabiedrībā ''Oy Sisu Ab'', līdz ar ko ieguva smago automašīnu ražotāju ''[[Sisu Auto|Oy Sisu Auto Ab]]'', kā arī ''[[Valmet]]'' nodaļas: traktoru ražotāju ''[[Valtra]]'', meža mašīnu biznesu un kravu risinājumu biznesu. Tika iegādāts kravu risinājumu uzņēmums ''[[Kalmar (uzņēmums)|Kalmar Industries AB]]'', ko integrēja ar citām ''Partek'' kravu celšanas iekārtu ražošanas operācijām (''Sisu Terminal Systems'', ''Ottawa Trucks''). Uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz '''''Partek Oyj''''', un tā operācijas sadalīja trīs nozarēs: kravu risinājumi, lauksaimniecības un mežu tehnika un minerāli. 1999. gadā tika iegādāts Zviedrijas kravu risinājumu uzņēmums ''Zeteco'' (kopā ar to ''Zepro'' un ''Waltco'' aizmugurējā borta pacēlāji) 1999. gadā kaļķa materiālu apakšuzņēmums ''Partek Nordkalk Oy Ab'' tika pārveidots par publisku kapitālsabiedrību, un tā akcijas izlaistas Helsinku biržā. 2000. gadā ''Partek'' iegādājās Zviedrijas konteineru sprīderu ražotāju ''Bromma''. === Likvidēšanās === 2002. gadā uzņēmumu ''Partek'' nopirka Somijas liftu ražotājs ''[[Kone]]''. 2003. gadā ''Kone'' nolēma paturēt tikai kravu iekraušanas biznesu (tas 2005. gadā tika reorganizēts jaunā uzņēmumā ''[[Cargotec]]''), bet pārējo pārdot. 2003. gadā Somijas investoru grupai ''NK-Holding Oy Ab'' tika pārdots bijušās ''Partek'' kaļķakmens pārstrādātājs ''[[Nordkalk]]''. 2003. gadā bijušās ''Valmet'' mežizstrādes nodaļa tika pārdota Japānas ''[[Komatsu Forest]]''; [[minerālvate]]s izolācijas ražošanas uzņēmuma ''[[Paroc Group|Paroc]]'' daļas, kas piederēja ''Partek'', tika pārdotas pašam ''Paroc''. 2004. gadā ASV uzņēmumam ''[[AGCO]]'' tika pārdots traktoru ražotājs ''[[Valtra]]'', kā arī ''Sisu Diesel''; ''[[Sisu Auto]]'' tika pārdots Somijas investoru grupai. 2005. gada 1. jūnijā ''Kone'' sadalījās divos uzņēmumos : liftu, eskalatoru un automātisko durvju bizness palika jaunajai ''KONE'', bet pārējos bijušās ''Partek'' uzņēmumus nodeva ''[[Cargotec]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110816213230/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/company/25.html Partek gada pārskati no 1994. līdz 2001. gadam] [[Kategorija:Somijas bijušie uzņēmumi]] nfoxjzlfd3x42maer7ob8fmedt2qkv2 0 168759 4489746 3020852 2026-07-03T14:15:27Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489746 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Nordkalk Oy Ab'' | logo = [[Attēls:Nordkalk.png|177px]] | caption = | type = [[kapitālsabiedrība (Somija)|kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1991. gads]] | founder = ''[[Partek]]'' | defunct = | location_city = [[Pargasa]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[izrakteņu ieguve]] | products = [[kaļķakmens|kaļķa]] izstrādājumi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.nordkalk.com/ nordkalk.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Kalkkikaivos, Parainen, 22.7.07.JPG|thumb|220px|''Nordkalk'' [[kaļķakmens]] karjers [[Pargasa|Pargasā]], [[Somija|Somijā]]]] '''''Nordkalk Oy Ab'''''<ref name="name change">[http://www.nordkalk.com/default.asp?viewID=658&newsID=979&news_offset=0 A Small Change to Nordkalk´s Name in Finland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110714194824/http://www.nordkalk.com/default.asp?viewID=658&newsID=979&news_offset=0 |date={{dat|2011|07|14||bez}} }} Nordkalk.com 2010-09-01</ref> ir [[Somija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[kaļķakmens|kaļķa]] materiālu ražošanu. Darbojas 8 valstīs Centrālajā un Ziemeļeiropā. Dibināts 1991. gadā kā ''[[Partek]]'' apakšuzņēmums. ''Nordkalk'' ražo: * [[kaļķakmens]] produktus ([[kalcīts|kalcītu]] jeb kalcija karbonātu un [[dolomīts|dolomītu]]), * [[Kalcija oksīds|nedzēstos kaļķus]] (kalcija oksīdu) un [[Kalcija hidroksīds|dzēstos kaļķus]] (kalcija hidroksīdu), * papīra pigmentu izejvielas (rafinēto kalcītu, nedzēstos kaļķus), * [[volastonīts|volastonītu]], * speciālos produktus. == Vēsture == === ''Partek'' sastāvā === 1898. gada 26. novembrī [[Pargasa]]s raktuvēs, kurās [[kaļķakmens]] tika iegūts vismaz kopš 17. gadsimta, [[kaļķakmens|kaļķa]] rūpnieciskai ieguvei tika izveidota akciju sabiedrība ''Pargas Kalkbergs Aktiebolag''. Sākotnēji kaļķakmeni apdedzināja un pārdeva čuguna lietuvēm, papīra un celulozes fabrikām. Sasmalcināto kaļķakmeni izmantoja lauksaimniecībā. 1910. gadā darbību sāka ražotne [[Lapēnranta|Lapēnrantā]], kur tika uzbūvēta šahtveida ceplis. Mūsdienās Lapēnrantā ir ''Nordkalk'' lielākā ražotne Somijā. Kad 1970. gadu sakumā Somijā sāka attīstīties moderna tērauda ražošana, bija nepieciešamība pēc jauniem dedzinātā kaļķa veidiem. 1970. un 1980. gados uzņēmums veica ieguldījumus lauksaimniecības kaļķu ražošanā; tika atklāti karjeri [[Sīkainena|Sīkainenā]] un [[Vampula|Vampulā]]. 1978. gadā ''Pargas Kalk Ab'' tika pārdēvēts par ''Oy Partek Ab''. 1980. gadu sākumā ''Partek'' izveidoja kopuzņēmumu ar Zviedrijas ''Euroc Mineral AB'', iegūstot Ziemeļvalstīs lielākās kaļķakmens iegulas [[Gotlande|Gotlandē]], Storugnā. Kopuzņēmums tika izveidots arī ar Sveices kompāniju ''Plüss-Staufer'' un Somijas ''Ruskealan Marmori''. 1980. gadu vidū ''Partek'' kļuva par lielāko kaļķa produktu ražotāju Ziemeļvalstīs. 1988. gadā tika nopirkts ''Ruskealan Marmori'', 1990. gadā nopirkts ''Euroc Mineral''. 1991. gada augustā kaļķa bizness tika izdalīts atsevišķā uzņēmumā '''''Nordkalk Oy Ab''''', palikot ''Partek'' sastāvā. 1992. gadā ''Partek'' un Somijas kompānija [[Wärtsilä|Metra]] (pirms diviem gadiem izveidota, apvienojoties mašīnbūves kompānijai [[Wärtsilä]] un celtniecības materiālu ražotājam [[Lohja (uzņēmums)|Lohja]]) vienojās par to celtniecības materiālu biznesu apvienošanu. ''Nordkalk'' tika nodotas bijušās ''Lohja'' kaļķa ieguves operācijas. 1996. gadā ''Nordkalk'' ieguva [[Rautaruukki]] kaļķa dedzināšnas operācijas [[Rāhe|Rāhē]]; 1997. gadā iegādājās Zviedrijas ''SSAB Tunnplåt''. 1990. gadu vidū ''Nordkalk'' sāka izplesties Baltijas jūras reģonā. Igaunijā tika iegūti kaļķa un dolomīta karjeri; 1998. gadā iegādājās Igaunijas kaļķa ražošanas uzņēmumu ''Rakke Lubjatehase AS''. 1997. gadā Polijas pilsētā [[Gdaņska|Gdaņskā]] tika izveidota ''Nordkalk'' pārstāvniecība ''Partek Nordkalk Polska Sp. z o.o'', pēc tam arī [[Varšava|Varšavā]]. 1999. gadā [[Slavno]] tika iegādāta kaļķa ražotne un karjers. 1999. gadā ''Partek'' apakšuzņēmums tika pārveidots par publisku uzņēmumu ''Partek Nordkalk Oyj Abp'' un tā akcijas izlaistas [[Nasdaq Helsinki|Helsinku biržā]]. 2000. gadā [[Ščecina|Ščecinā]], Polijā tika iegādāta kaļķa maltuve, kā arī kaļķakmens uzņēmums ''Miedzianka''. 2005. gadā viss ''Nordkalk'' bizness Polijā tika apvienots uzņēmumā ''Nordkalk Sp. z o.o''. === Īpašnieku maiņa === 2002. gadā kompāniju ''Partek'', un līdz ar to arī ''Nordkalk'', nopirka Somijas liftu ražotājkompānija [[KONE]]. 2003. gadā Somijas investoru grupai ''NK-Holding Oy Ab'' tika pārdots ''Nordkalk''. ''NK-Holding Oy Ab'' veidoja: ''Ahlström Capital Oy'', ''CapMan'', ''Stiftelsen för Åbo Akademi'', ''Veritas Group'', ''Alandia-Group'' un ''Svenska litteratursällskapet i Finland''. ''NK-Holding Oy Ab'' pilnībā pārņēma ''Nordkalk'' 2004. gada 29. februārī; tad arī uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz '''''Nordkalk Oyj Abp'''''. 2005. gadā ''Nordkalk'' Krievijā iegādājās Aļeksejevkas kaļķa ražotni [[Sanktpēterburga]]s tuvumā. 2007. gadā Norvēģijas kompānija ''NorFraKalk AS'', kuras puse pieder ''Nordkalk'' un puse ''Franzefoss Minerals AS'', [[Verdala|Verdalā]] uzbūvēja kaļķa cepli. 2009. gadā kompānija ''Rettig Group Oy Ab'' palielināja savu daļu uzņēmumā ''Nordkalk Oyj Abp'' līdz 49 % un kļuva par tā lielāko akcionāru. 2010. gada 19. maijā ''Rettig'' pilnībā ieguva ''Nordkalk''.<ref>[http://www.nordkalk.com/default.asp?viewID=658&newsID=967&news_offset=5 Nordkalk becomes fully owned by Rettig] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304123046/http://www.nordkalk.com/default.asp?viewID=658&newsID=967&news_offset=5 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Nordkalk, 19.05.2010</ref> 2010. gadā kompānija no publiskas tika pārveidota uz privātu un 1. jūnijā nosaukums mainīts no ''Nordkalk Oyj Abp'' uz ''Nordkalk Oy Ab''.<ref name="name change"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Somijas uzņēmumi]] 3b8uojoxq1o9nh3salwnx41ynrq1vfy 0 168949 4489700 4247947 2026-07-03T12:21:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489700 wikitext text/x-wiki {{krīzes}} '''Eirozonas krīzi''' ({{val|en|European sovereign debt crisis}}) raksturo atsevišķu [[Eirozona]]s valstu (galvenokārt, PĪIGS - [[Portugāle]]s, [[Īrija]]s, [[Itālija]]s, [[Grieķija]]s un [[Spānija]]s) lielās [[parāds|parādsaistības]] un investoru bailes, ka šīm valstīm aizdoto naudu nebūs iespējams atgūt, kas citu lietu vidū noved pie aizvien samazinātiem šo [[valstu kredītreitingi]]em un riska dēļ paaugstinātām procentu likmēm, kas šīm valstīm būtu jāmaksā pārdodot jaunas [[obligācija]]s. Jauna obligāciju pārdošana (respektīvi, jauna aizņemšanās) būtu nepieciešama kaut vai tikai tāpēc, lai spētu apkalpot jau esošās parādsaistības. Nespēja apkalpot parādsaistības tiktu uzskatīta par [[defolts|defoltu]]. Lai ļautu parādos iegrimušajām valstīm (uz laiku) izkļūt no šī apburtā loka, tām ir tikuši piešķirti ''bailouti'' (ārkārtas aizdevumi ar pieļāvīgiem atmaksas nosacījumiem), Grieķijas gadījumā, pieprasot visaptverošu taupību un konsolidāciju, kas izraisījis plašus protestus grieķu vidū. 2011. gada novembra pirmajā pusē strauji palielinoties Itālijas obligāciju procentu likmei<ref name="Italy interest" /> radušās bažas, ka piešķirt atbilstoša apmēra ''bailout'' Itālijai nebūs iespējams, tā kā Itālija ir viena no lielākajām ekonomikām Eiropas Savienībā.<ref name="Italy too big" /><ref name="Italy too big 2" /> Eirozonas krīzes radīto negatīvo seku dēļ starptautiskā reitingu aģentūra ''[[Moody's Investors Service]]'' 2012. gada 13. februārī samazināja [[Slovākija]]s, [[Slovēnija]]s (uz A2), [[Itālija]]s, [[Malta]]s, [[Spānija]]s (uz A3), [[Portugāle]]s (uz Ba3) kredītreitingus, bet [[Francija]]s, [[Lielbritānija]]s un [[Austrija]]s kredītreitingiem noteica negatīvu nākotnes perspektīvu (Aaa-).<ref>[http://www.leta.lv/fnews.php?id=790C83C4-6682-42D3-990D-FEDBFDB12888&utm_source=newsletter&utm_medium=aktualie_notik&utm_campaign=leta_newsletter "Moody's" samazina deviņu ES valstu kredītreitingus un nākotnes perspektīvas. LETA, 2012. gada 14. februārī]{{Novecojusi saite}}</ref> == Cēloņi == [[Attēls:Long term interest rates.png|right|thumb|200px|Obligāciju procentu likmju izmaiņas līdz 2011. gada septembrim. 2011. gada novembrī sāka kāpt Itālijas procentu likme.<ref name="Italy interest" />]] Visas industrializētās pasaules valstis emitē [[obligācija]]s (pēc Latvijas kredītreitinga normalizēšanās arī Latvija ir atsākusi to darīt),<ref name="Latvijas obligācijas" /> kas ir galvenais veids kā valstis var aizņemties naudu. Investori ir ieinteresēti pirkt šīs obligācijas, jo valstis apņemas atmaksāt ne tikai obligāciju vērtību, bet arī procentus. Šis princips tiek izmantots banku depozītos, [[Pensiju fonds|pensiju fondos]] un tml. Jo stabilāka attiecīgās valsts ekonomika, jo mazāki procenti tai ir jāmaksā - procentu likme ir proporcionāla riskam. Piemēram, Vācija var aizņemties naudu uz ļoti zemiem procentiem, jo tiek uzskatīta par ļoti stabilu. Eirozona vienmēr ir bijusi [[monetārs|monetāra]] savienība, taču ne [[fiskāls|fiskāla]] savienība, respektīvi valstis izmanto vienu maksāšanas veidu, taču katra valsts veido pati savu budžetu, savu [[nodoklis|nodokļu]] politiku un aizņemas pēc saviem ieskatiem.<ref name="Inese Vaidere" /> Valstīm kurām bija jāmaksā salīdzinoši augstas procentu likmes aizņemoties naudu pirms eiro ieviešanas, šīs procentu likmes samazinājās, jo stabilu valstu, piemēram, Vācijas atrašanās eirozonā vairoja investoru uzticību. Tas ļāva šīm valstīm aizņemties lētāk un vairāk.<ref name="PIIGS interest" /> Sākoties [[2008. gada krīze]]i, plīstot [[spekulatīvais burbulis|aktīvu burbuļiem]] (t.i., nesamērīgi augstas aktīvu cenas, kas izveidojušās, jo privātpersonām ir bijusi iespēja aizņemties naudu plašos apmēros) atklājās šo valstu patiesās parādsaistības un samazinājās ticība to spējai atdot naudu, kas noveda arī pie ievērojamas obligāciju procentu likmju pieaugšanas, kas padara jaunu aizņemšanos grūtu, kas noveda šīs valstis apburtā lokā. == Eirozonai specifiskas problēmas == Klasiskā gadījumā, kad fiskāli neatkarīga valsts ir arī monetāri neatkarīga (respektīvi, tai ir pašai sava nauda), šīs valsts centrālā banka varētu, piemēram, sākt drukāt aizvien vairāk naudas, ko atdot aizdevējiem (pieņemot, ka obligācija ir denominēta emitētājvalsts valūtā). Tas neizbēgami novestu pie attiecīgās valsts valūtas devalvācijas, kas padarītu šīs valsts eksportu konkurētspējīgāku un samazinātu darbaspēka izmaksas, kas pievilinātu investorus no citām valstīm un atdzīvinātu ekonomisko aktivitāti.<ref name="print drachma" /> Eirozonā šāds scenārijs nav iespējams, jo atsevišķām valstīm nav kontroles pār [[Eiropas Centrālā banka|Eiropas Centrālo banku]]. == Risinājumi == Izskan viedokļi, ka eiro ir ilgtspējīgs tikai ieviešot fiskālu savienību,<ref name="fiscal union 1" /><ref name="fiscal union 2" /><ref name="fiscal union 3" /> papildus monetārajai savienībai. Šādā gadījumā visiem fiskālajiem jautājumiem vajadzētu tikt lemtiem kopīgi, centralizēti, šādā gadījumā [[Eiropas Savienība|ES]] sāktu līdzināties vienotai, federatīvai valstij. Daži komentētāji vērš uzmanību uz šķietamu demokrātijas vājināšanos pēc tam, kad gan Grieķijas, gan Itālijas demokrātiski vēlētie parlamenti tika aizstāti ar [[Eiropas Savienība|ES]] nozīmētiem pārstāvjiem. Britu avīze ''The Telegraph'' nodēvējusi šīs valdību maiņas par "eiro [[pučs|puču]]".<ref name="euro Putsch" /> 2012. gada 2. martā visas Eirozonas valstis un vairākums no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Apvienoto Karalisti un Čehiju, Briselē parakstīja starpvalstu līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu. Vienošanās paredz, ka tām dalībvalstīm, kas neievēros maksimāli pieļaujamos budžeta deficīta līmeņus, var tikt piespriesta soda nauda līdz pat 0,1% no IKP. Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eiro zonas dalībvalstis.<ref>[http://bizness.delfi.lv/pasaule/es-dalibvalstu-lideri-paraksta-fiskalas-disciplinas-ligumu.d?id=42176660 ES dalībvalstu līderi paraksta 'fiskālās disciplīnas līgumu'. BNS, 2012. gada 2. martā]{{Novecojusi saite}}</ref> == Skatīt arī == * [[Eiropas stabilitātes mehānisms]] * [[Eiroskeptisms]] == Atsauces == {{atsauces| <ref name="Italy too big">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aljazeera.com/programmes/insidestory/2011/11/20111111916246312.html |title=Italy: Too big to bail out? |accessdate=2011-11-13 |work= |publisher=Al Jazeera |date=11 Nov 2011 |archive-date=2011-11-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111114014121/http://www.aljazeera.com/programmes/insidestory/2011/11/20111111916246312.html }}</ref> <ref name="Italy too big 2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://articles.economictimes.indiatimes.com/2011-11-08/news/30373264_1_global-equities-global-markets-equity-markets |title=Italy's debt too big to bail out unlike Greece: Douglas Blake |accessdate=2011-11-13 |work= |publisher=India Times |date=Nov 8, 2011 |archive-date=2011-11-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111111034049/http://articles.economictimes.indiatimes.com/2011-11-08/news/30373264_1_global-equities-global-markets-equity-markets }}</ref> <ref name="Italy interest">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/news/business-15635037 |title=Italy borrowing rates hit record after budget vote |accessdate=2011-11-13 |work= |publisher=BBC |date=8 November 2011 |quote=The yield on Italian 10-year government bonds rose to 6.77%, the highest since the euro was founded in 1999. Investors fear that the eurozone's third-biggest economy could become the next victim of the debt crisis.}}</ref> <ref name="Latvijas obligācijas">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/253593 |title=Latvijā ieradīsies aizdevēju pārskata misija |accessdate=2011-11-13 |work= |publisher=Apollo |date=22. oktobris (2011) |quote=Latvija šī gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru (260 miljonu latu) vērtībā. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111024142420/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/253593 |archivedate=2011-10-24 }}</ref> <ref name="Inese Vaidere">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/396242-iesaka_uzmanities_ar_eiro |title=Iesaka uzmanīties ar eiro |accessdate=2011-11-13 |work= |publisher=TVNET |date=20. oktobrī, 2011 |quote=Taču nav mehānisma, ko darīt tad, ja kāds neievēro šos kritērijus, kā piespiest viņu ievērot vai arī izslēgt no eirozonas. Tas nozīmē, ka eirozonas izveides mehānisms ir ļoti nepilnīgs. |archive-date=2011-11-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111108043243/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/396242-iesaka_uzmanities_ar_eiro }}</ref> <ref name="PIIGS interest">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nzherald.co.nz/show-me-the-money/news/article.cfm?c_id=1502818&objectid=10751648 |title=How did Europe get in this mess? |accessdate=2011-11-13 |work= |publisher=New Zealand Herald |date=Sep 14, 2011 |quote=For many economies, including Portugal, Ireland, Greece and Spain (PIGS), this meant their interest rates fell towards lower German and French levels and their banks could borrow money much more cheaply and easily from elsewhere in Europe, and in the United States. |archive-date=2019-06-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607005034/https://www.nzherald.co.nz/show-me-the-money/news/article.cfm?c_id=1502818&objectid=10751648 }}</ref> <ref name="print drachma">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nytimes.com/2011/11/02/business/global/plan-to-leave-euro-for-drachma-gains-support-in-greece.html?_r=1 |title=Whispers of Return to Drachma Grow Louder in Greek Crisis |accessdate=2011-11-13 |work= |publisher=New York Times |date=November 1, 2011 |quote=“The real problem is that we are operating under a foreign currency,” Vasilis Serafeimakis (..) said (..) “If we had our own currency, we could at least print money,” Mr. Serafeimakis said, referring to the ability to revalue the drachma.}}</ref> <ref name="fiscal union 1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ft.com/cms/s/0/9e3d5db2-dfca-11e0-b1db-00144feabdc0.html#axzz1dZ06V9KB |title=Eurobonds and fiscal union are the only way out |accessdate=2011-11-13 |work= |publisher=Financial Times |date= September 18, 2011}}</ref> <ref name="fiscal union 2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cnbc.com/id/44369761/We_Need_Fiscal_Union_EU_Commissioner_Almunia |title='We Need Fiscal Union': EU Commissioner Almunia |accessdate=2011-11-13 |work= |publisher=CNBC |date=Sunday, 4 Sep 2011 }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="fiscal union 3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.businessweek.com/news/2011-11-08/ecb-s-stark-calls-for-bold-steps-toward-european-fiscal-union.html |title=ECB’s Stark Calls for ’Bold Steps’ Toward European Fiscal Union |accessdate=2011-11-13 |work= |publisher=Bloomberg Businessweek |date=November 08, 2011 }}</ref> <ref name="euro Putsch">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/finance/comment/ambroseevans_pritchard/8887193/The-great-euro-Putsch-rolls-on-as-two-democracies-fall.html |title=The great euro Putsch rolls on as two democracies fall |accessdate=2011-11-14 |work= |publisher=The Telegraph |date=13 Nov 2011 |quote=The inherent flaws of monetary union have created a crisis of such gravity that EU leaders now feel authorized to topple two elected governments.}}</ref> }} [[Kategorija:Finanšu krīzes]] [[Kategorija:Makroekonomika]] f04hhz48mqs8po4kc17ob8sx5glek4x 10 170096 4489737 4186952 2026-07-03T14:03:10Z Edis 27633 + LAU Infra Grupa 4489737 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = NASDAQ OMX Riga |title = {{flaga|Latvia}} ''[[Nasdaq Riga]]'' [[Latvija]]s uzņēmumi | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Oficiālais saraksts | list1 = * [[DelfinGroup]] * [[Eleving Group]] * [[INDEXO]] * [[LAU Infra Grupa]] * [[SAF Tehnika]] | group2 = Otrais saraksts | list2 = * [[Amber Latvijas balzams]] * [[Latvijas Jūras medicīnas centrs]] * [[Rīgas kuģu būvētava]] * [[Siguldas CMAS]] | group3 = Alternatīvais tirgus ''First North'' | list3 = * [[APF Holdings]] * [[Frigate]] * [[Kalve Coffee]] * [[MADARA Cosmetics]] * [[Virši-A]] | group4 = Agrāk kotētie | list4 = * [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca]] * [[Grindeks]] * [[HansaMatrix]] * [[Latvijas Gāze]] * [[Latvijas kuģniecība (uzņēmums līdz 2019. gadam)|Latvijas kuģniecība]] * [[KVV Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] * [[Olpha|Olainfarm]] * [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]] * [[Valmieras stikla šķiedra]] * [[VEF]] * [[Latvijas kuģniecība|Ventspils nafta]] <!-- * [[Baltic Tehnology Ventures]] * [[Brīvais vilnis]] * [[Ditton pievadķēžu rūpnīca]] * [[Grobiņa (uzņēmums)|Grobiņa]] * [[Kurzemes atslēga 1]] * [[Kurzemes CMAS]] * [[Latvijas tilti]] * [[Latvijas Zoovetapgāde]] * [[Liepājas autobusu parks]] * [[Nordeka]] * [[Olaines kūdra]] * [[PATA Saldus]] * [[Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca]] * [[Rīgas farmaceitiskā fabrika]] * [[Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca]] * [[Talsu mežrūpniecība]] * [[Tosmares kuģubūvētava]] * [[VEF Radiotehnika RRR]] --> }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Biržas indeksu veidnes]] </noinclude> fza7fq7jr5vcucma1aaay0gp4qldh5x 0 170104 4489745 3562017 2026-07-03T14:12:53Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4489745 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Oy Lohja Ab'' | logo = | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = apvienojās ar ''[[Wärtsilä]]'' | predecessor = | successor = ''[[Wärtsilä|Metra]]'' | foundation = [[1914. gads]] | founder = | defunct = 1990. gads | location_city = [[Lohja]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[izrakteņu ieguve]], [[celtniecības materiāli|celtniecības materiālu]] ražošana, [[elektronika]] | products = [[kaļķakmens|kaļķa]], [[cements|cementa]], [[betons|betona]] izstrādājumi, [[televizors|televizori]], ceļojumu autopiekabes | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Kalkkipetteri3.jpg|thumb|250px|Virkalas kaļķa rūpnīca 14 gadus pēc slēgšanas]] '''''Oy Lohja Ab''''' bija [[Somija]]s daudznozaru uzņēmums, kura galvenā produkcija bija celtniecības materiāli. 1990. gadā tas apvienojās ar ''[[Wärtsilä]]'', izveidojot uzņēmumu ''[[Wärtsilä|Metra]]''. == Vēsture == 1897. gadā jūras kapteinis Karls Forstrēms (''Karl Forsström'') [[Virkala|Virkalā]] uzbūvēja šahtveida cepli [[kalcija oksīds|kaļķa]] dedzināšanai. Kaļķa iegūšanai izmantoja kaļķakmens atradnes Lohjas ezera krastā un salās. Blakus tam atradās [[Hivinkē]]—[[Hanko]] dzelzceļa līnija. 1907. gadā tika uzcelts rotējošais ceplis, kas pieckāršoja produkcijas apjomu. 1911. gadā sāka nomāt Titiri (''Tytyri'') [[kaļķakmens]] raktuves (līdz 1930. gadiem). 1914. gadā Peters Forstrēms (Karla Forstrēma dēls) dibināja [[Kapitālsabiedrība (Somija)|kapitālsabiedrību]] '''''Lohjan Kalkkitehdas Oy''''' (''Lojo Kalkverk Ab''). 1919. gadā Virkalā tika sākta [[cements|cementa]] ražošana un dibināts meitas uzņēmums ''Lohjan Sähkö Oy'', kas nodrošināja elektroenerģijas piegādi no [[Mustio]] un [[Pinjaistena]]s spēkstacijām. 1924. gadā ''Lohjan Kalkkitehdas'' iegādājās [[Ojamo]] raktuves, kur kaļķakmens tika iegūts līdz 1965. gadam. 1927. gadā uzņēmums kļuva par publisku, un tā akcijas sāka kotēt [[Nasdaq Helsinki|Helsinku biržā]]. 1935. gadā tika izveidots uzņēmums ''Oy Saseka Ab'', kas ražoja smilšu—kaļķa [[ķieģelis|ķieģeļus]]; 1937. gadā Peters Forstrēms ieguva ''Saseka'' kapitāldaļu vairākumu. 1937. gadā ''Lohjan Kalkkitehdas'' ieguva kaļķakmens iegulas [[Sipo]]. 1939. gadā ''Lohjan Kalkkitehdas'' ieguva betona ražošanas uzņēmuma [[Rudus|Oy Rudus Ab]] vairākuma kapitāldaļu. 1946. gadā kaļķakmens raktuves Titiri tika daļēji nopirktas un daļēji nomātas vēl uz 50 gadiem. Pēc diviem gadiem Titiri tika atklāta kaļķa rūpnīca. 1947. gadā ''Lohjan Kalkkitehdas'' iegādājās sūkņu ražotāju ''Iskumetalli Oy''. 1949. gadā ''Iskumetalli'' sāka ražot ''[[Luxor (uzņēmums)|Luxor]]'' radioaparātus ar ''Lohja'' iegādātu licenci. 1958. gadā ''Rudus'' atvēra Somijā pirmo gatavās betona javas rūpnīcu [[Helsinki|Helsinkos]]. 1958. gadā ''Iskumetalli'' sāka ražot melnbaltos [[televizors|televizorus]]. 1961. gadā ''Saseka'' apvienojās ar ''Lohjan Kalkkitehdas''. 1964. gadā uzņēmumi ''Lohjan Sähkö Oy'' un ''Iskumetalli Oy'' tika apvienoti ar ''Lohjan Kalkkitehdas''. 1971. gadā ''Lohja'' iegādājās uzņēmumu ''Lahden Betoni Oy'', kas ražoja betona izstrādājumus. 1971. gadā ''Iskumetalli Oy'' rūpnīca tika nosaukta par ''[[Finlux]]'', un nākamajā gadā sāka ražot krāsu televizorus ar ''Finlux'' zīmolu. 1972. gadā tika iegādāts betona pāļu un elementu ražotājs ''Betonila Oy'', kā arī betona agregātu ražotājs ''Betonisora Oy''. 1975. gadā ''Lohjan Kalkkitehdas'' tika pārdēvēts par '''''Oy Lohja Ab'''''. 1975. gadā Helsinku piepilsētā [[Vuosāri]] sāka ražot ''Solifer'' ceļojumu autopiekabes. 1977. gadā ''Lohja'' no ''Instrumentarium Oy'' nopirka pētniecisko projektu, kas saistīts ar [[elektroluminiscence]]s displejiem, un tos sāka ražot ''Finlux''. 1979. gadā ''Lohja'' iegādājās televizoru ražotāju ''Asa Radio Oy'', kā arī vairākuma kapitāldaļas uzņēmumā ''Oy Kafi Ab'', kas ražo ceļojumu autopiekabes. 1981. gadā ''Lohja'' iegādājās [[tinte]]s ražotāju ''Oy Winter Ab''. 1984. gadā ASV tika iegādāts betona javas ražotājs ''Southern Ready Mix Inc.''. 1984. gadā tika dibināts uzņēmums ''Lohja Microelectronics'', lai attīstītu un ražotu elektroluminiscences displejus. 1988. gadā ''Lohja'' Zviedrijā iegādājās ceļojumu autopiekabju ražotāju ''Polar & Sävsjö''. 1989. gadā ASV tika dibināts uzņēmums ''Southern Prestressed Inc.'', kas iegādājās desmit betona izstrādājumu rūpnīcas no uzņēmuma ''Florida Mining and Materials Inc.''. 1989. gadā tika paziņots plāns par ''Oy Lohja Ab'' apvienošanos ar [[Wärtsilä|Oy Wärtsilä Ab]]. Pēc priviliģēto akciju izlaišanas ''Lohja'' kļuva par ''Wärtsilä'' lielāko akciju turētāju. 1990. gada decembrī ''Wärtsilä'' un ''Lohja'' apvienojās ar nosaukumu '''''[[Wärtsilä|Metra Oy Ab]]'''''. Pēc apvienošanās ''Metra'' pamazām atteicās no visām bijušās ''Lohja'' nozarēm. Celtniecības materiālu ražošana tika nodota ''[[Partek]]'', kaļķa ieguve beigās nonāca ''[[Nordkalk]]'' rīcībā, betona nozare nonāca ''[[Rudus]]'' pārziņā. ''Finlux'' elektroluminiscences displeju ražotne tika pārdota ''[[Planar Systems]]'', bet televizoru ražotnes — ''[[Nokia]]''. ''Lohja Microelectronics'' kļuva neatkarīgs uzņēmums ar nosaukumu ''[[Elcoteq]]''. Treileru bizness ''Lohja Caravans'' tika pārdots investīciju uzņēmumam ''CapMan''. == Ārējās saites == * [http://www.wartsila.com/en/about/company-management/history ''Lohja'' vēsture ''Wärtsilä'' mājaslapā] [[Kategorija:Somijas bijušie uzņēmumi]] 4b80fy26kkbjk73ho5p6cr5bhod78c4 0 174061 4489960 3716260 2026-07-04T07:28:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489960 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ivans Ribakovs | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964291550).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Ivans Ribakovs 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas6 = {{dat|2006|11|7|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1960|6|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Zarasi|td=Lietuva}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Krievs]] | partija = [[PSKP]] <small>(1986-)</small><br>[[Tautas saskaņas partija]]<br />[[Saskaņa]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Daugavpils Pedagoģiskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ivans Ribakovs''' (dzimis {{dat|1960|6|29}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Ivans Ribakovs |url=http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/ivans-ribakovs |title=Saskaņas Centra profils |publisher=Saskanascentrs.lv |date= |accessdate=2012-03-12 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120304201058/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/ivans-ribakovs |archivedate=2012-03-04 }}</ref> [[Zarasi|Zarasos]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/49101/ |title=Deputāts Ivans Ribakovs: “2012. gada budžets īpaši smags būs skolotājiem un mediķiem” |publisher=D-fakti.lv |date= |accessdate=2012-03-12 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305140816/http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/49101/ |archivedate=2016-03-05 }}</ref>) ir [[Latvija]]s [[krievi|krievu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=23&cbutton=87198034284 |title=8. Saeimas vēlēšanu CVK profils |publisher=Cvk.lv |date= |accessdate=2012-03-12 |archive-date=2016-03-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160315200210/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=23&cbutton=87198034284 }}</ref> pedagogs un politiķis. Bijis [[Rēzeknes dome]]s deputāts, Rēzeknes Goda pilsonis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ivans.ribakovs.lv/archive/events/rezeknes-goda-pilsonis-ivans-ribakovs/ |title=Rēzeknes Goda pilsonis – Ivans Ribakovs |publisher=Ivans.ribakovs.lv |date=2011-11-16 |accessdate=2012-03-12 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304220902/http://ivans.ribakovs.lv/archive/events/rezeknes-goda-pilsonis-ivans-ribakovs/ |archivedate=2016-03-04 }}</ref> I. Ribakovs ir bijis ilggadējs [[Saeima]]s deputāts, darbojies sešos sasaukumos. Pārstāv partiju "[[Saskaņa]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1960. gadā [[Zarasi|Zarasos]] Lietuvā, līdz 1977. gadam mācījās Zarasu internātskolā. Studēja [[Daugavpils universitāte|Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā]], ko 1982. gadā absolvēja matemātikas un fizikas skolotāja specialitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/ivans-ribakovs.html?tab=1#tabs |title=Deputāti uz delnas profils |publisher=Deputatiuzdelnas.lv |date=1960-03-22 |accessdate=2012-03-12 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Strādāja par fizikas skolotāju [[Kolagima]]s 2. vidusskolā Krievijā (1982—1983), pēc tam [[Rēzekne|Rēzeknē]]. Bija Rēzeknes tautas izglītības nodaļas inspektors, [[Rēzeknes 4. vidusskola]]s direktors (1984—1985) un [[Rēzeknes 2. vidusskola]]s direktors (1986—2002). I. Ribakovs darbojas arī kā sporta funkcionārs, bijis futbola kluba "[[Dižvanagi]]" prezidents. == Politiskā darbība == Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs no 1986. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}</ref> 2001. gadā I. Ribakovu ievēlēja Rēzeknes domē no [[PCTVL]] saraksta un ievēlēja par Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieku. Pēc gada I. Ribakovs pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu, kad viņu [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] no PCTVL, kur viņš darbojās Budžeta un finanšu komisijā un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref name="8S" /> 2003. gadā, sadaloties PCTVL Saeimas frakcijai I. Ribakovs turpināja darbu [[Tautas saskaņas partija]]s frakcijā. 2006. gadā I. Ribakovs tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[9. Saeima|9. Saeimā]] no apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" saraksta, kur darbojās Budžeta un finanšu komisijā un Pilsonības likuma izpildes komisijā.<ref name="9S" /> 2010. gadā tika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]], arī tajā viņš darbojās Budžeta un finanšu komisijā un Pilsonības likuma izpildes komisijā.<ref name="10S" /> 2011. gadā tika [[11. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[11. Saeima|11. Saeimā]] ārkārtas vēlēšanās no apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" saraksta, darbojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Pilsonības likuma izpildes komisijas sastāvos.<ref name="11S" /> 2014. gadā I. Ribakovs tika [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "Saskaņa" saraksta, tāpat vēlētāji viņu atbalstīja arī 2018. gadā notikušajās [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], kad tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]]. I. Ribakovs kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="8S">{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/115C0FCE9B5028D6C22577B4003000D1/$FILE/ribakovs.htm |title=8. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date=2005-10-27 |accessdate=2012-03-12}}</ref> <ref name="9S">{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima_depweb_public.nsf/0/af2a5240395bd767c22571ed003ab514?opendocument&lang= |title=9. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date= |accessdate=2012-03-12}}</ref> <ref name="10S">{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/a643509ffaa84436c22577bc0021b987?opendocument&lang= |title=10. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date= |accessdate=2012-03-12}}</ref> <ref name="11S">{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/E5E25B262F840439C22579100046C49D?OpenDocument&lang=LV |title=11. Saeimas profils |publisher=Titania.saeima.lv |date= |accessdate=2012-03-12}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category|Ivans Ribakovs}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://ivans.ribakovs.lv/}} * [https://web.archive.org/web/20111018121731/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=6&cbutton=87198034284 CVK profils] * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/E5E25B262F840439C22579100046C49D?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] * {{tviteris|IRibakovs}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Ribakovs, Ivans}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utenas apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rēzeknes 4. vidusskola]] [[Kategorija:Rēzeknes 2. vidusskola]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] g9p0ptc0m324jouneqwo1k5zi424roz 0 185100 4489909 4424787 2026-07-04T04:42:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489909 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ilmārs Lazovskis | vārds_orig = | attēls = Ilmars Lazovskis.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga|Rīgā]] | m_dat_alt = | m_gads = 2003 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 19 | m_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga|Rīgā]] | dzīves_vieta = [[Martas iela (Rīga)|Martas iela]], [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[Latvietis]] | nodarbošanās = nefroloģija, internā medicīna | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Edīte Lazovska | bērni = Juris Lazovskis, Māra Grudule | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ilmārs Lazovskis''' (dzimis {{dat|1931|11|19}}, miris {{dat|2003|10|19}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[medicīna]]s doktors, profesors. Sniedzis ieguldījumu [[medicīna]]s [[terminoloģija]]s un iekšķīgo slimību nozares izaugsmē Latvijā.<ref name="delfi" /> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1931|11|19}} [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vitolufonds.lv/stipendijas/privatpersonu/ilmara-lazovska-pieminjas-stipendija/|title=Ilmāra Lazovska piemiņas stipendija|publisher=Vitolufonds.lv|accessdate={{dat|2012|4|15||bez}}}}</ref> Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]], studēja [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]] (1950—1956),<ref name="delfi" /> strādāja [[Gulbene]]s slimnīcā (1956—1959), pēc tam studēja RMI aspirantūrā [[Kristaps Rudzītis|Kristapa Rudzīša]] vadībā (1959—1962).<ref name="delfi" /> 1964. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju. Papildinājās [[Edinburga|Edinburgā]] un [[Londona|Londonā]] (1971—1972). No 1977. gada [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Terminoloģijas komisijas Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas vadītājs. 1978. gadā I. Lazovskis aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju, tajā pašā gadā viņu ievēlēja par RMI profesoru. 1980. gadā viņš bija [[Linca]]s [[universitātes slimnīca]]s ''Krankenhaus der Elisabethinen'' viesprofesors Austrijā. I. Lazovskis bija RMI Fakultātes terapijas katedras un klīnikas vadītājs (1972—1995), pēc tam [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] 1. Iekšķīgo [[slimība|slimību]] klīnikas vadītājs (1995—1998).<ref name="delfi" /> [[Dziesmotā revolūcija|Atmoda]]s laikā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]].<ref name="delfi" /> 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.<ref>No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127 Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā</ref> Bija [[Latvijas Ārstu biedrība]]s pirmais viceprezidents pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā.<ref name="delfi" /> [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|Latvijas Nacionālā Neatkarības Kustība (LNNK)]] 1993. gadā viņu izvirzīja valsts prezidenta amatam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tautastribunals.eu/?p=4728 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160501043846/http://tautastribunals.eu/?p=4728 }}</ref>, bet Lazovskis atsacījās izvirzījumu pieņemt<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=35&what=3 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160810033850/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=35# |archivedate={{dat|2016|08|10||bez}} }}</ref>. Saņēmis [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] 1995. gadā<ref name="delfi" /> un no 1995. līdz 1999. gadam [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] domes loceklis<ref>http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%2076%20Ilm%C4%81rs%20Lazovskis.pdf{{Novecojusi saite}}</ref>. 1998. gadā [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]] un [[LZA]] viņam piešķīra [[Paula Stradiņa balva|Paula Stradiņa balvu]]. Miris {{dat|2003|10|19}} Rīgā.<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-profesors-ilmars-lazovskis.d?id=6594027|title=Miris profesors Ilmārs Lazovskis|last=LETA|date={{dat|2003|10|21||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|15||bez}}}}</ref> == Darbi == * Kamēr vēl: publicistikas izlase. (sast. [[Arnis Vīksna]]). Rīga: Nacionālais apgāds, 2005. - 447 lpp. * Klīniskie simptomi un sindromi. Rīga: Nacionālais medicīnas apgāds, 2001. - 1184 lpp. * Kā atklāt un ārstēt nieru slimības. (kopā ar Aivaru Pētersonu un Egilu Vēverbrantu, 1998) * Praktiskā nefroloģija. (kopā ar Uldi Brūveri un Hariju Čerņevski, 1990) * Praktiskā reimatoloģija. (kopā ar Ivaru Siliņu, 1988) * Iekšķīgo slimību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1985. - 416 lpp. * Veselība un slimības: kā mēs tās veicinām. Rīga: Zinātne, 1983. - 62 lpp. * И. Р. Лазовскис. Справочник клинических симптомов и синдромов. Maskava: Медицина, 1981. - 511 lpp. (krieviski) * Klīniskie simptomi un sindromi. Rīga: Zvaigzne, 1971. - 837 lpp. (latviski un krieviski) == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[LZA]] korespondētājloceklis (1990), īstenais loceklis (1992), * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995), * LZA [[Paula Stradiņa balva]] (1997), * [[AML]] Kristapa Rudzīša balva (1999), * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] (2003). == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lazovskis, Ilmars}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta darbinieki]] kp07e4qnsxn06fp4456i5v17of4rcr5 0 202522 4490027 4238459 2026-07-04T11:05:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490027 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Johans Hāzentēters | vārds_orig = ''Johann Hasentöter'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1517 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Kēnigsberga]], [[Austrumprūsija|Vācu ordeņa valsts]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1586 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Danciga]], [[Austrumprūsija|Karaliskā Prūsija]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Senprūši|prūsis]] | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[valodniecība]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = Livonijas apraksts, <br />pirmā iespiestā latviešu tēvreize (1550) | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Hanss Johans Hāzentēters''' ({{val-de|Hans Johann Hasentöter}}, arī ''Hasentödter'', ap 1517 – ap 1586) bija [[Austrumprūsija|Prūsijā]] dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja [[Reformācija|Reformācijas laikmetā]] un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī [[Livonijas Konfederācija|Livonijā]]. Viņš [[latviešu valoda|latviešu valodā]] pārtulkoja vai pierakstīja jau agrāk tulkoto [[tēvreize|tēvreizi]]. == Dzīvesgājums == Uzskata, ka Hāzentēters ir dzimis [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]], neilgi pirms [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Prūsijas atzara sekularizēšanas (1525). Pirms 1547. gada viņš pārcēlās uz Rīgu, kur darbojās kā rakstvedis. Iespējams, ka viņš prata [[senprūšu valoda|prūšu valodu]] un apguva arī [[latviešu valoda|latviešu valodu]]. [[Sebastjans Minsters|Sebastjana Minstera]] ''Cosmographia'' 1550. gada izdevumā Bāzelē bija iespiests viņa [[Livonija]]s apraksts un latviešu [[tēvreize]], kas guva plašu ievērību un tiek uzskatīts par pirmo iespiesto tekstu latviešu valodā. 1569. gadā Kēnigsbergā iespieda viņa pieredzētos notikumus vārsmās (''Chronica, Das ist, Beschreibung der fürnembsten gedechtnuswirdigen Historien...''). Pēc Livonijas ordeņa sakāves [[Livonijas karš|Livonijas karā]] (1558 - 1583) viņš pārcēlās uz [[Danciga|Dancigu]], kur 1577. gadā pieredzēja [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] vadīto pilsētas aplenkumu un uzrakstīja dziesmu "Danciga, turies cieši!" (''O Danzig halt dich feste''). == "Kosmogrāfijas" fragmenti par Livoniju == ''Livoniešiem nav nekādu darīšanu ar [[tatāri]]em, bet viņu galvenā nodarbošanās ir rīšana un plītēšana, sevišķi pilīs un kungu sētās. Un kas ir labs kauslis, tas var nākt uz šo zemi. Viņu ar godu saņems karavīri un novietos savā ierindā. Nebūs pagājis gads, kad viņš saņems savu algu, proti, tūsku, aptaukošanos un tamlīdzīgu nelabu naudu. Aptaukošanās Livonijā ir parastā slimība kungu sētās un starp viņu kalpotājiem. Kā man ziņo, to dabū tie, kas dienu un nakti rij un plītē, un neko nestrādā. Tā izpaužas viņu korpulencē. [..] šai zemē darbs ir [[kauns]] un nestrādāšana gods. Sievietes, kas dzimušas šai zemē, ir augstprātīgas un labās domās par sevi. Viņas nicina citas sievietes, kas ieceļo no Vācijas. Viņas negrib, ka tās sauc par sievām, bet gan par kundzēm. Viņas nenodarbojas ar vērpšanu un citiem sieviešu darbiem, jo tas, pēc viņu domām, kaitētu dižciltīgo godam. Turpretim ziemā vizināties kamanās un vasarās uz ūdens viņām veicas labāk nekā vērpšana. Un kaut gan sievietes tur ir glītas, viņas saspoko tērpi. Kad tās vislepnāk izgreznojušās, viņas izskatās līdzīgas masku balles ķēmiem...'' === Livonijas zemnieka dziesmiņa === Es esmu zemnieks Vidzemē,<br /> Man grūti darbi pasaulē.<br /> Es mežā kāp uz bērza kok<br /> Un cērtu sedli, ratt un lok,<br /> Es tais par kurpēm lūciņu<br /> Un kunga klēti pildīju.<br /> Tam baznīckungam tiesa tiek,<br /> No Dieva protu es neniek.<br /><ref>[[Ērģeme]]s mācītāja Blaufūsa (1697-1756) latviskojums izdevumā "Stāsti no tas vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu" (1753)</ref> == Saglabājušies darbi == [[Attēls:Riga woodcut 1575.gif|thumb|280px|Enciklopēdijā ''Cosmographia'' ievietotais Rīgas zīmējums, ko uzskata par Hāzentētera darbu pirms 1547. gada.<ref>[http://www.rigamuz.lv/km/index.php?l=de&m=aktualitates&s=paskaties&p=aktualitates_paskaties_nr_74&no_flash=0&prev_main=aktualitates ALT-RIGA IN PANORAMEN]{{Novecojusi saite}} (vāciski)</ref>]] * Livonijas apraksts un latviešu [[tēvreize]], kas publicēti [[Sebastjans Minsters|Sebastjana Minstera]] ''Cosmographia'' Bāzelē (1550) * ''Lied und Gebet der bedrängten Christen in Livland'' (1563) * ''[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=en&do=tekst_detail&eid=41623&tid=2745 Eyn neuwes lied, gestelt zun ehren denn ranefahrern]{{Novecojusi saite}}'' (ap 1563) * ''[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=en&do=tekst_detail&eid=41638&tid=2750 Eyn newes liedlein]{{Novecojusi saite}}'' (ap 1567) * ''[http://www.bl.uk/catalogues/bookbindings/LargeImage.aspx?RecordId=020-000004454&ImageId=ImageId=41832&Copyright=BL Chronica, Das ist, Beschreibung der fürnembsten gedechtnuswirdigen Historien... So sich... Anfangs der Erschaffung aller sichtbarlichen Dinge biss auff diese vnsere gegenwertige letzte Zeit zugetragen vnd verlauffen haben... In artliche teutsche Reimen gebracht...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305215342/http://www.bl.uk/catalogues/bookbindings/LargeImage.aspx?RecordId=020-000004454&ImageId=ImageId=41832&Copyright=BL |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}'' Bey Johann Daubman, Koenigsberg, 1569. - 504 lappuses * ''[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=en&do=tekst_detail&eid=41638&tid=2750 Ein Gedicht aus der ersten Belagerung Revals]{{Novecojusi saite}}'' (1570) * ''[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=en&do=tekst_detail&eid=41653&tid=2755 Lied von der statt Riga]{{Novecojusi saite}}'' (1574) <ref>iespiests: Lutz Mackensen. Baltische Texte der Frühzeit. Abhandlungen der Herder-Gesellschaft und des Herder-Instituts zu Riga; Bd. 5. Riga, 1936.</ref> * ''O Danzig halt dich feste'' (1577) == Literatūra == * Harald Kohtz. ''Hasentödter, Hans, Chronist''. Ostdeutsche Gedenktage (1986 [1985]), S. 45-47 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=de&do=autor&aid=593 Johann Hasentödter (1517? – 1586?)]{{Novecojusi saite}} ([[Tartu Universitāte]]s digitālo tekstu repozitārijs) * [http://www.deutscheslied.com/de/search.cgi?cmd=search&srch_Titel=o+danzig&srch_Melodie=&srch_Text=&srch_Quelle=&Zeitalter= Liedersuche ''O Danzig halt dich feste'' bei www.deutscheslied.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304083923/http://www.deutscheslied.com/de/search.cgi?cmd=search&srch_Titel=o%20danzig&srch_Melodie=&srch_Text=&srch_Quelle=&Zeitalter= |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hazenteters, Johans}} [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Humānisti]] [[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Senprūši]] m34y5c0mbir49wotie3jpti8bpa2ia7 0 203250 4489890 3931487 2026-07-03T23:46:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489890 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gērijs Betmens | vārds_orig = ''Gary Bettman'' | attēls = Gary Bettman Crop.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_gads = 1952 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Ņujorka]], {{USA}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | tautība = amerikānis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Gērijs Betmens''' ({{val|en|Gary Bettman}}; dzimis [[1952]]. gada [[2. jūnijs|2. jūnijā]]) ir pašreizējais [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komisārs, šajā amatā strādā jau kopš [[1993]]. gada. Pirms darba NHL Betmens strādāja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], savu karjeru sākot jau [[1981]]. gadā, darbojoties pārsvarā mārketinga un juridiskajās nodaļās, taču drīz vien Betmens kļuva jau par trešo ietekmīgāko NBA amatpersonu. == NHL komisārs == Par NHL komisāru Betmens kļuva [[1993]]. gada [[1. februāris|1. februārī]]. Viņa darbības laikā ievērojami auguši līgas ienākumi — no 400 miljoniem [[ASV dolārs|dolāru]] 1993.—94. gada sezonā līdz vairāk nekā trim miljardiem [[2010-11 NHL sezona|2010.—11.]] gada sezonā. Stājoties amatā, Betmenam tika uzdots popularizēt līgu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgū, noslēgt līgas paplašināšanos, kā arī atrisināt nesaskaņas ar spēlētājiem. Jau viņa darbības pirmajos gados līgai pievienojās sešas jaunas komandas ([[Anahaimas "Mighty Ducks"]], [[Floridas "Panthers"]], [[Našvilas "Predators"]], [[Atlantas "Thrashers"]], [[Minesotas "Wild"]] un [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]). Tāpat četras komandas pārcēlās uz citām pilsētām. Paplašināšanās periodā uzsvars tika likts uz attīstīšanos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienviddaļas virzienā, kā arī vienmērīga komandu izvietojuma viscaur [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]]i panākšanu. Šis solis tika plaši kritizēts, jo novārtā tika atstāta hokeja tradīcijām krietni bagātākā [[Kanāda]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ziemeļdaļa. Tiesa, atsevišķas jaunās komandas ātri guva panākumus, spējot izcīnīt pat [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], tāpat ASV dienviddaļā pieauga jauno hokejistu skaits. Betmena darbības laikā NHL sezonas pārtrauca trīs [[lokauts|lokauti]], līgas vadībai un spēlētāju asociācijai nespējot vienoties par jauna kolektīvā līguma nosacījumiem. == Ārējās saites == * [http://www.sportsecyclopedia.com/nhl/comish/bettman.html Sports E-cyclopedia profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110507085425/http://www.sportsecyclopedia.com/nhl/comish/bettman.html |date={{dat|2011|05|07||bez}} }} {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Betmens, Gerijs}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]] [[Kategorija:Hokeja slavas zālē uzņemtie]] ahnpe6ygtdi2z2jcnz7bstsiis76bcj 0 208379 4489711 4315736 2026-07-03T12:52:34Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489711 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | attēls = Vaccinium corymbosum(01).jpg | att_izmērs = 250px | binomial = Vaccinium corymbosum | autors = L. | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | apakšklase = Dilleniidae | apakšklase_lv = Dilēniju apakšklase | rinda = Ericales | rinda_lv = Viršu rinda | dzimta = Ericaceae | dzimta_lv = Ērikas | dzimta_r = Ēriku dzimta | ģints = Vaccinium | ģints_lv = Mellenes | ģints_r = Melleņu ģints | suga = Vaccinium corymbosum | suga_lv = Augstās krūmmellenes | kategorijas = nē }} '''Augstās krūmmellenes''' (''Vaccinium corymbosum'') ir daudzgadīgi, vasarzaļi [[ēriku dzimta]]s (''Ericaceae'') krūmogulāji. Sauktas arī par '''augstajām zilenēm''' ({{val|en|blueberries}}), '''lielogu zilenēm''', bet [[Latvija|Latvijā]] nolemts tās saukt par augstajām krūmmellenēm.<ref name="nosaukums-1">[http://www.mazadarznieciba.lv/krummellenes/publikacijas/ Publikācijas — Mazā Dārzniecība]</ref> == Vēsture == Pirmos augsto krūmmelleņu [[selekcija]]s mēģinājumus veica F. Kovils 20. gadsimta sākumā. Viņš divus gadus veltīja krūmmelleņu sēklu un ogu izpētei, kā arī pētīja to pavairošanas un apputeksnēšanas metodes. 1908. gadā tika izvēlēts pirmais savvaļas augsto krūmmelleņu stāds krustošanai, ko nosauca par ‘Brooks’. Tā ogas bija 1,3 cm diametrā un ļoti aromātiskas (galvenā īpašība, kurai pievērsa visvairāk uzmanības selekcijas procesā). 1909. gadā krustošanai izvēlējās vēl vienu no savvaļas sugas izdalītu šķirni — ‘Russell’. Pirmo veiksmīgo abu šķirņu krustojumu izveidoja 1911. gadā, bet 1913. gadā jau bija izveidoti 3000 [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdi]]. Ar E. Vaitas palīdzību no savvaļas sugām tika izdalītas vēl citas šķirnes, kā rezultātā varēja izveidot jaunus hibrīdus.<ref name="nosaukums-3">Robert Edward Gough 1994. The Highbush Blueberry and its Management. 275 lpp. Food Products Press.</ref> Krūmmelleņu veidošanas procesā izmantotas 4 savvaļas sugas. Tā kā šīs sugas ir no dažādiem klimata reģioniem, iedala vairākus krūmmelleņu tipus ar atšķirīgu krūmu augstumu un salcietību. Zemās krūmmellenes iegūtas atlasot ražīgākos klonus no [[šaurlapu mellenes|šaurlapu mellenēm]] (''Vaccinium angustifolium''), augstās krūmmellenes izveidotas no [[vairogu mellenes|vairogu mellenēm]] (''Vaccinium corymbosum'') un krustojumiem ar citām sugām, [[pusaugstās krūmmellenes]] ir šaurlapu melleņu un vairogu melleņu hibrīdi, bet Eša („Truša acs”) krūmmellenes iegūtas no ''Vaccinium ashei'' un ir piemērotas tikai ļoti siltam klimatam. Latvijā vispiemērotākie apstākļi ir augsto krūmmelleņu šķirnēm.<ref name="nosaukums-1" /><ref name="nosaukums-5">Fern Marshall Bradley, Barbara V. Ellis 1997. Rodale’s All-New encyklopedia of Organic Gardening: The indespensible Resource for Every Gardner. 693 lpp. Rodale Press.</ref> Latvijā pirmie pētījumi uzsākti ap 1970. gadu [[Nacionālais botāniskais dārzs|Salaspils botāniskajā dārzā]], tos veica Dr. Biol. A. Ripa, bet tikai pēc 2000. gada tās sāka iegūt pieaugošu popularitāti. Krūmmellenes tiek stādītas gan piemājas dārzos, gan lielās audzētavās. 2008. gadā stādījumu platības jau tuvojās 200 ha.<ref name="nosaukums-1" /> == Izplatība un biotopi == [[Attēls:BlueberryYield.png|thumb|225px|right|Augsto krūmmelleņu izplatība pasaulē]] Augsto krūmmelleņu dzimtene ir [[Ziemeļamerika]]s austrumos, no [[Jaunskotija]]s un [[Ontārio]] līdz [[Alabama]]i (dienvidos)un [[Viskonsina]]i (ziemeļos). Mūsdienās tās ir sastopamas jau ļoti plašā areālā. Tās ir sastopamas [[Austrālija|Austrālijā]], kā arī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], Latvijā, [[Polija|Polijā]] un citās Eiropas valstīs.<ref name="nosaukums-3" /><ref>[http://www.wildflower.org/plants/result.php?id_plant=VACO Vaccinium corymbosum (Highbush blueberry) | NPIN<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Dabā tās aug [[purvs|purvainās]] vietās, [[upe|upju]] un [[ezers|ezeru]] malās un smilšainos purvos, zemos un mitros mežos. Sastopamas arī sausās [[biotops|augtenēs]] — [[kāpa|kāpās]], akmeņainās nogāzēs, [[ozoli|ozolu]] mežos un [[priedes|priežu]] mežos.<ref name="nosaukums-4">[http://www.pfaf.org/user/Plant.aspx?LatinName=Vaccinium+corymbosum Vaccinium corymbosum High-Bush Blueberry PFAF Plant Database<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref><ref name="nosaukums-2">[http://www.illinoiswildflowers.info/trees/plants/hb_blueberry.html High-Bush Blueberry (Vaccinium corymbosum)<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> == Raksturojums == [[Attēls:Highbush Blueberry Vaccinium corymbosum Sapling 2000px.jpg|thumb|200px|left|Augsto krūmmelleņu krūms]] [[Sakne]]s ir ļoti smalkas, lielākās no tām apmēram 11 mm diametrā, bet mazākās — 2 mm diametrā. 30—60% no sakņu [[sausna|sausās masas]] ir tieši 2 mm saknes. Saknēm nav spurgaliņu. Galvenokārt tās izkārtojas paralēli augsnes virskārtai. Saknes var būt pat 80 cm dziļumā, bet vislielākais sakņu blīvums ir 23 cm dziļumā. Raksturīga [[mikoriza]]s veidošana.<ref name="nosaukums-3" /><ref>Luis Rene Valenzuela-Estrada, 2008. Above- and Belowground Physiology in Vaccinium Corymbosum L. (Northern Highbush blueberry) in response to water stress and reproductive effort.</ref> 2—4 m augstie krūmi ir ļoti zaroti. Tie var būt gan nelieli un kompakti, gan ļoti lieli un plaši.<ref name="nosaukums-6">[http://www.northeastnursery.com/plants/blueberries.html Plants: Blueberries<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Lielāko zaru miza ir rievaina, pelēkā, pelēki brūnā krāsā, savukārt mazākie zariņi ir dzeltenīgi brūni, brūni, sarkani, tie var būt pilnīgi gludi vai arī klāti ar smalkiem matiņiem, bieži arī kārpaini. Jaunie stumbri ir gaiši zaļi, cilindriski, pilnīgi gludi vai klāti ar smalkiem matiņiem.<ref name="nosaukums-2" /><ref name="nosaukums-7">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gardenguides.com/taxonomy/highbush-blueberry-vaccinium-corymbosum/ |title=Highbush Blueberry Plant Guide - Corymbosum Plant Information - Garden Guides<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|12|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140115201919/http://www.gardenguides.com/taxonomy/highbush-blueberry-vaccinium-corymbosum/ |archivedate={{dat|2014|01|15||bez}} }}</ref> Lapas vienkāršas, 3,8—8,2 cm garas, forma eliptiska vai ovāla, lapas gals smails, lapu malas gludas vai arī smalki robotas. Lapu virspuse ir tumši zaļa, vidēji zaļa vai dzeltenīgi zaļa, gluda, klāta ar [[kutikula|kutikulu]]. Lapu apakšējā daļa ir bāli zaļa, gluda vai arī ar smalkiem matiņiem uz lapu dzīslām. Lapu kātiņi gaiši zaļi un ļoti īsi. Rudenī lapas kļūst spilgti sarkanas.<ref name="nosaukums-2" /><ref name="nosaukums-7" /> [[Zieds|Ziedi]] izkārtoti ķekaros, katrā ķekarā 8—10 ziedi, tie atrodas gan uz iepriekšējā gada jaunajiem dzinumiem, gan uz krūma pamatzaru sāndzinumiem. Viena zieda garums ir apmēram 6—12 mm. Katrs zieds sastāv no zvanveida vainaga (5 saaugušas [[vainaglapa]]s), 5 īsām kauslapām, 10 ieskautām [[putekšņlapa|putekšņlapām]], [[auglenīca]]s ar vienu drīksnu. Zieda vainags ir no baltas līdz gaiši rozā krāsai, kauslapas gaiši zaļas. Zied pavasarī, izturīgi pret salnām. Ir šķirnes, kuru atvērušies ziedi iztur -2°—-4 °C salu. Turklāt visi ziedi neatveras vienlaicīgi, kas pasargā no izsalšanas un ražas zuduma. Visjutīgākie ir ogu aizmetņi tūlīt pēc noziedēšanas. Krūmmellenēm ir raksturīga [[pašappute]], bet tās dos labāku ražu, ja blakus būs dažādas šķirnes. Galvenie apputeksnētāji ir [[kukaiņi]].<ref name="nosaukums-1" /><ref name="nosaukums-2" /><ref name="nosaukums-7" /> Sulīgo [[oga|ogu]] krāsa no gaiši zilas līdz gandrīz melnai. Satur ļoti daudz mazu sēkliņu. Ogas var būt apaļas, saplacinātas, lodveida, bet to izmēri ir atkarīgi no augšanas apstākļiem, stāda vecuma un šķirnes. Lielākās var sasniegt pat 2,5 cm diametru. Raksturīga [[Sēkla]]s izplata dzīvnieki (zoohorija).<ref name="nosaukums-3" /><ref name="nosaukums-2" /><ref name="nosaukums-7" /> == Ogas == [[Attēls:Vaccinium corymbosum Beeren.jpg|thumb|200px|right|Augsto krūmmelleņu ogas]] Augstās krūmmellenes ir plaši pazīstamas to vērtīgo ogu dēļ. Tām ir maza [[kalorija|kaloritāte]], 100 g svaigu ogu ir tikai 57 kalorijas. To sastāvā ir ļoti daudz veselībai svarīgu vielu, piemēram šķīstošās [[šķiedrvielas]], [[minerālvielas]], [[vitamīni]] un [[antioksidanti]] ([[hlorogēnskābe]], [[beta karotīns]], [[luteīns]], [[zeaksantīns]] u.c.). Krūmmelleņu ogas ir pirmajā vietā pēc antioksidantu aktivitātes, apsteidzot [[zemenes]], [[apelsīns|apelsīnus]] u. c. augļus un ogas. Šīs ķīmiski aktīvās vielas palīdz organismam atbrīvoties no [[brīvais radikālis|brīvajiem radikāļiem]] un pasargā cilvēka ķermeni no [[vēzis (slimība)|vēža]], novecošanas, deģenerējošām slimībām un [[infekcija|infekcijām]]. Ogu sastāvā esošā hlorogēnskābe palīdz mazināt [[cukurs|cukura]] līmeni asinīs. Svaigas ogas satur [[C vitamīns|C]], [[A vitamīns|A]] un [[E vitamīnus]], kas arī darbojas kā antioksidanti. Nelielos daudzumos satur arī B grupas vitamīnus, piemēram, [[nikotīnskābe|niacīnu]], [[B6 vitamīns|piridoksīnu]], [[pantotēnskābe|pantotēnskābi]] un [[B2 vitamīns|riboflavīnu]]. Šie vitamīni darbojas kā kofaktori, palīdz organismam pārstrādāt [[ogļhidrāti|ogļhidrātus]], [[olbaltumvielas]] un [[tauki|taukus]].<ref name="nosaukums-1" /><ref name="nosaukums-9">[http://www.nutrition-and-you.com/blueberries.html Blueberries nutrition facts and health benefits<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref><ref>[http://www.stylecraze.com/articles/amazing-health-benefits-of-blueberries/ Blue facts]</ref> Ogās lielos daudzumos ir arī tādas minerālvielas kā [[kālijs]] (svarīgs komponents šūnu un ķermeņa šķidrumos, kas palīdz kontrolēt sirds ritmu un asinsspiedienu), [[mangāns]] (kofaktors antioksidantu [[enzīmi]]em), varš (nepieciešams [[eritrocīti|eritrocītu]] veidošanā), [[dzelzs]] (svarīgs eritrocītu formēšanā) un [[cinks]].<ref name="nosaukums-9" /> Krūmmelleņu ogas ir vērtīgākas par savvaļas [[mellenes|melleņu]] ogām.<ref name="nosaukums-1" /> == Audzēšanas prasības == Augstās krūmmellenes dod priekšroku ar barības vielām bagātai, mitrai un skābai ([[pH]] robežās 4,5—5,5) augsnei, vispiemērotākās ir [[mālsmilts]] augsnes, kuras ir pietiekami irdenas un uzlabotas ar skābo [[sfagni|sfagnu]] kūdru, lapu [[trūdvielas|trūdvielām]] vai [[komposts|kompostu]]. Nepieciešama no [[kalcija hidroksīds|kaļķiem]] brīva augsne, ja augsnē klāt ir kaļķi, tad augiem ātri var novērot [[hloroze|hlorozi]]. Lai panāktu nepieciešamo augsnes skābumu, stādīšanas vietā iestrādā skābo kūdru un vēlāk izmanto ēriku dzimtai specifiski izveidotos skābos mēslojumus. Ieteicams stādīt saulainās vai daļēji ēnainās vietās. Ja stāds augs ēnā, ogas kļūs skābas un nogatavosies ilgākā laika periodā. Ideālā gadījumā krūmus jāstāda pasargātā vietā, kur tie saņems rīta sauli un pēcpusdienas ēnu un iegūs aizsardzību no spēcīgiem vējiem. Visā [[veģetācijas periods|augšanas periodā]] jānodrošina nepieciešamās barības vielas un mitrums. Svarīgi izveidot biezu [[mulča]]s slāni apkārt stādiem, tādā veidā var nodrošināt vides skābumu un pasargāt augsni no pārlieku ātras izžūšanas.<ref name="nosaukums-1" /><ref name="nosaukums-5" /><ref name="nosaukums-4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ausgardener.com.au/plant-care/Vaccinium-corymbosum.html |title=Vaccinium corymbosum - Blueberry :: Plant Nursery<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|12|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130413224532/http://www.ausgardener.com.au/plant-care/Vaccinium-corymbosum.html |archivedate={{dat|2013|04|13||bez}} }}</ref> == Pavairošana == Augstās krūmmellenes var pavairot ar sēklām, kā arī izmantot [[augu veģetatīvā pavairošana|veģetatīvās pavairošanas]] metodes. Pavairojot ar sēklām ir jāņem vērā, ka pirms iesēšanas ir nepieciešama sēklas apstrāde (piemēram [[stratifikācija]]). Dabā sēklu ķīmiskā apstrāde notiek izejot caur dzīvnieku [[zarnu trakts|zarnu traktu]]. Pavairojot ar sēklām, nesaglabāsies mātes auga ģenētiskā informācija, bet iespējams iegūt jaunu hibrīdu ar atšķirīgām, labākām īpašībām.<ref name="nosaukums-7" /> No veģetatīvās pavairošanas metodēm visvairāk izmanto [[mikropavairošana|mikropavairošanu]]. Ar šo metodi īsā laika periodā var iegūt lielu skaitu un no [[patogēni]]em brīvus mātes auga [[klonēšana|klonus]]. Tā kā mikropavairošana ir dārgs process, to izmanto lai iegūtu lielu daudzumu stādu. Mājas apstākļos var izmantot pavairošanu ar spraudeņiem, tādā veidā saglabājot mātes auga īpašības un ātrāk iegūstot ogas ražojošus krūmus.<ref>Ross S., Castilio A., 2009. Mass propogation of Vaccinium corymbosum in bireactors. Agrociencia Uruguay.</ref> == Šķirnes == Krūmmellenēm ir raksturīga pašappute, bet lielāku un labāku ražu iespējams iegūt, stādot blakus vairāku šķirņu krūmus. Latvijā svarīgi izvēlēties salcietīgas un agras šķirnes. Vēlās šķirnes nepaspēs nogatavoties vēsajos rudeņos.<ref name="nosaukums-1" /> No izveidotajām krūmmelleņu šķirnēm, Latvijā iesaka audzēt: * ‘Blue Crop’ — viena no ražīgākajām šķirnēm, ļoti daudz lielu un aromātisku ogu. Salīdzinoši pieticīga augšanas apstākļos un spēj ilgāk izturēt sausumu, nekā citas šķirnes, ogas gaiši zilas. Vidus sezona. Raža ienākas augusta sākumā. * ‘Blue Ray’ — ražīgi un spēcīgi krūmi, ogas ļoti lielas, gaiši zilas. Vidus sezona. Raža ienākas jūlija beigās/augustā sākumā. * ‘Chandler’ — pasaules lielākās zilenes. Šai šķirnei ir visgarākais ogu vākšanas periods. Vidus līdz vēlā sezona. Raža ienākas augusta sākumā. * ‘Duke’ — viena no ražīgākajām šķirnēm, augstas kvalitātes ogas. Agrā šķirne. Raža ienākas jūlija vidū. * ‘Northland’ — vislabāk iztur salu, ogas vidēji lielas un saldas. Agra līdz vidēja sezona. Raža ienākas jūlija beigās/augusta sākumā. * ‘Patriot’ — vidēji agra šķirne ar ļoti lielu ražu. Ogas lielas un saldas. Raža ienākas jūlija beigās. * ‘Spartan’ — vidēji ražīgi krūmi, bet ogas ļoti lielas un ar izcilu garšu. Zied vēlu. Raža ienākas jūlija beigās. * ‘Northblue’ — zemi krūmi. Raksturīga meža ogu garša. Raža ienākas jūlija beigās/augusta sākumā. * ‘Chippewa’ — kompakti krūmi, agrā šķirne. Ļoti saldas ogas. Raža ienākas augusta sākumā. * ‘Toro’ — ļoti ražīga un vidēji agra šķirne. Ogas lielas ar īsu ienākšanās periodu. Raža ienākas jūlija beigās/augusta sākumā.<ref name="nosaukums-1" /><ref name="nosaukums-6" /><ref name="nosaukums-8">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hort.uconn.edu/plants/v/vaccor/vaccor1.html |title=Vaccinium corymbosom<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130327072752/http://www.hort.uconn.edu/plants/v/vaccor/vaccor1.html |archivedate={{dat|2013|03|27||bez}} }}</ref> Citas populāras šķirnes ir ‘Bluejay’, ‘Bluegold’, ‘Berkley’, ‘Jersey', ‘Brigitta’, ‘Coville’, ‘Sunshine Blue’, ‘Rubel’, ‘Jersey’ u.c. šķirnes, bet tās nav salizturīgas vai arī ir vēlās šķirnes un Latvijas apstākļos nespēj pilnīgi nogatavoties.<ref name="nosaukums-1" /><ref name="nosaukums-6" /><ref name="nosaukums-8" /> == Izmantošana == [[Attēls:Blueberries 3872x2592.jpg|thumb|200px|right|Ievāktas augsto krūmmelleņu ogas]] Augstās krūmmellenes visvairāk izmanto komerciālos nolūkos. Tās plaši lieto kulinārijā — svaigas, saldētas, žāvētas (dūmos, saulē), vārītas un pat ceptas. Ražo dažādus [[jogurts|jogurtus]], krēmus un [[ievārījums|ievārījumus]]. No žāvētām lapām un ogām gatavo tējas.<ref name="nosaukums-7" /> Krūmmellenes izmanto arī apstādījumos. Pavasarī tās skaisti zied, vasarā dod bagātīgu ogu ražu (krūmi pilni ar ziliem ogu ķekariem) un rudenī lapas nokrāsojas dažādos sarkanos toņos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.paghat.com/blueberries.html |title=Paghat's Garden: Vaccinium corymbosum<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120407223343/http://www.paghat.com/blueberries.html }}</ref> Krūmmellenes kalpo arī kā barība dažādiem [[putni]]em un [[zīdītāji]]em.<ref name="nosaukums-7" /> Krūmmellenēm ir plašs pielietojums medicīnā. Tās izmanto, ārstējot [[caureja|diareju]], [[ateroskleroze|aterosklerozi]], asiņojošas smaganas, [[katarakta|kataraktu]], acu slimības, [[diabēts|diabētu]], [[tūska]]s, [[dizentērija|dizentēriju]], [[stomatīts|stomatītu]] un citas slimības. Lapu vai sakņu mizas novārījumus izmanto čūlu ārstēšanā. Ar sulu var ārstēt mutes un rīkles iekaisumus, pēc iespējas ilgāk turot to mutē.<ref>http://www.oocities.org/athens/4177/blueberry.html</ref> == Problēmas == Lai gan lielajiem augsto krūmmelleņu audzētājiem ir problēmas ar kukaiņiem un [[parazītisms|parazītiem]], mājas apstākļos reti ir problēmas. [[Krūmmelleņu kāpurs]] un [[ķiršu augļu tārps]] ir visbiežāk sastopamie kaitēkļi. Ir dažas slimības, kuras var nodarīt kaitējumu ražai vai arī visam augam.<ref name="nosaukums-5" /> Sastopamas dažādas [[mikroorganismi|mikroorganismu]] izraisītas slimības, piemēram, sēne ''Monilinia vaccinii-corymbosy'' izraisa [[monilioze|moniliozi]] — ogas mumificējas un nokrīt. Lai no šīs slimības izvairītos, ir jāstāda neuzņēmīgi stādi, nokritušās ogas vienmēr jāsavāc, raža jānovāc laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pnwhandbooks.org/plantdisease/blueberry-vaccinium-corymbosum-mummy-berry |title=Blueberry (Vaccinium corymbosum)-Mummy Berry - Pacific Northwest Plant Disease Handbook<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|12|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130718093330/http://pnwhandbooks.org/plantdisease/blueberry-vaccinium-corymbosum-mummy-berry |archivedate={{dat|2013|07|18||bez}} }}</ref> Sastopama arī [[stumbru rūsa]], kas izraisa mizas plaisāšanu.<ref name="nosaukums-5" /> Ļoti lielus kaitējumus nodara putni, kurus pievilina zilās ogas. Lai novērstu šo problēmu, krūmus var apklāt ar tīkliem, bet krūmmelleņu audzētavās putnu atbaidīšanai izmanto dažādus trokšņus.<ref name="nosaukums-3"/> == Galerija == <gallery> Attēls:Vaccinium corymbosum Strauch.jpg|Augsto krūmmelleņu stāds Attēls:Vaccinium corymbosum(01).jpg|<center>Ogu ķekars</center> Attēls:Vaccinium fruechte.jpg|<center>Ogu ķekars</center> Attēls:Vaccinium fruit.JPG|<center>Ogas šķērsgriezums</center> Attēls:Vaccinium corymbosum.jpg|Augsto krūmmelleņu ziedi Attēls:Vaccinium corymbosum0.jpg|<center>Ziedi</center> Attēls:Highbush Blueberry Vaccinium corymbosum Branch 3008px.jpg|<center>Zari</center> Attēls:Blauwe bes herfstkleur.jpg|<center>Lapas rudenī</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ēriku dzimta]] ttejo5agxltr2drggcqfuo0fia85jf0 0 210730 4489894 4488767 2026-07-04T00:52:22Z Krišjānis 51961 4489894 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kaboverde | Badge = Cape Verdean Football Federation logo.svg | FIFA Trigramme = CPV | FIFA Rank = {{Nft rank|69.|down|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 27. | FIFA max date = 2014. gada februāris | FIFA min = 182. | FIFA min date = 2000. gada aprīlis | Nickname = Zilās Haizivis<ref>{{cite news |title=Conheça as alcunhas das 16 seleções finalistas |trans-title=Meet the nicknames of the 16 finalists |language=pt |url=http://www.abola.pt/nnh/ver.aspx?id=376576 |work=[[A Bola]] |access-date=15 January 2013 |date=2 February 2013 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130116144106/http://www.abola.pt/nnh/ver.aspx?id=376576 |archive-date=16 January 2013 |df= }}</ref> | Association = [[Federação Caboverdiana de Futebol]] | Confederation = [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|Kaboverde}} [[Bubišta]] | Captain = [[Rajans Mendešs]] | Most caps = [[Rajans Mendešs]] (101) | Top scorer = [[Rajans Mendešs]] (22)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |title=Players with 100+ Caps and 30+ International Goals |author1=Mamrud, Roberto |author2=Stokkermans, Karel |website=[[RSSSF]] |access-date=17 February 2011 |archive-date=25 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230325005412/https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |url-status= }}</ref> | Home Stadium = [[Estádio Nacional de Cabo Verde]] | pattern_la1 = _redborder | pattern_b1 = _cpv24h | pattern_ra1 = _redborder | pattern_sh1 = | leftarm1 = 1A3CB0 | body1 = 1A3CB0 | rightarm1 = 1A3CB0 | shorts1 = 1A3CB0 | socks1 = 1A3CB0 | pattern_la2 = _redborder | pattern_b2 = _cpv24a | pattern_ra2 = _redborder | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_b3 = _cpv24t | pattern_ra3 = _cpv24t | pattern_la3 = _cpv24t | shorts3 = ca0000 | socks3 = ca0000 | pattern_sh2 = _redsides | First game = {{fb|GNB}} 3-0 {{fb|CPV}}<br />([[Gvineja-Bisava]]; {{dat|1979|1|7|N}}) | Largest win = {{fb|CPV}} 7-1 {{fb|STP}}<br />([[Praja]], [[Kaboverde]]; {{dat|2015|06|13|N}}) | Largest loss = {{fb|SEN}} 5-1 {{fb|CPV}}<br />([[Mali]]; {{dat|1981|2|11|N}})<br />{{fb|CPV}} 4-0 {{fb|GHA}}<br />([[Praja]], [[Kaboverde]]; {{dat|2005|10|8|N}})<br />{{fb|GUI}} 4-0 {{fb|CPV}}<br />([[Konakri]], [[Gvineja]]; {{dat|2007|7|9|N}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2026 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls ([[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls ([[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]) | current = }} '''Kaboverdes futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kaboverde|Kaboverdi]] starptautiskās sacensībās. Kaboverdes izlases lielākais sasniegums līdz 2026. gadam bija aizkļūšana līdz ceturtdaļfinālam debijā [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kur ar 0-2 zaudēja spēcīgajai [[Ganas futbola izlase|Ganas izlasei]], un arī [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausa]] turnīrā. Lielākā daļa izlases spēlētāju spēlē dažādos [[Eiropa]]s valstu klubos. Kaboverde pirmo reizi kvalificējās FIFA Pasaules kausam [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada turnīrā]]. Tādējādi tā kļuva par otro mazāko valsti (aiz Islandes izlases, 2018. gadā), kas kvalificējusies Pasaules kausam, ar nedaudz mazāk nekā 525 000 iedzīvotāju.<ref>{{cite web |author1=Stevens, Rob |title=Cape Verde become second-smallest nation to reach World Cup |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c04q0gd0yedo |url-status= |archive-url= |archive-date= |access-date=13 October 2025 |website=[[BBC]]}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - Sešpadsmitdaļfināls == Āfrikas Nāciju kausā == * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]] - ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]] - ''Izstājās'' * [[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]]-[[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - Astotdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/04022024-unikala_11_metru_sitienu_serija_dienvidaf|title=Unikālā 11 metru sitienu sērijā Dienvidāfrikas vārtsargs sagrauj Kaboverdes sapni par pusfinālu|date=2024. gada 4. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - ''Nekvalificējās'' == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kaboverde}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Cape Verde national association football team}} * [https://fcf.cv/ FCF - Cape Verde Football Federation] * [https://www.ojogo.pt/d/futebol-africano/50/ O'JOGO: News on Portuguese speaking African football teams] * [https://www.cafonline.com/member-associations/cpv/ Cape Verde] [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/CPV Cape Verde] [[FIFA]] * [https://www.rsssf.org/tablesk/kaapv-intres.html RSSSF archive of results 1979–] * [http://national-football-teams.com/country/37.html National Football Teams – Cape Verde] {{futbols-aizmetnis}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kaboverdes futbola izlase| ]] eojjjz3wajo48jqinqgebh9rzr236sv 0 213858 4489743 4466994 2026-07-03T14:11:09Z Baisulis 11523 /* Eksterjers */ precizējums..... 4489743 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Rikavas Dieva Apredzības Romas katoļu baznīca.jpg | image_size = 290px | caption = Rikavas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Rikavas baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 37 | lats = 30 | latNS = N | longd = 27 | longm = 02 | longs = 32 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Rikavas pagasts]], [[Rikava]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1829]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Rinalds Stankēvičs | website = | architecture_style = [[klasicisms]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1829]] | length = 23 m | width = 11,50 m | width_nave = | height_max = | materials = mūra }} '''Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes [[Baznīca (celtne)|baznīca]].<ref name="rik" /> Tā atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Rikavas pagasts|Rikavas pagasta]] centrā [[Rikava|Rikavā]]. Viena no izcilākajām vēlīnā [[klasicisms|klasicisma]] sakrālajām celtnēm [[Latvija|Latgalē]].<ref>[http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=409 Rikavas (Baltiņu) Dievišķās Providences Romas katoļu baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121108065019/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=409 |date={{dat|2012|11|08||bez}} }} www.rezeknesnovads.lv</ref> Valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5860|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Rikavas katoļu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2022. gada 11. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20220811181352/https://is.mantojums.lv/5860}}</ref> == Vēsture == Pirmā [[Baznīca (celtne)|baznīca]] Rikavā tika būvēta [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē, tā bija [[koks|koka]] [[celtne]], ko uzcēla par [[Viļāni|Viļānu]] un Rikavas muižkunga [[Miķeļis Riks|Miķeļa Rika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3679|title=Mihals Riks|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> līdzekļiem. Dievnamu aprūpēja [[Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca|Viļānu baznīcas]] [[bernardieši|bernardiešu]] [[mūks|mūki]] un tas atradās [[ceļš|ceļa]] [[Viļāni]] — [[Bikava]] malā, starp [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]]s un [[Liužanka|Liužas]] [[upe|upēm]]. Pašreizējo [[dievnams|dievnamu]] uzcēla [[1829]]. gadā par muižkunga [[Antonijs Riks|Antonija Rika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3686|title=Antonijs Riks|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> līdzekļiem un tas veltīts dievišķās providences jeb apredzības godam.<ref>Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.380.lpp.</ref> === Eksterjers === Baznīca ir [[Doriešu stils|doriešu stilā]] celta, apmesta un [[kalcija hidroksīds|kaļķiem]] krāsota mūra [[ēka]] ar cinka skārda [[jumts|jumtu]]. Tai virs priekšējās [[fasāde]]s ir mazs [[tornis|tornītis]], kurā atrodas viens [[zvans]]. Ieejas [[durvis]] no gala, sāniem un no [[sakristeja]]s. Dievnamu ieskauj [[dārzs]], ko ieslēdz mūra [[žogs]]. Netālu no baznīcas atrodas Rikavas [[kapsēta]], kurā apbedīti vairāki [[priesteris|priesteri]] — Klements Tarvids,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2815|title=Klements Tarvids|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Jānis Višņevskis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Visnevskis-30.12.1861|title=Jānis Višņevskis|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}</ref> Jānis Garjānis, Simons Missunas un atrodas Riku dzimtas kapliča ^_ vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/9186|title=Riku dzimtas kapliča|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2022. gada 11. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20220811182916/https://is.mantojums.lv/9186}}</ref> === Interjers === Dievnams ir viennavas celtne ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem, kas ir mazliet izliekti un apmesti. [[Koris|Kora]] telpās atrodas senas [[ērģeles]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/rikava_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs.Rikavas katoļu baznīcas ērģeles|last=|first=|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2020. gada 20. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200220072321/http://www.music.lv/lek/rikava_apraksts.htm}}</ref> ar zvaniem. Ir divas sakristejas, kuras kalpo par ģērbkambari un noliktavu. Dievnamā ir trīs [[altāris|altāri]]. Galvenajā jeb centrālajā atrodas [[Jaunava Marija|Dievmāte]]s [[glezna]] "Assumpta in coelis". Kreisās puses altārī ir liela Jēzus Sirds altārglezna, bet labajā — [[Svētais Antons|Svētā Antona]] glezna. Sānu altāri un [[ambons]] izvietots aiz [[Dievgalds|dievgalda]]. Baznīcas liturģiskais inventārs ir saglabāts ļoti labā stāvoklī, aplūkojamas bagātīgi izšūtas altāra segas. Labajā pusē, pie Svētā Antona altāra redzama akmens plāksne ar uzrakstu, zem kuras atrodas dievnama cēlāja Antonija Rika [[kaps]].<ref>Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 180.-181.lpp</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Rinalds Stankēvičs.<ref name="rik">[http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub530 Rēzeknes-Aglonas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub530 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Sākotnēji draudzi apkalpoja Viļānu bernardīni. Par to, kad Rikava kļuva par draudzes baznīcu, informācijas nav, bet pēc [[1850]]. gada [[Mogiļeva]]s [[bīskaps|bīskapa]] Holovinska reģistra spriežot, draudze tolaik jau pastāvējusi. Draudzei ir piecas [[kapsēta]]s — Rikavas, Prūšu, Murānu, Zirgkolna un Jukstu. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Antona diena, Dieva Apgādības svētki, [[Svētā Terēze|Svētās Terēzes]] svētki, Jaunavas Marijas ieņemšanas svētki un Vissvētākās Jēzus Sirds diena. Iecienītas draudzē ir rudens atlaidas, kas tiek sauktas par "Pupinu". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=409 Rikavas (Baltiņu) Dievišķās Providences Romas katoļu baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121108065019/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=409 |date={{dat|2012|11|08||bez}} }} www.rezeknesnovads.lv * [http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=300 Rikavas baznīca] www.visitlatgale.com * [http://foto.eks.lv/baznicas/rikava/index.html Baznīcas attēli] www.foto.eks.lv {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Rikavas Dieva apredzibas Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Rikavas pagasts]] kszoidslwlbtqnvdplksjo7bx2h6gsk 0 218511 4490029 3876514 2026-07-04T11:12:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490029 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Jolla Oy'' | logo = [[Attēls:Jolla logo2.svg|170px]] | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2011. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Helsinki]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[programmatūra]] | products = operētājsistēma ''[[Sailfish OS|Sailfish]]'' | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://jolla.com jolla.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Jolla logo.svg|thumb|180px|Agrākais logotips]] [[Attēls:Charles' Jolla phone.jpg|thumb|200px|''Jolla'' viedtālrunis]] '''''Jolla Oy''''' (zināms arī kā '''''Jolla Mobile''''') [[Somija|Somijā]] reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar [[viedtālrunis|viedtālruņu]] programmatūras izstrādi. Tas ir dibināts 2011. gadā. Galvenais birojs atrodas [[Helsinki|Helsinkos]]. Uzņēmums izstrādā mobilo ierīču operētājsistēmu ''[[Sailfish OS]]'', kas veidota uz ''[[Linux]]'' distributīva ''[[Mer (operētājsistēma)|Mer]]'' (''[[MeeGo]]'') bāzes. ''Jolla'' [[somu valoda|somu valodā]] nozīmē "laiviņa". == Vēsture == 2011. gadā Somijas mobilo telefonu ražotājs ''[[Nokia]]'', kam bija lieli zaudējumi, mainīja stratēģiju, atsakoties no pašu izstrādātas programmatūras (''[[MeeGo]]'' un ''[[Symbian]]'') par labu ''[[Microsoft]]'' ''[[Windows Phone]]''. Tika plānota arī daudzu darbinieku atlaišana. Lai atbalstītu atlaistos darbiniekus, aprīlī tika izveidota ''Bridge'' programma [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] veidošanai.<ref name="Nokia Bridge" /> Jaunais uzņēmums tika dibināts 2011. gada 29. martā un saņēma atbalstu no ''Nokia Bridge'' programmas. Oktobrī uzņēmums ieguva nosaukumu ''Jolla''. Tajā iekļāvās daudzi bijušie ''Nokia'' darbinieki, tai skaitā daļa no ''MeeGo'' projekta komandas. ''Jolla'' nolēma koncentrēties uz Ķīnas tirgu, ko ''Nokia'' bija zaudējusi.<ref name="Interview With Jolla CEO" /> 2012. gada jūlijā ''Jolla'' paziņoja, ka sācis izstrādāt jaunu operētājsistēmu ''[[Sailfish OS]]'', kas bāzēta uz ''Mer'', ''MeeGo'' atzara.<ref name="Jolla new Sailfish" /> 2012. gada decembrī 6,25 % uzņēmuma kapitāldaļu tika pārdotas Ķīnas ''Jolla China Fortune Holdings Limited''. 2013. gada 20. maijā uzņēmums prezentēja savu pirmo viedtālruni; tas darbojās ar ''Sailfish OS''.<ref name="DB 2013-05-20" /> 16. septembrī ''Jolla'' paziņoja, ka tās operētājsistēma ''Sailfish OS'' varēs darboties uz ierīcēm, kas sākotnēji bijušas paredzētas ''[[Android]]''.<ref name="Android support" /> Viedtālrunis tirgū laists 27. novembrī, bet sākotnēji patērētājiem pieejami tikai 450 eksemplāri.<ref name="LETA 2013 nov" /> Pēc tam, kad izgāzās planšetdatora ''Jolla Tablet'' projekts sadarbībā ar Ķīnas ražotāju, 2015. gada 7. jūlijā ''Jolla'' paziņoja, ka aparatūras biznesu atdalīs atsevišķā uzņēmumā, ''Jolla'' turpmāk koncentrējoties uz ''Sailfish OS'' izstrādi un licencēšanu. Aizkavējoties finansējumam no investoriem, uzņēmums bija spiests atlaist pusi darbinieku. Šajā laikā Krievijā pēc Rietumvalstu noteiktajām sankcijām tika izveidota importa aizvietošanas programma, un par Krievijas mobilās operētājsistēmas pamatu tika izraudzīta ''Sailfish OS''. 2016. gadā uzņēmumam tika piesaistīti jauni investori, starp tiem arī Krievijas uzņēmējs Georgijs Berjozkins ar uzņēmuma ''Votron'' starpniecību, kas ieguva 9,72 % ''Jolla''kapitāldaļu.<ref name="reviewjolla" /> Vēlāk ''Votron'' daļa uzņēmumā tika palielināta līdz 60 %<ref name="applelavka.ru" /> Berjozkins izveidoja arī uzņēmumu ''Otkrytaja mobilnaja platforma'' (''OMP''), kas pielāgoja ''Sailfish OS'' Krievijas tirgus vajadzībām (''Sailfish Mobile OS RUS'', tagad ''[[Avrora (operētājsistēma)|Avrora]]''). 2018. gada martā Krievijas valstij piederošais telesakaru uzņēmums ''[[Rostelekom]]'' nopirka 75 % ''Votron'' un ''OMP'' kapitāldaļu. 2019. gada decembrī ''Rostelekom'' ieguva 99,9 % ''Votron'' un ''OMP'' kapitāldaļu;<ref name="tadviser" /> vēlāk tos ieguva pilnībā. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 1. martā ''Jolla'' paziņoja, ka cenšas pārstrukturēt savu biznesu, lai sarautu saites ar Krievijas valsti.<ref name="techcrunch 2022.03.01" /> == Skatīt arī == * ''[[Sailfish OS]]'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Nokia Bridge">[http://www.zdnet.com/inside-nokia-bridge-how-nokia-funds-ex-employees-new-start-ups-7000000863/ Inside Nokia Bridge: How Nokia funds ex-employees' new start-ups]</ref> <ref name="Interview With Jolla CEO">[http://www.muktware.com/3928/meego-revived-interview-jolla-ceo MeeGo Revived: Interview With Jolla CEO]</ref> <ref name="Jolla new Sailfish">[http://www.engadget.com/2012/07/07/jolla-promises-meego-will-live-on-plans-new-smartphone/ Jolla promises MeeGo will live on, plans new smartphone to reward the faithful]</ref> <ref name="DB 2013-05-20">[http://www.db.lv/tehnologijas/ierices/nokia-bijusie-darbinieki-nak-klaja-ar-sailfish-viedtalruni-393969 Nokia bijušie darbinieki nāk klajā ar Sailfish viedtālruni] Jānis Rancāns, Dienas Bizness, 2013. gada 20. maijs</ref> <ref name="Android support">{{Tīmekļa atsauce|last=Bhushan|first=Amarendra|title=Jolla Sailfish OS Now Supports Android Hardware And Applications|url=http://ceoworld.biz/2013/09/16/jolla-sailfish-operating-system-os-now-supports-android-hardware-and-applications|publisher=CEOWORLD Magazine|accessdate=2013-09-20}}</ref> <ref name="LETA 2013 nov">[http://www.apollo.lv/zinas/tirgu-debite-viedtelefons-jolla/624549 Tirgū debitē viedtelefons «Jolla»]</ref> <ref name="reviewjolla">[https://reviewjolla.blogspot.com/2016/05/russian-company-to-use-sailfish-os.html https://reviewjolla.blogspot.com/2016/05/russian-company-to-use-sailfish-os.html] May 11, 2016</ref> <ref name="applelavka.ru">[https://applelavka.ru/rostelekom-reshil-kupit-razrabotchikov-operacionnoi-sistemy-u-berezkina/ «Ростелеком» решил купить разработчиков операционной системы у Березкина] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250607125123/https://applelavka.ru/rostelekom-reshil-kupit-razrabotchikov-operacionnoi-sistemy-u-berezkina/ |date={{dat|2025|06|07||bez}} }} applelavka.ru</ref> <ref name="tadviser">[https://tadviser.com/index.php/Company:Votron Votron] tadviser.com</ref> <ref name="techcrunch 2022.03.01">[https://techcrunch.com/2022/03/01/jolla-cut-ties-russia/ Finland’s Jolla, maker of Sailfish OS, is trying to cut ties with Russia] Natasha Lomas, techcrunch.com, March 1, 2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://jolla.com ''Jolla'' vietne] [[Kategorija:Jolla| ]] [[Kategorija:MeeGo]] jzup06m5te2v5iup41rziifmnbvujfc 0 223352 4489887 4482781 2026-07-03T23:06:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489887 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gunārs Kūtris | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15097011573).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Gunārs Kūtris 2014. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|5|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesas]] priekšsēdētājs | term_sākums4 = 2007 | term_beigas4 = 2014 | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = [[Aivars Endziņš]] | pēctecis4 = [[Aija Branta]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1960|11|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepna|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads|Babītes pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[PSKP]] <small>(1982—?)</small> * "[[No sirds Latvijai]]" <small>(2014—2018)</small> | apvienība = * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] <small>(2022—''pašlaik'')</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Gunārs Kūtris''' (dzimis {{dat|1960|11|12}}<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/32962/|title=Gunārs Kūtris|publisher=LU.lv|accessdate={{dat|2013|5|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100608085547/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/32962/|archivedate={{dat|2010|06|08||bez}}}}</ref> [[Liepna|Liepnā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[politiķis]]. Bijušais [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesas]] tiesnesis un priekšsēdētājs. [[12. Saeima]]s deputāts no partijas "[[No sirds Latvijai]]", [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s (ZZS). == Dzīvesgājums == Dzimis 1960. gadā [[Liepna|Liepnā]]. Mācījās Liepnas vidusskolā. 1983. gadā absolvēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]], 1994. gadā šajā fakultātē ieguva tiesību zinātņu maģistra grādu.<ref name="bio" /> No 1982. līdz 1985. gadam bija Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes kriminālistikas laboratorijas vadītājs, pēc tam līdz 1990. gadam strādāja fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedrā kā vecākais pasniedzējs, kopš 1990. gada ir fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektors.<ref name="bio" /> No 1990. līdz 1996. gadam G. Kūtris bija [[Latvijas Ģenerālprokuratūra]]s Metodikas nodaļas virsprokurors, pēc tam līdz 2001. gadam strādāja [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]], kur vadīja [[Latvijas Finanšu policija|Finanšu policijas]] pārvaldi.<ref name="bio" /> Papildināja zināšanas [[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālā izmeklēšanas biroja]] Nacionālajā akadēmijā ASV, Federālo tiesībsargājošo iestāžu apmācību centrā ASV un Japānas Tieslietu ministrijas Pētījumu un apmācību institūtā.<ref name="bio" /> 2001. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] [[Aivars Maldups|Aivara Maldupa]] vietnieku, no 2003. līdz 2004. gadam pats bija valsts sekretārs.<ref name="bio" /> 2004. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa]]s locekli, līdz 2006. gadam bija viens no tiesnešiem, tad līdz 2007. gadam — tiesas priekšsēdētāja vietnieks. 2007. gadā G. Kūtris kļuva par Satversmes tiesas priekšsēdētāju, stājoties [[Aivars Endziņš|Aivara Endziņa]] vietā.<ref name="bio" /> Viņš šajā amatā atradās līdz 2014. gada februārim, kad G. Kūtri nomainīja [[Aija Branta]], jo viņam beidzās maksimālais 10 gadu termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā. == Politiskā darbība == Bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs no 1982. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}</ref> 2014. gadā G. Kūtris bija partijas "[[No sirds Latvijai]]" veidotāju skaitā. No tās saraksta rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 12. Saeimā kļuva par Saeimas sekretāra biedru Saeimas prezidijā. 2018. gada maijā paziņoja, ka izstājas no partijas "No sirds Latvijai" un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēs no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, jo "politiskā spēka programmā ir tās pašas vērtības, tajā skaitā [[Konservatīvisms|konservatīvās]], kuras viņš pārstāv, un atšķirības ir vien niansēs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sudrabas-lidzgaitnieks-kutris-piekritis-velesanas-startet-no-zzs-saraksta.a279287/ Sudrabas līdzgaitnieks Kūtris piekritis vēlēšanās startēt no ZZS saraksta] LSM</ref> Tika minēts, ka viņš varētu kļūt par [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/245553-zzs-jauna-trofeja-gunars-kutris.htm|title=ZZS jauna trofeja – Gunārs Kūtris|website=nra.lv|access-date=2023-09-12|language=lv}}</ref> 13. Saeimas vēlēšanās G. Kūtris nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai tiktu ievēlēts Saeimā. 2020. gada nogalē G. Kūtris pretendēja uz [[Satversmes tiesa]]s tiesneša amatu, taču netika ievēlēts. 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] G. Kūtri ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas jaunā koalīcija vienojās, ka ZZS iegūs [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, kam apvienība virzīja G. Kūtri. Intervijās pirms ievēlēšanas viņš atzina par pieņemamu politiķu "konsultēšanos ar apsūdzētiem un tiesātiem personāžiem", kas liedza iegūt amatu — 2023. gada 20. septembrī notikušajās vēlēšanās G. Kūtris neguva pietiekošu deputātu atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.09.2023-kutris-negust-atbalstu-rikos-jaunas-saeimas-spikera-velesanas.a524645/|title=Kūtris negūst atbalstu – rīkos jaunas Saeimas spīkera vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-20|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Privātā dzīve == Precējies, divi bērni. Pārvalda latviešu, latgaliešu, angļu un krievu valodu, brīvajā laikā nodarbojas ar [[Puķkopība|puķkopību]], jo sevišķi ar [[gladiolas|gladiolu]] šķirņu kolekcionēšanu.<ref>nosirdslatvijai.lv — [http://nosirdslatvijai.lv/lv/cv/10/gunars-kutris ''Gunārs Kūtris''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305101147/http://nosirdslatvijai.lv/lv/cv/10/gunars-kutris |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20111109110734/http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=4&show=2 Satversmes tiesas informācija] {{14. Saeima}} {{12. Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kutris, Gunars}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas valsts sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:Satversmes tiesas tiesneši]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] l3ecvat6w3qhxbbxewdpw6uf4r9jvvy 0 223716 4489898 4210757 2026-07-04T01:28:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489898 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Heiki Vesterinens | vārds_orig = Heikki Markku Julius Westerinen | attēls = Westerinen 2007 Dortmund.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Heiki Vesterinens 2007. gadā [[Dortmunde|Dortmundē]] | dz_dat_alt = | dz_gads = 1944 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|Somija|Helsinki}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FIN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Heiki Vesterinens''' ({{val|fi|Heikki Markku Julius Westerinen}}; dzimis {{dat|1944|04|27}}, [[Helsinki|Helsinkos]]) ir [[Somija]]s [[starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1975). == Šahista karjera == Kā oriģināla un kombinacionāla stila spēlētājs ātri izvirzījies par vienu no labākajiem Somijas šahistiem. Sešpadsmit gadu vecumā kļuvis par nacionālo meistaru. 1967. gadā [[FIDE]] viņam piešķīra starptautiskā meistara nosaukumu, bet 1975. gadā - starptautiskā lielmeistara nosaukumu. Četras reizes izcīnījis Somijas čempiona šahā nosaukumu (1965, 1966, 1968, 1970).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shakki.net/shakkipeli/historia/henkilokoht.html |title=Suomen mestaruudet |access-date={{dat|2013|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190911194309/http://www.shakki.net/shakkipeli/historia/henkilokoht.html }}</ref> Vesterinens ir absolūts Somijas rekordists, 19 reizes piedaloties nacionālās izlases sastāvā Pasaules šaha olimpiādēs (1962-1996, 2006). Divas reizes olimpiādēs ir izcīnītas godalgotās vietas pie 2. galdiņa - 2. vieta 1964. gadā (+11, =4, -2)<ref>[http://www.olimpbase.org/1964/1964fin.html 16th Chess Olympiad: Tel Aviv 1964]</ref> un 3. vieta 1966. gadā (+12, =5, -3).<ref>[http://www.olimpbase.org/1966/1966fin.html 17th Chess Olympiad: Havana 1966]</ref> Spēlējis arī šaha turnīros Latvijā: 1978. gadā Jūrmalas starptautiskajā šaha turnīrā<ref>[http://al20102007.narod.ru/it/1978/yurmal78.html International Tournament Yurmala 2-24.6.1978]</ref> un [[1990. gada Latvijas šaha čempionāts|1990. gadā Latvijas 1. atklātajā šaha čempionātā]]. Pēc izglītības ir matemātikas skolotājs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 500020 | chessgames = 79807 | 365chess = Heikki_MJ_Westerinen | chesstempo = 228837 | olimp = 5ndvl7pi | olimp3 = 5ndvl7pi }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vesterinens, Heiki}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas šahisti]] [[Kategorija:Helsinkos dzimušie]] er53rtyua1uhu3pdgm55fe93yyca4xf 0 228203 4489689 4424965 2026-07-03T12:07:07Z ZANDMANIS 91184 4489689 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Neitans Makinnons | vārds_orig = ''Nathan MacKinnon'' | attēls = Nathan MacKinnon playing with the Avalanche in 2020 (Quintin Soloviev).jpg | att_izm = | paraksts = Neitans Makinnons 2020. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|1}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Helifeksa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]] | numurs = 29 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 1., 1. kārtā | dr_gads = [[2013. gada NHL drafts|2013]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Kolorādo "Avalanche"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Harta balva]] — 2024 * [[Teda Lindsija balva]] — 2024 * [[Kaldera balva]] — 2014 * [[Stenlija kauss]] — 2022<ref>https://sports.tvnet.lv/7552410/video-kolorado-avalanche-pirmo-reizi-kops-2001-gada-izcina-stenlija-kausu</ref> * [[Lēdijas Bingas balva]] — 2020 * [[NHL simboliskā izlase|Pirmā NHL simboliskā izlase]] — 2024 * [[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2017, 2018, 2019, 2020, 2022, 2023, 2024 * [[Morisa Rišāra balva]] — 2026 * [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] simboliskā izlase — [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] * [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]] — 2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/kurs-gan-cits-meistars-makdeivids-papildlaika-atnes-uzvaru-kanadai-par-asv/|title=Kurš gan cits – Meistars Makdeivids papildlaikā atnes uzvaru Kanādai pār ASV|date=2025. gada 21. februāris|website=sportaziņas.com}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|2|23|bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}} {{MedalSilver2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2015]]}} {{MedalSilver2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2017]]}} }} '''Neitans Makinnons''' ({{Val-en|Nathan MacKinnon}}; dzimis [[1995]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]]) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], kurš [[2013. gada NHL drafts|2013. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo pirmo numuru. Pašlaik (2026) Makinnons spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līga]]s kluba [[Kolorādo "Avalanche"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == 2011.—12. gada sezonā Makinnons pievienojās [[QMJHL]] kluba [[Helifeksas "Mooseheads"]] rindām. 2012.—13. gada sezonā kopā ar klubu izcīnīja [[Memoriālais kauss|Memoriālo kausu]], Makinnonam iegūstot gan kausa izcīņas vērtīgākā, gan arī rezultatīvākā spēlētāja balvu. [[2013]]. gada pirmssezonas treniņnometnē Makinnnons izcīnīja vietu [[Kolorādo "Avalanche"]] sastāvā. Sezonas gaitā Makinnons kļuva par vienu no "Avalanche" rezultatīvākajiem spēlētājiem, atzīmējoties ar 63 rezultativitātes punktiem. Pēc sezonas beigām kā līgas labākais debitants ieguva [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. No 2018. līdz 2020. gadam Makinnons trīs sezonas pēc kārtas noslēdza līgas rezultatīvāko spēlētāju desmitniekā. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis četros [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]], kā arī [[2016. gada Pasaules kausa izcīņa hokejā|2016. gada pasaules kausa izcīņā]], [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā|2025. gada Četru nāciju turnīrā hokejā]]. Junioru vecumā spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013. gada Pasaules čempionātā junioriem]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] drafta pirmais numurs |pirms={{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]|periods=[[2013. gada NHL drafts|2013]]}} {{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Džonatans Iberdo]] | title = [[Kaldera balva]]s ieguvējs | years = [[2013.—2014. gada NHL sezona|2014]] | after = {{flaga|CAN}} [[Ārons Ekblads]]}} {{succession box | before = {{flaga|FIN}} [[Aleksandrs Barkovs]] | title = [[Lēdijas Bingas balva]]s ieguvējs | years = [[2019.—2020. gada NHL sezona|2020]] | after = {{flaga|ASV}} [[Džeikobs Sleivins]]}} {{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Konors Makdeivids]] | title = [[Harta balva]]s ieguvējs | years = [[2023.—2024. gada NHL sezona|2024]] | after = nav}} {{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Konors Makdeivids]] | title = [[Teda Lindsija balva]]s ieguvējs | years = [[2023.—2024. gada NHL sezona|2024]] | after = nav}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makinnons, Neitans}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Lēdijas Bingas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Helifeksā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]] 6ptl355cpdihasomxzyjrkc3dt395qh 0 232366 4489827 4085010 2026-07-03T18:46:17Z ZANDMANIS 91184 4489827 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ludvigs II | vārds_orģ = ''Ludwig II'' | attēls = König Ludwig II. von Bayern in Generalsuniform mit dem Krönungsmantel.jpg | att_izm = | apraksts = Ludvigs II ģenerāļa uniformā un kronēšanas tērpā 1865. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = Bavārijas karalis | term_sākums = {{dat|1864|3|10}} | term_beigas = {{dat|1886|6|13}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Maksimiliāns II Jozefs|Maksimiliāns II]] | pēctecis = [[Oto (Bavārijas)|Oto]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1845|8|25}} | dzim_vieta = [[Nimfenburgas pils]], [[Minhene]], [[Bavārija]] | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|1886|6|13|1845|8|25}} | mir_vieta = [[Štarnbergas ezers]], Bavārija, [[Vācijas impērija]] | apglabāts = Svētā Miķeļa baznīca, [[Minhene]] | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = [[Vitelsbahu dinastija]] | tēvs = [[Maksimiliāns II Jozefs]] | māte = Prūsijas Marija | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[Romas Katoļu baznīca]] | paraksts = Ludwig II; Autograph.jpg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ludvigs II''' ({{val|de|Ludwig II. Otto Friedrich Wilhelm von Bayern}}, dzimis {{dat|1845|8|25}}, miris {{dat|1886|6|13}}) bija [[Bavārija|Bavārijas]] karalis no 1864. gada līdz 1886. gadam. Bieži tiek saukts arī par "Gulbju karali" vai "Pasaku karali".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.german-way.com/notable-people/featured-bios/king-ludwig-ii|title=King Ludwig II}}</ref> Ludvigs II bija pazīstams ar savu aizraušanos ar mākslu un arhitektūru. Viņš pasūtīja vairāku piļu celtniecību, no kurām slavenākā ir [[Neišvānšteina]]. Kopš agras jaunības viņš cienīja [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] mūziku. Būdams Bavārijas karalis, viņš bija Vāgnera mecenāts. Pateicoties Ludviga II finansiālajam atbalstam, Vāgners varēja turpināt komponēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.neuschwanstein.de/englisch/ludwig/biography.htm|title=King Ludwig II of Bavaria}}</ref> [[File:Ludwig II Memorial Cross Lake Starnberg.jpg|thumb|left|Piemiņas krusts [[Štarnbergas ezers|Štarnbergas ezerā]] vietā, kur atrada Ludviga II līķi]] Ludviga II milzīgie izdevumi piļu celtniecībai, viņa noslēgtais dzīves veids un nevēlēšanās pavadīt laiku Minhenē augstmaņu sabiedrībā radīja iemeslu uzskatīt viņu par ekscentrisku, vai pat sirgstošu ar garīga rakstura traucējumiem. Viņam izvirzīja apsūdzības, uz kurām pamatojoties, viņu gāza no troņa. Ludvigs II tika sagūstīts un aizvests uz Bergas pili pie [[Štarnbergas ezers|Štarnbergas ezera]]. Jau nākamajā dienā viņš, un arī viņam norīkotais ārsts, tika atrasti noslīkuši ezerā pavisam nelielā dziļumā. Ņemot vērā, ka Ludvigs II bija labs peldētājs, tas izsauca aizdomas un dažādas sazvērestības teorijas, kas tā arī palikušas bez apstiprinājuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.schwangau.de/his-mysterious-death-646.html|title=The mysterious death of the king|access-date={{dat|2013|09|05||bez}}|archive-date={{dat|2013|10|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131019005727/http://schwangau.de/his-mysterious-death-646.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Maksimiliāns II Jozefs|Maksimiliāns II]] | virsraksts = [[Bavārijas karalis]] | periods = 1864-1886 | pēc = [[Oto (Bavārijas)|Oto]]}} {{kastes beigas}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ludvigs II}} [[Kategorija:1845. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1886. gadā mirušie]] [[Kategorija:Karaļi]] [[Kategorija:Vitelsbahu dinastija]] [[Kategorija:Minhenē dzimušie]] iaxj4i0e7rbnnczt489id64raw7vlr8 0 233783 4489923 4485217 2026-07-04T05:30:26Z Pirags 3757 +bilde 4489923 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Baltijas jūras provinces | official_name = {{val|de|Ostseegouvernements}}<br />{{val|ru|Остзе́йские губернии}} | other_name = | settlement_type = [[Zviedrijas impērija]]s, vēlāk [[Krievijas Impērija]]s provinces | image_skyline = Baltijas provinču ģerbonis.jpg | imagesize = 200px | image_caption = Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) | image_flag = | flag_size = | flag_alt = | flag_link = | image_seal = | seal_size = | seal_alt = | seal_link = | image_shield = | shield_size = | shield_alt = | shield_link = | nickname = | motto = | anthem = | capital = | largest_city = [[Rīga]] | official_language = [[vācu valoda]], pēc 1889. gada [[krievu valoda]] | spoken_language = [[latviešu valoda]], [[igauņu valoda]] | image_map = Meyerbaltikum.jpg | mapsize = 270px | map_alt = | map_caption = Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gadsimta beigas) | image_map1 = | mapsize1 = | map_alt1 = | map_caption1 = | subdivision_type = | subdivision_name = | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | leader_title1 = Baltijas (Rīgas) ģenerālgubernators | leader_name1 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | area_blank1_title = | area_blank1_km2 = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_footnotes = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | blank_name_sec1 = | blank_info_sec1 = | blank1_name_sec1 = | blank1_info_sec1 = | blank2_name_sec1 = | blank2_info_sec1 = | blank3_name_sec1 = | blank3_info_sec1 = | utc_offset = | website = | footnotes = }} '''Baltijas provinces''' ir [[vēsture|vēsturisks]] apzīmējums [[Zviedrija]]s aizjūras [[province|provincēm]] jeb domīnijām ({{val|sv|Östersjöprovinserna}}), [[Zviedru Igaunija|Igaunijai]] un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemei]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] par Baltijas provincēm sauca [[Krievijas Impērija]]s autonomās<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/56832/LVIZ_2013_3.pdf?sequence=1&isAllowed=y Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.] Latvijas Vēstures Institūta žurnāls 2013, izd. 3(88), 31.—44. lpp. ISSN 1025–8906</ref> '''Baltijas guberņas''' ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзе́йские губе́рнии, Прибалти́йские губе́рнии}}), proti, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā Baltijas provinču autonomiju pakāpeniski ierobežoja un tās sāka dēvēt par '''Baltijas novadu''' (''Остзейский край'', vēlāk ''Прибалтийский край''). == Vēsture == [[Attēls:Sw BalticPr 17cen.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts)]] [[Attēls:Zviedru Baltijas provinces 1613-1689.jpg|thumb|300px|Zviedru Baltijas provinces ar krieviskajiem vietvārdiem (1613-1689)]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā bijušās [[Livonijas Konfederācija]]s ziemeļu daļa 1561. gadā tika pievienota Zviedrijas lielvalstij un tajā tika izveidota Igaunijas hercogiste ([[Zviedru Igaunija]]) ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas ķēniņu]] kā nominālo Igaunijas hercogu. Pēc [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līguma]] [[Krievijas cariste]]i atņemtajās [[Ingrija]]s zemēs 1617. gadā izveidojās Zviedru Ingrijas province ar administratīvo centru Nīenas pilsētā (tagad [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]) pie Ņevas ietekas Somu jūras līcī. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] [[1629]]. gadā Zviedrijas valdījumā nonāca arī [[Livonijas hercogiste]]s ziemeļu daļa ([[Zviedru Vidzeme]]) jeb Zviedru Livonija ({{val|sv|Svenska Livland}}). Mēģinājums anektēt arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritoriju [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Zviedrijai neizdevās. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Pēteris I]] anektēja Zviedrijas Baltijas provinces, pārkāpjot sākotnējo vienošanos ar Polijas-Lietuvas valdnieku [[Augusts II Stiprais|Augustu II]], ka Ingrija un [[Karēlija]] pēc kara pienāksies Krievijai, bet Livonija un Igaunija — Polijai. Pēc Ingrijas iekarošanas Pēteris I piešķīra tai hercogistes statusu (''герцогство Ижорское''), 1708. gadā nodibināja Ingermanlandes guberņu, kas 1710. gadā tika pārdēvēta par [[Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburgas guberņu]]. Juridiski Zviedrija tiesības uz Baltijas provincēm zaudēja pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] [[1721]]. gadā, kad tās kļuva par guberņām Krievijas Impērijas sastāvā. [[Rīgas guberņa]]i saglabāja autonomijas tiesības, ko garantēja Krievijas ķeizara [[Pēteris I|Pētera I]] apstiprinātās t. s. [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta privilēģijas]]. Pēterburgā sāka darboties [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]. Pēc Pētera I nāves 1726. gadā Rīgas guberņas sastāvā tika izveidotas piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gadā atņēma Kurzemes hercogam [[Slokas novads|Slokas novadu]] un Baltijas provincēs izveidoja Rēveles un [[Rīgas vietniecība]]s ({{val|de|Statthalterschaft}}; {{val|ru|наместничество}}), kas pastāvēja līdz viņas nāvei 1796. gadā. Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Krievijas Impērija [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], kuru teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. 19. gadsimta sākumā Igauniju, Vidzemi un Kurzemi vāciski dēvēja par Krievijas Impērijas Vācu Baltijas jūras provincēm (''Deutsche Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland''). Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas pagasti sāka izsniegt arī latviešu vai igauņu valodā rakstītas [[Baltija]]s pases, kas ļāva zemniekiem pārvietoties trīs Baltijas guberņu ietvaros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/25.06.2024-bez-dzimsanas-datuma-un-tikai-briviem-laudim-kadi-bija-dokumenti-17-un-18-gadsimta.a559219/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Bez dzimšanas datuma un tikai brīviem ļaudīm. Kādi bija dokumenti 17. un 18. gadsimtā] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Baltijas pārkrievošana|Pārkrievošanas]] politikas reformu gaitā 1889. gadā likvidēja Baltijas provinču autonomiju. == Provinču heraldika == {| class="wikitable sortable" |- ! ģerboņi ! karogi ! vāciski ! latviski ! igauniski ! krieviski |- | [[Attēls:Coat of arms of Estlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|50px]] | Est(h)ländisches Gouvernement | [[Igaunijas guberņa]] | Eestimaa kubermang | Эстляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Governorate of Livonia 1856.svg|57x57px]] | [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|50px]] | Livländisches Gouvernement | [[Vidzemes guberņa]] | Liivimaa kubermang | Лифляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Kurlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|50px]] | Kurländisches Gouvernement | [[Kurzemes guberņa]] | Kuramaa kubermang | Курля́ндская губерния |} == Kartes == [[Attēls:Die Hertzogthümer Curland und Liefland.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676–1750)]] [[Attēls:Duche de Livonie & Duche de Curlande 1700.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Lielā Ziemeļu kara sākumā (1700). Parādīta vienota [[Livonijas hercogiste]], ietverot Igauniju, Vidzemi un Latgali]] [[Attēls:Baltijas provinces 1918.jpg|thumb|300px|Baltijas provinču etnogrāfiskā karte (1918)]] [[Attēls:Baltic Germans.png|300px|thumb|[[vācbaltieši|Vācbaltiešu]] īpatsvars Baltijas provinču apriņķos (1897)]] <gallery> Zviedrijas Baltijas provinces ar ģerboņiem Ēriks Dālbergs, 1667.jpg|Zviedru Baltijas provinces ar ģerboņiem ([[Ēriks Dālbergs]], 1667) Attēls:Russian Empire 1745 (Map III HQ).jpg|Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745) Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā pirms [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pakļaušanas (1783) Attēls:General-Karte der Ostsee-Provinzen 1854.jpeg|Baltijas provinces no "General-Karte LIV-EHST und KURLAND" ( C.G. Rücker, 1854). Attēls:Die Gouvernements Livland, Kurland und Kowno 1856.jpeg|Vidzemes, Kurzemes un Kauņas guberņas no "Stieler's Hand-Atlas" (''Friedrich von Stülpnagel'', 1856). Attēls:Die Ost-See-Provinzen 1860.jpeg|Baltijas provinces no "Meyer's Grosser Hand-Atlas aller Theile der Erde" (''Joseph Grässl'', 1860). 1860. Карта губерний Лифляндской, Эстляндской, Курляндской, Ковенской, Виленской, Гродненской и Минской.jpg|Igaunijas, Livonijas, Kurzemes, Kauņas, Viļņas, Grodņas un Minskas guberņas, 1860 </gallery> === Baltijas provinču jeb Rīgas ģenerālgubernatori === {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) == Nauda == [[Attēls:Moneta livoesthonica 1757.jpg|thumb|200px|96 kapeiku livonēzs ar Rīgas un Igaunijas guberņu ģerboņiem (1757)]] Baltijas provincēs 17. un 18. gadsimtā turpināja lietot savu naudu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām Rīgā [[1630]]. gadā atsāka darboties naudas kaltuve, kurā kala sudraba monētas pēc Polijas—Lietuvas naudas sistēmas parauga. 1644. gadā ar zviedru karalienes [[Kristīne I Vāsa|Kristīnes]] pavēli Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas atvēra otru, Zviedrijas Valsts monētu kaltuvi, kurā kala Livonijas [[šiliņi|šiliņus]] un trīspelherus. Tomēr norēķinos pamatā lietoja citās Eiropas valstīs kaltos [[dālderis|dālderus]]. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēks 1656. līdz 1661. gadam ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], tajā darbojās krievu naudas kaltuve. Arī pēc Baltijas guberņu inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā visu 18. gadsimtu un un pat 19. gadsimta pirmajā pusē tirdzniecībā lietoja Rietumeiropas valstīs kalto naudu. 1756. gadā Krievijas Impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus (''Moneta livoesthonica 1757'') no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu no 36 raudzes sudraba. Paredzēja, ka Krievijas monētas būs apgrozībā tikai līdz [[Narva]]i, bet Baltijas guberņās būs apgrozībā livonēzi. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības. Tomēr Rietumeiropas dālderu un dukātu lietošana turpinājās, tādēļ 1814., 1824. un 1848. gadā atkārtoti izsludināja rīkojumus, kas aizliedza ārvalstu naudas turpmāko apgrozību Baltijas guberņās.<ref>{{Grāmatas atsauce |author1=Kristīne Ducmane |author2=Anda Ozoliņa |title= Naudas laiki Latvijā |year=2013 |publisher=[[Lauku Avīze]] |location=Rīga |isbn=978-9984-87-884-3 |pages=249}}</ref> == Skatīt arī == * [http://www.ciltskoki.lv/_lapas/kartes/Rucker_1890/ Augstas izšķirtspējas Vidzemes un Kurzemes guberņu karte ar vāciskajiem vietvārdiem (''General-karte der russischen Ost-See-Provinzen. Liv.- Ehst — und Kurland'', Reval: Verlag von Franz Kluge, ap 1890) un Vitebskas guberņas latviešu apriņķu karte ar krieviskajiem vietvārdiem] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zviedrijas aizjūras provinces}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums}} <!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}} -->{{Baltijas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Baltijas guberņas|Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] 4us7nm1ynbxzgnt8x4izeh5vtb3r2jy 4489928 4489923 2026-07-04T05:40:17Z Pirags 3757 4489928 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Baltijas jūras provinces | official_name = {{val|de|Ostseegouvernements}}<br />{{val|ru|Остзе́йские губернии}} | other_name = | settlement_type = [[Zviedrijas impērija]]s, vēlāk [[Krievijas Impērija]]s provinces | image_skyline = Baltijas provinču ģerbonis.jpg | imagesize = 200px | image_caption = Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) | image_flag = | flag_size = | flag_alt = | flag_link = | image_seal = | seal_size = | seal_alt = | seal_link = | image_shield = | shield_size = | shield_alt = | shield_link = | nickname = | motto = | anthem = | capital = | largest_city = [[Rīga]] | official_language = [[vācu valoda]], pēc 1889. gada [[krievu valoda]] | spoken_language = [[latviešu valoda]], [[igauņu valoda]] | image_map = Meyerbaltikum.jpg | mapsize = 270px | map_alt = | map_caption = Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gadsimta beigas) | image_map1 = | mapsize1 = | map_alt1 = | map_caption1 = | subdivision_type = | subdivision_name = | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | leader_title1 = Baltijas (Rīgas) ģenerālgubernators | leader_name1 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | area_blank1_title = | area_blank1_km2 = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_footnotes = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | blank_name_sec1 = | blank_info_sec1 = | blank1_name_sec1 = | blank1_info_sec1 = | blank2_name_sec1 = | blank2_info_sec1 = | blank3_name_sec1 = | blank3_info_sec1 = | utc_offset = | website = | footnotes = }} '''Baltijas provinces''' ir [[vēsture|vēsturisks]] apzīmējums [[Zviedrija]]s aizjūras [[province|provincēm]] jeb domīnijām ({{val|sv|Östersjöprovinserna}}), [[Zviedru Igaunija|Igaunijai]] un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemei]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] par Baltijas provincēm sauca [[Krievijas Impērija]]s autonomās<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/56832/LVIZ_2013_3.pdf?sequence=1&isAllowed=y Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.] Latvijas Vēstures Institūta žurnāls 2013, izd. 3(88), 31.—44. lpp. ISSN 1025–8906</ref> '''Baltijas guberņas''' ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзе́йские губе́рнии, Прибалти́йские губе́рнии}}), proti, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā Baltijas provinču autonomiju pakāpeniski ierobežoja un tās sāka dēvēt par '''Baltijas novadu''' (''Остзейский край'', vēlāk ''Прибалтийский край''). == Vēsture == [[Attēls:Sw BalticPr 17cen.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts)]] [[Attēls:Zviedru Baltijas provinces 1613-1689.jpg|thumb|300px|Zviedru Baltijas provinces ar krieviskajiem vietvārdiem (1613-1689)]] [[Attēls:Die Hertzogthümer Curland und Liefland.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676–1750)]] [[Attēls:Duche de Livonie & Duche de Curlande 1700.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Lielā Ziemeļu kara sākumā (1700). Parādīta vienota [[Livonijas hercogiste]], ietverot Igauniju, Vidzemi un Latgali]] [[Attēls:Baltijas provinces 1918.jpg|thumb|300px|Baltijas provinču etnogrāfiskā karte (1918)]] [[Attēls:Baltic Germans.png|300px|thumb|[[vācbaltieši|Vācbaltiešu]] īpatsvars Baltijas provinču apriņķos (1897)]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā bijušās [[Livonijas Konfederācija]]s ziemeļu daļa 1561. gadā tika pievienota Zviedrijas lielvalstij un tajā tika izveidota Igaunijas hercogiste ([[Zviedru Igaunija]]) ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas ķēniņu]] kā nominālo Igaunijas hercogu. Pēc [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līguma]] [[Krievijas cariste]]i atņemtajās [[Ingrija]]s zemēs 1617. gadā izveidojās Zviedru Ingrijas province ar administratīvo centru Nīenas pilsētā (tagad [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]) pie Ņevas ietekas Somu jūras līcī. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] [[1629]]. gadā Zviedrijas valdījumā nonāca arī [[Livonijas hercogiste]]s ziemeļu daļa ([[Zviedru Vidzeme]]) jeb Zviedru Livonija ({{val|sv|Svenska Livland}}). Mēģinājums anektēt arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritoriju [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Zviedrijai neizdevās. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Pēteris I]] anektēja Zviedrijas Baltijas provinces, pārkāpjot sākotnējo vienošanos ar Polijas-Lietuvas valdnieku [[Augusts II Stiprais|Augustu II]], ka Ingrija un [[Karēlija]] pēc kara pienāksies Krievijai, bet Livonija un Igaunija — Polijai. Pēc Ingrijas iekarošanas Pēteris I piešķīra tai hercogistes statusu (''герцогство Ижорское''), 1708. gadā nodibināja Ingermanlandes guberņu, kas 1710. gadā tika pārdēvēta par [[Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburgas guberņu]]. Juridiski Zviedrija tiesības uz Baltijas provincēm zaudēja pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] [[1721]]. gadā, kad tās kļuva par guberņām Krievijas Impērijas sastāvā. [[Rīgas guberņa]]i saglabāja autonomijas tiesības, ko garantēja Krievijas ķeizara [[Pēteris I|Pētera I]] apstiprinātās t. s. [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta privilēģijas]]. Pēterburgā sāka darboties [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]. Pēc Pētera I nāves 1726. gadā Rīgas guberņas sastāvā tika izveidotas piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gadā atņēma Kurzemes hercogam [[Slokas novads|Slokas novadu]] un Baltijas provincēs izveidoja Rēveles un [[Rīgas vietniecība]]s ({{val|de|Statthalterschaft}}; {{val|ru|наместничество}}), kas pastāvēja līdz viņas nāvei 1796. gadā. Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Krievijas Impērija [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], kuru teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. 19. gadsimta sākumā Igauniju, Vidzemi un Kurzemi vāciski dēvēja par Krievijas Impērijas Vācu Baltijas jūras provincēm (''Deutsche Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland''). Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas pagasti sāka izsniegt arī latviešu vai igauņu valodā rakstītas [[Baltija]]s pases, kas ļāva zemniekiem pārvietoties trīs Baltijas guberņu ietvaros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/25.06.2024-bez-dzimsanas-datuma-un-tikai-briviem-laudim-kadi-bija-dokumenti-17-un-18-gadsimta.a559219/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Bez dzimšanas datuma un tikai brīviem ļaudīm. Kādi bija dokumenti 17. un 18. gadsimtā] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Baltijas pārkrievošana|Pārkrievošanas]] politikas reformu gaitā 1889. gadā likvidēja Baltijas provinču autonomiju. == Provinču heraldika == {| class="wikitable sortable" |- ! ģerboņi ! karogi ! vāciski ! latviski ! igauniski ! krieviski |- | [[Attēls:Coat of arms of Estlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|50px]] | Est(h)ländisches Gouvernement | [[Igaunijas guberņa]] | Eestimaa kubermang | Эстляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Governorate of Livonia 1856.svg|57x57px]] | [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|50px]] | Livländisches Gouvernement | [[Vidzemes guberņa]] | Liivimaa kubermang | Лифляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Kurlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|50px]] | Kurländisches Gouvernement | [[Kurzemes guberņa]] | Kuramaa kubermang | Курля́ндская губерния |} === Baltijas provinču jeb Rīgas ģenerālgubernatori === {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) == Nauda == [[Attēls:Moneta livoesthonica 1757.jpg|thumb|200px|96 kapeiku livonēzs ar Rīgas un Igaunijas guberņu ģerboņiem (1757)]] Baltijas provincēs 17. un 18. gadsimtā turpināja lietot savu naudu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām Rīgā [[1630]]. gadā atsāka darboties naudas kaltuve, kurā kala sudraba monētas pēc Polijas—Lietuvas naudas sistēmas parauga. 1644. gadā ar zviedru karalienes [[Kristīne I Vāsa|Kristīnes]] pavēli Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas atvēra otru, Zviedrijas Valsts monētu kaltuvi, kurā kala Livonijas [[šiliņi|šiliņus]] un trīspelherus. Tomēr norēķinos pamatā lietoja citās Eiropas valstīs kaltos [[dālderis|dālderus]]. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēks 1656. līdz 1661. gadam ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], tajā darbojās krievu naudas kaltuve. Arī pēc Baltijas guberņu inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā visu 18. gadsimtu un un pat 19. gadsimta pirmajā pusē tirdzniecībā lietoja Rietumeiropas valstīs kalto naudu. 1756. gadā Krievijas Impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus (''Moneta livoesthonica 1757'') no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu no 36 raudzes sudraba. Paredzēja, ka Krievijas monētas būs apgrozībā tikai līdz [[Narva]]i, bet Baltijas guberņās būs apgrozībā livonēzi. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības. Tomēr Rietumeiropas dālderu un dukātu lietošana turpinājās, tādēļ 1814., 1824. un 1848. gadā atkārtoti izsludināja rīkojumus, kas aizliedza ārvalstu naudas turpmāko apgrozību Baltijas guberņās.<ref>{{Grāmatas atsauce |author1=Kristīne Ducmane |author2=Anda Ozoliņa |title= Naudas laiki Latvijā |year=2013 |publisher=[[Lauku Avīze]] |location=Rīga |isbn=978-9984-87-884-3 |pages=249}}</ref> == Kartes == <gallery> Zviedrijas Baltijas provinces ar ģerboņiem Ēriks Dālbergs, 1667.jpg|Zviedru Baltijas provinces ar ģerboņiem ([[Ēriks Dālbergs]], 1667) Attēls:Russian Empire 1745 (Map III HQ).jpg|Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745) Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā pirms [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pakļaušanas (1783) Attēls:General-Karte der Ostsee-Provinzen 1854.jpeg|Baltijas provinces no "General-Karte LIV-EHST und KURLAND" ( C.G. Rücker, 1854). Attēls:Die Gouvernements Livland, Kurland und Kowno 1856.jpeg|Vidzemes, Kurzemes un Kauņas guberņas no "Stieler's Hand-Atlas" (''Friedrich von Stülpnagel'', 1856). Attēls:Die Ost-See-Provinzen 1860.jpeg|Baltijas provinces no "Meyer's Grosser Hand-Atlas aller Theile der Erde" (''Joseph Grässl'', 1860). 1860. Карта губерний Лифляндской, Эстляндской, Курляндской, Ковенской, Виленской, Гродненской и Минской.jpg|Igaunijas, Livonijas, Kurzemes, Kauņas, Viļņas, Grodņas un Minskas guberņas, 1860 </gallery> == Skatīt arī == * [http://www.ciltskoki.lv/_lapas/kartes/Rucker_1890/ Augstas izšķirtspējas Vidzemes un Kurzemes guberņu karte ar vāciskajiem vietvārdiem (''General-karte der russischen Ost-See-Provinzen. Liv.- Ehst — und Kurland'', Reval: Verlag von Franz Kluge, ap 1890) un Vitebskas guberņas latviešu apriņķu karte ar krieviskajiem vietvārdiem] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zviedrijas aizjūras provinces}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums}} <!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}} -->{{Baltijas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Baltijas guberņas|Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] d7v7wj6n74zwhkbmr7u87kt54xrx58s 4489929 4489928 2026-07-04T05:41:23Z Pirags 3757 4489929 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Baltijas jūras provinces | official_name = {{val|de|Ostseegouvernements}}<br />{{val|ru|Остзе́йские губернии}} | other_name = | settlement_type = [[Zviedrijas impērija]]s, vēlāk [[Krievijas Impērija]]s provinces | image_skyline = Baltijas provinču ģerbonis.jpg | imagesize = 200px | image_caption = Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) | image_flag = | flag_size = | flag_alt = | flag_link = | image_seal = | seal_size = | seal_alt = | seal_link = | image_shield = | shield_size = | shield_alt = | shield_link = | nickname = | motto = | anthem = | capital = | largest_city = [[Rīga]] | official_language = [[vācu valoda]], pēc 1889. gada [[krievu valoda]] | spoken_language = [[latviešu valoda]], [[igauņu valoda]] | image_map = Meyerbaltikum.jpg | mapsize = 270px | map_alt = | map_caption = Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gadsimta beigas) | image_map1 = | mapsize1 = | map_alt1 = | map_caption1 = | subdivision_type = | subdivision_name = | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | leader_title1 = Baltijas (Rīgas) ģenerālgubernators | leader_name1 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | area_blank1_title = | area_blank1_km2 = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_footnotes = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | blank_name_sec1 = | blank_info_sec1 = | blank1_name_sec1 = | blank1_info_sec1 = | blank2_name_sec1 = | blank2_info_sec1 = | blank3_name_sec1 = | blank3_info_sec1 = | utc_offset = | website = | footnotes = }} '''Baltijas provinces''' ir [[vēsture|vēsturisks]] apzīmējums [[Zviedrija]]s aizjūras [[province|provincēm]] jeb domīnijām ({{val|sv|Östersjöprovinserna}}), [[Zviedru Igaunija|Igaunijai]] un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemei]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] par Baltijas provincēm sauca [[Krievijas Impērija]]s autonomās<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/56832/LVIZ_2013_3.pdf?sequence=1&isAllowed=y Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.] Latvijas Vēstures Institūta žurnāls 2013, izd. 3(88), 31.—44. lpp. ISSN 1025–8906</ref> '''Baltijas guberņas''' ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзе́йские губе́рнии, Прибалти́йские губе́рнии}}), proti, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā Baltijas provinču autonomiju pakāpeniski ierobežoja un tās sāka dēvēt par '''Baltijas novadu''' (''Остзейский край'', vēlāk ''Прибалтийский край''). == Vēsture == [[Attēls:Sw BalticPr 17cen.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts)]] [[Attēls:Zviedru Baltijas provinces 1613-1689.jpg|thumb|300px|Zviedru Baltijas provinces ar krieviskajiem vietvārdiem (1613-1689)]] [[Attēls:Die Hertzogthümer Curland und Liefland.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676–1750)]] [[Attēls:Duche de Livonie & Duche de Curlande 1700.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Lielā Ziemeļu kara sākumā (1700). Parādīta vienota [[Livonijas hercogiste]], ietverot Igauniju, Vidzemi un Latgali]] [[Attēls:Baltijas provinces 1918.jpg|thumb|300px|Baltijas provinču etnogrāfiskā karte (1918)]] [[Attēls:Baltic Germans.png|300px|thumb|[[vācbaltieši|Vācbaltiešu]] īpatsvars Baltijas provinču apriņķos (1897)]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā bijušās [[Livonijas Konfederācija]]s ziemeļu daļa 1561. gadā tika pievienota Zviedrijas lielvalstij un tajā tika izveidota Igaunijas hercogiste ([[Zviedru Igaunija]]) ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas ķēniņu]] kā nominālo Igaunijas hercogu. Pēc [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līguma]] [[Krievijas cariste]]i atņemtajās [[Ingrija]]s zemēs 1617. gadā izveidojās Zviedru Ingrijas province ar administratīvo centru Nīenas pilsētā (tagad [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]) pie Ņevas ietekas Somu jūras līcī. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] [[1629]]. gadā Zviedrijas valdījumā nonāca arī [[Livonijas hercogiste]]s ziemeļu daļa ([[Zviedru Vidzeme]]) jeb Zviedru Livonija ({{val|sv|Svenska Livland}}). Mēģinājums anektēt arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritoriju [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Zviedrijai neizdevās. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Pēteris I]] anektēja Zviedrijas Baltijas provinces, pārkāpjot sākotnējo vienošanos ar Polijas-Lietuvas valdnieku [[Augusts II Stiprais|Augustu II]], ka Ingrija un [[Karēlija]] pēc kara pienāksies Krievijai, bet Livonija un Igaunija — Polijai. Pēc Ingrijas iekarošanas Pēteris I piešķīra tai hercogistes statusu (''герцогство Ижорское''), 1708. gadā nodibināja Ingermanlandes guberņu, kas 1710. gadā tika pārdēvēta par [[Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburgas guberņu]]. Juridiski Zviedrija tiesības uz Baltijas provincēm zaudēja pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] [[1721]]. gadā, kad tās kļuva par guberņām Krievijas Impērijas sastāvā. [[Rīgas guberņa]]i saglabāja autonomijas tiesības, ko garantēja Krievijas ķeizara [[Pēteris I|Pētera I]] apstiprinātās t. s. [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta privilēģijas]]. Pēterburgā sāka darboties [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]. Pēc Pētera I nāves 1726. gadā Rīgas guberņas sastāvā tika izveidotas piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gadā atņēma Kurzemes hercogam [[Slokas novads|Slokas novadu]] un Baltijas provincēs izveidoja Rēveles un [[Rīgas vietniecība]]s ({{val|de|Statthalterschaft}}; {{val|ru|наместничество}}), kas pastāvēja līdz viņas nāvei 1796. gadā. Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Krievijas Impērija [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], kuru teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. 19. gadsimta sākumā Igauniju, Vidzemi un Kurzemi vāciski dēvēja par Krievijas Impērijas Vācu Baltijas jūras provincēm (''Deutsche Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland''). Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas pagasti sāka izsniegt arī latviešu vai igauņu valodā rakstītas [[Baltija]]s pases, kas ļāva zemniekiem pārvietoties trīs Baltijas guberņu ietvaros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/25.06.2024-bez-dzimsanas-datuma-un-tikai-briviem-laudim-kadi-bija-dokumenti-17-un-18-gadsimta.a559219/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Bez dzimšanas datuma un tikai brīviem ļaudīm. Kādi bija dokumenti 17. un 18. gadsimtā] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Baltijas pārkrievošana|Pārkrievošanas]] politikas reformu gaitā 1889. gadā likvidēja Baltijas provinču autonomiju. == Provinču heraldika == {| class="wikitable sortable" |- ! ģerboņi ! karogi ! vāciski ! latviski ! igauniski ! krieviski |- | [[Attēls:Coat of arms of Estlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|50px]] | Est(h)ländisches Gouvernement | [[Igaunijas guberņa]] | Eestimaa kubermang | Эстляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Governorate of Livonia 1856.svg|57x57px]] | [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|50px]] | Livländisches Gouvernement | [[Vidzemes guberņa]] | Liivimaa kubermang | Лифляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Kurlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|50px]] | Kurländisches Gouvernement | [[Kurzemes guberņa]] | Kuramaa kubermang | Курля́ндская губерния |} === Baltijas provinču jeb Rīgas ģenerālgubernatori === {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) == Nauda == [[Attēls:Moneta livoesthonica 1757.jpg|left|thumb|200px|96 kapeiku livonēzs ar Rīgas un Igaunijas guberņu ģerboņiem (1757)]] Baltijas provincēs 17. un 18. gadsimtā turpināja lietot savu naudu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām Rīgā [[1630]]. gadā atsāka darboties naudas kaltuve, kurā kala sudraba monētas pēc Polijas—Lietuvas naudas sistēmas parauga. 1644. gadā ar zviedru karalienes [[Kristīne I Vāsa|Kristīnes]] pavēli Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas atvēra otru, Zviedrijas Valsts monētu kaltuvi, kurā kala Livonijas [[šiliņi|šiliņus]] un trīspelherus. Tomēr norēķinos pamatā lietoja citās Eiropas valstīs kaltos [[dālderis|dālderus]]. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēks 1656. līdz 1661. gadam ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], tajā darbojās krievu naudas kaltuve. Arī pēc Baltijas guberņu inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā visu 18. gadsimtu un un pat 19. gadsimta pirmajā pusē tirdzniecībā lietoja Rietumeiropas valstīs kalto naudu. 1756. gadā Krievijas Impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus (''Moneta livoesthonica 1757'') no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu no 36 raudzes sudraba. Paredzēja, ka Krievijas monētas būs apgrozībā tikai līdz [[Narva]]i, bet Baltijas guberņās būs apgrozībā livonēzi. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības. Tomēr Rietumeiropas dālderu un dukātu lietošana turpinājās, tādēļ 1814., 1824. un 1848. gadā atkārtoti izsludināja rīkojumus, kas aizliedza ārvalstu naudas turpmāko apgrozību Baltijas guberņās.<ref>{{Grāmatas atsauce |author1=Kristīne Ducmane |author2=Anda Ozoliņa |title= Naudas laiki Latvijā |year=2013 |publisher=[[Lauku Avīze]] |location=Rīga |isbn=978-9984-87-884-3 |pages=249}}</ref> == Kartes == <gallery> Zviedrijas Baltijas provinces ar ģerboņiem Ēriks Dālbergs, 1667.jpg|Zviedru Baltijas provinces ar ģerboņiem ([[Ēriks Dālbergs]], 1667) Attēls:Russian Empire 1745 (Map III HQ).jpg|Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745) Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā pirms [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pakļaušanas (1783) Attēls:General-Karte der Ostsee-Provinzen 1854.jpeg|Baltijas provinces no "General-Karte LIV-EHST und KURLAND" ( C.G. Rücker, 1854). Attēls:Die Gouvernements Livland, Kurland und Kowno 1856.jpeg|Vidzemes, Kurzemes un Kauņas guberņas no "Stieler's Hand-Atlas" (''Friedrich von Stülpnagel'', 1856). Attēls:Die Ost-See-Provinzen 1860.jpeg|Baltijas provinces no "Meyer's Grosser Hand-Atlas aller Theile der Erde" (''Joseph Grässl'', 1860). 1860. Карта губерний Лифляндской, Эстляндской, Курляндской, Ковенской, Виленской, Гродненской и Минской.jpg|Igaunijas, Livonijas, Kurzemes, Kauņas, Viļņas, Grodņas un Minskas guberņas, 1860 </gallery> == Skatīt arī == * [http://www.ciltskoki.lv/_lapas/kartes/Rucker_1890/ Augstas izšķirtspējas Vidzemes un Kurzemes guberņu karte ar vāciskajiem vietvārdiem (''General-karte der russischen Ost-See-Provinzen. Liv.- Ehst — und Kurland'', Reval: Verlag von Franz Kluge, ap 1890) un Vitebskas guberņas latviešu apriņķu karte ar krieviskajiem vietvārdiem] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zviedrijas aizjūras provinces}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums}} <!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}} -->{{Baltijas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Baltijas guberņas|Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] g8qaf32ypn8o1ewwylff8kdn0d6a5mf 4489932 4489929 2026-07-04T05:46:59Z Pirags 3757 4489932 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Baltijas jūras provinces | official_name = {{val|de|Ostseegouvernements}}<br />{{val|ru|Остзе́йские губернии}} | other_name = | settlement_type = [[Zviedrijas impērija]]s, vēlāk [[Krievijas Impērija]]s provinces | image_skyline = Baltijas provinču ģerbonis.jpg | imagesize = 200px | image_caption = Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) | image_flag = | flag_size = | flag_alt = | flag_link = | image_seal = | seal_size = | seal_alt = | seal_link = | image_shield = | shield_size = | shield_alt = | shield_link = | nickname = | motto = | anthem = | capital = | largest_city = [[Rīga]] | official_language = [[vācu valoda]], pēc 1889. gada [[krievu valoda]] | spoken_language = [[latviešu valoda]], [[igauņu valoda]] | image_map = Meyerbaltikum.jpg | mapsize = 270px | map_alt = | map_caption = Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gadsimta beigas) | image_map1 = | mapsize1 = | map_alt1 = | map_caption1 = | subdivision_type = | subdivision_name = | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | leader_title1 = Baltijas (Rīgas) ģenerālgubernators | leader_name1 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | area_blank1_title = | area_blank1_km2 = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_footnotes = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | blank_name_sec1 = | blank_info_sec1 = | blank1_name_sec1 = | blank1_info_sec1 = | blank2_name_sec1 = | blank2_info_sec1 = | blank3_name_sec1 = | blank3_info_sec1 = | utc_offset = | website = | footnotes = }} '''Baltijas provinces''' ir [[vēsture|vēsturisks]] apzīmējums [[Zviedrija]]s aizjūras [[province|provincēm]] jeb domīnijām ({{val|sv|Östersjöprovinserna}}), [[Zviedru Igaunija|Igaunijai]] un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemei]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] par Baltijas provincēm sauca [[Krievijas Impērija]]s autonomās<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/56832/LVIZ_2013_3.pdf?sequence=1&isAllowed=y Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.] Latvijas Vēstures Institūta žurnāls 2013, izd. 3(88), 31.—44. lpp. ISSN 1025–8906</ref> '''Baltijas guberņas''' ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзе́йские губе́рнии, Прибалти́йские губе́рнии}}), proti, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā Baltijas provinču autonomiju pakāpeniski ierobežoja un tās sāka dēvēt par '''Baltijas novadu''' (''Остзейский край'', vēlāk ''Прибалтийский край''). == Vēsture == [[Attēls:Sw BalticPr 17cen.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts)]] [[Attēls:Zviedru Baltijas provinces 1613-1689.jpg|thumb|300px|Zviedru Baltijas provinces ar krieviskajiem vietvārdiem (1613-1689)]] [[Attēls:Baltic Germans.png|300px|thumb|[[vācbaltieši|Vācbaltiešu]] īpatsvars Baltijas provinču apriņķos (1897)]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā bijušās [[Livonijas Konfederācija]]s ziemeļu daļa 1561. gadā tika pievienota Zviedrijas lielvalstij un tajā tika izveidota Igaunijas hercogiste ([[Zviedru Igaunija]]) ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas ķēniņu]] kā nominālo Igaunijas hercogu. Pēc [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līguma]] [[Krievijas cariste]]i atņemtajās [[Ingrija]]s zemēs 1617. gadā izveidojās Zviedru Ingrijas province ar administratīvo centru Nīenas pilsētā (tagad [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]) pie Ņevas ietekas Somu jūras līcī. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] [[1629]]. gadā Zviedrijas valdījumā nonāca arī [[Livonijas hercogiste]]s ziemeļu daļa ([[Zviedru Vidzeme]]) jeb Zviedru Livonija ({{val|sv|Svenska Livland}}). Mēģinājums anektēt arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritoriju [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Zviedrijai neizdevās. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Pēteris I]] anektēja Zviedrijas Baltijas provinces, pārkāpjot sākotnējo vienošanos ar Polijas-Lietuvas valdnieku [[Augusts II Stiprais|Augustu II]], ka Ingrija un [[Karēlija]] pēc kara pienāksies Krievijai, bet Livonija un Igaunija — Polijai. Pēc Ingrijas iekarošanas Pēteris I piešķīra tai hercogistes statusu (''герцогство Ижорское''), 1708. gadā nodibināja Ingermanlandes guberņu, kas 1710. gadā tika pārdēvēta par [[Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburgas guberņu]]. Juridiski Zviedrija tiesības uz Baltijas provincēm zaudēja pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] [[1721]]. gadā, kad tās kļuva par guberņām Krievijas Impērijas sastāvā. [[Rīgas guberņa]]i saglabāja autonomijas tiesības, ko garantēja Krievijas ķeizara [[Pēteris I|Pētera I]] apstiprinātās t. s. [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta privilēģijas]]. Pēterburgā sāka darboties [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]. Pēc Pētera I nāves 1726. gadā Rīgas guberņas sastāvā tika izveidotas piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gadā atņēma Kurzemes hercogam [[Slokas novads|Slokas novadu]] un Baltijas provincēs izveidoja Rēveles un [[Rīgas vietniecība]]s ({{val|de|Statthalterschaft}}; {{val|ru|наместничество}}), kas pastāvēja līdz viņas nāvei 1796. gadā. Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Krievijas Impērija [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], kuru teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. 19. gadsimta sākumā Igauniju, Vidzemi un Kurzemi vāciski dēvēja par Krievijas Impērijas Vācu Baltijas jūras provincēm (''Deutsche Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland''). Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas pagasti sāka izsniegt arī latviešu vai igauņu valodā rakstītas [[Baltija]]s pases, kas ļāva zemniekiem pārvietoties trīs Baltijas guberņu ietvaros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/25.06.2024-bez-dzimsanas-datuma-un-tikai-briviem-laudim-kadi-bija-dokumenti-17-un-18-gadsimta.a559219/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Bez dzimšanas datuma un tikai brīviem ļaudīm. Kādi bija dokumenti 17. un 18. gadsimtā] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Baltijas pārkrievošana|Pārkrievošanas]] politikas reformu gaitā 1889. gadā likvidēja Baltijas provinču autonomiju. == Provinču heraldika == {| class="wikitable sortable" |- ! ģerboņi ! karogi ! vāciski ! latviski ! igauniski ! krieviski |- | [[Attēls:Coat of arms of Estlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|50px]] | Est(h)ländisches Gouvernement | [[Igaunijas guberņa]] | Eestimaa kubermang | Эстляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Governorate of Livonia 1856.svg|57x57px]] | [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|50px]] | Livländisches Gouvernement | [[Vidzemes guberņa]] | Liivimaa kubermang | Лифляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Kurlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|50px]] | Kurländisches Gouvernement | [[Kurzemes guberņa]] | Kuramaa kubermang | Курля́ндская губерния |} === Baltijas provinču jeb Rīgas ģenerālgubernatori === {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) == Nauda == [[Attēls:Moneta livoesthonica 1757.jpg|left|thumb|200px|96 kapeiku livonēzs ar Rīgas un Igaunijas guberņu ģerboņiem (1757)]] Baltijas provincēs 17. un 18. gadsimtā turpināja lietot savu naudu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām Rīgā [[1630]]. gadā atsāka darboties naudas kaltuve, kurā kala sudraba monētas pēc Polijas—Lietuvas naudas sistēmas parauga. 1644. gadā ar zviedru karalienes [[Kristīne I Vāsa|Kristīnes]] pavēli Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas atvēra otru, Zviedrijas Valsts monētu kaltuvi, kurā kala Livonijas [[šiliņi|šiliņus]] un trīspelherus. Tomēr norēķinos pamatā lietoja citās Eiropas valstīs kaltos [[dālderis|dālderus]]. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēks 1656. līdz 1661. gadam ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], tajā darbojās krievu naudas kaltuve. Arī pēc Baltijas guberņu inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā visu 18. gadsimtu un un pat 19. gadsimta pirmajā pusē tirdzniecībā lietoja Rietumeiropas valstīs kalto naudu. 1756. gadā Krievijas Impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus (''Moneta livoesthonica 1757'') no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu no 36 raudzes sudraba. Paredzēja, ka Krievijas monētas būs apgrozībā tikai līdz [[Narva]]i, bet Baltijas guberņās būs apgrozībā livonēzi. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības. Tomēr Rietumeiropas dālderu un dukātu lietošana turpinājās, tādēļ 1814., 1824. un 1848. gadā atkārtoti izsludināja rīkojumus, kas aizliedza ārvalstu naudas turpmāko apgrozību Baltijas guberņās.<ref>{{Grāmatas atsauce |author1=Kristīne Ducmane |author2=Anda Ozoliņa |title= Naudas laiki Latvijā |year=2013 |publisher=[[Lauku Avīze]] |location=Rīga |isbn=978-9984-87-884-3 |pages=249}}</ref> == Kartes == <gallery> Zviedrijas Baltijas provinces ar ģerboņiem Ēriks Dālbergs, 1667.jpg|Zviedru Baltijas provinces ar ģerboņiem ([[Ēriks Dālbergs]], 1667) Die Hertzogthümer Curland und Liefland.jpg|Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (1676–1750) Duche de Livonie & Duche de Curlande 1700.jpg|Baltijas provinces (1700). Parādīta vienota [[Livonijas hercogiste]], ietverot Igauniju, Vidzemi un Latgali Attēls:Russian Empire 1745 (Map III HQ).jpg|Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745) Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā pirms [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pakļaušanas (1783) Attēls:General-Karte der Ostsee-Provinzen 1854.jpeg|Baltijas provinces no "General-Karte LIV-EHST und KURLAND" ( C.G. Rücker, 1854). Attēls:Die Gouvernements Livland, Kurland und Kowno 1856.jpeg|Vidzemes, Kurzemes un Kauņas guberņas no "Stieler's Hand-Atlas" (''Friedrich von Stülpnagel'', 1856). Attēls:Die Ost-See-Provinzen 1860.jpeg|Baltijas provinces no "Meyer's Grosser Hand-Atlas aller Theile der Erde" (''Joseph Grässl'', 1860). 1860. Карта губерний Лифляндской, Эстляндской, Курляндской, Ковенской, Виленской, Гродненской и Минской.jpg|Igaunijas, Livonijas, Kurzemes, Kauņas, Viļņas, Grodņas un Minskas guberņas, 1860 Baltijas provinces 1918.jpg|Baltijas provinču etnogrāfiskā karte (1918) </gallery> == Skatīt arī == * [http://www.ciltskoki.lv/_lapas/kartes/Rucker_1890/ Augstas izšķirtspējas Vidzemes un Kurzemes guberņu karte ar vāciskajiem vietvārdiem (''General-karte der russischen Ost-See-Provinzen. Liv.- Ehst — und Kurland'', Reval: Verlag von Franz Kluge, ap 1890) un Vitebskas guberņas latviešu apriņķu karte ar krieviskajiem vietvārdiem] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zviedrijas aizjūras provinces}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums}} <!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}} -->{{Baltijas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Baltijas guberņas|Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] b2tnxq3e0ouq1c0cicxokvx909c5aq9 4489936 4489932 2026-07-04T05:57:02Z Pirags 3757 /* Kartes */ 4489936 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Baltijas jūras provinces | official_name = {{val|de|Ostseegouvernements}}<br />{{val|ru|Остзе́йские губернии}} | other_name = | settlement_type = [[Zviedrijas impērija]]s, vēlāk [[Krievijas Impērija]]s provinces | image_skyline = Baltijas provinču ģerbonis.jpg | imagesize = 200px | image_caption = Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) | image_flag = | flag_size = | flag_alt = | flag_link = | image_seal = | seal_size = | seal_alt = | seal_link = | image_shield = | shield_size = | shield_alt = | shield_link = | nickname = | motto = | anthem = | capital = | largest_city = [[Rīga]] | official_language = [[vācu valoda]], pēc 1889. gada [[krievu valoda]] | spoken_language = [[latviešu valoda]], [[igauņu valoda]] | image_map = Meyerbaltikum.jpg | mapsize = 270px | map_alt = | map_caption = Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gadsimta beigas) | image_map1 = | mapsize1 = | map_alt1 = | map_caption1 = | subdivision_type = | subdivision_name = | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | leader_title1 = Baltijas (Rīgas) ģenerālgubernators | leader_name1 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | area_blank1_title = | area_blank1_km2 = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_footnotes = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | blank_name_sec1 = | blank_info_sec1 = | blank1_name_sec1 = | blank1_info_sec1 = | blank2_name_sec1 = | blank2_info_sec1 = | blank3_name_sec1 = | blank3_info_sec1 = | utc_offset = | website = | footnotes = }} '''Baltijas provinces''' ir [[vēsture|vēsturisks]] apzīmējums [[Zviedrija]]s aizjūras [[province|provincēm]] jeb domīnijām ({{val|sv|Östersjöprovinserna}}), [[Zviedru Igaunija|Igaunijai]] un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemei]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] par Baltijas provincēm sauca [[Krievijas Impērija]]s autonomās<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/56832/LVIZ_2013_3.pdf?sequence=1&isAllowed=y Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.] Latvijas Vēstures Institūta žurnāls 2013, izd. 3(88), 31.—44. lpp. ISSN 1025–8906</ref> '''Baltijas guberņas''' ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзе́йские губе́рнии, Прибалти́йские губе́рнии}}), proti, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā Baltijas provinču autonomiju pakāpeniski ierobežoja un tās sāka dēvēt par '''Baltijas novadu''' (''Остзейский край'', vēlāk ''Прибалтийский край''). == Vēsture == [[Attēls:Sw BalticPr 17cen.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts)]] [[Attēls:Zviedru Baltijas provinces 1613-1689.jpg|thumb|300px|Zviedru Baltijas provinces ar krieviskajiem vietvārdiem (1613-1689)]] [[Attēls:Baltic Germans.png|300px|thumb|[[vācbaltieši|Vācbaltiešu]] īpatsvars Baltijas provinču apriņķos (1897)]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā bijušās [[Livonijas Konfederācija]]s ziemeļu daļa 1561. gadā tika pievienota Zviedrijas lielvalstij un tajā tika izveidota Igaunijas hercogiste ([[Zviedru Igaunija]]) ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas ķēniņu]] kā nominālo Igaunijas hercogu. Pēc [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līguma]] [[Krievijas cariste]]i atņemtajās [[Ingrija]]s zemēs 1617. gadā izveidojās Zviedru Ingrijas province ar administratīvo centru Nīenas pilsētā (tagad [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]) pie Ņevas ietekas Somu jūras līcī. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] [[1629]]. gadā Zviedrijas valdījumā nonāca arī [[Livonijas hercogiste]]s ziemeļu daļa ([[Zviedru Vidzeme]]) jeb Zviedru Livonija ({{val|sv|Svenska Livland}}). Mēģinājums anektēt arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritoriju [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Zviedrijai neizdevās. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Pēteris I]] anektēja Zviedrijas Baltijas provinces, pārkāpjot sākotnējo vienošanos ar Polijas-Lietuvas valdnieku [[Augusts II Stiprais|Augustu II]], ka Ingrija un [[Karēlija]] pēc kara pienāksies Krievijai, bet Livonija un Igaunija — Polijai. Pēc Ingrijas iekarošanas Pēteris I piešķīra tai hercogistes statusu (''герцогство Ижорское''), 1708. gadā nodibināja Ingermanlandes guberņu, kas 1710. gadā tika pārdēvēta par [[Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburgas guberņu]]. Juridiski Zviedrija tiesības uz Baltijas provincēm zaudēja pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] [[1721]]. gadā, kad tās kļuva par guberņām Krievijas Impērijas sastāvā. [[Rīgas guberņa]]i saglabāja autonomijas tiesības, ko garantēja Krievijas ķeizara [[Pēteris I|Pētera I]] apstiprinātās t. s. [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta privilēģijas]]. Pēterburgā sāka darboties [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]. Pēc Pētera I nāves 1726. gadā Rīgas guberņas sastāvā tika izveidotas piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gadā atņēma Kurzemes hercogam [[Slokas novads|Slokas novadu]] un Baltijas provincēs izveidoja Rēveles un [[Rīgas vietniecība]]s ({{val|de|Statthalterschaft}}; {{val|ru|наместничество}}), kas pastāvēja līdz viņas nāvei 1796. gadā. Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Krievijas Impērija [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], kuru teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. 19. gadsimta sākumā Igauniju, Vidzemi un Kurzemi vāciski dēvēja par Krievijas Impērijas Vācu Baltijas jūras provincēm (''Deutsche Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland''). Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas pagasti sāka izsniegt arī latviešu vai igauņu valodā rakstītas [[Baltija]]s pases, kas ļāva zemniekiem pārvietoties trīs Baltijas guberņu ietvaros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/25.06.2024-bez-dzimsanas-datuma-un-tikai-briviem-laudim-kadi-bija-dokumenti-17-un-18-gadsimta.a559219/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Bez dzimšanas datuma un tikai brīviem ļaudīm. Kādi bija dokumenti 17. un 18. gadsimtā] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Baltijas pārkrievošana|Pārkrievošanas]] politikas reformu gaitā 1889. gadā likvidēja Baltijas provinču autonomiju. == Provinču heraldika == {| class="wikitable sortable" |- ! ģerboņi ! karogi ! vāciski ! latviski ! igauniski ! krieviski |- | [[Attēls:Coat of arms of Estlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|50px]] | Est(h)ländisches Gouvernement | [[Igaunijas guberņa]] | Eestimaa kubermang | Эстляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Governorate of Livonia 1856.svg|57x57px]] | [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|50px]] | Livländisches Gouvernement | [[Vidzemes guberņa]] | Liivimaa kubermang | Лифляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Kurlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|50px]] | Kurländisches Gouvernement | [[Kurzemes guberņa]] | Kuramaa kubermang | Курля́ндская губерния |} === Baltijas provinču jeb Rīgas ģenerālgubernatori === {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) == Nauda == [[Attēls:Moneta livoesthonica 1757.jpg|left|thumb|200px|96 kapeiku livonēzs ar Rīgas un Igaunijas guberņu ģerboņiem (1757)]] Baltijas provincēs 17. un 18. gadsimtā turpināja lietot savu naudu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām Rīgā [[1630]]. gadā atsāka darboties naudas kaltuve, kurā kala sudraba monētas pēc Polijas—Lietuvas naudas sistēmas parauga. 1644. gadā ar zviedru karalienes [[Kristīne I Vāsa|Kristīnes]] pavēli Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas atvēra otru, Zviedrijas Valsts monētu kaltuvi, kurā kala Livonijas [[šiliņi|šiliņus]] un trīspelherus. Tomēr norēķinos pamatā lietoja citās Eiropas valstīs kaltos [[dālderis|dālderus]]. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēks 1656. līdz 1661. gadam ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], tajā darbojās krievu naudas kaltuve. Arī pēc Baltijas guberņu inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā visu 18. gadsimtu un un pat 19. gadsimta pirmajā pusē tirdzniecībā lietoja Rietumeiropas valstīs kalto naudu. 1756. gadā Krievijas Impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus (''Moneta livoesthonica 1757'') no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu no 36 raudzes sudraba. Paredzēja, ka Krievijas monētas būs apgrozībā tikai līdz [[Narva]]i, bet Baltijas guberņās būs apgrozībā livonēzi. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības. Tomēr Rietumeiropas dālderu un dukātu lietošana turpinājās, tādēļ 1814., 1824. un 1848. gadā atkārtoti izsludināja rīkojumus, kas aizliedza ārvalstu naudas turpmāko apgrozību Baltijas guberņās.<ref>{{Grāmatas atsauce |author1=Kristīne Ducmane |author2=Anda Ozoliņa |title= Naudas laiki Latvijā |year=2013 |publisher=[[Lauku Avīze]] |location=Rīga |isbn=978-9984-87-884-3 |pages=249}}</ref> == Kartes == <gallery> Zviedrijas Baltijas provinces ar ģerboņiem Ēriks Dālbergs, 1667.jpg|Zviedru Baltijas provinces ar ģerboņiem ([[Ēriks Dālbergs]], 1667) Duche de Livonie & Duche de Curlande 1700.jpg|Baltijas provinces (1700). Parādīta vienota [[Livonijas hercogiste]], ietverot Igauniju, Vidzemi un Latgali Die Hertzogthümer Curland und Liefland.jpg|Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (1676–1750) Attēls:Russian Empire 1745 (Map III HQ).jpg|Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745) Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā pirms [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pakļaušanas (1783) Attēls:General-Karte der Ostsee-Provinzen 1854.jpeg|Baltijas provinces no "General-Karte LIV-EHST und KURLAND" ( C.G. Rücker, 1854). Attēls:Die Gouvernements Livland, Kurland und Kowno 1856.jpeg|Vidzemes, Kurzemes un Kauņas guberņas no "Stieler's Hand-Atlas" (''Friedrich von Stülpnagel'', 1856). Attēls:Die Ost-See-Provinzen 1860.jpeg|Baltijas provinces no "Meyer's Grosser Hand-Atlas aller Theile der Erde" (''Joseph Grässl'', 1860). 1860. Карта губерний Лифляндской, Эстляндской, Курляндской, Ковенской, Виленской, Гродненской и Минской.jpg|Igaunijas, Livonijas, Kurzemes, Kauņas, Viļņas, Grodņas un Minskas guberņas, 1860 Baltijas provinces 1918.jpg|Baltijas provinču etnogrāfiskā karte (1918) </gallery> == Skatīt arī == * [http://www.ciltskoki.lv/_lapas/kartes/Rucker_1890/ Augstas izšķirtspējas Vidzemes un Kurzemes guberņu karte ar vāciskajiem vietvārdiem (''General-karte der russischen Ost-See-Provinzen. Liv.- Ehst — und Kurland'', Reval: Verlag von Franz Kluge, ap 1890) un Vitebskas guberņas latviešu apriņķu karte ar krieviskajiem vietvārdiem] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zviedrijas aizjūras provinces}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums}} <!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}} -->{{Baltijas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Baltijas guberņas|Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] tf0qjmn7p8zsryisr7q03051d13nhiw 4489937 4489936 2026-07-04T05:58:49Z Pirags 3757 /* Kartes */ 4489937 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Baltijas jūras provinces | official_name = {{val|de|Ostseegouvernements}}<br />{{val|ru|Остзе́йские губернии}} | other_name = | settlement_type = [[Zviedrijas impērija]]s, vēlāk [[Krievijas Impērija]]s provinces | image_skyline = Baltijas provinču ģerbonis.jpg | imagesize = 200px | image_caption = Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) | image_flag = | flag_size = | flag_alt = | flag_link = | image_seal = | seal_size = | seal_alt = | seal_link = | image_shield = | shield_size = | shield_alt = | shield_link = | nickname = | motto = | anthem = | capital = | largest_city = [[Rīga]] | official_language = [[vācu valoda]], pēc 1889. gada [[krievu valoda]] | spoken_language = [[latviešu valoda]], [[igauņu valoda]] | image_map = Meyerbaltikum.jpg | mapsize = 270px | map_alt = | map_caption = Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gadsimta beigas) | image_map1 = | mapsize1 = | map_alt1 = | map_caption1 = | subdivision_type = | subdivision_name = | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | leader_title1 = Baltijas (Rīgas) ģenerālgubernators | leader_name1 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | area_blank1_title = | area_blank1_km2 = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_footnotes = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | blank_name_sec1 = | blank_info_sec1 = | blank1_name_sec1 = | blank1_info_sec1 = | blank2_name_sec1 = | blank2_info_sec1 = | blank3_name_sec1 = | blank3_info_sec1 = | utc_offset = | website = | footnotes = }} '''Baltijas provinces''' ir [[vēsture|vēsturisks]] apzīmējums [[Zviedrija]]s aizjūras [[province|provincēm]] jeb domīnijām ({{val|sv|Östersjöprovinserna}}), [[Zviedru Igaunija|Igaunijai]] un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemei]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] par Baltijas provincēm sauca [[Krievijas Impērija]]s autonomās<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/56832/LVIZ_2013_3.pdf?sequence=1&isAllowed=y Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.] Latvijas Vēstures Institūta žurnāls 2013, izd. 3(88), 31.—44. lpp. ISSN 1025–8906</ref> '''Baltijas guberņas''' ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзе́йские губе́рнии, Прибалти́йские губе́рнии}}), proti, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā Baltijas provinču autonomiju pakāpeniski ierobežoja un tās sāka dēvēt par '''Baltijas novadu''' (''Остзейский край'', vēlāk ''Прибалтийский край''). == Vēsture == [[Attēls:Sw BalticPr 17cen.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts)]] [[Attēls:Zviedru Baltijas provinces 1613-1689.jpg|thumb|300px|Zviedru Baltijas provinces ar krieviskajiem vietvārdiem (1613-1689)]] [[Attēls:Baltic Germans.png|300px|thumb|[[vācbaltieši|Vācbaltiešu]] īpatsvars Baltijas provinču apriņķos (1897)]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā bijušās [[Livonijas Konfederācija]]s ziemeļu daļa 1561. gadā tika pievienota Zviedrijas lielvalstij un tajā tika izveidota Igaunijas hercogiste ([[Zviedru Igaunija]]) ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas ķēniņu]] kā nominālo Igaunijas hercogu. Pēc [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līguma]] [[Krievijas cariste]]i atņemtajās [[Ingrija]]s zemēs 1617. gadā izveidojās Zviedru Ingrijas province ar administratīvo centru Nīenas pilsētā (tagad [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]) pie Ņevas ietekas Somu jūras līcī. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] [[1629]]. gadā Zviedrijas valdījumā nonāca arī [[Livonijas hercogiste]]s ziemeļu daļa ([[Zviedru Vidzeme]]) jeb Zviedru Livonija ({{val|sv|Svenska Livland}}). Mēģinājums anektēt arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritoriju [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Zviedrijai neizdevās. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Pēteris I]] anektēja Zviedrijas Baltijas provinces, pārkāpjot sākotnējo vienošanos ar Polijas-Lietuvas valdnieku [[Augusts II Stiprais|Augustu II]], ka Ingrija un [[Karēlija]] pēc kara pienāksies Krievijai, bet Livonija un Igaunija — Polijai. Pēc Ingrijas iekarošanas Pēteris I piešķīra tai hercogistes statusu (''герцогство Ижорское''), 1708. gadā nodibināja Ingermanlandes guberņu, kas 1710. gadā tika pārdēvēta par [[Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburgas guberņu]]. Juridiski Zviedrija tiesības uz Baltijas provincēm zaudēja pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] [[1721]]. gadā, kad tās kļuva par guberņām Krievijas Impērijas sastāvā. [[Rīgas guberņa]]i saglabāja autonomijas tiesības, ko garantēja Krievijas ķeizara [[Pēteris I|Pētera I]] apstiprinātās t. s. [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta privilēģijas]]. Pēterburgā sāka darboties [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]. Pēc Pētera I nāves 1726. gadā Rīgas guberņas sastāvā tika izveidotas piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gadā atņēma Kurzemes hercogam [[Slokas novads|Slokas novadu]] un Baltijas provincēs izveidoja Rēveles un [[Rīgas vietniecība]]s ({{val|de|Statthalterschaft}}; {{val|ru|наместничество}}), kas pastāvēja līdz viņas nāvei 1796. gadā. Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Krievijas Impērija [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], kuru teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. 19. gadsimta sākumā Igauniju, Vidzemi un Kurzemi vāciski dēvēja par Krievijas Impērijas Vācu Baltijas jūras provincēm (''Deutsche Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland''). Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas pagasti sāka izsniegt arī latviešu vai igauņu valodā rakstītas [[Baltija]]s pases, kas ļāva zemniekiem pārvietoties trīs Baltijas guberņu ietvaros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/25.06.2024-bez-dzimsanas-datuma-un-tikai-briviem-laudim-kadi-bija-dokumenti-17-un-18-gadsimta.a559219/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Bez dzimšanas datuma un tikai brīviem ļaudīm. Kādi bija dokumenti 17. un 18. gadsimtā] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Baltijas pārkrievošana|Pārkrievošanas]] politikas reformu gaitā 1889. gadā likvidēja Baltijas provinču autonomiju. == Provinču heraldika == {| class="wikitable sortable" |- ! ģerboņi ! karogi ! vāciski ! latviski ! igauniski ! krieviski |- | [[Attēls:Coat of arms of Estlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|50px]] | Est(h)ländisches Gouvernement | [[Igaunijas guberņa]] | Eestimaa kubermang | Эстляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Governorate of Livonia 1856.svg|57x57px]] | [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|50px]] | Livländisches Gouvernement | [[Vidzemes guberņa]] | Liivimaa kubermang | Лифляндская губерния |- | [[Attēls:Coat of arms of Kurlandia Governorate 1856.svg|50px]] | [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|50px]] | Kurländisches Gouvernement | [[Kurzemes guberņa]] | Kuramaa kubermang | Курля́ндская губерния |} === Baltijas provinču jeb Rīgas ģenerālgubernatori === {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) == Nauda == [[Attēls:Moneta livoesthonica 1757.jpg|left|thumb|200px|96 kapeiku livonēzs ar Rīgas un Igaunijas guberņu ģerboņiem (1757)]] Baltijas provincēs 17. un 18. gadsimtā turpināja lietot savu naudu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām Rīgā [[1630]]. gadā atsāka darboties naudas kaltuve, kurā kala sudraba monētas pēc Polijas—Lietuvas naudas sistēmas parauga. 1644. gadā ar zviedru karalienes [[Kristīne I Vāsa|Kristīnes]] pavēli Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas atvēra otru, Zviedrijas Valsts monētu kaltuvi, kurā kala Livonijas [[šiliņi|šiliņus]] un trīspelherus. Tomēr norēķinos pamatā lietoja citās Eiropas valstīs kaltos [[dālderis|dālderus]]. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēks 1656. līdz 1661. gadam ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], tajā darbojās krievu naudas kaltuve. Arī pēc Baltijas guberņu inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā visu 18. gadsimtu un un pat 19. gadsimta pirmajā pusē tirdzniecībā lietoja Rietumeiropas valstīs kalto naudu. 1756. gadā Krievijas Impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus (''Moneta livoesthonica 1757'') no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu no 36 raudzes sudraba. Paredzēja, ka Krievijas monētas būs apgrozībā tikai līdz [[Narva]]i, bet Baltijas guberņās būs apgrozībā livonēzi. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības. Tomēr Rietumeiropas dālderu un dukātu lietošana turpinājās, tādēļ 1814., 1824. un 1848. gadā atkārtoti izsludināja rīkojumus, kas aizliedza ārvalstu naudas turpmāko apgrozību Baltijas guberņās.<ref>{{Grāmatas atsauce |author1=Kristīne Ducmane |author2=Anda Ozoliņa |title= Naudas laiki Latvijā |year=2013 |publisher=[[Lauku Avīze]] |location=Rīga |isbn=978-9984-87-884-3 |pages=249}}</ref> == Kartes == <gallery> Zviedrijas Baltijas provinces ar ģerboņiem Ēriks Dālbergs, 1667.jpg|Zviedru Baltijas provinces ar ģerboņiem ([[Ēriks Dālbergs]], 1667) Duche de Livonie & Duche de Curlande 1700.jpg|Baltijas provinces (1700). Parādīta vienota [[Livonijas hercogiste]], ietverot Igauniju, Vidzemi un Latgali Die Hertzogthümer Curland und Liefland.jpg|Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (1676–1750) Attēls:Russian Empire 1745 (Map III HQ).jpg|Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745) Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā pirms [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] (1783) Attēls:General-Karte der Ostsee-Provinzen 1854.jpeg|Baltijas provinces no "General-Karte LIV-EHST und KURLAND" ( C.G. Rücker, 1854). Attēls:Die Gouvernements Livland, Kurland und Kowno 1856.jpeg|Vidzemes, Kurzemes un Kauņas guberņas no "Stieler's Hand-Atlas" (''Friedrich von Stülpnagel'', 1856). Attēls:Die Ost-See-Provinzen 1860.jpeg|Baltijas provinces no "Meyer's Grosser Hand-Atlas aller Theile der Erde" (''Joseph Grässl'', 1860). 1860. Карта губерний Лифляндской, Эстляндской, Курляндской, Ковенской, Виленской, Гродненской и Минской.jpg|Igaunijas, Livonijas, Kurzemes, Kauņas, Viļņas, Grodņas un Minskas guberņas, 1860 Baltijas provinces 1918.jpg|Baltijas provinču etnogrāfiskā karte (1918) </gallery> == Skatīt arī == * [http://www.ciltskoki.lv/_lapas/kartes/Rucker_1890/ Augstas izšķirtspējas Vidzemes un Kurzemes guberņu karte ar vāciskajiem vietvārdiem (''General-karte der russischen Ost-See-Provinzen. Liv.- Ehst — und Kurland'', Reval: Verlag von Franz Kluge, ap 1890) un Vitebskas guberņas latviešu apriņķu karte ar krieviskajiem vietvārdiem] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zviedrijas aizjūras provinces}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums}} <!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}} -->{{Baltijas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Baltijas guberņas|Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] 16pozy0ymbr19dzsa0i77b89k92uyg8 0 235094 4489780 3746341 2026-07-03T16:49:23Z Tankists 100139 4489780 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Arvīds Krīpens | vārds_orig = | attēls = Arvids Kripens 1943.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{flag|Krievijas Impērija}}, [[Vidzemes guberņa]], [[Stāmerienas pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 20 | m_vieta = {{AUS}}, [[Sidneja]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = Waffen-Standartenführer (pulkvedis)<br /> [[Attēls:SS-Standartenführer Collar Rank.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br /> {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[6. Rīgas kājnieku pulks]]<br /> [[1. Liepājas kājnieku pulks]]<br /> [[32. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br /> [[Latvijas brīvības cīņas]]<br /> [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (III šķira)<br />Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķira)<br /> Lietuvas 10 gadu neatkarības medaļa<br /> [[Zviedrija]]s [[Zobena ordenis]] (III šķira)<br /> [[Kara nopelnu krusts]] ar šķēpiem (II šķira)<br /> [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira) | cits_darbs = }} }}'''Arvīds Krīpens''' (1893-1968) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 14. lpp</ref> == Bērnība un jaunība == Dzimis [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]] skolotāja ģimenē, Krīpens vidējo izglītību ieguva [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]], mācības turpināja [[Sanktpēterburga]]s satiksmes ceļu institūtā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] laikā 1916. gada 26. aprīlī viņu iesauca [[Krievijas Impērija]]s bruņotajos spēkos [[Caricina]]s studentu bataljonā, vēlāk nosūtīja uz [[Tbilisi]] studentu kara skolu, ko viņš beidza 1916. gada 20. decembrī leitnanta pakāpē. Dienestu turpināja 242. Luhovas kājnieku pulkā 61. kājnieku divīzijas sastāvā, pēc tam 2. kājnieku divīzijas 7. [[Rēvele]]s kājnieku pulkā. 1917. gada augustā Krīpenu pārcēla uz 44. rezerves artilērijas brigādes ložmetēju rotu, bet decembrī demobilizēja.<ref name="lk">Latvijas Kareivis, 1934. g. 4. feb. (Nr. 27) 2. lpp</ref> == Latvijas Brīvības cīņās == Atgriezies Latvijā, Krīpens kā viens no pirmajiem stājās jaunizveidotās Latvijas Republikas sardzē, jau 1918. gada 14. decembrī viņš kopā ar abiem brāļiem Moricu un Valdemāru iestājās [[Cēsu rota|Cēsu rotā]], ar to [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķā bataljona]] rindās piedalījās kaujās Dienvidkurzemē. Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā, bataljonam uzsākot virzību uz Vidzemi, Krīpens nonāca jaunveidotajā [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulkā]], bet no 1919. gada 30. septembra cīnījās [[Latgales atbrīvošana|Latgales frontē]] pret lielinieku spēkiem [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] sastāvā. 1922. gada martā tika pārcelts uz [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulku]].<ref name="lk" /> == Starpkaru periodā == 1922. gadā beidzis kara skolu, Krīpens no 1922. gada septembra līdz 1924. gadam vadīja ložmetēju rotu [[12. Bauskas kājnieku pulks|12. Bauskas kājnieku pulkā]], pēc tam iestājās kara akadēmiskajos kursos. Ar diplomdarbu, kurā apskatīti [[Krievijas Impērija]]s zaudējuma iemesli Pirmajā pasaules karā, Krīpens kursus beidza 1926. gadā ar I šķiru. No 1926. gada lektors kara skolā, 1927. gada 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, bet 1931. gada 1. decembrī tika nozīmēts par bataljona komandieri 6. Rīgas kājnieku pulkā. No 1933. gada augusta Krīpens bija grupas komandieris bataljonu komandieru kursos, līdz tika nozīmēts par štāba priekšnieku [[Kurzemes divīzija|Kurzemes divīzijā]] 1934. gada 4. februārī.<ref name="lk" /> 1935. gada augustā Krīpenu iecēla par [[Latvijas Kara skola]]s priekšnieku un paaugstināja par pulkvedi, šajā amatā viņš sagaidīja pēdējo kara skolas izlaidumu 1939. gada 1. septembrī. Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] bruņoto spēku mobilizācijas [[Polijas kampaņa]]s laikā 1939. gada 14. septembrī Krīpens bija viens no virsniekiem, kas iestājās par labu mobilizācijas izsludināšanai arī [[Latvijas bruņotie spēki|Latvijas bruņotajos spēkos]], taču šim aicinājumam valdībā dzirdīgas ausis neatradās. Pats Krīpens pēckara gados aprakstīja šos notikumus: {{cquote|14. septembri Padomju Savienība izsludināja savu bruņoto spēku vispārēju mobilizāciju un divi dienas vēlāk mūsu izlūkošana konstatēja, ka sarkano tanku kolonnas tuvojas Latvijas robežai. Tas neapšaubāmi bija naidīgs solis, kam varēja būt tikai viena atbilde — Latvijas armijas mobilizācija, pilnīgi automātiska, bez jebkādas prātošanas. Bet mobilizācija, par spīti Pad. Savienības naidīgajam solim (nevienas valsts nolūki vairs nav draudzīgi, ja tās bruņotie spēki sāk virzīties pret kādas citas valsts robežām), Latvijā tomēr nenotika. Līdz ar to jau šajā brīdī bijām kapitulējuši, lai gan savu brīvību vēl gatavojāmies aizstāvēt līdz pat 1940. g. 17. jūnijam — mūsu formālās kapitulācijas dienai.<ref>Laiks, 1958. g. 15. janv. (Nr. 5) 6. lpp</ref>}} 1939. gada septembrī Krīpens tika iecelts par [[1. Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulka]] komandieri, šo amatu saglabāja līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] kad 1940. gada augusta sākumā pēc paša vēlēšanās tika atvaļināts. [[Latvijas okupācija (1940)|Baigajā gadā]] arestēja abus Krīpena brāļus, Morics šajā brīdī bija kapteinis, bet Valdemārs bija sasniedzis pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi - brāļus viņam satikt vairs nebija lemts.<ref>Cīņa, 1940. g. 5. aug. (Nr. 16) 12. lpp</ref> == Otrajā pasaules karā == [[Attēls:1943 pulkvezi.png|thumb|left|350px|Latviešu leģiona pulku komandieri pēc zvēresta nodošanas 1943. gada aprīlī, no kreisās 43. pulka komandieris pulkvežleitnants [[Kārlis Lobe|Lobe]], 42. pulka komandieris pulkvežleitnants [[Voldemārs Veiss|Veiss]], [[33. ieroču SS grenadieru pulks|33. pulka]] komandieris pulkvedis [[Vilis Janums|Janums]], [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. pulka]] komandieris pulkvedis Krīpens, [[15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks|15. (1.). artilērijas pulka]] komandieris pulkvedis [[Voldemārs Skaistlauks|Skaistlauks]] un [[34. ieroču SS grenadieru pulks|34. pulka]] komandieris pulkvedis [[Augusts Apsītis-Apse|Apsītis]].]] [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vācijas iebrukuma]] laikā 1941. gada jūnijā Krīpens organizēja 15 vīru lielu nacionālo partizānu grupu "Smiltenes brīvprātīgie cīnītāji" [[Bilskas pagasts|Bilskas pagastā]]. 29. jūnija naktī Krīpens vadīja savus vīrus sadursmē ar miličiem, līdz nākamajai dienai vienības rindās jau bija ap 50 vīriem, to skaitā ap 20 [[Litene]]s nometnes dezertējušo latviešu karavīru pilnā apbruņojumā. 6. jūlijā vienība bez cīņas ieņēma Smilteni un turpināja vajāt klīstošās sarkanarmiešu vienības līdz pat [[Padomju Savienība|PSRS]] robežai.<ref>Tēvija, 1941. g. 22. dec. (Nr. 149) 4. lpp</ref> 1941. gada 16. jūlijā Krīpenu iecēla par Daugavpils rajona pašaizsardzības priekšnieku, šajā amatā viņš pavēlēja turpināt darbību pašvaldībām, kas to bija atsākušas pēc vācu ienākšanas.<ref>Daugavpils Latviešu avīze, 1941. g. 16. jūl. (Nr. 2) 1. lpp</ref> [[Attēls:32 pulks Kripens Janums 1943.png|thumb|left|350px|Ar pulkvedi [[Vilis Janums|Janumu]].]] Nodibinoties [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] vietvaldībai, Krīpens tika iecelts par iekšlietu un personālo jautājumu ģenerāldirektora [[Oskars Dankers|Oskara Dankera]] 2. palīgu. Izmantojot savu autoritāti jaunāko virsnieku vidū kā kara skolas priekšnieks,<ref>Zem melnbrūnā zobena - Heinrihs Strods, Rīga: 1994, 78., 79. lpp.</ref> Krīpens 1942. gada 20. februārī "Tēvijā" publicēja aicinājumu latviešu virsniekiem brīvprātīgi pieteikties dienestam jaunveidotajos [[Latviešu policijas bataljoni|latviešu policijas bataljonos]]: {{cquote|Lēmums ir pieņemts, tā saka pirms kaujas katrs komandieris, kad viņš ir apsvēris visus apstākļus un taisījis savu slēdzienu. Tā arī man tas šodien jāsaka par sevi — lēmums ir pieņemts. Un ne tikai par sevi. Ar dziļu pārliecību, no daudziem, daudziem pat uz to lūgts, kā bijušais latviešu jaunākas virsnieku saimes vadītājs un audzinātājs varu teikt, ka tas ir arī šodien kļuvis tikpat kā par visas mūsu virsnieku saimes lēmumu. Šis lēmums skan - ir pieteikta nesaudzīga cīņa boļševismam. ... Latviešu karavīru sauc svētais pienākums sargāt savu zemi, savu tautu, dot savus spēkus visas Eiropas tautu lielajā cīņā pret cilvēces kultūras nāvīgo ienaidnieku - āziatisko boļševismu.<ref>Tēvija, 1942. g. 20. feb. (Nr. 43) 1. lpp</ref>}} [[Attēls:Kripens Bangerskis 1944.png |thumb|right|350px|Ģenerālinspektors [[Rūdolfs Bangerskis|Bangerskis]] apmeklē 32. pulka pozīcijas pie Opočkas.]] Aktīvā dienestā Krīpens atgriezās 1943. gada aprīļa sākumā, kad pēc 1943. gada 10. februāra pavēles par vienota [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] izveidi viņu iecēla par jaunveidojamās [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijas]] [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. grenadieru pulka]] komandieri, par viņa adjutantu kļuva majors [[Vilis Hāzners|Hāzners]]. Pulka formēšanu uzsāka [[Paplaka|Paplakā]], izmantojot Sarkanās armijas pēc bāzu līguma ierīkotās nometnes telpas, uz fronti tas izbrauca 1943. gada 28.-30. novembrī. Krīpens pulku vadīja aizsardzības kaujās Novosokolovņiku pozīcijās 1944. gada janvārī. 1944. gada 2. februārī Krīpens saņēma pavēli atkāpties, vēl pirms pie pulka bija atgriezies tā II bataljons - viņš par to nesekmīgi protestēja tuvumā novietoto vācu 83. un 205. vācu divīziju komandieriem. Februāra vidū pulks atkāpās uz [[Veļikaja]]s pozīcijām, tās ar kauju sasniedza vien 29. februārī, ciešot smagus zaudējumus. Turpināja pulku vadīt [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīciju kaujās, kā arī pārraudzījis sākotnēji mierīgo novietošanos [[Opočka]]s pozīcijās. Tur 1944. gada [[Jāņi|Jāņu]] svinības pārtrauca ienaidnieka uzbrukums - pulks tika izsists no savām pozīcijām, kad tās ieņemt izrādījās neiespējami bez nesamērīga dzīvā spēka zaudējuma, Krīpens to paziņoja divīzijas komandierim - policijas ģenerālim Heilmanam un atkāpās no pulka komandiera amata.<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 28. lpp</ref> Atgriežoties [[Rīga|Rīgā]], Krīpenu šajā sakarā apciemoja [[Sicherheitsdienst|SD]] kapteinis, taču tas laimīgā kārtā sakrita ar latviešu virsnieku viesošanos viņa dzīvoklī un sekas izpalika. Atlikušo kara daļu Krīpens pavadīja ģenerālinspektora [[Rūdolfs Bangerskis|Bangerska]] štābā.<ref>Laiks, 1953. g. 17. jūn. (Nr. 48) 6. lpp</ref> == Pēckara dzīve == Pēc Vācijas kapitulācijas Krīpens atkal nokļuva pie saviem karavīriem Cēdelgēmas gūstekņu nometnē - kad apstiprinājās informācija, ka [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasa izdot latviešu karavīrus, viņš 1945. gada 26. novembrī pie nometnes vārtiem demonstratīvi izdarīja pašnāvības mēģinājumu, sadurot sevi vēderā - ar to Krīpens skaidri parādīja, ka nāve ir labāka par gūstu Padomju savienībā. Krīpena rīcība izraisīja pietiekošu rezonansi un latviešu karavīrus no Cēdelgēmas neizdeva. Krīpens piedalījās arī [[Daugavas vanagi|Daugavas vanagu]] dibināšanā. Atlikušajā mūža daļā bija aktīvs [[Trimdas latvieši|trimdas latviešu]] sabiedriskajā dzīvē, publicēja vēsturiski-militārus pārspriedumus. Pulkvedis Arvīds Krīpens mira Sidnejā 1968. gada 20. augustā.<ref>Laiks, 1968. g. 28. aug. (Nr. 69) 6. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Krīpens, Arvīds}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] ge1guj37hmlj7onkizyva7kj5xu2go8 0 241562 4489964 4189721 2026-07-04T07:37:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489964 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ivars Cinkuss | vārds_orig = | attēls = IvarsCinkuss.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1969 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = Latvijas | tautība = Latvietis | nodarbošanās = diriģents | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Lorija Cinkuss]] | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ivars Cinkuss''' (dzimis 1969. gada 15. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[diriģents]]. Amatu apguvis [[Emīla Dārziņa mūzikas skola]]s kora klasē pie Kriša Deķa un Jura Kokara (absolvējis 1987. gadā), [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]] profesora [[Edgars Račevskis|Edgara Račevska]] diriģēšanas klasē (absolvējis 1992. gadā, prof. bakalaura grāds kordiriģēšanā), kā arī Vestminsteras kora koledžā (''Westminster Choir College''), [[Prinstona|Prinstonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — muzikoloģijas, mūzikas vēstures un diriģēšanas studijas profesora Džozefa Flammerfelta (''Joseph Flummerfelt'') klasē (absolvējis 1995. gadā, maģistra grāds mūzikā). == Diriģenta darbība == Ivars Cinkuss ir Rīgas Tehniskās universitātes [[Gaudeamus (koris)|vīru kora "Gaudeamus"]]<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.gaudeamus.lv/language.html |title=RTU vīru koris - GAUDEAMUS - RTU male chorus |publisher=Gaudeamus.lv |date= |accessdate=2015-11-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150708105221/http://www.gaudeamus.lv/language.html |archivedate=2015-07-08 }}</ref> (no 1996. gada) un SIA "Latvija Statoil" jauktā kora "Cantus Fortis" (no 2007. gada) mākslinieciskais vadītājs, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents no 2003. gada, Ventspils pilsētas un rajona koru un Rīgas vīru koru virsdiriģents. No 2002. līdz 2013. gadam bijis Collegium Vocale Ventspils /kamerkoris Ventspils/ mākslinieciskais vadītājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kamerkorisventspils.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140103122054/http://kamerkorisventspils.lv/# |archivedate={{dat|2014|01|03||bez}} }}</ref> iestudējot un atskaņojot vairāk kā 35 dažādas programmas, sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri, [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]], baroka orķestri "Collegium Musicum Rīga" u.c. Viesdiriģenta statusā strādājis arī ar [[Latvija (koris)|Valsts Akadēmisko kori "Latvija"]], Liepājas simfonisko orķestri,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://lso.lv/dirigenti |title=Liepājas Simfoniskais orķestris - DIRIĢENTI |publisher=Lso.lv |date= |accessdate=2015-11-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150913071936/http://lso.lv/dirigenti |archivedate=2015-09-13 }}</ref> "Collegium Musicum Rīga", kamerorķestri "Rīgas kamermūziķi" un Latvijas filharmonijas kamerorķestri. No 1996. līdz 1998. vadījis [[Rīgas Doma zēnu koris|Rīgas Doma zēnu kori]]. Strādājot par [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] mākslinieku no 1998. līdz 2004. gadam, Ivara vadībā izveidotas un ierakstītas vairākas senās mūzikas programmas, ar kurām papildināti radio fondi. Tandēmā ar Airu Birziņu Ivars Cinkuss bijis [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki|XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XIII Deju svētku]] Atklāšanas koncerta "Teiksma par latvieti" un [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki|XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku]] Noslēguma koncerta "Līgo" mākslinieciskais vadītājs.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.ltv.lv/lv/raksts/08.07.2013-dziesmusvetku-nosleguma-koncerts.id16293/ |title=Video / LTV.LV / Raksts - Dziesmusvētku noslēguma koncerts |publisher=Ltv.lv |date=2015-10-30 |accessdate=2015-11-03 |archive-date=2013-10-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131013132022/http://www.ltv.lv/lv/raksts/08.07.2013-dziesmusvetku-nosleguma-koncerts.id16293 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/watch?v=73kCfBA8V4E |title=Iepazīsti Dziesmu svētkus: svētku repertuāra veidošanās |publisher=YouTube |date=2011-12-23 |accessdate=2015-11-03}}</ref> Starp pēdējo gadu nozīmīgākajām diriģenta interpretācijām minamas: * [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Georga Fridriha Hendeļa]] "Mesija" * [[Maija Einfelde|Maijas Einfeldes]] "Un Dievs nožāvēs visas asaras…" pirmatskaņojums<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2005/03/17/?p=5 |title=Laikraksts "Kurzemes Vārds" 2005. gada 17. marts |publisher=Kurzemes-Vards.lv |date= |accessdate=2015-11-03 |archive-date=2016-03-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307022414/http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2005/03/17/?p=5 }}</ref> * [[Uģis Prauliņš|Uģa Prauliņa]] "Venus et Amor"<ref>{{tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/gaudeamus-jubilejas-sezonas-nosleguma-uga-praulina-pirmatskanojums.d?id=11271657 |title=‘Gaudeamus’ jubilejas sezonas noslēgumā – Uģa Prauliņa pirmatskaņojums - DELFI |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2015-11-03}}</ref> un "Opera Ficta"<ref>{{tīmekļa atsauce |author=TVNET |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/386777-notiks_uga_praulina_opera_ficta_pirmatskanojums |title=Uģa Prauliņa "Opera Ficta" pirmatskaņojums &#124; Mūzika &#124; TVNET |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2015-11-03 }}{{Novecojusi saite}}</ref> pirmatskaņojums * [[Henrijs Pērsels|Henrija Persela]] opera "Didona un Enejs"<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/mila-nav-stipraka-12494153 |title=Mīla nav stiprāka |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2015-11-03}}</ref> * [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] "Rekviēms"<ref>{{tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/ventspili-skanes-mocarta-rekviems.d?id=12013291 |title=Ventspilī skanēs Mocarta ‘Rekviēms’ - DELFI |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2015-11-03}}</ref> un Lielā mesa do minorā (KV 427) * [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] Mesa si minorā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kamerkorisventspils.lv/2009/12/baha-mesa-si-minora-ventspili/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|07|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110701040046/http://kamerkorisventspils.lv/2009/12/baha-mesa-si-minora-ventspili/ |archivedate={{dat|2011|07|01||bez}} }}</ref> Magnifikāts<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.jurasvarti.lv/ru/node/202 |title=Koncerts Ventspils Nikolaja ev.lut. baznīcā &#124; Jūras vārti |publisher=Jurasvarti.lv |date= |accessdate=2015-11-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133225/http://www.jurasvarti.lv/ru/node/202 |archivedate=2016-03-04 }}</ref> * Nika Gothema [[:en:Nic Gotham]] cikla "Sapņu pīpe" pirmatskaņojums * [[Arvo Perts|Arvo Pērta]] "Jāņa pasija"<ref>{{tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/ventspili-skanes-arvo-perta-jana-pasija.d?id=17383130 |title=Ventspilī skanēs Arvo Pērta 'Jāņa Pasija' - DELFI |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2015-11-03}}</ref> == Teatrālā darbība == Laika gaitā Ivars attīstījis teatrālās dotības, iesaistoties vairāk kā 10 dažādos muzikāli un dramatiski teatrālos projektos, piemēram, Baņutas Rubesas "Glābšanās no Trojas",<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.theatre.lv/index.php?parent=129 |title=Latvijas Jaunā Teātra Institūts |publisher=Theatre.lv |date= |accessdate=2015-11-03 }}{{Novecojusi saite}}</ref> kura tika izrādīta Liepājas Karostas pludmalē, kameroperā "Pilots",<ref>{{tīmekļa atsauce |author=«Apollo» |url=http://www.apollo.lv/zinas/nika-gothama-kameropera-pilots/349898 |title=Nika Gothama kameropera «Pilots» &#124; Apollo |publisher=Apollo.lv |date=2015-10-30 |accessdate=2015-11-03 }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]], Viestura Kairiša iestudētajos "Mērnieku laikos" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] u.c., strādājot pie dažādiem režisoriem, piemēram., [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]], [[Mihails Gruzdovs|Mihaila Gruzdova]], Daces Micānes Zālītes, Ketijas Boidas (Skotija) u.c. == Vokālista darbība == Ivara Cinkusa profesionālā dzīve cieši saistīta arī ar vokālista darbību, izpildot žanriski un laikmetīgi daudzveidīgas baritona solo partijas. No 2008. gada Ivars darbojas arī folkloras un etnomūzikas žanrā, esot apvienības "Trio Šmite Kārkle Cinkuss" sastāvā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.trioskc.lv/ |title=Trio Skc |publisher=Trioskc.lv |date= |accessdate=2015-11-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160206214231/http://www.trioskc.lv/ |archivedate=2016-02-06 }}</ref> == Pedagoģiskā darbība == I. Cinkuss strādā arī kā vokālais pedagogs, no 1995.-1998. gadam vadot Vokālo nodaļu Rīgas Doma kora skolā, strādājot Ventspils mūzikas skolā, kā arī privāti darbojoties ar audzēkņiem. Ivars ir bieži aicināts lektors meistarklasēs un semināros Latvijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gribudziedat.lv/?news=2008%2F07%2F12%2FV_Starptautiskaa_vokaalaa_meistarklase_Ventspilii_no_23__27_augustam |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808193629/http://www.gribudziedat.lv/?news=2008%2F07%2F12%2FV_Starptautiskaa_vokaalaa_meistarklase_Ventspilii_no_23__27_augustam |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}</ref> Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā, Austrālijā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4085 |title=Laikraksts "Latvietis": Diriģenti pulcējas Melburnā |publisher=Laikraksts.com |date= |accessdate=2015-11-03}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.al54kd.com/KDSarikojums.php?KursSarikojums=35 |title=Kultūras dienas |publisher=Al54kd.com |date= |accessdate=2015-11-03 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305174628/http://www.al54kd.com/KDSarikojums.php?KursSarikojums=35 }}</ref> u.c., uzstājoties un runājot par latviešu koru kultūras vēsturi un attīstību, vokālo fonētiku, kora literatūras un stilistikas jautājumiem. == Apbalvojumi == Par spilgtu un radošu devumu Latvijas kora mākslā — [[Henrijs Pērsels|Henrija Persela]] operas "Didona un Enejs" iestudējumu Venstpilī un vīru koru kustības popularizēšanu — Ivars Cinkuss 2006. gadā ir apbalvots ar Latvijas Kultūras ministrijas<ref>http://www.km.gov.lv/lv/doc/ministrija/parskats/parskats2005.pdf‎{{Novecojusi saite}}</ref> un Rīgas domes Gada balvām. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130824051452/http://www.gaudeamus.lv/language.html RTU vīru koris Gaudeamus] * [https://web.archive.org/web/20160304222239/http://www.trioskc.lv/startslv.html Trio Šmite.Kārkle.Cinkuss] * [https://web.archive.org/web/20140103122054/http://kamerkorisventspils.lv/ Collegium Vocal Ventspils] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Cinkuss, Ivars}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu diriģenti]] s218yqa6fqib3pogu2x170xr33tu1cr 0 242588 4489742 3594932 2026-07-03T14:10:08Z Baisulis 11523 /* ievads */ precizējums........ 4489742 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Balanus improvisus on Mya arenaria shell.jpg | att_nosaukums = Jūraszīles uz [[lielā smilšgliemene|lielās smilšgliemenes]] vāka | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Maxillopoda | klase_lv =Žokļkājvēži | apakšklase =Cirripedia | apakšklase_lv =Sprogkāji | kārta =Sessilia | dzimta =Balanidae | kategorijas =nē }} '''Parastā jūraszīle''' ({{val|la|Balanus improvisus}}) ir [[Sprogkāji|sprogkājvēžu]] apakšklases suga. Sastopama gandrīz visu pasaules [[Jūra|jūru]] un [[Okeāns|okeānu]] piekrastēs, tomēr par jūraszīļu dzimteni tiek uzskatīta [[Amerika]], no kurienes, attīstoties [[kuģniecība]]i, tās ir izplatījušās pa visu pasauli, piestiprinoties pie [[kuģi]]em. Parastā jūraszīle ir [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] bezmugurkaulnieks [[Latvija|Latvijā]]. Jūraszīles čaula ir veidota no sešām baltām vai bēšām [[Kaļķakmens|kaļķa]] plāksnēm, kas veido [[Konuss|konusam]] līdzīgu izskatu. Ķermeņa izmērs vidēji ir 0,6 līdz 1 cm, izmērs ir atkarīgs no jūras sāļuma, jo sāļāks ūdens, lielāks jūraszīles izmērs. Pieaugusi jūraszīle visu mūžu dzīvo jūrā līdz 6 metru dziļumam.<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/2014-gada-bezmugurkaulnieks-ndash-parasta-juraszile/ 2014. gada bezmugurkaulnieks — parastā jūraszīle] dabasdati.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.nobanis.org/MarineIdkey/Barnacles/BalanusImprovisus.htm Parastā jūraszīle], ''European Network on Invasive Species'' mājaslapā {{sisterlinks-inline}} {{Bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Žokļkājvēži]] q5mrfld0wt1ed4nr8cmlmyzgo1ym5vv 0 249324 4489741 4437483 2026-07-03T14:09:25Z Baisulis 11523 /* Saimniecība */ : 4489741 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lapēnranta | official_name = ''Lappeenranta'', ''Villmanstrand'' | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = Lappeenranta_harbour.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Lapēnrantas osta | image_flag = | image_seal = | image_shield = Lappeenranta.vaakuna.svg | shield_size = 90px | shield_link = | flag_link = | pushpin_map = | pushpin_label_position = | image_map = Lappeenranta.sijainti.suomi.2010.svg | map_caption = | subdivision_type = [[Valsts]] | subdivision_name = {{FIN}} | subdivision_type1 = [[Somijas administratīvais iedalījums|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Dienvidkarēlija]] | subdivision_type2 = Apakšreģions | subdivision_name2 = Lapēnrantas apakšreģions | established_title = Dibināta | established_date = 1649. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = Tuomo Sallinen | area_magnitude = | area_total_km2 = 1433.99 | area_land_km2 = 1433.36 | area_water_km2 = 290.14 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref name="population_count" /> | population_total = 73394 | population_urban = 87880 | population_metro = 124552 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 61 | latm = 4 | lats = 0 | latNS = N | longd = 28 | longm = 11 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = [http://www.lappeenranta.fi lappeenranta.fi] | footnotes = }} [[Attēls:Lappeenranta Kauppakatu 1.jpg|thumb|240px|''Kauppakatu'' iela]] '''Lapēnranta''' ({{val|fi|Lappeenranta}}, {{val|sv|Villmanstrand}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Somija]]s dienvidaustrumos. Tā ietilpst [[Dienvidkarēlija]]s reģionā. Robežojas ar [[Krievija|Krieviju]]. Pilsēta atrodas [[Saimā]] ezera krastā. Pašvaldība aizņem 1723,5 km² platību un tajā dzīvo 73 394 iedzīvotāji (2025. gada 30. septembrī).<ref name="population_count" /> Pašvaldībā 95,9 % iedzīvotāju dzimtā valoda ir [[somu valoda|somu]]. == Nosaukums == Nosaukums ''Lappeenranta'' veidots no vārda ''Lappee'' ([[Lapē]] — vēsturiska vieta pašvaldībā) [[ģenitīvs|ģenitīva]] un ''ranta'' ("[[krasts]]"). Zviedu vārds ''Villmanstrand'' nozīmē "mežonīgā vīra krasts", kas tā nosaukts, jo pilsētas ģerbonī bija attēlots mežonīgs cilvēks.<ref name="History" /> == Vēsture == 12. gadsimtā tika izveidots Lapēnrantas pagasts. Tagadējais Lapēnrantas ostas rajons 17. gadsimtā bija pazīstams ar Lapvesi tirgu, kur tirgojās ar [[darva|darvu]] un citiem produktiem. 1649. gadā [[Zviedrija]]s karaliene [[Kristīne I Vāsa|Kristīne]] Lapvesi pasludināja par pilsētu. Tā tika nodēvēta par '''Villmanstrandu''' (''Villmanstrand'').<ref name="History" /> No 1721. līdz 1743. gadam Villmanstranda bija Savolaksas un Kīmmenegordas lēnes galvaspilsēta. 1721. gadā Villmanstrandā sāka celt [[nocietinājums|nocietinājumus]]. [[Krievu-zviedru karš (1741–1743)|Krievijas—Zviedrijas kara]] laikā 1741. gada 23. augustā Villmanstrandas kaujā Krievijas karaspēks ieņēma Lapēnrantas cietoksni. Pilsēta tika nodedzināta, un Krievijas karaspēks kopā ar sagūstītajiem iedzīvotājiem atkāpās uz Krieviju. Karš beidzās 1743. gadā ar [[Abo miera līgums|Abo miera līgumu]], pēc kura Lapēnrantas teritorija nokļuva Krievijas impērijā. 1744. gadā Villmanstranda iekļauta jaunizveidotajā [[Viborgas guberņa|Viborgas guberņā]]. 1811. gadā, pēc tam, kad visa Somijas teritorija nokļuva Krievijas pakļautībā, Viborgas guberņa, tai skaitā Lapēnranta tika nodota [[Somijas lielhercogiste]]s sastāvā. 19. gadsimta vidū Lapēnrantā bija tikai dažas nelielas rūpnīcas vai manufaktūras, kurās galvenokārt izgatavoja māla podus un veica [[Naftas produkti|naftas produktu]] apstrādi. Gadsimta pēdējās dekādēs strauji sāka attīstīties rūpniecība. Izveidota ''[[Kaukas]]'' kokzāģētava, ''[[Chymos]]'' pārtikas fabrika. Attīstīta tansporta satiksme: līdz ar [[Saimā kanāls|Saimā kanālu]], kurš atklāts 1856. gadā, izbūvētas dzelzceļa līnijas. Pēc Krievijas [[Oktobra revolūcija]]s somu [[Sarkanā gvarde (Somija)|Sarkanā gvarde]] 1917. gada 11. novembrī Lapēnrantā nodibināja savu varu. Sākoties [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karam]], 1918. gada sākumā Sarkanie ieņēma Lapēnrantas dzelzceļa stacijas. Baltie pilsētu ieņēma 26. aprīlī un sāka "tīrīšanas". 13. maijā izveidota Lapēnrantas cietuma nometne. Tajā tika ieslodzītas līdz 4000 personas, no kurām 135 izpildīts nāvessods. Lapēnrantā cieta no aviācijas uzlidojumiem [[Ziemas karš|Ziemas karā]] un [[Turpinājuma karš|Turpinājuma karā]]. 1967. gadā Lapēnrantas pašvaldībā tika iekļautas [[Lapē]] un [[Lauritsala]]s teritorijas. 1989. gadā pievienota [[Nuijamā]]. Finanšu krīzes iespaidā 2009. un 2010. gadā Lapēnrantai pievienotas [[Joutseno]] un [[Ilemā]] pašvaldības. == Saimniecība == Lapēnrantas lielākie valsts un vietējās varas darba devēji: * Lapēnrantas pašvaldība, * Dienvidkarēlijas centrālā slimnīca, * [[Lapēnrantas tehnoloģiju universitāte]], * ''[[VR-Yhtymä]]'' — valsts dzelzceļa uzņēmums, * [[Somijas Bruņotie spēki|Bruņotie spēki]]. Lielākie rūpniecības uzņēmumi: * ''[[UPM|UPM-Kymmene]]'' ražotne, kurā iegūst [[biodegviela|biodegvielu]] no [[taleļļa]]s. Blakus tai uzbūvēta ''Kaukaan Voima'' biokurināmā termoelektrostacija, * ''[[Nordkalk]]'' lielākā ražotne Somijā, kur ražo [[kaļķakmens|kaļķa]] materiālus, * ''[[Paroc]]'' — [[akmens vate]]s izolācijas materiālu ražotājs, * ''[[Kemira|Kemira Chemicals]]'' — ķīmisko vielu ražotne, * ''[[Fazer]]'' — konfekšu rūpnīca, * ''[[Metso]]'' — filtru ražotne un to pārdošanas un apkalpošanas centrs. == Izglītība == Lapēnrantā ir daudzas dažādu līmeņu skolas. Augstākās mācību iestādes: [[Lapēnrantas Tehnoloģiju universitāte]], Saimā Lietišķo zinātņu universitāte, Armijas akadēmija. == Sports == Pašvaldībā ir vairākas sporta komandas, kuras spēlē augstos līmeņos Somijas sporta līgās. ''[[Lapēnrantas "SaiPa"|SaiPa]]'' ir hokeja komanda, kas spēlē [[SM līga|SM līgā]]. ''Namika Lappeenranta'' basketbola komanda spēlē ''Korisliiga'' augstākajā līmenī un bijuši čempioni 2005. un 2006. gadā. == Ievērojamas personas == === Dzimuši === * [[Anti Ālto]] (''Antti Aalto'') — hokejists * [[Kops Arponens]] (''Koop Arponen'') — dziedātājs * [[Kārlo Haltunens]] (''Kaarlo Halttunen'') — aktieris * [[Pave Maijanens]] (''Pave Maijanen'') — mūziķis * [[Mīka Multaharju]] (''Miikka Multaharju'') — futbolists * [[Hanna Pakarinena]] (''Hanna Pakarinen'') — dziedātāja * [[Juka Pārma]] (''Jukka Paarma'') — luterāņu arhibīskaps * [[Tīa Pīli]] (''Tiia Piili'') — aerobikas vingrotāja * [[Saku Puhakainens]] (''Saku Puhakainen'') — futbolists * [[Jaska Rātikainens]] (''Jaska Raatikainen'') — bundzinieks * [[Kristians Rūttu]] (''Christian Ruuttu'') — hokejists * [[Petri Skriko]] — hokejists * [[Vesa Vieriko]] (''Vesa Vierikko'') — aktieris * [[Vesa Vītakoski]] (''Vesa Viitakoski'') — hokejists === Dzīvojuši === * [[Arto Brigare]] (''Arto Bryggare'') — barjerskrējējs, politiķis * [[Laila Hirvisāri]] (''Laila Hirvisaari'') — rakstniece * [[Kari Jormaka]] (''Kari Jormakka'') — arhitekts, vēsturnieks * [[Arvi Linds]] (''Arvi Lind'') — televīzijas diktors * [[Juha Tiainens]] (''Juha Tiainen'') — vesera metējs == Sadraudzības pilsētas == Lapēnrantai ir [[sadraudzības pilsēta]]s: {|class="wikitable" |- valign="top" | * {{flagicon|EST}} [[Rakvere]], Igaunija * {{flagicon|ISL}} [[Stikisholmura]], Islande * {{flagicon|NOR}} [[Drammen]], Norvēģija * {{flagicon|SWE}} [[Erebrū]], Zviedrija * {{flagicon|DEN}} [[Koldinga]], Dānija || * {{flagicon|RUS}} [[Kļina]], Krievija * {{flagicon|RUS}} [[Viborga]], Krievija * {{flagicon|GER}} [[Švebišhalla]], Vācija * {{flagicon|HUN}} [[Sombatheja]], Ungārija * {{flagicon|USA}} [[Leikvorta (Florida)|Leikvorta]], ASV |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="population_count">[http://vrk.fi/default.aspx?docid=6890&site=3&id=0 VÄESTÖTIETOJÄRJESTELMÄ REKISTERITILANNE 28.02.2013] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180607091519/http://vrk.fi/default.aspx?docid=6890&site=3&id=0 |date=07.06.2018 }} Somijas iedzīvotāju reģistrs</ref> <ref name="History">[http://www.lappeenranta.fi/In-English/Lappeenranta-In-Brief/History History]</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20150501151713/http://www3.lappeenranta.fi/ Pašvaldības oficiālā mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas pilsētas]] [[Kategorija:Somijas pašvaldības]] [[Kategorija:Dienvidkarēlija]] mg8mbz3ni34ztnfvnkty2cuu0j6ia5i 0 251678 4489814 4470542 2026-07-03T18:04:17Z Pirags 3757 /* Robežšķērsošanas punkti */ pap 4489814 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī)]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī)]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012)]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s (slēɡts 2026. gada 1. jūlijā); * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. gada 1. jūlijā Krievijas Federācija apturēja personu, transporta līdzekļu, preču un kravu pārvietošanos caur Pitalovas dzelzceļa robežšķērsošanas punktu uz Rēzeknes–Kārsavas–Pitalovas dzelzceļa līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2026-krievija-sledz-dzelzcela-robezskersosanas-punktus-uz-robezas-ar-somiju-igauniju-un-latviju.a653370/ Krievija slēdz dzelzceļa robežšķērsošanas punktus uz robežas ar Somiju, Igauniju un Latviju] lsm.lv 30.06.2026</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī)]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == {{Galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} Pirmais dronu ielidošanas incidents fiksēts 2024. gada 7. septembrī, kad [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 10. maijā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže paziņoja, ka tie bijuši Ukrainas droni, kurus Krievija ir pārvirzījusi pāri Latvijas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-rezekne-nokritusie-droni-novirziti-uz-latviju-krievijas-elektroniskas-karadarbibas-del.a646487/ Ukrainas ārlietu ministrs: Rēzeknē nokritušie droni novirzīti uz Latviju Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] hr82ikeh7fv9lzs4k2cu48imrnwyf9h 4489817 4489814 2026-07-03T18:09:26Z Pirags 3757 /* Robežšķērsošanas punkti */ 4489817 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī)]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī)]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012)]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s (slēɡts 2026. gada 1. jūlijā); * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt ɡājējiem Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. gada 1. jūlijā Krievijas Federācija apturēja personu, transporta līdzekļu, preču un kravu pārvietošanos caur Pitalovas dzelzceļa robežšķērsošanas punktu uz Rēzeknes–Kārsavas–Pitalovas dzelzceļa līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2026-krievija-sledz-dzelzcela-robezskersosanas-punktus-uz-robezas-ar-somiju-igauniju-un-latviju.a653370/ Krievija slēdz dzelzceļa robežšķērsošanas punktus uz robežas ar Somiju, Igauniju un Latviju] lsm.lv 30.06.2026</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī)]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == {{Galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} Pirmais dronu ielidošanas incidents fiksēts 2024. gada 7. septembrī, kad [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 10. maijā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže paziņoja, ka tie bijuši Ukrainas droni, kurus Krievija ir pārvirzījusi pāri Latvijas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-rezekne-nokritusie-droni-novirziti-uz-latviju-krievijas-elektroniskas-karadarbibas-del.a646487/ Ukrainas ārlietu ministrs: Rēzeknē nokritušie droni novirzīti uz Latviju Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] d4kt4xw48sk03wl5l9fxv635lgsmqpr 0 252445 4489821 4417286 2026-07-03T18:28:22Z ZANDMANIS 91184 4489821 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Radko Gudass | vārds_orig = ''Radko Gudas'' | attēls = Radko Gudas 2025-01-28 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Radko Gudass 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|5}} | dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Kladno}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 92 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | numurs = | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 66., 3. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Tampabejas "Lightning"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = [[Kaldera kauss]] — 2012 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|7|3||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2024]]}} }} '''Radko Gudass''' ({{val|cs|Radko Gudas}}; dzimis {{dat|1990|6|5}}) ir čehu [[hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2026) spēlē [[NHL]] komandas [[Floridas "Panthers"]] sastāvā. No 2024. gada līdz 2026. gadam Gudass spēlēja [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Anahaimas "Ducks"]] rindās, kur pildīja arī komandas [[Kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Gudass sāka 2007.—08. gada sezonas izskaņā, kad [[Čehijas Ekstralīga]]s izslēgšanas kārtā aizvadīja vienu spēli [[HC Kladno]] sastāvā. Nākamajā sezonā komandas rindās jaunais aizsargs aizvadīja septiņas spēles. 2009.—10. gada sezonu Gudass aizvadīja [[Rietumu hokeja līga]]s klubā [[Everetas "Silvertips"]]. 2010. gadā sāka spēlēt [[AHL]] vienībā [[Norfolkas "Admirals"]]. Kopā ar "Admirals" 2012. gadā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]]. 2012.—13. gada sezonā aizvadīja 22 spēles [[NHL]] klubā [[Tampabejas "Lightning"]]. 2013.—14. gada sezonā aizsargs "Lightning" rindās jau bija nostiprinājies. "Lightning" hokejists spēlēja līdz 2015. gada martam, kad tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]]. 2019.—20. gada sezonu aizvadīja [[Vašingtonas "Capitals"]] sastāvā, taču tad noslēdza trīs gadu līgumu ar [[Floridas "Panthers"]]. 2023. gada 1. jūlijā Gudass kā brīvais aģents parakstīja trīs gadu līgumu par 12 miljoniem ASV dolāru ar [[Anahaimas "Ducks"]].<ref>https://www.tsn.ca/nhl/anaheim-ducks-bring-in-radko-gudas-on-three-year-deal-1.1979763</ref> Kā brīvais aģents, Gudass 2026. gada 29. jūnijā tika aizmainīts no Anaheimas atpakaļ uz "Panthers" komandu apmaiņā pret A. Dž. Grīru.<ref>{{cite web |title=Gudas traded to Panthers by Ducks for Greer |url=https://www.nhl.com/news/radko-gudas-traded-to-florida-by-anaheim-for-aj-greer |access-date=29 June 2026 |website=NHL.com |date=29 June 2026}}</ref> Vēlāk, 1. jūlijā, viņš parakstīja sešu gadu līgumu ar "Panthers" komandu 9 miljonu ASV dolāru vērtībā.<ref>{{Cite web |date=1 July 2026 |title=Panthers sign defenceman Radko Gudas to six-year deal |url=https://www.sportsnet.ca/nhl/article/panthers-sign-defenceman-radko-gudas-to-six-year-deal/ |access-date=1 July 2026 |website=Sportsnet}}</ref> [[Čehijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014. gada olimpisko spēļu]] turnīrā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Čehija-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Anahaimas "Ducks"]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|CAN}} [[Raiens Geclafs]]|pēc= |periods= 2024-2026}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Gudass, Radko}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vidusčehijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 2iec1cbbtjgpxylg93i4bac9lwr4e1j 0 261412 4489918 3982947 2026-07-04T05:24:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489918 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2014. gada septembrī,}} {{infokaste+}} {{jāuzlabo}} '''Imperial viesnīca Rīgā''' ir ēka [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvārī 21]], to projektējis arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]], kas ir pirmais akadēmiski izglītotais arhitekts – [[latvietis]].<ref>http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/24263/</ref> 1879. gadā viņš kopā ar citiem nodibināja Rīgas arhitektu savienību, bija viens no [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrības]] dibinātājiem, Rīgas domnieks. 2014. gada maijā ēkas 1. un 2. stāvā atradās veikals [[Elkor]]. Greznajā viesnīcā, no kuras logiem paveras skats uz [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]], aizsākas Osvalda Zebra romāna ''Gaiļu kalna ēnā'' notikumi, kas vēsta par 1905. gada norisēm Rīgā – tolaik strauji augošā [[Krievijas impērija]]s pilsētā pie [[Baltijas jūra]]s.<ref>http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/gailu-kalna-ena {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140921082439/http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/gailu-kalna-ena |date={{dat|2014|09|21||bez}} }} Gaiļu kalna ēnā</ref> 1907. gada aprīlī, vairākas Rīgas vācu avīzes ziņoja, ka 17. aprīlī viesnīcas "Imperial" (Brīvības bulvāris 21) zālē notiks vietējās angļu kolonijas pārstāvju un citu vietējo interesentu sanāksme, kurā spriedīs par futbola dibināšanu Rīgā. Tika aicināti visi, kam rūpēja šī sporta veida attīstība. Jau pēc šīs sanāksmes tika publicēts paziņojums, ka Latvijā ir nodibināts futbols klubs British Football Club kura izveidi uzņēmās [[Harolds Trevenens Hols]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] 0mriylacwzmhrd1q4jkgscnppf6dyem 0 261535 4489992 4351104 2026-07-04T09:46:23Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4489992 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|thumb|250px|Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu karā]] ([[Šturns]], 1661)]] [[Attēls:Cesvaines viduslaiku pils drupas.JPG|thumb|250px|Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās]] [[Attēls:AGAD Albert zamienia posiadłości w Liwonii 1.jpg|thumb|250px|Bīskapa Alberta 1213. gada līgums ar Zobenbrāļu ordeni par Letijas pilsnovadu apmaiņu. Bīskaps ieguva [[Kokneses viduslaiku pils|Koknese]]s, [[Gerdene]]s, [[Nigaste]]s, [[Mārciena]]s, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych'').]] '''Cesvaines viduslaiku pils''' ({{val|la|Castrum Zeessowe}}, {{val|de|Schloß Seßwegen, Zeswegen}}) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s pils 13.-17. gadsimtā. 19. gadsimta beigās [[Vulfu dzimta]] seno pilsdrupu vietā uzcēla [[Cesvaines muiža]]s kungu māju jeb jauno [[Cesvaines pils|Cesvaines pili]]. == Vēsture == {{Pamatraksts|Cesvaines vēsture}} Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2014|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> [[1211]]. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās [[letgaļi|letgaļu]] valsts [[Letija]]s zemes, pie kam [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva Cesvaini, [[Negeste|Negesti]], [[Zerdene|Zerdeni]] un [[Alene|Aleni]], bet bīskaps [[Autīne|Autīni]], [[Asote|Asoti]], [[Lepene|Lepeni]] un daļu no zemes, kas bija pārgājusi [[Beverīna|Bebernines]] pakļautībā. [[1213]]. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. 1224. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vasalis [[fon Ikšķiļi|Konrāds no Ikšķiles]] apprecējis Visvalža meitu un saņēmis par lēni pusi no Jersikas ķēniņvalsts, ieskaitot [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijas]] [[Letu gals|Letu gala]] Cesvaines pilsnovadu.<ref>Karl von Löwis of Menar. Burgenlexikon für Alt-Livland. Rīga: Walters & Rapa, 1922</ref> Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā pie nozīmīgā [[Koknese]]s - [[Alūksne]]s lielceļa uzcēla arhibīskapa mūra pili un pie šīs pils atradās pilsētiņa. Zināms, ka 1456. gadā no Cesvaines draudzes novada atdalījās arhibīskapa vasaļiem [[fon Tīzenhauzeni]]em piederošais [[Bērzaunes draudzes novads]] ar [[Bērzaunes pils|Bērzaunes pili]] kā pārvaldes centru. Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps [[Silvestrs Stodevešers]] noslēdza savienību ar [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karali]], pili ieņēma un daļēji nopostīja Livonijas ordenis. 1481. gada februārī [[Livonijas-Maskavijas kari|Livonijas-Maskavijas kara]] laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un uzbruka Piebalgas, Smiltenes, Cesvaines un Kokneses pilīm.<ref>Par krievu postījumiem mestrs [[Bernds fon der Borhs]] savā vēstulē Vācu ordeņa virsmestram rakstīja par laupīšanām, slepkavībām un dedzināšanām, ko "ļaunprātīgie, nežēlīgie un apgrēcīgie krievi" nodarījuši gan Tērbatas bīskapijā, gan Rīgas arhibīskapijā, gan ordeņa zemē. Skat. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 410 lpp.</ref> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā Cesvaini ieņēma krievu karaspēks un [[Livonijas karalis]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] ap 1572. gadu pili piešķīra savam padomniekam Johanam Taubem. 1577. gadā krievi atkal uzbruka Cesvaines pilij, pils aizstāvji esot atteikušies padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Cesvaines pilsnovada citadeli ({{val|la|arx Czestvin}}, ''Чествин''). Pēc līguma noslēgšanas Cesvaines pilsnovads kļuva par [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas valsts]] [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistes]] [[Cēsu vaivadija]]s [[stārastija|stārastiju]]. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami, [[Zviedru Vidzeme]]s piļu revīzijā minēts, ka 1633. gadā Cesvaines pils vēl bijusi labs cietoksnis. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja. == Pilsdrupu apraksts == No viduslaiku pils saglabājušies no laukakmeņiem mūrētās priekšpils rietumu sienas pamati ap 50 m garumā, 1,5 m platumā un nepilnu metru augstumā. Sienas dienvidu galā saglabājušās priekšpils dienvidrietumu stūra pusapaļā torņa drupas 1–2 m augstumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.castles.lv/a_pnm/view.php?id=4082&prop_id=169 |title=www.castles.lv |access-date={{dat|2014|09|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130316104744/http://www.castles.lv/a_pnm/view.php?id=4082&prop_id=169 |archivedate={{dat|2013|03|16||bez}} }}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Tsässviina 1.jpg|Cesvaines pils plāns no Zviedrijas kara arhīva krājumiem Attēls:Cesvaines pils drupas.png|Cesvaines pils drupas 19./20.gs. Attēls:Cesvaine Castle, 2013, 1.jpg|Cesvaines pilsdrupas mūsdienās Attēls:Cesvaine Castle, 2013, 2.jpg|Cesvaines pilsdrupas mūsdienās </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} == Skatīt arī == * [[Cesvaines pils]] {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Cesvaine]] p5dktfddmmubi114f6fpmau9vaj4isj 4489995 4489992 2026-07-04T09:50:19Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4489995 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|thumb|250px|Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu karā]] ([[Šturns]], 1661)]] [[Attēls:Cesvaines viduslaiku pils drupas.JPG|thumb|250px|Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās]] [[Attēls:AGAD Albert zamienia posiadłości w Liwonii 1.jpg|thumb|250px|Bīskapa Alberta 1213. gada līgums ar Zobenbrāļu ordeni par Letijas pilsnovadu apmaiņu. Bīskaps ieguva [[Kokneses viduslaiku pils|Koknese]]s, [[Gerdene]]s, [[Nigaste]]s, [[Mārciena]]s, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych'').]] '''Cesvaines viduslaiku pils''' ({{val|la|Castrum Zeessowe}}, {{val|de|Schloß Seßwegen, Zeswegen}}) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s pils 13.-17. gadsimtā. 19. gadsimta beigās [[Vulfu dzimta]] seno pilsdrupu vietā uzcēla [[Cesvaines muiža]]s kungu māju jeb jauno [[Cesvaines pils|Cesvaines pili]]. == Vēsture == {{Pamatraksts|Cesvaines vēsture}} Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2014|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> [[1211]]. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās [[letgaļi|letgaļu]] valsts [[Letija]]s zemes, pie kam [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva Cesvaini, [[Negeste|Negesti]], [[Zerdene|Zerdeni]] un [[Alene|Aleni]], bet bīskaps [[Autīne|Autīni]], [[Asote|Asoti]], [[Lepene|Lepeni]] un daļu no zemes, kas bija pārgājusi [[Beverīna|Bebernines]] pakļautībā. [[1213]]. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. 1224. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vasalis [[fon Ikšķiļi|Konrāds no Ikšķiles]] apprecējis Visvalža meitu un saņēmis par lēni pusi no Jersikas ķēniņvalsts, ieskaitot [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederācijas]] [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijas]] [[Letu gals|Letu gala]] Cesvaines pilsnovadu.<ref>Karl von Löwis of Menar. Burgenlexikon für Alt-Livland. Rīga: Walters & Rapa, 1922</ref> Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā pie nozīmīgā [[Koknese]]s - [[Alūksne]]s lielceļa uzcēla arhibīskapa mūra pili un pie šīs pils atradās pilsētiņa. Zināms, ka 1456. gadā no Cesvaines draudzes novada atdalījās arhibīskapa vasaļiem [[fon Tīzenhauzeni]]em piederošais [[Bērzaunes draudzes novads]] ar [[Bērzaunes pils|Bērzaunes pili]] kā pārvaldes centru. Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps [[Silvestrs Stodevešers]] noslēdza savienību ar [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karali]], pili ieņēma un daļēji nopostīja Livonijas ordenis. 1481. gada februārī [[Livonijas-Maskavijas kari|Livonijas-Maskavijas kara]] laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un uzbruka Piebalgas, Smiltenes, Cesvaines un Kokneses pilīm.<ref>Par krievu postījumiem mestrs [[Bernds fon der Borhs]] savā vēstulē Vācu ordeņa virsmestram rakstīja par laupīšanām, slepkavībām un dedzināšanām, ko "ļaunprātīgie, nežēlīgie un apgrēcīgie krievi" nodarījuši gan Tērbatas bīskapijā, gan Rīgas arhibīskapijā, gan ordeņa zemē. Skat. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 410 lpp.</ref> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā Cesvaini ieņēma krievu karaspēks un [[Livonijas karalis]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] ap 1572. gadu pili piešķīra savam padomniekam Johanam Taubem. 1577. gadā krievi atkal uzbruka Cesvaines pilij, pils aizstāvji esot atteikušies padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Cesvaines pilsnovada citadeli ({{val|la|arx Czestvin}}, ''Чествин''). Pēc līguma noslēgšanas Cesvaines pilsnovads kļuva par [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas valsts]] [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistes]] [[Cēsu vaivadija]]s [[stārastija|stārastiju]]. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami, [[Zviedru Vidzeme]]s piļu revīzijā minēts, ka 1633. gadā Cesvaines pils vēl bijusi labs cietoksnis. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja. == Pilsdrupu apraksts == No viduslaiku pils saglabājušies no laukakmeņiem mūrētās priekšpils rietumu sienas pamati ap 50 m garumā, 1,5 m platumā un nepilnu metru augstumā. Sienas dienvidu galā saglabājušās priekšpils dienvidrietumu stūra pusapaļā torņa drupas 1–2 m augstumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.castles.lv/a_pnm/view.php?id=4082&prop_id=169 |title=www.castles.lv |access-date={{dat|2014|09|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130316104744/http://www.castles.lv/a_pnm/view.php?id=4082&prop_id=169 |archivedate={{dat|2013|03|16||bez}} }}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Tsässviina 1.jpg|Cesvaines pils plāns no Zviedrijas kara arhīva krājumiem Attēls:Cesvaines pils drupas.png|Cesvaines pils drupas 19./20.gs. Attēls:Cesvaine Castle, 2013, 1.jpg|Cesvaines pilsdrupas mūsdienās Attēls:Cesvaine Castle, 2013, 2.jpg|Cesvaines pilsdrupas mūsdienās </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} == Skatīt arī == * [[Cesvaines pils]] {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Cesvaine]] dfskwbbihw78gval1t56lug53grs3jx 0 264618 4490030 4461713 2026-07-04T11:28:17Z Meistars Joda 781 4490030 wikitext text/x-wiki {{Studentu korporācijas infokaste | nosaukums = Konkordija Valdemārija | vapenis = Konkordija Valdemarija vapenis.jpg | vapenis_izm = 200px | dibināšanas datums = {{dat|1927|02|11||bez}} | dibināšanas vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Artilērijas iela 34/2|3s=Artilērijas iela (Rīga)}} | komānu garantē = | krāsas = Zils, oranžs, zaļš, zelts<br />{{Color box|#0B0B61}} {{Color box|#FFA500}} {{Color box|#008000}} {{Color box|#CFB53B}} | devīze = | Latīniskā devīze = | cq = {{vieta|Latvija|Rīga|Artilērijas iela 34/2|3s=Artilērijas iela (Rīga)}}<br />{{coord|56|57|24.85|N|24|8|31.08|E|display=inline,title}} | mājas lapa = {{url|www.valdemaria.lv}} }} Akadēmiskā biedrība '''konkordija "Valdemārija"''' ([[latīņu valoda|latīņu valodā]]: ''Concordia Valdemaria'') ir brīvprātīga akadēmiska organizācija, kura darbojas kā akadēmiski izglītotu cilvēku un studentu slēgta tipa apvienība uz mūžu ar latvisku interno dzīvi un tradīcijām. Valdemārijas kā organizācijas mērķis ir apvienot latviešu studentus, audzināt viņus, un sagatavot sabiedriskajam darbam. Audzināšanas nolūkos padziļināt biedros tēvzemes mīlestību un atdzimušās Latvijas ideju izpratni, nostiprināt ticību latviešu tautas sūtībai un varenībai, attīstīt biedros garīgo un fizisko stāju un atbalstīt viņus studiju darbā. Valdemārijas konventa dzīvoklis atrodas pie [[Ziedoņdārzs|Ziedoņdārza]], [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas ielā]] 34/2 [[Rīga|Rīgā]]. == Nosaukums == Valdemārija ir viena no sešām [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 20. gados [[Latvija|Latvijā]] darbību uzsākušajām studentu akadēmiskajām mūža organizācijām — [[konkordija|konkordijām]] (tulkojumā no latīņu valodas ''‘concordia’'' — vienotība, vienprātība, harmonija, saskaņa). Organizācija par savu paraugu un garīgo patronu ņēma [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] personību un viņa darbu latviešu tautas labā. == Simboli == Valdemārijas simboli jeb [[regālija]]s ir [[karogs]], [[vapenis]], karoga uzgalis, krāsnešu un filistru vairogi, [[cirķelis|cirķeļi]], biedru [[deķelis|deķeļi]] un lentes. === Krāsas === Valdemārijas krāsas ir [[zils]], [[oranžs]], [[zaļš]] un [[zelts]]. Ārējām nozīmēm izvēlētais četru krāsu princips atspoguļo 4 Latvijas [[novads|novadus]] — [[Vidzeme|Vidzemi]], [[Latgale|Latgali]], [[Zemgale|Zemgali]] un [[Kurzeme|Kurzemi]],<ref>Konkordija Valdemārija: 35 gados, 1927-1962. Konkordija Valdemārija interns izdevums</ref> taču krāsu simboliskā piederība kādam konkrētam novadam nav noteikta. Šāds krāsu un novadu lietojuma idejiskais uzstādījums ir kopīgs visām konkordijām. === Devīzes === Valdemārijā ir vairākas devīzes: * '''"Esi vīrs un turi vārdu!"''' un '''"Tēvzemei un Brīvībai!"''' — Valdemārijas devīzes, * '''"Zelta sirds, ceri, dedzi Krišjāņa Valdemāra idejās!"''' — Valdemārijas krāsu devīze, * '''"Viens par visiem, visi par vienu!"''' — organizācijas jaunāko biedru — junioru devīze. === Vapenis === Vapenis sevī ietver pārējās Valdemārijas regālijas un devīzes. Tas izveidots trimdā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 20. gadsimta 70. gados. Vapeņa autors ir mākslinieks [[Jēkabs Gailītis]]. == Vēsture == Valdemārijas kā akadēmiskās organizācijas pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kad [[1924]]. gada rudenī studenti Alfrēds Kalnājs, Kārlis Kalniņš, Vilis Bērziņš, Teodors Ābeltiņš, Kārlis Elksnis u. c. nodibināja studentu organizāciju ''"[[Cursica]]"''. Savukārt pēc šīs [[Latvijas Universitāte]]s studentu organizācijas likvidācijas protokola formālās parakstīšanas [[1926]]. gada pavasarī, tā paša gada rudens semestrī tika uzsākts idejisks darbs pie korporācijas "[[Turaida (korporācija)|Turaida]]" veidošanas, kuras pamatā bija iecerēta jauna, nacionāla gara piesātināta konstitūcija. Paralēli Bruno Rozenbergs savu domubiedru vidū pārrunāja līdzīgas idejas. Tieši Rozenbergs ar biedriem [[1926]]. gada [[21. novembris|21. novembrī]]<ref>Studenta Dzīve, Nr.7 http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_stdz1930n07|article:DIVL74|page:1|issueType:P {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_stdz1930n07{{!}}article:DIVL74{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|04|28||bez}} }}</ref> nodibināja pirmo četrkrāsu slēgtu latviešu studentu [[konvents|konventu]] — ''"[[Konkordija Latviensis|Concordia Latviensis]]"'', iekšēji stingri disciplinētu un nacionālu savā nostājā. Šādu ideoloģisko nostāju un konkordiju kustību atzina arī Alfrēds Kalnājs ar domubiedriem, tomēr konkordijā Latviensis neiesaistījās. Alfrēda Kalnāja domubiedru grupa turpināja skaitliski augt, līdz [[1927]]. gada [[11. februāris|11. februārī]], [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7, Jauno vīriešu kristīgās apvienības (YMCA) telpās tika dibināta konkordija "Valdemārija" (tobrīd oficiālais nosaukums ''"Concordia Valdemaria"''). Tās dibināšanas sapulci vadīja Kārlis Elksnis. Sapulcē 17 studenti parakstīja Valdemārijas dibināšanas protokolu. Tika ievēlēts arī Valdemārijas pirmais prezidijs. '''Valdemārijas dibinātāji:''' * Aleksandrs Cimdiņš, * Alfrēds Krembergs-Kalnājs, * Arnolds Asars, * Kārlis Kalniņš, * Artūrs Zvaigznītis, * Indriķis Peniķis, * Georgs Miķelsons, * Jēkabs Jansons, * Teodors Ābeltiņš, * Arvīds Amatus, * Jēkabs Apse, * Kārlis Elksnis, * Kārlis Andžāns, * Henrichs Kaņeps, * Reinholds Rags-Radziņš, * Vilis Bērziņš, * Kārlis Sīlis. Par Valdemārijas pagaidu mītnes vietu tika izvēlēts Reinholda Raga - Radziņa privātdzīvoklis [[Lienes iela (Rīga)|Lienes ielā]] 11, [[Rīga|Rīgā]], kurā jau [[20. februāris|20. februārī]] uz pirmo darba konventu pulcējās biedri. Valdemārijas statūti [[Rīgas apgabaltiesa|Rīgas apgabaltiesā]] tika apstiprināti 1927. gada [[16. februāris|16. februārī]]. Pēc tam organizācijas statūti iesniegti [[Latvijas Universitāte]]s Padomē, kur tie ar tā laika prorektora prof. [[Voldemārs Maldonis|Voldemāra Maldoņa]] labvēlību tika apstiprināti tā paša gada aprīlī. 1927. gada [[18. novembris|18. novembrī]] par Valdemārijas pirmo goda filistru tika uzņemts, ārsts un literāts, Dr. med. [[Augusts Zandbergs]], tuvs [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] draugs un līdzgaitnieks. [[1929]]. gada pavasarī par goda filistru tika uzņemts mākslinieks [[Jūlijs Madernieks]], kurš deva lielu pienesumu latviskuma ideju veicināšanai ne tikai Valdemārijā, bet arī visā konkordiju saimē kopumā. Sākot ar savas darbības pirmsākumiem un līdz pat 20. gadsimta 30. gadu vidum, konkordija "Valdemārija" līdzās konkordijai "[[Konkordija Latviensis|Latviensis]]" darbojās pie [[Kondordiju Seniorāts|Konkordiju Seniorāta]] izveides, kā arī konkordiju "[[Konkordija Imantija|Imantija]]", "[[Konkordija Zelmenis|Zelmenis]]", "[[Konkordija Veronija|Veronija]]" un "[[Konkordija Zinteniece|Zinteniece]]" statūtu atzīšanas [[Latvijas Universitāte]]s Padomē, kur tā sastapās ar vērā ņemamu pretspēku, kam par pamatu bija [[korporācija|korporāciju]] nevēlēšanās pieļaut jaunu, latviskos uzskatos un tradīcijās balstītu akadēmisko organizāciju iesaistīšanos studentu dzīves un sadzīves veidošanā. Valdemārijas biedri aktīvi darbojās Konkordiju Seniorāta izdotajā laikrakstā "Studenta Dzīve", kura galvenais uzdevums bija veicināt latviskumu tolaik izteikti vāciskajā akadēmiskajā vidē universitātes iekšienē. 20. gadsimta 30. gados vidū šīs nesaskaņas norima, un Valdemārija piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. [[1929]]. gadā Valdemārija pārcēlās uz konventa dzīvokli [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielā]] 43 Rīgā. Tur tika nodibināta Valdemārijas filistru biedrība, par kuras pirmo valdes vadītājs kļuva arhitekts prof. [[Kārlis Bikše]]. Aktīvu darbību uzsāka arī Valdemārijas Dāmu komiteja. Dāmu komitejas pirmā vadītāja bija Elza Siliņa, bet valdes locekles Amanda Liberte-Riebāne, Ida Lazdiņa, Marija Cīrule un Marija Elksne. Vēlākos gados Dāmu komiteju ir vadījušas Anna Zāle (tēlnieka [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] dzīvesbiedre) un Benita Bikše. Par Valdemārijas akadēmiskās bibliotēkas aizsākumu uzskatāms goda filistra [[Ansis Gulbis|Anša Gulbja]] dāsnais grāmatu dāvinājums, kura pamatā bija Latvijas grāmatniecības lepnums — [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s. [[1934]]. gadā Valdemārijas konventa dzīvoklis pārcēlās uz [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] 33, kur tā darbojās līdz savas darbības pārtraukšanai Latvijā [[1940]]. gadā. === Darbības Latvijā pārtraukšana un okupācijas laiki === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] [[1940]]. gadā ar [[Latvijas PSR]] Iekšlietu Tautas komisariāta lēmumu Nr. 3261<ref>Konkordija Valdemārija mājaslapa. http://www.valdemaria.lv{{Novecojusi saite}}</ref> organizāciju likvidēja. Valdemārijai iecēla likvidācijas komisiju, kura gan savu darbību neuzsāka visai strauji. Šādi apstākļi Valdemārijas biedriem deva iespēju veikt "pašlikvidāciju". Tā laika prezidija locekļi Ēriks Vesers un Aleksandrs Cimdiņš ar dažu citu valdemāriešu atbalstu, uzņemoties augstu personīgo risku, izveidoja sarakstu ar organizācijai nozīmīgākajām vērtslietām, kas glābjamas no nacionalizācijas. Sarakstā iekļauts un vēlāk noslēpts prof. [[Ludolfs Liberts|Ludolfa Liberta]] gleznotais Krišjāņa Valdemāra portrets, kuru aizvietoja ar vienkāršotu [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] attēlu. Bibliotēkai izveidoja jaunu grāmatu sarakstu, neiekļaujot tajā vērtīgākās grāmatas, izņēma protokolus un kases grāmatas, kas atklātu iztrūkumu. Nozīmīgāka "pašlikvidācijas" operācijas daļa sevī ietvēra Valdemārijas karoga un karoga kāta uzgaļa glābšanu. Karoga kāta uzgali aizstāja ar krāmu tirgū iegādātu uzgali, savukārt karoga kātam piestiprināts pie ēkas fasādes izkaramais Valdemārijas karoga atveids. Šīs regālijas nodotas muzejā, pretī saņemot kvīti, ko vēlāk iesniedza likvidācijas komisijai, tādējādi paglābjot Valdemārijas parādes karogu. === Otrais pasaules karš === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika posmā, kad [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupāciju Latvijā]] nomainīja vācu karaspēka okupācija, Valdemārijas biedriem pavērās iespēja atkal satikties. Vairāki valdemārieši pret pirmo Padomju okupāciju bija cīnījušies, iesaistoties [[partizāns|partizānu]] kustībā, citi bija iesaukti [[Vācija|vācu]] [[karaspēks|armijā]], bet vēl citi iesaistīti [[policija]]s vienībās. Vairāki no tiem tikuši ievainoti, krituši vai pazuduši bez vēsts. '''Okupācijas un Otrā pasaules kara laikā par Tēvzemes brīvību kritušie valdemārieši:''' * Oskars Baltiņš, ''par pilsoniskā saraksta organizēšanu un iesniegšanu komunistu izsludinātajās vēlēšanās apcietināts un nomocīts [[1940]]. gadā''. * Imants Cimurs, ''Latviešu leģiona leitnants, [[1944]]. gadā kritis [[Kurzemes katls|Kurzemes cietoksnī]]''. * Verners Kanups, ''Latviešu leģiona leitnants, [[1945]]. gadā kritis Kurzemes cietoksnī''. * Ēriks Vesers, ''Valdemārijas t/l seniors, latviešu leģiona leitnants, 1945. gadā kritis Kurzemes cietoksnī''. Kaut arī oficiālu organizācijas darbības atsākšanu vācu okupācijas vara nepieļāva, šajā laikā Valdemārija savām rindām piepulcēja piecus jaunus biedrus. Kaut arī Valdemārijas 15 gadu pastāvēšana netika oficiāli atzīmēta, [[1943]]. gada [[11. februāris|11. februārī]] ar svinīgu sarīkojumu atzīmēja Valdemārijas 16. gadadienu. === Trimda === Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, vairums Valdemārijas biedru devās bēgļu gaitās. Izejot bēgļu nometnes [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], vairums no biedriem pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], citi uz [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], bet daži devās arī uz [[Austrālija|Austrāliju]]. ASV laika gaitā nodibinājās un attīstījās 3 Valdemārijas trimdas kopas — [[Mičigana|Mičiganā]], [[Garezers|Garezerā]] un [[Kalifornija|Kalifornijā]]. === Atjaunošana === Laikā, kad vispārējais nacionālpatriotiskais noskaņojums un tautas atmodas kustība sasniegusi savu mērķi, un Latvija pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas atguvusi savu neatkarību, līdzīgi kā citas akadēmiskās organizācijas, arī Valdemārija atjaunoja savu darbību. Tas, klātesot trim [[Latvija|Latvijā]] dzīvojošajiem filistriem — Augustam Lācim, Jānim Laganovskim un Jānim Izakam un diviem jaunuzņemtajiem krāsnešiem — Mārcim Krūmiņam un Robertam Šilingam, notika [[1990]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. == Konkordijas Valdemārija darbība mūsdienās == Kopš savas darbības atjaunošanas Latvijā Valdemārija plaši iesaistās akadēmiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Aktīvi tiek rīkoti literārie un tematiskie viesu vakari, ņemta dalība nozīmīgos valsts svētku un atceres pasākumos, tiek strādāts pie biedru personīgās izaugsmes veicināšanas. [[Attēls:Rīgas Brāļu kapi — ieejas vārti.jpg|thumb|Ieejas vārti Rīgas Brāļu kapos]] Kā viens no nozīmīgākajiem Valdemārijas veikumiem šajā vēstures periodā ir jāmin [[Jēkabs Gailītis|Jēkaba Gailīša]] un citu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopas valdemāriešu iniciatīva, ieguldītais darbs un līdzekļi [[Latvija]]s valsts [[ģerbonis|ģerboņa]] [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapu]] ieejas vārtos atjaunošanā, ko, klāt esot augstākajām valsts amatpersonām, svinīgā ceremonijā atklāja [[1996]]. gada [[11. novembris|11. novembrī]].<ref>'Ar Latvijas svēto simbolu', Latvijas Vēstnesis Nr.20 (505), 02.02.1996. https://www.vestnesis.lv/ta/id/38767</ref> Kopš darbības atjaunošanas [[1990]]. gadā Valdemārija savu darbību veikusi dažādās telpās [[Rīga|Rīgā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un [[Jelgava|Jelgavā]], līdz 2005. gadā tā pārcēlās uz savu šībrīža konventa dzīvokli [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas ielā]] 34/2, Rīgā, ko tā ieguva kā dāvinājumu no trimdā dzīvojošā rakstnieka, Valdemārijas biedra [[Gunars Janovskis|Gunāra Janovska]]. Šobrīd Valdemārijas biedru vidū ir visdažādāko studiju virzienu un profesiju pārstāvji — juristi, ekonomisti, mediķi, inženieri, ģeogrāfi, aktieri un režisori, tulki, teologi, valodnieki un žurnālisti un citi. Laikā kopš darbības Latvijā atjaunošanas šobrīd aktīvo Valdemārijas biedru skaits ir pārsniedzis biedru skaitu 30. gados. == Ievērojami valdemārieši == [[Attēls:Liberts.jpg|150px|thumbnail|[[Ludolfs Liberts]]]] * [[Ervīns Antons]] (Ēris) — mākslinieks, gleznotājs, * [[Ernsts Ābele]] — tālbraucējs kapteinis, Fišbahas [[Kārļa Skalbes ģimnāzija]]s direktors, Ohaio Ziemeļu universitātes profesors, * [[Rūdolfs Bangerskis]] — ģenerālis, * [[Kārlis Bikše]] — profesors, arhitekts, * [[Volfgangs Dārziņš]] — komponists, * [[Ansis Gulbis]] — rakstnieks un grāmatu izdevējs, * [[Gunārs Janovskis]] — rakstnieks, * [[Jānis Kalmīte]] — gleznotājs, * [[Dzintris Kolāts]] — žurnālists, bijušais [[Latvijas Radio]] ģenerāldirektors un [[LTV Ziņu dienests|LTV Ziņu dienesta]] vadītājs, * [[Atis Ķeniņš]] — dzejnieks un politiskais darbinieks, * [[Tālivaldis Ķiķauka]] — rakstnieks, gleznotājs, * [[Arturs Langmanis]] — mākslinieks, grafiķis, * [[Aleksandrs Lazdiņš]] — arhitekts, * Augusts Lācis — Dr.hab.agr. lauksaimnieks, žurnālists, Latvijas Agronomu biedrības Goda biedrs, KV atjaunotājs Latvijā *[[Ludolfs Liberts]] — profesors, gleznotājs, skatuves dekorators, * [[Leons Liepiņš]] — mūziķis, komponists, * [[Jūlijs Madernieks]] — gleznotājs, * [[Jānis Reinis]] — aktieris, * [[Pēteris Rožlapa]] — mākslinieks, dekorators, scenogrāfs, * [[Leo Svemps]] — gleznotājs un jurists, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s pedagogs un rektors, * [[Uldis Osītis]] — Dr. agr. [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|LLU]] Asoc. prof. emeritus, * [[Alberts Vasilis]] — mākslinieks, * [[Jānis Veselis]] — rakstnieks, * [[Augusts Zandbergs]] — ārsts un literāts, * [[Kārlis Zāle]] — profesors, tēlnieks, [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] autors. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.valdemaria.lv}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Studentu organizācijas]] e0uwl7j9c9k9xktta40b6dua585f33a 0 266341 4489897 4453769 2026-07-04T01:27:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489897 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Heidars Alijevs | vārds_orģ = ''Heydər Əliyev'' | attēls = Heydar Aliyev (crop).jpg | att_izm = | apraksts = Heidars Alijevs 1993. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 3. [[Azerbaidžāna]]s prezidents | term_sākums = {{dat|1993|10|10|N}}{{ref label|Note1|a|a}} | term_beigas = {{dat|2003|10|31|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Abulfazs Elčibejs]] | pēctecis = [[Ilhams Alijevs]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = Azerbaidžānas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs | term_sākums2 = {{dat|1993|7|15|N}} | term_beigas2 = {{dat|1993|11|5|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = [[Azerbaidžānas Komunistiskā partija|Azerbaidžānas Komunistiskās partijas]] sekretārs | term_sākums4 = {{dat|1969|7|14|N}} | term_beigas4 = {{dat|1982|12|3|N}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!------ Piektais amats ------> | amats5 = Azerbaidžānas PSR VDK priekšsēdētājs | term_sākums5 = {{dat|1967|6|21|N}} | term_beigas5 = {{dat|1969|7|14|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = | premjers5 = | priekštecis5 = | pēctecis5 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1923|5|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Azerbaidžānas PSR|Nahčivana}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2003|12|12|1923|5|10}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Klīvlenda|2s=Ohaio (štats)}} | apglabāts = | tautība = | partija = * [[PSKP]] (1945—1991) * "[[Jaunā Azerbaidžāna]]" (1992—2003) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * 1) [[Azerbaidžānas Valsts naftas un rūpniecības universitāte|Azerbaidžānas Industriālais institūts]] (nav absolvējis) * 2) [[Baku Valsts universitāte|Azerbaidžānas Valsts universitāte]] * 3) [[Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta akadēmija|PSRS KGB Augstākā skola]] | reliģija = [[šiītu islāms]] | paraksts = Signature of Heydar Aliyev.png | paraksts_izm = | piezīmes = {{note label|Note1|a|a}} Bija Azerbaidžānas prezidenta vietas izpildītājs no {{dat|1993|6|24|ģ}} līdz {{dat|1993|10|10|d}} }} '''Heidars Alijevs''' ({{val|az|Heydər Əlirza oğlu Əliyev}}, dzimis {{dat|1923|5|10}},<ref name="aliyev">{{Tīmekļa atsauce| url= http://aliyevheritage.org/cgi-bin/e-cms/vis/vis.pl?s=001&p=0021&g=| title= Heydar Aliyev biography| accessdate= 2007-08-11| archiveurl= https://web.archive.org/web/20070913152639/http://aliyevheritage.org/cgi-bin/e-cms/vis/vis.pl?s=001&p=0021&g=| archivedate= 2007-09-13}}</ref> miris {{dat|2003|12|12}}) bija [[Azerbaidžāna]]s politiķis, valsts vadītājs no 1969. līdz 2003. gadam (ar pārtraukumiem). No 1964. līdz 1967. gadam bija reģionālā [[VDK]] priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam līdz 1969. gadam ieņēma VDK priekšsēdētāja amatu. 1969. gadā kļuva par [[Azerbaidžānas PSR|Azerbaidžānas]] Komunistiskās partijas sekretāru (Azerbaidžānas PSR vadītājs), amatu saglabājis līdz 1987. gadam. 1982. gadā kļuva par [[PSKP CK politbirojs|PSKP CK politbiroja]] locekli, no amata tika atbrīvots 1987. gadā, jo iebilda pret PSRS vadītāja [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] reformām. 1990. gadā nosodījis PSRS par intervenci savā valstī un nākamajā gadā izstājās no partijas. 1993. gada jūnijā tika gāzts Azerbaidžānas prezidenta [[Abulfazs Elčibejs|Abulfaza Elčibeja]] režīms, pēc tam par pagaidu valsts prezidenta vietas izpildītāju kļuva Alijevs. Oficiāli prezidenta amatā tika ievēlēts 1993. gada oktobrī notikušajās vēlēšanās, 1998. gadā tika pārvēlēts. Viņa režīms bija represīvs un [[Autokrātija|autokrātisks]]. Jau no 1993. gada tika veidots [[Heidara Alijeva personības kults]]. 2003. gada 31. oktobrī, kad viņa veselības stāvoklis bija pavisam slikts, Alijevs atkāpās no prezidenta amata sava dēla [[Ilhams Alijevs|Ilhama Alijeva]] labā. Miris {{dat|2003|12|12||bez}} slimnīcā ASV. Heidara Alijeva personības kults turpinājās arī pēc viņa nāves 2003. gadā, pēc Ilhama Alijeva uzstādījuma visā valstī ieviešot Heidara Alijeva kā "nacionālā līdera" personības kulta atribūtus, nosaucot Heidara Alijeva vārdā parkus, avēnijas, skolas, sporta un kultūras centrus, uzņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regnum.ru/news/polit/1422456.html|title=Зафар Гулиев: Азербайджан в тисках клана и культа личности|publisher=regnum.ru|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602213315/https://regnum.ru/news/polit/1422456.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alijevs, Heidars}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] [[Kategorija:Azerbaidžānas prezidenti]] [[Kategorija:Azerbaidžānas politiķi]] [[Kategorija:Azerbaidžānas cilvēki]] [[Kategorija:Azerbaidžānā dzimušie]] [[Kategorija:Azerbaidžānas PSR politiķi]] [[Kategorija:Baku apbedītie]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] 8shfgjeidx8ryvvn1rb1q5tz0xy6a8y 0 266342 4489739 4437589 2026-07-03T14:07:32Z Baisulis 11523 /* Ekonomika */ : 4489739 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tisoveca | official_name = ''Tisovec'' | image_skyline = Tisovec, Městský úřad 02.jpg | imagesize = | image_caption = Tisovecas rātsnams | image_flag = Tisovec-rimavska sobota-flag.svg | image_shield = Coat of arms of Tisovec.png | pushpin_map = Slovakia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SVK}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Banska Bistricas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Rimavska Sobotas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1334 | area_total_km2 = 123.43 | population_as_of = 2013 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 4253 | population_density_km2 =auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 40 | lats = 50 | latNS = N | longd = 19 | longm = 56 | longs = 44 | longEW = E | elevation_m = 411 | website = {{url|http://www.tisovec.com/}}}} '''Tisoveca''' ({{val-sk|Tisovec}}) ir pilsēta [[Slovākija|Slovākijā]], [[Banska Bistricas apgabals|Banska Bistricas apgabala]] [[Rimavska Sobotas apriņķis|Rimavska Sobotas apriņķī]]. == Vēsture == Pirmoreiz rakstos minēta 1334. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Tisoveca gadsimtiem atradusies [[Ungārija]]s sastāvā. 19. gadsimtā Tisovecā atradās pazīstama luterānu ģimnāzija, kas mūsdienas ir atjaunojusi darbu. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā. == Ekonomika == Apkaimē [[kaļķakmens|kaļķa]] ieguve. Pilsētā atrodas kompānija ''Cestné a stavebné mechanizmy Tisovec a.s.'', kas ražo [[ekskavators|ekskavatorus]]. == Cilvēki == Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[slovāki]] (95,75 %). Pēc reliģiskās pārliecības - nereliģiozi (34,59 %), [[luterticība|luterāņi]] (32,91 %) un [[katolisms|katoļi]] (29,54 %). Tisoveca ir politiķa [[Vladimirs Klementiss|Vladimira Klementisa]] (''Vladimír Clementis'', 1902-1952) dzimtā pilsēta. Vietējo luterāņu ģimnāziju beidzis Slovākijas himnas autors [[Janko Matūška]] (''Janko Matúška'', 1821-1877). == Ārējās saites == *{{commonscat-inline|Tisovec|Tisoveca}} *[http://www.calmit.sk/ Kompānija Calmit - kaļķu ieguve] *[http://www.csmtisovec.sk/ Cestné a stavebné mechanizmy Tisovec a.s. - mašīnbūves uzņēmums] {{Slovākija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovākijas pilsētas]] [[Kategorija:Banska Bistricas apgabala pilsētas]] ob5g0v0rppq0xw4hixc8fa3gerla73x 0 273094 4489996 4467378 2026-07-04T09:50:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489996 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Jaunā Gaita | image_file = JG logo.JPG | image_size = | image_caption = | editor_title = Galvenais redaktors | editor = Juris Žagariņš | previous_editor = | staff_writer = | category = Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai | frequency = ceturkšņizdevums | circulation = | publisher = | paid_circulation = | unpaid_circulation = | circulation_year = | total_circulation = | founded = 1955 | firstdate = | finalnumber = | finaldate = | company = | country = | based = | language = latviešu | website = {{url|http://jaunagaita.net/}} | issn = }} '''"Jaunā Gaita"''' ir [[1955]]. gadā [[trimdas latvieši|trimdā]] aizsākts un ilglaicīgi ārpus [[Latvija]]s izdots latviešu literārs žurnāls. Tas tika aizsākts, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu trimdā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg1/JG1_Ievadam.html|title= Ievadam - Redakcijas sleja žurnāla pirmajā metienā |accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības "Apgāda" nozare|date= 1955}}</ref> bet ieguva nozīmīgu lomu trimdas sabiedrības politiskajā dzīvē un sakaros starp [[Latvijas PSR|Padomju Latvija]]s un latviešu trimdas literatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg243/121705_Ekmanis_Diena.htm |title= Jaunās gaitas vētru un dziņu gadi | accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= |date= 2005.12.17}}</ref> Žurnāls bija pirmais no trimdas preses izdevumiem, kas uzsāka [[Latvijas PSR]] rakstnieku darbu pārpublicēšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Slesers-Eglaja.htm#sthash.eoFHMWIC.dpbs |title= KURŠ KURU?|accessdate=2015-02-15 |author= Juris Šlesers|date= Ziema 2014 |work= Jaunā Gaita |publisher=}}</ref> bet kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aizvien lielāku daļu žurnāla saturu piedāvā Latvijā dzīvojoši literāti. Plašu atzinību guvis žurnāla vizuālais noformējums,<ref name="Diena"/> žurnāla veidotāju nopelnus atzinusi [[Latvijas zinātņu akadēmija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Sparitis.htm#sthash.HpG7Pk8u.dpbs|title= LZA prezidenta vēstule Jaunās gaitas veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2014-09-22|work= |publisher=}}</ref> un [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/EKMANIS-PBLA%20BALVA%202015.htm|title= 2015. gada PBLA Balva JG veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-11-18|work= |publisher=}}</ref> == Vēsture == "Jaunā gaitā" iesākumā bija Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāls. "Jaunās gaitas" autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji, saukti par jaungaitniekiem piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. Jaungaitnieku centrs atradās ASV vidienē, taču samērā aktīvu dalību neklātienē ņēma arī Kanādā, Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošie literāti. Jaungaitnieki pārsvarā bija prozaiķi un publicisti, taču publicēja arī dzeju. Ar "Jauno gaitu" saistīti Valters Nollendorfs, [[Astrīde Ivaska]], Aivars Ruņģis, [[Lalita Muižniece]] un citi. "Jaunā gaita" bija pirmais trimdas laviešu izdevums, kas sāka regulāri pārpublicēt Latvijas 1960. gadu dumpīgās paaudzes dzejniekus, piemēram, [[Ojārs Vācietis|Ojāru Vācieti]] un [[Imants Ziedonis|Imantu Ziedoni]].<ref name="letonika.lv">{{Grāmatas atsauce |title= Dzejas vārdnīca|last= Kursīte|first= Janīna|authorlink= |year= 2002|publisher= Zinātne|location= |isbn= |page= |pages= |url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=4&q=jaungaitnieki&id=967656&g=1|accessdate=}}</ref> Tā pirmā redaktore Lalita Muižniece sacījusi, ka iesākumā Austrumkrastā dzīvojošie [[Elles ķēķis|Elles ķēķa]] literātu grupas biedri nav vēlējušies publicēties žurnālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.youtube.com/watch?v=QwCW9fJF4-w|title= Žurnāla "Jaunā Gaita" 60. jubilejai veltītā svinīgā pēcpusdiena. |accessdate=2016-04-22 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-10-22|work= |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}</ref> Taču laika gaitā, žurnālā publicējušies arī Linards Tauns, Gunārs Saliņš, Jānis Krēsliņs un citi Elles ķēķa literāti.<ref name="letonika.lv"/> Skaļākais un pamanāmākais jaungatnieku novatorisms saistās ar Jāņa Turbada ([[Valdis Zeps|Valda Zepa]] pseidonīms) romāna ''Ķēves dēls Kurbads'' 1959. gadā publicēto fragmentu un [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] [[Džeimss Džoiss|Džeimsa Džoisa]] ''[[Uliss|Ulisa]]'' tulkojuma daļu publikāciju, kas izsauca ļoti asu diskusiju starp jaunās un vecākās paaudzes rakstniekiem, starp tradicionālā un modernistiskā izteiksmes veida atbalstītājiem.<ref name="letonika.lv"/> Sākot ar 1965. gadu žurnāla vāku lielāko daļu veidoja Ilmārs Rumpēters.<ref name="Diena">[https://m.diena.lv/raksts/kd/zinas/sveices-pulkstenu-razotajs-popularize-kanadas-latviesu-zurnalu-jauna-gaita-756705 "Šveices pulksteņu ražotājs popularizē Kanādas latviešu žurnālu “Jaunā gaita”"]{{Novecojusi saite}}. [http://www.diena.lv Diena]. 2010. gada 12. novembrī</ref> 1960. gadā par galvengo redaktoru kļūva Laimonis Zandbergs un vadīja žurnālu veselus 36 gadus. No 1998. gadā par žurnāla galveno redaktoru kļuva slāvistikas un baltistikas Arizonas universitātes profesors Rolfs Ekmanis kurš vadīja to līdz 2017. gadam.<ref name="vestnesis">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/97581 "Jaunās Gaitas garā dzīve"].[https://www.vestnesis.lv Latvijas Vēstnesis].Nr. 195. 2004. gada 8. decembrī</ref><ref>[[Kārlis Vērdiņš]]. [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/miris-literaturzinatnieks-jaunas-gaitas-redaktors-rolfs-ekmanis.a219460/ Miris literatūrzinātnieks, «Jaunās Gaitas» redaktors Rolfs Ekmanis], lsm.lv, {{dat|2017|01|17|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://jaunagaita.net/ Žurnāla mājaslapa un digitālais arhīvs] [[Kategorija:Trimdas literatūra]] [[Kategorija:Trimdas latviešu kultūra]] [[Kategorija:ASV izdoti žurnāli]] 236ckc4g7n750f37fvnu533jal3900s 0 273368 4489906 4351538 2026-07-04T03:17:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489906 wikitext text/x-wiki {{noformējums}} '''Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija''' (INTOSAI) ir autonoma, neatkarīga un apolitiska pārnacionāla pasaules valstu revīzijas institūciju apvienība. Organizācijas biedri ir nacionālās augstākās [[revīzijas iestāde]]s, kuras INTOSAI organizācijā pārstāv septiņas augstāko revīzijas iestāžu veidotas reģionālās darba grupas<ref>INTOSAI Regional Working-groups http://www.intosai.org/about-us/organisation/regional-working-groups.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150204105517/http://www.intosai.org/about-us/organisation/regional-working-groups.html |date={{dat|2015|02|04||bez}} }}</ref>: [http://afrosai-e.org.za/ AFROSAI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150116231157/http://afrosai-e.org.za/ |date={{dat|2015|01|16||bez}} }}, [http://www.arabosai.org/ ARABOSAI], [https://web.archive.org/web/20191030231100/http://www.asosai.org/ ASOSAI], [http://www.carosai.org/ CAROSAI], [https://web.archive.org/web/20150206003908/http://www.olacefs.com/ OLACEFS], [http://www.pasai.org/ PASAI] un [[EUROSAI]] jeb Eiropas Augstākās revīzijas iestāžu apvienība. Organizācijā ir 193 dalīborganizācijas (188 nacionālās institūcijas, Eiropas Revīzijas palāta un četras asociētās dalīborganizācijas). INTOSAI ir izstrādājusi starptautiskos profesionālos standartus valsts iestāžu revīziju atbilstības un efektivitātes auditu veikšanai. [[Latvijas Republikas Valsts kontrole]] ir INTOSAI dalīborganizācija kopš 1994. gada 17.oktobra. == Darbība == Organizācija ik pēc trim gadiem organizē kopēju konferenci – Starptautisko Augstāko revīzijas iestāžu kongresu (INCOSAI). Pirmais INCOSAI kongress notika 1953. gadā [[Havana|Havanā]], [[Kuba|Kubā]], savukārt līdz šim pēdējais kongress – „INCOSAI XXI” - 2013. gadā [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]].<ref>Shah, Anwar (2007), Performance Accountability and Combating Corruption, Washington, D.C, U.S: WorldBank, p.309, </ref> Tieši no INTOSAI dalīborganizācijām vēlēta grupa pilda galveno [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) ārējā [[Audits|auditora]] funkciju. Ik pēc sešu gadu perioda [[ANO Ģenerālā asambleja]] no INTOSAI dalīborganizācijām ievēl ANO auditoru valdi trīs institūciju sastāvā.<ref> UN Board of Auditors / Mandate http://www.un.org/en/auditors/board/mandate.shtml#cm </ref> == Vēsture == Kopīgas augstāko revīzijas iestāžu pārstāvošas pārnacionālas organizācijas izveides pamati ir meklējami jau 20. gs. sākumā, arvien pieaugot valsts administratīvo pārvaldes mehānismu sarežģītībai. Rezultātā 1910. gadā [[Brisele|Briselē]] norisinājās Administratīvo zinātņu kongress, kurā tika nolemts izveidot starptautisku sadarbības komisiju. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Starptautiskās komisijas ik pēc četriem gadiem rīkoja sadarbības kongresus, līdz 1930. gadā tika izveidots Starptautiskais Administratīvo zinātņu institūts.<ref name=":0">50 years IINTOSAI General Secretariat Available: http://www.intosai.org/fileadmin/downloads/downloads/4_documents/publications/eng_publications/E_Festschrift_2013.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304232819/http://www.intosai.org/fileadmin/downloads/downloads/4_documents/publications/eng_publications/E_Festschrift_2013.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], atjaunojot institūta darbību, 1947. gadā notika pirmais pēckara Starptautiskais Administratīvo zinātņu kongress, kurā piedalījās arī atsevišķu valstu augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji<ref name=":0" />. Kongresa laikā [[Berne|Bernē]], [[Šveice|Šveicē]] tika pārrunātas vienotas starptautiskas augstāko revīzijas iestāžu organizācijas izveides iespējas.<ref>INTOSAI 1953-2003 Available:http://www.intosai.org/uploads/4124efestschrift.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304233815/http://www.intosai.org/uploads/4124efestschrift.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Pirmais INCOSAI kongress notika 1953. gadā Havanā, Kubā, kā laikā 34 audita organizāciju vadībā<ref name=":1">INTOSAI homepage. Available: http://www.intosai.org/about-us.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150316172313/http://www.intosai.org/about-us.html |date={{dat|2015|03|16||bez}} }}</ref> tika nodibināta INTOSAI. Tika nolemts turpmākai darbības nodrošināšanai Havanā izveidot INTOSAI pastāvīgo sekretariātu. Pēc [[Kubas revolūcija]]s un Kubas augstākās revīzijas iestādes izformēšanas INTOSAI sekretariāta funkcijas uzņēmās [[Austrija]]s augstākā revīzijas iestāde. Kopš 1967. gada INTOSAI ir ANO dalīborganizācija ar konsultatīvas nevalstiskas organizācijas statusu.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starptautiskas organizācijas]] mxf45oaxlv8gca0kmfbdzmvmyqxh3u9 0 278802 4489927 4237535 2026-07-04T05:35:59Z Baisulis 11523 +1 teikums...... 4489927 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ventspils Nikolaja Evanģēliski luteriskā baznīca | image = Ventspils Nikolai kirik 2010.jpg | image_size = 280px | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Ventspils Nikolaja baznīca | latd = 57 | latm = 23 | lats = 45.65 | latNS = N | longd = 21 | longm = 34 | longs = 4.54 | longEW = E | religious_affiliation = [[luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Ventspils|Tirgus iela 4|3s=Tirgus iela (Ventspils)}} | consecration_year = {{dat|1835|9|15}}<ref name="piltene" /> | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = Johans Eduards de Vite | architecture_type = | architecture_style = vēlais [[klasicisms]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = {{dat|1834|5|20|}}<ref name="piltene">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.piltenesiecirknis.lv/?s=1253718926&ln=lv|title=Baznīcas ēkas tapšanas vēsture|publisher=Piltenesiecirknis.lv|accessdate={{dat|2015|3|27||bez}}}}</ref> | year_completed = {{dat|1835}} | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = ķieģeļi, laukakmeņi | embedded = }} '''Ventspils Nikolaja Evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s dievnams Tirgus ielā 4, [[Ventspils|Ventspilī]], [[Latvija|Latvijā]]. Baznīcā darbojas Ventspils draudze.<ref name="lelb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=281|title=Ventspils draudze|publisher=LELB|accessdate={{dat|2015|3|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304142458/http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=281|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Baznīca nosaukta [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] vārdā, jo viņš ziedoja līdzekļus baznīcas celtniecībai.<ref name="lelb" /> Baznīca celta no 1834. līdz 1835. gadam arhitekta un inženierpulkveža Johana Eduarda de Vites vadībā. Celta no ķieģeļiem un laukakmeņiem, mūra trīsjomu garenbūve, galvenajā fasādē rietumu pusē ir kvadrāta plāna tornis. Galvenajā ieejā — no četrām [[joniskais orderis|joniskā ordera]] kolonnām un trīsstūrveidīga frontona sastāvošs portiks. Katrā torņa pusē esošajā antablementā ir iebūvēta pulksteņa, kura mehānismu 1840. gadā izgatavoja Vērmaņa fabrikā, ciparnīca. Baznīcai ir komplicēts un grezns interjers.<ref name="lat" /> Baznīcas altāris izgatavots 1834.—1835. gadā, 1865. gadā pārbūvētas ērģeles, baznīcai 1888. gadā uzdāvinātā A. fon Rennes altārglezna "Kristus debesbraukšana". Baznīcas zvanu (vairāk nekā 500 kg smags) izgatavojis pirmais latviešu tautības zvanu lējējs Jānis Ulrihs Kleinšmits.<ref name="travel">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/nikolaja-evangeliski-luteriska-baznica-ventspili|title=Nikolaja Evaņģēliski luteriskā baznīca Ventspilī|publisher=Latvia.travel|accessdate={{dat|2015|3|27||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1934. gadā notika baznīcas atjaunošana. Tā necieta ne [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā]], ne [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. 21. gadsimta sākumā notikusi baznīcas restaurācija.<ref name="lat" /> 2026. gadā uzsākts baznīcas torņa daļas remonts un atjaunošana.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uzsākti baznīcas torņa restaurācijas darbi |url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/54279-uzsakti-baznicas-torna-restauracijas-darbi |website=ventasbalss.lv |accessdate={{dat|2026|7|4||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="lat">{{LAT e|5|752}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Ventspilī]] [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Baznīcas Ventspilī]] dz8hz0d9464virttvtsn2htyiwfl3xq 0 278947 4489738 4196188 2026-07-03T14:04:33Z Baisulis 11523 /* Biotopi */ : 4489738 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = water snail Rex 2.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | virstips = Lophotrochozoa | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | virsdzimta = Lymnaeoidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Lymnaeidae | dzimta_lv = Dīķgliemeži | dzimta_r = Dīķgliemežu dzimta | apakšdzimta = Lymnaeinae | apakšdzimta_lv = | ģints = Lymnaea | ģints_lv = Limnejas | binomial = Lymnaea stagnalis, <small>([[Carolus Linnaeus|Linnaeus]], 1766)</small> | kategorijas = nē }} '''Lielais dīķgliemezis''' (''Lymnaea stagnalis'') ir [[dīķgliemežu dzimta]]s (''Lynaeidae'') [[gliemeži|gliemezis]].<ref>[http://animaldiversity.org/accounts/Lymnaea_stagnalis/classification/ Animal Diversity Web]</ref> Tā ir ļoti plaši izplatīta suga, kas apdzīvo [[dīķis|dīķus]], [[ezers|ezerus]] un lēni plūstošus ūdeņus. Latvijas makologu biedrība lielo dīķgliemezi izvēlējās par savu 2011. gada simbolu.<ref name="Lja">[http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2011.shtml Gada gliemis 2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160829132058/http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2011.shtml |date={{dat|2016|08|29||bez}} }} Latvijas makologu biedrība</ref> == Izskats == [[Attēls:Blotniarka stagnalis.jpg|thumb|left|Lielā dīķgliemeža čaula]] Čaulas augstums 4—5,5 cm, var sasniegt arī 7 cm.<ref name="Daba">[http://www.latvijasdaba.lv/gliemji/lymnaea-stagnalis-l/ Sugu enciklopēdija. Latvijas daba.]</ref> Čaula slaidi koniska, spirāle savīta uz labo pusi, tumši zaļganpelēka, brūngana vai dzeltenpelēka. Tās smailais, dzeltenīgais gals ir samērā plāns, tādēļ viegli ievainojams. Reti sastopami indivīdi ar čaulām, kas savītas uz pretēju pusi. Čaulas forma ir atkarīga no vides, kurā dzīvo populācija. Applūdušo lielu ezeru reģionos dīķgliemežiem ir savīta čaula un paplašināta atvere. Taustekļi aug galvas abās pusēs. Tie ir saplacināti un trīstūrveida, kas tos izteikti atšķir no daudzu citu gliemežu diegveidīgākajiem taustekļiem. Veic tikai pieskaršanās funkcijas. Acis atrodas pirms taustekļu pamatnes. Nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, ziemā, dīķgliemeža augšana palēninās vai pat apstājas. tad uz viņa čaulas veidojas tumša svītriņa. Šīs "kārtas" norāda par katra indivīda dzīves gājumu. == Izplatība == Plaši izplatīts [[Āzija|Āzijā]] no [[Turcija]]s līdz [[Ķīna]]i, [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] no [[Kanāda]]s līdz [[Ņūmeksika]]i un [[Kalifornija]]i, [[Eiropa|Eiropā]], ieskaitot visas [[Vidusjūra|Vidusjūru]] ieskaujošās valstis, [[Āfrika]]s ziemeļos, [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Venecuēla|Venecuēlā]]. Šo sugu no vienas ūdenskrātuves uz otru var pārtransportēt [[putns|putni]], un tas ir viens no plašā areāla iemesliem.<ref name="IUCN">[http://www.iucnredlist.org/details/155475/0 ''Lymnaea stagnalis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> == Biotopi == [[Attēls:Water snail Rex 1.jpg|thumb|250px|Lielais dīķgliemezis dabiskā vidē]] Var dzīvot tikai cietā ūdenī. Dīķgliemeži no ūdens iegūst [[kaļķakmens|kaļķi]], kas nepieciešams čaulas veidošanai. Tur, kur pamatu veido kaļķis vai citi [[minerāls|minerāli]], dīķgliemeži var dzīvot visās ūdenstilpēs — ezeros, dīķos, grāvjos, kā arī apūdeņošanas kanālos un [[upe|upēs]]. == Dzīvesveids == Daudzi ūdenī mītoši gliemeži zem ūdens elpo ar diegveidīgām žaunām. Tās ir apasiņotas un uzņem skābekli tieši no ūdens. Lielajiem dīķgliemežiem elpošanas orgāni ir [[plaušas|plaušu]] maisu formā. Viņu mantijas dobumu caurauž biezs sīku [[asinsvads|asinsvadu]] tīkls. Šī elpošanas tipa dēļ nepieciešams ik pēc piecpadsmit minūtēm iznirt virs ūdens, lai ieelpotu gaisu. Taču šis gliemezis var dzīvot arī ūdeņos, kuros ir maz skābekļa. Šādā vidē viņš atrod daudz barības, turklāt tam nav konkurentu, jo tiem nepieciešami ūdeņi, kur ir vairāk skābekļa. Vietās, kur ūdenī skābekļa ir vairāk, šī gāze no ūdens var pāriet gaisa pūslī dzīvnieka plaušās, un lielajam dīķgliemezim nav tik bieži jāiznirst virspusē. Zem ūdens lielais dīķgliemezis var pārvietoties arī tad, ja ķermenis atrodas augšpēdus. To ļauj bļodveidīgi izliektā kājas apakša, kas izdala retas [[gļotas]]. == Barība == Stāvošos ūdeņos uz applūdušiem stumbriem, akmeņiem vai zāles nosēžas trūdošas organiskas vielas un mikroskopiski organismi. Lielie dīķgliemeži apēd tieši šīs dzīvnieku ķermeņu, atkritumu, [[baktērija|baktēriju]], [[aļģe|aļģu]] paliekas. Radula ir asa kārta, kas klāj gliemeža mēli. Tā atgādina asu rīvi un nemitīgi izaug no jauna. Priekšējos, notrītos zobiņus regulāri nomaina jauni un asi izaugumi no aizmugures. Pamatelements, kas atjauno radulu, ir [[hitīns]] — ķīmisks elements, kas atrodas [[kukaiņi|kukaiņu]] cietajā apvalkā. Lielā dīķgliemeža radula vairāk darbojas kā rīve. Neraugoties uz to, šis gliemezis var ēst citu ūdensdzīvnieku ikrus un kāpurus, kā arī uzbrukt ievainotām [[zivs|zivīm]] un [[tritonu apakšdzimta|tritoniem]]. == Vairošanās == [[Attēls:Potamogeton natans4 ies.jpg|thumb|Lielā dīķgliemeža oliņas]] [[Hermafrodīts|Hermafrodīti]]— katram lielā dīķgliemeža indivīdam ir gan sievišķie, gan vīrišķie dzimumorgāni. Neraugoties uz to, vienmēr notiek divu indivīdu kopulācija — viņi apaugļo viens otru. Dētās oliņas dīķgliemeži pielipina pavedienu formā uz ūdensaugiem, akmeņiem un dažādiem priekšmetiem, kas atrodas zem ūdens. Šis pavediens ir apmēram 6 cm garš, un tajā ir 200—300 oliņas, kas atrodas želejveidīgā vielā. Katrā oliņā dīķgliemeža embrijs attīstās un izšķiļas kā pieauguša gliemeža miniatūra kopija — tam pat ir jau savs gliemežvāks. Embrionālā attīstība ilgst apmēram trīs nedēļas. == Turēšana akvārijā == Lielos dīķgliemežus var turēt [[akvārijs|akvārijā]]. Tie lēnām pārvietojas pa stiklu un ar aso radulu nograuž aļģes, kas aug uz stikla. Iztramdīts tas izlaiž gaisa krājumus un nogrimst kā akmens. == Ekoloģiskais eksperiments == Lielais dīķgliemezis un arī citi dīķgliemeži bija izmantoti pirmajā ekoloģiskajā eksperimentā Latvijā, kuru profesora [[Naums Gregors Lebedisnkis|Nauma Gregora Lebedinska]] vadībā veica 1922. gadā. Eksperimenta mērķis bija pierādīt, ka pēc ilgākas uzturēšanās gaisā oliņas nav traumētas un mazie gliemezīši spēj izšķilties un attīstīties. Eksperiments notika ar vilciena un aeroplāna palīdzību. Olu kokoni bija piestiprināti pie koka nūjas un, braucot ar vilcienu, to turēja ārā pa logu, braucot ar [[aeroplāns|aeroplānu]] — novietoti uz stikla plāksnītes, ko turēja rokā pāri lidaparāta malai. Pēc tam dīķgliemežu oliņas ielika akvārijā, kur tās sekmīgi attīstījās. Secinājums bija nepārprotams — oliņas šādu pārvietošanos pārcieš samērā viegli, un tādējādi ūdenī dzīvojoši gliemeži var izplatītes ar ūdensputnu palīdzību pasīvā veidā. Par to 1924. gadā tika publicēts raksts "Gliemežu kurkuļu izturība pret izžūšanu".<ref name="Lja"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150318114830/http://www.arkive.org/great-pond-snail/lymnaea-stagnalis/ Wildscreen Arkive] * [http://www.molluscs.at/gastropoda/index.html?/gastropoda/freshwater/lymnaea.html The Living World of Molluscs] * [https://web.archive.org/web/20160528094900/http://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/SabM_R_16_UdensGliemezi.pdf Saldūdens gliemeži un gliemenes] [[Kategorija:Gliemeži]] bf0hscik6ugb3gkxz485nez2ja8hloq 1 279103 4489692 4489499 2026-07-03T12:10:27Z Egilus 27634 /* PSRS okupācijas varas ierēdņu ievietošana Latvijas Republikas ministru sarakstā */ Atbilde 4489692 wikitext text/x-wiki Izņēmu par 'veto tiesībām' — atbilstoši MK kārtības rullim tikai dod saskaņojumu, nevienam valdības biedram nav veto tiesību. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 21:06, 29 martā, 2015 (EEST) == PSRS okupācijas varas ierēdņu ievietošana Latvijas Republikas ministru sarakstā == Lapa saucas "Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums". Nav saprotams ar kādu pamatojumu šeit tiek ievietoti cilvēki, kurus valsts okupācijas laikā okupācijas valsts vara nozīmēja pildīt LPSR (pilnīgi citas valsts administratīva teritorija, līdzīgi kā 'rajons') ierēdņu amatus ar līdzīgu nosaukumu. Turklāt, ja bijusi doma uzskaitīt par tieslietām atbildīgās personas latviešu apdzīvotajās teritorijās, tad būtu jārīkojas konsekventi un jāuzskaita arī Vācu okupācijas laika ierēdņi, kā arī Cariskās Krievijas un Livonijas laika ierēdņi. [[Special:Contributions/&#126;2026-37652-40|&#126;2026-37652-40]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-37652-40|talk]]) 2026. gada 2. jūlijs, plkst. 11.15 (EEST) :Krievijas un Livonijas laikam ar šo lietu nav nekāda sakara, bet ja vācu laikā bija kāds īpaši Latvijas teritorijas pārvaldes tieslietu ministrs (par ko es šaubos), tad jā, viņš te būtu vietā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 2. jūlijs, plkst. 14.19 (EEST) ::Cienījamo kolēģi, vispirms pateicos Jums par iedziļināšanos un atbildes sniegšanu. Vēlos precizēt jautājumu, jo manuprāt Jūs esiet izteicies par nebūtiskām lietām, kuras es pieminēju tikai kā salīdzinājumu, taču neatbildējāt uz pamatjautājumu. Proti - lūdzu sniedziet skaidrojumu - ar kādu tieši pamatojumu šai sadaļā (par valsti Latvijas Republika) ir ievietoti cilvēki, kuri pārstāv pilnīgi citu valsti - PSRS, kuras mantiniece, turklāt ir nevis Latvija, bet Krievija, saskaņā ar starptautisko tiesību normām? Ja runājiet par carisko Krieviju, tad vēlos norādīt, ka PSRS (kuras administratīvā vienība bija arī LPSR) saskaņā ar starptautiskām tiesībām bija tieši Cariskās Krievijas tiesību pārmantotāja. No tā izriet, ka pat šajā nebūtiskajā jautājumā, Jūs kļūdāties. Lūdzu konsultējiet mani vienā jautājumā: "Kāds pamatojums iekļaut PSRS ierēdņus starp Latvijas Republikas ministriem?" Sniedziet lūdzu skaidru un tiesībās pamatotu atbildi. Cerot uz konstruktīvu sadarbību. [[Dalībnieks:Jānis Bordāns|Vēdenietis]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis Bordāns|diskusija]]) 2026. gada 2. jūlijs, plkst. 17.54 (EEST) :::Ar tādu pamatu, ka viņi te faktiski pildīja šos pienākumus Latvijas Republikas juridiskās eksistences laikā. Cariskās Krievijas laikā LR nepastāvēja nekādā veidā. Un mēs šeit esam enciklopēdijā, kuras mērķis ir sniegt nepieciešamo informāciju, nevis tiesas procesā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 3. jūlijs, plkst. 01.44 (EEST) ::Arī Vācijas okupācijas laikā darbojās tiesu, cietumu, prokuratūras un tiesība aktu uzraudzības institūcijas. 4 gadus te notika pilnvērtīga saimnieciskā un sociālā dzīve. Gluži tāpat kā krievi, arī vācieši iecēla savu adminstratoru. Vienīgā atšķirība, ka vācieši nemēģināja maskēt okupāciju un sauca šos amatus piezemētāk - par ģenerālkomisariāta Tieslietu daļas vadītājiem. Piemēram tāds bija fon Klock. https://oldlvi.lu.lv/lv/LVIZ_2016_files/1%20numurs/E_Evarts_Tiesu_vara_LVIZ_2016_1.pdf ::Bet vēlreiz - tam nav nekādas nozīmes Latvijas [un jo īpaši] Republikas (!) tieslietu ministru uzskaitījumā. Nedz krievu, nedz vācu ierēdņi, lai arī kā tos apsauktu no Maskavas vai no Berlīnes, nav ierindojami Latvijas pilsoņu vēlētu parlamentu ieceltu ministru sarakstā. Vai arī būtu jāmaina sadaļas nosaukums. Viens no diviem. [[Dalībnieks:Jānis Bordāns|Vēdenietis]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis Bordāns|diskusija]]) 2026. gada 2. jūlijs, plkst. 21.40 (EEST) :::Paldies, interesanta saite. Kas attiecas uz lietu - man šķiet, ka raksta ievadā vajadzētu skaidrāk precizēt, ka šie tipi nepārstāvēja Latvijas Republiku, bet tikai pildīja attiecīgos pienākumus tās teritorijā, un tas pats attiecas uz visiem citiem līdzīgiem uzskaitījumiem (šis nav vienīgais),- bet viņu izmešana no lapas nenāks par labu informēšanas uzdevumam, jo parasti cilvēki meklē informāciju par vēsturi, nepiegriežot vērību juridiskām detaļām.. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 3. jūlijs, plkst. 01.53 (EEST) ::::Skaidrs, interesanti, domu sapratu. Latvietis Alfrēds Valdmanis, citstarp, arī bija pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektors Ostlandes laikā. Vai tad pēc analoģijas šai saitē: https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Valsts_prezidents ierakstīt Staļinu, Brežņevu, Gorbačovu? [[Special:Contributions/&#126;2026-37822-66|&#126;2026-37822-66]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-37822-66|talk]]) 2026. gada 3. jūlijs, plkst. 09.30 (EEST) :::::Pirmie divi nebija pat PSRS prezidenti, un Latvijas PSR neviens prezidenta pienākumus nepildīja. :::::Pagaidīšu kādu nedēļu citu viedokļus, ja tādi būs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 3. jūlijs, plkst. 15.10 (EEST) gde4p05d0sn21z75c688eki4gqb2uwf 0 279115 4489734 4307196 2026-07-03T14:01:42Z Baisulis 11523 /* Dzīvesveids */ : 4489734 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Black Slug.jpg | att_nosaukums = Lielā kailgliemeža melnā variācija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | virstips = Lophotrochoza | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | kārta = Stylommatophora | kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži | virsdzimta = Arinoidea | virsdzimta_lv = Meža kailgliemeži | virsdzimta_r = Meža kailgliemežu virsdzimta | dzimta = Arionidae | dzimta_lv = Meža kailgliemeži | dzimta_r = Meža kailgliemežu dzimta | ģints = Arion | ģints_lv = | ģints_r = Arion (gliemeži) | suga = Arion ater | suga_lv = Lielais kailgliemezis | binomial = Arion ater, <small>([[Carl Linnaeus|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Lielais kailgliemezis''', arī '''melnais kailgliemezis'''<ref>[http://gliemji.daba.lv/LV/gliemezhi.shtml Latvijas gliemju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091202224030/http://gliemji.daba.lv/LV/gliemezhi.shtml |date={{dat|2009|12|02||bez}} }}, saraksts sagatavots 2002. gada 21. augustā</ref> (''Arion ater'') ir [[meža kailgliemežu dzimta]]s [[gliemeži|gliemezis]],<ref name="Daba">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/gliemji/arion-ater-linnaeus/ |title=Sugu enciklopēdija, Latvijas daba |access-date={{dat|2015|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305010951/http://www.latvijasdaba.lv/gliemji/arion-ater-linnaeus/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> kura dabiskais areāls aptver [[Eiropa|Eiropu]]. Sastopams starp bieziem [[augi]]em. Lielie kailgliemeži visbiežāk redzami pēc lietusgāzēm, kad [[augsne]] ir mīksta un piemirkusi. == Izskats un uzbūve == Ķermenis izstiepts, tā garums 10–15&nbsp;cm. Kailgliemeži ir ļoti lokani, tāpēc pilnībā izstiepušies var sasniegt 20&nbsp;cm garumu.<ref name="Trees"/> Krāsa variē, visbiežāk melna, reizēm pelēka. Var būt arī ķieģeļsarkani, tumši sarkani, oranžsarkani un iedzelteni eksemplāri. Ķermeņa apmale mēdz būt gaišākā vai sarkanīgākā tonī. Apvalku veido graudaini, nedaudz paaugstināti audi, kas paslēpj lielāko daļu iekšējo orgānu. Kāja gaļīga un klāta [[Gļotas|gļotām]], kuras izdala īpašs dziedzeris. Gļotainie izdalījumi labi pasargā gliemjus, un tie var pārvietoties pa asu un smailu virsmu. Gliemezis pārvietojas uz priekšu, kājai viļņveidīgi saraujoties. Kustības rada sarežģīta muskuļu sistēma. Kustības laikā viena kājas daļa paceļas un pēc neliela attāluma nolaižas. Šīs kustības norit plūstoši un nepārtraukti cauri visam ķermenim — no pakaļgala uz priekšu. Taustekļi kalpo barības atrašanai. To galā atrodas acis, kas, visticamāk, var izšķirt tikai gaismu un tumsu. Lielākā daļa orgānu novietoti zem apvalka aiz galvas. Tur atrodas arī plaušas, precīzāk — taisns dobums, kura sienās ir biezs asinsvadu tīkls. Gaisu šie gliemeži ievelk caur labi saskatāmo elpošanas atveri, kas atrodas apvalka labajā pusē aiz galvas. == Izplatība == [[Attēls:TaylorMonographArionAter.jpg|thumb|200px|Lielā kailgliemeža krāsu variācijas]] Dzīvo lielākajā daļā Eiropas teritorijas, izņemot ziemeļu nomales. Ieviests [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumos un [[Austrālija]]s dienvidaustrumos.<ref name="Animal">[http://animaldiversity.org/site/accounts/information/Arion_ater.html Animal Diversity Web]</ref><ref name="Trees">[http://treesforlife.org.uk/forest/species-profiles/european-black-slug/ Trees for Life]</ref> == Dzīvesveids == Kad tuvojas nakts un uz augu lapām parādās [[rasa]], lielie kailgliemeži pamet savas slēptuves un dodas barības meklējumos. Šajā laikā tie ir aktīvi tāpēc, ka tiek pasargāti no saules iedarbības. Kailgliemeži nedrīkst sevi pakļaut saules stariem, jo viņu mīkstais ķermenis nav pasargāts no izžūšanas. Kailgliemežiem nav [[kaļķakmens|kaļķa]] čaulas, un nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, vēsās vai pārāk siltās un sausās dienās tie ierokas zemē.<ref name="Animal"/> == Barība == Liela daļa dārznieku lielos kailgliemežus uzskata par dārza kaitēkļiem. Patiesībā tie pārtiek galvenokārt no mīkstām, trūdošām augu un dzīvnieku paliekām. Ja kailgliemeži neatrod šādu barību, tie ēd arī jaunas lapiņas, svaigus dzinumus un [[auglis|augļus]]. Barību atrod galvenokārt ar ožas un garšas palīdzību, ar taustekļiem pētot atrasto lietu derīgumu. Galvas apakšējā daļā atrodas mute ar [[hitīns|hitīna]] žokli, ar kuru gliemis satver barību. Mutē ir mēle jeb radula, kuru klāj sīki, asi zobiņi. Ar tiem gliemis skrāpē un nograuž barību. Radula nepārtraukti aug, un katrai tās jaunajai daļiņai ir asi zobiņi.<ref name="Animal"/> == Vairošanās == Hermafrodīts, kam katrā indivīdā veidojas gan [[sperma]], gan oliņas. Pārošanās laikā pāris kādu laiku riņķo viens ap otru, pēc tam savij ķermeņus un nodod viens otram spermu. Tā tiek ievietota mazā somiņā — spermatoforā. Kad abi partneri ieņēmuši ērtu pozīciju, tie apmainās ar spermatoforiem. Pēc tam gliemji izšķiras. Pēc kopulācijas izdēj 20—50 oliņas. Tās tiek ieraktas irdenā zemē un paliek tur vairākas nedēļas, bieži vien visu ziemu, paslēptas no lietus un sala. Agrā pavasarī no tām izšķiļas mazi gliemīši, kas izskatās kā savu vecāku miniatūras kopijas.<ref name="Trees"/><ref name="Animal"/> == Galerija == <gallery widths="200px" heights="150"> Attēls:Arion ater white.png|''Arion ater'' baltā variācija Attēls:Brown Arion Ater.jpg|''Arion ater'' brūnā variācija </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gliemeži]] 5bgr9j5sbjvx5ib399bswe6pp20wwd4 4489736 4489734 2026-07-03T14:02:56Z Baisulis 11523 /* Dzīvesveids */ precizējums.... 4489736 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Black Slug.jpg | att_nosaukums = Lielā kailgliemeža melnā variācija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | virstips = Lophotrochoza | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | kārta = Stylommatophora | kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži | virsdzimta = Arinoidea | virsdzimta_lv = Meža kailgliemeži | virsdzimta_r = Meža kailgliemežu virsdzimta | dzimta = Arionidae | dzimta_lv = Meža kailgliemeži | dzimta_r = Meža kailgliemežu dzimta | ģints = Arion | ģints_lv = | ģints_r = Arion (gliemeži) | suga = Arion ater | suga_lv = Lielais kailgliemezis | binomial = Arion ater, <small>([[Carl Linnaeus|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Lielais kailgliemezis''', arī '''melnais kailgliemezis'''<ref>[http://gliemji.daba.lv/LV/gliemezhi.shtml Latvijas gliemju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091202224030/http://gliemji.daba.lv/LV/gliemezhi.shtml |date={{dat|2009|12|02||bez}} }}, saraksts sagatavots 2002. gada 21. augustā</ref> (''Arion ater'') ir [[meža kailgliemežu dzimta]]s [[gliemeži|gliemezis]],<ref name="Daba">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/gliemji/arion-ater-linnaeus/ |title=Sugu enciklopēdija, Latvijas daba |access-date={{dat|2015|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305010951/http://www.latvijasdaba.lv/gliemji/arion-ater-linnaeus/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> kura dabiskais areāls aptver [[Eiropa|Eiropu]]. Sastopams starp bieziem [[augi]]em. Lielie kailgliemeži visbiežāk redzami pēc lietusgāzēm, kad [[augsne]] ir mīksta un piemirkusi. == Izskats un uzbūve == Ķermenis izstiepts, tā garums 10–15&nbsp;cm. Kailgliemeži ir ļoti lokani, tāpēc pilnībā izstiepušies var sasniegt 20&nbsp;cm garumu.<ref name="Trees"/> Krāsa variē, visbiežāk melna, reizēm pelēka. Var būt arī ķieģeļsarkani, tumši sarkani, oranžsarkani un iedzelteni eksemplāri. Ķermeņa apmale mēdz būt gaišākā vai sarkanīgākā tonī. Apvalku veido graudaini, nedaudz paaugstināti audi, kas paslēpj lielāko daļu iekšējo orgānu. Kāja gaļīga un klāta [[Gļotas|gļotām]], kuras izdala īpašs dziedzeris. Gļotainie izdalījumi labi pasargā gliemjus, un tie var pārvietoties pa asu un smailu virsmu. Gliemezis pārvietojas uz priekšu, kājai viļņveidīgi saraujoties. Kustības rada sarežģīta muskuļu sistēma. Kustības laikā viena kājas daļa paceļas un pēc neliela attāluma nolaižas. Šīs kustības norit plūstoši un nepārtraukti cauri visam ķermenim — no pakaļgala uz priekšu. Taustekļi kalpo barības atrašanai. To galā atrodas acis, kas, visticamāk, var izšķirt tikai gaismu un tumsu. Lielākā daļa orgānu novietoti zem apvalka aiz galvas. Tur atrodas arī plaušas, precīzāk — taisns dobums, kura sienās ir biezs asinsvadu tīkls. Gaisu šie gliemeži ievelk caur labi saskatāmo elpošanas atveri, kas atrodas apvalka labajā pusē aiz galvas. == Izplatība == [[Attēls:TaylorMonographArionAter.jpg|thumb|200px|Lielā kailgliemeža krāsu variācijas]] Dzīvo lielākajā daļā Eiropas teritorijas, izņemot ziemeļu nomales. Ieviests [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumos un [[Austrālija]]s dienvidaustrumos.<ref name="Animal">[http://animaldiversity.org/site/accounts/information/Arion_ater.html Animal Diversity Web]</ref><ref name="Trees">[http://treesforlife.org.uk/forest/species-profiles/european-black-slug/ Trees for Life]</ref> == Dzīvesveids == Kad tuvojas nakts un uz augu lapām parādās [[rasa]], lielie kailgliemeži pamet savas slēptuves un dodas barības meklējumos. Šajā laikā tie ir aktīvi tāpēc, ka tiek pasargāti no saules iedarbības. Kailgliemeži nedrīkst sevi pakļaut saules stariem, jo viņu mīkstais ķermenis nav pasargāts no izžūšanas. Kailgliemežiem nav [[kalcīts|kalcīta]] čaulas, un nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, vēsās vai pārāk siltās un sausās dienās tie ierokas zemē.<ref name="Animal"/> == Barība == Liela daļa dārznieku lielos kailgliemežus uzskata par dārza kaitēkļiem. Patiesībā tie pārtiek galvenokārt no mīkstām, trūdošām augu un dzīvnieku paliekām. Ja kailgliemeži neatrod šādu barību, tie ēd arī jaunas lapiņas, svaigus dzinumus un [[auglis|augļus]]. Barību atrod galvenokārt ar ožas un garšas palīdzību, ar taustekļiem pētot atrasto lietu derīgumu. Galvas apakšējā daļā atrodas mute ar [[hitīns|hitīna]] žokli, ar kuru gliemis satver barību. Mutē ir mēle jeb radula, kuru klāj sīki, asi zobiņi. Ar tiem gliemis skrāpē un nograuž barību. Radula nepārtraukti aug, un katrai tās jaunajai daļiņai ir asi zobiņi.<ref name="Animal"/> == Vairošanās == Hermafrodīts, kam katrā indivīdā veidojas gan [[sperma]], gan oliņas. Pārošanās laikā pāris kādu laiku riņķo viens ap otru, pēc tam savij ķermeņus un nodod viens otram spermu. Tā tiek ievietota mazā somiņā — spermatoforā. Kad abi partneri ieņēmuši ērtu pozīciju, tie apmainās ar spermatoforiem. Pēc tam gliemji izšķiras. Pēc kopulācijas izdēj 20—50 oliņas. Tās tiek ieraktas irdenā zemē un paliek tur vairākas nedēļas, bieži vien visu ziemu, paslēptas no lietus un sala. Agrā pavasarī no tām izšķiļas mazi gliemīši, kas izskatās kā savu vecāku miniatūras kopijas.<ref name="Trees"/><ref name="Animal"/> == Galerija == <gallery widths="200px" heights="150"> Attēls:Arion ater white.png|''Arion ater'' baltā variācija Attēls:Brown Arion Ater.jpg|''Arion ater'' brūnā variācija </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gliemeži]] 9o446cfwavisaghh84i7cgdks423nwo 0 279250 4489733 4351403 2026-07-03T14:01:01Z Baisulis 11523 /* Izskats */ precizējums..... 4489733 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Berghia_coerulescens_(Laurillard,_1830).jpg | att_nosaukums = ''[[Berghia coerulescens]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | virstips = Lophotrochozoa | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klada = Nudipleura | klada_lv = | klada2 = Nudibranchia | klada_lv2 = Kailžaungliemeži | binomial = Nudibranchia <small>([[Henri Marie Ducrotay de Blainville|Blainville]], 1814)</small> | iedalījums = * ''[[Euctenidiacea]]'' * ''[[Dexiarchia]]'' | kategorijas = nē }} '''Kailžaungliemeži''' (''Nudibranchia'')<ref name="Worms">[http://marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1762 World Regiter of Marine Species]</ref> ir [[jūra]]s [[gliemji|gliemju]] klada, kuras pārstāvji pēc kāpura attīstības stadijas nomet čaulu. Tie ir vieni no skaistākajiem [[bezmugurkaulnieki]]em pasaulē, kurus bieži rotā visneparastākie un visneiedomājamākie krāsu salikumi. Zināmas vairāk nekā 3000 kailžaungliemežu sugas, un nepārtraukti tiek atklāti jauni šīs kladas pārstāvji.<ref name="National">{{Tīmekļa atsauce |url=http://animals.nationalgeographic.com/animals/invertebrates/nudibranch/ |title=National Geographic |access-date={{dat|2015|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150401052240/http://animals.nationalgeographic.com/animals/invertebrates/nudibranch/ }}</ref> Kailžaungliemju žaunas, t.s. sekundārās žaunas, ir atklātas un atrodas daudzajos izaugumos uz gliemežu muguras. == Nosaukums == Vārds ''nudubranchia'' ir saliktenis, kas sastāv no [[latīņu valoda|latīņu]] ''nudus'' ("kails") un [[grieķu valoda|grieķu]] ''βραyχια'' ("žaunas").<ref name="Nudibranchia"/> Angliski izdotajā literatūrā ''Nudibranchia'' pārstāvjus dēvēja arī par "jūras gliemjiem" (''sea slugs''), uzskatot abus nosaukumus par savstarpēji aizstājamiem. Taču, lai arī visi kailžaungliemeži ir jūras gliemji, ne visi jūras gliemji ir kailžaungliemeži. Un ''Nudibranchia'' ir tikai daļa no vienas [[gliemeži|gliemežu]] klases pamatkladas ''[[Heterobranchia]]'', kurai pieder arī liels skaits citu jūrās mītošu gliemežu, ieskaitot tādus, kurus klāj čaulas.<ref name="Nudibranchia"/> == Izskats == [[Attēls:Haeckel Nudibranchia.jpg|thumb|left|Kailžaungliemežu attēli Ernsta Haeckela grāmatā ''Kunstformen der Natur'' ("Mākslas veidojumi dabā", 1904)]] Kailžaungliemežu izmēri un formas ir atšķirīgas. Lielāko pārstāvju garums pārsniedz 30 cm, kamēr mazākie nav garāki par 6 mm.<ref name="National"/> Tie ir vieni no košākajiem un krāšņākajiem okeānu iemītniekiem, kurus rotā spilgts krāsojums un sarežģīti raksti. Daudzi līdzinās skaistiem jūras [[zieds|ziediem]]. Citiem lielais skaits muguras izaugumu atgādina spalvas. Visiem pieaugušiem kailžaungliemežiem iztrūkst jebkāda veida čaula. Dažu mīkstos ķermeņus cietina [[kaļķakmens|kaļķa]] daļiņas, kas aizvieto skeletu. Uz galvas novietoti divi vai vairāku pāru taustekļi, ar kuru palīdzību tie veic taustes, garšas un smaržas funkcijas. Daļai sugu žaunas veido deviņu vai vairāk spalvveidīgu formu vainags ap izvadatveri, citām — muguras izaugumi. Pārtiek no [[medūzas|medūzām]] vai [[koraļļi|polipiem]], bieži pārņem to dedzinošās [[šūna]]s. Tās no gremošanas orgāniem pārvietojas pa ķermeni un paliek muguras izaugumos, veidojot efektīvu aizsardzības sistēmu.<ref name="Nudibranchia"/> Kailžaungliemežiem ir atšķirīgs mutes aparāts. Daudzas sugas nograuž barību ar zobainu, ragveida mēli jeb radulu, kas darbojas līdzīgi rīvei. Savukārt citi ar žiletveidīgiem žokļiem tikai apgrauž sava upura mīksto ķermeni. == Izplatība un uzbūve == Sastopami visos [[pasaules okeāns|pasaules okeānos]]. Mitinās dažādu dziļumu sālsūdeņos, no [[plūdmaiņu zona]]s līdz vairāk nekā 700 m dziļumam. Jaunas kailžaungliemežu sugas ir atklātas 2500 m dziļumā.<ref>[http://www.mbari.org/twenty/biodiversity.htm Discoveries of deep-sea biomass and biodiversity using an ROV] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131009075212/http://www.mbari.org/twenty/biodiversity.htm |date={{dat|2013|10|09||bez}} }}, Monterey Bay Aquarium Research Institute</ref> Vislielākā sugu daudzveidība ir seklos ūdeņos, tā sauktajos kontinentālajos [[šelfs|šelfos]]. == Dzīvesveids == Būdami [[gliemeži|vēderkāju]] klases pārstāvji, daudzi kailžaungliemeži pārvietojas uz vienas muskuļotas kājas, lienot pa zemūdens klintīm starp [[aļģes|aļģu]] audzēm. Citas sugas var ātri peldēt, jo tām ir muskuļotas spuras ķermeņa sānos. Daži ''[[Glaucus]]'' ģints kailžaungliemeži paliek ūdens virspusē un dreifē ar galvu lejup. [[Attēls:Kubaryana eating clavelina.jpg|thumb|left|''[[Nembrotha kubaryana]]'' gliemji, ēdot [[tunikāti|tunikātus]]]] == Barība == Visi kailžaungliemeži ir plēsēji. Lai arī tie gausi mēdz mieloties ar [[aļģes|aļģēm]], pamatbarību veido [[sūkļi]], [[hidrozoji]], [[jūras anemones]], [[koraļļi]], [[tunikāti]], [[sprogkāji]], kā arī citi kailžaungliemeži. Dažkārt tie tika raksturoti kā strikti aļģu ēdāji. Tāpēc [[akvārijs|akvārijos]] kailžaungliemeži kļūdainās informācijas dēļ bieži ātri gāja bojā, jo akvāristi pilnībā nesaprata, kā tos pareizi turēt.<ref name="National"/><ref name="Nudibranchia">[http://www.aquaticcommunity.com/sw/nudibranch.php Aquatic Community]</ref> Daži kailžaungliemeži ēd koraļļus, kuriem uz ķermeņa ir mikroskopiski matiņi. Šie matiņi no ūdens un [[ogļskābā gāze|ogļskābās gāzes]] gaismas iedarbībā veido barības vielas. Apēstais korallis daļēji tiek transportēts uz izaugumiem, kas atrodas uz gliemeža muguras, un mikroskopiskie matiņi turpina dzīvot. Kad gliemezis uz sēkļa saules gaismā izpleš savu muguru, matiņi nepārstāj veidot barības vielas — tā gliemezis iegūst būtisku daļu barības. == Vairošanās == Izņemot [[galvkāji|galvkājus]], lielākā daļa gliemju ir [[hermafrodīti]] jeb divdzimumu dzīvnieki. Tomēr, lai apaugļotos, tiem nepieciešama sveša [[sperma]]. Daudzas kailžaungliemežu sugas vasarā pulcējas uz sēkļiem, kur visi izlaiž spermu un dēj oliņas. Šie gliemji izdēj milzīgu daudzumu oliņu — reizēm pat trīssimts tūkstošus vienā reizē. No apaaugļotajām oliņām izšķiļas neizteiksmīgas krāsas [[kāpurs|kāpuri]] ([[veligeri]]). Katram kāpuram ir divas krokas, ko klāj liels daudzums izaugumu, tāpēc ūdenī tas spēj pārvietoties, izmantojot jūras straumes, — kā [[planktons]]. Pēs dažām nedēļām no kāpura ķermeņa pazūd abas krokas, un viņš nogrimst jūras dibenā. Tur tas pakāpeniski pārveidojas par pieauguša gliemeža kopiju. == Sistemātika == {{multiple image | footer = Kailžaungliemežus bieži izdala dorīdos un aeolīdos | align = right | image1 = Chromodoris willani for nudipixel.jpg | width1 = {{#expr: (140 * 8/6) round 0}} | alt1 = | caption1 = Dorīdi elpo ar zarveida vai spalvveida izaugumu, kas atrodas pie izvadatveres. ''[[Chromodoris willani]]'' | image2 = Nudi from tidepool.jpg | width2 = {{#expr: (140 * 7/6) round 0}} | alt2 = | caption2 = Aeolīdi elpo ar daudziem izaugumiem, kas atrodas muguras virsdaļā. ''[[Hermissenda crassicornis]]'' }} Parasti izdala divu veidu kailžaungliemežus — "dorīdos" un "aeolīdos"<ref>[http://marinelife.about.com/od/invertebrates/tp/Facts-About-Nudibranch.htm Marinelife]{{Novecojusi saite}} Facts about Nudibranche</ref> * Dorīdiem (kladas ''[[Anthobranchia]]'', ''[[Doridacea]]'' vai ''[[Doridoedea]]'') ir sazarotas spalvveidīgas formas sekundārās žaunas, kas novietotas ķermeņa aizmugurējā daļā ap izvadatveri. * Aeolīdiem (klada ''[[Cladobranchia]]'') muguru klāj izaugumi jeb [[cerata]]s, kas veic dažādas funkcijas, ieskaitot elpošanu, gremošanu un aizsardzību. Ceratas būt visdažādākās formas — pavedienveida, spalvveida, zarveida, ķekarveida, čemurveida, nūjveida. === Agrākais iedalījums === Sākotnēji kailžaungliemeži veidoja ''Nudibranchia'' kārtu, kuru izdalīja dorīdu un aeolīdu apakškārtās: * ''[[Anthobranchia]] apakškārta ('''dorīdi''') ** ''[[Doridoide]]'' virsdzimta ** ''[[Doridoxoidea]]'' virsdzimta ** ''[[Onchidoridoidea]]'' virsdzimta ** ''[[Polyceroidea]]'' virsdzimta * ''[[Cladobranchia]] apakškārta ('''aeolīdi''') ** ''[[Aeolidioidea]]'' virsdzimta ** ''[[Arminoidea]]'' virsdzimta ** ''[[Dendronotoidea]]'' virsdzimta ** ''[[Metarminoidea]]'' virsdzimta Saskaņā ar 2001. gadā<ref>Schrödl, M.; Wägele, H.; Willan, R.C.[http://www.ingentaconnect.com/content/urban/351/2001/00000240/00000001/art00008 Taxonomic Redescription of the Doridoxidae(Gastropoda: Opisthobranchia), and Enigmatic Family of Deep Water Nudibranch, with Discussion of Basal nudibranch Phylogeny] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121018193118/http://www.ingentaconnect.com/content/urban/351/2001/00000240/00000001/art00008 |date={{dat|2012|10|18||bez}} }}, 2001. gada maijs, 240. sējums</ref><ref>[http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0044523104700091 Zoologischer Anzeiger - A Journal of Comparative Zoology]</ref> veikto iepriekšējās klasifikācijas revīziju, klada ''Nudibranchia'' tika iedalīta divās lielās kladās: * ''[[Anthobranchia]]'' (= ''[[Bathydoridoidea]]'' + Doridoidea) * ''Dexiarchia'' (= ''Doridixoidea'' + ''Dendronotoidea'' + ''Aeolidoidea'' + "''Arminoidea''") === Mūsdienu iedalījums === [[Attēls:Spanish Shawl Nudibranch (Flabellina iodinea).jpg|thumb|230px|''[[Flabellina iodinea]]'' no ''Dexiarchia'' kladas]] [[Attēls:ChromodorisGeminus.jpg|thumb|230px|''[[Goniobranchus geminus]]'' no ''Doridacea'' kladas]] Taču pēc jaunākās, 2005. gada klasifikācijas,<ref name="autogenerated1">[https://archive.org/details/malacologia47122005inst Mlacologia. International Journak of Malacology. Classification and Nomenclator of gastropod Families] Philippe Bouchet & Jean-Pierre Rocrol (2005), 47. sējums</ref> ''Nudubranchia'' līdztekus kladai ''[[Pleurobranchomorpha]]'' pieder pie kladas ''[[Nudipleura]]''. Savukārt ''Nunubranchia'' tālāk iedalās divās kladās ''[[Euctenidiacea]]'' un ''[[Dexiarchia]]'', katra no kurām sastāv no vairākām kladām un virsdzimtām: * Klada '''Nudibranchia''' ** Klada ''[[Euctenidiacea]]'' (= ''Holohepatica'') *** Klada ''Gnathodoridacea'' **** Virsdzimta ''[[Bathydorodoidea]]'' *** Klada ''[[Doridacea]]'' **** Virsdzimta ''[[Doridoidea]]'' **** Virsdzimta ''[[Phyllidiidea]]'' **** Virsdzimta ''[[Onchidoridaidea]]'' (= ''Phanerobranchia Suctoria'') **** Virsdzimta ''[[Polyceroidea]]'' (= ''Phaenerobranchia Non Suctoria'') ** Klada ''[[Dexiarchia]]'' (''[[Actenidiacea]]'') *** Klada ''[[Pseudoeuctenidiacea]]'' (= ''Doridoxida'') **** Virsdzimta ''[[Doridoxoidea]]'' *** Klada ''[[Cladobranchia]]'' (= ''Cladohepatica'') **** Klada ''Metarminida'' ***** Virsdzimta ''[[Metarminoidea]]'' **** Klada ''Euarminida'' ***** Virsdzimta ''[[Armoidea]]'' **** Klada ''Dentronotida'' ***** Virsdzimta ''[[Tritonioidea]]'' **** Klada ''Aeolidida'' ***** Virsdzimta ''[[Flabellinoidea]]'' (= ''Pleuroprocta'') ***** Virsdzimta ''[[Fionoidea]]'' ***** Virsdzimta ''[[Aeolidioidea]]'' == Galerija == <gallery widths="200px" heights="150" > Attēls:Glossodoris atromarginata.jpg|''[[Glossodoris atromarginata]]'' Attēls:Regal Sea Goddess Nudibranch.jpg|''[[Felimare picta]]'' (= ''Hypselodoris edenticulata) Attēls:Nembrotha milleri mating.jpg|''[[Nembrotha milleri]]'' pāris Attēls:Nembrotha cristata bunaken.jpg|''[[Nembrotha chamberlaini]]'' Attēls:Diaphorodoris olakhalafi 3.jpg|''[[Diaphorodoris olakhalafi]]'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gliemeži]] abe3gg03y5b5asn6tt9fgm5roe86q0n 0 284734 4489811 4489371 2026-07-03T18:01:31Z EdgarsBot 50781 kategorija "Diplomātisko misiju uzskaitījumi" → "Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi" 4489811 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvian Diplomatic missions.PNG|thumb|450px|Valstis, kurās Latvijai ir diplomātiskās misijas]] Šis ir '''Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums''', neiekļaujot goda konsulus. Šīs misijas pārrauga [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrija]]. == Āfrika == [[Attēls:Latvian Embassy in Finland.jpg|thumb|Latvijas vēstniecība Helsinkos]] [[Attēls:Consulate of Latvia in Kaliningrad.jpg|thumb|Latvijas konsulārais departaments Kaļiņingradā]] [[Attēls:Embassy of Latvia in Kyiv.jpg|thumb|Latvijas vēstniecība Kijivā]] [[Attēls:Latvijas_vēstniecības_Krievijā_ēka.jpg|thumb|Latvijas vēstniecība Maskavā]] [[Attēls:Latvias ambassade Oslo.JPG|thumb|Latvijas vēstniecība Oslo]] [[Attēls:Latvian embassy Prague 4430.JPG|thumb|Latvijas vēstniecība Prāgā]] [[Attēls:Odengatan 5.jpg|thumb|Latvijas vēstniecība Stokholmā]] [[Attēls:Läti saatkonna hoone Tallinnas.JPG|thumb|Latvijas vēstniecība Tallinā]] [[Attēls:ラトビア大使館.jpg|thumb|Latvijas vēstniecība Tokijā]] [[Attēls:Embassy of Latvia, Washington, D.C..jpg|thumb|Latvijas vēstniecība Vašingtonā]] * {{EGY}} ** [[Kaira]] (vēstniecība) == Ziemeļamerika == * {{USA}} ** [[Vašingtona]] ([[Latvijas vēstniecība ASV]]) * {{CAN}} ** [[Otava]] (vēstniecība) == Āzija == * {{ARE}} ** [[Abū Dabī]] (vēstniecība) * {{AZE}} ** [[Baku]] (vēstniecība) * {{KOR}} ** [[Seula]] (vēstniecība) * {{GEO}} ** [[Tbilisi]] (vēstniecība) * {{IND}} ** [[Ņūdeli]] (vēstniecība) * {{ISR}} ** [[Telaviva]] (vēstniecība) * {{JPN}} ** [[Tokija]] (vēstniecība) * {{KAZ}} ** [[Astana]] (vēstniecība) * {{CHN}} ** [[Pekina]] (vēstniecība) * {{TUR}} ** [[Ankara]] (vēstniecība) * {{UZB}} ** [[Taškenta]] (vēstniecība) == Eiropa == * {{GBR}} ** [[Londona]] ([[Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē]]) [[Attēls:Latvijas vēstniecība Londonā, Lielbritānija.jpg|thumb|Latvijas vēstniecība Londonā, Lielbritānija]] * {{AUT}} ** [[Vīne]] ([[Latvijas vēstniecība Austrijā]]) * {{BLR}} ** [[Minska]] ([[Latvijas vēstniecība Baltkrievijā]]) ** [[Vitebska]] (konsulāts) * {{BEL}} ** [[Brisele]] ([[Latvijas vēstniecība Beļģijā]]) * {{CZE}} ** [[Prāga]] ([[Latvijas vēstniecība Čehijā]]) * {{DEN}} ** [[Kopenhāgena]] ([[Latvijas vēstniecība Dānijā]]) * {{FRA}} ** [[Parīze]] ([[Latvijas vēstniecība Francijā]]) * {{GRE}} ** [[Atēnas]] ([[Latvijas vēstniecība Grieķijā]]) * {{EST}} ** [[Tallina]] ([[Latvijas vēstniecība Igaunijā]]) * {{IRL}} ** [[Dublina]] ([[Latvijas vēstniecība Īrijā]]) * {{ITA}} ** [[Roma]] ([[Latvijas vēstniecība Itālijā]]) * {{RUS}} ** [[Maskava]] ([[Latvijas vēstniecība Krievijas Federācijā]]) ** [[Sanktpēterburga]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Pleskava]] (konsulāts) ** [[Karaļauči]] (vēstniecības konsulārā nodaļa) * {{LTU}} ** [[Viļņa]] ([[Latvijas vēstniecība Lietuvā]]) * {{MDA}} ** [[Kišiņeva]] ([[Latvijas vēstniecība Moldovā]]) * {{NED}} ** [[Hāga]] ([[Latvijas vēstniecība Nīderlandē]]) * {{NOR}} ** [[Oslo]] ([[Latvijas vēstniecība Norvēģijā]]) * {{POL}} ** [[Varšava]] ([[Latvijas vēstniecība Polijā]]) * {{FIN}} ** [[Helsinki]] ([[Latvijas vēstniecība Somijā]]) * {{ESP}} ** [[Madride]] ([[Latvijas vēstniecība Spānijā]]) * {{UKR}} ** [[Kijiva]] ([[Latvijas vēstniecība Ukrainā]]) * {{HUN}} ** [[Budapešta]] ([[Latvijas vēstniecība Ungārijā]]) * {{GER}} ** [[Berlīne]] ([[Latvijas vēstniecība Vācijā]]) * {{SWE}} ** [[Stokholma]] ([[Latvijas vēstniecība Zviedrijā]]) === Okeānija === * {{AUS}} ** [[Kanbera]] ([[Latvijas vēstniecība Austrālijā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Starptautiskās organizācijas == * [[Brisele]] (pastāvīgā misija [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]) * [[Ņujorka]] (pastāvīgā misija [[Apvienoto Nāciju organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]]) * [[Parīze]] (pastāvīgā misija [[UNESCO]]) * [[Roma]] (pastāvīgā misija [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija|FAO]]) * [[Strasbūra]] (pastāvīgā misija [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]]) * [[Vīne]] (pastāvīgā misija [[Apvienoto Nāciju organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]] un citās starptautiskās organizācijās) * [[Ženēva]] (pastāvīgā misija [[Apvienoto Nāciju organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]] un citās starptautiskās organizācijās) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-vestniecibas-un-konsulati Vēstniecības un pārstāvniecības — Ārlietu ministrija] [[Kategorija:Latvijas politika]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas Republikas vēstniecības]] cm5p0l6awg11inq44nw5kz158b1fu1t 0 284858 4489983 4121962 2026-07-04T09:11:44Z Meistars Joda 781 4489983 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pāls Šmits | vārds_orig = ''Schmitt Pál'' | attēls = SchmittPal-2011-01 EuropaPont (2).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Pāls Šmits 2011. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1942 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Ungāri|Ungārs]] | nodarbošanās = Paukotājs, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Sportista infodaļa | valsts = {{HUN}} | sporta_veids = [[Paukošana]] | disciplīna = | prof_sākums = | treneris = | beigas = | rādīt_medaļas = | medaļu_veidnes = }} {{Politiķa infodaļa | sadaļas_virsr = | amats = [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2010|8|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2012|4|2|N|bez}} | partija = ''[[Fidesz]]'' | piezīmes = }} }} '''Pāls Šmits''' ({{val|hu|Schmitt Pál}}; dzimis {{dat|1942|5|13}}) ir [[ungāri|ungāru]] [[paukošana|paukotājs]] un [[politiķis]], bijis Ungārijas prezidents no 2010. līdz 2012. gadam. Paukotāja karjeras laikā izcīnījis divas zelta medaļas [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=1968}}, {{oss|V=1972}}), ir vairāku (tai skaitā divu zelta medaļu) medaļu laureāts Pasaules čempionātā. Pēc sportista karjeras beigām bija Ungārijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs, pēc komunisma ēras beigām valstī kļuva par Olimpiskās komitejas prezidentu. 20. gadsimta 90. gados bija vēstnieks Spānijā un Šveicē. 2009. gadā ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. No 2009. līdz 2010. gadam bija Eiropas Parlamenta viceprezidents. Pēc dažiem mēnešiem Ungārijas parlamenta spīkera amatā tika ievēlēts Ungārijas prezidenta amatā.<ref>{{cite web |url=http://www.politics.hu/20100630/pal-schmitt-elected-new-president-of-hungary |title=Pal Schmitt elected new president of Hungary |publisher=Politics.Hu |accessdate=1 July 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817000213/http://www.politics.hu/20100630/pal-schmitt-elected-new-president-of-hungary/ |archivedate={{dat|2011|08|17||bez}} }}</ref> Viņa prezidentūras laikā tika pieņemta jaunā valsts [[konstitūcija]], kas stājās spēkā {{dat|2012|1|1||bez}}. 2012. gadā Ungārijas laikraksta mājaslapa ziņoja, ka Šmita doktora disertācijas darbs ir plaģiātisms no citiem diviem darbiem, kas tikuši tulkoti vārds vārdā. Universitāte, kurā viņš ieguva savu doktora grādu, pēc izmeklēšanas veikšanas viņam šo doktora grādu atņēma. 2012. gada aprīlī Šmits paziņoja par atkāpšanos no valsts prezidenta amata.<ref>{{cite web |url=http://index.hu/belfold/2012/04/02/schmitt_elviheti_a_showt/#1481788 |title=Schmitt Pál lemondott |date= 2 April 2012 |language=Hungarian |accessdate=2 April 2012}}</ref><ref name="resigns.cnn">{{cite news |last=Facsar |first=Fanni |title=Hungary's president quits over alleged plagiarism |journal=CNN |date=2 April 2012 |accessdate=3 April 2012 |url=http://edition.cnn.com/2012/04/02/world/europe/hungary-president-resigns}}</ref><ref name="resigns.economist">{{cite news |last=A.L.B |title=Hungary's plagiarizing president Schmitt quits |journal=The Economist |date=2 April 2012 |accessdate=3 April 2012 |url=http://www.economist.com/blogs/easternapproaches/2012/04/hungarys-plagiarising-president}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Pál Schmitt|Pāls Šmits}} * [http://www.olympic.org/he-mr-pal-schmitt Biogrāfija ''olympic.org'' mājaslapā] {{politiķis-aizmetnis}} {{sportists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni paukošanā — špaga vīriešu komandām}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šmits, Pāls}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Budapeštā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas politiķi]] [[Kategorija:Ungārijas prezidenti]] [[Kategorija:Ungārijas paukotāji]] [[Kategorija:1968. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1972. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1976. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki paukošanā]] [[Kategorija:Ungārijas olimpiskie zelta medaļnieki]] tj31rh2pp3zwc69sexbrmnua7obqqts 10 286204 4489902 4489437 2026-07-04T02:10:22Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4489902 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 6qkg0xoxuvp38oe49v3i39n5lchg7jl 0 300468 4489748 4129678 2026-07-03T14:16:58Z Bendžamins 76862 4489748 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Trešais cilvēks" | oriģinālnos = ''The Third Man'' | attēls = The Third Man (1949 American theatrical poster).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Kerols Rīds]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džozefs Kotens]] * [[Alīda Valli]] * [[Orsons Velss]] * [[Trevors Hauards]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[London Films]]'' | izplatītājs = * ''[[British Lion Films]]'' * ''Selznick Releasing'' * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošana = {{filmas datums|1949|9|2}} | ilgums = 104 minūtes | valsts = {{GBR}} | valoda = angļu, vācu, krievu | budžets = | ienākumi = 277 549 £ (Lielbritānija)<ref>Vincent Porter, 'The Robert Clark Account', ''Historical Journal of Film, Radio and Television'', Vol 20 No 4, 2000 p489</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Trešais cilvēks"''' ({{val|en|The Third Man}}) ir 1949. gada Apvienotās Karalistes ''[[film noir]]'' žanra kinofilma, kuras režisors ir [[Kerols Rīds]]. Filma ir par rakstnieku, kas [[Otrais pasaules karš|pēckara]] [[Vīne|Vīnē]] izmeklē sava drauga pēkšņo nāvi. Tajā lomas atveido [[Džozefs Kotens]], [[Alīda Valli]], [[Orsons Velss]] un [[Trevors Hauards]]. "Trešais cilvēks" tiek uzskatīta par vienu no visu laiku izcilākajām filmām. Filmas skaņu celiņā izmantota vienīgi [[cītara]]. Tā ieguva [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] 1949. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], [[BAFTA kino balva|BAFTA balvu]] kā gada labākā filma un [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko operatora darbu]]. [[Amerikas Kinoinstitūts]] 1998. gadā šo atzina par 57. visu laiku labāko ASV filmu, lai arī vienīgā šīs filmas saistība ar ASV bija aktieri Kotens un Velss, kā arī līdzproducents [[Deivids Selzniks]]. == Sižets == {{Filmas satura brīdinājums}} Amerikāņu vesternu rakstnieks Hollijs Mārtins ierodas sabiedroto okupētajā [[Vīne|Vīnē]], lai satiktu savu bērnības draugu Hariju Laimu, kurš viņam piedāvājis darbu. Taču Mārtins uzzina, ka Laims gājis bojā autoavārijā. Bērēs viņš iepazīstas ar britu militārās policijas majoru Kalloveju un seržantu Peinu, kā arī ar Laima draudzeni Annu Šmiti. Mārtins sāk interesēties par drauga nāvi un sastopas ar vairākām pretrunīgām liecībām. Laima draugi Kurcs un Popesku stāsta, ka pēc negadījuma palīdzējuši viņu aiznest no ielas. Tomēr nama sargs apgalvo, ka bijis arī “trešais cilvēks”, kurš palīdzējis nest ķermeni. Pirms sargs paspēj atklāt vairāk, viņš tiek nogalināts. Mārtins un Anna sāk saprast, ka notikumi ap Laima nāvi tiek slēpti. Kad Martins pieprasa Kallovejam izmeklēt lietu, majors atklāj šokējošu patiesību: Laims zog [[Penicilīni|penicilīnu]] no militārajām slimnīcām, to atšķaida un pārdod melnajā tirgū, izraisot daudzu cilvēku nāvi vai smagas slimības. Vēlāk Mārtins pie Annas dzīvokļa pamana ēnā stāvošu vīrieti un saprot, ka tas ir dzīvais Harijs Laims. Laims aizbēg, un Kallovejs secina, ka viņš izmanto Vīnes kanalizācijas tuneļus, lai paslēptos padomju sektorā. Kad policija atver Laima kapu, izrādās, ka tajā apglabāts cits cilvēks — slimnīcas sanitārs, kurš palīdzējis Laimam. Mārtins vēlāk satiek Laimu [[Vīnes Milzu panorāmas rats|Vīnes panorāmas ratā]]. Viņu sarunā Laims ciniski runā par cilvēku dzīvību nevērtīgumu un kara radīto haosu, kas ļauj viņam pelnīt. Mārtins saprot, ka Laims pat gatavs nodot Annu padomju varai, lai glābtu sevi. Laims piedāvā Mārtinam pievienoties viņa noziedzīgajam biznesam, taču Mārtins atsakās. Kallovejs lūdz Mārtinu palīdzēt notvert Laimu. Sākumā viņš vilcinās, bet pēc tam, kad slimnīcā redz bērnus, kuri cietuši no Laima atšķaidītā penicilīna, piekrīt sadarboties ar policiju. Tiek sarīkota tikšanās kafejnīcā, lai ievilinātu Laimu slazdā, taču Anna viņu brīdina, un Laims bēg kanalizācijā. Seko dramatiska pakaļdzīšanās pazemē, kuras laikā Laims nogalina seržantu Peinu, bet tiek smagi ievainots. Beigās Martins atrod Laimu ievainotu pie kanalizācijas restēm. Saprazdams, ka izbēgt vairs nav iespējams, Laims klusējot dod zīmi Mārtinam, kurš viņu nošauj. Pēc tam Mārtins piedalās Laima otrajās bērēs. Filmas noslēgumā viņš gaida Annu pie kapsētas ceļa, cerot uz atvadu sarunu, taču Anna paiet viņam garām, pat nepaskatoties viņa virzienā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Zelta palmas zars}} [[Kategorija:1949. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Film noir]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Kerola Rīda filmas]] fi0pkffaf4qiul21sz4tblznkps6xuk 0 304447 4489731 4061260 2026-07-03T13:57:39Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489731 wikitext text/x-wiki {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Džūkstes baznīca |alternat nosaukums = |attēls = |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = Džūkstes baznīca 20. gadsimta sākumā |koordinātu karte = |latd = 56| latm = 47| lats = 27.4| latNS =N |longd = 23| longm = 14| longs = 43.9| longEW =E |valsts = {{flag|Latvija}} |adrese = [[Tukuma novads]], [[Džūkstes pagasts]], [[Džūkste]] |apkaime = |statuss = Daļēji iznīcināta |celtnieciba = |pamatakmens = līdz [[1689. gads|1689]]. gadam |iecer pabeigt = |pabeigts = Koka baznīca — {{dat|1567}}, mūra baznīca — {{dat|1689}} |atverts = {{dat|1567}} |ekspluatācijā no = |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = [[baznīca (celtne)|baznīca]] |antena spice = |jumts = |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = |arhitekts = |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = |ipasnieks = |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = |areja saite = }} '''Džūkstes luterāņu baznīca''' bija [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], [[Džūkste|Džūkstē]]. Tā tika iznīcināta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujā 1944. gada [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]]. Džūkstes baznīcas būvniecība uzsākta pēc 1567. gadā izdotā [[Kurzeme]]s [[hercogs|hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] recesa (lēmuma) par baznīcu būvniecību Kurzemes un Zemgales hercogistē. Džūkstes pirmā baznīca bija celta no koka un atradās tur, kur pēc tam uzcēla [[Džūkstes mācītājmuiža|Džūkstes mācītājmuižu]]. Savukārt, mūra ēka, kuras mūri vēl joprojām ir redzami, celta 1689. gadā, šī ēka bija iespaidīga, ar baltiem [[kalcija hidroksīds|kaļķiem]] apmesta un ar sarkanu kārniņu jumtu. 1899. gadā pārbūvēja baznīcas torni — strupā torņa vietā uzcēla smailu torni, darbus veica uzņēmējs Timbors. Pirmais zināmais baznīcas remontdarbu līgums noslēgts 1752. gada 26. februārī ar [[Jelgava]]s būvmeistaru Jāni Kānu.<ref>Laikraksts "Brīvā Zeme" 1939.02.03., Nr. 27., 27. lpp</ref> Džūkstei vienmēr bijuši ievērojami mācītāji, viens no tiem — Matīss Rīvijs — [[Johans Rīvijs (mācītājs)|Johana Rīvija]], kurš sarakstījis "Enchiridionu", brālis.<ref>Laikraksts "Jaunākās ziņas" 1939.08.26. Nr. 192</ref> Šobrīd izstrādāts jaunās Džūkstes luterāņu baznīcas projekts un notiek baznīcas mūru iekonservēšana, jo jaunā baznīca būs celta vecās baznīcas vietā, veco mūru iekšpusē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gada laikā cer no jauna uzcelt Džūkstes baznīcu |url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/gada-laika-cer-no-jauna-uzcelt-dzukstes-baznicu-foto |website=Neatkarīgās Tukuma ziņas |accessdate={{dat|2026|7|3||bez}}}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Džūkstes baznīcas drupas.jpg|thumb|left|250px|Džūkstes baznīcas drupas 2016. gadā]] Latvijas dievnamu vēsture rāda, ka ar mežiem bagātos reģionos tradicionāli celtas koka baznīcas. Skaidrs, ka to mūžs Latvijas klimatiskajos apstākļos mērāms ap 60 — 80 gadu. Tas nav īpaši ilgāks par cilvēka mūža ilgumu. Tad arī šīs guļbaļķu baznīcas nācās atjaunot vai celt no jauna. Ar to izskaidrojams fakts, ka 1565. gada vizitācijā<ref>Straubergs J., Straubergs K. Džūkste — pagasta un draudzes vēsture. — Rīga: 1939. — 23.lpp.</ref> teikts par Džūkstes baznīcas slikto stāvokli. Tas skaidrojams ar to, ka baznīca bija no koka un celta jau pirms 1567. gada. Saskaņā ar profesora [[Ojārs Spārītis|Ojāra Spārīša]] izvirzīto [[Hipotēze|hipotēzi]] par koka baznīcu mūža ilgumu<ref>Spārītis O. Usmas baznīca — Latvijā, Eiropā, Pasaulē. — Rīga: 2004.</ref> var pieņemt, ka Džūkstes baznīcas sākumi meklējami ap 1485. gadu. 1567. gadā Gothards Ketlers izdeva recesu<ref>Juškevičs J. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. — Rīga: 1931. — 420.lpp.</ref> par septiņdesmit baznīcu būvniecību visā Kurzemē, šajā recesā tāpat ietilpa rīkojums par astoņu skolu un astoņu nabagmāju ierīkošanu. Šī baznīcu būvniecības kustība aizsākās tieši hercoga rezidencē [[Jelgava|Jelgavā]] (''Mitau'') un nepagāja ilgs laiks, kad šī recesa spēks iesaistīja daudzus baznīcu cēlājus visā Kurzemē. Mūra dievnami Livonijas ciemu un muižu centros pildīja to pašu lomu, ko piļu kapelas citviet pārējā Eiropā. Paralēli liturģiskās funkcijas pildīšanai baznīcas tāpat pildīja arī apbedīšanas funkciju un vienlaikus kalpoja kā dzimtu kapenes, tās kļuva par īpašām dzimtu svētvietām. === Teika par Džūkstes baznīcas rašanos === „Kad Džūkstes baznīca vēl nav bijusi uzcelta, tad gribējuši baznīcu celt pretī Džūkstes muižai. Atvēluši jau lielu akmeni, kuru gribējuši likt baznīcas priekšnamā par grīdu. Bet kā pa dienu atvēluši, tā tas naktī atnācis atpakaļ, tur, kur vēlāk baznīcu uzcēla. Neviens akmeni neuzdrošinājies apsargāt. Tā katru nakti akmens atvēlies atpakaļ. Beidzot apnikuši, lielo akmeni vezdami. Nodomājuši baznīcu celt tur, kur akmens atvēlies. Tur arī baznīcu uzcēla.”<ref>Ancelāne A. Latviešu tautas teikas — izlase, vēsturiskās teikas. Rīga: 1988. — 184. lpp.</ref> == Arhitektūra == === Eksterjers === Baznīcai bija sarkanu kārniņu jumts, tornī divi metāla zvani un trīs kāpnes, pa kurām tornī uzkāpt. Lielās baznīcas durvis — divspārnu, tās oderētas un apkaltas ar dzelzs naglām. Pāri šīm durvīm gāja koris jeb lukta visā baznīcas platumā, durvis uz to caurslēdzamas ar atslēgu. Tur atradušās ērģeles ar plēšām. Lukta balstīta uz diviem, melni krāsotiem pīlāriem, luktai tāpat vēl bijušas virpotas margas. Minēts, ka daļā baznīcas bija grīda, bet daļā ne. Vīriešu krēsli bija astoņi, pieciem no tiem ir dzelzs viras un durvis, bet trim nav bijušas durvis. Sieviešu krēsli arī bija astoņi, no kuriem sešiem bija durvis ar virām, bet diviem ne. Minēts, ka aiz bikts krēsla atradās sakristeja, kas tāpat celta no akmeņiem un kaļķa. Sakristejai koka grīda un griesti. Jumts tai bija no sarkaniem dakstiņiem. Tur arī nepabeigts kamīns un skurstenis. Sakristejā glabājies upurmaks, divi dzelzs lukturi un divas vaska sveces, kā arī latviešu Bībele.<ref>1713. gada vizitācijas protokols</ref> Minēts arī, ka mazās baznīcas durvis oderētas ar dzelzs virām, rokturiem un krampi. Raksturojot eksterjeru jāmin, ka Džūkstes baznīca, tāpat kā citas 17. gadsimta vidū un beigās celtās baznīcas ir tipiska, tā saucamā, Kurzemes baznīcu tipa baznīca. Tai tornis bija stipri izvirzīts uz priekšu, iekštelpa augsta un šaura, baznīcā jūtams gotikas iespaids, bet visumā telpa veidota pēc Ziemeļeiropas baroka parauga. === Interjers === 1713. gada 16. maija inventāra aprakstā minēts, ka baznīcai altāri dāvinājis stārasts un Polijas karaļa obrists [[Firksi|Georgs Firkss]] un viņa sieva Marija Veronika Firksa (dzimusi Bēra). Altāra apakšējā retablā attēlots svētais vakarēdiens, kur [[Jēzus Kristus]] ar mācekļiem sēž pie galda. Altāra sānos Mozus un Ārona skulptūras, altāra vidējā retablā glezna, kurā attēlota kristīšana Jordānā, vienā gleznas pusē Sv.Pēteris, bet otrā Sv.Pāvils. Altāra augšējā retabla laukumā attēlota Svētā Trīsvienība — Dievs, Dieva Dēls un Svētais Gars. Altāra virsotnē redzams Jēzus Kristus ar uzvaras karogu rokās. Altāra pamatkrāsa ir melna ar zelta izgreznojumiem, tā spārni rotāti ar kokgriezumiem. Jāsaka, ka altāru greznošana ar kokgriezumiem, sevišķi ar akantu lapu stilizācijām šajā laikā ir īpaši raksturīga, arī altāra un kanceles melnā pamatkrāsa, kas kopumā rada smagnēju iespaidu, tāpat raksturīga šim laikam un jo īpaši Kurzemē. Atgriežoties pie altāra apraksta redzams, ka altāra galds ir kopā ar pamatu mūrēts un pārklāts ar sarkanu drēbi. Altāra segai apkārt apšūtas mežģīnes, altāra drēbe, kas atrodas zem šīs segas ir no smalka samta un tai apkārt tikpat smalkas mežģīnes. Bez tā visa ir arī viena veca, melna altāra sega, kas izšūta ar zelta un sudraba rotājumiem. Inventāra saraksta sastādītājs lielu uzmanību pievērsis tieši tam, lai aprakstītu atrodamā inventāra kvalitāti, kā arī īpašu uzmanību pievērsis altārim, kā arī, lai dotu attiecīgā inventāra novērtējumu, sakot gan “smalkas mežģīnes”, gan “paveca sega”. Uz altāra redzami divi lieli misiņa svečturi, no 1622. gada, ko dāvinājis Kārlis Meinke, tāpat divas koka ziedu vāzes, krāsotas, ar zeltījumiem. Šeit aprakstītais inventārs baznīcā bez īpašām izmaiņām saglabājās līdz pat 20. gadsimta sākumam. 1762. gada 15. marta inventāra apraksts liecina, ka būtiskas izmaiņas baznīcā nav notikušas. Virs altāra redzami divi eņģeļi, kas rokās tur zīmītes, uz kurām uzrakstīti Firksa un viņa sievas vārdi. Altāra turpmākais apraksts tas pats, tikai minēts, ka baznīcā viss ļoti labi nostrādāts, tikai nav saprotams, ko inventāra sastādītājs ar to gribējis teikt. Šajā inventāra aprakstā atzīmēts, ka zem kora luktas ir akmens grīda. Tāpat teikts, ka ērģelēm ir 10 reģistri. Vēl minēts, ka kapsētai ir akmeņu valnis ar diviem vārtiem. 1773. gada inventāra aprakstā atzīmēts, ka akmens no 1640. gada vēl stāv pie ieejas baznīcā, un arī, ka altāra segas ir vecas. No šī inventāra apraksta redzams, ka virs ieejas baznīcā bijis esot kārniņu jumts, torņa galā bijusi bumba, gailis un krusts. Baznīcā ir 13 vīriešu, 11 sieviešu soli, no kuriem lielākā daļa ar durvīm, bet vairums no tiem bijuši ļoti sliktā stāvoklī, tiem nepieciešams remonts, kas aizsākts mācītāja Hikšteina laikā. Šajā pašā inventāra aprakstā arī minēts, ka kapsētā uzcelta jauna mūra ēka ar sarkanu dakstiņu jumtu. 1906. gadā, nododot baznīcas arhīvu konsistorijai, mācītājs Vilperts min, ka nodoti arī inventāra apraksti no 1697. un 1735. gada, taču tie nav atrodami jau no 1930. gadiem, jo tos kā iztrūkstošus jau min J. un K. Straubergi. 1713. gada inventāra aprakstā pēc altāra turpmākais teksts ir par bikti. Altāra telpas kreisajā pusē ir biktskrēsls, šo krēslu 1689. gadā dāvinājis Pienavas muižas rentnieks un Polijas karaļa leitnants [[Fītinghofi|Kristofs Fītinghofs]] un viņa sieva Veronika Fītinghofa. Biktskrēslam ir soliņš grēku sūdzētājiem, apšūts ar sarkanu ādu. Biktskrēsls melni krāsots un greznots ar zeltītiem rakstiem. Iekšpus biktskrēslā abu augstākminēto dāvinātāju ģerboņi. Starp tiem teikums: ''Du Herr bist der Schildt für mich zu Ehren setzet un mein Haupt aufgerichtet. Nicht uns, Herr, nicht uns, sondern deinem Nahmen gib Ehre umb deine Gnade und Wahrheit''.(Tu Kungs, mans vairogs, kas manis pagodināts manu galvu cel uz tiesu. Ne mēs Kungs, ne mēs, bet tavs vārds, kas gods, tava žēlastība un taisnība.) Bikts krēslam ārpusē uzgleznoti četri evaņģēlisti un Jēzus Kristus. Biktskrēslam ir divas durvis. To iekšējā daļā redzams uzgleznots muitnieks un grēcinieks, ar uzrakstu ''Siehe zu dass Gotes Fureht nicht Hecheley sey un diene ihm mit falschen herzen. Sy vach 1.v.32.''(Skat, bailes par Dieva susekli kalpot, kam viltus sirdis!) uz otras puses attēlots Mozus ar diviem galdiņiem. Biktskrēslā ir sēdeklis, virs tā jumtiņš, kas melni krāsots un dalīts četros laukos. Pirmajā laukā attēlots Jēzus Kristus un Toms, kas skar Jēzus rētas, otrajā laukā Kristus augšāmcelšanās, trešajā Kristus dzimšana, ceturtajā — eņģeļu ziņojums Marijai. Jumts balstīts uz melni krāsotiem, virpotiem pīlāriem. 1683. gada inventārs sniedz ziņas arī par baznīcas iekštelpu, kā arī par to stāvokli, tā augstākminētajā inventārā teikts, ka baznīcā atrodas krāsota kancele, biktskrēsls un vecs altāris. 1713. gada inventārā redzam, ka kancele ir melnā pamatkrāsā ar četru evaņģēlistu skulptūrām. Šo kanceli baznīcai dāvinājis Džūkstes — Irlavas mācītājs, vēlākais Bauskas prāvests Nikolajs Frīdrihs Hespe un Sofija Vitenburga 1690. gadā. Uz kanceles atrodas sudrabā krāsots balodis, kas attēlo Svēto Garu, kanceles jumts ir melnā pamatkrāsā ar zīmējumiem, kas tāpat greznots ar skulptūrām. Uz jumta ir triumfējošais Jēzus ar uzvaras karogu. Durvīm, kas ved uz kanceli ir dzelzs viras un uz tām rakstīti vārdi no 116. Dāvida dziesmas ''Ich will meine Gelübde dem Herren bezahlen für alle seinem Volke. Item Ich will Heylsahmen Kelch nehmen und des Herren Nahmen Predigen in den Höfen am Hausse des Herren in die Jerusalem Halleluja'' (Es gribu savu solījumu nomaksāt par visu tautu. Es gribu savu kausu ņemt un sludināt, cerot uz Tā Kunga mājām Jeruzalemē — Alleluja!). == Baznīcas darbinieki == === Mācītāji === Mācītāju vārdi zināmi no 17. gadsimta sākuma: # Jeremijs Vitenburgs (?—1683); # Nikolauss Hespe (''Nicolaus Zivenaur Hespe'') (1683—1694); # Jodokus Luters (''Jodocus Luther'') (1694—1729); # Aleksandrs Hikšteins (1729—1762); # Cehalds Hikšteins (''Cehald Hickstein'') (1762—1773); # Kristofers Georgs Vilperts (''Christofer Georg Wilpert'') (1773—1804); # Frīdrihs Maksimilians Vilperts (''Friedrich Maximillian Wilpert'') (1804—1808); # [[Kārlis Ludvigs Vilperts]] (''Carl Ludwig Wilpert'') (1808—1848); # Kārlis Hanss Vilperts (''Carl Hans Wilpert'') (1848—1885); # Kārlis Georgs Vilperts (''Carl Georg Wilpert'') (1885—1892); # Hermanis Johannes Vilperts (''Herman Johannes Wilpert'') (1885—1905). Mācītāja algas apmērs zināms no 1683. gada inventāra apraksta, tā bijusi: # Pienavas muiža maksā 30 pūrus, 4 siekus katras labības un 12 markas naudā; # Irlavas muiža 15 pūrus, 3 siekus katras labības un 15 markas naudā; # Spirgus muiža 5 pūrus katras labības un 5 markas naudā; # Sukena muiža 4 pūrus katras labības un 6 markas naudā; # Grauzdes muiža 3 pūrus katras labības un 3,5 markas naudā; # Landsberga muiža maksā 3 pūrus katras labības un 3 markas; # Slampes muiža 7.5 pūrus katras labības un 5 markas naudā; # Dobele 1 pūru katras labības; # Mārtiņš Šūmanis 2 siekus katras labības; # Matīss Bīrons 1 pūru katras labības; # No Džūkstes baznīcas lādes 32 florīnus. Nākamais mācītāja algas apjoms redzams 1713. gada inventāra aprakstā. 1713. gada tā bijusi: # 45 florīnu no baznīcas lādes; # No Pienavas muižas 20 pūru katras labības un 12 markas naudā; # No Irlavas muižas 14 pūru katras labības un 15 markas naudā; # No Džūkstes muižas 4 pūri katras labības un 6 markas; # No Slampes muižas 7.5 pūrus katras labības un 5 markas; # No Grauzdes 3 pūrus katras labības un 3 markas naudā; # Vīkseles muiža 3 pūrus katras labības un 3 markas naudā. Tāda pat alga mācītājam saglabājas arī 1773. gadā, tikai pie markām piezīmēts klāt — „ vai timpas””. Par citu baznīca apkalpojošā personāla sastāvu informāciju iespējams gūt no izdevumu rēķiniem, kuros tiem aprēķinātas izmaksājamās algas. Tā 1639. gadā redzams, ka baznīcā bijis ķesteris, kurš saņēma atlīdzību par savu darbu, šajā gadījumā par baznīcas labošanu. Rodas pamats domāt, ka ķesteris šajā laikā vēl nav pastāvīgi ieņemams amats, bet tam tiek maksāts tikai par padarīto darbu, kā šajā gadījumā — par baznīcas labošanu. Savukārt, 1663. gadā ķesteris saņēmis 12 florīnus gadā. Ķestera alga no 1703. gada līdz 1732. gadam ir 10 florīni. Pēc 1736. gada ķestera nosaukums izzūd, bet parādās priekšdziedātājs, kurš saņem 30 florīnus gadā, kā arī zvaniķis un plēšu minējs, kur katrs saņem 10 florīnus gadā. Sākot ar 1703. gadu, baznīcā bijis pastāvīgs ērģelnieks, kam 1703. gadā noteiktā samaksa ir 30 florīni. Mēra laikā, tas ir ap 1709. gadu, ērģelnieks nomirst un 1715. gadā ienākumu — izdevumu rēķinos parādās jauns ērģelnieks, kas tāpat saņēmis 30 florīnus. 1716. gadā ērģelnieka alga jau bijusi 45 florīni gadā, bet 1729. gadā tā sasniegusi 99 florīnu apmēru. 1732. gadā minēts ērģelnieka vārds, kurš ieņem šo amatu un tas ir kāds Plencers. 1742. gadā ērģelnieka alga tiek pārrēķināta Alberta florīnos, un ir 34 Alberta florīni gadā. === Ērģelnieki === * 1704. — ? Francis Pāpe * 1757. — 1770. Georgs Kristaps Plentcners * 1770. — 1813. Johans Gotfrīds Jasnovskis * 1813. — 1840. Uhbenaus * 1840. — 1870. Hienrihs Stravinskis * 1870. — 1912. Teodors Veidemanis * 1912. — ? Alberts Veidemanis === Zvaniķi === * 1777. — 1791. Spānēnu saimnieks un Kaspars * 1791. — 1813. Ansis un Jānis * 1813. — 1823. Matīss un Fricis * 1823. — 1846. Matīss un Krišs * 1846. — 1855. Bauers un Meija * 1855. — 1865. Meija un Previnskis * 1865. — 1891. Kaspars Suņķe un Skrube * 1891. — 1898. Kaspars un Matīs Fricnovski * 1898. — 1901. Ludis Rūtnetāls * 1901. — 1905. Fricis Ulpe * 1905. — 1909. Fricis Apšukalns * 1909. — vismaz 1938. K. Bērziņš un J. Līhaus == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Džūkstes pagasts]] k1fr6w6asrxiymcp8iso22zouzi7rbn 0 312111 4489798 3638406 2026-07-03T17:34:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489798 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Francs Fībeks | vārds_orig = ''Franz Viehböck'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = Francs Fībeks 2018. gada augustā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1960 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Perhtoldsdorfa]], {{AUT}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{AUT}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[Austrija]]s [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | d_pakāpe = | kos_koplaiks = 7 d 22 h 12 min | kos_iesaukums = 1989. gads | kos_misija = ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'' viesekspedīcija ''AustroMir-91'' | kos_kuģi = ''[[Sojuz TM-13]]''↑, ''[[Sojuz TM-12]]''↓ }} {{Inženiera infodaļa | inž_nosauk = | nozare = [[elektrotehnika]] | darba_vietas = ''[[Siemens]]'', ''[[Rockwell International|Rockwell]]'', ''[[Boeing]]'' | izglītība = [[Vīnes Tehniskā universitāte]] | projekti = | izgudrojumi = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Francs Arturs Fībeks''' (''Franz Artur Viehböck ''; dzimis {{dat|1960|8|24}}) ir [[Austrija]]s [[elektrotehnika]]s [[inženieris]], pirmais Austrijas [[kosmonauts]], 1991. gadā veicot lidojumu kosmosā ar [[PSRS]] kosmosa kuģi. Francs Fībeks dzimis [[Perhtoldsdorfa]]s ciemā, [[Medlingas rajons|Medlingas rajonā]]. 1985. gadā viņš pabeidza [[Vīnes Tehniskā universitāte|Vīnes Tehnisko universitāti]] rūpnieciskās elektronikas un regulēšanas tehnikas specialitātē. Līdz 1989. gadam viņš strādāja uzņēmumā ''[[Siemens]]''. 1988. gadā Francs Fībeks pieteicās Austrijas pirmā kosmonauta lidojumam ar [[PSRS]] kosmosa kuģi (programma ''AustroMir-91''). No aptuveni 200 kandidātiem tika izvēlēti Francs Fībeks un [[Klemenss Lotallers]]. 1990. gada janvārī viņi devās uz Kosmonautu sagatavošanas centru pie Maskavas. 1991. gada maijā Francs Fībeks oficiāli tika apstiprināts kosmosa kuģa ''[[Sojuz TM-13]]'' pamatapkalpē kopā ar [[Aleksandrs Volkovs|Aleksandru Volkovu]] un [[Aleksandrs Kaleri|Aleksandru Kaleri]]. Jūnijā šī apkalpe tika izmainīta, Kaleri nomainot ar kazahu kosmonautu [[Toktars Aubakirovs|Toktaru Aubakirovu]]. Francs Fībeks savu pirmo un vienīgo kosmisko lidojumu sāka 1991. gada 2. oktobrī, kosmosa kuģī ''SojuzTM-13'' kopā ar A. Volkovu un T. Aubakirovu dodoties uz staciju ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]''. 10. oktobrī viņš ar Aubakirovu un [[Anatolijs Arcebarskis|Anatoliju Arcebarski]] atgriezās uz Zemes kosmosa kuģī ''[[Sojuz TM-12]]''. Nākamos divus gadus Fībeks uzstājās ar lekcijām. 1994. gadā viņš devās uz ASV un strādāja aerokosmiskajā uzņēmumā ''[[Rockwell International|Rockwell]]''. Kad ''[[Boeing]]'' pārņēma ''Rockwell'', Francs Fībeks kļuva par Vīnes nodaļas ''International Business Development'' direktoru. 2002. gadā Fībeks kļuva par prezidentu uzņēmumā ''Berndorf Band'', kas ar inovatīvu tehnoloģiju ražo bezgalīgās tērauda sloksnes. 2008. gadā viņš kļuva par ''Berndorf AG'' valdes locekli. == Ārējās saites == * [http://www.franzviehboeck.com/ Franca Fībeka vietne] * [http://www.astronaut.ru/as_austr/text/viehboeck.htm Informācija astronaut.ru] {{ru ikona}} * [http://www.austromir.at/ AustroMir-91] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160422075138/http://www.austromir.at/ |date={{dat|2016|04|22||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fībeks, Francs}} [[Kategorija:Austrijas kosmonauti]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] 6wef5fug5w84ncriln0r1x9gl2r6d7a 0 313829 4489775 4489439 2026-07-03T16:16:55Z Elvisdics64 109848 /* Cilvēka vārds */ 4489775 wikitext text/x-wiki '''Kaspars''' var būt: * [[Kaspars (personvārds)]] == Cilvēka vārds == * [[Kaspars Dāvids Frīdrihs]] (1774—1840), vācu gleznotājs * [[Kaspars Biezbārdis]] (1806—1886), skolotājs, Pirmās atmodas laikmeta darbinieks * [[Kaspars Znotiņš]] (1975), aktieris * [[Kaspars Kambala]] (1978), basketbolists * [[Kaspars Antess]] (1982), latviešu dziedātājs * [[Kaspars Tīmanis]] (1972), latviešu mūziķis == Cilvēka uzvārds == * [[Vilhelms Kaspars]] (1853—1919), luterāņu mācītājs == Skatīt arī == * [[Kaspari]] * [[Kasparovs]] {{nozīmju atdalīšana}} ms7k1uodty8skueh0qzq855k1klgiky 4489800 4489775 2026-07-03T17:38:32Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Elvisdics64|Elvisdics64]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4489432 wikitext text/x-wiki '''Kaspars''' var būt: * [[Kaspars (personvārds)]] == Cilvēka vārds == * [[Kaspars Dāvids Frīdrihs]] (1774—1840), vācu gleznotājs * [[Kaspars Biezbārdis]] (1806—1886), skolotājs, Pirmās atmodas laikmeta darbinieks * [[Kaspars Znotiņš]] (1975), aktieris * [[Kaspars Kambala]] (1978), basketbolists * [[Kaspars Tīmanis]] (1972), latviešu mūziķis == Cilvēka uzvārds == * [[Vilhelms Kaspars]] (1853—1919), luterāņu mācītājs == Skatīt arī == * [[Kaspari]] * [[Kasparovs]] {{nozīmju atdalīšana}} 5dr2sho60cg95u8j2s6vnq70sk1ijfp 0 316687 4489951 4478001 2026-07-04T06:58:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489951 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Irje Rantanens | vārds_orig = ''Yrjö Rantanen'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1950 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Somija|Tampere}} | m_dat_alt = | m_gads = 2021 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 14 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FIN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} [[File:Yrjö Rantanen (Schacholympiade Luzern 1982).jpg|thumb|Irje Rantanens (1982)]] '''Irje Rantanens''' ({{val|fi|Yrjö Rantanen}}; dzimis {{dat|1950|4|23}} [[Tampere|Tamperē]], miris {{dat|2021|1|14}}<ref>{{Cite web|url=https://www.shakkiliitto.fi/suurmestari-yrjo-rantanen-on-kuollut/|title=Suurmestari Yrjö Rantanen on kuollut|website=Finnish Chess Federation|date=14 January 2021|language=fi}}</ref>) bija [[Somija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1981). == Biogrāfija == Somijas šaha čempionātos divas reizes izcīnījis zelta medaļas (1978, 1986), trīs reizes bijis otrais (1976, 1982, 1990) un 1972. gadā ieguvis bronzas medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shakki.net/shakkipeli/historia/henkilokoht.html |title=Henkilökohtaiset SM-turnaukset |access-date={{dat|2016|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190911194309/http://www.shakki.net/shakkipeli/historia/henkilokoht.html }}</ref> Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts, tajā skaitā 1981. gadā [[Helsinki|Helsinkos]] bijis trešais, bet 1982. gadā uzvarējis [[Jervenpē]]. Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1977. gadā Rantanenam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1981. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Bijis otrais somu šaha lielmeistars pēc [[Heiki Vesterinens|Heiki Vesterinena]]. Pārstāvējis Somijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 9 reizes (1972-1986, 1990). Individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta (1980) un 2 bronzas ([[20. šaha olimpiāde|1972]], 1978) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/players/g4uko0of.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Yrjö Rantanen]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījies 1989. gadā un individuālajā vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerse/g4uko0of.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Yrjö Rantanen]</ref> * Ziemeļu kausa izcīņām komandām piedalījies 6 reizes (1973-1975, 1977, 1985, 1989). Komandu vērtējumā izcīnījis bronzas (1975) medaļu, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta (1975) medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersnc/g4uko0of.html OlimpBase :: Nordic Chess Cup :: Yrjö Rantanen]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 17892 | 365chess = Yrjo_A_Rantanen }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rantanens, Irje}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:Somijas šahisti]] dpsamq1hitp569aa1salcwj25gdj5qp 0 320791 4489709 4174238 2026-07-03T12:46:36Z Baisulis 11523 precizējums...... 4489709 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Oven in Pompeii.jpg|thumbnail|235px|Krāsns [[Pompeji|Pompejos]]]] '''Krāsns''' ir ierīce, kuru [[kurināmais|kurinot]] iegūst [[siltuma daudzums|siltuma enerģiju]]. Šo siltumu tālāk izmanto telpas apsildē, [[kulinārija|ēdienu gatavošanā]], [[žāvēšana|žāvēšanā]] un citur. [[Ceplis (ražotne)|Cepļos]], kas ir speciālas krāsnis, tiek apdedzināti dažādi [[māls|māla]] vai [[kalcija hidroksīds|kaļķa]] priekšmeti. == Krāšņu veidi == * [[plīts]] — krāsns ēdiena gatavošanai * [[Ceplis (ražotne)|ceplis]] — krāsns dažādu priekšmetu apdedzināšanai * [[mikroviļņu krāsns]] — krāsns, kurā pārtikas produktus sasilda ar mikroviļņu palīdzību * [[centrālapkures katls]] — krāsns siltuma iegūšanai, apsildes nodrošināšanai == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kulinārija]] [[Kategorija:Sadzīves tehnika]] lovcmiyv2ugzhaqp9it02q615rvn7lb 0 329115 4489933 4454769 2026-07-04T05:51:20Z Meistars Joda 781 4489933 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Lielā iela|Lielā iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Lielā iela | attēls = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG | attēla paraksts = Skats uz Lielo ielu | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | pilsēta = {{Liepāja}} | priekšpilsēta = | apkaime = [[Vecliepāja]] | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 330 | ielas garums = ap 750 metriem | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = | ielas segums = [[asfaltbetons]], [[bruģis]] | ievēr celtnes = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Lielā iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Lielā iela sākas [[Tramvaja tilts (Liepāja)|Tramvaja tilta]] vidū, savienojumā ar [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielu]] un [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielu]]. Aptuvenais ielas garums ir 750 metri, un to visā garumā sedz [[asfaltbetons]]. Kustība ielā norit gan vienā, gan divos virzienos. No krustojuma ar Katoļu ielu līdz krustojumam ar [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķu ielu]] kustība norit vienā virzienā, bet pārējā ielas posmā kustība norit divos virzienos. Pa Lielo ielu kursē [[Tramvaju satiksme Liepājā|tramvajs]] un iet lielākā daļa [[Autobusu satiksme Liepājā|Liepājas sabiedriskā transporta maršrutu]]. Ielas apbūve sastāv no jaukta tipa apbūves, kur sastopamas gan senās mūra ēkas, gan [[Latvijas PSR]] laikos celtas ēkas. Lielajā ielā 9 atrodas [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]], Lielajā ielā 13&nbsp;— [[Rožu laukums]], bet Lielajā ielā 14&nbsp;— [[Liepājas Universitāte]]. == Vēsture == Lielā iela un tai pieguļošās ielas smagi cieta 1941. gada [[Kauja par Liepāju|kaujā par Liepāju]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. <gallery> Lielā iela Liepājā ap 1875.JPG|Lielā iela Liepājā (ap 1875) Attēls:Viesnīca Sanktpēterburga Lielajā ielā Liepājā 1903.jpg|Viesnīca Sanktpēterburga pie Sv. Trīsvienības baznīcas Lielajā ielā Liepājā (1903) Attēls:Liepājas Rožu laukums un Graudu ielas stūris 1917.jpg|Liepājas Rožu laukums un Graudu ielas stūris (1917) Pagaidu valdības nams Lielajā ielā 6 Liepājā.jpg|[[Latvijas Pagaidu valdība]]s nams Lielajā ielā 6 </gallery> == Ielu savienojumi == Lielā iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] (ielas turpinājums) * [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] * [[Kārļa Zāles laukums]] * [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa iela]] * [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta iela]] * [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra iela]] * [[Radio iela (Liepāja)|Radio iela]] * [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas iela]] * [[Zivju iela (Liepāja)|Zivju iela]] * [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]] * [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielu]] * [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]] * [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa iela]] * [[Katoļu iela (Liepāja)|Katoļu iela]] * [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] eue6buarwmxgyinf39oma6y6gdxbxiv 0 334135 4489812 4489359 2026-07-03T18:01:32Z EdgarsBot 50781 kategorija "Diplomātisko misiju uzskaitījumi" → "Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi" 4489812 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} [[Attēls:Lithuanian_Diplomatic_missions.PNG|right|thumb|450x450px|Valstis, kurās Lietuvai ir diplomātiskās misijas]] [[Attēls:Embassy_of_Lithuania_in_Kyiv.jpg|right|thumb|Lietuvas vēstniecība Kijivā]] [[Attēls:Embassy_of_Lithuania_in_London_1.jpg|right|thumb|Lietuvas vēstniecība Londonā]] [[Attēls:Embassy_of_Lithuania_in_Moscow,_building.jpg|thumb|Lietuvas vēstniecība Maskavā]] [[Attēls:Consulate-General_of_Lithuania_in_Kaliningrad.jpg|thumb|Ģenerālkonsulāts Sovetskā]] [[Attēls:Konsulstvo_Sankt-Peterburg_3649.jpg|thumb|Lietuvas ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā]] [[Attēls:Bd_de_Courcelles_22.JPG|right|thumb|Lietuvas vēstniecība Parīzē]] [[Attēls:Lithuanian_embassy_Prague_7080589.JPG|thumb|Lietuvas vēstniecība Prāgā]] [[Attēls:Waw_litwa20.jpg|thumb|Lietuvas vēstniecība Varšavā]] [[Attēls:Lithuanian_Embassy_Facade.jpg|thumb|Lietuvas vēstniecība Vašingtonā]] Šis ir '''[[Lietuva]]s diplomātisko misiju uzskaitījums'''. Lietuvai ir neliels vēstniecību un konsulātu tīkls visā pasaulē. == Āfrika == *{{ZAF}} ** [[Pretorija]] (vēstniecība) *{{EGY}} ** [[Kaira]] (vēstniecība) == Amerika == *{{ASV}} ** [[Vašingtona]] (vēstniecība) ** [[Čikāga]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Losandželosa]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Ņujorka]] (ģenerālkonsulāts) *{{BRA}} ** [[Sanpaulu]] (ģenerālkonsulāts) *{{CAN}} ** [[Otava]] (vēstniecība) == Āzija == *{{ARM}} ** [[Erevāna]] (vēstniecība) *{{AZE}} ** [[Baku]] (vēstniecība) *{{GEO}} ** [[Tbilisi]] (vēstniecība) *{{IND}} **[[Ņūdeli]] (vēstniecība) *{{ISR}} ** [[Telaviva]] (vēstniecība) *{{JPN}} ** [[Tokija]] (vēstniecība) *{{KAZ}} ** [[Astana]] (vēstniecība) *{{CHN}} ** [[Pekina]] (vēstniecība) *{{TUR}} ** [[Ankara]] (vēstniecība) == Eiropa == *{{UK}} ** [[Londona]] (vēstniecība) *{{AUT}} ** [[Vīne]] (vēstniecība) *{{BLR}} ** [[Minska]] (vēstniecība) *{{BEL}} ** [[Brisele]] (vēstniecība) *{{CZE}} ** [[Prāga]] (vēstniecība) *{{DEN}} ** [[Kopenhāgena]] (vēstniecība) *{{FRA}} ** [[Parīze]] (vēstniecība) *{{GRE}} ** [[Atēnas]] (vēstniecība) *{{HRV}} ** [[Zagreba]] (vēstniecības birojs) *{{EST}} ** [[Tallina]] (vēstniecība) *{{ITA}} ** [[Roma]] (vēstniecība) *{{IRL}} ** [[Dublina]] (vēstniecība) *{{RUS}} ** [[Maskava]] (vēstniecība) ** [[Karaļauči]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Sanktpēterburga]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)|Sovetska]] (konsulāts) *{{LAT}} ** [[Rīga]] (vēstniecība) *{{MDA}} ** [[Kišiņeva]] (vēstniecība) *{{NOR}} ** [[Oslo]] (vēstniecība) *{{NLD}} ** [[Hāga]] (vēstniecība) *{{POL}} ** [[Varšava]] (vēstniecība) ** [[Sejni]] (konsulāts) *{{POR}} ** [[Lisabona]] (vēstniecība) *{{ROU}} ** [[Bukareste]] (vēstniecība) *{{FIN}} ** [[Helsinki]] (vēstniecība) *{{ESP}} ** [[Madride]] (vēstniecība) ** [[Valensija (Spānija)|Valensija]] (konsulāts) *{{flaga|Vatikāns}} [[Svētais Krēsls]] ** [[Vatikāns]] (vēstniecība) *{{CHE}} ** [[Berne]] (vēstniecība) *{{UKR}} ** [[Kijiva]] (vēstniecība) *{{HUN}} ** [[Budapešta]] (vēstniecība) *{{GER}} ** [[Berlīne]] (vēstniecība) *{{SWE}} ** [[Stokholma]] (vēstniecība) == Starptautiskās organizācijas == * [[Brisele]] (pastāvīgā misija [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]) * [[Ņujorka]] (pastāvīgā misija [[Apvienoto Nāciju organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]]) * [[Parīze]] (pastāvīgā misija [[UNESCO]]) * [[Strasbūra]] (pastāvīgā misija [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]]) * [[Vīne]] (pastāvīgā misija [[Apvienoto Nāciju organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]], [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā]] un [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā]]) * [[Ženēva]] (pastāvīgā misija [[Apvienoto Nāciju organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]] un citās starptautiskās organizācijās) == Ārējās saites == * [http://www.urm.lt/index.php?482480766 Lietuvas Ārlietu ministrijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019155108/http://www.urm.lt/index.php?482480766 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} [[Kategorija:Lietuvas politika]] [[Kategorija:Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi]] 5gpcxl5io38wm38ynlabwrmlj4hhmv5 0 334220 4489808 4489369 2026-07-03T18:01:28Z EdgarsBot 50781 kategorija "Diplomātisko misiju uzskaitījumi" → "Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi" 4489808 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} [[Attēls:Diplomatic_missions_of_South_Ossetia.svg|thumb|450x450px|Dienvidosetijas diplomātisko misiju karte]] Šis ir '''[[Dienvidosetija]]s diplomātisko misiju uzskaitījums'''. Dienvidosetija ir [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|starptautiski neatzīta valsts]] [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģiona ziemeļos. Līdz [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|2008. gada Krievijas—Gruzijas karam]] to nebija atzinusi neviena [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalsts]], bet pašlaik to ir atzinusi [[Nauru]], [[Tuvalu]], [[Nikaragva]], [[Krievija]] un [[Venecuēla]], kā arī [[Abhāzija]], 2023. gadā likvidētā [[Arcahas Republika]] un [[Piedņestras Moldāvu Republika]], kas nav [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijas dalībvalstis]]. Šobrīd Dienvidosetijai ir trīs vēstniecības un trīs pārstāvniecības ārvalstīs. == Saraksts == [[Attēls:Prechistenskaya_nab_23_(Kursovoy_9).JPG|thumb|250px|Dienvidosetijas vēstniecība [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]]] * {{karogs|Abhāzija}} ** [[Suhumi]] (vēstniecība)<ref name="rian080415">{{Ziņu atsauce|url=http://en.rian.ru/world/20080415/105119877.html|title=South Ossetia opens embassy in Abkhazia|date=2008-04-15|publisher=[[RIA Novosti]]|accessdate=2009-09-13}}</ref> * {{karogs|Doneckas tautas republika}} ** [[Donecka]] (pārstāvniecība) * {{ITA}} ** [[Roma]] (pārstāvniecība)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa-rso.su/node/1677 |title=Приветственное обращение заместителя Министра иностранных дел Республики Южная Осетия А. Кочиева при открытии офиса Представителя Министерства иностранных дел Республики Южная Осетия в Италии |language=ru |website=Ministry of Foreign Affairs of South Ossetia |date=2016-04-02 |accessdate=2009-09-13 |archive-date=2019-07-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190727015623/http://www.mfa-rso.su/node/1677 }}</ref> * {{RUS}} ** [[Maskava]] (vēstniecība)<ref>[http://www.mid.ru/nsite-sv.nsf/mnsdoc/10.02.03 Vēstniecības Krievijā]</ref> * {{karogs|Nikaragva}} un {{karogs|Venecuēla}} ** [[Chinvala]] (vēstniecība; atrodas Dienvidosetijā)<ref>[http://www.kavkaz-uzel.ru/articles/192374/ Президент Никарагуа принял верительные грамоты у посла Южной Осетии], The President of Nicaragua received the credentials of the South Ossetian ambassador</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=So-called South Ossetia appoints new ambassador to Venezuela |url=http://www.interpressnews.ge/en/conflicts/43413-so-called-south-ossetia-appoints-new-ambassador-to-venezuela.html?ar=A |agency=InterPressNews |date=2012-12-27 |accessdate=2016-04-13 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160425055932/http://www.interpressnews.ge/en/conflicts/43413-so-called-south-ossetia-appoints-new-ambassador-to-venezuela.html?ar=A# |archivedate=2016-04-25 }}</ref> * {{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestras Moldāvu Republika]] ** [[Tiraspole]] (pārstāvniecība)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tiraspoltimes.com/news/south_ossetia_opens_embassy_in_abkhazia.html |title=Dienvidosetijas pārstāvniecība Tiraspolē |access-date={{dat|2017|11|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080422030914/http://www.tiraspoltimes.com/news/south_ossetia_opens_embassy_in_abkhazia.html |archivedate={{dat|2008|04|22||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mfa-rso.su/en Dienvidosetijas Ārlietu ministrija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201125045853/http://www.mfa-rso.su/en |date={{dat|2020|11|25||bez}} }} [[Kategorija:Dienvidosetija]] [[Kategorija:Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi]] 4owb1fl06ybwj5f4m49pnwutq3tlqti 0 336138 4489810 4489361 2026-07-03T18:01:30Z EdgarsBot 50781 kategorija "Diplomātisko misiju uzskaitījumi" → "Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi" 4489810 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} [[Attēls:Diplomatic_Missions_of_Kosovo.PNG|right|thumb|450x450px|Valstis, kurās Kosovai ir diplomātiskās misijas]] Šis ir '''[[Kosova]]s diplomātisko misiju uzskaitījums'''. Kosovai ir 24 vēstniecības ārzemēs. Kopš Kosovas neatkarības pasludināšanas, to ir [[Kosovas starptautiskā atzīšana|atzinušas]] 109 [[ANO]] dalībvalstis. == Āfrika == *{{EGY}} ** [[Kaira]] (sadarbības iestāde)<ref>{{Cite web|url=https://www.mfa-ks.net/?page=1,49|title=Ballina - Ministry of Foreign Affairs - Republic of Kosovo|website=www.mfa-ks.net}}</ref> == Amerika == *{{CAN}} ** [[Otava]] (vēstniecība) * {{PAN}} ** [[Panama (pilsēta)|Panama]] (vēstniecība)<ref>[http://www.mfa-ks.net/?page=1,49] Misionet Diplomatike të Kosovës, 2013-12-28</ref> *{{ASV}} ** [[Vašingtona]] (vēstniecība) ** [[Ņujorka]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Demoina]] (konsulāts) == Āzija == * {{JPN}} ** [[Tokija]] (vēstniecība) * {{SAU}} ** [[Rijāda]] (vēstniecība) * {{TUR}} ** [[Ankara]] (vēstniecība) ** [[Stambula]] (ģenerālkonsulāts) == Eiropa == [[Attēls:Berlin,_Mitte,_Wallstraße,_Hermann-Schlimme-Haus.jpg|right|thumb|Kosovas vēstniecība Berlīnē]] [[Attēls:Trziste_13_Mala_Strana_366_Prague_5919.JPG|right|thumb|Kosovas vēstniecība Prāgā]] [[Attēls:Embassy_of_Kosovo_in_the_Netherlands.JPG|right|thumb|Kosovas vēstniecība Hāgā]] * {{ALB}} ** [[Tirāna]] (vēstniecība) * {{AUT}} ** [[Vīne]] (vēstniecība * {{BEL}} ** [[Brisele]] (vēstniecība) * {{BUL}} ** [[Sofija]] (vēstniecība) * {{CRO}} ** [[Zagreba]] (vēstniecība) * {{CZE}} ** [[Prāga]] (vēstniecība) * {{FRA}} ** [[Parīze]] (vēstniecība) ** [[Strasbūra]] (ģenerālkonsulāts)<ref>{{Cite web|url=https://www.mfa-ks.net/?page=2,67|title=Ballina - Ministry of Foreign Affairs - Republic of Kosovo|website=www.mfa-ks.net}}</ref> * {{GER}} ** [[Berlīne]] (vēstniecība) ** [[Frankfurte pie Mainas]] (konsulāts) ** [[Minhene]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Štutgarte]] (konsulāts) * {{HUN}} ** [[Budapešta]] (vēstniecība) * {{ITA}} ** [[Roma]] (vēstniecība) ** [[Milāna]] (ģenerālkonsulāts)<ref>{{Cite web|url=https://www.mfa-ks.net/?page=1,4,2435|title=Ballina - Ministry of Foreign Affairs - Republic of Kosovo|website=www.mfa-ks.net}}</ref> ** [[Bari]] (konsulārais birojs)<ref>{{Cite web|url=https://www.mfa-ks.net/?page=1,217,3647|title=Ballina - Ministry of Foreign Affairs - Republic of Kosovo|website=www.mfa-ks.net}}</ref> * {{MKD}} ** [[Skopje]] (vēstniecība) * {{MNE}} ** [[Podgorica]] (vēstniecība)<ref>{{Cite web|url=https://www.mfa-ks.net/?page=1,4,2312|title=Ballina - Ministry of Foreign Affairs - Republic of Kosovo|website=www.mfa-ks.net}}</ref> * {{NLD}} ** [[Hāga]] (vēstniecība) * {{SLO}} ** [[Ļubļana]] (vēstniecība) * {{SWE}} ** [[Stokholma]] (vēstniecība) * {{SWI}} ** [[Berne]] (vēstniecība) ** [[Ženēva]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Cīrihe]] (konsulāts) * {{UK}} ** [[Londona]] (vēstniecība) == Okeānija == *{{AUS}} ** [[Kanbera]] (vēstniecība)<ref>[http://www.mfa-ks.net/?page=1,4,1590 Flamuri es Kosovës shpaloset në Kanbera], Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Kosovā, 2013-02-15 (albāņu)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kosova]] [[Kategorija:Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi]] iwkzhwkx9wtiqv6v4s6hoa3wfdlm1y1 0 336510 4489813 4489367 2026-07-03T18:01:33Z EdgarsBot 50781 kategorija "Diplomātisko misiju uzskaitījumi" → "Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi" 4489813 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} [[Attēls:Representation of Abkhazia and South Ossetia in Tiraspol.JPG|thumb|Neatzīto Valstu Sadraudzības locekļu — Abhāzijas un Dienvidosetijas — pārstāvniecība [[Tiraspole|Tiraspolē]], Piedņestrā]] Šis ir '''[[Piedņestras Moldāvu Republika]]s diplomātisko misiju uzskaitījums'''. Piedņestras Moldāvu Republika ir [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|starptautiski neatzīta valsts]], kas pēc [[1990. gada Piedņestras karš|1990. gada Piedņestras kara]] atdalījās no [[Moldova|Moldovas]]. Valsts ir [[Neatzīto Valstu Sadraudzība]]s locekle. Piedņestras Moldāvu Republiku neatzīst neviena [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalsts]], [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] atzīst [[Moldova]]s [[suverenitāte|suverenitāti]] pār [[Pārdņestra|Pārdņestras reģionu]], ko faktiski kontrolē Piedņestras Moldāvu Republika. Piedņestras Moldāvu Republiku atzīst tikai [[Abhāzija]], 2023. gadā likvidētā [[Arcahas Republika]] un [[Dienvidosetija]]. Šobrīd Piedņestras Moldāvu Republikai ir divas pārstāvniecības ārvalstīs. == Eiropa == * {{flag|Abhāzija}} ** [[Suhumi]] (pārstāvniecība)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfaabkhazia.net/en/embassies/ |title=Piedņestras Ārlietu ministrijas mājaslapa |access-date={{dat|2010|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110109072053/http://www.mfaabkhazia.net/en/embassies#EmbPridnestrovie |archivedate={{dat|2011|01|09||bez}} }}</ref> * {{flag|Dienvidosetija}} ** [[Chinvala]] (pārstāvniecība)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rso.mid.gospmr.org/ |title=Представительство Приднестровской Молдавской Республики в Республике Южная Осетия |date= |website=Representative office of Transnistria in South Ossetia |language=ru |accessdate=2016-04-13 |archive-date=2021-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211006102250/http://rso.mid.gospmr.org/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://mid.gospmr.org/en Piedņestras Moldāvu Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170506103609/http://mid.gospmr.org/en |date={{dat|2017|05|06||bez}} }} [[Kategorija:Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi]] [[Kategorija:Piedņestra]] hy4c603qqy640mr97v8djxpghl9c5sg 0 342414 4489972 4103334 2026-07-04T08:13:00Z ~2026-38178-13 147605 Mainīts apraksts 4489972 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada janvāris}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Andris Molotanovs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1981|04|25}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ludza|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[rokasbumba]]s vārtsargs, treneris, ugunsdzēsējs glābējs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Andris Molotanovs''' (dzimis 1981. gada 25. aprīlī Ludzā) ir latviešu handbola vārtsargs, treneris, pedagoģijas doktors, ugunsdzēsējs-glābējs un civilās aizsardzības speciālists. == Biogrāfija == Bērnību pavadīja Ludzā, handbolu sāka trenēt 7 gadu vecumā. Vidusskolu beidza Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Jau jaunībā guva panākumus — labākais vārtsargs vairākos starptautiskos jauniešu turnīros (1997–1999). 2000. gadā uzsāka studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) un paralēli dienestu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). === Karjera === * '''Sports''': Spēlējis HK LSPA, vairākkārtējs Latvijas čempionāta medaļnieks. Trenera karjeru sāka 2003. gadā. Bijis Ogres SC, HK LSPA un HK Ogre galvenais treneris (ar Ogre 2017. gadā izcīnīja Latvijas kausu). Kopš 2022. gada — Latvijas U-18 un Nacionālās izlases vārtsargu treneris. * '''Pedagoģija un vadība''': No 2006. gada strādājis Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā kā lektors, docents un katedras vadītājs (2012.–2026.). 2026. gadā pārgāja uz Civilās aizsardzības pārvaldes Resursu pārvaldīšanas nodaļu vecākā inspektora amatā (atbild par trauksmes sirēnu tīklu un agrīnās brīdināšanas sistēmu). * '''Zinātne''': Doktora grāds pedagoģijā (LSPA, 2013.), maģistra grāds sabiedrības vadībā (LU, 2024.–). Autors vairākām publikācijām par handbola vārtsargu sagatavošanu, funkcionālo stāvokli un krīzes vadību. Piedalījies daudzos starptautiskos kongresos. === Personīgā dzīve === Precējies, četru bērnu tēvs. Dzimtā valoda latviešu, labi pārvalda krievu valodu, spēj komunicēt angļu un vācu valodā. Andris Molotanovs ir saņēmis vairākus VUGD, Nacionālo bruņoto spēku un valsts apbalvojumus par dienestu un ieguldījumu sportā un izglītībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://handball.lv/lv/start/lv_championship/SynotTip_Virslīga/230_121_ogre/?id=1774 LHF profils]{{Novecojusi saite}} {{DEFAULTSORT:Molotanovs, Andris}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ludzā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas handbolisti]] [[Kategorija:Latvijas rokasbumbas treneri]] 2n1plsifoh1x0d4hwe03agcbvxuqo8b 0 343607 4490000 4409908 2026-07-04T10:06:04Z Meistars Joda 781 4490000 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidenti''' kopš [[1894]]. gada, kad tika izveidota organizācija. == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! # !! Portrets !! Vārds<br /> <small>(dzīves dati)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Valsts !! Vadītās vasaras<br />olimpiskās spēles !! Vadītās ziemas<br />olimpiskās spēles !! Piezīmes |- | '''1.''' || [[Attēls:Demetrius Vikelas.jpg|80px]] || '''[[Dimitrijs Vikels]]''' <br />{{gree|Δημήτριος Βικέλας}}<br /><small>(1835—1908)</small> || [[1894]]. — [[1896]]. gads || {{karogs|Grieķija|1828}} || — || — |- | '''2.''' || [[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|80px]] || '''[[Pjērs de Kubertēns]]''' <br />''Pierre de Coubertin'' <br /><small>(1863—1937)</small> || [[1896]]. — [[1916]]. gads || {{karogs|Francija}} || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas (1896)]] <br />[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze (1900)]] <br />[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa (1904)]] <br />[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas (1906)]] <br />[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona (1908)]] <br />[[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|Stokholma (1912)]] || — || |- | — || [[Attēls:Godefroy de Blonay (Bain Collection).jpg|80px]] || [[Godfrojs de Blonajs]] <br />''Godefroy de Blonay'' <br /><small>(1869—1937)</small> || [[1916]]. — [[1919]]. gads || {{karogs|Šveice}} || — || — || ''Pagaidu prezidents'' |- | '''2.''' || [[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|80px]] || '''[[Pjērs de Kubertēns]]''' <br />''Pierre de Coubertin'' <br /><small>(1863—1937)</small> || [[1919]]. — [[1925]]. gads || {{karogs|Francija}} || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|Antverpene (1920)]]<br /> [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze (1924)]] || [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|Šamonī (1924)]] || |- | '''3.''' || [[Attēls:Henri de Baillet-Latour.jpg|80px]] || '''[[Anrī de Bajē-Latūrs]]''' <br />''Henri de Baillet-Latour'' <br /><small>(1876—1942)</small> || [[1925]]. — [[1942]]. gads || {{karogs|Beļģija}} || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|Amsterdama (1928)]] <br /> [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|Losandželosa (1932)]] <br /> [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|Berlīne (1936)]] || [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|Sanktmorica (1928)]] <br /> [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|Leikplesida (1932)]] <br /> [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|Garmiša-Partenkirhene (1936)]] || |- | rowspan="2"| '''4.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Sigfrid Edstrom.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Sīgfrids Ēdstrems]]''' <br />''Sigfrid Edström'' <br /><small>(1870—1964)</small> || [[1942]]. — [[1946]]. gads || rowspan="2"| {{karogs|Zviedrija}} || — || — || ''Prezidenta vietas izpildītājs'' |- | [[1946]]. — [[1952]]. gada [[15. augusts]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona (1948)]] <br /> [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|Helsinki (1952)]] || [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|Sanktmorica (1948)]] <br /> [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|Oslo (1952)]]|| |- | '''5.''' || [[Attēls:Brundage clip.JPG|80px]] || '''[[Eivrijs Brandidžs]]''' <br />''Avery Brundage'' <br /><small>(1887—1975)</small> || [[1952]]. gada [[15. augusts]] — [[1972]]. gada [[11. septembris]] || {{karogs|ASV}} || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|Melburna (1956)]]<br /> [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|Roma (1960)]]<br /> [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija (1964)]] <br /> [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|Mehiko (1968)]]<br /> [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|Minhene (1972)]] || [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|Kortīna d'Ampeco (1956)]] <br /> [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|Skvoveli]] <br /> [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|Insbruka (1964)]] <br /> [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|Grenoble (1968)]] <br /> [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|Saporo (1972)]] || |- | '''6.''' || [[Attēls:Michael Morris, 3rd Baron Killanin (1976).jpg|80px]] || '''[[Maikls Moriss]]''' <br />''Michael Morris'' <br /><small>(1914—1999)</small> || [[1972]]. gada [[11. septembris]] — [[1980]]. gada [[16. jūlijs]] || {{karogs|Īrija}} || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|Monreāla (1976)]] || [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|Insbruka (1976)]]<br /> [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|Leikplesida (1980)]] || |- | '''7.''' || [[Attēls:Juan Antonio Samaranch DF-ST-01-00128.jpg|80px]] || '''[[Huans Antonio Samarančs]]''' <br />''Juan Antonio Samaranch'' <br /><small>(1920—2010)</small> || [[1980]]. gada [[16. jūlijs]] — [[2001]]. gada [[16. jūlijs]] || {{karogs|Spānija}} || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava (1980)]] <br /> [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|Losandželosa (1984)]] <br /> [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula (1988)]] <br /> [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|Barselona (1992)]] <br /> [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta (1996)]] <br /> [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja (2000)]] || [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|Sarajeva (1984)]] <br /> [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|Kalgari (1988)]] <br /> [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|Albērvila (1992)]] <br /> [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|Lillehammere (1994)]] <br /> [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|Saporo (1998)]] || |- | '''8.''' || [[Attēls:14-01-10-tbh-263-jacques-rogge.jpg|80px]] || '''[[Žaks Roge]]''' <br />''Jacques Rogge'' <br /><small>(1942—2021)</small> || [[2001]]. gada [[16. jūlijs]] — [[2013]]. gada [[10. septembris]] || {{karogs|Beļģija}} || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas (2004)]] <br /> [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina (2008)]] <br /> [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona (2012)]] || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|Soltleiksitija (2002)]] <br /> [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīna (2006)]] <br /> [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūvera (2010)]] || |- | '''9.''' || [[Attēls:14-01-10-tbh-015.jpg|80px]] || '''[[Tomass Bahs]]''' <br />''Thomas Bach'' <br /><small>(1953)</small> || [[2013]]. gada [[10. septembris]] — [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] || {{karogs|Vācija}} || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro (2016)]] <br />[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija (2020)]] <br />[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze (2024)]]|| [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|Soči (2014)]] <br />[[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana (2018)]]<br />[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina (2022)]] || |- | '''10.''' || [[Attēls:2018-10-17 Boxing lightweight Boys' –60 kg at 2018 Summer Youth Olympics – Victory ceremony (Martin Rulsch) 2.jpg|80px]] || '''[[Kērstija Koventrija]]''' <br />''Kirsty Coventry'' <br /><small>(1983)</small> || [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] — ''pašlaik'' || {{karogs|Zimbabve}} || || [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna (2026)]] || |} [[Kategorija:Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] 580d463jbguo1pqwy9ou3lxgj90fgzy 0 347587 4489708 4392447 2026-07-03T12:41:37Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489708 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Maksimiliāns Glāzenaps | vārds_orig = ''Maximilian von Glasenapp'' | attēls = Maksimiliāns Glāzenaps.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1845 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Ārlava]], [[Talsu apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1923 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | dzimums = | vecāki = Ferdinands Glāzenaps, Anna Grenevica | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Grebste (prec. 1875), Anna Krīgsmane (prec. 1896) | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskā augstskola]] | zinātne = [[Ķīmijas tehnoloģija]] | pasniedzēji = [[Ernests Nauks]] | studenti = [[Erhards Bricke]] (1877—1953), Pjotrs Budņikovs (1885—1968) | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Maksimiliāns Glāzenaps''' ({{val|de|Maximilian Ernst Heinrich von Glasenapp}}; 1845—1923) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ķīmiķis]]. [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas politehnikuma]] (1878—1896), [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) un [[Latvijas Universitāte]]s (1919—1923) [[ķīmijas tehnoloģija]]s profesors. Ķīmijas fakultātes dekāns (1882—1907). Veicis oriģinālus pētījumus par [[cukurbietes|cukurbiešu]] ražošanas iespējām Latvijā (1884—1886) un kūdras purvu izmantošanu, vēlāk [[cements|cementa]], [[ģipsis|ģipša]] un [[kalcija hidroksīds|kaļķu]] saistvielu ražošanu (1908).<ref>{{LKV|V.|10 077–10 078}}</ref> Ieteicis izmantot [[Mazais Baltezers|Baltezera]] ūdeņus Rīgas apgādei ar dzeramo ūdeni.<ref>{{LPE|3|540}}</ref> == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Glāzenapu dzimta]]s Kurzemes atzara. Dzimis 1845. gada 21. jūnijā [[Ārlavas pagasts|Ārlavā]] [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķī]] Ferdinanda Glāzenapa un viņa sievas Emīlijas, dzimušas Grenēvicas, ģimenē.<ref>skatīt šī raksta diskusiju</ref> Studēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas politehnikuma]] Ķīmijas nodaļā (1867—1870). Bija Rīgas Politehnikuma asistents (1870—1873), docents (1873—1878) un profesors (1878—1896). Šajā laikā profesors Glāzenaps veica cukurbiešu audzēšanas izmēģinājumus [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] saimniecībās. Līdztekus bija V. Hartmaņa eļļas fabrikas tehniskais padomnieks (1874—1900) un no 1882. gada "Rīgas Industrijas laikraksta" (''Rigasche Industrie-Zeitung'') redaktors. 1887. gadā ievēlēts par Rīgas Politehnikuma Ķīmijas nodaļas vadītāju. [[Attēls:Rigasche Industrie-Zeitung 1906.jpg|thumb|left|200px|''Rigasche Industrie-Zeitung'' (1906. gada sējums)]] Pēc [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] izveides turpināja savu akadēmisko darbu kā profesors (1896—1914) un Ķīmijas nodaļas vadītājs (1887—1906), savāca plašu ķīmisko preču kolekciju. 1900. gadā, kad RPI Ķīmijas nodaļa pārcēlās uz jauno laboratoriju korpusu Kronvalda bulvārī 4, profesora Glāzenapa ķīmijas tehnoloģijas izstrādājumu kolekcijai ierādīja atsevišķu telpu. 1903. — 1915. gadā viņš vadīja RPI Ķīmisko pētījumu stacijas padomi. Pētīja javu saistvielu (ģipša, romāncementa, portlandcementa) ražošanu, [[rūgšana]]s tehnoloģiju, noskaidroja [[magnijs|magnija]] kaitīgo ietekmi uz portlandcementu. 1904. gadā viņš kopā ar profesoru [[Pauls Valdens|Paulu Valdenu]] izvirzīja [[Vilhelms Ostvalds|Vilhelmu Ostvaldu]] [[Nobela prēmija]]i, kuru Ostvalds saņēma 1909. gadā. 1907. gadā viņu iecēla par Valsts padomnieku. 1914. gadā pensionējās un ievēlēts par Rīgas Politehniskā institūta Goda locekli. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā bija [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskola]]s profesors,<ref>{{BBLD}}</ref> [[Latvijas SPR]] laikā 1919. gadā arestēts, bet atbrīvots, pateicoties Paula Valdena centieniem. Pēc [[Latvijas Universitāte]]s nodibināšanas atgriezās darbā, bija Ķīmijas fakultātes Neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas profesors (1919—1923), [[Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrija]]s konsultants (1920). No viņa kolekcijas izveidoja LU Tehnoloģijas un preču zinātnes muzeju. == Darbi == * Studien über Stuckgips, totgebrannten und Estrichgips. Mitteilung aus dem Chemisch-Technischen laboratorium des Polytechnikums zu Riga. (Mit 20 mikrophotographischen Abbildungen). Berlin: Verlag der Tonindustrie-Zeitung G.m.b.H., 1908. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Rīgas Politehniskā institūta Goda loceklis (1914)<ref>[http://www.rtu.lv/lv/universitate/atzinibas-un-apbalvojumi/goda-biedri RTU Goda biedri]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Glāzenaps, Maksimiliāns}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]] [[Kategorija:Baltijas Tehniskās augstskolas darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] oko6i72kd2rrx9xfov6gzg721vxfpbt 0 353549 4489924 4237708 2026-07-04T05:31:11Z Lasks 38532 /* 30px Latvijas Republika (1991 — mūsdienas) 30px */ 4489924 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s valsts ieņēmumu valsts ministri''', kas bija [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Šāds amats tika izveidots [[1993]]. gadā, savukārt likvidēts [[1999]]. gadā. == [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1991 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] == {{legend| skyblue | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets |- | align="center" colspan="8" | '''Valsts ieņēmumu valsts ministrs (1993—1999)''' |- | style="background: skyblue| || '''1.''' || [[Attēls:Vilis Krištopāns 2022 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Vilis Krištopāns]]''' <br /> <small>(1954)</small> || [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[19. septembris]] || rowspan="6"| [[Latvijas Ceļš]] || [[Birkava Ministru kabinets]] |- | rowspan="5" style="background: skyblue" | || rowspan="5" | '''2.'''|| rowspan="5" | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="5" | '''[[Aija Poča]]''' <br /> <small>(1948—2026)</small> || rowspan="5" | [[1995]]. gada [[1. jūnijs]] — [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] |[[Gaiļa Ministru kabinets]] |- | [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] |- | [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | [[Krasta Ministru kabinets]] |- | [[Krištopana Ministru kabinets]] |} {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Valsts ieņēmumu valsts ministrs]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|valsts ieņēmumu valsts ministrs]] buyy0v6lwx2j7gh2lwy7oki5591n3d5 0 355851 4489997 3705112 2026-07-04T10:01:42Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4489997 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines draudzes novads 1798.jpg|thumb|250px|Cesvaines (''Seswegen'') draudzes novads (1798).]] [[Attēls:Cesvaine kihelkonna mõisad (1903).jpg|thumb|250px|Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).]] '''Cesvaines draudzes novads''' ({{val-de|Kirchspiel Sesswegen}}) bija viens no 16 [[Vidzemes guberņa]]s [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[draudzes novadi]]em. == Vēsture == [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] pirms 1420. gada Cesvaines novadā pie tur esošās pilsētiņas uzcēla savu mūra [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]]. 1456. gadā arhibīskaps Silvestrs no Cesvaines atdalīja [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes draudzes novadu]].<ref>[[Indriķis Šterns]]. “Latvijas vēsture 1290—1500”. Daugava, 1997. ISBN 9984531503 27. lpp.</ref> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā Cesvaini, ko krievi dēvēja par ''Чествин'', ieņēma Krievijas karaspēks un atdeva [[Livonijas karalis|Livonijas karalim]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. 1577. gadā krievi nopostīja Cesvaines pili, jo tās aizstāvji esot atteikušies padoties. Pēc kara beigām un Livonijas sabrukuma Cesvaines novadu (stārastiju) 1582. gadā iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistes]] [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijas]] teritorijā. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami, [[Zviedru Vidzeme]]s piļu revīzijā minēts, ka 1633. gadā Cesvaines pils vēl bijusi labs cietoksnis. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja. [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra]] epidēmijā Cesvaines draudzes novadā no 4734 iedzīvotājiem nomira 1891 (39,9%).<ref>[http://meklejotsaknes.blogspot.in/2013/03/1710-gada-meris-madonas-apkaime.html]{{Novecojusi saite}} J. Bērziņš. Mēra postījumi Vidzemē 1710. gadā. Rīga, 1935.</ref> Senākā [[Cesvaines luterāņu baznīca]] celta 1649. gadā, mūra baznīca 1765. gadā, bet tagadējā baznīca iesvētīta 1879. gadā. 1964. gadā draudze pārtrauca darbību, atjaunota 1989. gadā.<ref>[http://cesvainesdraudze.lv/v11/dievnama-vesture/ Dievnama vēsture] Cesvaines evaņģēliski luteriskā draudze</ref> Pēc tam, kad [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājušais]] [[brāļu draudzes]] [[priesteris]] [[Dāvis Balodis]] Ļaudonā nodibināja pirmo [[Latvijas pareizticīgo baznīca|latviešu pareizticīgo draudzi]], arī aptuveni 2000 Cesvaines draudzes locekļu 1845.–1847. gadā pārgāja pareizticībā un nodibināja [[Bučauska]]s un [[Līdēre]]s pareizticīgo draudzes.<ref>{{LKV|II.|3676}}</ref> ==Muižas== Cesvaines draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:<ref>{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=195-198|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA195,M1|accessdate={{dat|2017|07|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA195,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=267–268 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA267,M1 |accessdate={{dat|2017|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA267,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref> *[[Cesvaines mācītājmuiža]] (''Sesswegen Pastorat'') *[[Cesvaines pils]]muiža (''Sesswegen Schloß, Sesswegen'') *[[Dzelzavas muiža]] (''Selsau'') *[[Bučauska|Bučauskas muiža]] (''Butzkowsky'') *[[Kārzdaba|Kārzdabas muiža]] (''Kerstenbehm''), kroņa muiža *[[Biksēres muiža]] (''Libbien, Libien'') *[[Kusa|Kusas muiža]] (''Kussen'') *[[Līdēre|Līderes muiža]] (''Lüdern, Lüder, Lubei''), kroņa muiža *[[Lode (Aronas pagasts)|Lodes muiža]] (''Thielen, Lodenhof'') *[[Aizkuja|Aizkujas muiža]] (''Aiskuje'') *[[Kraukļi (Cesvaines pagasts)|Kraukļu muiža]] (''Grawendahl, Grafenthal''), arī Grāvenderi, Grāvendāle, *[[Kroņmuiža (Dzelzavas pagasts)|Kroņamuiža]] (''Cronenhof, Kronenhof'') *[[Graši (Cesvaines pagasts)|Grašu muiža]] (''Alt-Geistershof'') *[[Kārkli (ciems)|Kārklu muiža]] (''Neu-Geistershof'') *[[Apeltiena|Apeltienas muiža]] (''Appeltheen, Appelthen'') *[[Englārtes muiža (Cesvaines pagasts)]] (''Engelhardtshof, Urdau, Urtau''), Kurānu pusmuiža, Kāpostiņu muiža [[Attēls:Cesvaines luterāņu baznīca 2000-04-21.jpg|thumb|250px|Cesvaines luterāņu baznīca (2000).]] [[Attēls:Bučauskas pareizticīgo baznīca.JPG|thumb|250px|Bučauskas pareizticīgo baznīca (2008).]] <gallery> Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|Cesvaines pilsdrupas (pēc 1661) Dzelzava mõis 2013.JPG|Dzelzavas muiža (2013) Biksēres_muiža.JPG|Biksēres muiža (2007) Grašu muižas pils 2000-05-27.jpg|Grašu muiža (2000) Lodes muiža Aronas pagastā 2001-08-25.jpg|Lodes muiža Aronas pagastā (2001) </gallery> == Ārējās saites == *{{grāmatas atsauce |title=Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765|last=Büsching |first=Anton Friedrich |authorlink=Anton Friedrich Büsching|coauthors= |year=1773 |publisher=Johann Jacob Curt|location=Halle |isbn= |pages=379 |url=http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA379,M1 }} *{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=193-198|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA193,M1|accessdate={{dat|2017|07|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA193,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}} *{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=267–268 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA267,M1 |accessdate={{dat|2017|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA267,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }} *{{grāmatas atsauce |title=Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1 |last=von Hagemeister |first=Heinrich |authorlink=Heinrich von Hagemeister |coauthors= |year=1836 |publisher=Eduard Frantzen |location=Riga |isbn= |pages=230–239 |url=http://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA230,M1 |accessdate={{dat|2017|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822222904/https://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA230,M1 |archivedate={{dat|2017|08|22||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Cēsu apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Cēsu apriņķa draudžu novadi]] q8ohxbzzy29330gbmfby32xcz70me66 0 360040 4489901 4361899 2026-07-04T02:08:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489901 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hilda (Hildegarde) Vīka | attēls = Hilda Vīka 1942.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Hilda Vīka 1942. gadā | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1963 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 14 | m_vieta = Rīga, [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latviete | dzimums = sieviete | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Viktors Eglītis]] | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = [[latviešu gleznotāji]] [[PSRS gleznotāji]] }} '''Hilda Vīka''', arī '''Hilda Vīka-Eglīte''' (1897—1963), bija [[latvieši|latviešu]] māksliniece un rakstniece. Strādāja pārsvarā eļļas un akvareļa tehnikā, ilustrējusi sava vīra [[Viktors Eglītis|Viktora Eglīša]] literāros darbus. == Dzīvesgājums == Dzimusi Rīgā 1897. gada 5. novembrī liķieru rūpnīcas strādnieka Oto Vīka un viņa sievas Elvīnes, dzimušas Blosfeldes, ģimenē. Mācījās Rīgas Vācu meiteņu amatniecības skolā (1908—1914). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās, bija bērnu audzinātāja un kalpone Lietuvā un Polijā, vēlāk [[žēlsirdīgā māsa]], pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Krievijas kapitulācijas]] viņa 1918. gada aprīlī atgriezās [[Oberosts|vācu okupētajā Latvijā]]. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] noslēguma mācījās [[Rīgas Tautas augstskola|Rīgas Tautas augstskolā]] (1920—1922), strādāja par ierēdni [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijā]], vēlāk — Hipotēku bankā. Līdztekus mācījās gleznot [[Romans Suta|R. Sutas]], [[Augusts Zauers|A. Zauera]] (1922—1925) un [[Uga Skulme|U. Skulmes]] (1925—1927) studijās, kopš 1927. gadā piedalījās [[Zaļā vārna (biedrība)|Zaļās vārnas]] un Latvijas Kultūras fonda izstādēs. 1930. gadā apprecējās ar rakstnieku [[Viktors Eglītis|Viktoru Eglīti]], saimniekoja vīram piešķirtajā [[Inciems|Inciema muižā]].<ref>[http://www.turaida-muzejs.lv/2016/06/hilda-vika-%E2%80%93-sifrejama-un-neatsifrejama%E2%80%A6/ Hilda Vīka – šifrējamā un neatšifrējamā…] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160711125528/http://www.turaida-muzejs.lv/2016/06/hilda-vika-%E2%80%93-sifrejama-un-neatsifrejama%E2%80%A6/ |date={{dat|2016|07|11||bez}} }} Daiga Kļaviņa, Turaidas muzejrezervāts 2016. gada 29. jūnijā</ref> Vīra ietekmē H. Vīka pievērsās [[dievturība]]i. Viņas pirmā personālā izstāde notika 1933. gadā Rīgas pilsētas mākslas muzejā, pēc tam 1937., 1940. un 1943. gadā. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvijas otrās padomju okupācijas]] viņas vīru Viktoru Eglīti 1944. gadā apcietināja, ieslodzīja cietumā,<ref>"Diena" [http://diena.lv/lat/arhivs/gramatas/viktors-eglitis-izlase-dzeja-stasti-drama-lu-literaturas-folkloras-un-makslas-instituts-zinatne-2004-359-lpp ''Viktors Eglītis. Izlase. Dzeja, stāsti, drāma. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Zinātne, 2004, 359 lpp.'']{{Novecojusi saite}}</ref> apvainoja sadarbībā ar [[fašisms|fašistiem]] un 1945. gada 20. aprīlī nogalināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramataselektroniski.wordpress.com/2011/01/04/ligavu-mednieki-anslavs-eglitis/ |title=''Līgavu mednieki, Anšlavs Eglītis'' |access-date={{dat|2012|07|20||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120720160000/gramataselektroniski.wordpress.com/2011/01/04/ligavu-mednieki-anslavs-eglitis/ |archivedate={{dat|2012|07|20||bez}} }}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā Vīku atstūma no mākslinieku aprindām, hronisko slimību dēļ 1952. gadā viņai piešķīra otro invaliditātes grupu. Mūža noslēgumu pārsvarā ziemas pavadīja Rīgā, vasaras [[Dobele|Dobelē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dobele.lv/lv/events/gleznu-cikls-maksliniecei-hildai-vikai-120 |title=Gleznu cikls “Māksliniecei Hildai Vīkai 120” |access-date={{dat|2017|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211027033134/https://www.dobele.lv/lv/events/gleznu-cikls-maksliniecei-hildai-vikai-120 }}</ref> un [[Renda|Rendā]] pie jaunā ārsta un literāta [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jāņa Liepiņa]].<ref>[http://veselam.la.lv/2013/09/18/sifrejama-un-neatsifrejama-hilda-vika-2/ Šifrējama un neatšifrējama Hilda Vīka]{{Novecojusi saite}} Maija Krekle 2013. gada 18. septembrī</ref> Pēc 1959. gada atsāka rīkot viņas personālizstādes Rīgā (1959, 1960) un Dobelē (1960). Mirusi 1963. gada 14. februārī, apbedīta Rīgas Meža kapos. == Daiļrades raksturojums == Hilda Vīka strādāja eļļas un akvareļa tehnikā, izstādījusi arī zīmējumus. Visai daiļradei piemīt romantiska teiksmainība, neikdienišķība. Mākslā tāpat kā literatūrā, izmantoja autobiogrāfiskus motīvus, kuros ikdienas ritums saplūst ar iztēli. Kopumā viņas daiļradē atklājas romantiski noskaņota, idealizēta, reizēm sentimentāla un pašpietiekama sievietes pasaule, kurā bieži vien noteicošais ir subjektīvais redzējums. Viņas mākslai nav ne priekšteču, ne sekotāju, viņa ir savrupa ceļa gājēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Hilda-Vika-Eglite |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|08|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150711040906/http://nekropole.info/lv/Hilda-Vika-Eglite |archivedate={{dat|2015|07|11||bez}} }}</ref> == Piemiņa == * piemiņas izstādes Rīgā (1971, 1974, 1983, 1984, 1988), Dobelē (1978, 1984), Liepājā (1978), Kuldīgā (1978), Valmierā (1985), Aizkrauklē (1986) un Alūksnē (1986). * Hildas Vīkas gleznu kolekcija Turaidas muzejrezervātā * Hildas Vīkas iela Dobelē == Literārie darbi == * Spožie ūdeņi (dzejas, 1932)<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_daug1933n01|article:DIVL352|page:89|block:P89_TB00001 Antona Bārdas recenzija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_daug1933n01{{!}}article:DIVL352{{!}}page:89{{!}}block:P89_TB00001 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, ''Daugava'' № 1/1933, 75.–79. lpp.</ref> * Atsegtas dvēseles (stāsti, 1935) * Mēnesnīca (dzejas, 1935)<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/jazi1935n143|article:DIVL344 Ādolfa Ersa recenzija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/jazi1935n143{{!}}article:DIVL344 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}, ''Jaunākās Ziņas'', 29.06.1935, 12. lpp.</ref> * Mūzu vaimanas (stāsti, 1937) * Lielā slāpe (stāsti, izdoti atkārtoti 1940, 1963) * Laimīgā dziesma (romāns, 1942, 1994) * Dieviškā vientiesība. Stāsti un noveles (1944) * Zelta briedis (dzejas, 1944) * Pajumts (stāsti, 1985) * Ko teiks sabiedrība (1992)<ref>[http://worldcat.org/identities/lccn-n93046949/ OCLC Online Computer Library Center]</ref> <gallery> Hilda Vīka Pašportrets.jpg|Pašportrets Hilda Vīka Bārtiete pašportrets.jpg|Bārtiete pašportrets Hilda Vīka Aizvestie.jpg|Aizvestie Hilda Vīka Trīs Baltijas māsas.jpg|Trīs Baltijas māsas Hilda Vīka Divas sievietes.jpg|Divas sievietes Hilda Vīka Akts.jpg|Akts Hilda Vīka Viktora Eglīša portrets.jpg|Viktora Eglīša portrets Hilda Vīka Jānis Liepiņš.jpg|Jānis Liepiņš </gallery> == Literatūra == * [[Lija Brīdaka]]. Hilda Vīka atmin̦ās, mākslā, rakstniecībā. Rīga: Preses nams, 1997. — 262 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vīka, Hilda}} [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] 1cy38va5rwk8x6smi175easqw33esn8 0 365850 4489818 4459203 2026-07-03T18:09:33Z Meistars Joda 781 4489818 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada decembris}} '''Tautas Saimes grāmata (TSG)''' ir pirmreizēja, ar roku rakstīta grāmata, kas veltīta [[Latvijas Valsts simtgade|Latvijas Valsts simtgadei]]. == Grāmatas rašanās vēsture == Tautas Saimes grāmatas pirmsākumi iesniedzas 2014. gada pavasarī, kad pilsoniskās [[iniciatīva|iniciatīvas]] rezultātā biedrība „RASA” (Rīgas aktīvo senioru alianse) nāca ar priekšlikumu, kā atzīmēt [[Latvijas valsts simtgade|Latvijas valsts simtgadi]], vienlaikus aktivizējot senioru sabiedrību un katru līdzcilvēku Latvijā un ārvalstu [[diaspora|diasporā]]. == Hronoloģija == 2014. gada pavasarī biedrības [[“RASA”]] vadītāja Terēzija Mackare un Baiba Svetlana Rozenberga uzrunāja [[Aivars Meija|Aivaru Meiju]] iesaistīties TSG izveidē, pulcinot brīvprātīgos, kuri vēlētos piedalīties šīs idejas realizācijā. No 2014. gada līdz 2015. gadam tika izveidots projekts par TSG materiāliem — grāmatzīmēm un plakātiem. Tika uzklausīti dažādi priekšlikumi, veidotas vairākas skices, kuras aplūkoja un apsprieda darba grupās, līdz beidzot nonāca pie vienota un kopīga lēmuma. Kopīga darba rezultātā 2016. gada augustā TSG rīcības komitejas pirmajā sēdē, iesaistoties [[žurnālists|žurnālistei]] [[Velta Puriņa|Veltai Puriņai]], tika apvienoti spēki divām paralēli funkcionējošām darba grupām. Pirmo darba grupu no 2014. gada pavasara vadīja Terēzija Mackare un Baiba Svetlana Rozenberga, otro darba grupu vadīja Saeimas deputāts Aivars Meija. [[Attēls:RASA21.11.2017.jpg|thumb]] TSG iespiešana tika veikta izdevniecībā [["Veiters"]] Diānas Novickas vadībā. Savukārt grāmatzīmju un plakātu [[dizains|dizainu]] veidoja [[Baldones mākslas skola]], uzklausot tās vadītāja Tālivalža Muzikanta padomus un ieteikumus. No 25 izvēlētajām [[Latviešu tautas dziesmas|tautas dziesmām]] grāmatas iedziedāšanai tika izraudzīta dziesma no [[Emilis Melngailis|Emiļa Melngaiļa]] krājumiem: '''„Ģērbies, Saule, sudrabota”''' * "Ģērbies, Saule, sudrabota * Nu brauc tavi preciniek'. * Kam tie zirgi, kam tie rati * Pie Saulītes namdurvīm'. * Dieva zirgi, Laimas rati * Gaid' Saulīti iesēdam. * Saule brauca pār jūriņu * Spīdēdama, vizēdam'; * Zelta kronis galviņā, * Vaska cimdi rociņā." 2017. gada janvārī tika saņemts TSG eksperimentālais [[oriģināleksemplārs]]. Grāmata tika iesieta [[lina audums|linauduma]] vākos, [[jūras ūdens]] krāsā ar [[sudrabs|sudraba]] krāsas burtiem, 504 lapu apjomā, tā bija 6 kg smaga, iespaidīga izmēra grāmata. 2017. gada aprīļa sākumā darba grupas pārstrādātā TSG ieguva citu veidolu, tā kļuva vieglāka un kompaktāka. Grāmatu iesēja Latvijas lina krāsas linaudekla audumā, ar tumši sarkaniem burtiem, atbilstoši [[Latvijas karogs|Latvijas karoga]] krāsai. TSG svars nepārsniedza 3 kg, lapu skaits samazinājās uz 500, kā arī grāmatas izmērs kļuva mazāks, vien 34x24cm. Kopumā pārstāvētas 25 grāmatas, 5 reģionos — [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Latgale|Latgalē]], [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]]. Šo grāmatu īpatnība slēpjas beidzamajās grāmatu lapās — tās ir [[zelts|zelta]] krāsā, kas domātas TSG brīvprātīgajiem palīgiem, īpaši atzīmējot viņu veikumu grāmatu tapšanā. [[Attēls:Pirmā TSG.jpg|thumb|Pirmā TSG grāmata]] Pirms Latvijas valsts simtgades svētkiem Tautas Saimes grāmatas tiks nodotas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]. 2017. gada 20. aprīlī [[Rīgas dome|Rīgas domē]] simboliski tika iedziedātas visu piecu reģionu Tautas Saimes grāmatas. Pirmā grāmata tika nodota Kurzemei-[[Rucavas novads|Rucavas novada]] pārstāvim Guntim Rolim. TSG iedziedāja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Mūzikas akadēmijas Mūzikas skolotāju nodaļas koris, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenta Arvīda Platpera vadībā. 2017. gada 21. aprīlī Rucavas novadā tika iedziedāta pirmā TSG visā Kurzemē un Latvijā ar tautas dziesmu “Ģērbies, saule, sudrabota!”. No tā brīža tautasdziesma kļūst par TSG iedziedāšanas [[himna|himnu]]. TSG sāk savu ceļu pa Latvijas pagastiem, novadiem, pilsētām ar [[devīze|devīzi]] '''''"Mans ceļš kopā ar Latviju"''''' == Pamatidejas un mērķi == Grāmatas veidošanas mērķis ir ar roku rakstīta grāmata, kuru veidotu pati [[tauta]], un, kur ikvienam [[iedzīvotājs|iedzīvotājam]] būtu unikāla iespēja rakstīt savus iespaidus, pārdzīvojumus, redzējumus, apsveikumus, attīstības idejas, savus vēstījumus un rosinājumus, uzrunājot valsti personīgi. Cilvēki uztic grāmatai, kāds bijis mūsu tautas, dzimtu, ģimeņu ceļš pirmās simtgades nogrieznī. Vislabāk par to var pavēstīt mūsu Latvijas valsts vienaudži, kuri piedzimuši reizē ar Latviju. Tie ir dažādu [[tautība|tautību]] cilvēki, kuru dzīve un likteņi savijušies un ritējuši kopā ar Latviju. Pirmais TSG grāmatas vēsturiskais ieraksts Latvijā un Kurzemē tika veikts Rucavas novada iedzīvotājas Marģietas Stikānes personā. Grāmatas radīšanā būtiski ir attēlot dažādas [[laikmets|laikmeta]] ainas, lai cilvēki, lasot to otrajā simtgadē, atklātu dažādus redzējumus un dzīves stāstus. Tādā veidā iegūstot zināšanas par dažādu kultūru daudzveidību, [[Tradīcija|tradīcijām]], ekonomiku, par cilvēku pašaizliedzību, savstarpēju cieņu un patriotisma noskaņām Latvijas valsts 100 gadu garumā. Centrālā ideja grāmatas [[tapšana|tapšanā]] bija saliedēt un iesaistīt [[sabiedrība|sabiedrību]] ciešākā sadarbībā sakarā ar Latvijas Valsts jubilejas simtgadi, savācot no 60000 līdz 120000 novēlējumu mūsu valstij. [[Attēls:Ieraksti TSG.jpg|thumb|Ieraksti TSG]] Tautas Saimes grāmatai vienai no pirmajām valstī tika piešķirta iespēja izmantot zīmes un vēstījumu Latvijai, kur [[bezgalības zīme]] atgādina Latvijas [[kontūra|kontūru]]. == Saites == https://www.biedribarasa.lv/latvijai-100/projekts-tautas-saimes-gramata/{{Novecojusi saite}} https://www.biedribarasa.lv/latvijai-100/projekts-tautas-saimes-gramata/gramatas-cels/{{Novecojusi saite}} http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gaidot-latvijas-simtgadi-novadus-apcelo-tautas-saimes-gramata.a241877/ http://lv100.lv/programma/kalendars/tautas-saimes-gramata-mans-cels-latvija/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171110000930/http://lv100.lv/programma/kalendars/tautas-saimes-gramata-mans-cels-latvija/ |date={{dat|2017|11|10||bez}} }} [[Kategorija:Latvija 100]] 0fttssmxaobt4e807hjjcjfbhyhycyh 0 365928 4489834 4296601 2026-07-03T18:58:28Z Egilus 27634 4489834 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Samira Adgezalova | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|24}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Samira Adgezalova''' (laulībā '''Samira Adgezalova-Abidi''', dzimusi {{dat|1992|11|24}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un modele. Vidējo izglītību ieguvusi [[Ziemeļvalstu ģimnāzija|Ziemeļvalstu ģimnāzijā]]. 2015. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] un kļuvusi par [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrisi. Bijušas lomas arī [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/maja/188988-samira-adgezalova-uztver-dzivi-ka-speli.htm|title=Samira Adgezalova. Uztver dzīvi kā spēli|publisher=nra.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Adgezalova, Samira}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] 2ukr6mttkbmgisahwk1czbx0iqajfap 0 374337 4489984 4319278 2026-07-04T09:15:45Z Meistars Joda 781 4489984 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada februāris}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Īlaķu baptistu baznīca | infobox_width = | image = Ylakiai Baptist church.jpg| | image_size = | caption = Īlaķu baptistu baznīca | map_type = Lietuva | map_size = | map_label = Īlaķu baptistu baznīca | label_position = right | latd = 56.281063 | longd = 21.849064 | location = {{vieta|Lietuva|Klaipēdas apriņķis|Skodas rajona pašvaldība|Īlaķi}} | religious_affiliation = [[baptisti]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architect = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1931. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Īlaķu baptistu baznīca" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q25496953" } </mapframe> '''Īlaķu baptistu baznīca''' ({{val|lt|Ylakių evangelikų baptistų bažnyčia}}) ir [[baptisti|baptistu]] lūgšanu nams Īlaķu ciemā, [[Skodas rajons|Skodas rajonā]], [[Lietuva|Lietuvā]]. Pie draudzes darbojas [[koris]], svētdienas skola, jauniešu grupa. Dievkalpojumi notiek katra mēneša pirmajās un trešajās svētdienās latviešu valodā ar tulkojumu lietuviešu valodā un pēdējās svētdienās [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.google.com/site/krikscionys/pagalba-lietuvos-vaikams/Home/baznycios-lietuvoje/ylakiu-evangeline-baptistu-baznycia |title=Pamaldos Ylakių Evangelinėje baptistų bažnyčioje |access-date={{dat|2018|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160629164708/https://sites.google.com/site/krikscionys/pagalba-lietuvos-vaikams/Home/baznycios-lietuvoje/ylakiu-evangeline-baptistu-baznycia |archivedate={{dat|2016|06|29||bez}} }}</ref> Saskaņā ar 2009. gada datiem draudzē bija 35 draudzes locekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.church.lt/t/node/2206 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|01|31||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306175129/http://www.church.lt/t/node/2206 }}</ref> == Vēsture == Baptistu draudze Īlaķos tika dibināta 1905. gadā. Tā sastāvēja galvenokārt no latviešiem un arī tagad baptistu baznīcu bieži sauc par "latviešu baznīcu". Pašreizējā ēka tika uzcelta 1931. gadā (saskaņā ar citiem datiem, ap 1932./1933. gadu) no sarkaniem ķieģeļiem. Padomju gados baznīca tika nokrāsota balta. 1999. gadā ar ārvalstu baptistu kopienu palīdzību baznīcas iekšpuse tika atjaunota: pievienota elektriskā apkure, ieliktas jaunas grīdas. <gallery> Ylakių_baptistų_bažnyčia,_viduje_iš_viršaus.JPG Ylakiai,_baptistų_bažnyčia._Viduje.JPG </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.church.lt/t/node/2206 Ilaiķu evanģēlisko baptistu draudze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306175129/http://www.church.lt/t/node/2206 |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} {{lietuviski}} * [http://skouds.lt/index.php/lt/seniunijos/item/302-ylaki-seniunija/302-ylaki-seniunija Ylakių seniūnija. Lankomiausios vietos] * [http://dg.lapas.info/?page_id=92 Evanģēlisko baptistu draudzes Lietuvā] {{lietuviski}} {{Lietuvas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas latvieši]] [[Kategorija:Baznīcas Lietuvā]] [[Kategorija:Klaipēdas apriņķis]] 3h3uzi956wc5jn67y8zgw1tkfai2zxv 0 379735 4489824 4466781 2026-07-03T18:30:53Z ~2026-38186-48 147583 /* Ievērojami absolventi */ 4489824 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Ziemeļvalstu ģimnāzija |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Paula Lejiņa iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} |schooltype = ģimnāzija |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 47 | latNS = N | longd = 24 | longm = 1 | longs = 12 | longEW = E |established = 1991 |headmaster = Inga Lande |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = |language = Latviešu |revenue = |homepage = {{url|www.zvg.lv/}} }} '''Ziemeļvalstu ģimnāzija''' ('''ZVĢ''') ir vispārējās vidējās izglītības iestāde, kas atrodas [[Paula Lejiņa iela|Paula Lejiņa ielā]] 12 [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Rīga|Rīgā]], sākumskola atrodas [[Anniņmuižas iela|Anniņmuižas ielā]] 11. Tā ir vienīgā skola [[Latvija|Latvijā]], kur vienkopus var apgūt [[Zviedru valoda|zviedru]], [[Norvēģu valoda|norvēģu]], [[Somu valoda|somu]] un [[Dāņu valoda|dāņu]] valodu. Kopš dibināšanas skolā ir strādājuši gandrīz 30 viesskolotāji no [[Zviedrija]]s, [[Somija]]s, [[Norvēģija]]s, [[Dānija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Igaunija]]s.<ref>[http://www.e-skola.lv/public/79568.html Ziemeļvalstu ģimnāzija svin 25. jubileju]</ref> == Izglītības programmas == Skolā tiek īstenotas šādas programmas: * Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma (21012111) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011) * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (31013011) * Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma (31012011) == Vēsture == Ziemeļvalstu ģimnāziju [[Zolitūde|Zolitūdē]] atklāja 1991. gada 1. oktobrī. 1992. gadā ģimnāzijai piešķīra padziļinātas svešvalodu apguves skolas statusu. Kopš 1993. gada 1. septembra 1. — 4. klases mācās otrā ēkā Anniņmuižas ielā 11. 2003. gadā izveidoja skolas muzeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zvg.lv/vesture.htm |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|03|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150905002618/http://www.zvg.lv/vesture.htm |archivedate={{dat|2015|09|05||bez}} }}</ref> 2024. gadā [[Rīgas dome]] apstiprināja āra sporta infrastruktūras izveidi Ziemeļvalstu ģimnāzijas lietojumā esošajā teritorijā Paula Lejiņa ielā 12, kurā plānoja ieguldīt līdz 2 510 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir 2 259 000 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums – līdz 251 000 eiro..<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-rigas-skolas-un-bernudarzos-investes-14-miljonus-eiro.a556182/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas skolās un bērnudārzos investēs 14 miljonus eiro] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> == Ievērojami absolventi == <gallery> Attēls:Anete Jekabsone-Zogota by Augustas Didzgalvis.jpg|[[Anete Jēkabsone-Žogota]] Attēls:Mārcis Skadmanis 2026.jpg|[[Mārcis Skadmanis]] Attēls:Dita Krūmberga.jpg|Dita Krūmberga Attēls:Edgars Masaļskis.jpg|Edgars Masaļskis Attēls:WFC2018 Sweden vs Latvia Johannes Wilhemsson, Atis Blinds.jpg|Atis Blinds Attēls:Efektīvas pārvaldības un partnerības forums "Rītausmas stratēģija Latvijai" (3993272024).jpg|Elīna Egle </gallery> * [[Anete Jēkabsone-Žogota]], politiķe un basketboliste * [[Dita Krūmberga]], basketboliste * [[Edgars Masaļskis]], hokejists, vārtsargs *[[Atis Blinds]], florbola spēlētājs, astoņkārtējs Latvijas čempions<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/6473715/pieredzejusais-florbolists-atis-blinds-nosledz-karjeru-latvijas-izlase|title=Pieredzējušais florbolists Atis Blinds noslēdz karjeru Latvijas izlasē |website=tvnet.lv}}</ref> *[[Elīna Egle]], uzņēmēja, sabiedriskā darbiniece<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zvg.lv/absolventi_3.htm|title=Absolventi |website=zvg.lv}}</ref> *Gustavs Terzens, TV raidījumu vadītājs * [[Mārcis Liors Skadmanis|Mārcis Skadmanis]], [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena|Starptautiskās nevalstisko organizāciju dienas]] ''(angliski. World NGO Day)'' dibinātājs * Samira Adgezalova, aktrise * [[Marina Rebeka]], operdziedātāja, soprāns.<ref>[http://www.diena.lv/kd/recenzijas/sieviete-kura-nevar-neiemileties-traviatas-zvaigzne-marina-rebeka-13931591 Sieviete, kurā nevar neiemīlēties: Traviatas zvaigzne Marina Rebeka. www.diena.lv; Jegors Jerohomovičs 2012. gada 15. februārī]</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/397016-asv_kritiki_sajusma_par_marinu_rebeku ASV kritiķi sajūsmā par Marinu Rebeku.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054634/http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/397016-asv_kritiki_sajusma_par_marinu_rebeku |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} www.tvnet.lv, 2011. gada 25. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Zolitūde]] hb8sjit9ae6ml3bedly27xazvu3wffa 4489831 4489824 2026-07-03T18:55:52Z Egilus 27634 4489831 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Ziemeļvalstu ģimnāzija |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Paula Lejiņa iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} |schooltype = ģimnāzija |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 47 | latNS = N | longd = 24 | longm = 1 | longs = 12 | longEW = E |established = 1991 |headmaster = Inga Lande |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = |language = Latviešu |revenue = |homepage = {{url|www.zvg.lv/}} }} '''Ziemeļvalstu ģimnāzija''' ('''ZVĢ''') ir vispārējās vidējās izglītības iestāde, kas atrodas [[Paula Lejiņa iela|Paula Lejiņa ielā]] 12 [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Rīga|Rīgā]], sākumskola atrodas [[Anniņmuižas iela|Anniņmuižas ielā]] 11. Tā ir vienīgā skola [[Latvija|Latvijā]], kur vienkopus var apgūt [[Zviedru valoda|zviedru]], [[Norvēģu valoda|norvēģu]], [[Somu valoda|somu]] un [[Dāņu valoda|dāņu]] valodu. Kopš dibināšanas skolā ir strādājuši gandrīz 30 viesskolotāji no [[Zviedrija]]s, [[Somija]]s, [[Norvēģija]]s, [[Dānija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Igaunija]]s.<ref>[http://www.e-skola.lv/public/79568.html Ziemeļvalstu ģimnāzija svin 25. jubileju]</ref> == Izglītības programmas == Skolā tiek īstenotas šādas programmas: * Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma (21012111) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011) * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (31013011) * Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma (31012011) == Vēsture == Ziemeļvalstu ģimnāziju [[Zolitūde|Zolitūdē]] atklāja 1991. gada 1. oktobrī. 1992. gadā ģimnāzijai piešķīra padziļinātas svešvalodu apguves skolas statusu. Kopš 1993. gada 1. septembra 1. — 4. klases mācās otrā ēkā Anniņmuižas ielā 11. 2003. gadā izveidoja skolas muzeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zvg.lv/vesture.htm |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|03|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150905002618/http://www.zvg.lv/vesture.htm |archivedate={{dat|2015|09|05||bez}} }}</ref> 2024. gadā [[Rīgas dome]] apstiprināja āra sporta infrastruktūras izveidi Ziemeļvalstu ģimnāzijas lietojumā esošajā teritorijā Paula Lejiņa ielā 12, kurā plānoja ieguldīt līdz 2 510 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir 2 259 000 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums – līdz 251 000 eiro..<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-rigas-skolas-un-bernudarzos-investes-14-miljonus-eiro.a556182/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas skolās un bērnudārzos investēs 14 miljonus eiro] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> == Ievērojami absolventi == * [[Anete Jēkabsone-Žogota]], politiķe un basketboliste * [[Dita Krūmberga]], basketboliste * [[Edgars Masaļskis]], hokejists, vārtsargs *[[Atis Blinds]], florbola spēlētājs, astoņkārtējs Latvijas čempions<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/6473715/pieredzejusais-florbolists-atis-blinds-nosledz-karjeru-latvijas-izlase|title=Pieredzējušais florbolists Atis Blinds noslēdz karjeru Latvijas izlasē |website=tvnet.lv}}</ref> *[[Elīna Egle]], uzņēmēja, sabiedriskā darbiniece<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zvg.lv/absolventi_3.htm|title=Absolventi |website=zvg.lv}}</ref> *Gustavs Terzens, TV raidījumu vadītājs * [[Mārcis Liors Skadmanis|Mārcis Skadmanis]], [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena|Starptautiskās nevalstisko organizāciju dienas]] ''(angliski. World NGO Day)'' dibinātājs * Samira Adgezalova, aktrise * [[Marina Rebeka]], operdziedātāja, soprāns.<ref>[http://www.diena.lv/kd/recenzijas/sieviete-kura-nevar-neiemileties-traviatas-zvaigzne-marina-rebeka-13931591 Sieviete, kurā nevar neiemīlēties: Traviatas zvaigzne Marina Rebeka. www.diena.lv; Jegors Jerohomovičs 2012. gada 15. februārī]</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/397016-asv_kritiki_sajusma_par_marinu_rebeku ASV kritiķi sajūsmā par Marinu Rebeku.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054634/http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/397016-asv_kritiki_sajusma_par_marinu_rebeku |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} www.tvnet.lv, 2011. gada 25. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Zolitūde]] 8ahgwc81jdaa5oim7qct5g05a2bz4df 0 380397 4489914 4381953 2026-07-04T05:06:24Z Pirags 3757 +bilde 4489914 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vācieši Latvijā 1927.jpg|300px|thumb|Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: [[Kurts Štafenhāgens]]. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927)]] [[Attēls:Proportion Baltic Germans.png|300px|thumb|Vācbaltiešu īpatsvara samazināšanās Latvijas lielākajās pilsētās (1869-1939)]] '''Latvijas vācieši''' ir viena no vēsturiskajām [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautībām]], daļa no [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vāciešiem jeb [[vācbaltieši]]em. Vairums [[Latvija]]s vāciešu mūsdienās dzīvo [[Rīga|Rīgā]] un [[Liepāja|Liepājā]]. 2017. gadā Latvijas vācieši bija astotā lielākā [[mazākumtautība]], pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 3042 vācieši. == Vēsture == Vācu ieceļošana Latvijā pieminēta jau [[Latviešu Indriķis|Latviešu Indriķa]] 13. gadsimta sākumā uzrakstītās [[Livonijas hronika]]s pirmajās daļās. Tā priesteris [[Meinards]] no [[Holšteina]]s ieradās [[Daugava]]s lejtecē ap 1180. gadu un apmetās pie [[Daugavas līvi|Daugavas lejtecē dzīvojošajiem lībiešiem]]. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] gaitā vācu krustnešu ieņemtajās zemēs tika izveidota [[Livonijas konfederācija]], līdztekus [[latīņu valoda]]i kā starptautu saziņas valoda arvien lielāku nozīmi ieguva [[vācu valoda]] un tās lejasvācu dialekts. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un [[Zviedru Vidzeme]]s izveides to lietvedībā dominēja vācu valoda. Arī pēc 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] vābaltieši un vācu valoda saglabāja dominējošo stāvokli Vidzemē. [[Krievijas impērija|Krievijas Impērija]]s ķeizariene [[Katrīna II]] [[1766]]. gadā izdeva pavēli par [[Iršu vācu kolonija|vācu zemnieku kolonijas]] dibināšanu [[Iršu pagasts|Iršu pagastā]]. Pirmais pārceļotājs ieradās [[1765]]. gadā no [[Lībeka]]s, nākamo divu gadu laikā ieradās 86 kolonistu dzimtas no [[Pfalca]]s, [[Darmštate]]s un [[Pomerānija]]s apgabaliem. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 6,5% vāciešu, [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 7,1% vāciešu. === Vāciešu skaits Kurzemes apriņķos (1897) === {| class="wikitable" |- ! Apriņķis ! iedzīvotāji ! [[vācieši]] (%) |- | [[Aizputes apriņķis]] | 53 209 | 2859 (5,4%) |- | [[Bauskas apriņķis]] | 50 547 | 3042 (6,0%) |- | [[Dobeles apriņķis]] | 101 313 | 11 104 (11,0%) |- | [[Grobiņas apriņķis]] | 110 878 | 16 942 (15,3%) |- | [[Ilūkstes apriņķis]] | 66 461 | 1082 (1,6%) |- | [[Jaunjelgavas apriņķis]] | 64 795 | 1809 (2,8%) |- | [[Kuldīgas apriņķis]] | 66 335 | 5626 (8,5%) |- | [[Talsu apriņķis]] | 61 148 | 2562 (4,2%) |- | [[Tukuma apriņķis]] | 51 076 | 2201 (4,3%) |- | [[Ventspils apriņķis]] | 48 275 | 3790 (7,9%) |- | '''Guberņā kopā:''' | '''100%''' | '''7,6%''' |- | '''Kopskaits''' | '''674 034''' | '''51 017''' |- |} [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] iespaidā Kurzemes vācu muižnieki 1908.—1913. gadā sāka uz savu roku nometināja uzpirktajās muižās vācu kolonistus no [[Krievijas impērija]]s nomalēm (Polijas un Dienvidkrievijas), ko finansēja ''Kurländischer Kreditverein'' Jelgavā. Pirmo Kurzemes vācu zemnieku koloniju izveidoja [[Kurmāles pagasts|Kurmāles]] un [[Planicas pagasts|Planicas pagastos]]. Pavisam Kurzemes guberņā līdz Pirmā pasaules kara sākumam nometināja ap 13 000 vācu zemnieku.<ref>{{LKV|X.|19 160}}</ref> Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 20.—30. gados Latvijas vāciešu īpatsvars samazinājās, tomēr viņi saglabāja savu ietekmi Latvijas ekonomikā: 1935. gadā no 922 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem 15,7% piederēja vāciešiem, tie ražoja 36,7% kopprodukcijas.<ref>Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā 71. lpp.</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma no 1939. gada 7. novembra līdz 16. decembrim no Latvijas izceļoja aptuveni 47 000 vācbaltiešu, bet palika ap 4000—7000. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gada 10. janvārī Vācijas un PSRS valdības parakstīja vienošanos par Latvijas vāciešu papildu izceļošanas atļaušanu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=69xXBQAAQBAJ&pg=PA332&dq=Volksdeutsche+Baltikum+...&hl=lv&sa=X&ved=0CHEQ6AEwCWoVChMIopPO2KLfxgIVo49yCh1Wigwy#v=onepage&q=Volksdeutsche%20Baltikum%20...&f=false Maria Fiebrandt. Auslese für die Siedlergesellschaft. Die Einbeziehung Volksdeutscher in die NS-Erbgesundheitspolitik im Kontext der Umsiedlungen 1939–1945]. Vandenhoeck & Ruprecht, 2014 - 671 Seiten {{ISBN|978-3-525-36967-8}}</ref> Vāciešu skaita izmaiņas Latvijā pēc tautskaišu datiem (1897—2011) un pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem:<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/11214/download?attachment Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] 01.01.2023</ref> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011!! 2023''' |- | [[vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1 609|| 5 413|| 3 299|| 3 783|| 3 465|| 3 042|| 4 914 |} == Latvijas vācu biedrības un kultūras centri == * Latvijas Vācu savienība (''Verband der Deutschen in Lettland''), * Rīgas Vācu kultūras biedrība (''Rigaer Deutscher Kulturverein'') * Latvijas Vāciešu biedrība "Vācu nams" * Daugavpils Vācu biedrība ''Erfolg'' (''Verein der Dünaburger Deutschen Erfolg'') * Dobeles Vācu kultūras biedrība (''Deutscher Kulturverein in Dobele'') * Ventspils Vācu kultūras biedrība (''Deutscher Kulturverein Ventspils'') * Liepājas Vācu biedrību asociācija "Vācu nams Liepāja" (''Zusammenschluss der Deutschen Vereine “Deutsches Haus Liepāja”'') * Liepājas Vācu–latviešu tikšanās centrs (''Deutsch-Lettisches Begegnungszentrum Liepāja'') * Vācu apvienība Liepājā (''Bund der Deutschen in Liepāja'') * Vācu kultūras centrs (''Deutsches Kulturzentrum'') * Liepājas Vācu kopiena ASNS (''Libauer Deutsche Gemeinde ASNS'') * Latviešu–vācbaltiešu centrs (''Lettisch-Deutschbaltisches Kulturzentrum'') ''Domus Rigensis'' == Literatūra == * Cerūzis, R. Vācu faktors Latvijā (1918-1939). Rīga: LU Akadēmiskais apgads, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}} * Stradiņš Jānis. Vācbaltieši, Rīga un Latvija. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 191.—194. lpp. * Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Etnisko pētījumu centrs, 2000. 57. lpp. {{ISBN|9984543560}} * Vācbaltieši Latvijā (1918–1941). / Sērija: Vēstures avoti augstskolai, VIII sējums / sast. Dr. hist. Inesis Feldmanis. Rīga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2016., 246 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas mazākumtautības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]] je2uwyytdo5j8iawalgk2eddtnxnmo7 0 380489 4489838 4419439 2026-07-03T19:07:53Z Pirags 3757 /* Lielgruntnieku deputāti */ 4489838 wikitext text/x-wiki '''Kurzemes Zemes sapulce''' ({{val-de|Kurländischer Landesversammlung}}) bija [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] okupētajā [[Kurzemes guberņa]]s daļā 1917. gada septembrī izveidota iestāde,<ref name="LKV">{{LKV|X.|19 197}}</ref> kuras galvenais pamatmērķis bija ievēlēt [[Kurzemes Zemes padome|Kurzemes Zemes padomi]], kas tālāk lemtu par okupētās Kurzemes nākotni atbilstoši Vācijas tābrīža interesēm. 22. septembrī sapulce ievēlēja Kurzemes Zemes padomi ar 20 deputātiem, kas 1918. gada 18. martā atbalstīja [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s pievienošanu [[Vācijas impērija]]s valstu savienībai. == Delegātu saraksts == Pēc sekmīgās [[Rīgas operācija|Rīgas okupācijas]] 1917. gada 18. septembrī [[Jelgava|Jelgavā]] tika sasaukts [[Kurzemes landtāgs]], kas nolēma sasaukt Kurzemes pārstāvju sapulci tās leģitīmā stāvokļa izlemšanai. [[Kurzemes bruņniecība]]s māršals 21.-22. septembrī sasauca Kurzemes Zemes sapulci ar 80 pārstāvjiem, no kuriem 27 bija muižniecības, 27 zemnieku, 17 pilsētu, 5 [[Kurzemes bruņniecība]]s, 4 luterāņu baznīcas un 1 katoļu baznīcas priekšstāvji. No tiem 28 bija [[latvieši]], galvenokārt pagastu vecākie no astoņiem Kurzemes un Zemgales apriņķiem (iekavās viņu uzvārdu vāciskā rakstība):<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_003_lzpo1917s01n229|article:DIVL144|query:Pastor Aus dem beseszten Gebiet. Kurland.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_003_lzpo1917s01n229{{!}}article:DIVL144{{!}}query:Pastor |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} ''Libausche Zeitung'', Nr. 229 (01.10.1917)</ref> === Kurzemes bruņniecības delegāti (1917) === * [[Līveni|Vilhelms Līvens]] no [[Jaunmuiža]]s (''Fürst Lieven — Neuhof'') * Kuno Hāns no Plieņiem (''Baron Kuno Hahn — Plonian'') * Verners Buholcs no Zūrām (''Baron Werner Buchholz — Surs'') * Valters Grothuss no Jelgavas (''Baron Walter Grotthus — Mitau'') === Lielgruntnieku deputāti === * no Jelgavas: Aleksandrs Rādens (''Baron Alexander von Rahden — Maihof'') * no Dobeles: Oto Vītinghofs (''Baron Otto von Vietinghoff — Gross-Bersen'') * no Sesavas: Arveds Hāns (''Baron Arved von Hahn'') * no Mežmuižas: M. Līvens (''Baron M. von Liewen — Hofzumberge'') * no Bauskas: R. Grothuss (''Baron R. von Grotthuß — Mitau'') * no Iecavas: Aleksandrs Renne (''Baron Alex. von Rönne— Bershof'') * no Tukuma: K. Hāns (''Baron K. von Hahn — Rengenhof'') * no Jaunpils: V. Reke (''Baron W. v. d. Recke — Neuenburg'') * no Auces: R. Hērners (''R. von Hoerner — Ihlen'') * no Kandavas: Firkss (''Baron Fircks — Samieten'') * no Talsiem: Grothuss (''Baron Grotthuß — Spahren'') * no Sabiles: Osvalds Titelbahs (''Oswald Tittelbach — Klein Wirben'') * no Ēdoles: G. Reke (''Baron G. v. d. Recke — Seßlauken'') * no Kuldīgas: [[Silvio Brederihs]] (''Sylvio Broederich — Kurmahlen'') * no Vārmes: V. Hāns (''Baron W. von Hahn — Schnepeln'') * no Saldus: Edgars Hāns (''Baron Edgar von Hahn'') * no Ventspils: Kuno Grotuss (''Baron Kuno Grotthuß — Pusseneeken'') * no Piltenes: Buholcs (''Baron Buchholz — Garsden'') * no Dundagas: vakants * no Alsungas: A. Holtejs (''Baron A. von Holtey — Birsen'') * no Sakas: Kurts Manteifels (''Baron Kurt v. Manteuffel in Zilden'') * no Aizputes: N. Manteifels (''Baron Manteuffel — Dserwen'') * no Valtaiķiem: Firkss (''Baron Fircks — Rudbahren'') * no Embūtes: Kleists (''Baron Kleist — Groß-Dselden'') * no Gramzdas: Kr. Šrēders (''Chr. von Schroeders — Ordangen'') * no Grobiņas: Manteifels (''Baron Manteuffel — Kapsehden'') * no Durbes: Grotuss (''Baron Grotthuß — Krothen'') === Mazgruntnieku deputāti === * [[Tukuma apriņķis]] (3): Kristiāns Minders (''Münder'', [[Sēmes pagasts|Brizule]]), Teodors Zīriņš (''Siering'', [[Praviņu pagasts]]), Jānis Spunde ([[Lestenes pagasts]]) * [[Talsu apriņķis]] (4): Jānis Elte (''Oelte'', [[Zantes pagasts]], kolonists), Antons Āboliņš (''Aboleng'', [[Pastendes pagasts]]), Ferdinands Rudovics (''Rudowitz'', [[Zemītes pagasts]]), Kārlis Bīlands (''Bihland'', [[Kabiles pagasts]]) * [[Ventspils apriņķis]] (3): Teodors Lukaševics (''Lucaschewitz'', [[Sarkanmuižas pagasts]], Ernests Blumbergs ([[Tārgales pagasts|Vectārgales pagasts]]), Ansis Jops (''Jopp'', [[Popes pagasts]]) * [[Dobeles apriņķis]] (3): Mārtiņš Mellacs (''Mellatz'', [[Kroņvircavas pagasts]]), Kristaps Smiltnieks (''Smiltneek'', [[Zaļenieku pagasts]]), [[Augusts Vēžnieks]] (''Weschneek'', [[Sīpeles pagasts]]) * [[Bauskas apriņķis]] (3): Jānis Ramanis (''Ramann'', [[Ceraukstes pagasts]]), Gustavs Lejmalnieks (''Lejmalneek'', [[Jaunsaules pagasts]]), Jānis Bundurs, ([[Bauska]]) * [[Kuldīgas apriņķis]] (4): Jēkabs Šmits (''Schmidt'', [[Planicas pagasts]], kolonists), Indriķis Valdmanis (''Waldmann'', [[Kurmales pagasts]]), Ādams Ozoliņš (''Ohsoling'', [[Reņģu pagasts]], Jēkabs Mateuss (''Matthäus'', [[Cieceres pagasts]]) * [[Aizputes apriņķis]] (4): Rudolfs Jēns (''Jaehn'', [[Tāšu–Padures pagasts]], kolonists), Fricis Jaunzems (''Jaunsem'', [[Vaiņodes pagasts]]), Kārlis Hiršnieks (''Hirsneek'', [[Rudbāržu pagasts]]), Ernests Ziemelis (''Semel'', [[Sakas pagasts|Saliene]]) * [[Grobiņas apriņķis]] (3): Andrejs Ozoliņš (''Ohsoling'', [[Dunalkas pagasts]]), Vilhelms Salnieks (''Salneek'', [[Grobiņas pagasts]]), Jānis Burkevics (''Burkewitz'', [[Vērgales pagasts]]) === Pilsētu deputāti === * [[Liepāja]] (6): Viljams Melvils (''Melville'', advokāts), Hermanis Adolfi (''Adolphi'', advokāts), [[Oskars Borkovskis]] (''Borkowsky'', advokāts), Emīls Falkenhofs (''Falkenhof'', tirgotājs), [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]] (''Behrsin'', izdevējs), Aleksandrs Birks (advokāts) * [[Jelgava]] (3): Gustavs Šmits (''Schmidt'', advokāts), Oto Vestermanis (''Westermann'', baņķieris), Kārlis Šiliņš (''Silling'', slotu sējējs) * [[Ventspils]] (2): Eduards Reinke (''Reinke'', birģermeisters), Ernests Bērzkalns (''Berskaln'', namnieks) * [[Kuldīga]] (2): Eižens Ličs (''Litsch'', advokāts, birģermeistars), Rudolfs Holmanis (''Hollmann'', ģimnāzijas direktors), viņa aizvietotājs slimības gadījumā Artūrs fon Krauze (''v. Krause'', bijušais pilsētas galva) * [[Tukums]] (1): Augusts Prenclavs (''Prenzlau'', tirgotājs) * [[Talsi]] (1): Vilhelms Rode (''Rohde'', birģermeistars) * [[Bauska]] (1): Teodors Tīrmanis (''Thiermann'', aptiekārs) * [[Aizpute]] (1): Eduards fon Šrēders (''v. Schröders'', birģermeistars) === Garīdzniecības deputāti === * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]], [[Kurzemes ģenerālsuperintendents]] (''A. Bernewitz— Mitau'') * [[Vilhelms Gilberts]], Džūkstes luterāņu mācītājs (''Pastor Gilbert — Siuxt'') * [[Aleksandrs Bernevics]], Kandavas prāvests (''Propst Bernewitz — Candau'') * [[Hermanis Grīners]], Salgales mācītājs (''Pastor Grüner — Sallgallen'') * [[Kazimirs Jasens]], Jelgavas katoļu prāvests (''Propst Jassenas — Mitau'') == Sēdes == === Pirmā sēde === Pirmo sēdi atklāja Kurzemes pārvaldes apgabala pārvaldes vadītājs [[Alfrēds fon Goslers]], tad runāja sapulces priekšsēdētājs [[Hērneri|Hērners]] (''Hörner'') un lika priekšā nosūtīt adresi Austrumu frontes virspavēlniekam princim Leopoldam, pateicoties par iespēju apspriest zemes vajadzības, kā arī lūdzot Vācijas ķeizara aizsardzību: "Kurzemes priekšstāvji nodod Kurzemes likteni ķeizara rokās un cer, ka dibināmai Kurzemes Zemes padomei neliegs darboties līdz, izstrādājos satversmi un pārvaldes iekārtu". Pēc kņaza [[Līveni|Līvena]] aicinājuma šo adresi pieņēma ar visām balsīm. === Otrā sēde === Otrā dienā nolasīja prinča Leopolda atbildi, ka viņš atļauj dibināt Zemes padomi, kas kopā ar Kurzemes militārpārvaldi apspriestu nākamās valsts lietas. Jelgavas priekšstāvis G. Šmits iesniedza Kurzemes Zemes padomes kandidātu sarakstu ar 20 vārdiem, ko ar visām balsīm pieņēma. Priekšsēdētājs ieteica nosūtīt telegrammu Vācijas ķeizaram, apsveicot viņu kā Kurzemes atbrīvotāju, kura rokās Kurzemes Zemes sapulce nodod Kurzemes likteni. Liepājas priekšstāvis Andrejs Bērziņš izteica vēlējumos, lai Kurzemi nešķirtu no [[Vidzeme]]s.<ref name=LKV/> == Turpmākie notikumi == 1917. gada decembrī sākās [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunas]], kurās vācu puse ieteica Krievijai "ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta [[Polija]]s, [[Lietuva]]s, Kurzemes, kā arī [[Igaunija]]s un [[Vidzeme]]s daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".<ref>Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.</ref> [[Oberosts|Vācu militārā pārvalde]] 1918. gada 14. februārī sasauca pirmo Kurzemes Zemes padomes sēdi, bet 8. martā otro sēdi, kas proklamēja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s atjaunošanu. No Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas zemes padomēm izveidotā "Apvienotā Zemes padome" (''Vereinigter Landesrat'') 1918. gada 12. aprīlī nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogvalsti]] un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Padome izveidoja pastāvīgi darbojošos komisiju ar A. Bernevicu, A. Rādenu, G. Šmitu un A. Vēžnieku kā tās locekļiem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] rzdtxv7lt7slt693mg3li9crmfh386l 4489840 4489838 2026-07-03T19:19:09Z Pirags 3757 /* Delegātu saraksts */ 4489840 wikitext text/x-wiki '''Kurzemes Zemes sapulce''' ({{val-de|Kurländischer Landesversammlung}}) bija [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] okupētajā [[Kurzemes guberņa]]s daļā 1917. gada septembrī izveidota iestāde,<ref name="LKV">{{LKV|X.|19 197}}</ref> kuras galvenais pamatmērķis bija ievēlēt [[Kurzemes Zemes padome|Kurzemes Zemes padomi]], kas tālāk lemtu par okupētās Kurzemes nākotni atbilstoši Vācijas tābrīža interesēm. 22. septembrī sapulce ievēlēja Kurzemes Zemes padomi ar 20 deputātiem, kas 1918. gada 18. martā atbalstīja [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s pievienošanu [[Vācijas impērija]]s valstu savienībai. == Delegātu saraksts == Pēc [[Rīgas operācija|Rīgas okupācijas]] 1917. gada 18. septembrī [[Jelgava|Jelgavā]] sapulcējās [[Kurzemes landtāgs]], kas nolēma sasaukt Kurzemes pārstāvju sapulci tās leģitīmā stāvokļa izlemšanai. [[Kurzemes bruņniecība]]s māršals 21.-22. septembrī sasauca Kurzemes Zemes sapulci ar 80 pārstāvjiem, no kuriem 27 bija muižniecības, 27 zemnieku, 17 pilsētu, 5 [[Kurzemes bruņniecība]]s, 4 luterāņu baznīcas un 1 katoļu baznīcas priekšstāvji. No tiem 28 bija [[latvieši]], galvenokārt pagastu vecākie no astoņiem Kurzemes un Zemgales apriņķiem (iekavās viņu uzvārdu vāciskā rakstība):<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_003_lzpo1917s01n229|article:DIVL144|query:Pastor Aus dem beseszten Gebiet. Kurland.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_003_lzpo1917s01n229{{!}}article:DIVL144{{!}}query:Pastor |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} ''Libausche Zeitung'', Nr. 229 (01.10.1917)</ref> === Kurzemes bruņniecības delegāti (1917) === * [[Līveni|Vilhelms Līvens]] no [[Jaunmuiža]]s (''Fürst Lieven — Neuhof'') * Kuno Hāns no Plieņiem (''Baron Kuno Hahn — Plonian'') * Verners Buholcs no Zūrām (''Baron Werner Buchholz — Surs'') * Valters Grothuss no Jelgavas (''Baron Walter Grotthus — Mitau'') === Lielgruntnieku deputāti === * no Jelgavas: Aleksandrs Rādens (''Baron Alexander von Rahden — Maihof'') * no Dobeles: Oto Vītinghofs (''Baron Otto von Vietinghoff — Gross-Bersen'') * no Sesavas: Arveds Hāns (''Baron Arved von Hahn'') * no Mežmuižas: M. Līvens (''Baron M. von Liewen — Hofzumberge'') * no Bauskas: R. Grothuss (''Baron R. von Grotthuß — Mitau'') * no Iecavas: Aleksandrs Renne (''Baron Alex. von Rönne— Bershof'') * no Tukuma: K. Hāns (''Baron K. von Hahn — Rengenhof'') * no Jaunpils: V. Reke (''Baron W. v. d. Recke — Neuenburg'') * no Auces: R. Hērners (''R. von Hoerner — Ihlen'') * no Kandavas: Firkss (''Baron Fircks — Samieten'') * no Talsiem: Grothuss (''Baron Grotthuß — Spahren'') * no Sabiles: Osvalds Titelbahs (''Oswald Tittelbach — Klein Wirben'') * no Ēdoles: G. Reke (''Baron G. v. d. Recke — Seßlauken'') * no Kuldīgas: [[Silvio Brederihs]] (''Sylvio Broederich — Kurmahlen'') * no Vārmes: V. Hāns (''Baron W. von Hahn — Schnepeln'') * no Saldus: Edgars Hāns (''Baron Edgar von Hahn'') * no Ventspils: Kuno Grotuss (''Baron Kuno Grotthuß — Pusseneeken'') * no Piltenes: Buholcs (''Baron Buchholz — Garsden'') * no Dundagas: vakants * no Alsungas: A. Holtejs (''Baron A. von Holtey — Birsen'') * no Sakas: Kurts Manteifels (''Baron Kurt v. Manteuffel in Zilden'') * no Aizputes: N. Manteifels (''Baron Manteuffel — Dserwen'') * no Valtaiķiem: Firkss (''Baron Fircks — Rudbahren'') * no Embūtes: Kleists (''Baron Kleist — Groß-Dselden'') * no Gramzdas: Kr. Šrēders (''Chr. von Schroeders — Ordangen'') * no Grobiņas: Manteifels (''Baron Manteuffel — Kapsehden'') * no Durbes: Grotuss (''Baron Grotthuß — Krothen'') === Mazgruntnieku deputāti === * [[Tukuma apriņķis]] (3): Kristiāns Minders (''Münder'', [[Sēmes pagasts|Brizule]]), Teodors Zīriņš (''Siering'', [[Praviņu pagasts]]), Jānis Spunde ([[Lestenes pagasts]]) * [[Talsu apriņķis]] (4): Jānis Elte (''Oelte'', [[Zantes pagasts]], kolonists), Antons Āboliņš (''Aboleng'', [[Pastendes pagasts]]), Ferdinands Rudovics (''Rudowitz'', [[Zemītes pagasts]]), Kārlis Bīlands (''Bihland'', [[Kabiles pagasts]]) * [[Ventspils apriņķis]] (3): Teodors Lukaševics (''Lucaschewitz'', [[Sarkanmuižas pagasts]], Ernests Blumbergs ([[Tārgales pagasts|Vectārgales pagasts]]), Ansis Jops (''Jopp'', [[Popes pagasts]]) * [[Dobeles apriņķis]] (3): Mārtiņš Mellacs (''Mellatz'', [[Kroņvircavas pagasts]]), Kristaps Smiltnieks (''Smiltneek'', [[Zaļenieku pagasts]]), [[Augusts Vēžnieks]] (''Weschneek'', [[Sīpeles pagasts]]) * [[Bauskas apriņķis]] (3): Jānis Ramanis (''Ramann'', [[Ceraukstes pagasts]]), Gustavs Lejmalnieks (''Lejmalneek'', [[Jaunsaules pagasts]]), Jānis Bundurs, ([[Bauska]]) * [[Kuldīgas apriņķis]] (4): Jēkabs Šmits (''Schmidt'', [[Planicas pagasts]], kolonists), Indriķis Valdmanis (''Waldmann'', [[Kurmales pagasts]]), Ādams Ozoliņš (''Ohsoling'', [[Reņģu pagasts]], Jēkabs Mateuss (''Matthäus'', [[Cieceres pagasts]]) * [[Aizputes apriņķis]] (4): Rudolfs Jēns (''Jaehn'', [[Tāšu–Padures pagasts]], kolonists), Fricis Jaunzems (''Jaunsem'', [[Vaiņodes pagasts]]), Kārlis Hiršnieks (''Hirsneek'', [[Rudbāržu pagasts]]), Ernests Ziemelis (''Semel'', [[Sakas pagasts|Saliene]]) * [[Grobiņas apriņķis]] (3): Andrejs Ozoliņš (''Ohsoling'', [[Dunalkas pagasts]]), Vilhelms Salnieks (''Salneek'', [[Grobiņas pagasts]]), Jānis Burkevics (''Burkewitz'', [[Vērgales pagasts]]) === Pilsētu deputāti === * [[Liepāja]] (6): Viljams Melvils (''Melville'', advokāts), Hermanis Adolfi (''Adolphi'', advokāts), [[Oskars Borkovskis]] (''Borkowsky'', advokāts), Emīls Falkenhofs (''Falkenhof'', tirgotājs), [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]] (''Behrsin'', izdevējs), Aleksandrs Birks (advokāts) * [[Jelgava]] (3): Gustavs Šmits (''Schmidt'', advokāts), Oto Vestermanis (''Westermann'', baņķieris), Kārlis Šiliņš (''Silling'', slotu sējējs) * [[Ventspils]] (2): Eduards Reinke (''Reinke'', birģermeisters), Ernests Bērzkalns (''Berskaln'', namnieks) * [[Kuldīga]] (2): Eižens Ličs (''Litsch'', advokāts, birģermeistars), Rudolfs Holmanis (''Hollmann'', ģimnāzijas direktors), viņa aizvietotājs slimības gadījumā Artūrs fon Krauze (''v. Krause'', bijušais pilsētas galva) * [[Tukums]] (1): Augusts Prenclavs (''Prenzlau'', tirgotājs) * [[Talsi]] (1): Vilhelms Rode (''Rohde'', birģermeistars) * [[Bauska]] (1): Teodors Tīrmanis (''Thiermann'', aptiekārs) * [[Aizpute]] (1): Eduards fon Šrēders (''v. Schröders'', birģermeistars) === Garīdzniecības deputāti === * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]], [[Kurzemes ģenerālsuperintendents]] (''A. Bernewitz— Mitau'') * [[Vilhelms Gilberts]], Džūkstes luterāņu mācītājs (''Pastor Gilbert — Siuxt'') * [[Aleksandrs Bernevics]], Kandavas prāvests (''Propst Bernewitz — Candau'') * [[Hermanis Grīners]], Salgales mācītājs (''Pastor Grüner — Sallgallen'') * [[Kazimirs Jasens]], Jelgavas katoļu prāvests (''Propst Jassenas — Mitau'') == Sēdes == === Pirmā sēde === Pirmo sēdi atklāja Kurzemes pārvaldes apgabala pārvaldes vadītājs [[Alfrēds fon Goslers]], tad runāja sapulces priekšsēdētājs [[Hērneri|Hērners]] (''Hörner'') un lika priekšā nosūtīt adresi Austrumu frontes virspavēlniekam princim Leopoldam, pateicoties par iespēju apspriest zemes vajadzības, kā arī lūdzot Vācijas ķeizara aizsardzību: "Kurzemes priekšstāvji nodod Kurzemes likteni ķeizara rokās un cer, ka dibināmai Kurzemes Zemes padomei neliegs darboties līdz, izstrādājos satversmi un pārvaldes iekārtu". Pēc kņaza [[Līveni|Līvena]] aicinājuma šo adresi pieņēma ar visām balsīm. === Otrā sēde === Otrā dienā nolasīja prinča Leopolda atbildi, ka viņš atļauj dibināt Zemes padomi, kas kopā ar Kurzemes militārpārvaldi apspriestu nākamās valsts lietas. Jelgavas priekšstāvis G. Šmits iesniedza Kurzemes Zemes padomes kandidātu sarakstu ar 20 vārdiem, ko ar visām balsīm pieņēma. Priekšsēdētājs ieteica nosūtīt telegrammu Vācijas ķeizaram, apsveicot viņu kā Kurzemes atbrīvotāju, kura rokās Kurzemes Zemes sapulce nodod Kurzemes likteni. Liepājas priekšstāvis Andrejs Bērziņš izteica vēlējumos, lai Kurzemi nešķirtu no [[Vidzeme]]s.<ref name=LKV/> == Turpmākie notikumi == 1917. gada decembrī sākās [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunas]], kurās vācu puse ieteica Krievijai "ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta [[Polija]]s, [[Lietuva]]s, Kurzemes, kā arī [[Igaunija]]s un [[Vidzeme]]s daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".<ref>Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.</ref> [[Oberosts|Vācu militārā pārvalde]] 1918. gada 14. februārī sasauca pirmo Kurzemes Zemes padomes sēdi, bet 8. martā otro sēdi, kas proklamēja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s atjaunošanu. No Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas zemes padomēm izveidotā "Apvienotā Zemes padome" (''Vereinigter Landesrat'') 1918. gada 12. aprīlī nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogvalsti]] un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Padome izveidoja pastāvīgi darbojošos komisiju ar A. Bernevicu, A. Rādenu, G. Šmitu un A. Vēžnieku kā tās locekļiem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] 7no6hwtj3oyud1ynxyd5f6ruw2xdtti 0 397473 4490035 4379204 2026-07-04T11:54:20Z Bendžamins 76862 4490035 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kārls Rainers | vārds_orig = ''Carl Reiner'' | attēls = Carl Reiner 1960 still.jpg | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1922|3|20}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)|Ņujorka}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2020|6|29|1922|3|20}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = komiķis, aktieris, režisors | darbības gadi = 1945–2020 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Kārls Rainers''' ({{val|en|Carl Reiner}}, dzimis {{dat|1922|3|20}}, miris {{dat|2020|6|29}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] komiķis, aktieris, režisors un rakstnieks. Savas karjeras laikā saņēmis 11 [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] un [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]]. Savu karjeru sācis televīzijā 1950. gados, piedaloties un esot scenāristam vairākām komēdijām. Izveidojis situāciju komēdijseriālu ''[[The Dick Van Dyke Show]]'', kas iznāca no 1961. līdz 1966. gadam. Kā aktieris piedalījies filmās "[[Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule]] (1963), ''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]'' (1966) un ''[[Ocean's]]'' filmu sērijā (2001—2007). Režisējis arī vairākas filmas, kā ''[[Enter Laughing]]'' (1967), ''[[Where's Poppa?]]'' (1970) un ''[[Oh, God!]]'' (1977). Vairākās viņa režisētās filmās galveno lomu atveidojis [[Stīvs Mārtins]]: ''[[The Jerk]]'' (1979), ''[[Dead Men Don't Wear Plaid]]'' (1982), ''[[The Man with Two Brains]]'' (1983) un "[[Mans otrais es]]" (''All of Me'', 1984). ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline|Kārls Rainers}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rainers, Kārls}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] cf85fe3xrpnlpnvfq5xz2sucppb2xgo 0 397713 4489820 4206169 2026-07-03T18:24:03Z MC2013 40125 4489820 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aija Poča | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministru uzskaitījums|Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministre]] | term_sākums = {{dat|1995|06|01|N}} | term_beigas = {{dat|1999|07|16|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Māris Gailis]]<br />[[Andris Šķēle]]<br />[[Guntars Krasts]]<br />[[Vilis Krištopans]] | priekštecis = [[Vilis Krištopans]] | pēctecis = ''amats likvidēts'' | dzim_dati = {{dat|1948|06|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|7|2|1948|06|30}} | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Latvijas Ceļš]] | dzīvesb = Regimijs Počs | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] Ekonomikas fakultāte | profesija = [[ekonomika|ekonomiste]], [[matemātika|matemātiķe]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aija Poča''' (dzimusi {{dat|1948|06|30}},<ref name="Saeimas deputāte">{{Tīmekļa atsauce |url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/A7685A9E54B3017BC22577A8004D88A4/$FILE/poca.htm |title=Aija Poča – 6. Saeimas deputāte |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |last= |first= |coauthors= |date= |work= |publisher=Saeimas mājaslapa}}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Ziņu atsauce | title = DELFI lasītāji intervē ar Aiju Poču | first = Mārtiņš | last = Eglītis | publisher = [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] | date = 2001. gada 7. martā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/delfi-lasitaji-interve-ar-aiju-pocu.d?id=1073763}}</ref>, mirusi {{dat|2026|7|2}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists|ekonomiste]] un [[politiķis|politiķe]] (partijas [[Latvijas Ceļš]] biedre, bijusi partijas valdes locekle<ref name="deklarācija 2005">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/107796 |title=Valsts amatpersonas deklarācija par 2005. gadu |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |last= |first= |coauthors= |date=2005. gada 5. maijs |work=[[Latvijas Vēstnesis]] |publisher=}}</ref>), bijusi ievēlēta vairākos [[Saeima]]s sasaukumos un [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldībā]], kā arī bijusi [[Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministru uzskaitījums|valsts ieņēmumu valsts ministre]] vairāku premjerministru valdībās. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1948. gadā Rīgā, 1966. gadā absolvēja mācības [[Rīgas 3. vidusskola|Rīgas 3. vidusskolā]], pēc tam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Ekonomikas fakultātē, kur 1971. gadā ieguva [[ekonomika|ekonomistes]]/[[matemātika|matemātiķes]] specialitāti.<ref name="Saeimas deputāte"/> Pēc aktīvās politiskās karjeras beigām bija [[Valsts nekustamo īpašumu aģentūra]]s padomes priekšsēdētāja, [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]]) politiskā padomniece,<ref name="Šlesers"/> kā arī bijusi [[Parex]] bankas padomē<ref>{{Ziņu atsauce | title = Parex' padomē ievēl 'SEB Bankas' eksprezidentu Neimani | first = | last = | publisher = [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] | date = 2008. gada 18. jūnijā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/parex-padome-ievel-seb-bankas-eksprezidentu-neimani.d?id=21210548}}</ref> pirms tās nacionalizācijas un sekojošās [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu krīzes]]. Līdz 2016. gadam strādājusi VAS “[[Latvijas dzelzceļš]]” par projektu daļas vadītāju.<ref name="LA.lv"/> Vēlāk strādāja VAS “[[Latvijas dzelzceļš]]”.<ref name="Šlesers">{{Ziņu atsauce | title = Aija Poča būs Šlesera padomniece | first = | last = | publisher = [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] | date = 2006. gada 2. jūnijā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/aija-poca-bus-slesera-padomniece.d?id=14610932}}</ref><ref name="LA.lv">{{Ziņu atsauce | title = VID direktors un viņa āda. Saruna ar Aiju Poču | first = Egils | last = Līcītis | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2016. gada 17. augustā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.la.lv/vid-direktors-un-vina-ada/}}</ref> === Politiskā darbība === 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] Aiju Poču ievēlēja par [[5. Saeima]]s deputāti no partijas [[Latvijas Ceļš]] saraksta, tāpat arī ievēlēta [[6. Saeimas vēlēšanas|nākamajās Saeimas vēlēšanās]] [[1995]]. gadā un [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 1998. gadā. 1995. gada jūnijā kļuva par Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministri, [[Māris Gailis|Māra Gaiļa]] [[Gaiļa Ministru kabinets|ministru kabinetā]] pārstāvot partiju [[Latvijas Ceļš]], un šo ministres amatu viņa saglabāja arī nākamajās valdībās līdz šī amata likvidēšanai 1999. gadā. Pēc atgriešanās Saeimā no 1999. līdz 2001. gadam bija 7. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, darbojās arī Revīzijas komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/arhivs/7-saeima/komisijas-7-saeima |title=Komisijas 7. Saeimā |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |publisher=Saeimas mājaslapa}}</ref> [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas Domes vēlēšanās]] Aija Poča kandidēja kā "Latvijas Ceļa" saraksta līdere un tika ievēlēta pašvaldībā, darbojās domes prezidijā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Poča darbosies Rīgas domes prezidijā | first = | last = | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2001. gada 12. septembrī | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/poca-darbosies-rigas-domes-prezidija-11127379 }}</ref> Aija Poča bija deputāta kandidāte arī [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā, tomēr "Latvijas Ceļš" nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un parlamentā neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 |title=8. Saeimas vēlēšanu rezultāti |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |publisher=[[CVK]] mājaslapa |archive-date={{dat|2017|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171204061302/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 }}</ref> Nākamajās, [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā Aija Poča kandidēja no [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] un Latvijas Ceļa ([[Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienība|LPP/LC]]) vēlēšanu apvienības saraksta, kas vēlēšanās ieguva 10 mandātus, tomēr Aija Poča netika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis |title=9. Saeimas vēlēšanu rezultāti – LPP/LC |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |publisher=[[CVK]] mājaslapa |archive-date={{dat|2017|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170728155346/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis }}</ref> 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] [[LPP/LC]] startēja kopā ar [[Tautas partija|Tautas partiju]] izveidotajā politiskajā apvienībā [[Par Labu Latviju!]], bet Aija Poča tajās vairs nekandidēja. Neveiksmīgi kandidēja [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005.]] un [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]]. === Personīgā dzīve === Aija Poča bija precējusies, viņai ir divi dēli.<ref name="deklarācija 2005"/> Vīrs ''Dr.habil.oec.'' [[Remigijs Počs]] ir RTU profesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/scientists/PocsR.htm |title=Regimijs Počs |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |last= |first= |coauthors= |date= |work= |publisher=LZA mājaslapa |archive-date={{dat|2018|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180610015924/http://www.lza.lv/scientists/PocsR.htm }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180610015924/http://www.lza.lv/scientists/PocsR.htm |date={{dat|2018|06|10||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministru uzskaitījums|Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministre]] | periods = {{dat|1995|06|01|N}} — {{dat|1999|07|16|N}} | pirms = [[Vilis Krištopans]] | pēc = ''amats likvidēts'' }} {{kastes beigas}} {{Krištopana Ministru kabinets}} {{5. Saeima}} {{6. Saeima}} {{7. Saeima}} {{Rīgas dome 2001}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Poča, Aija}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministri]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] jifoymnw3ixrehpibp7c201hc7zpcye 4489913 4489820 2026-07-04T05:06:19Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489913 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aija Poča | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministru uzskaitījums|Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministre]] | term_sākums = {{dat|1995|06|01|N}} | term_beigas = {{dat|1999|07|16|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Māris Gailis]]<br />[[Andris Šķēle]]<br />[[Guntars Krasts]]<br />[[Vilis Krištopans]] | priekštecis = [[Vilis Krištopans]] | pēctecis = ''amats likvidēts'' | dzim_dati = {{dat|1948|06|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|7|2|1948|06|30}} | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Latvijas Ceļš]] | dzīvesb = Regimijs Počs | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] Ekonomikas fakultāte | profesija = [[ekonomika|ekonomiste]], [[matemātika|matemātiķe]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aija Poča''' (dzimusi {{dat|1948|06|30}},<ref name="Saeimas deputāte">{{Tīmekļa atsauce |url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/A7685A9E54B3017BC22577A8004D88A4/$FILE/poca.htm |title=Aija Poča – 6. Saeimas deputāte |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |last= |first= |coauthors= |date= |work= |publisher=Saeimas mājaslapa}}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Ziņu atsauce | title = DELFI lasītāji intervē ar Aiju Poču | first = Mārtiņš | last = Eglītis | publisher = [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] | date = 2001. gada 7. martā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/delfi-lasitaji-interve-ar-aiju-pocu.d?id=1073763}}</ref>, mirusi {{dat|2026|7|2}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists|ekonomiste]] un [[politiķis|politiķe]] (partijas [[Latvijas Ceļš]] biedre, bijusi partijas valdes locekle<ref name="deklarācija 2005">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/107796 |title=Valsts amatpersonas deklarācija par 2005. gadu |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |last= |first= |coauthors= |date=2005. gada 5. maijs |work=[[Latvijas Vēstnesis]] |publisher=}}</ref>), bijusi ievēlēta vairākos [[Saeima]]s sasaukumos un [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldībā]], kā arī bijusi [[Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministru uzskaitījums|valsts ieņēmumu valsts ministre]] vairāku premjerministru valdībās. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1948. gadā Rīgā, 1966. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolā]], pēc tam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Ekonomikas fakultātē, kur 1971. gadā ieguva [[ekonomika|ekonomistes]]/[[matemātika|matemātiķes]] specialitāti.<ref name="Saeimas deputāte"/> Pēc aktīvās politiskās karjeras beigām bija [[Valsts nekustamo īpašumu aģentūra]]s padomes priekšsēdētāja, [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]]) politiskā padomniece,<ref name="Šlesers"/> kā arī bijusi [[Parex banka]]s padomē<ref>{{Ziņu atsauce | title = Parex' padomē ievēl 'SEB Bankas' eksprezidentu Neimani | first = | last = | publisher = [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] | date = 2008. gada 18. jūnijā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/parex-padome-ievel-seb-bankas-eksprezidentu-neimani.d?id=21210548}}</ref> pirms tās nacionalizācijas un sekojošās [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu krīzes]]. Līdz 2016. gadam strādājusi VAS “[[Latvijas dzelzceļš]]” par projektu daļas vadītāju.<ref name="LA.lv"/> Vēlāk strādāja VAS “[[Latvijas dzelzceļš]]”.<ref name="Šlesers">{{Ziņu atsauce | title = Aija Poča būs Šlesera padomniece | first = | last = | publisher = [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] | date = 2006. gada 2. jūnijā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/aija-poca-bus-slesera-padomniece.d?id=14610932}}</ref><ref name="LA.lv">{{Ziņu atsauce | title = VID direktors un viņa āda. Saruna ar Aiju Poču | first = Egils | last = Līcītis | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2016. gada 17. augustā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.la.lv/vid-direktors-un-vina-ada/}}</ref> === Politiskā darbība === 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] Aiju Poču ievēlēja par [[5. Saeima]]s deputāti no partijas [[Latvijas Ceļš]] saraksta, tāpat arī ievēlēta [[6. Saeimas vēlēšanas|nākamajās Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā un [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 1998. gadā. 1995. gada jūnijā kļuva par Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministri, [[Māris Gailis|Māra Gaiļa]] [[Gaiļa Ministru kabinets|ministru kabinetā]] pārstāvot partiju Latvijas Ceļš, un šo ministres amatu viņa saglabāja arī nākamajās valdībās līdz šī amata likvidēšanai 1999. gadā. Pēc atgriešanās Saeimā no 1999. līdz 2001. gadam bija 7. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, darbojās arī Revīzijas komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/arhivs/7-saeima/komisijas-7-saeima |title=Komisijas 7. Saeimā |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |publisher=Saeimas mājaslapa}}</ref> [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas Domes vēlēšanās]] Aija Poča kandidēja kā "Latvijas Ceļa" saraksta līdere un tika ievēlēta pašvaldībā, darbojās domes prezidijā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Poča darbosies Rīgas domes prezidijā | first = | last = | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2001. gada 12. septembrī | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/poca-darbosies-rigas-domes-prezidija-11127379 }}</ref> Aija Poča bija deputāta kandidāte arī [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā, tomēr "Latvijas Ceļš" nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un parlamentā neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 |title=8. Saeimas vēlēšanu rezultāti |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |publisher=[[CVK]] mājaslapa |archive-date={{dat|2017|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171204061302/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 }}</ref> Nākamajās, [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā Aija Poča kandidēja no [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] un Latvijas Ceļa ([[LPP/LC]]) vēlēšanu apvienības saraksta, kas vēlēšanās ieguva 10 mandātus, tomēr Aija Poča netika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis |title=9. Saeimas vēlēšanu rezultāti – LPP/LC |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |publisher=[[CVK]] mājaslapa |archive-date={{dat|2017|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170728155346/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis }}</ref> 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] [[LPP/LC]] startēja kopā ar [[Tautas partija|Tautas partiju]] izveidotajā politiskajā apvienībā [[Par Labu Latviju!]], bet Aija Poča tajās vairs nekandidēja. Neveiksmīgi kandidēja [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005.]] un [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]]. === Personīgā dzīve === Aija Poča bija precējusies, viņai ir divi dēli.<ref name="deklarācija 2005"/> Vīrs ''Dr.habil.oec.'' [[Remigijs Počs]] ir RTU profesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/scientists/PocsR.htm |title=Regimijs Počs |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |last= |first= |coauthors= |date= |work= |publisher=LZA mājaslapa |archive-date={{dat|2018|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180610015924/http://www.lza.lv/scientists/PocsR.htm }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180610015924/http://www.lza.lv/scientists/PocsR.htm |date={{dat|2018|06|10||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministru uzskaitījums|Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministre]] | periods = {{dat|1995|06|01|N}} — {{dat|1999|07|16|N}} | pirms = [[Vilis Krištopans]] | pēc = ''amats likvidēts'' }} {{kastes beigas}} {{Krištopana Ministru kabinets}} {{5. Saeima}} {{6. Saeima}} {{7. Saeima}} {{Rīgas dome 2001}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Poča, Aija}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministri]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 88ixdggjcqri6rmk4n8dutv2qw4whqy 0 398126 4489877 4489487 2026-07-03T21:13:40Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4489877 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 72 | vārti = 215 | skatītāji = 4644549 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (6 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0 |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1 |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0 |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0 |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2 |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2 |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0 |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1 |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||{{fb|CPV}}| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4) |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0 |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}||{{fb|GHA}}| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}||{{fb|FRA}}| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}||{{fb|MAR}}| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}||{{fb|ESP}}| |6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}||{{fb|BEL}}| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}||{{fb|NOR}}| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||{{fb|ENG}}| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||{{fb|EGY}}| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}} | vārti2 = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}} | vārti2 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}<br />[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}<br />[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}<br />[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}<br />[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 244 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}<br />[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}<br />[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]<br />{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]<br />{{pengoal}} [[ Mohameds Salāhs|Salāhs]]<br />{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] oj34wn2qxhhs0rheaxfh3zqbo89n4cq 4489893 4489877 2026-07-04T00:51:24Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4489893 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 72 | vārti = 215 | skatītāji = 4644549 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (6 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0 |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1 |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0 |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0 |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2 |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2 |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0 |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1 |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|CPV}}|2 |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4) |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0 |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}||{{fb|GHA}}| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}||{{fb|FRA}}| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}||{{fb|MAR}}| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}||{{fb|ESP}}| |6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}||{{fb|BEL}}| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}||{{fb|NOR}}| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||{{fb|ENG}}| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ARG}}||{{fb|EGY}}| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}} | vārti2 = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}} | vārti2 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}<br />[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}<br />[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}<br />[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}<br />[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 244 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}<br />[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}<br />[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]<br />{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]<br />{{pengoal}} [[ Mohameds Salāhs|Salāhs]]<br />{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|29}}<br />[[Lisandro Martiness|Li. Martiness]] {{goal|92}}<br />[[Dinei]] {{goal|111|s.v.}} | vārti2 = [[Derujs Duarte|D. Duarte]] {{goal|59}}<br />[[Sidni Lopešs Kabrals|S. L. Kabrals]] {{goal|103}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] gn1u8tq1vsb1e3e119bhmrv442kj7kc 4490011 4489893 2026-07-04T10:42:12Z Krišjānis 51961 4490011 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 88 | vārti = 257 | skatītāji = 5702686 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (7 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0 |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1 |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0 |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0 |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2 |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2 |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0 |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1 |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|CPV}}|2 |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4) |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0 |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}|1|{{fb|GHA}}|0 |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}||{{fb|FRA}}| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}||{{fb|MAR}}| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}||{{fb|ESP}}| |6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}||{{fb|BEL}}| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}||{{fb|NOR}}| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||{{fb|ENG}}| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ARG}}||{{fb|EGY}}| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||{{fb|COL}}| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}} | vārti2 = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}} | vārti2 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}<br />[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}<br />[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}<br />[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}<br />[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 244 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}<br />[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}<br />[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]<br />{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]<br />{{pengoal}} [[ Mohameds Salāhs|Salāhs]]<br />{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|29}}<br />[[Lisandro Martiness|Li. Martiness]] {{goal|92}}<br />[[Dinei]] {{goal|111|s.v.}} | vārti2 = [[Derujs Duarte|D. Duarte]] {{goal|59}}<br />[[Sidni Lopešs Kabrals|S. L. Kabrals]] {{goal|103}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Džons Arjass|Dž. Arjass]] {{goal|14}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] kamj111itwmpjgivp89yh4asx716irs 3 398535 4489696 2882187 2026-07-03T12:16:47Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Cal1]] uz [[Dalībnieka diskusija:Lagsport]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Cal1|Cal1]]" to "[[Special:CentralAuth/Lagsport|Lagsport]]" 2882187 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Cal1}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 19. jūnijs, plkst. 17.58 (EEST) kgitdelaxrpwk2u2yoxp2k90ax01fta 0 398976 4489804 3951318 2026-07-03T17:52:51Z Meistars Joda 781 4489804 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mudīte Šneidere | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1934|4|29}} | dz. vieta = | miršanas datums = {{mdv|2023|11|11|1934|4|29}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], [[rakstnieks|rakstniece]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Harijs Liepiņš]] (1955—1997) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mudīte Šneidere''' (dzimusi {{dat|1934|4|29}}, mirusi {{dat|2023|11|11}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un [[rakstnieks|rakstniece]]. 1955. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra fakultāti un kļuvusi par [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrisi. Teātrī nostrādājusi līdz 1995. gadam un pievērsusies rakstniecībai. Sarakstījusi grāmatas par sevi, [[Ēvalds Valters|Ēvaldu Valteru]], [[Eduards Smiļģis|Eduardu Smiļģi]], [[Antra Liedskalniņa|Antru Liedskalniņu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/vienatne-ir-dieva-svetiba-13921795|title=Vienatne ir Dieva svētība|publisher=diena.lv}}</ref> Attēlojusi lomu filmā "[[Salna pavasarī (filma)|Salna pavasarī]]" (1955), kā arī piedalījusies epizodiskās lomās vairākās citās filmās, tai skaitā "[[Kārkli pelēkie zied]]" (1961) un "[[Šīs bīstamās balkona durvis]]" (1976). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/1700/ Mudīte Šneidere] filmas.lv * {{IMDB|3116358}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šneidere, Mudīte}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] 4m0whzx3y09hyhiggt5xodldjw9vdk5 0 410865 4490016 4222374 2026-07-04T10:58:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490016 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Johanna Pāsikangasa-Tella | vārds_orig = ''Johanna Paasikangas-Tella'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Somija|Forsa}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FIN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Johanna Pāsikangasa-Tella''' ({{val|fi|Johanna Paasikangas-Tella}}; dzimusi kā '''Johanna Pāsikangasa''' ({{val|fi|Johanna Paasikangas}}) {{dat|1974|3|28}} [[Forsa|Forsā]]) ir [[Somija]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (1991). == Biogrāfija == Šahu iemācījusies spēlēt piecu gadu vecumā. 1988. gadā izcīnījusi otro vietu Eiropas šaha savienības junioru čempionātā meitenēm U16 vecuma grupā. Daudzkārtējā Somijas sieviešu šaha čempionātu dalībniece, kuros izcīnījusi piecas zelta (1989, 1991, 1992, 1993, 1994), divas sudraba (1990, 1996) un divas bronzas (1986, 1988) medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shakki.net/shakkipeli/historia/henkilokoht.html |title=Henkilökohtaiset SM-turnaukset |access-date={{dat|2018|10|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190911194309/http://www.shakki.net/shakkipeli/historia/henkilokoht.html }}</ref> Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāte, tajā skaitā 1995. gadā uzvarējusi atklātajā šaha turnīrā pēc [[Šveices sistēma]]s [[Tampere|Tamperē]], bet 1997. gadā [[Atēnas|Atēnās]] izcīnījusi bronzas medaļu Eiropas sieviešu ātrā šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.szachy.lo.pl/Historia/EchW_1997_rapid.htm |title=EU-ch rapid (Women), Athens 1997 |access-date={{dat|2018|10|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304092745/http://www.szachy.lo.pl/Historia/EchW_1997_rapid.htm }}</ref> 2002. gadā izcīnījusi trešo vietu [[Augsburga]]s starptautiskajā šaha turnīrā. Divas reizes piedalījusies [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionāta šahā sievietēm starpzonu turnīros]]: * [[1993. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1991. gadā]] [[Subotica|Suboticā]] dalījusi 22.-30. vietu;<ref>[https://www.mark-weeks.com/chess/91wo$iix.htm 1991 Subotica Interzonal Tournament]</ref> * [[1999. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1995. gadā]] [[Kišiņeva|Kišiņevā]] dalījusi 43.-48. vietu.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/95wo$iix.htm 1995 Kishinev Interzonal Tournament]</ref> Pārstāvējusi Somiju [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]]:<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/u82q2cck.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Johanna Paasikangas-Tella]</ref> * 1986. gadā pie trešā galdiņa [[27. šaha olimpiāde|27. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Dubaija|Dubaijā]] (+4, =1, -5), * 1988. gadā pie trešā galdiņa [[28. šaha olimpiāde|28. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Saloniki|Salonikos]] (+8, =2, -3), * 1990. gadā pie pirmā galdiņa [[29. šaha olimpiāde|29. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Novi Sada|Novi Sadā]] (+7, =2, -4), * 1992. gadā pie pirmā galdiņa [[30. šaha olimpiāde|30. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Manila|Manilā]] (+7, =2, -4), * 1994. gadā pie pirmā galdiņa [[31. šaha olimpiāde|31. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Maskava|Maskavā]] (+9, =2, -2), * 1996. gadā pie pirmā galdiņa [[32. šaha olimpiāde|32. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Erevāna|Erevānā]] (+7, =4, -3), * 1998. gadā pie pirmā galdiņa [[33. šaha olimpiāde|33. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Elista|Elistē]] (+6, =2, -4), * 2000. gadā pie pirmā galdiņa [[34. šaha olimpiāde|34. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Stambula|Stambulā]] (+5, =0, -3). Pārstāvējusi Somiju [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu sieviešu šaha čempionātos]]:<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/u82q2cck.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Johanna Paasikangas]</ref> * 1992. gadā pie pirmā galdiņa 1. Eiropas komandu sieviešu šaha čempionātā [[Debrecena|Debrecenā]] (+2, =1, -5), * 1997. gadā pie pirmā galdiņa 2. Eiropas komandu sieviešu šaha čempionātā [[Pula|Pulā]] (+6, =2, -1) un izcīnījusi individuālo sudraba medaļu. Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 1991. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 500879 | chessgames = 51749 | 365chess = Johanna_Paasikangas_T }} {{DEFAULTSORT:Pāsikangasa-Tella, Johanna}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas šahisti]] 2t15lffkn36yurlzwtufs4elxqn5iez 10 413574 4489807 4489312 2026-07-03T18:01:02Z EdgarsBot 50781 upd 4489807 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-07-03 18:01:02{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 48 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || |- | {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-02 20:55:30 || 0 || {{U|~2026-37875-62}} || <nowiki></nowiki> || MI zampa (''AI slop'') || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> nndlnjbw49gk277ypfsydz7oghh91kw 4 415707 4489806 4489311 2026-07-03T18:00:45Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4489806 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|03||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199901}}] | {{formatnum:1689}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13708}}] | 2009-02-13 | 2026-07-03 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173296}}] | {{formatnum:10546}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8013}}] | 2007-12-03 | 2026-07-03 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:953}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114511}}] | {{formatnum:9650}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9834}}] | 2007-11-24 | 2026-07-03 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113423}}] | {{formatnum:10116}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1915}}] | 2009-10-02 | 2026-07-03 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87355}}] | {{formatnum:6534}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6654}}] | 2005-10-30 | 2026-07-03 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:70834}}] | {{formatnum:9981}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2146}}] | 2009-05-24 | 2026-07-03 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68860}}] | {{formatnum:1848}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-07-03 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:923}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51904}}] | {{formatnum:7214}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6479}}] | 2018-06-22 | 2026-07-03 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49054}}] | {{formatnum:1521}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3532}}] | 2006-05-03 | 2026-07-02 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49023}}] | {{formatnum:5394}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-07-03 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1901}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2993}}] | 2007-04-26 | 2026-05-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44213}}] | {{formatnum:5635}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1580}}] | 2015-03-11 | 2026-07-03 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42179}}] | {{formatnum:1687}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-07-02 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38910}}] | {{formatnum:4696}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-07-03 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31585}}] | {{formatnum:3665}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:638}}] | 2020-05-10 | 2026-07-03 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29201}}] | {{formatnum:7708}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4399}}] | 2023-01-18 | 2026-06-22 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26405}}] | {{formatnum:4563}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}] | 2015-08-30 | 2026-07-03 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-06-07 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23705}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-07-02 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:1956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15862}}] | {{formatnum:1299}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-07-01 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15217}}] | {{formatnum:3717}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-07-03 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15164}}] | {{formatnum:2533}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1999}}] | 2005-07-30 | 2026-07-03 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14457}}] | {{formatnum:514}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-06-11 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14206}}] | {{formatnum:730}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-06-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13299}}] | {{formatnum:958}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-06-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10799}}] | {{formatnum:1857}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:411}}] | 2021-07-27 | 2026-07-03 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10606}}] | {{formatnum:293}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-07-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10097}}] | {{formatnum:255}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}] | 2012-05-17 | 2026-06-15 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9560}}] | {{formatnum:233}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-06-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}] | {{formatnum:169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-06-09 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:713}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5584}}] | {{formatnum:91}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-06-26 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:149}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] f7oi8q8r8dchsc4josijyzdmr68lgd5 0 418310 4489727 4440442 2026-07-03T13:38:18Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489727 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Plienkalni | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_name2 = [[Medzes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,22 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2005 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=10097 LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 3 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 35 | lats = 27 | latNS = N | longd = 21 | longm = 06 | longs = 55 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3461 Medze | var_id = | lgia_id = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Plienkalni''' ir apdzīvota vieta [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Medzes pagasts|Medzes pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumdaļā {{nobr|1,5 km}} no pagasta centra [[Kapsēde]]s, {{nobr|8,5 km}} no novada centra [[Grobiņa]]s un {{nobr|216 km}} no [[Rīga]]s. Ciemā atrodas SIA «Aizputes Ceļinieks» asfaltbetona ražotne «Piķīši»<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arb.lv/?page_id=99 |title=Asfaltbetona ražotne |access-date={{dat|2019|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170207023348/http://www.arb.lv/?page_id=99 |archivedate={{dat|2017|02|07||bez}} }}</ref> un viesu nams «Plienakmeņi».<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesumajas.lv/lv/viesu-nams/plienakmeni |title=Plienakmeņi, viesu nams |access-date={{dat|2019|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190105123217/http://www.viesumajas.lv/lv/viesu-nams/plienakmeni |archivedate={{dat|2019|01|05||bez}} }}</ref> Apdzīvotā vieta veidojusies pie kādreizējā [[kalcija hidroksīds|kaļķa]] cepļa un [[Kapsēde (stacija)|Kapsēdes]] dzelzceļa stacijas. == Atsauces == {{atsauces}} {{Medzes pagasta ciemi}} junchm3z5ld267x6ljowp7zwga6u87k 0 419033 4489726 4149331 2026-07-03T13:36:30Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489726 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Vecmelderu avoti | krāsu_shēma = avots | attēls = | att_izm = | att_paraksts = | vietaskarte = Latvija | kartes_izmērs = |reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 56.1873 | plat_NS = N | gar_d = 25.7347 | gar_EW = E | atrašanās = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Aknīstes pagasts}} | tuvākā_pilsēta = | tips = | suga = | vecums = | svars = | augstums = | garums = | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = | citas_daļas = }} '''Vecmelderu avoti''' ir ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks [[dabas piemineklis]], kas atrodas [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Aknīstes pagasts|Aknīstes pagasta]] centrālajā daļā, [[Dienvidsusēja]]s senlejas atzarā, [[Aknīstes nolaidenums|Aknīstes nolaidenumā]], [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidu galā. Senlejas nogāzes lejasdaļā un gultnē atrodas vairāk nekā 10 pazemes ūdeņu izplūdes vietas — gan kā avoti, gan [[avoksnājs|avoksnāji]] ar [[kūdra]]s kupoliem un terasveida kūdras pacēlumiem. Lielākais no Vecmelderu avotiem atrodas senlejas atzara dienvidu malā, nogāzes lejasdaļā, netālu no dzirnavu dīķa līmeņa. Avota ūdensdeve ir 23 litri/sekundē (mērījumi izdarīti 2012. gada 2. jūlijā). Ūdens dzidrs, bezkrāsas, strautā izgulsnē oranžas dzelzs savienojumu nogulsnes un saldūdens [[kaļķakmens|kaļķi]]. Pārējie avoti un avoksnāji mazāki. Tie izplūst pārpurvotās vietās. Iztekot avoti veido 1,6 hektārus lielo [[Vecmelderu dzirnavezers|Vecmelderu dzirnavezeru]], vairāki avoti atrodas zem dzirnavezera ūdenslīmeņa. == Ārējās saites == * [https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=139877 LĢIA vietvārdu datubāze] * [https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_pieminekli_geologiskie_objekti/vecmelderu_avoti/ Vecmelderu avoti Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā] [[Kategorija:Latvijas avoti]] [[Kategorija:Aknīstes pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas pieminekļi]] k4owpnbfpv3gfv21bbdfkr2rnwosfov 0 420385 4489826 4371475 2026-07-03T18:39:52Z Egilus 27634 4489826 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vidzemes koncertzāle "Cēsis" | image_size = | former_names = | alternate_names = | image = | image_alt = | caption = | map_type = | map_alt = | map_caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | address = Raunas iela 12-1 | location_town = | location_country = | iso_region = | latd=57 |latm=18 |lats=48 |latNS=N | longd=25 |longm=16 |longs=35 |longEW=E | start_date = | completion_date = 2014 | inauguration_date = | renovation_date = | destruction_date = | height = | diameter = | other_dimensions = | floor_count =6 | floor_area = | seating_type = | seating_capacity =800 | main_contractor = | architect = [[Juris Poga]] | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | awards = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | url = {{url|http://cesukoncertzale.lv}} | references = | embedded = }} '''Vidzemes koncertzāle "Cēsis"''' ir daudzfunkcionāls kultūras centrs [[Cēsis|Cēsīs]], kas uzbūvēts, pārbūvējot 1914. gadā uzcelto Viesīgās biedrības namu (arhitekts [[Augusts Malvess]]). Pārbūvēto ēku atklāja 2014. gada 31. maijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/cesis-svetki-koncertzales-atklasana.a87230/|title=Cēsīs svētki - koncertzāles atklāšana|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-18|language=lv|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929194158/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/cesis-svetki-koncertzales-atklasana.a87230/}}</ref> tās arhitekts ir [[Juris Poga]]. Lielajā koncertzālē ir 800 skatītāju vietas. Kompleksā atrodas arī kamerzāle, ērģeļu zāle, kino jeb Mazā zāle un izstāžu zāle. Ēkā atrodas [[Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola]]s mācību telpas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/cesu-muzikas-vidusskola-jaunas-telpas.a84685/|title=Cēsu mūzikas vidusskola jaunās telpās|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-18|language=lv}}</ref> darbojas Cēsu amatiermākslas kolektīvi un Vidzemes kamerorķestris. Ēkā darbojas arī [[restorāns]] un [[bārs (iestāde)|bārs]]. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://cesukoncertzale.lv}} [[Kategorija:Celtnes un būves Cēsīs]] [[Kategorija:Kultūras būves Latvijā]] [[Kategorija:Koncertzāles]] pio7ckahqpwemtjmhro1vcb4id7laff 0 426252 4489809 4489363 2026-07-03T18:01:29Z EdgarsBot 50781 kategorija "Diplomātisko misiju uzskaitījumi" → "Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi" 4489809 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada aprīlis}} [[Attēls:Diplomatic_missions_of_Kazakhstan.PNG|thumb|400px|Valstis, kurās atrodas Kazahstānas diplomātiskās pārstāvniecības]] Šis ir '''Kazahstānas diplomātisko misiju uzskaitījums''', neiekļaujot goda konsulus. [[Kazahstāna]]i ir liels pārstāvniecību daudzums [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], taču valsts ir vāji pārstāvēta [[Āfrika|Āfrikā]] un citās [[kontinents|pasaules daļās]]. Šīs misijas pārrauga [[Kazahstānas Ārlietu ministrija]]. == Āfrika == [[Attēls:Be_Kazakhstanian_Embassy_02.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Berlīnē]] [[Attēls:Embassy_of_the_Republic_of_Kazakhstan,_2017_Vérhalom.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Budapeštā]] [[Attēls:Embassy_of_Kazakhstan_in_London_1.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Londonā]] [[Attēls:Embajada_de_Kazajstan_en_Mexico_1.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Mehiko]] [[Attēls:Kazakhstan_embassy_in_Moscow.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Maskavā]] [[Attēls:Consulate_of_Kazakhstan_in_Omsk.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas konsulāts Omskā]] [[Attēls:Nedre_Vollgate_3_-_2009-06-20_at_15-46-09.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Oslo]] [[Attēls:Kazakhstan-56_Hawthorn-Ottawa.JPG|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Otavā]] [[Attēls:Kazakhstan_embassy_Prague_2332.JPG|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Prāgā]] [[Attēls:Kazakh_Embassy_Seoul.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Seulā]] [[Attēls:Konsulstvo_Sankt-Peterburg_3653.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā]] [[Attēls:Embassy_of_Kazakhstan_in_Sweden.JPG|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Stokholmā]] [[Attēls:カザフスタン大使館全景.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Tokijā]] [[Attēls:Kazakh_Embassy_in_Warsaw.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Varšavā]] [[Attēls:Embassy_of_Kazakhstan_in_Washington.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Vašingtonā]] [[Attēls:Embassy_of_Kazakhstan_in_Armenia.jpg|right|thumb|250px|Kazahstānas vēstniecība Erevānā]] * {{Karogs|Dienvidāfrikas Republika}} ** [[Pretorija]] (vēstniecība) * {{Karogs|Ēģipte}} ** [[Kaira]] (vēstniecība) * {{Karogs|Etiopija}} ** [[Adisabeba]] (vēstniecība) == Amerika == * {{Karogs|ASV}} ** [[Vašingtona]] (vēstniecība) ** [[Ņujorka]] (ģenerālkonsulāts) * {{Karogs|Brazīlija}} ** [[Brazilja]] (vēstniecība) * {{Karogs|Kanāda}} ** [[Otava]] (vēstniecība) ** [[Toronto]] (konsulāts) * {{Karogs|Kuba}} ** [[Havana]] (konsulāts) * {{Karogs|Meksika}} ** [[Mehiko]] (vēstniecība) == Āzija == * {{Karogs|Afganistāna}} ** [[Kabula]] (vēstniecība) * {{Karogs|Armēnija}} ** [[Erevāna]] (vēstniecība) * {{Karogs|Apvienotie Arābu Emirāti}} ** [[Abū Dabī]] (vēstniecība) ** [[Dubaija]] (ģenerālkonsulāts) * {{Karogs|Azerbaidžāna}} ** [[Baku]] (vēstniecība) * {{Karogs|Dienvidkoreja}} ** [[Seula]] (vēstniecība) * {{Karogs|Gruzija}} ** [[Tbilisi]] (vēstniecība) * {{Karogs|Indija}} ** [[Ņūdeli]] (vēstniecība) * {{Karogs|Indonēzija}} ** [[Džakarta]] (vēstniecība) * {{Karogs|Irāna}} ** [[Teherāna]] (vēstniecība) ** Gorgana (konsulāts) * {{Karogs|Izraēla}} ** [[Telaviva]] (vēstniecība) * {{Karogs|Japāna}} ** [[Tokija]] (vēstniecība) * {{Karogs|Jordānija}} ** [[Ammāna]] (vēstniecība) * {{Karogs|Katara}} ** [[Doha]] (vēstniecība) * {{Karogs|Kuveita}} ** [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] (vēstniecība) * {{Karogs|Kirgizstāna}} ** [[Biškeka]] (vēstniecība) ** [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]] (konsulāts) * {{Karogs|Ķīna}} ** [[Pekina]] (vēstniecība) ** [[Honkonga]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Šanhaja]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Urumči]] (vīzu birojs) * {{Karogs|Libāna}} ** [[Beirūta]] (vēstniecība) * {{Karogs|Malaizija}} ** [[Kualalumpura]] (vēstniecība) * {{Karogs|Mongolija}} ** [[Ulanbatora]] (vēstniecība) * {{Karogs|Omāna}} ** [[Maskata]] (vēstniecība) * {{Karogs|Pakistāna}} ** [[Islāmābāda]] (vēstniecība) * {{Karogs|Saūda Arābija}} ** [[Rijāda]] (vēstniecība) * {{Karogs|Singapūra}} ** [[Singapūra]] (vēstniecība) * {{Karogs|Tadžikistāna}} ** [[Dušanbe]] (vēstniecība) * {{Karogs|Taizeme}} ** [[Bangkoka]] (vēstniecība) * {{Karogs|Turcija}} ** [[Ankara]] (vēstniecība) ** [[Antalja]] (konsulāts) ** [[Stambula]] (konsulāts) * {{Karogs|Turkmenistāna}} ** [[Ašgabata]] (vēstniecība) * {{Karogs|Uzbekistāna}} ** [[Taškenta]] (vēstniecība) * {{Karogs|Vjetnama}} ** [[Hanoja]] (vēstniecība) == Eiropā == * {{Karogs|Austrija}} ** [[Vīne]] (vēstniecība) * {{Karogs|Baltkrievija}} ** [[Minska]] (vēstniecība) * {{Karogs|Beļģija}} ** [[Briseles galvaspilsētas reģions|Brisele]] (vēstniecība) * {{Karogs|Bulgārija}} ** [[Sofija]] (vēstniecība) * {{Karogs|Čehija}} ** [[Prāga]] (vēstniecība) * {{Karogs|Francija}} ** [[Parīze]] (vēstniecība) * {{Karogs|Horvātija}} ** [[Zagreba]] (vēstniecība) * {{Karogs|Igaunija}} ** [[Tallina]] (konsulāts) * {{Karogs|Grieķija}} ** [[Atēnas]] (vēstniecība) * {{Karogs|Itālija}} ** [[Roma]] (vēstniecība) * {{Karogs|Krievija}} ** [[Maskava]] (vēstniecība) ** [[Kazaņa]] (ģenerālkonsulāts)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Рудныйда Челябі облысындағы қазақ диаспорасы өкілдерінің қатысуымен дөңгелек үстел өтті |url=https://kzkazan.ru/ru/rudny-jda-chelyabi-obly-sy-nda-y-aza-diasporasy-kilderini-aty-suy-men-d-gelek-stel-tti/ |website=kzkazan.ru |publisher=Генеральное консульство Республики Казахстан в городе Казань |accessdate={{dat|2019|4|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190412195230/https://kzkazan.ru/ru/rudny-jda-chelyabi-obly-sy-nda-y-aza-diasporasy-kilderini-aty-suy-men-d-gelek-stel-tti/ |archivedate={{dat|2019|04|12||bez}} }}</ref> ** [[Sanktpēterburga]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Astrahaņa]] (konsulāts) ** [[Omska]] (konsulāts) * {{Karogs|Latvija}} ** [[Rīga]] (konsulāts) * {{Karogs|Lielbritānija}} ** [[Londona]] (vēstniecība) * {{Karogs|Lietuva}} ** [[Viļņa]] (vēstniecība) * {{Karogs|Moldova}} ** [[Kišiņeva]] (ģenerālkonsulāts) * {{Karogs|Nīderlande}} ** [[Hāga]] (vēstniecība) * {{Karogs|Norvēģija}} ** [[Oslo]] (vēstniecība) * {{Karogs|Polija}} ** [[Varšava]] (vēstniecība) * {{Karogs|Portugāle}} ** [[Lisabona]] (vēstniecība) * {{Karogs|Rumānija}} ** [[Bukareste]] (vēstniecība) * {{Karogs|Somija}} ** [[Helsinki]] (vēstniecība) * {{Karogs|Slovākija}} ** [[Bratislava]] (konsulāts) * {{Karogs|Spānija}} ** [[Madride]] (vēstniecība) * {{Karogs|Šveice}} ** [[Berne]] (vēstniecība) * {{Karogs|Ukraina}} ** [[Kijiva]] (vēstniecība) * {{Karogs|Ungārija}} ** [[Budapešta]] (vēstniecība) * {{Karogs|Vācija}} ** [[Berlīne]] (vēstniecība) ** [[Bonna]] (vēstniecības filiāle) ** [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] (ģenerālkonsulāts) ** [[Hannovere]] (konsulāts) ** [[Minhene]] (konsulāts) * {{Karogs|Zviedrija}} ** [[Stokholma]] (vēstniecība) == Okeānija == * {{Karogs|Austrālija}} ** [[Sidneja]] (ģenerālkonsulāts) == Starptautiskās organizācijas == * [[Ženēva]] (pastāvīgā pārstāvniecība [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un citās starptautiskās organizācijās) * [[Ņujorka]] (pastāvīgā pārstāvniecība [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]) * [[Parīze]] (pastāvīgā pārstāvniecība [[UNESCO]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110929145154/http://www.mfa.kz/ Kazahstānas Ārlietu ministrijas oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi]] [[Kategorija:Kazahstānas politika]] gcd3lq098wvpfnbj4b4i70gejj3g9e6 0 430056 4489703 3856595 2026-07-03T12:26:09Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489703 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Hermonasa | native_name = {{gree|Ἑρμώνασσα}} | image = Hermonassa 2.JPG | image_size = | caption = Hermonasas izrakumu vieta. | map_type = Krievija | map_caption = | map_size = | latd = 45| latm = 13| lats = 08| latNS = N | longd = 36| longm = 42| longs = 52| longEW = E | location = {{vieta|Krievija}} | region = [[Sindika]] | type = Apdzīvota vieta | area = | built = | abandoned = | cultures = Sengrieķu, sindu | excavations = no 1952. gada | archaeologists = I. Zeests | condition = Drupas | management = | public_access = "Hermonasas-Tmutarkaņas" arheoloģiskais komplekss | notes = | designation = }} '''Hermonasa''' ({{val|gr|Ἑρμώνασσα}}) ir [[Senā Grieķija|sengrieķu]]-sindu pilsēta [[Tamaņas pussala|Tamaņas pussalā]], kas pašlaik ir iekļauts [["Hermonasas-Tmutarkaņas" arheoloģiskais komplekss|"Hermonasas-Tmutarkaņas" arheoloģiskā kompleksa]] teritorijā. == Apraksts == Senā apmetne šeit izveidojās 6. gadsimta pr.Kr. pirmajā pusē. Hermonasas pilsētu dibināja ne vēlāk, kā 6. gadsimta pr.Kr. beigās un tālāk praktiski bez pārtraukuma turpināja pastāvēt, mainot vienīgi izmērus un nosaukumus. 4. gadsimtā pr.Kr. vienlaicīgi ar [[Sindika|Sindiku]] Hermonasu iekļāva [[Bosfors|Bosfora valstī]]. [[Kolonija|Koloniju]] dibināja [[meoti|meotu]] un [[sindi (tauta)|sindu]] apdzīvotajā teritorijā, kas toreiz saucās Sindika. Tā atradās Tamaņas pussalas dienvidu daļā uz plaša piekrastes [[plakankalne]]s, un gar krastu stiepās līdz pat mūsdienu [[Novorosijska]]i. Ziņu, ka Hermonasa atrastos Sindikas sastāvā, nav. Iespējams, ka tā atradās dubultā grieķu-sindu pārvaldē. Pirmajos gadsimtos caur Hermonasu notika Bosfora tirdzniecības darījumi ar [[alani]]em. [[Arheoloģiskie izrakumi|Arheoloģiskie izrakumu]] gaitā šeit atrasti [[Marmors|marmora]] [[frīze]]s fragmenti no [[Afrodīte]]s tempļa ar gigantu attēliem, 4. gadsimta pr.Kr. Bosfora zelta monētu depozīts, bet kurgānveida [[nekropole|nekropolē]] atrasts 4. gadsimta pr.Kr. marmora [[sarkofāgs]], kas bija izgatavots pēc grieķu tempļa formas. === Etimoloģija === Pēc [[Arrians|Arriana]] ziņām pilsētas dibināšanā piedalījās grieķi-[[eolija|eolieši]] Semandra no [[Mitilēna]]s vadībā. Pēc viņa nāves pilsētā sāka valdīt viņa atraitne, Hermonasa. Viņas vārdā pilsēta arī nosaukta. Bet pēc [[Dionīsijs (ģeogrāfs)|Dionīsija]] dibināšanā piedalījās grieķi-[[jonija|jonieši]] Hermona vadībā, kura vārdā kolonija ieguva savu nosaukumu. Pēc V. Blavatska domām [[Arheanaktīdi]] (pirmie Bosfora valdnieki) bija cēlušies no dižciltīgas Mitilēnas dzimtas, kas pārcēlās uz Hermonisu.<ref>Античные государства Северного Причерноморья. Серия: Археология СССР. [Т. 9] М.: 1984. 82 с.</ref> Pilsētas nosaukums var nozīmēt arī "[[Hermejs|Hermeja]] (t.i. tirdzniecības) salu" (sengr. ''Ἑρμαῖος νῆσος''; [[doriešu valoda|doriešu]] ''νᾶσος'' "sala"). == Pētījumi un izrakumi == * I. Zeests (1952, 1955—1957 un 1965—1970) * A. Korovina (1971—1988) * S. Finogenova (1989—2007) * T. Iljina (no 2007. gada) === Pilsētas izpēte === Arheoloģisko izrakumu gaitā noskaidroja, ka: * pilskalna [[kultūrslānis]] vietām sasniedz 12 metrus, * no pilsētas dibināšanas brīža celtnes būvēja tikai no akmens, turklāt namos atradās [[Krāsns|krāsnis]], saimniecības bedres un graudu glabātuves (atrastas [[Kvieši|kviešu]] un [[Mieži|miežu]] graudu paliekas), * namu galvenie tipi bija viena un divu stāvu būves, klātas ar [[dakstiņš|dakstiņu]] vai [[kamka]]s (sausa jūras zāle) jumtiem, * nami tika celti uz akmens pamatiem ar [[kalcija hidroksīds|kaļķa]] javas grīdām, * daudzas celtnes kolonijā lietoja 50 līdz 100 gadus un pēc tam pārbūvēja, * vienus un tos pašus akmens blokus izmantoja vairākas reizes, dažreiz par vairākus gadsimtus, * starp atradumiem izceļas akmens mērtrauki ("[[oinohoji]]"), un uz viena no tiem izgrebta zīme ar Apolodora vārdu, * atrastas 6. gadsimta pr.Kr. apgleznotu vāžu paliekas, * vienā vietā atklāts izdedžu slānis ar keramikas paliekām, kuru starpā daudz 3. gadsimta pr.Kr. sarkanfigūru tases un bļodiņas. === Nekropole === Hermonasas nekropole atrodas uz rietumiem, dienvidrietumiem un dienvidaustrumiem no pilsētas, un to veido daudzi [[kurgāns|kurgānu]] apbedījumi (5-6 km rādiusā), kas savienoti ar trim galvenajiem senajiem ceļiem, pie kuriem tos izveidoja. Nozīmīgākās ir Rietumu kapenes 2 km garumā no nelielas gravas, kas norobežo tās no pilsētas līdz kurgānam "Tamaņa-21" pie platas un dziļas gravas nogāzes. Kapenes aizņem piekrastes joslu starp Ļebedeva ielu un piekrastes krauju. Hermonasas nekropoles atradumi ir pasaulē plaši pazīstami un izstādīti [[Krievijas Valsts vēstures muzejs|Krievijas Valsts vēstures muzejā]] un [[Valsts Ermitāža|Ermitāžas]] zelta krātuvē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]] bsgiiyo1nbrzzgmt11thocj4vs2wjcb 0 437271 4489930 3818391 2026-07-04T05:44:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489930 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Indoor Group Oy'' | logo = [[Attēls:Indoorgroup-logo.gif]] | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1999. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Vantā]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mazumtirdzniecība]] | products = [[mēbeles]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.indoorgroup.fi indoorgroup.fi] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Asko and Sotka furniture stores in Lauste.jpg|thumb|240px|''[[Asko (zīmols)|Asko]]'' un ''[[Sotka (zīmols)|Sotka]]'' veikali [[Turku]] 2017. gadā]] '''''Indoor Group Oy''''' ir [[Somija]]s uzņēmums, kas darbojas [[mēbeles|mēbeļu]] mazumtirdzniecībā. Uzņēmums ir dibināts 1999. gadā. Tā galvenais birojs atrodas [[Vantā]]. Uzņēmums pārvalda mēbeļu veikalu tīklu ''[[Asko (zīmols)|Asko]]'' un ''[[Sotka (zīmols)|Sotka]]'' (tai skaitā [[franšīze]]s) veikalus un internetveikalus Somijā un Igaunijā. Tam ir arī meitas uzņēmums ''Insofa'', kas [[Lahti]] ražo mīkstās mēbeles. ''Indoor Group'' lielākie kapitāldaļu turētāji (2019. gads) ir investīciju uzņēmums ''[[Sievi Capital|Sievi Capital Oyj]]'' (57,96 %) un [[Ilmarinen pensiju fonds|''Ilmarinen'' pensiju fonds]] (18,74 %). == Vēsture == ''Indoor'' nosaukuma priekštecis bija 1970. gadu vidū dibinātais uzņēmums ''Oy Indoor Design Ab'', kam Helsinkos bija interjera priekšmetu veikals. Uzņēmums arī ražoja mēbeles, kuru dizainu veidoja Zviedrijas dizaineri. 1982. gadā ''[[Asko (zīmols)|Asko]]'' kļuva par ''Indoor Design'' kapitāldaļu turētāju, kas izveidoja nelielu veikalu tīklu līdzās dažām ''Asko'' mēbeļu zālēm. 1999. gada februārī privātā kapitāla fonds, ko pārvaldīja ''Sponsor Capital Oy'', nopirka mēbeļu tirgotāju ''Sotka Finland Oy''. 12. aprīlī šie investori dibināja uzņēmumu '''''Asko Huonekalu Oy''''', kas no ''[[Asko]]'' iegādājās mēbeļu biznesu. 2000. gada 11. maijā ''Asko Huonekalu Oy'' tika pārdēvēts par ''Indoor Group Oy''. 2005. gadā ''Indoor Group'' tika pārdots ''[[Kesko]]'' meitas uzņēmumam ''KesWell Oy''. 2017. gada jūnijā ''Indoor Group'' tika pārdots investoru grupai, to skaitā ''[[Sievi Capital]]'' un trīs ''Sotka'' franšīzes veikalu īpašnieks pensiju fonds ''[[Etera]]'' (2018. gadā ''Etera'' tika pievienots ''[[Ilmarinen pensiju fonds|Ilmarinen]]''). 2020. gada janvārī Latvijā tika atklāti mēbeļu un interjera interneta veikali ''askomebeles.lv'' un ''sotkamebeles.lv''.<ref name="LA 2020.01" /> 2023. gadā tie vairs nebija pieejami. == Skatīt arī == * ''[[Asko (zīmols)|Asko]]'' * ''[[Sotka (zīmols)|Sotka]]'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="LA 2020.01">[https://www.la.lv/mebelu-veikali-asko-un-sotka-pieejami-latvija Mēbeļu veikali “Asko” un “Sotka” pieejami Latvijā] LA.LV, 15. janvāris 2020</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.indoorgroup.fi ''Indoor Group'']{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Indoor Group| ]] 6uiw77tx407juph5hn7xzk4s1twthpk 0 438229 4489935 3270042 2026-07-04T05:54:09Z MargaritaPLV 130866 Paplašināta informācija par izpletņlēkšanu, disciplīnām, drošību un rekordiem 4489935 wikitext text/x-wiki [[Attēls:HIGUEROTE DESDE EL AIRE.png|thumb|Izpletņlēcējs virs Venecuēlas ar izpletni uz muguras]] '''Izpletņlēkšana''' ir nolaišanās no gaisa kuģa vai cita augsta punkta, izmantojot [[izpletnis|izpletni]], lai samazinātu un kontrolētu kritiena un piezemēšanās ātrumu. Sporta izpletņlēkšanā lēcienā parasti ir [[brīvais kritiens|brīvā kritiena]] posms, pēc kura tiek atvērts galvenais izpletnis; atkarībā no lēciena veida izpletņa atvēršana var notikt arī īsi pēc iziešanas no gaisa kuģa. Mūsdienās izpletņlēkšana ietver sporta disciplīnas, rekordu mēģinājumus, tandēmlēcienus, mācību lēcienus, paraugdemonstrējumus un militāru pielietojumu. Starptautiskajā sporta sistēmā izpletņlēkšanas un telpu izpletņlēkšanas aktivitātes pārrauga Starptautiskās Aviācijas federācijas izpletņlēkšanas komisija jeb ''FAI Skydiving Commission''.<ref name="fai-sport">"[https://www.fai.org/page/isc-our-sport ''Our Sport'']". ''World Air Sports Federation''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> == Vēsture == Pirmais labi dokumentētais izpletņa lēciens notika 1797. gada 22. oktobrī Parīzē, kad franču gaisa kuģotājs Andrē Žaks Garnerēns izlēca no gaisa balona aptuveni 600 metru augstumā. Viņa izpletnis būtiski atšķīrās no vēlākajiem mugursomas tipa izpletņiem.<ref name="fai-sport" /> Izpletņu attīstību būtiski ietekmēja aviācijas un militārais pielietojums. Pēc lidmašīnu parādīšanās izpletņi kļuva par drošības aprīkojumu gaisa kuģu apkalpēm, bet Pirmā pasaules kara laikā tos izmantoja arī novērotāji un karavīri. Manuāli darbināma izpletņa atvēršanas roktura ieviešana ļāva Leslijam Ērvinam 1919. gada 28. aprīlī veikt brīvā kritiena lēcienu ar manuāli atveramu izpletni.<ref name="fai-sport" /> Kā sporta veids izpletņlēkšana straujāk attīstījās 20. gadsimta vidū. ''FAI'' 1951. gadā apstiprināja pirmos izpletņlēkšanas rekordus, bet tajā pašā gadā Lešcē-Bledā notika pirmās pasaules meistarsacīkstes izpletņlēkšanā.<ref name="fai-sport" /> == Izpletņlēkšanas veidi un sporta disciplīnas == Izpletņlēkšanā izšķir vairākus mācību, atpūtas un sporta lēcienu veidus. Pirmajiem lēcieniem bieži izmanto tandēmlēcienu, lēcienu ar statisko trosi, instruktora asistētu izpletņa atvēršanu vai paātrinātās brīvā kritiena apmācības metodi. ''USPA'' integrētajā studentu apmācības programmā kā apmācības metodes ir norādītas ''Accelerated Freefall'' jeb ''AFF'', ''Instructor-Assisted Deployment'' jeb ''IAD'', ''Static Line'' jeb ''SL'' un ''Tandem''.<ref name="uspa-isp">"[https://www.uspa.org/skydiveschool/1 ''Chapter 1: Integrated Student Program'']". ''United States Parachute Association''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> === Tandēmlēciens === Tandēmlēciens ir izpletņlēkšanas veids, kurā lēcējs ir savienots ar instruktoru un abi izmanto vienu tandēma izpletņa sistēmu. Latvijas normatīvajos aktos tandēma izpletņlēkšana definēta kā lēciens, kura laikā students vai amatieris ir piesprādzēts pie instruktora un abi lec ar vienu izpletni.<ref name="likumi">"[https://likumi.lv/ta/id/160670-noteikumi-par-izpletnleceju-desantesanu-un-izpletnleceju-desantesanas-atlaujas-izsniegsanas-kartibu Noteikumi par izpletņlēcēju desantēšanu un izpletņlēcēju desantēšanas atļaujas izsniegšanas kārtību]". ''Likumi.lv''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Tandēmlēciens bieži tiek izmantots kā vienreizējs atpūtas vai iepazīšanās lēciens cilvēkiem, kuri vēlas piedzīvot brīvo kritienu, bet neplāno tūlīt apgūt patstāvīgu izpletņlēkšanu. ''USPA'' pirmā lēciena aprakstā tandēmlēciens raksturots kā ērtākais veids, kā piedzīvot brīvo kritienu: students ir piestiprināts pie instruktora un abi izmanto vienu lielu izpletni.<ref name="uspa-first">"[https://www.uspa.org/students/your-first-skydive ''Your First Skydive'']". ''United States Parachute Association''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Tandēmlēcieni atšķiras no patstāvīgajiem mācību lēcieniem ar to, ka iesācējs neveic lēcienu ar atsevišķu izpletņa sistēmu. Instruktors vada lēciena galvenos posmus, tostarp iziešanu no gaisa kuģa, izpletņa atvēršanu, lidojumu zem kupola un piezemēšanos. Atkarībā no apmācības pieejas students var piedalīties atsevišķās darbībās, piemēram, izpletņa atvēršanas vai vadīšanas treniņā, taču pamata atbildība par lēciena norisi ir instruktoram.<ref name="uspa-first" /> === Patstāvīgie mācību lēcieni === Patstāvīgās apmācības programmās lēcējs izmanto savu izpletņa sistēmu. ''Accelerated Freefall'' jeb ''AFF'' apmācībā students iziet no gaisa kuģa kopā ar instruktoru vai instruktoriem, kuri brīvajā kritienā palīdz saglabāt stabilitāti un uzrauga lēciena izpildi; students pats atver izpletni un vada to līdz piezemēšanās zonai.<ref name="uspa-isp" /><ref name="uspa-first" /> ''Static Line'' lēcienā izpletņa atvēršanu sāk statiskā trose, kas savienota ar gaisa kuģi. ''Instructor-Assisted Deployment'' jeb ''IAD'' gadījumā instruktors gaisa kuģī palīdz izpletņa atvēršanai brīdī, kad students iziet no lidmašīnas. Šajos mācību veidos brīvā kritiena posms sākumā ir īss vai ierobežots, bet lēcējs pakāpeniski apgūst patstāvīgu izpletņa atvēršanu, vadīšanu un piezemēšanos.<ref name="uspa-isp" /><ref name="uspa-first" /> === Sporta disciplīnas === Starptautiskās Aviācijas federācijas Sporta kodeksa izpletņlēkšanas sadaļā starptautiskajām sacensībām ir noteiktas vairākas disciplīnas, tostarp piezemēšanās precizitāte, brīvā kritiena stils, formāciju izpletņlēkšana, vertikālo formāciju izpletņlēkšana, kupolu formācijas, izpletņslēpošana, mākslinieciskās disciplīnas, kupolu pilotēšana, ātruma izpletņlēkšana un lidošana spārnu tērpā.<ref name="fai-code">"[https://www.fai.org/sites/default/files/isc/documents/2025/isc_sc5_2025_final_v2.pdf ''FAI Sporting Code. Section 5 – Skydiving'']". ''World Air Sports Federation'', 2025, 5. lpp. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Formāciju izpletņlēkšanā sportisti brīvā kritiena laikā veido iepriekš noteiktas figūras. Vertikālajās formācijās un brīvajā lidošanā liela nozīme ir ķermeņa stāvoklim un kritiena ātruma kontrolei. Kupolu pilotēšanā un kupolu formācijās sacensību un treniņu galvenā daļa notiek pēc izpletņa atvēršanas, kad sportisti manevrē ar izpletņa kupolu. Lidošana spārnu tērpā ir izpletņlēkšanas paveids, kurā sportists izmanto īpašu spārnotu kostīmu, lai brīvajā kritienā palielinātu horizontālo pārvietošanos. Latvijas Izpletņlēkšanas rokasgrāmatā termins ''wingsuit'' skaidrots kā izpletņlēcēja spārnotais kostīms.<ref name="lif-handbook">"[https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/04/2022.08.26-Latvijas-Izpletnleksanas-Rokasgramata.pdf Latvijas Izpletņlēkšanas rokasgrāmata]". Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija, 2022, 8. lpp. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> == Drošība un riska statistika == Izpletņlēkšana ir paaugstināta riska sporta veids, tomēr mūsdienu sporta izpletņlēkšanā riski tiek regulāri uzskaitīti un parasti izteikti kā negadījumu skaits attiecībā pret lēcienu skaitu. ''USPA'' 2025. gada drošības pārskatā norādīts, ka tās dalībnieki tajā gadā veica aptuveni 3,47 miljonus lēcienu un ASV tika reģistrēti 16 civilās izpletņlēkšanas nāves gadījumi, kas atbilst 0,46 nāves gadījumiem uz 100 000 lēcienu jeb aptuveni 0,00046% uz vienu lēcienu. Tajā pašā statistikā 2024. gadā norādīti 0,23, bet 2023. gadā — 0,27 nāves gadījumi uz 100 000 lēcienu.<ref name="uspa-safety">"[https://www.uspa.org/discover/faqs/safety ''How Safe is Skydiving?'']". ''United States Parachute Association''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Plašā Francijas izpletņlēkšanas datu pētījumā par 2010.—2019. gadu tika analizēti gandrīz 6,2 miljoni lēcienu. Šajā periodā tika reģistrēti 35 nāves gadījumi un 3015 traumas, kas atbilda 0,57 nāves gadījumiem un 49 traumām uz 100 000 lēcienu. Pētījumā netika reģistrēts neviens nāves gadījums tandēmlēcēju grupā, un tandēmlēcēju traumu risks bija būtiski zemāks nekā pieredzējušiem izpletņlēcējiem.<ref name="fer-france">Caroline Fer, Michel Guiavarch, Pascal Edouard. "[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1440244020308112 ''Epidemiology of skydiving-related deaths and injuries: A 10-years prospective study of 6.2 million jumps between 2010 and 2019 in France'']". ''Journal of Science and Medicine in Sport'', 24(5), 2021, 448.—453. lpp. DOI: 10.1016/j.jsams.2020.11.002. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> 2023. gada sistemātiskajā pārskatā par rekreatīvo izpletņlēkšanu tika apkopoti dati par vairāk nekā 62 miljoniem lēcienu. Pārskatā vidējais traumu īpatsvars bija 0,044%, bet nāves gadījumu īpatsvars — 0,0011%; visbiežāk traumas bija saistītas ar mugurkaula jostas daļu un apakšējām ekstremitātēm, un visbiežāk tās notika piezemēšanās posmā.<ref name="barthel-review">Christiane Barthel, Sacha Halvachizadeh, Jamison G. Gamble, Hans-Christoph Pape, Thomas Rauer. "[https://ouci.dntb.gov.ua/en/works/4O25gNq7/ ''Recreational Skydiving—Really That Dangerous? A Systematic Review'']". ''International Journal of Environmental Research and Public Health'', 20(2), 2023, 1254. DOI: 10.3390/ijerph20021254. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Riska salīdzinājumi ar citiem sporta veidiem ir jāvērtē piesardzīgi, jo dažādos pētījumos tiek lietoti atšķirīgi rādītāji. Izpletņlēkšanas drošības statistikā bieži izmanto nāves gadījumus vai traumas uz lēcienu skaitu, savukārt motokrosa pētījumos traumas var tikt izteiktas uz dalībnieku skaitu vai braukšanas stundām. Piemēram, 12 gadu pētījumā par motokrosa sacensībām kopējais traumu biežums bija 94,5 traumas uz 1000 dalībniekiem, bet negadījumu risks — 22,72 uz 1000 braukšanas stundām.<ref name="gobbi-motocross">Alberto Gobbi, Benjamin Tuy, Ian Panuncialman. "[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15133584/ ''The incidence of motocross injuries: a 12-year investigation'']". ''Knee Surgery, Sports Traumatology, Arthroscopy'', 12(6), 2004, 574.—580. lpp. DOI: 10.1007/s00167-004-0515-z. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Šādi dati ļauj salīdzināt riska mērīšanas veidus, bet tie paši par sevi nenozīmē pilnīgi tiešu viena sporta veida drošības salīdzinājumu ar citu. == Regulējums Latvijā == Latvijā izpletņlēcēju desantēšanas kārtību civilajā aviācijā nosaka Ministru kabineta noteikumi par izpletņlēcēju desantēšanu un desantēšanas atļaujas izsniegšanu. Noteikumi regulē izpletņlēcēju desantēšanu no civilās aviācijas gaisa kuģiem un paredz prasības desantēšanas rokasgrāmatai, lēcienu organizēšanai un atļaujas izsniegšanai.<ref name="likumi" /> Latvijas Izpletņlēkšanas rokasgrāmatā Latvijas Izpletņlēkšanas federācija ir raksturota kā Latvijas izpletņlēkšanas kontrolējošā un sertificējošā institūcija. Tajā ir definēti izpletņlēkšanas termini, lēcienu organizēšanas pamatprincipi, izpletņlēcēju kompetences un organizatoru prasības.<ref name="lif-handbook" /> Latvijas Sporta federāciju padomes sporta reģistrā Latvijas Izpletņlēkšanas federācija ir norādīta kā biedrība, kuras darbības joma ir izpletņlēkšanas sports.<ref name="lsfp">"[https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas/59 Latvijas Izpletņlēkšanas federācija]". Latvijas Sporta federāciju padome. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> == Izpletņlēkšana Latvijā == Latvijā izpletņlēkšanas aktivitātes ir saistītas ar vairākiem lidlaukiem un sporta klubiem. Limbažu lidlaukā Langačos darbojas ''[[Skydive Latvia]]'', kur notiek tandēmlēcieni, sporta lēcieni un ar izpletņlēkšanu saistīti pasākumi.<ref name="latvia-travel-skydive">"[https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka ''Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā'']". ''latvia.travel''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> [[Daugavpils]] apkārtnē izpletņlēkšana ir saistīta ar izpletņlēcēju sporta klubu ''“D.I.S.K.”'' un [[Grīvas lidlauks|Grīvas lidlauku]] Kalkūnes pagastā, Augšdaugavas novadā.<ref name="visit-daugavpils-disk">"[https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/izpletnleceju-sporta-klubs-d-i-s-k/ Izpletņlēcēju sporta klubs “D.I.S.K.”]". ''VISITDAUGAVPILS''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Daugavpils lēcienu zona jeb ''Daugavpils DropZone'' tiek izmantota arī sacensībām; 2026. gada Latvijas atklātā izpletņlēkšanas čempionāta informācijā kā disciplīna norādīta formācijas veidošana uz ātrumu, bet norises vieta — Daugavpils.<ref name="dropzone-2026">"[https://dropzone.lv/ Latvijas atklātā izpletņlēkšanas čempionāta nolikums]". ''Daugavpils DropZone''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> == Rekordi un rekordu mēģinājumi == Latvijas Izpletņlēkšanas federācija uztur nacionālo rekordu sarakstu. Tajā 2024. gada sieviešu formācijas rekords norādīts kā “9+1 cilvēki” ''Skydive Latvia'', Limbažos, bet formāciju kategorijā kā atsevišķs ieraksts norādīts 25 cilvēku rekords 2007. gadā.<ref name="lif-records">"[https://lif.lv/rekordi/ Rekordi]". Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> 2021. gada 24. augustā virs [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostas]] tika uzstādīts Latvijas formācijas rekords: 5,2 kilometru augstumā 29 izpletņlēcēji izveidoja zvaigznes figūru. Mēģinājuma sākotnējais mērķis bija arī Baltijas rekords ar 30–33 dalībniekiem, taču pirmajā lēcienā tas netika sasniegts.<ref name="lsm-2021">"[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-uzstadits-jauns-rekords-izpletnleksana.a418323/ Latvijā uzstādīts jauns rekords izpletņlēkšanā]". ''LSM.lv'', 2021. gada 24. augusts. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> 2026. gada 5. un 6. septembrī Limbažu lidlaukā, ''Skydive Latvia'' lēcienu zonā, ir plānots Latvijas nacionālā rekorda mēģinājums vertikālās brīvās lidošanas jeb ''freefly head-down'' disciplīnā. Rekorda mēģinājumā paredzēta deviņu izpletņlēcēju un operatora komanda, lēciens no 4500 metru augstuma un formācijas veidošana brīvā kritiena laikā ar galvu uz leju.<ref name="lif-2026-hd">"[https://lif.lv/2026/02/2026-latvijas-9way-head-down-rekords/ ''2026: Latvijas 9way Head-Down rekords'']". Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija, 2026. gada 24. februāris. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Starptautiskos izpletņlēkšanas rekordus uztur ''FAI''. Viens no lielākajiem ratificētajiem pasaules rekordiem formāciju izpletņlēkšanā ir 400 izpletņlēcēju lielākās formācijas rekords, kas sasniegts 2006. gada 8. februārī Taizemē, ''Udon Thani'' apkārtnē.<ref name="fai-record-13052">"[https://www-2025.fai.org/record/13052?id=24660&type=node ''Team/Crew (13052)'']". ''World Air Sports Federation''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Vertikālo formāciju kategorijā ''head-down'' pašreizējais ratificētais pasaules rekords ir 174 izpletņlēcēju formācija, kas sasniegta 2025. gada 22. augustā Otaavā, Ilinoisas štatā, ASV.<ref name="fai-record-20925">"[https://www-2025.fai.org/record/20925?id=24660&type=node ''Team/Crew (20925)'']". ''World Air Sports Federation''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> 2026. gada jūnijā Šiofokā, Ungārijā, notika spārnu tērpu formācijas rekordu projekts. Tajā piedalījās 26 cilvēki no deviņām valstīm — 25 formācijas dalībnieki un operators. Latviju projektā pārstāvēja Jūlija Veigure, Edgars Veigurs un Ritvars Bērzkalns.<ref name="replay-wingsuit">"[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/378234/pasaules-rekords-izpletnleksana-ipasos-lidvaveres-terpos Pasaules rekords izpletņlēkšanā īpašos “lidvāveres tērpos”]". ''REplay.lv / LTV Rīta Panorāma'', ēterā 2026. gada 30. jūnijā. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref><ref name="dlapilota-wingsuit">"[https://dlapilota.pl/wiadomosci/polska/polacy-zorganizowali-wingsuitowe-rekordy-europy-i-swiata ''Polacy zorganizowali wingsuitowe rekordy Europy i świata'']". ''Dlapilota.pl'', 2026. gada 1. jūlijs. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> ''FAI'' datubāzē 25 izpletņlēcēju secīgās spārnu tērpu formācijas ieraksts 2026. gada jūlijā bija norādīts kā pasaules un Eiropas provizorisks rekordpieteikums, nevis kā ratificēts pašreizējais rekords.<ref name="fai-wingsuit-claims">"[https://www-2025.fai.org/page/isc-records ''All Records'']". ''World Air Sports Federation''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lif.lv/ Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija] * [https://www.fai.org/commission/isc ''FAI Skydiving Commission''] [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Gaisa desants]] juym7dgbwq9anwaidrlo7225t9o3yra 4489950 4489935 2026-07-04T06:47:52Z MargaritaPLV 130866 Sakārtotas atsauces un pievienots precizēts attēls par spārnu tērpa lidojumu 4489950 wikitext text/x-wiki [[Attēls:HIGUEROTE DESDE EL AIRE.png|thumb|Izpletņlēcējs virs Venecuēlas ar izpletni uz muguras]] '''Izpletņlēkšana''' ir nolaišanās no gaisa kuģa vai cita augsta punkta, izmantojot [[izpletnis|izpletni]], lai samazinātu un kontrolētu kritiena un piezemēšanās ātrumu. Sporta izpletņlēkšanā lēcienā parasti ir [[brīvais kritiens|brīvā kritiena]] posms, pēc kura tiek atvērts galvenais izpletnis; atkarībā no lēciena veida izpletņa atvēršana var notikt arī īsi pēc iziešanas no gaisa kuģa. Mūsdienās izpletņlēkšana ietver sporta disciplīnas, rekordu mēģinājumus, tandēmlēcienus, mācību lēcienus, paraugdemonstrējumus un militāru pielietojumu. Starptautiskajā sporta sistēmā izpletņlēkšanas un telpu izpletņlēkšanas aktivitātes pārrauga Starptautiskās Aviācijas federācijas izpletņlēkšanas komisija jeb ''FAI Skydiving Commission''.<ref name="fai-sport">"[https://www.fai.org/page/isc-our-sport ''Our Sport'']". ''World Air Sports Federation''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> == Vēsture == Pirmais labi dokumentētais izpletņa lēciens notika 1797. gada 22. oktobrī Parīzē, kad franču gaisa kuģotājs Andrē Žaks Garnerēns izlēca no gaisa balona aptuveni 600 metru augstumā. Viņa izpletnis būtiski atšķīrās no vēlākajiem mugursomas tipa izpletņiem.<ref name="fai-sport" /> Izpletņu attīstību būtiski ietekmēja aviācijas un militārais pielietojums. Pēc lidmašīnu parādīšanās izpletņi kļuva par drošības aprīkojumu gaisa kuģu apkalpēm, bet Pirmā pasaules kara laikā tos izmantoja arī novērotāji un karavīri. Manuāli darbināma izpletņa atvēršanas roktura ieviešana ļāva Leslijam Ērvinam 1919. gada 28. aprīlī veikt brīvā kritiena lēcienu ar manuāli atveramu izpletni.<ref name="fai-sport" /> Kā sporta veids izpletņlēkšana straujāk attīstījās 20. gadsimta vidū. ''FAI'' 1951. gadā apstiprināja pirmos izpletņlēkšanas rekordus, bet tajā pašā gadā Lešcē-Bledā notika pirmās pasaules meistarsacīkstes izpletņlēkšanā.<ref name="fai-sport" /> == Izpletņlēkšanas veidi un sporta disciplīnas == Izpletņlēkšanā izšķir vairākus mācību, atpūtas un sporta lēcienu veidus. Pirmajiem lēcieniem bieži izmanto tandēmlēcienu, lēcienu ar statisko trosi, instruktora asistētu izpletņa atvēršanu vai paātrinātās brīvā kritiena apmācības metodi. ''USPA'' integrētajā studentu apmācības programmā kā apmācības metodes ir norādītas ''Accelerated Freefall'' jeb ''AFF'', ''Instructor-Assisted Deployment'' jeb ''IAD'', ''Static Line'' jeb ''SL'' un ''Tandem''.<ref name="uspa-isp">"[https://www.uspa.org/skydiveschool/1 ''Chapter 1: Integrated Student Program'']". ''United States Parachute Association''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> === Tandēmlēciens === Tandēmlēciens ir izpletņlēkšanas veids, kurā lēcējs ir savienots ar instruktoru un abi izmanto vienu tandēma izpletņa sistēmu. Latvijas normatīvajos aktos tandēma izpletņlēkšana definēta kā lēciens, kura laikā students vai amatieris ir piesprādzēts pie instruktora un abi lec ar vienu izpletni.<ref name="likumi">"[https://likumi.lv/ta/id/160670-noteikumi-par-izpletnleceju-desantesanu-un-izpletnleceju-desantesanas-atlaujas-izsniegsanas-kartibu Noteikumi par izpletņlēcēju desantēšanu un izpletņlēcēju desantēšanas atļaujas izsniegšanas kārtību]". ''Likumi.lv''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Tandēmlēciens bieži tiek izmantots kā vienreizējs atpūtas vai iepazīšanās lēciens cilvēkiem, kuri vēlas piedzīvot brīvo kritienu, bet neplāno tūlīt apgūt patstāvīgu izpletņlēkšanu. ''USPA'' pirmā lēciena aprakstā tandēmlēciens raksturots kā ērtākais veids, kā piedzīvot brīvo kritienu: students ir piestiprināts pie instruktora un abi izmanto vienu lielu izpletni.<ref name="uspa-first">"[https://www.uspa.org/students/your-first-skydive ''Your First Skydive'']". ''United States Parachute Association''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Tandēmlēcieni atšķiras no patstāvīgajiem mācību lēcieniem ar to, ka iesācējs neveic lēcienu ar atsevišķu izpletņa sistēmu. Instruktors vada lēciena galvenos posmus, tostarp iziešanu no gaisa kuģa, izpletņa atvēršanu, lidojumu zem kupola un piezemēšanos. Atkarībā no apmācības pieejas students var piedalīties atsevišķās darbībās, piemēram, izpletņa atvēršanas vai vadīšanas treniņā, taču pamata atbildība par lēciena norisi ir instruktoram.<ref name="uspa-first" /> === Patstāvīgie mācību lēcieni === Patstāvīgās apmācības programmās lēcējs izmanto savu izpletņa sistēmu. ''Accelerated Freefall'' jeb ''AFF'' apmācībā students iziet no gaisa kuģa kopā ar instruktoru vai instruktoriem, kuri brīvajā kritienā palīdz saglabāt stabilitāti un uzrauga lēciena izpildi; students pats atver izpletni un vada to līdz piezemēšanās zonai.<ref name="uspa-isp" /><ref name="uspa-first" /> ''Static Line'' lēcienā izpletņa atvēršanu sāk statiskā trose, kas savienota ar gaisa kuģi. ''Instructor-Assisted Deployment'' jeb ''IAD'' gadījumā instruktors gaisa kuģī palīdz izpletņa atvēršanai brīdī, kad students iziet no lidmašīnas. Šajos mācību veidos brīvā kritiena posms sākumā ir īss vai ierobežots, bet lēcējs pakāpeniski apgūst patstāvīgu izpletņa atvēršanu, vadīšanu un piezemēšanos.<ref name="uspa-isp" /><ref name="uspa-first" /> === Sporta disciplīnas === [[Attēls:Skydive Wingsuit Rodeo with Trapeze.jpg|thumb|upright=0.85|''Wingsuit rodeo'' virs Latvijas: viens izpletņlēcējs atrodas uz cita spārnu tērpa lidotāja muguras, bet trešais izpletņlēcējs turas trapecē, kas piestiprināta pie spārnu tērpa lidotāja (2024)]] Starptautiskās Aviācijas federācijas Sporta kodeksa izpletņlēkšanas sadaļā starptautiskajām sacensībām ir noteiktas vairākas disciplīnas, tostarp piezemēšanās precizitāte, brīvā kritiena stils, formāciju izpletņlēkšana, vertikālo formāciju izpletņlēkšana, kupolu formācijas, izpletņslēpošana, mākslinieciskās disciplīnas, kupolu pilotēšana, ātruma izpletņlēkšana un lidošana spārnu tērpā.<ref name="fai-code">"[https://www.fai.org/sites/default/files/isc/documents/2025/isc_sc5_2025_final_v2.pdf ''FAI Sporting Code. Section 5 – Skydiving'']". ''World Air Sports Federation'', 2025, 5. lpp. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Formāciju izpletņlēkšanā sportisti brīvā kritiena laikā veido iepriekš noteiktas figūras. Vertikālajās formācijās un brīvajā lidošanā liela nozīme ir ķermeņa stāvoklim un kritiena ātruma kontrolei. Kupolu pilotēšanā un kupolu formācijās sacensību un treniņu galvenā daļa notiek pēc izpletņa atvēršanas, kad sportisti manevrē ar izpletņa kupolu. Lidošana spārnu tērpā ir izpletņlēkšanas paveids, kurā sportists izmanto īpašu spārnotu kostīmu, lai brīvajā kritienā palielinātu horizontālo pārvietošanos. Latvijas Izpletņlēkšanas rokasgrāmatā termins ''wingsuit'' skaidrots kā izpletņlēcēja spārnotais kostīms.<ref name="lif-handbook">"[https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/04/2022.08.26-Latvijas-Izpletnleksanas-Rokasgramata.pdf Latvijas Izpletņlēkšanas rokasgrāmata]". Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija, 2022, 8. lpp. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> == Drošība un riska statistika == Izpletņlēkšana ir paaugstināta riska sporta veids, tomēr mūsdienu sporta izpletņlēkšanā riski tiek regulāri uzskaitīti un parasti izteikti kā negadījumu skaits attiecībā pret lēcienu skaitu. ''USPA'' 2025. gada drošības pārskatā norādīts, ka tās dalībnieki tajā gadā veica aptuveni 3,47 miljonus lēcienu un ASV tika reģistrēti 16 civilās izpletņlēkšanas nāves gadījumi, kas atbilst 0,46 nāves gadījumiem uz 100 000 lēcienu jeb aptuveni 0,00046% uz vienu lēcienu. Tajā pašā statistikā 2024. gadā norādīti 0,23, bet 2023. gadā — 0,27 nāves gadījumi uz 100 000 lēcienu.<ref name="uspa-safety">"[https://www.uspa.org/discover/faqs/safety ''How Safe is Skydiving?'']". ''United States Parachute Association''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Plašā Francijas izpletņlēkšanas datu pētījumā par 2010.—2019. gadu tika analizēti gandrīz 6,2 miljoni lēcienu. Šajā periodā tika reģistrēti 35 nāves gadījumi un 3015 traumas, kas atbilda 0,57 nāves gadījumiem un 49 traumām uz 100 000 lēcienu. Pētījumā netika reģistrēts neviens nāves gadījums tandēmlēcēju grupā, un tandēmlēcēju traumu risks bija būtiski zemāks nekā pieredzējušiem izpletņlēcējiem.<ref name="fer-france">Caroline Fer, Michel Guiavarch, Pascal Edouard. "[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1440244020308112 ''Epidemiology of skydiving-related deaths and injuries: A 10-years prospective study of 6.2 million jumps between 2010 and 2019 in France'']". ''Journal of Science and Medicine in Sport'', 24(5), 2021, 448.—453. lpp. DOI: 10.1016/j.jsams.2020.11.002. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> 2023. gada sistemātiskajā pārskatā par rekreatīvo izpletņlēkšanu tika apkopoti dati par vairāk nekā 62 miljoniem lēcienu. Pārskatā vidējais traumu īpatsvars bija 0,044%, bet nāves gadījumu īpatsvars — 0,0011%; visbiežāk traumas bija saistītas ar mugurkaula jostas daļu un apakšējām ekstremitātēm, un visbiežāk tās notika piezemēšanās posmā.<ref name="barthel-review">Christiane Barthel, Sacha Halvachizadeh, Jamison G. Gamble, Hans-Christoph Pape, Thomas Rauer. "[https://ouci.dntb.gov.ua/en/works/4O25gNq7/ ''Recreational Skydiving—Really That Dangerous? A Systematic Review'']". ''International Journal of Environmental Research and Public Health'', 20(2), 2023, 1254. DOI: 10.3390/ijerph20021254. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Riska salīdzinājumi ar citiem sporta veidiem ir jāvērtē piesardzīgi, jo dažādos pētījumos tiek lietoti atšķirīgi rādītāji. Izpletņlēkšanas drošības statistikā bieži izmanto nāves gadījumus vai traumas uz lēcienu skaitu, savukārt motokrosa pētījumos traumas var tikt izteiktas uz dalībnieku skaitu vai braukšanas stundām. Piemēram, 12 gadu pētījumā par motokrosa sacensībām kopējais traumu biežums bija 94,5 traumas uz 1000 dalībniekiem, bet negadījumu risks — 22,72 uz 1000 braukšanas stundām.<ref name="gobbi-motocross">Alberto Gobbi, Benjamin Tuy, Ian Panuncialman. "[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15133584/ ''The incidence of motocross injuries: a 12-year investigation'']". ''Knee Surgery, Sports Traumatology, Arthroscopy'', 12(6), 2004, 574.—580. lpp. DOI: 10.1007/s00167-004-0515-z. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Šādi dati ļauj salīdzināt riska mērīšanas veidus, bet tie paši par sevi nenozīmē pilnīgi tiešu viena sporta veida drošības salīdzinājumu ar citu. == Regulējums Latvijā == Latvijā izpletņlēcēju desantēšanas kārtību civilajā aviācijā nosaka Ministru kabineta noteikumi par izpletņlēcēju desantēšanu un desantēšanas atļaujas izsniegšanu. Noteikumi regulē izpletņlēcēju desantēšanu no civilās aviācijas gaisa kuģiem un paredz prasības desantēšanas rokasgrāmatai, lēcienu organizēšanai un atļaujas izsniegšanai.<ref name="likumi" /> Latvijas Izpletņlēkšanas rokasgrāmatā Latvijas Izpletņlēkšanas federācija ir raksturota kā Latvijas izpletņlēkšanas kontrolējošā un sertificējošā institūcija. Tajā ir definēti izpletņlēkšanas termini, lēcienu organizēšanas pamatprincipi, izpletņlēcēju kompetences un organizatoru prasības.<ref name="lif-handbook" /> Latvijas Sporta federāciju padomes sporta reģistrā Latvijas Izpletņlēkšanas federācija ir norādīta kā biedrība, kuras darbības joma ir izpletņlēkšanas sports.<ref name="lsfp">"[https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas/59 Latvijas Izpletņlēkšanas federācija]". Latvijas Sporta federāciju padome. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> == Izpletņlēkšana Latvijā == Latvijā izpletņlēkšanas aktivitātes ir saistītas ar vairākiem lidlaukiem un sporta klubiem. Limbažu lidlaukā Langačos darbojas ''[[Skydive Latvia]]'', kur notiek tandēmlēcieni, sporta lēcieni un ar izpletņlēkšanu saistīti pasākumi.<ref name="latvia-travel-skydive">"[https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka ''Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā'']". ''latvia.travel''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> [[Daugavpils]] apkārtnē izpletņlēkšana ir saistīta ar izpletņlēcēju sporta klubu ''“D.I.S.K.”'' un [[Grīvas lidlauks|Grīvas lidlauku]] Kalkūnes pagastā, Augšdaugavas novadā.<ref name="visit-daugavpils-disk">"[https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/izpletnleceju-sporta-klubs-d-i-s-k/ Izpletņlēcēju sporta klubs “D.I.S.K.”]". ''VISITDAUGAVPILS''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Daugavpils lēcienu zona jeb ''Daugavpils DropZone'' tiek izmantota arī sacensībām; 2026. gada Latvijas atklātā izpletņlēkšanas čempionāta informācijā kā disciplīna norādīta formācijas veidošana uz ātrumu, bet norises vieta — Daugavpils.<ref name="dropzone-2026">"[https://dropzone.lv/ Latvijas atklātā izpletņlēkšanas čempionāta nolikums]". ''Daugavpils DropZone''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> == Rekordi un rekordu mēģinājumi == Latvijas Izpletņlēkšanas federācija uztur nacionālo rekordu sarakstu. Tajā 2024. gada sieviešu formācijas rekords norādīts kā “9+1 cilvēki” ''Skydive Latvia'', Limbažos, bet formāciju kategorijā kā atsevišķs ieraksts norādīts 25 cilvēku rekords 2007. gadā.<ref name="lif-records">"[https://lif.lv/rekordi/ Rekordi]". Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> 2021. gada 24. augustā virs [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostas]] tika uzstādīts Latvijas formācijas rekords: 5,2 kilometru augstumā 29 izpletņlēcēji izveidoja zvaigznes figūru. Mēģinājuma sākotnējais mērķis bija arī Baltijas rekords ar 30–33 dalībniekiem, taču pirmajā lēcienā tas netika sasniegts.<ref name="lsm-2021">"[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-uzstadits-jauns-rekords-izpletnleksana.a418323/ Latvijā uzstādīts jauns rekords izpletņlēkšanā]". ''LSM.lv'', 2021. gada 24. augusts. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> 2026. gada 5. un 6. septembrī Limbažu lidlaukā, ''Skydive Latvia'' lēcienu zonā, ir plānots Latvijas nacionālā rekorda mēģinājums vertikālās brīvās lidošanas jeb ''freefly head-down'' disciplīnā. Rekorda mēģinājumā paredzēta deviņu izpletņlēcēju un operatora komanda, lēciens no 4500 metru augstuma un formācijas veidošana brīvā kritiena laikā ar galvu uz leju.<ref name="lif-2026-hd">"[https://lif.lv/2026/02/2026-latvijas-9way-head-down-rekords/ ''2026: Latvijas 9way Head-Down rekords'']". Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija, 2026. gada 24. februāris. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Starptautiskos izpletņlēkšanas rekordus uztur ''FAI''. Viens no lielākajiem ratificētajiem pasaules rekordiem formāciju izpletņlēkšanā ir 400 izpletņlēcēju lielākās formācijas rekords, kas sasniegts 2006. gada 8. februārī Taizemē, ''Udon Thani'' apkārtnē.<ref name="fai-record-13052">"[https://www-2025.fai.org/record/13052?id=24660&type=node ''Team/Crew (13052)'']". ''World Air Sports Federation''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> Vertikālo formāciju kategorijā ''head-down'' pašreizējais ratificētais pasaules rekords ir 174 izpletņlēcēju formācija, kas sasniegta 2025. gada 22. augustā Otavā, Ilinoisas štatā, ASV.<ref name="fai-record-20925">"[https://www-2025.fai.org/record/20925?id=24660&type=node ''Team/Crew (20925)'']". ''World Air Sports Federation''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> 2026. gada jūnijā Šiofokā, Ungārijā, notika spārnu tērpu formācijas rekordu projekts. Tajā piedalījās 26 cilvēki no deviņām valstīm — 25 formācijas dalībnieki un operators. Latviju projektā pārstāvēja Jūlija Veigure, Edgars Veigurs un Ritvars Bērzkalns.<ref name="replay-wingsuit">"[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/378234/pasaules-rekords-izpletnleksana-ipasos-lidvaveres-terpos Pasaules rekords izpletņlēkšanā īpašos “lidvāveres tērpos”]". ''REplay.lv / LTV Rīta Panorāma'', ēterā 2026. gada 30. jūnijā. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref><ref name="dlapilota-wingsuit">"[https://dlapilota.pl/wiadomosci/polska/polacy-zorganizowali-wingsuitowe-rekordy-europy-i-swiata ''Polacy zorganizowali wingsuitowe rekordy Europy i świata'']". ''Dlapilota.pl'', 2026. gada 1. jūlijs. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> ''FAI'' datubāzē 25 izpletņlēcēju secīgās spārnu tērpu formācijas ieraksts 2026. gada jūlijā bija norādīts kā pasaules un Eiropas provizorisks rekordpieteikums, nevis kā ratificēts pašreizējais rekords.<ref name="fai-wingsuit-claims">"[https://www-2025.fai.org/page/isc-records ''All Records'']". ''World Air Sports Federation''. Skatīts 2026. gada 4. jūlijā.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lif.lv/ Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija] * [https://www.fai.org/commission/isc ''FAI Skydiving Commission''] [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Gaisa desants]] eup0qehyc5oca6q6unamu5m596hxjrl 0 439090 4489858 4458340 2026-07-03T20:10:01Z Egilus 27634 4489858 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Fons = solists |Vārds = Oskars Jansons |Attēls = Oskars Jansons, Juuk, 2026.JPG |Att_izm = 150px |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|27}} |Vieta = [[Rīga]], {{flaga|Latvija}} [[Latvija]] |Žanrs = [[mūsdienu tautas mūzika]]<br />[[alternatīvā mūzika]]<br />[[kantri]]<br />[[filmu mūzika]]<br />[[progresīvais roks]] |Nodarbošanās = dziedātājs, multiinstrumentālists |Instrumenti = [[ģitāra]]<br />[[bandžo]]<br />[[taustiņinstrumenti]]<br />[[basģitāra]]<br /> balss | Izdevējkompānija = [[Biedrība HI]]<br />[[Folk Yourself Records]] |Darbojies_arī = [[Juuk]]<br />[[Cockroach Prophets]]<br />[[Ansamblis Manta]]<br />[[Zāle (grupa)]] | Mlapa = https://oskarsjansons.bandcamp.com/album/montserrat |Dzimums = V }} '''Oskars Jansons''' (dzimis 1990. gada 27. oktobrī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu mūziķis, multiinstrumentālists un komponists. Raksta un izpilda [[Alternatīvā mūzika|alternatīvo]], [[Kantrimūzika|kantri]] un [[Mūsdienu tautas mūzika|folkmūziku]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://naba.lsm.lv/lv/raksts/ozamais-spirts/muzikis-un-komponists-oskars-jansons.a124123/ | title= Radio intervija | publisher= Radio NABA raidījums "Ožamais spirts" | language= lv | accessdate= 2023. gada 9. aprīlī}}</ref> == Diskogrāfija == ; Studijas albumi * "These Sands" (2011) kā Oskars Jansons * "Montserrat" (2015) kā Oskars Jansons * "Cockroach Prophets" (2015) kā "Cockroach Prophets" * "Indulgenču tirgotāji" (2019) ar grupu "[[Juuk]]" * "Divi koncerti" (2020) ar grupu "[[Juuk]]" * "Sikspārņi" (2021) ar grupu "[[Juuk]]" * "Muļķa stabule" (2023) ar grupu "[[Juuk]]" * "Tulkojumi" (2025) ar grupu "[[Juuk]]" == Atsauces == {{atsauces}} {{Mūzika-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jansons, Oskars}} [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu ģitāristi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] 352q19o80cyxk3swtol0z2qz3ruxfyq 0 445188 4489859 3791911 2026-07-03T20:11:13Z Egilus 27634 4489859 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Sniedze Prauliņa | Attēls = Sniedze Prauliņa, Juuk, 2026 (2).JPG | Att_izm = | Apraksts = | Instrumenti = balss, [[flauta]], [[taustiņinstrumenti]] | Žanrs = [[indīpops]], [[poproks]], [[folkroks]] | Nodarbošanās = mūziķe, komponiste, dziedātāja, flautiste | Gadi = | Izdevējkompānija = [[Biedrība HI]] | Darbojies_arī = [[Koris “Mūza”]]<br>[[Ave Sol (koris)|Koris ''Ave Sol'']]<br /> [[Edgars Šubrovskis]]<br />''[[Juuk]]''<br />[[Amorālā Psihoze]] | Mlapa = [http://www.sniedze.lv/ sniedze.lv] | Dzimums = S | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|28}} }} '''Sniedze Prauliņa''' (dzimusi 1991. gada 28. augustā) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķe]], multiinstrumentāliste (spēlē flautu un taustiņinstrumentus) un [[komponiste]]. Darbojas gan kā solomāksliniece, gan grupā ''[[Juuk]]''. == Biogrāfija == Sniedze Prauliņa dzimusi mūziķu ģimenē: viņas tēvs ir komponists un mūziķis [[Uģis Prauliņš]], bet māte — komponiste, ērģelniece un dziedātāja [[Silvija Silava]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4521164/sniedze-praulina-gadas-ka-sapnos-reizem-redzu-sevi-ka-virieti|title=Sniedze Prauliņa: «Gadās, ka sapņos reizēm redzu sevi kā vīrieti»|publisher=[[TVNET.LV]]|accessdate={{dat|2019|5|19||bez}}|date={{dat|2017|7|5||bez}}|last1=Žilde|first1=Jānis}}</ref> Mūziķes izglītību ieguvusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], kur maģistra studiju līmenī apgūta flautas spēle (pie doc. Ilonas Meijas). Skolojusies arī [[Māstrihta]]s mūzikas konservatorijā Nīderlandē. Papildinājusies arī meistarklasēs citviet Eiropā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/sniedze-praulina-publice-jaunu-singlu-nemegini-un-izsludina-albuma-iznaksanu.a230114/|title=Sniedze Prauliņa publicē jaunu singlu «Nemēģini» un izsludina albuma iznākšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2019-11-08|language=lv}}</ref> S. Prauliņa dziedājusi vokālajā ansamblī ''Anima Solla'' un koros "[[Ave Sol (koris)|Ave Sol]]" un "Mūza". 2014. gadā 12. martā kopā ar kori "Mūza" izdeva albumu "INTRO". Tajā kopīgi izpildītas Sniedzes Prauliņas komponētās netradicionālās kordziesmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/korim-muza-jauns-albums.a79214/|title=Korim «Mūza» jauns albums|website=www.lsm.lv|access-date=2019-11-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/sniedze-praulina-aicina-noklausities-jaunu-remiksu-dziesmai-_satruna-josta_-un-tikties-koncertos-14224070|title=Sniedze Prauliņa aicina noklausīties jaunu remiksu dziesmai Satruna josta un tikties koncertos|website=www.diena.lv|access-date=2019-11-08}}</ref> Plašāku atpazīstamību mūziķe ieguva 2015. gadā ar dalību [[Latvijas Televīzija]]s jauno akadēmisko mūziķu šova “Radīti mūzikai” otrajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51325399|title=Noklausies! Sniedze Prauliņa piedāvā jaunu remiksu un izziņo koncertus|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-11-08|date=2019-07-31|language=lv}}</ref> 2017. gada 8. aprīlī iznāca dziedātājas pirmais soloalbums [[Inkrustācija (albums)|Inkrustācija]].<ref name=":0" /> Albums tika nominēts 2017. gada [[Austras balva|Austras balvai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/nosaukti-austras-balvas-2017-pretendenti.a255606/|title=Nosaukti «Austras balvas 2017» pretendenti|website=www.lsm.lv|access-date=2019-11-08|language=lv}}</ref> Kopā ar dzīvesbiedru mūziķi [[Edgars Šubrovskis|Edgaru Šubrovski]] un multiinstrumentālistu [[Oskars Jansons|Oskaru Jansonu]] izveidoja grupu ''Juuk'', kas izpilda dziesmas ASV un Rietumeiropas [[tautas mūzika]]s un [[kantrimūzika]]s tradīcijās, Trijotne ir arī galvenie dziesmu autori šajā kolektīvā. 2019. gadā ''Juuk'' izdeva savu pirmo albumu "Indulgenču tirgotāji".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/grupa-juuk-izdod-debijas-albumu-indulgencu-tirgotaji-un-aicina-uz-koncertu.a324245/|title=Grupa «Juuk» izdod debijas albumu «Indulgenču tirgotāji» un aicina uz koncertu|website=www.lsm.lv|access-date=2019-11-08|language=lv}}</ref> 2018. gadā mūziķe komponēja [[Evija Vēbere|Evijas Vēberes]] izpildīto dziesmu [[Andris Gauja|Andra Gaujas]] filmai "[[Nekas mūs neapturēs]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/muziki/evija-vebere-iedziedajusi-skanu-celinu-andra-gaujas-filmai-nekas-mus-neaptures/|title=Evija Vēbere iedziedājusi skaņu celiņu Andra Gaujas filmai ”Nekas mūs neapturēs”|website=skaties.lv|access-date=2019-11-08}}</ref> 2021. gadā izdeva otro albumu grupas Juuk sastāvā ar nosaukumu "Sikspārņi". == Diskogrāfija == * ''[[Intro (albums|INTRO]]'' ([[2014]], LP, autorizdevums) kopā ar [[Koris “Mūza”|kori “Mūza”]] * ''[[Inkrustācija (albums)|Inkrustācija]]'' ([[2017]], LP, ''[[Biedrība HI]])'' * ''[[Indulgenču tirgotāji]]'' ([[2019]], LP, ''[[Biedrība HI]]'') kopā ar grupu ''[[Juuk]]'' * ''[[Sikspārņi (albums)|Sikspārņi]]'' ([[2021]], LP, ''[[Biedrība HI]]'') kopā ar grupu ''[[Juuk]]'' == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.sniedze.lv}} * [https://sniedze.bandcamp.com/releases ''Bandcamp'' profils] {{DEFAULTSORT:Prauliņa, Sniedze}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latviešu flautisti]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 8ebyn42lqozwm4pxet4h6loh55ad279 0 450505 4489973 3181741 2026-07-04T08:14:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489973 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Izvestija CIK | oriģinālnosaukums = ''Известий ЦИК'' | attēls = | paraksts = | karte = Taimiras Dolganu-Ņencu rajons#Krasnojarskas novads#Krievija#Arktika | relief = jā | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{URS}}/{{RUS}} | latd=75| latm=57| lats= | latNS=N | longd=82| longm=57| longs= | longEW=E | novietojums = [[Izvestijas CIK salas]] | tips = vissezonas | atvērta = 1953 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = | slēgta_piezīme = | pieder = | pers_vasara = 6 | pers_ziema = 6 | augstums = | vid_t = –12,2 | vas_t = +18,0 | ziem_t = –50,0 | laika_zona = <!-- [[Maskavas laiks|UTC+3]] --> | mājaslapa = }} '''Izvestija CIK''' ({{val|ru|Известий ЦИК}}) ir [[Krievija]]s vissezonas [[polārstacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref name=post>[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=3&t=1917#p14715 Известий ЦИК, острова, МГ-2]</ref> Izvietojusies [[Izvestijas CIK salas|Izvestijas CIK salu]] arhipelāga lielākas salas Troinojas vidusdaļā [[Karas jūra]]s krastā. == Vēsture == Stacija izveidota 1953. gada 15. septembrī Troinojas salas dienvidaustrumu krastā bijušajā [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] hidrogrāfiskajā bāzē (1952-1953).<ref>[http://www.evgengusev.narod.ru/enlit/romanenko-1994.html ИСТОРИЯ ОТКРЫТИЯ И ИССЛЕДОВАНИЯ АРХИПЕЛАГА ИЗВЕСТИЙ ЦИК И ОСТРОВА СВЕРДРУП]</ref> 1962. gadā stacija pārnesta 5 km uz ziemeļrietumiem Poļarņika līča krastā. Stacijā tiek veikti regulāri hidrometeoroloģiskie un ģeofiziskie novērojumi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.evgengusev.narod.ru/nansen14/cik.html Полярная станция Известий ЦИК] * [http://www.sevmeteo.ru/press/news/5525/ Выполнено снабжение и обслуживание МГ-2 Известий ЦИК] * [https://www.moya-planeta.ru/reports/view/ostrov_v_karskom_more_zemlya_plotnikovyh_44516 ОСТРОВ В КАРСКОМ МОРЕ - ЗЕМЛЯ ПЛОТНИКОВЫХ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200228132737/https://www.moya-planeta.ru/reports/view/ostrov_v_karskom_more_zemlya_plotnikovyh_44516 |date={{dat|2020|02|28||bez}} }} [[Kategorija:PSRS polārstacijas]] [[Kategorija:Krievijas polārstacijas]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Krasnojarskas novads]] 28gj19osj35eq30kaatwefczp912gkj 0 453550 4489691 4427403 2026-07-03T12:10:25Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489691 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Textularia.jpg | valsts = Rhizaria | valsts_lv = Rizārijas | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Globothalamea | klase_lv = Globotalamejas | kārta = Textulariida | kārta_lv = Tekstulariīdas | binomial = Textulariida <small>Delage & Hérouard, 1896</small> | izplatība = | iedalījums = * {{TaksoSaite|Textulariina}} * † {{TaksoSaite|Moravamminoidea}} * † {{TaksoSaite|Nodosinelloidea}} | kategorijas = nē }} '''Tekstulariīdas''' (''Textulariida'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] kārta, kuras pārstāvji veido aglutinētas [[čaula]]s, sastāvošas no dažādiem svešķermeņiem ([[Smiltis|smilšu graudiņiem]], [[Sūkļi|sūkļu]] spīkulām, [[vizla]]s plāksnītēm, citu sīkāku foraminīferu čaulām, [[Kramaļģes|kramaļģēm]] u.c.), kas salīmētas kopā ar organisku vai [[kalcija karbonāts|kaļķa]] cementu, veidojot organisma ārējo apvalku. Sākotnēji kārtu sastādīja visas foraminīferas ar šādu čaulu tipu, taču ģenētiskie pētījumi parādīja, ka šie organismi neveido vienotu evolucionējušu atzaru, un vairākas virsdzimtas tika pārceltas uz [[allogromīdas|allogromīdu]] kārtu. Pārējās formas var iedalīt trīs kategorijās: ''[[Trochamminida]]'' un ''[[Lituolida]]'' ar organiska cementa čaulu un ''Textulariida'', kas čaulas veido ar kaļķa cementu. Visas trīs grupas [[Fosilijas|fosilā]] veidā ir zināmas jau no [[Kembrijs|kembrija]]. Čaulām ir liela [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiska]] daudzveidība no vienkāršām, lodveidīgām vai cauruļveidīgām līdz sarežģītām, sazarotām, spirāliskām, vārpstveidīgām, diskveidīgām u.t.t., taču visbiežāk tās ir divās rindās izvietotas kameru rindas ar vienkāršu vai caurumotu atveri uz septālās virsmas. == Sistemātika == Tekstulariīdu kārtā ir iekļautas šādas virsdzimtas<ref>[http://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=163159 World Register of Marine Species]</ref>: * Kārta: '''Textulariida''' <small>Calkins, 1909</small> ::* Virsdzimta: † [[Moravamminoidea]] <small>Pokorný, 1951</small> ::* Virsdzimta: † [[Nodosinelloidea]] <small>Rhumbler, 1895</small> :* Apakškārta: [[Textulariina]] <small>Delage & Hérouard, 1896</small> ::* Virsdzimta: [[Chrysalidinoidea]] <small>Neagu, 1968</small> ::* Virsdzimta: [[Eggerelloidea]] <small>Cushman, 1937</small> ::* Virsdzimta: [[Textularioidea]] <small>Ehrenberg, 1838</small> (†) — izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Foraminīferas]] pa0xlxro9r9ws77baxtewmzsn0qgmpx 0 456646 4489776 4290200 2026-07-03T16:17:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489776 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Ferrerijas pils | native_name = Palazzo Ferreria (Palazzo Buttiġieġ-Francia) | former_names = | alternate_names = Butidžidža-Fransijas pils | status = Valdības iestāžu un komerciāla ēka, fasāde restaurēta 2017. gadā | image = Palazzo before restoration 02.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Pils 2016. gadā pirms restaurācijas | altitude = | building_type = | architectural_style = Venēciešu [[gotika]] | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = Maltas valdība | current_tenants = | landlord = | location = | address = | location_town = [[Valleta]] | location_country = [[Malta]] | pushpin_map = Malta | latd = 35 | latm = 53 | lats = 48 | latNS = N | longd = 14 | longm = 30 | longs = 36 | longEW = E | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1876 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = Džuzepe Bonavija | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Ferrerijas pils''', oficiāli '''Butidžidža-Fransijas pils''',<ref>Gauci, Joseph (19 January 2009). [http://www.myguide.com.mt/valletta/places-of-interest/buttigieg-francia-palace "Brief history of Palazzo Ferreria"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150626003324/http://www.myguide.com.mt/valletta/places-of-interest/buttigieg-francia-palace |date={{dat|2015|06|26||bez}} }}. Times of Malta. Retrieved 10 November 2015.</ref> ir [[kaļķakmens]] pils [[Malta]]s galvaspilsētā [[Valleta|Valletā]]. Pils celta 19. gadsimta beigās.<ref name="timesofmalta.com">{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesofmalta.com/articles/view/20090119/letters/brief-history-of-palazzo-ferreria.241318|title=Brief history of Palazzo Ferreria|work=Times of Malta|date=19 January 2009|last=Gauci|first=Joseph}}</ref> To projektējis arhitekts Džuzepe Bonavija, un tā bija pirmā ēka, kurai Maltā parādījās koka balkoni. Atzīta par 1. pakāpes valsts pieminekli. Mūsdienās ēkā izvietota Maltas veselības un sociālās politikas ministrija,<ref name="Giugno">[http://www.holobooks.co.uk/MaltaItineraryChapter17.pdf Sette Giugno attack, family and coat of arms] '''(angliski)'''</ref> kā arī veikali.<ref>[https://web.archive.org/web/20120428184254/http://www.timesofmalta.com/articles/view/20090404/local/new-clothing-store-opens-in-historic-city-palazzo.251546 New clothing store opens in historic city palazzo - Times of Malta] '''(angliski)''' </ref> == Vēsture == Pils zemes gabalā agrāk atradās [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Sv. Jāņa ordeņa]] lietuve (''ferreria''), kurā izgatavoja bruņinieku apbruņojumu un kura devusi nosaukumu pilij. Džuzepe Butidžidžs un viņa sieva Džovanna Kamilleri iegādājās šo zemi no valdības un 19. gadsimta beigās uzcēla Ferrerijas pili. Uz fasādes redzami Butidžidža un Kamilleri ģerboņi. Pils tika atstāta pūrā viņu meitai Terēzei Butidžidžai. Viņa apprecējās ar pulkvedi Džonu Luisu Fransiju, un viņu uzvārdi pēc kāda laika tika iekļauti pils nosaukumā. Fransija bija [[Spānija]]s pilsonis no [[Lielbritānija]]s kolonijas [[Gibraltārs|Gibraltāra]], un abi satikās Maltā, kamēr Fransija kalpoja britu armijā. Ferrerija ir otra lielākā pils [[Valleta|Valletā]] pēc Lielmestra pils.<ref name="timesofmalta.com" /> 1919. gada 8. jūnijā pilī iebruka demonstranti, kas protestēja pret dzīves līmeņa krišanos, un daļēji izdemolēja to. Pils aizsardzībai norīkotie kareivji to pieļāva, lai nenāktos šaut uz savējiem.<ref name="Giugno" /><ref>Scicluna, Frank L. (January 2014). [http://ozmalta.com/wp-content/uploads/NEWS25.pdf Sette Giugno]. ozmalta.com. Consulate of Malta in South Australia Newsletter. p. 8. '''(angliski)'''</ref> [[Attēls:BombDamageMalta.jpg|left|thumb|200x200px| Otrā pasaules kara laikā vairākas [[Valleta]]s ēkas tika smagi bojātas, salīdzinoši nelielus postījumus pārcieta arī Ferrerijas pils]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija cietušas daudzas Valletas ēkas. Kopš 1947. gada Duminku Mintofa vadītais Sabiedrisko darbu departaments, kas rekonstruēja un atjaunoja Valletu no kara postījumiem, no Fransijām nomāja daļu pils. Ģimene nelielu pils daļu paturēja kā dzīvokli, kuru mūsdienās izmanto kā Maltas valdības biroju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.malta.com/en/local-information/public-service/government-institutions/ministry-of-education-employment-and-the-family|title=Ministry of Education, Employment and the Family|website=malta.com}}</ref> Fransijas pili 1979. gadā pārdeva valdībai, kuru tolaik vadīja tas pats Duminku Mintofs. Mūsdienās pils apakšējā daļā izvietoti vairāki veikali.<ref name="timesofmalta.com" /> [[Attēls:Palazzo_Ferreria_Valletta_one_of_the_entrances_now_a_clothes_shop.jpeg|right|thumb| Viena no Ferrerijas pils ieejām, tagad apģērbu veikals.]] == Arhitektūra == Ferrerijas arhitekts ir Džuzepe Bonavija, kurš projektējis arī Lijas pilsētas Belvedera torni un Laborsu Valletā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://user.orbit.net.mt/fournier/villa_gourigon_and_the_lija_belv.htm|title=Villa Gourgion and the Lija Belvedere|last=Sant Fournier|first=Steve|publisher=user.orbit.net.mt|access-date={{dat|2020|04|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150205041101/http://user.orbit.net.mt/fournier/villa_gourigon_and_the_lija_belv.htm|archivedate={{dat|2015|02|05||bez}}}}</ref> Bonavija, sākot ar Ferrerijas pili, ieviesa pilsētā koka balkonus. Tas ir ietekmējis vairākus arhitektus un kopējo pilsētas stilu, jo tie joprojām ir izplatīti mūsdienu Maltā. Pili Maltas Vides un plānošanas pārvalde (MEPA) novērtējusi kā 1. pakāpes valsts pieminekli.<ref>[http://www.timesofmalta.com/articles/view/20090106/opinion/one-world-protecting-the-most-significant-buildings-monuments-and.239713 One World - Protecting the most significant buildings, monuments and features of Valletta] Buttiġieġ-Francia Palace</ref> == Galerija == <center> '''Ferrerijas pils interjers''' </center><gallery class="center" mode="packed" heights="150px"> Palazzo_Ferreria_statue_2.jpeg|Statuja, kas pārstāv [[Āfrika|Āfriku]] Palazzo_Ferreria_statue_4_America.jpeg|Statuja, kas pārstāv [[Amerika|Ameriku]] Palazzo_Ferreria_statue.jpeg|Statuja, kas pārstāv [[Āzija|Āziju]] Palazzo_Ferreria_statue_3.jpeg|Statuja, kas pārstāv [[Eiropa|Eiropu]] </gallery> == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce|last=Spiteri|first=Stephen C.|date=2003|title=Armoury of the Knights|url=https://issuu.com/arkitettura/docs/armoury-of-the-knights|publisher=Midsea Books|page=65|isbn=99932-39-33-X|access-date={{dat|2020|04|12||bez}}|archive-date={{dat|2016|12|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161227130337/https://issuu.com/arkitettura/docs/armoury-of-the-knights}} '''(angliski)''' == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Palazzo Ferreria|Ferrerijas pils}} [[Kategorija:Maltas vēsture]] [[Kategorija:Valleta]] [[Kategorija:Pilis Maltā]] beoath1i9zbdggamxjfr0zuefpux5uy 0 457752 4489747 4324442 2026-07-03T14:15:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489747 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Erevānas dzelzceļa stacija | tips = pasažieru un kravas stacija | attēls = Սասունցի Դավիթ24.JPG | attēla_apraksts = | karte = Armēnija#Eiropa | pushpin_label_position = | līnijā = | atvērta = 1902 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts | arhitekts2 = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = Sasunas Dāvida laukums | latd = 40.1553 | latNS = N | longd = 44.5081 | longEW = E | tuvākās_stacijas = | attālums_līdz_Rīgai = }} '''Erevānas dzelzceļa stacija''' ({{val|hy|Երևան երկաթուղային կայարան}}) ir [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrālā stacija. Atrodas [[Sasunas Dāvids|Sasunas Dāvida]] laukumā. Blakus atrodas viena no [[Erevānas metro]]politēna stacijām, kā arī lokomotīvju un vagonu depo. == Vēsture == 1902. gadā Erevānā tika uzbūvēta pirmā dzelzceļa līnija, izveidojot savienojumus ar [[Gjumri|Aleksandropoli]] un [[Tbilisi|Tiflisu]]. 1908. gadā uzbūvēja otru līniju, kas savienoja Erevānu ar [[Džulfa|Džulfu]] un [[Irāna|Persiju]].<ref name="bse2-16">Большая советская энциклопедия. Гл. ред. Б. А. Введенский, 2-е изд. Т. 16. Железо — Земли. 1952. 672 стр., илл.; 51 л. илл. и карт.</ref> Stacijas ēka tika uzbūvēta 1956. gadā. 2009. gada 31. jūlijā stacijas ēkā tika atklāts [[Armēnijas dzelzceļa muzejs|Armēnijas dzelzceļa transporta muzejs]].<ref name="Arminfo-Railways-Museum">{{tīmekļa atsauce|title=Arminfo: Armenian Railways Museum joining 2015 Museum Night|url=http://arminfo.info/full_news.php?id=12183&lang=3|accessdate=24 April 2020|language=en|archive-date={{dat|2018|06|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615191142/http://arminfo.info/full_news.php?id=12183&lang=3}}</ref> Pie stacijas stāv tvaika lokomotīve ar borta numuru 3ա705-46. 2010. gadā uzņēmums "[[Krievijas dzelzceļš]]" pārbūvēja stacijas kompleksu. Renovācijas gaitā tika veikta stacijas interjera restaurācija. Stacijā parādījās [[Šķidro kristālu displejs|LCD]] ekrāni ar pasažieriem aktuālo informāciju. Turklāt, sakarā ar pasažieru skaita pieaugumu un nepieciešamību padarīt ērtāku biļešu pirkšanu, stacijas telpas sadalīja uz starppilsētu un starpvalstu satiksmes zālēm. Lai zāļu dizains nepārkāptu kopējo arhitektūras stilu, telpu izrotāšanai tika izmantoti sākotnējiem materiāliem identiskie dabīgie un mākslīgie materiāli. Stacijas ēkā uzbūvēja viesnīcu numurus, lai tajos varētu izvietot gan dzelzceļa darbiniekus, gan starpvalstu satiksmes pasažierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ukzhd.am/press_17.html |title=South Caucasus Railway news |access-date={{dat|2020|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150206231712/http://www.ukzhd.am/press_17.html }}</ref> == Maršruti == === Tālsatiksmes vilcieni === {| class="wikitable" |- ! № !! Maršruts !! Kursēšanas biežums !! Biļešu cenas |- | 201/202 || Erevāna — [[Batumi]] || Katru vasaras dienu || 6—15 tūkstoši [[Armēnijas drams|dramu]], atkarībā no vagona klases |- | 371/372 || Erevāna — [[Tbilisi]] || Katru ziemas otrdienu, ceturdienu un sestdienu || 8—17 tūkstoši [[Armēnijas drams|dramu]], atkarībā no vagona klases |} === Piepilsētas satiksme === Piepilsētas satiksmi veic [[ER2]] sērijas vilcieni. Maršrutos numur 100/101 un 102/103 reisus veic [[EP2D]] sērijas vilcieni. {| class="wikitable" |- ! Maršruts !! Reisu skaits !! Braukšanas maksa |- | Erevāna — [[Gjumri]] || 5 || 1000 [[Armēnijas drams|dramu]] [[ER2]] vilcienos un 2500 dramu EP2D vilcienos |- | Erevāna — Araksa || 1 || 600 dramu |- | Erevāna — Jersaha || 1 || 600 dramu |} == Numismātikā == [[Attēls:10 Armenian dram - 1993 (obverse).png|thumb|right|250px]] Erevānas dzelzceļa stacija kļuva par vienu no retajām pasaules stacijām, kas tikušas attēlotas uz naudaszīmēm. Laikaposmā no 1993. līdz 2004. gadam skats uz staciju no Sasunas Dāvida laukuma tika attēlots uz 10 Armēnijas drahmu banknotes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://infojd.ru/30/ot-am04.html Erevānas stacijas fotogrāfijas]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Armēnijā]] [[Kategorija:Erevāna]] rn3rc7knnk89ofandkdetz60kv3vugz 0 458116 4490015 4047018 2026-07-04T10:55:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490015 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Joanna Pjasecka | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Joanna Piasecka'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1971|5|24}} <!-- dat --> | dz_viet = {{vieta|Polija|Lodza}} | mir_dat = <!-- {{mdv|19xx|2|2|20xx|2|2}} --> | mir_viet = <!-- {{vieta|}} --> | tautība = [[poliete]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=156}} | svars = {{mērv|kg=51}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{POL}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = <!-- ? (20??) --> | os_medaļas = <!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --> | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = <!-- ? (20??) --> | pč_medaļas = <!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --> | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Gold|[[1997. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Klermonferāna 1997]]|līdz 51 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[1996. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Oslo 1996]] |līdz 50 kg}} }} '''Joanna Pjasecka''' ({{val|pl|Joanna Agnieszka Piasecka}}, meitas uzvārds — '''Urbaņska''' (''Urbańska''); dzimusi {{dat|1971|5|24}}) ir bijusī [[Poļi|poļu]] [[džudiste]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], [[1997. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1997. gada pasaules čempione]].<ref name=CS>{{Grāmatas atsauce |last1=Głaz |first1=Andrzej |last2=Lipski |first2=Jerzy |last3=Żurawski |first3=Jan |last4=Chełmecki |first4=Jerzy |last5=Tracewski |first5=Janusz |title=Historia polskich zapasów 1922–2012 |trans_title= |url=https://www.zapasy.org.pl/uploads/dokumenty/2014/02_luty/historia_polskich_zapasow_1922__2012.pdf |format= |accessdate=2020-04-29 |year=2012 |publisher=Polski Związek Zapaśniczy |location=Warszawa |language=pl |isbn=978-83-62045-13-6 |id= |page=309 |pages= }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Biogrāfija == Sākumā Joanna Pjasecka nodarbojās ar [[džudo]]. Eiropas junioru džudo čempionātos 1987. gadā viņa ieguva bronzas medaļu, 1988. gadā kļuva par čempioni. 1992. gadā viņa uzvarēja arī [[Polija]]s pieaugušo čempionātā, 1996. gadā ieguva otro, 1987., 1988., 1989., 1991. un 1995. gadā trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mistrzjudo.pl/zawodnik.php?id=36759 |title=''Karta zawodnika: Joanna Urbańska'' |accessdate=2020-04-29 |work= |publisher=mistrzjudo.pl |date= |language=pl |archive-date=2018-08-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180813143555/http://www.mistrzjudo.pl/zawodnik.php?id=36759 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mistrzjudo.pl/zawodnik.php?id=36754 |title=''Karta zawodnika: Joanna Piasecka'' |accessdate=2020-04-29 |work= |publisher=mistrzjudo.pl |date= |language=pl |archive-date=2018-08-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180813174812/http://www.mistrzjudo.pl/zawodnik.php?id=36754 }}</ref> Vēlāk viņa pārgāja uz brīvo cīņu. Viņas lielākais panākums bija zelta medaļas izcīnīšana [[1997. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1997. gada pasaules čempionātā]] [[Klermonferāna|Klermonferānā]] svara kategorijā līdz 51 kg. Viņa bija arī [[1996. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1996. gada Eiropas čempionāta]] [[Oslo]] bronzas medaļniece svarā līdz 50 kg. Viņa arī ieņēma 8. vietu šajā svara kategorijā [[1996. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1996. gada pasaules čempionātā]] un 5. vietu [[1997. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1997. gada Eiropas čempionātā]] svara kategorijā līdz 51 kg.<ref name=CS /> Viņa bija Polijas čempione svara kategorijā līdz 50 kg 1996. gadā un svara kategorijā līdz 51 kg 1997. un 2004. gadā, kā arī bronzas medaļniece svara kategorijā līdz 51 kg 2003. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last1=Głaz |first1=Andrzej |last2=Lipski |first2=Jerzy |last3=Żurawski |first3=Jan |last4=Chełmecki |first4=Jerzy |last5=Tracewski |first5=Janusz |title=Historia polskich zapasów 1922–2012 |trans_title= |url=https://www.zapasy.org.pl/uploads/dokumenty/2014/02_luty/historia_polskich_zapasow_1922__2012.pdf |format= |accessdate=2020-04-29 |year=2012 |publisher=Polski Związek Zapaśniczy |location=Warszawa |language=pl |isbn=978-83-62045-13-6 |id= |page= |pages=238 un 242-243 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrestling/daten.php?spid=E8CD013004B74B6B85D51E760D5F72F8 FILA profils — Joanna Urbaņska] (angliski) {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pjasecka, Joanna}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lodzas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas cīkstoņi]] [[Kategorija:Pasaules čempiones brīvajā cīņā]] 3emzys23oo7oeagiyipbexgp26qorfg 0 462510 4489725 4486655 2026-07-03T13:35:00Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489725 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Arukilas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Kaļķupītes klintis 02.jpg | attēla_paraksts = Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Emajegi]] kreisajā krastā pie [[Tartu]] | vecums = 384-380,5 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusdevons]] | stāvs = [[Eifela stāvs|Eifels]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Arukilas''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Aleirolīts|aleirolīti]] | biezums = 24-103 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Pycnosteus palaeformis]]'', ''[[Pycnosteus pauli|P. pauli]]'' | atklājējs = [[Valters Roberts Gross]] }} '''Arukilas svīta (D₂ar)''' ir [[Vidusdevons|vidusdevona]] [[Eifela stāvs|eifela stāva]] arukilas horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s ziemeļu malu. Svītas slāņu biezums svārstās no 24 līdz 103 metriem.<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|70}}</ref> Lielākie biezumi (virs 100 m) atrodas [[Baltijas sineklīze|Polijas-Lietuvas ieplakā]] un [[Latvijas ieliece|Latvijas sedlienē]] (virs 80 m). Nosaukums veidots no Arukilas ciema [[Tartu]] ziemeļu nomalē, kur baltajos [[smilšakmens|smilšakmeņos]] (svītas stratotipa atsegumā) [[Emajegi]] kreisajā krastā atrodas mākslīgas alas. Šajās alās H. Asmuss 19. gadsimta vidū ievāca lielu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Fosilijas|fosiliju]] kolekciju. Svīta atsedzas vairākās upēs [[Igaunija]]s teritorijā, kā arī [[Latvija|Latvijā]], [[Kurzeme]]s ziemeļos: [[Kaļķupe]]s krastā (Gaviļu kalns, [[Puiškalns]] u.c.) un [[Dāvida ala|Dāvida alā]] pie [[Šlītere]]s. Svītas robežas tiek vilktas pamatojoties uz vidusdevona baseina [[sedimentācija]]s ritmiskumu. Apakšējo robežu ar [[narvas svīta|narvas svītu]] marķē salīdzinoši biezas smilšakmens slāņkopas pamatne, kas veidojusies arukilas [[transgresija]]s fāzē. Atšķirībā no šīs arukilas slāņkopas, narvas [[Regresija (ģeoloģija)|regresīvie]] smilšakmeņi veido plānākus slāņus un to karbonātiskums ir vienmērīgāks. Turklāt, Narvas svītas augšdaļā ir sastopami sīkgraudaina [[merģelis|merģeļa]] starpslāņi, kas nav arukilas svītā. Savukārt augšējā robeža iet starp Arukilas regresijas fāzes raibo [[Aleirolīts|aleirolītu]] virsu, kurus sedz [[burtnieku svīta]]s bazālie smilšakmeņi. Apakšējā robeža krasāk izpaužas valsts dienvidu daļā, bet augšējā ziemeļu daļā. == Litoloģiskais raksturojums == Arukilas svītas nogulumus veido [[terigēnais materiāls]], pārsvarā smilšakmeņi, kā arī aleirolīti un nedaudz māli. * [[Smilšakmeņi]] ir vidēji vai sīkgraudaini, sarkanīgi-rūsgani, dzeltenīgi vai gaiši pelēki. [[Kvarcs|Kvarca]] saturs sastāda vidēji 78,3%, [[Laukšpats|laukšpati]] — 13,3% un [[vizla]] — 7,7%, kas norāda, ka tie ir [[oligomiktiskums|oligomiktiski]] smilšakmeņi. Starp smagajiem [[akcesoru minerāli]]em ir daudz [[melnās rūdas]], [[granāti|granātu]], [[leikoksēns|leikoksēna]], [[cirkons|cirkona]], [[Turmalīns|turmalīna]], [[Apatīts|apatīta]], [[rutils|rutila]] un [[staurolīts|staurolīta]]. Smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums. Sīkgraudainos vizlainos smilšakmeņos ir sastopams sīks slīpslāņojums no straumju nobīdīta [[viļņu ripsnājums|viļņu ripsnājuma]] vai arī horizontāls slāņojums. No rupjā drupu materiāla visbiežāk ir sastopami aleirolīta [[oļi]], retāk [[Zivis|zivju]] [[fosfāti]]skie kauli un kvarca oļi. Smilšakmeņi cementēti ar māla cementu, retāk ar [[kalcija karbonāts|kaļķa]] vai [[dzelzs oksīdi|dzelzs oksīdu]] cementu. : Apakšējās daļas smilšakmeņos ir sastopami [[konglomerāts (iezis)|konglomerātu]] starpslāņi, kurus veido lieli narvas svītas merģeļu un aleirolītu oļi. Valsts austrumu daļā vairākos [[urbums|urbumos]] konstatēti 1 līdz 2 šādu konglomerātu starpslāņi, taču to [[drupu materiāls|drupu materiālu]] veido tikai aleirolīti, [[ihtiofauna]]s kaulu lauskas un pārogļotu [[Augi|augu]] paliekas. Šādu konglomerāta slāņu biezums ir neliels — līdz dažiem desmitiem centimetru. Turklāt tie ātri izķīlējas un nav izsekojami no viena griezuma uz otru. * [[Aleirolīti]] ir sarkanīgi vai raibi, smalki horizontāli slīpslāņoti, bezkarbonātiski. Atsevišķos starpslāņos ir sastopamas variācijas ar vienmērīgi sadalītu karbonātisku cementu. Plaši izplatītas šūnveidīgas un tīklveidīgas aleirolītu variācijas, kurām ir raksturīgs diezgan nevienmērīgs karbonātu un dzelzs oksīdu sadalījums, kas saistīts ar šo komponentu [[postsedimentācijas migrācija|postsedimentācijas migrāciju]]. Aleirolītos gandrīz vienādā daudzumā (30-40%) ir divas [[granulometrija|granulometriskās]] frakcijas: 0,05-0,005 un zem 0,005 mm diametrā. Smalki dispersā iežu frakcija (zem 0,001 mm) sastāv pārsvarā no [[Hidrovizlas|hidrovizlām]]. Kā piemaisījumus līdz 20% var sastapt [[kaolinīts|kaolinītu]], un atsevišķos gadījumos līdz 5% [[hlorīti|hlorītu]]. Arukilas aleirolītu hidrovizlas un kaolinīts attiecas uz [[allotigēni minerāli|allotigēniem minerāliem]]. Savukārt hlorīts pēc būtības ir transformēts minerāls, kas radies no [[biotīts|biotīta]] un, iespējams, citiem vizlu minerāliem. * [[Māli]] veido reti sastopamas plānas starpkārtas, kas pēc [[Iežu tekstūra|tekstūras]] īpatnībām, krāsojuma un minerālā sastāva lielā mērā ir līdzīgi aleirolītiem. Tiem nav patstāvīgas nozīmes un tie tiek iekļauti aleirolītu slāņkopu sastāvā. == Paleontoloģiskais raksturojums == Arukilas svītas [[vadfosilija]]s pārstāv [[bezžokļaiņi]] ''[[Pycnosteus palaeformis]]'' un ''[[Pycnosteus pauli|P. pauli]]''. Tāpat plaši sastopami citi ihtiofaunas pārstāvji: [[bezžokļaiņi]] ''[[Schizosteus striatus]]'', ''[[Ganosteus artus]]'', ''[[Tartuosteus giganteus]]'', ''[[Tartuosteus maximus]]'', [[bruņuzivis]] ''[[Actinolepis tuberculata]]'', ''[[Holonema obrutshevi]]'', ''[[Coccosteus grossi]]'', ''[[Homostius sulcatus]]'', ''[[Heterosteji|Heterostius]]'' sp., [[antiarhi]] ''[[Byssacanthus dilatatus]]'', ''[[Asterolepis estonica]]'', [[akantodes]] ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'', ''[[Haplacanthus marginalis]]'', ''[[Nodocosta pauli]]'', ''[[Homacanthus gracilis]]'', [[daivspurzivis]] ''[[Thursius estonicus]]'', ''[[Gliptolepji|Glyptolepis]]'' sp., ''[[Gyroptychius pauli]]'', ''[[Osteolepis baltica]]'', ''[[Orvikuina]]'' sp. Daudzas no šīm sugām ir sastopamas arī narvas svītas nogulumos. Raksturīgi tas, ka liela daļa narvas svītas zivju ir sastopama tikai arukilas apakšējā daļā. Savukārt, augšdaļā nāk klāt jaunas sugas, kas narvas svītā nav sastopamas. Tad parādījās, piemēram, [[heterostraki]] ''[[Tartuosteji|Tartuosteus]]'', ''[[Psammolepji|Psammolepis]]'' u.c. sugas. No [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] faunas var minēt [[lingulīdas]] ''[[Bicarinatina bicarinata]]'', [[divvākčauļi]] ''[[Asmussia]]'' sp., [[gliemeņvēži]] ''[[Leperditijas|Leperditia]]'' sp., kā arī [[gliemenes]]. No [[augu valsts]] var minēt [[Mieturaļģes|mieturaļģu]] [[Oogoniji|oogonijus]], kā arī [[psilofīti|psilofītu]] [[sporas]] un makroatliekas. Augu valsts ir līdzīga kā narvas svītā. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 3bor2mqawue0pk696siagao8v4fjaoj 0 472622 4489985 4470742 2026-07-04T09:17:26Z Meistars Joda 781 4489985 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Stompaku purvi | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Stompaku purvi, no takas.jpg | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =57.104811 | latNS = N | longd =27.474614 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = [[Balvu novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=3885}} | established = 1977 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Stompaku purvi''' ir 1977. gadā dibināts [[dabas liegums]] [[Balvu novads|Balvu novadā]], uz dienvidiem no [[Stompaki|Stompaku]] ciema. [[Natura 2000]] teritorija. Starptautiskā [[putniem nozīmīgā vieta]]. Dabas lieguma teritorijā ietilpst trīs purvi - [[Klēģera purvs]], [[Lielais purvs]] un [[Stompaku purvs]]. Tā ir nozīmīga teritorija [[augstais purvs|augsto purvu]] aizsardzībai - austrumu tipa augstie purvi ar [[ārkausa kasandra|ārkausa kasandru]]. Purvus ietver purvains priežu mežs, kā arī lapukoku un jauktu koku meži. Dabas lieguma teritorijā dzīvo [[melnais stārķis|melnie stārķi]], [[ķīķis|ķīķi]], [[klinšu ērglis|klinšu ērgļi]], [[rubenis|rubeņi]], [[mednis|medņi]], [[mežirbe]]s, [[purva piekūns|purva piekūni]] un citi saudzējami putni. == Stompaku kauja == {{Sīkāk|Stompaku kauja}} [[Latvijas Nacionālo partizānu apvienības]] karotāji [[Pēteris Supe|Pētera Supes]] vadībā 1945. gada janvārī uz vairākām Stompaku purva saliņām izveidoja vienu no lielākajām [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu nometnēm]] Baltijā. 1945. gada 2. martā notika [[Stompaku kauja]] – vērienīgākā kauja nacionālās bruņotās pretošanās kustības vēsturē, kurā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] karaspēks centās aplenkt nometni, taču partizāniem nākamajā rītā izdevās no aplenkuma izlauzties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta|title=Stompaku kauja 1945. gada 2. martā|last=Turčinskis|first=Zigmārs|website=[[sargs.lv]]|access-date=2021-04-14|date=2016-04-12|language=lv}}</ref> == Piemiņa == Uz nometnes vietu ved marķēta koka taka, nometnes vietā uzstādīts piemiņas akmens un krusts. Piemiņas akmens 28 kritušajiem nacionālajiem partizāniem uzstādīts arī Balvu—Viļakas šosejas malā pie Stompaku ciema.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/stompaku-kauja-stompaku-nometne/|title=Stompaku kauja. Stompaku nometne.|last=Ķipurs|first=Roberts|website=Latvijaspieminekļi.lv|access-date=2021-04-14|date=2020-11-26|language=lv|archive-date=2021-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210414225013/http://latvijaspieminekli.lv/stompaku-kauja-stompaku-nometne/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/godina-stompaku-cinitajus/|title=Godina Stompaku cīnītājus: pirms 75 gadiem notika lielākā nacionālo partizānu kauja|last=Klimovičs|first=Atis|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-04-14|date=2020-03-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/stompaku_purvi/ Dabas aizsardzības pārvalde] * [http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/stompaku-bogs-iba-latvia Stompaku purvi, BirdLife International] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas dabas liegumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bērzkalnes pagasts]] [[Kategorija:Lazdulejas pagasts]] [[Kategorija:Susāju pagasts]] [[Kategorija:Medņevas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] [[Kategorija:Putniem nozīmīgās vietas Latvijā]] mh2pg78zm6khai4mseaz9cwsajf6el5 0 473829 4489729 3342440 2026-07-03T13:54:33Z YeraC 83227 infobox 4489729 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Rīgas apģērbs | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = Rigas apgerbs logo.jpg | image_size = 250px | image_caption = Birka ar "Rīgas apģērbs" logo | type = Šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība (valsts uzņēmums) | traded_as = | genre = | fate = Likvidēta, sadalot vairākās akciju sabiedrībās | predecessor = Šūšanas fabrikas "Rosme", "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabrika, PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, Liepājas tekstilrūpniecības kombināts | successor = AS "Arno"<br>AS "Vēlme"<br>AS "Rīgas apģērbs"<br>AS "Rosme" | foundation = 1963. gada 1. janvārī | founder = | defunct = 1991. gada 28. decembrī | location_city = [[Rīga]] | location_country = [[Latvijas PSR]] (līdz 1991), [[Latvija]] | location = | locations = Cehi un fabrikas: [[Liepāja]], [[Jēkabpils]], [[Pļaviņas]], [[Baldone]], [[Ventspils]], [[Talsi]], [[Jaunjelgava]], [[Viesīte]] | area_served = [[PSRS]], [[Polija]], [[Kuba]], [[Afganistāna]], [[Zambija]], [[Tanzānija]], [[Mongolija]] | key_people = F. Rumme (ģenerāldirektors, 1963—1979) | industry = [[Tekstilrūpniecība]], apģērbu ražošana | products = Sieviešu un bērnu [[kleita|kleitas]], vīriešu un bērnu [[krekls|virskrekli]], zīdaiņu un mazu bērnu [[veļa]], sieviešu [[galantērija]] | services = | revenue = 83,6 milj. [[Padomju rublis|rubļu]] (1986. gadā, mazumtirdzniecības cenās) | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | footnotes = 1978. gadā apbalvota ar [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]] | intl = }} '''Rīgas apģērbs''' bija šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība [[Latvija]]s teritorijā, kas specializējās uz pieaugušo un bērnu [[Apģērbs|apģērbu]] ražošanu. Apvienība tika dibināta 1963. gadā, apvienojot Rīgas [[šūšanas fabrika "Rosme"|šūšanas fabrikas "Rosme"]], "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", kā arī Liepājas fabriku "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabriku. Atsevišķi apvienības cehi atradās [[Pļaviņas|Pļaviņās]], [[Baldone|Baldonē]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Talsi|Talsos]], [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] un [[Viesīte|Viesītē]]<ref>{{LPE|8}}</ref>. "Rīgas apģērbs" specializējās sieviešu un bērnu [[kleita|kleitu]], vīriešu un bērnu [[Krekls|virskreklu]], mazu bērnu un jaundzimušo [[veļa]]s un sieviešu [[galantērija]]s izstrādājumu ražošanā. 1965. gadā apvienībai tika pievienots PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, bet 1966. gadā [[Liepājas tekstilrūpniecības kombināts]]. 1978. gadā "Rīgas apģērbs" tika apbalvots ar [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]]. "Rīgas apģērba" ilggadīgais vadītājs bija apvienības ģenerāldirektors F.Rumme, kas vadīja apvienību no 1963. līdz 1979. gadam. "Rīgas apģērba" ražotnes tika paplašinātas un rekonstruētas. Tā 1986. gadā tika saražots 970 tūkst. kleitu, 2,9 mlj. vīriešu un bērnu virskreklu, 317 tūkst. sieviešu blūžu, 4,9 mlj. sieviešu galantēriju, 5,4 mlj. zīdaiņu veļas komplektu u.c. Saražotā produkcija sasniedza 83,6 mlj. rubļu (mazumtirdzniecības cenās). Produkcija tika eksportēta uz pārējām [[PSRS]] republikām, kā arī uz [[Polija|Poliju]], [[Kuba|Kubu]], [[Afganistāna|Afganistānu]], [[Zambija|Zambiju]], [[Tanzānija|Tanzāniju]], [[Mongolija|Mongoliju]] un citām valstīm. Rīgā atradās firmas veikals "Lotoss". Apvienībai bija sava [[profesionāli tehniskā skola]]. Apvienības darbinieku rīcībā bija 4 [[Bērnudārzs|bērnudārzi]] un [[pionieru nometne]]. Neilgi pēc valsts neatkarības pasludināšanas 1991. gada 28. decembrī ražošanas apvienība "Rīgas apģērbs" tika likvidēta, un uz tās pamata tika dibinātas vairākas akciju sabiedrības: "Arno", "Vēlme", "Rīgas apģērbs", "Rosme". Pašlaik no tām pastāv tikai uzņēmums "Rosme", kas specializējas sieviešu apakšveļā, bet pandēmijas laikā sāk sejas masku ražošanu. == Oficiālais nosaukums == * Kleitu,veļas un galantērijas ražošanas apvienība-firma "Rīgas apģērbs" 01.01.1963-28.04.1971; * Šūšanas izstrādājumu firma "Rīgas apģērbs" 28.04.1971-28.02.1975; * Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 28.02.1975-13.02.1976; * Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 13.02.1976-28.12.1991. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rūpniecība Latvijā]] [[Kategorija:Tekstilrūpniecība]] nahxwpr8qz2np75lnn2xznuakoidzn6 4489730 4489729 2026-07-03T13:56:21Z YeraC 83227 Sadaļas 4489730 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Rīgas apģērbs | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = Rigas apgerbs logo.jpg | image_size = 250px | image_caption = Birka ar "Rīgas apģērbs" logo | type = Šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība (valsts uzņēmums) | traded_as = | genre = | fate = Likvidēta, sadalot vairākās akciju sabiedrībās | predecessor = Šūšanas fabrikas "Rosme", "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabrika, PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, Liepājas tekstilrūpniecības kombināts | successor = AS "Arno"<br>AS "Vēlme"<br>AS "Rīgas apģērbs"<br>AS "Rosme" | foundation = 1963. gada 1. janvārī | founder = | defunct = 1991. gada 28. decembrī | location_city = [[Rīga]] | location_country = [[Latvijas PSR]] (līdz 1991), [[Latvija]] | location = | locations = Cehi un fabrikas: [[Liepāja]], [[Jēkabpils]], [[Pļaviņas]], [[Baldone]], [[Ventspils]], [[Talsi]], [[Jaunjelgava]], [[Viesīte]] | area_served = [[PSRS]], [[Polija]], [[Kuba]], [[Afganistāna]], [[Zambija]], [[Tanzānija]], [[Mongolija]] | key_people = F. Rumme (ģenerāldirektors, 1963—1979) | industry = [[Tekstilrūpniecība]], apģērbu ražošana | products = Sieviešu un bērnu [[kleita|kleitas]], vīriešu un bērnu [[krekls|virskrekli]], zīdaiņu un mazu bērnu [[veļa]], sieviešu [[galantērija]] | services = | revenue = 83,6 milj. [[Padomju rublis|rubļu]] (1986. gadā, mazumtirdzniecības cenās) | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | intl = }} '''Rīgas apģērbs''' bija šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība [[Latvija]]s teritorijā, kas specializējās uz pieaugušo un bērnu [[Apģērbs|apģērbu]] ražošanu. == Vēsture == Apvienība tika dibināta 1963. gadā, apvienojot Rīgas [[šūšanas fabrika "Rosme"|šūšanas fabrikas "Rosme"]], "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", kā arī Liepājas fabriku "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabriku. Atsevišķi apvienības cehi atradās [[Pļaviņas|Pļaviņās]], [[Baldone|Baldonē]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Talsi|Talsos]], [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] un [[Viesīte|Viesītē]]<ref>{{LPE|8}}</ref>. == Ražošana un realizācija == "Rīgas apģērbs" specializējās sieviešu un bērnu [[kleita|kleitu]], vīriešu un bērnu [[Krekls|virskreklu]], mazu bērnu un jaundzimušo [[veļa]]s un sieviešu [[galantērija]]s izstrādājumu ražošanā. 1965. gadā apvienībai tika pievienots PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, bet 1966. gadā [[Liepājas tekstilrūpniecības kombināts]]. 1978. gadā "Rīgas apģērbs" tika apbalvots ar [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]]. "Rīgas apģērba" ilggadīgais vadītājs bija apvienības ģenerāldirektors F.Rumme, kas vadīja apvienību no 1963. līdz 1979. gadam. "Rīgas apģērba" ražotnes tika paplašinātas un rekonstruētas. Tā 1986. gadā tika saražots 970 tūkst. kleitu, 2,9 mlj. vīriešu un bērnu virskreklu, 317 tūkst. sieviešu blūžu, 4,9 mlj. sieviešu galantēriju, 5,4 mlj. zīdaiņu veļas komplektu u.c. Saražotā produkcija sasniedza 83,6 mlj. rubļu (mazumtirdzniecības cenās). Produkcija tika eksportēta uz pārējām [[PSRS]] republikām, kā arī uz [[Polija|Poliju]], [[Kuba|Kubu]], [[Afganistāna|Afganistānu]], [[Zambija|Zambiju]], [[Tanzānija|Tanzāniju]], [[Mongolija|Mongoliju]] un citām valstīm. Rīgā atradās firmas veikals "Lotoss". Apvienībai bija sava [[profesionāli tehniskā skola]]. Apvienības darbinieku rīcībā bija 4 [[Bērnudārzs|bērnudārzi]] un [[pionieru nometne]]. Neilgi pēc valsts neatkarības pasludināšanas 1991. gada 28. decembrī ražošanas apvienība "Rīgas apģērbs" tika likvidēta, un uz tās pamata tika dibinātas vairākas akciju sabiedrības: "Arno", "Vēlme", "Rīgas apģērbs", "Rosme". Pašlaik no tām pastāv tikai uzņēmums "Rosme", kas specializējas sieviešu apakšveļā, bet pandēmijas laikā sāk sejas masku ražošanu. == Oficiālais nosaukums == * Kleitu,veļas un galantērijas ražošanas apvienība-firma "Rīgas apģērbs" 01.01.1963-28.04.1971; * Šūšanas izstrādājumu firma "Rīgas apģērbs" 28.04.1971-28.02.1975; * Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 28.02.1975-13.02.1976; * Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 13.02.1976-28.12.1991. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rūpniecība Latvijā]] [[Kategorija:Tekstilrūpniecība]] oa06zmundih8m0ve51gmxrudotkhil8 4489732 4489730 2026-07-03T13:59:21Z YeraC 83227 /* Ražošana un realizācija */ 4489732 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Rīgas apģērbs | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = Rigas apgerbs logo.jpg | image_size = 250px | image_caption = Birka ar "Rīgas apģērbs" logo | type = Šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība (valsts uzņēmums) | traded_as = | genre = | fate = Likvidēta, sadalot vairākās akciju sabiedrībās | predecessor = Šūšanas fabrikas "Rosme", "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabrika, PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, Liepājas tekstilrūpniecības kombināts | successor = AS "Arno"<br>AS "Vēlme"<br>AS "Rīgas apģērbs"<br>AS "Rosme" | foundation = 1963. gada 1. janvārī | founder = | defunct = 1991. gada 28. decembrī | location_city = [[Rīga]] | location_country = [[Latvijas PSR]] (līdz 1991), [[Latvija]] | location = | locations = Cehi un fabrikas: [[Liepāja]], [[Jēkabpils]], [[Pļaviņas]], [[Baldone]], [[Ventspils]], [[Talsi]], [[Jaunjelgava]], [[Viesīte]] | area_served = [[PSRS]], [[Polija]], [[Kuba]], [[Afganistāna]], [[Zambija]], [[Tanzānija]], [[Mongolija]] | key_people = F. Rumme (ģenerāldirektors, 1963—1979) | industry = [[Tekstilrūpniecība]], apģērbu ražošana | products = Sieviešu un bērnu [[kleita|kleitas]], vīriešu un bērnu [[krekls|virskrekli]], zīdaiņu un mazu bērnu [[veļa]], sieviešu [[galantērija]] | services = | revenue = 83,6 milj. [[Padomju rublis|rubļu]] (1986. gadā, mazumtirdzniecības cenās) | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | intl = }} '''Rīgas apģērbs''' bija šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība [[Latvija]]s teritorijā, kas specializējās uz pieaugušo un bērnu [[Apģērbs|apģērbu]] ražošanu. == Vēsture == Apvienība tika dibināta 1963. gadā, apvienojot Rīgas [[šūšanas fabrika "Rosme"|šūšanas fabrikas "Rosme"]], "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", kā arī Liepājas fabriku "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabriku. Atsevišķi apvienības cehi atradās [[Pļaviņas|Pļaviņās]], [[Baldone|Baldonē]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Talsi|Talsos]], [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] un [[Viesīte|Viesītē]]<ref>{{LPE|8}}</ref>. == Ražošana un realizācija == "Rīgas apģērbs" specializējās sieviešu un bērnu [[kleita|kleitu]], vīriešu un bērnu [[Krekls|virskreklu]], mazu bērnu un jaundzimušo [[veļa]]s un sieviešu [[galantērija]]s izstrādājumu ražošanā. 1965. gadā apvienībai tika pievienots PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, bet 1966. gadā [[Liepājas tekstilrūpniecības kombināts]]. 1978. gadā "Rīgas apģērbs" tika apbalvots ar [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]]. "Rīgas apģērba" ilggadīgais vadītājs bija apvienības ģenerāldirektors Fjodors Rumme, kas vadīja apvienību no 1963. līdz 1979. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:344184%7Carticle:DIVL45%7Cquery:R%C4%ABgas%20ap%C4%A3%C4%93rbs%20Rumme|title=Rīgas Balss, Nr.163 (15.07.1970)|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-07-03}}</ref> "Rīgas apģērba" ražotnes tika paplašinātas un rekonstruētas. Tā 1986. gadā tika saražots 970 tūkst. kleitu, 2,9 mlj. vīriešu un bērnu virskreklu, 317 tūkst. sieviešu blūžu, 4,9 mlj. sieviešu galantēriju, 5,4 mlj. zīdaiņu veļas komplektu u.c. Saražotā produkcija sasniedza 83,6 mlj. rubļu (mazumtirdzniecības cenās). Produkcija tika eksportēta uz pārējām [[PSRS]] republikām, kā arī uz [[Polija|Poliju]], [[Kuba|Kubu]], [[Afganistāna|Afganistānu]], [[Zambija|Zambiju]], [[Tanzānija|Tanzāniju]], [[Mongolija|Mongoliju]] un citām valstīm. Rīgā atradās firmas veikals "Lotoss". Apvienībai bija sava [[profesionāli tehniskā skola]]. Apvienības darbinieku rīcībā bija 4 [[Bērnudārzs|bērnudārzi]] un [[pionieru nometne]]. Neilgi pēc valsts neatkarības pasludināšanas 1991. gada 28. decembrī ražošanas apvienība "Rīgas apģērbs" tika likvidēta, un uz tās pamata tika dibinātas vairākas akciju sabiedrības: "Arno", "Vēlme", "Rīgas apģērbs", "Rosme". Pašlaik no tām pastāv tikai uzņēmums "Rosme", kas specializējas sieviešu apakšveļā, bet pandēmijas laikā sāk sejas masku ražošanu. == Oficiālais nosaukums == * Kleitu,veļas un galantērijas ražošanas apvienība-firma "Rīgas apģērbs" 01.01.1963-28.04.1971; * Šūšanas izstrādājumu firma "Rīgas apģērbs" 28.04.1971-28.02.1975; * Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 28.02.1975-13.02.1976; * Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 13.02.1976-28.12.1991. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rūpniecība Latvijā]] [[Kategorija:Tekstilrūpniecība]] jdh70mhq98zmtrvyp92wc97aq36kjkr 4489735 4489732 2026-07-03T14:02:07Z YeraC 83227 dz.g. https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:539753|article:DIVL86|query:FJODORS%20RUMME%20Fjodors%20Rumme%20 4489735 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Rīgas apģērbs | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = Rigas apgerbs logo.jpg | image_size = 250px | image_caption = Birka ar "Rīgas apģērbs" logo | type = Šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība (valsts uzņēmums) | traded_as = | genre = | fate = Likvidēta, sadalot vairākās akciju sabiedrībās | predecessor = Šūšanas fabrikas "Rosme", "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabrika, PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, Liepājas tekstilrūpniecības kombināts | successor = AS "Arno"<br>AS "Vēlme"<br>AS "Rīgas apģērbs"<br>AS "Rosme" | foundation = 1963. gada 1. janvārī | founder = | defunct = 1991. gada 28. decembrī | location_city = [[Rīga]] | location_country = [[Latvijas PSR]] (līdz 1991), [[Latvija]] | location = | locations = Cehi un fabrikas: [[Liepāja]], [[Jēkabpils]], [[Pļaviņas]], [[Baldone]], [[Ventspils]], [[Talsi]], [[Jaunjelgava]], [[Viesīte]] | area_served = [[PSRS]], [[Polija]], [[Kuba]], [[Afganistāna]], [[Zambija]], [[Tanzānija]], [[Mongolija]] | key_people = F. Rumme (ģenerāldirektors, 1963—1979) | industry = [[Tekstilrūpniecība]], apģērbu ražošana | products = Sieviešu un bērnu [[kleita|kleitas]], vīriešu un bērnu [[krekls|virskrekli]], zīdaiņu un mazu bērnu [[veļa]], sieviešu [[galantērija]] | services = | revenue = 83,6 milj. [[Padomju rublis|rubļu]] (1986. gadā, mazumtirdzniecības cenās) | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | intl = }} '''Rīgas apģērbs''' bija šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība [[Latvija]]s teritorijā, kas specializējās uz pieaugušo un bērnu [[Apģērbs|apģērbu]] ražošanu. == Vēsture == Apvienība tika dibināta 1963. gadā, apvienojot Rīgas [[šūšanas fabrika "Rosme"|šūšanas fabrikas "Rosme"]], "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", kā arī Liepājas fabriku "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabriku. Atsevišķi apvienības cehi atradās [[Pļaviņas|Pļaviņās]], [[Baldone|Baldonē]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Talsi|Talsos]], [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] un [[Viesīte|Viesītē]]<ref>{{LPE|8}}</ref>. == Ražošana un realizācija == "Rīgas apģērbs" specializējās sieviešu un bērnu [[kleita|kleitu]], vīriešu un bērnu [[Krekls|virskreklu]], mazu bērnu un jaundzimušo [[veļa]]s un sieviešu [[galantērija]]s izstrādājumu ražošanā. 1965. gadā apvienībai tika pievienots PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, bet 1966. gadā [[Liepājas tekstilrūpniecības kombināts]]. 1978. gadā "Rīgas apģērbs" tika apbalvots ar [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]]. "Rīgas apģērba" ilggadīgais vadītājs bija apvienības ģenerāldirektors Fjodors Rumme (1909-1987), kas vadīja apvienību no 1963. līdz 1979. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:344184%7Carticle:DIVL45%7Cquery:R%C4%ABgas%20ap%C4%A3%C4%93rbs%20Rumme|title=Rīgas Balss, Nr.163 (15.07.1970)|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-07-03}}</ref> "Rīgas apģērba" ražotnes tika paplašinātas un rekonstruētas. Tā 1986. gadā tika saražots 970 tūkst. kleitu, 2,9 mlj. vīriešu un bērnu virskreklu, 317 tūkst. sieviešu blūžu, 4,9 mlj. sieviešu galantēriju, 5,4 mlj. zīdaiņu veļas komplektu u.c. Saražotā produkcija sasniedza 83,6 mlj. rubļu (mazumtirdzniecības cenās). Produkcija tika eksportēta uz pārējām [[PSRS]] republikām, kā arī uz [[Polija|Poliju]], [[Kuba|Kubu]], [[Afganistāna|Afganistānu]], [[Zambija|Zambiju]], [[Tanzānija|Tanzāniju]], [[Mongolija|Mongoliju]] un citām valstīm. Rīgā atradās firmas veikals "Lotoss". Apvienībai bija sava [[profesionāli tehniskā skola]]. Apvienības darbinieku rīcībā bija 4 [[Bērnudārzs|bērnudārzi]] un [[pionieru nometne]]. Neilgi pēc valsts neatkarības pasludināšanas 1991. gada 28. decembrī ražošanas apvienība "Rīgas apģērbs" tika likvidēta, un uz tās pamata tika dibinātas vairākas akciju sabiedrības: "Arno", "Vēlme", "Rīgas apģērbs", "Rosme". Pašlaik no tām pastāv tikai uzņēmums "Rosme", kas specializējas sieviešu apakšveļā, bet pandēmijas laikā sāk sejas masku ražošanu. == Oficiālais nosaukums == * Kleitu,veļas un galantērijas ražošanas apvienība-firma "Rīgas apģērbs" 01.01.1963-28.04.1971; * Šūšanas izstrādājumu firma "Rīgas apģērbs" 28.04.1971-28.02.1975; * Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 28.02.1975-13.02.1976; * Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 13.02.1976-28.12.1991. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rūpniecība Latvijā]] [[Kategorija:Tekstilrūpniecība]] fz3qv8tdeuhgj9zshr7jouscnfksdfj 4489740 4489735 2026-07-03T14:08:54Z YeraC 83227 4489740 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Rīgas apģērbs | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = Rigas apgerbs logo.jpg | image_size = 250px | image_caption = Birka ar "Rīgas apģērbs" logo | type = Šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība (valsts uzņēmums) | traded_as = | genre = | fate = Likvidēta, sadalot vairākās akciju sabiedrībās | predecessor = Šūšanas fabrikas "Rosme", "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabrika, PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, Liepājas tekstilrūpniecības kombināts | successor = AS "Arno"<br>AS "Vēlme"<br>AS "Rīgas apģērbs"<br>AS "Rosme" | foundation = 1963. gada 1. janvārī | founder = | defunct = 1991. gada 28. decembrī | location_city = [[Rīga]] | location_country = [[Latvijas PSR]] (līdz 1991), [[Latvija]] | location = | locations = Cehi un fabrikas: [[Liepāja]], [[Jēkabpils]], [[Pļaviņas]], [[Baldone]], [[Ventspils]], [[Talsi]], [[Jaunjelgava]], [[Viesīte]] | area_served = [[PSRS]], [[Polija]], [[Kuba]], [[Afganistāna]], [[Zambija]], [[Tanzānija]], [[Mongolija]] | key_people = F. Rumme (ģenerāldirektors, 1963—1979) | industry = [[Tekstilrūpniecība]], apģērbu ražošana | products = Sieviešu un bērnu [[kleita|kleitas]], vīriešu un bērnu [[krekls|virskrekli]], zīdaiņu un mazu bērnu [[veļa]], sieviešu [[galantērija]] | services = | revenue = 83,6 milj. [[Padomju rublis|rubļu]] (1986. gadā, mazumtirdzniecības cenās) | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | intl = }} '''Rīgas apģērbs''' bija šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība [[Latvija]]s teritorijā, kas specializējās uz pieaugušo un bērnu [[Apģērbs|apģērbu]] ražošanu. == Vēsture == Apvienība tika dibināta 1963. gadā, apvienojot Rīgas [[šūšanas fabrika "Rosme"|šūšanas fabrikas "Rosme"]], "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", kā arī Liepājas fabriku "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabriku. Atsevišķi apvienības cehi atradās [[Pļaviņas|Pļaviņās]], [[Baldone|Baldonē]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Talsi|Talsos]], [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] un [[Viesīte|Viesītē]]<ref>{{LPE|8}}</ref>. == Ražošana un realizācija == "Rīgas apģērbs" specializējās sieviešu un bērnu [[kleita|kleitu]], vīriešu un bērnu [[Krekls|virskreklu]], mazu bērnu un jaundzimušo [[veļa]]s un sieviešu [[galantērija]]s izstrādājumu ražošanā. 1965. gadā apvienībai tika pievienots PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, bet 1966. gadā [[Liepājas tekstilrūpniecības kombināts]]. 1978. gadā "Rīgas apģērbs" tika apbalvots ar [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]]. "Rīgas apģērba" ilggadīgais vadītājs bija apvienības ģenerāldirektors Fjodors Rumme (1909-1987), kas vadīja apvienību no 1963. līdz 1979. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:344184%7Carticle:DIVL45%7Cquery:R%C4%ABgas%20ap%C4%A3%C4%93rbs%20Rumme|title=Rīgas Balss, Nr.163 (15.07.1970)|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-07-03}}</ref> "Rīgas apģērba" ražotnes tika paplašinātas un rekonstruētas. Tā 1986. gadā tika saražots 970 tūkst. kleitu, 2,9 mlj. vīriešu un bērnu virskreklu, 317 tūkst. sieviešu blūžu, 4,9 mlj. sieviešu galantēriju, 5,4 mlj. zīdaiņu veļas komplektu u.c. Saražotā produkcija sasniedza 83,6 mlj. rubļu (mazumtirdzniecības cenās). Produkcija tika eksportēta uz pārējām [[PSRS]] republikām, kā arī uz [[Polija|Poliju]], [[Kuba|Kubu]], [[Afganistāna|Afganistānu]], [[Zambija|Zambiju]], [[Tanzānija|Tanzāniju]], [[Mongolija|Mongoliju]] un citām valstīm. Rīgā atradās firmas veikals "Lotoss". Apvienībai bija sava [[profesionāli tehniskā skola]]. Apvienības darbinieku rīcībā bija 4 [[Bērnudārzs|bērnudārzi]] un [[pionieru nometne]]. == Likvidācija == Neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas]] 1991. gada 28. decembrī ražošanas apvienība "Rīgas apģērbs" tika likvidēta, un uz tās pamata tika dibinātas vairākas akciju sabiedrības: "Arno", "Vēlme", "Rīgas apģērbs", "Rosme". Pašlaik no tām pastāv tikai uzņēmums "Rosme", kas specializējas sieviešu apakšveļā, bet [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid-19 pandēmijas]] laikā ražoja sejas maskas. == Oficiālais nosaukums == * Kleitu,veļas un galantērijas ražošanas apvienība-firma "Rīgas apģērbs" 01.01.1963-28.04.1971; * Šūšanas izstrādājumu firma "Rīgas apģērbs" 28.04.1971-28.02.1975; * Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 28.02.1975-13.02.1976; * Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 13.02.1976-28.12.1991. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rūpniecība Latvijā]] [[Kategorija:Tekstilrūpniecība]] a5xx2p76b9vdjulqhctrtyy38jkl3it 4489749 4489740 2026-07-03T14:17:17Z YeraC 83227 4489749 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Rīgas apģērbs | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = Rigas apgerbs logo.jpg | image_size = 250px | image_caption = Birka ar "Rīgas apģērbs" logo | type = Šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība (valsts uzņēmums) | traded_as = | genre = | fate = Likvidēta, sadalot vairākās akciju sabiedrībās | predecessor = Šūšanas fabrikas "Rosme", "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabrika, PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, Liepājas tekstilrūpniecības kombināts | successor = AS "Arno"<br>AS "Vēlme"<br>AS "Rīgas apģērbs"<br>AS "Rosme" | foundation = 1963. gada 1. janvārī | founder = | defunct = 1991. gada 28. decembrī | location_city = [[Rīga]] | location_country = [[Latvijas PSR]] (līdz 1991), [[Latvija]] | location = | locations = Cehi un fabrikas: [[Liepāja]], [[Jēkabpils]], [[Pļaviņas]], [[Baldone]], [[Ventspils]], [[Talsi]], [[Jaunjelgava]], [[Viesīte]] | area_served = [[PSRS]], [[Polija]], [[Kuba]], [[Afganistāna]], [[Zambija]], [[Tanzānija]], [[Mongolija]] | key_people = F. Rumme (ģenerāldirektors, 1963—1979) | industry = [[Tekstilrūpniecība]], apģērbu ražošana | products = Sieviešu un bērnu [[kleita|kleitas]], vīriešu un bērnu [[krekls|virskrekli]], zīdaiņu un mazu bērnu [[veļa]], sieviešu [[galantērija]] | services = | revenue = 83,6 milj. [[Padomju rublis|rubļu]] (1986. gadā, mazumtirdzniecības cenās) | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | intl = }} '''Rīgas apģērbs''' bija šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība [[Latvija]]s teritorijā, kas specializējās uz pieaugušo un bērnu [[Apģērbs|apģērbu]] ražošanu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/131/history|title=Industriālais mantojums|website=industria.lndb.lv|access-date=2026-07-03|language=en}}</ref> == Vēsture == 1963. gada janvārī, pamatojoties uz [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Latvijas KP CK]] biroja un [[Latvijas PSR Ministru padome|Latvijas PSR Ministru padomes]] lēmumu, tika izveidotas divas lielas šūšanas izstrādājumu apvienības: “Rīgas apģērbs” (galantērijas, kleitu, vīriešu kreklu un apakšveļas ražošanai) un “Latvija” (virsdrēbju ražošanai). Oficiāli apvienība-firma "Rīgas apģērbs" tika organizēta 1963. gada 27. decembrī, apvienojot vairākas šūšanas fabrikas - [[šūšanas fabrika "Rosme"|"Rosme"]], "Sadarbība", "Avangards", "Brīvība", kā arī Liepājas fabriku "Sprīdītis", Jēkabpils šūšanas fabriku. Atsevišķi apvienības cehi atradās [[Pļaviņas|Pļaviņās]], [[Baldone|Baldonē]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Talsi|Talsos]], [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] un [[Viesīte|Viesītē]].<ref>{{LPE|8}}</ref><ref name=":0" /> == Ražošana un realizācija == "Rīgas apģērbs" specializējās sieviešu un bērnu [[kleita|kleitu]], vīriešu un bērnu [[Krekls|virskreklu]], mazu bērnu un jaundzimušo [[veļa]]s un sieviešu [[galantērija]]s izstrādājumu ražošanā. 1965. gadā apvienībai tika pievienots PSRS Sakaru ministrijas Rīgas ražošanas kombināts, bet 1966. gadā [[Liepājas tekstilrūpniecības kombināts]]. 1978. gadā "Rīgas apģērbs" tika apbalvots ar [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]]. "Rīgas apģērba" ilggadīgais vadītājs bija apvienības ģenerāldirektors Fjodors Rumme (1909-1987), kas vadīja apvienību no 1963. līdz 1979. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:344184%7Carticle:DIVL45%7Cquery:R%C4%ABgas%20ap%C4%A3%C4%93rbs%20Rumme|title=Rīgas Balss, Nr.163 (15.07.1970)|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-07-03}}</ref> "Rīgas apģērba" ražotnes tika paplašinātas un rekonstruētas. Tā 1986. gadā tika saražots 970 tūkst. kleitu, 2,9 mlj. vīriešu un bērnu virskreklu, 317 tūkst. sieviešu blūžu, 4,9 mlj. sieviešu galantēriju, 5,4 mlj. zīdaiņu veļas komplektu u.c. Saražotā produkcija sasniedza 83,6 mlj. rubļu (mazumtirdzniecības cenās). Produkcija tika eksportēta uz pārējām [[PSRS]] republikām, kā arī uz [[Polija|Poliju]], [[Kuba|Kubu]], [[Afganistāna|Afganistānu]], [[Zambija|Zambiju]], [[Tanzānija|Tanzāniju]], [[Mongolija|Mongoliju]] un citām valstīm. Rīgā atradās firmas veikals "Lotoss". Apvienībai bija sava [[profesionāli tehniskā skola]]. Apvienības darbinieku rīcībā bija 4 [[Bērnudārzs|bērnudārzi]] un [[pionieru nometne]]. == Likvidācija == Neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas]] 1991. gada 28. decembrī ražošanas apvienība "Rīgas apģērbs" tika likvidēta, un uz tās pamata tika dibinātas vairākas akciju sabiedrības: "Arno", "Vēlme", "Rīgas apģērbs", "Rosme". Pašlaik no tām pastāv tikai uzņēmums "Rosme", kas specializējas sieviešu apakšveļā, bet [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid-19 pandēmijas]] laikā ražoja sejas maskas. == Oficiālais nosaukums == * Kleitu,veļas un galantērijas ražošanas apvienība-firma "Rīgas apģērbs" 01.01.1963-28.04.1971; * Šūšanas izstrādājumu firma "Rīgas apģērbs" 28.04.1971-28.02.1975; * Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 28.02.1975-13.02.1976; * Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas apģērbu ražošanas apvienība"Rīgas apģērbs" 13.02.1976-28.12.1991. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rūpniecība Latvijā]] [[Kategorija:Tekstilrūpniecība]] 6242lfor5btb19bfpbg4ez5w4ebt6nl 6 474049 4489751 3342300 2026-07-03T14:20:45Z YeraC 83227 YeraC augšupielādēja jaunu [[Attēls:Rigas apgerbs logo.jpg]] versiju 3342300 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Birka ar RA "Rīgas apģērbs" logo. == Licence == {{Aizsargāts logo}} 7w26icim8is34ibifwsfqfo1uadsenl 0 477448 4489878 4480413 2026-07-03T21:13:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489878 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = "Gobzema saraksts" | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = GobzemaSaraksts.jpg | colorcode = #4d9e8e | chairperson = | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = [[Aldis Gobzems]] | leader1_title = Partijas valde | leader1_name = Jānis Ronis<br />Agris Freifalts | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | slogan = | founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 1252{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[centrisms]] * mērens [[nacionālisms]] * [[populisms]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#0e0e0e}} [[melnā krāsa|melna]]<br />{{krāsa|#4d9e8e}} [[Tirkīza krāsa|tirkīza]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#0e0e0e}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#0e0e0e}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#0e0e0e}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#0e0e0e}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#0e0e0e}} | symbol = | flag = | website = {{URL|https://gobzemasaraksts.lv/}} | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Gobzema saraksts"''' (iepriekš zināma kā '''"Platforma 21"''', '''"Katram un katrai"''' un '''"Likums un kārtība"''') ir 2021. gada 8. janvārī dibināta [[populisms|populistiska]], [[Centrisms|centriska]], mēreni [[nacionālisms|nacionāla]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]].<ref name="p21">[https://www.tvnet.lv/7740550/partija-katram-un-katrai-turpmak-sauksies-platforma-21 Partija "Katram un katrai" turpmāk sauksies "Platforma 21"]</ref> Pēc neveiksmes [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partiju uz laiku atstāja tās dibinātājs [[Aldis Gobzems]], bet 2026. gadā viņš atgriezās partijas vadībā un tā mainīja nosaukumu uz "Gobzema saraksts". == Vēsture == Viens no partijas dibinātājiem bija [[13. Saeima]]s deputāts [[Aldis Gobzems]]. Par partijas ar nosaukumu "Likums un kārtība" dibināšanu paziņoja 2021. gada 8. janvārī, tomēr [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistrā]] laikus neiesniedza likumā prasīto informāciju un atlika reģistrāciju.<ref>[https://www.apollo.lv/7167877/uz-laiku-atlikta-gobzema-dibinatas-partijas-registresana Apollo. LETA: Uz laiku atlikta Gobzema dibinātās partijas reģistrēšana], 2021. gada 29. janvāris</ref> 26. februārī partiju reģistrēja.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/ur-registre-gobzema-partiju-likums-un-kartiba.d?id=52975231 Delfi: UR reģistrē Gobzema partiju 'Likums un kārtība']</ref> A. Gobzems deklarēja partiju kā [[Konservatīvisms|konservatīvu]] un uz tradicionālām ģimeniskām vērtībām balstītu. Partija aicināja uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemajaunas-partijas-likums-un-kartiba-valdei-virzis-ari-stepanenko-un-svecovu.a388158/ Gobzema jaunās partijas «Likums un kārtība» valdei virzīs arī Stepaņenko un Švecovu]</ref> Partijas programma iekļāva Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], privāto skolu pārņemšanu valsts īpašumā un identificēja tradicionālās vērtības ar kristīgajām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.likumsunkartiba.lv/programma |title=Likums un kārtība: Programma |access-date={{dat|2021|02|11||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210110054748/https://www.likumsunkartiba.lv/programma }}</ref> Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].<ref>[https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/336040-gobzema-partija-davana-valdosajai-politiskajai-skirai NRA: Gobzema partija — dāvana valdošajai politiskajai šķirai], Bens Latkovskis, 14.01.2021</ref> Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}</ref> 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}</ref> 2022. gada 19. februāra partijas kongresa pārstāvju sapulcē nolēma partijas nosaukumu un [[logo]] mainīt uz "Katram un katrai", saglabājot A. Gobzemu kā partijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/gobzema-partiju-pardeve-par-katram-un-katrai-ievelot-vinu-par-priekssedetaju.d?id=54076246|title=Gobzema partiju pārdēvē par 'Katram un katrai', ievēlot viņu par priekšsēdētāju|website=Delfi.lv|access-date=2022-02-19|date=2022-02-19|language=lv}}</ref> Jauno nosaukumu Uzņēmumu reģistrs apstiprināja 16. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40008305013?l=lv|title=Platforma 21, 40008305013, Iepriekšējie nosaukumi|last=|website=Lursoft|access-date=2023-07-20|date=2023-07-20|language=lv}}</ref> 2022. gada 27. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts bija Aldis Gobzems.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7572777/14-saeimas-velesanas-katram-un-katrai-saraksta-lideri-gobzems-un-sprude|title=14. Saeimas vēlēšanas: "Katram un katrai" saraksta līderi - Gobzems un Sprūde|website=www.tvnet.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī partijas "Katram un katrai" saraksts ieguva 33578 balsis un 3,67% vēlētāju uzticību, nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]], bet tās līderis A. Gobzems, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata un izstāšanos no partijas. Partijas kongresā 2023. gada 26. martā partijas nosaukumu nomainīja uz "Platforma 21" un nolēma, ka partija kļūs par [[Centrisms|centrisku]], moderni [[Nacionālisms|nacionālu]] partiju. Par partijas priekšsēdētāju kļuva [[Raimonds Lazdiņš]].<ref name="p21"/> Partija piedalījās [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]], tās [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas saraksts]] izcēlās ar to, ka tajā bija iekļautas vienīɡi sievietes, arī aktrise [[Lelde Dreimane]], tiesību eksperte [[Liene Dreimane]], sabiedrisko attiecību speciāliste [[Ieva Adamss]], Alise Kalpiņa, Marita Liepiņa un Sindija Bokāne,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8206564/partija-platforma-21-uz-rigas-pasvaldibas-velesanam-piesaka-sieviesu-sarakstu|title=Partija "Platforma 21" uz Rīgas pašvaldības vēlēšanām piesaka sieviešu sarakstu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-03-18|date=2025-03-08|language=lv}}</ref> kas aɡrāk bija noticis vienīɡi [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanās]]. 2026. gada janvārī partijas valdes locekle L. Dreimane atkāpās no amata. Pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] 2026. gadā partijas vadībā atgriezās Aldis Gobzems un nomainīja partijas nosaukumu uz "Gobzema saraksts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-platforma-21-mainijusi-nosaukumu-uz-gobzema-saraksts.a650653/|title=«Platforma 21» mainījusi nosaukumu uz «Gobzema saraksts»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 3,67 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#0e0e0e}} |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 0,74 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|60|hex=#4d9e8e}}}} |} ==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija piedalījās [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novada domes vēlēšanās. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Saulkrastu novada ģerbonis.svg}} [[Saulkrastu novads]] |331 |8,87% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#4d9e8e}}}} |- |{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] |923 |6,71% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#4d9e8e}}}} |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |41 |0,36% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#4d9e8e}}}} |} == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Logo of the Law and Order (Latvia).svg|2021—2022 |File:KatramUnKatrai.jpg|2022—2023 |File:Platforma 21 logo.png|2023—2026 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.platforma21.lv/ Partijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250522005306/https://www.platforma21.lv/ |date={{dat|2025|05|22||bez}} }} * [https://twitter.com/mesuzvaresim ''Twitter'' konts] {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] hwdi3x4u9zrk43a5vfkreuxjqr94chz 0 479459 4489839 4198113 2026-07-03T19:13:32Z Jānis U. 198 4489839 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Marsa virsmas elementu|jūras līci|Sidras līcis}} {{Krātera infokaste | nosaukums = Lielais Sirts | attēls = [[Attēls:Syrtis Major MC-13.jpg|240px]] | apraksts =[[Viking Orbiter 1]] attēls | astr_objekts = [[Marss (planēta)|Marss]] | koordinātas = {{Coord|8.4|N|69.5|E|globe:Mars_type:landmark|display=inline,title}} | diametrs = 1500x1000 [[kilometrs|km]] | augstums = 6 [[kilometrs|km]] | dziļums = ~2000 [[Metrs|m]] | atklāts = 1659. gadā | eponīms = [[Sidras līcis]] }} '''Lielais Sirts''' ir tumšs plankums uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas ([[albedo]] elements), kas [[Teleskops|teleskopos]] ir saskatāms arī no [[Zeme]]s. Izvietots [[Lielā Sirta kvadrants|Lielā Sirta kvadrantā]] starp ziemeļu zemienēm un dienvidu augstkalnēm, uz rietumiem no [[Izīdas baseins|Izīdas trieciena baseina]]. Pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka tas ir [[vairogvulkāns]] ar zemu reljefu<ref>Hiesinger, H.; Head, J. W. (8 January 2004). "The Syrtis Major volcanic province, Mars: Synthesis from Mars Global Surveyor data". Journal of Geophysical Research. 109</ref>. Agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]], bet vēlāk pazīstams kā ''Syrtis Major Planitia''. Tumšo krāsu veido reģiona vulkāniskā [[Bazalts|bazalta]] ieži un relatīvi plānais Marsa putekļu slānis. 2021. gadā Lielā Sirta ziemeļaustrumos misijas "[[Mars 2020]]" ietvaros [[Jezero krāteris|Jezero krāterī]] nosēdās pētnieciskais visurgājējs "[[Perseverance]]" (18,855° N, 77,519° E.). == Ģeogrāfija un ģeoloģija == Lielais Sirts atrodas Lielā Sirta kvadranta rajonā 8,4° N, 69,5° E, un plešas apmēram 1500 km uz ziemeļiem no [[Ekvators|ekvatora]], kā arī 1000 km platumā no rietumiem uz austrumiem. Tas aptver lielo nogāzi no tās rietumu malas ''[[Aeria]]'', pazeminoties par 4 km līdz austrumu malai [[Izīdas līdzenums|Izīdas līdzenumā]]. Tas iekļauj sevī 6 km augstu pacēlumu. Sirta lielākā daļa veido nogāzi ar slīpumu zem 1°, kas ir daudz mazāk, nekā [[Tarsas vairogvulkāns|Tarsas vairogvulkāna]] nogāžu slīpums. Tam ir ziemeļu-dienvidu virzienā izstiepts padziļinājums (350x150 km), kurā atrodas ap 2 km dziļas Nili Patera un Meroe Patera kalderas. Kalderu dibeni ir unikāli lielo Marsa vulkānu starpā, jo tie nav piepacelti salīdzinājumā ar Lielā Sirta apgabalu. Tas var izskaidrot augstu Nili Patera magmatiskās attīstības un hidrotermālās aktivitātes pakāpi. Nili Patera dibens ir mazāk krāteru izrobots un, attiecīgi, ir jaunāks no abiem. Kaut arī Nili Patera lielāko daļu iežu veido [[bazalts]], taču tur ir sastopams arī [[dacīts]]. [[Starpplanētu zonde|Satelītu]] [[Gravitācijas lauks|gravitācijas lauka]] mērījumi uzrāda pozitīvu [[gravitācijas anomālija|gravitācijas anomāliju]] ar centru [[Kaldera|kalderu]] kompleksā, kas liek domāt par izdzisušu 600x300 km lielu magmatisko kalderu apakšā, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā. Tā varētu saturēt blīvus minerālus (iespējams pārsvarā [[piroksēns]], bet iespējams arī [[olivīns]]), kas pirms tam izdalījās no [[magma]]s. Krāteru uzskaitījums datē Lielo Sirtu ar [[Hesperiāna epoha|Hesperiāna epohu]], kas ir pirms blakus esošā Izīdas trieciena baseina izveides. == Atklāšana un nosaukums == Lielā Sirta nosaukums cēlies no klasiskā romiešu ''Syrtis maior'' nosaukuma, kas apzīmēja [[Sidras līcis|Sidra līci]] [[Lībija]]s piekrastē, kas [[Senā Roma|senās Romas]] laikā bija [[Kirēnes province]]. Lielais Sirts bija pirmais dokumentētais citas [[planēta]]s virsmas elements. To atklāja [[Kristiāns Heigenss]] un iekļāva to 1659. gadā veidotajā Marsa attēlā. Viņš izmantoja regulārus šī objekta novērojumus, lai izvērtētu [[Marsa diena]]s ilgumu. Sākotnēji šis fenomens bija pazīstams kā Smilšu pulksteņa jūra, bet dažādi pētnieki deva tam dažādus nosaukumus. 1840. gadā [[Johans Henrihs Medlers]] uz savu novērojumu bāzes izveidoja Marsa karti un nosauca šo īpatnību par Atlantisko kanālu. [[Ričards Proktors|Ričarda Proktora]] 1867. gada kartē šī jūra saucās par Ķeizara jūru (par godu Frederikam Ķeizaram no [[Leidenes observatorija]]s). [[Kamils Flamarions]] nosauca to ''Mer du Sablier'' (no [[franču valoda]]s — 'smilšu pulksteņa jūra'), kad tas pārskatīja Proktora 1876. gada nomenklatūru. Nosaukumu "Lielais Sirts" (''Syrtis Major'') izvēlējās [[Džovanni Skiaparelli]], kad viņš sastādīja Marsa karti, balstoties uz 1877. gada [[Marsa lielā opozīcija|Marsa lielās opozīcijas]] novērojumiem. == Sezonālās variācijas == Lielais Sirts bija uzmanības centrā savu sezonālo un daudzgadīgo svārstību dēļ. Tas radīja teorijas par to, ka šī ir sekla [[jūra]], bet vēlāk šīs izmaiņas saistīja ar sezonālo [[augājs|augāju]]. Taču 1960 un 1970 gados starpplanētu zondes [[Mariner]] un [[Viking 1|Viking]] ļāva zinātniekiem secināt, ka ka šo izmaiņu cēlonis ir [[Vējš|vēji]], kas sapūta šajā apvidū [[Putekļi|putekļus]] un [[smiltis]]. Šajā apvidū ir daudz vēju sanestu nogulumu ar gaišu oreolu vai joslām, kuras veido [[Triecienkrāteris|krāteru]] radītais aizvējš. Šīs joslas būtībā ir putekļu sanesumi, kas radušies pie krāteru paaugstinātajām malām aizturot vēju, neļaujot tam aizpūst putekļus, kas atrodas aiz šīm krāteru malām (veidojot "vēju ēnas"). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Marss (planēta)]] 9ybf1q5pcpwlxgofeyrcmtn9la5kt02 0 483819 4489688 4147865 2026-07-03T12:05:18Z Baisulis 11523 /* ievads */ precizējums........ 4489688 wikitext text/x-wiki {{Purva infokaste | nosaukums = Rūjas purs | attēls = | attēla apraksts = | citi nosaukumi = | atrašanās vieta = {{vieta|Latvija|Vilpulkas pagasts}} | tips = g.k. [[zemais purvs]] | vietaskarte = Latvija | vietaskartes_izmērs = | reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 57 | plat_m = 53 | plat_s = 57 | plat_NS = N | gar_d = 25 | gar_m = 13 | gar_s = 42 | gar_EW = E | platība = 1879 ha | augi = | dzīvnieki = | ezeri = | akači = | citas_daļas = }} '''Rūjas purs''', arī '''Rūjas purvs''' un '''Virķēnu tīrelis''',<ref name="LGIA">[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=90682 LĢIA datu bāze]</ref> ir purvs [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Vilpulkas pagasts|Vilpulkas pagastā]], [[Burtnieka līdzenums|Burtnieka līdzenumā]] ap 6 kilometrus uz rietumiem no Rūjienas. Gar purvu austrumos tek [[Rūja]]s upe, purva ieplaka atrodas Vilpulkas pagastā starp Rūju un tās pieteku [[Palmute|Palmuti]], uz kurām no tā ir notece caur novadgrāvjiem. Daļa avotu apgalvo, ka arī Rūjas kreisajā krastā ([[Jeru pagasts|Jeru pagastā]]) atrodas Rūjas purva daļa un attiecīgi Rūja tek caur purvu,<ref name="LD">[[Latvijas daba (enciklopēdija)|Latvijas daba]], 5. sējums, "Preses nams", 1998. 22. lpp. ISBN 9984-00-312-4</ref> tomēr citi uzskata, ka tur atrodošais slapjo mežu masīvs [[Brīvpurvs]] ir atsevišķs 300 [[hektārs|hektāru]] liels objekts.<ref name="LGIA" /><ref>[http://www.upes.lv/informacija/salacas-baseins/ruja/ Upes.lv: Rūja]</ref><ref name="LET">[https://www.ast.lv/sites/default/files/editor/att-projekti/EE_LV_Iesniegums_1B.pdf LET: IESNIEGUMS par paredzēto darbību — „Igaunijas — Latvijas trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums”], 2015</ref> Zem kūdras slāņa atrodas g.k. [[sapropelis]] un saldūdens [[kaļķakmens|kaļķi]].<ref name="LD" /> No purva 1879 hektāriem 1254 ha aizņem [[zemais purvs]] un 154 ha — [[augstais purvs]], 471 ha ir pārejas stadijā. Vidējais [[kūdra]]s slāņa biezums 1,5 metri, maksimālais — līdz 6 metriem. Kopš 1966. gada notiek pakaišu frēzkūdras ieguve, 20. gadsimta beigās kopējie krājumi tika vērtēti kā 24,7 miljoni kubikmetru, rūpnieciski izmantojamie — 1,7 miljoni kubikmetru.<ref name="LD" /> 2017. gadā praktiski izmantojamie kūdras krājumi tika novērtēti kā 562,5 tūkstoši tonnu (pie standarta mitruma 40%), pie ieguves 4,5 tūkstoši tonnu gadā.<ref>[https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Geologija/DER_IZR_KRAJ_BILANCES/Bilance_2017.pdf LVĢMC: Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu) krājumu bilance par 2017.gadu]</ref> Rūjai un Palmutei pieguļošajās teritorijās novērots salīdzinoši liels putnu sugu skaits, tai skaitā retie [[melnais stārķis]] un [[mazais ērglis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=105&l=lv |title=Rūjiena.lv: Vilpulkas pagasts |access-date={{dat|2021|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210425150504/https://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=105&l=lv }}</ref> Dienvidos no purva atrodas dabas liegums "[[Rūjas paliene]]", kas iekļauj Rūju tās tecējumā gar purvu un Palmutes lejteci, pats purvs ietilpst [[Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts|Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta]] ainavu aizsardzības zonā.<ref name="LET" /> Pa purvu tiek organizētas ekskursijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visit.valmiera.lv/images/userfiles/Burtnieks_LV_EE_int.pdf |title=Valmiera.lv: tūrisma buklets “Burtnieks” |access-date={{dat|2021|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170911175231/http://www.visit.valmiera.lv/images/userfiles/Burtnieks_LV_EE_int.pdf }}</ref> no ziemeļiem purvā ved ceļš. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas purvi]] [[Kategorija:Vilpulkas pagasts]] or7faw1qhz3aa9u38hs6a2tn2tmdxj3 0 484679 4489764 3424790 2026-07-03T14:58:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489764 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Evelina Pruško | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Ewelina Pruszko'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1978|4|3}} | dz_viet = {{vieta|Polija|Vroclava}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[poliete]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=170}} | svars = {{mērv|kg=68}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{POL}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = ''WKS Gwardia'' ([[Varšava]]) | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = 5 (1998, 1999, 2000, 2002, 2003) | pč_medaļas = 1 (1 sudraba) | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{POL}} }} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Silver|[[2003. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Ņujorka 2003]]|līdz 67 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Gold|[[1998. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Bratislava 1998]] |līdz 68 kg}} {{Medal|Silver|[[1999. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Gēcisa 1999]] |līdz 68 kg}} {{Medal|Bronze|[[2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Rīga 2003]] |līdz 67 kg}} }} '''Evelina Pruško''' ({{val|pl|Ewelina Pruszko}}; dzimusi {{dat|1978|4|3}} ir bijusī [[Poļi|poļu]] [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], sudraba medaļas ieguvēja [[2003. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2003. gada pasaules čempionātā]], [[1998. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1998. gada Eiropas čempione]].<ref name=POL>{{Grāmatas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |others= |title=Historia polskich zapasów 1922-2012 |url=https://www.zapasy.org.pl/uploads/dokumenty/2014/02_luty/historia_polskich_zapasow_1922__2012.pdf |accessdate=5 May 2021 |year=2012 |publisher=Polski Związek Zapaśniczy |location=Warszawa |language=pl |isbn= |page= |pages= }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sporta karjera == 1995. gadā Evelina Pruško piedalījās Eiropas junioru čempionātā un svara kategorijā līdz 65 kg izcīnīja bronzas medaļu. Nākamajā gadā viņa uzvarēja Eiropas junioru čempionātā svarā līdz 70 kg, bet [[1996. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas pieaugušo čempionātā]] šajā svarā bija piektā. 1997. gadā Pruško otrreiz uzvarēja Eiropas junioru čempionātā (svarā līdz 68 kg). 1998. gadā šajā svarā viņa izcīnīja zelta medaļas gan pasaules junioru čempionātā, gan Eiropas junioru čempionātā, gan [[1998. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas pieaugušo čempionātā]], tā finālā pieveicot [[Bulgāriete|bulgārieti]] [[Gaļina Ivanova|Gaļinu Ivanovu]]. Tuvu medaļai viņa bija arī [[1998. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]], kur pusfinālā zaudēja [[Kanāda]]s cīkstonei [[Kristīne Nordhagena|Kristīnei Nordhagenai]], pēc tam gandarījuma cīņā arī [[Amerikāņi (nācija)|amerikāniete]]i Sandrai Bečerei un palika 5. vietā. Gadu vēlāk viņa ieguva sudraba medaļu 1999. gada Eiropas čempionātā, bet pasaules čempionātā bija sestā.<ref name=POL /><ref name=IUL>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrestling/daten.php?spid=EFED3979F8F94820B0920C2960C555C1 |title=Pruszko, Ewelina (POL) |accessdate=2021-05-05 |work= |publisher=iat.uni-leipzig.de |date= |language=en }}</ref> 2000. gada Pruško ieguva 7. vietu [[2000. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]] un 9. vietu [[2000. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]]. 2002. gadā viņa bija ceturtā gan [[2002. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules]], gan [[2002. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātos]]. Veiksmīgs Pruško bija 2003. gads, kad svara kategorijā līdz 67 kg viņa izcīnīja sudraba medaļu [[2003. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]] un bronzas medaļu [[2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]]. 2004. gadā viņa ieņēma 4. vietu [[2004. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]].<ref name=POL /><ref name=IUL /> 1996. gadā Evelina Pruško bija Polijas čempione svara kategorijā līdz 70 kg , 1999. gadā — līdz 75 kg , 2002. gada un 2003. gada — līdz 67 kg un 2006. gadā — līdz 72 kg, kā arī 2004. gadā vicečempione svara kategorijā līdz 67 kg. un 2005. gadā — līdz 72 kg.<ref name=POL /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pruško, Evelina}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas cīkstoņi]] p5zvx3f8rqzozc0d2jw6oz7ib3wb0or 0 486783 4489896 4300604 2026-07-04T01:27:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489896 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|thumb|180px|Heidars Alijevs, apmeklējot [[Pentagons|Pentagonu]] 1997. gada 31. jūlijā]] '''Heidara Alijeva personības kults''' (zināms arī kā '''Heidarisms''' ({{val|az|Heydərizm}}) kļuva par nozīmīgu [[Azerbaidžāna]]s politikas un sabiedrības daļu pēc tam, kad [[Heidars Alijevs]] nāca pie varas 1993. gadā un turpinājās pēc viņa nāves 2003. gadā, kad viņa vietā stājās dēls [[Ilhams Alijevs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://slate.com/news-and-politics/2008/05/travels-in-the-former-soviet-union-the-cult-of-heydar-aliyev.html|title=The Cult of Heydar Aliyev|publisher=slate.com}}</ref> Heidars Alijevs, bijušais [[PSKP CK politbirojs|padomju politbiroja]] loceklis un [[Azerbaidžānas PSR]] vadītājs no 1969. līdz 1987. gadam, kļuva par Azerbaidžānas prezidentu 1993. gadā. Pēc tam viņš sāka rūpīgi izstrādāt [[Autokrātija|autokrātisku]] sistēmu, ļoti paļaujoties uz ģimenes un klana locekļiem, ienākumiem no naftas un mecenātismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.crisisgroup.org/en/regions/europe/south-caucasus/azerbaijan/156-azerbaijan-turning-over-a-new-leaf.aspx|title=Azerbaijan: Turning Over a New Leaf?|publisher=crisisgroup.org|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2012|09|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120902070240/http://www.crisisgroup.org/en/regions/europe/south-caucasus/azerbaijan/156-azerbaijan-turning-over-a-new-leaf.aspx}}</ref> Heidars Alijevs tiek attēlots kā "Azerbaidžānas tautas tēvs".<ref>{{grāmatas atsauce|last=Day|first=[edited by] Alan J.|title=A political and economic dictionary of Eastern Europe|year=2002|publisher=Europa Publications|location=London|isbn=1-85743-063-8|edition=1.|author2=East, Roger |author3=Thomas, Richard |page=[https://books.google.com/books?id=dt2TXexiKTgC&pg=PA16&lpg=PA16&dq=cult+of+personality+aliyev&source=bl&ots=f1KfZuKO07&sig=FPoFfGos1YKQB0wd7wqNVoyqEsk&hl=en&sa=X&ei=sr9nUOT1H8WP0QHFp4DICA&ved=0CDwQ6AEwAg#v=onepage&q&f=false 16]}}</ref> [[Attēls:Hajdar Alijev.JPG|thumb|180px|Heidara Alijeva statuja Belgradā]] == Alijeva tēls Azerbaidžānā == Kad 2001. gadā žurnālisti no [[NVS]] valstīm vaicāja Heidaram Alijevam par viņa [[Personības kults|personības kultu]], viņš atbildējis: "Cilvēki mani mīl, es ar to neko nevaru darīt. Pirms neilga laika [[Gendže]]s pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs nolēma uzstādīt manu statuju pie izpildkomitejas ēkas. Es viņu izsaucu un teicu, ka to nevajag darīt. Viņš ilgi pretojās, bet es viņam teicu "Kad es nomiršu, tad ari liksi statuju ...".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/hi/russian/news/newsid_3331000/3331965.stm|title="Культ личности" или "народная любовь"?|publisher=BBC Russian.com}}</ref> Ārpus Azerbaidžānas Alijevs bieži ticis kritizēts par cilvēktiesību pārkāpšanu un [[Autokrātija|autokrātiskas]] sistēmas veidošanu, raksturojot režīmu pat kā [[Totalitārisms|totalitāru]].<ref>{{grāmatas atsauce|last=Karatnycky|first=Freedom House Survey Team; Adrian|title=Freedom in the world: the annual survey of political rights & civil liberties, 1998-1999|year=1999|publisher=Transaction Pub.|location=New Brunswick|isbn=0-7658-0012-8|author2=editor |author3=coordinator, survey |page=[https://books.google.com/books?id=dc1UotA_G0EC&pg=PA77&lpg=PA77&dq=aliyev+cult&source=bl&ots=aJTP4DIhbu&sig=yOzlku_wPyZ-zALxzg19b3gaozo&hl=en&sa=X&ei=9chnUNfBBOj50gHSpYCQAg&ved=0CGIQ6AEwCQ#v=onepage&q=aliyev%20cult&f=false 77]}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|title=USAK Yearbook of International Politics and Law Vol. 2|year=2009|publisher=International Strategic Research Organization|isbn=978-605-4030-09-5|author=Sedat Laciner, Mehmet Ozcan, Ihsan Bal and Halil Ibrahim Bahar (eds.)|page=[https://books.google.com/books?id=Brq4aVb03tcC&pg=PA364&lpg=PA364&dq=aliyev+cult&source=bl&ots=IfOhvYb7-P&sig=ozZXNB3g2fLb4Rxv36OP3mpWZl0&hl=en&sa=X&ei=iMlnUKPZFvPW0gHb9YDYDg&ved=0CC8Q6AEwADgK#v=onepage&q=aliyev%20cult&f=false 364]}}</ref> Viņa personības kults ticis salīdzināts ar [[PSRS|Padomju Savienībā]] valdošo, kam raksturīga baiļu atmosfēra un preses [[cenzūra]].<ref>{{grāmatas atsauce|last=Minahan|first=James|title=Miniature empires: a historical dictionary of the newly independent states|year=1998|publisher=Greenwood|location=Westport, Conn.|isbn=0-313-30610-9|edition=1.|page=[https://books.google.com/books?id=RSxt-JB-PDkC&pg=PA29&lpg=PA29&dq=aliyev+cult&source=bl&ots=61sf29uIuN&sig=uLqv2Bl5eC7vN_vcvBdJpU2Gnk0&hl=en&sa=X&ei=6MRnUMnYGYnW0gGm0oHgAQ&ved=0CEcQ6AEwBA#v=onepage&q=aliyev%20cult&f=false 29]}}</ref> Alijeva kults turpinājās arī pēc viņa nāves. Pēc Azerbaidžānas analītiķa Zafara Gulijeva domām, jau kopš pirmajām prezidentūras dienām 2003. gadā Ilhams Alijevs uzsāka sava priekšgājēja personības kulta nostiprināšanas procesu, lai izveidotu tēva kultu "nacionālā līdera" statusā. Tika uzskatīts, ka tas Ilhamam Alijevam ir ārkārtīgi svarīgi — gan attiecībā uz politisko pašapliecināšanos, gan ar mērķi dot sava veida "likumīgu" sākumu Azerbaidžānas neomonarhijai. Ar Ilhama Alijeva un visas valdošās komandas atbalstu valstī tika uzsākta kampaņa, lai slavinātu līdera tēlu un pārskatītu mūsdienu [[Azerbaidžānas vēsture|Azerbaidžānas vēsturi]].<ref name="regnum">{{Tīmekļa atsauce|url=https://regnum.ru/news/polit/1422456.html|title=Зафар Гулиев: Азербайджан в тисках клана и культа личности|publisher=regnum.ru|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602213315/https://regnum.ru/news/polit/1422456.html}}</ref> == Heidara Alijeva vārdā nosauktās vietas == Saskaņā ar prezidenta Ilhama Alijeva uzstādījumu 2003. gada decembrī sākās un vēl joprojām turpinās visaptverošs darbs Heidara Alijeva vārda un piemiņas idealizēšanai, visur ieviešot "nacionālā līdera" personības kulta atribūtus. Katrā valsts apdzīvotā vietā ir uzstādīti pieminekļi un atvērti muzeji, Heidara Alijeva vārdā nosaukti parki, avēnijas, skolas, sporta un kultūras centri, uzņēmumi.<ref name="regnum" /> Katrā Azerbaidžānas pilsētā ir Heidara Alijeva vārdā nosaukta iela, tai skaitā, viena no galvaspilsētas [[Baku]] centrālajām avēnijām. Saskaņā ar oficiālo informāciju jau 2011. gadā Azerbaidžānā bija 60 Heidara Alijeva muzeju un centru.<ref name="radio">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radioazadlyg.org/content/article/2187287.html|title=Имени Гейдара Алиева|publisher=radioazadlyg.org|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2011|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110824003421/http://www.radioazadlyg.org/content/article/2187287.html}}</ref> 2004. gadā līdera vārdā tika pārdēvēta [[Heidara Alijeva starptautiskā lidosta]]. Valsts galvaspilsētā Baku 2012. gadā uzbūvēts [[Heidara Alijeva centrs]]. 2014. gadā Ilhams Alijevs svinīgā ceremonijā Baku atklāja [[Heidara mošeja|Heidara mošeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.president.az/articles/13889|title=Ilham Aliyev attended the opening of Heydar Mosque in Baku|publisher=president.az}}</ref> [[Attēls:Heydar Aliyev International Airport. Domestic terminal at night.jpg|thumb|180px|[[Heidara Alijeva starptautiskā lidosta]]]] Heidara Alijeva vārdā tiek nosauktas arī skolas, ielas un parki citās valstīs, tai skaitā, Turcijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.today.az/view.php?id=28102|title=Heydar Aliyev Park opened in Istanbul|publisher=today.az|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2020|08|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200801144517/http://www.today.az/view.php?id=28102}}</ref> Rumānijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.azembassy.ro/rus/news/press_releases/017.htm|title=Открытие в Бухаресте "парка Тей - Аллеи Гейдара Алиева"|publisher=azembassy.ro|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2012|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120304123716/http://www.azembassy.ro/rus/news/press_releases/017.htm}}</ref> Gruzijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regnum.ru/news/826382.html|title=В Тбилиси открылся памятник Гейдару Алиеву и сквер его имени|publisher=regnum.ru|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200625011727/https://regnum.ru/news/826382.html}}</ref> un daudzās citās valstīs. == Piemiņas godināšanas pasākumi == Heidara Alijeva ordenis, kas nodibināts 2004. gadā, ir Azerbaidžānas Republikas augstākais apbalvojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vescc.az/ViewDoc.aspx?did=69308|title=Закон Азербайджанской Республики. Об учреждении орденов и медалей Азербайджанской Республики|publisher=vescc.az|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2012|04|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120426072248/http://www.vescc.az/ViewDoc.aspx?did=69308}}</ref> Katru gadu kopš 2000. gada Baku notiek festivāls par godu Heidaram Alijevam, saukts par ''Gül bayramı'', kas tulkojumā nozīmē "Ziedu svētki". Tas sākas 10. maijā un ilgst dažas dienas. Tradicionāli tas notiek Heidara Alijeva parkā, kur tiek atvesti ziedi no visas pasaules. Saskaņā ar opozīcijas laikraksta ''Yeni Musavat'' datiem 2013. gadā, Alijeva 90 gadu jubilejā, šim festivālam tika iztērēti vairāk nekā 76 miljoni ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panorama.am/en/news/2013/05/10/az-holiday/522069|title=Radio Liberty: Tens of millions of dollars, which could provide thousands of people with housing, are spent on ‘‘Flower Festival|publisher=panorama.am}}</ref> Pieminot Alijeva 80. dzimšanas dienu, 2003. gadā tika uzņemtas divas filmas. "Melnā zīme" (''Qara nişanə'') režisors bija [[Vagifs Mustafajevs]], un Alijeva lomā bija poļu aktieris Tadeušs Huks. Filmu "Patiesības mirklis" režisēja Ramizs Fatalijevs ar krievu aktieri [[Aleksandrs Balujevs|Aleksandru Balujevu]] galvenajā lomā. == Starptautiskie vērtējumi == [[Starptautiskā krīzes grupa]] savā 2010. gada ziņojumā Heidara Alijeva personības kultu nosauca par Azerbaidžānas ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka Heidars Alijevs izglābis Azerbaidžānu, un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu Ilhamu Alijevu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.crisisgroup.org/~/media/Files/europe/caucasus/azerbaijan/207%20Azerbaijan%20-%20Vulnerable%20Stability.ashx|title=AZERBAIJAN: VULNERABLE STABILITY|publisher=crisisgroup.org|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120728130609/http://www.crisisgroup.org/~/media/Files/europe/caucasus/azerbaijan/207%20Azerbaijan%20-%20Vulnerable%20Stability.ashx}}</ref> Jo īpaši tiek uzsvērta Heidara Alijeva atgriešanās pie varas 1993. gadā, kad [[Gendže]]s dumpja rezultātā valsts atradās uz pilsoņu kara robežas — šī diena 15. jūnijs tika pasludināta par Azerbaidžānas tautas nacionālās glābšanas dienu. Publicists un prozaiķis Seimurs Baidžans uzskata, ka mēģinājums dievināt līderi ir raksturīgs Azerbaidžānai, tāpat kā jebkurai citai diktatūrai.<ref name="radio" /> [[Attēls:Stamps of Azerbaijan, 2013-1105.jpg|thumb|180px|Pastmarka par godu Heidara Alijeva 90 gadu jubilejai (2013)]] == Skatīt arī == * [[Heidars Alijevs]] * [[Ilhams Alijevs]] * [[Brežņeva personības kults]] [[Attēls:Heydər Əliyevin 90 illiyinə həsr olunmuş 1000 manatlıq sikkə-üz.jpg|thumb|180px|Heidara Alijeva 90 gadu jubilejas piemiņas zelta monēta, 1000 [[Azerbaidžānas manats|manati]]]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Monuments and memorials to Heydar Aliyev|Heidara Alijeva pieminekļi un memoriāli}} * [https://heydar-aliyev-foundation.org/ru/content/index/63/National-leader Гейдар Алиев — общенациональный лидер азербайджанского народа] Heidara Alijeva fonda mājaslapa * [https://rus.azattyq.org/a/azerbaijan-science-alievovedenie-heydar-aliyev/24912472.html В Азербайджане появилась наука «алиевоведение»] rus.azattyq.org * [https://slate.com/news-and-politics/2008/05/travels-in-the-former-soviet-union-the-cult-of-heydar-aliyev.html The Cult of Heydar Aliyev] slate.com * [http://news.bbc.co.uk/hi/russian/news/newsid_3502000/3502580.stm Именем Алиева назван нефтепровод] BBC Russian.com * [https://ria.ru/20071215/92622171.html Фигура Гейдара Алиева появилась в Музее мадам Тюссо в Лондоне] РИА Новости * [https://1news.az/society/20100510025614650.html Завершилось восхождение на пик «Гейдар зирвеси», расположенный в массиве Гызыл Гая в горах Большого Кавказа] 1news.az [[Kategorija:Azerbaidžānas politika]] bwxb2e77fo4x7nydo1kcu9y3z0npt0c 0 487748 4489986 3437025 2026-07-04T09:18:46Z Meistars Joda 781 4489986 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hohvanners | Photo = Hochwanner_von_S_HQ.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Austrija#Vācija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=47.395833 |latNS=N | longd=11.054167 |longEW=E | Augstums = 2744 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{vieta|Austrija|Tirole}}/<br/>{{vieta|Vācija|Bavārija}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Veteršteini]] | Age = | Last eruption = | First ascent = 1870 | Easiest route = | Listing = }} '''Hohvanners''' ({{val|de|Hochwanner}}) ir [[Veteršteini|Veteršteinu]] galvenās grēdas augstākā virsotne uz [[Austrija]]s un [[Vācija]]s robežas (Veteršteinu masīva augstākā virsotne ir [[Cūgšpice]]). Hohvanners ir Vācijas otrā augstākā virsotne, ja par tādu neuzskata Vācijas augstākā kalna Cūgšpices blakusvirsotni [[Šnēfernerkopfs|Šnēfernerkopfu]]. Pirmā dokumentētā uzkāpšana kalna virsotnē notika 1870. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.summitpost.org/hochwanner/577109 Hohvanners summitpost.org] {{Austrija-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas kalni]] [[Kategorija:Vācijas kalni]] [[Kategorija:Tirole]] [[Kategorija:Bavārija]] l0oe4paqn243y9w3314nut3vil0jmcr 4489987 4489986 2026-07-04T09:19:11Z Meistars Joda 781 4489987 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hohvanners | Photo = Hochwanner_von_S_HQ.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Austrija#Vācija#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=47.395833 |latNS=N | longd=11.054167 |longEW=E | Augstums = 2744 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{vieta|Austrija|Tirole}}/<br/>{{vieta|Vācija|Bavārija}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Veteršteini]] | Age = | Last eruption = | First ascent = 1870 | Easiest route = | Listing = }} '''Hohvanners''' ({{val|de|Hochwanner}}) ir [[Veteršteini|Veteršteinu]] galvenās grēdas augstākā virsotne uz [[Austrija]]s un [[Vācija]]s robežas (Veteršteinu masīva augstākā virsotne ir [[Cūgšpice]]). Hohvanners ir Vācijas otrā augstākā virsotne, ja par tādu neuzskata Vācijas augstākā kalna Cūgšpices blakusvirsotni [[Šnēfernerkopfs|Šnēfernerkopfu]]. Pirmā dokumentētā uzkāpšana kalna virsotnē notika 1870. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.summitpost.org/hochwanner/577109 Hohvanners summitpost.org] {{Austrija-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas kalni]] [[Kategorija:Vācijas kalni]] [[Kategorija:Tirole]] [[Kategorija:Bavārija]] 3qmwufkiq5z8ac3zg19v5jjf14mrlaz 0 493853 4489773 4474810 2026-07-03T15:40:44Z Emilsmikulis 120095 pārmainīju uz politiskā pozīcija- labēja- jo pašlaik MMN tāda arī ir. 4489773 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Mēs mainām noteikumus | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | colorcode = #77343d | chairperson = [[Alvis Hermanis]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder_title = Dibinātāji | founder = [[Sandis Ģirģens]] <br />[[Vjačeslavs Dombrovskis]] | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | slogan = ''Mēs mainām noteikumus'' | founded = {{dat|2021|8|28|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{LAT}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 517{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = | position = [[Labējā politika|labēja]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#77343d}} [[sarkanā krāsa|sarkana]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77343d}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#77343d}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#77343d}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#77343d}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#77343d}} | symbol = | flag = | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} | website = https://mmn.lv/ | party logo = Latvia road sign 330.svg | caption = Komunikācijā partija kopš 2026. g. izmanto [[burtveidols|burtveidolu]] ar [[Latvijas ceļa zīmes|ceļa zīmes]] Nr. 330 "Visi ierobežojumi beidzas" atveidu | imagesize = 100 }} '''"Mēs mainām noteikumus"''' ir {{dat|2021|8|28|L|bez}} izveidota politiskā partija, kas no dibināšanas līdz 2026. gada februārim pastāvēja ar nosaukumu '''"Republika"'''. Partija "Republika" sevi pozicionēja kā [[Centrisms|centrisku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vjaceslavs-dombrovskis-un-sandis-girgens-ar-domubiedriem-dibina-partiju-republika.a418893/|title=Vjačeslavs Dombrovskis un Sandis Ģirģens ar domubiedriem dibina partiju «Republika»|last=|first=|website=|access-date=2021-09-19|date=|language=lv}}</ref> Pašreiz partijas galvenais mērķis ir mainīt [[vēlēšanas|vēlēšanu]] sistēmu. Partijas vadītājs ir [[režisors]] [[Alvis Hermanis]]. == Vēsture == Partijas izveides iniciators bija Saeimas deputāts un bijušais ministrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]]. [[13. Saeima|13. Saeimā]] partija tās izveidošanas brīdī bija pārstāvēta ar 4 deputātiem: V. Dombrovskis, [[Evija Papule]] (13. Saeimas vēlēšanās abi ievēlēti no "[[Saskaņa]]s") un [[Kaspars Ģirģens]], [[Ēriks Pucens]] (ievēlēti no [[KPV LV]] saraksta). 2022. gada 16. februārī V. Dombrovskis kopā ar saviem domubiedriem pameta partiju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/487777-neredzot-iespeju-stradat-girgena-vadiba-dombrovskis-ar-domubiedriem-nolemusi-aiziet-no-republikas|title=Neredzot iespēju strādāt Ģirģena vadībā, Dombrovskis ar domubiedriem nolēmuši aiziet no "Republikas"|website=Jauns.lv|access-date=2022-02-17|language=lv}}</ref> paziņojot, ka neredz par iespējamu sadarboties ar brāļiem Sandi un Kasparu Ģirģeniem, kas pārņēmuši partijas vadību. S. Ģirģens Dombrovski vaino par vairāk nekā 300 "pazaudētiem" biedru iesniegumiem. Partija apgalvo, ka iestājas par samazinātu [[Referendums|referenduma]] slieksni, tautas vēlētu prezidentu ar "profesionāļu" valdību, par kuru atbild prezidents, kā arī aicina Saeimā ievēlēt bezpartejiskus deputātus, līdzīgi kā tas notiek [[Lietuvas Seims|Lietuvas Seimā]]. Partija piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču parlamentā neiekļuva. 2022. gada 5. martā partijas biedru kongresā par partijas vadītāju kļuva [[Sandis Ģirģens]], bet 2024. gadā amatu pārņēma [[Ēriks Pucens]]. 2025. gada nogalē [[Latvieši|latviešu]] [[Teātris|teātra]] un operas [[režisors]] [[Alvis Hermanis]], kurš tikko bija pametis paša veidoto politisko organizāciju "[[Bez partijām]]", paziņoja, ka ir pievienojies partijai "Republika". 2026. gada 10. februārī mainīja partijas nosaukumu uz "Mēs mainām noteikumus", bet pats Hermanis tika iecelts par partijas valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120100974/mes-mainam-noteikumus-hermanis-nak-klaja-ar-jaunu-pazinojumu|title="Mēs mainām noteikumus" – Hermanis nāk klajā ar jaunu paziņojumu|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/513672-latvijas-politika-ienacis-jauns-speks-mes-mainam-noteikumus.htm|title=Latvijas politikā ienācis jauns spēks - partija "Mēs mainām noteikumus"|website=nra.lv|access-date=2026-02-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120106209/hermanis-iecelts-par-jauna-politiska-speka-vaditaju|title=Hermanis iecelts par jaunā politiskā spēka vadītāju|website=Delfi|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv}}</ref> Vietu valdē saglabāja arī tās iepriekšējais vadītājs Ē. Pucens, bet par otru valdes locekli kļuva programmētājs [[Jāzeps Baško (politiķis)|Jāzeps Baško]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.02.2026-partija-republika-partop-par-mes-mainam-noteikumus-alvja-hermana-vadiba.a634028/|title=Partija «Republika» pārtop par «Mēs mainām noteikumus» Alvja Hermaņa vadībā|last=Zvirbulis|first=Ģirts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-11|date=2026-02-10|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 1,76 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77343d}} | |} == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:PartijaRepublika.jpg|Partijas logotips no 2021. līdz 2026. gadam }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/RepublikaPS/ Partijas ''Facebook'' lapa]<br /> {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] nguunas4t7phix9823xgop6yruprd4j 4489802 4489773 2026-07-03T17:39:36Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Emilsmikulis|Emilsmikulis]] ([[User talk:Emilsmikulis|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4489773 Var jau būt, bet kāds avots to apgalvo? 4489802 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Mēs mainām noteikumus | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | colorcode = #77343d | chairperson = [[Alvis Hermanis]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder_title = Dibinātāji | founder = [[Sandis Ģirģens]] <br />[[Vjačeslavs Dombrovskis]] | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | slogan = ''Mēs mainām noteikumus'' | founded = {{dat|2021|8|28|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{LAT}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 517{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = | position = [[Centrisms|centriska]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#77343d}} [[sarkanā krāsa|sarkana]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77343d}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#77343d}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#77343d}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#77343d}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#77343d}} | symbol = | flag = | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} | website = https://mmn.lv/ | party logo = Latvia road sign 330.svg | caption = Komunikācijā partija kopš 2026. g. izmanto [[burtveidols|burtveidolu]] ar [[Latvijas ceļa zīmes|ceļa zīmes]] Nr. 330 "Visi ierobežojumi beidzas" atveidu | imagesize = 100 }} '''"Mēs mainām noteikumus"''' ir {{dat|2021|8|28|L|bez}} izveidota politiskā partija, kas no dibināšanas līdz 2026. gada februārim pastāvēja ar nosaukumu '''"Republika"'''. Partija "Republika" sevi pozicionēja kā [[Centrisms|centrisku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vjaceslavs-dombrovskis-un-sandis-girgens-ar-domubiedriem-dibina-partiju-republika.a418893/|title=Vjačeslavs Dombrovskis un Sandis Ģirģens ar domubiedriem dibina partiju «Republika»|last=|first=|website=|access-date=2021-09-19|date=|language=lv}}</ref> Pašreiz partijas galvenais mērķis ir mainīt [[vēlēšanas|vēlēšanu]] sistēmu. Partijas vadītājs ir [[režisors]] [[Alvis Hermanis]]. == Vēsture == Partijas izveides iniciators bija Saeimas deputāts un bijušais ministrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]]. [[13. Saeima|13. Saeimā]] partija tās izveidošanas brīdī bija pārstāvēta ar 4 deputātiem: V. Dombrovskis, [[Evija Papule]] (13. Saeimas vēlēšanās abi ievēlēti no "[[Saskaņa]]s") un [[Kaspars Ģirģens]], [[Ēriks Pucens]] (ievēlēti no [[KPV LV]] saraksta). 2022. gada 16. februārī V. Dombrovskis kopā ar saviem domubiedriem pameta partiju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/487777-neredzot-iespeju-stradat-girgena-vadiba-dombrovskis-ar-domubiedriem-nolemusi-aiziet-no-republikas|title=Neredzot iespēju strādāt Ģirģena vadībā, Dombrovskis ar domubiedriem nolēmuši aiziet no "Republikas"|website=Jauns.lv|access-date=2022-02-17|language=lv}}</ref> paziņojot, ka neredz par iespējamu sadarboties ar brāļiem Sandi un Kasparu Ģirģeniem, kas pārņēmuši partijas vadību. S. Ģirģens Dombrovski vaino par vairāk nekā 300 "pazaudētiem" biedru iesniegumiem. Partija apgalvo, ka iestājas par samazinātu [[Referendums|referenduma]] slieksni, tautas vēlētu prezidentu ar "profesionāļu" valdību, par kuru atbild prezidents, kā arī aicina Saeimā ievēlēt bezpartejiskus deputātus, līdzīgi kā tas notiek [[Lietuvas Seims|Lietuvas Seimā]]. Partija piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču parlamentā neiekļuva. 2022. gada 5. martā partijas biedru kongresā par partijas vadītāju kļuva [[Sandis Ģirģens]], bet 2024. gadā amatu pārņēma [[Ēriks Pucens]]. 2025. gada nogalē [[Latvieši|latviešu]] [[Teātris|teātra]] un operas [[režisors]] [[Alvis Hermanis]], kurš tikko bija pametis paša veidoto politisko organizāciju "[[Bez partijām]]", paziņoja, ka ir pievienojies partijai "Republika". 2026. gada 10. februārī mainīja partijas nosaukumu uz "Mēs mainām noteikumus", bet pats Hermanis tika iecelts par partijas valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120100974/mes-mainam-noteikumus-hermanis-nak-klaja-ar-jaunu-pazinojumu|title="Mēs mainām noteikumus" – Hermanis nāk klajā ar jaunu paziņojumu|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/513672-latvijas-politika-ienacis-jauns-speks-mes-mainam-noteikumus.htm|title=Latvijas politikā ienācis jauns spēks - partija "Mēs mainām noteikumus"|website=nra.lv|access-date=2026-02-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120106209/hermanis-iecelts-par-jauna-politiska-speka-vaditaju|title=Hermanis iecelts par jaunā politiskā spēka vadītāju|website=Delfi|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv}}</ref> Vietu valdē saglabāja arī tās iepriekšējais vadītājs Ē. Pucens, bet par otru valdes locekli kļuva programmētājs [[Jāzeps Baško (politiķis)|Jāzeps Baško]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.02.2026-partija-republika-partop-par-mes-mainam-noteikumus-alvja-hermana-vadiba.a634028/|title=Partija «Republika» pārtop par «Mēs mainām noteikumus» Alvja Hermaņa vadībā|last=Zvirbulis|first=Ģirts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-11|date=2026-02-10|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 1,76 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77343d}} | |} == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:PartijaRepublika.jpg|Partijas logotips no 2021. līdz 2026. gadam }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/RepublikaPS/ Partijas ''Facebook'' lapa]<br /> {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] 0p1ql49jetaugkk1r16fvpoxt2jllss 0 499232 4490008 3520789 2026-07-04T10:35:07Z Ivario 51458 4490008 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|thumb|250px|Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā.]] [[Attēls:Cesvaines viduslaiku pils drupas.JPG|thumb|250px|[[Cesvaines viduslaiku pils]] drupas mūsdienās.]] '''Cesvaines vēsture''' aptver laika periodu no 13. gadsimta, kad tā bija [[letgaļi|letgaļu]] valsts [[Letija]]s pilsnovada centrs. Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> [[1211]]. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes, pie kam [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva Cesvaini, [[Negeste|Negesti]], [[Zerdene|Zerdeni]] un [[Alene|Aleni]], bet bīskaps [[Autīne|Autīni]], [[Asote|Asoti]], [[Lepene|Lepeni]] un daļu no zemes, kas bija pārgājusi [[Beverīna|Bebernines]] pakļautībā. [[1213]]. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. Laika posmā no 1390. līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederācijas]] [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Letu gals|Letu gala]] [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]] un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gada 21. augustā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ [[Krievijas cariste|Krievijas]] iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. Pēc kara beigām un Livonijas sabrukuma [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines draudzes novadu]] (stārastiju) 1582. gadā iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijas]] teritorijā. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja, bet pēc kara beigām apvidus bija daļa no [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām [[Cesvaines pils|Cesvaines muiža]] (''Schloß Seßwegen'') ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņas]], [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] un visbeidzot [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķī.]] 1815. gadā Cesvaines muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs. Apdzīvotā vieta no jauna sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastā]] ap muižas centru un [[Cesvaine (stacija)|dzelzceļa staciju]]. 1873.–1879. gadā uzcēla tagadējo Cesvaines luterāņu baznīcu, kas izmaksājusi 100 000 [[rublis|rubļu]]. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Cesvaines muižu sadalīja 155 vienībās un muižās pilī iekārtoja valsts vidusskolu.<ref>{{LKV|II.|3676-3679}}</ref> Neatkarīgajā Latvijā Cesvaines pagasts bija Cēsu apriņķa sastāvdaļa līdz 1924. gadam, kad pagastu iekļāva jaunizveidotajā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķī]]. 1932. gadā Cesvainei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas PSR|otrreizējās padomju okupācijas]] sākuma 1945. gadā pagastā izveidoja [[Cesvaines ciems|Cesvaines]] un [[Aizkujas ciems|Aizkujas]] [[Ciema padome|ciema padomes]], bet 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajonu]]. 1950. gadā Cesvaines ciemam piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk — pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam, kad Cesvaines rajonu likvidēja un pievienoja [[Madonas rajons|Madonas rajonam]], Cesvaine bija rajona centrs. 1957. gadā Cesvainei pievienoja [[Aizkujas ciems|Aizkujas ciemu]], izveidojot [[Cesvaines lauku teritorija|Cesvaines lauku teritoriju]]. 1991. gadā Cesvainei piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, no 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] centrs. 2010. gadā Cesvaines lauku teritoriju pārdēvēja par Cesvaines novada [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]]. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]] un [[Cesvaines pagasts]] atrodas jaunajā [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Cesvaine]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] oohia8phr7urv3qtc2clbf631tyup8i 0 500027 4489888 3755490 2026-07-03T23:23:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489888 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gustavija | official_name = ''Gustavia'' | settlement_type = galvaspilsēta | image_skyline = Gustavia Harbor, Saint-Barthélemy.jpg | image_caption = Gustavijas osta | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Senbartelmī#Mazās Antiļu salas#Ziemeļamerika | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_type1 = Aizjūras komūna | subdivision_name1 = {{karogs|Senbartelmī}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1763 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 3.4 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010 | population_footnotes = | population_total = 2615 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = UTC-4 | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 17| latm = 53| lats = 52| latNS = N | longd = 62| longm = 51| longs = 02| longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Gustavija''' ({{val|fr|Gustavia}}) ir [[Francija]]s aizjūras komūnas [[Senbartelmī]] galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta. Izvietojusies [[Senbartelmī (sala)|Senbartelmī]] salas dienvidrietumu krastā pie [[Karību jūra]]s. Pilsētu 1763. gadā dibināja franču ieceļotāji. 1784. gadā [[Zviedrija]]s nopirka salu un nosauca pilsētu par godu karalim [[Gustavs III|Gustavam III]]. 1878. gadā Francija salu atpirka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://histdoc.net/history/gustaf.html |title=Histdoc.net Saint Barthélemy |access-date={{dat|2021|12|28||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220116101137/https://histdoc.net/history/gustaf.html }}</ref> Pilsēta ir ievērojams tūrisma un tirdzniecības centrs, kā arī nozīmīga osta.<ref>[http://www.portdegustavia.fr/ Port de Gustavia]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļamerikas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senbartelmī]] irtny7vxp88gcu0dvosp9fd4wqckbh7 0 504831 4489790 4488732 2026-07-03T17:19:33Z Pirags 3757 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap 4489790 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju notika Krievijas uzbrukumi apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] purudj426nz6rsx2usb8j0jqtd2gf81 4489791 4489790 2026-07-03T17:27:18Z Pirags 3757 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ 4489791 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 0qmqmqsnshfjvd438w3210f7kw21s01 4489797 4489791 2026-07-03T17:33:29Z Pirags 3757 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap 4489797 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] ab04mscnpseka4ity0kbitl1rjmbiw0 0 505309 4489715 4240281 2026-07-03T12:58:18Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489715 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste |attēls=Hypericum montanum RF.jpg |dzimta_lv=Asinszāļu dzimta |suga_lv=Kalnu asinszāle |suga=Hypericum montanum |binomial=Hypericum montanum <small>L.</small> |iedalījums= |ģints_lv=Asinszāles |ģints=Hypericum |dzimta=Hypericaceae |valsts=Plantae |rinda=Malpighiales |klase_lv=Divdīgļlapji |klase=Magnoliopsida |nodalījums_lv=Segsēkļi |nodalījums=Magnoliophyta |valsts_lv=Augi |rinda_lv=Malpīgiju rinda }} '''Kalnu asinszāle''' (''Hypericum montanum'') ir augu suga [[asinszāļu dzimta]]s [[Asinszāles|asinszāļu ģints]] augu suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Rietumeiropa|Eiropas rietumu]] un [[Centrāleiropa|centrālajā]] daļā, kā arī dažviet [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Anatolija|Mazāzijā]]. [[Latvija|Latvijā]] kalnu asinszāle ir sastopama ļoti reti — [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] valsts vidusdaļā, visbiežāk uz [[kaļķakmens|kaļķaina]] substrāta, piemēram, [[Daugava]]s krastā uz [[Dolomīts|dolomīta]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/hypericum-montanum-l/|title=kalnu asinszāle - Hypericum montanum L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-01}}</ref> == Morfoloģija == Kalnu asinszāle ir daudzgadīgs, 15—70 cm garš [[lakstaugs]] ar stāvu, kailu un nezarojošu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir izvietotas pa pāriem visā stublāja garumā, tomēr gandrīz horizontāli atstāvošie lapu pāri cits no cita ir attālu, tie ir īpaši skraji augstāk par stublāja vidu. Lapas ir iegarenas, aptuveni 3—6 cm garas un 0,6—1,5 cm platas. Tās ir visplatākās zem to vidusdaļas; tās ir sēdošas un ar ieapaļu pamatu, to mala ir gluda, gals nosmailots vai strups. [[Zieds|Ziedi]] ir blīvā un diezgan mazziedainā (visbiežāk 3—10 ziedi) skarā stublāja galotnē. [[Vainaglapa]]s ir dzeltenas, aptuveni 0,9—1,4 cm garas. Kauslapas ir šauri lancetiskas, aptuveni divreiz īsākas nekā vainaglapas, kauslapu mala ir smaili zobaina, katra zobiņa galā ir tumšs dziedzeris. [[Auglis]] ir olveida pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz augustam.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Asinszāles]] [[Kategorija:Latvijas flora]] cws3wt5jeeuz82u84xn1bblv10km81r 0 509099 4489714 3862960 2026-07-03T12:56:19Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4489714 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste |nosaukums= |klase=Liliopsida |autors=DC. |binomial=Carex hostiana |att_nosaukums= |valsts=Plantae |valsts_lv=Augi |nodalījums=Magnoliophyta |nodalījums_lv=Segsēkļi |attēls=Carex hostiana inflorescens (1).jpg |rinda=Poales |klase_lv=Viendīgļlapji |rinda_lv=Graudzāļu rinda |dzimta=Cyperaceae |dzimta_lv=Grīšļu dzimta |ģints=Carex |ģints_lv=Grīšļi |suga=Carex hostiana |suga_lv=Hosta grīslis }} '''Hosta grīslis''' ({{val|la|Carex hostiana}}) ir mainīga izskata [[grīšļu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]]. [[Latvija|Latviju]] šķērso sugas izplatības areāla ziemeļaustrumu robeža, tādēļ suga ir bieži sastopama gandrīz visā valstī, atskaitot valsts dienvidaustrumu daļu. Augs sastopams mitrās [[Pļava|pļavās]], krūmājos, zāļu purvos, it īpaši [[kaļķakmens|kaļķainās]] augsnēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/carex-hostiana-dc/|title=Hosta grīslis - Carex hostiana DC. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-04-15}}</ref> == Apraksts == Hosta grīslis ir daudzgadīgs, 25—45 cm garš [[lakstaugs]], kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo auga sievišķajiem ziediem ir 3 [[drīksna]]s un augļa pūslītim ir skaidri nodalīts, divzobains knābītis. Auga cers ir skrajš un augam ir [[saknenis]] ar īsiem dzinumiem. [[Stublājs]] ir stāvs un gluds. [[Lapas]] ir 0,2—0,4 cm platas, 2—3 reizes īsākas nekā stublājs. [[Ziedkopa|Ziedkopā]] ir 3—5 vārpiņas. Stublāja galotnē ir viena vīrišķā vārpiņa, zem tās ir aptuveni 1 cm garas sievišķās vārpiņas. Augšējās vārpiņas vienmērīgi satuvinātas, apakšējā nereti attālāk, ar 2—5 cm garu kātiņu, kātiņš ieslēgts seglapas makstī. Apakšējā seglapa nesasniedz vīrišķo vārpiņu. [[Auglis|Augļa]] pūslītis ir plakans, trīsšķautņains, zaļš ar dzeltenīgu dzīslojumu. Segplēksne tumšbrūna, ar gaišu vidusdaļu, īsāka nekā pūslītis. Zied maijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Grīšļi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 8tyn6fe9y9wwflmcnleyozoizxiybqp 0 513541 4489712 4418753 2026-07-03T12:53:22Z Bendžamins 76862 4489712 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Braians Kokss | vārds_orig = ''Brian Cox'' | attēls = Brian Cox Edinburgh 2025.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Braians Kokss 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|1}} | dz. vieta = {{vieta|Skotija|Dandī}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1965—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = 2001: "[[Labākais otrā plāna aktieris mini vai antoloģijas seriālā vai filmā (Primetime Emmy balva)|Labākais otrā plāna aktieris mini vai antoloģijas seriālā vai filmā]]" (''[[Nuremberg (seriāls)|Nuremberg]]'') | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = [[77. Zelta globusa balva|2020]]: "[[Labākais aktieris — televīzijas seriālā, drāmā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris — televīzijas seriālā, drāmā]]" ("[[Pēctecība]]") | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = 1984: [[Gada aktieris jaunā lugā Lorensa Olivjē balva|"Gada aktieris jaunā lugā"]] (''Rat in the Skull'')<br />1988: "Gada aktieris kategorijā atgriešanās" (''Titus Andronicus'') | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = [[28. Ekrāna aktieru ģildes balva|2021]]: "[[Labākais aktieru ansamblis drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes)|Labākais aktieru ansamblis drāmas seriālā]]" ("Pēctecība")<br />[[30. Ekrāna aktieru ģildes balva|2023]]: "[[Labākais aktieru ansamblis drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes)|Labākais aktieru ansamblis drāmas seriālā]]" ("Pēctecība") | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Braians Deniss Kokss''' ({{Val|en|Brian Denis Cox}}, dzimis {{Dat|1946|6|1}}) ir [[Skoti|skotu]] [[aktieris]]. Savas karjeras laikā saņēmis divas [[Olivjē balva]]s, [[Emmy balva|Emmy balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī ticis nominēts [[BAFTA televīzijas balva]]i un trīs [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvām]]. Kļuvis atpazīstams strādājot [[Londona]]s [[Karaliskais Nacionālais teātris|Karaliskajā Nacionālajā teātrī]]. Attēlojis otrā plāna lomas filmās "[[Robs Rojs]]" (''Rob Roy'', 1995) un "[[Drošsirdis]]" (1995). Kokss bija pirmais aktieris, kurš ir attēlojis [[Hanibāls Lekters|Hanibālu Lekteru]] [[Maikls Manns|Maikla Manna]] filmā ''[[Manhunter]]'' (1986). Saņēmis Emmy balvu par [[Hermanis Gērings|Hermaņa Gēringa]] lomu seriālā [[Nuremberg (seriāls)|''Nuremberg'']] (2000) un Zelta globusa balvu par lomu [[HBO]] seriālā "[[Pēctecība]]" (2018—2023). Piedalījies tādās filmās kā "[[Ilgais atvadu skūpsts]]" (''The Long Kiss Goodnight'', 1996), ''[[The Boxer]]'' (1997), "[[Rašmoras skola]]" (1998), ''[[Super Troopers]]'' (2001), ''[[L.I.E.]]'' (2001), "[[Borna personības noslēpums]]" (2002), "[[Aplis (filma)|Aplis]]" (2002), "[[25. stunda]]" (2002), "[[Troja (filma)|Troja]]" (2004), "[[Borna pārspēks]]" (2004), "[[Nakts reiss]]" (2005), "[[Zodiaks (filma)|Zodiaks]]" (2007), ''[[The Escapist]]'' (2008), "[[Lieliskais Lapsas kungs]]" (2009), "[[RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami]]" (2010), "[[Pērtiķu planētas sākotne]]" (2011), "[[Koriolāns (filma)|Koriolāns]]" (2011), "[[Kampaņa: vēlēšanu cirks]]" (2012), "[[RED aģenti 2]]" (2013), "[[Dēmona autopsija]]" (2016) un "[[Čērčils (filma)|Čērčils]]" (''Churchill'', 2017). Ierunājis tēlu animācijas filmā "[[Gredzenu pavēlnieks: Rohāņu karš]]" (2024). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kokss, Braians}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] t6aab5wt7gonuo6kvkddvveuxbw0w3j 0 515225 4490010 4482608 2026-07-04T10:38:05Z Meistars Joda 781 4490010 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Egils Helmanis | attēls = Egils Helmanis 2015.jpg | apraksts = Egils Helmanis 2015. gadā | amats = [[Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ogres novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2017|06|16|N}} | term_beigas = {{dat|2026|2|3|N}} | prezidents = [[Raimonds Vējonis]]<br />[[Egils Levits]]<br />[[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Māris Kučinskis]]<br />[[Arturs Krišjānis Kariņš]]<br />[[Evika Siliņa]] | vietnieks = [[Gints Sīviņš]] (2017—2025)<br />[[Andris Krauja]] (2025—2026) | priekštecis = [[Artūrs Mangulis]] | pēctecis = [[Andris Krauja]] |dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|12|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ogres novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Egils Helmanis''' (dzimis {{dat|1971|12|30||bez}}) ir [[Latvija]]s [[politiķis]]. No 2017. līdz 2026. gadam bija [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs, pārstāv partiju «[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]». == Dzīvesgājums == Pirms kļuva par Ogres novada pašvaldības deputātu un domes priekšsēdētāju bija [[uzņēmējs]] un militārās tuvcīņas pasniedzējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/helmanis-par-tiksanos-ar-avenu-vel-nav-iztaujats-na-valde-dzintars-negrib-sodit-par-atskirigu-viedokli.a498270/|title=Helmanis par tikšanos ar Avenu vēl nav iztaujāts NA valdē; Dzintars negrib sodīt par «atšķirīgu viedokli»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-14|language=lv}}</ref> 20. gadsimta 90. gados ir bijis [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] biedrs, taču no tās izslēgts 1993. gadā par ieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpšanu, par dienesta reglamenta noteikumu pārkāpšanu un par Zemessardzes diskriminēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7756314/lusis-komente-helmanis-atriebjas-ogrei-par-izmesanu-no-zemessardzes|title=Lūsis komentē &#10217; Helmanis atriebjas Ogrei par izmešanu no zemessardzes?|website=Viedokļi|access-date=2025-05-14|date=2023-04-19|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2008. gadā iestājies nesen izveidotajā partijā "[[Visu Latvijai]]". Šīs partijas un "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" kopīgajā sarakstā guvis panākumus [[2009. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]], kad iekļuvis Ogres novada domē. Pēc tam guvis ogrēniešu atbalstu katrās nākamajās vēlēšanās un ieņēmis gan vicemēra, gan mēra amatus, kā arī atradies domes opozīcijā. 2017. gadā E. Helmanis tika ievēlēts par Ogres novada domes priekšsēdētāju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Par jauno Ogres novada mēru ievēlēts izspiešanā apsūdzētais Egīls Helmanis | publisher = TV3 | date = 2017. gada 16. jūnijā | accessdate = 2022. gada 27. jūnijā | url = https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/par-jauno-ogres-novada-meru-ievelets-izspiesana-apsudzetais-egils-helmanis/ }}</ref> 2021. gadā amatā ievēlēts atkārtoti.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Par Ogres novada domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlē NA pārstāvi Helmani | publisher = LA.lv | date = 2021. gada 1. jūlijā | accessdate = 2022. gada 27. jūnijā | url = https://www.la.lv/par-ogres-novada-domes-priekssedetaju-atkartoti-ievele-na-parstavi-helmani }}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] E. Helmanis ir aktīvi atbalstījis [[Ukraina|Ukrainu]], tostarp piedalījies mācībās Ukrainā, kurās rekonstruēta pilsētu aplenkšana un bombardēšana, un vairākkārt vedis palīdzības preces uz Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8246845/pasvaldibu-vaditaji-komandejumos-brauc-kutri-ipasi-izcelas-ogres-mers?utm_source=chatgpt.com|title=Pašvaldību vadītāji komandējumos brauc kūtri; īpaši izceļas Ogres mērs|website=Latvijā|access-date=2025-05-14|date=2025-05-11|language=lv}}</ref> 2025. gada jūlijā, palīdzības piegādes laikā Ukrainas armijai, E. Helmanis tika [[kontūzija|kontuzēts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8288167/video-ukraina-ievainotais-ogres-mers-helmanis-pastasta-ka-noticis-uzbrukums|title=Video ⟩ Ukrainā ievainotais Ogres mērs Helmanis pastāsta, kā noticis uzbrukums|website=Latvijā|access-date=2025-11-17|date=2025-07-16|language=lv}}</ref> Pēc ievainojuma sākot ar 18. jūliju domes priekšsēdētājs atradās atvaļinājumā un pec tam ilgstoši darba nespējā, tādēļ Ogres pašvaldībā esošā opozīcija decembrī rosināja viņa atbrīvošanu no amata, taču ar 11 balsīm no 20 politiķis amatu saglabāja. Opozīcijas politiķi E. Helmaņa ilgstošo darbnespēju saistīja ne tikai ar veselības problēmām (atzīmējot, ka tas viņam nav liedzis ceļot un būt klāt publiskos pasākumos), bet arī ar iespējamajām grūtībām iegūt pielaidi valsts noslēpumam, kas kopš 2025. gada ir nepieciešama pašvaldību vadītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2025-ilgstosi-darbnespeja-esosais-helmanis-paliek-ogres-novada-mera-amata.a626949/|title=Ilgstoši darbnespējā esošais Helmanis paliek Ogres novada mēra amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-20|language=lv}}</ref> 2026. gada 3. februārī Helmanis savā ''Facebook'' profilā ievietoja video, kurā paziņoja, ka veselības problēmu dēļ atkāpjas no novada domes priekšsēdētāja amata.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā par pašvaldības vadītāju tika ievēlēts viņa līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. Drīz tika paziņots, ka bijušais domes priekšsēdētājs E. Helmanis kļūs par A. Kraujas biroja vadītāju, tādējādi turpinot darboties pašvaldības vadībā. Tajā pašā dienā E. Helmanis tika ievēlēts par Ogres novada domes Attīstības un infrastruktūras komitejas vadītāju. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības vadītājs | periods = {{dat|2017|06|16|N}} — {{dat|2026|02|03|N}} | pirms = [[Artūrs Mangulis]] | pēc = [[Andris Krauja]] }} {{kastes beigas}} {{Ogres novada dome 2025}} {{Ogres novada dome 2021}} {{DEFAULTSORT:Helmanis, Egils}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Ogres novada pašvaldības vadītāji]] lbxn9wzltx6mgry0qerrgue0svg30mv 0 518886 4489847 4488369 2026-07-03T19:51:42Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4489847 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Rucavas pagasts<br/>Papes Priediengals | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Rucavas pagasts<br/>Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts<br/>Pape }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] d7fueemqet431237zg44r4a1l9aq32w 0 522735 4489849 4489527 2026-07-03T20:00:53Z Lasks 38532 /* Norise */ 4489849 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = Arvils Ašeradens 2022.jpg | colour1 = A6C705 | leader1 = [[Arvils Ašeradens]] | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = ''TBA'' | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs.jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |- | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|01|SK}} |- | [[Saskaņas Centrs]] | style="text-align:center;" rowspan="2" | {{dat||07|02|SK}} |- | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" rowspan="3" | {{dat||07|03|SK}} |- | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Gobzema saraksts]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- ! |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Jānis Dombrava]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Artūrs Butāns]]</small> |<small>[[Jānis Vitenbergs]]</small> |- ! |[[Austošā Saule Latvijai]] |<small>[[Raivis Zeltīts]]</small> |<small>[[Dace Lindberga]]</small> |<small>[[Aiva Zālīte]]</small> |<small>[[Jānis Zalāns]]</small> |<small>[[Gatis Ilgža]]</small> |- ! |[[Stabilitātei!]] |<small>[[Svetlana Čulkova]]</small> |<small>[[Pāvels Kuzmins]]</small> |<small>[[Nataļja Marčenko-Jodko]]</small> |<small>[[Ludmila Rjazanova]]</small> |<small>[[Igors Orlovs]]</small> |- ! |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Aleksandrs Bartaševičs]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- ! |[[Progresīvie]] |<small>[[Andris Šuvajevs]]</small> |<small>[[Andris Sprūds]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Agnese Lāce]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- ! |[[Saskaņas Centrs]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Irina Dolgova]]</small> |- ! |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Baiba Braže]]</small> |<small>[[Evika Siliņa]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Inga Bērziņa]]</small> |<small>[[Edmunds Jurēvics]]</small> |- ! |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Jānis Citskovskis]]</small> |<small>[[Guntis Bībers]]</small> |<small>[[Pēteris Aglonietis]]</small> |<small>[[Daiga Pirogova]]</small> |<small>[[Mārtiņš Štāls]]</small> |- ! |[[Apvienotais saraksts]] |<small>[[Andris Kulbergs]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- ! |[[Gobzema saraksts]] |<small>[[Arigo Toro]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Nipers]]</small> |<small>[[Daniels Balika]]</small> |<small>[[Ilze Kalniņa]]</small> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1832 |'''7,3''' |'''6,9''' |style="background: #f7bd4d" |'''17,1''' |'''9,5''' |2,9 |'''15,0''' |'''12,1''' |0,5 |2,0 |2,8 |'''13,8''' |4,5 |5,6 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |aprīlis-maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |'''5,2''' |4,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 0it1ziusymv07hbfifj2vyjatk7h7ek 0 523225 4490006 4075657 2026-07-04T10:34:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490006 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jevgeņijs Prigožins | vārds_orig = ''Евгений Пригожин'' | attēls = Yevgeny_Prigozhin_(13-06-2023).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Jevgeņijs Prigožins 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Sanktpēterburga|Ļeņingrada]], [[Krievijas PFSR]], {{URS}} (tagad [[Sanktpēterburga]], {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2023 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Tveras apgabals]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Ļubova Prigožina | bērni = 2 | paraksts = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = {{RUS}} | struktūra = | vienība = | komandēja = [[Vāgnera grupa]] | kaujas = [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]: *[[Bahmutas kauja]] *[[Vāgneriešu dumpis]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Krievijas Federācijas varonis]]<br>[[Doneckas tautas republika]]s varonis<br>[[Luhanskas tautas republika]]s varonis | cits_darbs = [[uzņēmējs]], [[politiķis]] }} }} '''Jevgeņijs Prigožins''' ({{val|ru|Евге́ний Ви́кторович Приго́жин}}; dzimis {{dat|1961|6|1}} [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], miris {{dat|2023|8|23}} Tveras apgabalā) bija [[Krievija]]s noziedznieks, [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], [[Vāgnera grupa]]s izveidotājs.<ref>[https://jauns.lv/tema/jevgenijs-prigozins "Putina pavārs" beidzot atzīst, ka ir algotņu bandas "Vagner" dibinātājs] Jauns.lv /[[LETA]] 2022. gada 26. septembrī</ref> 2023. gada 23. un 24. jūnijā Prigožina vadībā notika [[Vāgneriešu dumpis]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2023-vagneriesu-dumpis-krievija-svarigakais-par-kaiminvalsti-notiekoso-lidz-pulksten-14.a514097/ Vāgneriešu dumpis Krievijā. Svarīgākais par kaimiņvalstī notiekošo līdz pulksten 14] lsm.lv 2023. gada 24. jūnijā</ref> == Dzīvesgājums == [[Attēls:55 Savushkina Street.jpg|thumb|200px|Agrākā Prigožina finansētās interneta troļļu "Sanktpēterburgas Interneta pētījumu aģentūras" ēka Pēterburgā (2018)]] Dzimis 1961. gadā Ļeņingradā, viņa tēvs Viktors Prigožins ģimeni pameta un viņu uzaudzināja patēvs Samuils Žarkojs. Mācījās sporta skolā. 1979. gadā Prigožinam piesprieda nosacītu sodu par [[Zādzība|zādzību]], bet divus gadus vēlāk — 13 gadus cietumā par laupīšanu un citiem nodarījumiem. Viņš izcieta deviņus gadus no sava soda un tika atbrīvots 1990. gadā. Viņš dibināja restorānus, lielveikalus un darbojās azartspēļu jomā, iespējams, ka jau šajā laikā viņš iepazinās ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], kurš vadīja Pēterburgas azartspēļu regulēšanas komisiju. 2000. gados Prigožins izveidoja ātrās apkalpošanas restorānu ķēdi un sāka nodarboties ar valsts augstāko amatpersonu ēdināšanu Krievijā, kā rezultātā medijos ieguva iesauku ''Putina pavārs''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru/kompanii/potrebitelskii-rynok/235779-rassledovanie-kak-lichnyi-kulinar-putina-nakormit-rossiiskuyu-a|title=Расследование: как личный кулинар Путина накормит армию за 92 млрд рублей|website=Forbes.ru|access-date=2022-10-09|language=ru}}</ref> Kopš tā laika J. Prigožina uzņēmums ''Конкорд Кейтеринг'' saņēma daudzus valsts pasūtījumus. 2016. gadā [[Aleksejs Navaļnijs]] iesniedza ziņojumu, kurā secināja, ka Prigožins saņēmis no Aizsardzības ministrijas pasūtījumus 23 miljardus rubļu apmērā. 2014. gada maijā hakeru grupa ''Anonymous International'' apgalvoja, ka Jevgeņijs Prigožins finansēja [[Trollis (internets)|interneta troļļu]] grupas Pēterburgā. Zināms, ka [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] laikā Prigožina finansētā "Sanktpēterburgas Interneta pētījumu aģentūra" veica tīmekļa manipulācijas [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] atbalstam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/fib-izsludina-250-000-dolaru-atlidzibu-par-putina-pavara-prigozina-arestu.a394600/ FIB izsludina 250 000 dolāru atlīdzību par «Putina pavāra» Prigožina arestu] lsm.lv 2021. gada 26. februārī</ref> 2016. gadā parādījās ziņas par Jevgeņija Prigožina saistību ar [[Vāgnera grupa]]s vadītāju [[Dmitrijs Utkins|Dmitriju Utkinu]], kuru viņš finansēja ar no Krievijas valdības saņemtajiem līdzekļiem. [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]] 2022. gadā kļuva zināms par Prigožina centieniem vervēt kaujiniekus Krievijas cietumos.<ref>[https://jauns.lv/raksts/arzemes/518779-bedigi-slavenais-krievu-uznemejs-prigozins-karam-pret-ukrainu-savervejis-1000-ieslodzito-noziedznieku Bēdīgi slavenais krievu uzņēmējs Prigožins karam pret Ukrainu savervējis 1000 ieslodzīto noziedznieku] Jauns.lv /[[LETA]] 2022. gada 2. septembrī</ref> 2022. gada 26. septembrī Jevgeņijs Prigožins apstiprināja faktu, ka ir izveidojis Vāgnera grupu 2014. gada 1. maijā un tās pamatu veidoja algotņi, kuri vēlējās piedalīties [[Donbasa karš|Donbasa karā]].<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/5581621 Евгений Пригожин рассказал, как создал «ЧВК Вагнера»]. kommersant.ru (''КоммерсантЪ'' 26 сентября 2022)</ref> Krievijas varas iestādes ziņoja, ka 2023. gada 23. augustā Prigožins gājis bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/nexta_live/59724|title=NEXTA Live|website=Telegram|access-date=2023-08-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/dns-analizes-apstiprinajusas-prigozina-navi-pauz-krievijas-amatpersonas.d?id=55885926|title=DNS analīzes apstiprinājušas Prigožina nāvi, pauž Krievijas amatpersonas|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-27|date=2023-08-27|language=lv}}</ref> Dažas dienas vēlāk tika paziņots, ka molekulāri ģenētiskie testi ir apstiprinājuši visu desmit mirušo identitātes, tostarp Prigožina.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-66632924|title=Prigozhin confirmed dead in plane crash - Moscow|website=BBC News|access-date=2023-08-27|date=2023-08-27|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2023-krievija-pec-ekspertizes-apstiprina-prigozina-bojaeju-aviokatastrofa.a521676/|title=Krievija pēc ekspertīzes apstiprina Prigožina bojāeju aviokatastrofā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-27|language=lv}}</ref> == Vāgneriešu dumpis == {{Pamatraksts|Vāgneriešu dumpis}} Kara ar Ukrainu priekšvakarā Prigožinam bija saspīlētas attiecības ar Krievijas vadību. Prigožins konfliktēja gan ar [[Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija|Krievijas Aizsardzības ministriju]], gan ar Krievijas prezidenta administrāciju, jo kritizēja [[Sergejs Šoigu|Sergeju Šoigu]] par Krievijas armijas rīcību [[Sīrija|Sīrijā]], sakot, ka Krievijas armija tur darbojas ar "novecojušām metodēm". Vāgnera grupa faktiski kļuva par Jevgeņija Prigožina privāto armiju, kas darbojas ārpus Krievijas likumiem un ārpus Krievijas militārās hierarhijas. [[Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija|Krievijas Aizsardzības ministrija]] un [[Krievijas Federācijas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštābs]] bija neapmierināti ar šo situāciju un sāka censties ierobežot Prigožina pieaugošo ietekmi. No otras puses, Prigožins sāka publiski asi kritizēt Krievijas Aizsardzības ministriju. 2023. gada 23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas militārpersonas]] devušas triecienu algotņu nometnei, kurā "gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju", ka arī viņa grupa gatavojas Krievijā "atjaunot taisnību" un aicināja visus Krievijas iedzīvotājus viņam pievienoties, bet tos, kas izrādīs pretestību, viņa [[kaujinieki]] uzskatīs par draudīgiem un nekavējoties iznīcinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2023-vagner-grupejuma-lideris-prigozins-krievija-megina-gazt-varu.a514085/|title=«Vagner» grupējuma līderis Prigožins Krievijā mēģina gāzt varu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> Līdz ar to, Vāgnera grupa Jevgeņija Prigožina vadībā uzsāka dumpi pret oficiālo Krievijas valdību. 24. jūnijā vairākos Krievijas reģionos ieviesa pretteroristiskās operācijas režīmu. Vāgnera grupa uzsāka kustību un bez pretestības iegāja [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7801754/video-rostova-tanki-ielenkusi-armijas-staba-eku-prigozins-draud-gazt-krievijas-militaro-vadibu/comments|title=VIDEO &#10217; Rostovā tanki ielenkuši armijas štāba ēku. Prigožins draud gāzt Krievijas militāro vadību|website=Ārvalstīs|access-date=2023-06-26|date=2023-06-24|language=lv}}</ref> Pēc pilsētas ieņemšanas Vāgnera kaujinieki devās uz [[Maskava|Maskavu]], nesastopot gandrīz nekādu pretestību. Pa ceļam uz Maskavu viņi notrieca aptuveni sešus [[Helikopters|helikopterus]], vienu militāro lidmašīnu un trāpīja Krievijas armijas transportlīdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/iespejams-pilsonu-kars-krievija-tiesraide-ar-rajevu|title=SPECIĀLIZLAIDUMS AR IGORU RAJEVU. “Vagner” algotņu grupējuma aktivitātes, mēģinot gāzt Krievijas militāro vadību|website=LA.LV|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> Vietējās varas iestādes mēģināja bloķēt satiksmi uz ceļiem, taču tas nepalīdzēja. Tomēr aptuveni 200 km pirms Maskavas vāgnerieši apstājās. Ap 22:40 [[Kremlis (Maskava)|Kremļa]] preses pārstāvis [[Dmitrijs Peskovs]] paziņoja, ka lieta par bruņotu dumpi pret Jevgeņiju Prigožinu tiks izbeigta, kā arī to, ka ir panākta vienošanās, ka Vāgnera grupa atkāpsies uz savām lauka nometnēm, bet pats Prigožins dosies uz [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/prigozins-dosies-uz-baltkrieviju-apsudzibas-vinam-un-kaujiniekiem-tiks-atceltas-zino-kremlis/|title=Prigožins dosies uz Baltkrieviju, apsūdzības viņam un kaujiniekiem tiks atceltas, ziņo Kremlis|website=tv3.lv|access-date=2023-06-26|language=lv|archive-date=2023-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230626191653/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/prigozins-dosies-uz-baltkrieviju-apsudzibas-vinam-un-kaujiniekiem-tiks-atceltas-zino-kremlis/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Prigožins, Jevgeņijs}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā personas]] 2lvhji6s5ywadune6x54pvn86ilzwvf 0 530388 4489816 4472001 2026-07-03T18:08:21Z ZANDMANIS 91184 4489816 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = | bg_color = | nos = ''Al-Nassr FC'' | logo = Logo Al-Nassr.png | pilns = Al-Nassr futbola klubs | iesauka = Al-Aalami (Pasaules klubs)<br />Faris Najd (Najdas bruņinieki) | pilsēta = {{vieta|Saūda Arābija|Rijāda}} | dib = 1955 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 24 | stad = BKT Stadium | ietilp = 25 000 | prez = Āngs Suparmans | tren = {{flaga|AUS}} [[Andžs Postekoglu]] | līga = [[Saūda Arābijas profesionālā līga]] | sez = 2025.-2026. sezona | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _alnassr2526h | pattern_b1 = _alnaasr2526h | pattern_ra1 = _alnassr2526h | pattern_sh1 = _alnassr2526h | pattern_so1 = _alnassr2526hl | leftarm1 = f0f37f | body1 = f0f37f | rightarm1 = f0f37f | shorts1 = 0a1e50 | socks1 = f0f37f | pattern_la2 = _alnassr2526a | pattern_b2 = _alnassr2526a | pattern_ra2 = _alnassr2526a | pattern_sh2 = _alnassr2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = 00122c | body2 = 00122c | rightarm2 = 00122c | shorts2 = 00122c | socks2 = 00122c | pattern_la3 = _alnassr2526t | pattern_b3 = _alnassr2526t | pattern_ra3 = _alnassr2526t | pattern_sh3 = _alnassr2526t | pattern_so3 = _alnassr2526tl | body3 = f7f7f7 | leftarm3 = f7f7f7 | rightarm3 = f7f7f7 | shorts3 = f7f7f7 | socks3 = f7f7f7 | website = https://alnassr.sa | logo_izm = }} '''''Al-Nassr FC''''' ({{val|ar|نادي النصر السعودي}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://alnassr.sa/|title=نادي النصر – موقع نادي النصر الرسمي|date=2020. gada 17. nov.|website=web.archive.org|access-date=2023. gada 4. janvāris|archive-date=2020. gada 17. novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117021820/https://alnassr.sa/}}</ref> no [[Rijāda]]s pilsētas, spēlē Saūda Arābijas profesionālajā līgā. ''Al Nassr'' futbola klubs savas mājas spēles aizvada ''BKT Stadium''. Kluba mājas krāsas ir dzeltena un zila. ''Al Nassr'' ir viens no veiksmīgākajiem Saūda Arābijas klubiem ar 27 čempionu tituliem visos turnīros.<ref>https://web.archive.org/web/20141207045055/http://www.alnassrfc.com/trophies</ref> == Vēsture == Klubs dibināts 1955. gadā. Pirmos nopietnos panākumus klubs guva 20. gadsimta 70. gados, pateicoties tam, ka spēja izaudzināt jaunu talantīgu spēlētāju paaudzi. Deviņdesmitajos gados klubs nokļuva starptautiskajā arēnā, šajā laikā spēja gūt uzvaras vairākās starptautiskās sacensībās, kā arī pārstāvēja Āzijas izlasi [[FIFA Klubu Pasaules kauss|klubu pasaules čempionātā]], kas notika 2000. gada janvārī Brazīlijā, pateicoties dalībai, kurā klubs saņēma iesauku "Pasaules klubs" ({{val|ar|العالمي‎}}). Arī šajā turnīrā klubs saņēma vēsturē pirmo [[FIFA]] [[Fair Play balva|''Fair Play'' balvu]]. == Spēlētāji == === Komandas sastāvs === {{updated|2025. gada 10. augustā}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://alnassr.sa/first-team/ |title=First team |publisher=Al Nassr FC |access-date=2 June 2025 |archive-date=21 July 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230721073024/https://alnassr.sa/first-team/ |dead-url=no }}</ref> {{fs start|nonumber=|bg=FFFF00|color=0000FF|border=232658}} {{Fs player|no=1|nat=KSA|name=[[Navafs el Aqidi]]|pos=GK}} {{Fs player|no=2|nat=KSA|name=[[Sultāns el Ganams]]|pos=DF|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=3|nat=FRA|name=[[Mohameds Simakans]]|pos=DF}} {{Fs player|no=4|nat=KSA|name=[[Naders el Šarari]]|pos=DF}} {{Fs player|no=5|nat=KSA|name=[[Abdulelahs el Amri]]|pos=DF}} {{Fs player|no=7|nat=POR|name=[[Krištianu Ronaldu]]|pos=FW|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=8|nat=KSA|name=[[Abdulmadžids el Sulaihims]]|pos=MF}} {{Fs player|no=10|nat=SEN|name=[[Sadio Manē]]|pos=FW}} {{Fs player|no=11|nat=CRO|name=[[Marcelo Brozovičs]]|pos=MF}} {{Fs player|no=12|nat=KSA|name=[[Navafs Bušals]]|pos=DF}} {{Fs player|no=14|nat=KSA|name=[[Semi el Nedži]]|pos=MF}} {{Fs player|no=16|nat=KSA|name=[[Mohameds Marans]]|pos=FW}} {{Fs player|no=17|nat=KSA|name=[[Abdulā el Haibari]]|pos=MF}} {{Fs player|no=19|nat=KSA|name=[[Ali el Hasans]]|pos=MF}} {{Fs player|no=20|nat=BRA|name=[[Anželu Gabriels]]|pos=MF}} {{fs mid|nonumber=|bg=FFFF00|color=0000FF|border=232658}} {{Fs player|no=21|nat=FRA|name=[[Kingslijs Komans]]|pos=FW}} {{Fs player|no=23|nat=KSA|name=[[Aimens Jahja]]|pos=MF}} {{Fs player|no=24|nat=BRA|name=[[Bentu Krepskis]]|pos=GK}} {{Fs player|no=26|nat=ESP|name=[[Injigo Martiness]]|pos=DF}} {{Fs player|no=29|nat=KSA|name=[[Abdulrahmans Garībs]]|pos=MF}} {{Fs player|no=30|nat=KSA|name=[[Mešari el Nemers]]|pos=FW}} {{Fs player|no=36|nat=KSA|name=[[Radžeds el Nadžars]]|pos=GK}} {{Fs player|no=46|nat=KSA|name=[[Abdulazizs el Aliva]]|pos=MF}} {{Fs player|no=50|nat=KSA|name=[[Madžeds Kašišs]]|pos=DF}} {{Fs player|no=58|nat=KSA|name=[[Abdulmaliks el Džabers]]|pos=MF}} {{Fs player|no=60|nat=KSA|name=Sāds Hagavi|pos=FW}} {{Fs player|no=70|nat=KSA|name=Avads Amans|pos=DF}} {{Fs player|no=79|nat=POR|name=[[Žuau Felikss]]|pos=FW}} {{Fs player|no=80|nat=BRA|name=[[Veslijs Hasova]]|pos=MF}} {{Fs player|no=83|nat=KSA|name=[[Salems el Nadži]]|pos=DF}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Saūda Arābijas profesionālā līga''' ** Čempioni (11): 1973—74, 1974—75, 1979—80, 1980—81, 1988—89, 1993—94, 1994—95, 2013—14, 2014—15, 2018—19, 2025—26<ref>{{Cite web|title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari|website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}}}}</ref> * '''Saūda Arābijas čempionu kauss''' ** Kausa ieguvēji (6): 1974, 1976, 1981, 1986, 1987, 1990 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Nassr}} [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola klubi]] [[Kategorija:Al Nassr FC]] orri28io39yfgk7r9c7r2emjbwh6pud 0 530943 4489829 4391759 2026-07-03T18:48:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489829 wikitext text/x-wiki [[File:Badhamia utricularis mature.jpg|thumb|200px|2026. gada gļotsēne Latvijā — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')]] '''Gada gļotsēne''' ir viens no ikgadējiem [[Latvija]]s dabas simboliem, ko kopš 2023. gada izraugās [[Latvijas Mikologu biedrība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://izklaide.tv3.lv/dzivesstils/dzivnieki/pazino-2023-gada-seni-un-glotseni/ |title=Paziņo 2023. gada sēni un gļotsēni |access-date={{dat|2023|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230111134528/https://izklaide.tv3.lv/dzivesstils/dzivnieki/pazino-2023-gada-seni-un-glotseni/ }}</ref> Lai gan [[gļotsēnes]] vairs neietilpst [[sēnes|sēņu bioloģiskajā valstī]], Latvijā tradicionāli ar to izpēti nodarbojas ar sēņu pētniecību — mikoloģiju saistīti cilvēki. Par Gada gļotsēni kalendārajā gadā sabiedrība tiek pastiprināti informēta. == Gada gļotsēnes Latvijā == {{columns |width=450px |col1= * [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[pušķainā vālenīte]] (''Stemonitis axifera'') * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[trauslā lāsenīte]] (''Leocarpus fragilis'') |col2= * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[režģa gļotsēne]] (''Hemitrichia serpula'') * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli}} [[Kategorija:Gļotsēnes| ]] [[Kategorija:Mikoloģija]] a3jrla8ejdqgi8m7qnlv2xnw2wvxzd7 0 536427 4490014 3807972 2026-07-04T10:54:40Z Meistars Joda 781 4490014 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Palladio villas Veneto | native_name = | former_names = | alternate_names = | map = Itālija#Eiropa | map_relief = yes | status = | image = Palladio filtered.jpg | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = {{vieta|Itālija|Veneto}} | latd = 45.549167 | latNS = N | longd = 11.549444 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | references = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Vičenca un Palladio villas Veneto | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii | designation1_date = 1994. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/712 712] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{ITA}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 333,87 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Palladio villas Veneto''' ir daļa no 1994. gadā izveidotā [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "Vičenca un Palladio villas Veneto". Tajā ietilpst [[Vičenca]]s pilsētas vēsturiskais centrs un 24 arhitekta [[Andrea Palladio]] projektētās [[villa]]s reģionā starp Vičencu un [[Venēcija|Venēciju]]. Pašā Vičencas pilsētā atrodas vēl 23 Palladio radīti darbi. Andrea Palladio, kurš dzīvoja 16. gadsimtā, pamatoja savus darbus uz antīkās arhitektūras paraugiem un radīja spēcīgu atdarināšanas vilni visā Eiropā. == Galerija == <gallery> Sitting_under_the_shade_in_front_of_Villa_Capra_detta_La_Rotonda.jpg|''Villa La Rotonda'' VillaChiericati_2007_07_18_2.jpg|''Villa Chiericati'' Villa_Badoer_Fratta_Polesine_facciata_by_Marcok_2009-08-16_n08.jpg|''Villa Badoer'' Malcontenta_retouched.jpg|''Villa Foscari'' VillaCornaro_2007_07_14_front_1.jpg|''Villa Cornaro'' </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Veneto]] [[Kategorija:Celtnes un būves Itālijā]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] g25ji0q9zqzsfwb1d1szxgd8i8hmsw1 2 538181 4489848 3824524 2026-07-03T19:54:14Z Egilus 27634 Lai nespokojas 4489848 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> Grupa '''Juuk''' veido oriģinālmūziku ietekmējoties no [[folkroks|folkroka]], [[Drīmpops|drīmpopa]], amerikāņu folkmūzikas un sakrālās mūzikas. Dziesmas un aranžējumi tiek radīti, spēlējot gan roka, gan akustiskos instrumentus (bungas un perkusijas, basģitāra un bandžo, ģitāras, vijole un flauta), tādējādi vienojot akadēmisku, inteliģentu manieri ar roka un folka tiešumu un vienkāršību un pāri visam saglabājot [[balāde|balādes]] melodiju. {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Juuk | Attēls = [[Attēls:Juuk.jpg|thumb|250px|Grupa Juuk 2023. gadā Liepājā]] | Vieta = [[Latvija]] | Žanrs = [[folkroks]] [[alternatīvais roks]] | Gadi = 2017–pašlaik | Dalībnieki = [[Edgars Šubrovskis]], [[Sniedze Prauliņa]], [[Oskars Jansons]], Rasa Pole, Kalvis Sležis-Zaļkalns, Ričards Dauksts | Bij_dalībnieki = Dina Skreitule, Rinalds Maksimovs }} == Darbība == Grupā Juuk apvienojušies profesionāli Latvijas alternatīvās, roka, folka un džeza scēnas mūziķi – komponists, dziesminieks, ģitārists [[Edgars Šubrovskis]], komponiste, dziedātāja, flautiste [[Sniedze Prauliņa]], komponists, multiinstrumentālists [[Oskars Jansons]], vijolniece Rasa Pole, ģitārists Ričards Dauksts un bundzinieks Kalvis Sležis-Zaļkalns. Kopš 2017. g. grupai bijusi aktīva koncertdarbība Latvijā – atsevišķi grupas koncerti un dalība festivālos (Ceļojošais festivāls “Vadātājs”, Mūzikas un mākslas festivāls “Laba Daba”, [[Valmiermuižas etnomūzikas festivāls]], Valmieras vasaras teātra festivāls, kā arī Zagare Fringe Festival Lietuvā. Grupas albumi bijuši nominēti: [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"]] un [[Austras balva]]. === Debijas albums “Indulgenču tirgotāji” (2019) === Ietekmējoties no ASV un Rietumeiropas folkmūzikas mantojuma, Juuk pirmais albums “Indulgenču tirgotāji” ir veltīts kultūrai, kura ir eksistējusi vienmēr – no ceļmalām un tavernām līdz rokmūzikai; mūzikai, kas sākotnēji domāta nevis koncertzālēm, bet kopā spēlēšanai virtuvēs, viesistabās vai citādi sanākot kopā. Albumu rakstījis, ieraksta laikā miksējis un producējis Latvijas alternatīvās scēnas veterāns [[Ingus Baušķenieks]] savā studijā Bicycle Systems.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/grupa-juuk-izdod-debijas-albumu-indulgencu-tirgotaji-un-aicina-uz-koncertu.a324245/</ref> Mūzikas žurnālists Jānis Žilde albumu ierindojis ziņu portāla Tvnet 2019. gada albumu topa 1. vietā.<ref>https://sejas.tvnet.lv/6859108/tvnet-gada-albums-1-juuk</ref> === Bērnu mūzikas albums “Sikspārņi” (2021) === Juuk otrajā studijas albumā ir dziesmas ar dzeju bērniem. “Sikspārņi” iecerēts kā albums ģimenei, protams, ja ģimenē klausās arī ārpusmeinstrīma mūziku folk, country un rock stilā. Albumā ir komponista [[Edgars Mākens|Edgara Mākena]] 3 dziesmu cikls ar [[Jānis Baltvilks|Jāņa Baltvilka]] dzeju, kuru papildina arī Sniedzes Prauliņas, Edgara Šubrovska un Oskara Jansona skaņdarbi.<ref>https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-254-juuk-albums-siksparni-2021.a172354/</ref> Komentējot albumu, grupas dalībnieks Oskars Jansons saka: “Muzikālā teritorija, rakstot bērniem, ir pavisam citādāka — varam atļauties būt naivāki un vairāk eksperimentēt.”<ref>https://www.fold.lv/2021/08/grupa-juuk-izdod-bernu-muzikas-albumu-siksparni/</ref> Arī veidota mūzika filmai “Smilšu kovbojs” (rež. [[Marta Elīna Martinsone]], 2017), dokumentālajai filmai “Pārgājiens ‘44” (rež. Lauris Ābele, Mārcis Ābele, 2019, Latvijas Televīzijas projekts “Latvijas kods”), teātra izrādei “Miega peles” (rež. [[Paula Pļavniece]], 2019, [[Dirty Deal Teatro]]), raidījumam “Pa straumei” (Latvijas Televīzija, 2020), bet animācijas filmai “[[Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi]]” (rež. [[Edmunds Jansons]], 2019) veidota tituldziesma “Runājošo suņu dziesma” un fona mūzika. == Diskogrāfija == {| class="wikitable" !Gads !Nosaukums !Informācija |- !2019 | Indulgenču tirgotāji | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], lejupielāde |- !2021 | Sikspārņi | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], lejupielāde |- !2022 (gaidāms maijā) | Muļķa stabule | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], lejupielāde |} == Nominācijas un apbalvojumi == * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2020 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “Labākais alternatīvās vai indie mūzikas albums” un “Labākais albuma dizains” – albums “Indulgenču tirgotāji”<ref>http://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-nominanti/</ref> * Latvijas mūzikas žurnālistu, koncertu rīkotāju un industrijas profesionāļu [[Austras balva]] 2019 nominācija – gada albums “Indulgenču tirgotāji”<ref>https://www.delfi.lv/kultura/news/music/austras-balva-2019-juuk-pieradinatais-kantri-albums-indulgencu-tirgotaji.d?id=51626035</ref> * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2022 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “Labākais albuma dizains” – albums “Sikspārņi”<ref>https://jauns.lv/raksts/izklaide/481694-zinami-zelta-mikrofons-2022-balvu-nominanti</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] --> 2kh50emxzajuh8wr3bzjzg52l9tte2q 0 538182 4489851 4469310 2026-07-03T20:02:50Z Egilus 27634 Bilde arī nav laba, bet vismaz saskatāma. 4489851 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Juuk'' | Attēls = Juuk, 2026.JPG | Vieta = [[Latvija]] | Žanrs = [[folkroks]],<br />[[alternatīvais roks]] | Gadi = 2017–pašlaik | Dalībnieki = {{ubl | [[Edgars Šubrovskis]] | [[Sniedze Prauliņa]] | [[Oskars Jansons]] | [[Rasa Pole]] | [[Ričards Dauksts]] | Niks Moss Rodžerss (''Nick Moss Rogers'') }} | Bij_dalībnieki = {{ubl | [[Dina Skreitule]] | [[Rinalds Maksimovs]] | [[Kalvis Sležis-Zaļkalns]] }} | Apraksts = Grupa ''Juuk'' 2026. gadā Rīgā | Att_izm = 250 }} '''''Juuk''''' ir [[Latvija]]s [[mūzikas grupa]], kas veido oriģinālmūziku, ietekmējoties no [[folkroks|folkroka]], [[Drīmpops|drīmpopa]], amerikāņu folkmūzikas un sakrālās mūzikas. Dziesmas un aranžējumi tiek radīti, spēlējot gan roka, gan akustiskos instrumentus ([[bungas]] un [[Sitamie instrumenti|perkusijas]], [[basģitāra]] un [[bandžo]], [[ģitāra]]s, [[vijole]] un [[flauta]]), tādējādi apvienojot akadēmisku, inteliģentu manieri ar roka un folka tiešumu un vienkāršību un pāri visam saglabājot [[balāde]]s melodiju. Grupā ''Juuk'' apvienojušies Latvijas alternatīvās, roka, folka un džeza scēnas mūziķi — komponists, dziesminieks, ģitārists [[Edgars Šubrovskis]], komponiste, dziedātāja, flautiste [[Sniedze Prauliņa]], komponists, multiinstrumentālists [[Oskars Jansons]], vijolniece Rasa Pole, ģitārists Ričards Dauksts un bundzinieks Niks Moss Rodžerss (''Nick Moss Rogers)''. [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] (2024) ieguvēji kategorijā "''Indie'' vai alternatīvās mūzikas albums" (albums "Muļķa stabule"). Grupas albumi bijuši nominēti [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta Mikrofons"]] un [[Austras balva]]i. == Darbība == Grupa dibināta 2017. gadā. Kopš tā laika tai bijusi aktīva koncertdarbība Latvijā — atsevišķi grupas koncerti un dalība festivālos (Ceļojošais festivāls “Vadātājs”, mūzikas un mākslas festivāls “[[Laba Daba]]”, [[Valmiermuižas etnomūzikas festivāls]], Valmieras vasaras teātra festivāls, kā arī ''Zagare Fringe Festival'' un ''Saulės muzikos festivalis'' Lietuvā). === Debijas albums “Indulgenču tirgotāji” (2019) === Ietekmējoties no ASV un Rietumeiropas folkmūzikas mantojuma, ''Juuk'' pirmais albums “Indulgenču tirgotāji” bija veltīts kultūrai, kura ir eksistējusi vienmēr — no ceļmalām un tavernām līdz rokmūzikai; mūzikai, kas sākotnēji domāta nevis koncertzālēm, bet kopā spēlēšanai virtuvēs, viesistabās vai citādi sanākot kopā. Albumu rakstījis, ieraksta laikā miksējis un producējis Latvijas alternatīvās scēnas veterāns [[Ingus Baušķenieks]] savā studijā ''Bicycle Systems''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/grupa-juuk-izdod-debijas-albumu-indulgencu-tirgotaji-un-aicina-uz-koncertu.a324245/|title=Grupa «Juuk» izdod debijas albumu «Indulgenču tirgotāji» un aicina uz koncertu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> Mūzikas žurnālists Jānis Žilde albumu ierindojis portāla [[Tvnet.lv|TVNET]] 2019. gada albumu topa 1. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6859108/tvnet-gada-albums-1-juuk|title=TVNET gada albums. 1. Juuk|website=Mūzika Latvijā|access-date=2023-04-15|date=2019-12-31|language=lv}}</ref> === Bērnu mūzikas albums “Sikspārņi” (2021) === ''Juuk'' otrajā studijas albumā ir dziesmas ar dzeju bērniem. “Sikspārņi” iecerēts kā albums ģimenei ja ģimenē klausās arī ārpusmeinstrīma mūziku ''folk'', ''country'' un ''rock'' stilā. Albumā ir komponista [[Edgars Mākens|Edgara Mākena]] 3 dziesmu cikls ar [[Jānis Baltvilks|Jāņa Baltvilka]] dzeju, kuru papildina arī Sniedzes Prauliņas, Edgara Šubrovska un Oskara Jansona skaņdarbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-254-juuk-albums-siksparni-2021.a172354/|title=# 254 JUUK - albums "Sikspārņi" (2021)|website=naba.lsm.lv|access-date=2023-04-15}}</ref> Komentējot albumu, grupas dalībnieks Oskars Jansons saka: “Muzikālā teritorija, rakstot bērniem, ir pavisam citādāka — varam atļauties būt naivāki un vairāk eksperimentēt.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2021/08/grupa-juuk-izdod-bernu-muzikas-albumu-siksparni/|title=Grupa «Juuk» izdod bērnu mūzikas albumu «Sikspārņi» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2023-04-15|archive-date=2023-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20230411215216/https://www.fold.lv/2021/08/grupa-juuk-izdod-bernu-muzikas-albumu-siksparni/}}</ref> === Baltijas balāžu albums “Muļķa stabule” (2023) === Trešajā studijas albumā iekļautās dziesmas radītas ar latviešu un lietuviešu dzejas rindām un nodēvētas par Baltijas balādēm. Tie ir notikumu, ainu un prāta dēku pārstāsti un tēlojumi. “Muļķa stabulē” klausītājs var doties ceļojumā no Antana A. Jonīna un Henrika Radauska gotiskajām [[Antiutopija|antiutopijām]] līdz [[Linards Tauns|Linarda Tauna]] vasaras idillei, un no [[Edgars Šubrovskis|Edgara Šubrovska]] laikmeta vērojumiem līdz [[Pēteris Draguns|Pētera Draguna]] un [[Andris Ogriņš|Andra Ogriņa]] pārlaicīgajām cilvēkdrāmām. Dažādu ietekmju salikums izpaužas arī mūzikas stilistikā — “Muļķa stabules” skanējumu ietekmējusi pašmāju, eiropiešu un amerikāņu folkmūzika, roks, drīmpops, senā mūzika un, protams, balādes. Grupas dziesmu trīs autori ir arī solisti — [[Edgars Šubrovskis]], [[Oskars Jansons]] un [[Sniedze Prauliņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/grupa-juuk-izdevusi-jaunu-albumu-un-aicina-uz-koncertu.1348|title=Grupa "Juuk" izdevusi jaunu albumu un aicina uz koncertu|website=[[lasi.lv]]}}</ref> === Albums “Tulkojumi” ar dažādu tautu un autoru dziesmām (2025) === Albumā piedalās ne tikai grupa, bet arī viesmūziķi — dziedātāji Mārtiņš Vilnītis (“[[Nova Koma]]”) ar dziesmu “Pasaule ir neērta vieta” (oriģinālā to izpilda “[[Bērnības milicija]]”) un Asmika Bagojana, kuras balss dzirdama četrās armēņu tautas dziesmās no Komitasa pierakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/jauns-albums/grupas-juuk-albums-tulkojumi-2025.a216155/|title=Grupas "Juuk" albums "Tulkojumi" (2025)|website=[[klasika.lsm.lv]]}}</ref> === Citas aktivitātes === Arī veidota mūzika filmai “[[Smilšu kovbojs]]” (rež. [[Marta Elīna Martinsone]], 2017), dokumentālajai filmai “Pārgājiens ‘44” (rež. Lauris Ābele, Mārcis Ābele, 2019, Latvijas Televīzijas projekts “Latvijas kods”), teātra izrādei “Miega peles” (rež. [[Paula Pļavniece]], 2019, [[Dirty Deal Teatro]]), raidījumam “Pa straumei” (Latvijas Televīzija, 2020), bet animācijas filmai “[[Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi]]” (rež. [[Edmunds Jansons]], 2019) veidota tituldziesma “Runājošo suņu dziesma” un fona mūzika. == Diskogrāfija == {| class="wikitable" !Gads !Nosaukums !Informācija |- !2019 | Indulgenču tirgotāji | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], lejupielāde, straumēšana |- !2020 | Divi koncerti | * Izdevējs: Juuk * Formāts: lejupielāde, straumēšana |- !2021 | Sikspārņi | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], lejupielāde, straumēšana |- !2023 | Muļķa stabule | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], kasete, lejupielāde, straumēšana |- !2025 | Tulkojumi | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], kasete, lejupielāde, straumēšana |} == Nominācijas un apbalvojumi == * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2020 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “Labākais alternatīvās vai indie mūzikas albums” un “Labākais albuma dizains” — albums “Indulgenču tirgotāji”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-nominanti/|title=Zelta Mikrofons 2020 nominanti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2023-04-15|date=2020-01-09|language=lv|archive-date=2023-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230415112706/https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-nominanti/}}</ref> * Latvijas mūzikas žurnālistu, koncertu rīkotāju un industrijas profesionāļu [[Austras balva]] 2019 nominācija — gada albums “Indulgenču tirgotāji”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.delfi.lv/news/music/austras-balva-2019-juuk-pieradinatais-kantri-albums-indulgencu-tirgotaji.d?id=51626035|title='Austras balva 2019'. 'Juuk' pieradinātais kantrī – albums 'Indulgenču tirgotāji'|last=Delfi|website=kultura.delfi.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2022 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “Labākais albuma dizains” — albums “Sikspārņi”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/481694-zinami-zelta-mikrofons-2022-balvu-nominanti|title=Zināmi "Zelta mikrofons 2022" balvu nominanti|website=Jauns.lv|access-date=2023-08-28|language=lv}}</ref> * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2024 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] laureāts kategorijā “''Indie'' vai alternatīvās mūzikas albums” — albums “Muļķa stabule”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/09.03.2024-apbalvoti-zelta-mikrofona-laureati-gada-albums-grupas-astronout-777.a546091/|title=Apbalvoti «Zelta mikrofona» laureāti; gada albums – grupas «Astro´n´out» «777»|website=www.lsm.lv}}</ref> * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2026 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “''Indie'' vai alternatīvās mūzikas albums” un “Labākais albuma dizains” — albums “Tulkojumi”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/07.01.2026-pazinoti-zelta-mikrofona-2026-nominanti-visvairak-nominaciju-grupai-prata-vetra.a628981/|title=Paziņoti «Zelta mikrofona 2026» nominanti; visvairāk nomināciju grupai «Prāta vētra»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] hu93ke2379jsffdcylfveus53ysjedy 0 539816 4490003 4470552 2026-07-04T10:13:54Z Meistars Joda 781 4490003 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Šamils | vārds_orig = شامل الداغستاني<br>''Шами́л'' | attēls = Shamil by Denier.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Šamila fotoportrets (1859) | dz_gads = 1797 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Gimri]], [[Dagestāna]] | m_gads = 1871 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Medīna]], [[Hidžāzs]], [[Osmaņu impērija]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[avāri|avārs]] | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Kaukāza karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Šamils''' ({{val|ar|شامل الداغستاني}}, {{val|av|Шами́л}}, 1797—1871) bija [[avāri|avāru]] garīdznieks un [[Kaukāzs|kaukāziešu]] brīvības cīnītājs.<ref>{{LKV|XXI.|41 457}}</ref> [[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza imāms]] (1834—1859) un viens no [[Dagestāna]]s un [[Čečenija]]s kalniešu līderiem cīņās pret [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju. == Dzīvesgājums == Dzimis 1797. gada 7. jūlijā tagadējās [[Dagestāna]]s Gimri aulā. Mācījās avāru [[Medrese|medresēs]] pie dažādiem [[islāms|islāma]] skolotājiem ne tikai [[Korāns|Korānu]], bet arī [[arābu valoda]]s gramatiku, loģiku un retoriku. 1830. gadā pievienojās [[sūfiji|sūfiju]] brālībai. Bija Dagestānas [[Imāms|imāma]] Gazi Muhameda (''Гъази-МухІаммад'', 1794/1795—1832) draugs un līdzgaitnieks cīņā pret Krievijas Impērijas karaspēku. Dažus gadus pēc tam, kad 1832. gadā [[Gazi Mulla|Gazi Muhameds]] krita Gimras aizstāvēšanas kaujā, Šamilu 1834. gadā ievēlēja par jauno imāmu. Pēc tam, kad 1834. gadā Šamils uzvarēja ģenerālmajora Mihaila Lanska karaspēka vienību kaujā pie viņa dzimtā Gimri aula, viņam piebiedrojās arvien vairāk Dagestānas un Čečenijas kalniešu karavadoņu. Tomēr 1839. gadā ģenerālleitnanta [[Pauls Grabbe|Paula Grabbes]] vadītais karaspēks sakāva Šamila sabiedrotos pie Ahulgo cietokšņa, bet viņam pašam izdevās izglābties un aizbēgt uz Čečeniju. Kad 1840. gada pavasarī [[čerkesi]] iznīcināja vairākus krievu fortus, Krievijas armija koncentrējās uz [[Čerkesija]]s [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes pakļaušanu. Tādēļ līdz 1843. gadam Šamilam izdevās dubultot imamāta teritoriju Dagestānā, iekarojot [[Avāru haniste|Avāru hanisti]]. Viņš izveidoja trīs līmeņu hierarhiju, kurā bija aulu vecākie, apgabalu karavadoņi un imamāta centrālā valdība. 1845. gadā Šamila armija gandrīz pilnībā iznīcināja Kaukāza gubernatora Mihaila Voroncova sūtīto karaspēku. 1846. gadā Krievijas stratēģija mainījās, uzbrukumus veicot mazākām vienībām. Līdz 1853. gadam Šamila armija bija spiesta atkāpties no Čečenijas. Tomēr Kaukāza pakļaušanu pārtrauca [[Krimas karš]]. Šamils iebruka [[Kahetija]]s pilsētā [[Cinandali]] 80 km attālumā no [[Tbilisi]], bet tika sakauts.<ref name="caucasian-war-of-1817-64">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |title=Caucasian War of 1817–64 |access-date={{dat|2019|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161201215152/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |archivedate={{dat|2016|12|01||bez}} }}</ref> Pēc 1856. gada Krievijas Impērija [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] sakoncentrēja 250 000 kareivju lielu armiju, kas ļāva vienlaikus īstenot vairākas lielas uzbrukuma kampaņas. Kad 1859. gada aprīlī krievi ieņēma imama rezidenci Vedeno cietoksnī, Šamils atkāpās uz Dagestānu. 25. augustā Krievijas karaspēks iznīcināja Šamila pēdējo lielo vienību Gunibas aulā, imāms krita krievu gūstā un tika deportēts uz Krieviju. 10. oktobrī viņš sasniedza nometinājuma vietu [[Kaluga]]s pilsētā. 1870. gadā ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] Šamilam atļāva ​​doties [[Svētceļojums|svētceļojumā]] uz [[Meka|Meku]], un viņš nomira 1871. gada 16. februārī netālu no [[Medīna]]s mūsdienu Saūda Arābijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šamils}} [[Kategorija:1797. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1871. gadā mirušie]] [[Kategorija:Avāri]] [[Kategorija:Dagestānā dzimušie]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] el1n8hy9e6tdp3x8nz6r7g2efqxxlwc 0 548283 4489815 4350253 2026-07-03T18:07:14Z ZANDMANIS 91184 4489815 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1965|8|27}} | manageryears1 = 1996–2000 | manageryears2 = 2000–2005 | managerclubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[South Melbourne FC|South Melbourne]] | years2 = 1994 | years1 = 1984–1993 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Andžs Postekoglu | name = | caption = Andžs Postekoglu 2017. gadā | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears1 = 1985 | nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20 | pcupdate = | manageryears3 = 2000–2007 | managerclubs3 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20 izlase | managerclubs9 = {{flaga|Japāna}} [[Yokohama F. Marinos]] | managerclubs8 = {{Fb|AUS}} | managerclubs7 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]] | managerclubs6 = {{flaga|Austrālija}} [[Brisbane Roar FC|Brisbane Roar]] | managerclubs5 = {{flaga|Austrālija}} [[Brunswick Juventus FC|Whittlesea Zebras]] | manageryears5 = 2009 | managerclubs4 = {{flaga|Grieķija}} [[Panachaiki F.C.|Panachaiki]] | managerclubs2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U17 izlase | managerclubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | manageryears12 = 2025 | managerclubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Notingemas "Forest"]] | manageryears13 = 2026— | managerclubs13 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | manageryears11 = 2023–2025 | manageryears10 = 2021–2023 | manageryears9 = 2018–2021 | manageryears8 = 2013–2017 | manageryears7 = 2012–2013 | managerclubs10 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | image = Ange Postecoglou (cropped).jpg | clubnumber = | goals2 = | goals1 = 27 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] (galvenais treneris) | countryofbirth = {{vieta|Grieķija|Atēnas}} | clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Western Suburbs SC|Western Suburbs]] | clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[South Melbourne FC|South Melbourne]] | caps2 = | caps1 = 193 | height = 177 | birth_place = | manageryears4 = 2008 | manageryears6 = 2009–2012 | nationalteam2 = {{fb|AUS}} | nationalyears2 = 1986–1988 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 }} '''Angels "Andžs" Postekoglu''' ({{Val|gr|Άγγελος Ποστέκογλου}}, ''Angelos Postekoglou'', dzimis {{Dat|1965|8|27}}) ir [[Austrālija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]]. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada jūlija ir [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba [[Al Nassr]] galvenais treneris. Kopš 2025. gada septembra līdz oktobrim bija [[Anglijas Premjerlīga]]s kluba [[Notingemas "Forest"]] galvenais treneris. No 2023. gada līdz 2025. gada jūnijam Postekoglu bija [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06062025-eiropas_ligas_trofeja_neglabj_tottenham_h |title= Eiropas līgas trofeja neglābj - ''Tottenham Hotspur'' šķiras no Postekoglu|accessdate=2025-06-7 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> Postekoglu ir dzimis [[Atēnas|Atēnās]]. Pēc [[Grieķijas militārā hunta|Grieķijas militārā huntas apvērsuma]] viņš ar ģimeni 1970. gadā pārcēlās uz Austrāliju. Tur spēlējis [[South Melbourne FC|''South Melbourne'']] un [[Western Suburbs SC|''Western Suburbs'']] komandās. Aizvadījis arī četrus mačus [[Austrālijas futbola izlase]]s rindās. == Trenera karjera == Pēc futbolista karjeras beigām kļuvis par treneri. Karjeras sākumā vadījis vairākas komandas Austrālijā. 2013. gadā kļuvis par Austrālijas izlases galveno treneri. Vadījis izlasi [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī aizvedis komandu līdz uzvarai [[2015. gada Āzijas kauss futbolā|2015. gada Āzijas kausā]]. Ar ''[[Yokohama F. Marinos]]'' komandu 2019. gadā uzvarējis ''[[J1 League]]'' līgā Japānā. Vēlāk ieguvis piecas trofejas divu gaidu laikā, vadot [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandu [[Celtic F.C.|''Celtic'']]. 2023. gada vasarā kļuvis par [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] galveno treneri. Eiropas līgas uzvarētāju parādē Postekoglu atklāti stāstīja par atgriešanos trenera amatā nākamajā sezonā, norādot: "Visiem labākajiem TV seriāliem, trešā sezona ir labāka par otro sezonu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 May 2025 |title=Season three better than season two - Postecoglou |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c3v53rp20g7o |access-date=6 June 2025 |publisher=BBC Sport |language=en}}</ref> Tomēr 6. jūnijā, tieši divus gadus pēc iecelšanas amatā, Postekoglu tika atbrīvots no Totenhemas galvenā trenera amata. 2025. gada 9. septembrī Postekoglu tika apstiprināts par Anglijas kluba Notingemas "Forest" galveno treneri, parakstot ar klubu divu gadu līgumu.<ref>{{Cite web |date=2025-09-09 |title=Forest appoint Ange Postecoglou as Head Coach |url=https://www.nottinghamforest.co.uk/news/2025/september/09/forest-appoint-ange-postecoglou-as-head-coach/ |access-date=2025-09-09 |website=Nottingham Forest F.C. }}</ref> Pēc zaudējuma mājās pret klubu Chelsea ar rezultātu 3:0 2025. gada 18. oktobrī "Forest" klubs paziņoja par Postekoglu atlaišanu tikai 18 minūtes pēc finālsvilpes,<ref>{{Cite web |title=Live Commentary - N Forest vs Chelsea {{!}} 18.10.2025 |url=https://www.skysports.com/football/n-forest-vs-chelsea/live/531205 |access-date=2025-10-18 |website=Sky Sports |language=en}}</ref> padarot viņu par īsāko laiku strādājušo treneri kluba vēsturē.<ref>{{Cite web|date=2025-10-06 |title=Nottingham Forest boss Ange Postecoglou to hold talks with club hierarchy over winless start|url=https://www.skysports.com/football/news/11727/13445467/nottingham-forest-boss-ange-postecoglou-to-hold-talks-with-club-hierarchy-over-winless-start|access-date=2025-10-06 |website=Sky Sports|language=en-GB}}</ref><ref>{{Cite journal |last=Firestone |first=Evan R. |date=2006 |title=ANOTHER VISUAL SOURCE FOR JACKSON POLLOCK'S GUARDIAN FIGURES |url=https://doi.org/10.1086/sou.25.3.23208005 |journal=Source: Notes in the History of Art |volume=25 |issue=3 |pages=40–46 |doi=10.1086/sou.25.3.23208005 |issn=0737-4453}}</ref> Kluba īpašnieks Evangelos Marinakis jau bija atstājis savu sēdvietu stadionā, kad "Forest" zaudēja ar rezultātu 2:0. Postekoglu vadībā klubs neuzvarēja nevienā no savām 8 spēlēm, 2 reizes spēlējot neizšķirti un 6 reizes zaudējot.<ref>{{Cite news |last=Unwin |first=Will |last2=Fisher |first2=Ben |date=2025-10-18 |title=Ange Postecoglou sacked by Nottingham Forest after 40 days as head coach |url=https://www.theguardian.com/football/2025/oct/18/ange-postecoglou-sacked-by-nottingham-forest-after-40-days-as-head-coach |access-date=2025-10-18 |work=The Guardian |language=en-GB |issn=0261-3077}}</ref> Viņa tikai 39 dienas ilgais laiks galvenā trenera amatā ir otrais īsākais Anglijas Premjerlīgas vēsturē; īsāks bija tikai [[Sems Elerdaiss|Sema Elerdaisa]] 30 dienu ilgais darbs ar "[[Leeds United]]" komandu.<ref>{{Cite news |date=2023-06-02 |title=Sam Allardyce: Leeds United manager leaves club after Premier League relegation |url=https://www.bbc.com/sport/football/65745840 |access-date=2025-10-18 |work=BBC Sport |language=en-GB}}</ref><ref>{{Cite web |date=2025-10-18 |title=Ange Postecoglou: Nottingham Forest sack manager after just 39 days in charge |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/clyqvv94p0go |access-date=2025-10-18 |website=BBC Sport |language=en-GB}}</ref> == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Tottenham Hotspur F.C.''' * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Austrālijas futbolists-aizmetnis}} {{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas futbola treneri]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{DEFAULTSORT:Postekoglu, Andžs}} [[Kategorija:Atēnās dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbola izlases treneri]] st4v2uusxqj63vfeox4dyc8560uoef3 4489819 4489815 2026-07-03T18:17:44Z ZANDMANIS 91184 4489819 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1965|8|27}} | manageryears1 = 1996–2000 | manageryears2 = 2000–2005 | managerclubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[South Melbourne FC|South Melbourne]] | years2 = 1994 | years1 = 1984–1993 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Andžs Postekoglu | name = | caption = Andžs Postekoglu 2017. gadā | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears1 = 1985 | nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20 | pcupdate = | manageryears3 = 2000–2007 | managerclubs3 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20 izlase | managerclubs9 = {{flaga|Japāna}} [[Yokohama F. Marinos]] | managerclubs8 = {{Fb|AUS}} | managerclubs7 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]] | managerclubs6 = {{flaga|Austrālija}} [[Brisbane Roar FC|Brisbane Roar]] | managerclubs5 = {{flaga|Austrālija}} [[Brunswick Juventus FC|Whittlesea Zebras]] | manageryears5 = 2009 | managerclubs4 = {{flaga|Grieķija}} [[Panachaiki F.C.|Panachaiki]] | managerclubs2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U17 izlase | managerclubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | manageryears12 = 2025 | managerclubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Notingemas "Forest"]] | manageryears13 = 2026— | managerclubs13 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | manageryears11 = 2023–2025 | manageryears10 = 2021–2023 | manageryears9 = 2018–2021 | manageryears8 = 2013–2017 | manageryears7 = 2012–2013 | managerclubs10 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | image = Ange Postecoglou (cropped).jpg | clubnumber = | goals2 = | goals1 = 27 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] (galvenais treneris) | countryofbirth = {{vieta|Grieķija|Atēnas}} | clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Western Suburbs SC|Western Suburbs]] | clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[South Melbourne FC|South Melbourne]] | caps2 = | caps1 = 193 | height = 177 | birth_place = | manageryears4 = 2008 | manageryears6 = 2009–2012 | nationalteam2 = {{fb|AUS}} | nationalyears2 = 1986–1988 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 }} '''Angels "Andžs" Postekoglu''' ({{Val|gr|Άγγελος Ποστέκογλου}}, ''Angelos Postekoglou'', dzimis {{Dat|1965|8|27}}) ir [[Austrālija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]]. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada jūlija ir [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba [[Al Nassr]] galvenais treneris. Kopš 2025. gada septembra līdz oktobrim bija [[Anglijas Premjerlīga]]s kluba [[Notingemas "Forest"]] galvenais treneris. No 2023. gada līdz 2025. gada jūnijam Postekoglu bija [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06062025-eiropas_ligas_trofeja_neglabj_tottenham_h |title= Eiropas līgas trofeja neglābj - ''Tottenham Hotspur'' šķiras no Postekoglu|accessdate=2025-06-7 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> Postekoglu ir dzimis [[Atēnas|Atēnās]]. Pēc [[Grieķijas militārā hunta|Grieķijas militārā huntas apvērsuma]] viņš ar ģimeni 1970. gadā pārcēlās uz Austrāliju. Tur spēlējis [[South Melbourne FC|''South Melbourne'']] un [[Western Suburbs SC|''Western Suburbs'']] komandās. Aizvadījis arī četrus mačus [[Austrālijas futbola izlase]]s rindās. == Trenera karjera == Pēc futbolista karjeras beigām kļuvis par treneri. Karjeras sākumā vadījis vairākas komandas Austrālijā. 2013. gadā kļuvis par Austrālijas izlases galveno treneri. Vadījis izlasi [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī aizvedis komandu līdz uzvarai [[2015. gada Āzijas kauss futbolā|2015. gada Āzijas kausā]]. Ar ''[[Yokohama F. Marinos]]'' komandu 2019. gadā uzvarējis ''[[J1 League]]'' līgā Japānā. Vēlāk ieguvis piecas trofejas divu gaidu laikā, vadot [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandu [[Celtic F.C.|''Celtic'']]. 2023. gada vasarā kļuvis par [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] galveno treneri. Eiropas līgas uzvarētāju parādē Postekoglu atklāti stāstīja par atgriešanos trenera amatā nākamajā sezonā, norādot: "Visiem labākajiem TV seriāliem, trešā sezona ir labāka par otro sezonu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 May 2025 |title=Season three better than season two - Postecoglou |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c3v53rp20g7o |access-date=6 June 2025 |publisher=BBC Sport |language=en}}</ref> Tomēr 6. jūnijā, tieši divus gadus pēc iecelšanas amatā, Postekoglu tika atbrīvots no Totenhemas galvenā trenera amata. 2025. gada 9. septembrī Postekoglu tika apstiprināts par Anglijas kluba Notingemas "Forest" galveno treneri, parakstot ar klubu divu gadu līgumu.<ref>{{Cite web |date=2025-09-09 |title=Forest appoint Ange Postecoglou as Head Coach |url=https://www.nottinghamforest.co.uk/news/2025/september/09/forest-appoint-ange-postecoglou-as-head-coach/ |access-date=2025-09-09 |website=Nottingham Forest F.C. }}</ref> Pēc zaudējuma mājās pret klubu Chelsea ar rezultātu 3:0 2025. gada 18. oktobrī "Forest" klubs paziņoja par Postekoglu atlaišanu tikai 18 minūtes pēc finālsvilpes,<ref>{{Cite web |title=Live Commentary - N Forest vs Chelsea {{!}} 18.10.2025 |url=https://www.skysports.com/football/n-forest-vs-chelsea/live/531205 |access-date=2025-10-18 |website=Sky Sports |language=en}}</ref> padarot viņu par īsāko laiku strādājušo treneri kluba vēsturē.<ref>{{Cite web|date=2025-10-06 |title=Nottingham Forest boss Ange Postecoglou to hold talks with club hierarchy over winless start|url=https://www.skysports.com/football/news/11727/13445467/nottingham-forest-boss-ange-postecoglou-to-hold-talks-with-club-hierarchy-over-winless-start|access-date=2025-10-06 |website=Sky Sports|language=en-GB}}</ref><ref>{{Cite journal |last=Firestone |first=Evan R. |date=2006 |title=ANOTHER VISUAL SOURCE FOR JACKSON POLLOCK'S GUARDIAN FIGURES |url=https://doi.org/10.1086/sou.25.3.23208005 |journal=Source: Notes in the History of Art |volume=25 |issue=3 |pages=40–46 |doi=10.1086/sou.25.3.23208005 |issn=0737-4453}}</ref> Kluba īpašnieks Evangelos Marinakis jau bija atstājis savu sēdvietu stadionā, kad "Forest" zaudēja ar rezultātu 2:0. Postekoglu vadībā klubs neuzvarēja nevienā no savām 8 spēlēm, 2 reizes spēlējot neizšķirti un 6 reizes zaudējot.<ref>{{Cite news |last=Unwin |first=Will |last2=Fisher |first2=Ben |date=2025-10-18 |title=Ange Postecoglou sacked by Nottingham Forest after 40 days as head coach |url=https://www.theguardian.com/football/2025/oct/18/ange-postecoglou-sacked-by-nottingham-forest-after-40-days-as-head-coach |access-date=2025-10-18 |work=The Guardian |language=en-GB |issn=0261-3077}}</ref> Viņa tikai 39 dienas ilgais laiks galvenā trenera amatā ir otrais īsākais Anglijas Premjerlīgas vēsturē; īsāks bija tikai [[Sems Elerdaiss|Sema Elerdaisa]] 30 dienu ilgais darbs ar "[[Leeds United]]" komandu.<ref>{{Cite news |date=2023-06-02 |title=Sam Allardyce: Leeds United manager leaves club after Premier League relegation |url=https://www.bbc.com/sport/football/65745840 |access-date=2025-10-18 |work=BBC Sport |language=en-GB}}</ref><ref>{{Cite web |date=2025-10-18 |title=Ange Postecoglou: Nottingham Forest sack manager after just 39 days in charge |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/clyqvv94p0go |access-date=2025-10-18 |website=BBC Sport |language=en-GB}}</ref> 2026. gada 3. jūlijā Postekoglu tika oficiāli paziņots par Saūda Arābijas profesionālās līgas kluba [[Al Nassr]] galveno treneri, parakstot divu gadu līgumu, kļustot par portugāļu trenera Horhes Žezusa pēcteci kluba galvenā trenera amatā.<ref name=":7">{{Cite news |last=Millar |first=Colin |date=2026-07-03 |title=Ange Postecoglou appointed Al Nassr head coach on two-year deal |url=https://www.nytimes.com/athletic/7419575/2026/07/03/ange-postecoglou-al-nassr-manager/ |access-date=2026-07-03 |work=The New York Times |language=en-US |issn=0362-4331}}</ref> == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Tottenham Hotspur F.C.''' * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Austrālijas futbolists-aizmetnis}} {{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas futbola treneri]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{DEFAULTSORT:Postekoglu, Andžs}} [[Kategorija:Atēnās dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbola izlases treneri]] 7k2e1vei767t8b6iyfm3w0ltbggy88u 0 556187 4489884 3964744 2026-07-03T22:53:08Z Lazurīts 146948 Raksts tika papildināts ar jaunu informāciju un atsaucēm 4489884 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas 62. vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = 250 | caption = | location = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]] 15, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = vidusskola | fundingtype = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 17.3 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 59.4 | longEW = E | opened = 1969. gadā | closed = 2012. gadā | headmaster = p.i. Dainuvīte Spalle | grades = 1. — 12. klase | students = 244 (2012) | language = latviešu | status = slēgta }} '''Rīgas 62. vidusskola''' bija vispārējās izglītības iestāde [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas ielā]] 15, [[Ķengarags|Ķengaragā]]. == Vēsture == Dibināta 1969. gadā.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:977400|article:DIVL159|query:Skolas%20skolas%20%C4%B6engaraga%20/ Jaunajā iecirknī], I. Ģiga, 15.06.1970.</ref> Skolā bija pionieru vienība, kas nesa Padomju Savienības Varoņa Ņikifora Pavlova vārdu.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1124092|article:DIVL207|query:%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8B%20%D0%9F%D0%B0%D0%B2%D0%BB%D0%BE%D0%B2%20%D0%9D%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D1%84%D0%BE%D1%80%20| Один из десанта], В. Козлов, 02.10.1979.</ref> 1989. gadā — skolu pārveidošanas no divplūsmu uz vienplūsmu skolām gaitā — divplūsmu Rīgas 62. vidusskola tika reorganizēta par latviešu plūsmas skolu, apvienojot latviešu plūsmas skolēnus no bijušajām divplūsmu skolām — Rīgas [[Rīgas 72. vidusskola|72.]] un [[Rīgas 75. pamatskola|75.]] vidusskolas, kā arī no Rīgas 4. pagarinātās darba dienas skolas.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:704951|article:DIVL183|query:R%C4%ABgas%2062%20vidusskolas%20| Bija streiks un ģībšana. Kā tagad?], Valdis Vilnis, 13.09.1989.</ref> Savukārt Rīgas 62. vidusskolas krievu plūsma tika pārcelta uz [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolu]] (kas kļuva par krievu plūsmas skolu). Šis lēmums izraisīja daļas krievu plūsmas neapmierinātību un radīja ilgstoši saspringtu atmosfēru Rīgas 62. vidusskolā, ko raksturoja vandālisma un vardarbības incidenti.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:558496|article:DIVL127|query:R%C4%ABgas%2062%20vidusskolu%20| Kas aizstāvēs Rīgas 62. vidusskolu?], Ilze Korņejeva, 04.06.1990.</ref> 2000. gadā Rīgas 62. vidusskolā aizsākās sporta kluba un akadēmijas [[SK Super Nova|"Super Nova"]] vēsture, kas sākotnēji bija skolas pulciņš. Mūsdienās tā ir viena no lielākajām futbola akadēmijām Latvijā.<ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/sports/futbola-akademijai-super-nova-25-gadu-jubileja.31143| Futbola akadēmijai "Super Nova" 25 gadu jubileja], Ilmārs Stūriška, 07.08.2025.</ref> [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2012. gadā [[Rīgas dome]] nolēma likvidēt Rīgas 62. vidusskolu un pievienot to [[Rīgas 25. vidusskola]]i.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/167289-atbalsta-divu-vidusskolu-un-viena-bernudarza-likvidesanu-riga Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā šodien atbalstīti lēmumi par divu vidusskolu un viena bērnudārza likvidēšanu, informē Rīgas domē] jauns.lv 2012. gada 26. janvārī</ref> 2014. gadā bijušās skolas ēka tika renovēta un pārbūvēta Valsts policijas un Rīgas Centrālās bibliotēkas vajadzībām.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/70722-atklats-riga-modernakais-valsts-policijas-iecirknis-foto| Atklāts Rīgā modernākais Valsts policijas iecirknis. FOTO], Jauns.lv, 16.10.2014.</ref><ref>[https://building.lv/raksts/jaunas-telpas-tiek-atverta-rcb-daugavas-filialbiblioteka| Jaunās telpās tiek atvērta RCB Daugavas filiālbibliotēka], Indra Vilde un Dzintra Āboliņa, 2015. gads.</ref> Šobrīd bijušās Rīgas 62. vidusskolas ēkā atrodas: *[[Rīgas pašvaldības policija|Rīgas pašvaldības policijas]] pārvaldes un nodaļas *[[Rīgas Centrālā bibliotēka|RCB]] Daugavas filiālbibliotēka *[[Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale"|BJC "Daugmale"]] filiāle *Loka šaušanas sporta klubs "Amazones" *citas iestādes. == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] t3uikcidcxce1tnh19ny9g8crazds6b 4489886 4489884 2026-07-03T23:02:37Z Lazurīts 146948 4489886 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas 62. vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = 250 | caption = | location = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]] 15, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = vidusskola | fundingtype = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 17.3 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 59.4 | longEW = E | opened = 1969. gadā | closed = 2012. gadā | headmaster = p.i. Dainuvīte Spalle | grades = 1. — 12. klase | students = 244 (2012) | language = latviešu | status = slēgta }} '''Rīgas 62. vidusskola''' bija vispārējās izglītības iestāde [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas ielā]] 15, [[Ķengarags|Ķengaragā]]. == Vēsture == Dibināta 1969. gadā.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:977400|article:DIVL159|query:Skolas%20skolas%20%C4%B6engaraga%20/ Jaunajā iecirknī], I. Ģiga, 15.06.1970.</ref> Skolā bija pionieru vienība, kas nesa Padomju Savienības Varoņa Ņikifora Pavlova vārdu.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1124092|article:DIVL207|query:%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8B%20%D0%9F%D0%B0%D0%B2%D0%BB%D0%BE%D0%B2%20%D0%9D%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D1%84%D0%BE%D1%80%20| Один из десанта], В. Козлов, 02.10.1979.</ref> 1989. gadā — skolu pārveidošanas no divplūsmu uz vienplūsmu skolām gaitā — divplūsmu Rīgas 62. vidusskola tika reorganizēta par latviešu plūsmas skolu, apvienojot latviešu plūsmas skolēnus no bijušajām divplūsmu skolām — Rīgas [[Rīgas 72. vidusskola|72.]] un [[Rīgas 75. pamatskola|75.]] vidusskolas, kā arī no Rīgas 4. pagarinātās darba dienas skolas.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:704951|article:DIVL183|query:R%C4%ABgas%2062%20vidusskolas%20| Bija streiks un ģībšana. Kā tagad?], Valdis Vilnis, 13.09.1989.</ref> Savukārt Rīgas 62. vidusskolas krievu plūsma tika pārcelta uz [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolu]] (kas kļuva par krievu plūsmas skolu). Šis lēmums izraisīja daļas krievu plūsmas neapmierinātību un radīja ilgstoši saspringtu atmosfēru Rīgas 62. vidusskolā, ko raksturoja vandālisma un vardarbības incidenti.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:558496|article:DIVL127|query:R%C4%ABgas%2062%20vidusskolu%20| Kas aizstāvēs Rīgas 62. vidusskolu?], Ilze Korņejeva, 04.06.1990.</ref> 2000. gadā Rīgas 62. vidusskolā aizsākās sporta kluba un akadēmijas [[SK Super Nova|"Super Nova"]] vēsture, kas sākotnēji bija skolas pulciņš. Mūsdienās tā ir viena no lielākajām futbola akadēmijām Latvijā.<ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/sports/futbola-akademijai-super-nova-25-gadu-jubileja.31143| Futbola akadēmijai "Super Nova" 25 gadu jubileja], Ilmārs Stūriška, 07.08.2025.</ref> [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2012. gadā [[Rīgas dome]] nolēma likvidēt Rīgas 62. vidusskolu un pievienot to [[Rīgas 25. vidusskola]]i.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/167289-atbalsta-divu-vidusskolu-un-viena-bernudarza-likvidesanu-riga Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā šodien atbalstīti lēmumi par divu vidusskolu un viena bērnudārza likvidēšanu, informē Rīgas domē] jauns.lv 2012. gada 26. janvārī</ref> 2014. gadā bijušās skolas ēka tika renovēta un pārbūvēta [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] un [[Rīgas Centrālā bibliotēka|Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB)]] vajadzībām.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/70722-atklats-riga-modernakais-valsts-policijas-iecirknis-foto| Atklāts Rīgā modernākais Valsts policijas iecirknis. FOTO], Jauns.lv, 16.10.2014.</ref><ref>[https://building.lv/raksts/jaunas-telpas-tiek-atverta-rcb-daugavas-filialbiblioteka| Jaunās telpās tiek atvērta RCB Daugavas filiālbibliotēka], Indra Vilde un Dzintra Āboliņa, 2015. gads.</ref> Šobrīd bijušās Rīgas 62. vidusskolas ēkā atrodas: *[[Rīgas pašvaldības policija|Rīgas pašvaldības policijas]] pārvaldes un nodaļas; *[[Rīgas Centrālā bibliotēka|RCB]] Daugavas filiālbibliotēka; *[[Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale"|BJC "Daugmale"]] filiāle; *Loka šaušanas sporta klubs "Amazones"; *citas iestādes. == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] cm59tgql5so98neqittep59l6871737 0 561937 4489941 4027271 2026-07-04T06:13:06Z Pirags 3757 +bilde 4489941 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SPB Panoramic view on Twelve Colleges by Atkinson 1802-1805.jpg|thumb|250px|Pēterburgas kolēģiju ēkas, kurās atradās arī Līvzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija (1802.-1805. gada attēls)]] [[Attēls:Līvzemes un Igaunijas tieslietu kolēģijas aktu uzskaitījums.jpg|thumb|250px|Līvzemes un Igaunijas tieslietu kolēģijas aktu uzskaitījums no 1742. līdz 1832. gadam vācu valodā]] [[Attēls:Герб Области прибалтийские 1882.svg|thumb|250px|Kombinētais Baltijas provinču ģerbonis]] '''Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija''' ({{val|de|Justiz-Kollegium der liv-, est- und finnländischen Sachen}}, {{val|ru|Юстиц-коллегия Лифляндских, Эстляндских и Финляндских дел}}) bija [[Krievijas Impērija]]s pārvaldības iestāde ar mūsdienu [[ministrija]]i līdzīgām administratīvām un tiesu funkcijām. To izveidoja ķeizarienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] valdīšanas laikā 1728. gadā pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā un inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā. Sākotnēji to sauca par Livonijas un Igaunijas tieslietu kolēģiju, bet pēc [[Viborgas guberņa]]s izveides ķeizariene [[Katrīna II]] 1762. gadā to lika pārdēvēt par Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģiju. Impērijas varas centralizēšanas laikā 1832. gadā ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] kolēģiju likvidēja. Kolēģijas biroja darbs notika [[vācu valoda|vācu valodā]]. == Vēsture == 1710. gada Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas aktos Krievijas cars [[Pēteris I]] garantēja Baltijas provinču administratīvo, ekonomisko un kultūras autonomiju, īpaši vietējās tiesvedības, [[Luterisms|evaņģēliski luteriskās baznīcas]] rituāla un [[vācu valoda]]s kā oficiālās valodas tiesības. Pēc [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] izveides to iestādes bija pakļautas Tieslietu kolēģijas Livonijas un Igaunijas lietu kamerai (''Kammer-Kontor der liv- und estländischen Sachen''),<ref>[https://core.ac.uk/download/pdf/79106178.pdf Die Estländische Ritterschaft vornehmlich zwischen 1710 und 1783. Das erste Jahrhundert russischer Herrschaft] Hasso von Wedel. Ost-Europa-Verlag, Königsberg Pr. und Berlin: 1935</ref> bet pēc 1728. gada Senāta rīkojuma izveidoja īpašu Vidzemes un Igaunijas tieslietu kolēģiju ({{val|de|Kollegium der liv - und estländischen Rechtssachen}} jeb ''Justiz-Kollegium der liv- und estländischen Sachen'') Tieslietu kolēģijas viceprezidenta Zigismunda Ādama Volfa tiešā vadībā. 1739. gadā visas pievienoto provinču tiesu iestādes nodeva Tieslietu kolēģijas jurisdikcijai, un Senāts bija augstākā apelācijas tiesa. 1762. gadā kolēģijas jurisdikcijā nodeva Viborgas guberņas institūcijas, bet pēc [[Inflantijas vaivadija]]s aneksijas 1773. gadā tās jurisdikcijā nodeva arī [[Daugavas province]]s tieslietas. Pēc [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] beigām un [[Somijas guberņa]]s (''Финляндская губерния'') izveides 1802. gadā Livonijas, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģiju pakļāva Krievijas Impērijas tieslietu ministram uzraudzības kārtībā. 1810. gadā dažas lietas nodeva Ārzemju konfesiju garīgo lietu pārvaldei. Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1812. gadā nepabeigtās lietas nodeva Somijas komisijai, kolēģiju atkal pārdēvēja par Vidzemes un Igaunijas tieslietu kolēģiju. Pēc [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas 1832. gadā kolēģiju likvidēja, tās funkcijas nododot Ģenerālkonsistorijai un Tieslietu ministrijai. == Funkcijas == * Administratīvās lietas (ierēdņu iecelšana amatā, sarakste ar impērijas iestādēm); * Tiesu instance starp guberņu hoftiesām un Senātu; * Nodokļu lietas (1739—1742); * Krievijas Impērijas protestantu baznīcu jautājumi (lietas par laulībām, mācītāju iecelšanu, strīdi starp draudzes locekļiem un garīdzniekiem u.c.); == Vadītāji == == Tieslietu kolēģijas viceprezidenti == * 1717—1721: [[Hermanis fon Brēverns]] * 1721—1730: [[Volfi|Zigismunds Ādams Volfs]] * 1730—1735: [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings]] * 1735—1740: [[Mengdeni|Kārlis Ludvigs fon Mengdens]] * 1741—1764: [[Frīdrihs Johans fon Emme]] == Prezidenti == * 1764—1766: Frīdrihs Johans fon Emme * 1779—1785: Johans Matiass fon Zimolins * 1797: [[Mengdeni|Ernests Burhards fon Mengdens]] * 1797—1798: [[Kārlis Heinrihs fon Heikings]] * 1798—1799: Ivans Veidemeijers * 1799—1804: Georgs Fukss * 1804—1819: [[Heinrihs Ulrihs Kazimirs fon Korfs]] * 1819—1832: Pēteris Frikciuss == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] ehjyat7tsnd0xit32w3bews3ygaooy1 4489942 4489941 2026-07-04T06:15:34Z Pirags 3757 4489942 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SPB Panoramic view on Twelve Colleges by Atkinson 1802-1805.jpg|thumb|250px|Pēterburgas kolēģiju ēkas, kurās atradās arī Līvzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija (1802.-1805. gada attēls)]] [[Attēls:Līvzemes un Igaunijas tieslietu kolēģijas aktu uzskaitījums.jpg|thumb|250px|Līvzemes un Igaunijas tieslietu kolēģijas aktu uzskaitījums no 1742. līdz 1832. gadam vācu valodā]] [[Attēls:Герб Области прибалтийские 1882.svg|thumb|250px|Kombinētais [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] ģerbonis]] '''Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija''' ({{val|de|Justiz-Kollegium der liv-, est- und finnländischen Sachen}}, {{val|ru|Юстиц-коллегия Лифляндских, Эстляндских и Финляндских дел}}) bija [[Krievijas Impērija]]s pārvaldības iestāde ar mūsdienu [[ministrija]]i līdzīgām administratīvām un tiesu funkcijām. To izveidoja ķeizarienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] valdīšanas laikā 1728. gadā pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā un inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā. Sākotnēji to sauca par Livonijas un Igaunijas tieslietu kolēģiju, bet pēc [[Viborgas guberņa]]s izveides ķeizariene [[Katrīna II]] 1762. gadā to lika pārdēvēt par Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģiju. Impērijas varas centralizēšanas laikā 1832. gadā ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] kolēģiju likvidēja. Kolēģijas biroja darbs notika [[vācu valoda|vācu valodā]]. == Vēsture == 1710. gada Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas aktos Krievijas cars [[Pēteris I]] garantēja Baltijas provinču administratīvo, ekonomisko un kultūras autonomiju, īpaši vietējās tiesvedības, [[Luterisms|evaņģēliski luteriskās baznīcas]] rituāla un [[vācu valoda]]s kā oficiālās valodas tiesības. Pēc [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] izveides to iestādes bija pakļautas Tieslietu kolēģijas Livonijas un Igaunijas lietu kamerai (''Kammer-Kontor der liv- und estländischen Sachen''),<ref>[https://core.ac.uk/download/pdf/79106178.pdf Die Estländische Ritterschaft vornehmlich zwischen 1710 und 1783. Das erste Jahrhundert russischer Herrschaft] Hasso von Wedel. Ost-Europa-Verlag, Königsberg Pr. und Berlin: 1935</ref> bet pēc 1728. gada Senāta rīkojuma izveidoja īpašu Vidzemes un Igaunijas tieslietu kolēģiju ({{val|de|Kollegium der liv - und estländischen Rechtssachen}} jeb ''Justiz-Kollegium der liv- und estländischen Sachen'') Tieslietu kolēģijas viceprezidenta Zigismunda Ādama Volfa tiešā vadībā. 1739. gadā visas pievienoto provinču tiesu iestādes nodeva Tieslietu kolēģijas jurisdikcijai, un Senāts bija augstākā apelācijas tiesa. 1762. gadā kolēģijas jurisdikcijā nodeva Viborgas guberņas institūcijas, bet pēc [[Inflantijas vaivadija]]s aneksijas 1773. gadā tās jurisdikcijā nodeva arī [[Daugavas province]]s tieslietas. Pēc [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] beigām un [[Somijas guberņa]]s (''Финляндская губерния'') izveides 1802. gadā Livonijas, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģiju pakļāva Krievijas Impērijas tieslietu ministram uzraudzības kārtībā. 1810. gadā dažas lietas nodeva Ārzemju konfesiju garīgo lietu pārvaldei. Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1812. gadā nepabeigtās lietas nodeva Somijas komisijai, kolēģiju atkal pārdēvēja par Vidzemes un Igaunijas tieslietu kolēģiju. Pēc [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas 1832. gadā kolēģiju likvidēja, tās funkcijas nododot Ģenerālkonsistorijai un Tieslietu ministrijai. == Funkcijas == * Administratīvās lietas (ierēdņu iecelšana amatā, sarakste ar impērijas iestādēm); * Tiesu instance starp guberņu hoftiesām un Senātu; * Nodokļu lietas (1739—1742); * Krievijas Impērijas protestantu baznīcu jautājumi (lietas par laulībām, mācītāju iecelšanu, strīdi starp draudzes locekļiem un garīdzniekiem u.c.); == Vadītāji == == Tieslietu kolēģijas viceprezidenti == * 1717—1721: [[Hermanis fon Brēverns]] * 1721—1730: [[Volfi|Zigismunds Ādams Volfs]] * 1730—1735: [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings]] * 1735—1740: [[Mengdeni|Kārlis Ludvigs fon Mengdens]] * 1741—1764: [[Frīdrihs Johans fon Emme]] == Prezidenti == * 1764—1766: Frīdrihs Johans fon Emme * 1779—1785: Johans Matiass fon Zimolins * 1797: [[Mengdeni|Ernests Burhards fon Mengdens]] * 1797—1798: [[Kārlis Heinrihs fon Heikings]] * 1798—1799: Ivans Veidemeijers * 1799—1804: Georgs Fukss * 1804—1819: [[Heinrihs Ulrihs Kazimirs fon Korfs]] * 1819—1832: Pēteris Frikciuss == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] bjef9qfa5jo4lz51mlhnoani7lr09u5 0 562096 4489947 4065242 2026-07-04T06:27:37Z Olgerts V 41522 noformējums 4489947 wikitext text/x-wiki '''Siguldas iela''' var būt: * iela [[valstspilsēta|valstspilsētās]]: ** [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas iela]] — iela Daugavpilī; ** [[Siguldas iela (Jēkabpils)|Siguldas iela]] — iela Jēkabpilī; ** [[Siguldas iela (Jūrmala)|Siguldas iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Siguldas iela (Liepāja)|Siguldas iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Siguldas iela (Rēzekne)|Siguldas iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]; ** [[Siguldas iela (Valmiera)|Siguldas iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; ** [[Siguldas iela (Ventspils)|Siguldas iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Siguldas iela (Alūksne)|Siguldas iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; ** [[Siguldas iela (Cēsis)|Siguldas iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Siguldas iela (Ķegums)|Siguldas iela]] — iela [[Ķegums|Ķegumā]]; ** [[Siguldas iela (Līgatne)|Siguldas iela]] — iela [[Līgatne|Līgatnē]]; ** [[Siguldas iela (Limbaži)|Siguldas iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[Siguldas iela (Līvāni)|Siguldas iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]]; ** [[Siguldas iela (Saulkrasti)|Siguldas iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; ** [[Siguldas iela (Rūjiena)|Siguldas iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]]; ** [[Siguldas iela (Vangaži)|Siguldas iela]] — iela [[Vangaži|Vangažos]]. * iela novadu apdzīvotās vietās: ** [[Siguldas iela (Egļupe)|Siguldas iela]] — iela Allažu pagasta [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupē]]; ** [[Siguldas iela (Mālpils)|Siguldas iela]] — iela Mālpils pagasta [[Mālpils|Mālpilī]]; ** [[Siguldas iela (Medemciems)|Siguldas iela]] — iela Olaines pagasta [[Medemciems|Medemciemā]]; ** [[Siguldas iela (More)|Siguldas iela]] — iela Mores pagasta [[More|Morē]]. == Skatīt arī == * [[Siguldas prospekts]] {{Ielu nosaukums}} k657cvcpf5nw3h96o6aq46901a12duq 0 573027 4489799 4476831 2026-07-03T17:36:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489799 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Fransuā Leteksjē | vārds_orig = ''François Letexier'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1989 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Bedē}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = | nodarbošanās = futbola tiesnesis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Fransuā Leteksjē''' ({{val|fr|François Letexier}}; dzimis {{dat|1989|4|24}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] [[tiesnesis (futbols)|tiesnesis]]. == Karjera == 2016. gadā sāka tiesāt ''[[Ligue 1 ]]'' spēles, pirmā spēle, ko Leteksjē apkalpoja kā galvenais tiesnesis, bija starp ''[[Montpellier HSC|Montpellier]]'' un ''[[Stade Malherbe Caen|Caen]]'' {{dat|2016|1|23||bez}}. 2017. gadā tika iekļauts FIFA tiesnešu sarakstā. Pirmā nacionālo izlašu spēle, kurā Leteksjē bija galvenais tiesnesis, bija starp [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] un [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] {{dat|2018|3|23||bez}}. 2019. gada aprīlī Leteksjē tiesāja [[UEFA Jaunatnes līga]]s finālu starp ''[[FC Porto|Porto]]'' un ''[[Chelsea FC|Chelsea]]''. 2021. gada 20. maijā viņš tiesāja 2021. gada [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausa]] finālu starp ''[[AS Monaco]]'' un [[Parīzes "Saint-Germain"]]. 2021. gada 26. maijā viņš bija video tiesnesis (VAR) [[UEFA Eiropas līga]]s finālā starp ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Viņš tiesāja trīs [[2021. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2021. gada Eiropas U-21 čempionāta]] spēles, ieskaitot ceturtdaļfinālu starp Portugāli un Itāliju. Daudz strīdu izraisīja Leteksjē tiesātā ''Ligue 1'' spēle starp ''[[OGC Nice|Nice]]'' un ''[[FC Nantes|Nantes]]'' {{dat|2022|10|23||bez}}. 19. minūtē viņš nepiešķīra 11 metru soda sitienu ''Nantes'' komandai, kad bumba trāpīja abās Matia Viti rokās. Tuvojoties mača beigām, viņš piešķīra par labu ''Nice'' pretrunīgu 11 metru soda sitienu, kad bumba trāpīja pa [[Žans Šarls Kasteleto|Žana Šarla Kaseleto]] roku. Leteksjē ''Nantes'' spēlētājiem parādīja divas sarkanās kartītes. Dažas dienas vēlāk Leteksjē paziņoja, ka pēc spēles bija saņēmis nāves draudus sociālajos medijos, par ko iesniedza sūdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://time.news/nice-nantes-referee-francois-letexier-filed-a-complaint-after-being-threatened-on-social-media/ |title=Nice-Nantes referee François Letexier filed a complaint after being threatened on social media |date={{dat|2022|10|28|N|bez}} |website=time.news |language=en |access-date={{dat|2024|6|2||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230816193436/https://time.news/nice-nantes-referee-francois-letexier-filed-a-complaint-after-being-threatened-on-social-media/ }}</ref> 2023. gada 16. augustā viņš bija galvenais tiesnesis [[2023. gada UEFA Superkauss|2023. gada UEFA Superkausa]] spēlē starp ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un ''[[Sevilla FC|Sevilla]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefasupercup/match/2037792--man-city-vs-sevilla/matchinfo/ |title=Manchester City v Sevilla – Match info |website=uefa.com |language=en |access-date={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> 2024. gada aprīlī Leteksjē tika izvēlēts par tiesnesi vīriešu olimpisko spēļu futbola turnīrā Parīzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalhub.fifa.com/m/2349f106f47a627b/original/OFTs-Paris-2024-List-of-appointed-FIFA-Match-Officials.pdf |title=Olympic Football Tournaments Paris 2024 - List of appointed FIFA Match Officials |website=fifa.com| language=en|access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> Tajā pašā mēnesī viņš tika izvēlēts arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] tiesāšanai [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/028c-1ab861ea105d-1af970c69ec4-1000--referee-teams-for-uefa-euro-2024-appointed/|title=Referee teams for UEFA EURO 2024 appointed|date={{dat|2024|4|3|N|bez}} |website=UEFA.com |language=en |access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> 2024. gadā viņš tiesāja arī Francijas kausa finālu starp [[Lionas "Olympique"]] un Parīzes "Saint-Germain".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fff.fr/article/12483-letexier-dirigera-la-finale.html |title=Letexier dirigera la finale |date={{dat|2024|5|13|N|bez}} |website=fff.fr |language=fr |access-date={{dat|2024|6|6||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240514090719/https://www.fff.fr/article/12483-letexier-dirigera-la-finale.html }}</ref> Leteksjē bija ceturtais tiesnesis [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] starp [[Dortmundes "Borussia"]] un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/028d-1ae109919f08-661e0d65ffdb-1000--referee-teams-for-2024-uefa-club-competition-finals-anno/ |title=Referee teams for 2024 UEFA club competition finals announced |date={{dat|2024|5|13|N|bez}} |website=uefa.com |language=en |access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> Eiropas čempionāta finālturnīrā tiesāja divas grupu turnīra spēles un astotdaļfinālu starp [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]]. 11. jūlijā viņš tika nozīmēts tiesāt 2024. gada Eiropas čempionāta finālu starp Spāniju un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Eiropas čempionāta finālspēles galveno tiesnesi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/12072024-francuzis_leteksje_klus_par_visu_laiku_ja |title=Francūzis Leteksjē kļūs par visu laiku jaunāko Eiropas finālspēles galveno tiesnesi |date={{dat|2024|7|12|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2024|7|13||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Leteksjē, Fransuā}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilā un Vilēnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbola tiesneši]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]] gf8kui263dt30l1ezq5ovld9wqmvczg 0 575021 4489955 4485489 2026-07-04T07:11:53Z ZANDMANIS 91184 4489955 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Kīrs Stārmers | vārds_orģ =''Keir Starmer'' | attēls =Prime Minister Sir Keir Starmer Official Portrait (cropped).jpg | amats =[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|2024|7|5|N}} | term_beigas = | priekštecis =[[Riši Sunaks]] | pēctecis = | dzim_dati ={{Dzimšanas datums un vecums|1962|9|2}} | dzim_vieta ={{vieta|Anglija|Londona}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija =[[Leiboristu_partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]] | dzīvesb =Viktorija Aleksandere | alma_mater =[[Oksfordas Universitāte]] | profesija =[[jurists]], [[politiķis]] | reliģija = | paraksts = Keir Starmer signature.svg }} '''Kīrs Rodnijs Stārmers''' ({{val|en|Keir Rodney Starmer}}; dzimis {{Dat|1962|9|2}}) ir britu politiķis, kopš 2024. gada 5. jūlija [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] no [[Leiboristu_partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1962. gadā Londonā strādnieka un medmāsas ģimenē. Bērnībā dzīvoja [[Sari grāfiste]]s pilsētiņā Okstedā, kur viņa tēvs bija darbarīku izgatavotājs vietējā rūpnīcā. Mācījās [[Raigeita]]s ģimnāzijā, studēja tieslietas [[Līdsa]]s un [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātēs]]. 1987. gadā viņš kļuva par advokātu ar specializāciju cilvēktiesībās. 2008. gadā Stārmeru iecēla par Prokuratūras direktoru, 2014. gadā Kīrs Stārmers saņēma bruņinieka ordeni. 2015. gadā Stārmers kļuva par deputātu Holbornas un Sentpankrasas apgabalā Londonas ziemeļu daļā. Tur viņš darbojās bijušā leiboristu līdera [[Džeremijs Korbins|Džeremija Korbina]] komandā kā "[[Brexit]]" lietu sekretārs. 2020. gadā viņš kļuva par [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]] līderi. 2024. gada 5. jūlijā kļuva par [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministru]]. 2026. ɡada 22. jūnijā Kīrs Stārmers paziņoja, ka atkāpsies no Leiboristu partijas līdera amata, taču turpinās darbu premjerministra amatā līdz pēcteča iecelšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2026-lielbritanijas-premjers-pazino-par-demisiju.a652426/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Lielbritānijas premjers paziņo par demisiju] lsm.lv 22.06.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{G20 līderi}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stārmers, Kīrs}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Leiboristu partijas politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Anglijā dzimušie]] 3fk195aqorgbbtlsbz0ygemjr0ybuk1 0 577773 4489823 4487113 2026-07-03T18:30:29Z MC2013 40125 4489823 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē – krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija|Krievijas]] ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 8fjbdygx87902q56cakxh1vf7q6kloc 0 579632 4489833 4355035 2026-07-03T18:58:24Z ZANDMANIS 91184 4489833 wikitext text/x-wiki {{Infobox military unit | unit_name = ''La Vieille Garde'' (Vecā gvarde) | image = Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png | image_size = 180 | caption = Vecās gvardes [[grenadieris]] ar 2 veterāna [[ševrons|ševroniem]] kas apzīmē 15-20 dienesta gadus armijā | dates = 1804–1815 | country = [[Francijas Pirmā impērija|Francija]] | branch = [[Lielā armija (Francija)|Franču armija]] | size = | current_commander = | garrison = | patron = [[File:Arms_of_the_French_Empire3.svg|23px]] [[Napoleons Bonaparts]] | ceremonial_chief = | ceremonial_chief_label = | colonel_of_the_regiment = | nickname = | motto = | colours = | march = | mascot = | battles = | notable_commanders = [[Žans Marī Dorsēns]]<br />[[Žans Batists Besjē]]<br />[[Luijs Nikolā Davū]]<br />[[Žans de Djē Sults]]<br />[[Pjērs Kambrons]] | anniversaries = }} '''Vecā gvarde''' ({{val|fr|Vieille Garde}}) bija imperatora [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[impērijas gvarde]]s veterānu vienība. Kā tāda tā bija viselitārākā militārā vienība Napoleona ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]''.<ref>{{cite journal |title=La Garde Impériale " in colour " |trans-title=The Imperial Guard «in color» |first=J.J. |last=Hémardinquer |volume=20 |issue=4 |language=French |journal=[[Annales. Histoire, Sciences Sociales]] |date=1 August 1965 |pages=843–845 |doi=10.1017/S0395264900111576 |publisher=[[School for Advanced Studies in the Social Sciences|Les Éditions de l’EHESS]]/[[Cambridge University Press]] |s2cid=195484837 |issn=0395-2649 |publication-place=Paris, France |oclc=436601008 |lccn=49012430 |url=https://www.cambridge.org/core/journals/annales-histoire-sciences-sociales/article/abs/la-garde-imperiale-in-colour/51F251DC66F2B4B5C95F96920DF52620 }}</ref> Citu vienību franču karavīri Napoleona veco gvardi bieži sauca par "nemirstīgajiem". Slaveni kļuva vārdi kas piedēvēti imperatoram, kurš viņus dēvēja par "mani bērni"; viņa vecās gvardes locekļi tika atlasīti, pamatojoties uz fiziskajām īpašībām, jo ​​īpaši attiecīgu auguma garumu. Viņu iespaidīgais augums, iespējams, radīja satriecošu iespaidu gan ienaidniekiem, gan sabiedrotajiem. == Uzņemšanas noteikumi vienībā == Uzņemšanas nosacījumi: * vismaz 10 gadu dienesta laiks armijā; * laba uzvedība; * apbalvojumi par drosmi; * augums vismaz 176 cm; * lasītprasme. == Vecās gvardes kājnieki == Gvardē bija četri kājnieku pulki: 1. un 2. [[grenadieri|grenadieru]] un jēgeru (''Chasseur'') pulki. Vecās gvardes locekļi guva labumu no dažādām privilēģijām, tostarp ievērojami palielinātas algas no imperatora gvardes. Katrs vecās gvardes loceklis bija labi apmācīts un pieredzējis karavīrs, un kaujas laukā viņi veidoja iespaidīgu skatu, kad tika savākti pulkos; viņiem mācīja cīnīties atšķirībā no citiem franču armijas karavīriem. Jebkura gļēvuma izpausme vai citāda nevēlēšanās cīnīties tika rūpīgi apkarota intensīvas apmācības laikā, kas bieži ietvēra uzlabotas durkļu un tuvcīņas metodes. Vecā gvarde ieguva savu biedējošo reputāciju, pateicoties daudzajām Napoleona karu kaujām, sākot no [[Austerlicas kauja]]s līdz [[Drēzdenes kauja]]i un beidzot ar slaveno un pēdējo [[Vaterlo kauja|Vaterlo kauju]] (1815. gada jūnijā). == Vecās gvardes kavalērija == Vecājā gvardē bija arī četri kavalērijas pulki: ''Grenadiers à Cheval'' (kavalērijas grenadieri), ''Chasseurs à Cheval'' (kavalērija jēgeri), ''Dragons de l'Impératrice'' (imperatora gvardes dragūni) un ''1. Pułk Szwoleżerów-Lansjerów Gwardii Cesarskie'' (1. Polijas lanseru pulks). [[Attēls:Guard Grenadier at Eylau.jpg|thumb|Vecās gvardes kavalērijas grenadieri [[Eilavas kauja]]s laikā, Eduāra Detāla glezna]] Arī [[Impērijas gvardes mameluki|Impērijas gvardes eskadras mameluki]] tika uzskatīti par Vecās gvardes kavalērijas daļu. ''Žandarmes d'élite'' (elites žandarmi) arī tika skaitīti kā Vecās gvardes kavalērija. Šis pulks tika izvietots pa daļām kā apsardzes vienība Napoleona štābam un Gvardes ģenerālštābam, kā arī Imperatora gvardes lauka nometnēm. == Vecās gvardes beigas == 1814. gadā uzvarošā [[Sestās koalīcijas karš|Sestā koalīcija]] kopā ar pārējo Napoleona impērijas gvardi izformēja arī Veco gvardi, un Napoleons pēc pirmās atteikšanās no troņa no gvardes vīriem atvadījās Fontenblo pilī, kur daudzi no gvardiem stāvēja ar asarām acīs. 1815. gadā, kad Napoleons atgriezās no trimdas [[simts dienas|simts dienu]] laikā, Vecā gvarde tika reformēta un daudzi bijuši veterāni cīnījās [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]], kur piemēram ''2e Grenadiers-à-Pied'' pulkam bija galvenā loma [[Planseno]] ciema aizsardzībā pret [[Prūsijas Karaliste|prūšiem]]. 1. pulks, kura uzdevums bija aizsargāt lauka pozīciju ap pašu Napoleonu, kalpoja kā aizmugures aizsargs pēc neveiksmīgas gvardes uzbrukuma britu spēku centram. Vecās gvardes kavalērija bija iesaistīta neveiksmīgajās pusdienlaika sadursmēs ar britu kājniekiem un nebija pieejama kaujas izšķirošajos brīžos. [[Attēls:Dernier carre de la Garde - gen Hill.png|thumb|Britu virsnieks [[Lords Hils]] aicina padoties impērijas gvardus [[Vaterlo kauja]]s laikā,[[Roberts Aleksandrs Hilingfords|Roberta Aleksandra Hilingforda]] glezna]] 1815. gada augustā Francijas karalis [[Luijs XVIII]] pavēlēja izformēt impērijas gvardi. Līdz decembrim visi Vecās gvardes pulki tika izformēti. Bijušie karavīri pēc savu vienību izformēšanas nokļuva dažādās valsts vietās. Daži no viņiem atkārtoti iesaistījās karaļa armijā, bet lielākā daļa nodzīvoja savu dzīvi klusi un mierīgi, tomēr Burbonu policijas acīs tika uztverti ar aizdomām. Kad 1840. gadā Napoleona ķermenis tika atdots Francijai, daudzi no izdzīvojušajiem Vecās gvardes locekļiem zārku sagaidīja savās parādes uniformās. == Skatīt arī == * [[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]] * [[Napoleona kari]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://napoleonistyka.atspace.com/IMPERIAL_GUARD_infantry_1.htm Napoleon's Old Guard and Young Guard] * [http://napoleonistyka.atspace.com/IMPERIAL_GUARD_cavalry_1.html Napoleon's Guard Cavalry] {{Francija-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Napoleona kari]] s3vu4kvue5giaz5t0jk1f53derz7gq9 6 580298 4490002 4132777 2026-07-04T10:10:35Z Андрей Романенко 6046 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Kampenhauzena_kapliča_Ropažos_1780.jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490002 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No https://www.historia.lv/vietas/kampenhauzena-kaplica-ropazos {{NA-70}} {{NowCommons|Kampenhauzena kapliča Ropažos 1780.jpg}} pco6cs5sqgs32wxa5jlf0z2vh895ecg 0 581179 4489789 4489611 2026-07-03T17:19:07Z ZANDMANIS 91184 /* Galvenie notikumi */ 4489789 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801) | partof = [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara (1799—1802)]] | image = <div style="display:inline-block;"> <!-- NOTE: The rect statements are in sync with the original photo size of 1,440 × 1,620 --> <imagemap> File:French campaign in Egypt and Syria.jpg|300px|French invasion of Egypt and Syria rect 0 0 719 539 [[Kauja pie Piramīdām]] rect 720 0 1439 539 [[Battle of the Nile]] rect 0 540 719 1079 [[Revolt of Cairo]] rect 720 540 1439 1079 [[Battle of Abukir (1799)]] rect 0 1080 719 1619 [[Battle of Abukir (1801)]] rect 720 1080 1439 1619 [[Battle of Alexandria (1801)]] desc bottom-right </imagemap> </div> | caption = Noklikšķiniet uz attēla, lai ielādētu atbilstošo rakstu.<br />No kreisās uz labo pusi, no augšas uz leju:<br />Kaujas: [[Kauja pie Piramīdām]], [[Abukīras kauja (1798)]], [[Kairas sacelšanās]], [[Abukīras kauja (1799)]], [[Abukīras kauja (1801)]], un [[Aleksandrijas kauja (1801)]] | date = 1798. gada 28. jūnijs – 1801. gada 2. septembris | place = [[Ēģiptes ejālets]] | result = Anglo-Osmaņu uzvara | combatant2 = [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Francijas Pirmā republika]] | combatant1 = [[Attēls:Flag of the Ottoman Empire (1844–1922).svg|23px]] [[Osmaņu impērija]]<br> [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Lielbritānijas Karaliste]] (1798–1800)<br />[[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|23px]] [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] (1801)<br />[[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Emigrantu armija]]<br />Palīgspēki:<br />[[Nāblusa]]s cilšu pārstāvji<br>[[Beduīni|Beduīnu cilšu pārstāvji]] (1798–1799, 1801)<br>[[Bašibazuki|Albāņu bašibazuki]] | commander2 = {{plainlist| * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] '''[[Napoleons Bonaparts]]''' * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Ežēns de Boarnē]] * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Žans Batists Besjē]] * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Luijs Bonaparts]] * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Luijs Nikolā Davū]] * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Žans Lanns]] ([[Ievainots kaujas laukā|WIA]]) * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Joahims Mirats]] }} | commander1 = {{plainlist| * [[Attēls:Flag of the Ottoman Empire (1844–1922).svg|23px]] '''[[Selims III]]''' * [[Attēls:Flag of the Ottoman Empire (1844–1922).svg|23px]] [[Mahmuds II]] * [[Attēls:Flag of Egypt (1844–1867).svg|23px]] [[Muhameds Alī pašā]] * [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Ralfs Aberkrombī]] ([[Kritis kaujā|DOW]]) * [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Gordons Dramonds]] * [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Horācijs Nelsons]] ([[Ievainots kaujas laukā|WIA]]) * [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Sidnijs Smits]] * [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Antuāns de Felipo]] ([[Kritis kaujā|KIA]]) * [[File:Flag of Regency of Algiers.svg|23px]] [[Rais Hamidu]] }} | campaignbox = | width = 330px | strength1 = [[Attēls:Flag of the Ottoman Empire (1844–1922).svg|23px]] 220 000 karavīru<br />[[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] 30 000 karavīru | strength2 = [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] 35 000–40 000 karavīru<ref>Yusuf Akçura, ''<span lang="tr">[https://dn721600.ca.archive.org/0/items/yusuf-akcura-yeni-turk-devletinin-onculeri-1928-yili-yazilari/Yusuf%20Akcura_Osmanl%C4%B1%20Devletinin%20Da%C4%9F%C4%B1lma%20Devri.pdf Osmanlı Devletinin Dağılma Devri (XVIII. ve XIX. Asırlarda)]</span>'', p. 69, Turkish Historical Society Publishing House, Ankara, 1988, 3rd edition. (in Turkish)</ref><br />10 000 jūrnieku | casualties1 = [[Attēls:Flag of the Ottoman Empire (1844–1922).svg|23px]] '''Osmaņu impērija''':<br />50 000 nogalināti un ievainoti{{sfn|Clodfelter|2017|p=106}}<br />15 000 sagūstīti<br />'''Kopā: 65 000''' | casualties2 = [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] '''Francija''':<br />15 000 nogalināti un ievainoti{{sfn|Clodfelter|2017|p=106}}<br />23 500 sagūstīti{{sfn|Barthorp|1992|p=6}}<br />'''Kopā: 38 500''' }} '''Karagājiens uz Ēģipti''' jeb '''Napoleona Ēģiptes kampaņa''' bija militāra ekspedīcija, ko vadīja [[Napoleons Bonaparts]] ar mērķi ieņemt [[Ēģipte|Ēģipti]] un traucēt britu ceļus uz [[Indija|Indiju]]. Tas bija daļa no Napoleona plāniem paplašināt Francijas ietekmi un radīt šķēršļus [[Britu impērija|Lielbritānijas]] tirdzniecībai. Kampaņa, kas sākās 1798. gada jūlijā, beidzās 1801. gadā, kad Francijas spēki tika spiesti atstāt Ēģipti. == Galvenie notikumi == * [[Aleksandrija|Aleksandrijas]] ieņemšana (1798. gada jūlijs): Napoleons ātri ieņēma ostas pilsētu Aleksandriju pēc izkāpšanas Ēģiptē. * [[Kauja pie Piramīdām|Piramīdu kauja]] (1798. gada 21. jūlijs): Napoleona armija sakāva mameluku spēkus pie [[Kaira|Kairas]], stiprinot franču kontroli pār reģionu. * [[Nīlas kauja]] (1798. gada 1.–2. augusts): Admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadītā britu flote pilnībā iznīcināja Napoleona floti pie [[Abū Kīras līcis|Abū Kīras līča]], padarot Francijas spēkus Ēģiptē izolētus un bez iespējām saņemt pastiprinājumus. * Kampaņa pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]: Napoleons 1799. gadā devās karagājienā uz Sīriju, taču cieta neveiksmi pie [[Akra|Akras]]. * Napoleona atgriešanās Francijā (1799. gada augusts): Kad situācija Francijā pasliktinājās, Napoleons pameta savu armiju un slepus atgriezās [[Eiropa|Eiropā]], kur vēlāk organizēja apvērsumu un nāca pie varas kā pirmais konsuls. * Kapitulācija un Francijas izvešana (1801. gads): Pēc Napoleona aizbraukšanas Francijas spēki zaudēja iniciatīvu, un, apvienojoties britu un osmaņu spēkiem, viņi tika spiesti izstāties no Ēģiptes. == Galerija == <gallery> Napoleon-Gérome.jpg|thumb|[[Napoleons Bonaparts|Napoleons Banaparts]] Ēģiptē (''Jean-Léon Gérôme, 1863'') Napoleons Campaign in Egypt 1798.jpg|thumb|Ēģiptes un Sīrijas kampaņu karte Philip James de Loutherbourg - The Battle of Alexandria, 21 March 1801 - Google Art Project.jpg|thumb|[[Aleksandrijas kauja (1801)]] Embarquement armee d Egypte a Toulon en 1798.jpg|thumb|Francijas armija Tulonas ostā, gatavojas ceļam uz Ēģipti Bonaparte ante la Esfinge, por Jean-Léon Gérôme.jpg|thumb|''Bonaparts pie [[Lielā Sfinksa|Lielās Sfinksas]]'' (''Jean-Léon Gérôme, 1867—1868'') </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{Cite book|last=Bainville |first=Jacques |title=Bonaparte en Égypte: poème |location=Paris |publisher=Balland |year=1997 |language=French |isbn=2-7158-1135-7}} * {{cite book|last1=Barthorp|first1=Michael|title=Napoleon's Egyptian Campaigns 1798-1801|date=1992|publisher=Osprey Publishing|isbn=9780850451269}} * {{Cite book|last=Bernède |first=Allain |editor1=Gérard-Jean Chaduc |editor2=Christophe Dickès |editor3=Laurent Leprévost|title=La campagne d'Égypte : 1798–1801 Mythes et réalités |location=Paris |publisher=Musée de l'Armée |year=1998 |language=French|isbn=978-2-901-41823-8}} * {{cite book|last=Burleigh|first=Nina|title=Mirage|publisher=Harper|location= New York|date= 2007|isbn=978-0-06-059767-2}} * {{Cite book|first=Christian|last=Cherfils|title=Bonaparte et l'Islam d'après les documents français & arabes|publisher=Pedone|year=1914|oclc=253080866}} * {{Cite book|last=Cole | first = Juan|author-link=Juan Cole|title=Napoleon's Egypt: Invading the Middle East|publisher=Palgrave Macmillan|year=2007|isbn=978-1-4039-6431-1}} * {{cite book|last=Cleveland|first=William L.|title=A history of the modern Middle East|publisher=Michigan University Press|year=2004|isbn=0-8133-4048-9}} * {{cite book|last=Clodfelter|first=Micheal|title=Warfare and Armed Conflicts A Statistical Encyclopedia of Casualty and Other Figures, 1492–2015|publisher= McFarland, Incorporated, Publishers|location=Jefferson|date=2017|isbn =9781476625850}} * {{cite book |last= Chandler |first= David |title= The Campaigns of Napoleon |publisher= Macmillan |location = London|date = 1966|oclc = 4932949}} * {{Cite book|last=De Bellaigue |first=Christopher |title=The Islamic Enlightenment: The Struggle Between Faith and Reason – 1798 to Modern Times |publisher=Liveright Publishing Corporation |year=2017 |isbn=978-0-87140-373-5|location=New York}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] 12xiugm8b678i2zoq3y5gmbg2xzdb13 0 594364 4489976 4242476 2026-07-04T08:24:47Z Meistars Joda 781 4489976 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Izpriecas brauciens | operators = | attēls = Joy Ride (2001 film) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = trilleris | režisors = [[Džons Dāls]] | producents = | scenārijs = * [[Klejs Tārvers]] * [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]] | aktieri = * [[Stīvs Zāns]] * [[Pols Volkers]] * [[Lili Sobeskija]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Joy Ride'' | studija = * ''[[Regency Enterprises]]'' * ''Bad Robot'' * ''LivePlanet'' | montāža = | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2001|9|9}} | ilgums = 97 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|23 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|36,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0206314/|title= Joy Ride (2001) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|3|15}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Izpriecas brauciens"''' ({{Val|en|Joy Ride}}) ir 2001. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Džons Dāls]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Stīvs Zāns]], [[Pols Volkers]] un [[Lili Sobeskija]]. Filma stāsta par trim jauniešiem, kuri dodas izbraucienā. Izmantojot radio, viņi izjoko kādu kravas auto vadītāju, kurš, izrādās, ir psihopātisks slepkava. Filmas "Izpriecas brauciens" pirmizrāde notika {{Dat|2001|9|9|5=bez}} un to izplatīja ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''. Filma nopelnīja 36,6 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 23 miljonu dolāru budžeta, kā arī saņēma pozitīvu kritiķu novērtējumu, kuri īpaši slavēja Dāla režiju, scenāriju un aktierspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/joy_ride|title=Joy Ride {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-03-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/joy-ride/|title=Joy Ride Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-03-15|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2001/10/05/movies/film-review-watch-out-for-a-trucker-who-can-t-take-a-joke.html|title=FILM REVIEW; Watch Out for a Trucker Who Can't Take a Joke|work=The New York Times|access-date=2025-03-15|date=2001-10-05|last=Scott|first=A. O.|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2001-oct-05-ca-53531-story.html|title='Joy Ride' Takes a Gleefully Scary Trip|last=Thomas|first=Kevin|website=Los Angeles Times|access-date=2025-03-15|date=2001-10-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/joy-ride-2001|title=Joy Ride movie review & film summary (2001) {{!}} Roger Ebert|website=www.rogerebert.com|access-date=2025-03-15|language=en}}</ref> Filmai izdoti divi turpinājumi&nbsp;— "[[Izpriecas brauciens 2]]" (''Joy Ride 2: Dead Ahead'', 2008) un "[[Izpriecas brauciens 3]]" (''Joy Ride 3: Roadkill'', 2014). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Džefrijs Džeikobs Eibramss}} [[Kategorija:2001. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Neo-noir]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] rop0bli3udhz1snxiudydfidvmv6shz 0 605079 4489805 4307254 2026-07-03T18:00:40Z Meistars Joda 781 4489805 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Isajass Afeverki | vārds_orģ = ''ኢሳይያስ ኣፍወርቂ'' | attēls = Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg | att_izm = 220px | apraksts = Isajass Afeverki 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 1. Eritrejas prezidents | term_sākums = {{dat|1993|5|24|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|2|2}} | dzim_vieta = {{vieta|Eritreja|Asmera}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 3 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Isaias Afwerki's Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Isajass Afeverki''' ({{Val|ti|ኢሳይያስ ኣፍወርቂ}}, dzimis {{Dat|1946|2|2}}) ir [[Eritreja]]s politiķis. Kopš valsts izveides 1993. gadā Afeverki ir Eritrejas prezidents. 1966. gadā viņš pievienojās Eritrejas Atbrīvošanas frontei (ELF), bet 1970. gadā pēc iekšējām domstarpībām izstājās un kļuva par Eritrejas Tautas Atbrīvošanas frontes (EPLF) dibinātāju un vadītāju. Pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] 1991. gada 24. maijā Afeverki kļuva par pagaidu valdības vadītāju un 1993. gadā — par neatkarīgās Eritrejas pirmo prezidentu. Afeverki tiek raksturos kā [[Diktatūra|diktators]]. Eritrejas konstitūcija viņa vadībā netiek ievērota, vēlēšanu institūcijas faktiski nepastāv, un valstī ir ieviesta masveida obligātā karaklausība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/hr-bodies/hrc/co-i-eritrea/report-co-i-eritrea-0|title=Report of the Commission of Inquiry on Human Rights in Eritrea|website=OHCHR|access-date=2025-07-13|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-44771292|title=Can Ethiopia's Abiy Ahmed make peace with 'Africa's North Korea'?|access-date=2025-07-13|date=2018-07-09|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/worldviews/wp/2015/06/12/the-brutal-dictatorship-the-world-keeps-ignoring/|title=The brutal dictatorship the world keeps ignoring|work=The Washington Post|access-date=2025-07-13|date=2015-06-13|last=Taylor|first=Adam|issn=0190-8286|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebaffler.com/latest/the-despotism-of-isaias-afewerki-de-waal|title=The Despotism of Isaias Afewerki {{!}} Alex de Waal|website=The Baffler|access-date=2025-07-13|date=2022-09-02|language=en-US}}</ref> [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] un ''[[Amnesty International]]'' viņu apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/06/09/world/africa/eritrea-human-rights-abuses-afwerki-un-probe-crimes-against-humanity-committed.html|title=Torture and Other Rights Abuses Are Widespread in Eritrea, U.N. Panel Says|work=The New York Times|access-date=2025-07-13|date=2015-06-08|last=Cumming-Bruce|first=Nick|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amnesty.org/en/latest/news/2013/05/eritrea-rampant-repression-years-after-independence/|title=Eritrea: Rampant repression 20 years after independence|website=Amnesty International|access-date=2025-07-13|date=2013-05-09|language=en}}</ref> 2024. gadā "[[Reportieri bez robežām]]" Eritreju, Afeverki valdības vadībā, ierindoja pēdējā vietā pasaulē preses brīvības indeksā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsf.org/en/index|title=Index {{!}} RSF|website=rsf.org|access-date=2025-07-13|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Afeverki, Isajass}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Eritrejas politiķi]] [[Kategorija:Eritrejas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] k3gm6i29h4ek2tb60jvtn18p0thlhzp 0 605221 4489971 4309267 2026-07-04T08:03:25Z Meistars Joda 781 4489971 wikitext text/x-wiki '''Sabiedrības šķelšanās''' ir process, kurā dalošos [[Uzskats|uzskatu]] rezultātā izveidojas ierasti divas pretējas pozīcijas, kas līdz ar saasinājumu noved pieaugošas spriedzes un konfliktiem [[Sabiedrība|sabiedrībā]]. Šķelšanās tiek saistīta ar strukturāliem faktoriem – sociālekonomiskām, [[Etniskā grupa|etniskām]], politiskām, demogrāfiskām atšķirībām, piemēram, [[Izglītības līmenis|izglītības]] vai [[pārticība]]s līmeni.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Globalization, Cleavages, and the Radical Right|url=https://academic.oup.com/edited-volume/43520/chapter/364490264|publisher=Oxford University Press|date=2018-02-05|volume=1|first=Simon|last=Bornschier}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Loomis|first=Burdett A.|date=1983-06|title=Political Man: The Social Bases of Politics. Edited by Seymour Martin Lipset. (Baltimore: Johns Hopkins University Press, 1981. Pp. xxi + 586. $8.95, paper.)|url=https://www.cambridge.org/core/journals/american-political-science-review/article/abs/political-man-the-social-bases-of-politics-edited-by-seymour-martin-lipset-baltimore-johns-hopkins-university-press-1981-pp-xxi-586-895-paper/9BA4A000E78FF4489D2C02F7F27220D0|journal=American Political Science Review|language=en|volume=77|issue=2|pages=557–558|doi=10.2307/1959046|issn=0003-0554}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scribd.com/document/479633074/Lipset-S-M-Rokkan-S-Cleavage-structures-party-systems-and-voter-alignments-an-introduction|title=Lipset S.-M., Rokkan S. - Cleavage Structures, Party Systems, and Voter Alignments - An Introduction {{!}} PDF|website=Scribd|access-date=2025-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fried|first=Robert C.|date=1968-09|title=Party Systems and Voter Alignments: Cross-National Perspectives. Edited by Seymour Martin Lipset and Stein Rokkan. (New York: The Free Press, 1967. Pp. xvi, 554. $9.95.)|url=https://www.cambridge.org/core/journals/american-political-science-review/article/abs/party-systems-and-voter-alignments-crossnational-perspectives-edited-by-seymour-martin-lipset-and-stein-rokkan-new-york-the-free-press-1967-pp-xvi-554-995/36C109195FA6C45C3184E43470CC8B47|journal=American Political Science Review|language=en|volume=62|issue=3|pages=960–961|doi=10.2307/1953444|issn=0003-0554}}</ref> Šķelšanās var notikt par plašu jautājumu loku, piemēram, [[COVID-19 vakcinācija]], [[klimata pārmaiņas]], [[Seksuālā orientācija|seksuālo minoritāšu]], [[Imigranti|imigrantu]] vai [[Mazākumtautība|mazākumtautību]] tiesības. Šķelšanās var saasināties ap konkrētu politisko iniciatīvu, politisku procesu vai politisku spēku.<ref>Harris, M. L. (2023). ''Deadly Divisions: Class and Stigma as Fundamental Social Causes of Spatial Health Inequalities'' [PhD, West Virginia University Libraries]. <nowiki>https://doi.org/10.33915/etd.12166</nowiki>; Wille, A., & Bovens, M. (2019). Education as a Cleavage. ''SSRN Electronic Journal''. <nowiki>https://doi.org/10.2139/ssrn.3370399</nowiki>; Lane, J.-E., & Ersson, S. (2006). Gender and Homosexuality as a Major Cultural Cleavage. ''Swiss Political Science Review'', ''12''(2), 37–66. <nowiki>https://doi.org/10.1002/j.1662-6370.2006.tb00388.x</nowiki>; Borbáth, E., Hutter, S., & Leininger, A. (2023). Cleavage politics, polarisation and participation in Western Europe. West European Politics, 46(4), 631–651. <nowiki>https://doi.org/10.1080/01402382.2022.2161786</nowiki>; Rokkan, S. (1998). The transformation of cleavage politics The 1997 Stein Rokkan lecture.</ref> Izšķirami ir šķelšanos veicinoši faktori, kuru vidū ir, piemēram, ekonomikas lejupslīde, iekārtu vai pie varas esošo politisko spēku nomaiņa. Katalizatoru lomu var ieņemt arī izglītības līmenis un ekonomiskā nevienlīdzība, kā arī demogrāfiski faktori, kā, piemēram, vecums un dzimums.<ref>Scarcelli, M. (2014). Social Cleavages and Civil War Onset. ''Ethnopolitics'', ''13''(2), 181–202. <nowiki>https://doi.org/10.1080/17449057.2013.835516</nowiki></ref> Pētnieki nereti izšķir arī ģeogrāfiskus faktorus (lauku reģioni iepretim pilsētām), kā arī tehnoloģiskus, piemēram, informācijas pieejamību, vai izmanto ierastākus dalījumus, tostarp centrs-perifērija, globalizācija-suverenizācija, individuālisms-komunitārisms u.tml.<ref>Evans, G., & Northmore-Ball, K. (2018). Long-term factors: Class and religious cleavages. No ''The Routledge handbook of elections, voting behavior and public opinion''. Routledge.</ref> Sabiedrības šķelšanās pārklājas ar tādiem jēdzieniem kā sabiedrības saliedētība un demokrātijas dekonsolidācija – to kontekstā nereti izcelti tādi procesi kā pieaugoša populistisko politisko spēku ietekme valstī, etnisko un politisko domstarpību saasināšanās, kā arī iedzīvotāju un politisko spēku radikalizēšanās.<ref>Vergolini, L. (2010). Does Economic Vulnerability Affect Social Cohersion? Evidence from a Comparative Analysis. ''Canadian Journal of Sociology, 36'', 1-24; Borbáth, E., Hutter, S., & Leininger, A. (2023). Cleavage politics, polarisation and participation in Western Europe. West European Politics, 46(4), 631–651. <nowiki>https://doi.org/10.1080/01402382.2022.2161786</nowiki>; Howe, P. (2017). Eroding Norms and Democratic Deconsolidation. ''Journal of Democracy'', ''28''(4), 15–29. <nowiki>https://doi.org/10.1353/jod.2017.0061</nowiki></ref> Šķelšanās jēdziena precīzākai formulēšanai pētnieki Stefano Bartolini un Peters Mairs piedāvā grupēt faktorus trīs kategorijās: # Sabiedrības uzbūve – šķelšanās, kas pastāv starp lielām sabiedrības grupām ar konfliktējošām interesēm; # Psiholoģiski faktori – šķelšanās ietver uztveri par konkrētu sociālo grupu, tās uzskatiem, uzvedību, to vadošajām interesēm; # Koordinējoši un organizējoši apstākļi vai kapacitāte – politisko organizāciju iesaiste, mobilizēšana uz piederības, identitātes, lojalitātes un vērtību pamata, politiskās ietekmes gūšana, kas noved pie konflikta institucionālas un leģislatīvas nostiprināšanās.<ref>Bartolini S, Mair P. (1990). Identity, Competition, and Electoral Availability: The Stabilization of European Electorates 1885–1985. Cambridge, UK: Cambridge University Press</ref> == Vēsturiskās izmaiņas == Pētnieku Sejmora Martina Lipseta un Stīna Rokana 1967. gada darbs “Party Systems and Voter Alignments: Cross-National Perspectives” šķelšanos savieno ar vēsturiskām izmaiņām Eiropas politiskajā un sociālajā uzbūvē, tostarp izceļot Industriālās revolūcijas ietekmi, kā arī Reformāciju. Pētnieku pieejas pamatā ir saikne starp indivīda politiskajām izvēlēm un liela mēroga vēsturisku procesu ietekmes uz sabiedrības uzbūvi.<ref>Lipset, S.M. & S. Rokkan, (1967). Cleavage Structures, Party Systems and Voter Alignments: an Introduction. In: Lipset, S.M. and S. Rokkan (eds.), Party Systems and Voter Alignments: CrossNational Perspectives. New York: Free Press.</ref> Atbilstoši šim skaidrojumam, Rietumeiropas partiju sistēma ir savienota ar ilgstoši pastāvošiem sociāliem konfliktiem, kam ir strukturāla ietekme uz partiju formēšanos un savstarpējo sāncensību. Pētnieki piedāvā četrus dalījumus, kas radās līdz ar moderno valstu nostiprināšanos un industrializāciju: centrs-perifērija, baznīca-valsts, lauki-pilsēta un darbaspēks-kapitāls.<ref>Lipset, S.M. & S. Rokkan, (1967). Cleavage Structures, Party Systems and Voter Alignments: an Introduction. In: Lipset, S.M. and S. Rokkan (eds.), Party Systems and Voter Alignments: CrossNational Perspectives. New York: Free Press.</ref> Lipseta un Rokana šķelšanās jēdziens ir ieņēmis centrālu lomu vēlētāju uzvedības, Eiropas partiju sistēmas pētniecībā, lai arī, atskaitot metodoloģiju, faktoru kopums, kas tiek izmantots laika gaitā uz cauri pētījumiem ir atšķirīgs.<ref>Bornschier, S. (2009). ''Cleavage Politics in Old and New Democracies''. <nowiki>https://doi.org/10.5167/UZH-26412</nowiki></ref> Būtiska ir pētnieku tēze, ka “konflikti un domstarpības var rasties no dažādām attiecībām sociālajā uzbūvē, taču tikai daži no tiem ierasti polarizē politiku jebkurā pastāvošā sistēmā”.<ref>Lipset, S.M. & S. Rokkan, (1967). Cleavage Structures, Party Systems and Voter Alignments: an Introduction. In: Lipset, S.M. and S. Rokkan (eds.), Party Systems and Voter Alignments: CrossNational Perspectives. New York: Free Press.</ref> Līdz pagājušā gadsimta beigām šķiriskā piederība un reliģiskie faktori tika ierasti skatīti kā šādi faktori, tomēr laika gaitā tie kļuvuši neskaidri vai zaudējuši būtiskumu.<ref>Skatīt D. Denvera skaidrojumu par šīm izmaiņām: Denver, D. (1994). ''Elections and Voting Behaviour in Britain''. Macmillan Education UK. <nowiki>https://doi.org/10.1007/978-1-349-14905-6</nowiki>; kā arī: Ford, R., & Jennings, W. (2020). The Changing Cleavage Politics of Western Europe. ''Annual Review of Political Science'', ''23''(1), 295–314. <nowiki>https://doi.org/10.1146/annurev-polisci-052217-104957</nowiki></ref> Tādās valstīs kā Lielbritānijā šķelšanos bija ierasts saistīt ar šķirisko piederību, ko citu starpā arī tādi vēlētāju uzvedības un partiju politikas pētnieki kā Deivids Denvers klasificēja kā būtiskāko faktoru, izšķirot līdz gadsimta pēdējām desmitgadēm pastāvošu šķiriskās piederības un identifikācijas noteicošo lomu, kas būtiski mainījās līdz ar pēdējām divām gadsimta desmitgadēm, šķiriskās piederības dominējošajai lomai izzūdot.<ref>Denver, D. (1994). ''Elections and Voting Behaviour in Britain''. Macmillan Education UK. <nowiki>https://doi.org/10.1007/978-1-349-14905-6</nowiki></ref> Tā vietā ienākumu sadale un izglītība nereti tiek pieņemti kā būtiskākie faktori, kas ietekmē sabiedrības šķelšanos.<ref>Wille, A., & Bovens, M. (2019). Education as a Cleavage. ''SSRN Electronic Journal''. <nowiki>https://doi.org/10.2139/ssrn.3370399</nowiki></ref> Pētniecībā vairāk izcelta arī atsevišķo politisko partiju stratēģijas un reaģēšanas uz ārējiem spiedieniem, kas rodas no globalizācijas un Eiropas valstu apvienošanās un integrācijas. Iepretim tam, citi pētnieki ir uzsvēruši sociālekonomisku faktoru lomu, pievēršoties augstākās izglītības rādītājiem, migrācijai, etniskajai dažādībai, atšķirībām starp dažādām vecuma grupām, sabiedrības novecošanai un ģeogrāfiskiem faktoriem.<ref>Ford, R., & Jennings, W. (2020). The Changing Cleavage Politics of Western Europe. ''Annual Review of Political Science'', ''23''(1), 295–314. <nowiki>https://doi.org/10.1146/annurev-polisci-052217-104957</nowiki></ref> == Sabiedrības šķelšanās Latvijā == Latvijas gadījumā šķelšanos ierasti saista ar etnolingvistiskiem dalījumiem un to skata pārmijā ar sabiedrības saliedētības, integrācijas, kā arī nacionālās drošības jautājumiem, it sevišķi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.<ref>Skatīt: <nowiki>https://lvportals.lv/skaidrojumi/339856-aptauja-latviesi-saliedejas-49-krieviski-runajoso-kara-ietekme-izjut-sabiedribas-skelsanos-2022</nowiki>; Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kontekstā skatīt arī: “Re:Baltica” projektu “Šķelšanās”</ref> Tā, piemēram, ziņots, ka 49% krieviski runājošo kara ietekmē izjūt sabiedrības šķelšanos. Tas secināts SKDS pētījumā, kas 2022. gadā veikts pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma, kurā šķelšanās pretstatīta saliedētībai.<ref>https://lvportals.lv/skaidrojumi/339856-aptauja-latviesi-saliedejas-49-krieviski-runajoso-kara-ietekme-izjut-sabiedribas-skelsanos-2022</ref> Sabiedrības šķelšanās iepriekš saasinājusies arī vakcinācijas pret Covid-19 kontekstā, kur, savukārt, noteicoša loma bijusi tādiem faktoriem kā ienākumu un izglītības līmenim.<ref>https://www.la.lv/aptauja-lielakie-vakcinacijas-pret-covid-19-pretinieki-ir-cilveki-ar-pamatizglitibu-un-zemiem-ienakumiem</ref> Analoģiski, arī saliedētības politikas gadījumā vairākos gadījumos izcelta sociālekonomisko rādītāju nozīme: uz to norādījusi Valsts kontrole ziņojumā par revīziju, kurā skatīts, cik veiksmīgi tiek plānota un īstenota sabiedrības saliedētības jomas politika; iepriekš to izcēlis arī Sabiedrības integrācijas fonds; savukārt vēl pirms jomas pāriešanas Kultūras ministrijas pārziņā, 2002. gadā ekonomisko faktoru loma izcelta SKDS pēc Tieslietu ministrijas pasūtījuma veiktā pētījumā: “Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pasūtījuma veiktā SKDS aptaujas atklāj, kā Latvijas sabiedrība vērtē integrāciju un iedzīvotāju saliedētību Latvijā. Kā galvenais sabiedrības šķelšanās faktors, saskaņā ar aptaujas rezultātiem, ir ekonomiskā nevienlīdzība nevis nacionālie jautājumi.”<ref>Skatīt sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” 2023. gada Sabiedrības saliedētības radara ziņojumu. (pieejams: <nowiki>https://www.sif.gov.lv/lv/sabiedribas-saliedetibas-radars</nowiki>), kā arī Valsts kontroles 2025. gada 31. janvāra ziņojums par lietderības revīziju “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?”; Tieslietu ministrijas gadījumā skatīt: “Sabiedrības uzskati atsevišķos integrācijas jautājumos. Latvijas iedzīvotāju aptauja” (pieejams: <nowiki>https://providus.lv/petijumi/sabiedribas-uzskati-atseviskos-integracijas-jautajumos-latvijas-iedzivotaju-aptauja/</nowiki>)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites: == [https://vppsaliedetiba.lu.lv Projekts "VPP Saliedētība"] [[Kategorija:Politiski termini]] [[Kategorija:Sabiedrība]] 9jcqewfglj2lbybjrnd5gt8fcgbj5ep 0 605533 4489959 4355038 2026-07-04T07:27:14Z ZANDMANIS 91184 /* Dzīvesgājums */ 4489959 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Eduārs Mortjē | attēls = Dubufe_-_Marshal_Mortier.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Francijas maršals | dz_dat_alt = | dz_gads = 1768 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Le Katlē]], [[Francijas Karaliste]] (tagad {{FRA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1835 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Parīze]], [[Francija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[francūzis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Signatur Adolphe Édouard Casimir Joseph Mortier.PNG | piezīmes = Nogalināts atentātā kopā ar karali Luiju Filipu I mēģinājumā | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Francijas maršals]] | dienesta_laiks = 1791–1835 | valsts = [[Francija]] | struktūra = sauszemes armija | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Francijas Revolucionārie kari]]<br />[[Napoleona kari]] ([[Dīnas kauja]], [[Dīpenholas kauja]], [[Eilavas kauja]], [[Frīdlandes kauja]], [[1812. gada karš|Krievijas kampaņa]]) | apbalvojumi = [[Goda leģiona ordenis]]<br />[[Dzelzs kroņa ordenis]] | izglītība = }} | vārds_orig = ''Édouard Mortier'' }} '''Eduārs Mortjē''' ({{val|fr|Édouard Adolphe Casimir Joseph Mortier}}; dzimis {{dat|1768|02|13}}, miris {{dat|1835|07|28}}) bija [[Francija|franču]] karavīrs, [[ģenerālis]] un [[Francijas maršals]]. Viņš bija izcils karavadonis [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā, vēlāk arī [[diplomāts]] un politiķis, kurš kalpoja [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] valdīšanas laikā. == Dzīvesgājums == Eduārs Mortjē dzimis 1768. gada 13. februārī [[Le Katlē]] [[Francija|Francijā]]. Militāro karjeru sāka [[Francijas Revolūcija|Francijas revolūcijas]] laikā un ātri izcēlās ar vadības spējām. Viņš piedalījās daudzās svarīgās kampaņās un 1799. gadā kļuva par ģenerāli. 1804. gadā viņš tika iecelts par Francijas maršalu. Viņš komandēja vairākas armijas un izcēlās kampaņā Vācijā un [[1812. gada karš|Krievijas kampaņā]], tostarp arī [[Frīdlandes kauja|Frīdlandes]] un [[Eilavas kauja|Eilavas kaujās]]. Pēc Napoleona krišanas Mortjē pakļāvās [[Burboni|Burbonu]] monarhijai un turpināja dienestu. Vēlāk viņš kļuva par Francijas vēstnieku Krievijā un ieņēma vairākus augstus amatus Luija Filipa I valdīšanas laikā. 1835. gada 28. jūlijā Mortjē tika nogalināts [[Atentāts|atentātā]] [[Parīze|Parīzē]], kad tika izdarīts uzbrukums karalim Luijam Filipam I. Sprādzienā gāja bojā vairākas augstās amatpersonas, tostarp Mortjē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mortjē, Eduārs}} [[Kategorija:1768. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1835. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas maršali]] [[Kategorija:Francijas virsnieki]] [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Atentātā nogalinātie]] [[Kategorija:Parīzē mirušie]] a4fdi0cl1wdjxra43z1ol18rh9delr5 0 608193 4489967 4485194 2026-07-04T07:53:34Z Meistars Joda 781 4489967 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''What Kate Did'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=2. sezona |Series no=9. sērija |Director=[[Pols Edvardss]] |Writer=[[Stīvens Maeda]]<br />[[Kreigs Rajts]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Maikls Bonvilejns]] |Editor=[[Stīvens Semels]] |Airdate=2005. gada 30. novembrī |Length=45 minūtes |Guests=*[[Fredriks Lene]] kā maršals Marss *[[Beta Broderika]] kā Diāna Džensena *[[Lindsijs Ginters]] kā Sems Ostens |Prev=''[[Collision]]'' |Next=''[[The 23rd Psalm]]'' }} '''''What Kate Did''''' (no {{val|en|Ko Keita izdarīja}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie|otrās sezonas]] devītā sērija. Sērijas režisors ir [[Pols Edvardss]], bet scenāristi ir [[Stīvens Maeda]] un [[Kreigs Rajts]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2005. gada 30. novembrī. Keita sāk redzēt dīvainas [[Halucinācijas|vīzijas]] un dzird sava tēva balsi, ticot, ka zaudē prātu. Loks un Eko satuvinās, viņus vieno kopīga interese par bunkuru — īpaši pēc tam, kad Eko parāda Lokam trūkstošo apmācību filmas fragmentu, kas paredzēts bunkura darbiniekiem. Sērija arī atklāj, kā Keita kļuva par bēgli, kuru sāka vajāt policija. == Sižets == === Uz salas === Džeks turpina ārstēt Sojeru, sūtot Keitu pēc ēdiena, jo viņa jau ilgi ir sēdējusi pie Sojera. Sojers murmina, ka mīl Keitu, apdullinot Džeku. Tikmēr Keita, lasot augļus, pēkšņi ierauga melnu [[Mājas zirgs|zirgu]], kas aizskrien krūmos. Atgriežoties, Keita pārņem Sojera aprūpi no Džeka. Tikmēr pārējie izdzīvojušie pulcējas uz Šenonas [[Bēres|bērēm]], kuru apglabā blakus Būnam un Skotam. Eko pierunā Anu Lusiju arī nākt, taču viņa atsakās. Saīds pasaka dažus vārdus un aiziet. Tikmēr Keita pieliecas pie guļošā Sojera, kurš pēkšņi satver viņu aiz kakla un dusmīgi jautā: "Kāpēc tu mani nogalināji?" Loks un Džeks ieskrien bunkurā, kur neatrod Keitu, bet atrod Sojeru guļam uz grīdas un taimeri ar 23 sekundēm līdz beigām. Loks atiestata taimeri tieši brīdī, kad tas sasniedz nulli. Tikmēr Čārlijs džungļos nejauši sastop Keitu, kura uzvedas dīvaini un jautā par zirgiem. Vēlāk pludmalē Džeks no Čārlija uzzina par šo notikumu. Bunkurā Loks atrod skrūvju griezēju un noņem rokudzelžu aproci no Džinas rokas. Maikls vēlas noskatīties apmācību filmu [[Dharma Initiative|stacijas "Gulbis"]] darbiniekiem, un Eko viņam pievienojas. Džeks džungļos atrod Keitu — viņa sākumā raud un runā par savu dzīvi, bet pēc tam viņi ar Džeku skūpstās. Eko, Loks un Maikls noskatās apmācību filmu. Maikls uzdod dažus jautājumus, bet Eko pievērš uzmanību tam, ka daļa filmas trūkst. Saīds apsēžas blakus Keitai, kura sēž pie kapiem. Viņa saka, ka domā, ka ir traka, bet Saīds atbild, ka ir redzējis Voltu džungļos, tāpēc viņš, iespējams, ir tikpat traks kā viņa. Loks īsi paskaidro Maiklam, kas jādara, un viņš apsēžas pie datora. Pēc tam Džons dodas pie Eko. Viņš pastāsta Loka stāstu no [[Bībele]]s un iedod Lokam Bībeli, ko atradis virszemes bunkurā — stacijā "Bulta". Tajā Loks atrod iedobi, kur paslēpta trūkstošā filmas daļa. Kamēr Eko un Loks ielīmē trūkstošo filmas daļu, Keita izved Sojeru ārā ieelpot svaigu gaisu. Pēkšņi viņi abi ierauga melnu zirgu. Keita uzmanīgi tam tuvojas, to apskauj, un zirgs aizsoļo prom. Džeks pienāk pie Anas Lusijas un atnes viņai dzērienu — līdzīgu tam, ko viņi dzēra pirms lidojuma. Loks un Eko noskatās trūkstošo filmas daļu, kurā doktors Mārvins Kendls stingri aizliedz izmantot datoru jebkādiem citiem mērķiem, izņemot ciparu ievadīšanu. Viņš brīdina, ka var rasties šāds kārdinājums, taču saziņa ar ārpasauli caur datoru ir stingri aizliegta. Tajā brīdī uz datora ekrāna parādās ziņojums: "Sveiki." Maikls atbild, un seko jautājums: "Kas tas ir?" Viņš ievada savu vārdu. Kad Maikls jautā, kas raksta, viņam atbild: "Tēti?" === Keitas atmiņas === Keita sēž uz savas mājas lieveņa, kad viņas iereibušais tēvs Veins lūdz viņu palīdzēt aiziet gulēt. Kad viņa to izdara, viņš izturas uzmācīgi, taču Keita tomēr viņu nogulda. Vēlāk viņa iziet no mājas un aizbrauc ar motociklu — brīdī, kad māja uzsprāgst. Ēdnīcā, kur strādā viņas māte Diāna, Keita pasniedz viņai [[Apdrošināšana|apdrošināšanas polisi]] un aiziet, neko nepaskaidrojot. Vēlāk Keita mēģina nopirkt autobusa biļeti uz [[Talahasī]], kad aiz viņas kāds svešinieks sāk uzdot dīvainus jautājumus. Keita pamana policistus civilajā apģērbā, un svešinieks — maršals Marss — viņu satver. Viņa mēģina izrauties, salaužot viņam degunu, taču tik un tā tiek arestēta par aizdomām tēva slepkavībā — kā ziņo viņas māte. Vēlāk Marss ved viņu uz [[Aiova|Aiovu]] uz tiesas sēdi. Pēkšņi uz ceļa iznāk melns zirgs, un Marss pēkšņi pagriež stūri, izraisot [[Autoavārija|autoavāriju]]. Viņš zaudē samaņu. Keita izņem roku dzelžu atslēgu no kabatas, bet, kad Marss atgūst samaņu, viņa to izstumj no automašīnas un aizbrauc. Melnais zirgs visu notiekošo vēro. Keita ierodas militārās vervēšanas punktā, kur strādā viņas patēvs Sems. Viņa atzīst, ka tikai nesen uzzinājusi — Veins patiesībā ir viņas īstais tēvs. Sems saka, ka viņam jāziņo policijai par viņu, taču atklāj, ka dod viņai stundu pārsvaru un pēc tam ziņos par viņu. Keita, asarās, pamet punktu, pa ceļam garāmejot televizoram, kurā redzams Saīds militārajā formā. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Denjels De Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone * [[Mišela Rodrigesa]] — Ana Lusija Kortesa * [[Adevale Akinvoje Agbadže]] — Eko kungs * [[Sintija Votrosa]] — Libija Smita {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Sems Andersons]] — Bernards Nedlers * [[L. Skota Koldvela|Laverna Koldvela]] — Roza Nedlera * [[Fredriks Lene]] — maršals Edvards Marss * [[Beta Broderika]] — Diāna Džensena * [[Lindsijs Ginters]] — Sems Ostens {{Col-2}} * [[Džeimss Horans]] — Veins Džensens * [[Fransūa Šo]] — doktors Mārvins Kendls * [[Kriss Kandela]] — Kreigs * [[Braiens Sato]] — Ričards * [[Džims Mocarela]] — Džeroms {{Col-end}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Pazudušie}} [[Kategorija:Pazudušie]] bodx582ydg5h0ujxnjt5epiavifgn7a 0 609148 4489706 4487618 2026-07-03T12:38:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489706 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Eksporta iela|Eksporta iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Eksporta iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] |karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Liepāja}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] |ielas garums = 1330 m |atklāta = 2025. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Eksporta iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunās pasaules]] apkaimē. Pēc plāna, tā sākas topošajā apļveida krustojumā ar [[Parka iela (Liepāja)|Parka ielu]] un [[Dzelzsgriezēja iela|Dzelzsgriezēja ielu]] un stiepjas ziemeļaustrumu virzienā līdz krustojumam ar [[Meldru iela (Liepāja)|Meldru ielu]] un [[Dūņu iela (Liepāja)|Dūņu ielu]]. Ielas kopējais garums ir aptuveni 1330 metri. Eksporta iela izveidota bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā Liepājas industriālajā parkā. Tās nosaukumu, tāpat kā citu jaunizveidotu ielu nosaukumus, liepājnieki izvēlējās balsojumā 2025. gada jūlijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Balsojums par jaunizveidoto ielu nosaukumiem bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā – topošajā Liepājas industriālajā parkā |url=https://epakalpojumi.liepaja.lv/lv/projects/preview/486/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}}}}</ref> un Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome to apstiprināja 21. augustā. 2025. gadā Eksporta iela izbūvēta posmā no [[Martena iela]]s līdz [[Naglu iela]]i un posmā no [[Inženieru iela (Liepāja)|Inženieru ielas]] līdz Meldru ielai. Šajos posmos iela ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Gar ielu tika izbūvēti gājēju un velosipēdu celiņi, pazemes inženierkomunikācijas un apgaismojums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Trīs skursteņu, Dzelzsgriezēja un Čuguna: Liepājnieki tiek pie astoņām jaunām ielām |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}} |date={{dat|2025|8|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260106141108/https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ }}</ref> == Ielu savienojumi == Eksporta iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Parka iela (Liepāja)|Parka iela]] / [[Dzelzsgriezēja iela]] (plānots apļveida krustojums, vēl nav izbūvēts) * [[Martena iela]] (T veida krustojums) * [[Naglu iela]] (T veida krustojums) * [[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]] * [[Inženieru iela (Liepāja)|Inženieru iela]] * [[Meldru iela (Liepāja)|Meldru iela]] / [[Dūņu iela (Liepāja)|Dūņu iela]] (apļveida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}} [[Kategorija:Ielas Jaunajā pasaulē (Liepāja)]] pbpzrl077vo7c8qe93682nffl7rpcps 0 609155 4489949 4487625 2026-07-04T06:44:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489949 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Inženieru iela|Inženieru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Inženieru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Liepāja}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] |ielas garums = 755 m |atklāta = 2025. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Inženieru iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunās pasaules]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības ielu]] un stiepjas dienvidaustrumu virzienā līdz [[Dzelzsgriezēja iela]]i. Inženieru ielas kopējais garums ir aptuveni 755 metri. Iela izveidota bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā Liepājas industriālajā parkā. Tās nosaukumu, tāpat kā citu jaunizveidotu ielu nosaukumus, liepājnieki izvēlējās balsojumā 2025. gada jūlijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Balsojums par jaunizveidoto ielu nosaukumiem bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā – topošajā Liepājas industriālajā parkā |url=https://epakalpojumi.liepaja.lv/lv/projects/preview/486/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}}}}</ref> un Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome to apstiprināja 21. augustā. Tagad Liepājas Industriālā parka teritorijā notiek jaunu ielu izbūve, kas ietver sevī arī gājēju un velosipēdu celiņu, pazemes inženierkomunikāciju, apgaismojuma izbūvi un apzaļumošanu. Inženieru ielas izbūvi tiek plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Trīs skursteņu, Dzelzsgriezēja un Čuguna: Liepājnieki tiek pie astoņām jaunām ielām |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}} |date={{dat|2025|8|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260106141108/https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ }}</ref> == Ielu savienojumi == Inženieru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) * [[Eksporta iela (Liepāja)|Eksporta iela]] * [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu iela]] (plānots T veida krustojums) * [[Dzelzsgriezēja iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Jaunajā pasaulē (Liepāja)]] 0xr6ensb8xr05ggk2o1whw29n2mpiar 0 610630 4489998 4343438 2026-07-04T10:03:23Z Meistars Joda 781 4489998 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Asaris | dz_gads = 1960 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 22 | nodarbošanās = [[arheologs]] | vecāki = [[Gunārs Asaris]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | dzimums = V | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dz_vieta = [[Rīga]] }} '''Jānis Asaris''' (dzimis {{dat|1960|3|22}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists. Jānis Asaris dzimis arhitekta [[Gunārs Asaris|Gunāra Asara]] ģimenē. Jau skolas gados piedalījies arheoloģiskajos izrakumos kopā ar [[Vladislavs Urtāns|Vladislava Urtāna]] vadītā jauno arheologu pulciņa dalībniekiem. 1983. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un Filozofijas fakultāti]]. 1982. gadā sācis strādāt Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskās padomes Arheoloģijas nodaļā. Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izveides 1989. gadā kļuvis par tās vadītāja vietnieku. 2009. gadā kļuvis par Inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītāju. Kopš 2019. gada ir [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde]]s Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs.<ref>https://icomos.lv/members/janis-asaris</ref> [[Latvijas Arheologu biedrība]]s biedrs kopš tās dibināšanas 1994. gadā. No 1999. līdz 2003. gadam, kā arī no 2015. līdz 2021. gadam bijis tās vadītājs. Galvenās zinātniskās intereses saistās ar [[Kurzeme]]s vēlā [[Dzelzs laikmets Latvijā|dzelzs laikmeta]] pieminekļu izpēti. Vadījis [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskos izrakumus]] [[Grobiņa]]s Priediena senkapos, [[Tukuma pilskalns|Tukuma pilskalnā]] un apmetnē, Lībagu Sāraju senkapos, [[Talsi|Talsu]] senpilsētā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Asaris, Jānis}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] cw3myfcc59u08i2u2eo4nehv0plmvd0 0 612269 4489881 4400928 2026-07-03T22:04:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489881 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Grokipēdija (''Grokipedia'') | logo_attēls = | lapas_attēls = | lozungs = | veids = [[interneta enciklopēdija]] | valsts = {{vieta|ASV}} | īpašnieks = ''xAI'' | izveidotāji = | darbību_uzsāka = {{dat|2025|10|27}} | valodas = | komerciāla = | reģistrācija = | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = [https://www.grokipedia.com/ grokipedia.com] }} '''Grokipēdija''' ({{val|en|Grokipedia}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] multimiljardiera [[Īlons Masks|Īlona Maska]] projekts — [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] atbalstīta [[Interneta enciklopēdija|tiešsaistes enciklopēdija]], kuras mērķis ir konkurēt ar [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], apsūdzot to politiskā un zinātniskā [[Angažētība|angažētībā]]. == Vēsture == Projekta faktiskā palaišana aizkavējās. Sākotnēji to paredzēja palaist 2025. gada 5. oktobrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livemint.com/technology/tech-news/elon-musk-confirms-grokipedia-version-0-1-coming-soon-what-is-it-and-release-timeline-11759639892172.html|title=Elon Musk confirms Grokipedia Version 0.1 coming soon: What is it and release timeline|last=Choudhary|first=Govind|website=mint|access-date=2025-10-22|date=2025-10-05|language=en}}</ref><ref>[https://www.ndtv.com/world-news/what-is-grokipedia-elon-musk-to-unveil-wikipedia-competitor-in-two-weeks-9399157 NDTV. What Is Grokipedia? Elon Musk To Unveil Wikipedia Competitor In Two Weeks]</ref> pēc tam to atlika uz divām nedēļām, tomēr arī tad Grokipēdija vēl faktiski nestartēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://breakingmovied.blogspot.com/2025/10/xai-revival-grokipedia-ai-driven.html|title=xAI Revival Grokipedia: An AI-Driven Challenger to Wikipedia's Dominance|website=Breaking MOVIED|access-date=2025-10-22|date=2025-10-20}}</ref> Masks atlikšanu skaidroja ar nepieciešamību pārvarēt "aizspriedumus un politiskos naratīvus",<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/technology/tech-news/elon-musk-delays-launch-of-wikipedias-ai-rival-grokipedia-to-purge-out/articleshow/124719781.cms|title=Elon Musk delays launch of Wikipedia’s AI rival Grokipedia ‘to purge out…’|work=The Times of India|access-date=2025-10-22|date=2025-10-21|issn=0971-8257}}</ref> solot palaist to nedēļas beigās (25.-26. oktobrī).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panewslab.com/en/articles/de7fce77-33c4-49c9-8813-8fd3c508beee|title=Elon Musk: The release of Grokipedia v0.1 has been postponed to this weekend|website=Panews|access-date=2025-10-22|language=en-US}}</ref> Tā tika palaista 27. oktobrī un jau pirmajās dienās saturēja gandrīz miljonu rakstu, kuri galvenokārt bija saīsināti vai nedaudz pārveidoti kopēti no Vikipēdijas, taču nesaglabājot tās formatējumu un vietām laboti atbilstoši Maska uzskatiem vai vēlmēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/technology/2025/10/27/grokipedia-wikipedia-musk-/|title=Elon Musk launches a Wikipedia rival that extols his own ‘vision’|work=The Washington Post|access-date=2025-10-29|date=2025-10-27|issn=0190-8286|language=en-US}}</ref> Masks solīja līdz gada beigām samazināt Vikipēdijas kopēšanu rakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/siladityaray/2025/10/28/musk-takes-on-wikipedia-with-ai-generated-grokipedia-what-to-know/|title=Musk Launches ‘Grokipedia’—An AI-Generated Wikipedia Challenger|last=Ray|first=Siladitya|website=Forbes|access-date=2025-10-29|language=en}}</ref> == Kvalitāte un ideoloģija == Vikipēdijas dibinātājs [[Džimijs Veilss]] izteicās, ka [[Sarunbots|LLM]], kā [[Grok]], pārāk bieži sacer halucinatīvus tekstus, lai tie varētu pilnvērtīgi aizstāt Vikipēdiju.<ref>[https://www.cnbc.com/2025/10/28/elon-musk-grokipedia-wikipedia-founder-jimmy-wales.html [https://www.cnbc.com/2025/10/28/elon-musk-grokipedia-wikipedia-founder-jimmy-wales.html] CNBC. Elon Musk’s Grokipedia is live. Wikipedia founder Jimmy Wales isn’t trembling: ‘LLMs are not good enough to write wiki entries]</ref> Tāpat uz šādām halucinācijām Grokipēdijas rakstā par sevi norādīja Vikipēdijas līdzdibinātājs un kritiķis [[Lerijs Sendžers]], kurš kopumā atbalsta projektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theprint.in/feature/is-grokipedia-really-a-neutral-wikipedia-elon-musk-wants-you-to-believe-it/2772190/|title=Is Grokipedia really a neutral Wikipedia? Elon Musk wants you to believe it|last=Baruah|first=Antara|website=ThePrint|access-date=2025-10-29|date=2025-10-28|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.northeastern.edu/2025/10/08/elon-musk-wikipedia-competitor/|title=Can Elon Musk’s Grokipedia compete with Wikipedia? An expert explains|last=Contreras|first=Cesareo|website=Northeastern Global News|access-date=2025-10-22|date=1010|language=en-US}}</ref> Neraugoties uz ārējo Grokipēdijas kritiku par labējumu, pētījums 2025. gada novembrī parādīja Grokipēdiju kā kopumā kreisu, ar izņēmumiem reliģijas un vēstures tēmās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://threadreaderapp.com/thread/1998060923358253058.html|title=Thread by @TahaYasseri on Thread Reader App|website=threadreaderapp.com|access-date=2026-01-22}}</ref> izskaidrojot to ar sekošanu Vikipēdijas narratīviem.<ref name=":3">https://arxiv.org/html/2510.26899v3 How Similar Are Grokipedia and Wikipedia? A Multi-Dimensional Textual and Structural Comparison. Taha Yasseri, Saeedeh Mohammadi.</ref> Salīdzinošajos pētījumos par bibliogrāfisko atsauču izgūšanu ''Grok'' izcēlās kā viens no nedaudzajiem LLM modeļiem, kas nefabricēja atsauces, lai gan tā dotās atsauces bieži satur nepilnības vai pat tehniskas kļūdas. ''Grok 2'' demonstrēja augstu konsekvenci un minimālu ideoloģisko neobjektivitāti.<ref name=":3" /> Grokipēdijas raksti ir vidēji vairākas reizes garāki nekā angļu valodas Vikipēdijā, galvenokārt uz tēmas plašāka izklāsta rēķina.<ref name=":3" /> Atšķirībā no Vikipēdijas, pašreizējā Grokipēdijas versijā nav attēlu un nav iekšējo saišu. Šie trūkumi ievērojami apgrūtina Grokipēdijas rakstu pārlūkošanu un izpratni.<ref name=":3" /> == Ideja == Grokipēdija tika radīta ar deklarēto mērķi radīt objektīvu un ātrdarbīgu bezmaksas zināšanu bāzi. Atšķirībā no Vikipēdijas, kas ir atkarīga no brīvprātīgajiem redaktoriem un rakstu rediģēšana bieži ir ilgstoši konfliktējoša līdzsvara panākšanai,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://newcastillian.com/2025/10/22/grokipedia-vs-wikipedia-war-of-the-encyclopedias/|title=The War Of The Encyclopedias: New Kid Grokipedia vs Old School Wikipedia|last=Swemmer|first=Calvin|website=Newcastillian News|access-date=2025-10-22|date=2025-10-22|language=en-ZA}}{{Novecojusi saite}}</ref> Grokipēdija izmanto [[xAI]] sarunbotu [[Grok]], lai nekavējoties iegūtu un pārbaudītu faktus. Šī mākslīgā intelekta vadītā sistēma spēj pārbaudīt milzīgu datu apjomu, piemēram, tīmekļa lapas un sociālo mediju ierakstus, lai nodrošinātu informācijas aktualitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://breakingmovied.blogspot.com/2025/10/xai-revival-grokipedia-ai-driven.html|title=xAI Revival Grokipedia: An AI-Driven Challenger to Wikipedia's Dominance|website=Breaking MOVIED|access-date=2025-10-22|date=2025-10-20}}</ref> Piemēram, jaunākās ziņas vai jauni atklājumi var parādīties gandrīz nekavējoties, atšķirībā no lēnākiem cilvēku rediģētiem atjauninājumiem Vikipēdijā. No otras puses, daudzu cilvēku rediģētā Vikipēdija ļauj sasniegt [[Konsensuss|konsensusu]], atmetot galējos vai vienkārši nepietiekami plaši kreisajos "uzticamajos avotos" publicētos viedokļus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://theconversation.com/grokipedia-elon-musk-is-right-that-wikipedia-is-biased-but-his-ai-alternative-will-be-the-same-at-best-267557|title=Grokipedia: Elon Musk is right that Wikipedia is biased, but his AI alternative will be the same at best|last=Yasseri|first=Taha|website=The Conversation|access-date=2025-10-22|date=2025-10-15|language=en-US}}</ref> kamēr ''Grok'' ne reizi vien izcēlies ar radikālu bezalternatīvu viedokļu paušanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pcmag.com/news/elon-musk-plans-to-take-on-wikipedia-with-grokipedia|title=Elon Musk Plans to Take on Wikipedia With 'Grokipedia'|website=PCMAG|access-date=2025-10-22|date=2025-09-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magazin.hrt.hr/znanost-tehnologija/elon-musk-razvija-grokipediju-konkurenta-wikipediji-12360234|title=Elon Musk razvija Grokipediju, konkurenta Wikipediji|website=Hrvatska radiotelevizija|access-date=2025-10-22|language=hr}}</ref> Plāns paredzēja veidot sākotnējos tekstus uz Vikipēdijas rakstu bāzes, izmetot no tiem to, ko ''Grok'' atzīs par kļūdām vai neobjektivitāti,<ref name=":0">https://www.mexc.co/en-IN/news/grokipedia-by-elon-musk-set-to-debut-in-two-weeks/120520 MEXC. Grokipedia by Elon Musk set to debut in two weeks</ref> vadoties no avotiem, kas arī bieži ir neobjektīvi.<ref name=":2" /> No pavasara lietotāji tika aicināti arī iestāties komūnā, lai pielabotu ''Grok'' darbības neizbēgamās kļūdas, tādējādi kontrole pār rakstiem būtu hibrīda — ''Grok'' un dzīvi moderatori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://breakingmovied.blogspot.com/2025/10/xai-revival-grokipedia-ai-driven.html|title=xAI Revival Grokipedia: An AI-Driven Challenger to Wikipedia's Dominance|website=Breaking MOVIED|access-date=2025-10-22|date=2025-10-20}}</ref> == Fons == Jau agrāk bijuši mēģinājumi veidot Vikipēdijas labējos analogus, piemēram, [[Conservapedia]]. Tie visi cietuši neveiksmi sacensībā, lai gan daļa no tiem vēl pastāv.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.northeastern.edu/2025/10/08/elon-musk-wikipedia-competitor/|title=Can Elon Musk’s Grokipedia compete with Wikipedia? An expert explains|last=Contreras|first=Cesareo|website=Northeastern Global News|access-date=2025-10-22|date=1010|language=en-US}}</ref> 2025. gada 30. septembrī Īlons Masks sociālo mediju platformā [[Twitter|X (Twitter)]] ievietoja ierakstu: > “Mēs veidojam Grokipedia @xAI. Tas (...) ir nepieciešams solis ceļā uz xAI mērķi — izprast Visumu.”<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenews.com.pk/latest/1347757-elon-musk-to-replace-wikipedia-with-grokipedia|title=Elon musk to replace ‘Wikipedia’ with ‘Grokipedia’|last=Baig|first=Hafsa Naeem|website=www.thenews.com.pk|access-date=2025-10-22|date=2025-10-01|language=en}}</ref> Masks pirms tam bija apsmējis Vikipēdiju par tās, viņaprāt, pārlieku kreiso ievirzi un kreisajiem nepatīkamu viedokļu noniecināšanu. Pēc paziņojuma kreisie mēdiji un lietotāji izteica bažas, ka Grokipēdija varētu sākt popularizēt labējos uzskatus.<ref>[https://cybernews.com/tech/elon-musk-grokipedia-launch/ Cybernews. Elon Musk to launch Grokipedia, a Wikipedia competitor. Should we be afraid?]</ref> Masks no savas puses izteicās, ka Grokipēdija tās augstākās kvalitātes dēļ aizstāšot Vikipēdiju, kura turklāt prasot aizdomīgi lielu ziedojumu finansējumu.<ref name=":1" /> ''Grok'' augstāku vērību piegriež tvītiem Maskam piederošajā X platformā, kura tiek uzskatīta par labējiem draudzīgāku. Maskam svarīga bija arī līguma noslēgšana ar valsti par viņa sarunbota lietošanu, sekojot [[OpenAI]] un [[Anthropic]] piemēram.<ref name=":0" /> Šī ''xAI'' komerciālā ievirze Vikipēdijas atbalstītājiem šķiet riskanta, jo finansiāla atkarība var ietekmēt Grokipēdijas saturu tāpat, kā Vikipēdijas saturu ietekmē tās redaktoru nevienlīdzīgās sociālās iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailygrail.com/2025/10/if-you-build-it-they-will-grok-elon-tries-to-replace-wikipedia/|title=If You Build It, They Will Grok? Elon Tries to Replace Wikipedia|last=junkie|first=red pill|website=The Daily Grail|access-date=2025-10-22|date=2025-10-22|language=en-AU}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Tiešsaistes enciklopēdijas]] [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] b55i8larlqs0e6v61a4xppedicda0ke 0 613130 4489874 4467870 2026-07-03T21:04:46Z ZANDMANIS 91184 4489874 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Metjū Šeifers | vārds_orig = ''Matthew Schaefer'' | attēls = Schaefer2026.jpg | att_izm = | paraksts = Metjū Šeifers 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|9|5}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Hamiltona (Kanāda)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2025 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Islanders"]] | numurs = 48 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 1., 1. kārtā | dr_gads = [[2025. gada NHL drafts|2025]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Ņujorkas "Islanders"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = {{ih|CAN}} | taut 1 = 2025—''pašlaik'' <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Kaldera balva]] — 2026 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|7|4||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}} {{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Somija 2024]]}} }} '''Metjū Šeifers''' ({{val|en|Matthew Schaefer}}; dzimis {{dat|2007|9|5}}) ir [[Kanāda]]s profesionāls [[hokejs|hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2026) Šeifers spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) komandas [[Ņujorkas "Islanders"]] sastāvā. Šeiferu "Islanders" komanda izvēlējās ar pirmo numuru 2025. gada NHL draftā.<ref>{{cite web |title=NHL draftā ar pirmo numuru izvēlas Metjū Šeiferu |url=https://sports.tvnet.lv/8277009/nhl-drafta-ar-pirmo-numuru-izvelas-metju-seiferu |access-date=2025. gada 28. jūnijs |website=delfi.lv |date=}}</ref> == Spēlētāja karjera == === Junioru karjera === Šeiferu [[Ontārio hokeja līga]]s draftā izvēlējās [[Ēri "Otters"]] komanda.<ref name="draft">{{cite news|url=https://chl.ca/ohl-otters/article/erie-otters-defenseman-matthew-schaefer-selected-1-overall-in-2025-nhl-entry-draft/|title=Erie Otters Defenseman Matthew Schaefer Selected #1 Overall in 2025 NHL Entry Draft|website=chl.ca|date=2025-06-27|access-date=2025-10-29}}</ref> Viņš kļuva par trešo spēlētāju "Otters" vēsturē pēc [[ Raiens O'Railijs|Raiena O'Railija]] un [[Konors Makdeivids|Konora Makdeivida]], kurš tika izvēlēts ar pirmo numuru. 2023. gada maijā viņš parakstīja līgumu ar "Otters" komandu, lai pievienotos viņiem nākamajā rudenī. Šeifers sezonu noslēdza ar 17 punktiem (3 vārti un 14 rezultatīvas piespēles) un tika iekļauts līgas labāko debitantu pirmajā izlasē. Nākamās sezonas sākumu viņš izlaida [[Infekciozā mononukleoze|infekciozās mononukleozes]] dēļ. Atslēgas kaula lūzums lika viņam izlaist lielāko daļu 2024.–2025. gada sezonas, taču viņš tik un tā tika atzīts par [[Kanādas hokeja līga|CHL]] daudzsološāko jauno spēlētāju. Pirmsdrafta sezonā viņš guva 22 punktus, gūstot 7 vārtus un pievienojot 15 rezultatīvas piespēles.<ref name=CHLRookie>{{cite web |last=Séguin |first=Christopher |title=Gavin McKenna becomes the third-youngest to earn CHL Player of the Year honours as the league’s top talent is celebrated at the 2025 CHL Awards |url=https://chl.ca/article/gavin-mckenna-becomes-the-third-youngest-to-earn-chl-player-of-the-year-honours-as-the-leagues-top-talent-is-celebrated-at-the-2025-chl-awards/ |access-date=2025-10-29 |website=Canadian Hockey League |date=2025-06-13}}</ref>. === NHL Karjera === 2025. gada 27. jūnijā Šeiferu ar pirmo numuru 2025. gada NHL draftā izvēlējās [[Ņujorkas "Islanders"]] komanda. Un viņš 4. augustā parakstīja trīs gadu jauno spēlētāju līmeņa līgumu.<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/islanders/news/islanders-sign-schaefer|title=Islanders Sign Schaefer|website=NHL.com |date=August 4, 2025 |access-date=August 4, 2025}}</ref> Šeifers debitēja NHL komandā 9. oktobrī pret [[Pitsburgas "Penguins"]] komandu un guva savu pirmo NHL punktu, asistējot [[Džonatans Druāns|Džonatana Druāna]] vārtos pirmajā periodā.<ref>{{cite web |last=Morreale |first=Mike G. |url=https://www.nhl.com/news/matthew-schaefer-makes-family-proud-in-nhl-debut-with-new-york-islanders |title=Schaefer makes family, friends 'super proud' in NHL debut with Islanders |website=NHL.com |date=October 9, 2025 |access-date=October 10, 2025}}</ref> Divas dienas vēlāk, 11. oktobrī, Šeifers guva savus pirmos NHL vārtus pret [[Vašingtonas "Capitals"]] komandu, kad "Islanders" zaudēja spēli ar rezultātu 4:2.<ref>{{cite web |last1=Rosner |first1=Stefen |title=Schaefer scores 1st goal in Islanders loss to Capitals |url=https://www.nhl.com/news/washington-capitals-new-york-islanders-game-recap-october-11-2025 |access-date=October 12, 2025 |website=NHL.com |date=October 11, 2025}}</ref> 21. oktobrī Šeifers aizvadīja savus pirmo NHL vairāku punktu spēli ar vieniem vārtiem un vienu rezultatīvu piespēli Ņujorkas komandas uzvarā pār [[Sanhosē "Sharks"]] ar rezultātu 4:3, kļūstot arī par otro debitantu aizsargu NHL vēsturē, kurš guvis punktu savās pirmajās sešās karjeras spēlēs.<ref>{{cite web |last1=Luscher |first1=Rachel |title=Takeaways: Islanders Defeat Sharks 4-3 for Third Straight Win |url=https://www.nhl.com/islanders/news/takeaways-islanders-defeat-sharks-4-3-for-third-straight-win |website=NHL.com |access-date=October 26, 2025 |date=October 21, 2025}}</ref> === Karjera nacionālajā izlasē === Kanādas jauniešu izlases sastāvā viņš ieguva zelta medaļas 2024. gada pasaules jauniešu čempionātā.<ref>{{cite web |title=#TheMoment a rising hockey star turned tragedy into triumph |url=https://www.cbc.ca/player/play/video/9.4220891 |website=[[CBC News]] |access-date=October 2, 2024}}</ref> Turnīrā viņš nopelnīja 5 punktus (1+4). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.nhl.com/islanders/player/matthew-schaefer-8485366/ NHL.com] profils * [https://www.eliteprospects.com/player/889671/matthew-schaefer/ Eliteprospects.com] profils {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Maklins Selebrīni]]|pēc= {{flaga|CAN}} [[Gevins Makena]]|periods=[[2025. gada NHL drafts|2025]]}} {{succession box | before = {{flaga|ASV}}[[Kols Īzermens]] | title = [[Ņujorkas "Islanders"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2025. gada NHL drafts|2025]] | after = {{flaga|SWE}} [[Viktors Eklunds]]}} {{succession box | before = {{flaga|ASV}}[[Leins Hatsons]] | title = [[Kaldera balva]]s ieguvējs | years = 2026 | after = nav}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Šeifers, Metjū}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Islanders" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] p48ixx7zaa6rvsyx7ojz3hr6bcjpzkt 0 614600 4489925 4368515 2026-07-04T05:35:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489925 wikitext text/x-wiki '''Indijas dzelzceļa transports''' galvenokārt sastāv no pasažieru un kravu pārvadājumiem pa integrētu dzelzceļa tīklu. [[Indija]]s nacionālo dzelzceļa sistēmu pārvalda Indijas dzelzceļš, kas ir Indijas valdības Dzelzceļa ministrijas pakļautībā esoša valsts iestāde. Ekonomiskie pētījumi liecina, ka dzelzceļa tīkls pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bogart|first=Dan|last2=Chaudhary|first2=Latika|last3=Herranz-Loncán|first3=Alfonso|date=2024|title=The growth contribution of colonial Indian railways in comparative perspective|url=https://www.cbe.anu.edu.au/researchpapers/CEH/WP201503.pdf|journal=The Economic History Review|volume=77|issue=4|pages=1509–1534|doi=10.1111/ehr.13341|issn=0013-0117|access-date={{dat|2025|11|19||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250815052821/https://cbe.anu.edu.au/researchpapers/CEH/WP201503.pdf}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Donaldson|first=Dave|date=2018|title=Railroads of the Raj: Estimating the Impact of Transportation Infrastructure|url=https://www.aeaweb.org/articles?id=10.1257/aer.20101199|journal=American Economic Review|volume=108|issue=4–5|pages=899–934|doi=10.1257/aer.20101199|issn=0002-8282|hdl-access=free}}</ref> Metropoles dzelzceļa tīklu lielākajā tā daļā pārvalda neatkarīgas iestādes, kas izveidotas konkrētu uzdevumu veikšanai. Dažās vietās pastāv privātas sliedes, tās tiek izmantotas, lai savienotu kravas ar integrēto dzelzceļa tīklu. Kopš 2022. gada tiek veicināti privāti pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanās starppilsētu satiksmē, taču joprojām galvenokārt šos pakalpojumus nodrošina Indijas dzelzceļš. Pēc garuma pasaulē ceturtais lielākais dzelzceļa tīkls. Kopējais maršrutu garums ir {{sk|68584}} km, kopējais [[Sliežu ceļš|sliežu ceļu]] garums ir {{sk|132310}} km, no tiem {{sk|64080}} km ir elektrificēti ar 25 KV maiņstrāvas elektrisko vilci, vairāk nekā {{sk|8000}} staciju. Tiek pārvadāti 11 miljardi pasažieru un {{sk|1512}} miljardu tonnu kravu gadā. Kopumā tīklā pārvietojas {{sk|14781}} [[lokomotīve]], {{sk|84863}} pasažieru vagoni un {{sk|318196}} kravas vagoni. == Negadījumi un avārijas == Saskaņā ar Indijas Nacionālā noziegumu reģistru biroja datiem, 2021. gadā visā Indijā gandrīz {{sk|18000}} dzelzceļa [[Negadījums|negadījumos]] gāja bojā vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku. Gandrīz 68% dzelzceļa negadījumu ir kritieni no vilcieniem un vilciena-cilvēka sadursmes uz sliedēm. == Atsauces == {{Atsauces|3}} [[Kategorija:Indijas saimniecība]] [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] jiw2eazj6e7oqv2wioyi9c44jwe7nta 0 616706 4489957 4489207 2026-07-04T07:19:48Z Baisulis 11523 /* Rūpnīcu komandas */ atjaunots...... 4489957 wikitext text/x-wiki {{vairāki attēli | image_gap = | caption_align = center | align = right | direction = vertical | width = 240 | image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg | caption1 = Pašreizējais čempionāta pilotu līderis [[Elfins Evanss]] | image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg | caption2 = Pašreizējais čempionāta stūrmaņu līderis [[Skots Mārtins]] | image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg | caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') pašreizējie čempionāta līderi ražotāju klasē. }} '''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos. [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vensāns Landē]] ir pašreizējie čempioni pilotu un stūrmaņu konkurencē, nodrošinot sev 2025. gada čempiontitulu 2025. gada [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijā]]. ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' ir pašreizējie ražotāju čempioni. Pēc astotās kārtas čempionāta līderi pilotu un stūrmaņu konkurencē ir [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]], ar 11 punktu pārsvaru apsteidzot [[Takamoto Katsuta|Takamoto Katsutu]] un [[Ārons Džonstons|Āronu Džonstonu]]. Sebastjēns Ožjē un Vensāns Landē ieņem trešo vietu, atpaliekot vēl par 26 punktiem. Ražotāju čempionātā pašreizējie čempioni ir ''Toyota Gazoo Racing WRT'' ar 146 punktu pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''. == Kalendārs == {{VietasKarte+|World|width=600|float=up |caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem. |alt= |places= <!-- Montekarlo -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Zviedrija-->{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Kenija -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Horvātija-->{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Spānija-->{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Portugāle -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Japāna -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Grieķija -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Igaunija -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Somija -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Paragvaja -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Čīle -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.828194|lon_deg=-73.051369|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --> <!-- Saūda Arābija -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}} }} 2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā. {|class="wikitable" style="font-size: 85%;" !Posms !Sākums !Noslēgums !Rallijs !Rallija galvenā mītne !Segums !Posmi !Distance !{{piezīme|Ats.|Atsauce}} |- !1 |22. janvāris |25. janvāris |{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]] |[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija |align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}} |align=center|17 |align=center|339,15 km |align=center|<ref name="Monte-Carlo Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}</ref> |- !2 |12. februāris |15. februāris |{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]] |[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija |align=center|sniegs |align=center|18 |align=center|300,66 km |align=center|<ref name="Sweden Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}</ref> |- !3 |12. marts |15. marts |{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]] |[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija |align=center|grants |align=center|20 |align=center|350,52 km |align=center|<ref name="Kenya Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}</ref> |- !4 |9. aprīlis |12. aprīlis |{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]] |[[Rijeka]], Horvātija |align=center|asfalts |align=center|20 |align=center|300,28 km |align=center|<ref name="Croatia Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}</ref> |- !5 |23. aprīlis |26. aprīlis |{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]] |[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija |align=center|asfalts |align=center|18 |align=center|322,04 km |align=center|<ref name="Spain Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}</ref> |- !6 |7. maijs |10. maijs |{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]] |[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle |align=center|grants |align=center|23 |align=center|344,91 km |align=center|<ref name="Portugal Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}</ref> |- !7 |28. maijs |31. maijs |{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]] |[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna |align=center|asfalts |align=center|20 |align=center|302,82 km |align=center|<ref name="Japan Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/itinerary|title=Itinerary FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=30 April 2026}}</ref> |- !8 |25. jūnijs |28. jūnijs |{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]] |[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija |align=center|grants |align=center|17 |align=center|323,31 km |align=center|<ref name="Greece Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}</ref> |- !9 |16. jūlijs |19. jūlijs |{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]] |[[Tartu]], Igaunija |align=center|grants |align=center|18 |align=center|301,80 km |align=center|<ref name="Estonia Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/itinerary|title=Itinerary Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 May 2026}}</ref> |- !10 |30. jūlijs |2. augusts |{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]] |[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija |align=center|grants |align=center|20 |align=center|316,60 km |align=center|<ref name="Finland Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}</ref> |- !11 |27. augusts |30. augusts |{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]] |[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja |align=center|grants |align=center|{{tableTBA}} |align=center|{{tableTBA}} |align=center| |- !12 |10. septembris |13. septembris |{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]] |[[Konsepsjona]], [[Biobio reģions]], Čīle |align=center|grants |align=center|{{tableTBA}} |align=center|{{tableTBA}} |align=center| |- !13 |1. oktobris |4. oktobris |{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]] |[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija |align=center|grants |align=center|17 |align=center|306,92 km |align=center|<ref name="Italy Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 June 2026}}</ref> |- !14 |11. novembris |14. novembris |{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]] |[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija |align=center|grants |align=center|{{tableTBA}} |align=center|{{tableTBA}} |align=center| |- |colspan="9" style="background-color:#EAECF0;text-align:center"|'''Avoti:'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}</ref> |} === Kalendārās izmaiņas === [[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]] * [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}</ref> * Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}</ref> * [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}</ref> == Rūpnīcu komandas == Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}</ref> Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.<ref>{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}</ref> {|class="wikitable" style="font-size: 85%;" <!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --> !Ražotājs !Komanda !Automobilis !Nr. !Pilots !Stūrmanis !Posmi |- !rowspan="2"|''[[Ford Motor Company|Ford]]'' |rowspan="2"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'' |rowspan="2"|''[[Ford Puma Rally1]]'' |align="center"|55 |{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]] |{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]] |align="center"|1—10 |- |align="center"|{{tableTBA}} |{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]] |{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]] |align="center"|1—10 |- !rowspan="5"|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' |rowspan="5"|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]'' |rowspan="5"|''[[Hyundai i20 N Rally1]]'' |align="center"|4 |{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]] |{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]] |align="center"|2—3, 9—10 |- |align="center"|6 |{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]] |{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]] |align="center"|5—6, 8 |- |align="center"|11 |{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]] |{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]] |align="center"|1—10 |- |align="center"|16 |{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Formo]] |{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]] |align="center"|1—10 |- |align="center"|20 |{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]] |{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]] |align="center"|1, 4, 7 |- !rowspan="5"|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]'' |rowspan="4"|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' |rowspan="4"|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]'' |align="center"|1 |{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]] |{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]] |align="center"|1, 3, 5—10 |- |align="center"|18 |{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]] |{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]] |align="center"|2, 4 |- |align="center"|33 |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]] |align="center"|1—10 |- |align="center"|99 |{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]] |align="center"|1—10 |- |{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]'' |''[[Toyota GR Yaris Rally1]]'' |align="center"|5 |{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]] |{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]] |align="center"|1—10 |- |colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center"|'''Avoti:'''<ref name="Monte Carlo entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}</ref><ref name="Sweden entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}</ref><ref name="Kenya entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}</ref><ref name="Croatia entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}</ref><ref name="Spain entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}</ref><ref name="Japan entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/entries|title=Entry list FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=6 May 2026}}</ref><ref name="Greece entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/entries|title=Entry list EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=2 June 2026}}</ref><ref name="Estonia entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/entries|title=Entry list Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=22 June 2026}}</ref></ref><ref name="Finland entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/entries|title=Entry list Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 July 2026}}</ref> |} Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem. {|class="wikitable" style="font-size: 85%" |+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}} !Ražotājs !Komanda !Automobilis !Nr. !Pilots !Stūrmanis !Posmi |- !rowspan="3"|''[[Ford Motor Company|Ford]]'' |rowspan="3"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'' |rowspan="3"|''[[Ford Puma Rally1]]'' |align="center"|9 |{{flagicon|GRE}} [[Jordanis Serderidis]] |{{flagicon|BEL}} [[Frederiks Miklots]] |align="center"|8 |- |align="center"|13 |{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]] |{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]] |align="center"|1 |- |align="center"|22 |{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] |{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]] |align="center"|2, 6, 8—10 |- !rowspan="2"|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]'' |rowspan="2"|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' |rowspan="2"|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]'' |align="center"|18 |nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]] |{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]] |align="center"|1, 3, 5—10 |- |align="center"|37 |nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]] |{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]] |align="center"|2 |- |colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center"|'''Avoti:'''<ref name="Monte Carlo entry list"/><ref name="Sweden entry list"/><ref name="Kenya entry list"/><ref name="Croatia entry list"/><ref name="Spain entry list"/><ref name="Japan entry list"/><ref name="Greece entry list"/><ref name="Estonia entry list"/><ref name="Finland entry list"/> |} === Izskaidrojums === ''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}</ref> [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}</ref> Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}</ref> [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}</ref> {{vairāki attēli | image1 = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg | image2 = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG | image3 = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg | total_width = 400 | footer = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās | align = left }} ''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Formo]] un [[Aleksandrs Korija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}</ref> Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}</ref> Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].<ref>{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's "unheard of" WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}</ref> Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}</ref> [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}</ref> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]] ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}</ref> [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}</ref> [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}</ref> Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}</ref> Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}</ref> == Noteikumu izmaiņas == Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}</ref> Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}</ref> == Sezonas atskaite == === Atklāšanas posmi === Sezonas atklāšanas sacīkstes norisinājās sarežģītos laika apstākļos, kā rezultātā neveiksmes piemeklēja vairākas ekipāžas, tostarp abas ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'' ekipāžas — [[Džošs Makerlīns|Makerlīna]] un [[Īoins Trīsijs|Trīsija]], kā arī [[Džons Ārmstrongs|Ārmstronga]] un [[Šeins Bērns|Bērna]], tādejādi pārtraucot ''M-Sport'' savu 24 gadus ilgo punktu gūšanas sezonu.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/m-sports-24-year-points-scoring-run-ends-in-monte-carlo/|title=M-Sport’s 24-year points-scoring run ends in Monte Carlo|work=DirtFish|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}</ref> [[Olivers Sūlbergs|Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons|Edmondsons]] uzvarēja pirmajā rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā augstākajā klasē.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Pelamourgues Powers to WRC3 Glory|url=https://www.wrc.com/en/news/pelamourgues-dominates-for-stunning-wrc3-monte-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}</ref> ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' turpināja savu dominanci nākamajā posmā, rallija beigās panākot 1—2—3—4, uzvarot Evansam un Mārtinam.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Evans takes charge as Rally Sweden battle intensifies|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-takes-charge-as-rally-sweden-battle-intensifies|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}</ref> Smagajā Safari rallijā visas trīs ''Toyota'' ekipāžas sestdienā izstājās.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Solberg and Ogier retire on road section, Katsuta inherits Safari lead|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-and-ogier-retire-on-road-section-katsuta-inherits-safari-lead|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=14 March 2026|access-date=12 April 2026}}</ref> Neskatoties uz to, ka pirmajā posmā [[Takamoto Katsuta|Katsuta]] un [[Ārons Džonstons|Džonstons]] atradās ārpus labākā piecinieka, viņi tomēr izcīnīja savu pirmo uzvaru.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Katsuta makes history with maiden WRC victory at Safari Rally Kenya|url=https://www.wrc.com/en/news/katsuta-and-johnston-claim-breakthrough-safari-rally-kenya-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}</ref> Līdzīgs stāsts risinājās Horvātijā, kur abi čempionāta pretendenti Sūlbergs un Evanss izstājās rallija sākumā.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Pajari leads dramatic Croatia Rally after chaotic Friday morning|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-leads-dramatic-croatia-rally-after-chaotic-friday-morning|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref> Izvairoties no riepu caurduršanas, [[Tjerī Nevils|Nevils]] un [[Marteins Vidage|Vidage]] izvirzījās vadībā,<ref>{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rock-induced-mass-punctures-give-neuville-croatia-lead/|title=Rock-induced mass punctures give Neuville Croatia lead|work=DirtFish|date=11 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref> kuru viņi saglabāja līdz pēdējam ''Power Stage'' posmam, kurā viņi avārēja.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/neuville-powerstage-crash-hands-katsuta-croatia-win/|title=Neuville powerstage crash hands Katsuta Croatia win|work=DirtFish|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref> Katsuta un Džonstons pēc tam mantoja uzvaru un pirmo reizi karjerā bija čempionāta līderi.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Last-stage twist sends Katsuta to Croatia Rally win|url=https://www.wrc.com/en/news/last-stage-twist-sends-katsuta-to-croatia-rally-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref> [[Heidens Pedons|Pedons]] pirmo reizi kopš 2018. gada Austrālijas rallija atgriezās uz goda pjedestāla, izcīnot trešo vietu.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Simon|last=Chapman|title=Paddon survives carnage for WRC podium in Croatia|url=https://speedcafe.com/wrc-news-2026-croatia-rally-hayden-paddon-podium-results-neuville-crash-highlights-video-reaction-comments/|work=Speedcafe|date=13 April 2026|access-date=13 April 2026}}</ref> === Sezonas vidus notikumi === [[Attēls:I20N Hyundai.jpg|thumb|200px|[[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]] bija vadībā 2026. gada [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]], līdz divu riepu plīsumam, kas atņēma viņiem izredzes uzvarēt rallijā.]] ''Toyota'' dominēja Spānijas rallijā, uzvarot [[Sebastjēns Ožjē|Ožjē]] un [[Vensāns Landē|Landē]].<ref>{{Ziņu atsauce|title=Ogier wins Rally Islas Canarias as Solberg’s challenge ends in heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-powers-to-rally-islas-canarias-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 April 2026|access-date=27 April 2026}}</ref> Titula pretendenti Sūlbergs un Edmondsons izstājās rallija priekšpēdējā posmā, kad zaudēja otro vieta pēc ietriekšanās barjerā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-crashes-on-penultimate-stage-of-canarias/|title=Solberg crashes on penultimate stage of Canarias|work=DirtFish|date=26 April 2026|access-date=1 May 2026}}</ref> Viņi bija ceļā uz divām uzvarām pēc kārtas [[Portugāles rallijs|Portugāles rallijā]], līdz priekšpēdējā posmā riepas plīsums liedza viņiem uzvaru.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-we-did-the-job-but-didnt-get-the-reward/|title=Ogier: We did the job but didn’t get the reward|work=DirtFish|date=10 May 2026|access-date=16 May 2026}}</ref> Nevils un Vidage vēlāk kļuva par jaunajiem rallija līderiem un uzvarēja sacīkstēs, kas bija pirmā uzvara sezonā ''Hyundai'' komandai.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Neuville wins Portugal after late Toyota heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/neuville-wins-portugal-after-ogier-heartbreak|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 May 2026|access-date=11 May 2026}}</ref> Atgriežoties uz asfalta [[Japānas rallijs|Japānā]], ''Toyota'' atkal dominēja, uzvarot visos divdesmit posmos visā rallijā, Evansam un Mārtinam gūstot savu otro uzvaru sezonā un palielinot savu līderpozīciju čempionātā.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Evans wins FORUM8 Rally Japan to extend WRC title lead|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-wins-in-japan-as-toyota-seals-home-podium-sweep|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}</ref> Ožjē un Landē uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] pēc cīņas ar [[Tjerī Nevils|Nevilu]] un [[Marteins Vidage|Vidagi]],<ref>{{Ziņu atsauce|title=Ogier claims 69th WRC win in dramatic Greek finale|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-wins-in-greece-after-dramatic-acropolis-finale|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}</ref> kuri priekšpēdējā posmā caurdūra divas riepas.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/two-punctures-cost-neuville-acropolis-victory-shot/|title=Two punctures cost Neuville Acropolis victory shot|work=DirtFish|date=28 June 2026|access-date=30 June 2026}}</ref> == Rezultāti un kopvērtējums == === Sezonas kopsavilkums === {|class="wikitable" style="font-size: 85%;" !Posms !Rallijs !Uzvarētājs pilots !Uzvarētājs stūrmanis !Uzvarētāja komanda !Uzvarētāja laiks !Atskaite !{{piezīme|Ats.|Atsauce}} |- !1 |{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]] |{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]] |{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' |align="center"|4:24:59.0 |align="center"|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}</ref> |- !2 |{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]] |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|2:35:53.1 |align="center"|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}</ref> |- !3 |{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]] |{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]] |{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]] |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|3:16:05.6 |align="center"|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}</ref> |- !4 |{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]] |{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta |{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|2:51:15.8 |align="center"|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}</ref> |- !5 |{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]] |{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]] |{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]] |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|2:43:18.9 |align="center"|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Canary Islands: Ogier claims first win of 2026 after Solberg crashes out|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-canary-islands-sebastien-ogier-claims-first-win-of-2026-after-oliver-solberg-crash/10815655/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=26 April 2026|access-date=26 April 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=26 April 2026}}</ref> |- !6 |{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]] |{{flagicon|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]] |{{flagicon|Beļģija}} [[Marteins Vidage]] |{{flagicon|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]'' |align="center"|3:53:01.7 |align="center"|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Portugal: Neuville gives Hyundai first win of 2026|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-portugal-thierry-neuville-gives-hyundai-first-win-of-2026/10819753/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=10 May 2026|access-date=10 May 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Vodafone Rally de Portugal 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=10 May 2026}}</ref> |- !7 |{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]] |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]] |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]] |{{flagicon|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|3:17:08.0 |align="center"|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Japan: Evans claims second win of 2026 to increase championship lead|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-japan-evans-claims-second-win-of-2026-to-increase-championship-lead/10825644/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results FORUM8 Rally Japan 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 May 2026}}</ref> |- !8 |{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]] |{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]] |{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]] |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|3:36:40.7 |align="center"|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Acropolis Rally Greece: Ogier wins after double puncture derails Neuville|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-acropolis-rally-greece-sebastien-ogier-takes-perfect-win-as-double-punctures-derail-thierry-neu/10834456/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results EKO Acropolis Rally Greece 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=28 June 2026}}</ref> |- !9 |{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]] |align="center"| |- !10 |{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]] |align="center"| |- !11 |{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]] |align="center"| |- !12 |{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]] |align="center"| |- !13 |{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]] |align="center"| |- !14 |{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]] |align="center"| |} === Punktu skaitīšanas sistēma === Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}</ref> Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.<ref>{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}</ref> {|class="wikitable" style="font-size: 85%;" !Pozīcija |style="background:#ffffbf" align="center"|'''1.''' |style="background:#dfdfdf" align="center"|'''2.''' |style="background:#ffdf9f" align="center"|'''3.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''4.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''5.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''6.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''7.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''8.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''9.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''10.''' |- !Kopvērtējms |style="background:#ffffbf" align="center"|25 |style="background:#dfdfdf" align="center"|17 |style="background:#ffdf9f" align="center"|15 |style="background:#dfffdf" align="center"|12 |style="background:#dfffdf" align="center"|10 |style="background:#dfffdf" align="center"|8 |style="background:#dfffdf" align="center"|6 |style="background:#dfffdf" align="center"|4 |style="background:#dfffdf" align="center"|2 |style="background:#dfffdf" align="center"|1 |- !Svētdiena |style="background:#ffffbf" align="center"|5 |style="background:#dfdfdf" align="center"|4 |style="background:#ffdf9f" align="center"|3 |style="background:#dfffdf" align="center"|2 |style="background:#dfffdf" align="center"|1 |colspan="5" {{n/a}} |- !''Power Stage'' |style="background:#ffffbf" align="center"|5 |style="background:#dfdfdf" align="center"|4 |style="background:#ffdf9f" align="center"|3 |style="background:#dfffdf" align="center"|2 |style="background:#dfffdf" align="center"|1 |colspan="5" {{n/a}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com'' {{WRC sezonas}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:WRC sezonas]] qn3i5he42245hcl0twtaiwmm93w9sha 0 619283 4489889 4409082 2026-07-03T23:24:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489889 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Gustavs Kampuss | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|10|26}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=190}} | svars = | poz = {{Basketbola pozīcija|2}} | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | numurs = 9 | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018—2023 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 2 = 2023—pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = Raivis Ušackis | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Gustavs Kārlis Kampuss''' (dzimis {{dat|1999|10|26||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošaā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Ogre]], bet iepriekš vairākas sezonas spēlēja [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]]. == Karjera == Bērnu un jaunatnes basketbolā pārstāvējis Basketbola skolas "Rīga" filiāli "Rīdzene"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/ljbl/show-player|title={{!}}|website=www2.basket.lv|access-date=2025-12-31|language=lv|archive-date=2025-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20250613063051/https://www2.basket.lv/ljbl/show-player/}}</ref> Profesionālo karjeru sācis 2018. gadā [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], kur aizvadījis piecas sezonas, kļūstot par vienu no komandas līderiem. Šajā laikā ieguvis bakalaura grādu [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]] un maģistra grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (''Master of Business Administration'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/sports/par-mums/zinas/zina/t/71537/|title=Basketbolisti tuvplānā: Gustavs Kampuss|website=www.lu.lv|access-date=2025-12-31|date=2022-04-19|language=lv}}</ref> 2023. gada vasarā G. Kampuss pievienojās citam [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[BK Ogre]]. 2026. gada februārī viņš aizvadīja savu karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 34 punkts uzvarā pār [[Igaunija]]s klubu ''[[Keila KK]]''. Līdztekus profesionālajam sportam darbojas iegūtajā specialitātē kā pārdošanas vadītājs. G. Kampuss ir spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlasēs, pārstāvot tās Eiropas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/74348/gustavs-kampuss|title=Gustavs Kampuss, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-12-31|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{Latvija vir basket 2017 U-18}} {{DEFAULTSORT:Kampuss, Gustavs}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] pc9szvmzxx0kw0rb458w30upz5ohf3i 0 619435 4489883 4489181 2026-07-03T22:26:03Z DrewAir 91233 /* Gaisa temperatūra */ 4489883 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] ny7bl7l4hfvq3mfgdjahf8er510vx10 4489991 4489883 2026-07-04T09:29:38Z DrewAir 91233 /* Jūlijs */ 4489991 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā. Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietus mākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākus nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi, Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20–22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava|Jelgavas]] pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10–13 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] byv69vrub3fbrj5lq3xcnbbji0md0hs 10 619615 4489843 4489317 2026-07-03T19:22:04Z Dainis 876 4489843 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Rescue Mission|LINK]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> p9pe9wkttfvz8qt312umsmhuzluh285 0 619616 4489842 4489315 2026-07-03T19:21:46Z Dainis 876 /* Jūlijs */ 4489842 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission|LINK]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 6rjff0wdj53pqhbsi29bngutapyggyj 0 619649 4489774 4412169 2026-07-03T15:59:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489774 wikitext text/x-wiki {{Daiļslidotāja infokaste |name= Fedirs Kuļišs |image= File:Fedir Kulish 2025 Worlds Free Skate 01.jpg |caption= Fedirs Kuļišs 2025. gadā |fullname= |altname= |country= {{UKR}} (līdz 2022)<br/>{{LAT}} (kopš 2023) |birth_date= {{birth date and age|2005|3|26|df=yes}} |birth_place= {{vieta|Ukraina|Kijiva}} |hometown= |residence= {{vieta|Latvija|Rīga}} |height= 173 cm |coach= Olga Kovaļkova |beganskating= 2010 |combined total= 214,33 |combined date= 2025. |SP score= 74,48 |SP date= 2025. |FS score= 140,00 |FS date= 2023. |show-medals = yes |medaltemplates= }} '''Fedirs Kuļišs''' ({{val|uk|Федір Куліш}}; dzimis {{dat|2005|3|26}} [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] [[daiļslidotājs]], kas starptautiskās sacensībās pārstāv [[Latvija|Latviju]]. Kuļišs dzimis Kijivā 2005. gadā. Abi viņa vecāki miruši [[Covid19 pandēmija|Covid19 pandēmijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/sports/citi/ukrainu-slidotajs-ieguvis-iespeju-attistit-savu-talantu-latvija/|title=Ukraiņu slidotājs ieguvis iespēju attīstīt savu talantu Latvijā|website=tv3.lv|access-date=2026-01-03|date=2024-10-29|language=lv}}</ref> 2022. gadā, kad sākās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]], viņš 16 gadu vecumā pārcēlās dzīvot uz [[Rīga|Rīgu]], un viņu adoptēja viņa daiļslidošanas trenere Olga Kovaļkova. 2025. gada Pasaules čempionātā viņi kopā ar [[Deniss Vasiļjevs|Denisu Vasiļjevu]] izcīnīja divas vietas Latvijai dalībai [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] vīriešu daiļslidošanas sacensībās (Kuļišs sacensības noslēdza 24. vietā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skatingscores.com/|title=Skating Scores: Latest Figure Skating Results, Scores, Rankings & Statistics|website=skatingscores.com|access-date=2026-01-03|archive-date=2026-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101235213/https://skatingscores.com/}}</ref> Kopš 2023. gada Kuļišs sacensībās pārstāv Latviju, taču, lai varētu piedalīties [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpiskajās spēlēs]], viņam bija jākļūst par [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoni]]. Pilsonība par īpašiem nopelniem ar [[Saeima|Saeimas]] lēmumu piešķirta 2025. gada beigās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/en/news/saeima-news/35387-saeima-grants-latvian-citizenship-to-film-director-vitaliy-manskiy-and-figure-skater-fedir-kulish|title=Saeima grants Latvian citizenship to film director Vitaliy Manskiy and figure skater Fedir Kulish|website=saeima.lv|access-date=2026-01-03|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Kulišs, Fedirs}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas daiļslidotāji]] [[Kategorija:Latvijas daiļslidotāji]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] eexugkyjokvgla9civxc6p2hrdvu9uf 0 620226 4489744 4487277 2026-07-03T14:11:43Z Edis 27633 4489744 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "LAU Infra Grupa" | native_name = | logo = LAU Infra Grupa Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1997. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Renārs Grišķevičs (padomes priekšsēdētājs), Vilnis Vitkovskis (valdes priekšsēdētājs) | industry = | products = | services = ceļu uzturēšana | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = Latvijas valsts ([[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]], 89 %) | num_employees = 1073 (2024. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.lau.lv lau.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "LAU Infra Grupa"''' (agrāk VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", saīsināti LAU) ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodrošina valsts [[Latvijas autoceļi|autoceļu]] ikdienas uzturēšanu, būvniecību, minerālmateriālu ražošanu un citus saistītus pakalpojumus.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums ir stratēģiski svarīgs valsts [[Infrastruktūra|infrastruktūras]] elements, darbojoties visā Latvijas teritorijā un nodrošinot ceļu drošību.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> AS "LAU Infra Grupa" valsts kapitāla daļu (89 %) turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. Pārējās uzņēmuma akciju tiek kotētas ''[[NASDAQ OMX Riga]]'' biržā. 2026. gada 1. ceturksnī uzņēmums strādāja ar 17,3 miljonu eiro apgrozījumu un 94,6 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmums darbojas brīvā tirgus apstākļos un nesaņem valsts budžeta finansējumu saimnieciskās darbības nodrošināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākotnēji tika izveidots valsts uzņēmums "[[Latvijas Valsts ceļi|Autoceļu departments]]", kura pārraudzībā bija gan Latvijas autoceļu uzturēšana, gan pārvaldīšana. 1997. gadā, pēc reorganizācijas, valsts uzņēmums tika pārveidots par "Latvijas Autoceļu direkciju", kā arī ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izveidotas četras valsts akciju sabiedrības — VAS "Centrālā reģiona ceļu", VAS "Kurzemes ceļi", VAS "Vidzemes ceļi" un VAS "Latgales ceļi". Tādējādi, tika noteikts jauns darbības modelis — Latvijas Autoceļu direkcija gatavoja uzturēšanas programmu, noteica uzturēšanas klases un finansējuma ietvaru, bet valsts autoceļu uzturēšanu uz līgumu pamata veica četras reģionālās valsts akciju sabiedrības. <ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Satiksmes ministrijas nolikums - Latvijas Vēstnesis|url=https://www.vestnesis.lv/|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv|last=vestnesis.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Par padomes locekļu iecelšanu Satiksmes ministrijas… - Latvijas Vēstnesis|url=https://www.vestnesis.lv/|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv|last=vestnesis.lv}}</ref>. 2004. gada rudenī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. VAS "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume 2004. gada intervijā norādīja, ka šie noteikumi bija viens no posmiem ceļu uzturēšanas sistēmas attīstībā un radīja skaidrākus nosacījumus arī potenciāliem privātā sektora darbiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Ceļu apsaimniekošana - bizness, taču savdabīgs - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> Uzņēmums VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" dibināts 2006. gada 6. jūnijā, reorganizējot četras valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrības]]: VAS "Centrālā reģiona ceļi", VAS "Latgales ceļi", VAS "Kurzemes ceļi" un VAS "Vidzemes ceļi".<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv/lau/par-lau |title=Par LAU |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref><ref>{{cite web |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/218912-365-autocelu-uzturetaji-pern-alga-sanemusi-vairak-par-ls-1000 |title=365 autoceļu uzturētāji pērn algā saņēmuši vairāk par Ls 1000 |publisher=Jauns.lv |date=2010-03-12 |access-date=2026-01-12}}</ref> 2006. gadā, dibinoties, uzņēmumā strādāja 1832 darbinieki - no tiem 426 inženiertehniskie darbinieki, 440 mehanizatori un 375 autotransporta vadītāji. Uzņēmumam piederēja viena asfaltbetona rūpnīca "Zāgadi" Alūksnes rajonā un 2893 tehnikas un tehnoloģisku iekārtu kopumā.<ref name=":1" /> 2012. gadā tika veikta uzņēmuma restrukturizācija, apvienojot bijušos 22 ceļu rajonus pašreizējos 9 ceļu rajonos. Restrukturizācija veica tikai uzņēmuma administrāciju, tās mērķis bija veikt saimnieciskās darbības optimizēšanu.<ref name=":1" /> 2014. gada 11. februārī tika veikta uzņēmuma statusa maiņa, pārveidojot to no akciju sabiedrības (AS) uz valsts akciju sabiedrību (VAS).<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> 2016. gadā vidējais darbinieku skaits uzņēmumā bija 1343 cilvēki. 2024. gada finanšu pārskatā norādīts, ka uzņēmuma vidējais darbinieku skaits bija 1073 cilvēki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/uploads/uploads/PAR%20LAU/gada%20parskati/2024/LAU_Gada_parskats_2024.pdf|title=2024. GADA PĀRSKATS}}</ref> Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un darbības diversifikāciju, uzņēmums veic arī plašāka mēroga būvniecības darbus. Piemērām, 2024. gadā LAU sāka projektus, kas saistīti ar Latvijas ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju infrastruktūras projektēšanu un būvdarbiem; gada pārskatā tas raksturots kā uzņēmumam jauns solis — pirmie apvienotie projektēšanas un būvniecības projekti, un pirmie ar nozīmīgu būvniecības apjomu. 2026. gadā uzņēmums paziņoja arī par dalību Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras 1. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> 2024. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 94,78 miljonus eiro, salīdzinot ar 67,26 miljoniem eiro 2023. gadā; peļņai pieaugot līdz 6,94 miljoniem eiro. Būtisku daļu veidoja jaunā ieņēmumu kategorija — valsts robežas infrastruktūras izbūves projekti 30,24 miljonu eiro apmērā.<ref name=":0" /> 2025. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 97,14 miljoni eiro, savukārt peļņa pieauga par 10,7 %, sasniedzot 7,69 miljonus eiro.<ref name="db 2026.06.10" /> 2026. gada 30. martā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" tika pārdēvēts par '''AS "LAU Infra Grupa"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/latvijas-autocelu-uzturetajs-klust-par-lau-infra-grupa-paplasinot-darbibu-infrastrukturas-sektora|title=“Latvijas autoceļu uzturētājs” kļūst par LAU Infra Grupa, paplašinot darbību infrastruktūras sektorā {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 20. aprīlī "LAU Infra Grupa" paziņoja par nodomu īstenot akciju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]] (SPP). No 10. līdz 19. jūnijam notika parakstīšanās uzņēmuma akcijām SPP ietvaros.<ref name="db 2026.06.10" /> Investori iegādājās akcijas 6,19 miljonu eiro vērtībā. Pēc SPP Latvijas valsts saglabāja 89 % ''LAU Infra Grupa'' akciju un balsstiesību.<ref name="db 2026.06.26" /> 3. jūlijā sākās akciju kotēšana ''[[NASDAQ OMX Riga]]'' biržā. === Ceļu tīkla uzturēšana === Ceļu uzturēšanas līgumi tiek noslēgti vairākgadu ilgumā, vairākās lotēs. Līdz 2013. gada 31. decembrim bija spēkā likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešā daļa, kas noteica, ka Satiksmes ministrija deleģē valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, kā arī valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu vadību un izpildes kontroli VAS "[[Latvijas Valsts ceļi]]". Atbilstoši deleģējumam, VAS "Latvijas valsts ceļi" 2007. gadā organizēja publisko iepirkumu, kurā autoceļu tīkls tika sadalīts 12 lotēs. Visās lotēs pieteicās viens pretendents - LAU, un attiecīgi uzņēmums no 2007. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim ieguva tiesības veikt komplekso ikdienas autoceļu uzturēšanas darbu visā valsts autoceļu tīklā.<ref name=":1" /> Savukārt no 2014. gada 1. janvāra, pēc veiktajiem grozījumiem likumā "Par autoceļiem", Satiksmes ministrija pati bez VAS "Latvijas Valsts ceļu" starpniecības vai iepirkuma rīkošanas deleģēja valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu LAU.<ref name=":1" /> Ministru kabinets 2020. gada 26. augustā pieņēma konceptuālu ziņojumu par risinājumu pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu no 2021. gada oktobra, sagatavojot jaunu deleģēšanas līgumu ar LAU līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ziņojumā minēts, ka tirgus atvēršana nozīmētu uzturēšanas pakalpojumu iepirkšanu konkurences apstākļos, dodot iespēju iesaistīties arī citiem būvniecības nozaru komersantiem. Ilgtermiņā bez konkurences valstij nebija pārliecības, ka autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiek saņemti visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas ieguvums tika definēts kā iespēja publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu iegūt lētāk nekā esošajā modelī. Ziņojumā bija apsvērta iepirkuma organizešana teritoriālās lotēs un pieminēts vēsturiskais 12 teritoriālo daļu modelis, bet Satiksmes ministrija secināja, ka šāds iedalījums nav piemērots, jo neveicinātu pietiekamu komersantu dalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=317005|title=Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada"|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 2020. gada 3. novembrī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus likumā "Par autoceļiem", kas paredzēja brīvā tirgus principa ieviešanu no 2021. gada 1. oktobra. Grozījumi paredzēja, ka pretendentus izvēlēsies VSIA "Latvijas Valsts ceļi" atklātā publiskā iepirkuma kārtībā, bet līdz 2021. gada 30. septembrim darbus turpinās LAU. Likumdošanā tika iekļauta drošības klauzula — gadījumā, ja kādā teritorijā uz pakalpojumu veikšanu nepieteiktos neviens pretendents, uzturēšanu turpinātu LAU lai netiktu apdraudēta pakalpojuma nepārtrauktība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/2021-gada-1-oktobri-atvers-brivo-tirgu-valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanai|title=2021. gada 1. oktobrī atvērs brīvo tirgu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 2021. gada martā VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu 19 teritoriālās daļās, tajā tika saņemti 44 piedāvājumi. Iepirkums tika izsludināts visā Latvijas teritorijā, 19 daļās, un visi piedāvājumi bija jāiesniedz un jāvērtē vienlaikus; LVC pārstāvis šo iepirkumu raksturoja kā pirmo šāda apjoma un sarežģītības publisko iepirkumu Latvijas autoceļu uzturēšanas vēsturē. Visi jaunie līgumi tika noslēgti ar LAU, kas lielākajā daļā iepirkumu iesniedza piedāvājumu ar zemāko cenu. Tomēr pāreja ievilkās — pirmie četri līgumi stājās spēkā 2022. gada nogalē, savukārt pārējo teritoriālo daļu iepirkumi turpinājās un līgumi stājās spēkā tikai 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/izsludinats-iepirkums-par-ikdienas-uzturesanas-darbu-veiksanu-valsts-autocelu-tikla/|title=Izsludināts iepirkums par ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu valsts autoceļu tīklā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-06-01|date=2021-03-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanas-darbu-iepirkuma-19-dalas-kopuma-sanemti-44-piedavajumi/|title=Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu iepirkuma 19 daļās kopumā saņemti 44 piedāvājumi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-06-01|date=2021-11-08|language=lv}}</ref> LAU 2024. gada finanšu pārskatā redzams šīs pārejas rezultāts: ieņēmumi no deleģēšanas līguma par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu 2024. gadā bija 0 eiro, savukārt ieņēmumi no valsts autoceļu uzturēšanas atklātā konkursā — 45,86 miljoni eiro.<ref name=":0" /> == Darbība == LAU veic gandrīz 200 dažādus autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, tostarp vasaras un ziemas sezonas uzturēšanu, viedos pakalpojumus un ceļu būvniecību.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums uztur 19 987 kilometru valsts autoceļu, kā arī pašvaldību ielas un citus objektus.<ref>{{cite web |url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/lvc-izsludinajis-iepirkumu-par-valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanas-darbiem-pieciem-gadiem-cetros-ligumos-ari-bauskas-teritorija/ |title=LVC izsludinājis iepirkumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem pieciem gadiem četros līgumos, arī Bauskas teritorijā |publisher=Bauskas Dzīve |date=2026-01-11 |access-date=2026-01-12}}</ref> Galvenie darbības virzieni ietver: * '''Valsts autoceļu uzturēšanu''' (ieskaitot grants un asfalta segumu apstrādi, virsmas atjaunošanu, sniega tīrīšanu un slīdamības samazināšanu) — uzņēmuma galvenā kompetence un stratēģiskā funkcija; * '''Pašvaldību ielu un ceļu uzturēšana''' — 2026. gada 1. ceturksnī 19,4% ieņēmumu veidoja uzturēšanas darbi uz pašvaldību un meža ceļiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> * '''Būvniecības un infrastruktūras projekti''' * '''Minerālmateriālu ražošana''' ([[Dolomīts|dolomīta]] šķembas, grants, smilts no atradnēm Akmenscūciņā [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]] un Dārzciemā [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]]); * '''Nomas pakalpojumus''' (nekustamo īpašumu un ceļu būvtehnikas noma); Uzņēmums nodrošina ceļu uzturēšanu 365 dienas gadā saskaņā ar [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumiem par ceļu uzturēšanas prasībām.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> == Struktūra un finanses == Uzņēmums ir 100% valsts īpašumā, ar akciju turētāju Satiksmes ministriju.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> Pamatkapitāls ir 35 202 323 eiro.<ref>{{cite web |url=https://company.lursoft.lv/latvijas-autocelu-uzturetajs/40003356530 |title=Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts akciju sabiedrība |publisher=Lursoft |access-date=2026-01-12}}</ref> LAU nodarbina vairāk nekā 1000 darbinieku, un tā tehnikas parks ietver apjomīgu aprīkojumu ceļu uzturēšanai. Uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem reģionos.<ref>{{cite web |url=https://jauns.lv/raksts/bizness/685007-ieskats-latvijas-autocelu-uzturetaja-tehnikas-parka-un-uznemuma-cina-ar-sniegu-un-ledu |title=Ieskats "Latvijas Autoceļu uzturētāja" tehnikas parkā un uzņēmuma cīņā ar sniegu un ledu |publisher=Jauns.lv |date=2025-12-01 |access-date=2026-01-12}}</ref> === Organizatoriskā struktūra === Uzņēmuma struktūra sastāv no administrācijas, deviņiem ceļu rajoniem un tiem pakļautām 26 nodaļām. Administrācijas sastāvā ir sešas struktūrvienības, kuras nodrošina ražošanas, finanšu plānošanas un kontroles, resursu sagādes un citu atbalsts funkciju veikšanu. Savukārt ceļu rajoni veic ikdienas uzturēšanas darbu un papildu darbu plānošanu un veikšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Uzņēmuma ceļa rajoni (CR) un tiem pakļautās nodaļas: * Alūksnes CR — Alūksnes nodaļa, Madonas nodaļa, Gulbenes nodaļa * Daugavpils CR — Daugavpils nodaļa, Preiļu nodaļa, Dagdas nodaļa * Jēkabpils CR — Jēkabpils nodaļa, Aizkraukles nodaļa * Jelgavas CR — Jelgavas nodaļa, Bauskas nodaļa, Dobeles nodaļa * Liepājas CR — Liepājas nodaļa, Kuldīgas nodaļa, Saldus nodaļa * Rīgas CR — Rīgas nodaļa, Ogres nodaļa * Rēzeknes CR — Rēzeknes nodaļa, Balvu nodaļa, Ludzas nodaļa * Talsu CR — Talsu nodaļa, Tukuma nodaļa, Ventspils nodaļa * Valmieras CR — Valmieras nodaļa, Cēsu nodaļa, Limbažu nodaļa, Smiltenes nodaļa === Finanšu rādītāji === Uzņēmums nesaņem valsts budžeta finansējumu vai subsīdijas, ieņēmumi nāk no komerciālās darbības.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> Izmaksātās dividendes valstij: 2024. gadā — 4 857 777 eiro; 2023. gadā — 709 805 eiro; 2022. gadā — 871 eiro; 2021. gadā — 2 520 504 eiro (novirzīti valsts uzdevumiem).<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> LAU ieņem 90. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 un ir ceturtais lielākais būvniecības uzņēmums pēc apgrozījuma 2024. gadā.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums turpina gatavošanos sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO) 2026. vai 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="db 2026.06.10">[https://db.lv/zinas/sakas-ilau-infra-grupai-ipo Sākas LAU Infra Grupa IPO] Dienas Bizness, 10.06.2026</ref> <ref name="db 2026.06.26">[https://db.lv/zinas/veiksmigi-istenots-pirmais-valsts-uznemuma-ipo-latvija Veiksmīgi īstenots pirmais valsts uzņēmuma IPO Latvijā] Dienas Bizness, 26.06.2026</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.lau.lv/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs Informācija Satiksmes ministrijas vietnē] * [https://company.lursoft.lv/latvijas-autocelu-uzturetajs/40003356530 Uzņēmuma dati Lursoft] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] ofd54y0g5msiu6kre8sdn9xr0bgc8n0 4489770 4489744 2026-07-03T15:12:53Z Baisulis 11523 /* ievads */ laikam šādi..... 4489770 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "LAU Infra Grupa" | native_name = | logo = LAU Infra Grupa Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1997. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Renārs Grišķevičs (padomes priekšsēdētājs), Vilnis Vitkovskis (valdes priekšsēdētājs) | industry = | products = | services = ceļu uzturēšana | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = Latvijas valsts ([[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]], 89 %) | num_employees = 1073 (2024. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.lau.lv lau.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "LAU Infra Grupa"''' (agrāk VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", saīsināti LAU) ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodrošina valsts [[Latvijas autoceļi|autoceļu]] ikdienas uzturēšanu, būvniecību, minerālmateriālu ražošanu un citus saistītus pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums ir stratēģiski svarīgs valsts [[infrastruktūra]]s elements, darbojoties visā Latvijas teritorijā un nodrošinot ceļu drošību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> AS "LAU Infra Grupa" valsts kapitāla daļu (89 %) turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. Pārējās uzņēmuma akcijas tiek kotētas ''[[NASDAQ OMX Riga]]'' biržā. 2026. gada 1. ceturksnī uzņēmums strādāja ar 17,3 miljonu eiro apgrozījumu un 94,6 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmums darbojas brīvā tirgus apstākļos un nesaņem valsts budžeta finansējumu saimnieciskās darbības nodrošināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākotnēji tika izveidots valsts uzņēmums "[[Latvijas Valsts ceļi|Autoceļu departments]]", kura pārraudzībā bija gan Latvijas autoceļu uzturēšana, gan pārvaldīšana. 1997. gadā, pēc reorganizācijas, valsts uzņēmums tika pārveidots par "Latvijas Autoceļu direkciju", kā arī ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izveidotas četras valsts akciju sabiedrības — VAS "Centrālā reģiona ceļu", VAS "Kurzemes ceļi", VAS "Vidzemes ceļi" un VAS "Latgales ceļi". Tādējādi, tika noteikts jauns darbības modelis — Latvijas Autoceļu direkcija gatavoja uzturēšanas programmu, noteica uzturēšanas klases un finansējuma ietvaru, bet valsts autoceļu uzturēšanu uz līgumu pamata veica četras reģionālās valsts akciju sabiedrības. <ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Satiksmes ministrijas nolikums - Latvijas Vēstnesis|url=https://www.vestnesis.lv/|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv|last=vestnesis.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Par padomes locekļu iecelšanu Satiksmes ministrijas… - Latvijas Vēstnesis|url=https://www.vestnesis.lv/|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv|last=vestnesis.lv}}</ref>. 2004. gada rudenī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. VAS "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume 2004. gada intervijā norādīja, ka šie noteikumi bija viens no posmiem ceļu uzturēšanas sistēmas attīstībā un radīja skaidrākus nosacījumus arī potenciāliem privātā sektora darbiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Ceļu apsaimniekošana - bizness, taču savdabīgs - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> Uzņēmums VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" dibināts 2006. gada 6. jūnijā, reorganizējot četras valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrības]]: VAS "Centrālā reģiona ceļi", VAS "Latgales ceļi", VAS "Kurzemes ceļi" un VAS "Vidzemes ceļi".<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv/lau/par-lau |title=Par LAU |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref><ref>{{cite web |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/218912-365-autocelu-uzturetaji-pern-alga-sanemusi-vairak-par-ls-1000 |title=365 autoceļu uzturētāji pērn algā saņēmuši vairāk par Ls 1000 |publisher=Jauns.lv |date=2010-03-12 |access-date=2026-01-12}}</ref> 2006. gadā, dibinoties, uzņēmumā strādāja 1832 darbinieki - no tiem 426 inženiertehniskie darbinieki, 440 mehanizatori un 375 autotransporta vadītāji. Uzņēmumam piederēja viena asfaltbetona rūpnīca "Zāgadi" Alūksnes rajonā un 2893 tehnikas un tehnoloģisku iekārtu kopumā.<ref name=":1" /> 2012. gadā tika veikta uzņēmuma restrukturizācija, apvienojot bijušos 22 ceļu rajonus pašreizējos 9 ceļu rajonos. Restrukturizācija veica tikai uzņēmuma administrāciju, tās mērķis bija veikt saimnieciskās darbības optimizēšanu.<ref name=":1" /> 2014. gada 11. februārī tika veikta uzņēmuma statusa maiņa, pārveidojot to no akciju sabiedrības (AS) uz valsts akciju sabiedrību (VAS).<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> 2016. gadā vidējais darbinieku skaits uzņēmumā bija 1343 cilvēki. 2024. gada finanšu pārskatā norādīts, ka uzņēmuma vidējais darbinieku skaits bija 1073 cilvēki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/uploads/uploads/PAR%20LAU/gada%20parskati/2024/LAU_Gada_parskats_2024.pdf|title=2024. GADA PĀRSKATS}}</ref> Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un darbības diversifikāciju, uzņēmums veic arī plašāka mēroga būvniecības darbus. Piemērām, 2024. gadā LAU sāka projektus, kas saistīti ar Latvijas ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju infrastruktūras projektēšanu un būvdarbiem; gada pārskatā tas raksturots kā uzņēmumam jauns solis — pirmie apvienotie projektēšanas un būvniecības projekti, un pirmie ar nozīmīgu būvniecības apjomu. 2026. gadā uzņēmums paziņoja arī par dalību Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras 1. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> 2024. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 94,78 miljonus eiro, salīdzinot ar 67,26 miljoniem eiro 2023. gadā; peļņai pieaugot līdz 6,94 miljoniem eiro. Būtisku daļu veidoja jaunā ieņēmumu kategorija — valsts robežas infrastruktūras izbūves projekti 30,24 miljonu eiro apmērā.<ref name=":0" /> 2025. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 97,14 miljoni eiro, savukārt peļņa pieauga par 10,7 %, sasniedzot 7,69 miljonus eiro.<ref name="db 2026.06.10" /> 2026. gada 30. martā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" tika pārdēvēts par '''AS "LAU Infra Grupa"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/latvijas-autocelu-uzturetajs-klust-par-lau-infra-grupa-paplasinot-darbibu-infrastrukturas-sektora|title=“Latvijas autoceļu uzturētājs” kļūst par LAU Infra Grupa, paplašinot darbību infrastruktūras sektorā {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 20. aprīlī "LAU Infra Grupa" paziņoja par nodomu īstenot akciju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]] (SPP). No 10. līdz 19. jūnijam notika parakstīšanās uzņēmuma akcijām SPP ietvaros.<ref name="db 2026.06.10" /> Investori iegādājās akcijas 6,19 miljonu eiro vērtībā. Pēc SPP Latvijas valsts saglabāja 89 % ''LAU Infra Grupa'' akciju un balsstiesību.<ref name="db 2026.06.26" /> 3. jūlijā sākās akciju kotēšana ''[[NASDAQ OMX Riga]]'' biržā. === Ceļu tīkla uzturēšana === Ceļu uzturēšanas līgumi tiek noslēgti vairākgadu ilgumā, vairākās lotēs. Līdz 2013. gada 31. decembrim bija spēkā likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešā daļa, kas noteica, ka Satiksmes ministrija deleģē valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, kā arī valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu vadību un izpildes kontroli VAS "[[Latvijas Valsts ceļi]]". Atbilstoši deleģējumam, VAS "Latvijas valsts ceļi" 2007. gadā organizēja publisko iepirkumu, kurā autoceļu tīkls tika sadalīts 12 lotēs. Visās lotēs pieteicās viens pretendents - LAU, un attiecīgi uzņēmums no 2007. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim ieguva tiesības veikt komplekso ikdienas autoceļu uzturēšanas darbu visā valsts autoceļu tīklā.<ref name=":1" /> Savukārt no 2014. gada 1. janvāra, pēc veiktajiem grozījumiem likumā "Par autoceļiem", Satiksmes ministrija pati bez VAS "Latvijas Valsts ceļu" starpniecības vai iepirkuma rīkošanas deleģēja valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu LAU.<ref name=":1" /> Ministru kabinets 2020. gada 26. augustā pieņēma konceptuālu ziņojumu par risinājumu pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu no 2021. gada oktobra, sagatavojot jaunu deleģēšanas līgumu ar LAU līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ziņojumā minēts, ka tirgus atvēršana nozīmētu uzturēšanas pakalpojumu iepirkšanu konkurences apstākļos, dodot iespēju iesaistīties arī citiem būvniecības nozaru komersantiem. Ilgtermiņā bez konkurences valstij nebija pārliecības, ka autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiek saņemti visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas ieguvums tika definēts kā iespēja publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu iegūt lētāk nekā esošajā modelī. Ziņojumā bija apsvērta iepirkuma organizešana teritoriālās lotēs un pieminēts vēsturiskais 12 teritoriālo daļu modelis, bet Satiksmes ministrija secināja, ka šāds iedalījums nav piemērots, jo neveicinātu pietiekamu komersantu dalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=317005|title=Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada"|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 2020. gada 3. novembrī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus likumā "Par autoceļiem", kas paredzēja brīvā tirgus principa ieviešanu no 2021. gada 1. oktobra. Grozījumi paredzēja, ka pretendentus izvēlēsies VSIA "Latvijas Valsts ceļi" atklātā publiskā iepirkuma kārtībā, bet līdz 2021. gada 30. septembrim darbus turpinās LAU. Likumdošanā tika iekļauta drošības klauzula — gadījumā, ja kādā teritorijā uz pakalpojumu veikšanu nepieteiktos neviens pretendents, uzturēšanu turpinātu LAU lai netiktu apdraudēta pakalpojuma nepārtrauktība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/2021-gada-1-oktobri-atvers-brivo-tirgu-valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanai|title=2021. gada 1. oktobrī atvērs brīvo tirgu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 2021. gada martā VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu 19 teritoriālās daļās, tajā tika saņemti 44 piedāvājumi. Iepirkums tika izsludināts visā Latvijas teritorijā, 19 daļās, un visi piedāvājumi bija jāiesniedz un jāvērtē vienlaikus; LVC pārstāvis šo iepirkumu raksturoja kā pirmo šāda apjoma un sarežģītības publisko iepirkumu Latvijas autoceļu uzturēšanas vēsturē. Visi jaunie līgumi tika noslēgti ar LAU, kas lielākajā daļā iepirkumu iesniedza piedāvājumu ar zemāko cenu. Tomēr pāreja ievilkās — pirmie četri līgumi stājās spēkā 2022. gada nogalē, savukārt pārējo teritoriālo daļu iepirkumi turpinājās un līgumi stājās spēkā tikai 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/izsludinats-iepirkums-par-ikdienas-uzturesanas-darbu-veiksanu-valsts-autocelu-tikla/|title=Izsludināts iepirkums par ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu valsts autoceļu tīklā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-06-01|date=2021-03-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanas-darbu-iepirkuma-19-dalas-kopuma-sanemti-44-piedavajumi/|title=Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu iepirkuma 19 daļās kopumā saņemti 44 piedāvājumi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-06-01|date=2021-11-08|language=lv}}</ref> LAU 2024. gada finanšu pārskatā redzams šīs pārejas rezultāts: ieņēmumi no deleģēšanas līguma par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu 2024. gadā bija 0 eiro, savukārt ieņēmumi no valsts autoceļu uzturēšanas atklātā konkursā — 45,86 miljoni eiro.<ref name=":0" /> == Darbība == LAU veic gandrīz 200 dažādus autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, tostarp vasaras un ziemas sezonas uzturēšanu, viedos pakalpojumus un ceļu būvniecību.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums uztur 19 987 kilometru valsts autoceļu, kā arī pašvaldību ielas un citus objektus.<ref>{{cite web |url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/lvc-izsludinajis-iepirkumu-par-valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanas-darbiem-pieciem-gadiem-cetros-ligumos-ari-bauskas-teritorija/ |title=LVC izsludinājis iepirkumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem pieciem gadiem četros līgumos, arī Bauskas teritorijā |publisher=Bauskas Dzīve |date=2026-01-11 |access-date=2026-01-12}}</ref> Galvenie darbības virzieni ietver: * '''Valsts autoceļu uzturēšanu''' (ieskaitot grants un asfalta segumu apstrādi, virsmas atjaunošanu, sniega tīrīšanu un slīdamības samazināšanu) — uzņēmuma galvenā kompetence un stratēģiskā funkcija; * '''Pašvaldību ielu un ceļu uzturēšana''' — 2026. gada 1. ceturksnī 19,4% ieņēmumu veidoja uzturēšanas darbi uz pašvaldību un meža ceļiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> * '''Būvniecības un infrastruktūras projekti''' * '''Minerālmateriālu ražošana''' ([[Dolomīts|dolomīta]] šķembas, grants, smilts no atradnēm Akmenscūciņā [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]] un Dārzciemā [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]]); * '''Nomas pakalpojumus''' (nekustamo īpašumu un ceļu būvtehnikas noma); Uzņēmums nodrošina ceļu uzturēšanu 365 dienas gadā saskaņā ar [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumiem par ceļu uzturēšanas prasībām.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> == Struktūra un finanses == Uzņēmums ir 100% valsts īpašumā, ar akciju turētāju Satiksmes ministriju.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> Pamatkapitāls ir 35 202 323 eiro.<ref>{{cite web |url=https://company.lursoft.lv/latvijas-autocelu-uzturetajs/40003356530 |title=Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts akciju sabiedrība |publisher=Lursoft |access-date=2026-01-12}}</ref> LAU nodarbina vairāk nekā 1000 darbinieku, un tā tehnikas parks ietver apjomīgu aprīkojumu ceļu uzturēšanai. Uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem reģionos.<ref>{{cite web |url=https://jauns.lv/raksts/bizness/685007-ieskats-latvijas-autocelu-uzturetaja-tehnikas-parka-un-uznemuma-cina-ar-sniegu-un-ledu |title=Ieskats "Latvijas Autoceļu uzturētāja" tehnikas parkā un uzņēmuma cīņā ar sniegu un ledu |publisher=Jauns.lv |date=2025-12-01 |access-date=2026-01-12}}</ref> === Organizatoriskā struktūra === Uzņēmuma struktūra sastāv no administrācijas, deviņiem ceļu rajoniem un tiem pakļautām 26 nodaļām. Administrācijas sastāvā ir sešas struktūrvienības, kuras nodrošina ražošanas, finanšu plānošanas un kontroles, resursu sagādes un citu atbalsts funkciju veikšanu. Savukārt ceļu rajoni veic ikdienas uzturēšanas darbu un papildu darbu plānošanu un veikšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Uzņēmuma ceļa rajoni (CR) un tiem pakļautās nodaļas: * Alūksnes CR — Alūksnes nodaļa, Madonas nodaļa, Gulbenes nodaļa * Daugavpils CR — Daugavpils nodaļa, Preiļu nodaļa, Dagdas nodaļa * Jēkabpils CR — Jēkabpils nodaļa, Aizkraukles nodaļa * Jelgavas CR — Jelgavas nodaļa, Bauskas nodaļa, Dobeles nodaļa * Liepājas CR — Liepājas nodaļa, Kuldīgas nodaļa, Saldus nodaļa * Rīgas CR — Rīgas nodaļa, Ogres nodaļa * Rēzeknes CR — Rēzeknes nodaļa, Balvu nodaļa, Ludzas nodaļa * Talsu CR — Talsu nodaļa, Tukuma nodaļa, Ventspils nodaļa * Valmieras CR — Valmieras nodaļa, Cēsu nodaļa, Limbažu nodaļa, Smiltenes nodaļa === Finanšu rādītāji === Uzņēmums nesaņem valsts budžeta finansējumu vai subsīdijas, ieņēmumi nāk no komerciālās darbības.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> Izmaksātās dividendes valstij: 2024. gadā — 4 857 777 eiro; 2023. gadā — 709 805 eiro; 2022. gadā — 871 eiro; 2021. gadā — 2 520 504 eiro (novirzīti valsts uzdevumiem).<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> LAU ieņem 90. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 un ir ceturtais lielākais būvniecības uzņēmums pēc apgrozījuma 2024. gadā.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums turpina gatavošanos sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO) 2026. vai 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="db 2026.06.10">[https://db.lv/zinas/sakas-ilau-infra-grupai-ipo Sākas LAU Infra Grupa IPO] Dienas Bizness, 10.06.2026</ref> <ref name="db 2026.06.26">[https://db.lv/zinas/veiksmigi-istenots-pirmais-valsts-uznemuma-ipo-latvija Veiksmīgi īstenots pirmais valsts uzņēmuma IPO Latvijā] Dienas Bizness, 26.06.2026</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.lau.lv/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs Informācija Satiksmes ministrijas vietnē] * [https://company.lursoft.lv/latvijas-autocelu-uzturetajs/40003356530 Uzņēmuma dati Lursoft] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] sdibo6i8zd8u5eb89oawdo05j86eyv1 0 621824 4490007 4420068 2026-07-04T10:34:58Z Meistars Joda 781 4490007 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Vigalas baznīca | infobox_width = | image = Kivi-Vigala_kirik.JPG | image_size = | caption = | map_type = Estonia | map_size = | map_label = Vigalas baznīca | label_position = top | latd = 58.710653 | longd = 24.367917 | location = {{vieta|Igaunija|Raplas apriņķis|Merjamā pagasts|Kivi-Vigala}} | religious_affiliation = [[Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = | leadership = | website = | architecture_style = | architect = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 14. gadsimts | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = }} <mapframe text="Vigalas baznīca" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1897879" } </mapframe> '''Vigalas Marijas baznīca''' ({{val|et|Vigala Maarja kirik}}) ir [[Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[baznīca (celtne)|dievnams]], kas atrodas [[Igaunija]]s rietumos, [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķa]] [[Merjamā pagasts|Merjamā pagasta]] Kivi-Vigalas ciemā. Baznīca ir Igaunijas kultūras piemineklis (id&nbsp;— 15373). Baznīca uzbūvēta 14. gadsimtā. Vairākkārt pārbūvēta. 19. gadsimta vidū pēc vietējā muižnieka [[Ikskili|Borisa fon Ikskila]] (1793—1870) ierosmes baznīca tika ievērojami paplašināta. Daļa no vecās baznīcas saglabājās kā jaunās baznīcas [[sakristeja]]. Jaunā baznīca tika pabeigta 1845. gadā un 1846. gadā iesvētīta. 1933. gadā tika uzcelts jauns, 45 metrus augsts baznīcas tornis, kas vienlaicīgi kalpo kā piemineklis [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijā]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņās]] kritušajiem. Torņa autori ir [[Alars Kotli]], [[Kārlis Līss]] (''Karl Lüüs'', 1905—1996) un [[Rihards Vazards]] (''Richard Vasard'', 1935—1987). 1944. gadā memoriālās plāksnes ar draudzes mācītāja ziņu tika apmestas, bet 1950. gadā tika noņemtas skulptūras un apraktas pie baznīcas. 1988. gada 11. maijā, pārsteidzot visu Igauniju, Vigalas baznīcas tornis tika atjaunots kā piemiņas memoriāls. Baznīcas altāri un kanceli radījis [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]] dzimušais [[Kristiāns Akermanis]] (''Christian Ackermann'', 1670—1710). == Galerija == <gallery> Skulptuurid_"Sõdur"_ja_"Talumees"_Vigala_kiriku_torni_küljes.JPG Vigala_kiriku_altariruum.JPG Vigala_kirik_vaade_altarilt_rõdule.JPG Piiskopirist_Vigala_kirikus.JPG </gallery> == Ārējās saites == * [https://register.muinas.ee/public.php?menuID=monument&action=view&id=15373 Ieraksts Igaunijas kultūras mantojuma reģistrā] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Igaunijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baznīcas Igaunijā]] [[Kategorija:Merjamā pagasts]] cffacbx5hm6ktfbiw9wd9i519dgvyv9 0 625040 4489948 4489202 2026-07-04T06:40:35Z Baisulis 11523 /* Komandas un braucēji */ atsvaidzināts.... 4489948 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2025 | Tagad = 2026 | Nākam = 2027 }} {{Vairāki attēli | perrow = 3/2 | total_width = 400 | image1 = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg | image2 = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg | footer = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere. }} '''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni. 2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem. == Komandas un braucēji == Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}</ref> Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}</ref> {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors ! rowspan="2" class="unsortable" |Šasija ! rowspan="2" scope="col" nowrap |Dzinējs ! colspan="3" scope="col" class="unsortable" |Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !scope="col" class="unsortable"|Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Alpine A526|A526]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="RenaultShutdown">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}</ref><ref name="AlpineMercedes">{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}</ref> |style="text-align:center"|10<br />43 |{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]<br />{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}</ref> ! ''Aston Martin Aramco-Honda'' | [[Aston Martin AMR26|AMR26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Honda RA626H''<ref name="AstonHondaSky">{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}</ref> | style="text-align:center" |14<br />18 |{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Williams"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Williams FW48|FW48]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Audi"|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}</ref> ! ''Audi'' | [[Audi R26|R26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}</ref> | ''Audi AFR 26 Hybrid''<ref name="AudiExpands">{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Cadillac"|{{flaga|ASV}}''Cadillac Formula 1 Team''<ref name="Cadillac">{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}</ref><ref name="Cadillac GM">{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}</ref><ref name="CadillacApproved">{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}</ref> ! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}</ref> |''Ferrari 067/6''<ref name="Cadillac-Ferrari">{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}</ref> |style="text-align:center"|11<br />77 |{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]<br />{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''<ref>{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Ferrari SF-26|SF-26]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref> | ''Ferrari 067/6''<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}</ref> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''<ref name="Race HAAS TOYOTA">{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |[[Haas VF-26|VF-26]]<ref name="Race HAAS TOYOTA" /> | ''Ferrari 067/6''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}</ref> ! scope="row" nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' |[[McLaren MCL40|MCL40]] | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}</ref> |style="text-align:center"|1<br />81 |{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}</ref> ! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]] | [[Mercedes W17|F1 W17]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Racing Bulls"|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}</ref> |Red Bull Ford DM01<ref name="FordBull">{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}</ref><ref name="F1 Mekies Engine">{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}</ref> |style="text-align:center"|30<br />41 |{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}</ref> !''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Red Bull Racing RB22|RB22]] | ''Red Bull Ford DM01''<ref name="FordBull" /><ref name="F1 Mekies Engine" /> |style="text-align:center"|3<br />6 |{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- class="sortbottom" | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}</ref><ref name="entry lists">Oficiālie dalībnieku saraksti: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|title=2026 Australian Grand Prix – Entry List V2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]|date=6 March 2026|access-date=6 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Remmerie|first2=Matheiu|last3=Lamy|first3=Pedro|author-link3=Pedru Lami|first4=Matthew|last4=Selley|format=PDF|archive-date=6 March 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260306025302/https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|dead-url=no}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2026 Chinese Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|date=13 March 2026|access-date=13 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Selley|first2=Matthew|last3=Lamy|first3=Pedro|first4=Zheng|last4=Honghai|format=PDF}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Dereks Vorviks |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=27 March 2026 |title=2026 Japanese Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=27 March 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Shetty|first=Nish |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Liuzzi |first3=Vitantonio |author-link3=Vitantonio Liuci |last4=Pence |first4=Steve |date=1 May 2026 |title=2026 Miami Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=1 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Lamy |first3=Pedro |last4=Demers |first4=Marcel |date=22 May 2026 |title=2026 Canadian Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=22 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Warwick |first3=Derek |last4=Calmes |first4=Jean-François |date=5 June 2026 |title=2026 Monaco Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=5 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Aleknavičius |first3=Kipras |last4=Warwick |first4=Derek |last5=Domingo |first5=David |date=12 June 2026 |title=2026 Barcelona-Catalunya Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_barcelona-catalunya_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=12 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Baquelaine |first2=Loïc |last3=Lamy |first3=Pedro |last4=Singer |first4=Wilhelm |date=26 June 2026 |title=2026 Austrian Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=26 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} </ref> |} === Izmaiņas komandās === {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | align = right | image1 = FIA F1 Austria 2026 Nr. 5 Bortoleto (3).jpg | image2 = FIA F1 Austria 2026 Nr. 11 Perez (3).jpg | footer = 2026. gadā čempionātā iesaistījās divi automašīnu ražotāji: ''[[Audi]]'' (pa kreisi) aizstāja ''[[Sauber]]'', lai sacenstos kā rūpnīcas komanda, savukārt ''[[Cadillac F1|Cadillac]]'' (pa labi) kļuva par vienpadsmito komandu čempionātā. }} {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | image1 = Audi-Logo_2016.svg | image2 = Cadillac Wordmark 2021.svg | image3 = Ford_logo_flat.svg | image4 = Honda Racing logo (2022).svg | footer = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada. }} ''[[Cadillac]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,<ref name="Cadillac"/><ref name="Cadillac GM"/><ref name="CadillacApproved" /><ref name="Cadillac-Ferrari"/> pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref> Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}</ref> Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}</ref> ''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}</ref> Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.<ref name="AstonHondaSky" /><ref name="FordBull" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}</ref> ''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.<ref name="RenaultShutdown"/> Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.<ref name="AlpineMercedes"/> === Pilotu izmaiņas === [[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}</ref> [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.<ref>{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}</ref> Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].<ref name="Hadjar">{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}</ref> == Kalendārs == [[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]] 2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.<ref name="2026 calendar">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}</ref> [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.<ref name="sprint">{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" ! data-sort-type="number" |Round ![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] ![[F1 trašu saraksts|Trase]] ! class="unsortable" |Datums |- !1 |[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]] |8. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |15. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |29. marts |- !- |<s>[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]</s> |<s>12. aprīlis</s>{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}} |- !- |<s>[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]</s> |<s>19. aprīlis</s>{{efn|name=Iran}} |- !4 |[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]] |3. maijs |- !5 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |24. maijs |- !6 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]] |7. jūnijs |- !7 |nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]] |14. jūnijs |- !8 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]] |28. jūnijs |- !9 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |5. jūlijs |- !10 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]] |19. jūlijs |- !11 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]] |26. jūlijs |- !12 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |23. augusts |- !13 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |6. septembris |- !14 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]] |13. septembris |- !15 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.<ref name="2026 calendar"/><ref name="test">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}</ref>}}}} |- !16 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |11. oktobris |- !17 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]] |25. oktobris |- !18 |[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]] |1. novembris |- !19 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]] |8. novembris |- !20 |[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |21. novembris{{efn|name=Saturday race}} |- !21 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |29. novembris |- !22 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |6. decembris |- ! colspan="4" |Avots:<ref name="2026 calendar"/> |} {{notelist}} == Sezonas kopsavilkums == === Pirmssezonas === Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}</ref> Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref name="test"/><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}</ref> [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}</ref> Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}</ref> Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.<ref name="test"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}</ref> === Sezonas sākums === Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}</ref> [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]] Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}</ref> Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.<ref name="formula1.com">{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}</ref><ref name="formula1.com"/> Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}</ref> un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}</ref> [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}</ref> Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}</ref> === Sezonas vidus === [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] [[Monako trase|trases]] šaurā izkārtojuma un taišņu trūkuma dēļ formulām tika atspējota aktīvā aerodinamika. No ''Grand Prix'' izstājās Verstapens, [[Valteri Botass|Botass]], [[Olivers Bērmans|Bērmans]] un Noriss tehnisku problēmu dēļ, un tika piemēroti daudzi sodi. Tuvāk sacīkšu beigām avarēja [[Lānss Strols]] avarēja, pēc kā trasē izbrauca drošības mašīna; sekojošajā atkārtotajā startā [[Šarls Leklērs|Leklērs]] avarēja tieši tajā pašā līkumā, izsaucot ilgu sarkanā karoga laiku, kamēr tiesneši pārbaudīja trases segumu. Turklāt [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosa Sainsa jaunākā]] punktu sērija Monako beidzās divu sadursmju dēļ ar [[Niko Hilkenbergs|Hilkenbergu]] un Kolapinto, Hilkenbergam par to saņemot desmit sekunžu laika sodu, kas liedza viņam iegūt punktus. Antonelli pārvērta savu ''pole position'' uzvarā, kļūstot par jaunāko Monako ''Grand Prix'' uzvarētāju un jaunāko, kurš sasniedzis ''grand chelem''. [[Izaks Hadžars]] kāpa uz goda pjedestāla pēc tam, kad [[Pjērs Gaslī]] saņēma divus piecu sekunžu sodus par ātruma pārsniegšanu boksu joslā sacīkstes laikā, kā rezultātā Gaslī noslīdēja no trešās uz septīto vietu. Hadžaru vēlāk pazemināja uz ceturto vietu, kad ''Alpine'' veiksmīgi pārsūdzēja sodus, atjaunojot Gaslī trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Benson |first=Andrew |title=Monaco Grand Prix: Pierre Gasly regains third place after Alpine successfully appeal against penalties |url=https://www.bbc.co.uk/sport/formula1/articles/cevlg742y3do |website=[[BBC Sport]] |date=12 June 2026 |access-date=12 June 2026}}</ref> [[Fernando Alonso]] izcīnīja ''Aston Martin'' pirmo punktu šajā sezonā pēc virknes piemēroto sodu, kuru rezultātā Peress sākotnēji provizoriski finišēja desmitajā vietā. Atkārtojot savu augstāko rezultātu Kanādā, Hamiltons ''Ferrari'' komandā finišēja otrajā vietā, bet viņa bijušais ''Mercedes'' komandas biedrs Rasels finišēja ārpus punktu zonas pēc soda par starta līnijas pārbraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-secures-brilliant-victory-in-chaotic-monaco-grand-prix-amid-multiple-shock-retirements.27e644586K83z0NZd6efsz|title=Antonelli secures brilliant victory in chaotic Monaco Grand Prix amid multiple shock retirements|website=Formula1.com|date=7 June 2026|access-date=7 June 2026}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Ferrari - Lewis Hamilton - Qualifying.jpg|thumb|left|[[Luiss Hamiltons]] kļuva par vecāko ''Grand Prix'' uzvarētāju kopš [[Džeks Brebems|Džeka Brebema]] 1970. gadā, pēc tam, kad savu pirmo uzvaru ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ieguva [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']].]] Rasels uzvarēja divos no trim treniņbraucieniem un kvalifikācijā [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']] un bija gatavs uzvarēt sacīkstēs, pirms Fernando Alonso izstājās [[akumulatora baterija|akumulatora]] atteices dēļ. Tas ļāva virtuālajai drošības mašīnai un Luisam Hamiltonam, kurš brauca tieši aiz tās, samainīt riepas un apdzīt Raselu, izcīnot vadību. Turklāt Raselu vajāja Antonelli, kurš izstājās, pēc tā kā apdzina viņu un ierindojās otrajā pozīcijā. Tā rīkojoties, Antonelli ļāva Raselam atņemt viņam punktus. Galu galā Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Ferrari'' komandā un pirmo uzvaru kopš 2024. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]. Rasels finišēja otrais, bet Lando Noriss trešais, nodrošinot pirmo pilnībā britu Formula 1 goda pjedestālu kopš {{f1|1968}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/hamilton-claims-stellar-maiden-grand-prix-victory-for-ferrari-in-barcelona-as-antonelli-suffers-shock-retirement.4yCXiPLHUdcnl2BwNpqUIa|title=Hamilton claims stellar maiden Grand Prix victory for Ferrari in Barcelona as Antonelli suffers shock retirement|website=Formula1.com|date=14 June 2026|access-date=14 June 2026}}</ref> Rasels [[Austrijas Grand Prix|Austrijā]] ieguva savu otro ''pole position'' pēc kārtas, neskatoties uz to, ka pēdējā aplī bija spiests samazināt ātrumu dzeltenā karoga dēļ pēc incidenta, kurā bija iesaistīts Makss Verstapens. Viņš pārvērta ''pole position'' uzvarā (un atgriezās otrajā vietā braucēju čempionātā apdzenot Hamiltonu), atvairot Verstapena spiedienu, kurš atguvās pēc kvalifikācijas incidenta un ieņēma otro vietu. Antonelli noslēdza goda pjedestālu, finišējot 1,9 sekundes aiz Rasela un trīs desmitdaļas aiz Verstapena. Sacīkstes laikā bija vairāki abu ''Ferrari'' pilotu dueļi, Sainss izstājās boksu taisnē ar elektriskām problēmām, bet ''Cadillac'' Ppriekšlaicīgi izstājās bremžu pārkaršanas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-seals-victory-in-thrilling-austrian-grand-prix-ahead-of-verstappen-and-antonelli.5kjw8LmvWRcsaFgjCr8aWw|title=Russell seals victory in thrilling Austrian Grand Prix ahead of Verstappen and Antonelli|website=Formula1.com|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}</ref> {{clear}} == Rezultāti un kopvērtējums == <div style="overflow-x: auto;"> {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Round !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.<ref name="sprint" />|name=sprint locations}} !nowrap|''Pole position''] !nowrap|Ātrākais aplis !nowrap|Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) !class="unsortable"|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}} |- ! 1 | {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 2 | {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 3 | {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 4 | {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]] |- ! 5 | {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 6 | {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]] |- ! 7 | {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="FER" |{{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 8 | {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 9 | {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 10 | {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 11 | {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 12 | {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]] |- ! 13 | {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 14 | {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 15 | {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 16 | {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 17 | {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]] |- ! 18 | {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 19 | {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]] |- ! 20 | {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 21 | {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 22 | {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]] |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avots:<ref name="2026 calendar" /> |} </div> {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2026. gads sportā|F1]] 6pn68d6ke8rpxhm7ai5zeuwm0vfcffv 0 625835 4490028 4443891 2026-07-04T11:10:24Z Meistars Joda 781 4490028 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džesa Roudsa | vārds_orig = ''Jessa Rhodes'' | attēls = Jessa_Rhodes_at_AVN_Awards_2016_(cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|29}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Oregona}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[pornoaktrise]] | darbības gadi = 2012—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Džesa Roudsa''' ({{val|en|Jessa Rhodes}}; dzimusi {{dat|1993|6|29}}, [[Oregona|Oregonā]], [[ASV]]) ir amerikāņu [[Pornoaktieris|pornoaktrise]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm5378433/|title=Jessa Rhodes|website=www.imdb.com|access-date=2026-03-15}}</ref> 17 gadu vecumā viņa sāka strādāt par striptīzdejotāju un pozēt kailsesijās. Vēlāk, strādājot kā tīmekļa modelei, viņu pamanīja pieaugušo industrijas aģents. 2012. gada augustā, neilgi pēc savas 19. dzimšanas dienas, viņa filmējās savā pirmajā pieaugušo filmu ainā studijai ''Reality Kings'' kopā ar aktieri Džeju Maku. Filmēšana notika [[Maiami]]. Saskaņā ar datiem uz 2018. gadu viņa bija filmējusies vairāk nekā 100 pieaugušo filmās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV pornoaktrises]] i0jgq32ba93ki30tjcpeeg7ym4j16ep 4 626261 4489904 4489444 2026-07-04T03:04:40Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4489904 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20815 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8332 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2724 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8094 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1130 || 2041 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2277 || 6965 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 4080 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,674 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,654 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,569 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,200 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 29,911 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,721 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 8mhb6ttiiyndi155fe3ig124sv9cm0e 4 626708 4489905 4489445 2026-07-04T03:04:42Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4489905 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,411 baiti # {{U|Kikos}} - 918,272 baiti # {{U|Egilus}} - 876,768 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti # {{U|Tankists}} - 253,590 baiti # {{U|MC2013}} - 183,501 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti # {{U|Biafra}} - 148,925 baiti # {{U|Lasks}} - 127,488 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,093 baiti # {{U|Vylks}} - 104,415 baiti # {{U|Dainis}} - 87,207 baiti # {{U|Pirags}} - 41,848 baiti # {{U|Papuass}} - 32,125 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,899 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] bj0vsrq9paqgg29gq8hgmya1ztg1da7 0 629039 4489922 4471182 2026-07-04T05:28:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4489922 wikitext text/x-wiki '''Ina Šitere''' (dzimusi '''Ina Magone''' {{dat|1971|5|28}} [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]], [[Krievija]]) ir latviešu [[fotomodele]], māksliniece un uzņēmēja. 1989. gadā viņa kļuva par pirmo konkursa ''[[Mis Latvija]]'' uzvarētāju un pārstāvēja Latviju starptautiskajā konkursā [[Miss World 1989]] [[Honkonga|Honkongā]]. Pirmajā laulībā viņa bija pazīstama kā ''Ina Šenberga'', vēlāk — kā ''Ina Šitere'' ({{val|de|Ina Schitter}}). [[Attēls:Ina Magone, Miss Latvia 1989.jpg|thumb|Ina Magone, Mis Latvija 1989|251x251px]] == Dzīve == === Izcelsme un jaunība === Ina Magone dzimusi [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] (toreiz — Sverdlovskā), [[Krievija|Krievijā]], taču jau pirmajā dzīves gadā atgriezās kopā ar māti [[Latvija|Latvijā]], tās dzimtajā [[Kurzeme|Kurzemē]]. Uzaugusi [[Saldus|Saldū]], kur mācījusies Saldus 2. vidusskolā. Vēlāk studēšanu turpinājusi [[Liepāja]]s Jāņa Raiņa 6. vidusskolā un [[Liepāja]]s Lietišķās mākslas vidusskolā (mūsdienās — PIKC "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"). === Izglītība === No 1989. līdz 1993. gadam studēja Rīgas Mākslas koledžā lietišķās mākslas specialitātē. Vēlāk studēja [[Grācas Kārļa Frančeska universitāte|Grācas Karla Franča universitātē]] ([[Austrija]]) tulkošanas, mutiskās tulkošanas un kultūras vadības programmā. Runā latviešu, krievu, vācu, angļu un spāņu valodā; profesionāli strādājusi kā tulkotāja, mutiskā tulkotāja un projektu vadītāja starptautiskās organizācijās. == Mis Latvija 1989 == === Konkursa norise === 1989. gada 11. jūnijā [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]] [[Rīga|Rīgā]] notika pirmais nacionālā mēroga skaistumkonkurss ''Mis Latvija'', ko organizēja Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs ''Forums''. Tas bija trešais skaistumkonkurss Latvijā kopumā — pēc ''Mis Rīga 1988'' un ''Mis Rīga 1989''.<ref>Tiļļa, Andris (2018. gada 11. aprīlī): [https://www.la.lv/skaistums-uz-izkersanu „30 gadi kopš skaistumkonkursa 'Mis Rīga'"]. LA.LV. Skatīts 2020. gada 22. jūlijā.</ref> Pieteikumu iesniedza vairāk nekā 700 dalībnieču no visas Latvijas. Pēc vairākām atlases kārtām finālā iekļuva 12 dalībnieces. Fināls tika translēts Latvijas PSR televīzijā tiešraidē.<ref>[https://timenote.info/lv/events/Latvijas-pirmais-skaistumkonkurss „Latvijas pirmais skaistumkonkurss"]. Timenote.info. Skatīts 2026. gadā.</ref> Konkurss organizēts laikā, kad Latvija vēl ietilpa [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|Latvijas PSR]] sastāvā, un norisinājās politiskās atmodas un nacionālās identitātes atjaunošanas kontekstā. === Rezultāti === Par pirmo ''Mis Latvija'' kļuva Ina Magone. Otrajā vietā ierindojās Lauma Zemzare (''Mis Rīga '89''; vēlāk piedalījās kā ''Miss PSRS'' konkursā ''Miss World 1990''), bet trešo vietu ieguva Evija Staļbovska (vēlāk piedalījās kā ''Miss Padomju Savienība'' konkursā ''Miss Universe 1990''). === Sadarbība ar "Forumu" === Pēc uzvaras Rīgas Jaunatnes centrs ''Forums'' noslēdza ar Inu Magoni gada sadarbības līgumu ar ikmēneša atalgojumu 219 rubļu apmērā. Programma ietvēra regulāras nodarbības vingrošanā, aerobikā, peldēšanā, dejās, korejiešu cīņas mākslā taekwondo, kā arī angļu valodas kursus. == Miss World 1989 == Kā konkursa uzvarētāja Ina Magone pārstāvēja Latviju 39. konkursā ''[[Miss World]]'', kas 1989. gada 22. novembrī notika [[Honkongas konvenciju un izstāžu centrs|Honkongas Konvenciju un izstāžu centrā]] [[Honkonga|Honkongā]]. Tā bija Latvijas pirmā dalība šajā konkursā.<ref>[https://www.missworld.com/news/introducing-miss-world-latvia-2025 „Introducing Miss World Latvia 2025"]. Miss World Organization. Skatīts 2025. gadā.</ref> Ina Magone konkursā piedalījās ar devīzi ''Beauty with a Purpose'' un uz Honkongu devās ar [[Latvijas PSR]] karogu.<ref>[https://laikraksts.com/raksti/rakstsFoto.php?kuraFoto=28812&KursRaksts=13971 Ina Magone ar Padomju Latvijas karogu Miss World 1989]. Laikraksts „Latvietis", Nr. 881, 2026. gada februāris.</ref> == Sabiedriskā un profesionālā darbība (1989–1991) == Pēc uzvaras konkursā Ina Magone pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]] un piedalījās reprezentācijas un sabiedrisko attiecību pasākumos Latvijā un ārvalstīs: [[Igaunija]] (Tallina), [[Krievija]] (Maskava), [[Somija]], [[Apvienotā Karaliste]] (Londona), Honkonga, Taivāna, [[Gruzija]], [[Polija]], [[Austrija]], [[Itālija]], [[Dānija]]. 1989. gada jūlijā piedalījās 8. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresā [[Haiko]] muižā ([[Somija|Somijā]]), kurā negaidīti piedalījās arī vairāk nekā 157 delegāti no Latvijas. Kongresa noslēgumā tika pieņemts memorands ar prasību atzīt Hitlera–Staļina paktu par nelikumīgu. 1990.–1991. gadā darbojās kā aģentūras ''Mis Latvija'' direktore kopā ar Bruno Birmani un Vladi Goldbergu. 1990. gada 12. maijā titulu ''Mis Latvija'' ieguva Velga Bražņevica, bet 1991. gadā — Inese Šlesere. == Karjera == === Modele un māksliniece === Pēc dalības skaistumkonkursos Ina Magone veidoja starptautisku karjeru kā [[fotomodele]], strādājot [[Eiropa|Eiropā]] (tostarp [[Madride|Madridē]]) un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ([[Lasvegasa|Lasvegasā]]). Paralēli viņa pievērsās vizuālajai mākslai un glezniecībai. Viņa darbojās arī kā radošā direktore modes jomā un kopā ar Džovanni Stefanelu (modeļu nama [[Stefanel]] dibinātāja meitu) izstrādāja projektu ''MusuMusu'' — galvassegu kolekciju, ko ražo sievietes [[Nepāla|Nepālā]] godīgas darba samaksas apstākļos. === Izstādes (izlase) === * 2005 — Veselības vadības institūts GmbH, [[Grāca]] * 2006 — Vernisāža „Meet at Interior for Romantics", [[Zalcburga]] * 2006 — „Lipizzbacher Kultur", Lipicbahas pils * 2007 — Galerija „Cēsu iela", [[Rīga]] * 2009 — Wine & Co, [[Grāca]] * 2010 — Galerija Steiner, [[Vīne]] * 2013 — Stift Pulgarn, [[Linca]] === Dalība mākslas plenēros === * 2016 — Jūrkalnes mākslas plenērs<ref>[https://www.ventspilnieks.lv/foto-video/video-jurkalne-aizvadits-jau-septitais-igo-rikotais-makslas-pleners/ „Video: Jūrkalnē aizvadīts jau septītais Igo rīkotais mākslas plenērs"]. Ventspilnieks.lv.</ref> == Uzņēmējdarbība == S.IN GmbH ir [[Austrija|Austrijā]] reģistrēts uzņēmums, kas darbojas pasākumu organizēšanas, mārketinga konsultāciju un nekustamā īpašuma jomā. Uzņēmums apsaimnieko ''Schitterhof CAMPING WEISS'' [[Špīlberga|Špīlbergā]] ([[Štīrija|Štīrijā]]) — pasākumu kempingu [[Red Bull Ring|Red Bull Ringa]] sacensību laikā [[Formulas 1]] posmu norisē. == Personīgā dzīve == Pirmajā laulībā ar Ivaru Šenbergu 1992. gada 20. maijā piedzima dēls Gvido Šenbergs. Otrajā laulībā ar Ekkehadu Šiteru viņa pieņēma uzvārdu Šitere. == Ārējās saites == * [https://www.schitter.cc Ina & Ekkehards Šitere — personīgā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260409072259/https://www.schitter.cc/ |date={{dat|2026|04|09||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šitere, Ina}} [[Kategorija:Latviešu modeles]] [[Kategorija:Latviešu uzņēmējas]] [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sievietes]] [[Kategorija:Liepājas cilvēki]] m31v52narb6d01kjg4ezqlz5bcltmx4 0 630735 4489695 4489584 2026-07-03T12:16:39Z Egilus 27634 4489695 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|atsauces}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dāvis Ozoliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1856|8|26}}|{{dat||8|14}}}} | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Bilskas pagasts]] | m_dat_alt = | m_gads = 1916 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Ape]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = pedagogs, folkloras vācējs, pētnieks | dzimums = | vecāki = Pēteris Ozoliņš. Luīze Jurģe | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 | paraksts = | kategorijas = }} '''Dāvis Ozoliņš''' (dzimis 1856. gada 26. augustā [v.s. 14. augustā] [[Bilskas pagasts|Bilskas]] pagastā, Bānūžu muižā, miris 1916. gada 23. augustā [[Ape|Apē]]) bija latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks. Viņš ir viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta latviešu etnogrāfisko materiālu krājējiem, kura darbība Jaunrozē nodrošināja unikālu liecību saglabāšanu par Ziemeļvidzemes kultūrvidi. Nosaukums "Dāvja Ozoliņa valsts pamatskola” piešķirts jau t.s. Saliņa skolai 1938. gadā. Pašreizējai skolas ēkai šis nosaukums bija no tās uzcelšanas 1939. gadā līdz 1943. gadam. 1989. gadā Apes vidusskola atguva Dāvja Ozoliņa vārdu. Tagad skolas oficiālais nosaukums ir "Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/davja-ozolina-apes-pamatskola/40900000987|title=Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2026-05-03|date=2026-05-03|language=lv}}</ref> 1988. gadā Dāvim Ozoliņam Dauškānos (senāk Jaunrozes pagastā) tika atklāts piemiņas akmens. 2003. gadā izdota Rasmas Harju veidotā grāmata '''"'''Ar Dāvja Ozoliņa vārdu'''"''' par Dāvi Ozoliņu, 2006. gadā izdots Dāvja Ozoliņa 150. jubilejai veltīts buklets. 2006. gads Apē bija Dāvja Ozoliņa gads. == Biogrāfija == Dzimis Bilskas pagasta "Bānūžos" zemnieka Pētera Ozoliņa ģimenē. Tēvs Pēteris bija pārnācis par kalpu no tēva mājām Miķēļiem [[Mēra pagasts|Mēra pagasta]] Palsmaņa draudzē. Tur Ozoliņu senči bijuši saimnieki kopš [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]], bet 19. gadsimta piecdesmitos gados Mēra muižas īpašnieks izlika tos no mājām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Davis-Ozolins|title=Dāvis Ozoliņš|website=timenote.info|access-date=2026-05-04|language=lv}}</ref> No 1868. līdz 1871. gadam mācījies [[Smiltene|Smiltenes]] Mālavas skolā. 1871. g. rudenī iestājies Smiltenes draudzes skolā, kur par skolotājiem bijuši D. Dambergs un J. Miesiņš. Smiltenes draudzes skolā mācījies līdz 1874. gada pavasarim. Tur viņu  ievērojis Smiltenes mācītājs un toreizējais Vidzemes skolu padomnieks un ietekmīgs vācbaltiešu mācītājs H. Guleke (''Heinrich Guleke''), kas Dāvi Ozoliņu pieņēmis savā audzināšanā un skološanā.  1874 - 1876. gada 23. jūnijā beidzis Tērauda skolotāju semināru ([[Valkas pagastskolu skolotāju seminārs|Valkas pagastskolu skolotāju semināru]]), kurā apmācība notika latviešu valodā. No 1876. līdz 1908. gadam viņš strādāja par skolotāju Jaunrozē, kur izveidoja lokālu kultūras centru: nodibināja bibliotēku (vairāk nekā 1000 sējumu) un skolas muzeju. Bibliotēka bija bezmaksas un pieejama visiem pagasta iedzīvotājiem, kas tajā laikā bija retums. Tā saturēja unikālu krievu, vācu un latviešu literatūras kolekciju. Dāvis Ozoliņš nodibināja jauniešu jaukto kori, skatuves mākslas pulciņu, arī pats dziedāja korī. Kopā ar ragu pūtēju orķestri rīkojis zaļumsvētkus Lielanšu gravā pie [[Vaidavas pagasts|Vaidavas]]. No pašām pirmajām darba dienām viņš īpašu vērību veltījis skolas dārza un parka plānošanai, pats tos veidojis. Mudinājis bērnus stādīt puķes un kokus pie savām mājām. Apes muižas parks tika stādīts tiešā Dāvja Ozoliņa vadībā.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=984|title=Dāvim Ozoliņam – 150|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2026-05-04}}</ref> 1881. gadā pēc [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] ieteikuma Dāvis Ozoliņš kļuva par Maskavas Dabas zinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības (''Императорское общество любителей естествознания, антропологии и этнографии'') līdzstrādnieku. Tiek minēts kā "D. P. Ozolin" (''Давид Петрович Озолин''). Jaunrozes pagastskolā Ozoliņš nostrādāja 32 gadus, bez palīgskolotāja mācot ap 45 skolēniem trīs grupās. Bez skolotāja darba viņš bija arī Jaunrozes pagasta tiesas [[skrīveris]]. Šis amats viņam deva piekļuvi visiem pagasta iedzīvotājiem un veicināja uzticību, kas palīdzēja iegūt retas [[tautasdziesmas]] un konfidenciālus [[Ticējums|ticējumus]]. Jaunrozes pagasta [[Dauškāni|Dauškānu]] parkā iestādīja trīs ozolus saviem dēliem Kārlim, Alfrēdam un Emīlam, bet pāragri mirušajai meitiņai Konstancei – liepu. 2026. gada 1.maijā pie visiem trim ozoliem tika atjaunotas informatīvās zīmes ar dēlu vārdiem un no jauna tika iestādīta liepa ar Konstances informatīvo zīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/multimedia/foto-ape-talka-godina-davi-ozolinu/|title=Foto: Apē talkā godina Dāvi Ozoliņu|last=Bērziņa|first=Agita|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-05-04|date=2026-05-01|language=lv}}</ref> Nesaskaņu dēļ ar pagasta valdi 1908. gadā pārcēlās uz [[Seces pagasts|Seci]], tur strādāja par skolotāju un bibliotekāru, organizēja kori, spēlēja ērģeles. No 1908. līdz 1912. gadam strādāja par skolotāju Secē. Pēc 36 nostrādātiem gadiem aizgāja pensijā. 1915. gadā pārcēlās atpakaļ uz Api, dzīvoja Avotu ielā 5.  Miris 1916. gada 23. augustā pēc slimības. Apglabāts Jaunrozes kapsētā (tagad tā atrodas [[Igaunija|Igaunijas]] teritorijā) blakus pāragri mirušajai meitiņai Konstancei. == Zinātniskā darbība un publikācijas == Folkloras vākšanu Dāvis Ozoliņš uzsāka 1875. gadā. Viņa devums ir aptuveni 70 000 folkloras vienību, no kurām saglabājušās un [[Latviešu folkloras krātuve|Latviešu folkloras krātuvē]] pieejamas 13 317 vienības (tostarp 5895 ticējumi, 1986 tautasdziesmas un 494 [[Teika|teikas]]). Dāvis Ozoliņš bija viens no pirmajiem, kurš folkloras vākšanā ieviesa sistemātiskas aptaujas anketas. Viņš negaidīja, kad kāds kaut ko pastāstīs, bet mērķtiecīgi izjautāja par konkrētām tēmām (piemēram, tikai par [[Pūķis|pūķiem]] vai tikai par [[Ragana|raganām]]). Viņa nozīmīgākie pētījumi publicēti izdevumā "Etnogrāfiskas Ziņas par Latviešiem" (EZL): * "Teniss", "Pūķi", "Vilkači" (EZL 1. burtnīca, 1891). * "Jumis" (EZL 2. burtnīca, 1892). * "Raganas" (EZL 3. burtnīca, 1893). * "Svētku laiki māņticības atliekās" (EZL 1.–4. burtnīca, 1891–1894). Zudušais mantojums: 35 sējumi "Pagātnes atmiņas" gāja bojā 1915. gadā, kad [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrības]] [[Arhīvs|arhīvu]] mēģināja evakuēt uz [[Tērbata|Tērbatu]], bet pajūgs ar to pazuda kara jukās. == Personīgā dzīve un ģimene == Dāvis Ozoliņš apprecējās ar Luīzi Ozoliņu no "Skripjiem" (dzim. Jurģe, 23.10.1857. - 18.11.1935., apglabāta [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]). Ģimenē izauga četri bērni: Kārlis Aleksandrs Ozoliņš (29.07.1882- 10.12.1960) — pedagogs un izglītības sistēmas darbinieks. Pateicoties viņam, 1929. gadā LFK tika nodots tēva rokrakstu arhīvs (35 sējumi "Pagātnes atmiņas"); Alfrēds Ozoliņš (26.08.1894. - 29.04.1956.); Emīls Ozoliņš; Konstance Ozoliņa (29.02.1888. - 02.07.1888.), mira 4 mēnešu vecumā. Dāvja Ozoliņa mazbērni no Alfrēda Ozoliņa puses ir Raimonds Ozoliņš, Gastons Ozoliņš, [[Leopolds Ozoliņš]] un [[Jānis Ozoliņš (neiroķirurgs)|Jānis Ozoliņš]] == Nozīme == Dāvja Ozoliņa darbs izceļas ar stingru metodoloģiju – viņš materiālus ne tikai pierakstīja, bet arī klasificēja un analizēja, balstoties uz antropoloģiskās skolas principiem. Viņš bija viens no ražīgākajiem [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]], [[Ansis Lerhis-Puškaitis|Anša Lerha-Puškaiša]] un [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] līdzstrādniekiem. Ozoliņš pirmais klasificēja raganu darbības (piena atņemšana, skaušana) un saistīja tās ar konkrētiem kalendāra svētkiem ([[Jurģi]], [[Jāņi]]) Dāvis Ozoliņš Kr. Baronam iesūtījis vairāk nekā 3000 tekstu. LD sējumos Ozoliņa iesūtītie materiāli apzīmēti ar šifru "21" (Jaunroze). Krišjānis Barons LD 1. sējuma priekšvārdā īpaši izceļ Dāvi Ozoliņu kā vienu no ražīgākajiem līdzstrādniekiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.literatura.lv/personas/davis-ozolins Dāvis Ozoliņš (1856–1916), ''literatura.lv''] * ''Latviešu folkloras krātuve'', digitālais arhīvs garamantas.lv. * "Etnogrāfiskas Ziņas par Latviešiem", 1891–1894. * [https://www.vietas.lv/index.php?id=984&p=10 Dāvim Ozoliņam – 150] * [https://research.lu.lv/lv/publications/d%C4%81vis-ozoli%C5%86%C5%A1-un-vi%C5%86a-p%C4%93t%C4%ABjums-raganas-1893-par-skolot%C4%81ju-un-folk/ Dāvis Ozoliņš un viņa pētījums "Raganas" (1893)] * [https://lfk.lv/Davim-Ozolinam-160 Dāvim Ozoliņam - 160] * LFK a2 910, 10970 Valkas Jaunroze, Alūksnes rajons, Ozoliņa krājums, 1930. {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Dāvis}} 3hbqae0pwtkbko9vk2t5u17fnxxtrlg 0 631693 4489875 4467107 2026-07-03T21:10:22Z ZANDMANIS 91184 4489875 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Leins Hatsons | vārds_orig = ''Lane Hutson'' | attēls = 2023-05-09 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–029.jpg | att_izm = | paraksts = Leins Hatsons 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|2|14}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Holenda}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = {{mērvienība|kg=73}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2024 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]] | numurs = 48 | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 62., 2. kārtā | dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Monreālas "Canadiens"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2023—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|7|4||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Helifeksa/Monktona 2023]]}} {{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Gēteborga 2024]]}} }} }} '''Leins Hatsons''' ({{Val|en|Lane Hutson}}; dzimis {{dat|2004|2|14}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Hatsons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] rindās. [[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] Hatsonu otrajā kārtā ar kopējo 62. numuru izvēlējās [[Monreālas "Canadiens"]]. [[ASV hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Konors Bedārds]] | title = [[Kaldera balva]]s ieguvējs | years = [[2024.—2025. gada NHL sezona|2025]] | after = [[Metjū Šeifers]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Hatsons, Leins}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] 5ro2t4ge6h3rtrlkh8r63vm2o45ykch 0 632466 4490037 4488553 2026-07-04T11:58:29Z SalSapiente 147427 1) Precizēts, kuru uzņēmumu valdi uzņēmējs PATA grupā tieši atstājis. 2) Pievienots par citiem IT projektiem, ar ko uzņēmējs nodarbojas. 3) Papildināta hronoloģija par 2023. gada MK lēmumu un 2025. gada mediju publikācijām; pievienotas atsauces. 4490037 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Mierkalns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Latvija}} | tautība = | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Uldis Mierkalns''' (dzimis {{dat|1973|11|5}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]]. Viņš ir mežu apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmumu grupas "[[PATA]]" vadītājs un dibinātājs. Pēc izglītības [[jurists]]. U. Mierkalns ticis iekļauts Latvijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/jaunais_miljonars__kuri_sogad_ir_latvijas_visbagatakie_cilveki?nomob|title=Pietiek :: Jaunais „Miljonārs”: kuri šogad ir Latvijas visbagātākie cilvēki|website=pietiek.com|access-date=2026-05-21}}</ref> 1999. gadā viņš dibināja SIA "PATA" un turpmākajos gados attīstīja to par privātu pilna cikla mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumu Latvijā, kura darbība aptver mežu apsaimniekošanu, kokrūpniecību, koksnes loģistiku, kokmateriālu tirdzniecību un finansēšanas pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pata.lv/|title=PATA – meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums|website=pata.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> U. Mierkalns 2001. gadā iegādājās mežizstrādes uzņēmumu SIA "Smiltenes MRS" (kopš 2022. gadā pievienots AS “PATA Strenči”).  2003. gadā "PATA" uzņēmumu grupā tika iekļauti [[Nasdaq Riga]] biržā kotētie kokrūpniecības uzņēmumi AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/lv/news/par-birzas-vertspapiru-sarakstiem-pec-2004-gada-1-janvara/|title=Par biržas vērtspapīru sarakstiem pēc 2004.gada 1.janvāra|website=Nasdaq Baltic|access-date=2026-06-29|language=lv}}</ref> (tagad – AS "PATA Strenči") un 2008. gadā AS "Saldus mežrūpniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nasdaqbaltic.com/statistics/en/instrument/LV0000101681/news|title=PATA Saldus {{!}} Market News — Nasdaq Baltic|website=www.nasdaqbaltic.com|access-date=2026-06-29|language=en}}</ref> (tagad – SIA "PATA Saldus"), būtiski paplašinot grupas kokapstrādes un zāģmateriālu ražošanas jaudas. 2012. gadā tika izveidota SIA "PATA TIMBER",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patatimber.lv/|title=Latvijā ražoti kokmateriāli un būvmateriāli {{!}} PATA|website=patatimber.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas attīsta specializētu kokmateriālu veikalu tīklu Latvijā un tiešsaistē, savukārt 2020. gadā dibināta SIA "PATA Finance",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patafinance.lv/|title=PATA Finance – Kredītlīnija meža un lauksaimniecības zemes īpašniekiem|website=patafinance.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas sniedz finansēšanas pakalpojumus meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. 2026. gada maijā U. Mierkalns paziņoja, ka vairāk fokusēsies uz "PATA" grupas stratēģisko attīstību, īpašu uzmanību pievēršot digitālajai inženierijai, mākslīgā intelekta risinājumu integrācijai un dabas kapitāla pārvaldībai. Viens no šiem attīstības virzieniem ir projekts "[https://patacarbon.com/lv PATA Carbon]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/pata-grupa-palielina-vadibas-komandas-lomu-uznemumu-ikdienas-parvaldiba|title=PATA grupa palielina vadības komandas lomu uzņēmumu ikdienas pārvaldībā|website=Dienas Bizness|access-date=2026-06-30|date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/company/pata-carbon|title=PATA Carbon {{!}} LinkedIn|website=www.linkedin.com|access-date=2026-07-04|language=en}}</ref> Viņš ir arī biznesa procesu digitalizācijas sistēmas [https://theoversee.com/ "Oversee"] idejas autors un tās biznesa arhitektūras izstrādātājs. Sistēma izstrādāta pēc LEAN principiem un paredzēta mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem, lai nodrošinātu pārskatāmību par darbinieku darbu un uzņēmuma resursu apriti arī laikā, kad īpašnieks nav uz vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theoversee.com/|title=Oversee – The eyes of your business|access-date=2026-07-04|language=en-US}}</ref> 2026. gada maijā uzņēmējs paziņoja, ka atstāj savu uzņēmumu SIA “PATA” un SIA “PATA Jēkabpils” operatīvo vadību. SIA "PATA" valdē darbu turpina Jānis Mierkalns un Diāna Suprunoviča, savukārt SIA "PATA Jēkabpils" valdē darbu turpina Jānis Mierkalns un darbu uzsāka Santa Rudzīte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120119372/uldis-mierkalns-atkapjas-no-ikdienas-vadibas-pata-uznemumos|title=Uldis Mierkalns atkāpjas no ikdienas vadības "Pata" uzņēmumos|website=Delfi|access-date=2026-05-21|date=2026-05-21|language=lv}}</ref> == Publiskajā telpā == 2023. gada 19. decembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma lēmumu (protokols Nr. 62, 115. §) par AS "[[Latvijas valsts meži]]" ilgāka termiņa sadarbības līgumu cenu indeksācijas mehānisma korekciju. Lēmums attiecās uz visiem AS "Latvijas valsts meži" ilgāka termiņa sadarbības līgumu partneriem, nevis atsevišķiem uzņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=348680|title=Ministru kabineta sēdes protokols|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> Zemkopības ministrija norādīja, ka lēmuma mērķis bija stabilizēt koksnes tirgu, mazināt kokrūpniecības nozares konkurētspējas riskus un pielāgot ilgāka termiņa līgumu cenas aktuālajai tirgus situācijai, nevis sniegt īpašu atbalstu atsevišķiem uzņēmumiem. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/valdibas-2023-gada-lemums-par-koksnes-tirgus-stabilizaciju-deva-vairak-neka-52-miljonus-eiro-papildus-valsts-budzeta-bezdarbiba-nestu-ap-50-miljonu-zaudejumu|title=Valdības 2023. gada lēmums par koksnes tirgus stabilizāciju deva vairāk nekā 52 miljonus eiro papildus valsts budžetā – bezdarbība nestu ap 50 miljonu zaudējumu {{!}} Zemkopības ministrija|website=www.zm.gov.lv|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> Pēc vairākiem gadiem – 2025. gada 19. oktobrī TV3 raidījums "Nekā personīga" publicēja pirmo no vairākiem sižetiem par 2023. gada 19. decembra valdības lēmumu, kas bija saistīts ar AS "Latvijas valsts meži" ilgāka termiņa sadarbības līgumu cenu korekcijām kokrūpniecības uzņēmumiem. Sižetā tika minēti uzņēmumi "PATA" un "Kurekss", kas bija starp 14 nozares uzņēmumiem, kuriem pēc valdības lēmuma AS "Latvijas valsts meži" pārskatīja skujkoku zāģbaļķu cenas un piemēroja īstermiņa izsoļu vidēji svērto cenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/ar-slepenu-silinas-valdibas-lemumu-panak-ka-atsevisku-kokrupniecibas-uznemumu-intereses-lvm-neiegust-30-miljonus-eiro/|title=Ar slepenu Siliņas valdības lēmumu panāk, ka atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu interesēs LVM neiegūst 30 miljonus eiro|website=tv3.lv|access-date=2026-07-04|date=2025-10-19|language=lv}}</ref> Reaģējot uz publiskajā telpā izplatīto informāciju publiskajā telpā, uzņēmums "PATA Saldus" un “PATA Jēkabpils” nāca klajā ar paziņojumu, norādot, ka tiražētie apgalvojumi par līgumiem neiztur faktu pārbaudi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/120107656/gatis-zommers-tirazetie-apgalvojumi-par-kokrupnieku-ligumiem-neiztur-faktu-parbaudi|title=Gatis Zommers: Tiražētie apgalvojumi par kokrūpnieku līgumiem neiztur faktu pārbaudi|last=Zommers|first=Gatis|website=Delfi|access-date=2026-07-04|date=2026-02-21|language=lv}}</ref> Pēc publikācijām zemkopības ministrs vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt Ministru kabineta pieņemtā lēmuma tiesiskumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/507185-zm-neveiks-ieksejo-parbaudi-par-atbalstu-kokrupniekiem.htm|title=ZM neveiks iekšējo pārbaudi par atbalstu kokrūpniekiem|website=nra.lv|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> 2026. gada martā [[Ģenerālprokuratūra]] uzsāka kriminālprocesu. Starp desmit personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess, bija arī U. Mierkalns. Kriminālprocesa uzsākšanas brīdī nevienai personai netika piemērots aizdomās turētā statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-10-personas-pret-kuram-sakts-kriminalprocess.a647143/|title=«Kokrūpnieku lietā» – 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> Par lietu publiskajā telpā izskanēja arī atšķirīgi vērtējumi. Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents Jānis Apsītis publiski pauda viedokli, ka tā dēvētais "kokrūpnieku skandāls" ir mākslīgi uzpūsts un publiskajā telpā radītais priekšstats neatspoguļo pilnu situācijas kontekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/710407-kokrupnieku-skandals-ir-maksligi-uzpusts-uzskata-latvijas-kokmaterialu-razotaju-un-tirgotaju-asociacijas-prezidents|title="Kokrūpnieku skandāls ir mākslīgi uzpūsts!" uzskata Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-04|date=2026-05-27|language=lv}}</ref> Līdzīgu vērtējumu pauda arī žurnāla “Baltijas Koks” galvenā redaktore Dzidra Smiltēna, uzsverot, ka publiskajā telpā izskanējušajā vērtējumā nav ņemts vērā pilns nozares ekonomiskais un tiesiskais konteksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/viens-likums-viena-taisniba-visiem-3|title=Viens likums — viena taisnība visiem|website=LA.LV|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> Līdzīga publiska diskusija par PATA grupas darbību bija izveidojusies arī 2020. gadā saistībā ar AS "Latvijas valsts meži" tehnoloģiskās koksnes darījumiem. 2020. gada maijā TV3 raidījums "Nekā personīga" <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/52185359/no-lvm-koksnes-eksporta-uz-skandinaviju-krejumu-nosmel-privats-uznemums-vesta-raidijums|title=No LVM koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums, vēsta raidījums|website=Delfi|access-date=2026-07-04|date=2020-05-31|language=lv}}</ref> publicēja informāciju par iespējamiem pārkāpumiem AS "Latvijas valsts meži" tehnoloģiskās koksnes darījumos, kuros tika minēts arī uzņēmums “PATA Board”. Reaģējot uz to, uzņēmumi SIA "PATA" un SIA "PATA Board" vērsās pret raidījumu, oficiāli pieprasot atsaukt sižetā paustas nepatiesas un maldinošas ziņas. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/316279-pata-un-pata-board-pieprasa-atsaukt-neka-personiga-paustas-10-nepatiesas-un-maldinosanas-zinas.htm|title="PATA" un "PATA BOARD" pieprasa atsaukt "Nekā personīga" paustās 10 nepatiesās un maldinošanās ziņas|website=nra.lv|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> Valsts policija un KNAB veica pārbaudes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7005982/latvijas-valsts-mezu-aizdomigos-papirmalkas-darijumus-parbauda-valsts-policija-un-knab|title=“Latvijas valsts mežu” aizdomīgos papīrmalkas darījumus pārbauda Valsts policija un KNAB|website=Kriminālziņas|access-date=2026-07-04|date=2020-06-28|language=lv}}</ref> 2020. gadā Valsts policija ierosināja kriminālprocesu, taču 2020. gada decembrī prokurors atcēla lēmumu par kriminālprocesa ierosināšanu. Publiskajā telpā izskanējusī informācija par “PATA” grupas saimniecisko darbību pēc juridiskā izvērtējuma un Ģenerālprokuratūras lēmumiem tika atzīti par tiesiski nepamatotiem. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/gulbim-izmaksato-kompensaciju-tur-noslepuma/|title=Gulbim izmaksāto kompensāciju tur noslēpumā|website=tv3.lv|access-date=2026-07-04|date=2020-12-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mierkalns, Uldis}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] p8txgmbi2k07jelm1ezm9u3yzynykxl 0 632950 4489778 4489377 2026-07-03T16:46:45Z Jaunais Strēlnieks 127483 4489778 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris fon Glāzenaps | vārds_orig = ''Пётр Владимирович фон Глазенап'' | attēls = Pēteris Glāzenaps.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Gžatska]], [[Smoļenskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />([[Smoļenskas apgabals]], {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1951 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|VFR|Bavārija|Minhene|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:1904ic-p09r.png|50px]]<br />[[ģenerālleitnants]] <small>(1919)</small> | dienesta_laiks = 1901 — 1917<br />1917 — 1920 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]] | struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]]<br>[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltā armija]] | vienība = | komandēja = [[Ziemeļrietumu armija]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris fon Glāzenaps''' ({{val-de|Peter von Glasenapp}}; {{val|ru|Пётр Влади́мирович фон Глазена́п}}; dzimis 1882. gada 14. martā, miris 1951. ɡada 27. maijā) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes virsnieks, [[Krievijas Impērijas armija]]s [[pulkvedis]], [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Brīvprātīgo armijas]] un [[Ziemeļrietumu armija]]s [[ģenerālleitnants]] (1919). Pēdējais Ziemeļrietumu armijas komandieris (1919—1920). == Dzīvesgājums == Dzimis 1882. gada 14. martā [[Gžatska|Gžatskā]], [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas guberņā]] [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieka Voldemāra fon [[Glāzenapi|Glāzenapa]] un viņa sievas Kamilas Ludvikas Paulīnas, dzimušas Našinskas, ģimenē. Mācījās 1. Maskavas kadetu korpusā, tad Nikolaja kavalērijas skolā, 1903. gadā sāka dienēt 13. dragūnu pulkā, 1909. gadā Gvardes rezerves kavalērijas pulkā. 1911. gadā sāka mācīties [[Sanktpēterburga]]s Augstāko virsnieku kavalērijas skolā, kļuva par šīs skolas instruktoru. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[rotmistrs]] fon Glāzenaps no 1915. gada bija 4. atsevišķās kavalērijas briɡādes [[partizāni|partizānu]] vienības [[atamans]]. 1917. gada aprīlī viņu paaugstināja [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpē un iecēla par komandieri 43. armijas korpusa triecienvienībai, kas izvietojās [[Lūznavas muiža|Lūznavas muižā]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada novembrī viņš kopā ar lielāko daļu savu virsnieku devās uz [[Novočerkaska|Novočerkasku]], kur piedalījās [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Brīvprātīgo armijas]] veidošanā [[Infantērijas ģenerālis|infantērijas ģenerāļu]] [[Mihails Aleksejevs|Mihaila Aleksejeva]] un [[Lavrs Korņilovs|Lavra Korņilova]] vadībā. 1918. gada februārī [[Ledus gājiens|Ledus gājiena]] laikā kopā ar pārējo armiju atkāpās uz [[Kubaņa]]s apgabalu. Ģenerālis [[Antons Deņikins]] 1918. gada 20. oktobrī Glāzenapu paaugstināja par [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]] un kavalērijas divīzijas, vēlāk par frontes sektora komandieri. No 1918. gada jūlija līdz 1919. gada jūnijam viņš bija [[Stavropoles guberņa]]s kara gubernators. 1919. ɡada oktobrī viņš tika nosūtīts pie [[Nikolajs Judeņičs|Nikolaja Judeņiča]] komandētās [[Ziemeļrietumu armija]]s. Tajā pašā mēnesī [[Petrograda]]s ofensīvas laikā viņu iecēla par kara zonas ģenerālgubernatoru, novembrī par [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]] un [[Pleskava]]s ģenerālgubernatoru. Pēc Ziemeļrietumu armijas sakāves 1919. ɡada 28. novembrī Glazenapa vadībā tā atkāpās uz [[Igaunija|Igauniju]] un [[Somija|Somiju]], 1920. gada 22. janvārī viņš izsludināja armijas demobilizāciju. 1920. gada 24. februārī pēc [[Latgales atbrīvošana]]s kaujām Glāzenaps kopā ar Judeniču ieradās Rīgā, bet jūlijā devās uz [[Polijas Otrā republika|Poliju]], kur kopā ar [[Boriss Savinkovs|Borisu Savinkovu]] izveidoja [[3. krievu armija|3. krievu armiju]] cīņai pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju karā]]. Armija formāli pakļāvās [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]] [[Vrangeļa krievu armija|Krievu armijai]] [[Krima|Krimā]], bet saimnieciski to uzturēja [[Polijas Bruņotie spēki]], savukārt Glāzenaps uzņēmās tās komandēšanu, bet Savinkovs pārvaldīja politiskos jautājumus. Sakarā ar nesaskaņām ar Savinkovu un Polijas Bruņoto spēku virspavēlniecību Glāzenaps jau 1920. gada augustā pameta amatu un devās uz [[Veimāras Republika|Vāciju]]. 1921. gadā viņš devās uz [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungāriju]], kur neveiksmīgi mēģināja izveidot [[Antisovetisms|pretpadomju]] "policijas armiju", kas sastāvētu no bijušajiem [[Austroungārija]]s armijas karavīriem un virsniekiem. Tajā pašā gadā viņš apprecējās ar dēkaino grāfieni [[Marija fon der Borha|Mariju fon der Borhu]]. 1923. gadā viņš pārcēlās uz [[Danciga|Dancigu]], kur vadīja vairākas [[Baltā emigrācija|krievu emigrantu]] organizācijas. Viņš piedalījās slepenās pretpadomju akcijās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un tās kaimiņvalstīs, tai skaitā Latvijā, un bija aktīvs monarhists. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] viņš atteicās no piedāvājuma vadīt [[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]. Pēc [[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas]] Glāzenaps pārcēlās uz [[Minhene|Minheni]], kur centās apvienot un konsolidēt dažādās frakcijas krievu emigrantu kopienā. 1948. gadā nodibināja Andreja Karoga savienību, kas sastāvēja no bijušajiem [[Krievu Atbrīvošanas armija|Vlasoviešiem]] un ko viņš vadīja līdz mūža beigām. Miris 1951. gada 27. maijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Glāzenaps, Pēteris}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]] s3bydf248pmoj6tt1n4rvs6o1azdzmo 0 634047 4489690 4480195 2026-07-03T12:09:20Z ~2026-37849-05 147572 4489690 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu ASV|angļu fiziķi|Edvards Epltons}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Epltona | official_name = ''Appleton'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = TheHistoryMuseumAtTheCastleAppletonWI125.jpg | image_caption = Epltonas Vēstures muzejs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_seal = {{#property:P158}} | seal_size = 80px | pushpin_map = ASV#Viskonsina | latd = 44| latm = 16| lats = 0| latNS = N | longd = 88 | longm = 24| longs = 40| longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{USA}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Viskonsina]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Autagamijas apgabals|Autagamija]], [[Kalumeta apgabals|Kalumeta]], [[Vinebeigo apgabals|Vinebeigo]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = 65.49 | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 75644 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = 243147 | population_density_km2 = auto | population_density_rank = | elevation_m = 241 | timezone = [[Centrālais laiks (Ziemeļamerika)|CST]] | utc_offset = -6 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 54911–54915, 54919 | website = {{url|https://www.appletonwi.gov/}} | footnotes = }} '''Epltona''' ({{val|en|Appleton}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Viskonsina]]s štata austrumu daļā pie [[Foksa (upe)|Foksa]]s upes. Tā ir Autagamijas apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta tā dēvētajā "Foksas pilsētu" (''Fox Cities'') aglomerācijā. Pilsēta sāka veidoties 19. gadsimta vidū līdz ar Lorensa universitātes dibināšanu, un tā tika nosaukta par godu tās labdarim Semjuelam Epltonam (''Samuel Appleton''). == Vēsture == Epltonai ir nozīmīga loma industriālajā vēsturē — pateicoties Foksa upes straujajai tecei, 1882. gada 30. septembrī šeit sāka darboties pasaulē pirmā centralizētā komerciālā [[hidroelektrostacija]], kas darbojās pēc vienota tīkla principa<ref>[https://www.asme.org/about-asme/engineering-history/landmarks/29-vulcan-street-power-plant The American Society of Mechanical Engineers. ''Vulcan Street Power Plant'']</ref> un kas nodrošināja elektroenerģiju pilsētas mājokļiem un papīrfabrikām. Tāpat Epltona bija viena no pirmajām pilsētām ASV, kurā jau 1886. gadā sāka kursēt elektriskais [[tramvajs]]. Pilsētā ir dzimuši vai dzīvojuši vairāki pasaules mēroga sabiedriskie darbinieki, tostarp iluzionists [[Harijs Hudini]] un senators [[Džozefs Makartijs]]. 20. gadsimtā pilsētā dzīvojusi un Epltonas Ksavjē katoļu vidusskolu absolvējusi [[Kristīne Jarinovska]]. == Ekonomika un kultūra == Vēsturiski Epltona attīstījās kā nozīmīgs kokapstrādes un papīra rūpniecības centrs. Mūsdienās pilsētas ekonomika ir diversificēta, un tajā dominē tehnoloģiju ražošana, finanšu pakalpojumi, veselības aprūpe un izglītība. Pilsētā atrodas prestižā Lorensa universitāte (''Lawrence University''). Epltona regulāri tiek ierindota starp ASV pilsētām ar augstāko dzīves kvalitāti un drošības līmeni. Šeit atrodas arī Foksa pilsētu Izpildītājmākslas centrs (''Fox Cities Performing Arts Center''), kas ir nozīmīgs reģionālais kultūras centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV pilsētas]] [[Kategorija:Viskonsina]] prxc1xga5i4bgxk9yiwzvsnri2m90fi 4489704 4489690 2026-07-03T12:28:47Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-37849-05|~2026-37849-05]] ([[User talk:~2026-37849-05|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4489690 Manuprāt, tas tomēr nevelk uz pilsētas vēstures cienīgu faktu :) 4489704 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu ASV|angļu fiziķi|Edvards Epltons}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Epltona | official_name = ''Appleton'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = TheHistoryMuseumAtTheCastleAppletonWI125.jpg | image_caption = Epltonas Vēstures muzejs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_seal = {{#property:P158}} | seal_size = 80px | pushpin_map = ASV#Viskonsina | latd = 44| latm = 16| lats = 0| latNS = N | longd = 88 | longm = 24| longs = 40| longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{USA}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Viskonsina]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Autagamijas apgabals|Autagamija]], [[Kalumeta apgabals|Kalumeta]], [[Vinebeigo apgabals|Vinebeigo]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = 65.49 | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 75644 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = 243147 | population_density_km2 = auto | population_density_rank = | elevation_m = 241 | timezone = [[Centrālais laiks (Ziemeļamerika)|CST]] | utc_offset = -6 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 54911–54915, 54919 | website = {{url|https://www.appletonwi.gov/}} | footnotes = }} '''Epltona''' ({{val|en|Appleton}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Viskonsina]]s štata austrumu daļā pie [[Foksa (upe)|Foksa]]s upes. Tā ir Autagamijas apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta tā dēvētajā "Foksas pilsētu" (''Fox Cities'') aglomerācijā. Pilsēta sāka veidoties 19. gadsimta vidū līdz ar Lorensa universitātes dibināšanu, un tā tika nosaukta par godu tās labdarim Semjuelam Epltonam (''Samuel Appleton''). == Vēsture == Epltonai ir nozīmīga loma industriālajā vēsturē — pateicoties Foksa upes straujajai tecei, 1882. gada 30. septembrī šeit sāka darboties pasaulē pirmā centralizētā komerciālā [[hidroelektrostacija]], kas darbojās pēc vienota tīkla principa<ref>[https://www.asme.org/about-asme/engineering-history/landmarks/29-vulcan-street-power-plant The American Society of Mechanical Engineers. ''Vulcan Street Power Plant'']</ref> un kas nodrošināja elektroenerģiju pilsētas mājokļiem un papīrfabrikām. Tāpat Epltona bija viena no pirmajām pilsētām ASV, kurā jau 1886. gadā sāka kursēt elektriskais [[tramvajs]]. Pilsētā ir dzimuši vai dzīvojuši vairāki pasaules mēroga sabiedriskie darbinieki, tostarp iluzionists [[Harijs Hudini]] un senators [[Džozefs Makartijs]]. == Ekonomika un kultūra == Vēsturiski Epltona attīstījās kā nozīmīgs kokapstrādes un papīra rūpniecības centrs. Mūsdienās pilsētas ekonomika ir diversificēta, un tajā dominē tehnoloģiju ražošana, finanšu pakalpojumi, veselības aprūpe un izglītība. Pilsētā atrodas prestižā Lorensa universitāte (''Lawrence University''). Epltona regulāri tiek ierindota starp ASV pilsētām ar augstāko dzīves kvalitāti un drošības līmeni. Šeit atrodas arī Foksa pilsētu Izpildītājmākslas centrs (''Fox Cities Performing Arts Center''), kas ir nozīmīgs reģionālais kultūras centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV pilsētas]] [[Kategorija:Viskonsina]] pivn02415of2uo3yai8nr01se0oxmiq 0 634157 4489777 4481814 2026-07-03T16:24:37Z Vylks 50297 bilde 4489777 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Maksims Krepo | image = Maxime Crepeau Canada v Qatar 18 June 2026-089.jpg | image_size = | caption = Maksims Krepo 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|11}} | birth_place = {{vieta|Kanāda|Kvebeka|Longeija}} | height = 181 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[Orlando City SC|Orlando City]] | clubnumber = 71 | youthyears1 = 2008—2009 | youthclubs1 = {{flaga|CAN}} Celtix du Haut-Richelieu | youthyears2 = 2010—2013 | youthclubs2 = {{flaga|CAN}} [[CF Montréal|Montreal Impact]] | years1 = 2013—2018 | clubs1 = {{flaga|CAN}} [[CF Montréal|Montreal Impact]] | caps1 = 3 | goals1 = 0 | years2 = 2015—2016 | clubs2 = {{flaga|CAN}} [[FC Montreal]] | caps2 = 30 | goals2 = 0 | years3 = 2018 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|CAN}} [[Ottawa Fury FC|Ottawa Fury]] | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2019—2022 | clubs4 = {{flaga|CAN}} [[Vankūveras "Whitecaps"|Vancouver Whitecaps]] | caps4 = 57 | goals4 = 0 | years5 = 2022—2023 | clubs5 = {{flaga|USA}} [[Los Angeles FC]] | caps5 = 40 | goals5 = 0 | years6 = 2023 | clubs6 = {{īre}}{{flaga|USA}} Los Angeles FC 2 | caps6 = 5 | goals6 = 0 | years7 = 2024—2025 | clubs7 = {{flaga|USA}} [[Portland Timbers]] | caps7 = 35 | goals7 = 0 | years8 = 2026— | clubs8 = {{flaga|USA}} [[Orlando City SC|Orlando City]] | caps8 = 14 | goals8 = 0 | nationalyears1 = 2011 | nationalteam1 = {{flaga|CAN}} Kanāda U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013 | nationalteam2 = {{flaga|CAN}} Kanāda U20 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2015—2017 | nationalteam3 = {{flaga|CAN}} Kanāda U23 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2016— | nationalteam4 = {{fb|CAN}} | nationalcaps4 = 32 | nationalgoals4 = 0 | club-update = 12.06.2026. | nationalteam-update = 12.06.2026. }} '''Maksims Krepo''' ({{val|fr|Maxime Crépeau}}; dzimis {{dat|1994|5|11}}) ir [[Kanāda]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], pārstāv [[Kanādas futbola izlase|Kanādas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] klubā ''[[Orlando City SC|Orlando City]]''. == Karjera == M. Krepo ir [[Monreālas "Impact"]] akadēmijas audzēknis, 2013. gadā parakstīja līgumu ar kluba pirmo komandu. Vēlāk spēlēja uz īres līguma pamata ''[[FC Montreal]]'' un ''[[Ottawa Fury]]'' komandās. 2019. gadā pārgāja uz MLS klubu [[Vankūveras "Whitecaps"]]. Karjeras turpinājumā pārstāvēja arī ''[[Los Angeles FC]]'' un [[Portlendas "Timbers"]]. {{dat|2026|1|6||bez}} parakstīja līgumu ar ''[[Orlando City SC|Orlando City]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orlandocitysc.com/news/orlando-city-sc-signs-goalkeeper-maxime-crepeau|title=Orlando City SC signs goalkeeper Maxime Crépeau|language=en|date={{dat|2026|1|3|N|bez}}| website=orlandocitysc.com|accessdate={{dat|2026|6|12||bez}}}}</ref> Krepo ir spēlējis dažādu vecumu Kanādas jauniešu izlasēs. [[Kanādas futbola izlase|Kanādas izlasē]] debitēja {{dat|2016|2|2||bez}} pret [[ASV futbola izlase|ASV]]. Viņš pārstāvēja Kanādu 2017., 2019., 2021. un 2025. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] izcīņā un [[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']] turnīrā. Izlases galvenais treneris [[Džesijs Māršs]] izvēlējās viņu kā komandas pamatvārtsargu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/maxime-crepeau-named-canada-s-starting-goalkeeper-for-world-cup-9.7223714|title=Maxime Crépeau named Canada's starting goalkeeper for World Cup|language=en|date={{dat|2026|6|4|N|bez}}| website=cbc.ca|accessdate={{dat|2026|6|12||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;''Los Angeles'' * MLS kauss: 2022 * ''Supporters' Shield'': 2022 ;Individuālie * USL līgas gada vārtsargs: 2018 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{Kanādas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Krepo, Maksims}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kvebekā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Kanādas izlases futbolisti]] [[Kategorija:CF Montréal spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Whitecaps" spēlētāji]] [[Kategorija:Los Angeles FC spēlētāji]] [[Kategorija:Orlando "City" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 49knzbh9y7u4vg2jk2nw3lspyacqu54 0 635014 4489926 4489385 2026-07-04T05:35:11Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-37875-62|~2026-37875-62]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4489231 wikitext text/x-wiki {{neenciklopēdisks}} '''Neiromodulators''' ir [[neiroķīmiskā viela]], kas nedarbojas kā parasts, ātrs ziņnesis starp diviem neironiem, bet gan regulē un maina veselu nervu šūnu grupu aktivitāti un jutīgumu. [[Attēls:Neiromodulaturs.jpg|511x511px]] Neiromodulators ir kā skaļrunis vai radio telpā - tas izplatās plašākā apkārtnē un maina fonu un noskaņojumu visiem, kas tur atrodas. '''Darbības princips:''' Neiromodulatori "izplūst" ārpus sinapses (šo procesu sauc par tilpuma transmisiju jeb volume transmission) un ietekmē daudzus apkārtējos neironus vienlaikus. '''Ietekme:''' Tie nevis paši ierosina jaunu elektrisko impulsu, bet gan strādā kā "skaņas regulētāji" - tie var pastiprināt vai pavājināt to, cik jutīgi neironi reaģē uz citiem signāliem. '''Darbības ilgums:''' To efekts ir daudz lēnāks, taču ilgstošāks - tas var ilgt no vairākām sekundēm līdz pat stundām un dienām. '''Tipiski piemēri:''' Dopamīns, serotonīns, acetilholīns un noradrenalīns bieži darbojas tieši kā neiromodulatori, kontrolējot tādus globalus procesus kā garastāvoklis, miega un modrības cikli, uzmanība un motivācija. == Veidi == Zinātnē nav viena fiksēta skaitļa, cik ir neiromodulatoru veidu, jo klasifikācija pastāvīgi paplašinās, tomēr pašlaik ir zināmi vairāk nekā 100 dažādu neiromodulatoru<ref>Kandel, E. R., Schwartz, J. H., Jessell, T. M. (2013). [https://neurology.mhmedical.com/book.aspx?bookid=1049 ''Principles of Neural Science''] (5th ed.). McGraw-Hill. Part III, Chapter 13: Neurotransmitters. ISBN 978-0-07-139011-8.</ref> : * Klasiskie jeb monoamīnu neiromodulatori (~5-10): Tie ir vispazīstamākie - dopamīns, serotonīns, noradrenalīns, acetilholīns un histamīns. To ir salīdzinoši maz, bet tie kontrolē lielos procesus (garastāvokli, miegu, uzmanību). * Neiropeptīdi (vairāk nekā 100): Šī ir vislielākā un daudzveidīgākā grupa. Cilvēka organismā vien ir atrasti vismaz 90 gēni, kas kodē neiropeptīdu prekursorus (molekulas, no kurām veidojas peptīdi). Pie tiem pieder endorfīni, oksitocīns, vazopresīns u.c. Gandrīz visi šie neiropeptīdi nervu sistēmā funkcionē tieši kā neiromodulatori. ** [[Endorfīni]]- klasisks un viens no slavenākajiem neiropeptīdu piemēriem. == Atsauces == gpj0zf8wxom7peoslktlsf50q4xfr4v 4489934 4489926 2026-07-04T05:54:08Z Baisulis 11523 izņemts MI veidots attēls..... 4489934 wikitext text/x-wiki {{neenciklopēdisks}} '''Neiromodulators''' ir [[neiroķīmiskā viela]], kas nedarbojas kā parasts, ātrs ziņnesis starp diviem neironiem, bet gan regulē un maina veselu nervu šūnu grupu aktivitāti un jutīgumu. Neiromodulators ir kā skaļrunis vai radio telpā - tas izplatās plašākā apkārtnē un maina fonu un noskaņojumu visiem, kas tur atrodas. '''Darbības princips:''' Neiromodulatori "izplūst" ārpus sinapses (šo procesu sauc par tilpuma transmisiju jeb volume transmission) un ietekmē daudzus apkārtējos neironus vienlaikus. '''Ietekme:''' Tie nevis paši ierosina jaunu elektrisko impulsu, bet gan strādā kā "skaņas regulētāji" - tie var pastiprināt vai pavājināt to, cik jutīgi neironi reaģē uz citiem signāliem. '''Darbības ilgums:''' To efekts ir daudz lēnāks, taču ilgstošāks - tas var ilgt no vairākām sekundēm līdz pat stundām un dienām. '''Tipiski piemēri:''' Dopamīns, serotonīns, acetilholīns un noradrenalīns bieži darbojas tieši kā neiromodulatori, kontrolējot tādus globalus procesus kā garastāvoklis, miega un modrības cikli, uzmanība un motivācija. == Veidi == Zinātnē nav viena fiksēta skaitļa, cik ir neiromodulatoru veidu, jo klasifikācija pastāvīgi paplašinās, tomēr pašlaik ir zināmi vairāk nekā 100 dažādu neiromodulatoru<ref>Kandel, E. R., Schwartz, J. H., Jessell, T. M. (2013). [https://neurology.mhmedical.com/book.aspx?bookid=1049 ''Principles of Neural Science''] (5th ed.). McGraw-Hill. Part III, Chapter 13: Neurotransmitters. ISBN 978-0-07-139011-8.</ref> : * Klasiskie jeb monoamīnu neiromodulatori (~5-10): Tie ir vispazīstamākie - dopamīns, serotonīns, noradrenalīns, acetilholīns un histamīns. To ir salīdzinoši maz, bet tie kontrolē lielos procesus (garastāvokli, miegu, uzmanību). * Neiropeptīdi (vairāk nekā 100): Šī ir vislielākā un daudzveidīgākā grupa. Cilvēka organismā vien ir atrasti vismaz 90 gēni, kas kodē neiropeptīdu prekursorus (molekulas, no kurām veidojas peptīdi). Pie tiem pieder endorfīni, oksitocīns, vazopresīns u.c. Gandrīz visi šie neiropeptīdi nervu sistēmā funkcionē tieši kā neiromodulatori. ** [[Endorfīni]]- klasisks un viens no slavenākajiem neiropeptīdu piemēriem. == Atsauces == tnc8c7wjva6dkw5xlfvhveoj8xtfl5z 0 635016 4489965 4489474 2026-07-04T07:42:43Z Baisulis 11523 + klosteris...... 4489965 wikitext text/x-wiki {{reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Munserata Svētās Marijas abatija | native_name = ''Santa Maria de Montserrat'' | image = Abbey of Montserrat 02.jpg | caption = Abatija [[Munserats|Munserata]] kalnā | groundbreaking = {{dat|1025}} | religious_affiliation = [[katoļticība]] ([[benediktiešu ordenis|benediktieši]]) | heritage_designation = ''[[Bien de Interés Cultural]]'' | location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Munistrole de Munserata|Munserats}} | map_type = Spānija#Katalonija | latd = 41 | latm = 35 | lats = 35.54 | latNS = N | longd = 1 | longm = 50 | longs = 13.70 | longEW = E | website = {{URL|www.abadiamontserrat.cat}} | other_info = }} '''Munserata Svētās Marijas abatija''' ({{val|ca|Santa Maria de Montserrat}}) ir [[benediktiešu ordenis|benediktiešu ordeņa]] [[abatija]], kas atrodas [[Munserats|Munserata kalnā]], [[Munistrole de Munserata|Munistrole de Munseratā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Abatija ievērojama ar [[Munserata Jaunava]]s skulptūru. Abatija dibināta 1025. gadā un pārbūvēta laikā no 19. līdz 20. gadsimtam. Tajā dzīvo aptuveni 70 [[mūks|mūku]] un tā joprojām ir aktīva.<ref>[https://abadiamontserrat.cat/en/history/ "History", Abadia de Montserrat]</ref> == Atrašanās vieta == Abatija atrodas 48 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Barselona]]s, un tajā var nokļūt pa [[ceļš|autoceļu]], [[vilciens|vilcienu]] vai [[trošu vagoniņš|trošu vagoniņu]]. Abatijas dzelzceļa stacija, ko pārvalda [[Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya|FGC]], ir galapunkts [[zobratu dzelzceļš|zobratu dzelzceļam]], kas savieno ar Munistroli, un diviem [[funikulers|funikuleriem]], viens savieno ar ''Santa Cova'' (svētnīcu un kapelu kalna lejā), bet otrs [[Svētā Huana funikulers|savieno ar kalna augšējām nogāzēm]]. [[Munserats]] paceļas 1236 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir [[Katalonija]]s zemienes augstākais punkts un atrodas Katalonijas apdzīvotākās daļas centrā. Munserata augstāko punktu, Svētā Hieronīma (''Sant Jeroni'') virsotni, var sasniegt pa gājēju takām, kas ved no abatijas. No Svētā Hieronīma virsotnies var redzēt gandrīz visu Kataloniju, un skaidrā dienā redzama arī [[Maļorka]]s sala. [[Attēls:Monestir de Montserrat vista Roca de St. Jaume.jpg|thumb|left|Munserata abatija]] == Apraksts == [[Attēls:Escolania de Montserrat.jpg|thumb|Bazilikas interjers]] [[Attēls:Monistrol de Montserrat yeonu.jpg|thumb|Skats uz baziliku no ieejas]] Munseratam, kura nosaukums nozīmē "robains kalns", ir nozīmīga loma Katalonijas kultūras un garīgajā dzīvē. Tā ir Katalonijas nozīmīgākā reliģiskā atpūtas vieta, un jauniešu grupas no Barselonas un visas Katalonijas bieži dodas pārgājienos ar nakšņošanu, lai vērotu saullēktu no Munserata virsotnēm. [[Munserata Jaunava]] ir Katalonijas aizbildne, un tā atrodas ''Mare de Déu de Montserrat'' bazilikā, blakus benediktīniešu klosterim, kas atrodas kalna torņos un klintīs. Parasti klosterī dzīvo aptuveni 80 mūku. Munserata zēnu koris ''Escolania'' ir viens no vecākajiem Eiropā un uzstājas reliģisko ceremoniju un kopīgu lūgšanu laikā [[bazilika|bazilikā]]. Bazilikā atrodas muzejs ar daudzu ievērojamu gleznotāju mākslas darbiem. Klosterī atrodas arī [[izdevniecība]] ''Publicacions de l'Abadia de Montserrat'', kas ir viena no vecākajām joprojām darbojošajām izdevniecībām pasaulē,<ref>[http://www.uoc.edu/lletra/editorials/montserrat/index.html ''La impremta a Montserrat'']. Manuel Llanas. Universitat de Vic, 2002.</ref><ref>''Cinc-cents anys de Publicacions de l'Abadia de Montserrat''. Faulí, Josep, Francesc Xavier Altés i Aguiló & Josep Massot i Muntaner. Publicacions de l'Abadia de Montserrat, 2005.</ref> kas savu pirmo grāmatu publicēja 1499. gadā. === Munserata bazilika === [[Attēls:Montserrat monasterio.JPG|thumb|Jaunā fasāde]] [[Attēls:Montserrat - ingresso 1090673.JPG|thumb|[[Plateresko]] stila fasāde]] [[Attēls:Interior of the dome - Basílica de Montserrat - Montserrat 2014.JPG|thumb|Altāra kupols (ap 1928. gadu)]] Munserata bazilikas sākotnējā celtniecība sākās 16. gadsimtā, un tās pilnīga rekonstrukcija sākās 1811. gadā pēc tam, kad to iznīcināja [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. 1881. gadā pāvests [[Leons XIII]] piešķīra tai mazās bazilikas statusu. Tas fasādi 1901. gadā veidoja Fransisko de Paula del Viljara i Karmona [[plateresko]] atmodas stilā ar Venanči un Agapita Vallmitjana i Barbani skulpturālajiem reljefiem. Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] (no 1942. līdz 1968. gadam) uzcēla jaunu baznīcas fasādi,<ref name="official guide">{{grāmatas atsauce|last=Molas i Rifà|first=Jordi|title=Guía oficial de Montserrat|url=https://books.google.com/books?id=T7peOoMR3cAC&pg=RA1-PR5|year=1998|publisher=L'Abadia de Montserrat|isbn=978-84-7826-956-3}}</ref> ko veidoja Franseska Folžeras i Grasi darbi un kas rotāti ar Žoana Rebūla skulpturāliem reljefiem (Sv. Benedikts, Pija XII un Svētā Jura Marijas debesīs uzņemšanas dogmas pasludināšana, ar kara laikā kritušo mūku attēlojumu). Turklāt uz tās ir uzraksts ''Urbs Jerusalem Beata Dicta Pacis Visio'' ("Svētītā Jeruzalemes pilsēta, saukta par miera vīziju"). [[Frīze]]s apakšā ar Svētā Jura reljefu ir iegravēta frāze "Katalonija būs kristīga vai nebūs", ko piedēvē bīskapam Žuzepam Torazam i Bažesam un tiek uzskatīta par katoļu sakņu politisku moto. [[Fasāde]] atrodas pirms pašas baznīcas, kurai var piekļūt caur [[ātrijs|ātriju]]. Šeit atrodas 16. gadsimta [[Huans II de Riabagorsa|Huana II de Ribagorsas]] un Bernāta II no Vilamarī [[kapenes]].<ref name="official guide"/> Ir arī vairākas skulptūras: Svētais Jānis Kristītājs un Svētais Jāzeps ([[Žūzeps Klāra]], 1952),<ref name="official guide"/> Svētais Benedikts ([[Dumeneks Fite i Mulats]], 1962).<ref name="official guide"/> Ir arī Franseska Fornelsa-Plā gleznas "Katoļu monarhu vizīte Munseratā" un "Austrijas Dona Huana vizīte Munseratā" (1921).<ref name="official guide"/> Laukums, kas atrodas iepretim baznīcai (saukta par ''del Abat Argeric'', celts 18. gadsimtā),<ref name="official guide"/> dekorēts ar Žūzepa Ubjūla i Palau un mūka Beneta Martinesa [[sgrafito]] (1956),<ref name="official guide"/> kas atspoguļo Munserata un pasaules galveno baziliku vēsturi. Laukumā atrodas arī dažādas skulptūras: Svētā Antonija Marijas Klaretas skulptūra (Rafaels Solanīks, 1954);<ref name="official guide"/> Huana I no Aragonas (1956) un Svētā Gregora Lielā skulptūra (1957) abas veidojis Fruduriks Maress;<ref name="official guide"/> un Svētā Pija X skulptūra, ko veidojis F. Basass. Vienā pusē atrodas [[baptistērijs]] (1958) ar Šarla Kolē veidotu portālu un iekšpusē Santjago Padrosas (1918–1971) veidotu [[mozaīka|mozaīku]] un Žūzepa Vila-Arufata zīmējumu, kurā attēlota [[Jēzus Kristus|Jēzus]] [[kristības|kristīšana]].<ref name="official guide"/> Blakus baptistērijam atrodas Svētā Ignācija no Lojolas skulptūra, kuras autors ir Rafaels Solanīks. Baznīcai ir viens [[joms]], tas ir 68,32 metrus garš un 21,50 metrus plats, bet augstums – 33,33 metri. To balsta centrālās [[kolonna]]s, ko kokā izgrebis [[Žūzeps Limona]], attēlojot praviešus [[Jesaja|Jesaju]], [[Jeremija|Jeremiju]], [[Ecēhiēls|Ecēhiēlu]] un [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēlu]]. Augšgalā atrodas galvenais [[altāris]], kas dekorēts ar ''Montserrat Mainar'' [[emalja|emalju]] (1928) un kurā attēlotas dažādas [[Bībele]]s ainas, piemēram, "Pēdējās vakarēdiens", "Kāzas Kānā" un "Maizes un zivju pavairošana". 15. gadsimta krusts uz altāra ir [[Lorenco Žiberti]] darbs. Uz altāra atrodas [[astoņstūris|astoņstūra]] formas svētnīca un altāra daļā atrodas arī dažādu mākslinieku gleznas. Tieši virs galvenā altāra atrodas Jaunavas istaba, kurā var iekļūt, šķērsojot [[alabastrs|alabastra]] portālu (''Porta Angèlica''), kurā attēlotas dažādas Bībeles ainas, autors Enriks Monjo (1954).<ref name="official guide"/> Tālāk ir Troņa zāle (Fransesks Folžers, 1944–1954),<ref name="official guide"/> kas dekorēta ar Žūzepa Ubjūla ("Judīte, kas nocērt Holoferna galvu", "Esteres kāzas ar persiešu karali Asuero") un [[Karlo Marata]]s ("Jēzus dzimšana") gleznām. Šeit atrodas arī Jaunavas strūklaka ar Šarla Kolē reljefiem, kas attēlo Jēzus brīnumus. Jaunavas tronis veidots no sudraba, zeltkaļa Ramona Sunjēra darbs, ar diviem reljefiem, ko izgatavojis Alfonss Serahima un veidojis Žuakīms Ross i Bofarūls, un tie attēlo Kristus dzimšanu un apciemojumu, kā arī Žūzepa Granjēra Svētā Miķeļa attēlojums. Šeit atrodas 12. gadsimta [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] statuja, uz kuras novietoti eņģeļi, kas tur kroni, scepteri un Jaunavas liliju, Marti Laurado darbs,<ref name="official guide"/> pārklāta ar [[baldahīns|baldahīnu]]. ''Sala del Cambril'' ir apaļa [[kapela]] ar trim [[apsīda (arhitektūra)|apsīdām]], ko laikā no 1876. līdz 1884. gadam uzcēla Viljars i Karmona sadarbībā ar savu asistentu, jauno [[Antoni Gaudī]]. [[Velve]]s rotājis Žuans Limona ("Jaunava sagaida Romerus"), bet eņģeļu figūras un [[Svētais Juris|Svētā Jura]] skulptūra ir Agapita Valmitjana darbs. Izeja no telpas ir caur ''Camí de l'Ave Maria'', kur parasti veic ziedojumus [[svece|sveču]] veidā. Ap centrālo jomu atrodas vairākas kapelas. Labajā pusē atrodas [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapela ar Svētā Pētera attēlu (1945), [[Ignācijs no Lojolas|Svētā Ignācija no Lojolas]] kapela ar Svētā Ignācija gleznu (1893); [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa no Tūras]] kapela ar Svētā Mārtiņa, Svētā Placīda un Svētā Maura attēliem (1898); [[Jāzeps Kalasancs|Svētā Jāzepa Kalasanca]] kapela ar altārgleznu (1891); un [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] kapela ar benediktīniešu ordeņa dibinātāja gleznu (1980). Kreisajā pusē atrodas ''[[sholastika|Santa Escolàstica]]'' kapela ar skulptūrām (1886); ''del Santíssim'' kapela (1977), kas ir [[Žuzeps Marija Subirakss|Žuzepa Marijas Subiraksa]] darbs, ar atsevišķu Kristus attēlu negatīvā, kur redzama tikai seja, rokas un kājas, ar gaismu, kas apgaismo viņa seju; Svētās Ģimenes kapela ar gleznu "Bēgšana uz Ēģipti" (1904); ''Santo Cristo'' kapela ar gleznojumu (1896), kas vērsts pret gleznu ''The Pietà of Montserrat'' (1995); un ''[[Immaculada Concepció]]'' kapela (1910). Baziliku no 1991. līdz 1995. gadam atjaunoja Arkadi Pla i Masmikjels. 2015. gadā [[Šons Skalijs]] pārveidoja Svētās Cecīlijas kapelu, kas atrodas līdzās abatijai.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Sharp|first1=Rob|title=Sean Scully Fills a Spanish Monastery With Bursts of Color|url=https://www.nytimes.com/2015/07/01/arts/international/sean-scully-painting-from-the-heart-to-the-heart.html?_r=1|access-date=22 July 2015|work=The New York Times|date=June 30, 2015}}</ref> ==== Ērģeles ==== Munserata baznīcas [[ērģele]]s datējamas ar 1896. gadu un 1957. gadā tās pārvietoja uz [[prezbiterijs|prezbiteriju]]. Šīs ērģeles ir ļoti nolietotas. 2010. gadā atklāja jaunas ērģeles, kas veidotas pēc blakus baznīcai esošo katalāņu ērģeļu dizaina. Tas ir nozīmīgs katalāņu muzikālās meistarības darbs, kas abatiju izvirza starptautiskā muzikālā līmenī. Ērģeles projektējis Alberts Blankaforts, būvējis ''Blancafort, orgueners de Montserrat'', un tās finansētas ar tautas ziedojumiem un ''Caixa de Penedes'' sociālo darbu. Ērģeles atrodas joma sānos, kā tas ir tradicionāli Katalonijā, nodrošinot ļoti labu skaņu visā baznīcā. === Klosteris === Klostera ēku projektējis arhitekts [[Žūzeps Pudžs i Kadafalhs]] (1929). Tā ir divstāvu ēka, ko balsta akmens kolonnas. Apakšējais stāvs ir savienots ar [[dārzs|dārzu]], un tā centrālajā daļā atrodas [[strūklaka]]. Plašajā dārzā atrodas [[romānika]]s stila Svētās Iskles un Svētās Viktorijas kapela, piekļuve [[noviciāts|noviciāta]] un kora ēkām, kā arī vairākas skulptūras, piemēram, Manolo marmora skulptūra "Labais gans" vai dažas no Žūzepa de San Beneta 18. gadsimtā klostera zvanu tornim veidotās skulptūrās, kas tā arī nekad nav tornī uzstādītas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Spānijas klosteri]] [[Kategorija:Baznīcas Spānijā]] [[Kategorija:Benediktiešu ordenis]] ilnje8uj9a669h8idoyey4a2xxx5upp 4489966 4489965 2026-07-04T07:47:52Z Baisulis 11523 + ēdnīca ...... 4489966 wikitext text/x-wiki {{reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Munserata Svētās Marijas abatija | native_name = ''Santa Maria de Montserrat'' | image = Abbey of Montserrat 02.jpg | caption = Abatija [[Munserats|Munserata]] kalnā | groundbreaking = {{dat|1025}} | religious_affiliation = [[katoļticība]] ([[benediktiešu ordenis|benediktieši]]) | heritage_designation = ''[[Bien de Interés Cultural]]'' | location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Munistrole de Munserata|Munserats}} | map_type = Spānija#Katalonija | latd = 41 | latm = 35 | lats = 35.54 | latNS = N | longd = 1 | longm = 50 | longs = 13.70 | longEW = E | website = {{URL|www.abadiamontserrat.cat}} | other_info = }} '''Munserata Svētās Marijas abatija''' ({{val|ca|Santa Maria de Montserrat}}) ir [[benediktiešu ordenis|benediktiešu ordeņa]] [[abatija]], kas atrodas [[Munserats|Munserata kalnā]], [[Munistrole de Munserata|Munistrole de Munseratā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Abatija ievērojama ar [[Munserata Jaunava]]s skulptūru. Abatija dibināta 1025. gadā un pārbūvēta laikā no 19. līdz 20. gadsimtam. Tajā dzīvo aptuveni 70 [[mūks|mūku]] un tā joprojām ir aktīva.<ref>[https://abadiamontserrat.cat/en/history/ "History", Abadia de Montserrat]</ref> == Atrašanās vieta == Abatija atrodas 48 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Barselona]]s, un tajā var nokļūt pa [[ceļš|autoceļu]], [[vilciens|vilcienu]] vai [[trošu vagoniņš|trošu vagoniņu]]. Abatijas dzelzceļa stacija, ko pārvalda [[Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya|FGC]], ir galapunkts [[zobratu dzelzceļš|zobratu dzelzceļam]], kas savieno ar Munistroli, un diviem [[funikulers|funikuleriem]], viens savieno ar ''Santa Cova'' (svētnīcu un kapelu kalna lejā), bet otrs [[Svētā Huana funikulers|savieno ar kalna augšējām nogāzēm]]. [[Munserats]] paceļas 1236 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir [[Katalonija]]s zemienes augstākais punkts un atrodas Katalonijas apdzīvotākās daļas centrā. Munserata augstāko punktu, Svētā Hieronīma (''Sant Jeroni'') virsotni, var sasniegt pa gājēju takām, kas ved no abatijas. No Svētā Hieronīma virsotnies var redzēt gandrīz visu Kataloniju, un skaidrā dienā redzama arī [[Maļorka]]s sala. [[Attēls:Monestir de Montserrat vista Roca de St. Jaume.jpg|thumb|left|Munserata abatija]] == Apraksts == [[Attēls:Escolania de Montserrat.jpg|thumb|Bazilikas interjers]] [[Attēls:Monistrol de Montserrat yeonu.jpg|thumb|Skats uz baziliku no ieejas]] Munseratam, kura nosaukums nozīmē "robains kalns", ir nozīmīga loma Katalonijas kultūras un garīgajā dzīvē. Tā ir Katalonijas nozīmīgākā reliģiskā atpūtas vieta, un jauniešu grupas no Barselonas un visas Katalonijas bieži dodas pārgājienos ar nakšņošanu, lai vērotu saullēktu no Munserata virsotnēm. [[Munserata Jaunava]] ir Katalonijas aizbildne, un tā atrodas ''Mare de Déu de Montserrat'' bazilikā, blakus benediktīniešu klosterim, kas atrodas kalna torņos un klintīs. Parasti klosterī dzīvo aptuveni 80 mūku. Munserata zēnu koris ''Escolania'' ir viens no vecākajiem Eiropā un uzstājas reliģisko ceremoniju un kopīgu lūgšanu laikā [[bazilika|bazilikā]]. Bazilikā atrodas muzejs ar daudzu ievērojamu gleznotāju mākslas darbiem. Klosterī atrodas arī [[izdevniecība]] ''Publicacions de l'Abadia de Montserrat'', kas ir viena no vecākajām joprojām darbojošajām izdevniecībām pasaulē,<ref>[http://www.uoc.edu/lletra/editorials/montserrat/index.html ''La impremta a Montserrat'']. Manuel Llanas. Universitat de Vic, 2002.</ref><ref>''Cinc-cents anys de Publicacions de l'Abadia de Montserrat''. Faulí, Josep, Francesc Xavier Altés i Aguiló & Josep Massot i Muntaner. Publicacions de l'Abadia de Montserrat, 2005.</ref> kas savu pirmo grāmatu publicēja 1499. gadā. === Munserata bazilika === [[Attēls:Montserrat monasterio.JPG|thumb|Jaunā fasāde]] [[Attēls:Montserrat - ingresso 1090673.JPG|thumb|[[Plateresko]] stila fasāde]] [[Attēls:Interior of the dome - Basílica de Montserrat - Montserrat 2014.JPG|thumb|Altāra kupols (ap 1928. gadu)]] Munserata bazilikas sākotnējā celtniecība sākās 16. gadsimtā, un tās pilnīga rekonstrukcija sākās 1811. gadā pēc tam, kad to iznīcināja [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. 1881. gadā pāvests [[Leons XIII]] piešķīra tai mazās bazilikas statusu. Tas fasādi 1901. gadā veidoja Fransisko de Paula del Viljara i Karmona [[plateresko]] atmodas stilā ar Venanči un Agapita Vallmitjana i Barbani skulpturālajiem reljefiem. Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] (no 1942. līdz 1968. gadam) uzcēla jaunu baznīcas fasādi,<ref name="official guide">{{grāmatas atsauce|last=Molas i Rifà|first=Jordi|title=Guía oficial de Montserrat|url=https://books.google.com/books?id=T7peOoMR3cAC&pg=RA1-PR5|year=1998|publisher=L'Abadia de Montserrat|isbn=978-84-7826-956-3}}</ref> ko veidoja Franseska Folžeras i Grasi darbi un kas rotāti ar Žoana Rebūla skulpturāliem reljefiem (Sv. Benedikts, Pija XII un Svētā Jura Marijas debesīs uzņemšanas dogmas pasludināšana, ar kara laikā kritušo mūku attēlojumu). Turklāt uz tās ir uzraksts ''Urbs Jerusalem Beata Dicta Pacis Visio'' ("Svētītā Jeruzalemes pilsēta, saukta par miera vīziju"). [[Frīze]]s apakšā ar Svētā Jura reljefu ir iegravēta frāze "Katalonija būs kristīga vai nebūs", ko piedēvē bīskapam Žuzepam Torazam i Bažesam un tiek uzskatīta par katoļu sakņu politisku moto. [[Fasāde]] atrodas pirms pašas baznīcas, kurai var piekļūt caur [[ātrijs|ātriju]]. Šeit atrodas 16. gadsimta [[Huans II de Riabagorsa|Huana II de Ribagorsas]] un Bernāta II no Vilamarī [[kapenes]].<ref name="official guide"/> Ir arī vairākas skulptūras: Svētais Jānis Kristītājs un Svētais Jāzeps ([[Žūzeps Klāra]], 1952),<ref name="official guide"/> Svētais Benedikts ([[Dumeneks Fite i Mulats]], 1962).<ref name="official guide"/> Ir arī Franseska Fornelsa-Plā gleznas "Katoļu monarhu vizīte Munseratā" un "Austrijas Dona Huana vizīte Munseratā" (1921).<ref name="official guide"/> Laukums, kas atrodas iepretim baznīcai (saukta par ''del Abat Argeric'', celts 18. gadsimtā),<ref name="official guide"/> dekorēts ar Žūzepa Ubjūla i Palau un mūka Beneta Martinesa [[sgrafito]] (1956),<ref name="official guide"/> kas atspoguļo Munserata un pasaules galveno baziliku vēsturi. Laukumā atrodas arī dažādas skulptūras: Svētā Antonija Marijas Klaretas skulptūra (Rafaels Solanīks, 1954);<ref name="official guide"/> Huana I no Aragonas (1956) un Svētā Gregora Lielā skulptūra (1957) abas veidojis Fruduriks Maress;<ref name="official guide"/> un Svētā Pija X skulptūra, ko veidojis F. Basass. Vienā pusē atrodas [[baptistērijs]] (1958) ar Šarla Kolē veidotu portālu un iekšpusē Santjago Padrosas (1918–1971) veidotu [[mozaīka|mozaīku]] un Žūzepa Vila-Arufata zīmējumu, kurā attēlota [[Jēzus Kristus|Jēzus]] [[kristības|kristīšana]].<ref name="official guide"/> Blakus baptistērijam atrodas Svētā Ignācija no Lojolas skulptūra, kuras autors ir Rafaels Solanīks. Baznīcai ir viens [[joms]], tas ir 68,32 metrus garš un 21,50 metrus plats, bet augstums – 33,33 metri. To balsta centrālās [[kolonna]]s, ko kokā izgrebis [[Žūzeps Limona]], attēlojot praviešus [[Jesaja|Jesaju]], [[Jeremija|Jeremiju]], [[Ecēhiēls|Ecēhiēlu]] un [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēlu]]. Augšgalā atrodas galvenais [[altāris]], kas dekorēts ar ''Montserrat Mainar'' [[emalja|emalju]] (1928) un kurā attēlotas dažādas [[Bībele]]s ainas, piemēram, "Pēdējās vakarēdiens", "Kāzas Kānā" un "Maizes un zivju pavairošana". 15. gadsimta krusts uz altāra ir [[Lorenco Žiberti]] darbs. Uz altāra atrodas [[astoņstūris|astoņstūra]] formas svētnīca un altāra daļā atrodas arī dažādu mākslinieku gleznas. Tieši virs galvenā altāra atrodas Jaunavas istaba, kurā var iekļūt, šķērsojot [[alabastrs|alabastra]] portālu (''Porta Angèlica''), kurā attēlotas dažādas Bībeles ainas, autors Enriks Monjo (1954).<ref name="official guide"/> Tālāk ir Troņa zāle (Fransesks Folžers, 1944–1954),<ref name="official guide"/> kas dekorēta ar Žūzepa Ubjūla ("Judīte, kas nocērt Holoferna galvu", "Esteres kāzas ar persiešu karali Asuero") un [[Karlo Marata]]s ("Jēzus dzimšana") gleznām. Šeit atrodas arī Jaunavas strūklaka ar Šarla Kolē reljefiem, kas attēlo Jēzus brīnumus. Jaunavas tronis veidots no sudraba, zeltkaļa Ramona Sunjēra darbs, ar diviem reljefiem, ko izgatavojis Alfonss Serahima un veidojis Žuakīms Ross i Bofarūls, un tie attēlo Kristus dzimšanu un apciemojumu, kā arī Žūzepa Granjēra Svētā Miķeļa attēlojums. Šeit atrodas 12. gadsimta [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] statuja, uz kuras novietoti eņģeļi, kas tur kroni, scepteri un Jaunavas liliju, Marti Laurado darbs,<ref name="official guide"/> pārklāta ar [[baldahīns|baldahīnu]]. ''Sala del Cambril'' ir apaļa [[kapela]] ar trim [[apsīda (arhitektūra)|apsīdām]], ko laikā no 1876. līdz 1884. gadam uzcēla Viljars i Karmona sadarbībā ar savu asistentu, jauno [[Antoni Gaudī]]. [[Velve]]s rotājis Žuans Limona ("Jaunava sagaida Romerus"), bet eņģeļu figūras un [[Svētais Juris|Svētā Jura]] skulptūra ir Agapita Valmitjana darbs. Izeja no telpas ir caur ''Camí de l'Ave Maria'', kur parasti veic ziedojumus [[svece|sveču]] veidā. Ap centrālo jomu atrodas vairākas kapelas. Labajā pusē atrodas [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapela ar Svētā Pētera attēlu (1945), [[Ignācijs no Lojolas|Svētā Ignācija no Lojolas]] kapela ar Svētā Ignācija gleznu (1893); [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa no Tūras]] kapela ar Svētā Mārtiņa, Svētā Placīda un Svētā Maura attēliem (1898); [[Jāzeps Kalasancs|Svētā Jāzepa Kalasanca]] kapela ar altārgleznu (1891); un [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] kapela ar benediktīniešu ordeņa dibinātāja gleznu (1980). Kreisajā pusē atrodas ''[[sholastika|Santa Escolàstica]]'' kapela ar skulptūrām (1886); ''del Santíssim'' kapela (1977), kas ir [[Žuzeps Marija Subirakss|Žuzepa Marijas Subiraksa]] darbs, ar atsevišķu Kristus attēlu negatīvā, kur redzama tikai seja, rokas un kājas, ar gaismu, kas apgaismo viņa seju; Svētās Ģimenes kapela ar gleznu "Bēgšana uz Ēģipti" (1904); ''Santo Cristo'' kapela ar gleznojumu (1896), kas vērsts pret gleznu ''The Pietà of Montserrat'' (1995); un ''[[Immaculada Concepció]]'' kapela (1910). Baziliku no 1991. līdz 1995. gadam atjaunoja Arkadi Pla i Masmikjels. 2015. gadā [[Šons Skalijs]] pārveidoja Svētās Cecīlijas kapelu, kas atrodas līdzās abatijai.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Sharp|first1=Rob|title=Sean Scully Fills a Spanish Monastery With Bursts of Color|url=https://www.nytimes.com/2015/07/01/arts/international/sean-scully-painting-from-the-heart-to-the-heart.html?_r=1|access-date=22 July 2015|work=The New York Times|date=June 30, 2015}}</ref> ==== Ērģeles ==== Munserata baznīcas [[ērģele]]s datējamas ar 1896. gadu un 1957. gadā tās pārvietoja uz [[prezbiterijs|prezbiteriju]]. Šīs ērģeles ir ļoti nolietotas. 2010. gadā atklāja jaunas ērģeles, kas veidotas pēc blakus baznīcai esošo katalāņu ērģeļu dizaina. Tas ir nozīmīgs katalāņu muzikālās meistarības darbs, kas abatiju izvirza starptautiskā muzikālā līmenī. Ērģeles projektējis Alberts Blankaforts, būvējis ''Blancafort, orgueners de Montserrat'', un tās finansētas ar tautas ziedojumiem un ''Caixa de Penedes'' sociālo darbu. Ērģeles atrodas joma sānos, kā tas ir tradicionāli Katalonijā, nodrošinot ļoti labu skaņu visā baznīcā. === Klosteris === Klostera ēku projektējis arhitekts [[Žūzeps Pudžs i Kadafalhs]] (1929). Tā ir divstāvu ēka, ko balsta akmens kolonnas. Apakšējais stāvs ir savienots ar [[dārzs|dārzu]], un tā centrālajā daļā atrodas [[strūklaka]]. Plašajā dārzā atrodas [[romānika]]s stila Svētās Iskles un Svētās Viktorijas kapela, piekļuve [[noviciāts|noviciāta]] un kora ēkām, kā arī vairākas skulptūras, piemēram, Manolo marmora skulptūra "Labais gans" vai dažas no Žūzepa de San Beneta 18. gadsimtā klostera zvanu tornim veidotās skulptūrās, kas tā arī nekad nav tornī uzstādītas. === Ēdnīca === Ēdnīca celta 17. gadsimtā, un to 1925. gadā pārbūvēja Žūzeps Pudžs i Kadafalhs. Tās centrālajā daļā atrodas mozaīka, kurā attēlots Kristus, savukārt pretējā daļā atrodas [[triptihs]] ar ainām no [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] dzīves. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Spānijas klosteri]] [[Kategorija:Baznīcas Spānijā]] [[Kategorija:Benediktiešu ordenis]] 5ni5oc0vbs2sf08mugjjlj6d73mpmly 4489970 4489966 2026-07-04T07:59:49Z Baisulis 11523 + muzejs...... 4489970 wikitext text/x-wiki {{reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Munserata Svētās Marijas abatija | native_name = ''Santa Maria de Montserrat'' | image = Abbey of Montserrat 02.jpg | caption = Abatija [[Munserats|Munserata]] kalnā | groundbreaking = {{dat|1025}} | religious_affiliation = [[katoļticība]] ([[benediktiešu ordenis|benediktieši]]) | heritage_designation = ''[[Bien de Interés Cultural]]'' | location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Munistrole de Munserata|Munserats}} | map_type = Spānija#Katalonija | latd = 41 | latm = 35 | lats = 35.54 | latNS = N | longd = 1 | longm = 50 | longs = 13.70 | longEW = E | website = {{URL|www.abadiamontserrat.cat}} | other_info = }} '''Munserata Svētās Marijas abatija''' ({{val|ca|Santa Maria de Montserrat}}) ir [[benediktiešu ordenis|benediktiešu ordeņa]] [[abatija]], kas atrodas [[Munserats|Munserata kalnā]], [[Munistrole de Munserata|Munistrole de Munseratā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Abatija ievērojama ar [[Munserata Jaunava]]s skulptūru. Abatija dibināta 1025. gadā un pārbūvēta laikā no 19. līdz 20. gadsimtam. Tajā dzīvo aptuveni 70 [[mūks|mūku]] un tā joprojām ir aktīva.<ref>[https://abadiamontserrat.cat/en/history/ "History", Abadia de Montserrat]</ref> == Atrašanās vieta == Abatija atrodas 48 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Barselona]]s, un tajā var nokļūt pa [[ceļš|autoceļu]], [[vilciens|vilcienu]] vai [[trošu vagoniņš|trošu vagoniņu]]. Abatijas dzelzceļa stacija, ko pārvalda [[Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya|FGC]], ir galapunkts [[zobratu dzelzceļš|zobratu dzelzceļam]], kas savieno ar Munistroli, un diviem [[funikulers|funikuleriem]], viens savieno ar ''Santa Cova'' (svētnīcu un kapelu kalna lejā), bet otrs [[Svētā Huana funikulers|savieno ar kalna augšējām nogāzēm]]. [[Munserats]] paceļas 1236 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir [[Katalonija]]s zemienes augstākais punkts un atrodas Katalonijas apdzīvotākās daļas centrā. Munserata augstāko punktu, Svētā Hieronīma (''Sant Jeroni'') virsotni, var sasniegt pa gājēju takām, kas ved no abatijas. No Svētā Hieronīma virsotnies var redzēt gandrīz visu Kataloniju, un skaidrā dienā redzama arī [[Maļorka]]s sala. [[Attēls:Monestir de Montserrat vista Roca de St. Jaume.jpg|thumb|left|Munserata abatija]] == Apraksts == [[Attēls:Escolania de Montserrat.jpg|thumb|Bazilikas interjers]] [[Attēls:Monistrol de Montserrat yeonu.jpg|thumb|Skats uz baziliku no ieejas]] Munseratam, kura nosaukums nozīmē "robains kalns", ir nozīmīga loma Katalonijas kultūras un garīgajā dzīvē. Tā ir Katalonijas nozīmīgākā reliģiskā atpūtas vieta, un jauniešu grupas no Barselonas un visas Katalonijas bieži dodas pārgājienos ar nakšņošanu, lai vērotu saullēktu no Munserata virsotnēm. [[Munserata Jaunava]] ir Katalonijas aizbildne, un tā atrodas ''Mare de Déu de Montserrat'' bazilikā, blakus benediktīniešu klosterim, kas atrodas kalna torņos un klintīs. Parasti klosterī dzīvo aptuveni 80 mūku. Munserata zēnu koris ''Escolania'' ir viens no vecākajiem Eiropā un uzstājas reliģisko ceremoniju un kopīgu lūgšanu laikā [[bazilika|bazilikā]]. Bazilikā atrodas muzejs ar daudzu ievērojamu gleznotāju mākslas darbiem. Klosterī atrodas arī [[izdevniecība]] ''Publicacions de l'Abadia de Montserrat'', kas ir viena no vecākajām joprojām darbojošajām izdevniecībām pasaulē,<ref>[http://www.uoc.edu/lletra/editorials/montserrat/index.html ''La impremta a Montserrat'']. Manuel Llanas. Universitat de Vic, 2002.</ref><ref>''Cinc-cents anys de Publicacions de l'Abadia de Montserrat''. Faulí, Josep, Francesc Xavier Altés i Aguiló & Josep Massot i Muntaner. Publicacions de l'Abadia de Montserrat, 2005.</ref> kas savu pirmo grāmatu publicēja 1499. gadā. === Munserata bazilika === [[Attēls:Montserrat monasterio.JPG|thumb|Jaunā fasāde]] [[Attēls:Montserrat - ingresso 1090673.JPG|thumb|[[Plateresko]] stila fasāde]] [[Attēls:Interior of the dome - Basílica de Montserrat - Montserrat 2014.JPG|thumb|Altāra kupols (ap 1928. gadu)]] Munserata bazilikas sākotnējā celtniecība sākās 16. gadsimtā, un tās pilnīga rekonstrukcija sākās 1811. gadā pēc tam, kad to iznīcināja [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. 1881. gadā pāvests [[Leons XIII]] piešķīra tai mazās bazilikas statusu. Tas fasādi 1901. gadā veidoja Fransisko de Paula del Viljara i Karmona [[plateresko]] atmodas stilā ar Venanči un Agapita Vallmitjana i Barbani skulpturālajiem reljefiem. Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] (no 1942. līdz 1968. gadam) uzcēla jaunu baznīcas fasādi,<ref name="official guide">{{grāmatas atsauce|last=Molas i Rifà|first=Jordi|title=Guía oficial de Montserrat|url=https://books.google.com/books?id=T7peOoMR3cAC&pg=RA1-PR5|year=1998|publisher=L'Abadia de Montserrat|isbn=978-84-7826-956-3}}</ref> ko veidoja Franseska Folžeras i Grasi darbi un kas rotāti ar Žoana Rebūla skulpturāliem reljefiem (Sv. Benedikts, Pija XII un Svētā Jura Marijas debesīs uzņemšanas dogmas pasludināšana, ar kara laikā kritušo mūku attēlojumu). Turklāt uz tās ir uzraksts ''Urbs Jerusalem Beata Dicta Pacis Visio'' ("Svētītā Jeruzalemes pilsēta, saukta par miera vīziju"). [[Frīze]]s apakšā ar Svētā Jura reljefu ir iegravēta frāze "Katalonija būs kristīga vai nebūs", ko piedēvē bīskapam Žuzepam Torazam i Bažesam un tiek uzskatīta par katoļu sakņu politisku moto. [[Fasāde]] atrodas pirms pašas baznīcas, kurai var piekļūt caur [[ātrijs|ātriju]]. Šeit atrodas 16. gadsimta [[Huans II de Riabagorsa|Huana II de Ribagorsas]] un Bernāta II no Vilamarī [[kapenes]].<ref name="official guide"/> Ir arī vairākas skulptūras: Svētais Jānis Kristītājs un Svētais Jāzeps ([[Žūzeps Klāra]], 1952),<ref name="official guide"/> Svētais Benedikts ([[Dumeneks Fite i Mulats]], 1962).<ref name="official guide"/> Ir arī Franseska Fornelsa-Plā gleznas "Katoļu monarhu vizīte Munseratā" un "Austrijas Dona Huana vizīte Munseratā" (1921).<ref name="official guide"/> Laukums, kas atrodas iepretim baznīcai (saukta par ''del Abat Argeric'', celts 18. gadsimtā),<ref name="official guide"/> dekorēts ar Žūzepa Ubjūla i Palau un mūka Beneta Martinesa [[sgrafito]] (1956),<ref name="official guide"/> kas atspoguļo Munserata un pasaules galveno baziliku vēsturi. Laukumā atrodas arī dažādas skulptūras: Svētā Antonija Marijas Klaretas skulptūra (Rafaels Solanīks, 1954);<ref name="official guide"/> Huana I no Aragonas (1956) un Svētā Gregora Lielā skulptūra (1957) abas veidojis Fruduriks Maress;<ref name="official guide"/> un Svētā Pija X skulptūra, ko veidojis F. Basass. Vienā pusē atrodas [[baptistērijs]] (1958) ar Šarla Kolē veidotu portālu un iekšpusē Santjago Padrosas (1918–1971) veidotu [[mozaīka|mozaīku]] un Žūzepa Vila-Arufata zīmējumu, kurā attēlota [[Jēzus Kristus|Jēzus]] [[kristības|kristīšana]].<ref name="official guide"/> Blakus baptistērijam atrodas Svētā Ignācija no Lojolas skulptūra, kuras autors ir Rafaels Solanīks. Baznīcai ir viens [[joms]], tas ir 68,32 metrus garš un 21,50 metrus plats, bet augstums – 33,33 metri. To balsta centrālās [[kolonna]]s, ko kokā izgrebis [[Žūzeps Limona]], attēlojot praviešus [[Jesaja|Jesaju]], [[Jeremija|Jeremiju]], [[Ecēhiēls|Ecēhiēlu]] un [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēlu]]. Augšgalā atrodas galvenais [[altāris]], kas dekorēts ar ''Montserrat Mainar'' [[emalja|emalju]] (1928) un kurā attēlotas dažādas [[Bībele]]s ainas, piemēram, "Pēdējās vakarēdiens", "Kāzas Kānā" un "Maizes un zivju pavairošana". 15. gadsimta krusts uz altāra ir [[Lorenco Žiberti]] darbs. Uz altāra atrodas [[astoņstūris|astoņstūra]] formas svētnīca un altāra daļā atrodas arī dažādu mākslinieku gleznas. Tieši virs galvenā altāra atrodas Jaunavas istaba, kurā var iekļūt, šķērsojot [[alabastrs|alabastra]] portālu (''Porta Angèlica''), kurā attēlotas dažādas Bībeles ainas, autors Enriks Monjo (1954).<ref name="official guide"/> Tālāk ir Troņa zāle (Fransesks Folžers, 1944–1954),<ref name="official guide"/> kas dekorēta ar Žūzepa Ubjūla ("Judīte, kas nocērt Holoferna galvu", "Esteres kāzas ar persiešu karali Asuero") un [[Karlo Marata]]s ("Jēzus dzimšana") gleznām. Šeit atrodas arī Jaunavas strūklaka ar Šarla Kolē reljefiem, kas attēlo Jēzus brīnumus. Jaunavas tronis veidots no sudraba, zeltkaļa Ramona Sunjēra darbs, ar diviem reljefiem, ko izgatavojis Alfonss Serahima un veidojis Žuakīms Ross i Bofarūls, un tie attēlo Kristus dzimšanu un apciemojumu, kā arī Žūzepa Granjēra Svētā Miķeļa attēlojums. Šeit atrodas 12. gadsimta [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] statuja, uz kuras novietoti eņģeļi, kas tur kroni, scepteri un Jaunavas liliju, Marti Laurado darbs,<ref name="official guide"/> pārklāta ar [[baldahīns|baldahīnu]]. ''Sala del Cambril'' ir apaļa [[kapela]] ar trim [[apsīda (arhitektūra)|apsīdām]], ko laikā no 1876. līdz 1884. gadam uzcēla Viljars i Karmona sadarbībā ar savu asistentu, jauno [[Antoni Gaudī]]. [[Velve]]s rotājis Žuans Limona ("Jaunava sagaida Romerus"), bet eņģeļu figūras un [[Svētais Juris|Svētā Jura]] skulptūra ir Agapita Valmitjana darbs. Izeja no telpas ir caur ''Camí de l'Ave Maria'', kur parasti veic ziedojumus [[svece|sveču]] veidā. Ap centrālo jomu atrodas vairākas kapelas. Labajā pusē atrodas [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapela ar Svētā Pētera attēlu (1945), [[Ignācijs no Lojolas|Svētā Ignācija no Lojolas]] kapela ar Svētā Ignācija gleznu (1893); [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa no Tūras]] kapela ar Svētā Mārtiņa, Svētā Placīda un Svētā Maura attēliem (1898); [[Jāzeps Kalasancs|Svētā Jāzepa Kalasanca]] kapela ar altārgleznu (1891); un [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] kapela ar benediktīniešu ordeņa dibinātāja gleznu (1980). Kreisajā pusē atrodas ''[[sholastika|Santa Escolàstica]]'' kapela ar skulptūrām (1886); ''del Santíssim'' kapela (1977), kas ir [[Žuzeps Marija Subirakss|Žuzepa Marijas Subiraksa]] darbs, ar atsevišķu Kristus attēlu negatīvā, kur redzama tikai seja, rokas un kājas, ar gaismu, kas apgaismo viņa seju; Svētās Ģimenes kapela ar gleznu "Bēgšana uz Ēģipti" (1904); ''Santo Cristo'' kapela ar gleznojumu (1896), kas vērsts pret gleznu ''The Pietà of Montserrat'' (1995); un ''[[Immaculada Concepció]]'' kapela (1910). Baziliku no 1991. līdz 1995. gadam atjaunoja Arkadi Pla i Masmikjels. 2015. gadā [[Šons Skalijs]] pārveidoja Svētās Cecīlijas kapelu, kas atrodas līdzās abatijai.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Sharp|first1=Rob|title=Sean Scully Fills a Spanish Monastery With Bursts of Color|url=https://www.nytimes.com/2015/07/01/arts/international/sean-scully-painting-from-the-heart-to-the-heart.html?_r=1|access-date=22 July 2015|work=The New York Times|date=June 30, 2015}}</ref> ==== Ērģeles ==== Munserata baznīcas [[ērģele]]s datējamas ar 1896. gadu un 1957. gadā tās pārvietoja uz [[prezbiterijs|prezbiteriju]]. Šīs ērģeles ir ļoti nolietotas. 2010. gadā atklāja jaunas ērģeles, kas veidotas pēc blakus baznīcai esošo katalāņu ērģeļu dizaina. Tas ir nozīmīgs katalāņu muzikālās meistarības darbs, kas abatiju izvirza starptautiskā muzikālā līmenī. Ērģeles projektējis Alberts Blankaforts, būvējis ''Blancafort, orgueners de Montserrat'', un tās finansētas ar tautas ziedojumiem un ''Caixa de Penedes'' sociālo darbu. Ērģeles atrodas joma sānos, kā tas ir tradicionāli Katalonijā, nodrošinot ļoti labu skaņu visā baznīcā. === Klosteris === Klostera ēku projektējis arhitekts [[Žūzeps Pudžs i Kadafalhs]] (1929). Tā ir divstāvu ēka, ko balsta akmens kolonnas. Apakšējais stāvs ir savienots ar [[dārzs|dārzu]], un tā centrālajā daļā atrodas [[strūklaka]]. Plašajā dārzā atrodas [[romānika]]s stila Svētās Iskles un Svētās Viktorijas kapela, piekļuve [[noviciāts|noviciāta]] un kora ēkām, kā arī vairākas skulptūras, piemēram, Manolo marmora skulptūra "Labais gans" vai dažas no Žūzepa de San Beneta 18. gadsimtā klostera zvanu tornim veidotās skulptūrās, kas tā arī nekad nav tornī uzstādītas. === Ēdnīca === Ēdnīca celta 17. gadsimtā, un to 1925. gadā pārbūvēja Žūzeps Pudžs i Kadafalhs. Tās centrālajā daļā atrodas mozaīka, kurā attēlots Kristus, savukārt pretējā daļā atrodas [[triptihs]] ar ainām no [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] dzīves. === Muzejs === Abatijā atrodas arī muzejs, kas sadalīts trīs dažādās daļās: * Modernā glezniecība ar Katalonijas mākslinieku, piemēram, [[Santjago Rusinjols|Santjago Rusinjols]], [[Ramons Kasass|Ramona Kasasa]], [[Isidre Nonels|Isidres Nonela]], [[Žoakims Mirs|Žoakima Mira]], [[Salvadors Dalī|Salvadora Dalī]], [[Žuans Miro|Žuana Miro]] un [[Antoni Tapjess|Antoni Tapjesa]], kā arī citu tautību mākslinieku, piemēram, [[Pablo Pikaso]] vai astūriešu gleznotāja [[Dario de Regojoss|Dario de Regojosa]], kurš bija vienīgais gleznotājs, kas saistīts ar Eiropas [[impresionisms|impresionisma]] un neoimpresionisma kustībām, darbiem; kā arī franču impresionisma pārstāvniecība ar tādiem autoriem kā [[Pjērs Ogists Renuārs]], [[Klods Monē]], [[Alfrēds Sisli]] un [[Edgars Degā]]. * Bībeles arheoloģija, kurā apskatāmi priekšmeti no [[Ēģipte]]s, [[Kipra]]s, [[Senā Divupe|Senās Divupes]] un [[Svētā zeme|Svētās zemes]]. * Senā glezniecība, kurā apskatāmi tādu mākslinieku kā [[El Greko]], [[Karavadžo]] (tostarp nozīmīgā Svētā Hieronīma), [[Luka Džordāno|Lukas Džordāno]], [[Džovanni Batista Tjepolo|Džovanni Batistas Tjepolo]] un [[Pedro Berugete]]s darbi. Citas kolekcijas ietver Munseratas ikonogrāfiju un reliģisko zeltkaļu darbus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Spānijas klosteri]] [[Kategorija:Baznīcas Spānijā]] [[Kategorija:Benediktiešu ordenis]] enl2q965iwdynz6hq2lj1u83czab6v4 4489975 4489970 2026-07-04T08:21:18Z Baisulis 11523 + vēsture...... 4489975 wikitext text/x-wiki {{reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Munserata Svētās Marijas abatija | native_name = ''Santa Maria de Montserrat'' | image = Abbey of Montserrat 02.jpg | caption = Abatija [[Munserats|Munserata]] kalnā | groundbreaking = {{dat|1025}} | religious_affiliation = [[katoļticība]] ([[benediktiešu ordenis|benediktieši]]) | heritage_designation = ''[[Bien de Interés Cultural]]'' | location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Munistrole de Munserata|Munserats}} | map_type = Spānija#Katalonija | latd = 41 | latm = 35 | lats = 35.54 | latNS = N | longd = 1 | longm = 50 | longs = 13.70 | longEW = E | website = {{URL|www.abadiamontserrat.cat}} | other_info = }} '''Munserata Svētās Marijas abatija''' ({{val|ca|Santa Maria de Montserrat}}) ir [[benediktiešu ordenis|benediktiešu ordeņa]] [[abatija]], kas atrodas [[Munserats|Munserata kalnā]], [[Munistrole de Munserata|Munistrole de Munseratā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Abatija ievērojama ar [[Munserata Jaunava]]s skulptūru. Abatija dibināta 1025. gadā un pārbūvēta laikā no 19. līdz 20. gadsimtam. Tajā dzīvo aptuveni 70 [[mūks|mūku]] un tā joprojām ir aktīva.<ref>[https://abadiamontserrat.cat/en/history/ "History", Abadia de Montserrat]</ref> == Atrašanās vieta == Abatija atrodas 48 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Barselona]]s, un tajā var nokļūt pa [[ceļš|autoceļu]], [[vilciens|vilcienu]] vai [[trošu vagoniņš|trošu vagoniņu]]. Abatijas dzelzceļa stacija, ko pārvalda [[Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya|FGC]], ir galapunkts [[zobratu dzelzceļš|zobratu dzelzceļam]], kas savieno ar Munistroli, un diviem [[funikulers|funikuleriem]], viens savieno ar ''Santa Cova'' (svētnīcu un kapelu kalna lejā), bet otrs [[Svētā Huana funikulers|savieno ar kalna augšējām nogāzēm]]. [[Munserats]] paceļas 1236 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir [[Katalonija]]s zemienes augstākais punkts un atrodas Katalonijas apdzīvotākās daļas centrā. Munserata augstāko punktu, Svētā Hieronīma (''Sant Jeroni'') virsotni, var sasniegt pa gājēju takām, kas ved no abatijas. No Svētā Hieronīma virsotnies var redzēt gandrīz visu Kataloniju, un skaidrā dienā redzama arī [[Maļorka]]s sala. [[Attēls:Monestir de Montserrat vista Roca de St. Jaume.jpg|thumb|left|Munserata abatija]] == Apraksts == [[Attēls:Escolania de Montserrat.jpg|thumb|Bazilikas interjers]] [[Attēls:Monistrol de Montserrat yeonu.jpg|thumb|Skats uz baziliku no ieejas]] Munseratam, kura nosaukums nozīmē "robains kalns", ir nozīmīga loma Katalonijas kultūras un garīgajā dzīvē. Tā ir Katalonijas nozīmīgākā reliģiskā atpūtas vieta, un jauniešu grupas no Barselonas un visas Katalonijas bieži dodas pārgājienos ar nakšņošanu, lai vērotu saullēktu no Munserata virsotnēm. [[Munserata Jaunava]] ir Katalonijas aizbildne, un tā atrodas ''Mare de Déu de Montserrat'' bazilikā, blakus benediktīniešu klosterim, kas atrodas kalna torņos un klintīs. Parasti klosterī dzīvo aptuveni 80 mūku. Munserata zēnu koris ''Escolania'' ir viens no vecākajiem Eiropā un uzstājas reliģisko ceremoniju un kopīgu lūgšanu laikā [[bazilika|bazilikā]]. Bazilikā atrodas muzejs ar daudzu ievērojamu gleznotāju mākslas darbiem. Klosterī atrodas arī [[izdevniecība]] ''Publicacions de l'Abadia de Montserrat'', kas ir viena no vecākajām joprojām darbojošajām izdevniecībām pasaulē,<ref>[http://www.uoc.edu/lletra/editorials/montserrat/index.html ''La impremta a Montserrat'']. Manuel Llanas. Universitat de Vic, 2002.</ref><ref>''Cinc-cents anys de Publicacions de l'Abadia de Montserrat''. Faulí, Josep, Francesc Xavier Altés i Aguiló & Josep Massot i Muntaner. Publicacions de l'Abadia de Montserrat, 2005.</ref> kas savu pirmo grāmatu publicēja 1499. gadā. === Munserata bazilika === [[Attēls:Montserrat monasterio.JPG|thumb|Jaunā fasāde]] [[Attēls:Montserrat - ingresso 1090673.JPG|thumb|[[Plateresko]] stila fasāde]] [[Attēls:Interior of the dome - Basílica de Montserrat - Montserrat 2014.JPG|thumb|Altāra kupols (ap 1928. gadu)]] Munserata bazilikas sākotnējā celtniecība sākās 16. gadsimtā, un tās pilnīga rekonstrukcija sākās 1811. gadā pēc tam, kad to iznīcināja [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. 1881. gadā pāvests [[Leons XIII]] piešķīra tai mazās bazilikas statusu. Tas fasādi 1901. gadā veidoja Fransisko de Paula del Viljara i Karmona [[plateresko]] atmodas stilā ar Venanči un Agapita Vallmitjana i Barbani skulpturālajiem reljefiem. Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] (no 1942. līdz 1968. gadam) uzcēla jaunu baznīcas fasādi,<ref name="official guide">{{grāmatas atsauce|last=Molas i Rifà|first=Jordi|title=Guía oficial de Montserrat|url=https://books.google.com/books?id=T7peOoMR3cAC&pg=RA1-PR5|year=1998|publisher=L'Abadia de Montserrat|isbn=978-84-7826-956-3}}</ref> ko veidoja Franseska Folžeras i Grasi darbi un kas rotāti ar Žoana Rebūla skulpturāliem reljefiem (Sv. Benedikts, Pija XII un Svētā Jura Marijas debesīs uzņemšanas dogmas pasludināšana, ar kara laikā kritušo mūku attēlojumu). Turklāt uz tās ir uzraksts ''Urbs Jerusalem Beata Dicta Pacis Visio'' ("Svētītā Jeruzalemes pilsēta, saukta par miera vīziju"). [[Frīze]]s apakšā ar Svētā Jura reljefu ir iegravēta frāze "Katalonija būs kristīga vai nebūs", ko piedēvē bīskapam Žuzepam Torazam i Bažesam un tiek uzskatīta par katoļu sakņu politisku moto. [[Fasāde]] atrodas pirms pašas baznīcas, kurai var piekļūt caur [[ātrijs|ātriju]]. Šeit atrodas 16. gadsimta [[Huans II de Riabagorsa|Huana II de Ribagorsas]] un Bernāta II no Vilamarī [[kapenes]].<ref name="official guide"/> Ir arī vairākas skulptūras: Svētais Jānis Kristītājs un Svētais Jāzeps ([[Žūzeps Klāra]], 1952),<ref name="official guide"/> Svētais Benedikts ([[Dumeneks Fite i Mulats]], 1962).<ref name="official guide"/> Ir arī Franseska Fornelsa-Plā gleznas "Katoļu monarhu vizīte Munseratā" un "Austrijas Dona Huana vizīte Munseratā" (1921).<ref name="official guide"/> Laukums, kas atrodas iepretim baznīcai (saukta par ''del Abat Argeric'', celts 18. gadsimtā),<ref name="official guide"/> dekorēts ar Žūzepa Ubjūla i Palau un mūka Beneta Martinesa [[sgrafito]] (1956),<ref name="official guide"/> kas atspoguļo Munserata un pasaules galveno baziliku vēsturi. Laukumā atrodas arī dažādas skulptūras: Svētā Antonija Marijas Klaretas skulptūra (Rafaels Solanīks, 1954);<ref name="official guide"/> Huana I no Aragonas (1956) un Svētā Gregora Lielā skulptūra (1957) abas veidojis Fruduriks Maress;<ref name="official guide"/> un Svētā Pija X skulptūra, ko veidojis F. Basass. Vienā pusē atrodas [[baptistērijs]] (1958) ar Šarla Kolē veidotu portālu un iekšpusē Santjago Padrosas (1918–1971) veidotu [[mozaīka|mozaīku]] un Žūzepa Vila-Arufata zīmējumu, kurā attēlota [[Jēzus Kristus|Jēzus]] [[kristības|kristīšana]].<ref name="official guide"/> Blakus baptistērijam atrodas Svētā Ignācija no Lojolas skulptūra, kuras autors ir Rafaels Solanīks. Baznīcai ir viens [[joms]], tas ir 68,32 metrus garš un 21,50 metrus plats, bet augstums – 33,33 metri. To balsta centrālās [[kolonna]]s, ko kokā izgrebis [[Žūzeps Limona]], attēlojot praviešus [[Jesaja|Jesaju]], [[Jeremija|Jeremiju]], [[Ecēhiēls|Ecēhiēlu]] un [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēlu]]. Augšgalā atrodas galvenais [[altāris]], kas dekorēts ar ''Montserrat Mainar'' [[emalja|emalju]] (1928) un kurā attēlotas dažādas [[Bībele]]s ainas, piemēram, "Pēdējās vakarēdiens", "Kāzas Kānā" un "Maizes un zivju pavairošana". 15. gadsimta krusts uz altāra ir [[Lorenco Žiberti]] darbs. Uz altāra atrodas [[astoņstūris|astoņstūra]] formas svētnīca un altāra daļā atrodas arī dažādu mākslinieku gleznas. Tieši virs galvenā altāra atrodas Jaunavas istaba, kurā var iekļūt, šķērsojot [[alabastrs|alabastra]] portālu (''Porta Angèlica''), kurā attēlotas dažādas Bībeles ainas, autors Enriks Monjo (1954).<ref name="official guide"/> Tālāk ir Troņa zāle (Fransesks Folžers, 1944–1954),<ref name="official guide"/> kas dekorēta ar Žūzepa Ubjūla ("Judīte, kas nocērt Holoferna galvu", "Esteres kāzas ar persiešu karali Asuero") un [[Karlo Marata]]s ("Jēzus dzimšana") gleznām. Šeit atrodas arī Jaunavas strūklaka ar Šarla Kolē reljefiem, kas attēlo Jēzus brīnumus. Jaunavas tronis veidots no sudraba, zeltkaļa Ramona Sunjēra darbs, ar diviem reljefiem, ko izgatavojis Alfonss Serahima un veidojis Žuakīms Ross i Bofarūls, un tie attēlo Kristus dzimšanu un apciemojumu, kā arī Žūzepa Granjēra Svētā Miķeļa attēlojums. Šeit atrodas 12. gadsimta [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] statuja, uz kuras novietoti eņģeļi, kas tur kroni, scepteri un Jaunavas liliju, Marti Laurado darbs,<ref name="official guide"/> pārklāta ar [[baldahīns|baldahīnu]]. ''Sala del Cambril'' ir apaļa [[kapela]] ar trim [[apsīda (arhitektūra)|apsīdām]], ko laikā no 1876. līdz 1884. gadam uzcēla Viljars i Karmona sadarbībā ar savu asistentu, jauno [[Antoni Gaudī]]. [[Velve]]s rotājis Žuans Limona ("Jaunava sagaida Romerus"), bet eņģeļu figūras un [[Svētais Juris|Svētā Jura]] skulptūra ir Agapita Valmitjana darbs. Izeja no telpas ir caur ''Camí de l'Ave Maria'', kur parasti veic ziedojumus [[svece|sveču]] veidā. Ap centrālo jomu atrodas vairākas kapelas. Labajā pusē atrodas [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapela ar Svētā Pētera attēlu (1945), [[Ignācijs no Lojolas|Svētā Ignācija no Lojolas]] kapela ar Svētā Ignācija gleznu (1893); [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa no Tūras]] kapela ar Svētā Mārtiņa, Svētā Placīda un Svētā Maura attēliem (1898); [[Jāzeps Kalasancs|Svētā Jāzepa Kalasanca]] kapela ar altārgleznu (1891); un [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] kapela ar benediktīniešu ordeņa dibinātāja gleznu (1980). Kreisajā pusē atrodas ''[[sholastika|Santa Escolàstica]]'' kapela ar skulptūrām (1886); ''del Santíssim'' kapela (1977), kas ir [[Žuzeps Marija Subirakss|Žuzepa Marijas Subiraksa]] darbs, ar atsevišķu Kristus attēlu negatīvā, kur redzama tikai seja, rokas un kājas, ar gaismu, kas apgaismo viņa seju; Svētās Ģimenes kapela ar gleznu "Bēgšana uz Ēģipti" (1904); ''Santo Cristo'' kapela ar gleznojumu (1896), kas vērsts pret gleznu ''The Pietà of Montserrat'' (1995); un ''[[Immaculada Concepció]]'' kapela (1910). Baziliku no 1991. līdz 1995. gadam atjaunoja Arkadi Pla i Masmikjels. 2015. gadā [[Šons Skalijs]] pārveidoja Svētās Cecīlijas kapelu, kas atrodas līdzās abatijai.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Sharp|first1=Rob|title=Sean Scully Fills a Spanish Monastery With Bursts of Color|url=https://www.nytimes.com/2015/07/01/arts/international/sean-scully-painting-from-the-heart-to-the-heart.html?_r=1|access-date=22 July 2015|work=The New York Times|date=June 30, 2015}}</ref> ==== Ērģeles ==== Munserata baznīcas [[ērģele]]s datējamas ar 1896. gadu un 1957. gadā tās pārvietoja uz [[prezbiterijs|prezbiteriju]]. Šīs ērģeles ir ļoti nolietotas. 2010. gadā atklāja jaunas ērģeles, kas veidotas pēc blakus baznīcai esošo katalāņu ērģeļu dizaina. Tas ir nozīmīgs katalāņu muzikālās meistarības darbs, kas abatiju izvirza starptautiskā muzikālā līmenī. Ērģeles projektējis Alberts Blankaforts, būvējis ''Blancafort, orgueners de Montserrat'', un tās finansētas ar tautas ziedojumiem un ''Caixa de Penedes'' sociālo darbu. Ērģeles atrodas joma sānos, kā tas ir tradicionāli Katalonijā, nodrošinot ļoti labu skaņu visā baznīcā. === Klosteris === Klostera ēku projektējis arhitekts [[Žūzeps Pudžs i Kadafalhs]] (1929). Tā ir divstāvu ēka, ko balsta akmens kolonnas. Apakšējais stāvs ir savienots ar [[dārzs|dārzu]], un tā centrālajā daļā atrodas [[strūklaka]]. Plašajā dārzā atrodas [[romānika]]s stila Svētās Iskles un Svētās Viktorijas kapela, piekļuve [[noviciāts|noviciāta]] un kora ēkām, kā arī vairākas skulptūras, piemēram, Manolo marmora skulptūra "Labais gans" vai dažas no Žūzepa de San Beneta 18. gadsimtā klostera zvanu tornim veidotās skulptūrās, kas tā arī nekad nav tornī uzstādītas. === Ēdnīca === Ēdnīca celta 17. gadsimtā, un to 1925. gadā pārbūvēja Žūzeps Pudžs i Kadafalhs. Tās centrālajā daļā atrodas mozaīka, kurā attēlots Kristus, savukārt pretējā daļā atrodas [[triptihs]] ar ainām no [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] dzīves. === Muzejs === Abatijā atrodas arī muzejs, kas sadalīts trīs dažādās daļās: * Modernā glezniecība ar Katalonijas mākslinieku, piemēram, [[Santjago Rusinjols|Santjago Rusinjols]], [[Ramons Kasass|Ramona Kasasa]], [[Isidre Nonels|Isidres Nonela]], [[Žoakims Mirs|Žoakima Mira]], [[Salvadors Dalī|Salvadora Dalī]], [[Žuans Miro|Žuana Miro]] un [[Antoni Tapjess|Antoni Tapjesa]], kā arī citu tautību mākslinieku, piemēram, [[Pablo Pikaso]] vai astūriešu gleznotāja [[Dario de Regojoss|Dario de Regojosa]], kurš bija vienīgais gleznotājs, kas saistīts ar Eiropas [[impresionisms|impresionisma]] un neoimpresionisma kustībām, darbiem; kā arī franču impresionisma pārstāvniecība ar tādiem autoriem kā [[Pjērs Ogists Renuārs]], [[Klods Monē]], [[Alfrēds Sisli]] un [[Edgars Degā]]. * Bībeles arheoloģija, kurā apskatāmi priekšmeti no [[Ēģipte]]s, [[Kipra]]s, [[Senā Divupe|Senās Divupes]] un [[Svētā zeme|Svētās zemes]]. * Senā glezniecība, kurā apskatāmi tādu mākslinieku kā [[El Greko]], [[Karavadžo]] (tostarp nozīmīgā Svētā Hieronīma), [[Luka Džordāno|Lukas Džordāno]], [[Džovanni Batista Tjepolo|Džovanni Batistas Tjepolo]] un [[Pedro Berugete]]s darbi. Citas kolekcijas ietver Munseratas ikonogrāfiju un reliģisko zeltkaļu darbus. == Vēsture == Leģenda vēsta, ka Munserata Jaunavas statujas atrašana datējama ar 880. gadu. Tad sākās Morenetas (''Moreneta'') jaunavas kults, kas materializējās četrās agrākajās ermitāžās 9. gadsimtā: ''Santa Maria'', ''Sant Iscle'', ''Sant Pere'' un ''Sant Martí''. Tomēr klostera izcelsme nav skaidra. Zināms, ka ap 1011. gadu kāds mūks no [[Ripole]]s Svētās Marijas (''Santa Maria de Ripoll'') klostera ieradās kalnā, lai pārņemtu Munserata Svētās Sesīlijas (''Santa Cecília de Montserrat'') klostera vadību, un pakļaujot klosteri Ripoles klostera [[abats|abatam]] [[Oliba]]m. Svētās Sesīlijasc klosteris nevēlējās pieņemt jauno vadību, tādēļ Oliba nolēma dibināt Svētās Marijas klosteri vietā, kur atradās veca tāda paša nosaukuma ermitāža (1025). Sākot ar 1082. gadu, Svētās Marijas ermitāža ieguva savu abatu un pārstāja būt atkarīga no Ripoles abata. Šī ermitāža bija kļuvusi par vissvarīgāko no visām [[Munserats|kalnā]] esošajām, pateicoties Jaunavas Marijas statujai, ko tajā godināja kopš 880. gada. 1811. un 1812. gadā, [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Pireneju karš|iebrukuma Spānijā]] laikā, abatiju divas reizes nodedzināja un izlaupīja Napoleona karaspēks, un daudzi tās dārgumi tika zaudēti. 1835. gadā abatiju slēdza līdz tās restaurācijai 1844. gadā. 1880. gadā Munserata abatija svinēja 1000 gadu pastāvēšanu. 1881. gada 11. septembrī, Katalonijas nacionālajā dienā, pāvests [[Leons XIII]] pasludināja Munserata Jaunavu par Katalonijas aizbildni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Spānijas klosteri]] [[Kategorija:Baznīcas Spānijā]] [[Kategorija:Benediktiešu ordenis]] 5vm3srw796utndklcgwm86bb3xc8bm9 4489977 4489975 2026-07-04T08:30:57Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ papildināta...... 4489977 wikitext text/x-wiki {{reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Munserata Svētās Marijas abatija | native_name = ''Santa Maria de Montserrat'' | image = Abbey of Montserrat 02.jpg | caption = Abatija [[Munserats|Munserata]] kalnā | groundbreaking = {{dat|1025}} | religious_affiliation = [[katoļticība]] ([[benediktiešu ordenis|benediktieši]]) | heritage_designation = ''[[Bien de Interés Cultural]]'' | location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Munistrole de Munserata|Munserats}} | map_type = Spānija#Katalonija | latd = 41 | latm = 35 | lats = 35.54 | latNS = N | longd = 1 | longm = 50 | longs = 13.70 | longEW = E | website = {{URL|www.abadiamontserrat.cat}} | other_info = }} '''Munserata Svētās Marijas abatija''' ({{val|ca|Santa Maria de Montserrat}}) ir [[benediktiešu ordenis|benediktiešu ordeņa]] [[abatija]], kas atrodas [[Munserats|Munserata kalnā]], [[Munistrole de Munserata|Munistrole de Munseratā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Abatija ievērojama ar [[Munserata Jaunava]]s skulptūru. Abatija dibināta 1025. gadā un pārbūvēta laikā no 19. līdz 20. gadsimtam. Tajā dzīvo aptuveni 70 [[mūks|mūku]] un tā joprojām ir aktīva.<ref>[https://abadiamontserrat.cat/en/history/ "History", Abadia de Montserrat]</ref> == Atrašanās vieta == Abatija atrodas 48 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Barselona]]s, un tajā var nokļūt pa [[ceļš|autoceļu]], [[vilciens|vilcienu]] vai [[trošu vagoniņš|trošu vagoniņu]]. Abatijas dzelzceļa stacija, ko pārvalda [[Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya|FGC]], ir galapunkts [[zobratu dzelzceļš|zobratu dzelzceļam]], kas savieno ar Munistroli, un diviem [[funikulers|funikuleriem]], viens savieno ar ''Santa Cova'' (svētnīcu un kapelu kalna lejā), bet otrs [[Svētā Huana funikulers|savieno ar kalna augšējām nogāzēm]]. [[Munserats]] paceļas 1236 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir [[Katalonija]]s zemienes augstākais punkts un atrodas Katalonijas apdzīvotākās daļas centrā. Munserata augstāko punktu, Svētā Hieronīma (''Sant Jeroni'') virsotni, var sasniegt pa gājēju takām, kas ved no abatijas. No Svētā Hieronīma virsotnies var redzēt gandrīz visu Kataloniju, un skaidrā dienā redzama arī [[Maļorka]]s sala. [[Attēls:Monestir de Montserrat vista Roca de St. Jaume.jpg|thumb|left|Munserata abatija]] == Apraksts == [[Attēls:Escolania de Montserrat.jpg|thumb|Bazilikas interjers]] [[Attēls:Monistrol de Montserrat yeonu.jpg|thumb|Skats uz baziliku no ieejas]] Munseratam, kura nosaukums nozīmē "robains kalns", ir nozīmīga loma Katalonijas kultūras un garīgajā dzīvē. Tā ir Katalonijas nozīmīgākā reliģiskā atpūtas vieta, un jauniešu grupas no Barselonas un visas Katalonijas bieži dodas pārgājienos ar nakšņošanu, lai vērotu saullēktu no Munserata virsotnēm. [[Munserata Jaunava]] ir Katalonijas aizbildne, un tā atrodas ''Mare de Déu de Montserrat'' bazilikā, blakus benediktīniešu klosterim, kas atrodas kalna torņos un klintīs. Parasti klosterī dzīvo aptuveni 80 mūku. Munserata zēnu koris ''Escolania'' ir viens no vecākajiem Eiropā un uzstājas reliģisko ceremoniju un kopīgu lūgšanu laikā [[bazilika|bazilikā]]. Bazilikā atrodas muzejs ar daudzu ievērojamu gleznotāju mākslas darbiem. Klosterī atrodas arī [[izdevniecība]] ''Publicacions de l'Abadia de Montserrat'', kas ir viena no vecākajām joprojām darbojošajām izdevniecībām pasaulē,<ref>[http://www.uoc.edu/lletra/editorials/montserrat/index.html ''La impremta a Montserrat'']. Manuel Llanas. Universitat de Vic, 2002.</ref><ref>''Cinc-cents anys de Publicacions de l'Abadia de Montserrat''. Faulí, Josep, Francesc Xavier Altés i Aguiló & Josep Massot i Muntaner. Publicacions de l'Abadia de Montserrat, 2005.</ref> kas savu pirmo grāmatu publicēja 1499. gadā. === Munserata bazilika === [[Attēls:Montserrat monasterio.JPG|thumb|Jaunā fasāde]] [[Attēls:Montserrat - ingresso 1090673.JPG|thumb|[[Plateresko]] stila fasāde]] [[Attēls:Interior of the dome - Basílica de Montserrat - Montserrat 2014.JPG|thumb|Altāra kupols (ap 1928. gadu)]] Munserata bazilikas sākotnējā celtniecība sākās 16. gadsimtā, un tās pilnīga rekonstrukcija sākās 1811. gadā pēc tam, kad to iznīcināja [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. 1881. gadā pāvests [[Leons XIII]] piešķīra tai mazās bazilikas statusu. Tas fasādi 1901. gadā veidoja Fransisko de Paula del Viljara i Karmona [[plateresko]] atmodas stilā ar Venanči un Agapita Vallmitjana i Barbani skulpturālajiem reljefiem. Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] (no 1942. līdz 1968. gadam) uzcēla jaunu baznīcas fasādi,<ref name="official guide">{{grāmatas atsauce|last=Molas i Rifà|first=Jordi|title=Guía oficial de Montserrat|url=https://books.google.com/books?id=T7peOoMR3cAC&pg=RA1-PR5|year=1998|publisher=L'Abadia de Montserrat|isbn=978-84-7826-956-3}}</ref> ko veidoja Franseska Folžeras i Grasi darbi un kas rotāti ar Žoana Rebūla skulpturāliem reljefiem (Sv. Benedikts, Pija XII un Svētā Jura Marijas debesīs uzņemšanas dogmas pasludināšana, ar kara laikā kritušo mūku attēlojumu). Turklāt uz tās ir uzraksts ''Urbs Jerusalem Beata Dicta Pacis Visio'' ("Svētītā Jeruzalemes pilsēta, saukta par miera vīziju"). [[Frīze]]s apakšā ar Svētā Jura reljefu ir iegravēta frāze "Katalonija būs kristīga vai nebūs", ko piedēvē bīskapam Žuzepam Torazam i Bažesam un tiek uzskatīta par katoļu sakņu politisku moto. [[Fasāde]] atrodas pirms pašas baznīcas, kurai var piekļūt caur [[ātrijs|ātriju]]. Šeit atrodas 16. gadsimta [[Huans II de Riabagorsa|Huana II de Ribagorsas]] un Bernāta II no Vilamarī [[kapenes]].<ref name="official guide"/> Ir arī vairākas skulptūras: Svētais Jānis Kristītājs un Svētais Jāzeps ([[Žūzeps Klāra]], 1952),<ref name="official guide"/> Svētais Benedikts ([[Dumeneks Fite i Mulats]], 1962).<ref name="official guide"/> Ir arī Franseska Fornelsa-Plā gleznas "Katoļu monarhu vizīte Munseratā" un "Austrijas Dona Huana vizīte Munseratā" (1921).<ref name="official guide"/> Laukums, kas atrodas iepretim baznīcai (saukta par ''del Abat Argeric'', celts 18. gadsimtā),<ref name="official guide"/> dekorēts ar Žūzepa Ubjūla i Palau un mūka Beneta Martinesa [[sgrafito]] (1956),<ref name="official guide"/> kas atspoguļo Munserata un pasaules galveno baziliku vēsturi. Laukumā atrodas arī dažādas skulptūras: Svētā Antonija Marijas Klaretas skulptūra (Rafaels Solanīks, 1954);<ref name="official guide"/> Huana I no Aragonas (1956) un Svētā Gregora Lielā skulptūra (1957) abas veidojis Fruduriks Maress;<ref name="official guide"/> un Svētā Pija X skulptūra, ko veidojis F. Basass. Vienā pusē atrodas [[baptistērijs]] (1958) ar Šarla Kolē veidotu portālu un iekšpusē Santjago Padrosas (1918–1971) veidotu [[mozaīka|mozaīku]] un Žūzepa Vila-Arufata zīmējumu, kurā attēlota [[Jēzus Kristus|Jēzus]] [[kristības|kristīšana]].<ref name="official guide"/> Blakus baptistērijam atrodas Svētā Ignācija no Lojolas skulptūra, kuras autors ir Rafaels Solanīks. Baznīcai ir viens [[joms]], tas ir 68,32 metrus garš un 21,50 metrus plats, bet augstums – 33,33 metri. To balsta centrālās [[kolonna]]s, ko kokā izgrebis [[Žūzeps Limona]], attēlojot praviešus [[Jesaja|Jesaju]], [[Jeremija|Jeremiju]], [[Ecēhiēls|Ecēhiēlu]] un [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēlu]]. Augšgalā atrodas galvenais [[altāris]], kas dekorēts ar ''Montserrat Mainar'' [[emalja|emalju]] (1928) un kurā attēlotas dažādas [[Bībele]]s ainas, piemēram, "Pēdējās vakarēdiens", "Kāzas Kānā" un "Maizes un zivju pavairošana". 15. gadsimta krusts uz altāra ir [[Lorenco Žiberti]] darbs. Uz altāra atrodas [[astoņstūris|astoņstūra]] formas svētnīca un altāra daļā atrodas arī dažādu mākslinieku gleznas. Tieši virs galvenā altāra atrodas Jaunavas istaba, kurā var iekļūt, šķērsojot [[alabastrs|alabastra]] portālu (''Porta Angèlica''), kurā attēlotas dažādas Bībeles ainas, autors Enriks Monjo (1954).<ref name="official guide"/> Tālāk ir Troņa zāle (Fransesks Folžers, 1944–1954),<ref name="official guide"/> kas dekorēta ar Žūzepa Ubjūla ("Judīte, kas nocērt Holoferna galvu", "Esteres kāzas ar persiešu karali Asuero") un [[Karlo Marata]]s ("Jēzus dzimšana") gleznām. Šeit atrodas arī Jaunavas strūklaka ar Šarla Kolē reljefiem, kas attēlo Jēzus brīnumus. Jaunavas tronis veidots no sudraba, zeltkaļa Ramona Sunjēra darbs, ar diviem reljefiem, ko izgatavojis Alfonss Serahima un veidojis Žuakīms Ross i Bofarūls, un tie attēlo Kristus dzimšanu un apciemojumu, kā arī Žūzepa Granjēra Svētā Miķeļa attēlojums. Šeit atrodas 12. gadsimta [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] statuja, uz kuras novietoti eņģeļi, kas tur kroni, scepteri un Jaunavas liliju, Marti Laurado darbs,<ref name="official guide"/> pārklāta ar [[baldahīns|baldahīnu]]. ''Sala del Cambril'' ir apaļa [[kapela]] ar trim [[apsīda (arhitektūra)|apsīdām]], ko laikā no 1876. līdz 1884. gadam uzcēla Viljars i Karmona sadarbībā ar savu asistentu, jauno [[Antoni Gaudī]]. [[Velve]]s rotājis Žuans Limona ("Jaunava sagaida Romerus"), bet eņģeļu figūras un [[Svētais Juris|Svētā Jura]] skulptūra ir Agapita Valmitjana darbs. Izeja no telpas ir caur ''Camí de l'Ave Maria'', kur parasti veic ziedojumus [[svece|sveču]] veidā. Ap centrālo jomu atrodas vairākas kapelas. Labajā pusē atrodas [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapela ar Svētā Pētera attēlu (1945), [[Ignācijs no Lojolas|Svētā Ignācija no Lojolas]] kapela ar Svētā Ignācija gleznu (1893); [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa no Tūras]] kapela ar Svētā Mārtiņa, Svētā Placīda un Svētā Maura attēliem (1898); [[Jāzeps Kalasancs|Svētā Jāzepa Kalasanca]] kapela ar altārgleznu (1891); un [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] kapela ar benediktīniešu ordeņa dibinātāja gleznu (1980). Kreisajā pusē atrodas ''[[sholastika|Santa Escolàstica]]'' kapela ar skulptūrām (1886); ''del Santíssim'' kapela (1977), kas ir [[Žuzeps Marija Subirakss|Žuzepa Marijas Subiraksa]] darbs, ar atsevišķu Kristus attēlu negatīvā, kur redzama tikai seja, rokas un kājas, ar gaismu, kas apgaismo viņa seju; Svētās Ģimenes kapela ar gleznu "Bēgšana uz Ēģipti" (1904); ''Santo Cristo'' kapela ar gleznojumu (1896), kas vērsts pret gleznu ''The Pietà of Montserrat'' (1995); un ''[[Immaculada Concepció]]'' kapela (1910). Baziliku no 1991. līdz 1995. gadam atjaunoja Arkadi Pla i Masmikjels. 2015. gadā [[Šons Skalijs]] pārveidoja Svētās Cecīlijas kapelu, kas atrodas līdzās abatijai.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Sharp|first1=Rob|title=Sean Scully Fills a Spanish Monastery With Bursts of Color|url=https://www.nytimes.com/2015/07/01/arts/international/sean-scully-painting-from-the-heart-to-the-heart.html?_r=1|access-date=22 July 2015|work=The New York Times|date=June 30, 2015}}</ref> ==== Ērģeles ==== Munserata baznīcas [[ērģele]]s datējamas ar 1896. gadu un 1957. gadā tās pārvietoja uz [[prezbiterijs|prezbiteriju]]. Šīs ērģeles ir ļoti nolietotas. 2010. gadā atklāja jaunas ērģeles, kas veidotas pēc blakus baznīcai esošo katalāņu ērģeļu dizaina. Tas ir nozīmīgs katalāņu muzikālās meistarības darbs, kas abatiju izvirza starptautiskā muzikālā līmenī. Ērģeles projektējis Alberts Blankaforts, būvējis ''Blancafort, orgueners de Montserrat'', un tās finansētas ar tautas ziedojumiem un ''Caixa de Penedes'' sociālo darbu. Ērģeles atrodas joma sānos, kā tas ir tradicionāli Katalonijā, nodrošinot ļoti labu skaņu visā baznīcā. === Klosteris === Klostera ēku projektējis arhitekts [[Žūzeps Pudžs i Kadafalhs]] (1929). Tā ir divstāvu ēka, ko balsta akmens kolonnas. Apakšējais stāvs ir savienots ar [[dārzs|dārzu]], un tā centrālajā daļā atrodas [[strūklaka]]. Plašajā dārzā atrodas [[romānika]]s stila Svētās Iskles un Svētās Viktorijas kapela, piekļuve [[noviciāts|noviciāta]] un kora ēkām, kā arī vairākas skulptūras, piemēram, Manolo marmora skulptūra "Labais gans" vai dažas no Žūzepa de San Beneta 18. gadsimtā klostera zvanu tornim veidotās skulptūrās, kas tā arī nekad nav tornī uzstādītas. === Ēdnīca === Ēdnīca celta 17. gadsimtā, un to 1925. gadā pārbūvēja Žūzeps Pudžs i Kadafalhs. Tās centrālajā daļā atrodas mozaīka, kurā attēlots Kristus, savukārt pretējā daļā atrodas [[triptihs]] ar ainām no [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] dzīves. === Muzejs === Abatijā atrodas arī muzejs, kas sadalīts trīs dažādās daļās: * Modernā glezniecība ar Katalonijas mākslinieku, piemēram, [[Santjago Rusinjols|Santjago Rusinjols]], [[Ramons Kasass|Ramona Kasasa]], [[Isidre Nonels|Isidres Nonela]], [[Žoakims Mirs|Žoakima Mira]], [[Salvadors Dalī|Salvadora Dalī]], [[Žuans Miro|Žuana Miro]] un [[Antoni Tapjess|Antoni Tapjesa]], kā arī citu tautību mākslinieku, piemēram, [[Pablo Pikaso]] vai astūriešu gleznotāja [[Dario de Regojoss|Dario de Regojosa]], kurš bija vienīgais gleznotājs, kas saistīts ar Eiropas [[impresionisms|impresionisma]] un neoimpresionisma kustībām, darbiem; kā arī franču impresionisma pārstāvniecība ar tādiem autoriem kā [[Pjērs Ogists Renuārs]], [[Klods Monē]], [[Alfrēds Sisli]] un [[Edgars Degā]]. * Bībeles arheoloģija, kurā apskatāmi priekšmeti no [[Ēģipte]]s, [[Kipra]]s, [[Senā Divupe|Senās Divupes]] un [[Svētā zeme|Svētās zemes]]. * Senā glezniecība, kurā apskatāmi tādu mākslinieku kā [[El Greko]], [[Karavadžo]] (tostarp nozīmīgā Svētā Hieronīma), [[Luka Džordāno|Lukas Džordāno]], [[Džovanni Batista Tjepolo|Džovanni Batistas Tjepolo]] un [[Pedro Berugete]]s darbi. Citas kolekcijas ietver Munseratas ikonogrāfiju un reliģisko zeltkaļu darbus. == Vēsture == Leģenda vēsta, ka Munserata Jaunavas statujas atrašana datējama ar 880. gadu. Tad sākās Morenetas (''Moreneta'') jaunavas kults, kas materializējās četrās agrākajās ermitāžās 9. gadsimtā: ''Santa Maria'', ''Sant Iscle'', ''Sant Pere'' un ''Sant Martí''. Tomēr klostera izcelsme nav skaidra. Zināms, ka ap 1011. gadu kāds mūks no [[Ripole]]s Svētās Marijas (''Santa Maria de Ripoll'') klostera ieradās kalnā, lai pārņemtu Munserata Svētās Sesīlijas (''Santa Cecília de Montserrat'') klostera vadību, un pakļaujot klosteri Ripoles klostera [[abats|abatam]] [[Oliba]]m. Svētās Sesīlijasc klosteris nevēlējās pieņemt jauno vadību, tādēļ Oliba nolēma dibināt Svētās Marijas klosteri vietā, kur atradās veca tāda paša nosaukuma ermitāža (1025). Sākot ar 1082. gadu, Svētās Marijas ermitāža ieguva savu abatu un pārstāja būt atkarīga no Ripoles abata. Šī ermitāža bija kļuvusi par vissvarīgāko no visām [[Munserats|kalnā]] esošajām, pateicoties Jaunavas Marijas statujai, ko tajā godināja kopš 880. gada. 1811. un 1812. gadā, [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Pireneju karš|iebrukuma Spānijā]] laikā, abatiju divas reizes nodedzināja un izlaupīja Napoleona karaspēks, un daudzi tās dārgumi tika zaudēti. 1835. gadā abatiju slēdza līdz tās restaurācijai 1844. gadā. 1880. gadā Munserata abatija svinēja 1000 gadu pastāvēšanu. 1881. gada 11. septembrī, Katalonijas nacionālajā dienā, pāvests [[Leons XIII]] pasludināja Munserata Jaunavu par Katalonijas aizbildni. === Spānijas pilsoņu karš === [[Attēls:1 montserrat Santa Maria de Montserrat Abbey Funicular de Sant Joan 2014.jpg|thumb|Abatija, skatoties no [[Svētā Huana funikulers|Svētā Huana funikulera]]]] [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā Munserata abatiju vardarbīgi apspieda. No 278 priesteriem un 583 reliģiskajiem vīriešiem un sievietēm, kurus Katalonijā nogalināja republikāņu spēki,<ref>[http://www.arqbcn.org/en/history/history Archdiocese of Barcelona website]</ref> 22 bija Munserata abatijas mūki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Don Quixote website, the Monastery of Montserrat |url=https://www.donquijote.org/blog/top-ten-inspiring-places-in-spanish-speaking-countries/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230802103058/https://www.donquijote.org/blog/top-ten-inspiring-places-in-spanish-speaking-countries/ |archive-date=2 August 2023 |work=donQuijote}}</ref> Spānijas republikāņu varas iestādes un Katalonijas [[ģenerālitāte]]s varas iestādes, piemēram, [[Luiss Kompaniss]], Ventura Gasols un Huans Kazanovass, centās apturēt [[klerikālisms|antiklerikālo]] vardarbību un palīdzēja daudziem priesteriem un reliģiskajiem cilvēkiem paslēpties un pamest valsti.<ref>Preston, Paul. The Spanish Holocaust, London, Harper Press, 2012.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Spānijas klosteri]] [[Kategorija:Baznīcas Spānijā]] [[Kategorija:Benediktiešu ordenis]] aa70i4sz1oifp411xyweg9nytkp726e 4489978 4489977 2026-07-04T09:07:17Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ papildināta...... 4489978 wikitext text/x-wiki {{reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Munserata Svētās Marijas abatija | native_name = ''Santa Maria de Montserrat'' | image = Abbey of Montserrat 02.jpg | caption = Abatija [[Munserats|Munserata]] kalnā | groundbreaking = {{dat|1025}} | religious_affiliation = [[katoļticība]] ([[benediktiešu ordenis|benediktieši]]) | heritage_designation = ''[[Bien de Interés Cultural]]'' | location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Munistrole de Munserata|Munserats}} | map_type = Spānija#Katalonija | latd = 41 | latm = 35 | lats = 35.54 | latNS = N | longd = 1 | longm = 50 | longs = 13.70 | longEW = E | website = {{URL|www.abadiamontserrat.cat}} | other_info = }} '''Munserata Svētās Marijas abatija''' ({{val|ca|Santa Maria de Montserrat}}) ir [[benediktiešu ordenis|benediktiešu ordeņa]] [[abatija]], kas atrodas [[Munserats|Munserata kalnā]], [[Munistrole de Munserata|Munistrole de Munseratā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Abatija ievērojama ar [[Munserata Jaunava]]s skulptūru. Abatija dibināta 1025. gadā un pārbūvēta laikā no 19. līdz 20. gadsimtam. Tajā dzīvo aptuveni 70 [[mūks|mūku]] un tā joprojām ir aktīva.<ref>[https://abadiamontserrat.cat/en/history/ "History", Abadia de Montserrat]</ref> == Atrašanās vieta == Abatija atrodas 48 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Barselona]]s, un tajā var nokļūt pa [[ceļš|autoceļu]], [[vilciens|vilcienu]] vai [[trošu vagoniņš|trošu vagoniņu]]. Abatijas dzelzceļa stacija, ko pārvalda [[Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya|FGC]], ir galapunkts [[zobratu dzelzceļš|zobratu dzelzceļam]], kas savieno ar Munistroli, un diviem [[funikulers|funikuleriem]], viens savieno ar ''Santa Cova'' (svētnīcu un kapelu kalna lejā), bet otrs [[Svētā Huana funikulers|savieno ar kalna augšējām nogāzēm]]. [[Munserats]] paceļas 1236 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir [[Katalonija]]s zemienes augstākais punkts un atrodas Katalonijas apdzīvotākās daļas centrā. Munserata augstāko punktu, Svētā Hieronīma (''Sant Jeroni'') virsotni, var sasniegt pa gājēju takām, kas ved no abatijas. No Svētā Hieronīma virsotnies var redzēt gandrīz visu Kataloniju, un skaidrā dienā redzama arī [[Maļorka]]s sala. [[Attēls:Monestir de Montserrat vista Roca de St. Jaume.jpg|thumb|left|Munserata abatija]] == Apraksts == [[Attēls:Escolania de Montserrat.jpg|thumb|Bazilikas interjers]] [[Attēls:Monistrol de Montserrat yeonu.jpg|thumb|Skats uz baziliku no ieejas]] Munseratam, kura nosaukums nozīmē "robains kalns", ir nozīmīga loma Katalonijas kultūras un garīgajā dzīvē. Tā ir Katalonijas nozīmīgākā reliģiskā atpūtas vieta, un jauniešu grupas no Barselonas un visas Katalonijas bieži dodas pārgājienos ar nakšņošanu, lai vērotu saullēktu no Munserata virsotnēm. [[Munserata Jaunava]] ir Katalonijas aizbildne, un tā atrodas ''Mare de Déu de Montserrat'' bazilikā, blakus benediktīniešu klosterim, kas atrodas kalna torņos un klintīs. Parasti klosterī dzīvo aptuveni 80 mūku. Munserata zēnu koris ''Escolania'' ir viens no vecākajiem Eiropā un uzstājas reliģisko ceremoniju un kopīgu lūgšanu laikā [[bazilika|bazilikā]]. Bazilikā atrodas muzejs ar daudzu ievērojamu gleznotāju mākslas darbiem. Klosterī atrodas arī [[izdevniecība]] ''Publicacions de l'Abadia de Montserrat'', kas ir viena no vecākajām joprojām darbojošajām izdevniecībām pasaulē,<ref>[http://www.uoc.edu/lletra/editorials/montserrat/index.html ''La impremta a Montserrat'']. Manuel Llanas. Universitat de Vic, 2002.</ref><ref>''Cinc-cents anys de Publicacions de l'Abadia de Montserrat''. Faulí, Josep, Francesc Xavier Altés i Aguiló & Josep Massot i Muntaner. Publicacions de l'Abadia de Montserrat, 2005.</ref> kas savu pirmo grāmatu publicēja 1499. gadā. === Munserata bazilika === [[Attēls:Montserrat monasterio.JPG|thumb|Jaunā fasāde]] [[Attēls:Montserrat - ingresso 1090673.JPG|thumb|[[Plateresko]] stila fasāde]] [[Attēls:Interior of the dome - Basílica de Montserrat - Montserrat 2014.JPG|thumb|Altāra kupols (ap 1928. gadu)]] Munserata bazilikas sākotnējā celtniecība sākās 16. gadsimtā, un tās pilnīga rekonstrukcija sākās 1811. gadā pēc tam, kad to iznīcināja [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. 1881. gadā pāvests [[Leons XIII]] piešķīra tai mazās bazilikas statusu. Tas fasādi 1901. gadā veidoja Fransisko de Paula del Viljara i Karmona [[plateresko]] atmodas stilā ar Venanči un Agapita Vallmitjana i Barbani skulpturālajiem reljefiem. Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] (no 1942. līdz 1968. gadam) uzcēla jaunu baznīcas fasādi,<ref name="official guide">{{grāmatas atsauce|last=Molas i Rifà|first=Jordi|title=Guía oficial de Montserrat|url=https://books.google.com/books?id=T7peOoMR3cAC&pg=RA1-PR5|year=1998|publisher=L'Abadia de Montserrat|isbn=978-84-7826-956-3}}</ref> ko veidoja Franseska Folžeras i Grasi darbi un kas rotāti ar Žoana Rebūla skulpturāliem reljefiem (Sv. Benedikts, Pija XII un Svētā Jura Marijas debesīs uzņemšanas dogmas pasludināšana, ar kara laikā kritušo mūku attēlojumu). Turklāt uz tās ir uzraksts ''Urbs Jerusalem Beata Dicta Pacis Visio'' ("Svētītā Jeruzalemes pilsēta, saukta par miera vīziju"). [[Frīze]]s apakšā ar Svētā Jura reljefu ir iegravēta frāze "Katalonija būs kristīga vai nebūs", ko piedēvē bīskapam Žuzepam Torazam i Bažesam un tiek uzskatīta par katoļu sakņu politisku moto. [[Fasāde]] atrodas pirms pašas baznīcas, kurai var piekļūt caur [[ātrijs|ātriju]]. Šeit atrodas 16. gadsimta [[Huans II de Riabagorsa|Huana II de Ribagorsas]] un Bernāta II no Vilamarī [[kapenes]].<ref name="official guide"/> Ir arī vairākas skulptūras: Svētais Jānis Kristītājs un Svētais Jāzeps ([[Žūzeps Klāra]], 1952),<ref name="official guide"/> Svētais Benedikts ([[Dumeneks Fite i Mulats]], 1962).<ref name="official guide"/> Ir arī Franseska Fornelsa-Plā gleznas "Katoļu monarhu vizīte Munseratā" un "Austrijas Dona Huana vizīte Munseratā" (1921).<ref name="official guide"/> Laukums, kas atrodas iepretim baznīcai (saukta par ''del Abat Argeric'', celts 18. gadsimtā),<ref name="official guide"/> dekorēts ar Žūzepa Ubjūla i Palau un mūka Beneta Martinesa [[sgrafito]] (1956),<ref name="official guide"/> kas atspoguļo Munserata un pasaules galveno baziliku vēsturi. Laukumā atrodas arī dažādas skulptūras: Svētā Antonija Marijas Klaretas skulptūra (Rafaels Solanīks, 1954);<ref name="official guide"/> Huana I no Aragonas (1956) un Svētā Gregora Lielā skulptūra (1957) abas veidojis Fruduriks Maress;<ref name="official guide"/> un Svētā Pija X skulptūra, ko veidojis F. Basass. Vienā pusē atrodas [[baptistērijs]] (1958) ar Šarla Kolē veidotu portālu un iekšpusē Santjago Padrosas (1918–1971) veidotu [[mozaīka|mozaīku]] un Žūzepa Vila-Arufata zīmējumu, kurā attēlota [[Jēzus Kristus|Jēzus]] [[kristības|kristīšana]].<ref name="official guide"/> Blakus baptistērijam atrodas Svētā Ignācija no Lojolas skulptūra, kuras autors ir Rafaels Solanīks. Baznīcai ir viens [[joms]], tas ir 68,32 metrus garš un 21,50 metrus plats, bet augstums – 33,33 metri. To balsta centrālās [[kolonna]]s, ko kokā izgrebis [[Žūzeps Limona]], attēlojot praviešus [[Jesaja|Jesaju]], [[Jeremija|Jeremiju]], [[Ecēhiēls|Ecēhiēlu]] un [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēlu]]. Augšgalā atrodas galvenais [[altāris]], kas dekorēts ar ''Montserrat Mainar'' [[emalja|emalju]] (1928) un kurā attēlotas dažādas [[Bībele]]s ainas, piemēram, "Pēdējās vakarēdiens", "Kāzas Kānā" un "Maizes un zivju pavairošana". 15. gadsimta krusts uz altāra ir [[Lorenco Žiberti]] darbs. Uz altāra atrodas [[astoņstūris|astoņstūra]] formas svētnīca un altāra daļā atrodas arī dažādu mākslinieku gleznas. Tieši virs galvenā altāra atrodas Jaunavas istaba, kurā var iekļūt, šķērsojot [[alabastrs|alabastra]] portālu (''Porta Angèlica''), kurā attēlotas dažādas Bībeles ainas, autors Enriks Monjo (1954).<ref name="official guide"/> Tālāk ir Troņa zāle (Fransesks Folžers, 1944–1954),<ref name="official guide"/> kas dekorēta ar Žūzepa Ubjūla ("Judīte, kas nocērt Holoferna galvu", "Esteres kāzas ar persiešu karali Asuero") un [[Karlo Marata]]s ("Jēzus dzimšana") gleznām. Šeit atrodas arī Jaunavas strūklaka ar Šarla Kolē reljefiem, kas attēlo Jēzus brīnumus. Jaunavas tronis veidots no sudraba, zeltkaļa Ramona Sunjēra darbs, ar diviem reljefiem, ko izgatavojis Alfonss Serahima un veidojis Žuakīms Ross i Bofarūls, un tie attēlo Kristus dzimšanu un apciemojumu, kā arī Žūzepa Granjēra Svētā Miķeļa attēlojums. Šeit atrodas 12. gadsimta [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] statuja, uz kuras novietoti eņģeļi, kas tur kroni, scepteri un Jaunavas liliju, Marti Laurado darbs,<ref name="official guide"/> pārklāta ar [[baldahīns|baldahīnu]]. ''Sala del Cambril'' ir apaļa [[kapela]] ar trim [[apsīda (arhitektūra)|apsīdām]], ko laikā no 1876. līdz 1884. gadam uzcēla Viljars i Karmona sadarbībā ar savu asistentu, jauno [[Antoni Gaudī]]. [[Velve]]s rotājis Žuans Limona ("Jaunava sagaida Romerus"), bet eņģeļu figūras un [[Svētais Juris|Svētā Jura]] skulptūra ir Agapita Valmitjana darbs. Izeja no telpas ir caur ''Camí de l'Ave Maria'', kur parasti veic ziedojumus [[svece|sveču]] veidā. Ap centrālo jomu atrodas vairākas kapelas. Labajā pusē atrodas [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapela ar Svētā Pētera attēlu (1945), [[Ignācijs no Lojolas|Svētā Ignācija no Lojolas]] kapela ar Svētā Ignācija gleznu (1893); [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa no Tūras]] kapela ar Svētā Mārtiņa, Svētā Placīda un Svētā Maura attēliem (1898); [[Jāzeps Kalasancs|Svētā Jāzepa Kalasanca]] kapela ar altārgleznu (1891); un [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] kapela ar benediktīniešu ordeņa dibinātāja gleznu (1980). Kreisajā pusē atrodas ''[[sholastika|Santa Escolàstica]]'' kapela ar skulptūrām (1886); ''del Santíssim'' kapela (1977), kas ir [[Žuzeps Marija Subirakss|Žuzepa Marijas Subiraksa]] darbs, ar atsevišķu Kristus attēlu negatīvā, kur redzama tikai seja, rokas un kājas, ar gaismu, kas apgaismo viņa seju; Svētās Ģimenes kapela ar gleznu "Bēgšana uz Ēģipti" (1904); ''Santo Cristo'' kapela ar gleznojumu (1896), kas vērsts pret gleznu ''The Pietà of Montserrat'' (1995); un ''[[Immaculada Concepció]]'' kapela (1910). Baziliku no 1991. līdz 1995. gadam atjaunoja Arkadi Pla i Masmikjels. 2015. gadā [[Šons Skalijs]] pārveidoja Svētās Cecīlijas kapelu, kas atrodas līdzās abatijai.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Sharp|first1=Rob|title=Sean Scully Fills a Spanish Monastery With Bursts of Color|url=https://www.nytimes.com/2015/07/01/arts/international/sean-scully-painting-from-the-heart-to-the-heart.html?_r=1|access-date=22 July 2015|work=The New York Times|date=June 30, 2015}}</ref> ==== Ērģeles ==== Munserata baznīcas [[ērģele]]s datējamas ar 1896. gadu un 1957. gadā tās pārvietoja uz [[prezbiterijs|prezbiteriju]]. Šīs ērģeles ir ļoti nolietotas. 2010. gadā atklāja jaunas ērģeles, kas veidotas pēc blakus baznīcai esošo katalāņu ērģeļu dizaina. Tas ir nozīmīgs katalāņu muzikālās meistarības darbs, kas abatiju izvirza starptautiskā muzikālā līmenī. Ērģeles projektējis Alberts Blankaforts, būvējis ''Blancafort, orgueners de Montserrat'', un tās finansētas ar tautas ziedojumiem un ''Caixa de Penedes'' sociālo darbu. Ērģeles atrodas joma sānos, kā tas ir tradicionāli Katalonijā, nodrošinot ļoti labu skaņu visā baznīcā. === Klosteris === Klostera ēku projektējis arhitekts [[Žūzeps Pudžs i Kadafalhs]] (1929). Tā ir divstāvu ēka, ko balsta akmens kolonnas. Apakšējais stāvs ir savienots ar [[dārzs|dārzu]], un tā centrālajā daļā atrodas [[strūklaka]]. Plašajā dārzā atrodas [[romānika]]s stila Svētās Iskles un Svētās Viktorijas kapela, piekļuve [[noviciāts|noviciāta]] un kora ēkām, kā arī vairākas skulptūras, piemēram, Manolo marmora skulptūra "Labais gans" vai dažas no Žūzepa de San Beneta 18. gadsimtā klostera zvanu tornim veidotās skulptūrās, kas tā arī nekad nav tornī uzstādītas. === Ēdnīca === Ēdnīca celta 17. gadsimtā, un to 1925. gadā pārbūvēja Žūzeps Pudžs i Kadafalhs. Tās centrālajā daļā atrodas mozaīka, kurā attēlots Kristus, savukārt pretējā daļā atrodas [[triptihs]] ar ainām no [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] dzīves. === Muzejs === Abatijā atrodas arī muzejs, kas sadalīts trīs dažādās daļās: * Modernā glezniecība ar Katalonijas mākslinieku, piemēram, [[Santjago Rusinjols|Santjago Rusinjols]], [[Ramons Kasass|Ramona Kasasa]], [[Isidre Nonels|Isidres Nonela]], [[Žoakims Mirs|Žoakima Mira]], [[Salvadors Dalī|Salvadora Dalī]], [[Žuans Miro|Žuana Miro]] un [[Antoni Tapjess|Antoni Tapjesa]], kā arī citu tautību mākslinieku, piemēram, [[Pablo Pikaso]] vai astūriešu gleznotāja [[Dario de Regojoss|Dario de Regojosa]], kurš bija vienīgais gleznotājs, kas saistīts ar Eiropas [[impresionisms|impresionisma]] un neoimpresionisma kustībām, darbiem; kā arī franču impresionisma pārstāvniecība ar tādiem autoriem kā [[Pjērs Ogists Renuārs]], [[Klods Monē]], [[Alfrēds Sisli]] un [[Edgars Degā]]. * Bībeles arheoloģija, kurā apskatāmi priekšmeti no [[Ēģipte]]s, [[Kipra]]s, [[Senā Divupe|Senās Divupes]] un [[Svētā zeme|Svētās zemes]]. * Senā glezniecība, kurā apskatāmi tādu mākslinieku kā [[El Greko]], [[Karavadžo]] (tostarp nozīmīgā Svētā Hieronīma), [[Luka Džordāno|Lukas Džordāno]], [[Džovanni Batista Tjepolo|Džovanni Batistas Tjepolo]] un [[Pedro Berugete]]s darbi. Citas kolekcijas ietver Munseratas ikonogrāfiju un reliģisko zeltkaļu darbus. == Vēsture == Leģenda vēsta, ka Munserata Jaunavas statujas atrašana datējama ar 880. gadu. Tad sākās Morenetas (''Moreneta'') jaunavas kults, kas materializējās četrās agrākajās ermitāžās 9. gadsimtā: ''Santa Maria'', ''Sant Iscle'', ''Sant Pere'' un ''Sant Martí''. Tomēr klostera izcelsme nav skaidra. Zināms, ka ap 1011. gadu kāds mūks no [[Ripole]]s Svētās Marijas (''Santa Maria de Ripoll'') klostera ieradās kalnā, lai pārņemtu Munserata Svētās Sesīlijas (''Santa Cecília de Montserrat'') klostera vadību, un pakļaujot klosteri Ripoles klostera [[abats|abatam]] [[Oliba]]m. Svētās Sesīlijasc klosteris nevēlējās pieņemt jauno vadību, tādēļ Oliba nolēma dibināt Svētās Marijas klosteri vietā, kur atradās veca tāda paša nosaukuma ermitāža (1025). Sākot ar 1082. gadu, Svētās Marijas ermitāža ieguva savu abatu un pārstāja būt atkarīga no Ripoles abata. Šī ermitāža bija kļuvusi par vissvarīgāko no visām [[Munserats|kalnā]] esošajām, pateicoties Jaunavas Marijas statujai, ko tajā godināja kopš 880. gada. 1811. un 1812. gadā, [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Pireneju karš|iebrukuma Spānijā]] laikā, abatiju divas reizes nodedzināja un izlaupīja Napoleona karaspēks, un daudzi tās dārgumi tika zaudēti. 1835. gadā abatiju slēdza līdz tās restaurācijai 1844. gadā. 1880. gadā Munserata abatija svinēja 1000 gadu pastāvēšanu. 1881. gada 11. septembrī, Katalonijas nacionālajā dienā, pāvests [[Leons XIII]] pasludināja Munserata Jaunavu par Katalonijas aizbildni. === Spānijas pilsoņu karš === [[Attēls:1 montserrat Santa Maria de Montserrat Abbey Funicular de Sant Joan 2014.jpg|thumb|Abatija, skatoties no [[Svētā Huana funikulers|Svētā Huana funikulera]]]] [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā Munserata abatiju vardarbīgi apspieda. No 278 priesteriem un 583 reliģiskajiem vīriešiem un sievietēm, kurus Katalonijā nogalināja republikāņu spēki,<ref>[http://www.arqbcn.org/en/history/history Archdiocese of Barcelona website]</ref> 22 bija Munserata abatijas mūki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Don Quixote website, the Monastery of Montserrat |url=https://www.donquijote.org/blog/top-ten-inspiring-places-in-spanish-speaking-countries/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230802103058/https://www.donquijote.org/blog/top-ten-inspiring-places-in-spanish-speaking-countries/ |archive-date=2 August 2023 |work=donQuijote}}</ref> Spānijas republikāņu varas iestādes un Katalonijas [[ģenerālitāte]]s varas iestādes, piemēram, [[Luiss Kompaniss]], Ventura Gasols un Huans Kazanovass, centās apturēt [[klerikālisms|antiklerikālo]] vardarbību un palīdzēja daudziem priesteriem un reliģiskajiem cilvēkiem paslēpties un pamest valsti.<ref>Preston, Paul. The Spanish Holocaust, London, Harper Press, 2012.</ref> === Franko periods === Lai gan [[Fransisko Franko]] nekad nepieņēma [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] uzaicinājumu pievienoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] [[ass valstis|ass valstu]] pusē, [[nacionālsociālisms|nacistu]] līderi regulāri apmeklēja [[Spānija|Spāniju]]. Vizītes laikā Spānijā 1940. gadā ''[[Schutzstaffel]]'' vadītājs [[Heinrihs Himlers]] izmantoja iespēju apmeklēt Svētās Marijas abatiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/cultura/2017-04-10/himmler-nazis-franquismo-montserrat-santo-grial_1359849/|title=Himmler, Montserrat y el Santo Grial: la factura de una visita desagradable|date=2017-05-24|website=El Confidencial|language=es|access-date=2019-05-19}}</ref> Fransisko Franko valdīšanas laikā Svētās Marijas abatiju uzskatīja par patvērumu zinātniekiem, māksliniekiem, politiķiem un studentiem. Franko ļaudis bieži gaidīja meklēšanā esošās personas nelielu ceļa posmu zemāk pirms abatijas.<ref>{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=6HHFAAAACAAJ&q=wine+bible|title=MacNeil, Karen. ''The Wine Bible'', p. 466.|isbn=9781563054341|last1=MacNeil|first1=Karen|date=January 2001}}</ref> Sākot ar 1940. gadiem, Svētās Marijas abatiju bieži uzskatīta par [[katalaņu nacionalisms|katalāņu nacionālisma]] simbolu.<ref name="dc">Conversi, Daniele. ''The Basques, the Catalans, and Spain: Alternative Routes to Nationalist Mobilisation'' University of Nevada Press, 2000 {{ISBN|0874173620}}, (lpp. 126-127).</ref> 1947. gada 27. aprīlī notika [[mise]] par godu [[Munserata Jaunava]]s tronēšanai, kurā piedalījās vairāk nekā {{sk|100000}} cilvēku.<ref name="dc" /> Mises laikā publiskas lūgšanas teica [[katalāņu valoda|katalāņu valodā]], nepakļaujoties valdības valodas politikai.<ref name="dc" /> Līdztekus citām aktivitātēm Munserata abatijai bija ievērojamu lomu, turpinot izdot iespieddarbus katalāņu valodā. Cita starpā tā izveidoja un popularizēja dažus bērnu izdevumus (''L'Infantil'', ''Tretzevents'') un dažus kultūras un reliģiskos žurnālus (''Serra d'Or'', ''Questions de vida cristiana''). 1958. gadā abatija nodibināja ''Estela Press'', lai popularizētu reliģiskās grāmatas katalāņu valodā. 1971. gadā oficiāli dibināts ''PAM Press''. Abatija aktīvi darbojās arī, sniedzot patvērumu intelektuāļiem un slepeniem politiskajiem aktīvistiem no plaša politiskā spektra.<ref>Guibernau, Montserrat. ''NATIONALISM AND INTELLECTUALS IN NATIONS WITHOUT STATES: THE CATALAN CASE'', Political Studies. Dec2000, Vol. 48 Issue 5, p989. 17p.</ref> 1970. gada decembrī 300 spāņu mākslinieki un akadēmiķi abatijā sarīkoja [[sēdošā demonstrācija|sēdošo demonstrāciju]], protestējot pret [[nāvessods|nāvessodiem]], ko [[Burgosa|Burgosā]] piesprieda 16 basku [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] teroristiem. Atbildot uz to, policija slēdza klosteri.<ref>"Basque Trial Protesters Sealed Off", [[Associated Press]], in ''Press-Courier'', Dec 14, 1970, (pg. 9).</ref><ref>Mcneill, Donald, ''Urban change and the European left: tales from the new Barcelona'', Routledge, 1999. {{ISBN|0415170621}}, (p. 142).</ref> Protestētājus galu galā izveda no abatijas teritorijas, un viņu rīcība palīdzēja pārliecināt frankistu valdību mīkstināt nāvessodus.<ref>"After the Burgos Trials", Juan Marchial, ''[[The Boston Globe]]'', December 30, 1970 (p.8).</ref> === 21. gadsimts === 2025. gadā Munserata abatija atzīmēja savu 1000 gadu jubileju ar dažādiem pasākumiem un svinībām, kurus organizēja ar devīzi ''Ora lege labora rege te ipsum in communitate''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-01-02 |title=Montserrat presenta el seu Mil·lenari – Abadia de Montserrat |url=https://abadiamontserrat.cat/montserrat-presenta-el-seu-mil%C2%B7lenari/ |access-date=2025-01-02 |language=ca}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Spānijas klosteri]] [[Kategorija:Baznīcas Spānijā]] [[Kategorija:Benediktiešu ordenis]] qmnv1qn49oyd9p87szbkxv1yhsjuxfs 4489979 4489978 2026-07-04T09:08:41Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4489979 wikitext text/x-wiki {{reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Munserata Svētās Marijas abatija | native_name = ''Santa Maria de Montserrat'' | image = Abbey of Montserrat 02.jpg | caption = Abatija [[Munserats|Munserata]] kalnā | groundbreaking = {{dat|1025}} | religious_affiliation = [[katoļticība]] ([[benediktiešu ordenis|benediktieši]]) | heritage_designation = ''[[Bien de Interés Cultural]]'' | location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Munistrole de Munserata|Munserats}} | map_type = Spānija#Katalonija | latd = 41 | latm = 35 | lats = 35.54 | latNS = N | longd = 1 | longm = 50 | longs = 13.70 | longEW = E | website = {{URL|www.abadiamontserrat.cat}} | other_info = }} '''Munserata Svētās Marijas abatija''' ({{val|ca|Santa Maria de Montserrat}}) ir [[benediktiešu ordenis|benediktiešu ordeņa]] [[abatija]], kas atrodas [[Munserats|Munserata kalnā]], [[Munistrole de Munserata|Munistrole de Munseratā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Abatija ievērojama ar [[Munserata Jaunava]]s skulptūru. Abatija dibināta 1025. gadā un pārbūvēta laikā no 19. līdz 20. gadsimtam. Tajā dzīvo aptuveni 70 [[mūks|mūku]] un tā joprojām ir aktīva.<ref>[https://abadiamontserrat.cat/en/history/ "History", Abadia de Montserrat]</ref> == Atrašanās vieta == Abatija atrodas 48 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Barselona]]s, un tajā var nokļūt pa [[ceļš|autoceļu]], [[vilciens|vilcienu]] vai [[trošu vagoniņš|trošu vagoniņu]]. Abatijas dzelzceļa stacija, ko pārvalda [[Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya|FGC]], ir galapunkts [[zobratu dzelzceļš|zobratu dzelzceļam]], kas savieno ar Munistroli, un diviem [[funikulers|funikuleriem]], viens savieno ar ''Santa Cova'' (svētnīcu un kapelu kalna lejā), bet otrs [[Svētā Huana funikulers|savieno ar kalna augšējām nogāzēm]]. [[Munserats]] paceļas 1236 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir [[Katalonija]]s zemienes augstākais punkts un atrodas Katalonijas apdzīvotākās daļas centrā. Munserata augstāko punktu, Svētā Hieronīma (''Sant Jeroni'') virsotni, var sasniegt pa gājēju takām, kas ved no abatijas. No Svētā Hieronīma virsotnies var redzēt gandrīz visu Kataloniju, un skaidrā dienā redzama arī [[Maļorka]]s sala. [[Attēls:Monestir de Montserrat vista Roca de St. Jaume.jpg|thumb|left|Munserata abatija]] == Apraksts == [[Attēls:Escolania de Montserrat.jpg|thumb|Bazilikas interjers]] [[Attēls:Monistrol de Montserrat yeonu.jpg|thumb|Skats uz baziliku no ieejas]] Munseratam, kura nosaukums nozīmē "robains kalns", ir nozīmīga loma Katalonijas kultūras un garīgajā dzīvē. Tā ir Katalonijas nozīmīgākā reliģiskā atpūtas vieta, un jauniešu grupas no Barselonas un visas Katalonijas bieži dodas pārgājienos ar nakšņošanu, lai vērotu saullēktu no Munserata virsotnēm. [[Munserata Jaunava]] ir Katalonijas aizbildne, un tā atrodas ''Mare de Déu de Montserrat'' bazilikā, blakus benediktīniešu klosterim, kas atrodas kalna torņos un klintīs. Parasti klosterī dzīvo aptuveni 80 mūku. Munserata zēnu koris ''Escolania'' ir viens no vecākajiem Eiropā un uzstājas reliģisko ceremoniju un kopīgu lūgšanu laikā [[bazilika|bazilikā]]. Bazilikā atrodas muzejs ar daudzu ievērojamu gleznotāju mākslas darbiem. Klosterī atrodas arī [[izdevniecība]] ''Publicacions de l'Abadia de Montserrat'', kas ir viena no vecākajām joprojām darbojošajām izdevniecībām pasaulē,<ref>[http://www.uoc.edu/lletra/editorials/montserrat/index.html ''La impremta a Montserrat'']. Manuel Llanas. Universitat de Vic, 2002.</ref><ref>''Cinc-cents anys de Publicacions de l'Abadia de Montserrat''. Faulí, Josep, Francesc Xavier Altés i Aguiló & Josep Massot i Muntaner. Publicacions de l'Abadia de Montserrat, 2005.</ref> kas savu pirmo grāmatu publicēja 1499. gadā. === Munserata bazilika === [[Attēls:Montserrat monasterio.JPG|thumb|Jaunā fasāde]] [[Attēls:Montserrat - ingresso 1090673.JPG|thumb|[[Plateresko]] stila fasāde]] [[Attēls:Interior of the dome - Basílica de Montserrat - Montserrat 2014.JPG|thumb|Altāra kupols (ap 1928. gadu)]] Munserata bazilikas sākotnējā celtniecība sākās 16. gadsimtā, un tās pilnīga rekonstrukcija sākās 1811. gadā pēc tam, kad to iznīcināja [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. 1881. gadā pāvests [[Leons XIII]] piešķīra tai mazās bazilikas statusu. Tas fasādi 1901. gadā veidoja Fransisko de Paula del Viljara i Karmona [[plateresko]] atmodas stilā ar Venanči un Agapita Vallmitjana i Barbani skulpturālajiem reljefiem. Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] (no 1942. līdz 1968. gadam) uzcēla jaunu baznīcas fasādi,<ref name="official guide">{{grāmatas atsauce|last=Molas i Rifà|first=Jordi|title=Guía oficial de Montserrat|url=https://books.google.com/books?id=T7peOoMR3cAC&pg=RA1-PR5|year=1998|publisher=L'Abadia de Montserrat|isbn=978-84-7826-956-3}}</ref> ko veidoja Franseska Folžeras i Grasi darbi un kas rotāti ar Žoana Rebūla skulpturāliem reljefiem (Sv. Benedikts, Pija XII un Svētā Jura Marijas debesīs uzņemšanas dogmas pasludināšana, ar kara laikā kritušo mūku attēlojumu). Turklāt uz tās ir uzraksts ''Urbs Jerusalem Beata Dicta Pacis Visio'' ("Svētītā Jeruzalemes pilsēta, saukta par miera vīziju"). [[Frīze]]s apakšā ar Svētā Jura reljefu ir iegravēta frāze "Katalonija būs kristīga vai nebūs", ko piedēvē bīskapam Žuzepam Torazam i Bažesam un tiek uzskatīta par katoļu sakņu politisku moto. [[Fasāde]] atrodas pirms pašas baznīcas, kurai var piekļūt caur [[ātrijs|ātriju]]. Šeit atrodas 16. gadsimta [[Huans II de Riabagorsa|Huana II de Ribagorsas]] un Bernāta II no Vilamarī [[kapenes]].<ref name="official guide"/> Ir arī vairākas skulptūras: Svētais Jānis Kristītājs un Svētais Jāzeps ([[Žūzeps Klāra]], 1952),<ref name="official guide"/> Svētais Benedikts ([[Dumeneks Fite i Mulats]], 1962).<ref name="official guide"/> Ir arī Franseska Fornelsa-Plā gleznas "Katoļu monarhu vizīte Munseratā" un "Austrijas Dona Huana vizīte Munseratā" (1921).<ref name="official guide"/> Laukums, kas atrodas iepretim baznīcai (saukta par ''del Abat Argeric'', celts 18. gadsimtā),<ref name="official guide"/> dekorēts ar Žūzepa Ubjūla i Palau un mūka Beneta Martinesa [[sgrafito]] (1956),<ref name="official guide"/> kas atspoguļo Munserata un pasaules galveno baziliku vēsturi. Laukumā atrodas arī dažādas skulptūras: Svētā Antonija Marijas Klaretas skulptūra (Rafaels Solanīks, 1954);<ref name="official guide"/> Huana I no Aragonas (1956) un Svētā Gregora Lielā skulptūra (1957) abas veidojis Fruduriks Maress;<ref name="official guide"/> un Svētā Pija X skulptūra, ko veidojis F. Basass. Vienā pusē atrodas [[baptistērijs]] (1958) ar Šarla Kolē veidotu portālu un iekšpusē Santjago Padrosas (1918–1971) veidotu [[mozaīka|mozaīku]] un Žūzepa Vila-Arufata zīmējumu, kurā attēlota [[Jēzus Kristus|Jēzus]] [[kristības|kristīšana]].<ref name="official guide"/> Blakus baptistērijam atrodas Svētā Ignācija no Lojolas skulptūra, kuras autors ir Rafaels Solanīks. Baznīcai ir viens [[joms]], tas ir 68,32 metrus garš un 21,50 metrus plats, bet augstums – 33,33 metri. To balsta centrālās [[kolonna]]s, ko kokā izgrebis [[Žūzeps Limona]], attēlojot praviešus [[Jesaja|Jesaju]], [[Jeremija|Jeremiju]], [[Ecēhiēls|Ecēhiēlu]] un [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēlu]]. Augšgalā atrodas galvenais [[altāris]], kas dekorēts ar ''Montserrat Mainar'' [[emalja|emalju]] (1928) un kurā attēlotas dažādas [[Bībele]]s ainas, piemēram, "Pēdējās vakarēdiens", "Kāzas Kānā" un "Maizes un zivju pavairošana". 15. gadsimta krusts uz altāra ir [[Lorenco Žiberti]] darbs. Uz altāra atrodas [[astoņstūris|astoņstūra]] formas svētnīca un altāra daļā atrodas arī dažādu mākslinieku gleznas. Tieši virs galvenā altāra atrodas Jaunavas istaba, kurā var iekļūt, šķērsojot [[alabastrs|alabastra]] portālu (''Porta Angèlica''), kurā attēlotas dažādas Bībeles ainas, autors Enriks Monjo (1954).<ref name="official guide"/> Tālāk ir Troņa zāle (Fransesks Folžers, 1944–1954),<ref name="official guide"/> kas dekorēta ar Žūzepa Ubjūla ("Judīte, kas nocērt Holoferna galvu", "Esteres kāzas ar persiešu karali Asuero") un [[Karlo Marata]]s ("Jēzus dzimšana") gleznām. Šeit atrodas arī Jaunavas strūklaka ar Šarla Kolē reljefiem, kas attēlo Jēzus brīnumus. Jaunavas tronis veidots no sudraba, zeltkaļa Ramona Sunjēra darbs, ar diviem reljefiem, ko izgatavojis Alfonss Serahima un veidojis Žuakīms Ross i Bofarūls, un tie attēlo Kristus dzimšanu un apciemojumu, kā arī Žūzepa Granjēra Svētā Miķeļa attēlojums. Šeit atrodas 12. gadsimta [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] statuja, uz kuras novietoti eņģeļi, kas tur kroni, scepteri un Jaunavas liliju, Marti Laurado darbs,<ref name="official guide"/> pārklāta ar [[baldahīns|baldahīnu]]. ''Sala del Cambril'' ir apaļa [[kapela]] ar trim [[apsīda (arhitektūra)|apsīdām]], ko laikā no 1876. līdz 1884. gadam uzcēla Viljars i Karmona sadarbībā ar savu asistentu, jauno [[Antoni Gaudī]]. [[Velve]]s rotājis Žuans Limona ("Jaunava sagaida Romerus"), bet eņģeļu figūras un [[Svētais Juris|Svētā Jura]] skulptūra ir Agapita Valmitjana darbs. Izeja no telpas ir caur ''Camí de l'Ave Maria'', kur parasti veic ziedojumus [[svece|sveču]] veidā. Ap centrālo jomu atrodas vairākas kapelas. Labajā pusē atrodas [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapela ar Svētā Pētera attēlu (1945), [[Ignācijs no Lojolas|Svētā Ignācija no Lojolas]] kapela ar Svētā Ignācija gleznu (1893); [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa no Tūras]] kapela ar Svētā Mārtiņa, Svētā Placīda un Svētā Maura attēliem (1898); [[Jāzeps Kalasancs|Svētā Jāzepa Kalasanca]] kapela ar altārgleznu (1891); un [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] kapela ar benediktīniešu ordeņa dibinātāja gleznu (1980). Kreisajā pusē atrodas ''[[sholastika|Santa Escolàstica]]'' kapela ar skulptūrām (1886); ''del Santíssim'' kapela (1977), kas ir [[Žuzeps Marija Subirakss|Žuzepa Marijas Subiraksa]] darbs, ar atsevišķu Kristus attēlu negatīvā, kur redzama tikai seja, rokas un kājas, ar gaismu, kas apgaismo viņa seju; Svētās Ģimenes kapela ar gleznu "Bēgšana uz Ēģipti" (1904); ''Santo Cristo'' kapela ar gleznojumu (1896), kas vērsts pret gleznu ''The Pietà of Montserrat'' (1995); un ''[[Immaculada Concepció]]'' kapela (1910). Baziliku no 1991. līdz 1995. gadam atjaunoja Arkadi Pla i Masmikjels. 2015. gadā [[Šons Skalijs]] pārveidoja Svētās Cecīlijas kapelu, kas atrodas līdzās abatijai.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Sharp|first1=Rob|title=Sean Scully Fills a Spanish Monastery With Bursts of Color|url=https://www.nytimes.com/2015/07/01/arts/international/sean-scully-painting-from-the-heart-to-the-heart.html?_r=1|access-date=22 July 2015|work=The New York Times|date=June 30, 2015}}</ref> ==== Ērģeles ==== Munserata baznīcas [[ērģele]]s datējamas ar 1896. gadu un 1957. gadā tās pārvietoja uz [[prezbiterijs|prezbiteriju]]. Šīs ērģeles ir ļoti nolietotas. 2010. gadā atklāja jaunas ērģeles, kas veidotas pēc blakus baznīcai esošo katalāņu ērģeļu dizaina. Tas ir nozīmīgs katalāņu muzikālās meistarības darbs, kas abatiju izvirza starptautiskā muzikālā līmenī. Ērģeles projektējis Alberts Blankaforts, būvējis ''Blancafort, orgueners de Montserrat'', un tās finansētas ar tautas ziedojumiem un ''Caixa de Penedes'' sociālo darbu. Ērģeles atrodas joma sānos, kā tas ir tradicionāli Katalonijā, nodrošinot ļoti labu skaņu visā baznīcā. === Klosteris === Klostera ēku projektējis arhitekts [[Žūzeps Pudžs i Kadafalhs]] (1929). Tā ir divstāvu ēka, ko balsta akmens kolonnas. Apakšējais stāvs ir savienots ar [[dārzs|dārzu]], un tā centrālajā daļā atrodas [[strūklaka]]. Plašajā dārzā atrodas [[romānika]]s stila Svētās Iskles un Svētās Viktorijas kapela, piekļuve [[noviciāts|noviciāta]] un kora ēkām, kā arī vairākas skulptūras, piemēram, Manolo marmora skulptūra "Labais gans" vai dažas no Žūzepa de San Beneta 18. gadsimtā klostera zvanu tornim veidotās skulptūrās, kas tā arī nekad nav tornī uzstādītas. === Ēdnīca === Ēdnīca celta 17. gadsimtā, un to 1925. gadā pārbūvēja Žūzeps Pudžs i Kadafalhs. Tās centrālajā daļā atrodas mozaīka, kurā attēlots Kristus, savukārt pretējā daļā atrodas [[triptihs]] ar ainām no [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] dzīves. === Muzejs === Abatijā atrodas arī muzejs, kas sadalīts trīs dažādās daļās: * Modernā glezniecība ar Katalonijas mākslinieku, piemēram, [[Santjago Rusinjols|Santjago Rusinjols]], [[Ramons Kasass|Ramona Kasasa]], [[Isidre Nonels|Isidres Nonela]], [[Žoakims Mirs|Žoakima Mira]], [[Salvadors Dalī|Salvadora Dalī]], [[Žuans Miro|Žuana Miro]] un [[Antoni Tapjess|Antoni Tapjesa]], kā arī citu tautību mākslinieku, piemēram, [[Pablo Pikaso]] vai astūriešu gleznotāja [[Dario de Regojoss|Dario de Regojosa]], kurš bija vienīgais gleznotājs, kas saistīts ar Eiropas [[impresionisms|impresionisma]] un neoimpresionisma kustībām, darbiem; kā arī franču impresionisma pārstāvniecība ar tādiem autoriem kā [[Pjērs Ogists Renuārs]], [[Klods Monē]], [[Alfrēds Sisli]] un [[Edgars Degā]]. * Bībeles arheoloģija, kurā apskatāmi priekšmeti no [[Ēģipte]]s, [[Kipra]]s, [[Senā Divupe|Senās Divupes]] un [[Svētā zeme|Svētās zemes]]. * Senā glezniecība, kurā apskatāmi tādu mākslinieku kā [[El Greko]], [[Karavadžo]] (tostarp nozīmīgā Svētā Hieronīma), [[Luka Džordāno|Lukas Džordāno]], [[Džovanni Batista Tjepolo|Džovanni Batistas Tjepolo]] un [[Pedro Berugete]]s darbi. Citas kolekcijas ietver Munseratas ikonogrāfiju un reliģisko zeltkaļu darbus. == Vēsture == Leģenda vēsta, ka Munserata Jaunavas statujas atrašana datējama ar 880. gadu. Tad sākās Morenetas (''Moreneta'') jaunavas kults, kas materializējās četrās agrākajās ermitāžās 9. gadsimtā: ''Santa Maria'', ''Sant Iscle'', ''Sant Pere'' un ''Sant Martí''. Tomēr klostera izcelsme nav skaidra. Zināms, ka ap 1011. gadu kāds mūks no [[Ripole]]s Svētās Marijas (''Santa Maria de Ripoll'') klostera ieradās kalnā, lai pārņemtu Munserata Svētās Sesīlijas (''Santa Cecília de Montserrat'') klostera vadību, un pakļaujot klosteri Ripoles klostera [[abats|abatam]] [[Oliba]]m. Svētās Sesīlijasc klosteris nevēlējās pieņemt jauno vadību, tādēļ Oliba nolēma dibināt Svētās Marijas klosteri vietā, kur atradās veca tāda paša nosaukuma ermitāža (1025). Sākot ar 1082. gadu, Svētās Marijas ermitāža ieguva savu abatu un pārstāja būt atkarīga no Ripoles abata. Šī ermitāža bija kļuvusi par vissvarīgāko no visām [[Munserats|kalnā]] esošajām, pateicoties Jaunavas Marijas statujai, ko tajā godināja kopš 880. gada. 1811. un 1812. gadā, [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Pireneju karš|iebrukuma Spānijā]] laikā, abatiju divas reizes nodedzināja un izlaupīja Napoleona karaspēks, un daudzi tās dārgumi tika zaudēti. 1835. gadā abatiju slēdza līdz tās restaurācijai 1844. gadā. 1880. gadā Munserata abatija svinēja 1000 gadu pastāvēšanu. 1881. gada 11. septembrī, Katalonijas nacionālajā dienā, pāvests [[Leons XIII]] pasludināja Munserata Jaunavu par Katalonijas aizbildni. === Spānijas pilsoņu karš === [[Attēls:1 montserrat Santa Maria de Montserrat Abbey Funicular de Sant Joan 2014.jpg|thumb|Abatija, skatoties no [[Svētā Huana funikulers|Svētā Huana funikulera]]]] [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā Munserata abatiju vardarbīgi apspieda. No 278 priesteriem un 583 reliģiskajiem vīriešiem un sievietēm, kurus Katalonijā nogalināja republikāņu spēki,<ref>[http://www.arqbcn.org/en/history/history Archdiocese of Barcelona website]</ref> 22 bija Munserata abatijas mūki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Don Quixote website, the Monastery of Montserrat |url=https://www.donquijote.org/blog/top-ten-inspiring-places-in-spanish-speaking-countries/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230802103058/https://www.donquijote.org/blog/top-ten-inspiring-places-in-spanish-speaking-countries/ |archive-date=2 August 2023 |work=donQuijote}}</ref> Spānijas republikāņu varas iestādes un Katalonijas [[ģenerālitāte]]s varas iestādes, piemēram, [[Luiss Kompaniss]], Ventura Gasols un Huans Kazanovass, centās apturēt [[klerikālisms|antiklerikālo]] vardarbību un palīdzēja daudziem priesteriem un reliģiskajiem cilvēkiem paslēpties un pamest valsti.<ref>Preston, Paul. The Spanish Holocaust, London, Harper Press, 2012.</ref> === Franko periods === Lai gan [[Fransisko Franko]] nekad nepieņēma [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] uzaicinājumu pievienoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] [[ass valstis|ass valstu]] pusē, [[nacionālsociālisms|nacistu]] līderi regulāri apmeklēja [[Spānija|Spāniju]]. Vizītes laikā Spānijā 1940. gadā ''[[Schutzstaffel]]'' vadītājs [[Heinrihs Himlers]] izmantoja iespēju apmeklēt Svētās Marijas abatiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/cultura/2017-04-10/himmler-nazis-franquismo-montserrat-santo-grial_1359849/|title=Himmler, Montserrat y el Santo Grial: la factura de una visita desagradable|date=2017-05-24|website=El Confidencial|language=es|access-date=2019-05-19}}</ref> Fransisko Franko valdīšanas laikā Svētās Marijas abatiju uzskatīja par patvērumu zinātniekiem, māksliniekiem, politiķiem un studentiem. Franko ļaudis bieži gaidīja meklēšanā esošās personas nelielu ceļa posmu zemāk pirms abatijas.<ref>{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=6HHFAAAACAAJ&q=wine+bible|title=MacNeil, Karen. ''The Wine Bible'', p. 466.|isbn=9781563054341|last1=MacNeil|first1=Karen|date=January 2001}}</ref> Sākot ar 1940. gadiem, Svētās Marijas abatiju bieži uzskatīta par [[katalaņu nacionalisms|katalāņu nacionālisma]] simbolu.<ref name="dc">Conversi, Daniele. ''The Basques, the Catalans, and Spain: Alternative Routes to Nationalist Mobilisation'' University of Nevada Press, 2000 {{ISBN|0874173620}}, (lpp. 126-127).</ref> 1947. gada 27. aprīlī notika [[mise]] par godu [[Munserata Jaunava]]s tronēšanai, kurā piedalījās vairāk nekā {{sk|100000}} cilvēku.<ref name="dc" /> Mises laikā publiskas lūgšanas teica [[katalāņu valoda|katalāņu valodā]], nepakļaujoties valdības valodas politikai.<ref name="dc" /> Līdztekus citām aktivitātēm Munserata abatijai bija ievērojamu lomu, turpinot izdot iespieddarbus katalāņu valodā. Cita starpā tā izveidoja un popularizēja dažus bērnu izdevumus (''L'Infantil'', ''Tretzevents'') un dažus kultūras un reliģiskos žurnālus (''Serra d'Or'', ''Questions de vida cristiana''). 1958. gadā abatija nodibināja ''Estela Press'', lai popularizētu reliģiskās grāmatas katalāņu valodā. 1971. gadā oficiāli dibināts ''PAM Press''. Abatija aktīvi darbojās arī, sniedzot patvērumu intelektuāļiem un slepeniem politiskajiem aktīvistiem no plaša politiskā spektra.<ref>Guibernau, Montserrat. ''NATIONALISM AND INTELLECTUALS IN NATIONS WITHOUT STATES: THE CATALAN CASE'', Political Studies. Dec2000, Vol. 48 Issue 5, p989. 17p.</ref> 1970. gada decembrī 300 spāņu mākslinieki un akadēmiķi abatijā sarīkoja [[sēdošā demonstrācija|sēdošo demonstrāciju]], protestējot pret [[nāvessods|nāvessodiem]], ko [[Burgosa|Burgosā]] piesprieda 16 basku [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] teroristiem. Atbildot uz to, policija slēdza klosteri.<ref>"Basque Trial Protesters Sealed Off", [[Associated Press]], in ''Press-Courier'', Dec 14, 1970, (pg. 9).</ref><ref>Mcneill, Donald, ''Urban change and the European left: tales from the new Barcelona'', Routledge, 1999. {{ISBN|0415170621}}, (p. 142).</ref> Protestētājus galu galā izveda no abatijas teritorijas, un viņu rīcība palīdzēja pārliecināt frankistu valdību mīkstināt nāvessodus.<ref>"After the Burgos Trials", Juan Marchial, ''[[The Boston Globe]]'', December 30, 1970 (p.8).</ref> === 21. gadsimts === 2025. gadā Munserata abatija atzīmēja savu 1000 gadu jubileju ar dažādiem pasākumiem un svinībām, kurus organizēja ar devīzi ''Ora lege labora rege te ipsum in communitate''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-01-02 |title=Montserrat presenta el seu Mil·lenari – Abadia de Montserrat |url=https://abadiamontserrat.cat/montserrat-presenta-el-seu-mil%C2%B7lenari/ |access-date=2025-01-02 |language=ca}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas klosteri]] [[Kategorija:Baznīcas Spānijā]] [[Kategorija:Benediktiešu ordenis]] e5zdcxu5mrtd0jwo81ixmlr2n3sah2x 3 635059 4489697 2026-07-03T12:16:47Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Cal1]] uz [[Dalībnieka diskusija:Lagsport]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Cal1|Cal1]]" to "[[Special:CentralAuth/Lagsport|Lagsport]]" 4489697 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Lagsport]] ttrzwrf2t82upfhrnbdl0ve18hw3g8m 6 635060 4489705 2026-07-03T12:32:13Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[L.I.E.]]'' plakāts. No: [[:en:File:LIE Poster.png]] 4489705 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[L.I.E.]]'' plakāts. No: [[:en:File:LIE Poster.png]] == Licence == {{Filmas plakāts}} fnk2ln5alby66pxska1hmrcj5f0qf6g 0 635061 4489710 2026-07-03T12:47:47Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''L.I.E.'' | operators = | attēls = LIE Poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Maikls Kvesta]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Braians Kokss]] * [[Pols Deino]] * [[Billijs Kejs]] * [[Brūss Oltmens]] * [[Džeimss Kosta]] * [[Tonijs Donelijs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''L.I.E.'' | studija = * ''Alter Ego Entertainment'' * ''Belladonna Productions'' | montāža = |... 4489710 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''L.I.E.'' | operators = | attēls = LIE Poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Maikls Kvesta]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Braians Kokss]] * [[Pols Deino]] * [[Billijs Kejs]] * [[Brūss Oltmens]] * [[Džeimss Kosta]] * [[Tonijs Donelijs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''L.I.E.'' | studija = * ''Alter Ego Entertainment'' * ''Belladonna Productions'' | montāža = | izplatītājs = * ''New Yorker Films'' * ''Lot 47 Films'' | izdošana = {{Filmas datums|2001|9|7}} | ilgums = 97 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|700 tūkstoši}} | ienākumi = {{ASV dolārs|1,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3730802177/weekend/|title=L.I.E. |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|7|3}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''L.I.E.''''' ir 2001. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Maikls Kvesta]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Braians Kokss]], [[Pols Deino]], [[Billijs Kejs]], [[Brūss Oltmens]], [[Džeimss Kosta]] un [[Tonijs Donelijs]]. Filma stāsta par 15 gadus vecu [[Longailenda]]s zēnu, kurš zaudē visu un visus, ko pazīst, drīz vien iesaistās attiecībās ar daudz vecāku vīrieti. Filmas ''L.I.E.'' pirmizrāde notika {{Dat|2001|9|7|5=bez}}. Filma guva pozitīvu kritiķu novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/1106648-lie|title=L.I.E. {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-07-03|language=en}}</ref> Deino par savu sniegumu filmā saņēma ''[[Independent Spirit Award]]'' balvu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:Filmas par LGBT tēmu]] 84763i00x3vwh6nz1a6z2h6uija6u01 4489767 4489710 2026-07-03T15:04:11Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4489767 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''L.I.E.'' | operators = | attēls = LIE Poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Maikls Kvesta]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Braians Kokss]] * [[Pols Deino]] * [[Billijs Kejs]] * [[Brūss Oltmens]] * [[Džeimss Kosta]] * [[Tonijs Donelijs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''L.I.E.'' | studija = * ''Alter Ego Entertainment'' * ''Belladonna Productions'' | montāža = | izplatītājs = * ''New Yorker Films'' * ''Lot 47 Films'' | izdošana = {{Filmas datums|2001|9|7}} | ilgums = 97 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|700 tūkstoši}} | ienākumi = {{ASV dolārs|1,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3730802177/weekend/|title=L.I.E. |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|7|3}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''L.I.E.''''' ir 2001. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Maikls Kvesta]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Braians Kokss]], [[Pols Deino]], [[Billijs Kejs]], [[Brūss Oltmens]], [[Džeimss Kosta]] un [[Tonijs Donelijs]]. Filma stāsta par 15 gadus vecu [[Longailenda]]s zēnu, kurš zaudējot visu un visus, ko pazīst, drīz vien iesaistās attiecībās ar daudz vecāku vīrieti. Filmas ''L.I.E.'' pirmizrāde notika {{Dat|2001|9|7|5=bez}}. Filma guva pozitīvu kritiķu novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/1106648-lie|title=L.I.E. {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-07-03|language=en}}</ref> Deino par savu sniegumu filmā saņēma ''[[Independent Spirit Award]]'' balvu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:Filmas par LGBT tēmu]] iyqijc9o1b13n09vs15g1wafm0rop3v 6 635062 4489716 2026-07-03T12:58:46Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[Vampire's Kiss]]'' plakāts. No: [[:en:File:Vampires kiss.jpg]] 4489716 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[Vampire's Kiss]]'' plakāts. No: [[:en:File:Vampires kiss.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} swwywji1vlw98twar6watvhikpiv3iw 0 635063 4489718 2026-07-03T13:13:04Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Vampire's Kiss'' | operators = | attēls = Vampires kiss.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = melnā komēdija | režisors = [[Roberts Bīrmens]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Nikolass Keidžs]] * [[Marija Končita Alonso]] * [[Dženifere Bīlsa]] * [[Elizabete Ešlija]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Vampire's Kiss'' | studija = * ''Hemdale Film Corporation'' * ''Magellan Pictures'' | montā... 4489718 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Vampire's Kiss'' | operators = | attēls = Vampires kiss.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = melnā komēdija | režisors = [[Roberts Bīrmens]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Nikolass Keidžs]] * [[Marija Končita Alonso]] * [[Dženifere Bīlsa]] * [[Elizabete Ešlija]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Vampire's Kiss'' | studija = * ''Hemdale Film Corporation'' * ''Magellan Pictures'' | montāža = | izplatītājs = ''Hemdale Film Corporation'' | izdošana = {{Filmas datums|1989|6|2}} | ilgums = 103 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|2 miljoni}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Vampire's Kiss''''' ir 1989. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Roberts Bīrmens]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Nikolass Keidžs]], [[Marija Končita Alonso]], [[Dženifere Bīlsa]] un [[Elizabete Ešlija]]. Filma stāsta par literāro aģentu, kurš, pēc tikšanās ar sievieti, kura iekož viņam kaklā, domā, ka pārvēršas par vampīru. Filmas ''Vampire's Kiss'' pirmizrāde notika {{Dat|1989|6|2|5=bez}}. Filma kopumā saņēma viduvējas kritiķu atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/vampires_kiss|title=Vampire's Kiss {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-07-03|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/reviews/movies|title=Movie Reviews|work=The New York Times|access-date=2026-07-03|date=2026-07-03|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1989-06-02-ca-1068-story.html|title=MOVIE REVIEW : 'Vampire' Sinks Fangs Into Big-City Nastiness|website=Los Angeles Times|access-date=2026-07-03|date=1989-06-02|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/tv-movies/tv-movie-reviews/vampires-kiss-251913/|title=Vampire's Kiss|last=Travers|first=Peter|website=Rolling Stone|access-date=2026-07-03|date=1989-06-02|language=en-US}}</ref> Filma laika gaitā ir ieguvusi kulta statusu, galvenokārt pateicoties Keidža aktierspēlei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/wp-srv/style/longterm/movies/videos/vampireskissrhinson_a0a93e.htm|title=Vampire's Kiss (R)|website=www.washingtonpost.com|access-date=2026-07-03}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2022/aug/24/vampires-kiss-nicolas-cage-is-unforgettable-in-this-freakishly-great-cult-classic|title=Vampire’s Kiss: Nicolas Cage is unforgettable in this freakishly great cult classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-03|date=2022-08-23|last=Buckmaster|first=Luke|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1989. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] kdi4dnvl1z6dd661epywdy40sx123co 4489769 4489718 2026-07-03T15:10:52Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4489769 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Vampire's Kiss'' | operators = | attēls = Vampires kiss.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = melnā komēdija | režisors = [[Roberts Bīrmens]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Nikolass Keidžs]] * [[Marija Končita Alonso]] * [[Dženifere Bīlsa]] * [[Elizabete Ešlija]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Vampire's Kiss'' | studija = * ''Hemdale Film Corporation'' * ''Magellan Pictures'' | montāža = | izplatītājs = ''Hemdale Film Corporation'' | izdošana = {{Filmas datums|1989|6|2}} | ilgums = 103 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|2 miljoni}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Vampire's Kiss''''' ir 1989. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Roberts Bīrmens]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Nikolass Keidžs]], [[Marija Končita Alonso]], [[Dženifere Bīlsa]] un [[Elizabete Ešlija]]. Filma stāsta par literāro aģentu, kurš, pēc tikšanās ar sievieti, kura iekož viņam kaklā, domā, ka pārvēršas par vampīru. Filmas ''Vampire's Kiss'' pirmizrāde notika {{Dat|1989|6|2|5=bez}}. Filma kopumā saņēma viduvējas kritiķu atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/vampires_kiss|title=Vampire's Kiss {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-07-03|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/reviews/movies|title=Movie Reviews|work=The New York Times|access-date=2026-07-03|date=2026-07-03|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1989-06-02-ca-1068-story.html|title=MOVIE REVIEW : 'Vampire' Sinks Fangs Into Big-City Nastiness|website=Los Angeles Times|access-date=2026-07-03|date=1989-06-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/tv-movies/tv-movie-reviews/vampires-kiss-251913/|title=Vampire's Kiss|last=Travers|first=Peter|website=Rolling Stone|access-date=2026-07-03|date=1989-06-02|language=en}}</ref> Filma laika gaitā ir ieguvusi kulta statusu, galvenokārt pateicoties Keidža aktierspēlei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/wp-srv/style/longterm/movies/videos/vampireskissrhinson_a0a93e.htm|title=Vampire's Kiss (R)|website=www.washingtonpost.com|access-date=2026-07-03}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2022/aug/24/vampires-kiss-nicolas-cage-is-unforgettable-in-this-freakishly-great-cult-classic|title=Vampire’s Kiss: Nicolas Cage is unforgettable in this freakishly great cult classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-03|date=2022-08-23|last=Buckmaster|first=Luke|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1989. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] nbagpkd6gl0lze6xxlfjm0las5ljxmr 0 635064 4489719 2026-07-03T13:17:33Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Sporta sezonas infokaste |title=2024.—2025. gada NHL sezona |color= |color text= |league=[[Nacionālā hokeja līga]] |sport=[[Hokejs]] |logo= |pixels= |caption= |duration= 2026. gada septembris — 2025. gada jūnijs |no_of_teams=32 |attendance= |TV= |draft=Drafts |draft_link=2026. gada NHL drafts |top_pick=[[Gevins Makena]] |picked_by=[[Toronto "Maple Leafs"]] |season=Regulārā sezona |season_champs= |season_champ_name=Reg. sezonas uzvarētāji |league_champs= |league_cha... 4489719 wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste |title=2024.—2025. gada NHL sezona |color= |color text= |league=[[Nacionālā hokeja līga]] |sport=[[Hokejs]] |logo= |pixels= |caption= |duration= 2026. gada septembris — 2025. gada jūnijs |no_of_teams=32 |attendance= |TV= |draft=Drafts |draft_link=2026. gada NHL drafts |top_pick=[[Gevins Makena]] |picked_by=[[Toronto "Maple Leafs"]] |season=Regulārā sezona |season_champs= |season_champ_name=Reg. sezonas uzvarētāji |league_champs= |league_champ_name= |second_place= |MVP= |MVP_link= |top_scorer= |top_scorer_link= |promote= |promoted_from= |relegate= |relegate_to= |playoffs=Izslēgšanas spēles |playoffs_link= |conf1=Austrumu |conf1_link= |conf1_champ= |conf1-runner-up= |conf2=Rietumu |conf2_link= |conf2_champ= |conf2-runner-up= |playoffs_MVP= |playoffs_MVP_link= |finals=Stenlija kausa finālsērija |finals_link= |finals_champ= |finals_runner-up= |finals_MVP= |finals_MVP_link= |hronol nosauk=NHL sezonas |iepriek=[[2025.—2026. gada NHL sezona|2025—2026.]] |nākoš=[[2027.—2028. gada NHL sezona|2027.—2028.]] }} '''2026.–2027. gada NHL sezona''' būs 110. (109. spēlētā sezona) sezona [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē. Regulārā sezona sāksies 2026. gada septembrī un noslēgsies 2027. gada aprīlī. Stenlija kausa izslēgšanas spēles sāksies 2026. gada aprīlī un noslēgsies ar Stenlija kausa finālu 2027. gada jūnijā. Sezonā pirmo reizi kopš 1993.–1994. gada regulārās sezonas katra komanda aizvadīs 84 spēles. == Starpsezonas notikumi == === NHL un NHLPA koplīguma pagarināšana === 2025. gada 27. jūnijā [[NHL]] vadība un [[Nacionālās hokeja līgas spēlētāju asociācija|NHLPA]] vienojās par jaunu koplīguma pagarināšanu uz četriem gadiem, kas stāsies spēkā no 2026.–2027. gada sezonas līdz 2029.–2030. gada sezonai. Starp līgumā iekļautajām izmaiņām, sākot ar 2026.–2027. gada sezonu, regulārās sezonas spēļu skaits vienai komandai tiks palielināts no 82 līdz 84 spēlēm.<ref name="2026CBA">{{cite web |title=NHL, NHLPA agree on 4-year extension to CBA |url=https://www.nhl.com/news/nhl-nhlpa-agree-on-4-year-extension-to-cba |access-date=May 9, 2026 |website=NHL.com |date=June 27, 2025|last=Rosen|first=Dan}}</ref> Turklāt tiks aizliegts izmantot amatieru rezerves vārtsargus (emergency back-up goaltenders, EBUG), kurus katrai spēlei nodrošina mājinieku komanda. Tā vietā komandām ir jāalgo savi EBUG, kuri dosies kopā ar viņiem uz spēlēm un kuriem būs atļauts veikt ar spēli nesaistītus pienākumus. Lai novērstu "rezerves" vārtsargu izmantošanu, katram vārtsargam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: * Iepriekšējās trīs sezonās nedrīkst būt spēlējis profesionālo hokeju; * Nedrīkst būt spēlējis nevienu NHL spēli saskaņā ar standarta spēlētāja līgumu; * Nedrīkst būt nospēlējis vairāk par 80 spēlēm profesionālā komandā; * Nedrīkst būt nevienas NHL komandas rezervistu vai ierobežoto brīvo aģentu sarakstā.<ref>{{cite web|url=https://www.vancouverisawesome.com/canucks-hockey/vancouver-canucks-emergency-backup-goaltender-ebug-eligibility-new-cba-10932441|website=Vancouver is Awesome|access-date=May 9, 2026|date=July 11, 2025|title=You are likely eligible to be the Canucks' emergency backup goaltender|first=Daniel|last=Wagner}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/45590905/sources-nhl-nhlpa-final-stages-extending-cba-2030|publisher=ESPN|access-date=May 9, 2026|date=June 26, 2025|title=Sources: NHL, NHLPA in final stages of extending CBA to 2030|first=Emily|last=Kaplan}}</ref> === NHL drafts === [[2026. gada NHL drafts]] notika 2026. gada 26. un 27. jūnijā [[Bufalo "Sabres"]] mājas arēnā "[[KeyBank Center]]" [[Bufalo]] pilsētā, Ņujorkas štatā, ASV, kur [[Toronto "Maple Leafs"]] komanda ar pirmo kopējo drafta numuru izvēlējās kanādiešu uzbrucēju [[Gevins Makena|Gevinu Makenu]].<ref>{{cite web |last=Kimelman |first=Adam |title=2026 NHL Draft to be held in Buffalo |url=https://www.nhl.com/news/2026-nhl-draft-to-be-held-in-buffalo |access-date=May 9, 2026 |website=NHL.com |date=January 12, 2026}}</ref> == Izmaiņas komandu vadībā == === Galvenais treneris === {| class="wikitable" style="font-size: 95%; text-align: center;" !colspan="4"|Starpsezona |- ! Klubs ! Тreneris 2025/26 sezonā ! Treneris 2026/27 sezonā ! Atsauce |- | [[Vankūveras "Canucks"]] | [[Adams Fūts]] | [[Menijs Malhotra]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6474574-vankuver-otpravil-v-otstavku-trenerskij-shtab-pod-rukovodstvom-adama-futa.html |title=«Ванкувер» отправил в отставку тренерский штаб под руководством Адама Фута |date=2026-05-19 }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6491074-vankuver-obyavil-imya-novogo-glavnogo-trenera.html |title=«Ванкувер» объявил имя нового главного тренера |date=2026-06-02 |url-status= }}</ref> |- | [[Vegasas "Golden Knights"]] | [[Brūss Kesidijs]]<br>[[Džons Tortorella]] | [[Raiens Kreigs]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/article-6510640-pochemu-vegas-golden-najts-uvolil-trenera-kakoe-buduschee-u-kluba-gde-budet-rabotat-dzhon-tortorella-buduschee-dorofeeva-i-barbash.html |title=«Вегас» вышвырнул Тортореллу. Тренера, который поднял клуб со дна и вывел в финал НХЛ |date=2026-06-18 }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6510570-rajan-krejg-stal-novym-glavnym-trenerom-vegas-golden-najts.html |title=Райан Крэйг стал новым главным тренером «Вегас Голден Найтс» |date=2026-06-17 |url-status= }}</ref> |- | [[Losandželosas "Kings"]] | [[Džims Hillers]]<br>D.J. Smits ''<small>(v.i.)</small>'' | [[Pīters Laviolets]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6499354-piter-laviolett-soglasoval-kontrakt-s-los-andzhelesom-lebryun.html |title=Питер Лавиолетт согласовал контракт с «Лос-Анджелесом» — Лебрюн |date=2026-06-08 |url-status=}}</ref> |- | [[Toronto "Maple Leafs"]] | [[Kreigs Berube]] | [[Džims Hillers]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6466992-toronto-uvolil-krejga-beryube-s-posta-glavnogo-trenera-komandy.html |title=«Торонто» уволил Крэйга Берюбе с поста главного тренера команды |date=2026-05-13 |url-status= }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6510280-v-toronto-mejpl-lifs-nazvali-imya-novogo-glavnogo-trenera.html |title=В «Торонто Мэйпл Лифс» назвали имя нового главного тренера |date=2026-06-17 |url-status= }}</ref> |- | [[Edmontonas "Oilers"]] | Kriss Knobloks | [[Maiks Bebkoks]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6468362-kris-nobloh-uvolen-s-posta-glavnogo-trenera-edmonton-ojlerz.html |title=Крис Ноблох уволен с поста главного тренера «Эдмонтон Ойлерз» |date=2026-05-14 |url-status= }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6518026-majk-bebkok-naznachen-glavnym-trenerom-edmontona.html |title=Майк Бэбкок назначен главным тренером «Эдмонтона» |date=2026-06-23 |url-status= }}</ref> |} === Arēnas izmaiņas === Plānots, ka šī būs pēdējā sezona, kad [[Kalgari "Flames"]] aizvadīs savas mājas spēles "[[Scotiabank Saddledome]]" stadionā, pirms komandas pārcelšanās uz "[[Scotia Place]]" arēnu.<ref>{{cite news |title=Scotia Place name unveiled as work begins on new $800M arena for Calgary Flames |url=https://globalnews.ca/news/10637393/calgary-arena-scotia-place/ |access-date=May 9, 2026 |date=July 22, 2024 |work=Global News |agency=The Canadian Press}}</ref> == Regulārā sezona == Regulārā sezona sāksies 2026. gada septembrī un noslēgsies 2027. gada aprīlī. === Starptautiskās spēles === [[Sietlas "Kraken"]] un [[Karolīnas "Hurricanes"]] komandas aizvadīs divas regulārās sezonas spēles 2026. gada 12. un 14. novembrī "[[Hartwall Arena|Veikkaus Arena]]" stadionā [[Helsinki|Helsinkos]], Somijā. [[Čikāgas "Blackhawks"]] un [[Otavas "Senators"]] komandas aizvadīs divas regulārās sezonas spēles 2026. gada 18. un 20. decembrī "PSD Bank Dome" stadionā [[Diseldorfa|Diseldorfā]], Vācijā. === Ārtelpu spēles === Šosezon līga ir paredzējusi trīs spēles brīvā dabā: * 2026. gada 25. oktobrī [[Vinipegas "Jets"]] 2026. gada ''NHL Heritage Classic'' ietvaros spēlēs pret [[Monreālas "Canadiens"]] Princess Auto stadionā [[Vinipega|Vinipegā]], Manitobas Universitātes pilsētiņas teritorijā.<ref>{{Cite web |url=https://www.sports.ru/hockey/1117004328-vinnipeg-primet-monreal-v-matche-klassiki-naslediya-na-otkrytom-vozdux.html |title=«Виннипег» примет «Монреаль» в матче «Классики наследия» на открытом воздухе в октябре 2026 года. Вместимость арены – 32 243 зрителя |access-date=2025-12-07 |url-status= }}</ref> * 2026. gada 31. decembrī [[Jūtas "Mammoth"]] 2027. gada [[NHL Ziemas klasika|ziemas klasikas]] ietvaros spēlēs pret [[Kolorādo "Avalanche"]] Rice-Eccles stadionā Soltleiksitijā, Jūtas Universitātes pilsētiņas teritorijā.<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6444440-match-zimnej-klassiki-2027-mezhdu-yutoj-i-kolorado-provedut-v-2026-godu.html |title=Матч «Зимней классики» — 2027 между «Ютой» и «Колорадо» проведут в 2026 году |access-date=2026-04-25 |url-status= }}</ref> * 2027. gada 20. februārī [[Dalasas "Stars"]] un [[Vegasas "Golden Knights"]] spēlēs [[AT&T Stadium|AT&T stadionā]] [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtonā]], Teksasas štatā, 2027. gada NHL stadionu sērijas ietvaros.<ref>{{Cite web |url=https://www.nhl.com/news/vegas-to-play-dallas-at-2027-stadium-series |title=Golden Knights to play Stars at 2027 Stadium Series in Dallas |access-date=2026-01-30 |url-status= }}</ref> === NHL Visu zvaigžņu spēle === 2027. gada NHL Visu zvaigžņu spēle notiks 2027. gada 7. februārī [[UBS Arena|UBS arēnā]], kas ir [[Ņujorkas "Islanders"]] mājvieta. NHL Visu zvaigžņu spēle notiks pirmo reizi kopš 2024. gada. 2025. gadā Visu zvaigžņu spēles vietā notika [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā|Četru Nāciju turnīrs]]. 2026. gadā Visu zvaigžņu spēle netika rīkota NHL spēlētāju dalības [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Olimpiskajās spēlēs]] dēļ. == Atsauces == {{atsauces}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:2026. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:2027. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:NHL sezonas]] m17l9jl3tahphn7f9b65md0rhlm9im4 4489720 4489719 2026-07-03T13:20:00Z ZANDMANIS 91184 4489720 wikitext text/x-wiki {{Būs sports|hokejs}} {{Sporta sezonas infokaste |title=2024.—2025. gada NHL sezona |color= |color text= |league=[[Nacionālā hokeja līga]] |sport=[[Hokejs]] |logo= |pixels= |caption= |duration= 2026. gada septembris — 2025. gada jūnijs |no_of_teams=32 |attendance= |TV= |draft=Drafts |draft_link=2026. gada NHL drafts |top_pick=[[Gevins Makena]] |picked_by=[[Toronto "Maple Leafs"]] |season=Regulārā sezona |season_champs= |season_champ_name=Reg. sezonas uzvarētāji |league_champs= |league_champ_name= |second_place= |MVP= |MVP_link= |top_scorer= |top_scorer_link= |promote= |promoted_from= |relegate= |relegate_to= |playoffs=Izslēgšanas spēles |playoffs_link= |conf1=Austrumu |conf1_link= |conf1_champ= |conf1-runner-up= |conf2=Rietumu |conf2_link= |conf2_champ= |conf2-runner-up= |playoffs_MVP= |playoffs_MVP_link= |finals=Stenlija kausa finālsērija |finals_link= |finals_champ= |finals_runner-up= |finals_MVP= |finals_MVP_link= |hronol nosauk=NHL sezonas |iepriek=[[2025.—2026. gada NHL sezona|2025—2026.]] |nākoš=[[2027.—2028. gada NHL sezona|2027.—2028.]] }} '''2026.–2027. gada NHL sezona''' būs 110. (109. spēlētā sezona) sezona [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē. Regulārā sezona sāksies 2026. gada septembrī un noslēgsies 2027. gada aprīlī. Stenlija kausa izslēgšanas spēles sāksies 2026. gada aprīlī un noslēgsies ar Stenlija kausa finālu 2027. gada jūnijā. Sezonā pirmo reizi kopš 1993.–1994. gada regulārās sezonas katra komanda aizvadīs 84 spēles. == Starpsezonas notikumi == === NHL un NHLPA koplīguma pagarināšana === 2025. gada 27. jūnijā [[NHL]] vadība un [[Nacionālās hokeja līgas spēlētāju asociācija|NHLPA]] vienojās par jaunu koplīguma pagarināšanu uz četriem gadiem, kas stāsies spēkā no 2026.–2027. gada sezonas līdz 2029.–2030. gada sezonai. Starp līgumā iekļautajām izmaiņām, sākot ar 2026.–2027. gada sezonu, regulārās sezonas spēļu skaits vienai komandai tiks palielināts no 82 līdz 84 spēlēm.<ref name="2026CBA">{{cite web |title=NHL, NHLPA agree on 4-year extension to CBA |url=https://www.nhl.com/news/nhl-nhlpa-agree-on-4-year-extension-to-cba |access-date=May 9, 2026 |website=NHL.com |date=June 27, 2025|last=Rosen|first=Dan}}</ref> Turklāt tiks aizliegts izmantot amatieru rezerves vārtsargus (emergency back-up goaltenders, EBUG), kurus katrai spēlei nodrošina mājinieku komanda. Tā vietā komandām ir jāalgo savi EBUG, kuri dosies kopā ar viņiem uz spēlēm un kuriem būs atļauts veikt ar spēli nesaistītus pienākumus. Lai novērstu "rezerves" vārtsargu izmantošanu, katram vārtsargam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: * Iepriekšējās trīs sezonās nedrīkst būt spēlējis profesionālo hokeju; * Nedrīkst būt spēlējis nevienu NHL spēli saskaņā ar standarta spēlētāja līgumu; * Nedrīkst būt nospēlējis vairāk par 80 spēlēm profesionālā komandā; * Nedrīkst būt nevienas NHL komandas rezervistu vai ierobežoto brīvo aģentu sarakstā.<ref>{{cite web|url=https://www.vancouverisawesome.com/canucks-hockey/vancouver-canucks-emergency-backup-goaltender-ebug-eligibility-new-cba-10932441|website=Vancouver is Awesome|access-date=May 9, 2026|date=July 11, 2025|title=You are likely eligible to be the Canucks' emergency backup goaltender|first=Daniel|last=Wagner}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/45590905/sources-nhl-nhlpa-final-stages-extending-cba-2030|publisher=ESPN|access-date=May 9, 2026|date=June 26, 2025|title=Sources: NHL, NHLPA in final stages of extending CBA to 2030|first=Emily|last=Kaplan}}</ref> === NHL drafts === [[2026. gada NHL drafts]] notika 2026. gada 26. un 27. jūnijā [[Bufalo "Sabres"]] mājas arēnā "[[KeyBank Center]]" [[Bufalo]] pilsētā, Ņujorkas štatā, ASV, kur [[Toronto "Maple Leafs"]] komanda ar pirmo kopējo drafta numuru izvēlējās kanādiešu uzbrucēju [[Gevins Makena|Gevinu Makenu]].<ref>{{cite web |last=Kimelman |first=Adam |title=2026 NHL Draft to be held in Buffalo |url=https://www.nhl.com/news/2026-nhl-draft-to-be-held-in-buffalo |access-date=May 9, 2026 |website=NHL.com |date=January 12, 2026}}</ref> == Izmaiņas komandu vadībā == === Galvenais treneris === {| class="wikitable" style="font-size: 95%; text-align: center;" !colspan="4"|Starpsezona |- ! Klubs ! Тreneris 2025/26 sezonā ! Treneris 2026/27 sezonā ! Atsauce |- | [[Vankūveras "Canucks"]] | [[Adams Fūts]] | [[Menijs Malhotra]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6474574-vankuver-otpravil-v-otstavku-trenerskij-shtab-pod-rukovodstvom-adama-futa.html |title=«Ванкувер» отправил в отставку тренерский штаб под руководством Адама Фута |date=2026-05-19 }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6491074-vankuver-obyavil-imya-novogo-glavnogo-trenera.html |title=«Ванкувер» объявил имя нового главного тренера |date=2026-06-02 |url-status= }}</ref> |- | [[Vegasas "Golden Knights"]] | [[Brūss Kesidijs]]<br>[[Džons Tortorella]] | [[Raiens Kreigs]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/article-6510640-pochemu-vegas-golden-najts-uvolil-trenera-kakoe-buduschee-u-kluba-gde-budet-rabotat-dzhon-tortorella-buduschee-dorofeeva-i-barbash.html |title=«Вегас» вышвырнул Тортореллу. Тренера, который поднял клуб со дна и вывел в финал НХЛ |date=2026-06-18 }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6510570-rajan-krejg-stal-novym-glavnym-trenerom-vegas-golden-najts.html |title=Райан Крэйг стал новым главным тренером «Вегас Голден Найтс» |date=2026-06-17 |url-status= }}</ref> |- | [[Losandželosas "Kings"]] | [[Džims Hillers]]<br>D.J. Smits ''<small>(v.i.)</small>'' | [[Pīters Laviolets]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6499354-piter-laviolett-soglasoval-kontrakt-s-los-andzhelesom-lebryun.html |title=Питер Лавиолетт согласовал контракт с «Лос-Анджелесом» — Лебрюн |date=2026-06-08 |url-status=}}</ref> |- | [[Toronto "Maple Leafs"]] | [[Kreigs Berube]] | [[Džims Hillers]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6466992-toronto-uvolil-krejga-beryube-s-posta-glavnogo-trenera-komandy.html |title=«Торонто» уволил Крэйга Берюбе с поста главного тренера команды |date=2026-05-13 |url-status= }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6510280-v-toronto-mejpl-lifs-nazvali-imya-novogo-glavnogo-trenera.html |title=В «Торонто Мэйпл Лифс» назвали имя нового главного тренера |date=2026-06-17 |url-status= }}</ref> |- | [[Edmontonas "Oilers"]] | Kriss Knobloks | [[Maiks Bebkoks]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6468362-kris-nobloh-uvolen-s-posta-glavnogo-trenera-edmonton-ojlerz.html |title=Крис Ноблох уволен с поста главного тренера «Эдмонтон Ойлерз» |date=2026-05-14 |url-status= }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6518026-majk-bebkok-naznachen-glavnym-trenerom-edmontona.html |title=Майк Бэбкок назначен главным тренером «Эдмонтона» |date=2026-06-23 |url-status= }}</ref> |} === Arēnas izmaiņas === Plānots, ka šī būs pēdējā sezona, kad [[Kalgari "Flames"]] aizvadīs savas mājas spēles "[[Scotiabank Saddledome]]" stadionā, pirms komandas pārcelšanās uz "[[Scotia Place]]" arēnu.<ref>{{cite news |title=Scotia Place name unveiled as work begins on new $800M arena for Calgary Flames |url=https://globalnews.ca/news/10637393/calgary-arena-scotia-place/ |access-date=May 9, 2026 |date=July 22, 2024 |work=Global News |agency=The Canadian Press}}</ref> == Regulārā sezona == Regulārā sezona sāksies 2026. gada septembrī un noslēgsies 2027. gada aprīlī. === Starptautiskās spēles === [[Sietlas "Kraken"]] un [[Karolīnas "Hurricanes"]] komandas aizvadīs divas regulārās sezonas spēles 2026. gada 12. un 14. novembrī "[[Hartwall Arena|Veikkaus Arena]]" stadionā [[Helsinki|Helsinkos]], Somijā. [[Čikāgas "Blackhawks"]] un [[Otavas "Senators"]] komandas aizvadīs divas regulārās sezonas spēles 2026. gada 18. un 20. decembrī "PSD Bank Dome" stadionā [[Diseldorfa|Diseldorfā]], Vācijā. === Ārtelpu spēles === Šosezon līga ir paredzējusi trīs spēles brīvā dabā: * 2026. gada 25. oktobrī [[Vinipegas "Jets"]] 2026. gada ''NHL Heritage Classic'' ietvaros spēlēs pret [[Monreālas "Canadiens"]] Princess Auto stadionā [[Vinipega|Vinipegā]], Manitobas Universitātes pilsētiņas teritorijā.<ref>{{Cite web |url=https://www.sports.ru/hockey/1117004328-vinnipeg-primet-monreal-v-matche-klassiki-naslediya-na-otkrytom-vozdux.html |title=«Виннипег» примет «Монреаль» в матче «Классики наследия» на открытом воздухе в октябре 2026 года. Вместимость арены – 32 243 зрителя |access-date=2025-12-07 |url-status= }}</ref> * 2026. gada 31. decembrī [[Jūtas "Mammoth"]] 2027. gada [[NHL Ziemas klasika|ziemas klasikas]] ietvaros spēlēs pret [[Kolorādo "Avalanche"]] Rice-Eccles stadionā Soltleiksitijā, Jūtas Universitātes pilsētiņas teritorijā.<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6444440-match-zimnej-klassiki-2027-mezhdu-yutoj-i-kolorado-provedut-v-2026-godu.html |title=Матч «Зимней классики» — 2027 между «Ютой» и «Колорадо» проведут в 2026 году |access-date=2026-04-25 |url-status= }}</ref> * 2027. gada 20. februārī [[Dalasas "Stars"]] un [[Vegasas "Golden Knights"]] spēlēs [[AT&T Stadium|AT&T stadionā]] [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtonā]], Teksasas štatā, 2027. gada NHL stadionu sērijas ietvaros.<ref>{{Cite web |url=https://www.nhl.com/news/vegas-to-play-dallas-at-2027-stadium-series |title=Golden Knights to play Stars at 2027 Stadium Series in Dallas |access-date=2026-01-30 |url-status= }}</ref> === NHL Visu zvaigžņu spēle === 2027. gada NHL Visu zvaigžņu spēle notiks 2027. gada 7. februārī [[UBS Arena|UBS arēnā]], kas ir [[Ņujorkas "Islanders"]] mājvieta. NHL Visu zvaigžņu spēle notiks pirmo reizi kopš 2024. gada. 2025. gadā Visu zvaigžņu spēles vietā notika [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā|Četru Nāciju turnīrs]]. 2026. gadā Visu zvaigžņu spēle netika rīkota NHL spēlētāju dalības [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Olimpiskajās spēlēs]] dēļ. == Atsauces == {{atsauces}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:2026. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:2027. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:NHL sezonas]] h8t9d4zqw4xt8f3bzy6sbt649sjxeki 4489721 4489720 2026-07-03T13:20:25Z ZANDMANIS 91184 4489721 wikitext text/x-wiki {{Būs sports|hokejs}} {{Sporta sezonas infokaste |title=2026.—2027. gada NHL sezona |color= |color text= |league=[[Nacionālā hokeja līga]] |sport=[[Hokejs]] |logo= |pixels= |caption= |duration= 2026. gada septembris — 2025. gada jūnijs |no_of_teams=32 |attendance= |TV= |draft=Drafts |draft_link=2026. gada NHL drafts |top_pick=[[Gevins Makena]] |picked_by=[[Toronto "Maple Leafs"]] |season=Regulārā sezona |season_champs= |season_champ_name=Reg. sezonas uzvarētāji |league_champs= |league_champ_name= |second_place= |MVP= |MVP_link= |top_scorer= |top_scorer_link= |promote= |promoted_from= |relegate= |relegate_to= |playoffs=Izslēgšanas spēles |playoffs_link= |conf1=Austrumu |conf1_link= |conf1_champ= |conf1-runner-up= |conf2=Rietumu |conf2_link= |conf2_champ= |conf2-runner-up= |playoffs_MVP= |playoffs_MVP_link= |finals=Stenlija kausa finālsērija |finals_link= |finals_champ= |finals_runner-up= |finals_MVP= |finals_MVP_link= |hronol nosauk=NHL sezonas |iepriek=[[2025.—2026. gada NHL sezona|2025—2026.]] |nākoš=[[2027.—2028. gada NHL sezona|2027.—2028.]] }} '''2026.–2027. gada NHL sezona''' būs 110. (109. spēlētā sezona) sezona [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē. Regulārā sezona sāksies 2026. gada septembrī un noslēgsies 2027. gada aprīlī. Stenlija kausa izslēgšanas spēles sāksies 2026. gada aprīlī un noslēgsies ar Stenlija kausa finālu 2027. gada jūnijā. Sezonā pirmo reizi kopš 1993.–1994. gada regulārās sezonas katra komanda aizvadīs 84 spēles. == Starpsezonas notikumi == === NHL un NHLPA koplīguma pagarināšana === 2025. gada 27. jūnijā [[NHL]] vadība un [[Nacionālās hokeja līgas spēlētāju asociācija|NHLPA]] vienojās par jaunu koplīguma pagarināšanu uz četriem gadiem, kas stāsies spēkā no 2026.–2027. gada sezonas līdz 2029.–2030. gada sezonai. Starp līgumā iekļautajām izmaiņām, sākot ar 2026.–2027. gada sezonu, regulārās sezonas spēļu skaits vienai komandai tiks palielināts no 82 līdz 84 spēlēm.<ref name="2026CBA">{{cite web |title=NHL, NHLPA agree on 4-year extension to CBA |url=https://www.nhl.com/news/nhl-nhlpa-agree-on-4-year-extension-to-cba |access-date=May 9, 2026 |website=NHL.com |date=June 27, 2025|last=Rosen|first=Dan}}</ref> Turklāt tiks aizliegts izmantot amatieru rezerves vārtsargus (emergency back-up goaltenders, EBUG), kurus katrai spēlei nodrošina mājinieku komanda. Tā vietā komandām ir jāalgo savi EBUG, kuri dosies kopā ar viņiem uz spēlēm un kuriem būs atļauts veikt ar spēli nesaistītus pienākumus. Lai novērstu "rezerves" vārtsargu izmantošanu, katram vārtsargam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: * Iepriekšējās trīs sezonās nedrīkst būt spēlējis profesionālo hokeju; * Nedrīkst būt spēlējis nevienu NHL spēli saskaņā ar standarta spēlētāja līgumu; * Nedrīkst būt nospēlējis vairāk par 80 spēlēm profesionālā komandā; * Nedrīkst būt nevienas NHL komandas rezervistu vai ierobežoto brīvo aģentu sarakstā.<ref>{{cite web|url=https://www.vancouverisawesome.com/canucks-hockey/vancouver-canucks-emergency-backup-goaltender-ebug-eligibility-new-cba-10932441|website=Vancouver is Awesome|access-date=May 9, 2026|date=July 11, 2025|title=You are likely eligible to be the Canucks' emergency backup goaltender|first=Daniel|last=Wagner}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/45590905/sources-nhl-nhlpa-final-stages-extending-cba-2030|publisher=ESPN|access-date=May 9, 2026|date=June 26, 2025|title=Sources: NHL, NHLPA in final stages of extending CBA to 2030|first=Emily|last=Kaplan}}</ref> === NHL drafts === [[2026. gada NHL drafts]] notika 2026. gada 26. un 27. jūnijā [[Bufalo "Sabres"]] mājas arēnā "[[KeyBank Center]]" [[Bufalo]] pilsētā, Ņujorkas štatā, ASV, kur [[Toronto "Maple Leafs"]] komanda ar pirmo kopējo drafta numuru izvēlējās kanādiešu uzbrucēju [[Gevins Makena|Gevinu Makenu]].<ref>{{cite web |last=Kimelman |first=Adam |title=2026 NHL Draft to be held in Buffalo |url=https://www.nhl.com/news/2026-nhl-draft-to-be-held-in-buffalo |access-date=May 9, 2026 |website=NHL.com |date=January 12, 2026}}</ref> == Izmaiņas komandu vadībā == === Galvenais treneris === {| class="wikitable" style="font-size: 95%; text-align: center;" !colspan="4"|Starpsezona |- ! Klubs ! Тreneris 2025/26 sezonā ! Treneris 2026/27 sezonā ! Atsauce |- | [[Vankūveras "Canucks"]] | [[Adams Fūts]] | [[Menijs Malhotra]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6474574-vankuver-otpravil-v-otstavku-trenerskij-shtab-pod-rukovodstvom-adama-futa.html |title=«Ванкувер» отправил в отставку тренерский штаб под руководством Адама Фута |date=2026-05-19 }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6491074-vankuver-obyavil-imya-novogo-glavnogo-trenera.html |title=«Ванкувер» объявил имя нового главного тренера |date=2026-06-02 |url-status= }}</ref> |- | [[Vegasas "Golden Knights"]] | [[Brūss Kesidijs]]<br>[[Džons Tortorella]] | [[Raiens Kreigs]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/article-6510640-pochemu-vegas-golden-najts-uvolil-trenera-kakoe-buduschee-u-kluba-gde-budet-rabotat-dzhon-tortorella-buduschee-dorofeeva-i-barbash.html |title=«Вегас» вышвырнул Тортореллу. Тренера, который поднял клуб со дна и вывел в финал НХЛ |date=2026-06-18 }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6510570-rajan-krejg-stal-novym-glavnym-trenerom-vegas-golden-najts.html |title=Райан Крэйг стал новым главным тренером «Вегас Голден Найтс» |date=2026-06-17 |url-status= }}</ref> |- | [[Losandželosas "Kings"]] | [[Džims Hillers]]<br>D.J. Smits ''<small>(v.i.)</small>'' | [[Pīters Laviolets]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6499354-piter-laviolett-soglasoval-kontrakt-s-los-andzhelesom-lebryun.html |title=Питер Лавиолетт согласовал контракт с «Лос-Анджелесом» — Лебрюн |date=2026-06-08 |url-status=}}</ref> |- | [[Toronto "Maple Leafs"]] | [[Kreigs Berube]] | [[Džims Hillers]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6466992-toronto-uvolil-krejga-beryube-s-posta-glavnogo-trenera-komandy.html |title=«Торонто» уволил Крэйга Берюбе с поста главного тренера команды |date=2026-05-13 |url-status= }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6510280-v-toronto-mejpl-lifs-nazvali-imya-novogo-glavnogo-trenera.html |title=В «Торонто Мэйпл Лифс» назвали имя нового главного тренера |date=2026-06-17 |url-status= }}</ref> |- | [[Edmontonas "Oilers"]] | Kriss Knobloks | [[Maiks Bebkoks]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6468362-kris-nobloh-uvolen-s-posta-glavnogo-trenera-edmonton-ojlerz.html |title=Крис Ноблох уволен с поста главного тренера «Эдмонтон Ойлерз» |date=2026-05-14 |url-status= }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6518026-majk-bebkok-naznachen-glavnym-trenerom-edmontona.html |title=Майк Бэбкок назначен главным тренером «Эдмонтона» |date=2026-06-23 |url-status= }}</ref> |} === Arēnas izmaiņas === Plānots, ka šī būs pēdējā sezona, kad [[Kalgari "Flames"]] aizvadīs savas mājas spēles "[[Scotiabank Saddledome]]" stadionā, pirms komandas pārcelšanās uz "[[Scotia Place]]" arēnu.<ref>{{cite news |title=Scotia Place name unveiled as work begins on new $800M arena for Calgary Flames |url=https://globalnews.ca/news/10637393/calgary-arena-scotia-place/ |access-date=May 9, 2026 |date=July 22, 2024 |work=Global News |agency=The Canadian Press}}</ref> == Regulārā sezona == Regulārā sezona sāksies 2026. gada septembrī un noslēgsies 2027. gada aprīlī. === Starptautiskās spēles === [[Sietlas "Kraken"]] un [[Karolīnas "Hurricanes"]] komandas aizvadīs divas regulārās sezonas spēles 2026. gada 12. un 14. novembrī "[[Hartwall Arena|Veikkaus Arena]]" stadionā [[Helsinki|Helsinkos]], Somijā. [[Čikāgas "Blackhawks"]] un [[Otavas "Senators"]] komandas aizvadīs divas regulārās sezonas spēles 2026. gada 18. un 20. decembrī "PSD Bank Dome" stadionā [[Diseldorfa|Diseldorfā]], Vācijā. === Ārtelpu spēles === Šosezon līga ir paredzējusi trīs spēles brīvā dabā: * 2026. gada 25. oktobrī [[Vinipegas "Jets"]] 2026. gada ''NHL Heritage Classic'' ietvaros spēlēs pret [[Monreālas "Canadiens"]] Princess Auto stadionā [[Vinipega|Vinipegā]], Manitobas Universitātes pilsētiņas teritorijā.<ref>{{Cite web |url=https://www.sports.ru/hockey/1117004328-vinnipeg-primet-monreal-v-matche-klassiki-naslediya-na-otkrytom-vozdux.html |title=«Виннипег» примет «Монреаль» в матче «Классики наследия» на открытом воздухе в октябре 2026 года. Вместимость арены – 32 243 зрителя |access-date=2025-12-07 |url-status= }}</ref> * 2026. gada 31. decembrī [[Jūtas "Mammoth"]] 2027. gada [[NHL Ziemas klasika|ziemas klasikas]] ietvaros spēlēs pret [[Kolorādo "Avalanche"]] Rice-Eccles stadionā Soltleiksitijā, Jūtas Universitātes pilsētiņas teritorijā.<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6444440-match-zimnej-klassiki-2027-mezhdu-yutoj-i-kolorado-provedut-v-2026-godu.html |title=Матч «Зимней классики» — 2027 между «Ютой» и «Колорадо» проведут в 2026 году |access-date=2026-04-25 |url-status= }}</ref> * 2027. gada 20. februārī [[Dalasas "Stars"]] un [[Vegasas "Golden Knights"]] spēlēs [[AT&T Stadium|AT&T stadionā]] [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtonā]], Teksasas štatā, 2027. gada NHL stadionu sērijas ietvaros.<ref>{{Cite web |url=https://www.nhl.com/news/vegas-to-play-dallas-at-2027-stadium-series |title=Golden Knights to play Stars at 2027 Stadium Series in Dallas |access-date=2026-01-30 |url-status= }}</ref> === NHL Visu zvaigžņu spēle === 2027. gada NHL Visu zvaigžņu spēle notiks 2027. gada 7. februārī [[UBS Arena|UBS arēnā]], kas ir [[Ņujorkas "Islanders"]] mājvieta. NHL Visu zvaigžņu spēle notiks pirmo reizi kopš 2024. gada. 2025. gadā Visu zvaigžņu spēles vietā notika [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā|Četru Nāciju turnīrs]]. 2026. gadā Visu zvaigžņu spēle netika rīkota NHL spēlētāju dalības [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Olimpiskajās spēlēs]] dēļ. == Atsauces == {{atsauces}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:2026. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:2027. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:NHL sezonas]] 109ozhwx3comisipe76kx5hrjix3nee 4489728 4489721 2026-07-03T13:47:39Z Edgars2007 9590 4489728 wikitext text/x-wiki {{Būs sports|hokejs}} {{Sporta sezonas infokaste |title=2026.—2027. gada NHL sezona |color= |color text= |league=[[Nacionālā hokeja līga]] |sport=[[Hokejs]] |logo= |pixels= |caption= |duration= 2026. gada septembris — 2027. gada jūnijs |no_of_teams=32 |attendance= |TV= |draft=Drafts |draft_link=2026. gada NHL drafts |top_pick=[[Gevins Makena]] |picked_by=[[Toronto "Maple Leafs"]] |season=Regulārā sezona |season_champs= |season_champ_name=Reg. sezonas uzvarētāji |league_champs= |league_champ_name= |second_place= |MVP= |MVP_link= |top_scorer= |top_scorer_link= |promote= |promoted_from= |relegate= |relegate_to= |playoffs=Izslēgšanas spēles |playoffs_link= |conf1=Austrumu |conf1_link= |conf1_champ= |conf1-runner-up= |conf2=Rietumu |conf2_link= |conf2_champ= |conf2-runner-up= |playoffs_MVP= |playoffs_MVP_link= |finals=Stenlija kausa finālsērija |finals_link= |finals_champ= |finals_runner-up= |finals_MVP= |finals_MVP_link= |hronol nosauk=NHL sezonas |iepriek=[[2025.—2026. gada NHL sezona|2025—2026.]] |nākoš=[[2027.—2028. gada NHL sezona|2027.—2028.]] }} '''2026.–2027. gada NHL sezona''' būs 110. (109. spēlētā sezona) sezona [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē. Regulārā sezona sāksies 2026. gada septembrī un noslēgsies 2027. gada aprīlī. Stenlija kausa izslēgšanas spēles sāksies 2026. gada aprīlī un noslēgsies ar Stenlija kausa finālu 2027. gada jūnijā. Sezonā pirmo reizi kopš 1993.–1994. gada regulārās sezonas katra komanda aizvadīs 84 spēles. == Starpsezonas notikumi == === NHL un NHLPA koplīguma pagarināšana === 2025. gada 27. jūnijā [[NHL]] vadība un [[Nacionālās hokeja līgas spēlētāju asociācija|NHLPA]] vienojās par jaunu koplīguma pagarināšanu uz četriem gadiem, kas stāsies spēkā no 2026.–2027. gada sezonas līdz 2029.–2030. gada sezonai. Starp līgumā iekļautajām izmaiņām, sākot ar 2026.–2027. gada sezonu, regulārās sezonas spēļu skaits vienai komandai tiks palielināts no 82 līdz 84 spēlēm.<ref name="2026CBA">{{cite web |title=NHL, NHLPA agree on 4-year extension to CBA |url=https://www.nhl.com/news/nhl-nhlpa-agree-on-4-year-extension-to-cba |access-date=May 9, 2026 |website=NHL.com |date=June 27, 2025|last=Rosen|first=Dan}}</ref> Turklāt tiks aizliegts izmantot amatieru rezerves vārtsargus (emergency back-up goaltenders, EBUG), kurus katrai spēlei nodrošina mājinieku komanda. Tā vietā komandām ir jāalgo savi EBUG, kuri dosies kopā ar viņiem uz spēlēm un kuriem būs atļauts veikt ar spēli nesaistītus pienākumus. Lai novērstu "rezerves" vārtsargu izmantošanu, katram vārtsargam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: * Iepriekšējās trīs sezonās nedrīkst būt spēlējis profesionālo hokeju; * Nedrīkst būt spēlējis nevienu NHL spēli saskaņā ar standarta spēlētāja līgumu; * Nedrīkst būt nospēlējis vairāk par 80 spēlēm profesionālā komandā; * Nedrīkst būt nevienas NHL komandas rezervistu vai ierobežoto brīvo aģentu sarakstā.<ref>{{cite web|url=https://www.vancouverisawesome.com/canucks-hockey/vancouver-canucks-emergency-backup-goaltender-ebug-eligibility-new-cba-10932441|website=Vancouver is Awesome|access-date=May 9, 2026|date=July 11, 2025|title=You are likely eligible to be the Canucks' emergency backup goaltender|first=Daniel|last=Wagner}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/45590905/sources-nhl-nhlpa-final-stages-extending-cba-2030|publisher=ESPN|access-date=May 9, 2026|date=June 26, 2025|title=Sources: NHL, NHLPA in final stages of extending CBA to 2030|first=Emily|last=Kaplan}}</ref> === NHL drafts === [[2026. gada NHL drafts]] notika 2026. gada 26. un 27. jūnijā [[Bufalo "Sabres"]] mājas arēnā "[[KeyBank Center]]" [[Bufalo]] pilsētā, Ņujorkas štatā, ASV, kur [[Toronto "Maple Leafs"]] komanda ar pirmo kopējo drafta numuru izvēlējās kanādiešu uzbrucēju [[Gevins Makena|Gevinu Makenu]].<ref>{{cite web |last=Kimelman |first=Adam |title=2026 NHL Draft to be held in Buffalo |url=https://www.nhl.com/news/2026-nhl-draft-to-be-held-in-buffalo |access-date=May 9, 2026 |website=NHL.com |date=January 12, 2026}}</ref> == Izmaiņas komandu vadībā == === Galvenais treneris === {| class="wikitable" style="font-size: 95%; text-align: center;" !colspan="4"|Starpsezona |- ! Klubs ! Тreneris 2025/26 sezonā ! Treneris 2026/27 sezonā ! Atsauce |- | [[Vankūveras "Canucks"]] | [[Adams Fūts]] | [[Menijs Malhotra]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6474574-vankuver-otpravil-v-otstavku-trenerskij-shtab-pod-rukovodstvom-adama-futa.html |title=«Ванкувер» отправил в отставку тренерский штаб под руководством Адама Фута |date=2026-05-19 }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6491074-vankuver-obyavil-imya-novogo-glavnogo-trenera.html |title=«Ванкувер» объявил имя нового главного тренера |date=2026-06-02 |url-status= }}</ref> |- | [[Vegasas "Golden Knights"]] | [[Brūss Kesidijs]]<br>[[Džons Tortorella]] | [[Raiens Kreigs]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/article-6510640-pochemu-vegas-golden-najts-uvolil-trenera-kakoe-buduschee-u-kluba-gde-budet-rabotat-dzhon-tortorella-buduschee-dorofeeva-i-barbash.html |title=«Вегас» вышвырнул Тортореллу. Тренера, который поднял клуб со дна и вывел в финал НХЛ |date=2026-06-18 }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6510570-rajan-krejg-stal-novym-glavnym-trenerom-vegas-golden-najts.html |title=Райан Крэйг стал новым главным тренером «Вегас Голден Найтс» |date=2026-06-17 |url-status= }}</ref> |- | [[Losandželosas "Kings"]] | [[Džims Hillers]]<br>D.J. Smits ''<small>(v.i.)</small>'' | [[Pīters Laviolets]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6499354-piter-laviolett-soglasoval-kontrakt-s-los-andzhelesom-lebryun.html |title=Питер Лавиолетт согласовал контракт с «Лос-Анджелесом» — Лебрюн |date=2026-06-08 |url-status=}}</ref> |- | [[Toronto "Maple Leafs"]] | [[Kreigs Berube]] | [[Džims Hillers]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6466992-toronto-uvolil-krejga-beryube-s-posta-glavnogo-trenera-komandy.html |title=«Торонто» уволил Крэйга Берюбе с поста главного тренера команды |date=2026-05-13 |url-status= }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6510280-v-toronto-mejpl-lifs-nazvali-imya-novogo-glavnogo-trenera.html |title=В «Торонто Мэйпл Лифс» назвали имя нового главного тренера |date=2026-06-17 |url-status= }}</ref> |- | [[Edmontonas "Oilers"]] | Kriss Knobloks | [[Maiks Bebkoks]] |<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6468362-kris-nobloh-uvolen-s-posta-glavnogo-trenera-edmonton-ojlerz.html |title=Крис Ноблох уволен с поста главного тренера «Эдмонтон Ойлерз» |date=2026-05-14 |url-status= }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6518026-majk-bebkok-naznachen-glavnym-trenerom-edmontona.html |title=Майк Бэбкок назначен главным тренером «Эдмонтона» |date=2026-06-23 |url-status= }}</ref> |} === Arēnas izmaiņas === Plānots, ka šī būs pēdējā sezona, kad [[Kalgari "Flames"]] aizvadīs savas mājas spēles "[[Scotiabank Saddledome]]" stadionā, pirms komandas pārcelšanās uz "[[Scotia Place]]" arēnu.<ref>{{cite news |title=Scotia Place name unveiled as work begins on new $800M arena for Calgary Flames |url=https://globalnews.ca/news/10637393/calgary-arena-scotia-place/ |access-date=May 9, 2026 |date=July 22, 2024 |work=Global News |agency=The Canadian Press}}</ref> == Regulārā sezona == Regulārā sezona sāksies 2026. gada septembrī un noslēgsies 2027. gada aprīlī. === Starptautiskās spēles === [[Sietlas "Kraken"]] un [[Karolīnas "Hurricanes"]] komandas aizvadīs divas regulārās sezonas spēles 2026. gada 12. un 14. novembrī "[[Hartwall Arena|Veikkaus Arena]]" stadionā [[Helsinki|Helsinkos]], Somijā. [[Čikāgas "Blackhawks"]] un [[Otavas "Senators"]] komandas aizvadīs divas regulārās sezonas spēles 2026. gada 18. un 20. decembrī "PSD Bank Dome" stadionā [[Diseldorfa|Diseldorfā]], Vācijā. === Ārtelpu spēles === Šosezon līga ir paredzējusi trīs spēles brīvā dabā: * 2026. gada 25. oktobrī [[Vinipegas "Jets"]] 2026. gada ''NHL Heritage Classic'' ietvaros spēlēs pret [[Monreālas "Canadiens"]] Princess Auto stadionā [[Vinipega|Vinipegā]], Manitobas Universitātes pilsētiņas teritorijā.<ref>{{Cite web |url=https://www.sports.ru/hockey/1117004328-vinnipeg-primet-monreal-v-matche-klassiki-naslediya-na-otkrytom-vozdux.html |title=«Виннипег» примет «Монреаль» в матче «Классики наследия» на открытом воздухе в октябре 2026 года. Вместимость арены – 32 243 зрителя |access-date=2025-12-07 |url-status= }}</ref> * 2026. gada 31. decembrī [[Jūtas "Mammoth"]] 2027. gada [[NHL Ziemas klasika|ziemas klasikas]] ietvaros spēlēs pret [[Kolorādo "Avalanche"]] Rice-Eccles stadionā Soltleiksitijā, Jūtas Universitātes pilsētiņas teritorijā.<ref>{{Cite web |url=https://www.championat.com/hockey/news-6444440-match-zimnej-klassiki-2027-mezhdu-yutoj-i-kolorado-provedut-v-2026-godu.html |title=Матч «Зимней классики» — 2027 между «Ютой» и «Колорадо» проведут в 2026 году |access-date=2026-04-25 |url-status= }}</ref> * 2027. gada 20. februārī [[Dalasas "Stars"]] un [[Vegasas "Golden Knights"]] spēlēs [[AT&T Stadium|AT&T stadionā]] [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtonā]], Teksasas štatā, 2027. gada NHL stadionu sērijas ietvaros.<ref>{{Cite web |url=https://www.nhl.com/news/vegas-to-play-dallas-at-2027-stadium-series |title=Golden Knights to play Stars at 2027 Stadium Series in Dallas |access-date=2026-01-30 |url-status= }}</ref> === NHL Visu zvaigžņu spēle === 2027. gada NHL Visu zvaigžņu spēle notiks 2027. gada 7. februārī [[UBS Arena|UBS arēnā]], kas ir [[Ņujorkas "Islanders"]] mājvieta. NHL Visu zvaigžņu spēle notiks pirmo reizi kopš 2024. gada. 2025. gadā Visu zvaigžņu spēles vietā notika [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā|Četru Nāciju turnīrs]]. 2026. gadā Visu zvaigžņu spēle netika rīkota NHL spēlētāju dalības [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Olimpiskajās spēlēs]] dēļ. == Atsauces == {{atsauces}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:2026. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:2027. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:NHL sezonas]] lba4ae0lyzpcs95wjmhkud1p0erm4aj 0 635065 4489754 2026-07-03T14:29:00Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Adzes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Adzes 6. urbuma intervāls 888—898 m | vecums = ap 457 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšordoviks]] | stāvs = [[Sandbas stāvs|Sandbas]] | grupa = | formācija... 4489754 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Adzes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Adzes 6. urbuma intervāls 888—898 m | vecums = ap 457 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšordoviks]] | stāvs = [[Sandbas stāvs|Sandbas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Haljalas horizonts|Haljalas]] | svīta = '''Adzes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]] | biezums = 7-18 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[pleckāji]], [[gliemeņvēži]] u.c. | atklājējs = R. Ulste, T. Spriņģe,</br>L. Gailīte }} '''Adzes svīta''' ir [[Augšordoviks|augšordovika]] (pēc senākiem datiem [[Vidusordoviks|vidusordovika]]) [[Haljalas horizonts|haljalas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Svītu 1974. gadā izdalīja [[Rita Ulste]], Tatjana Spriņģe un [[Lilita Gailīte]] [[Adzes]] 6. urbumā, 884,0—895,5 m intervālā. Vēlāk svītas apjomu samazināja, augšējo ridu izdalot atsevišķā blīdenes svītā. Pašlaik stratotipiskajā griezumā svīta ir noteikta 888—898 m intervālā. Neostratotips ir Saldus 5PM urbuma 1060-1073 m intervāls. Svīta nosaukta Adzes apdzīvotās vietas vārdā, Kurzemē, [[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagastā]], [[Rīva (upe)|Rīvas]] upes labajā krastā, kur tika veikts dziļurbums. == Apraksts == Adzes svīta ir izplatīta visā Rietumu struktūrfaciālās zonas platībā, izņemot Valmieras-Lokno pacēlumu. Ziemeļu griezumos tā sastāv no pelēkiem mālainiem organogēni-detrītiskiem kaļķakmeņiem ar zaļganīgi pelēku biomorfu merģeļu starpkārtām. Pārējos Latvijas lielākās daļas griezumos svītu veido pelēku organogēni-detrītisku kaļķammeņu un biomorfu merģeļu mija apmēram vienādā proporcijā. Iežiem ir horizontāli un viļņoti slāņaina tekstūra. Adzes svītas raksturīga īpatnība ir tās sastāvā esošie 0,01—0,05 m biezie metabentonītu starpslāņi, kuru skaits reizēm var sniegties līdz 11 (Piltenes 30. urbums). Svīta satur veselas trilobītu čaulas vai to lauskas, pleckāju saskalojumus, gliemeņvēžu, konodontu un hitinozoju fosilijas. Adzes svīta bez pārrāvuma uzguļ tai apakšā esošajiem viesturu sērijas kaļķakmeņiem un ir labi nodalāma, pateicoties merģeļu starpkārtām. Karotāžas diagrammā šī robeža skaidri fiksējas ar krasu KC vērtību pazemināšanos. Adzes svītas biezums mainās no 5 m (Staiceles 4. urbums) līdz 14 m (Liepājas urbums) un 12—13 m (Dzērbenes 100. un Taurkalnes urbumi).<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 32-33. lpp.</ref> === Igaunijā un Lietuvā === Igaunijā svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā, kur tā iekļauta haljalas horizonta sastāvā un tās lielākais biezums (16 m) ir Pjaigistes Abjas urbumā. Lietuvā svīta ir ir izpaltīta valsts ziemeļrietumu daļā un maksimālais zināmais biezums ir 11,5 metri. Svītu veido kaļķakmeņi un merģeļi. == Paleontoloģiskais raksturojums == Adzes svītā ir sastopamas trilobītu Lonchodomas rostratus, Flexicalymene aff. jemtlandica, Asaphus ludibundus, A. lepidus, kā arī gliemeņvēžu Steusloffia costata, Euprimites locknensis, Pedomphalella egregia, Parapyxion obesum, Primitiella ansiensis paliekas. Tās parāda svītas piederību idaveres un jehvi horizontiem (mūsdienās haljalas horizonts).<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. ''Стратиграфические схемы Латвийской ССР'', Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 47. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] ap4yad1jyk1sma2xvcjeqoyf414oyfe 4489755 4489754 2026-07-03T14:44:16Z Jānis U. 198 4489755 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Adzes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Adzes 6. urbuma intervāls 888—898 m | vecums = ap 457 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšordoviks]] | stāvs = [[Sandbas stāvs|Sandbas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Haljalas horizonts|Haljalas]] | svīta = '''Adzes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]], [[merģeļi]] | biezums = 5-14 m (Igaunijā 16 m) | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[pleckāji]], [[gliemeņvēži]] u.c. | atklājējs = R. Ulste, T. Spriņģe,</br>L. Gailīte }} '''Adzes svīta''' ir [[Augšordoviks|augšordovika]] (pēc senākiem datiem [[Vidusordoviks|vidusordovika]]) [[Haljalas horizonts|haljalas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Svītu 1974. gadā izdalīja [[Rita Ulste]], Tatjana Spriņģe un [[Lilita Gailīte]] [[Adzes]] 6. urbumā, 884,0—895,5 m intervālā. Vēlāk svītas apjomu samazināja, augšējo ridu izdalot atsevišķā [[Blīdenes svīta|blīdenes svītā]]. Pašlaik stratotipiskajā griezumā svīta ir noteikta 888—898 m intervālā. Neostratotips ir [[Saldus]] 5PM urbuma 1060-1073 m intervāls. Svīta nosaukta Adzes apdzīvotās vietas vārdā, [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagastā]], [[Rīva (upe)|Rīvas]] upes labajā krastā, kur tika veikts dziļurbums. == Apraksts == Adzes svīta ir izplatīta visā Rietumu struktūrfaciālās zonas platībā, izņemot [[Valmieras-Lokno pacēlums|Valmieras-Lokno pacēlumu]]. Ziemeļu griezumos tā sastāv no pelēkiem mālainiem organogēni-detrītiskiem [[kaļķakmeņi]]em ar zaļganīgi pelēku biomorfu [[Merģelis|merģeļu]] starpkārtām. Pārējos [[Latvija]]s lielākās daļas griezumos svītu veido pelēku organogēni-detrītisku kaļķammeņu un biomorfu merģeļu mija apmēram vienādā proporcijā. [[Ieži]]em ir horizontāli un viļņoti slāņaina [[Iežu tekstūra|tekstūra]]. Adzes svītas raksturīga īpatnība ir tās sastāvā esošie 0,01—0,05 m biezie [[Metabentonīts|metabentonītu]] starpslāņi, kuru skaits reizēm var sniegties līdz 11 ([[Piltene]]s 30. urbums). Svīta satur veselas [[Trilobīti|trilobītu]] [[čaula]]s vai to lauskas, [[Pleckāji|pleckāju]] saskalojumus, [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]], [[Konodonti|konodontu]] un [[Hitinozoji|hitinozoju]] [[fosilijas]]. Adzes svīta bez pārrāvuma uzguļ tai apakšā esošajiem [[viesturu sērija]]s kaļķakmeņiem un ir labi nodalāma, pateicoties merģeļu starpkārtām. [[Karotāža]]s diagrammā šī robeža skaidri fiksējas ar krasu KC vērtību pazemināšanos. Adzes svītas biezums mainās no 5 m ([[Staicele]]s 4. urbums) līdz 14 m ([[Liepāja]]s urbums) un 12—13 m ([[Dzērbene]]s 100. un [[Taurkalne]]s urbumi).<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 32-33. lpp.</ref> === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā, kur tā iekļauta haljalas horizonta sastāvā un tās lielākais biezums (16 m) ir Pjaigistes Abjas urbumā. [[Lietuva|Lietuvā]] svīta ir ir izpaltīta valsts ziemeļrietumu daļā un maksimālais zināmais biezums ir 11,5 metri. Svītu veido kaļķakmeņi un merģeļi. == Paleontoloģiskais raksturojums == Adzes svītā ir sastopamas trilobītu ''[[Lonchodomas rostratus]]'', ''[[Flexicalymene jemtlandica|Flexicalymene aff. jemtlandica]]'', ''[[Asaphus ludibundus]]'', ''[[Asaphus lepidus|A. lepidus]]'', kā arī gliemeņvēžu ''[[Steusloffia costata]]'', ''[[Euprimites locknensis]]'', ''[[Pedomphalella egregia]]'', ''[[Parapyxion obesum]]'', ''[[Primitiella ansiensis]]'' paliekas. Tās parāda svītas piederību [[Idaveres horizonts|idaveres]] un [[Jehvi horizonts|jehvi]] horizontiem (mūsdienās haljalas horizonts).<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. ''Стратиграфические схемы Латвийской ССР'', Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 47. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] aa9nho9zdvxrr07eldc20uvxqv1ehlz 4489760 4489755 2026-07-03T14:52:06Z Meistars Joda 781 4489760 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Adzes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Adzes 6. urbuma intervāls 888—898 m | vecums = ap 457 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšordoviks]] | stāvs = [[Sandbas stāvs|Sandbas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Haljalas horizonts|Haljalas]] | svīta = '''Adzes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]], [[merģeļi]] | biezums = 5-14 m (Igaunijā 16 m) | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[pleckāji]], [[gliemeņvēži]] u.c. | atklājējs = R. Ulste, T. Spriņģe,</br>L. Gailīte }} '''Adzes svīta''' ir [[Augšordoviks|augšordovika]] (pēc senākiem datiem [[Vidusordoviks|vidusordovika]]) [[Haljalas horizonts|haljalas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Svītu 1974. gadā izdalīja [[Rita Ulste]], Tatjana Spriņģe un [[Lilita Gailīte]] [[Adzes]] 6. urbumā, 884,0—895,5 m intervālā. Vēlāk svītas apjomu samazināja, augšējo ridu izdalot atsevišķā [[Blīdenes svīta|blīdenes svītā]]. Pašlaik stratotipiskajā griezumā svīta ir noteikta 888—898 m intervālā. Neostratotips ir [[Saldus]] 5PM urbuma 1060-1073 m intervāls. Svīta nosaukta Adzes apdzīvotās vietas vārdā, [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagastā]], [[Rīva (upe)|Rīvas]] upes labajā krastā, kur tika veikts dziļurbums. == Apraksts == Adzes svīta ir izplatīta visā Rietumu struktūrfaciālās zonas platībā, izņemot [[Valmieras-Lokno pacēlums|Valmieras-Lokno pacēlumu]]. Ziemeļu griezumos tā sastāv no pelēkiem mālainiem organogēni-detrītiskiem [[kaļķakmeņi]]em ar zaļganīgi pelēku biomorfu [[Merģelis|merģeļu]] starpkārtām. Pārējos [[Latvija]]s lielākās daļas griezumos svītu veido pelēku organogēni-detrītisku kaļķammeņu un biomorfu merģeļu mija apmēram vienādā proporcijā. [[Ieži]]em ir horizontāli un viļņoti slāņaina [[Iežu tekstūra|tekstūra]]. Adzes svītas raksturīga īpatnība ir tās sastāvā esošie 0,01—0,05 m biezie [[Metabentonīts|metabentonītu]] starpslāņi, kuru skaits reizēm var sniegties līdz 11 ([[Piltene]]s 30. urbums). Svīta satur veselas [[Trilobīti|trilobītu]] [[čaula]]s vai to lauskas, [[Pleckāji|pleckāju]] saskalojumus, [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]], [[Konodonti|konodontu]] un [[Hitinozoji|hitinozoju]] [[fosilijas]]. Adzes svīta bez pārrāvuma uzguļ tai apakšā esošajiem [[viesturu sērija]]s kaļķakmeņiem un ir labi nodalāma, pateicoties merģeļu starpkārtām. [[Karotāža]]s diagrammā šī robeža skaidri fiksējas ar krasu KC vērtību pazemināšanos. Adzes svītas biezums mainās no 5 m ([[Staicele]]s 4. urbums) līdz 14 m ([[Liepāja]]s urbums) un 12—13 m ([[Dzērbene]]s 100. un [[Taurkalne]]s urbumi).<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 32-33. lpp.</ref> === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā, kur tā iekļauta haljalas horizonta sastāvā un tās lielākais biezums (16 m) ir Pjaigistes Abjas urbumā. [[Lietuva|Lietuvā]] svīta ir ir izplatīta valsts ziemeļrietumu daļā un maksimālais zināmais biezums ir 11,5 metri. Svītu veido kaļķakmeņi un merģeļi. == Paleontoloģiskais raksturojums == Adzes svītā ir sastopamas trilobītu ''[[Lonchodomas rostratus]]'', ''[[Flexicalymene jemtlandica|Flexicalymene aff. jemtlandica]]'', ''[[Asaphus ludibundus]]'', ''[[Asaphus lepidus|A. lepidus]]'', kā arī gliemeņvēžu ''[[Steusloffia costata]]'', ''[[Euprimites locknensis]]'', ''[[Pedomphalella egregia]]'', ''[[Parapyxion obesum]]'', ''[[Primitiella ansiensis]]'' paliekas. Tās parāda svītas piederību [[Idaveres horizonts|idaveres]] un [[Jehvi horizonts|jehvi]] horizontiem (mūsdienās haljalas horizonts).<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. ''Стратиграфические схемы Латвийской ССР'', Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 47. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 628gxsekxwhfa5midc83qcb55aeafao 0 635066 4489758 2026-07-03T14:49:10Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''The Magnetic Fields'' | Attēls = MagneticVlcsnap-2024-04-14-11h09m07s983.png | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas koncerts 2024. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | Žanrs = [[indīpops]]<br />[[eksperimentālais pops]]<br />[[sintpops]] | Gadi = 1989—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://houseoftomorrow.com/ houseoftomorrow.com] | Dalībnieki = * Stefi... 4489758 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''The Magnetic Fields'' | Attēls = MagneticVlcsnap-2024-04-14-11h09m07s983.png | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas koncerts 2024. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | Žanrs = [[indīpops]]<br />[[eksperimentālais pops]]<br />[[sintpops]] | Gadi = 1989—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://houseoftomorrow.com/ houseoftomorrow.com] | Dalībnieki = * [[Stefins Merits]] * [[Klaudija Gonsona]] * [[Sems Devols]] * [[Džons Vū (dziedātājs)|Džons Vū]] * [[Šērlija Simsa]] * [[Kriss Jūens]] * [[Entonijs Kačinskis]] | Bij_dalībnieki = * [[Sūzena Enveja]] * [[LD Begtols]] }} '''''The Magnetic Fields''''' ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] mūzikas grupa, kuru dibinājis un vada [[Stefins Merits]]. Merits ir grupas galvenais dziesmu autors, producents un vokālists, kā arī bieži spēlē vairākus instrumentus. Grupas nosaukums aizgūts no [[Andrē Bretons|Andrē Bretona]] un [[Filips Supo|Filipa Supo]] romāna ''[[Les Champs Magnétiques]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.interviewmagazine.com/blogs/music/2010-02-11/stephin-merritt-magnetic-fields-/|title=The Magnetic Fields Get Real - Music - Interview Magazine|website=www.interviewmagazine.com|access-date=2026-07-03}}</ref> Grupa savu debijas singlu “100,000 Fireflies” izdeva 1991. gadā. Šis singls bija raksturīgs grupas agrīnajam daiļrades posmam, ko raksturoja Merita radīta sintezatoru instrumentācija, savukārt galveno vokālu izpildīja [[Sūzena Enveja]] (vēlāk, sākot ar EP ierakstu ''The House of Tomorrow'', pats Stefins Merits). Vēlāk izveidojās tradicionālāks grupas sastāvs, kurā pašlaik darbojas Merits, [[Klaudija Gonsona]], [[Sems Devols]] un [[Džons Vū (dziedātājs)|Džons Vū]], reizēm viesvokālus izpildot [[Šērlija Simsa|Šērlijai Simsai]]. Grupas pazīstamākais darbs ir 1999. gada trīs daļu konceptalbums ''69 Love Songs''. Tam sekoja tā dēvētā “bez sintezatoru” triloģija — ''i'' (2004), ''Distortion'' (2008) un ''Realism'' (2010). Grupas jaunākais albums ''Quickies'' tika izdots 2020. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV sintpopa grupas]] [[Kategorija:ASV popgrupas]] sqb9ytrl3to7clt723w9npnsg7yogaw 3 635067 4489765 2026-07-03T14:59:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4489765 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=BAnsons}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 3. jūlijs, plkst. 17.59 (EEST) pi6yrl8eib8e7k5kbo1kb199uz24r4x 0 635068 4489782 2026-07-03T17:10:06Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lohgilpheda | official_name = ''Lochgilphead''<br/>''Ceann Loch Gilb'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Lochgilphead a... 4489782 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lohgilpheda | official_name = ''Lochgilphead''<br/>''Ceann Loch Gilb'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Lochgilphead at dusk - geograph.org.uk - 1979891.jpg | image2 = KilmoryCastle(PatrickMackie)May2006.jpg | image3 = War memorial and drinking fountain, Lochgilphead - geograph.org.uk - 2570022.jpg | image4 = }} | image_caption = Skats uz Lohgilphedu krēslas stundā; Kilmori pils; Skvērs pilsētas centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Lielbritānija | latd = 56| latm = 02| lats =24 | latNS = N | longd = 05| longm = 25| longs =37 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Ārgaila un Bjūta]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 2390 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = PA31 | website = | footnotes = }} '''Lohgilpheda''' ({{val|en|Lochgilphead}}, {{val|sco|Lochgilpheid}}, {{val|gd|Ceann Loch Gilb}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumu daļā. Tā ir administratīvais centrs [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] apgabalam. Pilsēta atrodas [[Kintairas pussala]]s ziemeļdaļā Lohgilpa līča (kas ir neliels [[Lohfains|Lohfaina]] līča atzars) ziemeļu galā. == Vēsture == Lohgilpheda kā plānota apdzīvota vieta tika izveidota 1790. gadā, drīz pēc tam, kad tika pabeigta militārā ceļa izbūve no [[Inverēri]]. Pilsētas nozīme strauji pieauga pēc Krīnanas kanāla atklāšanas 1801. gadā, kas nodrošināja kuģošanas ceļu starp [[Klaida]]s upes estuāru un [[Hebridu salas|Rietumu salām]], apejot bīstamo Kintairas pussalas ragu. 19. gadsimtā pilsēta kļuva par nozīmīgu transporta, tirdzniecības un zvejniecības mezglu reģionā. Kad 1975. gadā tika veiktas administratīvās reformas, Lohgilpheda tās izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ kļuva par jaunizveidotā Ārgailas un Bjūtas distrikta centru, pārņemot šo funkciju no vēsturiskās Inverēri pilsētas. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās pilsēta galvenokārt darbojas kā administratīvais un pakalpojumu centrs plašākam reģionam. Lielākā daļa darbvietu ir saistītas ar pašvaldības iestādēm, mežsaimniecību un veselības aprūpi (šeit atrodas Ārgailas un Bjūtas slimnīca). Netālu no pilsētas atrodas Kilmārtinas ieleja (''Kilmardin Glen''), kas ir starptautiski nozīmīgs arheoloģijas piemineklis ar aizvēsturiskiem akmens krāvumiem, monolītiem un klinšu zīmējumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] rp7s0m3b17gwjw3lk6gsr0eioybkd9s 0 635069 4489783 2026-07-03T17:11:05Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Lohgilpheda]] 4489783 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lohgilpheda]] q0onpzkex1rlebsroonhpjxhdseh56x 0 635070 4489784 2026-07-03T17:11:28Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Lohgilpheda]] 4489784 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lohgilpheda]] q0onpzkex1rlebsroonhpjxhdseh56x 0 635071 4489785 2026-07-03T17:12:16Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Lohgilpheda]] 4489785 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lohgilpheda]] q0onpzkex1rlebsroonhpjxhdseh56x 0 635072 4489786 2026-07-03T17:12:31Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Lohgilpheda]] 4489786 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lohgilpheda]] q0onpzkex1rlebsroonhpjxhdseh56x 0 635073 4489787 2026-07-03T17:17:13Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Infobox military conflict | conflict = Kauja pie Piramīdām| | partof = [[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|Karagājiena uz Ēģipti (1798—1801)]] | image = Francois-Louis-Joseph Watteau 001.jpg | caption = ''Kauja pie Piramīdām'' <br /> [[Fransuā Luī Žozefs Vato]], 1799 | map_type = | map_relief = | map_size = | date = {{dat|1798|7|21}} | place = Netālu no [[Imbaba]]s,... 4489787 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Kauja pie Piramīdām| | partof = [[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|Karagājiena uz Ēģipti (1798—1801)]] | image = Francois-Louis-Joseph Watteau 001.jpg | caption = ''Kauja pie Piramīdām'' <br /> [[Fransuā Luī Žozefs Vato]], 1799 | map_type = | map_relief = | map_size = | date = {{dat|1798|7|21}} | place = Netālu no [[Imbaba]]s, [[Ēģiptes ejālets]] | coordinates = | result = Franču uzvara | combatant1 = [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Francijas Pirmā republika]] | combatant2 = [[File:Flag of the Ottoman Empire (1844–1922).svg|23px]] [[Osmaņu impērija]] *{{flagicon image|Flag of the Mameluks.svg}} [[Mameluks|Mameluki]] *Arābu palīgspēki | commander1 = {{Plainlist}} * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Napoleons Bonaparts]] * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Luijs Dezē]] * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Luijs Andrē Bons|Luijs Bons]] * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Onorē Viāls]] * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Žans Renjē]] * [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Tomā-Aleksandrs Dimā]] | commander2 = {{Plainlist}} *{{flagicon image|Flag of the Mameluks.svg}} [[Murads Bejs]] *{{flagicon image|Flag of the Mameluks.svg}} [[Ibrahims Bejs]] *{{flagicon image|Flag of the Mameluks.svg}} Ajūbs Bejs {{KIA}} | strength1 = 25 000 ---- *3000 kavalērija *17 000 kājnieki | strength2 = 21 000–50 000 ---- *6,000+ kavalērija *15 000–54 000 kājnieki | casualties1 = 289 nogalināti vai ievainoti | casualties2 = 10 000 nogalināti vai ievainoti | campaignbox = }} '''Kauja pie Piramīdām''' ({{val|fr|Bataille des Pyramides}}, {{val|ar|معركة إمبابة‎}}, Imbabas kauja) bija liela kauja, kas notika 1798. gada 21. jūlijā starp 20 000 karavīru lielu [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] armiju un aptuveni 60 000 karavīru lielu [[Ēģiptes ejālets|Osmaņu-Ēģiptes]] armiju (kaujā piedalījās tās 21 000 karavīru). Kauja beidzās ar izšķirošu Francijas uzvaru un Osmaņu-Ēģiptes armijas sakāvi. Kauja, kas notika netālu no Imbabas ciema Osmaņu Ēģiptē, Napoleons to nosauca netālās [[Heopsa piramīda|Gīzas Lielās piramīdas]] vārdā, jo kauja norisinājās tās tuvumā. == Priekšvēsture == [[File:Mourad-Bey ag1.png|thumb|Murads Bejs.|left]] 1798. gada 2. jūlijā Bonaparts ieradās [[Aleksandrija|Aleksandrijā]] un pēc tam sāka savu gājienu uz Kairu, šķērsojot tuksnesi. 13. jūlijā pirmajā kaujā pie Šebreisas mameluki cieta ātru sakāvi, zaudējot 300 jātniekus. Pēc tam viņi atkāpās uz Kairu. Bonapartam tika paziņots, ka Murads Bejs viņu tur gaida ar visu savu spēku. Mameluki patiešām bija nolēmuši cīnīties izšķirošā kaujā zem savas galvaspilsētas mūriem. Viņu armija, kas bija sapulcējusies Nīlas kreisajā krastā ap Imbabas ciematu netālu no Gīzas plato, bija novietota upes malā, tādējādi apsedzot Kairu, kas atradās labajā krastā. Murads Bejs komandēja vairāk nekā 10 000 mameluku jātnieku, kas bija izvietoti pāri līdzenumam starp upi un piramīdām. Šos karaspēkus pavadīja arābu kavalērija un 30 000 fellahīnu (zemnieku) un janičāru, kas bija izvietoti ciematā, kur bija veikti ātri nocietināšanas darbi. Piecdesmit artilērijas vienības bija izvietotas nocietinātā nometnē Imbabā. == Kaujas gaita == [[File:Bataille des pyramides ag1.png|thumb|Kauja pie Piramīdām]] 1798. gada 21. jūlijā Napoleons uzsāka ofensīvu pret Ēģiptes vietvalža Murada Beja armiju. Viņa armija bija sadalīta piecos kvadrātos ([[karē]]), laukuma formācijās ar kavalēriju un apgādes krājumiem centrā un artilēriju stūros. Franču kreiso flangu aizsargāja [[Nīla]]. Murads bija novietojis savu flangu pret Nīlu netālu no Imbabas ciema, kas bija labi nocietināts un kurā atradās arābu kājnieki un veca artilērija (40 vienības). Viņa kavalērija bija izvietota otrā flangā, tuksnesī. Ibrahims, otrās armijas priekšgalā, bezpalīdzīgi vēroja kauju no Nīlas austrumu krasta. Aptuveni pulksten 15:30 pēcpusdienā mameluku kavalērija uzbruka franču pozīcijām. Franči atklāja uguni ar [[muskete|musketēm]] un artilēriju. Ieroču zalves no franču karē nodarīja smagus zaudējumus uzbrucēju nesakārtotajām rindām, un tie atsevišķie jātnieki, kuriem izdevās izlauzties cauri franču kaujas līnijām, tika nogalināti ar muskešu durkļiem. Kaujas vidū mameluku vienība, kuru vadīja apņēmīgākie beji, uzbruka ģenerāļa Luija Dezē karē un ar milzīgiem zaudējumiem pārrāva franču līniju. Tomēr Dezē kājnieki ātri ielenca ēģiptiešu jātniekus un ar durkļiem tos visus nodūra. Mameluku kavalērija tika sakauta. Tomēr tai izdevās organizēties un uzbrukt nelielai franču vienībai, bet pat tur tā tika sakauta. Vēlāk Trīs tūkstoši mameluku kopā ar Muradu steidzās uz [[Gīza|Gīzu]], bet atlikušie jātnieki devās uz nocietināto nometni. Tikmēr netālu no Nīlas franči ar ģenerāļa Bona divīziju uzsāka pretuzbrukumu Imbabas ciemam. Ieņemot šo apmetni, Napoleona spēki sakāva tā garnizonu. Tikmēr franču ģenerālis Antuāns Gijoms Rampons, vadot divus kājnieku bataljonus, ieņēma grāvi un aizsprostu starp Imbabas ciematu un Gīzas pilsētu, tādējādi pārtraucot sakarus starp Murada vienību un pārējiem mamelukiem. Bona karavīriem izdevās atvairīt visus ēģiptiešu karavīru uzbrukumus, kas bija izvietoti netālu no nocietinātās nometnes, pēc kā pēdējie steigšus devās uz Gīzu, cerot pievienoties Muradam. Tomēr šo ceļu bloķēja divi Rampona vadītie bataljoni un tuvojošā Dezē divīzija. Tā rezultātā ēģiptieši bija ielenkti. Daudzi mēģināja peldēt pāri upei, bet lielākajai daļai tas neizdevās. Murads vairākkārt mēģināja sasniegt Imbabas ciematu, bet visus viņa centienus izjauca franči. Tuvojoties tumsai, Murads atkāpās, vispirms devis pavēli aizdedzināt ēģiptiešu kuģus. Saprotot, ka mameluku kavalērija ir sakauta un kauja zaudēta, ēģiptiešu kājnieki šķērsoja Nīlas pretējo krastu, bet [[beduīni|beduīnu]] jātnieki aizbēga tuksnesī. Franči sagūstīja ēģiptiešu armijas artilēriju un apgādes vezumus. Turklāt pēc kaujas franču karavīri vairākas dienas aktīvi [[Marodierisms|laupīja]], jo mamelukiem bija paradums ņemt līdzi kaujā savu zeltu, paslēpjot to jostās (franči uz daudzu ēģiptiešu karavīru ķermeņiem atrada 200–300 zelta monētas). Napoleons ziņoja par savu spēku zaudējumiem: 29 kritušajiem un 260 ievainotajiem. Murada zaudējumi bija ārkārtīgi lieli: turku-ēģiptiešu armija zaudēja 7000 nogalināto, ievainoto, noslīkušo vai sagūstīto mameluku karotāju, kā arī 3000 arābu, [[janičāri|janičāru]], azapiešu un citu. Kaujā ar frančiem gāja bojā tādi augsta ranga mameluku vadītāji kā Ajūbs Bejs ad-Defterdars un Abdulla Kašifs al-Džarfs, kā arī daudzi Muhameda Beja al-Alfi kašifi un viņu mameluki. Murads Bejs, vadot 3000 kavalērijas vīru lielu vienību, aizbēga uz Augšēģipti, kur turpināja aktīvas partizānu operācijas pret franču spēkiem. Ibrahims Bejs kopā ar 1200 mameluku jātnieku grupu atkāpās uz [[Sīrija|Sīriju]]. == Sekas == Uzzinājuši par savas leģendārās kavalērijas pilnīgu sakāvi, mameluki izklīda pa Ēģipti un Sīriju. Kauja pie Piramīdām iezīmēja 700 gadus ilgās mameluku valdīšanas beigas Ēģiptē. 25. jūlijā Napoleons iegāja [[Kaira|Kairā]] un apmetās Elfi Beja rezidencē. Murads Bejs izmantoja karadarbības apstāšanos, lai reorganizētu sava karaspēka paliekas Lejasēģiptē. Kaujas lauka vieta tagad atrodas Kairas rietumu priekšpilsētā. == Attēlojums literatūrā un mākslā == Kauja ir bieži aplūkota mākslā. To attēloja Fransuā-Andrē Vinsents savās skicēs un gleznā, un vēlāk tādi mākslinieki kā Antuāns Žans Gross, Karls Vernē un Fransuā Luī Žozefs Vato. Populārajā kultūrā kauja attēlota [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] 2023. gada vēsturiskajā drāmā "[[Napoleons (2023. gada filma)|Napoleons]]". Filmas attēlojums ir kritizēts par vēsturiskām neprecizitātēm, piemēram, par it kā franču karaspēka veiktu apšaudi pa piramīdām.<ref>Kotb, Muhammed (3 December 2023). "Napoleon Did Not Shoot the Pyramids As Ridley Scott Might Have You Believe". Egyptian Streets.</ref> {{Gallery|align=center|width=280 |File:Baron Antoine-Jean Gros-Battle Pyramids 1810.jpg|''[[Kauja pie Piramīdām (glezna)|Kauja pie Piramīdām]]'' [[Antuāns Žans Gross|Antuāna Žana Grosa]] glezna |File:Bataille des Pyramides, 21 juillet 1798 - Francois André Vincent.jpg|[[Fransuā Andrē Vinsēns]] |File:Louis-François Baron Lejeune 001.jpg|[[Luijs Fransuā Lejons]]}} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * [[J. Christopher Herold|Herold, J. Christopher]], ''Bonaparte in Egypt'' – London, Hamish Hamilton, 1962. * Herold, J. Christopher, ''The Age of Napoleon''. New York, American Heritage, 1963. * Moorehead, Alan, ''The Blue Nile'' New York, Harper & Row, 1962. == Ārējās saites == * {{commons-inline}} * [https://www.youtube.com/watch?v=Aqs7EIqa3PU&t=5s Bataille des Pyramides - dokumentālā filma, 28 minūtes]. {{en ikona}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1798. gads]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] leilivqomzoor6s1jt92hax66rwgc67 0 635074 4489792 2026-07-03T17:31:26Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Helensboro | official_name = ''Helensburgh''<br/>''Baile Eilidh'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Colquhoun Square, s... 4489792 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Helensboro | official_name = ''Helensburgh''<br/>''Baile Eilidh'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Colquhoun Square, showing plinths for the Outdoor Museum.jpg | image2 = The Comet replica - geograph.org.uk - 1058392.jpg | image3 = Bicentenary Celtic Cross in Colquhoun Square - geograph.org.uk - 6279718.jpg | image4 = }} | image_caption = Kolhūna laukums pilsētas centrā; Tvaikoņa ''Comet'' replika; Divsimtgades ķeltu krusts par godu pilsētas statusa piešķiršanai | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Lielbritānija | latd = 56| latm = 00| lats =23 | latNS = N | longd = 04| longm = 43| longs =41 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Ārgaila un Bjūta]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 23640 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = G84 | website = | footnotes = }} '''Helensboro''' ({{val|en|Helensburgh}}, {{val|gd|Baile Eilidh}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumos. Tā atrodas [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] ziemeļuaustrumu galā. Pilsēta administratīvi ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] apgabalā un ir lielākā tā apdzīvotā vieta pēc iedzīvotāju skaita. == Vēsture == Pilsētu 1776. gadā dibināja sers Džeimss Kolhūns (''James Colquhoun''), kurš šeit iepriekš pastāvējušā tirdzniecības centra un kūrorta vietā nolēma izveidot plānotu pilsētiņu. Viņš to nosauca par godu savai sievai Helēnai. Sākotnēji Helensboro attīstījās kā grezns un populārs spa [[kūrorts]], uz kuru no netālās [[Glāzgova]]s turīgie iedzīvotāji devās baudīt jūras peldes un svaigu gaisu. 1802. gadā karalis [[Džordžs III]] piešķīra Helensboro [[boro]] statusu. 1812. gadā inženieris Henrijs Bells (''Henry Bell'') izveidoja pirmo komerciāli veiksmīgo tvaikoņa līniju Eiropā (kuģis ''Comet''), kas savienoja Glāzgovu ar Helensboro. Dzelzceļa līnijas izbūve 1858. gadā pilsētu pārvērta par nozīmīgu Glāzgovas turīgo tirgotāju un rūpnieku piepilsētu, kas būvēja šeit lielas, greznas villas. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Helensboro ir iecienīta dzīvesvieta Glāzgovas aglomerācijā un nozīmīgs tūrisma centrs. Pilsētas ekonomiku un nodarbinātību būtiski ietekmē netālu esošā Klaidas karaliskā jūras spēku bāze (''HMNB Clyde'' jeb Fasleina), kurā izvietotas Lielbritānijas atomzemūdenes. Pilsēta ir slavena ar savu izcilo arhitektūras mantojumu. Šeit atrodas pasaulslavenā skotu arhitekta Čārlza Renija Makintoša (''Charles Rennie Mackintosh'') projektētā privātmāja ''Hill House'' (celta 1902.–1904. gadā), kas šobrīd ir muzejs un tiek uzskatīta par vienu no labākajiem viņa darbiem. Helensboro ir arī [[televīzija]]s izgudrotāja [[Džons Logijs Bērds|Džona Logija Bērda]] dzimtā pilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] mrlutdakbub1ljwkthfq0apcurmzxx4 4489793 4489792 2026-07-03T17:31:45Z Kikos 3705 /* ievads */ 4489793 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Helensboro | official_name = ''Helensburgh''<br/>''Baile Eilidh'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Colquhoun Square, showing plinths for the Outdoor Museum.jpg | image2 = The Comet replica - geograph.org.uk - 1058392.jpg | image3 = Bicentenary Celtic Cross in Colquhoun Square - geograph.org.uk - 6279718.jpg | image4 = }} | image_caption = Kolhūna laukums pilsētas centrā; Tvaikoņa ''Comet'' replika; Divsimtgades ķeltu krusts par godu pilsētas statusa piešķiršanai | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Lielbritānija | latd = 56| latm = 00| lats =23 | latNS = N | longd = 04| longm = 43| longs =41 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Ārgaila un Bjūta]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 23640 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = G84 | website = | footnotes = }} '''Helensboro''' ({{val|en|Helensburgh}}, {{val|gd|Baile Eilidh}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumos. Tā atrodas [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] ziemeļaustrumu galā. Pilsēta administratīvi ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] apgabalā un ir lielākā tā apdzīvotā vieta pēc iedzīvotāju skaita. == Vēsture == Pilsētu 1776. gadā dibināja sers Džeimss Kolhūns (''James Colquhoun''), kurš šeit iepriekš pastāvējušā tirdzniecības centra un kūrorta vietā nolēma izveidot plānotu pilsētiņu. Viņš to nosauca par godu savai sievai Helēnai. Sākotnēji Helensboro attīstījās kā grezns un populārs spa [[kūrorts]], uz kuru no netālās [[Glāzgova]]s turīgie iedzīvotāji devās baudīt jūras peldes un svaigu gaisu. 1802. gadā karalis [[Džordžs III]] piešķīra Helensboro [[boro]] statusu. 1812. gadā inženieris Henrijs Bells (''Henry Bell'') izveidoja pirmo komerciāli veiksmīgo tvaikoņa līniju Eiropā (kuģis ''Comet''), kas savienoja Glāzgovu ar Helensboro. Dzelzceļa līnijas izbūve 1858. gadā pilsētu pārvērta par nozīmīgu Glāzgovas turīgo tirgotāju un rūpnieku piepilsētu, kas būvēja šeit lielas, greznas villas. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Helensboro ir iecienīta dzīvesvieta Glāzgovas aglomerācijā un nozīmīgs tūrisma centrs. Pilsētas ekonomiku un nodarbinātību būtiski ietekmē netālu esošā Klaidas karaliskā jūras spēku bāze (''HMNB Clyde'' jeb Fasleina), kurā izvietotas Lielbritānijas atomzemūdenes. Pilsēta ir slavena ar savu izcilo arhitektūras mantojumu. Šeit atrodas pasaulslavenā skotu arhitekta Čārlza Renija Makintoša (''Charles Rennie Mackintosh'') projektētā privātmāja ''Hill House'' (celta 1902.–1904. gadā), kas šobrīd ir muzejs un tiek uzskatīta par vienu no labākajiem viņa darbiem. Helensboro ir arī [[televīzija]]s izgudrotāja [[Džons Logijs Bērds|Džona Logija Bērda]] dzimtā pilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] ds2w4q6sif5ygcmk1m9eca4bodf3yx1 4489794 4489793 2026-07-03T17:32:46Z Kikos 3705 /* ievads */ 4489794 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Helensboro | official_name = ''Helensburgh''<br/>''Baile Eilidh'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Colquhoun Square, showing plinths for the Outdoor Museum.jpg | image2 = The Comet replica - geograph.org.uk - 1058392.jpg | image3 = Bicentenary Celtic Cross in Colquhoun Square - geograph.org.uk - 6279718.jpg | image4 = }} | image_caption = Kolhūna laukums pilsētas centrā; Tvaikoņa ''Comet'' replika; Divsimtgades ķeltu krusts par godu pilsētas statusa piešķiršanai | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Lielbritānija | latd = 56| latm = 00| lats =23 | latNS = N | longd = 04| longm = 43| longs =41 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Ārgaila un Bjūta]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 23640 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = G84 | website = | footnotes = }} '''Helensboro''' ({{val|en|Helensburgh}}, {{val|gd|Baile Eilidh}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumos. Tā atrodas [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] ziemeļaustrumu galā. Pilsēta administratīvi ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] apgabalā un ir lielākā tā apdzīvotā vieta pēc iedzīvotāju skaita. == Vēsture == Pilsētu 1776. gadā dibināja sers Džeimss Kolhūns (''James Colquhoun''), kurš šeit iepriekš pastāvējušā tirdzniecības centra un kūrorta vietā nolēma izveidot plānotu pilsētiņu. Viņš to nosauca par godu savai sievai Helēnai. Sākotnēji Helensboro attīstījās kā grezns un populārs spa [[kūrorts]], uz kuru no netālās [[Glāzgova]]s turīgie iedzīvotāji devās baudīt jūras peldes un svaigu gaisu. 1802. gadā karalis [[Džordžs III]] piešķīra Helensboro [[boro]] statusu. 1812. gadā inženieris Henrijs Bells (''Henry Bell'') izveidoja pirmo komerciāli veiksmīgo tvaikoņa līniju Eiropā (kuģis ''Comet''), kas savienoja Glāzgovu ar Helensboro. Dzelzceļa līnijas izbūve 1858. gadā pilsētu pārvērta par nozīmīgu Glāzgovas turīgo tirgotāju un rūpnieku piepilsētu, kas būvēja šeit lielas, greznas villas. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Helensboro ir iecienīta dzīvesvieta Glāzgovas aglomerācijā un nozīmīgs tūrisma centrs. Pilsētas ekonomiku un nodarbinātību būtiski ietekmē netālu esošā Klaidas karaliskā jūras spēku bāze (''HMNB Clyde'' jeb Fasleina), kurā izvietotas Lielbritānijas atomzemūdenes. Pilsēta ir slavena ar savu izcilo arhitektūras mantojumu. Šeit atrodas pasaulslavenā skotu arhitekta Čārlza Renija Makintoša (''Charles Rennie Mackintosh'') projektētā privātmāja ''Hill House'' (celta 1902.–1904. gadā), kas šobrīd ir muzejs un tiek uzskatīta par vienu no labākajiem viņa darbiem. Helensboro ir arī [[televīzija]]s izgudrotāja [[Džons Logijs Bērds|Džona Logija Bērda]] dzimtā pilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] aeqaritbpdt534tta03j2ixp9ypmfsx 0 635075 4489795 2026-07-03T17:33:10Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Helensboro]] 4489795 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Helensboro]] qifwxffveuhanc1z88pncg963yberol 0 635076 4489796 2026-07-03T17:33:24Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Helensboro]] 4489796 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Helensboro]] qifwxffveuhanc1z88pncg963yberol 0 635077 4489801 2026-07-03T17:38:54Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par valodu 4489801 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Čīles spāņu valoda | nativename = ''español chileno'' |pronunciation = | familycolor = Indoeiropiešu | script = [[Latīņu raksts]] (spāņu ortogrāfija) | region = [[Čīle]] | speakers = 19–20 miljoni | rank = | fam2 = [[Itāļu valodas]] | fam3 = [[Romāņu valodas]] | fam4 = [[Rietumitāliešu valodas]] | fam5 = [[Gallu-ibēriešu valodas]] | fam6 = [[Ibēriešu-romāņu valodas]] | fam7 = [[Rietumibēriešu valodas]] | fam8 = [[Spāņu valoda]] | nation = | agency = Spāņu valodas Akadēmiju asociācija | iso1 = | iso2 = | iso3 = | map = [[Attēls:Español chileno.jpg|frameless|upright=1.1|center]]Čīles spāņu valodas izplatība }} '''Čīles spāņu valoda''' ({{val|es|español chileno}}) ir [[spāņu valoda]]s reģionālo paveidu kopums, ko lieto galvenokārt [[Čīle|Čīlē]]. Tā ir valsts dominējošā valoda un [[dzimtā valoda]] lielākajai daļai Čīles iedzīvotāju. Čīles spāņu valoda pieder pie [[Amerikas spāņu valodas]] dialektu grupas un tiek uzskatīta par vienu no savdabīgākajiem spāņu valodas reģionālajiem paveidiem, jo tai raksturīgas īpatnības izrunā, intonācijā, gramatikā, leksikā un sarunvalodā. [[Santjago]] runa lielā mērā kalpo par valsts mēroga valodas normu. Čīles spāņu valoda ir izplatīta visā Čīles teritorijā — no valsts ziemeļu tuksnešainajiem apgabaliem līdz [[Patagonija]]i un [[Ugunszeme]]i —, kā arī Čīles emigrantu kopienās citās pasaules valstīs. Tā ir galvenais saziņas līdzeklis valsts pārvaldē, izglītībā, plašsaziņas līdzekļos, kultūrā un sabiedriskajā dzīvē. Čīles spāņu valodā runā aptuveni 19–20 miljoni cilvēku, lai gan precīzs runātāju skaits ir atkarīgs no tā, vai tiek ieskaitīti tikai dzimtās valodas runātāji vai arī otrās valodas lietotāji. Čīles spāņu valodas attīstību ietekmējušas [[Andalūzija]]s un [[Kanāriju salas|Kanāriju salu]] spāņu valodas iezīmes, pamatiedzīvotāju valodas, īpaši [[mapuču valoda]], kā arī vēlākie citu imigrantu valodu aizguvumi. Spāņu valodas dialektu sistēmā tā izceļas ar ātru runas plūdumu, līdzskaņu vājināšanos vai zudumu noteiktās pozīcijās, savdabīgām vietniekvārdu un darbības vārdu formām, bagātīgu vietējo leksiku un idiomātiskiem izteicieniem. Lai gan rakstu valodā tiek ievērotas [[Spānijas Karaliskā akadēmija|Spānijas Karaliskās akadēmijas]] noteiktās spāņu valodas normas, sarunvalodā plaši sastopamas Čīlei raksturīgās fonētiskās, leksiskās un gramatiskās īpatnības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spāņu valoda]] [[Kategorija:Čīles valodas]] sfx95ocqdcfyr321s8h8wr7fuoa9do8 0 635078 4489845 2026-07-03T19:32:13Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pašvaldību Spānijā 4489845 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sidonesa | official_name = ''Cidones'' | settlement_type = pašvaldība | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Kastīlija un Leona#Spānija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ESP}} | subdivision_type1 = Autonomais apgabals | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Castile and León.svg}} [[Kastīlija un Leona]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag Soria province.svg}} [[Sorijas province]] | subdivision_type3 = Komarka | subdivision_name3 = [[Sorija (komarka)|Sorija]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 71.20 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 313 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 41 | latm = 48 | lats = 52 | latNS = N | longd = 2 | longm = 38 | longs = 23 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 42145 | elevation_footnotes = | elevation_m = 1087 | website = | footnotes = }} '''Sidonesa''' ({{val|es|Cidones}}) ir pašvaldība [[Spānija]]s centrālajā daļā, [[Kastīlija un Leona|Kastīlijas un Leonas]] autonomajā apgabalā, [[Sorijas province|Sorijas provincē]]. Tā atrodas [[Sorija (komarka)|Sorijas komarkā]], aptuveni 15 km uz ziemeļrietumiem no provinces galvaspilsētas [[Sorija]]s, [[Sorijas augstiene]]s ainaviskajā apvidū pie [[Pikofrentesa]]s un [[Kabrehasa]]s kalnu masīviem. Administratīvi Sidonesa ir pašvaldība (''municipio''), kuras administratīvais centrs ir tāda paša nosaukuma apdzīvotā vieta. Pašvaldībā ietilpst arī Oseniljas (''Ocenilla''), Ererosa (''Herreros'') un Viljaverde del Monte (''Villaverde del Monte''). Tās teritoriju šķērso Torbas strauts, un tajā atrodas daļa no [[Kuerda del Pozo|Kuerdas del Pozo]] ūdenskrātuves, kas ir nozīmīgs reģiona ūdensapgādes un rekreācijas objekts. Sidonesai raksturīgs neliels iedzīvotāju blīvums, lauku apdzīvotība un tradicionāla lauksaimniecības un lopkopības saimniecība. Pašvaldību raksturo meži, pļavas, ūdenstilpes un kalnainā Sorijas provinces ainava, savukārt tās tuvums Sorijas pilsētai, Kabrehasas kalniem un Kuerdas del Pozo ūdenskrātuvei piešķir tai nozīmīgu vietu reģiona dabas un kultūras ainavā. Sidonesa ir raksturīgs Kastīlijas un Leonas lauku pašvaldības piemērs, kur vēsturiskais kultūras mantojums apvienojas ar dabas vidi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Sorijas provinces municipalitātes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sorijas provinces municipalitātes]] j8eucd8ca8wdzu6i47oyy8mwgha7b3i 0 635079 4489846 2026-07-03T19:33:47Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sidonesa]] 4489846 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sidonesa]] a76p3rfvtks2th9gn53ld4a7xt6p4za 6 635080 4489850 2026-07-03T20:01:43Z Egilus 27634 Koncerts Strazdumuižā 2026. gada 3. jūlijā. [[Kategorija:Juuk]] 4489850 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Koncerts Strazdumuižā 2026. gada 3. jūlijā. [[Kategorija:Juuk]] == Licence == {{CC-BY-SA-4.0|Egilus}} 7i8w3a0dkh02d94bsj129tn0irf76to 14 635081 4489852 2026-07-03T20:03:57Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{catmore}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas folkroka grupas]] 4489852 wikitext text/x-wiki {{catmore}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas folkroka grupas]] 5rbznzaeirytdw4kgnam1b9srwdqi88 6 635082 4489853 2026-07-03T20:05:49Z Egilus 27634 "Juuk" koncerts 2026. gada 3. jūlijā Strazdumuižā [[Kategorija:Juuk]] 4489853 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == "Juuk" koncerts 2026. gada 3. jūlijā Strazdumuižā [[Kategorija:Juuk]] == Licence == {{CC-BY-SA-4.0|Egilus}} 5glaoyna4hxcuetr9klz58dd84ssi3a 6 635083 4489854 2026-07-03T20:06:38Z Egilus 27634 "Juuk" koncerts 2026. gada 3. jūlijā Strazdumuižā [[Kategorija:Juuk]] 4489854 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == "Juuk" koncerts 2026. gada 3. jūlijā Strazdumuižā [[Kategorija:Juuk]] == Licence == {{CC-BY-SA-4.0|Egilus}} 5glaoyna4hxcuetr9klz58dd84ssi3a 6 635084 4489855 2026-07-03T20:07:28Z Egilus 27634 "Juuk" koncerts 2026. gada 3. jūlijā Strazdumuižā [[Kategorija:Juuk]] 4489855 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == "Juuk" koncerts 2026. gada 3. jūlijā Strazdumuižā [[Kategorija:Juuk]] == Licence == {{CC-BY-SA-4.0|Egilus}} 5glaoyna4hxcuetr9klz58dd84ssi3a 6 635085 4489856 2026-07-03T20:08:20Z Egilus 27634 "Juuk" koncerts 2026. gada 3. jūlijā Strazdumuižā [[Kategorija:Juuk]] 4489856 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == "Juuk" koncerts 2026. gada 3. jūlijā Strazdumuižā [[Kategorija:Juuk]] == Licence == {{CC-BY-SA-4.0|Egilus}} 5glaoyna4hxcuetr9klz58dd84ssi3a 6 635086 4489857 2026-07-03T20:08:58Z Egilus 27634 "Juuk" koncerts 2026. gada 3. jūlijā Strazdumuižā [[Kategorija:Juuk]] 4489857 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == "Juuk" koncerts 2026. gada 3. jūlijā Strazdumuižā [[Kategorija:Juuk]] == Licence == {{CC-BY-SA-4.0|Egilus}} 5glaoyna4hxcuetr9klz58dd84ssi3a 0 635087 4489860 2026-07-03T20:18:21Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par politisko ideoloģiju 4489860 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Juche Tower torch.jpg|thumbnail|upright=1.0|Lāpa, kas ir čučhes simbols]] '''Čučhes ideoloģija''' jeb '''čučhes ideja''' ({{val|ko|주체사상}}, ''juche sasang'', {{izrunā|t͡ɕut͡ɕʰe̞ ˈsʰa̠(ː)sʰa̠ŋ}}) ir [[Ziemeļkoreja]]s valsts oficiālā [[politiskā ideoloģija]], ko parasti tulko kā “pašpaļāvība” vai “patstāvība”. Tā izveidojās pēc [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] nodibināšanas un tiek saistīta ar valsts pirmo vadītāju [[Kims Irsens|Kimu Irsenu]]. Par čučhes ideoloģijas publisku aizsākumu parasti uzskata Kima Irsena 1955. gada runu par dogmatisma un formālisma pārvarēšanu ideoloģiskajā darbā, bet vēlāk tā kļuva par Ziemeļkorejas politiskās sistēmas un valsts ideoloģisko pamatu. Čučhes ideoloģija radās, balstoties uz [[marksisms-ļeņinisms|marksisma–ļeņinisma]] idejām, kuras tika pielāgotas Ziemeļkorejas vēsturiskajiem un politiskajiem apstākļiem. Kopš 1960. gadiem čučhe pakāpeniski aizstāja atsauces uz marksismu–ļeņinismu kā galveno valsts ideoloģiju un ieņēma centrālo vietu Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas konstitūcijā, valsts pārvaldē, izglītībā un propagandā. Ziemeļkorejas konstitūcija nosaka, ka valsts savā darbībā vadās pēc čučhes un ''[[Songun]]'' idejām, savukārt tās preambulā čučhe raksturota kā Kima Irsena valsts veidošanas ideoloģija un viņa politiskais mantojums. Čučhes pamatā ir priekšstats, ka cilvēks jeb tauta ir revolūcijas un sabiedrības attīstības subjekts, kā arī uzsvars uz politisko neatkarību (''chaju''), ekonomisko pašpietiekamību (''charip'') un militāro pašaizsardzību (''chawi''). Ideoloģijā tiek uzsvērta valsts un tautas spēja patstāvīgi noteikt savu attīstības ceļu, nepieļaujot ārēju ietekmi. Praksē čučhe kalpojusi par pamatojumu Ziemeļkorejas suverenitātes un pašpietiekamības politikai, ārējās ietekmes ierobežošanai un Kimu dinastijas personības kulta un politiskās varas nostiprināšanai. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Ziemeļkoreja]] jtbvse6t0pjrsdv2lcu02s1s2n379dy 0 635088 4489861 2026-07-03T20:19:07Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Čučhe]] 4489861 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čučhe]] 50351vcwfzs0gpfvhvbzppyjmcdo37h 0 635089 4489862 2026-07-03T20:19:28Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Čučhe]] 4489862 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čučhe]] 50351vcwfzs0gpfvhvbzppyjmcdo37h 0 635090 4489863 2026-07-03T20:20:17Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Čučhe]] 4489863 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čučhe]] 50351vcwfzs0gpfvhvbzppyjmcdo37h 0 635091 4489865 2026-07-03T20:40:59Z Pirags 3757 Jauna lapa: '''Silvio Aloizs Makss Brederihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija vācbaltiešu politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Brederiha (1844-1906) un viņa sievas E... 4489865 wikitext text/x-wiki '''Silvio Aloizs Makss Brederihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija vācbaltiešu politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Brederiha (1844-1906) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Bēmas, ģimenē. Mācījās Kuldīɡas ģimnāzijā (1880-1889), studēja [[Tērbatas Universitāte]] Teoloģijas fakultātē (1889–1891). 1892. gadā stažējās [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] pētījumu saimniecībā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] un 1893. gadā sāka saimniekot Kurmāles muižā (''Kurmahlen''). No 1894. līdz 1905. gadam viņš bija Kuldīɡas pilsētas domnieks. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš 1908. gadā savās muižās sāka dalīt zemi ar vācu kolonistiem no [[Volīnija]]s, šajā laikā viņš saimniekoja [[Virka]]s (''Firckshof''), Deksnes (''Dexten''), [[Ķimale]]s (''Kimahlen''), Vēgu (''Feegen''), Savenieku (''Saweneeken''), Satiķu (''Satticken''), Plāņu (''Plahnen''), Zantes (''Santen'') muižās. No 1917. gada septembra bija [[Kurzemes Zemes sapulce]]s lielgruntnieku deputāts. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš vadīja [[Baltenlande]]s vervēšanas biroju Berlīnē. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s viņam atsavināja Kurmāles muižu, Silvio Brederihs parcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja mācību saimniecību netālu no Brandenburgas, no 1929. līdz 1939. gadam apmācīja daudzus vācu lauksaimniekus. No 1945. gada viņš dzīvoja Šlēsvigā-Holšteinā, kur mira 1952. gadā.<ref>[https://bbld.de/0000000110872003 Baltische Historische Kommission]</ref> == Darbi == * ''Kolonisationsmöglichkeiten im Ostseegebiete Rußlands und in Litauen'', in: Archiv f. Innere Kolonisation, 1915, S. 276–84. * ''Das neue Ostland''. 1915. * ''Gründung d. dt. Bauerngemeinden Kurmahlen-Planetzen in Kurland, Kr. Goldingen''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 73–84. * ''Schnelle Besiedlung in Kurland – vor und nach dem Kriege''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 161–69. * ''Deutsche Bauern in den baltischen Provinzen''. in: Der Panter, 1917, S. 893–900. * ''Siedlungsarbeit im Osten''. in: Jahrbuch der Bodenreform, 1916, S. 161–192. * ''Kampf um deutschen Lebensraum. Erinnerungen.'' Hrsg. Philisterverband der Curonia. [ca. 1987] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Brederihs, Silvio}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] idqvr3baownd1yjxst2sio6kkt5ulrg 4489867 4489865 2026-07-03T20:44:26Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Silvio Brederihs]] uz [[Silvio Bredrihs]] 4489865 wikitext text/x-wiki '''Silvio Aloizs Makss Brederihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija vācbaltiešu politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Brederiha (1844-1906) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Bēmas, ģimenē. Mācījās Kuldīɡas ģimnāzijā (1880-1889), studēja [[Tērbatas Universitāte]] Teoloģijas fakultātē (1889–1891). 1892. gadā stažējās [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] pētījumu saimniecībā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] un 1893. gadā sāka saimniekot Kurmāles muižā (''Kurmahlen''). No 1894. līdz 1905. gadam viņš bija Kuldīɡas pilsētas domnieks. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš 1908. gadā savās muižās sāka dalīt zemi ar vācu kolonistiem no [[Volīnija]]s, šajā laikā viņš saimniekoja [[Virka]]s (''Firckshof''), Deksnes (''Dexten''), [[Ķimale]]s (''Kimahlen''), Vēgu (''Feegen''), Savenieku (''Saweneeken''), Satiķu (''Satticken''), Plāņu (''Plahnen''), Zantes (''Santen'') muižās. No 1917. gada septembra bija [[Kurzemes Zemes sapulce]]s lielgruntnieku deputāts. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš vadīja [[Baltenlande]]s vervēšanas biroju Berlīnē. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s viņam atsavināja Kurmāles muižu, Silvio Brederihs parcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja mācību saimniecību netālu no Brandenburgas, no 1929. līdz 1939. gadam apmācīja daudzus vācu lauksaimniekus. No 1945. gada viņš dzīvoja Šlēsvigā-Holšteinā, kur mira 1952. gadā.<ref>[https://bbld.de/0000000110872003 Baltische Historische Kommission]</ref> == Darbi == * ''Kolonisationsmöglichkeiten im Ostseegebiete Rußlands und in Litauen'', in: Archiv f. Innere Kolonisation, 1915, S. 276–84. * ''Das neue Ostland''. 1915. * ''Gründung d. dt. Bauerngemeinden Kurmahlen-Planetzen in Kurland, Kr. Goldingen''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 73–84. * ''Schnelle Besiedlung in Kurland – vor und nach dem Kriege''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 161–69. * ''Deutsche Bauern in den baltischen Provinzen''. in: Der Panter, 1917, S. 893–900. * ''Siedlungsarbeit im Osten''. in: Jahrbuch der Bodenreform, 1916, S. 161–192. * ''Kampf um deutschen Lebensraum. Erinnerungen.'' Hrsg. Philisterverband der Curonia. [ca. 1987] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Brederihs, Silvio}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] idqvr3baownd1yjxst2sio6kkt5ulrg 4489869 4489867 2026-07-03T20:44:52Z Pirags 3757 4489869 wikitext text/x-wiki '''Silvio Aloizs Makss Bredrihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija vācbaltiešu politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Brederiha (1844-1906) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Bēmas, ģimenē. Mācījās Kuldīɡas ģimnāzijā (1880-1889), studēja [[Tērbatas Universitāte]] Teoloģijas fakultātē (1889–1891). 1892. gadā stažējās [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] pētījumu saimniecībā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] un 1893. gadā sāka saimniekot Kurmāles muižā (''Kurmahlen''). No 1894. līdz 1905. gadam viņš bija Kuldīɡas pilsētas domnieks. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš 1908. gadā savās muižās sāka dalīt zemi ar vācu kolonistiem no [[Volīnija]]s, šajā laikā viņš saimniekoja [[Virka]]s (''Firckshof''), Deksnes (''Dexten''), [[Ķimale]]s (''Kimahlen''), Vēgu (''Feegen''), Savenieku (''Saweneeken''), Satiķu (''Satticken''), Plāņu (''Plahnen''), Zantes (''Santen'') muižās. No 1917. gada septembra bija [[Kurzemes Zemes sapulce]]s lielgruntnieku deputāts. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš vadīja [[Baltenlande]]s vervēšanas biroju Berlīnē. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s viņam atsavināja Kurmāles muižu, Silvio Brederihs parcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja mācību saimniecību netālu no Brandenburgas, no 1929. līdz 1939. gadam apmācīja daudzus vācu lauksaimniekus. No 1945. gada viņš dzīvoja Šlēsvigā-Holšteinā, kur mira 1952. gadā.<ref>[https://bbld.de/0000000110872003 Baltische Historische Kommission]</ref> == Darbi == * ''Kolonisationsmöglichkeiten im Ostseegebiete Rußlands und in Litauen'', in: Archiv f. Innere Kolonisation, 1915, S. 276–84. * ''Das neue Ostland''. 1915. * ''Gründung d. dt. Bauerngemeinden Kurmahlen-Planetzen in Kurland, Kr. Goldingen''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 73–84. * ''Schnelle Besiedlung in Kurland – vor und nach dem Kriege''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 161–69. * ''Deutsche Bauern in den baltischen Provinzen''. in: Der Panter, 1917, S. 893–900. * ''Siedlungsarbeit im Osten''. in: Jahrbuch der Bodenreform, 1916, S. 161–192. * ''Kampf um deutschen Lebensraum. Erinnerungen.'' Hrsg. Philisterverband der Curonia. [ca. 1987] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bredrihs, Silvio}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] qtlvi2l1ay60snf2kjqyz1gaccqgg03 4489870 4489869 2026-07-03T20:45:13Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4489870 wikitext text/x-wiki '''Silvio Aloizs Makss Bredrihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija vācbaltiešu politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Bredriha (1844-1906) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Bēmas, ģimenē. Mācījās Kuldīɡas ģimnāzijā (1880-1889), studēja [[Tērbatas Universitāte]] Teoloģijas fakultātē (1889–1891). 1892. gadā stažējās [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] pētījumu saimniecībā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] un 1893. gadā sāka saimniekot Kurmāles muižā (''Kurmahlen''). No 1894. līdz 1905. gadam viņš bija Kuldīɡas pilsētas domnieks. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš 1908. gadā savās muižās sāka dalīt zemi ar vācu kolonistiem no [[Volīnija]]s, šajā laikā viņš saimniekoja [[Virka]]s (''Firckshof''), Deksnes (''Dexten''), [[Ķimale]]s (''Kimahlen''), Vēgu (''Feegen''), Savenieku (''Saweneeken''), Satiķu (''Satticken''), Plāņu (''Plahnen''), Zantes (''Santen'') muižās. No 1917. gada septembra bija [[Kurzemes Zemes sapulce]]s lielgruntnieku deputāts. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš vadīja [[Baltenlande]]s vervēšanas biroju Berlīnē. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s viņam atsavināja Kurmāles muižu, Silvio Brederihs parcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja mācību saimniecību netālu no Brandenburgas, no 1929. līdz 1939. gadam apmācīja daudzus vācu lauksaimniekus. No 1945. gada viņš dzīvoja Šlēsvigā-Holšteinā, kur mira 1952. gadā.<ref>[https://bbld.de/0000000110872003 Baltische Historische Kommission]</ref> == Darbi == * ''Kolonisationsmöglichkeiten im Ostseegebiete Rußlands und in Litauen'', in: Archiv f. Innere Kolonisation, 1915, S. 276–84. * ''Das neue Ostland''. 1915. * ''Gründung d. dt. Bauerngemeinden Kurmahlen-Planetzen in Kurland, Kr. Goldingen''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 73–84. * ''Schnelle Besiedlung in Kurland – vor und nach dem Kriege''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 161–69. * ''Deutsche Bauern in den baltischen Provinzen''. in: Der Panter, 1917, S. 893–900. * ''Siedlungsarbeit im Osten''. in: Jahrbuch der Bodenreform, 1916, S. 161–192. * ''Kampf um deutschen Lebensraum. Erinnerungen.'' Hrsg. Philisterverband der Curonia. [ca. 1987] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bredrihs, Silvio}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] 2a016gj8ees3zayw8r1xqh3wa03rh5u 4489871 4489870 2026-07-03T20:56:14Z Pirags 3757 +bilde 4489871 wikitext text/x-wiki [[attēls:Silvio Bredrihs.jpg|thumb|Silvio Bredrihs]] '''Silvio Aloizs Makss Bredrihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija vācbaltiešu politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Bredriha (1844-1906) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Bēmas, ģimenē. Mācījās Kuldīɡas ģimnāzijā (1880-1889), studēja [[Tērbatas Universitāte]] Teoloģijas fakultātē (1889–1891). 1892. gadā stažējās [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] pētījumu saimniecībā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] un 1893. gadā sāka saimniekot Kurmāles muižā (''Kurmahlen''). No 1894. līdz 1905. gadam viņš bija Kuldīɡas pilsētas domnieks. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš 1908. gadā savās muižās sāka dalīt zemi ar vācu kolonistiem no [[Volīnija]]s, šajā laikā viņš saimniekoja [[Virka]]s (''Firckshof''), Deksnes (''Dexten''), [[Ķimale]]s (''Kimahlen''), Vēgu (''Feegen''), Savenieku (''Saweneeken''), Satiķu (''Satticken''), Plāņu (''Plahnen''), Zantes (''Santen'') muižās. No 1917. gada septembra bija [[Kurzemes Zemes sapulce]]s lielgruntnieku deputāts. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš vadīja [[Baltenlande]]s vervēšanas biroju Berlīnē. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s viņam atsavināja Kurmāles muižu, Silvio Brederihs parcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja mācību saimniecību netālu no Brandenburgas, no 1929. līdz 1939. gadam apmācīja daudzus vācu lauksaimniekus. No 1945. gada viņš dzīvoja Šlēsvigā-Holšteinā, kur mira 1952. gadā.<ref>[https://bbld.de/0000000110872003 Baltische Historische Kommission]</ref> == Darbi == * ''Kolonisationsmöglichkeiten im Ostseegebiete Rußlands und in Litauen'', in: Archiv f. Innere Kolonisation, 1915, S. 276–84. * ''Das neue Ostland''. 1915. * ''Gründung d. dt. Bauerngemeinden Kurmahlen-Planetzen in Kurland, Kr. Goldingen''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 73–84. * ''Schnelle Besiedlung in Kurland – vor und nach dem Kriege''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 161–69. * ''Deutsche Bauern in den baltischen Provinzen''. in: Der Panter, 1917, S. 893–900. * ''Siedlungsarbeit im Osten''. in: Jahrbuch der Bodenreform, 1916, S. 161–192. * ''Kampf um deutschen Lebensraum. Erinnerungen.'' Hrsg. Philisterverband der Curonia. [ca. 1987] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bredrihs, Silvio}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] lr0uj2bwn5c5i0nncnhh762nb6p7jq0 4489872 4489871 2026-07-03T21:02:52Z Pirags 3757 4489872 wikitext text/x-wiki [[attēls:Silvio Bredrihs no kurmāles.jpg|thumb|Silvio Bredrihs]] '''Silvio Aloizs Makss Bredrihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija vācbaltiešu politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Bredriha (1844-1906) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Bēmas, ģimenē. Mācījās Kuldīɡas ģimnāzijā (1880-1889), studēja [[Tērbatas Universitāte]] Teoloģijas fakultātē (1889–1891). 1892. gadā stažējās [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] pētījumu saimniecībā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] un 1893. gadā sāka saimniekot Kurmāles muižā (''Kurmahlen''). No 1894. līdz 1905. gadam viņš bija Kuldīɡas pilsētas domnieks. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš 1908. gadā savās muižās sāka dalīt zemi ar vācu kolonistiem no [[Volīnija]]s, šajā laikā viņš saimniekoja [[Virka]]s (''Firckshof''), Deksnes (''Dexten''), [[Ķimale]]s (''Kimahlen''), Vēgu (''Feegen''), Savenieku (''Saweneeken''), Satiķu (''Satticken''), Plāņu (''Plahnen''), Zantes (''Santen'') muižās. No 1917. gada septembra bija [[Kurzemes Zemes sapulce]]s lielgruntnieku deputāts. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš vadīja [[Baltenlande]]s vervēšanas biroju Berlīnē. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s viņam atsavināja Kurmāles muižu, Silvio Brederihs parcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja mācību saimniecību netālu no Brandenburgas, no 1929. līdz 1939. gadam apmācīja daudzus vācu lauksaimniekus. No 1945. gada viņš dzīvoja Šlēsvigā-Holšteinā, kur mira 1952. gadā.<ref>[https://bbld.de/0000000110872003 Baltische Historische Kommission]</ref> == Darbi == * ''Kolonisationsmöglichkeiten im Ostseegebiete Rußlands und in Litauen'', in: Archiv f. Innere Kolonisation, 1915, S. 276–84. * ''Das neue Ostland''. 1915. * ''Gründung d. dt. Bauerngemeinden Kurmahlen-Planetzen in Kurland, Kr. Goldingen''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 73–84. * ''Schnelle Besiedlung in Kurland – vor und nach dem Kriege''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 161–69. * ''Deutsche Bauern in den baltischen Provinzen''. in: Der Panter, 1917, S. 893–900. * ''Siedlungsarbeit im Osten''. in: Jahrbuch der Bodenreform, 1916, S. 161–192. * ''Kampf um deutschen Lebensraum. Erinnerungen.'' Hrsg. Philisterverband der Curonia. [ca. 1987] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bredrihs, Silvio}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] kgddzhehlg36bgvfpyk6kytq49om4iw 4489876 4489872 2026-07-03T21:10:31Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4489876 wikitext text/x-wiki [[attēls:Silvio Bredrihs no kurmāles.jpg|thumb|Silvio Bredrihs]] '''Silvio Aloizs Makss Bredrihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija vācbaltiešu politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Bredriha (1844-1906) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Bēmas, ģimenē. Mācījās Kuldīɡas ģimnāzijā (1880-1889), studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Teoloģijas fakultātē (1889–1891). 1892. gadā stažējās [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] pētījumu saimniecībā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] un 1893. gadā sāka saimniekot Kurmāles muižā (''Kurmahlen''). No 1894. līdz 1905. gadam viņš bija Kuldīɡas pilsētas domnieks. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš 1908. gadā savās muižās sāka dalīt zemi ar vācu kolonistiem no [[Volīnija]]s, šajā laikā viņš saimniekoja [[Virka]]s (''Firckshof''), Deksnes (''Dexten''), [[Ķimale]]s (''Kimahlen''), Vēgu (''Feegen''), Savenieku (''Saweneeken''), Satiķu (''Satticken''), Plāņu (''Plahnen''), Zantes (''Santen'') muižās. No 1917. gada septembra bija [[Kurzemes Zemes sapulce]]s lielgruntnieku deputāts. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš vadīja [[Baltenlande]]s vervēšanas biroju Berlīnē. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s viņam atsavināja Kurmāles muižu, Silvio Brederihs parcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja mācību saimniecību netālu no Brandenburgas, no 1929. līdz 1939. gadam apmācīja daudzus vācu lauksaimniekus. No 1945. gada viņš dzīvoja Šlēsvigā-Holšteinā, kur mira 1952. gadā.<ref>[https://bbld.de/0000000110872003 Baltische Historische Kommission]</ref> == Darbi == * ''Kolonisationsmöglichkeiten im Ostseegebiete Rußlands und in Litauen'', in: Archiv f. Innere Kolonisation, 1915, S. 276–84. * ''Das neue Ostland''. 1915. * ''Gründung d. dt. Bauerngemeinden Kurmahlen-Planetzen in Kurland, Kr. Goldingen''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 73–84. * ''Schnelle Besiedlung in Kurland – vor und nach dem Kriege''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 161–69. * ''Deutsche Bauern in den baltischen Provinzen''. in: Der Panter, 1917, S. 893–900. * ''Siedlungsarbeit im Osten''. in: Jahrbuch der Bodenreform, 1916, S. 161–192. * ''Kampf um deutschen Lebensraum. Erinnerungen.'' Hrsg. Philisterverband der Curonia. [ca. 1987] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bredrihs, Silvio}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] miaexa5yv59x1n28fujgjumk41w7cq1 4489916 4489876 2026-07-04T05:18:33Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4489916 wikitext text/x-wiki [[attēls:Silvio Bredrihs no kurmāles.jpg|thumb|Silvio Bredrihs]] '''Silvio Aloizs Makss Bredrihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija vācbaltiešu politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Bredriha (1844-1906) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Bēmas, ģimenē. Mācījās Kuldīɡas ģimnāzijā (1880-1889), studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Teoloģijas fakultātē (1889–1891). 1892. gadā stažējās [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] pētījumu saimniecībā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] un 1893. gadā sāka saimniekot Kurmāles muižā (''Kurmahlen''). No 1894. līdz 1905. gadam viņš bija Kuldīɡas pilsētas domnieks. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš 1908. gadā savās muižās sāka dalīt zemi ar vācu kolonistiem no [[Volīnija]]s, šajā laikā viņš saimniekoja [[Virka]]s (''Firckshof''), Deksnes (''Dexten''), [[Ķimale]]s (''Kimahlen''), Vēgu (''Feegen''), Savenieku (''Saweneeken''), Satiķu (''Satticken''), Plāņu (''Plahnen''), Zantes (''Santen'') muižās. No 1917. gada septembra bija [[Kurzemes Zemes sapulce]]s lielgruntnieku deputāts. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš vadīja [[Baltenlande]]s vervēšanas biroju Berlīnē. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s viņam atsavināja Kurmāles muižu, Silvio Brederihs pārcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja mācību saimniecību netālu no Brandenburgas, no 1929. līdz 1939. gadam apmācīja daudzus vācu lauksaimniekus. No 1945. gada viņš dzīvoja Šlēsvigā-Holšteinā, kur mira 1952. gadā.<ref>[https://bbld.de/0000000110872003 Baltische Historische Kommission]</ref> == Darbi == * ''Kolonisationsmöglichkeiten im Ostseegebiete Rußlands und in Litauen'', in: Archiv f. Innere Kolonisation, 1915, S. 276–84. * ''Das neue Ostland''. 1915. * ''Gründung d. dt. Bauerngemeinden Kurmahlen-Planetzen in Kurland, Kr. Goldingen''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 73–84. * ''Schnelle Besiedlung in Kurland – vor und nach dem Kriege''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 161–69. * ''Deutsche Bauern in den baltischen Provinzen''. in: Der Panter, 1917, S. 893–900. * ''Siedlungsarbeit im Osten''. in: Jahrbuch der Bodenreform, 1916, S. 161–192. * ''Kampf um deutschen Lebensraum. Erinnerungen.'' Hrsg. Philisterverband der Curonia. [ca. 1987] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bredrihs, Silvio}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] cg9lrouxvo3siv8wxn877rl4vbwmkkg 4489917 4489916 2026-07-04T05:19:51Z Pirags 3757 4489917 wikitext text/x-wiki [[attēls:Silvio Bredrihs no kurmāles.jpg|thumb|Silvio Bredrihs]] '''Silvio Aloizs Makss Bredrihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Bredriha (1844-1906) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Bēmas, ģimenē. Mācījās Kuldīɡas ģimnāzijā (1880-1889), studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Teoloģijas fakultātē (1889–1891). 1892. gadā stažējās [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] pētījumu saimniecībā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] un 1893. gadā sāka saimniekot Kurmāles muižā (''Kurmahlen''). No 1894. līdz 1905. gadam viņš bija Kuldīɡas pilsētas domnieks. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš 1908. gadā savās muižās sāka dalīt zemi ar vācu kolonistiem no [[Volīnija]]s, šajā laikā viņš saimniekoja [[Virka]]s (''Firckshof''), Deksnes (''Dexten''), [[Ķimale]]s (''Kimahlen''), Vēgu (''Feegen''), Savenieku (''Saweneeken''), Satiķu (''Satticken''), Plāņu (''Plahnen''), Zantes (''Santen'') muižās. No 1917. gada septembra bija [[Kurzemes Zemes sapulce]]s lielgruntnieku deputāts. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš vadīja [[Baltenlande]]s vervēšanas biroju Berlīnē. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s viņam atsavināja Kurmāles muižu, Silvio Brederihs pārcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja mācību saimniecību netālu no Brandenburgas, no 1929. līdz 1939. gadam apmācīja daudzus vācu lauksaimniekus. No 1945. gada viņš dzīvoja Šlēsvigā-Holšteinā, kur mira 1952. gadā.<ref>[https://bbld.de/0000000110872003 Baltische Historische Kommission]</ref> == Darbi == * ''Kolonisationsmöglichkeiten im Ostseegebiete Rußlands und in Litauen'', in: Archiv f. Innere Kolonisation, 1915, S. 276–84. * ''Das neue Ostland''. 1915. * ''Gründung d. dt. Bauerngemeinden Kurmahlen-Planetzen in Kurland, Kr. Goldingen''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 73–84. * ''Schnelle Besiedlung in Kurland – vor und nach dem Kriege''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 161–69. * ''Deutsche Bauern in den baltischen Provinzen''. in: Der Panter, 1917, S. 893–900. * ''Siedlungsarbeit im Osten''. in: Jahrbuch der Bodenreform, 1916, S. 161–192. * ''Kampf um deutschen Lebensraum. Erinnerungen.'' Hrsg. Philisterverband der Curonia. [ca. 1987] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bredrihs, Silvio}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] hn1ct9i3z2stm6kw3t16452wc749lhk 4489943 4489917 2026-07-04T06:20:19Z Pirags 3757 /* Darbi */ 4489943 wikitext text/x-wiki [[attēls:Silvio Bredrihs no kurmāles.jpg|thumb|Silvio Bredrihs]] '''Silvio Aloizs Makss Bredrihs''' ({{val-de|Silvio Alois Max Broedrich}}, dzimis 1870. gada 9. martā [[Jelgava|Jelgavā]], miris 1952. gada 2. maijā Eitinā, [[Šlēsviga-Holšteina]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiķis, kurš pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] un Pirmā pasaules kara laikā propaɡandēja [[Kurzeme]]s vācu kolonizāciju. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1870. gadā teleɡrāfa inženiera Kārļa Bredriha (1844-1906) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Bēmas, ģimenē. Mācījās Kuldīɡas ģimnāzijā (1880-1889), studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Teoloģijas fakultātē (1889–1891). 1892. gadā stažējās [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] pētījumu saimniecībā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] un 1893. gadā sāka saimniekot Kurmāles muižā (''Kurmahlen''). No 1894. līdz 1905. gadam viņš bija Kuldīɡas pilsētas domnieks. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš 1908. gadā savās muižās sāka dalīt zemi ar vācu kolonistiem no [[Volīnija]]s, šajā laikā viņš saimniekoja [[Virka]]s (''Firckshof''), Deksnes (''Dexten''), [[Ķimale]]s (''Kimahlen''), Vēgu (''Feegen''), Savenieku (''Saweneeken''), Satiķu (''Satticken''), Plāņu (''Plahnen''), Zantes (''Santen'') muižās. No 1917. gada septembra bija [[Kurzemes Zemes sapulce]]s lielgruntnieku deputāts. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš vadīja [[Baltenlande]]s vervēšanas biroju Berlīnē. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s viņam atsavināja Kurmāles muižu, Silvio Brederihs pārcēlās uz dzīvi Vācijā, vadīja mācību saimniecību netālu no Brandenburgas, no 1929. līdz 1939. gadam apmācīja daudzus vācu lauksaimniekus. No 1945. gada viņš dzīvoja Šlēsvigā-Holšteinā, kur mira 1952. gadā.<ref>[https://bbld.de/0000000110872003 Baltische Historische Kommission]</ref> == Darbi == * ''Kolonisationsmöglichkeiten im Ostseegebiete Rußlands und in Litauen'', in: Archiv f. Innere Kolonisation, 1915, S. 276–84. * ''Das neue Ostland''. 1915. * ''Gründung d. dt. Bauerngemeinden Kurmahlen-Planetzen in Kurland, Kr. Goldingen''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 73–84. * ''Schnelle Besiedlung in Kurland – vor und nach dem Kriege''. in: Archiv für innere Kolonisation, 1916, S. 161–69. * ''Deutsche Bauern in den baltischen Provinzen''. in: Der Panter, 1917, S. 893–900. * ''Siedlungsarbeit im Osten''. in: Jahrbuch der Bodenreform, 1916, S. 161–192. * ''Kampf um deutschen Lebensraum. Erinnerungen.'' Hrsg. Philisterverband der Curonia. [ca. 1987] <gallery> Jaunā Ostlande 1915.jpg|Jaunā Ostlande (1915) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bredrihs, Silvio}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] awh0ouerugeh35wchi52jpz4p2xs9nk 0 635092 4489868 2026-07-03T20:44:26Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Silvio Brederihs]] uz [[Silvio Bredrihs]] 4489868 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Silvio Bredrihs]] aof14n5uoq3am234n8p55qkxz8uw7ho 6 635093 4489873 2026-07-03T21:03:53Z Pirags 3757 izɡriezts no https://kulturforum.info/images/DKF-Veranstaltungen/20251104_Silvio-Broedrich_Bauernhof-Broschuere-c-Latvijas-Nacionala-biblioteka_ZOOM_2_1125x633.jpg {{PD-nezināms}} 4489873 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == izɡriezts no https://kulturforum.info/images/DKF-Veranstaltungen/20251104_Silvio-Broedrich_Bauernhof-Broschuere-c-Latvijas-Nacionala-biblioteka_ZOOM_2_1125x633.jpg {{PD-nezināms}} 228dowumcdftxcokd1csg805ut2gofx 6 635094 4489945 2026-07-04T06:21:29Z Pirags 3757 no https://www.copernico.eu/de/themenbeitraege/auf-dem-weg-zum-neuen-ostland-planungen-fuer-eine-deutsche-kolonisation-des-baltikums-im-ersten-weltkrieg {{NA-70}} 4489945 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.copernico.eu/de/themenbeitraege/auf-dem-weg-zum-neuen-ostland-planungen-fuer-eine-deutsche-kolonisation-des-baltikums-im-ersten-weltkrieg {{NA-70}} mmug9hdht2uwzn5hj0ye7ssimq17ygu 6 635095 4489962 2026-07-04T07:31:20Z Pirags 3757 no https://www.copernico.eu/de/themenbeitraege/das-baltikum-ein-prototyp-fuer-die-kolonialgeschichte-im-allgemeinen-kunstgeschichtsschreibung-und-tagespolitik {{NA-70}} 4489962 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.copernico.eu/de/themenbeitraege/das-baltikum-ein-prototyp-fuer-die-kolonialgeschichte-im-allgemeinen-kunstgeschichtsschreibung-und-tagespolitik {{NA-70}} n1p5lr481jd71b1iif7uk4v3lf1z5w8 3 635096 4489963 2026-07-04T07:35:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4489963 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Marksvivitfans112}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. jūlijs, plkst. 10.35 (EEST) et7h9i8p6tbvqmvznc9yfpafuwv1s6g 0 635097 4489980 2026-07-04T09:09:12Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Svētās Marijas abatija (Munserats)]] 4489980 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Svētās Marijas abatija (Munserats)]] 7s3nnjs3isj0onz08fk1ry1z2sumz51 0 635098 4489982 2026-07-04T09:09:52Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Svētās Marijas abatija (Munserats)]] 4489982 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Svētās Marijas abatija (Munserats)]] 7s3nnjs3isj0onz08fk1ry1z2sumz51 0 635099 4490018 2026-07-04T11:00:55Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par eshatoloģijas notikumu 4490018 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Michelangelo Buonarroti - Jugement dernier.jpg|thumbnail|Ūpright=1.0|[[Mikelandželo]] glezna “[[Pastarā tiesa (glezna)|Pastarā tiesa]]”]] '''Pastarā tiesa''' ({{val|la|Iudicium Ultimum}} jeb ''Iudicium Finale''), arī '''Pastardiena''', ir kristīgās [[eshatoloģija]]s notikums, kurā [[Jēzus Kristus]] pēc savas otrās atnākšanas iztiesās visu cilvēci — gan augšāmceltos mirušos, gan tos, kas vēl būs dzīvi. [[Kristietība|Kristīgajā mācībā]] tas ir pēdējais [[Dievs|Dieva]] spriedums pār cilvēku dzīvi un darbiem, pēc kura tiks noteikts katra cilvēka mūžīgais [[liktenis]]. Pastarā tiesa ir viena no centrālajām kristīgās eshatoloģijas mācībām un tiek uzskatīta par vienu no noslēdzošajiem [[pestīšana]]s vēstures notikumiem, kurā pilnībā atklāsies Dieva [[taisnīgums]] un galīgā uzvara pār [[ļaunums|ļaunumu]]. Kristīgajā eshatoloģijā Pastarā tiesa ir cieši saistīta ar Kristus otro atnākšanu ([[parūsija|parūsiju]]), vispārējo mirušo augšāmcelšanos un Dieva valstības pilnīgu īstenošanos. Saskaņā ar [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] mācību visi cilvēki tiks augšāmcelti, lai stātos Kristus priekšā un saņemtu galīgo spriedumu. Šī mācība ir kopīga lielākajai daļai kristīgo konfesiju un balstās Jaunās Derības tekstos, īpaši [[Mateja evaņģēlijs|Mateja evaņģēlija]] 25. nodaļā un [[Jāņa atklāsmes grāmata|Atklāsmes grāmatā]]. Lielākā daļa kristīgo konfesiju māca, ka Pastarajā tiesā cilvēki tiks tiesāti atbilstoši savai ticībai un darbiem. Taisnie iemantos mūžīgo dzīvi Dieva klātbūtnē, bet ļaunie tiks šķirti no Dieva un pakļauti mūžīgam [[sods|sodam]]. Pastarās tiesas mācība ieņem nozīmīgu vietu kristīgajā doktrīnā, liturģijā, mākslā un kultūrā, un tā ir apliecināta senākajās kristīgajās ticības apliecībās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kristietība]] [[Kategorija:Jaunā Derība]] [[Kategorija:Eshatoloģija]] cmwkwhq8yfuf3g83qews8mp6krmz7jm 4490025 4490018 2026-07-04T11:05:09Z Treisijs 347 4490025 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Michelangelo Buonarroti - Jugement dernier.jpg|thumbnail|Ūpright=1.0|[[Mikelandželo]] glezna “[[Pastarā tiesa (Mikelandželo)|Pastarā tiesa]]”]] '''Pastarā tiesa''' ({{val|la|Iudicium Ultimum}} jeb ''Iudicium Finale''), arī '''Pastardiena''', ir kristīgās [[eshatoloģija]]s notikums, kurā [[Jēzus Kristus]] pēc savas otrās atnākšanas iztiesās visu cilvēci — gan augšāmceltos mirušos, gan tos, kas vēl būs dzīvi. [[Kristietība|Kristīgajā mācībā]] tas ir pēdējais [[Dievs|Dieva]] spriedums pār cilvēku dzīvi un darbiem, pēc kura tiks noteikts katra cilvēka mūžīgais [[liktenis]]. Pastarā tiesa ir viena no centrālajām kristīgās eshatoloģijas mācībām un tiek uzskatīta par vienu no noslēdzošajiem [[pestīšana]]s vēstures notikumiem, kurā pilnībā atklāsies Dieva [[taisnīgums]] un galīgā uzvara pār [[ļaunums|ļaunumu]]. Kristīgajā eshatoloģijā Pastarā tiesa ir cieši saistīta ar Kristus otro atnākšanu ([[parūsija|parūsiju]]), vispārējo mirušo augšāmcelšanos un Dieva valstības pilnīgu īstenošanos. Saskaņā ar [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] mācību visi cilvēki tiks augšāmcelti, lai stātos Kristus priekšā un saņemtu galīgo spriedumu. Šī mācība ir kopīga lielākajai daļai kristīgo konfesiju un balstās Jaunās Derības tekstos, īpaši [[Mateja evaņģēlijs|Mateja evaņģēlija]] 25. nodaļā un [[Jāņa atklāsmes grāmata|Atklāsmes grāmatā]]. Lielākā daļa kristīgo konfesiju māca, ka Pastarajā tiesā cilvēki tiks tiesāti atbilstoši savai ticībai un darbiem. Taisnie iemantos mūžīgo dzīvi Dieva klātbūtnē, bet ļaunie tiks šķirti no Dieva un pakļauti mūžīgam [[sods|sodam]]. Pastarās tiesas mācība ieņem nozīmīgu vietu kristīgajā doktrīnā, liturģijā, mākslā un kultūrā, un tā ir apliecināta senākajās kristīgajās ticības apliecībās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kristietība]] [[Kategorija:Jaunā Derība]] [[Kategorija:Eshatoloģija]] r0qgue2f2e9i7ub7p8oe1hk1zq3c8fo 4490026 4490025 2026-07-04T11:05:24Z Treisijs 347 4490026 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Michelangelo Buonarroti - Jugement dernier.jpg|thumbnail|Ūpright=1.0|[[Mikelandželo]] freska “[[Pastarā tiesa (Mikelandželo)|Pastarā tiesa]]”]] '''Pastarā tiesa''' ({{val|la|Iudicium Ultimum}} jeb ''Iudicium Finale''), arī '''Pastardiena''', ir kristīgās [[eshatoloģija]]s notikums, kurā [[Jēzus Kristus]] pēc savas otrās atnākšanas iztiesās visu cilvēci — gan augšāmceltos mirušos, gan tos, kas vēl būs dzīvi. [[Kristietība|Kristīgajā mācībā]] tas ir pēdējais [[Dievs|Dieva]] spriedums pār cilvēku dzīvi un darbiem, pēc kura tiks noteikts katra cilvēka mūžīgais [[liktenis]]. Pastarā tiesa ir viena no centrālajām kristīgās eshatoloģijas mācībām un tiek uzskatīta par vienu no noslēdzošajiem [[pestīšana]]s vēstures notikumiem, kurā pilnībā atklāsies Dieva [[taisnīgums]] un galīgā uzvara pār [[ļaunums|ļaunumu]]. Kristīgajā eshatoloģijā Pastarā tiesa ir cieši saistīta ar Kristus otro atnākšanu ([[parūsija|parūsiju]]), vispārējo mirušo augšāmcelšanos un Dieva valstības pilnīgu īstenošanos. Saskaņā ar [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] mācību visi cilvēki tiks augšāmcelti, lai stātos Kristus priekšā un saņemtu galīgo spriedumu. Šī mācība ir kopīga lielākajai daļai kristīgo konfesiju un balstās Jaunās Derības tekstos, īpaši [[Mateja evaņģēlijs|Mateja evaņģēlija]] 25. nodaļā un [[Jāņa atklāsmes grāmata|Atklāsmes grāmatā]]. Lielākā daļa kristīgo konfesiju māca, ka Pastarajā tiesā cilvēki tiks tiesāti atbilstoši savai ticībai un darbiem. Taisnie iemantos mūžīgo dzīvi Dieva klātbūtnē, bet ļaunie tiks šķirti no Dieva un pakļauti mūžīgam [[sods|sodam]]. Pastarās tiesas mācība ieņem nozīmīgu vietu kristīgajā doktrīnā, liturģijā, mākslā un kultūrā, un tā ir apliecināta senākajās kristīgajās ticības apliecībās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kristietība]] [[Kategorija:Jaunā Derība]] [[Kategorija:Eshatoloģija]] aaa40ea3sxrl1qifd0fzfg1tjtvr59y 0 635100 4490019 2026-07-04T11:01:59Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pastarā tiesa]] 4490019 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pastarā tiesa]] 619pd0fakyegjsmmcx90do0a6dasda2 0 635101 4490020 2026-07-04T11:02:16Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pastarā tiesa]] 4490020 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pastarā tiesa]] 619pd0fakyegjsmmcx90do0a6dasda2 0 635102 4490021 2026-07-04T11:02:29Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pastarā tiesa]] 4490021 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pastarā tiesa]] 619pd0fakyegjsmmcx90do0a6dasda2 0 635103 4490022 2026-07-04T11:02:45Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pastarā tiesa]] 4490022 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pastarā tiesa]] 619pd0fakyegjsmmcx90do0a6dasda2 0 635104 4490023 2026-07-04T11:02:59Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pastarā tiesa]] 4490023 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pastarā tiesa]] 619pd0fakyegjsmmcx90do0a6dasda2 0 635105 4490024 2026-07-04T11:04:27Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pastarā tiesa (Mikelandželo)]] 4490024 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pastarā tiesa (Mikelandželo)]] ee83mfi68zi6vvn0ml62oto3g2gg185 0 635106 4490031 2026-07-04T11:51:07Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Armando Gonsaless | image = Armando González.png | caption = Armando Gonsaless 2025. gadā | fullname = Armando Gonsaless Alba<br />(''Armando González Alba'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|04|20}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Selaja}} | height = 179 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|MEX}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | clubnumber = 34 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|MEX}... 4490031 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Armando Gonsaless | image = Armando González.png | caption = Armando Gonsaless 2025. gadā | fullname = Armando Gonsaless Alba<br />(''Armando González Alba'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|04|20}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Selaja}} | height = 179 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|MEX}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | clubnumber = 34 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|MEX}} Real Aguascalientes | years1 = 2020—2023 | youthyears2 = 2018—2024 | youthclubs2 = {{flaga|MEX}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | clubs1 = {{flaga|MEX}} [[C.D. Tapatío|Tapatío]] | caps1 = 7 | goals1 = 0 | years2 = 2024— | clubs2 = {{flaga|MEX}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | caps2 = 56 | goals2 = 27 | nationalyears1 = 2025— | nationalteam1 = {{fb|MEX}} | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 1 | club-update = 04.07.2026. | nationalteam-update = 04.07.2026. }} '''Armando Gonsaless Alba''' ({{val|es|Armando González Alba}}; dzimis {{dat|2003|04|20}}) ir [[Meksika]]s [[futbols|futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada spēlē ''[[Liga MX]]'' kluba ''[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]'' sastāvā. Pazīstams ar iesauku "Hormiga" (skudra).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/es/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/armando-gonzalez-chivas-seleccion-mexico-mundial-2026|title='Hormiga' González toma rumbo al Mundial|language=es|date={{dat|2026|4|28|N|bez}}| website=fifa.com|accessdate={{dat|2026|7|4||bez}}}}</ref> == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties klubā ''Real Aguascalientes'', 2018. gadā pievienojās ''[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]'' jaunatnes akadēmijai. Pieaugušo futbolā debitēja 2020. gada novembrī kluba rezerves komandā ''[[C.D. Tapatío|Tapatío]]''. Pirmo spēli ''[[Liga MX]]'' ''Guadalajara'' pirmajā komandā aizvadīja {{dat|2024|1|13||bez}}. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlases]] rindās debitēja {{dat|2025|11|18||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record.com.mx/historia/noche-sonada-armando-hormiga-gonzalez-se-lleva-mucho-2026012009094420266|title=¡Noche soñada! Armando 'Hormiga' González se lleva mucho aprendizaje de su debut con Selección Mexicana|language=es|date={{dat|2025|11|19|N|bez}}| website=record.com.mx|accessdate={{dat|2026|7|4||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2026|2|25||bez}} pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/mx/futbol/seleccion-mx/2026/02/26/699fb631e2704ea9308b457c.html|title=La Hormiga González anota por primera vez con la Selección Mexicana, inicia la cuenta goleadora|language=es|date={{dat|2026|2|25|N|bez}}| website=marca.com|accessdate={{dat|2026|7|4||bez}}}}</ref> Pārstāvējis Meksikas izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Gonsaless, Armando}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:C.D. Guadalajara spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 8mmrawzgyt920va7ylzmsfw5jpzsn4h 0 635107 4490032 2026-07-04T11:52:14Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Armando Gonsaless]] 4490032 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Armando Gonsaless]] azpqat9pjn4w3dxzpz0fy8r526wtvtp 6 635108 4490036 2026-07-04T11:55:10Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[Dead Men Don't Wear Plaid]]'' plakāts. No: [[:en:File:Deadmenplaidposter.jpg]] 4490036 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[Dead Men Don't Wear Plaid]]'' plakāts. No: [[:en:File:Deadmenplaidposter.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} clhd5drt161lgu59irucebbzy3i0rlh